KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2025/2247

(2025. gada 10. novembris)

par pasākumiem, ar ko novērš Candidatus Liberibacter africanus, Candidatus Liberibacter americanus un Candidatus Liberibacter asiaticus ieviešanos un izplatīšanos Savienības teritorijā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (1), un jo īpaši tās 28. panta 1. punkta d), e), f), g), h) un i) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 (2) II pielikuma A daļā ir noteikts saraksts ar Savienības karantīnas organismiem, par kuriem nav zināms, vai tie Savienības teritorijā ir sastopami, un minētā pielikuma B daļā – saraksts ar Savienības karantīnas organismiem, par kuriem ir zināms, ka tie Savienības teritorijā ir sastopami.

(2)

Candidatus Liberibacter africanus, Candidatus Liberibacter americanus un Candidatus Liberibacter asiaticus (“norādītie kaitīgie organismi”) ir norādīti Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 II pielikuma A daļas sarakstā. Valstīs, kurās šie kaitīgie organismi ir sastopami, tie sevišķi negatīvi ietekmē citrusaugu sugas.

(3)	Norādītos kaitīgos organismus var izplatīt Diaphorina citri Kuwayama un Trioza erytreae Del Guercio (“norādītie vektori”), kuri abi ir iekļauti attiecīgi Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 II pielikuma A un B daļas sarakstā.

(4)	Norādītie kaitīgie organismi arī Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/1702 (3) ir norādīti kā prioritāri kaitīgie organismi, jo tās ir trīs Candidatus Liberibacter sugas, kuras citrusaugiem izraisa “Huanglongbing” slimību jeb citrusaugu zaļēšanu.

(5)

Lai Savienības teritorijā nodrošinātu norādīto kaitīgo organismu agrīnu konstatēšanu un izskaušanu, dalībvalstīm būtu jāveic ikgadēja apsekošana, veicot pietiekami daudz vizuālu pārbaužu, ņemot pietiekami daudz paraugu un veicot pietiekami daudz testu ar metodēm, kas atbilst jaunākajai zinātniskajai un tehniskajai informācijai.

(6)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2016/2031 katrai dalībvalstij par katru prioritāro kaitīgo organismu ir jāizstrādā un jāatjaunina ārkārtas situāciju plāns. Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta iepriekšējos uzliesmojumos, ir jāpieņem īpaši noteikumi, ar kuriem īsteno Regulas (ES) 2016/2031 25. pantu, lai gadījumā, ja Savienībā konstatē norādītos kaitīgos organismus, būtu visaptverošs ārkārtas situāciju plāns.

(7)

Norādīto kaitīgo organismu uzliesmojuma gadījumā, lai tos izskaustu un novērstu to izplatīšanos Savienības teritorijā, dalībvalstīm būtu jāizveido norobežotas teritorijas, kas sastāv no inficētās zonas un buferzonas, un tajās būtu jāpiemēro izskaušanas pasākumi. Šo norobežoto teritoriju lielums būtu jānosaka, pamatojoties uz norādīto vektoru spēju izplatīties, ja to klātbūtne ir oficiāli apstiprināta.

(8)

Tomēr, ja konstatē atsevišķus norādītos kaitīgos organismus, norobežota teritorija nebūtu jāizveido, jo tādos gadījumos fitosanitāro risku var ātri samazināt līdz pieņemamai pakāpei, piemērojot īpašus pasākumus. Tā paša iemesla dēļ būtu jāprecizē, ka minēto atkāpi var piemērot, ja ir pierādījumi, ka konstatētie norādītie kaitīgie organismi nav izplatījušies tālāk, un ir zināms, ka vismaz 3 km platā joslā ap atsevišķo konstatējumu nav norādīto vektoru, vai ja gadījums ir konstatēts ražošanas vietas daļā, kas ir fiziski izolēta pret norādītajiem vektoriem un atrodas zonās, kur norādītie vektori nevar ieviesties ārpus telpām.

(9)

Turklāt daži norādītie augi tiek audzēti ražošanas vietas daļās, kas pret norādītajiem vektoriem ir fiziski izolētas. Ja norādīto kaitīgo organismu uzliesmojums notiek ārpus šādām ražošanas vietas daļām, ir maza iespējamība, ka uzliesmojums skar minētajā vietā audzētos norādītos augus. Tāpēc kompetentās iestādes būtu jāatbrīvo no pienākuma piemērot izskaušanas pasākumus attiecībā uz minētajiem norādītajiem augiem, pat ja tie atrodas norobežotajā teritorijā.

(10)	Lai nodrošinātu, ka uzreiz tiek piemēroti izskaušanas pasākumi, un lai novērstu norādīto kaitīgo organismu tālāku izplatīšanos uz pārējo Savienības teritoriju, katru gadu vispiemērotākajā gada laikā norobežotās teritorijas būtu pietiekami bieži jāapseko.

