(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2024. gada 19. decembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”, “ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes valīna importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, reaģējot uz sūdzību, ko 2024. gada 5. novembrī iesniedza Eurolysine SAS (“Eurolysine” jeb “sūdzības iesniedzējs”). Sūdzību iesniedza valīna Savienības ražošanas nozare pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/326 (3) (“reģistrācijas regula”) Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē.

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas atsaukties, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par pārskatīšanas sākšanu īpaši informēja sūdzības iesniedzēju, zināmos ražotājus eksportētājus un Ķīnas iestādes, kā arī zināmos importētājus un lietotājus, un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Piezīmes par procedūras sākšanu, kā arī uzklausīšanas pieprasījumi netika saņemti.

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu veidot nesaistīto importētāju un ražotāju eksportētāju izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(7)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(8)

Četri nesaistīti importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(9)

Lai izlemtu, vai vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(10)

Piecām grupām piederīgi septiņi ražotāji eksportētāji no attiecīgās valsts sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no divām ražotāju eksportētāju grupām, pamatojoties uz vislielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā bija iespējams pienācīgi pārbaudīt. Laikā, kad tika veikta atlase, saskaņā ar pieejamo informāciju atlasītā izlase veidoja 24 % no aplēstā kopējā valīna importa apjoma Savienībā no Ķīnas un 67 % no kopējā eksporta apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā, par ko ziņoja ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās. Par izveidoto izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm.

(11)

Viena ražotāju eksportētāju grupa, kas sniedza atbildes uz atlases veidlapas jautājumiem, proti, Tongliao Meihua Biological Sci-Tech Co., Ltd. un Xinjiang Meihua Amino Acid Co., Ltd. (“Meihua group”), lūdza to iekļaut izlasē, jo i) tās importa apjoms Savienībā laikposmā no 2021. līdz 2024. gadam pastāvīgi palielinājās, ii) tā ražoja arī pārtikā izmantojamu valīnu pretstatā izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri, iespējams, ražoja vienīgi barībā izmantojamu valīnu, un iii) tā klienti Savienībā ir gan izplatītāji, gan galalietotāji pretstatā izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

(12)

Sūdzības iesniedzējs atbalstīja Meihua Group pieprasījumu, jo i) tā darbojas pārtikā un farmācijā izmantojama valīna nozarē un ii) ņemot vērā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū un eksporta apjoma attiecību, šķiet, ka tā rīkojas kā tipisks Ķīnas ražotājs pretstatā CJ (Shenyang) Biotechnology Co., Ltd. (“CJS”), kas ir viens no diviem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un galvenokārt ražo un pārdod, lai eksportētu.

(13)

Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu izlases veidošanas kritērijs ir vislielākais reprezentatīvais eksporta apjoms uz Savienību, kuru noteiktajā laikā bija saprātīgi iespējams pārbaudīt. Šajā saistībā Komisija norādīja, ka, neraugoties uz Meihua Group eksporta apjoma uz Savienību pieaugumu izmeklēšanas periodā, tas joprojām bija mazāks par divu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta apjomu. Turklāt, pretēji Meihua Group apgalvojumam, viens no diviem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem izmeklēšanas periodā ražoja un eksportēja uz Savienību pārtikā izmantojamu valīnu un izmeklēšanas periodā ražoja, bet neeksportēja uz Savienības farmācijā izmantojamu valīnu. Visbeidzot, klientu veids un attiecība starp pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū un eksporta apjomu, kas raksturīga tipiskam Ķīnas ražotājam, nebija būtiski elementi, veidojot izlasi šajā gadījumā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(14)

Sūdzības iesniedzējs faktiski uzskatīja, ka CJS nav reprezentatīva attiecībā uz jaunāko tendenci – pieaugošu valīna importa apjomu no Ķīnas, jo i) tā sen darbojas valīna ražošanas nozarē un jau ilgu laiku eksportē valīnu uz Savienību, un tāpēc tā nav reprezentatīva attiecībā uz jaunākajām tendencēm, un ii) tā ir daļa no starptautiskas Korejas grupas, tāpēc sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka tā ir ārvalstu uzņēmums, kas darbojas Ķīnā un nedarbojas tādos pašos apstākļos kā Ķīnas uzņēmumi.

(15)

CJS atbildēja, ka sūdzības iesniedzēja uzsvērtie elementi nav būtiski izlases veidošanai, un apstiprināja, ka CJS ir viens no svarīgākajiem vēsturiskajiem valīna ražošanas nozares dalībniekiem Ķīnā un tāpēc tā ir reprezentatīva.

(16)

Komisija atgādināja, ka izlase tika veidota, ņemot vērā pamatregulas 17. pantā noteiktos kritērijus un lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, kuru noteiktajā laikā bija saprātīgi iespējams pārbaudīt. Pārējie sūdzības iesniedzēja minētie elementi šajā saistībā nebija būtiski. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(17)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, Bayannur Huaheng Biotechnology Co., Ltd. (“Huaheng”), atlases veidlapā ir norādījis pārāk lielu eksporta apjomu salīdzinājumā ar datiem, kas paziņoti Ķīnas eksporta statistikā.

(18)

Komisija norādīja, ka šo apgalvojumu varētu pienācīgi izskatīt tikai, pārbaudot informāciju par eksporta apjomu, ko šis uzņēmums sniedza atbildēs uz anketas jautājumiem. Vēlāk, pārbaudot šos datus, atklājās, ka Huaheng eksporta apjoms izmeklēšanas periodā atbilda apjomam, kas tika paziņots atlases posmā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts un izveidotā izlase tika apstiprināta.

(19)

Neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs nepieprasīja atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu.

(20)

Komisija nosūtīja anketas vienīgajam Savienības ražotājam, izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnā un importētājiem, kas pieteicās atlases posmā. Procedūras sākšanas dienā tās pašas anketas tika darītas pieejamas tiešsaistē.

(21)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par to, vai Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(22)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no vienīgā Savienības ražotāja, diviem izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, diviem importētājiem un diviem lietotājiem, kas saistīti ar Savienības rūpniecības nozari.

(23)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, šādu uzņēmumu telpās veica pārbaudes apmeklējumus:

(24)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2023. gada 1. oktobra līdz 2024. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(25)

Izmeklējamais ražojums ir valīns un tā esteri, sāļi kā atsevišķs noteikta ķīmiska sastāva organisks savienojums, kas satur vai nesatur piemaisījumus un ko pašlaik klasificē ar KN kodu 2922 49 85 (“izmeklējamais ražojums”).

(26)

Valīnu ražo biofermentācijas procesā, kad baktēriju celmu mijiedarbības rezultātā ogļhidrāti tiek pārvērsti aminoskābēs. Galvenā raudzēšanai izmantotā izejviela ir cukurs, kas iegūts no cukurbietēm vai kukurūzas. Pēc raudzēšanas nākamais ražošanas posms ir ekstrakcija un dažiem lietojumiem – papildu attīrīšana.

(27)

Valīnam ir plašas lietojuma iespējas, to izmanto, piemēram, dzīvnieku barībā, farmācijā un pārtikā (uztura bagātinātāji).

(28)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana un ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2922 49 85 (TARIC kods 2922 49 85 87) (“attiecīgais ražojums”).

(29)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī tie paši pamatlietojumi:

(30)

Tāpēc Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(31)

Viena izlasē neiekļautā ražotāju eksportētāju grupa (“Meihua Group”), kas sadarbojās, pieprasīja ražojumu tvērumā neiekļaut pārtikas nozarē izmantojamu valīnu. Tā apgalvoja, ka pārtikā izmantojamam valīnam ir atšķirīgas fizikālās un ķīmiskās īpašības nekā barībā izmantojamam valīnam un ka to pārdod par augstākām cenām. Tā arī apgalvoja, ka pārtikā izmantojamais valīns nekonkurē ar dzīvnieku barībā izmantojamo valīnu un Savienībā nav pārtikā izmantojama valīna ražotāju.

(32)

Lai gan ir taisnība, ka uz valīnu, ko izmanto farmācijā vai pārtikā, attiecas stingrākas normatīvās prasības, dažādiem valīna veidiem joprojām ir līdzīgas būtiskas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās īpašības, jo visu pamatā ir viena molekula un tiem ir vienādas pamatfunkcijas, t. i., nodrošināt dzīvniekiem un cilvēkiem viegli sagremojamu valīnu farmaceitiskajos produktos, pārtikas produktos (uztura bagātinātāji) vai barībā. Turklāt visus veidus ražo vienā un tajā pašā ražošanas procesā ar atšķirīgu attīrīšanas un ekstrakcijas pakāpi. Visu veidu valīnu importē ar vieniem un tiem pašiem TARIC kodiem.

(33)

Izmeklēšana parādīja, ka pēc attiecīgo tiesību aktos noteikto atļauju saņemšanas Eurolysine tehniski spēja ražot visu veidu valīnu, tostarp pārtikā izmantojamu valīnu, kura ražošanai nav vajadzīgs papildu aprīkojums. Šķiet arī, ka Eurolysine valīna klienti var veikt papildu attīrīšanas un ekstrakcijas posmus, kas vajadzīgi pārtikā izmantojama valīna ražošanai. Eurolysine arī norādīja, ka plāno nākotnē dažādot ražošanu. Visbeidzot, pārtikā izmantojama valīna neiekļaušana ražojumu tvērumā radītu stimulu pasākumu apiešanai. Turklāt nav sagaidāms, ka pārtikā izmantojama valīna imports Savienībā tiks pārtraukts pat tad, ja tiks noteikti pasākumi, jo maksājumu līmeņi nav pārmērīgi augsti. Tāpēc Komisija šajā posmā uzskatīja, ka pārtikā izmantojamais valīns nebūtu jāizslēdz no ražojumu tvēruma un ka šis apgalvojums būtu jānoraida.

(34)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz Ķīnu pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts.

(35)

Tādēļ, lai ievāktu pamatregulas 2. panta 6.a punkta iespējamai piemērošanai vajadzīgos datus, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par valīna ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Attiecīgo informāciju iesniedza trīs ražotāji eksportētāji, kas pieder pie divām grupām. Tās bija Meihua Group un CJS.

