(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 430/2013 (2) Padome noteica antidempinga maksājumu tādu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR vai Ķīnas) un Taizemes izcelsmes kaļamā čuguna un čuguna ar lodveida grafītu lietu vītņotu cauruļu savienotājelementu importam (izņemot kompresijas savienotājelementu galvenās sastāvdaļas, kurām izmanto ISO DIN 13 metriskās vītnes, un kaļamas dzelzs vītņotu cirkulāro savienojumu kārbas bez vāka), kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7307 19 10 (Taric kods 7307 19 10 10) un ex 7307 19 90 (Taric kods 7307 19 90 10) (“sākotnējā izmeklēšana”).

(2)

Maksājums, kura pamatā ir dempinga likvidēšanas līmenis, bija robežās no 14,9 % līdz 57,8 %. Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, tiks saukta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(3)

Ķīnas ražotājs eksportētājs Jinan Meide Castings Co., Ltd (“Jinan Meide”) 2013. gada 12. jūnijā iesniedza prasības pieteikumu Eiropas Savienības Vispārējā tiesā par Regulas (ES) Nr. 430/2013 atcelšanu, ciktāl tā attiecas uz šo ražotāju eksportētāju. Vispārējā tiesa 2016. gada 30. jūnijā savā spriedumā lēma, ka ir pārkāptas Jinan Meide tiesības uz aizstāvību, un atcēla apstrīdēto regulu, ciktāl tā noteica antidempinga maksājumu attiecībā uz Jinan Meide ražoto kaļamā čuguna lietu vītņotu caurulēm paredzētu savienotājelementu importu.

(4)

Pēc minētā sprieduma ar 2016. gada 28. oktobra paziņojumu (3) Eiropas Komisija (“Komisija”) atsāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Jinan Meide ražotiem kaļamā čuguna lietiem vītņotiem caurulēm paredzētiem savienotājelementiem.

(5)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/1146 (4) Komisija noteica galīgo antidempinga maksājumu 39,2 % apmērā ĶTR izcelsmes kaļamā čuguna lietu vītņotu caurulēm paredzētu savienotājelementu importam, ko ražojis uzņēmums Jinan Meide.

(6)

Pēc Metpro Limited pieprasījuma Komisija 2015. gada 25. novembrī sāka daļēju starpposma pārskatīšanu, kas attiecās uz konkrētu veidu ĶTR un Taizemes izcelsmes kaļamā čuguna vītņotiem caurulēm paredzētiem savienotājelementiem, lai noteiktu, vai tie ietilpst piemērojamo antidempinga pasākumu tvērumā. Pēc tam, kad pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumu atsauca, Komisija 2016. gada 18. jūlijā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/1176 (5) izbeidza daļējo starpposma pārskatīšanu.

(7)

Pēc Hebei Yulong Casting Co., Ltd, pieprasījuma Komisija 2017. gada 23. maijā sāka daļēju starpposma pārskatīšanu, kas attiecās uz konkrētu veidu ĶTR un Taizemes izcelsmes kaļamā čuguna vītņotiem caurulēm paredzētiem savienotājelementiem, lai noteiktu, vai tie ietilpst piemērojamo antidempinga pasākumu tvērumā. Pēc tam, kad pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumu atsauca, Komisija ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/52 (6) izbeidza daļējo starpposma pārskatīšanu.

(8)

Eiropas Savienības Tiesa 2018. gada 12. jūlijā (7) lēma, ka savienotājelementi, kas izgatavoti no čuguna ar lodveida grafītu (saukts arī par plastisko čugunu), neatbilst “kaļamā čuguna” jēdzienam, kā tas definēts KN apakšpozīcijā 7307 19 10 . Tiesa secināja, ka savienotājelementi, kas izgatavoti no čuguna ar lodveida grafītu, jāklasificē KN atlikušajā apakšpozīcijā 7307 19 90 (pie citādiem izstrādājumiem no citādas dzelzs).

(9)

Komisija 2019. gada 14. februārī publicēja Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/262 (8), ar ko groza atsauces uz Taric kodiem, lai tās saskaņotu ar tiesas secinājumiem. Tā kā antidempinga pasākumi tiek noteikti pēc ražojuma definīcijas neatkarīgi no tarifa klasifikācijas, šie grozījumi neietekmē spēkā esošo pasākumu ražojuma tvērumu.

(10)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1259 (9) pēc termiņbeigu pārskatīšanas Eiropas Komisija atkārtoti noteica galīgos antidempinga pasākumus Ķīnas Tautas Republikas un Taizemes izcelsmes no kaļamā čuguna un čuguna ar lodveida grafītu izgatavotu lietu vītņotu cauruļu savienotājelementu importam (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”).

(11)

Jinan Meide apstrīdēja Īstenošanas regulu (ES) 2017/1146 Vispārējā tiesā. Vispārējā tiesa 2019. gada 20. septembrī pasludināja spriedumu lietā T-650/17 (10) par Īstenošanas regulu (ES) 2017/1146.

(12)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1210 (11) Komisija noteica galīgo antidempinga maksājumu 36,0 % apmērā ĶTR izcelsmes kaļamā čuguna lietu vītņotu caurulēm paredzētu savienotājelementu importam, ko ražojis uzņēmums Jinan Meide.

(13)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/2202 (12) Komisija nolēma izslēgt šādus ražojumus no antidempinga pasākumu darbības jomas:

(14)

Patlaban spēkā esošie antidempinga maksājumi ir 24,6 %–57,8 % robežās importam no Ķīnas un 14,9 %–15,5 % robežās importam no Taizemes.

(15)

Pēc paziņojuma publicēšanas par gaidāmajām termiņa beigām (13) Komisija saņēma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(16)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2024. gada 25. aprīlī iesniedza Eiropas Savienības no kaļamā čuguna izgatavotu cauruļu savienotājelementu ražošanas nozares ad hoc aizsardzības komiteja (“pieprasījuma iesniedzējs”) Savienības no kaļamā čuguna un čuguna ar lodveida grafītu izgatavotu lietu vītņotu caurulēm paredzētu savienotājelementu ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā ir apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām dempings un Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums varētu turpināties vai atkārtoties.

(17)

Komisija pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, 2024. gada 24. jūlijā, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz Ķīnas un Taizemes (“attiecīgās valstis”) izcelsmes no kaļamā čuguna un čuguna ar lodveida grafītu izgatavotu lietu vītņotu caurulēm paredzētu savienotājelementu importu Savienībā. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (14) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(18)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču izpēte aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(19)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Papildus Komisija īpaši informēja pieprasījuma iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus Ķīnā un Taizemē un šo valstu iestādes, zināmos importētājus, kā arī lietotājus un tirgotājus par termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(20)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Ieinteresētās personas uzklausīšanu nepieprasīja.

(21)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(22)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz reprezentativitāti attiecībā uz izmeklējamā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(23)

Izlasē bija divi Savienības ražotāji, kas veidoja aptuveni 70 % no līdzīgā ražojuma aplēstā kopējā ražošanas un pārdošanas apjoma Savienībā. Izlase arī nodrošināja labu ģeogrāfisko izkliedi.

(24)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas. Tāpēc Komisija secināja, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(25)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(26)

Neviens nesaistītais importētājs nesniedza pieprasīto informāciju, nedz arī piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot to vērā, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(27)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus Ķīnas ražotājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamus ražotājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(28)

Neviens Ķīnas ražotājs nesniedza pieprasīto informāciju, nedz arī piekrita iekļaušanai izlasē. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka neviens Ķīnas ražotājs nesadarbojās izmeklēšanā.

(29)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus Taizemes ražotājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Taizemes pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamus ražotājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(30)

Neviens Taizemes ražotājs nesniedza pieprasīto informāciju, nedz arī piekrita iekļaušanai izlasē. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka neviens Taizemes ražotājs nesadarbojās izmeklēšanā.

(31)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Komisija nesaņēma atbildes uz šīs anketas jautājumiem. Tādējādi ĶV nesadarbojās.

(32)

Komisija pieprasīja izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem atbildēt uz anketas jautājumiem, kuri procedūras sākšanas dienā tika publicēti tās tīmekļvietnē.

(33)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem: Berg Montana Fittings EAD un Georg Fischer Fittings GmbH.

(34)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi atbilstīgi pamatregulas 16. pantam tika veikti šādu uzņēmumu telpās.

