KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2025/1952

(2025. gada 29. septembris)

par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Anoplophora glabripennis (Motschulsky) ieviešanos un izplatīšanos Savienības teritorijā, un par minētā kaitīgā organisma izskaušanu un ierobežošanu konkrētās norobežotās teritorijās, un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/893

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (1), un jo īpaši tās 28. panta 1. un 2. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/893 (2) ir noteikti pasākumi, lai novērstu Anoplophora glabripennis (Motschulsky) (“norādītais kaitīgais organisms”) ievešanu un izplatīšanos Savienībā.

(2)	Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 (3) II pielikuma B daļā ir dots to Savienības karantīnas organismu saraksts, par kuriem zināms, ka tie sastopami Savienības teritorijā.

(3)	Norādītais kaitīgais organisms ir iekļauts sarakstā Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 II pielikuma B daļā, jo ir zināms, ka tas sastopams noteiktās Savienības teritorijas daļās. Tas ir polifāgs kaitīgais organisms, par kuru ziņots, ka tas ietekmē daudzas dažādas augu sugas Savienības teritorijā.

(4)	Norādītais kaitīgais organisms kā prioritārs kaitīgais organisms ir iekļauts arī Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/1702 (4) pielikuma sarakstā.

(5)	Augi, kas ir norādītā kaitīgā organisma saimniekaugi (“saimniekaugi”), būtu jāapseko, lai nodrošinātu iespējami drīzu norādītā kaitīgā organisma atklāšanu.

(6)	Lai piesaistītu norādīto kaitīgo organismu un tādējādi norobežotu tā klātbūtni konstatēšanas gadījumā, varētu izmantot vairākus saimniekaugus. Šajā ziņā tie būtu jādēvē par “kontrolaugiem”.

(7)

Saimniekaugi, par kuriem iepriekš konstatēts, ka tie ir invadēti ar norādīto kaitīgo organismu Savienības teritorijā, visticamāk, veicinās tā izplatīšanos. Tie būtu jādēvē par “norādītajiem augiem”. Turklāt norobežotajās teritorijās attiecīgā gadījumā attiecībā uz tiem būtu jāveic konkrēti izskaušanas vai ierobežošanas pasākumi.

(8)

Lai nodrošinātu norādītā kaitīgā organisma agrīnu atklāšanu un izskaušanu Savienības teritorijā, ja nav zināms, ka norādītais kaitīgais organisms ir sastopams, dalībvalstīm būtu jāveic ikgadēji apsekojumi. Lai šādi apsekojumi būtu visefektīvākie, tiem būtu jāaptver visi saimniekaugi. Minētie apsekojumi būtu jāveic, pamatojoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (“Iestāde”) zinātniskajiem ieteikumiem, kas sniegti Vispārējās pamatnostādnēs par statistiski pamatotiem un uz risku balstītiem apsekojumiem attiecībā uz augiem kaitīgiem organismiem (5).

(9)

Turklāt saskaņā ar Regulu (ES) 2016/2031 katrai dalībvalstij ir jāizstrādā un pastāvīgi jāatjaunina ārkārtas situāciju plāns katram prioritārajam kaitīgajam organismam, kas var iekļūt un ieviesties tās teritorijā. Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta iepriekšējos uzliesmojumos, ir jāpieņem īpaši noteikumi, ar kuriem īsteno Regulas (ES) 2016/2031 25. pantu, lai izstrādātu visaptverošu ārkārtas situāciju plānu gadījumā, ja tiek konstatēta norādītā kaitīgā organisma klātbūtne Savienībā.

(10)	Lai novērstu norādītā kaitīgā organisma izplatīšanos Savienības teritorijā, ņemot vērā arī tā izplatīšanās spēju, buferzonas platumam vajadzētu būt vismaz 2 km aiz invadētās zonas robežām.

(11)

Lai nodrošinātu izskaušanas pasākumu tūlītēju piemērošanu un novērstu norādītā kaitīgā organisma tālāku izplatīšanos pārējā Savienības teritorijā, ir jāparedz noteikumi par norobežoto teritoriju ikgadējiem apsekojumiem. Lai pielāgotos jaunākajiem zinātniskajiem un tehniskajiem pierādījumiem, minēto noteikumu pamatā vajadzētu būt Iestādes Vispārējām pamatnostādnēm par statistiski pamatotiem un uz risku balstītiem apsekojumiem attiecībā uz augiem kaitīgajiem organismiem.

(12)

Lai nodrošinātu samērīgu reaģēšanu uz attiecīgo fitosanitāro risku, ko rada norādītais kaitīgais organisms, ir jāparedz noteikumi par norobežoto teritoriju lieluma samazināšanu, atkāpēm no to izveides un to atcelšanu. Būtu jāparedz īpaši nosacījumi minēto noteikumu piemērošanai, lai nodrošinātu, ka norādītais kaitīgais organisms neizplatās pārējā Savienības teritorijā.

(13)

Norobežotu teritoriju noteikt nebūtu jāprasa tad, ja norādītais kaitīgais organisms konstatēts izolēti Savienības teritorijā un ja uz attiecīgajiem augiem, uz kuriem tas konstatēts, to iespējams likvidēt, kā arī ja ir pierādījumi, ka konkrētie augi ir bijuši invadēti pirms to ievešanas attiecīgajā teritorijā vai ja nav paredzams, ka attiecīgais konstatējums izraisīs norādītā kaitīgā organisma ieviešanos. Kamēr vien attiecīgajā teritorijā veiktie apsekojumi liecina, ka norādītais kaitīgais organisms nav ieviesies, šāda pieeja ir vissamērīgākā. Tomēr ļoti īpašos gadījumos, kad norādītā kaitīgā organisma parādīšanos un izplatīšanos Savienības teritorijā var nepārprotami izslēgt un attiecīgais risks tiek uzskatīts par nenozīmīgu, šāda uzraudzība nav pamatota un tāpēc tā nebūtu jāpieprasa.

(14)	Noteiktās Savienības teritorijās norādīto kaitīgo organismu izskaust vairs nav iespējams. Tāpēc būtu jāatļauj attiecīgajām dalībvalstīm šajās teritorijās piemērot nevis kaitīgā organisma izskaušanas, bet gan tā izplatības ierobežošanas pasākumus.

(15)

Pasākumiem ierobežošanas pasākumiem pakļautajās norobežotajās teritorijās vajadzētu būt mazāk stingriem nekā izskaušanas pasākumiem, taču būtu jānodrošina, ka ar tiem tiek īstenota rūpīgas apsekošanas pieeja un piesardzības pasākumi, galvenokārt attiecīgajās buferzonās, lai nepieļautu, ka norādītais kaitīgais organisms izplatās pārējā Savienības teritorijā.

(16)	Ņemot vērā to, ka pasākumi attiecībā uz izplatības ierobežošanai norobežotajām teritorijām ir mazāk stingri, buferzonas platums būtu jāpalielina vismaz līdz 4 km, lai nodrošinātu, ka norādītais kaitīgais organisms neizplatās ārpus minētajām norobežotajām teritorijām.

