(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2024. gada 17. oktobrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”) izcelsmes bezgalvas skrūvju (“skrūvju”) importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, reaģējot uz sūdzību, ko 2024. gada 2. septembrī iesniedza Eiropas Rūpniecisko savienotājelementu institūts (“sūdzības iesniedzējs” jeb “EIFI”). Sūdzība tika iesniegta Savienības bezgalvas skrūvju ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/141 (3) (“reģistrācijas regula”) Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē.

(4)

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija 2025. gada 19. maijā ieinteresētajām personām sniedza ierosināto maksājumu kopsavilkumu un detalizētu informāciju par to, kā aprēķinātas dempinga starpības un starpības, kas ir atbilstošas tam, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētās personas tika aicinātas trīs darbdienu laikā iesniegt piezīmes par minēto aprēķinu precizitāti. Piezīmes par aprēķinu pareizību netika saņemtas.

(5)

Komisija 2025. gada 16. jūnijā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/1189 (4) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes bezgalvas skrūvju importam.

(6)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas pagaidu regulas 2. panta 1. punktā noteiktajā termiņā šādas personas iesniedza piezīmes par pagaidu konstatējumiem:

(7)

Personām, kuras to lūdza, tika sniegta iespēja tikt uzklausītām. Notika importētāja Pretec AB uzklausīšana.

(8)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Izdarot galīgos konstatējumus, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā pārskatīja savus provizoriskos secinājumus.

(9)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata plānoja noteikt galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes bezgalvas skrūvju importam (“izpaustā galīgā informācija”). Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo informāciju. Personām, kuras to lūdza, tika sniegta iespēja tikt uzklausītām. Notika EIFI un EFDA uzklausīšana.

1.5.   Apgalvojumi par procedūras sākšanu

(10)

Par procedūras sākšanu netika saņemtas piezīmes. Tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 6. apsvērumā izdarītais secinājums.

(11)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas EIFI apgalvoja, ka ne visi Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas pieteicās atlases procesā, patiešām ir bezgalvas skrūvju ražotāji.

(12)

Komisija jau bija izslēgusi no pagaidu regulai pievienotā saraksta dažus uzņēmumus, kuri pieteicās un par kuriem tika konstatēts, ka tie nav ražotāji eksportētāji, taču, reaģējot uz EIFI sniegto informāciju, veica papildu pārbaudes. Komisija lūdza visus Ķīnas uzņēmumus, kas sadarbojās, iesniegt to uzņēmējdarbības licenci un statūtus, kā arī vajadzības gadījumā papildu pierādījumus, kuri apliecina, ka šie uzņēmumi patiešām ir attiecīgā ražojuma ražotāji eksportētāji. Uzņēmumi, kas neatbildēja, tika informēti, ka saskaņā ar pamatregulas 18. pantu atbildes nesniegšanu Komisija uzskata par nesadarbošanos. Attiecīgi tika pārskatīts to ražotāju eksportētāju saraksts, kuri sadarbojās.

(13)

Attiecībā uz atlasi citas piezīmes netika saņemtas. Tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 7.–16. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(14)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(15)

Izmeklējamais ražojums ir dzelzs vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) bezgalvas skrūves un bultskrūves ar uzgriežņiem un paplākšņiem vai bez tiem neatkarīgi no stiepes izturības (izņemot kokskrūves ar prizmatisku galvu un citas kokskrūves, ieskrūvējamus āķus un gredzenus, pašvītņgriezes skrūves un skrūves un bultskrūves dzelzceļa sliežu ceļa konstrukcijas elementu sastiprināšanai).

(16)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes izmeklējamais ražojums, kuru patlaban klasificē ar KN kodiem 7318 15 42 un 7318 15 48 .

(17)

Importētājs Pretec AB apgalvoja, ka no šīs izmeklēšanas ražojuma tvēruma būtu jāizslēdz karsti cinkoti konstrukcijas infrastruktūras stieņi (“KIS”), kuru garums ir 5,8 metri, jo tie ir atšķirīgs ražojums šādu iemeslu dēļ:

(18)

Komisija attiecībā uz ķīmiskajām un fizikālajām atšķirībām norādīja, ka patiešām karstās cinkošanas rezultātā veidojas cinka pārklājums (45–215 μm), kas ir biezāks par elektrolītisko pārklājumu (5–20 μm). Tomēr tika uzskatīts, ka cinka pārklājuma biezums un KIS garums atspoguļo ražojuma īpašo lietojumu, kas atbilst tā paša, nevis atšķirīga ražojuma definīcijai.

(19)

Attiecībā uz apgalvojumiem par tehniskajām īpašībām un galalietojumiem Komisija konstatēja, ka KIS tiek izmantoti tajās pašās nozarēs, kurās citas bezgalvas skrūves, proti, būvniecības nozarē, un tāpēc tie tieši konkurē ar citām bezgalvas skrūvēm šajā nozarē.

(20)

Turklāt EIFI sniegtie pierādījumi liecina, ka Savienībā cinka pārklājuma ražošanas jauda ir no 100 000 līdz 300 000 t/gadā un līdz 6 metrus garu stieņu ražošanas jauda ir no 50 000 līdz 150 000 t/gadā. Komisija konstatēja, ka ir pieejamas citas ražošanas metodes tērauda aizsardzībai pret koroziju, jo īpaši ziemeļu klimatā.

(21)

Tāpēc apgalvojums izslēgt karsti cinkotus konstrukcijas infrastruktūras stieņus, kuru garums ir 5,8 metri, tika noraidīts.

(22)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Pretec apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi ņēmusi vērā visus Pretec iesniegtos zinātniskos, tehniskos un ar regulējumu saistītos pierādījumus, kas pamato, kāpēc KIS ir atšķirīgs ražojums, un ka tāpēc Komisijai būtu atkārtoti jāizskata un jāapmierina Pretec iesniegtais KIS izslēgšanas pieprasījums. Dzīvotspējīgu alternatīvu trūkums Savienībā un kļūdainais pamatojums produktu klasifikācijai vēl papildus pamatojot KIS izslēgšanu no ražojuma tvēruma.

(23)

Jo īpaši Pretec apgalvoja, ka:

(24)

Komisija norādīja, ka sūdzībā izmeklējamais ražojums definēts ar skaidru norādi uz pārklājumiem, kas aizsargā pret koroziju, tos skaitā uz karsto cinkojumu, kas ir nozīmīgs ražojumiem, kurus izmanto āra konstrukcijās, tiltos un inženiertehniskās konstrukcijās, uz kurām iedarbojas tādi skarbi vides apstākļi kā mitrums, sāls un ekstremāli laikapstākļi. Sūdzībā arī atzīts, ka KIS, kuru apstrādē tiek izmantots īpašs galvanizācijas process, funkcionāli un tehniski tomēr ir līdzvērtīgi ražojumiem, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana.

(25)

Komisija uzsvēra, ka sūdzībā ir minēti dažādi standarti (ISO, EN, DIN), kas nosaka tērauda skrūvju mehāniskās un materiāla specifikācijas, to skaitā ISO 898, kas reglamentē tērauda mehāniskās īpašības. Pretec gan ir uzsvēris tādus ISO standartus kā ISO 10684 un ISO 1461, kas attiecas uz KIS, taču tie nenosaka atsevišķu ražojumu kategoriju. Citāds ISO standarts tikai atspoguļo to, ka KIS varētu būt nestandartizēts bezgalvas skrūvju variants, nevis šajā izmeklēšanā pēc būtības atšķirīgs ražojums. Bez tam Komisija norādīja, ka Pretec balstīšanās uz tādām tehniskām prasībām kā triecienizturība (27 džouli –20 °C temperatūrā) un atbilstība C3–C5 korozivitātes kategorijai atbilst plašākam izmeklēšanas tvērumam, jo šie kritēriji saskan ar sūdzībā izklāstītajiem vispārīgajiem korozijizturības un mehāniskās veiktspējas principiem.

(26)

Šīs izmeklēšanas ražojuma tvērumā ietilpst tapskrūves un bezgalvas skrūves, arī tādas, kas paredzētas specializētam lietojumam, ja vien tām ir kopīgas fizikālās, tehniskās un funkcionālās īpašības. Saistošu tehnisko specifikāciju esība konkrētiem projektiem (piemēram, AMA Anläggning, Vattenfall un Svenska Kraftnät prasības) neliedza KIS aizstāt ar citām bezgalvas skrūvēm, ja tās atbilst līdzvērtīgiem veiktspējas kritērijiem. Komisija norādīja arī, ka KIS konkrētos lietojumos var konkurēt ar nerūsējošā tērauda ražojumiem, savukārt sūdzība skaidri attiecas uz šādu konkurenci un nerūsējošā tērauda izslēgšana no izmeklēšanas nepamato KIS izslēgšanu.

(27)

Komisija atzina Pretec apgalvojumu, ka KIS nav savstarpēji aizstājami ar mazākām bezgalvas skrūvēm, jo atšķiras izmēri, nestspēja un tehniskās prasības. Tomēr skrūves, neatkarīgi no izmēra, bieži atbilst standarta inženiertehniskajiem principiem un var kalpot līdzīgām mehāniskām funkcijām (piemēram, par balstu, par stiprinājumu) visos lietojumos, ja tās atbilst attiecīgiem izturības un drošuma kritērijiem. Komisija neatrada pierādījumus tam, ka tehnisko specifikāciju dēļ KIS kļūtu pilnībā neaizstājami ar citiem ražojumiem, kas ietilpst ražojuma tvērumā. Turklāt, lai gan Pretec apgalvoja, ka Savienības ražotājiem trūkst jaudas piegādāt ISO standartiem atbilstošus KIS, sūdzības pielikumi un citi iesniegtie dokumenti apstiprināja, ka Savienībā ir ISO standartiem atbilstīgu un garāku karsti cinkotu tapskrūvju ražošanas jauda.

(28)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisija secināja, ka Pretec pieprasījums izslēgt KIS no šīs izmeklēšanas tvēruma ir nepamatots, tāpēc tika noraidīts. Sūdzībā un tās pielikumos (5) noteiktais ražojuma tvērums ietver KIS, jo to tehniskās, funkcionālās un regulējumā noteiktās īpašības pārklājas ar citu bezgalvas skrūvju īpašībām.

