1.   Politiskā apvienība var iesniegt pieteikumu, lai reģistrētos kā Eiropas politiskā partija, ievērojot šādus nosacījumus:

2.   Vienība ir tiesīga iesniegt pieteikumu, lai reģistrētos kā Eiropas politiskais fonds, ievērojot šādus nosacījumus:

3.   Eiropas politiskajai partijai drīkst būt tikai viens ar to oficiāli saistīts Eiropas politiskais fonds. Katra Eiropas politiskā partija un saistītais Eiropas politiskais fonds nodrošina, ka to attiecīgā ikdienas pārvaldība, pārvaldības struktūras un finanšu konti ir nodalīti.

1.   Eiropas politiskās partijas statūti atbilst tās dalībvalsts piemērojamiem tiesību aktiem, kurā atrodas partijas mītne, un tajos paredz vismaz šādus aspektus:

2.   Eiropas politiskās partijas statūtos ietver noteikumus par partijas iekšējo organizāciju, kuri aptver vismaz šādus aspektus:

3.   Eiropas politiskās partijas statūti nodrošina, ka:

4.   Mītnes dalībvalsts attiecībā uz statūtiem var noteikt papildu prasības ar noteikumu, ka minētās papildu prasības nav pretrunā šai regulai.

1.   Katra Eiropas politiskā partija nodrošina, ka tajā ietilpstošās partijas savās tīmekļa vietnēs publicē Eiropas politiskās partijas politisko programmu un izvieto Eiropas politiskās partijas logo. Eiropas politiskās partijas logo ir izvietots attiecīgās sastāvā esošās partijas tīmekļa vietnes pirmās lapas augšējā daļā un ir skaidri pamanāms.

2.   Katra Eiropas politiskā partija savā tīmekļa vietnē publicē informāciju par dzimumu līdzsvaru starp kandidātiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notiek pēc 2025. gada 28. decembra, kā arī atjauninātu informāciju par dzimumu pārstāvību tās Eiropas Parlamenta deputātu vidū.

Katra Eiropas politiskā partija nodrošina, ka tajā ietilpstošās Savienības partijas savās tīmekļa vietnēs publicē informāciju par dzimumu līdzsvaru starp to attiecīgajiem kandidātiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās un dzimumu pārstāvību to attiecīgo Eiropas Parlamenta deputātu vidū.

1.   Eiropas politiskā fonda statūti atbilst tās dalībvalsts piemērojamiem tiesību aktiem, kurā atrodas fonda mītne, un tajos paredz vismaz šādus aspektus:

2.   Mītnes dalībvalsts attiecībā uz statūtiem var noteikt papildu prasības ar noteikumu, ka minētās papildu prasības nav pretrunā šai regulai.

1.   Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu pārvaldes struktūrās ir nodrošināts dzimumu līdzsvars.

2.   Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem ir iekšēji mehānismi, kas veicina dzimumu līdzsvaru un mudina uz sieviešu aktīvu līdzdalību visās to darbībās.

3.   Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem ir protokols, kas paredz novērst, atklāt un pastāvīgi vērsties pret seksuālu uzmākšanos, kā arī diskrimināciju dzimuma dēļ.

1.   Tiek izveidota Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestāde (“Iestāde”), kas saskaņā ar šo regulu reģistrē, kontrolē un piemēro sankcijas Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem.

2.   Iestādei ir tiesībspēja. Tā ir neatkarīga un pilda savas funkcijas pilnīgā saskaņā ar šo regulu.

Iestāde lemj par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu reģistrēšanu un izslēgšanu no reģistra saskaņā ar šajā regulā paredzētajām procedūrām un nosacījumiem. Turklāt Iestāde regulāri pārbauda to, vai reģistrētās Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi joprojām ievēro 3. pantā norādītos reģistrācijas nosacījumus un saskaņā ar 4. panta 1. punkta a), b), d), e) un f) apakšpunktu, 4. panta 3. punktu, 6. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktu, g) un k) apakšpunktu paredzētos pārvaldības noteikumus.

Pieņemot lēmumus, Iestāde pilnībā ņem vērā pamattiesības uz biedrošanās brīvību un nepieciešamību nodrošināt Eiropā politisko partiju plurālismu.

Iestādi pārstāv direktors, kas Iestādes vārdā pieņem visus tās lēmumus.

3.   Eiropas Parlaments, Padome un Komisija (turpmāk kopā “iecēlējinstitūcija”), savstarpēji vienojoties, ieceļ Iestādes direktoru uz piecu gadu neatjaunojamu termiņu, pamatojoties uz priekšlikumiem, ko pēc atklāta kandidātu konkursa iesniegusi atlases komiteja, kuru veido minēto iestāžu ģenerālsekretāri.

Iestādes direktoru izraugās, pamatojoties uz kandidāta personīgajām un profesionālajām īpašībām. Šī persona nav Eiropas Parlamenta deputāts, tai nav neviena vēlēšanās iegūta mandāta, un tā netiek nodarbināta un nav bijusi nodarbināta nevienā Eiropas politiskajā partijā vai Eiropas politiskajā fondā. Izraudzītajam Iestādes direktoram nav interešu konflikta starp viņa kā direktora pienākumiem un citiem oficiālajiem pienākumiem, jo īpaši attiecībā uz šīs regulas noteikumu piemērošanu.

Vakance, kas radusies atkāpšanās no amata, pensionēšanās, atbrīvošanas no amata vai nāves dēļ, tiek aizpildīta, ievērojot tādu pašu procedūru.

Parastas nomaiņas vai brīvprātīgas atkāpšanās no amata gadījumā direktors turpina pildīt savas funkcijas līdz brīdim, kad tiek iecelts jauns direktors.

Ja Iestādes direktors vairs neatbilst amata pienākumu pildīšanas nosacījumiem, viņš var tikt atbrīvots no amata, savstarpēji vienojoties vismaz divām no trijām šā punkta pirmajā daļā minētajām iestādēm un pamatojoties uz ziņojumu, ko pēc pašas iniciatīvas vai pieprasījuma, ko iesniegusi kāda no trim iestādēm, ir izstrādājusi šā punkta pirmajā daļā minētā atlases komiteja.

Iestādes direktors savu pienākumu pildīšanā ir neatkarīgs. Rīkojoties Iestādes vārdā, direktors nelūdz un nepieņem iestāžu vai valdību, vai kādu citu struktūru, amatpersonu vai aģentūru norādījumus. Iestādes direktors atturas veikt darbības, kas nav savienojamas ar viņa pienākumiem.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija attiecībā uz direktoru kopīgi īsteno Civildienesta noteikumos (un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā), kas noteikti Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (14), paredzētās iecēlējinstitūcijas pilnvaras. Neskarot lēmumus par iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata, šīs trīs iestādes var vienoties par to, ka dažas vai visas atlikušās iecēlējinstitūcijas pilnvaras tiek uzticētas jebkurai no tām.

Iecēlējinstitūcija var noteikt direktoram vēl citus pienākumus ar nosacījumu, ka šādi pienākumi ir savienojami ar darba slodzi, ko rada Iestādes direktora amata pienākumu pildīšana, un ka tie nerada interešu konflikta iespējamību un neapdraud direktora pilnīgu neatkarību.

4.   Iestāde fiziski atrodas Eiropas Parlamentā, kas nodrošina Iestādei nepieciešamās biroja telpas un administratīvā atbalsta iekārtas.

5.   Iestādes direktoram palīdz personāls, attiecībā uz kuru viņš īsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras, kas noteiktas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos, un pilnvaras, kas iestādei, kura ir pilnvarota slēgt līgumu ar pārējiem darbiniekiem, ir piešķirtas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kas noteikta Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”). Iestāde jebkurā tās darba jomā var izmantot norīkotos valsts ekspertus vai citu Iestādes nenodarbinātu personālu.