(17)

Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par ikvienu izplatības ierobežošanai norobežoto teritoriju, ko tās plāno noteikt vai mainīt, lai Komisijai būtu priekšstats par norādītā kaitīgā organisma izplatību Savienības teritorijā un tā varētu iekļaut attiecīgo teritoriju šīs regulas I pielikumā ietvertajā izplatības ierobežošanai norobežoto teritoriju sarakstā.

(18)

Lai nodrošinātu, ka invadētie augi tūlīt tiek izņemti, un novērstu tālāku norādītā kaitīgā organisma izplatīšanos pārējā Savienības teritorijā, buferzonās katru gadu vispiemērotākajā gada laikā būtu jāveic pietiekami intensīva apsekošana, ņemot vērā kompetento iestāžu iespējas veikt turpmāku saimniekaugu uzraudzību invadētajās zonās izplatības ierobežošanas pasākumu veikšanai.

(19)	Lai novērstu norādītā kaitīgā organisma iespējamo izplatīšanos ārpus norobežotajām teritorijām, ikgadējo apsekojumu intensitātei ap ražošanas vietām norobežotajās teritorijās vajadzētu būt lielākai nekā pārējās šajās teritorijās.

(20)

Īstenošanas lēmumā (ES) 2015/893 noteiktie pasākumi attiecībā uz norādīto augu ievešanu un pārvietošanu Savienības teritorijā ir iekļauti Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 VII un VIII pielikumā, savukārt tajā noteiktie pasākumi attiecībā uz norādītā kaitīgā organisma apsekojumiem, izskaušanu un ierobežošanu tiek atjaunināti un aizstāti ar šīs regulas pasākumiem.

(21)	Tāpēc Īstenošanas lēmums (ES) 2015/893 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

(22)

Šīs regulas noteikumi par apsekojumiem, kuru pamatā ir Iestādes kaitīgā organisma apsekojuma karte attiecībā uz Anoplophora glabripennis (6) (“kaitīgā organisma apsekojuma karte”) un Iestādes Vispārējās pamatnostādnes par statistiski pamatotiem un uz risku balstītiem apsekojumiem, būtu jāpiemēro no 2027. gada 1. janvāra, lai dotu kompetentajām iestādēm pietiekami daudz laika šādu apsekojumu plānošanai, sagatavošanai un pietiekamu resursu piešķiršanai.

(23)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka pasākumus, lai novērstu Anoplophora glabripennis (Motschulsky) ieviešanos un izplatīšanos Savienības teritorijā, pasākumus tā izskaušanai, ja tas minētajā teritorijā tiek konstatēts, un pasākumus tā izplatības ierobežošanai, ja to izskaust vairs nav iespējams.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“norādītais kaitīgais organisms” ir Anoplophora glabripennis (Motschulsky);

2)	“norādītie augi” ir stādāmi Acer spp., Aesculus spp., Betula spp., Fraxinus spp., Populus spp., Salix spp. un Ulmus spp. sugas augi, kuru stumbra vai sakņu kakla diametrs resnākajā vietā ir vismaz 1 cm;

“saimniekaugi” ir stādāmi Acer spp., Aesculus spp., Albizia spp., Alnus spp., Betula spp., Carpinus spp., Celtis spp., Cercidiphyllum spp., Corylus spp., Elaeagnus spp., Fagus spp., Fraxinus spp., Gleditsia spp., Hibiscus spp., Koelreuteria spp., Malus spp., Melia spp., Morus spp., Platanus spp., Populus spp., Prunus spp., Pyrus spp., Ostrya spp., Quercus rubra, Robinia spp., Salix spp., Sophora spp., Sorbus spp., Tilia spp. un Ulmus spp. sugas augi, kuru stumbra vai sakņu kakla diametrs resnākajā vietā ir vismaz 1 cm;

4)	“norādītā koksne un koksnes iepakojamais materiāls” ir Acer spp., Aesculus spp., Betula spp., Fraxinus spp., Populus spp., Salix spp. un Ulmus spp. sugas koksne un koksnes iepakojamais materiāls;

5)	“kontrolaugi” ir norādītie augi, kuri ir speciāli stādīti, lai laikus noteiktu norādītā kaitīgā organisma klātbūtni, un tiek izmantoti apsekojumiem;

6)	“izplatības ierobežošanai norobežota teritorija” ir teritorija, kurā norādīto kaitīgo organismu nevar izskaust un kura aprakstīta I pielikumā.

II NODAĻA

IKGADĒJI APSEKOJUMI ATTIECĪBĀ UZ NORĀDĪTO KAITĪGO ORGANISMU ĀRPUS NOROBEŽOTAJĀM TERITORIJĀM SAVIENĪBAS TERITORIJĀ UN ĀRKĀRTAS SITUĀCIJU PLĀNI

3. pants

Apsekojumi Savienības teritorijā ārpus norobežotajām teritorijām

1. Lai pārbaudītu norādītā kaitīgā organisma klātbūtni, kompetentās iestādes veic ikgadējus uz risku balstītus saimniekaugu apsekojumus tajos valsts teritorijas apgabalos, par kuriem nav zināms, ka norādītais kaitīgais organisms tur būtu sastopams.

2. Minēto apsekojumu plāns un paraugu ņemšanas shēma ir tādi, kas nodrošina iespēju attiecīgajā dalībvalstī ar pietiekamu ticamību konstatēt neliela skaita invadētu augu klātbūtni.

To pamatā ir Iestādes Vispārējās pamatnostādnes par statistiski pamatotiem un uz risku balstītiem apsekojumiem attiecībā uz augiem kaitīgiem organismiem.

3. Apsekojumus veic:

a)	izmantojot metodes, ar kurām var atklāt invadēšanos vainaga augstumā;

āra, dabas un pilsētu teritorijās, pieturās gar ceļiem un dzelzceļiem, kā arī stādaudzētavās, dārza centros, tirdzniecības centros, lapkoku kokzāģētavās un citās attiecīgās vietās, attiecībā uz kurām kompetentās iestādes var uzskatīt, ka tajās norādītā kaitīgā organisma atklāšanas varbūtība ir lielāka;

c)	ņemot vērā saimniekaugu klātbūtni un bioloģiju, kā arī kaitīgo organismu apsekojuma kartē minēto zinātnisko un tehnisko informāciju.

4. Apsekojumos veicamās darbības:

a)	saimniekaugu vizuālas pārbaudes un

b)	nepieciešamības gadījumā – paraugu ņemšana un stādāmo augu, koksnes un koksnes iepakojamā materiāla testēšana.

Līdztekus apsekojumu vizuālajām pārbaudēm nepieciešamības gadījumā var izmantot arī īpaši apmācītus meklētājsuņus vai slazdus.