(29)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas EIFI lūdza Komisiju izmeklēšanas ražojuma tvērumā iekļaut tapskrūves, ko importē ar TARIC kodu 7308 90 98 90 (6) un izmanto enkurskrūvju režģu izgatavošanai, jo šie enkurskrūvju režģi tika nepareizi klasificēti. EIFI norādīja, ka nepareiza klasifikācija ļautu nepamatoti importēt Ķīnas tapskrūves un apdraudētu antidempinga pasākumus. EIFI uzskata, ka enkurskrūvju režģis sastāv galvenokārt no augstas izturības bultskrūvēm (klasificētas ar TARIC kodu 7318 15 48 90), divām tērauda plāksnēm (pamatplāksnes un sadales plāksnes), uzgriežņiem, paplākšņiem un citām nelielām sastāvdaļām, kas pašlaik tiek importētas nesamontētas. Tādējādi būtu nepareizi enkurskrūvju režģu, kas izgatavoti no tapskrūvēm, klasificēšanai izmantot kodu 7308 90 98 90, jo koda aprakstā minētie stieņi nav savienotājelementi (piemēram, tapskrūves), bet gan vienkārši stieņi bez iegrieztas vītnes.

(30)

Ražojuma tvērums tika noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Sūdzība neattiecās uz skrūvju režģiem, tāpēc Savienības ražošanas nozare nav sniegusi pierādījumus par dempingu un no tā izrietošo kaitējumu, kas pamatotu izmeklēšanu. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(31)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas EIFI apgalvoja, ka maksājumi būtu jāpiemēro proporcionāli to tapskrūvju daļai, kas iekļautas ražojumos, kuri importēti ar KN kodu 7308 90 98 (enkurskrūvju režģi), jo šīs tapskrūves ietilpst izmeklēšanas tvērumā. EIFI skaidroja, ka saskaņā ar spēkā esošo saistošo izziņu par tarifu (7) enkurskrūvju režģi, kas galvenokārt sastāv no tapskrūvēm, ir jāklasificē ar KN kodu 7308 90 98 . Tādējādi šī persona sniedza pierādījumus, ka tapskrūves veido lielāko daļu no enkurskrūvju režģa masas un vērtības.

(32)

EIFI apgalvoja arī, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu, noraidot pieprasījumu paplašināt ražojuma tvērumu ar KN kodu 7308 90 98 , tāpēc antidempinga pasākumi būtu jāattiecina uz ražojumiem ar šo kodu. Lai to pamatotu, šī persona atsaucās uz antidempinga izmeklēšanu, kura attiecās uz maisiem un pārvalkiem (8), kurā ražojumi, kas klasificēti ar KN kodiem, uz kuriem sākotnēji neattiecās attiecīgais paziņojums par procedūras sākšanu, vēlāk tika iekļauti procedūras tvērumā.

(33)

Tapskrūves, kas samontētas enkurskrūvju režģos, sūdzībā nebija iekļautas pie ražojumiem, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana. Tādējādi Savienības ražošanas nozare neiesniedza dempinga vai kaitējuma pierādījumus, kas būtu pietiekams pamats izmeklēšanas sākšanai attiecībā uz tapskrūvēm, kas samontētas enkurskrūvju režģos. Turklāt visām ieinteresētajām personām 10 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas bija jāiesniedz informācija par ražojuma tvērumu. Līdz noteiktajam termiņam šāds pieprasījums netika iesniegts, un netika sniegti pierādījumi, kas apliecinātu, ka tapskrūvēm enkurskrūvju režģos būtu jāatbilst sūdzībā izklāstītajam ražojuma aprakstam. Tādējādi šīs tapskrūves netika iekļautas izmeklēšanas tvērumā, un par tām netika vākta un analizēta informācija (tostarp par importa apjomiem un cenām no attiecīgās valsts, tirgus daļu, visiem pārējiem attiecīgajiem kaitējuma rādītājiem, lejupējo lietojumu un šādu lietotāju situāciju utt.). Lai gan persona atsaucās uz izmeklēšanu, kura attiecās uz maisiem un pārvalkiem (9) un kurā ražojumi, uz ko izmeklēšana sākotnēji neattiecās, tika tās tvērumā iekļauti vēlāk, jo bija atbilstīgs ražojuma apraksts, tika konstatēts, ka šī lieta ir citāda. Šajā izmeklēšanā tapskrūves enkurskrūvju režģos neatbilda sūdzībā sniegtajam ražojuma aprakstam, tāpēc uz tām šī izmeklēšana neattiecās. Tādēļ personas apgalvojums tika noraidīts.

(34)

Importētājs (Kohlhage) lūdza Komisiju aplūkot atšķirīgu ražojumu un ražošanas metožu nošķīrumu, apgalvojot, ka konkrētiem ražojumiem ir vajadzīgas papildu darbības, piemēram, stieples vilkšana, bultskrūvju aukstā formēšana, daļēja bultskrūvju vītņošana, bultskrūvju apstrāde pēc pasūtījuma, kā arī pārklāšana ar cinka–dzelzs pārklājumu. Šos ražojumus salīdzinājumā ar izmeklējamajām tapskrūvēm un tapām ražo ar ievērojami augstākām izmaksām, lai gan tos klasificē ar to pašu muitas kodu. Importētājs norādīja, ka šādi ražojumi būtu jāizslēdz no ražojuma tvēruma, apgalvoja, ka Komisija nav iesniegusi salīdzinājuma aprēķinu vai pierādījumus par dempingu attiecībā uz šiem atšķirīgajiem ražojuma veidiem.

(35)

Fakts, ka ražojumu var ražot, izmantojot dažādus ražošanas procesus, pēc būtības nav svarīgs izmeklējamā ražojuma tvēruma noteikšanā. Šajā gadījumā importētāja minētie papildu ražošanas posmi jau bija izklāstīti sākotnējā sūdzībā. Turklāt izmeklēšanā apstiprinājās, ka importētajiem ražojumiem ir līdzīgas fizikālās un tehniskās īpašības un galvenie galalietojumi. Īpašās iezīmes, kas atšķir izmeklējamos ražojumus (piemēram, pārklājums un citas variācijas), jau ir ņemtas vērā ražojuma veidos, par kuriem ziņojuši izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji un kuriem tiek aprēķinātas dempinga starpības.

(36)

Turklāt Komisija salīdzināja ražojuma veidus ražojuma kontroles numura (RKN) līmenī, kurā bija iekļautas katra ražojuma veida galvenās īpašības un tādējādi tika nošķirtas atšķirības, kas saistītas ar dažādu ražojuma veidu izmaksām un cenu.

(37)

Tāpēc nav pamata izslēgt no izmeklēšanas ražojuma veidus, ko ražo ar ievērojami augstākām izmaksām. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(38)

Šajā lietā Komisija nesaņēma piezīmes par pamatregulas 2. panta 6.a punktā paredzēto normālās vērtības noteikšanas procedūru.

(39)

Tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 32.–44. apsvērumā izklāstītie Komisijas pagaidu konstatējumi.

(40)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 3.2.1. iedaļā izklāstītie konstatējumi.

(41)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas Chinafar grupa, Junyue, Brother grupa un EFDA atkārtoja apgalvojumus par to, ka par reprezentatīvo valsti vajadzēja izvēlēties Malaiziju, nevis Taizemi, un aizstāvēja viedokli, ka i) Malaizijas importa dati ir uzticamāki nekā Taizemes importa dati un ka ii) informācija par identificētajiem Malaizijas uzņēmumiem ir uzticamāka un reprezentatīvāka nekā par Taizemes uzņēmumiem. Detalizēti apgalvojumi ir izklāstīti turpmāk 3.1.3.–3.1.8. iedaļā.

(42)

Brother grupa un EFTA apgalvoja arī, ka tad, ja Komisija būtu veikusi vides aizsardzības līmeņa novērtējumu, tas būtu parādījis, ka Taizemes dati ir mazāk labvēlīgi nekā Malaizijas dati.

(43)

Tā kā Komisija par attiecīgo reprezentatīvo valsti izvēlējās Taizemi, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu šāds novērtējums nebija jāveic.

(44)

Tādējādi, pamatojoties uz iepriekš minēto, tika apstiprināti Komisijas pagaidu konstatējumi, kas izklāstīti 90.–149. apsvērumā.

(45)

Attiecībā uz ražošanas faktoru importa datu kvalitāti Chinafar grupa, Junyue, Brother grupa un EFDA atkārtoja tos pašus argumentus, kas tika iesniegti pēc tam, kad lietas materiālos tika publicēti divi paziņojumi par avotiem, kuri izmantoti normālās vērtības noteikšanai, apgalvojot, ka viegli pieejamu importa datu kvalitāte katram Taizemes HS kodam nebija augstākā kvalitātē kā Malaizijai un ka par reprezentatīvo valsti būtu jāizvēlas Malaizija. Personas neiesniedza jaunus pierādījumus vai argumentus, kas pamatotu to apgalvojumus, tāpēc pagaidu regulas 97.–145. apsvērumā minētie iemesli un secinājumi tika apstiprināti un iesniegtā informācija tika noraidīta.

(46)

Brother grupa un Junyue apgalvoja, ka reprezentatīvo valsti nevajadzētu izvēlēties, pamatojoties uz to, ka tā daudzuma ziņā ir galveno ražošanas faktoru lielākā importētājvalsts starp visām potenciālajām valstīm.

(47)

Komisija savu reprezentatīvās valsts atlasi balstīja uz līdzsvarotu pagaidu regulas 106.–109. apsvērumā izklāstīto novērtējumu par to, vai ir viegli pieejami attiecīgie dati par galvenajām izejvielām. Komisija ņēma vērā ne tikai importa absolūto apjomu, bet arī to, vai pastāv imports no Ķīnas un no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (10) I pielikumā uzskaitītajām valstīm, un tā ietekmi uz vidējo importa cenu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(48)

Turklāt Brother grupa apgalvoja, ka fakts, ka izejvielu importa cena no citiem avotiem valstī bija līdzīga no Ķīnas ievestā importa cenai, pats par sevi nav izšķirošs pierādījums tam, ka šo cenu ietekmē imports no Ķīnas. Tā kā visi šie ražošanas faktori ir tērauda pamatmateriāli, ko plaši tirgo pasaules tirgū, parasti importa cenas dažādās valstīs vai reģionos ir līdzīgas un salīdzināmas.