Iestādes personālam piemēro Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī noteikumus, kas pieņemti pēc Savienības iestāžu vienošanās, ar kuru piemēro minētos Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

Personāla atlase nedrīkst radīt interešu konfliktu rašanās iespējamību attiecībā uz Iestādē veicamajiem pienākumiem un jebkādiem citiem oficiāliem pienākumiem, un personāls atturas veikt darbības, kas nav savienojamas ar tā pienākumu būtību.

6.   Iestāde slēdz līgumus ar Eiropas Parlamentu un attiecīgā gadījumā ar citām iestādēm par administratīviem pasākumiem, kas nepieciešami tās pienākumu izpildei, jo īpaši līgumus par personālu, pakalpojumiem un atbalstu, kas tiek sniegts saskaņā ar 4., 5. un 8. punktu.

7.   Apropriācijas Iestādes izdevumiem tiek nodrošinātas no atsevišķas sadaļas, kas iekļauta Eiropas Parlamentam paredzētā Savienības vispārējā budžeta iedaļā. Apropriāciju apmērs ir pietiekams, lai nodrošinātu Iestādes pilnīgu un neatkarīgu darbību. Direktors iesniedz Eiropas Parlamentam Iestādes budžeta plāna projektu, un tas tiek publiskots. Eiropas Parlaments pilnvaro Iestādes direktoru pildīt kredītrīkotāja pienākumus attiecībā uz šīm apropriācijām.

8.   Iestādei piemēro Padomes Regulu Nr. 1 (15).

Iestādes un reģistra darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

9.   Iestāde un Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs apmainās ar informāciju, kas nepieciešama to šajā regulā paredzēto pienākumu izpildei.

10.   Direktors katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai pārskatu par Iestādes darbību. Iestāde pārskatus publisko savā tīmekļa vietnē.

11.   Eiropas Savienības Tiesa pārskata Iestādes lēmumu likumību saskaņā ar LESD 263. pantu, un tās jurisdikcijā ir strīdi, kas attiecas uz Iestādes radītu zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar LESD 268. un 340. pantu. Ja Iestāde nepieņem lēmumu, kad tā pieņemšana ir paredzēta šajā regulā, Eiropas Savienības Tiesā var ierosināt tiesvedību par bezdarbību saskaņā ar LESD 265. pantu.

1.   Iestāde izveido un pārvalda Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu reģistru. Reģistrā iekļautā informācija tiek darīta pieejama tiešsaistē saskaņā ar 39. pantu.

2.   Nolūkā nodrošināt reģistra pienācīgu darbību Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu un ievērojot attiecīgos šīs regulas noteikumus, lai papildinātu šo regulu, nosakot:

Iestādes kompetencē nav pārbaudīt to, vai Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds pilda pienākumus un prasības, ko saskaņā ar 4. un 6. pantu un 19. panta 2. punktu attiecīgajai partijai vai fondam ir noteikusi mītnes dalībvalsts papildus šajā regulā noteiktajiem pienākumiem un prasībām.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem detalizēti nosaka reģistram piemērojamo reģistrācijas numuru sistēmu un standarta izrakstus no reģistra, tostarp vēstuļu un dokumentu saturu, ko pēc pieprasījuma dara pieejamus trešām personām. Šādos izrakstos neietver nekādus citus personas datus kā vien to personu identitāti, kuri ir struktūru locekļi vai amatpersonas, kurām ir piešķirtas administratīvas, finansiālas un tiesiskās pārstāvības pilnvaras, kā minēts 4. panta 1. punkta f) apakšpunktā un 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. pantā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Iestādei iesniedz reģistrācijas pieteikumu. Pieteikumu par Eiropas politiskā fonda reģistrāciju iesniedz vienīgi ar tās Eiropas politiskās partijas starpniecību, ar kuru pieteikuma iesniedzējs ir oficiāli saistīts.

2.   Kopā ar pieteikumu iesniedz:

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu un ievērojot attiecīgos šīs regulas noteikumus, lai:

4.   Dokumenti, kas Iestādei tiek iesniegti kopā ar pieteikumu, tiek nekavējoties publiskoti 39. pantā minētajā tīmekļa vietnē.

1.   Iestāde izskata pieteikumu, lai pārliecinātos, vai pieteikuma iesniedzējs atbilst 3. pantā izklāstītajiem reģistrācijas nosacījumiem un vai statūti atbilst 4. un 6. pantā minētajiem noteikumiem.

2.   Iestāde pieņem lēmumu reģistrēt pieteikuma iesniedzēju, ja vien netiek konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs neatbilst 3. pantā izklāstītajiem reģistrācijas nosacījumiem vai ka statūti neatbilst 4. un 6. pantā minētajiem noteikumiem.

Iestāde publisko savu lēmumu par pieteikuma iesniedzēja reģistrāciju viena mēneša laikā no reģistrācijas pieteikuma saņemšanas dienas vai, ja ir piemērojamas 20. panta 4. punktā noteiktās procedūras, četru mēnešu laikā no reģistrācijas pieteikuma saņemšanas dienas.

Ja pieteikums ir nepilnīgs, Iestāde nekavējoties prasa pieteikuma iesniedzējam sniegt nepieciešamo papildinformāciju. Otrajā daļā minēto termiņu nosaka, tikai sākot no datuma, kad Iestāde ir saņēmusi pilnīgu pieteikumu.

3.   Tiek uzskatīts, ka Iestādei, lai tā pārliecinātos par to, vai pieteikuma iesniedzējs atbilst 3. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā vai 3. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem atkarībā no tā, kuri no šiem nosacījumiem ir piemērojami attiecīgā gadījumā, pietiek ar aizpildītu 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto standarta oficiālo deklarāciju.

4.   Iestādes lēmumu par pieteikuma iesniedzēja reģistrēšanu kopā ar attiecīgās partijas vai fonda statūtiem publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Lēmumu nereģistrēt pieteikuma iesniedzēju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sīki izklāstot atteikuma iemeslus.

5.   Par visiem grozījumiem dokumentos vai statūtos, kas iesniegti kopā ar reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar 10. panta 2. punktu, informē Iestādi divu mēnešu laikā. Iestāde atjaunina reģistrāciju, ņemot vērā šādus grozījumus. Mutatis mutandis piemēro 20. panta 2. un 4. punktā izklāstītās procedūras.

6.   Katru gadu līdz 30. septembrim Iestādei nosūta Eiropas politiskajā partijā ietilpstošo partiju atjauninātu sarakstu, kas pievienots partijas statūtiem saskaņā ar 4. panta 2. punktu, kā arī, ja ir pievienojusies jauna partija, standarta oficiālo deklarāciju, kurai izmanto I pielikumā izklāstīto veidni. Par izmaiņām, kuru dēļ Eiropas politiskā partija varētu vairs neatbilst 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstītajām prasībām, Iestādei paziņo četru nedēļu laikā no šādu izmaiņu rašanās dienas.

1.   Neskarot 13. pantā izklāstīto procedūru, Iestāde regulāri pārbauda to, vai reģistrētās Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi joprojām ievēro 3. pantā norādītos reģistrācijas nosacījumus un 4. panta 1. punkta a), b), d), e) un f) apakšpunktā, 4. panta 3. punktā un 6. panta 1. punkta a) līdz e), g) un k) apakšpunktā norādītos pārvaldības noteikumus.

2.   Ja Iestāde uzskata, ka uz Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu varētu attiekties kāds no 21. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai 21. panta 2. punktā minētajiem iemesliem izslēgšanai no reģistra, tā bez nepamatotas kavēšanās par to informē attiecīgo Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu. Informējot Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu, Iestāde aicina attiecīgo Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu viena mēneša laikā no dienas, kad saņemta šī informācija, iesniegt savus apsvērumus.