4. pants

Ārkārtas situāciju plāni

Katra dalībvalsts savā ārkārtas situāciju plānā, kas prasīts Regulas (ES) 2016/2031 25. pantā, paredz:

a)	norādītā kaitīgā organisma izskaušanu, kā izklāstīts 9. pantā;

b)	nepieciešamos resursus, kas jādara pieejami, un procedūras, ar kurām šos resursus dara pieejamus, ja norādītā kaitīgā organisma klātbūtne ir apstiprināta vai ir aizdomas par tā klātbūtni;

c)	Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 VII un VIII pielikumā izklāstītos noteikumus par īpašo prasību piemērošanu attiecībā uz saimniekaugu ievešanu un pārvietošanu Savienības teritorijā;

d)	procedūras, kā identificējami to privātīpašumu īpašnieki, kuros norādītā kaitīgā organisma atklāšanas gadījumā ir piemērojami pasākumi.

Dalībvalstis vajadzības gadījumā ik gadu atjaunina savus ārkārtas situāciju plānus.

III NODAĻA

NOROBEŽOTĀS TERITORIJAS

5. pants

Norobežotu teritoriju izveide

1. Ja norādītā kaitīgā organisma klātbūtne ir oficiāli apstiprināta, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties izveido norobežotu teritoriju, kurā norādītais kaitīgais organisms ir jāizskauž.

2. Pēc tam, kad ir oficiāli apstiprināta norādītā kaitīgā organisma klātbūtne un ir izveidota 1. punktā minētā norobežotā teritorija, kompetentās iestādes, veicot norobežojošu apsekojumu, nekavējoties nosaka invāzijas līmeni.

3. Ja, pamatojoties uz 8. pantā minētā apsekojuma rezultātiem, vismaz četrus gadus pēc kārtas tiek secināts, ka norādītā kaitīgā organisma invāzijas līmenis ir tāds, ka tā izskaušana nav iespējama, kompetentās iestādes nekavējoties paziņo Komisijai sīkāku informāciju par jauno izplatības ierobežošanai norobežoto teritoriju, kuru tās plāno noteikt vai mainīt, lai šādu teritoriju varētu iekļaut šīs regulas I pielikumā dotajā izplatības ierobežošanai norobežoto teritoriju sarakstā.

4. Norobežoto teritoriju veido šādas zonas:

a)	zona, kurā atrodas visi invadētie augi un visi norādītie augi, kas varētu tikt invadēti vismaz 100 metru rādiusā ap invadētajiem augiem (“invadētā zona”);

buferzona:

i)	norādītā kaitīgā organisma izskaušanai norobežotas teritorijas gadījumā – vismaz 2 km platumā aiz invadētās zonas robežas;

ii)	izplatības ierobežošanai norobežotas teritorijas gadījumā – vismaz 4 km platumā aiz invadētās zonas robežas.

5. Nosakot norobežoto teritoriju, ņem vērā zinātniskos principus, norādītā kaitīgā organisma bioloģiju, invāzijas līmeni, saimniekaugu izplatības īpatnības attiecīgajā teritorijā un pierādījumus par norādītā kaitīgā organisma ieviešanos.

Tās pamatā ir norobežojošs apsekojums, kura struktūra un paraugu ņemšanas shēma ļauj ar 95 % ticamību noteikt 1 % invadēto augu klātbūtnes īpatsvara. Apsekojuma pamatā ir Iestādes Pamatnostādnes par statistiski pamatotiem un uz risku balstītiem apsekojumiem.

6. Lai īstenotu 9. pantā minētos izskaušanas pasākumus, buferzonas platumu var samazināt līdz ne mazāk kā 1 km, ja kompetentā iestāde ir secinājusi, ka norādītā kaitīgā organisma izskaušana ir iespējama, ņemot vērā uzliesmojuma apstākļus, piemēram, tā apmēru un vietu, invāzijas gadījumu īpatsvaru un saimniekaugu skaitu un izplatību.

Izplatības ierobežošanai norobežotas teritorijas gadījumā buferzonas platumu var samazināt līdz ne mazāk kā 2 km, ja kompetentā iestāde uzskata, ka šis attālums ir piemērots norādītā kaitīgā organisma izplatības ierobežošanai, ņemot vērā uzliesmojuma apstākļus, piemēram, tā lielumu un atrašanās vietu, invadēšanās līmeni vai saimniekaugu skaitu un izplatību.

Norobežotajās teritorijās kompetentās iestādes nodrošina, ka sabiedrība un profesionālie operatori ir informēti par norobežoto teritoriju norobežošanu.

6. pants

Atkāpe attiecībā uz norobežotu teritoriju izveidi

1. Atkāpjoties no 5. panta, kompetentās iestādes var nolemt, ka nav nepieciešams izveidot norobežotu teritoriju, vai var izveidot to uz laiku, ja ir pierādījumi, ka:

norādītais kaitīgais organisms attiecīgajā teritorijā ir ievests ar augiem, koksni vai koksnes iepakojamo materiālu, uz kura tas konstatēts, un minētie augi, koksne vai koksnes iepakojamais materiāls ir invadēti pirms to ievešanas attiecīgajā teritorijā, un norādītais kaitīgais organisms nav pavairots, vai tas ir atsevišķs konstatējums, un nav paredzams, ka tas izraisīs ieviešanos, un

b)	uz konkrētās izmeklēšanas un veikto izskaušanas pasākumu pamata ir secināts, ka norādītais kaitīgais organisms nav ieviesies vai tā bioloģisko īpatnību dēļ tas nespēj sekmīgi vairoties un izplatīties.

2. Ja kompetentā iestāde izmanto 1. punktā minēto atkāpi, tā:

a)	īsteno tūlītējus pasākumus, kas nodrošina norādītā kaitīgā organisma ātru izskaušanu un izslēdz tā izplatīšanās iespēju;

vismaz vienu norādītā kaitīgā organisma dzīves ciklu un vēl vienu gadu, kā arī ne mazāk kā četrus gadus pēc tam uzrauga zonu vismaz 1 km platumā ap invadētajiem augiem vai vietu, kur norādītais kaitīgais organisms ticis konstatēts, un saskaņā ar 3. pantu vismaz pirmajā kaitīgā organisma lidošanas periodā pārbaudes veicot regulāri un intensīvi;

c)	nosaka invāzijas izcelsmi, pārbaudot norādītos augus, norādīto koksni vai koksnes iepakojamo materiālu ap konstatējuma vietām, lai noteiktu, vai ir invadēšanās pazīmes, arī veicot mērķtiecīgu destruktīvu paraugu ņemšanu, lai atbrīvotos no kāpuru klātbūtnes;

d)	vairo sabiedrības informētību par norādītā kaitīgā organisma radītajiem draudiem un

e)	veic jebkādus citus pasākumus, kas varētu sekmēt norādītā kaitīgā organisma izskaušanu, ņemot vērā ISPM Nr. 9 (7) un izmantojot integrētu pieeju saskaņā ar ISPM Nr. 14 (8) noteiktajiem principiem.