(36)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad paziņojums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Noteiktajā termiņā no ĶV netika saņemtas ne atbildes uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Tad Komisija 2025. gada 26. maijā informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi. No ĶV netika saņemtas piezīmes par pamatregulas 18. panta piemērošanu.

(37)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija arī norādīja, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, par attiecīgu reprezentatīvo valsti ir provizoriski izvēlējusies Brazīliju. Turklāt Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamās attiecīgās reprezentatīvās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(38)

Komisija 2025. gada 2. aprīlī ar paziņojumu (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Šajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, ko izmanto valīna ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija noteica iespējamās reprezentatīvās valstis, proti, Brazīliju, Kolumbiju, Indonēziju, Taizemi un Turciju. Komisija saņēma piezīmes par pirmo paziņojumu no CJS, Huaheng un sūdzības iesniedzēja.

(39)

Komisija analizēja un izskatīja piezīmes un 2025. gada 4. jūnijā otrajā paziņojumā (“otrais paziņojums”) tā informēja ieinteresētās personas par šīs analīzes rezultātiem un attiecīgajiem avotiem, ko tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, kā reprezentatīvo valsti izmantojot Malaiziju. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un peļņu, pamatojoties uz pieejamo informāciju par uzņēmumu Ajinomoto (Malaysia) Berhad (“Ajinomoto Malaysia”), kas ir mononātrija glutamāta (“MNG”) ražotājs Malaizijā, kā paskaidrots 150. apsvērumā. Komisija saņēma piezīmes par otro paziņojumu no CJS, Huaheng un sūdzības iesniedzēja. Šīs piezīmes ir sīkāk aplūkotas 3.2.11. iedaļā.

(40)

Izanalizējusi piezīmes un informāciju, kas saņemta pēc otrā paziņojuma, Komisija secināja, ka Kolumbija ir attiecīga reprezentatīvā valsts, no kuras normālās vērtības noteikšanai tiktu iegūtas neizkropļotas cenas un izmaksas, un ka tā noteiks PVA izmaksas un peļņu, pamatojoties uz pieejamo informāciju par 2023. gadu par uzņēmumu Sucroal S.A. (“Sucroal”), kurš ir citronskābes ražotājs Kolumbijā, kas ir tās pašas vispārīgās kategorijas un/vai valīna nozares ražojums ar (galvenokārt) tiem pašiem ražošanas faktoriem, kā paskaidrots 144. apsvērumā.

(41)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts, ka “normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastās tirdzniecības operācijās] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti”.

(42)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņa” tālāk – “PVA”, kā noteikts 39. apsvērumā).

(43)

Kā sīkāk paskaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem un ņemot vērā Ķīnas valdības nesadarbošanos, ir atbilstīgi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(44)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir teikts, ka “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

(45)

Tā kā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā minētais saraksts nav kumulatīvs, nozīmīgu kropļojumu konstatēšanai nav jānorāda visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktu apstākļus.

(46)

Tomēr secinājumi par nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv izkropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi paredz, ka valdībai ir ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(47)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir teikts, ka tad, “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(48)

Saskaņā ar šo noteikumu Komisija publicēja ziņojumu par Ķīnu (“ziņojums”) (4), kurā ietverti pierādījumi par būtisku valdības iejaukšanos daudzos ekonomikas līmeņos, tai skaitā par daudzu būtisku ražošanas faktoru konkrētiem izkropļojumiem (piemēram, saistībā ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku), kā arī konkrētās nozarēs (piemēram, ķīmiskās rūpniecības nozarē). Procedūras sākumā ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot šīs izmeklēšanas lietas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Ziņojums procedūras sākumā tika iekļauts izmeklēšanas materiālos.

(49)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka izmeklējamā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, un ka rezultātā normālās vērtības noteikšanai nav piemēroti izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(50)

Lai pamatotu šo nostāju, sūdzības iesniedzējs atsaucās uz ziņojumā (5) ietvertajiem pierādījumiem, uz konstatējumiem vairākās nesen veiktās Komisijas izmeklēšanās, proti, izmeklēšanās attiecībā uz nātrija glikonātu (6), konkrētiem polivinilspirtiem (7), sulfanilskābi (8), citronskābi (9), MNG (10), eritritolu (11) un skābeņskābi (12), kā arī uz ASV Tirdzniecības iestādes secinājumiem par citronskābi un nātrija glikonātu. Tas atsaucās arī uz ASV secinājumiem attiecībā uz cenām un izmaksām Ķīnā, uzsverot tādus faktorus kā sociālistiskā tirgus ekonomikas doktrīna, Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP” jeb “partija”) vadošā loma un Ķīnas valsts īstenotā uz intervencēm balstītā ekonomikas politika.

(51)

Turklāt, norādot, ka iepriekš minētajās Komisijas izmeklēšanās ražotāji darbojās tajā pašā nozarē, kurā darbojas valīna nozares ražotāji, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ir jāpieņem, ka iepriekš minēto Komisijas izmeklēšanu secinājumi vienlīdz attiecas arī uz valīna ražotājiem Ķīnā. Turklāt sūdzības iesniedzējs atgādināja šādus elementus, kas liecina, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(52)

Pirmkārt, ķīmiskās rūpniecības nozarē – arī valīna apakšnozarē – lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder valsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes.

(53)

Otrkārt, valsts klātbūtne valīna uzņēmumos ļauj valsts iestādēm iejaukties cenās un/vai izmaksās.

(54)

Treškārt, ĶV īsteno diskriminējošu valsts politiku vai pasākumus, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus.

(55)

Ceturtkārt, līdzīgi kā jebkuru citu Ķīnas ekonomikas nozari, ķīmiskās rūpniecības nozari ietekmē izkropļojumi, ko rada Ķīnas bankrota tiesību, sabiedrību tiesību un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde.

(56)

Piektkārt, ķīmiskās rūpniecības nozarē ir izkropļotas arī algu izmaksas.

(57)

Sestkārt, valīna ražotājiem ir piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts.

(58)

Tika sniegta atsauce arī uz to, ka Komisija pastāvīgi konstatē, ka Ķīnas ekonomikai ir raksturīgi izkropļojumi. Turklāt, ņemot vērā to, ka valīna ražošanai ir vajadzīgs plašs izejresursu klāsts, kad valīna ražotāji iegādājas izejresursus ĶTR, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas kā to izmaksas), ir pakļautas minētajiem sistēmiskajiem izkropļojumiem. Piemēram, izejresursu piegādātāji nodarbina darbaspēku, ko skar izkropļojumi, tie var aizņemties naudu, kuru skar izkropļojumi finanšu sektorā / kapitāla sadalē, un turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(59)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka valīna nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē un tāpēc šajā izmeklēšanā nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas normālās vērtības noteikšanai.

(60)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot Ķīnas iekšzemes cenas un izmaksas.

(61)

Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem. Lietas materiālos iekļautie pierādījumi ietvēra pierādījumus, kas iekļauti ziņojumā, kura pamatā ir publiski pieejami avoti. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu, ka Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi. Šī analīze aptvēra pārbaudi par būtisku valdības iejaukšanos Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī par konkrēto tirgus situāciju attiecīgajā nozarē, arī attiecībā uz attiecīgo ražojumu.

(62)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka Ķīnas ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums” (26).

(63)

Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota nodrošināt tās “nostiprināšanu un izaugsmi” (27). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet arī tieši pilnvaro šādi iejaukties. Ideja par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos ir uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips.

(64)

Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (28).

(65)

Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās ĶKP vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma.

(66)

Pēc tam kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā.

(67)

Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma: “sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma”– tika iekļauts šāds jauns otrais teikums: “noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma” (29). Tas parāda neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār Ķīnas ekonomikas sistēmu.

(68)

Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdība īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(69)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencē balstītu ekonomikas politiku (30). Ķīnas iestāžu izmantotie iejaukšanās ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi un ietver rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(70)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Minēto plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un pārnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus.

(71)

Provinces līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts mēroga plānos izvirzīti plašāki mērķrādītāji. Turklāt plānos ir precizēti līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgās nozares/sektorus, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Atsevišķos plānos joprojām ir skaidri formulēti mērķrādītāji attiecībā uz izlaidi.

(72)

Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.).

(73)

Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir faktiski jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (31).

(74)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī Ķīnas finanšu sistēmā dominē valstij piederošas komercbankas un politikas bankas. Veidojot un īstenojot savu aizdošanas politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (32).

(75)

Tas pats attiecas uz citiem Ķīnas finanšu sistēmas komponentiem, piemēram, akciju tirgiem, obligāciju tirgiem, privātā kapitāla tirgiem u. c. Turklāt minētās finanšu nozares daļas institucionāli un darbības ziņā ir veidotas nevis tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan tā, lai nodrošinātu kontroli un ļautu valstij un ĶKP iejaukties (33).

(76)

Treškārt, normatīvās vides līmenī valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumus regulāri izmanto, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu būtība nav definēta, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (34).

(77)

Līdzīgi ir ieguldījumu jomā, kur ĶV saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi gan pār valsts, gan pār privāto investīciju saņēmējiem un apmēru. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu tādu rūpniecības politikas mērķu atbalstam kā, piemēram, valsts kontroles saglabāšana nozīmīgajos sektoros vai iekšzemes rūpniecības stiprināšana (35).

(78)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kuras paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (36).

(79)

Ķīnas ekonomikas būtiska daļa ir uzņēmumi, kuri ir valsts īpašumā, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes.

(80)

Attiecīgā ražojuma nozari galvenokārt apkalpo privāti uzņēmumi, piemēram: Meihua Group (37), Fufeng Group (38) vai Huaheng Group (39), kurā valsts ir mazākuma akcionārs. Daži valsts īpašumā esoši uzņēmumi darbojas arī šajā nozarē, piemēram, Ningxia Eppen Biotechnology Co. Ltd. (40), ko kontrolē Zhaoqing Starlake Bioscience Ltd. (41), kas ir valstij piederošs uzņēmums, ko kontrolē Guandunas Valsts īpašumā esošo aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisija.