(11)

Šīs regulas noteikumi par statistiski pamatotu un uz risku balstītu apsekojumu veikšanu ārpus norobežotām teritorijām būtu jāpiemēro no 2029. gada 1. janvāra, lai kompetentajām iestādēm pietiktu laika šos apsekojumus izplānot, izstrādāt apsekošanas plānu, savākt nepieciešamos statistikas datus un piešķirt apsekošanai pietiekamus resursus.

(12)

Šīs regulas noteikumi par statistiski pamatotas un uz risku balstītas apsekošanas plānu un paraugu ņemšanas shēmu norobežotās teritorijās būtu jāpiemēro no 2028. gada 1. janvāra, lai kompetentajām iestādēm pietiktu laika šādus apsekojums izplānot, izstrādāt apsekošanas plānu un piešķirt apsekošanai pietiekamus resursus. Minētajam pārejas periodam vajadzētu būt īsākam nekā pārejas periodam attiecībā uz apsekojumiem ārpus norobežotajām teritorijām, jo kaitīgo organismu klātbūtne norobežotajā teritorijā ļauj nepieciešamos statistikas datus savākt ātrāk.

(13)

Lai gādātu, ka kompetentās iestādes spēj nekavējoties novērst norādīto kaitīgo organismu izplatīšanās risku, būtu jānosaka īpašas prasības attiecībā uz norādīto augu un minēto norādīto augu augļu izvešanu ārā no norobežotajām teritorijām un no inficētajām zonām uz buferzonām, ja uzliesmojums izcēlies Savienības teritorijā.

(14)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir noteikti pasākumi, ar ko novērš Candidatus Liberibacter africanus, Candidatus Liberibacter americanus un Candidatus Liberibacter asiaticus ieviešanos un izplatīšanos Savienības teritorijā, un to izskaušanas pasākumi, kas veicami, ja tos minētajā teritorijā konstatē.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“norādītie kaitīgie organismi” ir Candidatus Liberibacter africanus, Candidatus Liberibacter americanus vai Candidatus Liberibacter asiaticus;

“norādītie augi” ir Citrus L., Fortunella Swingle, Poncirus Raf., Aegle Corrêa, Aeglopsis Swingle, Afraegle Engl., Atalantia Corrêa, Balsamocitrus Stapf, Burkillanthus Swingle, Calodendrum Thunb., Choisya Kunth, Clausena Burm. f., Limonia L., Microcitrus Swingle, Murraya J. Koenig ex L., Pamburus Swingle, Severinia Ten., Swinglea Merr., Triphasia Lour. vai Vepris Comm., vai to hibrīdi, izņemot augļus bez kātiem un lapām;

3)	“norādītie vektori” ir Diaphorina citri Kuwayama vai Trioza erytreae Del Guercio;

4)	“kaitīgo organismu apsekošanas karte” ir Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (“Iestāde”) publikācija “Pest survey card on Huanglongbing and its vectors” (4);

5)	“Vispārējās pamatnostādnes par statistiski pamatotiem un uz risku balstītiem apsekojumiem” ir Iestādes publikācija “General guidelines for statistically sound and risk-based surveys of plant pests” (5).

3. pants

Apsekojumi Savienības teritorijā

1. Kompetentās iestādes veic ikgadējus uz risku balstītus apsekojumus attiecībā uz norādīto kaitīgo organismu un norādīto vektoru klātbūtni tajās Savienības teritorijas zonās, kurās norādītie kaitīgie organismi varētu ieviesties, ņemot vērā informāciju, kas minēta kaitīgo organismu apsekošanas kartē.

2. Apsekošanas plāns un paraugu ņemšanas shēma atbilst Vispārējām pamatnostādnēm par statistiski pamatotiem un uz risku balstītiem apsekojumiem, lai ar pietiekamu ticamības pakāpi konstatētu norādīto kaitīgo organismu zemas pakāpes klātbūtni apsekotajās zonās.

3. Apsekojumus veic:

a)	vadoties pēc fitosanitārā riska pakāpes;

b)	riska teritorijās, kurās ietilpst vismaz stādaudzētavas, dārzniecības centri un publiskas vietas, pret norādītajiem vektoriem fiziski izolētas vai neizolētas ražošanas vietas daļas un citas zonas, kurās var atrasties norādītie kaitīgie organismi;

c)	piemērotos gada laikos, kad, ņemot vērā norādīto kaitīgo organismu bioloģiju, norādīto vektoru klātbūtni un bioloģiju un norādīto augu klātbūtni, norādītos kaitīgos organismus un norādītos vektorus ir iespējams konstatēt.