(49)

Lai izvairītos no Ķīnas nozīmīgu kropļojumu ietekmes iespējamā reprezentatīvajā valstī, Komisija apsvēra importa no Ķīnas iespējamo ietekmi uz potenciālo reprezentatīvo valsti. Viens no faktoriem, kas tiek ņemts vērā, ir tas, cik līdzīgas ir no citiem avotiem, kas nav Ķīna, ievestā importa cenas. Tomēr tas nav atsevišķs kritērijs, bet ir jāskata kopā ar visiem pārējiem lietas faktiem. Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(50)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Brother grupa un Junyue atkārtoja, ka Komisija, izvēloties reprezentatīvo valsti, pamatojusies uz selektīvu importa statistikas interpretāciju un pārmērīgi paļāvusies uz importa apjoma kritēriju. Šis apgalvojums jau ir aplūkots iepriekš 47.–49. apsvērumā, un jauni argumenti vai pierādījumi nav iesniegti. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(51)

Chinafar grupa apgalvoja, ka, izvēloties reprezentatīvo valsti, galvenā uzmanība jāpievērš ražošanas faktoram, kas importēts ar HS kodu 7213 91 , jo tas bija galvenā izejviela, kura izmantota izmeklējamā ražojuma ražošanā. Chinafar grupa apgalvoja, ka par reprezentatīvo valsti būtu jāizmanto Malaizija, jo imports no Ķīnas ar HS kodu 7213 91 bija 30 % apmērā no Taizemē ievestā šā ražošanas faktora kopējā importa, savukārt Malaizijā tas bija tikai 9 % apmērā.

(52)

Kā minēts pagaidu regulas 126. apsvērumā, ar HS kodu 7213 91 kopējais imports no neizkropļotiem avotiem bija ievērojams visās trīs sākotnēji izvēlētajās valstīs, bet Taizemē lielākie absolūtie daudzumi tika importēti no valstīm, kas nav Ķīna un citas Regulas (ES) 2015/755 I pielikumā uzskaitītās valstis. Ar šo HS kodu no citiem avotiem gan Taizemē, gan Turcijā ievestā importa vidējā cena bija aptuveni par 2 % augstāka nekā no Ķīnas un Regulas (ES) 2015/755 I pielikumā uzskaitītajām valstīm ievestā importa cena, savukārt no citiem avotiem Malaizijā ievestā importa vidējā cena bija par 5 % zemāka nekā no Ķīnas un Regulas (ES) 2015/755 I pielikumā uzskaitītajām valstīm ievestā importa cena.

(53)

Pamatojoties uz ievērojamo importa apjomu no neizkropļotiem avotiem un importa no Ķīnas un Regulas (ES) 2015/755 I pielikumā uzskaitītajām valstīm ierobežoto ietekmi uz vidējo importa cenu, Komisija uzskatīja Taizemi par uzticamu un reprezentatīvu atsauces valsti šim ražošanas faktoram. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(54)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas Chinafar grupa, Junyue, Brother grupa un EFDA atkārtoja apgalvojumus, ka gadījumā, ja Taizeme tiktu saglabāta par reprezentatīvo valsti, tad par atsauces valsti attiecībā uz dažām izejvielām būtu jāizmanto Malaizija un katrā ziņā būtu jāizslēdz imports no Japānas Taizemē, jo tas sastāv no īpašiem autobūves kvalitātes ražojumiem, kas nav reprezentatīvi izmeklējamā ražojuma normālās vērtības noteikšanai.

(55)

Brother grupa un EFDA apgalvoja, ka importa cenas Taizemē ievestajiem ražošanas faktoriem, kas klasificēti ar HS kodiem 7213 99 un 7214 99 , nav uzticamas, jo ir liels importa īpatsvars no Japānas, turklāt par augstām cenām, tāpēc par atsauces valsti būtu jāizmanto Malaizija vai alternatīvi Turcija. Brother grupa arī apgalvoja, ka HS kodam 7213 99 importa cena bija ievērojami augstāka nekā HS kodam 7213 91 , lai gan abi ražošanas faktori atšķīrās tikai ar stieņu šķērsgriezuma diametru, un ievērojami augstāka nekā HS kodam 7227 90 , kas ietvēra leģēto tēraudu. Pamatojoties uz vispārīgajām zināšanām rūpniecības jomā, leģētais tērauds parasti ir dārgāks nekā neleģētais tērauds. Brother grupa un EFDA izdarīja līdzīgus secinājumus par HS kodu 7214 99 salīdzinājumā ar HS kodu 7228 30 .

(56)

Pirmkārt, Komisija pagaidu regulas 132.–134. apsvērumā jau paskaidroja, kāpēc tā neuzskatīja par lietderīgu no atsauces vērtības aprēķina izslēgt importu no Japānas. Pat ja daži no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nebūtu ražojuši vai pārdevuši īpašas kvalitātes skrūves, Komisija apstiprinātu savu provizorisko konstatējumu, ka neviena no ieinteresētajām personām nav iesniegusi pierādījumus par specializētās nozarēs nestandarta skrūvju ražošanai paredzētu izejmateriālu importa apjomu, kas ievests no Japānas Taizemē un kas pamatotu šāda importa izslēgšanu no izejvielu atsauces vērtībām.

(57)

Otrkārt, Komisija norādīja, ka cenas starp dažādiem HS kodiem nevar uzskatīt par tieši salīdzināmām ražojumu klāsta dēļ šajos kodos. Piemēram, importa cenas atšķirība starp ražojumiem ar HS kodiem 7213 91 un 7213 99 nav skaidrojama tikai ar šķērsgriezuma diametru, bet gan arī ar augstāku oglekļa saturu un leģējošo elementu klātbūtni ražojumos ar HS kodu 7213 99 .

(58)

Ar to vien, ka dažām izejvielām ar konkrētu muitas kodu bija labāka kvalitāte un tādēļ tās bija dārgākas, nepietika, lai apšaubītu atsauces vērtības uzticamību.

(59)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Brother grupa, Junyue un EFDA atkārtoti uzsvēra, ka specializētām nozarēm paredzētu īpašas kvalitātes nestandarta skrūvju ražošanai vajadzīgu konkrētu tērauda izejvielu atsauces vērtības ietekmējušas augstās importa cenas no Japānas uz Taizemi.

(60)

Tie apgalvoja, ka to apstiprinot pašas Komisijas izpaustā statistika, kas liecina, ka ievērojamai daļai šo Japānas izcelsmes izejvielu cenu līmenis ir ievērojami augstāks nekā citu valstu izcelsmes izejvielu cenu līmenis, kā arī Japānas īpašumā esošo savienotājelementu ražotāju ievērojamā klātbūtne Taizemē.

(61)

Brother grupa apgalvoja arī, ka starp izmeklējamā ražojuma ražotājiem eksportētājiem Ķīnā nav pieprasījuma pēc šīm ārkārtīgi dārgajām izejvielām, jo tie nepiegādā ražojumus, kas vajadzīgi īpaši augstas klases lietojumiem, piemēram, autobūves nozarē vai naftas un gāzes nozarē.

(62)

Komisija pagaidu regulas 132.–134. apsvērumā jau ir izklāstījusi iemeslus, kāpēc nolēma izejvielu atsauces vērtību aprēķinā iekļaut importu no Japānas, un šajā sakarā nav sniegti jauni argumenti vai pierādījumi. Faktiski Komisija konstatēja, ka gan standarta, gan īpašas kvalitātes skrūves var izmantot specializētās nozarēs, jo īpaši autobūves nozarē, un izmeklēšana katrā ziņā aptvēra gan standarta, gan nestandarta skrūves. Turklāt, lai gan bija pieejama statistika par kopējo importu no Japānas, netika sniegti vērā ņemami pierādījumi par konkrēta īpašas kvalitātes tērauda izmantošanu standarta vai nestandarta skrūvēs.

(63)

Komisija arī norādīja, ka vairāki ražotāji eksportētāji no Ķīnas, kuri iesniedza savu uzņēmējdarbības licenci un statūtus, savā uzņēmējdarbības jomā ražoja savienotājelementus autobūves nozarei. Tāpat starp izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem bija specializētām nozarēm paredzētu augstas izturības tapskrūvju ražotāji, piemēram, atkrastes naftas laukiem un naftas cauruļvadiem, kuģu aprīkojumam un uzturēšanai, kā arī būvinženierijai.

(64)

Brother grupa apstrīdēja Komisijas apgalvojumu, ka importa cenas atšķirība starp ražojumiem ar HS kodiem 7213 91 un 7213 99 nav skaidrojama tikai ar šķērsgriezuma diametra atšķirībām, bet gan arī ar augstāku oglekļa saturu un leģējošo elementu klātbūtni ražojumos ar HS kodu 7213 99 .

(65)

Brother grupa apgalvoja, ka tad, ja oglekļa saturs vai leģētājelementu klātbūtne būtu tādi, kā apgalvots, un ar tiem būtu skaidrojama ievērojami augstāka pozīcijas 7213 99 ražojumu klāsta cena, tas vien padarītu ražojumu klāstu nereprezentatīvu materiāla veidam, ko parasti izmanto Ķīnas ražotāji.

(66)

Komisijas konstatējums bija balstīts uz pierādījumiem, kas savākti pārbaudes apmeklējumos izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju telpās, konkrētāk, uz tērauda apliecībām, kurās norādīts dažādu Ķīnas ražotāju eksportētāju izmantoto izejvielu ķīmiskais sastāvs. Apliecību analīze parādīja, ka tērauda izejmateriāli atšķiras oglekļa satura un leģētājelementu klātbūtnes ziņā.

(67)

Tāpēc apgalvojumi tika noraidīti, un, tā kā citu piezīmju nebija, tika apstiprināti pagaidu regulas 153.–163. apsvērumā izklāstītie konstatējumi.

(68)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas Chinafar atkārtoja apgalvojumu, ka darbaspēka izmaksu atsauces vērtība būtu jāaprēķina, pamatojoties uz darbaspēka gada izmaksām reprezentatīvajā valstī, kas dalītas ar to stundu skaitu, kuras gadā nostrādātas Chinafar, nevis reprezentatīvajā valstī.