(81)

Tā kā ĶKP uzņemas vadību gandrīz visos valsts ekonomikas aspektos, partijas iejaukšanās ar darbību saistītu lēmumu pieņemšanā ir kļuvusi par normu ne tikai valsts īpašumā esošos uzņēmumos (“VU”), bet arī privātos uzņēmumos (42). Valsts ietekme, ko rada ĶKP struktūras uzņēmumos, faktiski noved pie tā, ka ekonomikas dalībnieki ir valdības kontrolē un stratēģiskā uzraudzībā, ņemot vērā to, cik lielā mērā Ķīnā ir savstarpēji saaugušas valsts un partijas struktūras.

(82)

Turklāt uz valīna nozari attiecas vairākas valdības rīcībpolitikas, piemēram, 2022. gada galvenās rīcībpolitikas, par kurām paziņojusi Finanšu ministrija un Lauksaimniecības un lauku lietu ministrija: “lauksaimniecības nozares integrēta attīstība. Koordinēt vairāku mūsdienīgu valsts lauksaimniecības industriālo parku, perspektīvu un unikālu industriālo klasteru un spēcīgu lauksaimniecības un industriālo municipalitāšu izvietojumu un būvniecību. Galveno uzmanību pievēršot tam, lai nodrošinātu valsts pārtikas nodrošinājumu un rezultatīvu apgādi ar svarīgiem lauksaimniecības produktiem, galveno uzmanību pievēršot rīsiem, kviešiem, kukurūzai, (..) izveidot mūsdienīgu lauku industriālo sistēmu, kuras pamatā ir spēcīgas industriālas pilsētas, industriālie parki kā dzinējspēks, kā arī industriālie klasteri kā pamatbalsts, provinču, apgabalu un pilsētu izvietojums, kā arī koordinēta punktu, līniju un teritoriju veicināšana, lai uzlabotu rūpniecības attīstības kvalitāti un efektivitāti kopumā” (43). Tāpat 14. piecgades plānā par lauksaimniecības un lauku apvidu modernizācijas veicināšanu ir noteikti šādi mērķi: “nacionālā pārtikas nodrošinājuma nozares ķēdes būvniecība. Pamatojoties uz rīsu, kviešu, kukurūzas, sojas pupu u. c. ražošanu un piegādi, koordinēt ražošanas, pārstrādes, uzglabāšanas un aprites jaudas palielināšanas izkārtojumu un izveidot pārtikas nodrošinājuma rūpnieciskās ķēdes (..)” (44). Turklāt Bioekonomikas attīstības 14. piecgades plānā arī ir prasīts “izstrādāt fermentu preparātus, mikrobioloģiskos preparātus, fermentētu dzīvnieku barību, dzīvnieku barībā izmantojamas aminoskābes un citu bioloģisku dzīvnieku barību (..)” (45).

(83)

Valdības kontroli un stratēģisko uzraudzību var novērot arī attiecīgo nozares asociāciju līmenī (46).

(84)

Piemēram, Ķīnas Biotehniskās fermentācijas nozares asociācijas (CBFIA) statūtu 3. pantā ir noteikts, ka organizācija “pieņem profesionālos norādījumus, pārraudzību un pārvaldību, ko īsteno struktūras, kuras atbild par reģistrāciju un pārvaldību, struktūras, kuras atbild par partijas veidošanu, kā arī attiecīgie administratīvie departamenti, kas atbild par rūpniecības pārvaldību” (47). CBFIA partijas nodaļa (48) prasa “izskatīt un izvērst konkrētas darbības, lai veicinātu visaptverošu un stingru partijas pārvaldību un stiprinātu partijas veidošanu (..), un pilnībā atzīt, ka visaptverošas un stingras partijas pārvaldības veicināšana pār nacionālajām rūpniecības asociācijām un tirdzniecības palātām ir politiska prasība, kas virza nozares apvienību un tirdzniecības kameru centienus ievērot un stiprināt partijas vadību” (49).

(85)

Meihua Group un Fufeng Group ir CBFIA biedri, un abu šo uzņēmumu pārstāvji ir asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieki (50).

(86)

Turklāt CSIA mērķis ir “aktīvi publiskot un īstenot partijas un valsts pamatnostādnes par cietes rūpniecības attīstību un izpildīt attiecīgo valdības departamentu uzticētos uzdevumus” (51). Turklāt tās statūtu 3. pantā ir noteikts, ka CSIA“izveido Ķīnas Komunistiskās partijas organizāciju, īsteno partijas darbības un nodrošina partijas organizācijas darbībai nepieciešamos apstākļus” un “piekrīt uzņēmējdarbības virzībai, uzraudzībai un vadībai, ko veic par reģistrāciju un vadību atbildīgās struktūras, par partijas veidošanu atbildīgās struktūras, kā arī par nozares vadību atbildīgās attiecīgās administratīvās struktūrvienības” (52).

(87)

Meihua Group pārstāvis ir viens no CSIA izpildpadomes priekšsēdētāja vietniekiem (53).

(88)

Turklāt Likumā par privātā sektora veicināšanu ir noteikts, ka “privātas ekonomikas organizācijas un to operatori atbalsta Ķīnas Komunistiskās partijas vadību, ievēro Ķīnas sociālistisko sistēmu un aktīvi piedalās mūsdienīgas sociālistiskas varas veidošanā” (54).

(89)

Tādējādi pat privātā īpašumā esošiem ražotājiem attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē ir liegts darboties tirgus apstākļos. Proti, gan valsts, gan privātā īpašumā esošie uzņēmumi nozarē tiek stratēģiski uzraudzīti un saņem norādes.

(90)

Tā kā valsts ir pārstāvēta uzņēmumos, ĶV var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām. ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātos uzņēmumos ir nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā.

(91)

Saskaņā ar Ķīnas sabiedrību tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trijiem ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (55)) un uzņēmuma pienākums ir nodrošināt partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus.

(92)

Šķiet, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP ir pastiprinājusi savu ietekmi uz uzņēmumu lēmumu pieņemšanu, nosakot to par politiska principa jautājumu (56), tostarp izdarot sistemātisku spiedienu uz privātajiem uzņēmumiem ar mērķi prioritizēt “patriotismu” un nodrošināt partijas disciplīnas ievērošanu (57).

(93)

Ir informācija, ka jau 2018. gadā partijas pirmorganizācijas pastāvēja 73 % no aptuveni 2,57 miljoniem privātīpašumā esošu uzņēmumu un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (58). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā visās nozarēs, arī attiecībā uz attiecīgā ražojuma ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

(94)

Turklāt 2020. gada 15. septembrī tika publicēts dokuments “ĶKP Centrālās komitejas Galvenā biroja Pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu (“pamatnostādnes”) (59), kurās vēl vairāk paplašināta privātajos uzņēmumos izveidoto partijas komiteju loma.

(95)

Pamatnostādņu II.4. iedaļā ir teikts: “mums jāceļ partijas kopējās spējas vadīt privātā sektora darbu vienotajā frontē un šajā jomā efektīvi jāveic aktīvāks darbs”; savukārt III.6. iedaļā ir teikts: “mums vēl aktīvāk ir jāīsteno partijas attīstības pasākumi privātos uzņēmumos un jānodrošina, ka partijas pirmorganizācijas var efektīvi izpildīt savus partijas posteņa uzdevumus un ka partijas biedri var uzņemties līderu un pionieru lomu”. Tādējādi pamatnostādnēs ir uzsvērta ĶKP nozīme uzņēmumos un citās privātā sektora struktūrās un tiek mēģināts šo nozīmi palielināt (60).

(96)

Izmeklēšana ir apstiprinājusi, ka valīna ražošanas nozarē bieži vien pārklājas vadības un ĶKP piederības/partijas funkcijas.

(97)

Piemēram, viens no Ningxia Eppen Biotechnology Co. Ltd. direktoriem ir arī pārvaldītājsabiedrības Zhaoqing Starlake Bioscience Ltd. partijas sekretārs (61).

(98)

Turklāt Meihua Group gadījumā 4 no 11 direktoru padomes locekļiem 2023. gadā tika norādīti kā ĶKP biedri (62).

(99)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā izkropļo tirgu vēl vairāk (63). Tādējādi valsts klātbūtne valīna un citu (piem., finanšu un izejresursu) nozaru uzņēmumos ļauj ĶV iejaukties jautājumos, kas skar cenas un izmaksas.

(100)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās, provinču un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un iestādes katrā pārvaldības līmenī uzrauga, kā attiecīgais valdības līmenis, kas ir par tām zemāks, īsteno plānus.

(101)

Turklāt ĶV plāno “atbalstīt privātas ekonomikas organizācijas, lai tās piedalītos lielās valsts stratēģijās un lielos projektos. Atbalstīt privātas ekonomikas organizācijas, lai tās investētu un sāktu uzņēmējdarbību stratēģiskās jaunās nozarēs, nākotnes nozarēs un citās jomās, veicinātu tehnoloģisko pārveidi un tradicionālo nozaru pārveidi un modernizāciju” (64).

(102)

Kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek virzīti tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (65).

(103)

Ķīnas iestādes ir ieviesušas vairākas rīcībpolitikas, kas virza attiecīgā ražojuma ražošanas nozares darbību.

(104)

Iepriekš minētajā Finanšu ministrijas un Lauksaimniecības un lauku lietu ministrijas 2022. gada galveno rīcībpolitikas virzienu izklāstā (sk. 82. apsvērumu) ir ietverti arī šādi noteikumi, kas ietekmē nozares darbību: “valsts turpinās īstenot tādus rīcībpolitikas virzienus kā subsīdijas kukurūzas un sojas pupu ražotājiem, subsīdijas rīsu audzētājiem un stimuli lieliem graudaugu audzēšanas apgabaliem, lai nostiprinātu piedāvājuma puses strukturālo reformu efektivitāti lauksaimniecībā un garantētu valsts pārtikas nodrošinājumu” vai “atlīdzību lielākajiem sēklaudzēšanas apgabaliem. Paplašinās atbalsta tvērumu galvenajiem rīsu, kviešu, kukurūzas (..) sēklu audzēšanas apgabaliem un veicinās sēklu rūpniecības nozares pārveidi un modernizāciju” (66).