3.   Ja netiek ievērots 3. panta 1. punkta c), f), g) vai h) apakšpunkts, 3. panta 2. punkta e), f), g) un h) apakšpunkts vai 4. panta 1. punkta a), b), d), e) un f) apakšpunktā, 4. panta 3. punktā un 6. panta 1. punkta a) līdz e), g) un k) apakšpunktā izklāstītie pārvaldības noteikumi, Iestāde attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam dod iespēju šā panta 2. punktā minētajā termiņā ieviest pasākumus, kas vajadzīgi situācijas uzlabošanai. Iestāde pēc attiecīgās Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda pamatota pieprasījuma var pagarināt minēto termiņu, ja un ciktāl Iestāde uzskata šādu pagarinājumu par nepieciešamu un piemērotu, ņemot vērā Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda plānotos koriģējošos pasākumus.

4.   Pēc šā panta 2. un 3. punktā minētā termiņa beigām vai pēc tam, kad minētajā termiņā no attiecīgās Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda ir saņemti apsvērumi vai informācija par koriģējošiem pasākumiem, Iestāde bez nepamatotas kavēšanās un ņemot vērā šādus apsvērumus vai informāciju, novērtē, vai uz Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu attiecas kāds no 21. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai 21. panta 2. punktā paredzētajiem iemesliem izslēgšanai no reģistra.

1.   Eiropas Parlaments pēc savas iniciatīvas vai pēc pamatota pilsoņu grupas pieprasījuma, kas iesniegts atbilstoši attiecīgajiem Reglamenta noteikumiem, vai arī Padome vai Komisija var iesniegt Iestādei pieprasījumu pārbaudīt, vai konkrēta Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds atbilst 3. panta 1. punkta d) un e) apakšpunkta un 3. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkta nosacījumiem. Šādos gadījumos un 14. panta 2. punktā minētajos gadījumos Iestāde bez nepamatotas kavēšanās informē attiecīgo Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu, aicina to iesniegt savus apsvērumus un dod Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam iespēju viena mēneša laikā no informācijas saņemšanas ieviest pasākumus situācijas uzlabošanai.

2.   Iestāde pēc attiecīgās Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda pamatota pieprasījuma var pagarināt 1. punktā minēto termiņu, ja un ciktāl Iestāde uzskata šādu pagarinājumu par nepieciešamu un piemērotu, ņemot vērā Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda plānotos koriģējošos pasākumus.

3.   Beidzoties šā panta 1. un 2. punktā minētajam termiņam vai pirms minētā termiņa beigām saņemot apsvērumus un informāciju par koriģējošiem pasākumiem no attiecīgās Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda, Iestāde attiecīgās Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda apsvērumus un attiecīgā gadījumā partijas vai fonda veikto koriģējošo pasākumu aprakstu iesniedz 16. pantā minētajai neatkarīgu ievērojamu personu komitejai un lūdz šo komiteju sniegt atzinumu. Komiteja sniedz savu atzinumu divu mēnešu laikā no Iestādes pieprasījuma saņemšanas.

4.   Ja Iestādei ir kļuvuši zināmi fakti, kas rada šaubas par to, vai konkrēta Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds ievēro 3. panta 1. punkta d) un e) apakšpunkta un 3. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkta nosacījumus, Iestāde par to informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, lai tie varētu iesniegt šā panta 1. punktā minēto pieprasījumu veikt pārbaudi. Neskarot šā panta 1. punktu, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija par nodomu iesniegt pieprasījumu veikt pārbaudi paziņo divu mēnešu laikā no informācijas saņemšanas.

5.   Šā panta 1. līdz 4. punktā paredzētās procedūras nesāk divu mēnešu laikposmā tieši pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

6.   Iestāde pieņem lēmumu par to, vai izslēgt attiecīgo Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu no reģistra, ņemot vērā 16. pantā minētās neatkarīgu ievērojamu personu komitejas atzinumu. Iestādes lēmums tiek pienācīgi pamatots.

7.   Lēmumu izslēgt Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu no reģistra saistībā ar 3. panta 1. punkta d) vai e) apakšpunktā vai 3. panta 2. punkta c) vai d) apakšpunktā minēto nosacījumu neievērošanu Iestāde var pieņemt tikai minēto noteikumu nepārprotama un smaga pārkāpuma gadījumā. Uz lēmumu attiecina šā panta 8. punktā izklāstīto procedūru.

8.   Iestādes lēmumu izslēgt Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu no reģistra saistībā ar 3. panta 1. punkta d) vai e) apakšpunktā vai 3. panta 2. punkta c) vai d) apakšpunktā minēto nosacījumu nepārprotamu un smagu pārkāpumu paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Lēmums stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešu laikā no dienas, kurā Eiropas Parlaments un Padome tika informēti par lēmumu, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav pauduši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Iestādi par to, ka tie nepaudīs iebildumus. Ja Eiropas Parlaments un Padome pauž iebildumus, Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda reģistrāciju saglabā.

9.   Eiropas Parlaments un Padome var paust iebildumus pret Iestādes lēmumu izslēgt Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu no reģistra tikai tādu iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar 3. panta 1. punkta d) vai e) apakšpunktā vai 3. panta 2. punkta c) vai d) apakšpunktā minēto reģistrācijas nosacījumu novērtēšanu.

10.   Ja ir pausts iebildums pret Iestādes lēmumu izslēgt Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu no reģistra, Iestāde par šādu iebildumu informē attiecīgo Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu.

11.   Eiropas Parlaments un Padome pieņem nostāju saskaņā ar saviem lēmumu pieņemšanas noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Līgumiem. Visus iebildumus, kas pausti pret Iestādes lēmumu izslēgt Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu no reģistra, pienācīgi pamato un publisko.

1.   Ja Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds ir būtiski neizpildījis attiecīgos pienākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas piemērojami saskaņā ar 19. panta 2. punkta pirmo daļu, Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda mītnes dalībvalsts var iesniegt Iestādei pieprasījumu par izslēgšanu no reģistra. Šādu pieprasījumu pienācīgi pamato. Jo īpaši tajā precīzi un sīki norāda nelikumīgās darbības un konkrētās valsts prasības, kas nav ievērotas.

Ja saskaņā ar šā punkta pirmo daļu iesniegta dalībvalsts pieprasījuma priekšmets ir saistīts tikai vai galvenokārt ar elementiem, kas skar LES 2. pantā izklāstīto vērtību, uz kuru pamata ir dibināta Savienība, ievērošanu, Iestāde sāk pārbaudes procedūru saskaņā ar šīs regulas 13. pantu.

Jebkurā citā jautājumā, ja dalībvalsts savā pieprasījumā, kas iesniegts saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, apstiprina, ka valsts līmenī ir efektīvs tiesiskās aizsardzības līdzeklis pret šādu pieprasījumu un visi tiesiskās aizsardzības līdzekļi attiecībā uz šādu pieprasījumu ir izmantoti, Iestāde pēc attiecīgās Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda pārstāvja uzklausīšanas novērtē, vai uz attiecīgo Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu attiecas 21. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētais iemesls izslēgšanai no reģistra.

2.   Ja Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds ir būtiski neizpildījis attiecīgos pienākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas piemērojami, ievērojot šīs regulas 19. panta 2. punkta otro daļu, un ja konkrētais jautājums ir saistīts tikai vai galvenokārt ar elementiem, kas skar LES 2. pantā izklāstīto vērtību, uz kuru pamata ir dibināta Savienība, ievērošanu, attiecīgā dalībvalsts var iesniegt pieprasījumu saskaņā ar šā panta 1. punkta pirmo daļu. Iestāde rīkojas saskaņā ar šā panta 1. punkta otro daļu.