4. Apsekojumos pēc vajadzības veic šo:

a)	vizuāli pārbauda norādītos augus, vai uz tiem nav konstatējami norādītie kaitīgie organismi, norādīto kaitīgo organismu simptomi vai norādīto vektoru pazīmes;

b)	izvieto dzeltenos lipīgos slazdus un veic piesitienus pa stumbriem vai izmanto ķeramtīklus norādīto vektoru konstatēšanai;

c)	no norādītajiem augiem ņem paraugus un veic molekulārtestus saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem;

d)	norādīto vektoru klātbūtnes gadījumā no tiem ņem paraugus un veic molekulārtestus uz norādīto kaitīgo organismu klātbūtni, ievērojot attiecīgos starptautiskos standartus.

4. pants

Ārkārtas situāciju plāni

1. Papildus Regulas (ES) 2016/2031 25. panta 2. punktam katra dalībvalsts savā ārkārtas situāciju plānā paredz procedūras, kā identificē to privātīpašumu īpašniekus, kuros jāpiemēro attiecīgi pasākumi, ja tur konstatē norādītos kaitīgos organismus un attiecīgā gadījumā arī norādītos vektorus, kā norāda augu iznīcināšanas secību un kā piekļūst privātīpašumiem.

2. Dalībvalstis pēc vajadzības savus ārkārtas situāciju plānus atjaunina līdz katra gada 31. decembrim.

5. pants

Norobežotu teritoriju izveide

1. Ja ir oficiāli apstiprināta norādīto kaitīgo organismu klātbūtne uz norādītajiem augiem, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties izveido norobežotu teritoriju norādīto kaitīgo organismu izskaušanas vajadzībām.

2. Norobežotā teritorija sastāv no:

a)	inficētās zonas vismaz 50 m rādiusā ap norādītajiem augiem, kuriem konstatēta inficēšanās ar norādītajiem kaitīgajiem organismiem; un

b)	buferzonas, kas sniedzas vismaz 3 km platumā aiz inficētās zonas robežas.

Ja riska teritorija ir dārzniecības centrs vai stādaudzētava, norobežotās teritorijas inficētās zonas robežās ietilpst viss dārzniecības centrs vai visa stādaudzētava. To piemēro papildus vismaz 50 m rādiusam ap norādītajiem augiem, kuriem konstatēta inficēšanās ar norādītajiem kaitīgajiem organismiem, kā izklāstīts pirmās daļas a) apakšpunktā.

6. pants

Atkāpes no pienākuma izveidot norobežotas teritorijas

1. Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta, kompetentās iestādes var nolemt, ka norobežotu teritoriju izveidot nav nepieciešams, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)	ir pierādījumi, ka norādīto kaitīgo organismu klātbūtne ir atsevišķs gadījums, kas, domājams, nenovedīs pie to ieviešanās;

b)	ir pierādījumi, ka norādītie kaitīgie organismi nav izplatījušies tālāk; un

c)	ir zināms, ka norādītie vektori nav sastopami vismaz 3 km platā joslā ap konstatēto gadījumu, vai gadījums ir konstatēts ražošanas vietas daļā, kas ir fiziski izolēta, un ir pierādījumi, ka norādītie vektori nevar ieviesties ārpus telpām.

2. Ja kompetentā iestāde piemēro 1. punktā minēto atkāpi, tā:

a)	nekavējoties aizvāc un iznīcina inficētos augus, norādītos augus ar simptomiem un tiem visiem blakus esošos norādītos augus;

b)	nekavējoties pastiprina vizuālo pārbaudi, lai pārliecinātos, vai nav norādīto kaitīgo organismu simptomu, un molekulāro testēšanu uz norādītajiem augiem, ievērojot attiecīgos starptautiskos standartus;

c)	vismaz 500 m joslā ap inficēto augu veic pasākumus, kas nodrošina norādīto kaitīgo organismu ātru izskaušanu un tiem nedod iespēju izplatīties;

vismaz 500 m platumā ap vietu, kur konstatēti norādītie kaitīgie organismi, vismaz trīs gadus veic regulāru un intensīvu apsekošanu, izņemot tad, ja pēc inficēto augu, norādīto augu ar simptomiem un tiem visiem blakus esošo norādīto augu aizvākšanas, kā minēts a) punktā, vismaz 500 m platībā ap vietu, kur konstatēti norādītie kaitīgie organismi, nevienu citu norādīto augu nav;

e)	ciktāl iespējams, izseko infekcijas izcelsmi un izplatības ceļu;

f)	vairo sabiedrības informētību par norādīto kaitīgo organismu radīto apdraudējumu; un

g)	veic visus citus pasākumus, kas var palīdzēt izskaust norādītos kaitīgos organismus.

3. Nosakot norobežotās teritorijas robežas, vadās pēc zinātniskiem principiem, norādīto kaitīgo organismu bioloģijas, norādīto vektoru klātbūtnes, inficēšanās pakāpes, norādīto augu izplatības attiecīgajā teritorijā, pierādījumiem par norādīto kaitīgo organismu ieviešanos un riska teritorijas veida.