(35)

Komisija 2025. gada 10. jūlijā izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(36)

Komisija saņēma pieprasījuma iesniedzēja piezīmes, kurās tas piekrita Komisijas konstatējumiem. Citas piezīmes vai uzklausīšanas pieprasījumi netika saņemti.

(37)

Pārskatāmais ražojums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, proti, no kaļamā čuguna un čuguna ar lodveida grafītu izgatavoti lieti vītņoti caurulēm paredzēti savienotājelementi, kurus pašlaik klasificē ar KN kodu ex 7307 19 10 (Taric kods 7307 19 10 10 un 7307 19 10 20) (“pārskatāmais ražojums”).

(38)

Nav iekļauti šādi ražojumi: kompresijas savienotājelementu galvenā sastāvdaļa, kam izmanto ISO DIN 13 metriskās vītnes; kaļamas dzelzs vītņotu cirkulāro savienojuma kārbas bez vāka; plastiskā čuguna T veida skavas ar gumijas blīvējumu un izplūdes atveri; rievoti plastiskā čuguna noslēdzošie uzgaļi, kas paredzēti izmantošanai uz rievotām tērauda caurulēm ar vītņotu izplūdes galu; rievotas plastiskā čuguna pārejas ar vītņotu galu; rievotas plastiskā čuguna T veida pārejas ar vītņotu izplūdes galu; caurulē esošu atveru noslēgšanai paredzētas no plastiskā čuguna izgatavotas aizvēršanas skavas bez vītņotiem izplūdes galiem.

(39)

Galvenie par izejresursiem izmantotie izejmateriāli ir metāllūžņi, kokss/elektroenerģija/gāze, smiltis (formēšanai) un cinks (galvanizācijai). Pirmais solis ražošanas procesā ir metāllūžņu kausēšana. Tam seko formēšana un dažādu lietņu liešana, kuri pēc tam tiek sadalīti atsevišķos gabalos. Ražojumi tiek ilgstoši atkvēlināti, lai nodrošinātu, ka tie ir pietiekami kaļami, tā ka tos var izmantot, piemēram, tad, kad ir nepieciešams, lai tie būtu izturīgi pret triecieniem, vibrāciju un strauju temperatūras maiņu. Pēc tam savienotājelementus var galvanizēt. Tad notiek vītņgriešana un citāda apstrāde.

(40)

Pārskatāmajam ražojumam ir plašs lietojums, piemēram, lai savienotu vismaz divas caurules, cauruli ar aparātu, mainītu šķidrumu plūsmas virzienu vai noslēgtu cauruli. Lietus vītņotus caurulēm paredzētus savienotājelementus galvenokārt izmanto gāzes, ūdens un apkures sistēmās dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās. Tos izmanto arī naftas pārstrādes rūpnīcu cauruļvadu sistēmās. Minētie savienotājelementi ir pieejami daudzās konfigurācijās, visbiežāk 90 grādu leņķa gabalu, T veida savienotājelementu, savienojumu, krustveida savienotājelementu un uzmavu veidā. Tos ražo gan melnā (negalvanizētā), gan galvanizētā veidā.

(41)

Ražojums, uz ko attiecas šī izmeklēšana, ir pārskatāmais ražojums, kura izcelsme ir Ķīnā un Taizemē.

(42)

Kā jau bija konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, arī šī termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšana apstiprināja, ka šādiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(43)

Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(44)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū turpinājās no kaļamā čuguna izgatavotu caurulēm paredzētu savienotājelementu imports no Ķīnas.

(45)

Saskaņā ar Eurostat datiem un Savienības ražošanas nozares sniegto informāciju no kaļamā čuguna izgatavotu caurulēm paredzētu savienotājelementu imports no Ķīnas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 19 % no Savienības tirgus salīdzinājumā ar 47 % tirgus daļu sākotnējās izmeklēšanas periodā un 21 % iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas periodā.

(46)

Kā norādīts 28. un 30. apsvērumā, Ķīnas ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija informēja Ķīnas iestādes, ka nesadarbošanās dēļ Komisija attiecībā uz konstatējumiem par Ķīnu varētu piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija šajā jautājumā nesaņēma ne piezīmes, ne pieprasījumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(47)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par dempinga turpināšanās iespējamību attiecībā uz Ķīnu tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, t. i., informāciju pārskatīšanas pieprasījumā, apkopotajiem statistikas datiem un citiem publiski pieejamajiem avotiem, ja tādi bija pieejami.

(48)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus, kas attiecībā uz Ķīnu liek domāt, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(49)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Komisija arī aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad paziņojums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(50)

Noteiktajā termiņā no ĶV netika saņemtas ne atbildes uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Tad Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(51)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija arī norādīja, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, tai varētu būt jāizvēlas attiecīga reprezentatīvā valsts, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. Pieprasījuma iesniedzējs savā pārskatīšanas pieprasījumā kā reprezentatīvo valsti izmantoja Brazīliju.

(52)

Komisija arī norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(53)

Komisija 2025. gada 10. februārī publicēja paziņojumu, informējot ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai.

(54)

Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, tādus kā izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti pārskatāmā ražojuma ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija noteica Taizemi kā attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(55)

Komisija arī informēja ieinteresētās personas, ka tā noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un peļņu, pamatojoties uz pieejamiem datiem no trim rentabliem Taizemes uzņēmumiem.

(56)

Komisija saņēma pieprasījuma iesniedzēja piezīmes par paziņojumu, kurās norādīta piekrišana Taizemes kā attiecīgās reprezentatīvās valsts izvēlei.

(57)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastās tirdzniecības operācijās] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(58)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas”, turpmāk – “APV izmaksas”).

(59)

Kā sīkāk paskaidrots turpmāk tekstā, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un Ķīnas ražotāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(60)

Komisija pārbaudīja lietas materiālos iekļautos pierādījumus, lai lemtu, vai Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kas minētās valsts iekšzemes cenu un izmaksu izmantošanu padara nepiemērotu. Minētā analīze aptvēra šādus pierādījumus par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai konstatētu nozīmīgus kropļojumus.

(61)

Pirmkārt, pieprasījumā iekļautie pierādījumi ietvēra turpmāk minētos elementus, kas liecina par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu.

(62)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka pārskatāmā ražojuma Ķīnas tirgū darbojas uzņēmumi, kuri pieder Ķīnas iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes. Pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka dzelzs un tērauda nozarē pastāv valsts īpašums, jo īpaši saistībā ar ciešajām saiknēm starp uzņēmumiem un ĶKP. Šādas īpašumtiesības ir īpaši izteiktas kaļamā čuguna caurulēm paredzētu savienotājelementu nozarē, ņemot vērā norādījumus, kas sniegti Ķīnas Dzelzs un tērauda asociācijas (“CISA”) izvirzītajos mērķos (15).

(63)

CISA statūtu 3. pantā teikts, ka asociācija “kalpo uzņēmumiem, kalpo nozarei un kalpo valdībai (..) un cenšas vienot valdību un iesaistītos uzņēmumus”. Turklāt 24. pantā ir paredzēts, ka CISA“veic visus pārējos uzdevumus, ko tai uztic valdība un attiecīgā administrācija”, savukārt 26. pantā noteikts, ka CISA“pienācīgi ievēro partijas līniju, pamatnostādnes, politiku, politisko vadību”.

(64)

Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka Ķīnas valsts klātbūtne no kaļamā čuguna izgatavotu caurulēm paredzētu savienotājelementu ražotāju vidū ļauj valstij ietekmēt cenas un izmaksas. Pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka tas attiecas gan uz valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, gan privātajiem uzņēmumiem. Pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka saskaņā ar Ķīnas Tautas Republikas Konstitūcijas 33. pantu pastāv konstitucionāls pienākums, ka “pirmā līmeņa partijas organizācijām nepubliskā sektora struktūrās ir jāīsteno partijas principi un politika, jāvada un jāpārrauga to uzņēmumu atbilstība valsts normatīvajiem aktiem”. Ķīnas Uzņēmējdarbības likuma 19. pants uzsver uzņēmumu pienākumu “nodrošināt partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus” un prasību uzņēmumā izveidot “Ķīnas Komunistiskās partijas organizāciju (..), lai veiktu partijas darbības”.