3.   Šā panta nolūkos Iestāde visos gadījumos rīkojas bez nepamatotas kavēšanās. Iestāde informē attiecīgo dalībvalsti un attiecīgo Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu par pasākumiem, ko tā ir veikusi saistībā ar pamatoto pieprasījumu izslēgšanai no reģistra.

1.   Neviena Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds apzināti neietekmē vai nemēģina ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, izmantojot piemērojamo personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpumu, ko veic fiziska vai juridiska persona.

2.   Ja Iestāde ir informēta par lēmumu, kuru pieņēmusi valsts uzraudzības iestāde Regulas (ES) 2016/679 4. panta 21. punkta nozīmē, konstatējot, ka fiziska vai juridiska persona ir pārkāpusi piemērojamos personas datu aizsardzības noteikumus, un ja no minētā lēmuma izriet, ka pārkāpums ir saistīts ar Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda darbībām Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā, vai ja pastāv cits pamatots iemesls tā uzskatīt, tad Iestāde nodod šo jautājumu neatkarīgu ievērojamu personu komitejai, kas minēta šīs regulas 16. pantā. Iestāde vajadzības gadījumā var sadarboties ar attiecīgo valsts uzraudzības iestādi.

3.   Komiteja, kas minēta 2. punktā, sniedz atzinumu par to, vai attiecīgā Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds ir apzināti ietekmējis vai mēģinājis ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, izmantojot minēto pārkāpumu. Iestāde lūdz sniegt atzinumu bez liekas kavēšanās un ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc informācijas saņemšanas par valsts uzraudzības iestādes lēmumu. Iestāde nosaka īsu, samērīgu termiņu komitejai atzinuma sniegšanai. Komiteja ievēro minēto termiņu.

4.   Iestāde, ņemot vērā komitejas atzinumu, saskaņā ar 32. panta 1. punkta a) apakšpunkta ix) punktu lemj par to, vai piemērot attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam finansiālas sankcijas. Iestādes lēmums ir pienācīgi pamatots, jo īpaši attiecībā uz komitejas atzinumu, un to nekavējoties publicē.

5.   Šajā pantā paredzētā procedūra neskar 12., 13. un 14. pantā noteikto procedūru. Aizliegums iesniegt pārbaudes pieprasījumu saskaņā ar 13. panta 1. līdz 4. punktu divu mēnešu laikposmā tieši pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas noteikts 13. panta 5. punktā, neattiecas uz šajā pantā paredzēto procedūru.

1.   Ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 izveidotajā neatkarīgu ievērojamu personu komitejā ir seši locekļi, no kuriem Eiropas Parlaments, Padome un Komisija katrs ieceļ divus locekļus. Komitejas locekļus izraugās, pamatojoties uz viņu personīgajām un profesionālajām īpašībām. Locekļi nav Eiropas Parlamenta deputāti, Padomes vai Komisijas locekļi, viņiem nav neviena vēlēšanās iegūta mandāta, viņi nav Eiropas Savienības iestāžu ierēdņi vai citi darbinieki, un viņi netiek nodarbināti un nav bijuši nodarbināti nevienā Eiropas politiskajā partijā vai Eiropas politiskajā fondā.

Komitejas locekļi, veicot savus pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgi. Viņi nelūdz un nepieņem iestāžu vai valdību, vai kādu citu struktūru, amatpersonu vai aģentūru norādījumus un atturas no jebkādas rīcības, kas nav savienojama ar viņu pienākumiem.

Komitejas locekļus ikreiz ieceļ sešu mēnešu laikā no brīža, kad beigusies pirmā pēc katrām Eiropas Parlamenta vēlēšanām rīkotā Eiropas Parlamenta sesija. Locekļu pilnvaras nav atjaunojamas.

2.   Komiteja pieņem savu reglamentu. Komitejas priekšsēdētāju saskaņā ar minēto reglamentu ievēlē tās locekļi no sava vidus. Komitejas sekretariātu un finansējumu nodrošina Eiropas Parlaments. Komitejas sekretariāts savā darbībā ir pakļauts vienīgi komitejai.

3.   Ja Iestāde pieprasa, komiteja sniedz atzinumu par:

Komiteja šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktos minētajos gadījumos var pieprasīt Iestādei, Eiropas Parlamentam, attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam, citām politiskajām partijām, politiskajiem fondiem vai citām ieinteresētajām personām jebkādus attiecīgos dokumentus un pierādījumus, kā arī uzklausīt to pārstāvjus. Gadījumā, kas minēts šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, 15. pantā minētā valsts uzraudzības iestāde sadarbojas ar komiteju saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

Sagatavojot atzinumus, komiteja pilnībā ņem vērā pamattiesības uz biedrošanās brīvību un nepieciešamību nodrošināt Eiropā politisko partiju plurālismu.

Komitejas atzinums nekavējoties tiek publiskots.

1.   Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskos fondus reglamentē šī regula.

2.   Jautājumos, kurus šī regula nereglamentē, vai – ja jautājumi ir reglamentēti tikai daļēji – attiecībā uz aspektiem, kas nav ietverti regulā, Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskos fondus reglamentē piemērojamie valsts tiesību aktu noteikumi dalībvalstī, kurā atrodas to attiecīgās mītnes.

Darbību, ko Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi veic citās dalībvalstīs, reglamentē attiecīgie šo dalībvalstu tiesību akti.

3.   Jautājumos, kurus nereglamentē šī regula vai saskaņā ar 2. punktu piemērojamie noteikumi, vai – ja tie attiecīgos jautājumus reglamentē tikai daļēji – attiecībā uz aspektiem, kas neietilpst regulējamā jomā, Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskos fondus reglamentē to attiecīgo statūtu noteikumi.

1.   Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds iegūst Eiropas līmeņa tiesībspēju dienā, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēts saskaņā ar 11. pantu pieņemtais Iestādes lēmums to reģistrēt.

2.   Ja dalībvalsts, kurā atrodas Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja mītne, to pieprasa, saskaņā ar 10. pantu iesniegtajam pieteikumam pievieno minētās dalībvalsts izdotu paziņojumu, kurā apliecināts, ka pieteikuma iesniedzējs nodrošinājis atbilstību visām attiecīgajām valsts prasībām pieteikuma iesniegšanai un ka tā statūti atbilst 19. panta 2. punkta pirmajā daļā minētajiem piemērojamiem tiesību aktiem.

3.   Gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējam ir tiesībspēja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, Eiropas līmeņa tiesībspējas iegūšanu minētā dalībvalsts uzskata par pāreju no valsts līmeņa tiesībspējas uz nākamā – Eiropas līmeņa – tiesībspēju. Tajā pilnībā saglabājas bijušā valsts tiesību subjekta, kurš beidz pastāvēt, jau pastāvošās tiesības un pienākumi. Attiecīgā dalībvalsts nepiemēro aizliedzošus nosacījumus šādai pārejai. Kamēr netiek publicēts lēmums saskaņā ar 11. pantu, pieteikuma iesniedzējs saglabā savu mītni attiecīgajā dalībvalstī.

4.   Ja dalībvalsts, kurā atrodas pieteikuma iesniedzēja mītne, to pieprasa, Iestāde nosaka 1. punktā minēto publikācijas datumu tikai pēc apspriešanās ar šo dalībvalsti.

1.   Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds zaudē savu Eiropas līmeņa tiesībspēju pēc tam, kad to ar Iestādes lēmumu izslēdz no reģistra:

2.   Ja Iestāde nolemj izslēgt Eiropas politisko partiju no reģistra, tā izslēdz no reģistra arī ar to saistīto Eiropas politisko fondu.