(105)

Lauksaimniecības un lauku apvidu modernizācijas veicināšanas 14. piecgades plāna (67) mērķis ir “uzlabot graudaugu audzēšanas atbalsta politiku. Stabilizēt subsīdijas graudu audzētājiem, uzlabot minimālās iepirkuma cenas politiku rīsiem un kviešiem un subsīdiju politiku kukurūzas un sojas pupu ražotājiem. Uzlabot kompensācijas mehānismu galveno graudaugu audzēšanas apgabalu interesēs un uzlabot atbalsta politikas sistēmu lielākajiem graudaugu audzēšanas apgabaliem” (68). Saskaņā ar 14. piecgades plānu par stādīšanas nozares attīstību valsts līmenī (69)“14. piecgades plāna periodā mēs pētīsim potenciālo paplašināšanos, palielināsim ražošanas jaudu, optimizēsim struktūru, veicināsim diversificētu attīstību un uzlabosim piedāvājuma garantijas spējas” (70).

(106)

CSIA 14. piecgades plānā (71) ir plašāk izklāstīta pašreizējā valdības politika šajā nozarē, paskaidrojot, ka “kopš 2016. gada valsts ir pielāgojusi trīs ziemeļaustrumu provinču un Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona kukurūzas pagaidu uzglabāšanas politiku jaunam “uz tirgu orientēta iepirkuma” un “subsīdiju” mehānismam, kas ir izraisījis krasu kukurūzas cenu kritumu un ievērojami samazinājis kukurūzas cietes ražošanas izmaksas; lai apgūtu liekos kukurūzas krājumus, Heilundzjana, Dzjiliņa, Liaonina, Iekšējā Mongolija un citas vietas ir piešķīrušas dažāda līmeņa subsīdijas kukurūzas dziļās pārstrādes uzņēmumiem, kas ir turpinājuši palielināt kukurūzas dziļās pārstrādes un kukurūzas cietes ražošanas jaudu” (72).

(107)

Bioekonomikas attīstības 14. piecgades plānā (73) ir tieša atsauce uz attiecīgā ražojuma nozari, paredzot “stiprināt uzņēmumu inovācijas galvenās pozīcijas. Nodrošināt vadošo uzņēmumu vadošu un atbalstošu lomu bioloģiskajā jomā, mudināt lielos uzņēmumus atraisīt tādus resursus kā tehnoloģiskā inovācija, piegādes ķēde un finanšu pakalpojumi rūpnieciskās ķēdes augšupējiem un lejupējiem posmiem, kā arī veicināt mazo un vidējo uzņēmumu integrāciju un inovāciju. Galveno uzmanību pievēršot nozīmīgām jomām ar liela mēroga un plašu ietekmi, piemēram, biomedicīnai, biolauksaimniecībai un bioražošanai, bioinovatīvi uzņēmumi tiek mudināti padziļināt savas audzēšanas metodes sīkāk sadalītās jomās, pilnveidot savas attīstības priekšrocības un kļūt par pasaules mērogā konkurētspējīgiem individuāliem līderiem” (74). Konkrētāk, šajā plānā arī prasīts “izstrādāt fermentu preparātus, mikrobioloģiskos preparātus, fermentētu dzīvnieku barību, dzīvnieku barībā izmantojamas aminoskābes un citu bioloģisku dzīvnieku barību (..)”.

(108)

Arī provinces līmenī saskaņā ar Hebei 14. piecgades plānu par stratēģiskajām un jaunajām nozarēm (75) valdības iestādes ir paredzējušas nozares rūpniecības struktūru veidot šādi: “aktīvi attīstīt biofermentācijas, biobāzētu produktu un raksturīgo bioloģisko produktu nozares un veicināt integrētu biotehnoloģijas izmantošanu medicīnas, ķīmijas rūpniecības, materiālu, pārtikas dziļās apstrādes un jauno energoavotu jomā. Konsolidēt un uzlabot aminoskābju, cietes cukuru, fermentu preparātu, vitamīnu un citu produktu priekšrocības un izstrādāt jaunus bioloģiskus materiālus, piemēram, biošķiedras un biobāzētas ķimikālijas” (76).

(109)

Turklāt 2024. gadā Šaņduna nāca klajā ar svarīgu politikas dokumentu kukurūzas nozares veicināšanai, modernizācijai un attīstībai (77), sniedzot svarīgu nodokļu atbalstu pētniecībai un izstrādei.

(110)

Līdzīgi arī Dzjiliņa īstenoja īpašu preferenciālu politiku, dodot priekšroku attiecīgā ražojuma ražošanas nozarei. Saskaņā ar ziņojumu, kas publicēts tā tīmekļa vietnē, “Dziliņas provinces Nodokļu birojs (..) formulē un pielāgo politikas ieguvumu sarakstu, kā arī to tematu sarakstu, kuros vajadzīga ātra reakcija. Uzņēmumiem ir vajadzības – nodokļu administrācija reaģē. Ceļā uz rūpniecības modernizāciju ir pieejami pietiekami politikas instrumenti” (78). To apstiprina Meihua Group pārstāvis: “2017. gadā uzņēmums iekārtojās Dzjiliņas Baičengas industriālajā parkā kā pirmais uzņēmums Baičengā, kura kopējais investīciju apmērs bija 10 miljardi RMB. Pēc vairākiem pakāpeniskas attīstības un izaugsmes gadiem ar spēcīgu preferenciālas nodokļu politikas atbalstu (..) ir efektīvi uzlabota ražojumu tirgus konkurētspēja. 2023. gada pirmajā pusē vien mūsu uzņēmums saņēma eksporta nodokļa atlaidi 139 miljonu RMB apmērā, tādējādi novēršot mūsu bažas saistībā ar ražojumu ražošanas procesu, un mēs varam mierīgākā gaisotnē pievērsties starptautiskā tirgus risku un problēmu risināšanai un vēl vairāk paplašināt eksporta mērogu” (79). Meihua Group priekšsēdētājs arī paziņoja, ka “Dzjiliņā Meihua ir saņēmusi spēcīgu atbalstu un palīdzību no visu provinces un pašvaldības līmeņu vadītājiem, kas ir palīdzējis Meihua strauji attīstīties” (80), kas liecina, ka preferenciālā politika neaprobežojas tikai ar nodokļu politiku. 2023. gadā Meihua Group parakstīja papildu nolīgumu ar Baičengas pašvaldības valdību Dzjiliņā (81).

(111)

Turklāt savā 2024. gada pārskatā Meihua Group paziņo, ka ir saņēmusi valdības atbalstu vairāk nekā 35 miljonu RMB apmērā kā ieguldījumu no dažādiem nozares attīstības ievirzes fondiem (82).

(112)

Līdzīgi atbalsta pasākumi ir pieejami arī Heilundzjanā, kā norādījis Ningxia Eppen Biotechnology Co., Ltd. priekšsēdētāja vietnieks, uzsverot, ka “izcilā vietējā uzņēmējdarbības vide, Heilundzjanas provinces apņēmība enerģiski attīstīt galveno mītņu ekonomiku un dāsnā nodokļu politiku etnisko minoritāšu teritorijās ir galvenie iemesli, lai piesaistītu uzņēmumus šajā reģionā” (83).

(113)

Ar šiem un citiem līdzekļiem Ķīnas valdība dod rīkojumus praktiski par ikvienu sektora attīstības un darbības aspektu un augšupējiem izejresursiem un kontrolē tos.

(114)

Kopumā ĶV ir ieviesusi pasākumus, lai mudinātu uzņēmējus sasniegt attiecībā uz nozari izvirzītos valsts politikas mērķus. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(115)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā, piemēram, prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un parādnieku likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tas šķietami izriet no tā, ka, lai gan formāli Ķīnas bankrota tiesību aktu pamatā ir principi, kas ir līdzīgi principiem, kurus piemēro attiecīgajos tiesību aktos citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde.

(116)

Vispārzināms, ka bankrota gadījumu skaits joprojām ir mazs attiecībā pret valsts ekonomikas apmēru, jo īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesā joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tā tieši ietekmē procesa rezultātus (84).

(117)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnā (85). Visa zeme ir valsts īpašumā (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētu zeme), un tās piešķiršana ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti – daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (86). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politikas mērķus, kas ietver ekonomikas plānu īstenošanu (87).

(118)

Ļoti līdzīgi kā citos Ķīnas ekonomikas sektoros uz attiecīgā ražojuma ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, sabiedrību tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka arī šos uzņēmumus skar lejupēji izkropļojumi, ko rada bankrota tiesību un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, minētie apsvērumi šķiet pilnībā attiecināmi arī uz ķīmiskās rūpniecības un tādējādi arī valīna nozari. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu minētos konstatējumus apšaubīt.

(119)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē bankrota un īpašuma tiesības tiek piemērotas diskriminējoši vai izpildītas neatbilstīgi.

(120)

Uz tirgu balstīta algu sistēma Ķīnā nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. Ķīna nav ratificējusi vairākas Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (88).

(121)

Valsts tiesību aktos ir noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaiste darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (89). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem ierobežo piekļuvi visam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam.

(122)

Tādējādi darba ņēmēji, kuriem nav reģistrētas dzīvesvietas vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kurām ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (90). Minētie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnā ir izkropļotas.

(123)

Netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz valīna ražošanas nozari neattiektos iepriekš raksturotā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi ražošanas nozari skar algu izmaksu izkropļojumi – gan tieši (attiecīgā ražojuma ražošanā vai tā galvenās izejvielas ražošanā), gan netieši (ja ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati Ķīnas darba tiesību sistēma).

(124)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnā ir dažādos veidos izkropļota.

(125)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs tas, ka pastāv spēcīgas valsts īpašumā esošas bankas (91), kuras, piešķirot piekļuvi finansējumam, ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā valstij piederoši nefinanšu uzņēmumi arī bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašumtiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus amatā ieceļ ĶKP) (92), un tās regulāri īsteno Ķīnas valdības izstrādāto valsts politiku.

(126)

Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumdarbību saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties pēc valsts rūpniecības politikas (93). Lai gan ir atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā, piemēram, nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju, attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, tajā skaitā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumi, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu tiesību instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme.

