(1)

Direktīvas 2006/112/EK 168. pants nosaka nodokļa maksātāja tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli (“PVN”), kas maksājams par preču vai pakalpojumu piegādēm, ko tas saņēmis darījumos, par kuriem uzliek nodokli. Minētās direktīvas 26. panta 1. punkta a) apakšpunkts ietver prasību uzskaitīt PVN, ja nodokļa maksātāji saimnieciskās darbības aktīvus lieto savām vai sava personāla privātajām vajadzībām vai, plašākā nozīmē, citiem mērķiem nekā savas saimnieciskās darbības vajadzībām.

(2)

Ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2013/805/ES (2) Polijas Republikai (“Polija”) līdz 2025. gada 31. decembrim tika atļauts ierobežot tiesības atskaitīt PVN, kas maksājams par mehānisko autotransporta līdzekļu pirkšanu, iegādi Kopienas teritorijā, importu, nomu vai izpirkumnomu, kā arī atskaitīt PVN par izdevumiem, kas saistīti ar šiem transportlīdzekļiem, ja transportlīdzeklis tiek izmantots ne tikai saimnieciskajai darbībai, tā, ka minētās tiesības veido 50 %, un atbrīvot nodokļa maksātāju no pienākuma klasificēt šādu transportlīdzekļu izmantošanu ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām kā pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 26. panta 1. punkta a) apakšpunktu (“īpašie pasākumi”).

(3)

Īstenošanas lēmums 2013/805/ES zaudēs spēku 2025. gada 31. decembrī.

(4)

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2025. gada 25. februārī, Polija lūdza atļauju turpināt piemērot īpašos pasākumus uz turpmāku laikposmu līdz 2028. gada 31. decembrim (“pieprasījums”).

(5)

Saskaņā ar Īstenošanas lēmuma 2013/805/ES 3. panta otro daļu Polija kopā ar pieprasījumu iesniedza Komisijai ziņojumu par īpašo pasākumu piemērošanu, ietverot pārskatu par procentuālo ierobežojumu, ko piemēro tiesībām atskaitīt PVN. Pamatojoties uz minēto informāciju, Polija apgalvo, ka 50 % likme joprojām ir atbilstoša. Tā arī uzskata, ka atkāpe no Direktīvas 2006/112/EK 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasības joprojām ir nepieciešama, lai izvairītos no nodokļa dubultas uzlikšanas. Minētie īpašie pasākumi ir pamatoti ar nepieciešamību vienkāršot PVN iekasēšanas procedūru un novērst nemaksāšanu nepareizas uzskaites un nepatiesu nodokļa deklarāciju rezultātā.

(6)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija 2025. gada 10. aprīļa vēstulē pārsūtīja pieprasījumu pārējām dalībvalstīm. Komisija 2025. gada 11. aprīļa vēstulē paziņoja Polijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga pieprasījuma izvērtēšanai.

(7)

Īpašo pasākumu piemērošanai pēc 2025. gada 31. decembra būs nenozīmīga ietekme uz galapatēriņa posmā iekasētajiem Polijas kopējiem nodokļu ieņēmumiem, un tiem nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido iekasētais PVN.

(8)

Tāpēc ir lietderīgi pagarināt Īstenošanas lēmumā 2013/805/ES paredzēto atļauju. Īpašo pasākumu pagarinājums būtu jāierobežo laikā, lai varētu izvērtēt to efektivitāti un atbilstošo procentuālo ierobežojumu, ko piemēro tiesībām atskaitīt PVN.

(9)

Tāpēc būtu jāatļauj Polijai turpināt piemērot īpašos pasākumus līdz 2028. gada 31. decembrim.

(10)

Ja Polija uzskata, ka īpašie pasākumi būs vajadzīgi pēc Īstenošanas lēmuma 2013/805/ES darbības beigām, pieprasījumam pagarināt tajā noteikto atļauju būtu jāpievieno ziņojums par īpašo pasākumu piemērošanu, tostarp pārskats par piemēroto procentuālo ierobežojumu, un tas būtu jāiesniedz Komisijai līdz 2028. gada 31. martam, lai nodrošinātu tā savlaicīgu izskatīšanu.

(11)

Tāpēc Īstenošanas lēmums 2013/805/ES būtu attiecīgi jāgroza,