4. Ja norādītā kaitīgā organisma klātbūtne ir apstiprināta buferzonā, saskaņā ar 9. pantu veic izskaušanas pasākumus un inficētās zonas un buferzonas robežas pārskata un attiecīgi maina.

5. Ja norādīto kaitīgo organismu klātbūtne ir apstiprināta norādītajiem vektoriem, bet ne uz norādītajiem augiem, kompetentās iestādes veic pastiprinātus apsekojumus, pārbaudot, vai norobežotajā teritorijā, kas izveidota, ievērojot Regulas (ES) 2016/2031 18. pantu, uz norādītajiem augiem nav sastopami norādītie kaitīgie organismi.

6. Norobežotajās teritorijās kompetentās iestādes vairo sabiedrības informētību par norādīto kaitīgo organismu radīto apdraudējumu un par pasākumiem, kādi noteikti, lai novērstu to tālāku izplatīšanos ārpus minētajām teritorijām. Tās arī gādā, lai profesionālie operatori un plaša sabiedrība uzzinātu par norobežoto teritoriju robežām.

7. pants

Apsekojumi norobežotās teritorijās

1. Norobežotajās teritorijās kompetentās iestādes veic intensīvus ikgadējus apsekojumus, kā minēts Regulas (ES) 2016/2031 19. panta 1. punktā, ņemot vērā kaitīgā organisma apsekošanas kartē minēto informāciju.

2. Apsekošanas plānā ņem vērā Vispārējās pamatnostādnes par statistiski pamatotiem un uz risku balstītiem apsekojumiem. Konstatēšanas apsekojumiem izmantotais apsekošanas plāns un paraugu ņemšanas shēma ļauj ar vismaz 95 % ticamību identificēt 1 % no norādītajiem kaitīgajiem organismiem.

3. Minētos apsekojumus veic saskaņā ar 3. panta 3. un 4. punktu, lai konstatētu norādīto kaitīgo organismu klātbūtni uz norādītajiem augiem un attiecīgā gadījumā uz norādītajiem vektoriem.

8. pants

Norobežojuma atcelšana

Norobežojumu var atcelt, ja 7. pantā minētie apsekojumi liecina, ka norādītie kaitīgie organismi norobežotajā teritorijā nav konstatēti vismaz trīs gadus pēc kārtas.

9. pants

Izskaušanas pasākumi

1. Inficētajā zonā, kas minēta 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā, kompetentās iestādes:

a)	pirms norādīto augu aizvākšanas veic efektīvu fitosanitāro apstrādi, lai izskaustu norādītos vektorus;

b)	nekavējoties aizvāc un iznīcina visus inficētos augus un tiem blakus esošos norādītos augus, kā arī citus norādītos augus ar simptomiem;

c)	ņem paraugus un testē norādītos augus, kas nav aizvākti saskaņā ar b) apakšpunktu, piemērojot paraugu ņemšanas shēmu, kurā ar vismaz 99 % ticamību var atklāt 1 % no inficētajiem augiem;

d)	nekavējoties aizvāc un iznīcina visus norādītos augus inficētajā zonā, ja, testējot saskaņā ar c) apakšpunktu, minētajā inficētajā zonā tiek konstatēts vēl kāds gadījums.

2. Ja norādītos augus audzē ražošanas vietas daļā, kas ir fiziski izolēta pret norādītajiem vektoriem, 1. punktā aprakstītos pasākumus piemēro tikai tad, ja norādītie kaitīgie organismi ir konstatēti minētajā ražošanas vietas daļā.

3. Buferzonā, kas minēta 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā, kompetentās iestādes nodrošina, ka tiek veikta efektīva fitosanitārā apstrāde pret norādīto vektoru vai citi efektīvi pasākumi, piemēram, bioloģiskā kontrole.

10. pants

Pasākumi, ar kuriem novērš norādīto kaitīgo organismu izplatīšanos, ja Savienības teritorijā izcēlies norādīto kaitīgo organismu uzliesmojums

1. Kompetentās iestādes, ciktāl iespējams, izseko uzliesmojuma izcelsmi un ar to saistīto ceļu, arī to norādīto augu izcelsmi, kuri tika pārvietoti pirms norobežotās teritorijas izveides.

2. Norādītos augus, kas audzēti ražošanas vietas daļā, kura atrodas norobežotā teritorijā, neizved ārā no minētās norobežotās teritorijas un no attiecīgajām inficētajām zonām nepārvieto uz buferzonām, izņemot tad, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)	norādītie augi visā savas dzīves ciklā ir audzēti kompetento iestāžu reģistrētā ražošanas vietas daļā, kas ir fiziski izolēta pret norādītajiem vektoriem un ko minētās iestādes pietiekami bieži ir pārbaudījušas;

b)	norādītie augi ir transportēti caur vai pa norobežoto teritoriju tā, ka ir novērsta norādīto kaitīgo organismu izplatīšanās, piemēram, slēgtos konteineros, nodrošinot, ka inficēšanās ar norādītajiem kaitīgajiem organismiem vai norādītajiem vektoriem nav iespējama;

c)	norādīto augu partijai, cik vien īsi pirms pārvietošanas iespējams, ir veikta molekulāra testēšana uz norādīto kaitīgo organismu klātbūtni, izmantojot paraugu ņemšanas shēmu, kurā ar vismaz 95 % ticamību var atklāt 1 % inficēto augu.