3.   Iestādes lēmumu izslēgt Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu no reģistra adresē un paziņo attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4.   Ja attiecīgā Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds iegūst tiesībspēju saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas tās/tā mītne, šī dalībvalsts uzskata, ka Eiropas līmeņa tiesībspēja ir pārveidota par valsts līmeņa tiesībspēju, kas pilnībā saglabā pirms tam pastāvējušās bijušā Eiropas tiesību subjekta tiesības un pienākumus. Attiecīgā dalībvalsts nepiemēro aizliedzošus nosacījumus šādai pārejai.

5.   Ja Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds neiegūst tiesībspēju saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas tās/tā mītne, to likvidē saskaņā ar šajā dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem. Attiecīgā dalībvalsts var pieprasīt, ka pirms likvidācijas attiecīgā partija vai fonds iegūst valsts līmeņa tiesībspēju saskaņā ar 4. punkta noteikumiem.

6.   Visās šā panta 4. un 5. punktā minētajās situācijās attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka ir pilnībā ievērots 3. panta bezpeļņas nosacījums. Iestāde un Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs var vienoties ar attiecīgo dalībvalsti par Eiropas līmeņa tiesībspējas izbeigšanas detalizētu kārtību, jo īpaši, lai nodrošinātu no Savienības vispārējā budžeta saņemto līdzekļu atgūšanu un atbilstoši 32. pantam uzlikto jebkādu finansiālo sankciju samaksu.

1.   Eiropas politiskā partija, kura reģistrēta saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un procedūrām, kuru Eiropas Parlamentā pārstāv vismaz viens loceklis un attiecībā uz kuru neizpildās neviens no izslēgšanas kritērijiem, kas minēti Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 138. panta 1. punktā, var pieteikties finansējumam no Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar noteikumiem, ko publicējis Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs uzaicinājumā izdarīt iemaksas no Savienības vispārējā budžeta.

2.   Eiropas politiskais fonds, kurš saistīts ar Eiropas politisko partiju, kas ir tiesīga pieteikties finansējumam saskaņā ar šā panta 1. punktu, kurš reģistrēts saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un procedūrām un attiecībā uz kuru neizpildās neviens no izslēgšanas kritērijiem, kas minēti Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 138. panta 1. punktā, var pieteikties finansējumam no Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar noteikumiem, ko publicējis Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

3.   Lai noteiktu tiesības saņemt finansējumu no Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar šā panta 1. punktu un 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu un lai piemērotu 24. panta 1. punkta noteikumus, Eiropas Parlamenta deputātu uzskata tikai par vienas Eiropas politiskās partijas biedru, kas attiecīgā gadījumā ir tā partija, ar kuru finansējuma pieteikuma iesniegšanas pēdējā dienā ir saistīta viņa valsts vai reģiona politiskā partija.

Šajā nolūkā Eiropas Parlamenta deputāta tieša dalība Eiropas politiskajā partijā ir pieļaujama gadījumos, kad attiecīgais Eiropas Parlamenta deputāts nav ar Eiropas politisko partiju saistītas valsts vai reģionālās partijas biedrs.

4.   Finanšu iemaksas vai dotācijas no Savienības vispārējā budžeta nepārsniedz 95 % no gada atmaksājamiem izdevumiem, kas norādīti Eiropas politiskās partijas budžetā, un 95 % no attaisnotajām izmaksām, kas radušās Eiropas politiskajam fondam. Eiropas politiskās partijas var izmantot vēl neizmantoto daļu no Savienības iemaksas, kas piešķirta atmaksājamo izdevumu segšanai, nākamā finanšu gada laikā pēc iemaksas piešķiršanas. Summas, kas nav izmantotas pēc minētā finanšu gada, atgūst saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2024/2509.

5.   Ievērojot 26. un 27. pantā noteiktos ierobežojumus, ar finanšu iemaksām no Savienības vispārējā budžeta atmaksājamie izdevumi ietver administratīvos izdevumus un ar tehnisko palīdzību, sanāksmēm, pētījumiem, pārrobežu pasākumiem, pētniecību, informatīvo darbību un publikācijām saistītos izdevumus, kā arī izdevumus, kas saistīti ar kampaņām.

1.   Lai saņemtu finansējumu no Savienības vispārējā budžeta, Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds, kas atbilst 22. panta 1. vai 2. punkta nosacījumiem, iesniedz pieteikumu Eiropas Parlamentam pēc uzaicinājuma veikt iemaksas no Savienības vispārējā budžeta vai uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus.

2.   Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi pieteikuma iesniegšanas laikā ievēro 28. pantā uzskaitītos pienākumus. No pieteikuma iesniegšanas dienas līdz finanšu gada vai līdz tās darbības beigām, uz kuru attiecas iemaksa vai dotācija no Savienības vispārējā budžeta, tie aizvien ir reģistrēti reģistrā un tiem nav bijusi piemērota neviena no sankcijām, kas paredzētas 32. panta 1. punkta a) apakšpunkta vii) līdz ix) punktā.

3.   Eiropas politiskais fonds pieteikumā iekļauj savu ikgadējo darba programmu vai rīcības plānu.

4.   Eiropas Parlamenta atbildīgais kredītrīkotājs pieņem lēmumu trīs mēnešu laikā pēc uzaicinājuma veikt iemaksas no Savienības vispārējā budžeta vai uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus termiņa beigām un apstiprina un pārvalda attiecīgās apropriācijas saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2024/2509.

5.   Eiropas politiskais fonds var pieteikties finansējumam no Savienības vispārējā budžeta vienīgi ar tās Eiropas politiskās partijas starpniecību, ar kuru tas ir saistīts.

1.   Attiecīgās apropriācijas, kas ir pieejamas Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem, kuriem ir piešķirtas iemaksas vai dotācijas saskaņā ar 23. pantu, ik gadu sadala, balstoties uz šādu sadales shēmu:

Tādu pašu sadales shēmu izmanto, lai piešķirtu finansējumu Eiropas politiskajiem fondiem, pamatojoties uz to saistību ar kādu no Eiropas politiskajām partijām.

2.   Sadale, kas minēta šā panta 1. punktā, pamatojas uz Eiropas Parlamentā ievēlēto deputātu skaitu, kuri ir pieteikuma iesniedzējas Eiropas politiskās partijas biedri finansējuma pieteikumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā, ņemot vērā 22. panta 3. punktu.

Pēc minētās dienas nekādas minētā skaita izmaiņas neietekmē attiecīgo finansējuma daļu starp Eiropas politiskajām partijām vai Eiropas politiskajiem fondiem. Tas neskar 22. panta 1. punkta prasību, ka Eiropas politisko partiju Eiropas Parlamentā pārstāv vismaz viens tās biedrs.

1.   Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi var pieņemt ziedojumus no fiziskām vai juridiskām personām līdz 18 000 EUR gadā no viena ziedotāja.

2.   Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi, iesniedzot gada finanšu pārskatus saskaņā ar 28. pantu, nosūta arī sarakstu ar visiem ziedotājiem un to atbilstošajiem ziedojumiem, norādot katra ziedojuma veidu un vērtību. Šo punktu piemēro arī iemaksām, ko veic politiskajās partijās ietilpstošās Savienības partijas un dalīborganizācijas no Savienības, iemaksām, ko veic Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu individuālie biedri, ja tās pārsniedz 1 500 EUR, un Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu pašu radītajiem resursiem.

Attiecībā uz fizisku personu ziedojumiem un iemaksām, kas pārsniedz 1 500 EUR gadā uz vienu līdzekļu devēju, bet nesasniedz vai ir vienādi ar 3 000 EUR, attiecīgā Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds norāda, vai atbilstošās fiziskās personas ir sniegušas iepriekšēju piekrišanu publiskošanai saskaņā ar 39. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

3.   Par ziedojumiem, ko Eiropas politiskā partija un Eiropas politiskais fonds saņēmuši sešu mēnešu laikā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, reizi nedēļā rakstiski paziņo Iestādei saskaņā ar 2. punktu.