(65)

Pārskatīšanas pieprasījumā tika norādīta valsts lielā klātbūtne tērauda nozarē gan valsts, gan municipalitāšu līmenī. Pieprasījuma iesniedzējs minēja neseno antidempinga izmeklēšanu par tērauda profila galvas plašu importu no Ķīnas (16), kurā Komisija atsaucās uz Hebejas Tanšaņas pašvaldības “Dzelzs un tērauda rīcības plānu 2022. gadam”, kurā dažādām pašvaldības struktūrām ir uzdots “censties un virzīt finanšu iestādes, lai tās izsniegtu zemu procentu aizdevumus dzelzs un tērauda ražošanas uzņēmumiem pārejai uz jaunām ražošanas nozarēm, un vienlaikus (..) piešķirt subsīdijas procentu likmju atlaižu veidā”. Pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka šāda valsts klātbūtne tērauda uzņēmumos ir novērojama arī no kaļamā čuguna izgatavotu caurulēm paredzētu savienotājelementu ražošanas nozarē.

(66)

Pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka Ķīnas iestādes īsteno valsts politiku vai pasākumus, kas ir diskriminējoša par labu piegādātājiem vai citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus. Pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka tērauda nozare Ķīnā ir pakļauta daudziem valsts un municipālajiem plāniem, īpaši attiecībā uz tērauda rūpniecības optimizāciju un attīstību, kā arī piegādes ķēdes modernizāciju.

(67)

Tāpat pieprasījuma iesniedzējs uzsvēra bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkumu, diskriminējošu piemērošanu vai neatbilstīgu izpildi. Pēc pieprasījuma iesniedzēja domām, to skaidri apliecina Ķīnas valdības (“ĶV”) ietekme uz maksātnespējas procesiem. Ņemot vērā tiesu pakļautību ĶV, daudzi maksātnespējīgi uzņēmumi gūst labumu no pārstrukturēšanas plāniem, kas izriet no de facto valdības garantijām valsts uzņēmumiem. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs norādīja uz noteikumu nepietiekamu pārredzamību attiecībā uz zemes piešķiršanu un iegādi.

(68)

Attiecībā uz dzelzs un tērauda nozari, konkrētāk, no kaļamā čuguna izgatavotu caurulēm paredzētu savienotājelementu ražotājiem, pieprasījuma iesniedzējs izcēla iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas secinājumu, kurā tika konstatēts, ka pastāv kropļojumi, jo “dzelzs un tērauda nozarē bankrota un īpašuma tiesību aktu piemērošana ir diskriminējoša vai neatbilstīga, arī attiecībā uz pārskatāmo ražojumu”.

(69)

Pieprasījumā tika uzsvērts, ka Ķīnā un jo īpaši no kaļamā čuguna izgatavotu caurulēm paredzētu savienotājelementu nozarē tiek izkropļotas algu izmaksas. Šajā sakarā pieprasījuma iesniedzējs norādīja uz to, kas tika konstatēts pirmās termiņbeigu pārskatīšanas laikā (17): “Tādējādi lietu caurulēm paredzētu savienotājelementu nozari algu izmaksu kropļojumi ietekmē gan tieši (saistībā ar pārskatāmā ražojuma ražošanu), gan netieši (saistībā ar piekļuvi kapitālam vai izejresursiem no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR nodarbinātības sistēma)”. Pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka situācija attiecībā uz algu izmaksu kropļojumiem nav mainījusies, un apstiprināja, ka lietu caurulēm paredzētu savienotājelementu nozarē joprojām pastāv būtiski algu izmaksu kropļojumi – gan tieši, gan netieši.

(70)

Otrkārt, nesenās izmeklēšanās, kas attiecās uz dzelzs un tērauda nozari Ķīnā (18), Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka Ķīnā notiek būtiska valdības iejaukšanās, kuras rezultātā tiek kropļota efektīva un tirgus principiem atbilstoša resursu sadale (19).

(71)

Konkrētāk, Komisija secināja, ka dzelzs un tērauda nozarē ne tikai lielā mērā pastāv uzņēmumi, kuri pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē (20) pieder ĶV, bet ĶV ir arī iespēja iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (21).

(72)

Turklāt Komisija arī konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk. Patiešām, kopumā plānošanas sistēma Ķīnā nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, kuras ĶV atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (22).

(73)

Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesības pienācīgi nedarbojas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un tā rezultātā, īpaši saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības, Ķīnā rodas kropļojumi (23).

(74)

Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē dzelzs un tērauda nozarē (24), kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem Ķīnā (25).

(75)

Pēdējā termiņbeigu pārskatīšanā attiecībā uz pārskatāmo ražojumu (26) Komisija secināja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Komisijai nav zināms par būtiskām strukturālām izmaiņām Ķīnā kopumā un/vai konkrētāk attiecīgajā nozarē, kas varētu ietekmēt šo secinājumu.

(76)

Papildu pierādījumi, kas pieejami Ziņojumā par būtiskiem kropļojumiem Ķīnas ekonomikā (“ziņojums”) (27), ko Komisija sagatavoja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktu, liecināja par būtisku kropļojumu pastāvēšanu arī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(77)

Ne ĶV, ne ražotāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai apgalvojumus par pretējo.

(78)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme.

(79)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka šajā gadījumā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(80)

Tāpēc Komisija normālo vērtību noteica, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas, vai atsauces vērtības, proti, šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstīgām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(81)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(82)

Kā iepriekš paskaidrots 53. apsvērumā, Komisija 2025. gada 10. februārī publicēja paziņojumu par avotiem, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā ieinteresētās personas tika informētas par nodomu šajā lietā par attiecīgo reprezentatīvo valsti uzskatīt Taizemi, ja tiktu apstiprināts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē.

(83)

Paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija noteica, ka Argentīna, Brazīlija, Turcija un Taizeme, par kurām zināms, ka tajās ražo pārskatāmo ražojumu, ir valstis, kurās ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā Ķīnā saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata tās visas ierindojusi pie valstīm ar “vidēji augstiem ienākumiem”.

(84)

Paziņojumā Komisija analizēja attiecīgo datu publisko pieejamību četrās iespējamās reprezentatīvajās valstīs, kā norādīts turpmāk.

(85)

Attiecībā uz Argentīnu nebija viegli pieejamu finanšu datu par vienīgo zināmo no kaļamā čuguna izgatavotu caurulēm paredzētu savienotājelementu ražotāju, un Argentīna neimportēja tērauda lūžņus, kas ir galvenā izejviela.

(86)

Attiecībā uz Turciju vienīgais zināmais no kaļamā čuguna izgatavotu caurulēm paredzētu savienotājelementu ražotājs 2023. gadā nebija rentabls.

(87)

Gan Taizemes, gan Brazīlijas gadījumā Komisija atrada datus par ražotājiem abās valstīs, proti, trim uzņēmumiem Taizemē un vienu uzņēmumu Brazīlijā. Tomēr Taizemes uzņēmumi bija no kaļamā čuguna izgatavotu caurulēm paredzētu savienotājelementu ražotāji, bet Brazīlijas uzņēmums bija liela grupa ar konsolidētu finanšu informāciju.

(88)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam grasās izmantot Taizemi kā attiecīgu reprezentatīvo valsti un trīs Taizemes ražotājus, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai.

(89)

Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, tika konstatēts, ka Taizeme ir atbilstoša reprezentatīvā valsts, nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(90)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Taizeme atbilda kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(91)

Paziņojumā Komisija norādīja, ka, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā lielākās daļas ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielu, neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantos Global Trade Atlas (GTA). Paziņojumā arī norādīti avoti, kurus Komisija izmantos citiem ražošanas faktoriem, kas izklāstīti turpmāk.

(92)

Ķīnas ražotāji nesadarbojās, tāpēc Komisija, lai precizētu no kaļamā čuguna izgatavotu caurulēm paredzētu savienotājelementu ražošanā izmantotos ražošanas faktorus, paļāvās uz pieprasījuma iesniedzēja informāciju.

(93)

Ņemot vērā visu uz pieprasījumu balstīto informāciju, tika noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Ražošanas faktori

(94)

Pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka izejvielas, ko izmanto no kaļamā čuguna izgatavotu caurulēm paredzētu savienotājelementu ražošanai, ir mainījušās salīdzinājumā ar iepriekšējo termiņbeigu pārskatīšanu. Iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas 134. un 135. apsvērumā Komisija konstatēja, ka lielākais Ķīnas ražotājs ražoja no kaļamā čuguna izgatavotus caurulēm paredzētus savienotājelementus stāvceplī, kurā izejvielu kausēšanai izmanto koksu. Tomēr pieprasījuma iesniedzējs atrada informāciju, ka pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā divi lielākie ražotāji Ķīnā izmantoja elektriskās krāsnis, lai ražotu pārskatāmo ražojumu, un šajās krāsnīs karsēšanas procesā tiek izmantotas atšķirīgas izejvielas.