Apsekojums, kas minēts 2. punkta b) apakšpunktā, nav vajadzīgs gadījumos, kad var nepārprotami izslēgt norādītā kaitīgā organisma pieaugušo īpatņu klātbūtni vai parādīšanos saimniekaugā, norādītajā koksnē vai norādītajā koksnes iepakojamā materiālā un ja šāda secinājuma iemesli ir rakstiski paziņoti Komisijai.

7. pants

Norobežotās teritorijas statusa atcelšana

1. Norobežotās teritorijas statusu drīkst atcelt tikai tad, ja 8. pantā minētie apsekojumi liecina, ka norādītais kaitīgais organisms norobežotajā teritorijā nav atklāts vismaz četrus gadus pēc kārtas.

2. Norobežojumu var atcelt arī tad, ja ir izpildīti 6. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi.

8. pants

Norobežoto teritoriju ikgadējie apsekojumi

1. Norobežotajās teritorijās kompetentās iestādes veic intensīvus ikgadējus apsekojumus attiecībā uz saimniekaugiem, kā minēts Regulas (ES) 2016/2031 19. panta 1. punktā, lai noteiktu norādītā kaitīgā organisma klātbūtni, ņemot vērā kaitīgā organisma apsekošanas kartē minēto informāciju un saskaņā ar šā panta 2.–5. punktu.

2. Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde veic mērķtiecīgu destruktīvu paraugu ņemšanu.

3. Ja izmanto kontrolaugus, norādītos augus pārbauda vismaz reizi mēnesī. Tos iznīcina un pārbauda, vēlākais, pirms norādītais kaitīgais organisms spēj pabeigt vienu pilnu aprites ciklu attiecīgajā teritorijā, kā noteikusi attiecīgā kompetentā iestāde.

4. Apsekojuma plānā ņem vērā Iestādes Vispārējās pamatnostādnes par statistiski pamatotiem un uz risku balstītiem apsekojumiem. Konstatējošiem apsekojumiem izmantotais apsekojuma plāns un paraugošanas shēma ar vismaz 95 % ticamību spēj konstatēt norādītā kaitīgā organisma klātbūtni, kas atbilst 1 %.

5. Kompetentā iestāde piemērotā laikā veic ikgadējus apsekojumus attiecībā uz norādītā kaitīgā organisma klātbūtni, pārbaudot saimniekaugus vismaz 1 km platumā no norādītās koksnes un koksnes iepakojamā materiāla un mizas apstrādes vai pārstrādes uzņēmuma.

IV NODAĻA

IZSKAUŠANAS UN IZPLATĪBAS IEROBEŽOŠANAS PASĀKUMI

9. pants

Izskaušanas pasākumi

1. Lai izskaustu norādīto kaitīgo organismu, kompetentās iestādes norobežotajās teritorijās veic šādus pasākumus:

invadētos augus un augus ar norādītā kaitīgā organisma izraisītiem simptomiem nekavējoties izcērt, kā arī, ja zem invadēto augu sakņu kakla vērojamas kāpuru ejas, pilnīgi izceļ to saknes; ja invadētie augi konstatēti ārpus norādītā kaitīgā organisma lidošanas perioda, izciršanu un aizvākšanu veic pirms nākamā lidošanas perioda sākuma;

b)	izcērt visus norādītos augus vismaz 100 metru rādiusā ap invadētajiem augiem un pārbauda, vai uz šiem norādītajiem augiem nav invadēšanās pazīmju;

c)	izņem, izmeklē un drošā veidā iznīcina saskaņā ar a) un b) apakšpunktu izcirstos augus, veicot visus nepieciešamos preventīvos pasākumus, lai izvairītos no norādītā kaitīgā organisma izplatīšanās izciršanas laikā un pēc tās;

d)	izņem, izmeklē un drošā veidā iznīcina ar invāziju saistīto koksni, mizu un koksnes iepakojamo materiālu, veicot visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai novērstu norādītā kaitīgā organisma izplatīšanos;

e)	aizliedz no norobežotās teritorijas pārvietot potenciāli invadētus norādītos augus, norādīto koksni un koksnes iepakojamo materiālu;

f)	noskaidro invāzijas izcelsmi, izsekojot augus, koksni, mizu un citus objektus, kas saistīti ar invāziju, un pārbauda, vai tiem nav invāzijas pazīmju (arī ar mērķtiecīgi destruktīvu paraugošanu);

g)	norādītos augus aizstāj ar neuzņēmīgiem citu sugu augiem, ja vien tas iespējams;

h)	šā punkta b) apakšpunktā minētajā teritorijā aizliedz jaunu norādīto augu klātbūtni brīvā dabā, izņemot Regulas (ES) 2019/2072 VIII pielikuma 17.2. punktā minētās audzēšanas vietas;

i)	uzlabo sabiedrības izpratni par norādītā kaitīgā organisma radīto apdraudējumu un šajā pantā izklāstītajiem izskaušanas pasākumiem, kā arī nosacījumiem attiecībā uz norādīto augu pārvietošanu no norobežotās teritorijas;

ja nepieciešams, veic īpašus pasākumus, ar ko novērš jebkādus apstākļus vai sarežģījumus, par kuriem varētu pamatoti gaidīt, ka tie novērsīs, aizkavēs vai novilcinās izskaušanu, jo īpaši sakarā ar tādu augu pieejamību un pietiekamu izskaušanu, kuri ir invadēti vai par kuru invadēšanos ir aizdomas, neatkarīgi no to atrašanās vietas, no tā, vai tie ir publiskā vai privātā īpašumā, un no tā, kura fiziska vai juridiska persona vai struktūra par tiem atbild;

k)	veic jebkādus citus pasākumus, kas varētu sekmēt norādītā kaitīgā organisma izskaušanu; un to dara, vadoties pēc Fitosanitāro pasākumu starptautiskā standarta (ISPM) Nr. 9 (9) un izmantojot ISPM Nr. 14 (10) noteiktajiem principiem atbilstošu integrētu pieeju.

Attiecībā uz pirmās daļas a) apakšpunktu – ja nav iespējams izņemt dziļi iesakņojušos celmus un virspusējas saknes, tās sasmalcina līdz vismaz 40 cm zem zemes virsmas vai nosedz ar materiālu, kas ir drošs pret kukaiņiem.

2. Ikgadējos apsekojumus vismaz 1 km platumā ap Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 VIII pielikuma 17.2. punktā minētajām audzēšanas vietām veic atbilstoši Iestādes Vispārējām pamatnostādnēm par statistiski pamatotiem un uz risku balstītiem apsekojumiem attiecībā uz augiem kaitīgiem organismiem, un izmantotais apsekojuma plāns un paraugu ņemšanas shēma spēj ar vismaz 99 % ticamību noteikt 1 % invadēto augu klātbūtnes īpatsvara.