(69)

Komisija pagaidu regulas 169. apsvērumā ir skaidrojusi darbaspēka izmaksu atsauces vērtības aprēķināšanas pamatojumu un to, kāpēc noraidīja Chinafar ierosināto pieeju. Tomēr Chinafar neiesniedza papildu argumentus vai pierādījumus, kas pamatotu tā apgalvojumu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(70)

Citas piezīmes netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināti konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 165.–169. apsvērumā.

(71)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas Brother grupa un EFDA apgalvoja, ka neizkropļotās elektroenerģijas izmaksas ir aprēķinātas nepareizi. Tās apgalvoja, ka Komisija i) ir nepareizi piemērojusi enerģijas korekcijas maksu kā augšupējas korekcijas indeksu, nevis pieskaitījusi tās absolūto vērtību pamatmaksai, ii) nepareizi klasificējusi fiksētā tarifa periodu kā maksimumslodzes periodu un iii) divkārt pieskaitījusi pakalpojumu maksu un pieprasījuma maksu.

(72)

Pēc apgalvojumu novērtēšanas Komisija pieņēma divus no tiem, proti, apgalvojumu par i) enerģijas korekcijas maksas piemērošanu un iii) pakalpojumu maksas un pieprasījuma maksas divkāršu pieskaitīšanu. Attiecīgi Komisija pārskatīja elektroenerģijas atsauces vērtību.

(73)

Komisija noraidīja apgalvojumu, ka fiksētā tarifa perioda klasificēšana par maksimumslodzes tarifa periodu ir kļūda. Faktiski Ķīnas ražotāji ziņoja savu elektroenerģijas patēriņu piecās dažādās tarifu kategorijās: vispārējā, fiksētā, maksimumslodzes, zemā un augstā. Tomēr reprezentatīvajā valstī elektroenerģijai ir tikai divas atšķirīgas tarifu kategorijas, kas atkarīgas no patēriņa laika: maksimumslodzes un zemākas slodzes . Savā klasifikācijā Komisija norādīja, ka Ķīnas ražotāju paziņotā vidējā fiksētā likme bija līdzīgāka maksimumslodzes likmēm un tāpēc Komisija izmantoja reprezentatīvās valsts maksimumslodzes tarifus par atsauces vērtību patēriņam, kurš norādīts kā vispārējais, fiksētais, maksimumslodzes un augsts, bet zemākas slodzes tarifu izmantoja kā atsauces vērtību patēriņam, kurš norādīts kā zems. Brother grupa neiesniedza nekādus pierādījumus, kas pamatotu apgalvojumu, ka fiksētā tarifa patēriņš būtu jāuzskata par zemākas slodzes, nevis maksimumslodzes patēriņu. Tāpēc tika uzskatīts, ka atbilstīgāk ir klasificēt fiksēto tarifu par maksimumslodzes likmi.

(74)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 175. apsvērumā izklāstītie konstatējumi.

(75)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 176. apsvērumā izklāstītie konstatējumi.

(76)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas Chinafar grupa, Junyue, Brother grupa un EFDA atkārtoja, ka informācija par identificētajiem Malaizijas uzņēmumiem ir uzticamāka un reprezentatīvāka nekā par Taizemes uzņēmumiem.

(77)

Attiecībā uz Malaizijas uzņēmumu reprezentativitāti Komisija pagaidu regulas 143. un 144. apsvērumā jau paskaidrojusi, kāpēc neuzskatīja divus no trim Malaizijas uzņēmumiem par uzticamākiem un reprezentatīvākiem atsauces vērtības avotiem nekā Taizemes uzņēmumus.

(78)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas Brother grupa, Junyue un Chinafar grupa apgalvoja, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, noraidot Malaizijas uzņēmumu Tong Herr Fasteners Co. Sdn. Bhd. (“Tong Herr”) kā piemērotu uzņēmumu. Junyue apgalvoja, ka Tong Herr ienākumu pārskats liecina, ka uzņēmums 2024. gadā bija rentabls, savukārt Brother grupa apgalvoja, ka Komisija var paļauties tikai uz vienu no diviem finanšu gadiem, kas pārklājas ar izmeklēšanas periodu.

(79)

Komisija norādīja, ka Junyue iesniedza uzņēmuma ienākumu pārskatu par Tong Herr Resources Bhd., nevis par Tong Herr, kas ir grupas nodaļa, kura ražo savienotājelementus. Tāpēc šo informāciju nevarēja izmantot kā pierādījumu, lai apliecinātu, ka nodaļa 2024. gadā bija rentabla.

(80)

Tāpēc apgalvojums, ka informācija par identificētajiem Malaizijas uzņēmumi ir uzticamāka un reprezentatīvāka nekā par Taizemes uzņēmumiem, tika noraidīts.

(81)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas Chinafar grupa, Junyue, Brother grupa un EFDA apgalvoja, ka Taizemes PVA izmaksu un peļņas atsauces vērtība ir nepamatoti augsta tāpēc, ka Komisija paļāvās tikai uz diviem uzņēmumiem – Sanwa Iron (Thailand) Company Ltd. un Thai Meira Co, Ltd. – un tāpēc, ka šo izlasi ietekmēja pārmērīgais peļņas procents, kas nav raksturīgs normālam peļņas līmenim savienotājelementu ražošanas nozarē.

(82)

Chinafar grupa un Junyue atkārtoja piezīmes, ko bija snieguši pagaidu posmā, par to, ka šī ir nereprezentatīvi augsta peļņa, jo Thai Meira darījumdarbības modelis ir vērsts uz specializētu augstas klases savienotājelementu ražošanu. Tie arī apgalvoja, ka tikai neliela daļa no Thai Meira ražošanas apjoma bija bezgalvas skrūves, un tāpēc uzņēmums nebija piemērots, lai to izmantotu PVA izmaksu un peļņas atsauces vērtības aprēķinam.

(83)

Pirmkārt, Komisija pagaidu regulas 139. apsvērumā jau paskaidroja, ka nav pierādījumu tam, ka pārdošanas rentabilitāte specializētās nozarēs būtu augstāka nekā pārdošanas rentabilitāte citās nozarēs.

(84)

Otrkārt, Komisija nevarēja identificēt uzņēmumus, kas ražo tikai izmeklējamo ražojumu, un tāpēc tai bija jāizmanto uzņēmumi, kuri ražo plašāku ražojumu klāstu, tai skaitā izmeklējamo ražojumu. Tas attiecās uz Thai Meira un visiem pārējiem ražotājiem gan Taizemē, gan Malaizijā. Tas, ka Thai Meira ražoja ne tikai izmeklējamo ražojumu, bet arī citus ražojumus, nemazināja tā kā reprezentatīva uzņēmuma piemērotību peļņas un PVA izmaksu atsauces vērtības noteikšanai. Šis apgalvojums tika noraidīts.

(85)

Chinafar grupa apgalvoja, ka Taizemes uzņēmums S.J. Screws Co. Ltd. tika uzskatīts par reprezentatīvu uzņēmumu agrākā antidempinga izmeklēšanā, kura attiecās uz konkrētiem dzelzs vai tērauda savienotājelementiem, kas ir attiecīgajam ražojumam līdzīgs ražojums.

(86)

Izmeklēšanā, kas attiecās uz konkrētiem Ķīnas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementiem, izmeklēšanas periods bija no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam. Minētajā lietā visi konstatējumi notika pirms pašreizējās izmeklēšanas attiecīgā perioda. Komisija pašreizējā izmeklēšanā konstatēja, ka S.J. Screws Co. Ltd. bija tirgotājs, nevis izmeklējamā ražojuma ražotājs, un tāpēc to nevarēja ņemt vērā PVA izmaksu un peļņas atsauces vērtības noteikšanā.

(87)

Chinafar grupa, Junyue, Brother grupa un EFDA prasīja, lai Komisijai vismaz palielinātu Taizemes uzņēmumu skaitu uzņēmumu kopumā, kas izmantojams PVA izmaksu un peļņas aprēķināšanai, un tādējādi palielinātu tā reprezentativitāti un uzticamību.

(88)

Junyue iesniedza viegli pieejamu informāciju vēl par 19 Taizemes uzņēmumiem, kas iegūta no Taizemes valdības Uzņēmējdarbības attīstības datu noliktavas datubāzes (11), kurā sniegta publiski pieejama informācija par uzņēmumiem Taizemē.

(89)

Brother grupa un EFDA ierosināja iekļaut vēl divus uzņēmumus – Tycoon Worldwide grupu un Thaisin Metal Industries Co., Ltd.

(90)

EFDA un Chinafar grupa lūdza Komisiju vēlreiz apsvērt piecus uzņēmumus, kas jau norādīti pagaidu regulas 140. apsvērumā. Tās apstrīdēja Komisijas lēmumu izslēgt šos uzņēmumus to zemā peļņas līmeņa dēļ. Tās uzskata, ka šis lēmums ir patvaļīgs un nepamatots.

(91)

Izanalizējusi Ķīnas eksportētāju ierosināto uzņēmumu viegli pieejamos finanšu datus, Komisija pieņēma prasību palielināt Taizemes uzņēmumu skaitu uzņēmumu kopumā, kas izmantojams PVA izmaksu un peļņas aprēķināšanai. Tādējādi Komisija iekļāva vēl trīs uzņēmumus, proti, Thaisin Metal Industries Co., Ltd., Boonsan Fastener Limited Partnership, Yahata Fastener Thai Co., Ltd., kas atbilda tiem pašiem kritērijiem, kurus izmantoja, atlasot Sanwa Iron (Thailand) Company Ltd. un Thai Meira Co, Ltd.

(92)

Komisija neņēma vērā citus Junyue ierosinātos uzņēmumus šādu iemeslu dēļ:

(93)

Komisija apstiprināja lēmumu neiekļaut Tycoon Worldwide grupu, jo tās vidējā svērtā peļņa 2023. un 2024. gadā uzrādīja zaudējumus.

(94)

Komisija apstiprināja savu lēmumu izslēgt piecus pagaidu regulas 140. apsvērumā norādītos uzņēmumus, pamatojot to ar zemu peļņas līmeni (0,35 %– 1,31 %), kas netiek uzskatīts par samērīgu peļņas līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, jo tie bija darbojušies tuvu peļņas un zaudējumu slieksnim.