(95)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu Taizemē un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus. Importa cena Taizemē tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot Ķīnu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 I pielikumā (31) minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis.

(96)

Komisija nolēma neņemt vērā no Ķīnas Taizemē ievesto importu, jo, kā tā secinājusi, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot Ķīnas iekšzemes cenas un izmaksas.

(97)

Tā kā nav pierādījumu, ka tiem pašiem kropļojumiem nav tāda pati ietekme uz eksportam paredzētajiem ražojumiem, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Ja neņem vērā importu reprezentatīvajā valstī no Ķīnas, importa apjoms no citām trešām valstīm joprojām saglabājas reprezentatīvs.

(98)

Attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem Komisija norādīja, ka Taizeme ir importējusi attiecīgās izejvielas no daudzām valstīm ar atšķirīgu ievedmuitas nodokļa likmju līmeni un ar būtiskām atšķirībām apjomos. Lai gan termiņbeigu pārskatīšanā nav nepieciešams aprēķināt precīzu dempinga starpību, bet gan noteikt dempinga turpināšanās iespējamību, Komisija ņēma vērā ievedmuitas nodokļus, kas bija norādīti GTA par katru izcelsmes valsti.

(99)

Komisija izmantoja pēdējos publiski pieejamos Taizemes Bankas datus par vidējo algu Taizemē pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (32). Datus koriģēja, lai iekļautu sociālā nodrošinājuma iemaksas (33). Visbeidzot, kopējās gada darbaspēka izmaksas dalīja ar stundu skaitu gadā (t. i., astoņas stundas dienā, reizinātas ar piecām darba dienām nedēļā un ar nedēļu skaitu gadā).

(100)

Komisija izmantoja Taizemes Provinču elektroenerģijas pārvaldes publicētās elektroenerģijas cenas par kWh rūpnieciskajiem lietotājiem atbilstīgajā patēriņa grupā (34). Šī maksa par enerģiju nav mainījusies kopš 2018. gada un tiek atjaunināta katru mēnesi, izmantojot instrumentu “Ft piemaksa”. Tādējādi elektroenerģijas izmaksas, par kurām katru mēnesi tiek izrakstīts rēķins, ir aprēķinātas šādi:

(101)

Aprēķinot atsauces vērtību, Komisija elektroenerģijas bāzes maksai par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu pieskaitīja vidējo koriģēto maksu par enerģiju.

(102)

Lai noteiktu gāzes atsauces vērtību, Komisija izmantoja Enerģētikas ministrijas Enerģētikas rīcībpolitikas un plānošanas biroja publicētās gāzes cenas uzņēmumiem (rūpnieciskiem lietotājiem) Taizemē (36). Cenas atšķīrās pēc patēriņa apjoma. Komisija izmantoja attiecīgās cenas no 7.2.4. tabulas “Enerģijas galapatēriņš uz vienu iedzīvotāju”. Komisija par atsauces vērtību izmantoja jaunākos datus par 2023. gadu.

(103)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(104)

Tā kā ražotāji nesadarbojās, tad neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtības noteikšanai Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus. Tādējādi, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja datiem, Komisija noteica izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību pret kopējām izgatavošanas un darbaspēka izmaksām. Pēc tam atkarībā no ražotā modeļa šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajai izgatavošanas izmaksu vērtībai, lai iegūtu neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību.

(105)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica vidējo normālo vērtību, par pamatu ņemot EXW cenu.

(106)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Ķīnas ražotāju nesadarbošanās dēļ Komisija paļāvās uz informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā par katra faktora (materiālu un darbaspēka) izmantošanu no kaļamā čuguna izgatavotu caurulēm paredzētu savienotājelementu ražošanai bija sniedzis pieprasījuma iesniedzējs.

(107)

Kad bija noteiktas neizkropļotas izgatavošanas izmaksas, Komisija tām pieskaitīja iepriekš minētās izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas un pēc tam PVA izmaksas un peļņu. PVA izmaksas un peļņa tika noteiktas, pamatojoties uz trīs Taizemes no kaļamā čuguna izgatavotu caurulēm paredzētu savienotājelementu ražotāju 2023. gada finanšu pārskatiem, kā norādīts attiecīgo uzņēmumu uzskaitēs:

(108)

Neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām Komisija pieskaitīja šādas pozīcijas:

(109)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību, par pamatu ņemot EXW cenu.

(110)

Tā kā Ķīnas ražotāji nesadarbojās, eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz Eurostat datiem, kas koriģēti līdz EXW līmenim. Eurostat norādītā CIF cena tika samazināta, ņemot vērā jūras vedmaksas un apdrošināšanas izmaksu, kā arī iekšzemes transporta izmaksu aplēses, pamatojoties uz informāciju, ko pieprasījuma iesniedzējs norādīja pārskatīšanas pieprasījumā.

(111)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu EXW līmenī, kā noteikts iepriekš.

(112)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu korekcijas netika veiktas.

(113)

Dempinga starpība importam no Ķīnas tika aprēķināta 65 % apmērā.

(114)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū turpinājās no kaļamā čuguna izgatavotu caurulēm paredzētu savienotājelementu imports no Taizemes.

(115)

Saskaņā ar Eurostat datiem un Savienības ražošanas nozares sniegto informāciju no kaļamā čuguna izgatavotu caurulēm paredzētu savienotājelementu imports no Taizemes pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 4 % no Savienības tirgus salīdzinājumā ar 5,2 % tirgus daļu sākotnējās izmeklēšanas periodā un 5 % iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas periodā.

(116)

Kā norādīts 28. un 30. apsvērumā, Taizemes ražotāji izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija informēja Taizemes iestādes, ka nesadarbošanās dēļ Komisija attiecībā uz konstatējumiem par Taizemi varētu piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija šajā jautājumā nesaņēma ne piezīmes, ne pieprasījumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(117)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par dempinga turpināšanās iespējamību attiecībā uz Taizemi tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, t. i., informāciju pārskatīšanas pieprasījumā, apkopotajiem statistikas datiem un citiem publiski pieejamajiem avotiem, ja tādi bija pieejami.

(118)

Tā kā neviens Taizemes no kaļamā čuguna izgatavotu caurulēm paredzētu savienotājelementu ražotājs nesadarbojās izmeklēšanā, normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz Taizemes iekšzemes cenu informāciju, kas iekļauta pārskatīšanas pieprasījumā un ko pieprasījuma iesniedzējs aktualizēja, lai aptvertu pārskatīšanas izmeklēšanas periodu.

(119)

Pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija liecināja, ka šie iekšzemes pārdošanas darījumi notika parastā tirdzniecības apritē, un tādēļ tie tika izmantoti kā normālās vērtības avots.

(120)

Tā kā Taizemes ražotāji nesadarbojās, eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz Eurostat datiem, kas koriģēti līdz EXW līmenim. Eurostat norādītā CIF cena tika samazināta, ņemot vērā jūras vedmaksas un apdrošināšanas izmaksu, kā arī iekšzemes transporta izmaksu aplēses, pamatojoties uz informāciju, ko pieprasījuma iesniedzējs norādīja pārskatīšanas pieprasījumā.

(121)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu EXW līmenī, kā noteikts iepriekš.

(122)

Tā kā Taizemes ražotāji nesadarbojās, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu korekcijas netika veiktas.

(123)

Dempinga starpība importam no Taizemes tika aprēķināta 70 % apmērā.

(124)

Pēc tam, kad tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību no Ķīnas pasākumu atcelšanas gadījumā.

(125)

Tika analizēti šādi papildu faktori:

(126)

Tā kā Ķīnas ražotāji nesadarbojās, šis izvērtējums balstījās uz Komisijai pieejamo informāciju, proti, pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju un informāciju no citiem neatkarīgiem pieejamajiem avotiem, piemēram, uz oficiālo importa statistiku un informāciju, kas iegūta sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā.