3. Ja norādīto koksni un koksnes iepakojamo materiālu un mizu pārvieto ārpus norobežotās teritorijas un ja norobežotajā teritorijā nav pieejami apstrādes vai pārstrādes uzņēmumi, norādīto koksni un koksnes iepakojamo materiālu un mizu pārvieto uz tuvāko piemēroto uzņēmumu ārpus norobežotās teritorijas, lai nodrošinātu tūlītēju apstrādi vai pārstrādi saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 VIII pielikuma 30.–32. punktu. Minēto pārvietošanu veic oficiālā kontrolē un slēgtos apstākļos tādā veidā, lai nodrošinātu, ka norādītais kaitīgais organisms nevar izplatīties.

Atbildīgā oficiālā iestāde piemērotā laikā veic ikgadējus apsekojumus attiecībā uz norādītā kaitīgā organisma klātbūtni, pārbaudot saimniekaugus vismaz 1 km platumā no minētā apstrādes vai pārstrādes uzņēmuma.

4. Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta, ja kompetentā iestāde secina, ka izciršana nav atbilstoša ierobežotam atsevišķu augu skaitam to īpašās sociālās, kultūras vai vidiskās vērtības dēļ, šiem atsevišķajiem augiem veic ikmēneša individuālas pārbaudes attiecībā uz invāzijas pazīmēm un īsteno izciršanai alternatīvus pasākumus, kas nodrošina augstu aizsardzības līmeni, novēršot jebkādu iespēju norādītajam kaitīgajam organismam no šiem augiem izplatīties tālāk.

10. pants

Izplatības ierobežošanas pasākumi

1. Izplatības ierobežošanai norobežoto teritoriju invadētajās zonās, kas uzskaitītas I pielikumā, kompetentās iestādes veic visus šādus pasākumus:

a)	invadētos augus un augus ar norādītā kaitīgā organisma izraisītiem simptomiem izcērt, kā arī pilnīgi izceļ to saknes, ja zem invadēto augu sakņu kakla vērojamas kāpuru ejas;

b)	izņem, izmeklē un drošā veidā iznīcina saskaņā ar a) apakšpunktu izcirstos augus, veicot nepieciešamos preventīvos pasākumus, lai izvairītos no norādītā kaitīgā organisma izplatīšanās izciršanas laikā un pēc tās;

c)	aizliedz no norobežotās teritorijas pārvietot potenciāli invadētus norādītos augus, norādīto koksni un koksnes iepakojamo materiālu;

d)	attiecīgā gadījumā norādītos augus aizstāj ar neuzņēmīgiem augiem;

e)	aizliedz jaunu norādīto augu klātbūtni invadētajā zonā brīvā dabā, izņemot audzēšanas vietas, kas minētas Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 VIII pielikuma 17.2. punktā, un kontrolaugu stādīšanu;

f)	uzlabo sabiedrības izpratni par norādītā kaitīgā organisma radīto apdraudējumu un šajā pantā izklāstītajiem norobežošanas pasākumiem, kā arī nosacījumiem attiecībā uz norādīto augu pārvietošanu no norobežotās teritorijas, kas izveidota atbilstoši 5. pantam;

vajadzības gadījumā veic īpašus pasākumus, kas novērš jebkādas citas problēmas vai sarežģījumus, par kuriem varētu pamatoti gaidīt, ka tie novērsīs, aizkavēs vai novilcinās izplatības ierobežošanu, jo īpaši sakarā ar tādu augu piekļūstamību un pietiekamu izciršanu un iznīcināšanu, kuri ir invadēti vai par kuru invāziju ir aizdomas, neatkarīgi no to atrašanās vietas, īpašnieka un par tiem atbildīgās personas;

h)	īsteno jebkurus citus pasākumus, ar kuriem var veicināt norādītā kaitīgā organisma izplatības ierobežošanu.

Pirmās daļas a) apakšpunkta gadījumā ciršanu sāk nekavējoties, tomēr gadījumos, kad invadētie augi konstatēti ārpus norādītā kaitīgā organisma lidošanas perioda, izciršanu un aizvākšanu veic pirms nākamā lidošanas perioda sākuma. Ja nav iespējams izņemt dziļi iesakņojušos celmus un virspusējas saknes, tās sasmalcina līdz vismaz 40 cm zem zemes virsmas vai nosedz ar materiālu, kas ir drošs pret kukaiņiem.

3. Ja norādīto koksni un koksnes iepakojamo materiālu un mizu pārvieto ārpus norobežotās teritorijas un no invadētās zonas buferzonā, ja norobežotajā teritorijā nav pieejami apstrādes vai pārstrādes uzņēmumi, norādīto koksni, koksnes iepakojamo materiālu un mizu pārvieto uz tuvāko piemēroto uzņēmumu ārpus norobežotās teritorijas, lai nodrošinātu tūlītēju apstrādi vai pārstrādi saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 VIII pielikuma 30.–32. punktu. Minēto pārvietošanu veic oficiālā kontrolē un slēgtos apstākļos tādā veidā, lai nodrošinātu, ka norādītais kaitīgais organisms nevar izplatīties.

4. Ja norādītā kaitīgā organisma klātbūtne buferzonā tiek oficiāli apstiprināta, attiecīgi piemēro Regulas (ES) 2016/2031 17. un 18. pantu.

V NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

11. pants

Ziņošanas pienākumi

1. Katru gadu līdz 30. aprīlim dalībvalstis Komisijai un pārējām dalībvalstīm nosūta ziņojumu par saskaņā ar šo regulu iepriekšējā kalendārajā gadā veiktajiem pasākumiem un par 3.–10. pantā paredzēto pasākumu rezultātiem.

Minētajā ziņojumā iekļauj:

a)	to paraugu skaitu, kas ņemti saskaņā ar 8. panta 2. punktu;

b)	9. panta 4. punktā paredzētās atkāpes izmantošanas iemeslus un tās rezultātā veiktos pasākumus.

2. Norobežotajās teritorijās uz 8. panta pamata veikto apsekojumu rezultātus Komisijai nosūta, izmantojot kādu no II pielikumā dotajām veidnēm.

12. pants

Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/893 atcelšana

Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/893 atceļ.

13. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tālāk minētos noteikumus piemēro no 2027. gada 1. janvāra:

a)	3. panta 2. punkts;

b)	5. panta 5. punkta otrā daļa;

c)	8. panta 4. punkts;

d)	9. panta 2. punkts;

e)	10. panta 2. punkts.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2025. gada 29. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/2031/oj.

(2) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/893 (2015. gada 9. jūnijs) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Anoplophora glabripennis (Motschulsky) ievešanu un izplatīšanos Savienībā (OV L 146, 11.6.2015., 16. lpp., http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2015/893/oj).

(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2072 (2019. gada 28. novembris), ar ko paredz vienotus nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019 (OV L 319, 10.12.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2019/2072/oj).