(95)

Tādējādi PVA izmaksas, izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, pieauga no 8 % līdz 9,6 %. Peļņa, izteikta procentos no PPI un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, samazinājās no 21,2 % līdz 14,8 %.

(96)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Brother grupa un Junyue atkārtoja apgalvojumu, ka informācija par identificētajiem Malaizijas uzņēmumiem ir uzticamāka un reprezentatīvāka nekā par Taizemes uzņēmumiem. Neviena no abām iestādēm nepiekrita Komisijas lēmumam diskvalificēt Tong Herr. Brother grupa iesniedza šā uzņēmuma 2024. gada ienākumu pārskatu, kas liecināja, ka vidējā svērtā peļņa 2023. un 2024. gadā bijusi pozitīva. Junyue apgalvoja arī, ka Komisija analīzē pilnībā ignorējusi divus citus Malaizijas uzņēmumus: Chin Well un Sanwa Iron (Malaysia).

(97)

Komisija konstatēja, ka Tong Herr ienākumu pārskati gan 2023., gan 2024. gadā ietvēra konkrētu citu ienākumu summu, proti, ienākumus, kas nav ieņēmumi no pārdošanas. Aprēķinot peļņas un PVA izmaksu rādītāju, Komisijai nav prakses ņemt vērā šo ienākumu komponentu. Ja no aprēķina izslēgtu pārējos ienākumus, sanāktu, ka abus gadus bijuši zaudējumi.

(98)

Komisija pagaidu regulas 144. apsvērumā ir izklāstījusi iemeslus, kāpēc neuzskatīja Chin Well par uzticamāku un reprezentatīvāku avotu PVA un peļņas rādītāju noteikšanai kā Taizemes uzņēmumus.

(99)

Sanwa Iron (Malaysia) gan varētu uzskatīt par piemērotu uzņēmumu, tomēr Komisija secināja, ka 91. apsvērumā aplūkotais plašākais Taizemes uzņēmumu kopums, nodrošina uzticamāku un reprezentatīvāku datu kopu nekā Malaizijas uzņēmumi.

(100)

Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(101)

Brother grupa un EFDA nepiekrita Komisijas lēmumam izslēgt konkrētus uzņēmumus, pamatojoties uz to, ka tie neražo izmeklējamo ražojumu. Šie uzņēmumi ražo ražojumus plašākā savienotājelementu kategorijā; turklāt neviens no izraudzītajiem uzņēmumiem neražoja tikai izmeklējamo ražojumu vien, bet gan plašu ražojumu klāstu.

(102)

Junyue apgalvoja arī, ka konkrētu uzņēmumu individuāla izslēgšana nav pamatota. Informācija, ko Junyue bija iesniedzis pagaidu posmā, bija balstīta uz agregētiem skaitļiem, kas raksturo Taizemes savienotājelementu ražošanas nozari kopumā. Junyue apgalvoja, ka visas novirzes, piemēram, zems peļņas līmenis vai pārmērīgi augsti PVA izmaksu rādītāji, ir līdzsvaroti, datus agregējot.

(103)

Bez tam Junyue apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi pietiekamu pamatojumu uzņēmumu izslēgšanai, pamatojoties uz datubāzi Orbis vai to tīmekļa vietnēm, jo vispārīgajā informācijas izpaušanas dokumentā nebija pierādījumu, kas pamato šādu lēmumu.

(104)

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka, izmantojot agregētus nozares datus, netiek izslēgta vajadzība individuāli novērtēt katra uzņēmuma konkrēto saražoto izmeklējamā ražojuma apjomu un finansiālo stāvokli saistībā ar izmeklējamo ražojumu, ja jau šādi dati bija pieejami. Šāds individuāls novērtējums bija būtisks, lai noteiktu, vai uzņēmums ir derīgs iekļaušanai uzņēmumu kopumā, kas izmantojams peļņas un PVA izmaksu rādītāju noteikšanai.

(105)

Otrkārt, informācija no datubāzes Orbis bija viegli pieejama, un līdzīgus datus varēja iegūt arī no viegli pieejamās datubāzes Taizemes datu noliktavā. Turklāt arī informācija no tīmekļa vietnēm (16) attiecībā uz uzņēmumiem, kas bija izslēgti no izlases saskaņā ar šīs regulas 92. apsvēruma 4. punktu, bija viegli pieejama un nepārliecināja, ka minētie uzņēmumi ražo izmeklējamo ražojumu. No pieejamās informācijas Komisija nevarēja secināt, ka uzņēmums Mongkol Fasteners & Parts Co., Ltd. (17) patiešām ir ražotājs.

(106)

Tāpēc Komisija secināja, ka ieinteresētajām personām bija pieejami vajadzīgie pierādījumi. Turklāt Junyue neizvirzīja argumentus, kas mainītu 91.–95. apsvērumā izklāstītos Komisijas konstatējumus.

(107)

Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(108)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas EIFI iesniedza piezīmes, kurās piekrita metodikai, ko Komisija piemēroja dempinga starpību noteikšanai. Tomēr EIFI arī apgalvoja, ka pēc izmeklēšanas perioda Ķīnas ražotāja eksportētāja eksporta cenas ir samazinājušās, un pieprasīja dempinga starpību pārvērtēšanā izmantot datus par laikposmu pēc izmeklēšanas perioda.

(109)

Komisija nepiekrīt šādai nostājai. Kā noteikts pamatregulas 6. panta 1. punktā, izmeklēšanai jāaptver gan dempinga, gan kaitējuma izmeklēšana, un abas izmeklēšanas jāveic vienlaicīgi, un, lai konstatējumi būtu reprezentatīvi, jāizvēlas attiecīgs izmeklēšanas laikposms. Minētā panta trešajā daļā ir arī noteikts, ka parasti neņem vērā informāciju, kas attiecas uz laikposmu, kas seko izmeklēšanas laikposmam. Jānorāda arī, ka cenas pēc izmeklēšanas perioda parasti mainās uz augšu vai uz leju. Tāpēc cenu svārstības vien pašas par sevi nav pietiekams pamatojums tam, lai ņemtu vērā datus par laikposmu pēc izmeklēšanas perioda. Nebija konkrēta iemesla, kāpēc Komisijai šajā lietā būtu jāatkāpjas no 6. panta 1. punkta vispārējā noteikuma un jāņem vērā dati par laikposmu pēc izmeklēšanas perioda, tāpēc EIFI pieprasījums tika atzīts par nepamatotu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(110)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas EIFI atkārtoja piezīmes, kurās apgalvoja, ka ierosinātie antidempinga maksājumi neatspoguļo dempinga līmeni un būtu jānovērtē atkārtoti, pamatojoties uz importa apjomiem un cenām laikposmā pēc izmeklēšanas perioda. EIFI apgalvoja arī, ka Komisija nav ievērojusi pamatregulas 6. panta 1. punktu, jo antidempinga maksājumu līmeņa noteikšanai nav novērtējusi datus, kas attiecas uz laikposmu pēc izmeklēšanas perioda.

(111)

Komisija nepiekrita šim viedoklim to iemeslu dēļ, kas jau skaidroti 109. apsvērumā. Turklāt dempinga līmenis katram izmeklētajam ražotājam eksportētājam tiek noteikts atsevišķi, salīdzinot individuālo normālo vērtību ar tā eksporta cenām. Tāpēc EIFI iesniegtā informācija par eksporta cenu vispārējām svārstībām bez detalizētas informācijas par izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenām, nemaz nerunājot par normālajām vērtībām, laikposmā pēc izmeklēšanas perioda nekādā ziņā nebūtu pietiekama, lai atkārtoti novērtētu to dempinga starpības. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(112)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas Junyue atkārtoja apgalvojumu, ka metodika, ko Komisija izmantojusi, lai noteiktu PVA izmaksu rādītāju, rada netaisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, jo Komisija, nosakot PVA izmaksu rādītāju, nav atņēmusi tādas izmaksas kā banku maksas, kredīta izmaksas, jūras vedmaksu un jūras pārvadājumu apdrošināšanas izmaksas, lai gan Junyue eksporta cenas aprēķinā bija tās atņēmusi. Arī Chinafar atbalstīja šo apgalvojumu ar līdzīgiem argumentiem.

(113)

Lai gan Junyue arī paskaidroja, kāpēc tas nepiekrita Komisijas pamatojumam, kas izskaidrots pagaidu regulas 190.–194. apsvērumā, ne Junyue, ne Chinafar nesniedza papildu pierādījumus, kuri pamatotu to apgalvojumus, jo īpaši nebija pierādījumu, kuri apliecinātu, ka attiecīgo Taizemes uzņēmumu PVA izmaksas ietvēra ar piegādi klientiem saistītus transporta izdevumus.

(114)

Komisija uzskatīja, normālā vērtība noteikta EXW līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksu un peļņas summām, kas šim tirdzniecības līmenim tika uzskatītas par samērīgām. Tādējādi nebija vajadzīgas korekcijas, lai iegūtu normālo vērtību EXW līmenī. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti un tika apstiprināts pagaidu regulas 188. un 193.–197. apsvērums.

(115)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Junyue atkārtoja apgalvojumu par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu. Junyue apgalvoja arī, ka Komisijai būtu jāuzņemas pienākums pierādīt, ka normālās vērtības noteikšanai aprēķinātās atsauces vērtības ir EXW līmenī. Šis apgalvojums būtībā bija tas pats, kas jau tika izteikts pēc otrā paziņojuma un ir aplūkots pagaidu regulas 190.–194. apsvērumā, un jauni argumenti vai pierādījumi netika iesniegti. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(116)

Kā aprakstīts 72. un 91. apsvērumā, Komisija pēc ieinteresēto personu apgalvojumu saņemšanas pārskatīja dempinga starpības.

(117)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF) cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(118)

Izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību, izmantojot izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju dempinga starpības.

(119)

Kā norādīts pagaidu regulas 203. apsvērumā, sadarbības līmenis bija augsts. Tādējādi Komisija uzskatīja par pareizu ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, noteikt dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija izlasē iekļautajam atsevišķi pārbaudītajam uzņēmumam, kurš sadarbojās un kuram bija visaugstākā dempinga starpība.