(127)

Pieprasījumā nebija ietverta informācija par precīzu pārskatāmā ražojuma ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnā (37). Iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā tika konstatēts, ka Ķīnas tirgus ir sadrumstalots, tajā darbojas daudzi mazie ražotāji un daži lielie ražotāji. Tomēr pārskatīšanas pieprasījumā tika sniegta informācija, kas balstīta uz publiski pieejamo informāciju. Jo īpaši tika norādīts, ka Jinan Meide Casting Co. Ltd. 2022. gadā palielināja ražošanas jaudu un ražo vairāk nekā 150 000 tonnu gadā. Pieprasījumā tika arī norādīts, ka Jianzhi Group, viena no vadošajiem ražotājiem Ķīnā, ražošanas jauda vien ir vairāk nekā 400 000 tonnu no kaļamā čuguna izgatavotu caurulēm paredzētu savienotājelementu gadā (38).

(128)

Pieprasījumā bija iekļauta arī atsauce uz 2022. gada Argentīnas antidempinga izmeklēšanu par no kaļamā čuguna izgatavotu caurulēm paredzētu savienotājelementu importu no Ķīnas un Brazīlijas, kurā tika konstatēts, ka Ķīnas ražošanas jauda ir 500 000 tonnu no kaļamā čuguna izgatavotu caurulēm paredzētu savienotājelementu gadā.

(129)

Saskaņā ar pārskatīšanas pieprasījumu Ķīnas iekšzemes patēriņš ir ievērojami mazāks par Ķīnas ražošanas jaudu, ko apstiprināja arī Argentīnas veiktā antidempinga izmeklēšana.

(130)

Iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā tika apstiprināts, ka Ķīnā pastāvēja ievērojams jaudas pārpalikums. Kopš iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas nekas neliecināja par ievērojamu iekšzemes pieprasījuma kāpumu vai par to, ka kādas trešās valsts tirgus spētu absorbēt šo pārpalikumu. Tāpat nebija pierādījumu, ka ražošanas jauda Ķīnā būtu samazinājusies.

(131)

Tāpēc Komisija, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, secināja, ka Ķīnā ir neizmantotā jauda, ko varētu izmantot Savienības tirgus apgādei par dempinga cenām, ja pasākumi zaudētu spēku.

(132)

Lai noteiktu iespējamo importa dinamiku gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Komisija izvērtēja Savienības tirgus pievilcīgumu cenu ziņā.

(133)

Lai gan tika piemēroti antidempinga maksājumi, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīna joprojām eksportēja uz Savienību un tās tirgus daļa bija 19 %, tātad Savienības tirgus bija saglabājis pievilcīgumu un bija pievilcīgs eksporta galamērķis Ķīnai.

(134)

Ņemot vērā konstatēto dempingu no Ķīnas un to, ka imports joprojām ienāk Savienības tirgū, Komisija uzskatīja, ka Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs Ķīnas ražotājiem un, ja pasākumi zaudētu spēku, imports par dempinga cenām Savienībā palielinātos.

(135)

Kā izklāstīts166. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka imports no Ķīnas joprojām tika veikts par zemākām cenām nekā Savienības ražošanas nozares cenas, kas liecina, ka cenu līmenis Savienībā bija pievilcīgs Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, pat neskatoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem.

(136)

Izmeklēšana apliecināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū turpinājās imports no Ķīnas par dempinga cenām. Komisija arī secināja, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, ir ļoti iespējams, ka Ķīnas ražotāji uz Savienību eksportētu ievērojamus attiecīgā ražojuma daudzumus par dempinga cenām. Tādējādi Komisija secināja, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, ir liela iespējamība, ka dempings turpinātos.

(137)

Papildus konstatējumam, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir bijis dempings, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā.

(138)

Tika analizēti šādi papildu faktori:

(139)

Tā kā Taizemes ražotāji nesadarbojās, šis izvērtējums balstījās uz Komisijai pieejamo informāciju, proti, pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju un informāciju no citiem neatkarīgiem pieejamajiem avotiem, piemēram, uz oficiālo importa statistiku un informāciju, kas iegūta sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā.

(140)

Pieprasījumā nebija sniegta konkrēta informācija par pārskatāmā ražojuma ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Taizemē. Tomēr tika norādīts, ka Taizemes eksportētāji joprojām lielā mērā ir atkarīgi no eksporta uz Savienības tirgu un ka to tirgus daļa attiecīgajā periodā ir pieaugusi, piedāvājot zemākas cenas.

(141)

Iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā tika apstiprināts, ka Taizemē pastāvēja ievērojams jaudas pārpalikums. Kopš iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas nekas neliecināja par ievērojamu iekšzemes pieprasījuma kāpumu vai par to, ka kādas trešās valsts tirgus spētu absorbēt šo pārpalikumu. Tāpat nebija pierādījumu, ka ražošanas jauda Taizemē būtu samazinājusies.

(142)

Tāpēc Komisija secināja, ka Taizemē ir neizmantotā jauda, ko varētu izmantot Savienības tirgus apgādei par dempinga cenām, ja pasākumi zaudētu spēku.

(143)

Lai noteiktu iespējamo importa dinamiku gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Komisija izvērtēja Savienības tirgus pievilcīgumu cenu ziņā.

(144)

Lai gan tika piemēroti antidempinga maksājumi, Taizeme pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām eksportēja uz Savienību un tās tirgus daļa bija 4 %, tātad Savienības tirgus bija saglabājis pievilcīgumu un bija pievilcīgs eksporta galamērķis.

(145)

Ņemot vērā konstatēto dempingu no Taizemes un to, ka imports joprojām ienāk Savienības tirgū, Komisija uzskatīja, ka Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs Taizemes ražotājiem un, ja pasākumi zaudētu spēku, imports par dempinga cenām no Taizemes Savienībā palielinātos.

(146)

Kā izklāstīts166. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka imports no Taizemes joprojām tika veikts par zemākām cenām nekā Savienības ražošanas nozares cenas, kas liecina, ka cenu līmenis Savienībā bija pievilcīgs Taizemes ražotājiem eksportētājiem, pat neskatoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem.

(147)

Izmeklēšana apliecināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū turpinājās imports no Taizemes par dempinga cenām. Komisija arī secināja, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, ir ļoti iespējams, ka Taizemes ražotāji uz Savienību eksportētu ievērojamus attiecīgā ražojuma daudzumus par dempinga cenām. Tādējādi Komisija secināja, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, ir liela iespējamība, ka dempings turpinātos.

(148)

Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja pieci ražotāji. Pārskatīšanas pieprasījumā norādīts, ka viens no ražotājiem – Odlewnia Zawiercie S.A. – tikai apstrādāja importētus caurulēm paredzētus savienotājelementus bez iegrieztas vītnes, veicot vītņgriešanu, un tādēļ to nevar uzskatīt par daļu no Savienības ražošanas nozares pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(149)

Tā kā caurulēm paredzēti savienotājelementi bez iegrieztas vītnes nav pārskatāmā ražojuma daļa un tiem ir piešķirts cits Taric kods, Komisija uzskatīja, ka šo ražojumu vītņgriešana ir ražošanas posms, kas veido pārskatāmā ražojuma ražošanu, un tādējādi uzņēmums Odlewnia Zawiercie S.A. pašreizējā izmeklēšanā ir uzskatāms par Savienības ražošanas nozares daļu.

(150)

Tādējādi Komisija secināja, ka pieci uzņēmumi veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(151)

Tika noteikts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 20 774 tonnas. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja un izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajiem datiem. Izlasē tika iekļauti divi Savienības ražotāji, kuri pārstāvēja aptuveni 60 % no līdzīgā ražojuma pārbaudītā kopējā ES ražošanas un pārdošanas apjoma.

(152)

Jānorāda, ka Komisija sazinājās ar Odlewnia Zawiercie S.A., lai iegūtu uzņēmuma datus par makroekonomiskajiem rādītājiem, kas izklāstīti turpmāk 5.5.2. iedaļā, taču uzņēmums nolēma nesadarboties šajā izmeklēšanā. Tādējādi dati par šo uzņēmumu tika balstīti aplēsēs, ko pieprasījuma iesniedzējs sniedza anketā par makroekonomiskajiem datiem.

(153)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, saskaitot Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū un attiecīgā ražojuma importu, ko paziņojis Eurostat. Informācijas avots bija pieprasījuma iesniedzēja atbildes uz makroekonomikas anketas jautājumiem un Eurostat oficiālie dati.

