(1)

Kopš 2021. gada 1. janvāra tiek piemērots Tirdzniecības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (“Tirdzniecības un sadarbības nolīgums”) (1). Līdztekus Līgumam par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (“Izstāšanās līgums”) (2) tas ir stūrakmens divpusējām attiecībām starp Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (“Apvienotā Karaliste”).

(2)

Kopš 2020. gada 31. decembra, kad beidzās Izstāšanās līgumā paredzētais pārejas periods, Savienības tiesību akti Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami un tai piemēro Protokolu par Īriju/Ziemeļīriju (patlaban dēvēts par Vindzoras regulējumu) (3), kas ir Izstāšanās līguma neatņemama daļa.

(3)

Kopš 2021. gada 1. janvāra Savienības sanitārās un fitosanitārās zonas, no vienas puses, un Apvienotā Karaliste, no otras puses, ir bijušas nošķirtas viena no otras, un tādēļ ir piemērojami atsevišķi tiesību akti un politika. Tomēr saskaņā ar Vindzoras regulējumu Savienības sanitārie un fitosanitārie noteikumi un citi attiecīgie noteikumi ir piemērojami Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju.

(4)

Kopš 2021. gada 1. janvāra Savienībai un Apvienotajai Karalistei ir bijušas atsevišķas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, izņemot Ziemeļīrijā, kur saskaņā ar Vindzoras regulējuma 9. pantu un 4. pielikumu piemēro Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, ciktāl tā attiecas uz elektroenerģijas vairumtirgiem.

(5)

Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 764. pantā ir noteikts, ka cīņa pret klimata pārmaiņām ir būtisks elements partnerībā, kas izveidota ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu un ir arī turpmāko papildinošo nolīgumu būtisks elements.

(6)

Saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 392. panta 6. punktu Savienībai un Apvienotajai Karalistei ir nopietni jāapsver iespēju sasaistīt savas attiecīgās oglekļa cenas noteikšanas sistēmas tādā veidā, kas saglabā minēto sistēmu integritāti un sniedz iespēju palielināt to efektivitāti.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (4) 25. panta 1.a punktā ir paredzēta iespēja noslēgt nolīgumus ar trešām valstīm par kvotu savstarpēju atzīšanu starp siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām.

(8)

Direktīvā 2003/87/EK ir noteikts, ka jebkurai šādai trešās valsts emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai jābūt obligātai un balstītai uz absolūtajām emisiju robežvērtībām. Patlaban Apvienotās Karalistes siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma atbilst minētajiem kritērijiem.

(9)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/956 (5) 2. panta 4. un 6. punktu minēto regulu nepiemēro precēm, kuru izcelsme ir trešās valstīs, ar kurām Savienība ir noslēgusi nolīgumu, ar ko tiek pilnībā sasaistīta Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma un minētās trešās valsts emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, un kuras atbilst visiem attiecīgajiem nosacījumiem.

(10)

Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības 2025. gada 19. maija samita iznākumu ietvaros Eiropas Komisija ieteica sākt sarunas ar Apvienoto Karalisti par nolīgumiem par kopēju sanitāro un fitosanitāro zonu un par Apvienotās Karalistes un Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti.

(11)

Tāpēc būtu jāsāk sarunas, lai noslēgtu divus atsevišķus nolīgumus ar Apvienoto Karalisti: nolīgumu par kopēju sanitāro un fitosanitāro zonu un nolīgumu par Apvienotās Karalistes un Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti. Komisija būtu jāieceļ par Savienības sarunu vedēju,