(120)

Piezīmes par Savienības ražošanas nozares definīciju un Savienības ražošanas apjomu netika saņemtas. Tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 205. un 206. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(121)

Piezīmes par patēriņu Savienībā netika saņemtas. Tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 207.–209. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(122)

Piezīmes par importa no attiecīgās valsts apjomu un tirgus daļu netika saņemtas. Tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 210.–213. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(123)

Chinafar grupa apgalvoja, ka izlasē iekļauto uzņēmumu zemais jaudas izmantojums mākslīgi palielināja vienības ražošanas izmaksas (pastāvīgo izmaksu sadalījuma dēļ) un radīja nesamērīgi augstas mērķa cenas samazinājuma starpības. Tāpēc Chinafar lūdza pārrēķināt jaudas izmantojumu saskaņā ar nozares standarta metodiku, lai kliedētu šīs bažas.

(124)

Komisija norādīja, ka mērķa cenas samazinājuma starpības ir balstītas uz trīs izlasē iekļauto uzņēmumu datiem, kam pastāvīgo izmaksu īpatsvars ir mazāks par 30 % no kopējām ražošanas izmaksām. Šo pastāvīgo izmaksu īpatsvaru kopējās ražošanas izmaksās var uzskatīt pat par zemu salīdzinājumā ar nozares normām un nozares datiem, kas saistīti ar attiecīgo ražojumu. Tāpēc apgalvojums, ka zems jaudas izmantojums “mākslīgi palielina” izmaksas, ir nepamatots, jo pastāvīgo izmaksu sadalījums, kas izmantots, lai aprēķinātu mērķa cenas samazinājuma starpības, joprojām atbilst pieņemamiem parametriem. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(125)

Citas piezīmes par importa no attiecīgās valsts cenām, cenu samazinājumu un cenu apspiešanu netika saņemtas. Tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 214.–219. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(126)

Piezīmes par Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli netika saņemtas. Tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 220.–254. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(127)

Viens importētājs Kohlhage apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare saskaras ar problēmām, ko rada ārējais spiediens (ģeopolitiskā spriedze, sankcijas un tirdzniecības šķēršļi) un iekšējās politikas nepilnības (nepietiekami ražīgumu palielinoši pasākumi) un kas izraisījušas inflācijas un ražošanas izmaksu pieaugumu. Tas apgalvoja, ka antidempinga maksājumu noteikšana ražojumam neatrisinās šīs sistēmiskās problēmas un varētu vēl vairāk samazināt ražīgumu nozarēs, kas ir atkarīgas no importētajām precēm, pasliktinot inflāciju.

(128)

Tomēr, kā norādīts pagaidu regulas 274. apsvērumā, arguments, ka antidempinga pasākumi kavē Savienības ražošanas nozares spēju koriģēt cenas atbilstīgi izmaksu pieaugumam, nav pamatots. Ja imports par dempinga cenām neradītu lejupvērstu cenu spiedienu, Savienības ražošanas nozare varētu neatkarīgi reaģēt uz tirgus apstākļiem. Apgalvojumā netika iekļauti papildu pierādījumi, kas pierādītu, kā antidempinga maksājumi pasliktinās ražīgumu vai inflāciju lejupējās nozarēs. Tāpēc arguments tika noraidīts.

(129)

Citas piezīmes par cēloņsakarību netika saņemtas. Tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 255.–275. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(130)

EIFI apgalvoja, ka pagaidu maksājumu līmenis pietiekami nenovērsa importa par dempinga cenām radītā kaitējuma nopietnību un neierobežoja importa par dempinga cenām ievērojamo pieaugumu, kas pēc izmeklēšanas sākšanas turpināja radīt spiedienu uz Savienības ražošanas nozari, par ko liecina importa apjomu pieauguma tendence un importa vidējo cenu samazināšanās tendence. Tāpēc EIFI pieprasīja atkārtoti novērtēt maksājumu līmeni, lai pilnībā ņemtu vērā šīs izmaiņas, kas notikušas pēc izmeklēšanas perioda, un atjauninātu dempinga aprēķinu, salīdzinot Ķīnas CIF cenas un cenu piedāvājumus pēc izmeklēšanas perioda ar salikto normālo vērtību ar mērķi noteikt, vai dempinga starpība, kas aprēķināta izmeklēšanas periodam, vēl aizvien ir derīga nesenākos tirgus apstākļos.

(131)

Kā norādījis pats EIFI, informācija, kas attiecas uz laikposmu pēc izmeklēšanas perioda, saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punkta trešo daļu parasti nebūtu jāņem vērā. Importa apjomi un cenu svārstības pēc izmeklēšanas perioda pašas par sevi nav tāds apstāklis, kura dēļ ierosinātais antidempinga maksājums kļūtu acīmredzami neatbilstīgs, jo īpaši tāpēc, ka galīgo maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku tika novērtēts importa apjomu pieaugums no Ķīnas arī pēc izmeklēšanas perioda, kā izklāstīts turpmāk 8.3. iedaļā.

(132)

Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(133)

Citas piezīmes par pasākumu līmeni netika saņemtas. Tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 276.–284. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(134)

Tādējādi galīgais dempinga starpības līmenis un galīgais kaitējuma novēršanas līmenis ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un visiem pārējiem uzņēmumiem ir šāds:

(135)

Kā izklāstīts 118. apsvērumā, kaitējuma novēršanas līmenis “citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam” ir definēts tādā pašā veidā kā dempinga starpība minētajiem uzņēmumiem un importam.

(136)

Kā norādīts pagaidu regulas 203. apsvērumā, sadarbības līmenis bija augsts. Tādējādi Komisija uzskatīja par pareizu ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, noteikt dempinga starpības un kaitējuma novēršanas līmeni tādā līmenī, kāds bija izlasē iekļautajam atsevišķi pārbaudītajam uzņēmumam, kurš sadarbojās un kuram bija attiecīgi visaugstākais dempinga starpības un kaitējuma novēršanas līmenis.

(137)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas EIFI apgalvoja, ka 17 uzņēmumi, kas uzskaitīti pielikumā, nebūtu jāuzskata par tādiem, kas sadarbojās, jo šie uzņēmumi novēloti vai nepilnīgā apmērā iesniedza papildu dokumentus, ko Komisija bija pieprasījusi 2025. gada 19. jūnijā.

(138)

Komisija izskatīja iesniegtos dokumentus un norādīja, ka, lai gan daži no tiem tika saņemti pēc sākotnēji noteiktā termiņa, proti, 2025. gada 26. jūnija, kavēšanās vai trūkumi nebija tik būtiski, ka šos uzņēmumus nevarētu uzskatīt par tādiem, kas sadarbojās. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(139)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vēl trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji iesniedza pieprasītos papildu dokumentus. Komisija izskatīja iesniegtos dokumentus un nolēma iekļaut uzņēmumus pielikumā. Grozīto pielikumu Komisija izpauda 2025. gada 16. septembrī. Piezīmes netika saņemtas.

(140)

Atbilstīgi iepriekš minētajam novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu būtu jānosaka šādi galīgie antidempinga maksājumi:

(141)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Eiropas Tērauda ražotāju apvienība (EUROFER), kas pārstāv skrūvju ražošanā izmantotā tērauda stiepļu stieņu sagataves piegādātājus, atbalstīja pasākumu noteikšanu.

(142)

Turklāt EIFI iesniedza vairākas atbalsta vēstules no augšupējo un lejupējo nozaru dažādiem subjektiem, kas atbalsta pasākumu noteikšanu.

(143)

Importētājs Pretec AB apgalvoja, ka antidempinga maksājumu noteikšana kaitētu ziemeļu valstu importētājiem un galalietotājiem, jo Savienībā trūktu alternatīvu karsti cinkotiem 5,8 metru gariem KIS, kas tādējādi palielinātu izmaksas un apgrūtinātu infrastruktūras projektus.

(144)

Komisija norādīja, ka importa no trešām valstīm, kas nav Ķīna, īpatsvars IP jau bija 13 % no tirgus, savukārt antidempinga pasākumu mērķis ir atjaunot godīgu konkurenci, nevis aizliegt importu no Ķīnas, nodrošinot arī to, ka joprojām ir pieejamas alternatīvas. Turklāt, kā norādīts 19. apsvērumā, EIFI sniegtie pierādījumi apstiprina, ka Savienības ražotājiem ir jauda, kas nepieciešama, lai ražotu karsti cinkotus KIS, kuru izmērs ir līdz 6 metriem, kā arī lai izmantotu cinka pārklājumus un citas pretkorozijas metodes, kas ir tiešā pretrunā Pretec apgalvojumiem par nepieejamību. Šie faktori liecina, ka pastāv dzīvotspējīgas alternatīvas, kas mazina iespējamos tirgus traucējumus.

(145)

Citas piezīmes par Savienības interesēm netika saņemtas. Tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulā par Savienības interesēm izklāstītie secinājumi.

(146)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, un ievērojot pamatregulas 9. panta 4. punktu, būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai novērstu turpmāku attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(147)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(148)

Uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda izmeklēšanā tika konstatēta attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda izmeklējamā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši minētie tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko izgatavojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tai skaitā tiesību subjekti, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, nevar attiecināt šīs likmes, un uz to būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(149)

Ja uzņēmums pēc tam maina nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir adresējams Komisijai (18). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, tad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

(150)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kuri nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav iesniegts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(151)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat būtu jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot maksājuma likmi.

(152)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, īpaši pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, šādos apstākļos var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un pēc tam piemērot valsts mēroga maksājumu.

(153)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts visiem pārējiem uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

(154)

Ražotājiem eksportētājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību, vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai Komisija tiem piemēro antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās. Komisijai būtu jāapmierina šāds pieprasījums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka: i) tas izmeklēšanas periodā nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību; ii) tas nav saistīts ar ražotāju eksportētāju, kas to ir darījis, un iii) tas pēc tam ir eksportējis attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos.

(155)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma apmēru, summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteiktiem pagaidu antidempinga maksājumiem, būtu jāiekasē galīgi, nepārsniedzot šajā regulā noteikto līmeni.

(156)

Kā norādīts 1.2. iedaļā, Komisija noteica, ka izmeklējamā ražojuma imports ir jāreģistrē.