3. Norādītos augus, kuru izcelsme ir ārpus norobežotas teritorijas, neizved ārā no inficētajām zonām un nepārvieto caur tām, ja vien nav veikti efektīvi pasākumi, lai novērstu to inficēšanos ar norādītajiem kaitīgajiem organismiem un to invāziju ar norādītajiem vektoriem.

4. Norādītos augus augļu veidā, kas izaudzēti ražošanas vietas daļā, kura atrodas norobežotā teritorijā, neizved ārā no minētās norobežotās teritorijas un no attiecīgajām inficētajām zonām nepārvieto uz buferzonām, izņemot, ja šie augļi ir bez kātiem un bez lapām.

5. Norādītos augus augļu veidā, kuru izcelsme ir ārpus norobežotas teritorijas, neizved ārā no un nepārvieto caur inficētajām zonām, izņemot, ja šie augļi ir bez kātiem un bez lapām.

11. pants

Ziņošana

Katru gadu līdz 30. aprīlim dalībvalstis iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm norobežotajās teritorijās iepriekšējā kalendārajā gadā saskaņā ar 7. pantu veikto apsekojumu rezultātus, izmantojot kādu no pielikumā dotajām veidnēm.

12. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 3. panta 2. punktu piemēro no 2029. gada 1. janvāra.

Regulas 7. panta 2. punktu piemēro no 2028. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2025. gada 10. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/2031/oj.

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2072 (2019. gada 28. novembris), ar ko paredz vienotus nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019 (OV L 319, 10.12.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2019/2072/oj).

(3) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1702 (2019. gada 1. augusts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031, izveidojot prioritāro kaitīgo organismu sarakstu (OV L 260, 11.10.2019., 8. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2019/1702/oj).

(4) EFSA, 2019, “Pest survey card on Huanglongbing and its vectors”, DOI:10.2903/sp.efsa.2019.EN-1574.

(5) EFSA, 2020, “General guidelines for statistically sound and risk-based surveys of plant pests”, DOI:10.2903/sp.efsa.2020.EN-1919.

PIELIKUMS

Veidnes, ko izmanto, lai ziņotu par rezultātiem, kas iegūti, veicot apsekojumus saskaņā ar 7. pantu

A DAĻA

1. Ikgadējo apsekojumu rezultātu ziņošanas veidne

1.	Norobežotās teritorijas (NT) apraksts

2.	Sākotnējās NT lielums (ha)

3.	Atjauninātās NT lielums (ha)

4.	Pieeja (izskaušana vai izplatības ierobežošana)

Zona

6.	Apsekojumu vietas

7.	Noteiktās riska teritorijas

8.	Pārbaudītās riska teritorijas

9.	Augu materiāls / prece

10.	Saimniekaugu sugu saraksts

11.	Apsekojuma laiks

12.	Informācija par apsekojumu

13.

Analizēto simptomātisko paraugu skaits:

kopā

ii:

pozitīvi

iii:

negatīvi

iv:	nenoteikti

14.

Analizēto asimptomātisko paraugu skaits:

kopā

ii:

pozitīvi

iii:

negatīvi

iv:	nenoteikti

15.	Attiecīgā gadījumā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1715 (1) paziņoto uzliesmojumu paziņojuma numurs

16.

Piezīmes

A)	Vizuālo pārbaužu skaits

B)	Paņemto paraugu kopskaits

C)	Slazdu veids (vai cita alternatīva metode (piem., ķeramtīkli))

D)	Slazdu skaits (vai cita ķeršanas metode)

E)	Slazdu izlikšanas vietu skaits (ja atšķiras no datiem D) punktā)

F)	Testu veids (piem., mikroskopiskā noteikšana, PCR, ELISA u. c.)

G)	Testu kopskaits

H)	Citi pasākumi (piem., meklētājsuņu, dronu vai helikopteru izmantošana, izpratnes veicināšanas kampaņas)

Nosaukums

Izveides datums

Apraksts

Skaits

I)	Citu pasākumu skaits

Numurs

Datums

iii

2. Veidnes aizpildīšanas norādījumi

Ja aizpilda šo veidni, šā pielikuma B daļas veidne nav jāaizpilda.

Par 1. sleju: norāda ģeogrāfiskā apgabala nosaukumu, uzliesmojuma numuru vai kādu informāciju, pēc kuras var identificēt norobežoto teritoriju (NT), un teritorijas izveides datumu.