(4) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1702 (2019. gada 1. augusts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031, izveidojot prioritāro kaitīgo organismu sarakstu (OV L 260, 11.10.2019., 8. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2019/1702/oj).

(5) EFSA (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde), Vispārējās pamatnostādnes par statistiski pamatotiem un uz risku balstītiem apsekojumiem attiecībā uz augiem kaitīgiem organismiem, 2020. gada 8. septembris; doi:10.2903/sp.efsa.2020.EN-1919.

(6) EFSA, 2019. Anoplophora glabripennis apsekojuma karte. EFSA žurnāls 2019;16(12):EN-1750. Pieejams tiešsaistē: https://efsa.maps.arcgis.com/. Pēdējoreiz atjaunināts: 2021. gada 29. maijā.

(7) Vadlīnijas kaitīgo organismu izskaušanas programmām – Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas sekretariāta atsauces standarts ISPM Nr. 9, Roma.

(8) Integrētu pasākumu izmantošana sistēmiskajā pieejā kaitīgo organismu riska pārvaldībai – Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas sekretariāta atsauces standarts ISPM Nr. 14, Roma.

(9) Vadlīnijas kaitīgo organismu izskaušanas programmām – Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas sekretariāta atsauces standarts ISPM Nr. 9, Roma. Publicēts 2011. gada 15. decembrī.

(10) Integrētu pasākumu izmantošana sistēmiskajā pieejā kaitīgo organismu riska pārvaldībai – Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas sekretariāta atsauces standarts ISPM Nr. 14, Roma. Publicēts 2014. gada 8. janvārī.

II PIELIKUMS

Veidnes, ko izmanto, lai ziņotu par rezultātiem, kas iegūti saskaņā ar 8. pantu

A DAĻA

1. Veidne ikgadējo apsekojumu rezultātu paziņošanai

1.	Norobežotās teritorijas (NT) apraksts

2.	NT sākotnējais lielums (ha)

3.	Atjauninātās NT lielums (ha)

4.	Pieeja (izskaušana vai izplatības ierobežošana)

Zona

6.	Apsekojumu vietas

7.	Identificētās riska teritorijas

8.	Pārbaudītās riska teritorijas

9.	Augu materiāls / prece

10.	Saimniekaugu sugu saraksts

11.	Izpildes laiks

12.	Informācija par apsekojumu

13.

Analizēto simptomātisko paraugu skaits:

kopā

ii:

pozitīvi

iii:

negatīvi

iv:	nenoteikti

14.

Analizēto asimptomātisko paraugu skaits:

kopā

ii:

pozitīvi

iii:

negatīvi

iv:	nenoteikti

15.	Attiecīgā gadījumā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1715 (1) paziņoto uzliesmojumu paziņojuma numurs

16.

Piezīmes

A)	Vizuālo pārbaužu skaits

B)	Kopējais paņemto paraugu skaits

C)	Slazdu veids (vai cita alternatīva metode (piem., entomoloģiskie tīkliņi))

D)	Slazdu (vai citu ķeršanas rīku) skaits

E)	Slazdu izlikšanas vietu skaits (ja atšķiras no D) punktā norādītās informācijas)

F)	Testu veids (piem., mikroskopiskā identifikācija, PCR, ELISA)

G)	Testu kopskaits

H)	Citi pasākumi (piem., meklētājsuņu, dronu vai helikopteru izmantošana, izpratnes veicināšanas kampaņas)

Nosaukums

Izveides datums

Apraksts

Numurs

I)	Citu pasākumu skaits

Numurs

Datums

iii

2. Norādījumi par veidnes aizpildīšanu

Ja aizpilda šo veidni, šā pielikuma B daļas veidne nav jāaizpilda.

Attiecībā uz 1. sleju: norāda ģeogrāfiskā apgabala nosaukumu, uzliesmojuma numuru vai jebkādu informāciju, kas dod iespēju identificēt šo norobežoto teritoriju (NT), un tās izveides datumu.

Attiecībā uz 2. sleju: norāda NT lielumu pirms apsekojuma sākuma.

Attiecībā uz 3. sleju: norāda NT lielumu pēc apsekojuma.

Attiecībā uz 4. sleju: norāda pieeju: izskaušana vai izplatības ierobežošana. Atkarībā no NT skaita uz katru kaitīgo organismu un pieejām, kas tajās tiek īstenotas, aizpilda rindas pēc vajadzības.

Attiecībā uz 5. sleju: norāda apsekoto NT zonu, aizpildot tik rindu, cik vajadzīgs. Atsevišķās rindās norāda invadēto zonu (IZ) vai buferzonu (BZ). Attiecīgā gadījumā atsevišķās rindās norāda tās IZ platību, kurā apsekošana veikta (piem., pēdējie 20 km pie BZ robežas, ap stādaudzētavām).

Attiecībā uz 6. sleju: norāda apsekojuma vietu skaitu un aprakstu, izvēloties aprakstam vienu no šādiem ierakstiem:

1.	atklāta (audzēšanas) platība: 1.1. lauks (aramzeme, ganības); 1.2. augļu dārzi / vīna dārzi; 1.3. stādaudzētava; 1.4. mežs;

(cita) atklāta platība: 2.1. privāts dārzs; 2.2. sabiedriskas vietas; 2.3. aizsargājamā teritorija; 2.4. savvaļas augi teritorijās, kas nav aizsargājamas teritorijas; 2.5. cita, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzniecības centrs, komerciālas teritorijas, kurās izmanto koksnes iepakojamo materiālu, kokrūpniecība, mitrāji, apūdeņošanas un drenāžas tīkls);

3.	fiziski slēgti apstākļi: 3.1. siltumnīca; 3.2. privāta vieta, kas nav siltumnīca; 3.3. publiska vieta, kas nav siltumnīca; 3.4. citi apstākļi, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzniecības centrs, tirdzniecības vietas, kurās izmanto koksnes iepakojamo materiālu, kokrūpniecība).

Attiecībā uz 7. sleju: norāda riska teritorijas, kas noteiktas, pamatojoties uz kaitīgā(-o) organisma(-u) bioloģiju, saimniekaugu klātbūtni, ekoloģiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem un riska vietām.

Attiecībā uz 8. sleju: norāda apsekojumā iekļautās riska teritorijas no tām, kas norādītas 7. slejā.

Attiecībā uz 9. sleju: norāda augus, augļus, sēklas, augsni, iepakojuma materiālu, koksni, tehniku, transportlīdzekļus, ūdeni un citus elementus, precizējot konkrēto gadījumu.

Attiecībā uz 10. sleju: norāda apsekoto augu sugu/ģinšu sarakstu (katru auga sugu/ģinti savā rindā).

Attiecībā uz 11. sleju: norāda gada mēnešus, kad tika veikts apsekojums.

Attiecībā uz 12. sleju: norāda sīkāku informāciju par apsekojumu, ņemot vērā konkrētās juridiskās prasības attiecībā uz katru kaitīgo organismu. Norāda “N/A”, ja konkrētajā ailē prasītā informācija uz attiecīgo gadījumu neattiecas.