4.   Par katru atsevišķu ziedojumu, kas pārsniedz 12 000 EUR un kuru ir pieņēmusi Eiropas politiskā partija un Eiropas politiskais fonds, nekavējoties rakstiski paziņo Iestādei saskaņā ar 2. punktu.

5.   Attiecībā uz visiem ziedojumiem no viena ziedotāja, kuru vērtība pārsniedz 3 000 EUR gadā, Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi pieprasa, lai šādi ziedotāji sniegtu informāciju, kas nepieciešama to pienācīgai identificēšanai. Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi saņemto informāciju nosūta Iestādei pēc tās pieprasījuma.

Iestāde izveido veidlapu, ko izmanto šā punkta pirmajā daļā minētajai ziedotāju identificēšanai.

6.   Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi nepieņem:

7.   Ziedojumu, kas nav atļauts saskaņā ar šo regulu, 30 dienu laikā pēc dienas, kad Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds to saņēmis, atmaksā atpakaļ ziedotājam vai personai, kas rīkojas ziedotāja vārdā. Ja ziedojumu atmaksāt nav iespējams, par to paziņo Iestādei un Eiropas Parlamentam.

Ja saskaņā ar šā punkta pirmo daļu ir paziņots par ziedojumu, Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs izdod iekasēšanas rīkojumu un pilnvaro atgūšanu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 98., 99. un 100. panta noteikumiem. Līdzekļus ieraksta kā vispārējos ieņēmumus Savienības vispārējā budžeta Eiropas Parlamenta iedaļā.

8.   Iestāde veic pārbaudes, ja tai ir pamats uzskatīt, ka kāds ziedojums ir pieņemts, pārkāpjot šo regulu. Šajā nolūkā tā var pieprasīt papildu informāciju no Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda un to ziedotājiem un sadarboties ar attiecīgajām dalībvalstu iestādēm.

9.   Iemaksas Eiropas politiskajai partijai, ko veic tās biedri – tajā ietilpstošās Savienības partijas vai Savienības pilsoņi –, ir pieļaujamas. Šādu iemaksu apjoms nepārsniedz 40 % no minētās Eiropas politiskās partijas gada budžeta.

10.   Iemaksas Eiropas politiskajam fondam, ko veic tā biedri – dalīborganizācijas no Savienības vai Savienības pilsoņi – un Eiropas politiskā partija, ar kuru tas ir saistīts, ir pieļaujamas. Šādu iemaksu apjoms nepārsniedz 40 % no minētā Eiropas politiskā fonda gada budžeta, un tās nevar būt iegūtas no līdzekļiem, ko no Savienības vispārējā budžeta saņēmusi Eiropas politiskā partija saskaņā ar šo regulu.

Pierādīšanas pienākums ir attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai, kas savos pārskatos skaidri norāda to līdzekļu izcelsmi, kas izmantoti, lai finansētu ar to saistīto Eiropas politisko fondu.

11.   Neskarot 9. un 10. punktu, Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi var akceptēt pilsoņu, kas ir to biedri, iemaksas līdz 18 000 EUR gadā no viena biedra, ja šādas iemaksas attiecīgais biedrs veicis savā vārdā.

Pirmajā daļā norādītā robežvērtība netiek piemērota, ja attiecīgais biedrs ir arī ievēlēts par Eiropas Parlamenta, valsts parlamenta, reģionālā parlamenta vai reģionālās asamblejas deputātu.

12.   Iemaksas, kuras šajā regulā nav atļautas, tiek atmaksātas saskaņā ar 7. punktu.

13.   Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda pašu radīto resursu vērtība nepārsniedz 3 % no attiecīgās Eiropas politiskās partijas gada budžeta un 5 % no attiecīgā Eiropas politiskā fonda gada budžeta.

1.   Ievērojot šā punkta otro daļu, Eiropas politisko partiju finansējumu no Savienības vispārējā budžeta vai no jebkāda cita avota drīkst izmantot, lai finansētu kampaņas, ko Eiropas politiskās partijas rīko saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurās tās vai to biedri piedalās, kā noteikts 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā, tai skaitā kopīgas Eiropas politiskās darbības.

Saskaņā ar 8. pantu Aktā par Eiropas Parlamenta locekļu ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās (16) Eiropas Parlamenta vēlēšanu izdevumu finansēšanu un iespējamos ierobežojumus politiskajām partijām, kandidātiem un trešām personām papildus dalībai tajās katrā dalībvalstī reglamentē valsts tiesību akti.

2.   Izdevumus, kas saistīti ar 1. punktā minētajām kampaņām, Eiropas politiskā partija skaidri norāda gada finanšu pārskatā.

1.   Neatkarīgi no 26. panta 1. punkta Eiropas politisko partiju finansējumu no Savienības vispārējā budžeta vai no jebkāda cita avota nedrīkst izmantot, lai tieši vai netieši finansētu citas politiskās partijas, un jo īpaši valstu partijas vai kandidātus. Uz šīm valstu politiskajām partijām un kandidātiem arī turpmāk attiecas valsts noteikumi.

2.   Eiropas politisko fondu finansējumu no Savienības vispārējā budžeta vai no jebkāda cita avota neizmanto citam nolūkam kā vien tam, lai finansētu to uzdevumus, kā uzskaitīts 2. panta 6. punktā, un lai segtu izdevumus, kas tieši saistīti ar mērķiem, kuri izklāstīti to statūtos saskaņā ar 6. pantu. Jo īpaši to neizmanto, lai tieši vai netieši finansētu vēlēšanas, politiskās partijas vai kandidātus, vai citus fondus.

Pirmajā daļā noteiktais aizliegums neliedz Eiropas politiskajiem fondiem nodrošināt spēju veidošanu, lai atbalstītu nākotnes politisko līderu veidošanu Savienībā, vai apmācību personām līdz dienai, kad tās kļūst par kandidātiem saskaņā ar valsts noteikumiem, vai līdz dienai, kad tās nominē valsts partija, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk.

3.   Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansējumu no Savienības vispārējā budžeta vai no jebkāda cita avota neizmanto, lai finansētu referendumu kampaņas.

1.   Vēlākais sešu mēnešu laikā pēc finanšu gada beigām Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi atvērtā, mašīnlasāmā formātā iesniedz Eiropas Parlamenta kredītrīkotājam šādus dokumentus:

Vēlākais sešu mēnešu laikā pēc finanšu gada beigām Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi nosūta arī visu pirmajā daļā minēto dokumentu kopijas Iestādei un kompetentajam valsts kontaktpunktam savā mītnes dalībvalstī. Šīs kopijas ir atvērtā, mašīnlasāmā formātā.

2.   Ja izdevumi Eiropas politiskajai partijai radušies kopīgi ar valstu politiskajām partijām vai Eiropas politiskajam fondam – kopīgi ar valstu politiskajiem fondiem vai ar citām organizācijām, pierādījumus par izdevumiem, kas radušies Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam tieši vai ar šo trešo personu starpniecību, iekļauj gada finanšu pārskatā, kas minēts 1. punktā.

3.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās neatkarīgās ārējās organizācijas vai ekspertus izvēlas, pilnvaro un apmaksā Eiropas Parlaments. Tie tiek pienācīgi pilnvaroti revidēt pārskatus saskaņā ar to mītnes vai uzņēmējdarbības veikšanas dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem.

4.   Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi sniedz neatkarīgo organizāciju vai ekspertu pieprasīto informāciju, kas tiem nepieciešama revīzijas veikšanai.

5.   Neatkarīgās organizācijas vai eksperti informē Iestādi un Eiropas Parlamenta kredītrīkotāju par jebkādām aizdomām par nelikumīgām darbībām, krāpšanu vai korupciju, kas var kaitēt Savienības finansiālajām interesēm. Iestāde un Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs informē par to attiecīgos valsts kontaktpunktus.