(127)

Piemēram, ĶV ir skaidrojusi, ka ĶKP ir jāuzrauga pat privāto komercbanku lēmumi un ka tiem ir jāatbilst valsts politikai. Viens no trijiem valsts vispārējiem mērķiem banku pārvaldības jomā tagad ir stiprināt partijas vadību banku un apdrošināšanas nozarē, arī saistībā ar darbības un vadības jautājumiem (94). Arī komercbanku darbības rādītāju izvērtēšanas kritērijos patlaban jo īpaši ir jāņem vērā tas, kā subjekti “palīdz sasniegt valsts attīstības mērķus un atbalsta reālo ekonomiku”, un konkrēti tas, kā tie “atbalsta stratēģiskās un jaunās ražošanas nozares” (95).

(128)

Turklāt dažādu iemeslu dēļ bieži tiek kropļoti obligāciju reitingi un kredītreitingi, arī tāpēc, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme ĶV un netiešo valdības garantiju spēks (96). Minētos faktorus pastiprina spēkā esoši papildu noteikumi, kas virza finansējumu uz sektoriem, kurus valdība atzinusi par atbalstāmiem vai citādi nozīmīgiem (97). Rezultātā rodas nosliece par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu valstij piederošiem uzņēmumiem, lielām privātām sabiedrībām ar labiem sakariem un sabiedrībām, kas darbojas nozīmīgajos rūpniecības sektoros, un tas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas visiem tirgus dalībniekiem nav vienādas.

(129)

Otrkārt, lai stimulētu investīciju pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no investīcijām. To ilustrē uzņēmumu aizņemto līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, neraugoties uz strauji sarukušu rentabilitāti, un tas liecina, ka mehānismi, kas darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(130)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts radīti izkropļojumi. 2018. gada beigās aizdevumi, kuru procentu likme bija bāzes procentu likmes līmenī vai zemāka, joprojām veidoja vismaz vienu trešdaļa no visiem aizdevumiem (98). Ķīnas oficiālie mediji nesen ziņoja, ka ĶKP aicināja “virzīt uz leju aizdevumu tirgus procentu likmi” (99). Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tāpēc tiek pārmērīgi izmantots kapitāls.

(131)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi varētu kļūt stingrāki, kā tas būtu sagaidāms neizkropļotā tirgus vidē. Tādējādi, ĶV vairākkārt cenšoties vai nu izvairīties no maksājumu saistību nepildīšanas un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus, vai arī nodot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus, ir audzis tādu aizdevumu skaits, kas nenes ieņēmumus.

(132)

Būtībā, lai gan ir veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnā ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos. Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(133)

Šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz attiecīgā ražojuma nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(134)

Komisija norādīja, ka Ziņojumā aprakstītie izkropļojumi ir Ķīnas ekonomikai raksturīgi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka ziņojuma I daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visiem ekonomikas sektoriem. Tas pats sakāms par iepriekš minētajiem un ziņojuma II daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(135)

Komisija atgādina, ka attiecīgā ražojuma ražošanai ir vajadzīgi konkrēti izejresursi. Kad attiecīgā ražojuma ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas kā to izmaksas), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem izkropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, izkropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, ko skar izkropļojumi finanšu nozarē / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, ko piemēro visos valdības līmeņos un visās nozarēs. Šie izkropļojumi ir sīki aprakstīti iepriekš, jo īpaši 62.–133. apsvērumā. Komisija norādīja, ka regulatīvā struktūra, kas ir šo izkropļojumu pamatā, ir vispārēji piemērojama, jo šie noteikumi attiecas uz valīna ražotājiem tāpat kā uz jebkuru citu ekonomikas dalībnieku Ķīnā. Tāpēc izkropļojumi tieši ietekmē attiecīgā ražojuma izmaksu struktūru.

(136)

Tādējādi ne tikai nav pareizi izmantot attiecīgā ražojuma pārdošanas cenas iekšzemes tirgū pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot ar izejvielām, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt. saistītās izmaksas) ir izkropļotas, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kas aprakstīta ziņojuma I un II daļā.

(137)

Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, patiešām ir izplatīta visā Ķīnā. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk.

(138)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka izmeklējamā ražojuma cenas un izmaksas, t. sk. izejvielu, zemes, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi un ņemot vērā, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(139)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz atbilstīgām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(140)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(141)

Kā paskaidrots 38. un 39. apsvērumā, Komisija lietas materiālos ir publicējusi divus paziņojumus par avotiem, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai: pirmais un otrais paziņojums. Paziņojumos aprakstīti fakti un pierādījumi, uz kuriem balstīti attiecīgie kritēriji, un atbildēts uz saņemtajām personu piezīmēm par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas par savu nolūku izmantot Malaiziju kā attiecīgu reprezentatīvo valsti pašreizējā izmeklēšanā, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(142)

Pirmajā paziņojumā Komisija paskaidroja, ka saskaņā ar 140. apsvērumā minētajiem kritērijiem izmeklējamais ražojums šķietami tiek ražots vienīgi Brazīlijā un Indonēzijā, kas ir valstis ar līdzīgu attīstības līmeni kā ĶTR.

(143)

Ņemot vērā importa no Ķīnas īpatsvaru Indonēzijā, kas ietekmē valīna ražošanas faktorus (101), un to, ka nav viegli pieejamas informācijas par valīna ražotājiem Brazīlijā un Indonēzijā (kā izklāstīts 154.–156. apsvērumā), Komisija noteica citas iespējamās reprezentatīvās valstis, pamatojoties uz ražojumu, kas ietilpst tajā pašā vispārīgajā ražojuma kategorijā un/vai nozarē, kurā ir izmeklējamais ražojums, un kam ir (lielākoties) tie paši ražošanas faktori kā valīnam.

(144)

Valīnu, aminoskābi, iegūst, baktēriju celmu mijiedarbības rezultātā fermentējot no lauksaimniecības izejvielām, piemēram, cukurbietēm vai kukurūzu, iegūtu ogļhidrātu. Tāpēc Komisija nolēma izpētīt citus ķīmiskos procesus, kuros nepieciešama ogļhidrātu avota dabiska fermentācija, un izskatīja iespēju izmantot citronskābi. Citronskābe ir ražojums, kas ietilpst tajā pašā izmeklējamā ražojuma vispārīgajā kategorijā un apakškategorijā (ķīmiskās vielas, jo īpaši organiskās skābes, kas iegūtas fermentācijā). Citronskābe, tāpat kā valīns, ir organisks ķīmisks produkts, ko iegūst, fermentējot lauksaimnieciskas izcelsmes ogļhidrātus. Citronskābi un valīnu iegūst fermentācijas procesā ar regulētiem posmiem, kam seko kristalizācijas fāze (102) un kristālu žāvēšana. Gan valīnu, gan citronskābi var pārdot vai nu sausnā (kā citronskābes valīna sulfātu), vai ūdens šķīdumā, un abus ražojumus parasti izmanto farmācijas un pārtikas rūpniecībā. Komisija uzskatīja, ka citronskābe, kas ir neaizstājama vāja organiskā skābe, kuru plaši lieto farmācijas un pārtikas rūpniecībā, ir piemērots tās pašas apakškategorijas ražojums, jo tai ir vienas un tās pašas pamatizejvielas, attiecīgie palīgmateriāli kopīgos ražošanas procesos un ļoti līdzīgi ražošanas procesi (103). Komisija secināja, ka citronskābe ir piemērots tās pašas apakškategorijas (organiskās skābes, kas iegūtas fermentācijas rezultātā) ražojums kā izmeklējamais ražojums.

(145)

Tāpēc Komisija norādīja, ka, lai noteiktu attiecīgu reprezentatīvo valsti pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanai, tā izmantos citronskābes, valīnam līdzīga ražojuma, ražošanas procesu.

(146)

Attiecīgi pirmajā paziņojumā Komisija identificēja šādas valstis, kuru ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā Ķīnā un kurās ražo citronskābi: Brazīlija, Kolumbija, Taizeme un Turcija.

(147)

Pēc pirmā paziņojuma Huaheng apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizmeklē arī citronskābes ražošana Indonēzijā un Malaizijā, kurās bija līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā Ķīnā.

(148)

Tāpēc otrajā paziņojumā Komisija izmeklēja arī citronskābes ražošanu Indonēzijā un Malaizijā.

(149)

Pēc pirmā paziņojuma Huaheng arī apgalvoja, ka Komisijai būtu jānoskaidro, vai MNG var uzskatīt par tās pašas vispārīgās kategorijas/nozares ražojumu, kurā ir izmeklējamais ražojums.

(150)

Tā kā šajā posmā, pamatojoties uz citronskābes ražošanu, nevarēja noteikt attiecīgu reprezentatīvo valsti, Komisija otrajā paziņojumā izmeklēja, vai MNG būtu jāuzskata par ražojumu tajā pašā vispārīgajā izmeklējamā ražojuma kategorijā (ķīmiskās vielas, jo īpaši organiskās skābes, kas iegūtas fermentācijas rezultātā). Pamatojoties uz konstatējumiem iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā par mononātrija glutamātu (104), MNG, tāpat kā valīns, ir organisks ķīmisks produkts, ko ražo, fermentējot lauksaimniecības ogļhidrātus, jo īpaši kukurūzas cieti, kas ir viena no galvenajām valīna ražošanas izejvielām. Turklāt vēl viena MNG, tāpat kā valīna, ražošanas izejviela ir amonjaks (105). Turklāt, tāpat kā valīna gadījumā, ražošanas process ietver fermentācijas un kristalizācijas posmu (106). Visbeidzot, MNG, tāpat kā valīnu, izmanto galvenokārt kā pārtikas piedevu, kā arī nepārtikas lietojumiem (107). Komisija uzskatīja, ka MNG kā organisks ķīmiskais produkts, ko izmanto gan pārtikas, gan nepārtikas lietojumiem, ir vienas un tās pašas vispārīgās kategorijas produkts, jo valīnam un MNG ir vienas un tās pašas pamatizejvielas (lauksaimniecības ogļhidrāti, jo īpaši no kukurūzas cietes iegūtie ogļhidrāti), citi ražošanas faktori, pielietojumi un līdzīgi ražošanas procesi. Komisija secināja, ka MNG, tāpat kā citronskābe, ir tās pašas vispārīgās kategorijas (organiskās skābes, kas iegūtas fermentācijas rezultātā) ražojums kā izmeklējamais ražojums.

(151)

Tāpēc Komisija norādīja, ka, lai noteiktu attiecīgu reprezentatīvo valsti pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanai, tā izmantos arī MSG, valīnam pielīdzināma ražojuma, ražošanas procesu.