Par 2. sleju: norāda NT lielumu pirms apsekojuma sākšanas.

Par 3. sleju: norāda NT lielumu pēc apsekojuma.

Par 4. sleju: norāda pieeju: izskaušana vai izplatības ierobežošana. Aizpilda tik rindu, cik vajadzīgs atkarībā no NT skaita uz katru kaitīgo organismu un pieejām, kas šajās teritorijās tiek izmantotas.

Par 5. sleju: aizpildot tik rindu, cik vajadzīgs, norāda apsekoto NT zonu – inficēto zonu (IZ) vai buferzonu (BZ) – katru atsevišķā rindā. Attiecīgā gadījumā atsevišķās rindās norāda apsekotās inficētās zonas platību (piem., pēdējie 20 km līdz buferzonai, ap stādaudzētavām).

Par 6. sleju: norāda apsekojumu vietu skaitu un tās apraksta, izvēloties kādu no šiem apraksta ierakstiem:

1.	Atklāta (audzēšanas) platība: 1.1. lauks (aramzeme, ganības); 1.2. augļu dārzs / vīna dārzs; 1.3. stādaudzētava; 1.4. mežs;

(Cita) atklāta platība: 2.1. privāts dārzs; 2.2. publiska vieta; 2.3. aizsargājama teritorija; 2.4. savvaļas augi teritorijās, kas nav aizsargājamas teritorijas; 2.5. cita, precizējot katru konkrēto gadījumu (piem., dārzniecības centrs, komerciālas vietas, kurās izmanto koksnes iepakojamo materiālu, kokapstrādes rūpniecība, mitrāji, apūdeņošanas un kanalizācijas tīkls);

3.	Fiziski slēgti apstākļi: 3.1. siltumnīca; 3.2. privāta vieta, kas nav siltumnīca; 3.3. publiska vieta, kas nav siltumnīca; 3.4. citi apstākļi, precizējot katru konkrēto gadījumu (piem., dārzniecības centrs, komerciālas vietas, kurās izmanto koksnes iepakojamo materiālu, mežrūpniecība).

Par 7. sleju: norāda riska teritorijas, kas noteiktas, pamatojoties uz kaitīgā(-o) organisma(-u) bioloģiju, saimniekaugu klātbūtni, ekoloģiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem un riska vietām.

Par 8. sleju: norāda, kuras 7. slejā norādītās riska teritorijas tika apsekotas.

Par 9. sleju: norāda augus, augļus, sēklas, augsni, iepakojamo materiālu, koksni, tehniku, transportlīdzekļus, ūdeni un citus elementus, precizējot katru konkrēto gadījumu.

Par 10. sleju: norāda apsekoto augu sugu/ģinšu sarakstu (katru auga sugu/ģinti savā rindā).

Par 11. sleju: norāda, kuros gada mēnešos apsekošana notika.

Par 12. sleju: norāda informāciju par apsekojumu, ņemot vērā konkrētās juridiskās prasības attiecībā uz katru kaitīgo organismu. Ja slejā prasītā informācija uz konkrēto gadījumu neattiecas, norāda “neattiecas”.

Par 13. un 14. sleju: attiecīgā gadījumā norāda rezultātus, attiecīgajās slejās sniedzot pieejamo informāciju. “Nenoteikti” ir tie analizētie paraugi, par kuriem dažādu faktoru dēļ (piem., zem konstatēšanas līmeņa, neapstrādāts paraugs: neidentificēts, vecs) rezultāts nav iegūts.

Par 15. sleju: norāda uzliesmojumu paziņojumus tajā gadā, kad veikta apsekošana attiecībā uz konstatējumiem buferzonā. Uzliesmojumu paziņojuma numurs nav jānorāda, ja kompetentā iestāde ir nolēmusi, ka konstatējums ir viens no Regulas (ES) 2016/2031 14. panta 2. punktā, 15. panta 2. punktā vai 16. pantā minētajiem gadījumiem. Šādā gadījumā informācijas nesniegšanas iemeslu norāda 16. slejā (“Piezīmes”).

B DAĻA

1. Uz statistiku balstītu ikgadējo apsekojumu rezultātu paziņošanas veidne

1.	Norobežotās teritorijas (NT) apraksts

2.	Sākotnējās NT lielums (ha)

3.	Atjauninātās NT lielums (ha)

Pieeja

Zona

6.	Apsekojumu vietas

7.	Apsekojuma laiks

A.	Apsekojuma definīcija (ievades parametri, ko izmanto RiBESS+)

B.	Paraugu ņemšanas intensitāte

C.	Apsekojuma rezultāti

25.