1.   Šajā regulā paredzēto Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu pienākumu īstenošanas kontroli veic Iestāde, Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs un kompetentās dalībvalstis, savstarpēji sadarbojoties.

2.   Iestāde veic kontroli par to, vai Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi pilda pienākumus, kas izriet no šīs regulas, jo īpaši saistībā ar 3. pantu, 4. panta 1. punkta a), b), d), e) un f) apakšpunktu, 4. panta 3. punktu, 5. pantu, 6. panta 1. punkta a) līdz e), g) un k) apakšpunktu, 11. panta 5. un 6. punktu, 25, 26 un 27. pantu.

Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs veic kontroli par to, vai Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi īsteno pienākumus saistībā ar Savienības finansējumu, kuri izriet no šīs regulas un no Regulas (ES, Euratom) 2024/2509. Veicot šādu kontroli, Eiropas Parlaments īsteno nepieciešamos pasākumus tādas krāpšanas novēršanas un apkarošanas jomā, kura ietekmē Savienības finansiālās intereses.

3.   Iestādes un Eiropas Parlamenta kredītrīkotāja veikto atbilstības kontroli, kas minēta šā panta 2. punktā, neattiecina uz to, vai Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi pilda pienākumus, kas izriet no 19. pantā minētajiem piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.

4.   Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi sniedz Iestādes, Eiropas Parlamenta kredītrīkotāja, Revīzijas palātas, Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) vai dalībvalstu pieprasīto informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu kontroli, par kuru tie ir atbildīgi saskaņā ar šo regulu.

Pēc pieprasījuma un lai veiktu kontroli par atbilstību 25. pantam, Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi sniedz Iestādei informāciju par iemaksām, kuras veikuši individuāli biedri, un par šādu biedru identitāti. Turklāt attiecīgos gadījumos Iestāde var pieprasīt Eiropas politiskajām partijām sniegt to biedru parakstītus atbilstības paziņojumus, kuriem ir vēlēts mandāts, lai veiktu kontroli par atbilstību 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētajam nosacījumam.

1.   Apropriācijas Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansēšanai nosaka saskaņā ar ikgadējo budžeta procedūru un īsteno saskaņā ar šo regulu un Regulu (ES, Euratom) 2024/2509.

Noteikumus attiecībā uz iemaksām un dotācijām nosaka Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs uzaicinājumā veikt iemaksas un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

2.   Finansējuma, kas saņemts no Savienības vispārējā budžeta, un tā izmantošanas kontroli īsteno saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2024/2509.

Kontroli veic arī, pamatojoties uz ikgadēju revīziju, ko veic neatkarīgs ārējais revidents, kā paredzēts 28. panta 1. punktā.

3.   Revīzijas palāta īsteno savas revīzijas pilnvaras saskaņā ar LESD 287. pantu.

4.   Eiropas politiskā partija un Eiropas politiskais fonds, kas ir saņēmuši finansējumu saskaņā ar šo regulu, pēc Revīzijas palātas pieprasījuma iesniedz tai dokumentus vai informāciju, kas Revīzijas palātai vajadzīga, lai tā varētu veikt savus pienākumus.

5.   Iemaksu un dotāciju lēmumā vai nolīgumā skaidri paredz, ka Eiropas Parlaments un Revīzijas palāta revidē Eiropas politisko partiju, kas saņēmusi iemaksas, vai Eiropas politisko fondu, kas ir saņēmis dotāciju no Savienības vispārējā budžeta, pamatojoties uz grāmatvedības dokumentiem un uz vietas.

6.   Revīzijas palāta un Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs vai jebkura cita ārēja struktūra, ko pilnvarojis Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs, var veikt vajadzīgās pārbaudes uz vietas, lai pārbaudītu izdevumu likumību un iemaksu un dotāciju lēmuma vai nolīguma noteikumu pienācīgu īstenošanu, un Eiropas politisko fondu gadījumā – darba programmas vai darbības pienācīgu īstenošanu. Attiecīgā Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds sniedz dokumentus vai informāciju, kas vajadzīga, lai izpildītu šo uzdevumu.

7.   OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp klātienes pārbaudes un inspekcijas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (17) un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (18), lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai kāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses saistībā ar iemaksām vai dotācijām saskaņā ar šo regulu. Attiecīgā gadījumā rezultāti var būt par pamatu atgūšanas lēmumiem, ko pieņem Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs.

1.   Iestāde uzliek finansiālas sankcijas šādās situācijās:

2.   Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs var uz laikposmu līdz pieciem gadiem izslēgt Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu no turpmāka Savienības finansējuma vai līdz 10 gadiem gadījumos, kad tā/tas izdarījis atkārtotu pārkāpumu piecu gadu laikā, ja tā/tas atzīts par vainīgu jebkādos šā panta 1. punkta a) apakšpunkta vii) un viii) punktā uzskaitītajos pārkāpumos. Šis noteikums neskar Eiropas Parlamenta kredītrīkotāja pilnvaras, kas paredzētas Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 235. pantā.

3.   Šā panta 1. un 2. punkta piemērošanas nolūkos Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam piemēro šādas finansiālas sankcijas:

Lai piemērotu šā panta pirmajā daļā norādītās procentu likmes, ikviens ziedojums, maksājums vai summa, kura izmantota finansēšanai, kas aizliegta saskaņā ar 27. pantu, jāapskata atsevišķi.

4.   Ikreiz, kad Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds ir izdarījis pārkāpumu, kas ir pamats finansiālu sankciju piemērošanai, un attiecīgā rīcība ir pamats minētās Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda izslēgšanai no reģistra, Iestāde tikai izslēdz attiecīgo Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu no reģistra.

5.   Iestāde atgūst attiecīgās summas no Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda, kam piemērotas finansiālās sankcijas.

6.   Uz šajā regulā paredzētajām sankcijām attiecina desmit gadu noilguma termiņu, skaitot no dienas, kad attiecīgais pārkāpums izdarīts, bet turpināta vai atkārtota pārkāpuma gadījumā – skaitot no dienas, kurā pārkāpumi izbeigti.

7.   Ja valsts uzraudzības iestādes lēmums, kas minēts 15. pantā, ir atcelts vai ja tiesiskās aizsardzības līdzeklis pret šādu lēmumu ir bijis sekmīgs, ar noteikumu, ka ir izsmelti visi valsts tiesiskās aizsardzības līdzekļi, Iestāde pēc attiecīgās Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda pieprasījuma pārskata jebkuru sankciju, kas piemērota saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunkta ix) punktu.

1.   Iestāde, Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs un dalībvalstis, izmantojot valsts kontaktpunktus, apmainās ar informāciju un regulāri informē cits citu par jautājumiem, kas saistīti ar finansēšanas noteikumiem, kontrolēm un sankcijām.

Turklāt tie vienojas par to, kā šī informācijas apmaiņa notiek praktiski, tostarp par noteikumiem konfidenciālas informācijas vai pierādījumu atklāšanai un par sadarbību dalībvalstu starpā.

2.   Iestāde un Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs regulāri apmainās ar viedokļiem un informāciju par šīs regulas interpretāciju un īstenošanu.

3.   Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs informē Iestādi par jebkādiem iegūtiem datiem, kuri var būt par iemeslu sankciju piemērošanai saskaņā ar 32. panta 1. līdz 3. punktu, lai Iestāde varētu veikt atbilstošus pasākumus. Iestāde pieņem lēmumu par sankciju piemērošanu sešu mēnešu laikā.

4.   Iestāde informē Eiropas Parlamenta kredītrīkotāju par ikvienu lēmumu, kas pieņemts par sankcijām, lai ļautu tam izdarīt attiecīgus secinājumus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2024/2509.