(152)

Attiecīgi otrajā paziņojumā Komisija identificēja šādas valstis, kurās ir līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā Ķīnā un kurās ražo MNG: Taizeme, Malaizija un Indonēzija.

(153)

Pirmajā paziņojumā Komisija norādīja, ka valstīs, kas identificētas kā izmeklējamā ražojuma ražotājvalstis, proti, Brazīlijā un Indonēzijā, sīkāk jāpārbauda datu pieejamība, jo īpaši saistībā ar viegli pieejamajiem izmeklējamā ražojuma ražotāju finanšu datiem.

(154)

Attiecībā uz Brazīliju uzņēmumam, kas pirmajā paziņojumā tika identificēts kā valīna ražotājs, nebija viegli pieejamu finanšu datu, un tāpēc tas nebija piemērots kandidāts PVA izmaksu un peļņas noteikšanai. Tā kā Komisijai nebija citas lietas materiālos pieejamas informācijas par to, ka Brazīlijā būtu citi uzņēmumi, kas ražo valīnu un kuru finanšu dati būtu viegli pieejami, Komisija secināja, ka Brazīliju nevar uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti, pamatojoties uz valīna ražošanu.

(155)

Arī Indonēzijas gadījumā uzņēmumam, kas pirmajā paziņojumā tika identificēts kā valīna ražotājs, nebija viegli pieejamu finanšu datu, un tāpēc tas nebija piemērots kandidāts PVA izmaksu un peļņas noteikšanai.

(156)

Komisija analizēja arī galveno ražošanas faktoru importu Indonēzijā. Importa datu analīze parādīja, ka imports no ĶTR būtiski ietekmēja vismaz četru vissvarīgāko ražošanas faktoru importu Indonēzijā. Turklāt nebija iespējams izslēgt tirgus ierobežojumus attiecībā uz kukurūzu, kas ir vissvarīgākais valīna ražošanas faktors, un oglēm, kas arī veidoja lielu daļu no valīna ražošanas izmaksām. Tāpēc Indonēziju nevarēja uzskatīt par piemērotu reprezentatīvo valsti, pamatojoties uz citronskābes ražošanas apjomu.

(157)

Pirmajā paziņojumā Komisija norādīja, ka valstīs, kas identificētas kā citronskābes ražotājvalstis, proti, Brazīlijā, Kolumbijā, Taizemē un Turcijā, sīkāk jāpārbauda, vai ir pieejami vajadzīgie dati, jo īpaši, vai ir viegli pieejami citronskābes ražotāju finanšu dati.

(158)

Attiecībā uz Brazīliju viegli pieejamie finanšu dati par vienīgo citronskābi ražojošo uzņēmumu bija datēti ar 2020. gadu un netika uzskatīti par piemērotiem izmeklēšanas periodam. Turklāt bija pieejami jaunāki dati par citiem ražotājiem citās iespējamās reprezentatīvajās valstīs. Tā kā Komisijai nebija pieejama cita informācija par citu citronskābi ražojošu uzņēmumu klātbūtni Brazīlijā un nebija viegli pieejamu finanšu datu, tā secināja, ka Brazīlija, pamatojoties uz citronskābes ražošanas apjomu, nav piemērota, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti šajā izmeklēšanā.

(159)

Attiecībā uz Kolumbiju uzņēmumam, kas pirmajā paziņojumā tika identificēts kā citronskābes ražotājs, proti, Sucroal, bija viegli pieejami finanšu pārskati par 2023. gadu. Tāpēc pirmajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā plāno izmantot uzņēmuma finanšu rezultātus kā atsauces vērtību, ja kļūtu pieejami jaunāki dati un ja par reprezentatīvo valsti tiktu izraudzīta Kolumbija.

(160)

Pēc pirmā paziņojuma Huaheng apgalvoja, ka Kolumbija nav atbilstoša reprezentatīvā valsts, jo kukurūzas cietes importa apjoms ir neliels, jo īpaši salīdzinājumā ar Indonēziju (6 444 tonnas jeb 2,5 % no Indonēzijas kukurūzas cietes importa), kā arī ir ļoti ierobežots aktīvās ogles (592 tonnas) un ogļu (54 340 tonnas) importa apjoms. Tas arī norādīja, ka gandrīz viss ogļu imports ir no Venecuēlas, kas varētu radīt izkropļojumus.

(161)

Otrajā paziņojumā Komisija atzina, ka kukurūzas cietes imports Kolumbijā bija mazāks nekā Indonēzijā un ka aktīvās ogles un ogļu importa apjoms bija mazs. Tomēr tā arī norādīja, ka Kolumbijā to ražošanas faktoru skaits, kurus ietekmēja ievērojama Ķīnas importa daļa, bija mazāks nekā citās citronskābi ražojošās valstīs, piemēram, Taizemē, Indonēzijā un Malaizijā. Turklāt Ķīnas importa daļa Kolumbijā attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem bija mazāka nekā Taizemē, Indonēzijā un Malaizijā. Turklāt Komisija norādīja, ka Huaheng nepierādīja, kāpēc Venecuēlas izcelsmes ogļu imports varētu izkropļot ogļu cenas Kolumbijā.

(162)

Tomēr otrajā paziņojumā Komisija arī atzina, ka, lai gan Sucroal finanšu informācija par 2024. gadu ir kļuvusi pieejama, paziņotā peļņa bija nenozīmīga (mazāk nekā 0,5 %) un tādējādi netika uzskatīta par samērīgu pamatu. Šā iemesla dēļ Komisija otrajā paziņojumā secināja, ka Kolumbiju šajā gadījumā nevar uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(163)

Attiecībā uz Taizemi Komisija pirmajā paziņojumā identificēja trīs uzņēmumus, kas ražo citronskābi. Komisija konstatēja, ka ir viegli pieejami visu trīs uzņēmumu finanšu dati par 2023. gadu. Pirmajā paziņojumā Komisija secināja, ka gadījumā, ja Taizeme tiktu izraudzīta par reprezentatīvo valsti un ja būtu pieejami jaunākie finanšu dati, Komisija būtu apsvērusi iespēju tos izmantot kā avotu, lai noteiktu atsauces vērtības PVA izmaksām un peļņai.

(164)

Tomēr Komisija analizēja arī galveno ražošanas faktoru importu Taizemē. Importa datu analīze parādīja, ka imports no ĶTR būtiski ietekmēja vismaz piecu vissvarīgāko valīna ražošanas faktoru importu Taizemē, tāpēc Taizemi nevar uzskatīt par piemērotu reprezentatīvo valsti.

(165)

Attiecībā uz Turciju viegli pieejamie finanšu dati par vienīgo uzņēmumu, kas ražo citronskābi, bija nepilnīgi, un tāpēc Komisija, lai gan spēja noteikt peļņu, nespēja iegūt pietiekamus finanšu datus, ko varētu izmantot kā PVA izmaksu atsauces vērtību. Tāpēc, tā kā Komisijai nebija citas lietas materiālos pieejamas informācijas par to, ka Turcijā būtu citi uzņēmumi, kuri ražo citronskābi un kuru finanšu dati būtu viegli pieejami, Komisija secināja, ka šajā izmeklēšanā Turciju nevar uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(166)

Pēc pirmā paziņojuma Huaheng ierosināja divus citronskābes ražotājus Indonēzijā, kurus Komisija varētu izmantot, lai noteiktu PVA izmaksu un peļņas atsauces vērtību, taču sniedza finanšu informāciju tikai par vienu no tiem (par 2023. gadu), proti, par PT. Indo Acidatama Tbk (“Indo Acidatama”).

(167)

Tāpēc otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka Huaheng iesniedza finanšu informāciju tikai par Indo Acidatama. Komisija arī nespēja atrast viegli pieejamu finanšu informāciju par otru Indonēzijas citronskābes ražotāju.

(168)

Komisija analizēja arī galveno ražošanas faktoru importu Indonēzijā. Importa datu analīze parādīja, ka imports no Ķīnas būtiski ietekmēja vismaz četru vissvarīgāko ražošanas faktoru importu Indonēzijā. Turklāt tirgus ierobežojumus attiecībā uz kukurūzu, kas ir vissvarīgākais valīna ražošanas faktors, un oglēm, kas arī veidoja ievērojamu ražošanas izmaksu daļu, nevarēja izslēgt kā iespējamus kropļojumu avotus. Tāpēc Indonēziju nevarēja uzskatīt par piemērotu reprezentatīvo valsti, pamatojoties uz citronskābes ražošanu.

(169)

Pēc pirmā paziņojuma Huaheng ierosināja divus citronskābes ražotājus Malaizijā, kurus Komisija varētu izmantot, lai noteiktu PVA izmaksu un peļņas atsauces vērtību, tomēr neiesniedza finanšu informāciju ne par vienu no šiem uzņēmumiem.

(170)

Otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka tā varēja atrast viena no ierosinātajiem ražotājiem finanšu informāciju vienīgi par 2021. gadu, savukārt otra citronskābes ražotāja M.S. Asia Enterprise Sdn. Bhd. (“Asia Enterprise”) finanšu informācija par 2023. gadu bija nepilnīga.

(171)

Komisija analizēja arī galveno ražošanas faktoru importu Malaizijā. Importa datu analīze parādīja, ka imports no ĶTR būtiski ietekmēja trīs ražošanas faktoru importu Malaizijā.

(172)

Jebkurā gadījumā Komisija uzskatīja, ka šajā posmā Malaizija nevarēja būt attiecīga reprezentatīvā valsts, pamatojoties uz citronskābes ražošanu.

(173)

Saskaņā ar 149. apsvērumā minēto Huaheng apgalvojumu Komisijai būtu jāizmeklē, vai MNG būtu jāuzskata par tās pašas vispārīgās kategorijas/nozares ražojumu kā izmeklējamais ražojums, Komisija otrajā paziņojumā norādīja, ka attiecībā uz valstīm, kas identificētas kā valstis, kurās MNG tiek ražots, t. i., Taizemi, Malaiziju un Indonēziju, ir papildus jāpārbauda datu pieejamība, jo īpaši, vai ir viegli pieejami finanšu dati no izmeklējamā ražojuma ražotājiem.