(154)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(155)

Kopējais attiecīgā ražojuma patēriņš Savienībā no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ievērojami samazinājās. 2022. gadā patēriņš Savienībā samazinājās par 8 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 2023. gadā, kad Savienības ekonomikas izaugsme bija lēnāka nekā 2022. gadā, patēriņš Savienībā turpināja samazināties vēl par 14 procentpunktiem, savukārt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā būtiskas izmaiņas nenotika.

(156)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz importa apjomu un kopējo patēriņu Savienībā.

(157)

Importam no attiecīgajām valstīm Savienībā bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa daudzums (t) un tirgus daļa

(158)

Attiecībā uz importu no Ķīnas 2022. gadā minētais imports pieauga par 14 % salīdzinājumā ar 2021. gadu, lai gan tajā pašā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 8 %. Tajā pašā gadā Ķīnas tirgus daļa pieauga līdz 22 %, kas liecina par būtisku turpmāku ienākšanu Savienības tirgū. Tomēr 2023. gadā, kad patēriņš Savienībā samazinājās par 14 procentpunktiem, imports no Ķīnas samazinājās par 26 procentpunktiem. Neskatoties uz to, 2023. gadā Ķīnas tirgus daļa saglabājās samērā augsta – 19 %. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports no Ķīnas nedaudz palielinājās līdz 5 420 tonnām, kas ir neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gadu, savukārt tirgus daļa saglabājās nemainīga – 19 %, kas liecina par Ķīnas relatīvās klātbūtnes stabilitāti tirgū.

(159)

Attiecībā uz importu no Taizemes 2022. gadā tika novērots ievērojams pieaugums par 25 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tajā pašā periodā Taizemes importa tirgus daļa arī pieauga no 3 % līdz 4 %. 2023. gadā, līdzīgi kā imports no Ķīnas, Taizemes imports samazinājās par 26 procentpunktiem, atgriežoties tuvu 2021. gada līmenim. Tirgus daļa saglabājās nemainīga – 4 %, kas liecina par Taizemes klātbūtnes noturību tirgū, neskatoties uz patēriņa samazinājumu attiecīgajā periodā. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports no Taizemes pieauga par 11 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2023. gadu, savukārt tirgus daļa saglabājās nemainīga – 4 %.

(160)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju un izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(161)

Importam no attiecīgajām valstīm Savienībā vidējās svērtās cenas dinamika bija šāda:

4. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(162)

Importa cenas no Ķīnas pieauga par 29 % no 2021. līdz 2022. gadam, pēc tam 2023. gadā tās samazinājās par 17 procentpunktiem un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieauga par 5 procentpunktiem. Kopumā tendence liecina par svārstīgumu, un cenu maksimums tika sasniegts 2022. gadā. Attiecīgajā periodā importa cenas no Ķīnas pieauga par 17 %.

(163)

Savukārt importa cenas no Taizemes uzrādīja stabilāku tendenci, 2022. gadā nedaudz pieaugot, bet 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinoties. Attiecīgajā periodā importa cenas no Taizemes samazinājās par 1 %.

(164)

Komisija noteica cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(165)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts, izmantojot Savienības ražošanas nozares datus vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides.

(166)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tika konstatēts būtisks cenu samazinājums, ko ES tirgū radīja imports gan no Ķīnas (par 26 %), gan Taizemes (par 48 %).

(167)

No kaļamā čuguna izgatavotu caurulēm paredzētu savienotājelementu imports no citām valstīm, izņemot Ķīnu un Taizemi, galvenokārt bija no Indonēzijas un Brazīlijas.

(168)

Importa daudzumam Savienībā, kā arī no kaļamā čuguna izgatavotu caurulēm paredzētu savienotājelementu importam no citām valstīm tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika:

5. tabula

Imports no trešām valstīm

(169)

Attiecībā uz importu no Indonēzijas dati liecināja par kopumā svārstīgu, bet pieaugošu tendenci. Importa no Indonēzijas apjoms 2022. gadā būtiski pieauga – no 1 391 tonnas 2021. gadā līdz 2 233 tonnām, un 2023. gadā tas samazinājās līdz 1 451 tonnai. Neskatoties uz šīm svārstībām, Indonēzijas tirgus daļa pastāvīgi pieauga, pārskatīšanas periodā sasniedzot 7,2 %. Vidējā cena par tonnu importam no Indonēzijas būtiski svārstījās, 2022. gadā sasniedzot augstāko punktu – 4 105 EUR, pēc tam 2023. gadā tā samazinājās līdz 2 837 EUR un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā stabilizējās 2 783 EUR līmenī.

(170)

Attiecībā uz importu no Brazīlijas dati liecināja par pakāpenisku importa apjoma samazināšanos – no 525 tonnām 2021. gadā līdz 405 tonnām 2023. gadā, ar nelielu pieaugumu līdz 523 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Neskatoties uz apjoma samazināšanos, Brazīlijas tirgus daļa nedaudz pieauga no 1,5 % 2021. gadā līdz 1,9 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Brazīlijas gadījumā būtiska tendence bija vidējās cenas par tonnu straujš pieaugums – 2023. gadā tā sasniedza 5 720 EUR, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nedaudz samazinājās līdz 5 119 EUR.

(171)

Importa dati par citām valstīm, izņemot Indonēziju un Brazīliju, kā arī Ķīnu un Taizemi, liecināja par stabilu importa apjoma un tirgus daļas pieaugumu pārskata periodā. Importa apjoms pastāvīgi pieauga – no 515 tonnām 2021. gadā līdz 835 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kā rezultātā tirgus daļa palielinājās no 1,4 % līdz 3 %. Vidējā cena par tonnu samazinājās no 4 476 EUR 2022. gadā līdz 3 776 EUR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(172)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus tos ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(173)

Kā minēts 22. apsvērumā, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izmantota atlase.

(174)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija izvērtēja, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, kas sniegti pieprasījuma iesniedzēja atbildēs uz anketas par makroekonomiskajiem aspektiem jautājumiem.

(175)

Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atbildēs, kuras izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija snieguši uz anketas jautājumiem. Šie dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(176)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(177)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(178)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(179)

Attiecībā uz Savienības ražotāju ražošanas apjomu dati liecināja par pastāvīgu samazinājumu no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam. Ražošanas apjoms, kas 2021. gadā bija 29 432 tonnas, 2022. gadā samazinājās līdz 25 166 tonnām, t. i., par 14 %. Šī lejupslīdes tendence turpinājās arī 2023. gadā, kad ražošanas apjoms samazinājās līdz 22 151 tonnai (t. i., par 9 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2022. gadu), bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – līdz 20 774 tonnām, kas kopumā ir par 29 % mazāk nekā 2021. gadā.

(180)

Visā šajā periodā ražošanas jauda palika nemainīga – 61 500 tonnas. Līdz ar to arī jaudas izmantojums gadu gaitā samazinājās. 2021. gadā tas bija 48 %, 2022. gadā samazinājās līdz 41 %, tad turpināja samazināties līdz 36 % 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza 34 %. Jaudas izmantojuma samazinājums atspoguļoja ražošanas apjoma samazināšanos attiecībā pret nemainīgo ražošanas jaudu.

(181)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(182)

Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu dati liecināja par pastāvīgu samazinājumu no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam, kopējam samazinājumam attiecīgajā periodā sasniedzot 30 %. Šis samazinājums ir ievērojami straujāks nekā patēriņa samazinājums, kas tajā pašā periodā saruka par 22 %. Vienlaikus Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 72 % 2021. gadā līdz 64 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, t. i., par 8 procentpunktiem.

(183)

Samazinoties patēriņam, Savienības ražošanas nozare zaudēja ne tikai pārdošanas apjomus Savienībā, bet arī tirgus daļu, atšķirībā no Ķīnas un Taizemes izcelsmes importa, kas attiecīgajā periodā palielināja tirgus daļu Savienībā.