Piezīmes

8.	Mērķpopulācija

9.	Epidemioloģiskās vienības

10.	Konstatēšanas metodes

11.	Paraugu ņemšanas rezultativitāte

12.	Metodes jutība

13.	Riska faktori (darbības, atrašanās vietas un teritorijas)

14.	Pārbaudīto epidemioloģisko vienību skaits

15.	Vizuālu pārbaužu skaits

16.	Paraugu skaits

17.	Slazdu skaits

18.	Slazdu izlikšanas vietu skaits

19.	Testu skaits

20.	Citu pasākumu skaits

21.

Rezultāti

22.	Attiecīgā gadījumā saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1715 paziņoto uzliesmojumu paziņojuma numurs

23.	Panāktā ticamības pakāpe

24.	Domājamā prevalence

Nosaukums

Izveides datums

Apraksts

Skaits

Saimnieksugas

Platība (ha vai cita, piemērotāka, mērvienība)

Pārbaudes vienības

Apraksts

Vienības

Vizuālās pārbaudes

Izķeršana ar slazdiem

Testēšana

Citas metodes

Riska faktors

Riska pakāpes

Atrašanās vietu skaits

Relatīvie riski

Saimniekaugu populācijas īpatsvars

Pozitīvi

Negatīvi

Nenoteikti

Numurs

Datums

2. Veidnes aizpildīšanas norādījumi

Izskaidro pamatpieņēmumus, uz kuriem balstīts katra kaitīgā organisma apsekošanas plāns. Apkopo un pamato:

—	mērķpopulāciju, epidemioloģisko vienību un pārbaudes vienības,

—	konstatēšanas metodi un metodes jutību,

—	riska faktoru(-us), norādot riska pakāpes un attiecīgos relatīvos riskus un saimniekaugu populācijas īpatsvarus.

Par 1. sleju: norāda ģeogrāfiskā apgabala nosaukumu, uzliesmojuma numuru vai kādu informāciju, pēc kuras var identificēt norobežoto teritoriju (NT), un teritorijas izveides datumu.

Par 2. sleju: norāda NT lielumu pirms apsekojuma sākšanas.

Par 3. sleju: norāda NT lielumu pēc apsekojuma.

Par 5. sleju: aizpildot tik rindu, cik vajadzīgs, norāda apsekoto NT zonu – inficētā zona (IZ) vai buferzona (BZ), atsevišķās rindās. Attiecīgā gadījumā atsevišķās rindās norāda apsekotās inficētās zonas platību (piem., pēdējie 20 km līdz buferzonai, ap stādaudzētavām).

Par 6. sleju: norāda apsekojumu vietu skaitu un tās apraksta, izvēloties kādu no šiem apraksta ierakstiem:

1.	Atklāta (audzēšanas) platība: 1.1. lauks (aramzeme, ganības); 1.2. augļu dārzs / vīna dārzs; 1.3. stādaudzētava; 1.4. mežs;

(Cita) atklāta platība: 2.1. privāti dārzi; 2.2. publiskas vietas; 2.3. aizsargājama teritorija; 2.4. savvaļas augi teritorijās, kas nav aizsargājamas teritorijas; 2.5. cita, precizējot katru konkrēto gadījumu (piem., dārzniecības centrs, komerciālas vietas, kurās izmanto koksnes iepakojamo materiālu, kokapstrādes rūpniecība, mitrāji, apūdeņošanas un kanalizācijas tīkls);

3.	Fiziski slēgti apstākļi: 3.1. siltumnīca; 3.2. privāta vieta, kas nav siltumnīca; 3.3. publiska vieta, kas nav siltumnīca; 3.4. citi apstākļi, precizējot katru konkrēto gadījumu (piem., dārzniecības centrs, komerciālas vietas, kurās izmanto koksnes iepakojamo materiālu, mežrūpniecība).

Par 7. sleju: norāda, kuros gada mēnešos apsekošana notika.

Par 8. sleju: norāda izvēlēto mērķpopulāciju, attiecīgi sniedzot saimnieksugu/ģinšu sarakstu un aptverto teritoriju. Mērķpopulāciju definē kā visas pārbaudes vienības kopā. Tās lielumu lauksaimniecības platībām parasti nosaka hektāros, bet tie var būt zemes gabali, lauki, siltumnīcas utt. Izvēli pamato pamatpieņēmumos. Norāda apsekotās pārbaudes vienības. “Pārbaudes vienība” ir augi, augu daļas, preces, materiāli, kaitīgo organismu pārnēsātāji, kas pārbaudīti ar nolūku identificēt un atklāt kaitīgos organismus.

Par 9. sleju: norāda apsekotās epidemioloģiskās vienības, aprakstot šīs vienības un norādot mērvienības. “Epidemioloģiskā vienība” ir viendabīga platība, kurā kaitīgā organisma, saimniekaugu un abiotisko un biotisko faktoru un apstākļu mijiedarbība izraisītu tādu pašu epidemioloģisko situāciju kā kaitīgajam organismam klātesot. Epidemioloģiskās vienības ir mērķpopulācijas apakšvienības, kas ir epidemioloģijas ziņā viendabīgas un kurās ir vismaz viens saimniekaugs. Dažos gadījumos par epidemioloģisku vienību var definēt visu kāda reģiona/teritorijas/valsts saimniekaugu populāciju. Tie var būt kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) reģioni, pilsētu teritorijas, meži, rožu dārzi vai audzētavas, vai arī hektāri. Epidemioloģisko vienību izvēle jāpamato pamatpieņēmumos.