Attiecībā uz 13. un 14. sleju: attiecīgā gadījumā norāda rezultātus, attiecīgajās ailēs sniedzot pieejamo informāciju. “Nenoteikti” ir analizētie paraugi, par kuriem dažādu faktoru dēļ (piem., zem atklāšanas līmeņa, neapstrādāts paraugs: neidentificēts, vecs) nav iegūts rezultāts.

Attiecībā uz 15. sleju: norāda paziņojumus par uzliesmojumu gadā, kad veikts apsekojums attiecībā uz konstatējumiem buferzonā. Uzliesmojuma paziņojuma numurs nav jānorāda, ja kompetentā iestāde ir nolēmusi, ka konstatējums ir viens no Regulas (ES) 2016/2031 14. panta 2. punktā, 15. panta 2. punktā vai 16. pantā minētajiem gadījumiem. Šādā gadījumā iemeslu, kāpēc šī informācija nav sniegta, norāda 16. slejā (“Piezīmes”).

B DAĻA

1. Uz statistiku balstītu ikgadējo apsekojumu rezultātu paziņošanas veidne

1.	Norobežotās teritorijas (NT) apraksts

2.	NT sākotnējais lielums (ha)

3.	Atjauninātās NT lielums (ha)

Pieeja

Zona

6.	Apsekojumu vietas

7.	Izpildes laiks

A.	Apsekojuma definīcija (RiBESS+ ievades parametri)

B.	Paraugu ņemšanas piepūle

C.	Apsekojuma rezultāti

25.

Piezīmes

8.	Mērķpopulācija

9.	Epidemioloģiskās vienības

10.	Noteikšanas metodes

11.	Paraugu ņemšanas lietderība

12.	Metodes jutība

13.	Riska faktori (darbības, vietas un teritorijas)

14.	Pārbaudīto epidemioloģisko vienību skaits

15.	Vizuālo pārbaužu skaits

16.	Paraugu skaits

17.	Slazdu skaits

18.	Slazdu izlikšanas vietu skaits

19.	Testu skaits

20.	Citu pasākumu skaits

21.

Rezultāti

22.	Attiecīgā gadījumā saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1715 paziņoto uzliesmojumu paziņojuma numuri

23.	Panāktais ticamības līmenis

24.	Domājamā prevalence

Nosaukums

Izveides datums

Apraksts

Numurs

Saimnieksuga

Platība (ha vai cita, piemērotāka, mērvienība)

Pārbaudes vienības

Apraksts

Vienības

Vizuālās pārbaudes

Izķeršana ar slazdiem

Testēšana

Citas metodes

Riska faktors

Riska līmeņi

Vietu skaits

Relatīvie riski

Saimniekaugu populācijas īpatsvars

Pozitīvi

Negatīvi

Nenoteikti

Numurs

Datums

2. Norādījumi par veidnes aizpildīšanu

Izskaidro pieņēmumus, kas ir katra kaitīgā organisma apsekojuma plāna pamatā. Apkopo un pamato:

—	mērķpopulāciju, epidemioloģisko vienību un pārbaudes vienības,

—	atklāšanas metodi un metodes jutību,

—	riska faktoru(-us), norādot riska pakāpes un atbilstošos relatīvos riskus un samērus saimniekaugu populācijai.

Attiecībā uz 2. sleju: norāda NT lielumu pirms apsekojuma sākuma.

Attiecībā uz 3. sleju: norāda NT lielumu pēc apsekojuma.

Attiecībā uz 5. sleju: norāda apsekoto NT zonu, aizpildot tik rindu, cik vajadzīgs. inficētā zona (IZ) vai buferzona (BZ), atsevišķās rindās. Attiecīgā gadījumā atsevišķās rindās norāda tās IZ platību, kurā apsekošana veikta (piem., pēdējie 20 km, kuri piekļaujas BZ robežai, ap stādaudzētavām).

Attiecībā uz 6. sleju: norāda apsekojuma vietu skaitu un aprakstu, izvēloties aprakstam vienu no šādiem ierakstiem:

1.	atklāta (audzēšanas) platība: 1.1. lauks (aramzeme, ganības); 1.2. augļu dārzi / vīna dārzi; 1.3. stādaudzētava; 1.4. mežs;

(cita) atklāta platība: 2.1. privāti dārzi; 2.2. sabiedriskas vietas; 2.3. aizsargājamā teritorija; 2.4. savvaļas augi teritorijās, kas nav aizsargājamas teritorijas; 2.5. cita, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzniecības centrs, komerciālas teritorijas, kurās izmanto koksnes iepakojamo materiālu, kokrūpniecība, mitrāji, apūdeņošanas un drenāžas tīkls);

3.	fiziski slēgti apstākļi: 3.1. siltumnīca; 3.2. privāta vieta, kas nav siltumnīca; 3.3. publiska vieta, kas nav siltumnīca; 3.4. citi apstākļi, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzniecības centrs, tirdzniecības vietas, kurās izmanto koksnes iepakojamo materiālu, kokrūpniecība).

Attiecībā uz 7. sleju: norāda gada mēnešus, kad tika veikti apsekojumi.

Attiecībā uz 8. sleju: norāda izvēlēto mērķpopulāciju, attiecīgi sniedzot saimniekaugu sugu/ģinšu sarakstu un aptverto teritoriju. Mērķpopulāciju definē kā pārbaudes vienību kopumu. Tās lielumu lauksaimniecības platībām parasti nosaka hektāros, bet tie var būt zemes gabali, lauki, siltumnīcas utt. Izvēli pamato pamatpieņēmumos. Norāda apsekotās pārbaudes vienības. “Pārbaudes vienība” ir augi, augu daļas, preces, materiāli, kaitīgo organismu pārnēsātāji, kas pārbaudīti nolūkā identificēt un atklāt kaitīgos organismus.

Attiecībā uz 9. sleju: norāda apsekotās epidemioloģiskās vienības, aprakstot šīs vienības un norādot mērvienības. “Epidemioloģiskā vienība” ir homogēna teritorija, kurā kaitīgā organisma, saimniekaugu un abiotisko un biotisko faktoru un apstākļu mijiedarbība izraisītu tādu pašu epidemioloģisko situāciju kā kaitīgajam organismam klātesot. Epidemioloģiskās vienības ir mērķa populācijas apakšiedalījums, kas epidemioloģiski ir homogēns attiecībā uz vismaz vienu saimniekaugu. Dažos gadījumos epidemioloģisku vienību var definēt kā visu kāda reģiona/teritorijas/valsts saimniekaugu populāciju. Tie var būt kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) reģioni, pilsētu teritorijas, meži, rožu dārzi vai audzētavas, vai arī hektāri. Epidemioloģisko vienību izvēle jāpamato pie pamatpieņēmumiem.