(184)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(185)

Attiecībā uz nodarbinātību vērojama skaidra nodarbināto skaita samazināšanās tendence no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam, kopējam samazinājumam sasniedzot aptuveni 15 % salīdzinājumā ar 2021. gadu. Nodarbināto skaits samazinājās no 1 226 darbiniekiem 2021. gadā līdz 1 039 darbiniekiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(186)

Turklāt dati liecināja, ka ražīgums, kas mērīts tonnās uz vienu darbinieku, attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās, kopumā sarūkot par 17 %. Konkrētāk, ražīgums samazinājās no 24 tonnām uz vienu darbinieku 2021. gadā līdz 20 tonnām uz vienu darbinieku pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(187)

Gan Ķīnas, gan Taizemes dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa apjomu no Ķīnas un Taizemes un tā cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(188)

Ķīnas un Taizemes eksportētāju īstenotās pastāvīgās negodīgās cenu noteikšanas rezultātā Savienības ražošanas nozare nevarēja atgūties no iepriekšējās dempinga prakses.

(189)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/t)

(190)

Vidējo vienības pārdošanas cenu attīstība Savienībā no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam liecināja par skaidru augšupejošu tendenci. Cenas, kas 2021. gadā bija [4 100–4 300 EUR] apmērā, 2022. gadā ievērojami pieauga līdz [5 100–5 300 EUR] un turpināja palielināties arī 2023. gadā, sasniedzot [5 600–5 800 EUR], un arī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika novērots neliels turpmāks pieaugums. Kopumā attiecīgajā periodā vidējā vienības pārdošanas cena pieauga par 36 %.

(191)

Atbilstoši Savienības pārdošanas cenu tendencei arī vienības ražošanas izmaksas tajā pašā periodā ievērojami pieauga. Izmaksas 2022. gadā pieauga par 28 %, 2023. gadā – vēl par 6 procentpunktiem un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielinājās vēl nedaudz. Kopumā ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās par 35 %.

(192)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto

(193)

Attiecībā uz darbaspēka izmaksām dati liecināja par pastāvīgu vidējo darbaspēka izmaksu pieauguma tendenci uz vienu darbinieku laikposmā no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam. Izmaksas, kas 2021. gadā bija [36 000–37 000 EUR] apmērā, 2022. gadā pieauga par 6 %, un 2023. gadā tās ievērojami palielinājās par 13 procentpunktiem, pārskatīšanas periodā sasniedzot [47 000–48 000 EUR]. Attiecīgajā periodā darbaspēka izmaksas pieauga par 31 %.

(194)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Krājumi

(195)

Attiecībā uz datiem par krājumiem perioda beigās tika konstatēta svārstīga krājumu apjoma tendence perioda beigās laikposmā no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām. 2022. gadā krājumu apjoms perioda beigās pieauga par 30 % salīdzinājumā ar 2021. gadu. Tomēr 2023. gadā tika novērots samazinājums par 11 procentpunktiem, savukārt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā notika atgūšanās par 4 procentpunktiem.

(196)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(197)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(198)

Dati atspoguļo sarežģītas tendences rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākumu no ieguldījumiem jomā laikposmā no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam. Rentabilitāte 2021. gadā bija tuvu peļņas un zaudējumu slieksnim, bet 2022. gadā pasliktinājās līdz [–4 %––2 %] un 2023. gadā saglabājās tajā pašā līmenī, tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā nedaudz uzlabojās, tomēr joprojām saglabājās zaudējumus nesošā līmenī – [–3 %––1 %] apmērā. Negatīvie rādītāji attiecībā uz rentabilitāti liecina par rezultātu pasliktināšanos salīdzinājumā ar 2021. gadu.

(199)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence attiecīgajā periodā ievērojami svārstījās – 2022. gadā tā strauji samazinājās līdz negatīvam līmenim [–4 350 000 EUR––4 050 000 EUR], atspoguļojot būtisku naudas aizplūdi salīdzinājumā ar 2021. gadu. Tomēr 2023. gadā neto naudas plūsma būtiski atjaunojās, sasniedzot [6 600 000 EUR–6 900 000 EUR], un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā stabilizējās [5 000 000 EUR–5 300 000 EUR] līmenī.

(200)

Ieguldījumu summas gadu gaitā saglabājās salīdzinoši stabilas – 2021. gadā tās bija [3 750 000 EUR–3 850 000 EUR], un, lai gan piedzīvoja nelielas svārstības, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielinājās līdz [4 100 000 EUR–4 200 000 EUR], kas norāda uz mērenu ieguldījumu aktivitātes pieaugumu par 9 % attiecīgajā periodā. Šie ieguldījumi galvenokārt bija saistīti ar atbilstības nodrošināšanu darba un vides tiesību aktiem.

(201)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. 2021. gadā tas bija pozitīvs – [14 %–18 %], 2022. gadā saglabājās stabils, bet 2023. gadā krasi samazinājās līdz [–4 %––2 %] un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā stabilizējās [–3 %–1 %] līmenī, atspoguļojot strauju ieguldījumu atdeves samazinājumu, neraugoties uz nemainīgu ieguldījumu līmeni. Kopumā dati liecināja par finanšu nestabilitāti – ilgstošiem nerentabilitātes periodiem, svārstīgu naudas plūsmu, stabiliem ieguldījumiem un sarūkošiem ienākumiem no ieguldījumiem, kas norāda uz būtiskiem Savienības ražotāju darbības sarežģījumiem visā attiecīgajā periodā.

(202)

Lielāka daļa kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā bija ar negatīvu tendenci.

(203)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās. Šis samazinājums bija saistīts ar pārdošanas apjoma kritumu Savienības tirgū. Kopumā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 29 %, bet pārdošanas apjoms – par 30 %. Šis samazinājums atspoguļojās tirgus daļas samazinājumā no 72 % 2021. gadā līdz 64 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kas nozīmē kopējo sarukumu par 8 procentpunktiem. Šis tirgus daļas samazinājums attiecīgajā periodā nāca par labu importam no Ķīnas un Taizemes.

(204)

Savienības ražošanas nozare nespēja kompensēt zaudētos pārdošanas apjomus Savienības tirgū, palielinot eksportu, jo attiecīgajā periodā eksports samazinājās par 20 %.

(205)

Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā nemainījās. Ražošanas jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 29 %, kas atbilst līdzvērtīgam ražošanas apjoma samazinājumam.

(206)

Nodarbinātība attiecīgajā periodā saruka par 15 %. Ražīguma dinamika bija atbilstīga ražošanas un nodarbinātības izmaiņām, t. i., attiecīgajā periodā tā samazinājās par 17 %.

(207)

Vidējās ražošanas izmaksas 2022. gadā ievērojami pieauga (par 28 % salīdzinājumā ar 2021. gadu) un sasniedza augstāko līmeni pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (pieaugums par 35 % salīdzinājumā ar 2021. gadu).

(208)

Savienības ražotāju vidējā cena attiecīgajā periodā pieauga par 36 %, lai pielāgotos ražošanas izmaksu pieaugumam.

(209)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā pasliktinājās – 2022. un 2023. gadā tā ievērojami samazinājās, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nedaudz uzlabojās; tomēr negatīvie rādītāji liecināja par rezultātu pasliktināšanos salīdzinājumā ar 2021. gadu.

(210)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(211)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija raudzījās, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav imports no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir: imports no valstīm, kas nav Ķīna un Taizeme, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, patēriņa samazināšanās un izmaksu pieaugums.

(212)

Komisija pārbaudīja, vai pastāvēja cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Attiecīgajā periodā līdzīgā ražojuma imports par dempinga cenām no Ķīnas un Taizemes palielināja savu tirgus daļu. Ķīnas tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 19 % salīdzinājumā ar 18 % 2021. gadā, savukārt Taizemes tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 4 % salīdzinājumā ar 3 % 2021. gadā. Šāds pieaugums notika, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem un ievērojamo patēriņa samazinājumu Savienībā par 22 %.

(213)

Importa no Ķīnas absolūtais apjoms samazinājās par 15 %, t. i., mazākā apmērā nekā samazinājās patēriņš Savienībā. Importa no Taizemes absolūtais apjoms pieauga par 10 %. Tajā pašā laikā Savienības ražotāju pārdošanas apjoms samazinājās par 30 %, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem.

(214)

Ķīnas importa cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 17 %, savukārt Taizemes importa cenas tajā pašā periodā samazinājās par 1 %. Turpretim Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 36 %.

(215)

Kaitējuma analīze liecināja, ka Ķīnas un Taizemes importa Savienībā tirgus daļa palielinājās, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem un Savienības patēriņa samazināšanos. Tas norises laika ziņā sakrita ar Savienības ražošanas nozares finanšu rādītāju pasliktināšanos, piemēram, rentabilitātes samazināšanos, kas attiecīgajā periodā radīja ievērojamus zaudējumus. Ķīnas un Taizemes importa tirgus daļas pieaugums notika uz Savienības ražošanas nozares rēķina, kuras pārdošanas apjoms un tirgus daļa samazinājās.