(157)

Izmeklēšanas galīgajā posmā tika novērtēti saistībā ar reģistrāciju savāktie dati. Komisija analizēja, vai bija izpildīti pamatregulas 10. panta 4. punktā noteiktie kritēriji galīgo maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku.

(158)

Kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai reģistrācijas periodā var iekasēt maksājumus, ir noteikti pamatregulas 10. panta 4. punktā.

(159)

Pamatregulas 10. panta 4. punkta a) apakšpunktā noteiktais nosacījums ir izpildīts, jo imports tika reģistrēts saskaņā ar reģistrācijas regulu, tātad saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu.

(160)

Pēc reģistrācijas regulas publicēšanas, kā arī pagaidu regulas publicēšanas importētājiem tika dota iespēja sniegt piezīmes saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

(161)

Neviena ieinteresētā persona neiebilda pret reģistrāciju. Tomēr tika saņemtas EFDA un EIFI piezīmes par iespējamu maksājumu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku. EIFI norādīja, ka piekrīt maksājumu iekasēšanai reģistrācijas periodā.

(162)

Saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punkta c) apakšpunktu jābūt tā, ka ražojums “jau ilgāku laiku ir bijis [..] par dempinga cenām vai importētājs ir apzinājies vai tam bija jāapzinās, ka tas īsteno dempingu saistībā ar dempinga pakāpi vai apgalvoto vai konstatēto kaitējumu”. Šajā lietā Komisija uzskatīja, ka dempinga pakāpe un apgalvotais vai konstatētais kaitējums bija tāds, ka importētāji no izmeklēšanas sākšanas dienas apzinājās vai tiem bija jāapzinās, ka tiek īstenots dempings.

(163)

Patiešām, paziņojumā par procedūras sākšanu un sūdzības nekonfidenciālajā versijā bija ietverti vairāki paziņojumi un pierādījumi, kas pamato un apliecina dempinga pakāpi un apgalvoto kaitējumu, piemēram, paziņojuma par procedūras sākšanu 3. un 4. iedaļā un sūdzības nekonfidenciālās versijas B un C.5. iedaļā. Komisija tāpēc uzskatīja, ka importētāji un lietotāji apzinājās vai tiem būtu bijis jāapzinās apgalvotā dempinga prakse, tā pakāpe un apgalvotais kaitējums.

(164)

Tomēr EFDA apgalvoja, ka Savienības importētājiem nebija vēsturiska pamata paredzēt antidempinga pasākumus pret bezgalvas skrūvēm, jo, ciktāl ir runa par attiecīgajām precēm, parasti attiecīgā ražojuma ražošanai un piegādei ir vajadzīgs izpildes laiks, kas ilgst līdz sešiem mēnešiem. Piemēram, imports, kurš Eiropā ievests no 2025. gada janvāra līdz martam, tika pasūtīts jau 2024. gada jūlijā, kas ir pirms izmeklēšanas sākšanas. Komisija konstatēja, ka šīs izmeklēšanas lietas materiālos nav pamatotu pierādījumu, kas apstiprinātu, ka šādam importam vajadzīgs līdz sešiem mēnešiem ilgs izpildes laiks, tādējādi šis arguments ir spekulatīvs un nav pamatots ar faktiem. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(165)

Turklāt saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktu “papildus importa līmenim, kas radījis kaitējumu izmeklēšanas laikā [periodā], importa apjoms turpina ievērojami pieaugt” un, ņemot vērā laiku, apjomu un citus apstākļus, ticams, ka tas nopietni mazinās galīgo maksājumu korektīvo iespaidu.

(166)

Komisijas analīze liecināja, ka papildus importa līmenim, kas radījis kaitējumu izmeklēšanas periodā, importa apjoms būtu turpinājis ievērojami pieaugt, kā noteikts pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā.

(167)

Minētajā analīzē Komisija salīdzināja attiecīgā ražojuma vidējos mēneša importa apjomus izmeklēšanas periodā ar vidējiem mēneša importa apjomiem un cenām pēc procedūras sākšanas (no 2024. gada novembra līdz 2025. gada jūnijam), nodalot i) pirmos pilno mēnesi pēc izmeklēšanas sākšanas līdz pēdējam pilnajam mēnesim, kad notika reģistrācija (no 2024. gada novembra līdz 2025. gada janvārim), un ii) pirmo pilno mēnesi pēc izmeklēšanas sākšanas līdz pēdējam pilnajam mēnesim, kad tika pieņemti pagaidu pasākumi (no 2024. gada novembra līdz 2025. gada jūnijam).

1. tabula

Bezgalvas skrūvju imports no Ķīnas

(168)

Izmeklēšanas periodā vidējais importa apjoms mēnesī no Ķīnas bija 9 360 tonnas. Vidējais importa apjoms mēnesī no Ķīnas periodā, kas sākās pirmajā pilnajā mēnesī pēc paziņojuma par izmeklēšanas sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un beidzās pēdējā pilnajā mēnesī pirms pēdējā pilnā mēneša, kad notika reģistrācija (no 2024. gada novembra līdz 2025. gada janvārim), bija 13 458 tonnas, t. i., par 44 % lielāks nekā izmeklēšanas periodā. Salīdzinot importu pēc izmeklēšanas perioda ar importu tajos pašos mēnešos izmeklēšanas periodā (t. i., no 2023. gada novembra līdz 2024. gada janvārim, kad mēneša vidējais importa apjoms bija 8 768 tonnas) (lai izvairītos no jebkādām sezonalitātes atšķirībām), mēneša vidējā apjoma izmaiņas ir vēl lielākas (pieaugums par 53 %).

(169)

Tāda pati tendence ir vērojama, salīdzinot importu izmeklēšanas periodā ar importu periodā no lietas sākšanas līdz pēdējam pilnajam mēnesim, kad tika pieņemti pagaidu pasākumi.

(170)

Vidējais importa apjoms mēnesī no Ķīnas periodā, kas sākās pirmajā pilnajā mēnesī pēc paziņojuma par izmeklēšanas sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un beidzās pēdējā pilnajā mēnesī pirms pagaidu pasākumu noteikšanas (no 2024. gada novembra līdz 2025. gada jūnijam), bija 13 427 tonnas, t. i., par 43 % lielāks nekā izmeklēšanas periodā. Salīdzinot importu pēc izmeklēšanas perioda ar importu tajos pašos mēneši izmeklēšanas periodā (t. i., no 2023. gada novembra līdz 2024. gada jūnijam, kad mēneša vidējais importa apjoms bija 8 978 tonnas), mēneša vidējā apjoma pieaugums ir 50 %.

(171)

Tādējādi Komisija secināja, ka pēc procedūras sākšanas importa apjomi ir ievērojami pieauguši.

(172)

EFDA apgalvoja, ka novērotais importa apjoma pieaugums 2025. gada pirmajos mēnešos, jo īpaši janvārī un februārī, atbilst ierastām sezonālajām tendencēm nozarē, jo uzņēmumi novembrī un decembrī parasti samazina krājumus sakarā ar inventarizāciju gada beigās un pēc tam gada pirmajos mēnēšos papildina krājumus. Šīs svārstības nav saistītas ar antidempinga izmeklēšanu, bet gan atspoguļo parastu uzvedību tirgū. Tomēr Komisija šo argumentu noraidīja, jo salīdzināja arī identiskus laikposmus izmeklēšanas periodā un pēc izmeklēšanas perioda, proti, katra gada pirmos mēnešus, un tādējādi sezonālā ietekme tika atspoguļota salīdzinājumā.

(173)

EFDA apgalvoja, ka IP laikā bija neparasti mazi importa apjomi, jo pēc pandēmijas Savienības noliktavās bija krājumu pārpalikums, ko izraisīja piegādes ķēdes traucējumi un aizkavēti sūtījumi, kuru dēļ tika veidoti krājumi. Importa pieaugums pēc IP atspoguļo tirgus korekciju, jo krājumi atgriezās ierastajā līmenī, nevis uzrādīja anormālu tendenci. Komisija noraidīja šo argumentu, jo, kā norādīts pagaidu regulas 212. apsvērumā, importa apjoms IP salīdzinājumā ar 2023. gadu pieauga, neraugoties uz to, ka IP pieprasījums Savienībā joprojām bija zems.

(174)

Turklāt Komisija norādīja, ka pēc izmeklēšanas sākšanas importa vidējā cena samazinājās. Salīdzinot i) vidējo cenu pirmajā pilnajā mēnesī pēc izmeklēšanas sākšanas līdz pēdējam pilnajam mēnesim, kad notika reģistrācija, ar vidējo cenu izmeklēšanas periodā, ir redzams, ka cena saruka par 8,6 % no 1 213 EUR/t līdz 1 109 EUR/t, un, salīdzinot ii) vidējo cenu pirmajā pilnajā mēnesī pēc izmeklēšanas sākšanas līdz pēdējam pilnajam mēnesim, kad tika pieņemti pagaidu pasākumi, ar vidējo cenu izmeklēšanas periodā, tika konstatēts, ka cena sarukusi par 9 % (no 1 213 EUR/t līdz 1 104 EUR/t).

(175)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija varēja secināt, ka importa pieaugums varētu nopietni mazināt piemērojamā galīgā antidempinga maksājuma korektīvo iespaidu pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunkta nozīmē.

(176)

Līdz ar to Komisija secināja, ka visi nosacījumi iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku ir izpildīti. Tāpēc galīgais antidempinga maksājums būtu jāpiemēro attiecīgajam ražojumam, uz ko ar Īstenošanas regulu (ES) 2025/141 tika attiecināta reģistrācija.

(177)

Ar atpakaļejošu spēku iekasējamā maksājuma līmenis būtu jānosaka galīgā maksājuma līmenī, kas norādīts turpmāk 1. panta 2. punktā.

(178)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas EFDA, ko atbalstīja Junyue grupa un Chinafar grupa, apstrīdēja, ka maksājumu saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punkta c) apakšpunktu piemēro ar atpakaļejošu spēku, apgalvojot, ka nosacījumi piemērošanai ar atpakaļejošu spēku nav izpildīti, jo attiecībā uz izmeklējamo ražojumu neesot pierādījumu par pastāvīgu dempingu ilgākā laikā. Tāpēc importētāji neesot apzinājušies ne to, ka ir apgalvojumi par dempingu, ne to, kāda ir apgalvotā kaitējuma pakāpe, jo īpaši ņemot vērā, ka ražojums tika skaidri izslēgts no agrākas antidempinga izmeklēšanas, kura attiecās uz konkrētiem dzelzs vai tērauda savienotājelementiem (19).