(174)

Tomēr attiecībā uz Taizemi otrajā paziņojumā Komisija secināja, ka šajā gadījumā nebūtu lietderīgi izvēlēties Taizemi par reprezentatīvo valsti, ņemot vērā tās MNG ražošanu, jo tās importa daļa no Ķīnas bija tik liela (vismaz attiecībā uz pieciem svarīgākajiem valīna ražošanas faktoriem), ka piemērotākas būtu citas valstis, kas ražo MNG, piemēram, Malaizija un Indonēzija ar mazāku importa daļu no Ķīnas attiecībā uz galvenajiem ražošanas faktoriem. Tāpēc Komisija sīkāk neizmeklēja MNG ražotāju finanšu datu pieejamību Taizemē.

(175)

Attiecībā uz Indonēziju Komisija otrajā paziņojumā norādīja, ka Huaheng nav ierosinājis nevienu MNG ražotāju Indonēzijā ar viegli pieejamu finanšu informāciju. Komisija noskaidroja divus MNG ražotājus Indonēzijā. Tomēr attiecībā uz vienu no tām nebija pieejami finanšu dati, bet attiecībā uz otru – jaunākie Orbis datubāzē (108) pieejamie finanšu dati bija par 2001. gadu.

(176)

Jebkurā gadījumā Komisija norādīja, ka Indonēzijā ir ievērojams četru valīna ražošanas faktoru imports no Ķīnas. To ražošanas faktoru skaits, kuru imports no Ķīnas veidoja ievērojamu daļu, kā arī šo daļu nozīmīgums bija mazāks nekā Taizemē, bet lielāks nekā Malaizijā. Tāpēc Komisija secināja, ka šajā gadījumā nebūtu piemēroti izvēlēties Indonēziju kā reprezentatīvo valsti, pamatojoties uz MNG ražošanu, jo nav pieejama atjaunināta finanšu informācija un vismaz četru vissvarīgāko ražošanas faktoru imports no Ķīnas veido lielu daļu (no 45 % līdz 83 % no importa). Turklāt tirgus ierobežojumus attiecībā uz kukurūzu, kas ir vissvarīgākais valīna ražošanas faktors, un oglēm, kas arī veido ievērojamu ražošanas izmaksu daļu, nevarēja izslēgt kā iespējamus izkropļojumu avotus.

(177)

Malaizijas gadījumā Komisija otrajā paziņojumā identificēja divus MNG ražotājus: Ajinoriki MSG (Malaizija) SDN. Bhd. (“Ajinoriki Malaysia”) un Ajinomoto Malaysia. Ajinoriki Malaysia finanšu dati bija viegli pieejami, taču tie bija par 2022. gadu, tāpēc tie bija pārāk tālu no izmeklēšanas perioda. Attiecībā uz Ajinomoto Malaysia Komisija atrada viegli pieejamus finanšu pārskatus par 2024. fiskālo gadu (no 2023. gada 2. ceturkšņa līdz 2024. gada 1. ceturksnim), kas daļēji pārklājās ar izmeklēšanas periodu.

(178)

Komisija konstatēja, ka Malaizijā trīs valīna ražošanas faktoru imports no Ķīnas ir ievērojams. Tomēr to ražošanas faktoru skaits, kuru imports no Ķīnas veidoja ievērojamu daļu, kā arī šo daļu nozīmīgums bija mazāks nekā Indonēzijā un Taizemē, kas ir divas pārējās valstis, kuras ražo MNG.

(179)

Turklāt, analizējot trīs attiecīgo ražošanas faktoru vidējās importa cenas Malaizijā, Komisija konstatēja, ka vidējā cena importam no pārējās pasaules joprojām ir vismaz par 18 % augstāka nekā cena importam no Ķīnas un valstīm, kas nav PTO dalībvalstis un ir uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (109) I pielikumā. Tāpēc Komisija secināja, ka cenas trīs ražošanas faktoru importa no pārējās pasaules Malaizijā neatbilda importa cenām no Ķīnas. Turklāt šo ražošanas faktoru importa apjomi no pārējās pasaules joprojām bija reprezentatīvi – izmeklēšanas periodā tika importētas vismaz 1 417 tonnas katra ražošanas faktora. Šo iemeslu dēļ Komisija uzskatīja, ka attiecīgo trīs ražošanas faktoru importa cena Malaizijā ir uzticama atsauces vērtība.

(180)

Tāpēc otrajā paziņojumā Komisija secināja, ka Malaizijas kā reprezentatīvās valsts izvēle šajā gadījumā būtu bijusi piemērota, jo importa daļa no Ķīnas salīdzinājumā ar Indonēziju un Taizemi – pārējām valstīm, kas ražo MNG, – ir ierobežotāka.

(181)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija ar otro paziņojumu informēja ieinteresētās personas, ka tā atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam plāno izmantot Malaiziju par attiecīgu reprezentatīvo valsti un uzņēmumu Ajinomoto Malaysia, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai.

(182)

Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes, vai būtu atbilstīgi par reprezentatīvo valsti izmantot Malaiziju un par ražotāju reprezentatīvajā valstī – uzņēmumu Ajinomoto Malaysia.

(183)

Pēc otrā paziņojuma Komisija saņēma piezīmes no CJS, Huaheng un sūdzības iesniedzēja.

(184)

Huaheng apgalvoja, ka Indonēzija būtu vispiemērotākā reprezentatīvā valsts, jo tā ražo valīnu un vairāk importē kukurūzu, kukurūzas cieti, amonjaka šķidrumu, ogles ar zemu sēra saturu un aktīvo ogli vairāk nekā Brazīlija, kas ir otra valīna ražotājvalsts. Turklāt Huaheng apstrīdēja to, ka ražošanas faktori, kurus ietekmēja ievērojama daļa Ķīnas importa Indonēzijā, tika kvalificēti kā daži no “vissvarīgākajiem ražošanas faktoriem”. Huaheng uzskata, ka, izņemot aktīvo ogli, kas veidoja vairāk nekā 2 % valīna ražošanas izmaksu, citi attiecīgie ražošanas faktori veidoja mazāk nekā 2 % no ražošanas izmaksām un tos nevarēja kvalificēt kā dažus no “vissvarīgākajiem” ražošanas faktoriem. Konkrētāk, attiecībā uz aktīvo ogli Huaheng apgalvoja, ka i) arī Malaizijā vairāk nekā 40 % importa ir Ķīnas izcelsmes, ii) importa apjoms Indonēzijā no citām valstīm ir lielāks nekā Malaizijas izcelsmes imports un iii) vidējā importa cena no citām valstīm Indonēzijā atbilst vidējai importa cenai Turcijā, attiecībā uz kuru Komisija nav konstatējusi izkropļojumu problēmas. Attiecībā uz glikozes monohidrātu un SOD pulveri Huaheng apgalvoja, ka imports no Ķīnas ietekmē visas iespējamās reprezentatīvās valstis. Attiecībā uz fosforskābi Huaheng apgalvoja, ka tās vidējā importa cena Indonēzijā no citām valstīm atbilst importa cenai Malaizijā un ir augstāka par importa cenu Brazīlijā un Turcijā. Attiecībā uz kaustisko sodu Huaheng apgalvoja, ka vidējā importa cena Indonēzijā no citām valstīm bija augstāka nekā Malaizijā, Kolumbijā un Brazīlijā un atbilda Turcijai, attiecībā uz kurām Komisija nekonstatēja izkropļojumu problēmas. Huaheng arī apgalvoja, ka tirgus ierobežojumiem attiecībā uz kukurūzu un oglēm Indonēzijā nav kropļojošas ietekmes, jo i) kukurūzas vidējā importa cena bija identiska importa cenai Malaizijā, ii) Indonēzija importēja vairāk kukurūzas nekā Brazīlija un aptuveni tādu pašu apjomu kā Taizeme, un iii) vidējā ogļu importa cena bija salīdzināma ar Malaizijas un Brazīlijas importa cenu un augstāka nekā Taizemes cena. Visbeidzot, Huaheng iesniedza atjauninātus Indo Acidatama finanšu datus par 2024. gadu, kas ir citronskābes ražotājs Indonēzijā, kura finanšu datus tas iesniedza par 2023. gadu pēc piezīmēm par pirmo paziņojumu. Attiecīgi Huaheng apgalvoja, ka šie dati ir jaunāki nekā Ajinomoto Malaysia finanšu dati.

(185)

Huaheng piezīmes nemainīja faktu, ka nebija viegli pieejamu finanšu datu par pirmajā paziņojumā norādīto valīna ražotāju Indonēzijā. Tāpēc, ņemot vērā to, ka tika iesniegti atjaunināti finanšu dati par citronskābes ražotāju Indonēzijā, Indonēzijas kā reprezentatīvās valsts piemērotība ir jānovērtē salīdzinājumā ar citām iespējamām reprezentatīvām valstīm, kas ražo citronskābi.

(186)

Attiecībā uz to, ka daži ražošanas faktori ir kvalificēti kā “vissvarīgākie”, Komisija norādīja, ka tie visi tika aplūkoti atsevišķi otrā paziņojuma I pielikumā, ņemot vērā to īpatsvaru ražošanas izmaksās, un nebija iekļauti palīgmateriālos. Attiecībā uz faktoriem, kas aplūkoti atsevišķi, Ķīnas imports Indonēzijā ietekmēja četrus tādus faktorus, kuru īpatsvars katra faktora kopējā importa apjomā bija 45–83 % (110). Taču Ķīnas imports Malaizijā ietekmēja trīs faktorus, kuru īpatsvars bija no 49 % līdz 81 % katra faktora kopējā importa apjomā (111), savukārt Ķīnas imports Kolumbijā ietekmēja trīs faktorus, kuru īpatsvars samazinājās no 36 % līdz 65 % katra faktora kopējā importa apjomā (112). Šādi dati apstiprina viedokli, ka imports Indonēzijā principā, visticamāk, ir izkropļots salīdzinājumā ar importu Malaizijā un Kolumbijā – citās valstīs, kas ražo citronskābi.