1.   Lai pilnībā izpildītu 41. pantā minētos pienākumus, pirms Iestādes galīgā lēmuma saistībā ar jebkuru no 32. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) līdz vi) punktā minētajām sankcijām, Iestāde vai Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs dod attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam iespēju ieviest pasākumus, kas vajadzīgi, lai labotu situāciju pieņemamā laikposmā, kas parasti nepārsniedz vienu mēnesi. Jo īpaši Iestāde vai Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs dod iespēju labot pārrakstīšanās un aritmētiskas kļūdas, vajadzības gadījumā iesniegt papildu dokumentus vai informāciju vai labot nenozīmīgas kļūdas.

2.   Ja Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds nav veicis koriģējošos pasākumus šā panta 1. punktā noteiktajā termiņā, tiek lemts par atbilstošām sankcijām, kas minētas 32. pantā.

1.   Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs izbeidz Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam adresētu finansēšanas lēmumu, kas stātos spēkā nākotnē, pamatojoties uz šādiem iemesliem:

Iemaksu vai dotāciju nolīgumā var būt paredzēti citi iemesli, kuru dēļ finansēšanas lēmuma, kas stātos spēkā nākotnē, darbība var tikt izbeigta.

2.   Lēmums izbeigt finansēšanas lēmuma, kas stātos spēkā nākotnē, darbību stājas spēkā dienā, kas tajā norādīta, vai, ja lēmumā tāda nav norādīta, dienā, kad lēmums ir paziņots Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam.

3.   Finansēšanas lēmuma, kas stātos spēkā nākotnē, darbības izbeigšanai ir šādas sekas:

1.   Pamatojoties uz Iestādes pieņemtu lēmumu, ar ko atbilstīgi 21. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā noteiktajam iemeslam izslēgšanai no reģistra Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds tiek izslēgts no reģistra, Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs atsauc attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam adresētos finansēšanas lēmumus ar atpakaļejošu spēku no minētā lēmuma pieņemšanas dienas.

2.   Finansēšanas lēmuma atsaukšanai ar atpakaļejošu spēku ir šādas sekas:

1.   Eiropas Parlaments vai Iestāde saskaņā ar šajā regulā noteikto pienākumu sadalījumu šim nolūkam izveidotā tīmekļa vietnē atvērtā, mašīnlasāmā formātā publisko šādu informāciju:

2.   Iestāde publisko Eiropas politiskajā partijā ietilpstošo partiju sarakstu, kas pievienots partijas statūtiem saskaņā ar 4. panta 2. punktu un atjaunināts saskaņā ar 11. panta 6. punktu, kā arī kopējo individuālo biedru skaitu.

3.   Personas dati publikācijā 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē netiek iekļauti, ja vien šie personas dati netiek publicēti saskaņā ar 1. punkta a), e) vai i) apakšpunktu.

4.   Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi publiski pieejamā paziņojumā par personas datu aizsardzību sniedz potenciālajiem biedriem un ziedotājiem informāciju, kas noteikta Regulas (ES) 2016/679 13. pantā, un informē tos, ka viņu personas datus revīzijas un kontroles nolūkos apstrādās Eiropas Parlaments, Iestāde, OLAF, Revīzijas palāta, dalībvalstis vai to pilnvarotas ārējas organizācijas vai eksperti un ka viņu personas dati tiks publiskoti šā panta 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē saskaņā ar šajā pantā minētajiem nosacījumiem. Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs, piemērojot Regulas (ES) 2018/1725 15. pantu, uzaicinājumos veikt iemaksas vai iesniegt priekšlikumus saskaņā ar šīs regulas 23. panta 1. punktu ietver to pašu informāciju.

1.   Apstrādājot personas datus saskaņā ar šo regulu, Iestāde, Eiropas Parlaments un 16. pantā minētā neatkarīgu ievērojamu personu komiteja ievēro Regulu (ES) 2018/1725. Attiecībā uz personas datu apstrādi tās ir par personas datu apstrādi atbildīgās personas saskaņā ar minētās regulas 3. panta 8. punktu.

2.   Apstrādājot personas datus saskaņā ar šo regulu, Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi, dalībvalstis, veicot kontroli pār aspektiem, kas saistīti ar Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansēšanu saskaņā ar 29. pantu, un neatkarīgās organizācijas vai eksperti, kas ir pilnvaroti revidēt pārskatus saskaņā ar 28. panta 1. punktu, ievēro Regulas (ES) 2016/679 un valstu tiesību aktu noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu. Attiecībā uz personas datu apstrādi tās ir par personas datu apstrādi atbildīgās personas saskaņā ar minētās regulas 4. panta 7. punktu.

3.   Iestāde, Eiropas Parlaments un 16. pantā minētā neatkarīgu ievērojamu personu komiteja nodrošina, ka personas datus, ko tie vāc saskaņā ar šo regulu, neizmanto citiem mērķiem, kā vien lai nodrošinātu Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansēšanas un dalības Eiropas politiskajās partijās likumību, pareizību un pārredzamību. Tās izdzēš visus minētajā nolūkā savāktos personas datus vēlākais 24 mēnešus pēc tam, kad ir publicētas attiecīgās daļas saskaņā ar 39. pantu.

4.   Dalībvalstis un neatkarīgās organizācijas vai eksperti, kas pilnvaroti revidēt pārskatus, izmanto personas datus, kurus tie saņem, tikai Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finanšu kontrolei. Tās izdzēš minētos personas datus saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem pēc nosūtīšanas saskaņā ar 34. pantu.

5.   Personas datus var glabāt ilgāk par termiņu, kas noteikts 3. punktā vai ko paredz attiecīgie 4. punktā minētie valsts tiesību akti, ja šāda glabāšana nepieciešama tiesas vai administratīvam procesam saistībā ar Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda finansējumu vai dalību Eiropas politiskā partijā. Visus tādus personas datus izdzēš vēlākais vienu nedēļu pēc tam, kad minētie procesi ir pabeigti, pieņemot galīgu lēmumu, vai pēc tam, kad ir pabeigtas visas revīzijas un izskatītas visas pārsūdzības, tiesvedības vai prasījumi.

6.   Datu pārziņi, kas minēti 1. un 2. punktā, īsteno atbilstīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu personas datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, nejaušu pazaudēšanu, pārveidošanu vai nesankcionētu atklāšanu vai piekļuvi, jo īpaši, ja apstrāde ietver datu pārraidi tīklā, un pret visām citām nelikumīgām apstrādes formām.

7.   Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs uzrauga un nodrošina, ka Iestāde, Eiropas Parlaments un 16. pantā minētā neatkarīgu ievērojamu personu komiteja ievēro un aizsargā fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības, apstrādājot personas datus saskaņā ar šo regulu. Neierobežojot jebkādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, katrs datu subjekts var iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, ja viņš uzskata, ka viņa tiesības uz personas datu aizsardzību ir pārkāptas to apstrādes rezultātā, ko veikuši Iestāde, Eiropas Parlaments vai minētā komiteja.

8.   Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi, dalībvalstis un neatkarīgās organizācijas vai eksperti, kas ir pilnvaroti revidēt pārskatus saskaņā ar šo regulu, ir atbildīgi saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem par kaitējumu, ko tie nodara, apstrādājot personas datus saskaņā ar šo regulu. Neskarot Regulu (ES) 2016/679, dalībvalstis nodrošina, ka par šīs regulas pārkāpumiem tiek piemērotas efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 9. panta 2. punktā un 10. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2025. gada 28. decembra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 9. panta 2. punktā un 10. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 9. panta 2. punktu vai 10. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

1.   Procesuālā rīcība, kas veikta saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014, paliek spēkā arī šīs regulas piemērošanas nolūkā.

2.   Atkāpjoties no 45. panta pirmās daļas, attiecībā uz 2024. gadā noritējušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām Eiropas Parlaments tajā minēto ziņojumu publicē līdz 2026. gada 29. jūnijam.