(179)

EFDA uzsvēra, ka lielākā daļa importētāju ir mazie un vidējie uzņēmumi (“MVU”), kuriem ir ierobežota spēja neatkarīgi novērtēt dempinga riskus. Šie subjekti parasti darbojoties, pieņemdami, ka importēto ražojumu cena ir noteikta taisnīgi, un būtu nepamatoti gaidīt, ka MVU proaktīvi veiks piesardzības pasākumus pret dempingu attiecībā uz ražojumiem, kuriem iepriekš nav veikta antidempinga pārbaude, un arī sodīt tos. Importa pieaugums pēc izmeklēšanas sākšanas galvenokārt bijis saistīts ar izpildes laiku piegādes ķēdē, kurš ilgstot līdz astoņiem mēnešiem no pasūtījuma izveides līdz muitošanai, nevis ar tīšu apiešanu. Tā apgalvoja, ka tāpēc imports, kas Savienībā nonāca no 2025. gada janvāra līdz martam, ticis pasūtīts jau no 2024. gada maija līdz jūlijam. Tā norādīja, ka izpildes laiks būtu jāņem vērā, citās izmeklēšanās analizējot nepieciešamību piemērot maksājumus ar atpakaļejošu spēku (20).

(180)

EFDA arī uzsvēra, ka izmeklējamā ražojuma importa apjomi no 2025. gada februāra sākuši mazināties, tātad atgriežoties normalizētas tirdzniecības plūsmas. Vienlaikus importa cenas ir pastāvīgi palielinājušās, kas liecinot, ka tirgus apstākļi atkal dabiski pielāgojas. Tā apgalvoja, ka šādas norises vēl vairāk mazinot pamatojumu piemērot maksājumus ar atpakaļejošu spēku.

(181)

EIFI apstrīdēja apgalvojumu par sešu mēnešu izpildes laiku no pasūtījuma izveides līdz muitošanai, sniegdams informāciju, ka izpildes laiks 2024. gadā bijis īsāks. Tas apgalvoja, ka 153 dienas starp izmeklēšanas sākšanu (2024. gada 17. oktobrī) un antidempinga maksājuma piemērošanas sākumu ar atpakaļejošu spēku (2025. gada 19. martā) nozīmējot, ka pēc izmeklēšanas sākšanas tika veikti pasūtījumi attiecībā uz importu, kam tika noteikti maksājumi, kad importētāji jau zināja apgalvojumus par dempingu un kaitējumu. EIFI uzsvēra, ka importa tendence, sākot ar 2024. gada jūliju (12 694–22 584 t mēnesī), liecināja par strauju bezgalvas skrūvju importa pieaugumu no Ķīnas salīdzinājumā ar līmeni pirms 2023. gada jūlija (6 510–11 449 t mēnesī). Šī tendence rādīja, ka tirgū bija informētība par gaidāmo antidempinga sūdzību, proti, importētāji, lai izvairītos no maksājumiem, sūtījumus veica agrāk. EIFI apgalvoja arī, ka importētāji, lai gan bijuši informēti, tomēr apzināti uzņēmušies risku, ka būs maksājumi ar atpakaļejošu spēku, un tagad cenšas izvairīties no atbildības, minēdami spekulatīvu izpildes laiku.

(182)

EIFI arī apstrīdēja apgalvojumus, ka importa pieaugums no Ķīnas 2024.–2025. gadā atspoguļojis krājumu pielāgojumus pēc pandēmijas vai sezonālas tendences, un norādīja, ka pieaugums skaidrojams ar to, ka tirgū tika gaidīta antidempinga sūdzība. Pieaugums par 109 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2025. gada pirmajā ceturksnī un noturīga cenas krišanās (no 1 302 EUR/t 2023. gadā līdz 1 093 EUR/t līdz 2025. gada vidum) liek apstrīdēt apgalvojumus par šādas uzvedības pagaidu raksturu vai cikliskumu. EIFI uzsvēra, ka šis pieaugums un cenu noteikšanas tendences saistītas ar gaidāmo izmeklēšanu, tādēļ alternatīvi skaidrojumi ir nederīgi un tiek akcentēta vajadzība maksājumus piemērot ar atpakaļejošu spēku, lai novērstu plēsonīgu importu.

(183)

Komisija atgādināja, ka pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunkts attiecas uz “importu”, nevis uz “pasūtījumiem”, kas var nopietni mazināt galīgā antidempinga maksājuma korektīvo iespaidu. Šis imports jānovērtē pēc laika, apjoma un iespējas mazināt antidempinga maksājumu koriģējošo iespaidu. Pamatregulas 10. panta 4. punkta c) apakšpunkts pamatojas uz dempinga apzināšanos, taču tajā uzsvērts, ka maksājumi, kurus piemēro ar atpakaļejošu spēku, nav pārmērīgi. Turpretim, lai saglabātu antidempinga pasākumu iedarbīgumu, šādi maksājumi ir vērsti pret importu, kas kopumā ir spējīgs samazināt to korektīvo iespaidu. Novērtējumā, kas veicams 10. panta 4. punkta d) apakšpunkta ietvaros, objektīvam importa apjomu un tirgus dinamikas iespaidam ir lielāka nozīme nekā subjektīviem atsevišķu importētāju nodomiem vai izpildes laikam. (21)

(184)

Šajā izmeklēšanā Komisija atzina, ka no pasūtījuma līdz importa dienai var būt pagājuši vairāki mēneši. Tā izskatīja personu par izmeklējamo ražojumu iesniegtos pierādījumus par izpildes laiku piegādes ķēdē, bet nepamatotības vai nepilnīguma dēļ lielākoties tos noraidīja. Galvenie trūkumi bija tādi, ka konkrētos gadījumos nebija pasūtījuma dokumentu un/vai atbilstīgu rēķinu, pēc kuriem izdota muitas dokumentācija. Turklāt daži importētāji, kas sniedza informāciju, nesadarbojās šajā izmeklēšanā, tāpēc to importa kopapjoms uz Savienību nebija zināms. Informācija, ko iesniedza importētāji, kas sadarbojās, attiecās uz mazāk nekā 5 % no kopējā izmeklējamā ražojuma importa Savienībā izmeklēšanas periodā. Tāpēc papildus tam, ka 183. apsvērumā minēto principu kontekstā attiecīgiem datiem būtībā nav nozīmes, Komisija arī neuzskatīja tos par pietiekami reprezentatīviem, lai pieņemtu, ka visu pārējo importētāju situācija bijusi līdzīga.

(185)

Ņemot vērā savu analīzi par ievērojamo importa pieaugumu pēc izmeklēšanas perioda, Komisija uzskatīja, ka dažas piegādes no 2024. gada novembra līdz 2025. gada februārim daļēji gan varētu būt saistītas ar pirmsizmeklēšanas pasūtījumiem, kas veikti pirms 2024. gada oktobra, taču tas pietiekami neizskaidro, kāpēc pastāvīgi pieauga imports, laikposmā no 2025. gada februāra līdz jūnijam salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā palielinādamies par 47 %. Turklāt Komisija konstatēja, ka no 2025. gada februāra līdz jūnijam salīdzinājumā ar laikposmu no 2024. gada februāra līdz jūnijam ražojuma vidējā importa cena samazinājusies par 11 %, bet tas neatbilst EFDA apgalvojumam par tirgus normalizāciju. Šis cenu kritums apvienojumā ar importa apjoma pieaugumu ir tiešā pretrunā personu argumentam, ka tirdzniecības plūsmas pēc 2025. gada februāra bija atkal dabiski pielāgojušās.

(186)

Turklāt vidējās importa cenas analīzē tika konstatēts, ka ir nepareizs EFDA apgalvojums, ka imports uz Savienību no 2025. gada janvāra līdz martam tika pasūtīts jau no 2024. gada maija līdz jūlijam. Ja apgalvojums būtu pareizs, tad vidējai importa cenai no 2025. gada janvāra līdz martam (1 057 EUR/t) būtu bijis jāatbilst cenu diapazonam no 2024. gada maija līdz jūlijam (1 218 EUR/t) vai pirms tam, taču tā turpretim bija par 13 % zemāka.

(187)

Komisija noraidīja personu argumentu par izmeklējamā ražojuma izslēgšanu no agrākas antidempinga izmeklēšanas, kura attiecās uz konkrētiem dzelzs vai tērauda savienotājelementiem, jo šajā procedūrā tam nav nozīmes. Saskaņā ar iedibinātu praksi un pamatregulas 10. panta 4. punkta c) apakšpunktu katra izmeklēšana attiecas tikai uz sūdzībā noteiktu ražojuma tvērumu. Tas, ka agrāka sūdzība neattiecās uz skrūvēm vai bultskrūvēm, nav pretrunā šīs izmeklēšanas pamatotībai, jo ikvienas procedūras tvērumu nosaka tikai konkrēti apgalvojumi un pierādījumi, kas sniegti attiecīgā sūdzībā. Turklāt Komisija uzsvēra, ka nozares, kas ražo bezgalvas skrūves, un nozares, kuras ražo citus dzelzs vai tērauda savienotājelementus, atšķiras ražošanas procesu, tirgus funkciju un kaitējuma ziņā. Tāpēc personu atsaukšanās uz agrāku izslēgšanu ir nevietā, jo apvieno nesaistītas izmeklēšanas ar atšķirīgu ražojuma tvērumu. Tādējādi šis arguments tika noraidīts, jo nebija pamatots ar faktiem un juridiski.

(188)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka maksājumu piemērošana ar atpakaļejošu spēku ir pamatota, jo pierādījumi liecina, ka importa pieaugums un piegāžu laiks neatbilst izpildes laikam, un ir izpildīti pamatregulas 10. panta 4. punkta c) apakšpunkta nosacījumi piemērošanai ar atpakaļejošu spēku.

(189)

Saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu maksājums piemērojams ar atpakaļejošu spēku no 2025. gada 19. marta.

(190)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (22) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(191)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,