Par 10. sleju: norāda apsekojumā izmantotās metodes, tostarp darbību skaitu katrā gadījumā atkarībā no konkrētajām juridiskajām prasībām attiecībā uz katru kaitīgo organismu. Ja slejā prasītā informācija uz konkrēto gadījumu neattiecas, norāda “neattiecas”.

Par 11. sleju: norāda paraugu ņemšanas efektivitātes novērtējumu. Paraugu ņemšanas efektivitāte nozīmē varbūtību, ka tiks paņemtas inficētas auga daļas no inficēta auga. Attiecībā uz vektoriem tā ir apsekojamajā teritorijā esoša pozitīva vektora ķeršanas metodes efektivitāte. Attiecībā uz augsni efektivitāte nozīmē to, ka tiks paņemts augsnes paraugs, kurš satur apsekojamajā teritorijā esošu kaitīgo organismu.

Par 12. sleju: “metodes jutība” ir varbūtība, ar kādu metode pareizi atklāj kaitīgā organisma klātbūtni. Metodes jutību definē kā varbūtību, ka pozitīvu testa rezultātu dod saimniekaugs, kas tiešām ir pozitīvs. Tas ir paraugu ņemšanas efektivitātes (proti, varbūtības, ka no inficēta auga tiek paņemtas inficētās daļas) reizinājums ar diagnostisko jutību (kuru raksturo identifikācijas procesā izmantotā vizuālā pārbaude un/vai laboratorijas tests).

Par 13. sleju: riska faktorus norāda atsevišķās rindās, aizpildot tik rindu, cik vajadzīgs. Attiecībā uz katru riska faktoru norāda riska pakāpi, attiecīgo relatīvo risku un saimniekaugu populācijas īpatsvaru.

Par B sleju: norāda informāciju par apsekojumu, ņemot vērā konkrētās juridiskās prasības attiecībā uz katru kaitīgo organismu. Ja slejā prasītā informācija uz konkrēto gadījumu neattiecas, norāda “neattiecas”. Šajās slejās sniedzamā informācija ir saistīta ar informāciju, ko iekļauj 10. slejā “Konstatēšanas metodes”.

Par 18. sleju: norāda slazdu izlikšanas vietu skaitu, ja šis skaits atšķiras no slazdu skaita (17. sleja) (piem., viens un tas pats slazds tiek izmantots dažādās vietās).

Par 21. sleju: norāda, cik paraugi devuši pozitīvu, negatīvu vai nenoteiktu rezultātu. “Nenoteikti” ir tie analizētie paraugi, par kuriem dažādu faktoru dēļ (piem., zem konstatēšanas līmeņa, neapstrādāts paraugs: neidentificēts, vecs) rezultāts nav iegūts.

Par 22. sleju: norāda paziņojumus par uzliesmojumiem tajā gadā, kad veikts apsekojums. Uzliesmojumu paziņojuma numurs nav jānorāda, ja kompetentā iestāde ir nolēmusi, ka konstatējums ir viens no Regulas (ES) 2016/2031 14. panta 2. punktā, 15. panta 2. punktā vai 16. pantā minētajiem gadījumiem. Šādā gadījumā informācijas nesniegšanas iemeslu norāda 25. slejā (“Piezīmes”).

Par 23. sleju: norāda apsekojuma jutību (definēta Fitosanitāro pasākumu starptautiskajos standartos (ISPM) Nr. 31). Šo vērtību, kas raksturo panākto ticamības pakāpi attiecībā uz brīvumu no kaitīgā organisma, aprēķina, balstoties uz pārbaudēm (un/vai paraugiem), kas veiktas, ņemot vērā metodes jutību un izplatības novērtējumu.

Par 24. sleju: norāda izplatības novērtējumu, kas balstīts uz tādu aplēsi par iespējamo faktisko kaitīgā organisma izplatību laukā, kas izdarīta pirms apsekojuma. Izplatības novērtējums tiek izvirzīts par apsekojuma mērķi un atbilst riska pārvaldītāju atrastajam kompromisam starp kaitēkļa klātbūtnes risku un apsekojumam pieejamajiem resursiem. Parasti konstatēšanas apsekojumam tiek noteikta vērtība 1 %.

(1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1715 (2019. gada 30. septembris), ar ko nosaka noteikumus par oficiālo kontroļu informācijas pārvaldības sistēmas un tās sistēmas komponentu darbību (IMSOC regula) (OV L 261, 14.10.2019., 37. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2019/1715/oj).