(216)

Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no kaitīgās ietekmes, kuru izraisījis imports par dempinga cenām.

(217)

Savienības tirgus attiecīgajā periodā saruka par 22 %, ko izraisīja lēnāka ekonomiskā izaugsme un augstas enerģijas cenas. Tomēr Savienības ražotāju tirgus daļa samazinājās nesamērīgi, salīdzinot ar Ķīnas, Taizemes un citu valstu importa tirgus daļas pieaugumu.

(218)

Turklāt Savienības ražotāji saskārās ar ievērojamu ražošanas izmaksu pieaugumu par 35 %. Lai gan tiem izdevās proporcionāli paaugstināt pārdošanas cenas, gandrīz visā attiecīgajā periodā tie nespēja segt izmaksas.

(219)

Papildus importa pieaugumam no Ķīnas un Taizemes, to galvenokārt izraisīja imports par samazinātām cenām no citām trešām valstīm, īpaši no Indonēzijas, kas attiecīgajā periodā ievērojami pieauga (no 3,9 % līdz 7,2 % tirgus daļas).

(220)

Turklāt Savienības ražotāju eksporta rādītāji attiecīgajā periodā samazinājās par 20 %. Tā kā eksporta pārdošanas apjoms veidoja tikai 9 % no kopējā pārdošanas apjoma, eksporta samazinājumam bija negatīva, taču ierobežota ietekme uz kaitējumu nozarei.

(221)

Šā iemesla dēļ Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām no Ķīnas un Taizemes pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veicināja būtiska kaitējuma rašanos Savienības ražošanas nozarei, tomēr citi faktori, īpaši imports no Indonēzijas un Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāju pasliktināšanās, arī varēja ietekmēt Savienības ražošanas nozares nelabvēlīgo situāciju. Tāpēc Komisija nolēma veikt turpmāku novērtējumu, vai importa par dempinga cenām no Ķīnas un Taizemes radītais kaitējums varētu turpināties, ja pasākumi zaudētu spēku.

(222)

Komisija 210. apsvērumā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir nodarīts būtisks kaitējums. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu turpināties vai atkārtoties kaitējums, ko radījis imports par dempinga cenām no Ķīnas un Taizemes.

(223)

Šai ziņā Komisija analizēja šādus faktorus:

(224)

Kā norādīts iepriekš 4.1.1. un 4.2.1. iedaļā, Komisija balstījās uz pieprasījumā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā sniegto informāciju un konstatēja, ka gan Ķīnai, gan Taizemei ir ievērojama ražošanas jauda, kuru varētu novirzīt uz Savienības tirgu vēl lielākos apjomos par dempinga cenām, ja antidempinga pasākumi tiktu izbeigti.

(225)

Kā norādīts iepriekš 4.1.2. un 4.2.2. iedaļā, Komisija secināja, ka, ņemot vērā pastāvīgo importu par dempinga cenām no Ķīnas un Taizemes un šo valstu tirgus daļas pieaugumu Savienības tirgū attiecīgajā periodā, Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs ražotājiem no Ķīnas un Taizemes.

(226)

Vidējās importa cenas Savienībā no Ķīnas un Taizemes pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija būtiski zemākas nekā Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena. Kā noteikts 166. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas un Taizemes cenas bija attiecīgi par 26 % un 48 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, ņemot vērā samaksātos antidempinga maksājumus.

(227)

Ja pasākumi zaudētu spēku, cenu samazinājuma līmenis pieaugtu līdz 47 % importam no Ķīnas un līdz 55 % importam no Taizemes.

(228)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pasākumu atcelšanas dēļ, ļoti iespējams, ievērojami palielinātos imports no Ķīnas un Taizemes par dempinga cenām, kas rada kaitējumu, un tādējādi vēl vairāk pastiprinātos Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums. Tādējādi Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja būtu pakļauta nopietnam riskam.

(229)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(230)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka pasākumu izbeigšana, iespējams, izraisītu būtisku negatīvu ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Savienības ražošanas nozares stāvoklis strauji pasliktinātos zemāku pārdošanas apjomu un pārdošanas cenu ziņā, kā rezultātā ievērojami samazinātos rentabilitāte. Pasākumu turpināšana ļautu Savienības ražošanas nozarei pilnībā izmantot savu potenciālu Savienības tirgū, kurā valda vienlīdzīgi konkurences apstākļi.

(231)

Tāpēc spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(232)

Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem un aicināja tos sadarboties izmeklēšanā. Neviens importētājs nesadarbojās.

(233)

Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka, ņemot vērā importētāju peļņu un piegādes avotus, pasākumu noteikšanas negatīvā ietekme uz importētājiem, ja tāda būtu, nebūtu nesamērīga.

(234)

Pašreizējā izmeklēšanā, tāpat kā iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, lietas materiālos Komisijai nav pieejami pierādījumi, kas liecinātu par pretējo, un tādējādi var apstiprināt, ka pašlaik spēkā esošajiem pasākumiem nav bijis būtiskas negatīvas ietekmes uz importētāju finansiālo stāvokli un ka šo pasākumu turpināšanai nebūs nepamatotas ietekmes uz tiem.

(235)

Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem lietotājiem šajā izmeklēšanā un aicināja sadarboties. Neviens lietotājs nesadarbojās.

(236)

Pašreizējā izmeklēšanā lietas materiālos nav pierādījumu, kas liecinātu, ka spēkā esošie pasākumi lietotājus ietekmētu negatīvi. Pārskatāmā ražojuma daļa jauno konstrukciju vai iekārtu kopējās izmaksās ir ierobežota.

(237)

Pamatojoties uz to, tiek apstiprināts, ka pašlaik spēkā esošajiem pasākumiem nav būtiskas negatīvas ietekmes uz lietotāju finansiālo stāvokli un ka pasākumu turpināšanai nebūs nepamatotas ietekmes uz tiem.

(238)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka saskaņā ar pamatregulas 21. pantu nav pārliecinošu iemeslu secināt, ka esošo pasākumu saglabāšana attiecībā uz Ķīnas un Taizemes izcelsmes no kaļamā čuguna un čuguna ar lodveida grafītu izgatavotu lietu vītņotu caurulēm paredzētu savienotājelementu importu nebūtu Savienības interesēs.

(239)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga turpināšanos, kaitējuma turpināšanos un Savienības interesēm, būtu jāsaglabā antidempinga pasākumi Ķīnas un Taizemes izcelsmes no kaļamā čuguna un čuguna ar lodveida grafītu izgatavotu lietu vītņotu caurulēm paredzētu savienotājelementu importam.

(240)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu un atbrīvojumus no pasākumu paplašināšanas pēc pretapiešanas izmeklēšanām.

(241)

Individuālos antidempinga maksājumus vai atbrīvojumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav iesniegts, importam būtu jāpiemēro antidempinga maksājums, ko piemēro “visam pārējam importam”.

(242)

Lai gan rēķina uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīga, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes un atbrīvojumus, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā.

(243)

Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka sekojošā zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(244)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā var pārbaudīt nepieciešamību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(245)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda Ķīnas un Taizemes izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nenosaukts uzņēmums, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(246)

Ja kāds uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemēro minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds lūgums jāadresē Komisijai (39). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, regulu par nosaukuma maiņu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(247)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc informēšanas šīm personām arī deva laiku, lai tās varētu paust viedokli. Piezīmes netika saņemtas.

(248)

Eksportētājs vai ražotājs, kas attiecīgo ražojumu nav eksportējis uz Savienību periodā, kas tika izmantots, lai noteiktu tā eksportam patlaban piemērojamo maksājuma līmeni, var pieprasīt Komisijai, lai uz to attiecinātu antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē. Komisijai būtu jāapmierina šāds pieprasījums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka: i) tas laikposmā, kas tika izmantots, lai noteiktu tā eksportam piemērojamā maksājuma līmeni, nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību, ii) tas nav saistīts ar uzņēmumu, kurš to ir darījis un kuram tāpēc ir noteikti antidempinga maksājumi, iii) tas pēc tam ir eksportējis attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos.

(249)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 109. pantu (40), ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(250)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,