Attiecībā uz 10. sleju: norāda apsekojumā izmantotās metodes, tostarp darbību skaitu katrā gadījumā atkarībā no konkrētajām juridiskajām prasībām attiecībā uz katru kaitīgo organismu. Norāda “N/A”, ja informācija konkrētajā slejā nav pieejama.

Attiecībā uz 11. sleju: norāda paraugu ņemšanas efektivitātes novērtējumu. Paraugu ņemšanas efektivitāte nozīmē varbūtību, ka inficētās augu daļas no inficētā auga tiek atlasītas. Attiecībā uz vektoriem tas raksturo metodes rezultātus attiecībā uz apsekojamā teritorijā esoša pozitīva vektora noķeršanu. Attiecībā uz augsni tas raksturo, ar kādu rezultātu attiecībā uz apsekojamā teritorijā esošu kaitīgo organismu tiek izraudzīts augsnes paraugs, kurā ir kaitīgais organisms.

Attiecībā uz 12. sleju: metodes jutību definē kā varbūtību, ka pozitīvu testa rezultātu dod saimniekaugs, kas tiešām ir pozitīvs. Metodes jutību definē kā varbūtību, ka patiesi pozitīvu saimniekaugu tests arī apstiprinās par pozitīvu. Tas ir paraugu ņemšanas lietderības (proti, varbūtības, ka no inficēta auga tiks paņemtas inficētās daļas) reizinājums ar diagnostisko jutību (kuru raksturo identifikācijas procesā izmantotā vizuālā pārbaude un/vai laboratorijas tests).

Attiecībā uz 13. sleju: norāda riska faktorus atsevišķās rindās, izmantojot tik daudz rindu, cik nepieciešams. Attiecībā uz katru riska faktoru norāda riska līmeni, attiecīgo relatīvo risku un saimniekaugu populācijas īpatsvaru.

Attiecībā uz B sleju: norāda sīkāku informāciju par apsekojumu, ņemot vērā konkrētās juridiskās prasības attiecībā uz katru kaitīgo organismu. Norāda “N/A”, ja konkrētajā ailē prasītā informācija uz attiecīgo gadījumu neattiecas. Šajās slejās sniedzamā informācija ir saistīta ar informāciju, ko iekļauj 10. slejā “Atklāšanas metodes”.

Attiecībā uz 18. sleju: norāda slazdošanas vietu skaitu, ja šis skaits atšķiras no slazdu skaita (17. sleja) (piem., viens un tas pats slazds tiek izmantots vairākās vietās).

Attiecībā uz 21. sleju: norāda, par cik paraugiem konstatēts, ka tie ir pozitīvi, negatīvi vai nenoteikti. “Nenoteikti” ir analizētie paraugi, par kuriem dažādu faktoru dēļ (piem., zem atklāšanas līmeņa, neapstrādāts paraugs: neidentificēts, vecs) nav iegūts rezultāts.

Attiecībā uz 22. sleju: norāda paziņojumus par uzliesmojumu gadā, kad veikts apsekojums. Uzliesmojuma paziņojuma numurs nav jānorāda, ja kompetentā iestāde ir nolēmusi, ka konstatējums ir viens no Regulas (ES) 2016/2031 14. panta 2. punktā, 15. panta 2. punktā vai 16. pantā minētajiem gadījumiem. Šādā gadījumā iemeslu, kāpēc šī informācija nav sniegta, norāda 25. slejā (“Piezīmes”).

Attiecībā uz 23. sleju: norāda apsekojuma jutību (definēta Fitosanitāro pasākumu starptautiskajos standartos (ISPM) Nr. 31). Šī sasniegtā kaitīgu organismu neesības pārliecības līmeņa vērtība tiek aprēķināta, pamatojoties uz pārbaudēm (un/vai paraugiem), kas veiktas, ņemot vērā metodes jutību un izplatības novērtējumu.

Attiecībā uz 24. sleju: norāda izplatību, kas balstās uz tādu aplēsi par varbūtīgo faktisko kaitīgā organisma izplatību laukā, kas izdarīta pirms apsekojuma. Izplatība tiek noteikta kā apsekojuma mērķis, un tā atbilst riska pārvaldītāju kompromisam starp kaitīgo organismu esības risku un apsekojumam pieejamajiem resursiem. Parasti atklāšanas apsekojumam tiek noteikta vērtība 1 %.

(1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1715 (2019. gada 30. septembris), ar ko nosaka noteikumus par oficiālo kontroļu informācijas pārvaldības sistēmas un tās sistēmas komponentu darbību (IMSOC regula) (OV L 261, 14.10.2019., 37. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2019/1715/oj).

Norobežotās teritorijas (NT) numurs	NT zona	Reģions	Pašvaldības vai citas administratīvas/ģeogrāfiskas robežas
206	Invadētā zona	Marke	Daļa šādu pašvaldību teritorijas: Ostra, Senigallia, Trecastelli, Corinaldo, Ostra Vetere, Belvedere Ostrense
206	Buferzona	Marke	Daļa šādu pašvaldību teritorijas: Ostra, Senigallia, Trecastelli, Corinaldo, Ostra Vetere, Belvedere Ostrense, Morro d’Alba, Montecarotto
358	Invadētā zona	Marke	Visa šādu pašvaldību teritorija: Monte Urano, Rapagnano, Magliano di Tenna, Belmonte Piceno, Grottazzolina, Monte Vidon Corrado. Daļa šādu pašvaldību teritorijas: Sant’Elpidio a Mare, Torre San Patrizio, Monte San Pietrangeli, Francavilla d’Ete, Montegiorgio, Falerone, Servigliano, Montottone, Monte Gilberto, Ponzano di Fermo, Fermo
358	Buferzona	Marke	Visa Porto San Giorgio teritorija Daļa šādu pašvaldību teritorijas: Porto Sant’Elpidio, Sant’Elpidio a Mare, Montegranaro, Torre San Patrizio, Monte San Pietrangeli, Monte San Giusto, Corridonia, Francavilla d’Ete, Mogliano, Montegiorgio, Massa Fermana, Montappone, Monsampietro Morico, Loro Piceno, Sant’Angelo in Pontano, Falerone, Penna San Giovanni, Servigliano, Monteleone di Fermo, Monsampietro Morico, Montottone, Monte Vidon Combatte, Monte Giberto, Petritoli, Ponzano di Fermo, Fermo, Monterubbiano, Lapedona, Santa Vittoria in Matenano.
866	Invadētā zona	Marke	Visa šādu pašvaldību teritorija: Civitanova Marche, Montecosaro. Daļa šādu pašvaldību teritorijas: Morrovalle, Montegranaro, Sant’Elpidio a Mare, Porto Sant’Elpidio.
866	Buferzona	Marke	Daļa šādu pašvaldību teritorijas: Porto Sant’Elpidio, Sant’Elpidio a Mare, Potenza Picena, Montelupone, Morrovalle, Monte San Giusto, Montegranaro.