(187)

Turklāt Huaheng iesniegtās cenu analīzes pamatā šķietami ir citas iespējamās reprezentatīvās valstis, ar kurām salīdzina Indonēziju. Huaheng uzstāja, ka ir jāsalīdzina Indonēzija ar Brazīliju un Turciju, kas līdz otrajam paziņojumam tika uzskatītas par nepiemērotām, nevis jāsalīdzina Indonēzija ar Malaiziju un Kolumbiju, kas ir citas iespējamās attiecīgās reprezentatīvās valstis, kuras Komisija analizēja otrajā paziņojumā. Turklāt Huaheng analīze ne vienmēr liecina, ka importa cenas Indonēzijā nav izkropļotas. Piemēram, salīdzinot Indonēziju ar Malaiziju un Kolumbiju, Indonēzija importēja mazāk kukurūzas nekā Malaizija un Kolumbija. Tas varētu būt saistīts ar pirmajā paziņojumā noteikto kukurūzas importa aizliegumu, pretēji Huaheng apgalvojumam, ka aizliegumam nebija kropļojošas ietekmes uz kukurūzu Indonēzijā.

(188)

Tāpēc jāsecina, ka, lai gan tika iesniegti atjaunināti finanšu dati par citronskābes ražotāju, šķiet, ka ĶTR izkropļotais eksports ietekmē Indonēziju vairāk nekā Malaiziju un Kolumbiju. Turklāt Indonēzija ir vienīgā valsts, attiecībā uz kuru tika konstatēti attiecīgie tirgus ierobežojumi. Šie kropļojumi ietekmē citronskābes ražotāja Indonēzijā finanšu datu ticamību. Tāpēc šajā sakarā izteiktie Huaheng apgalvojumi tika noraidīti.

(189)

CJS apgalvoja, ka Ajinomoto Malaysia pārtrauca MNG ražošanu Malaizijā pirms izmeklēšanas perioda, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu un pagaidu pasākumiem – EAPA apvienotā lieta 7950, ko izdeva ASV Muitas un robežsardzes dienests (113), un uz Ajinomoto Malaysia 2024. gada ziņojumu. Ajinomoto Malaysia pašlaik darbojas tikai kā tirgotājs un izplatītājs, bet ne kā MNG ražotājs. Tāpēc CJS uzskata, ka Komisija nevarēja ņemt vērā Ajinomoto Malaysia, nosakot PVA izmaksu un peļņas atsauces vērtību. Ja Komisija tomēr ņemtu vērā Ajinomoto Malaysia, CJS pieprasīja izmantot atšķirīgu sadales koeficientu, lai nošķirtu pārdoto preču izmaksas (“PPI”) un PVA izmaksas no kopējām izmaksām Ajinomoto Malaysia peļņas un zaudējumu pārskatos, savukārt Huaheng pieprasīja izslēgt izplatīšanas izdevumus no Ajinomoto Malaysia PVA izmaksām. Turklāt CJS atgādināja, ka imports Malaizijā bija vairāk izkropļots nekā imports Kolumbijā, pamatojoties uz Ķīnas importa daļu, un ka Ajinomoto Malaysia dati bija mazāk detalizēti nekā Kolumbijas citronskābes ražotāja Sucroal peļņas un zaudējumu pārskats. Turklāt Huaheng apgalvoja, ka lielākajā daļā galveno ražošanas faktoru importa apjomi Malaizijā bija mazāki nekā Indonēzijā. Visbeidzot, ja Komisija joprojām uzskatītu Malaiziju par attiecīgu reprezentatīvo valsti, CJS lūdza no etiķskābes atsauces vērtības aprēķina izslēgt importu Malaizijā no Apvienotās Karalistes augstās vienības cenas dēļ.

(190)

Komisija konstatēja, ka apgalvojums par Ajinomoto Malaysia MNG ražošanas pārtraukšanu ir pamatots, un piekrita, ka Ajinomoto Malaysia finanšu datus nevar izmantot kā avotu PVA izmaksu un peļņas atsauces vērtības noteikšanai. Tāpēc Komisijai nebija jāanalizē pārējie apgalvojumi attiecībā uz Ajinomoto Malaysia. Pēc tam, kad Komisija bija atbildējusi uz piezīmēm par otro paziņojumu, tā turpināja pārbaudīt, vai Malaiziju joprojām varētu uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti, kā teikts 199. apsvērumā. Tāpēc pārēji apgalvojumi attiecībā uz Malaiziju tika aplūkoti 201. apsvērumā.

(191)

Huaheng apgalvoja, ka otrā paziņojuma pielikumos ir izklāstīti dati vienīgi par importu Malaizijā no valstīm, kas nav Ķīna, bet ne dati par importu no Ķīnas.

(192)

Komisija uzskatīja, ka šis apgalvojums ir pamatots, un atklātajos lietas materiālos izpauda informāciju par importu Malaizijā no Ķīnas.

(193)

Huaheng arī apgalvoja, ka Brazīlija nav piemērota kā reprezentatīvā valsts, jo tā veido tikai minimālu daļu (tikai 2 %) no Indonēzijas kukurūzas cietes importa.

(194)

Komisija norādīja, ka, kā atgādināts 154. un 158. apsvērumā, tā jau bija secinājusi, ka Brazīlija nav piemērota reprezentatīvā valsts, jo nav viegli pieejamu finanšu datu par valīna ražotāju un ir pieejami novecojuši finanšu dati par citronskābes ražotāju. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(195)

Huaheng arī apgalvoja, ka Turcija nav piemērota reprezentatīvā valsts, jo kukurūzas cietes importa apjomi ir ārkārtīgi zemi, proti, tikai 0,5 % no importa Indonēzijā, un Huaheng uzskatīja, ka tā ir vispiemērotākā reprezentatīvā valsts. Turklāt Turcija ietekmēja inflācija, un Turcijas lira bija devalvēta salīdzinājumā ar euro.

(196)

Komisija norādīja, ka, kā atgādināts 165. apsvērumā, tā jau bija secinājusi, ka Turcija nav piemērota reprezentatīvā valsts, jo finanšu dati par citronskābes ražotāju, kas norādīti pirmajā paziņojumā, ir nepilnīgi. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(197)

Visbeidzot, Huaheng atkārtoja, ka Kolumbija nav piemērota reprezentatīvā valsts, jo kukurūzas cietes, ogļu un aktīvās ogles importa apjoms ir mazs.

(198)

Komisija norādīja, ka tā jau ir aplūkojusi šo piezīmi otrajā paziņojumā, kā atgādināts iepriekš 161. apsvērumā.

(199)

Pamatojoties uz piezīmēm, kas saņemtas pēc otrā paziņojuma, Komisija secināja, kā izklāstīts 190. apsvērumā, ka Ajinomoto Malaysia kā MNG ražotāja finanšu datus nevar izmantot kā atsauces vērtību, nosakot saprātīgas PVA izmaksas un peļņu. Tāpēc Komisija apsvēra, vai var izmantot otrā Malaizijas MNG ražotāja Ajinoriki Malaysia finanšu datus.

(200)

Tomēr papildus tam, ka jaunākie pieejamie finanšu dati par Ajinoriki Malaysia ir par 2022. gadu, kā izklāstīts 177. apsvērumā, nesenajā Komisijas izmeklēšanā attiecībā uz MNG (114) tika konstatēts, ka Ajinoriki Malaysia ir iesaistīta apiešanas praksē. Tāpēc tā finanšu datus nevarēja izmantot, lai noteiktu neizkropļotas atsauces vērtības PVA izmaksām un peļņai, jo tās izriet arī no tā, ka Ķīnas MNG tiek pārsūtīts caur Malaiziju, nevis tikai no īstās ražotnes (115).

(201)

Tāpēc, pamatojoties uz MNG ražošanu, Komisija vairs nevarēja uzskatīt Malaiziju par attiecīgu reprezentatīvo valsti. No tā izriet, ka Komisijai nebija jāatbild uz atlikušajām piezīmēm par Malaiziju, kas minētas 189. apsvērumā.

(202)

Turklāt 174.–176. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ nevienu no pārējām divām valstīm, kurās ražo MNG, t. i., Indonēziju vai Taizemi, nevar uzskatīt par attiecīgām reprezentatīvām valstīm.

(203)

Ņemot vērā to, ka neviena no potenciālajām reprezentatīvajām valstīm, kas ražo valīnu un MNG, nebija piemērota, un to, ka Huaheng iesniedza citronskābes ražotāja Indo Acidatama finanšu datus par 2024. gadu, Komisija atkārtoti pārbaudīja, vai kādu no potenciālajām reprezentatīvajām valstīm, kas ražo citronskābi, varētu uzskatīt par piemērotu.

(204)

Šajā sakarā, kā norādīts iepriekš 185. apsvērumā, lai gan Indo Acidatama dati ir jaunākie pieejamie dati, Indonēzijas importu vairāk ietekmē ievērojams imports no Ķīnas nekā Malaiziju un Kolumbiju. Kā paskaidrots iepriekš 170. apsvērumā par Malaiziju, par citronskābes ražotāju Asia Enterprise ir pieejami tikai nepilnīgi finanšu dati par 2023. gadu. Tomēr attiecībā uz Kolumbiju bija pieejami Sucroal dati par 2023. gadu. Lai gan iepriekš 162. apsvērumā Komisija ir secinājusi, ka Sucroal finanšu dati par 2024. gadu nebija atbilstoši, jo tā mazo peļņas procentu nevarēja uzskatīt par reprezentatīvu, Komisija atkārtoti pārbaudīja Sucroal finanšu datus par 2023. gadu un uzskatīja tos par pietiekami reprezentatīviem, jo īpaši Sucroal finanšu datus par 2023. gada vienu ceturksni, kas pārklājās ar izmeklēšanas periodu. Tāpēc – un ņemot vērā arī 161. apsvērumā izklāstīto analīzi par ražošanas faktora importu – Komisija, lai noteiktu neizkropļotas atsauces vērtības, nolēma izmantot Kolumbiju kā reprezentatīvo valsti un Sucroal finanšu datus par 2023. gadu.

(205)

Pēc otrā paziņojuma CJS lūdza, ja Kolumbija tiks izraudzīta par reprezentatīvo valsti, no CJS piezīmēs par pirmo paziņojumu norādītā atsauces vērtību aprēķina izslēgt importa datu galējās vērtības.

(206)

Tomēr Komisija CJS piezīmēs par pirmo paziņojumu nevarēja atrast nekādas norādes par šādām galējām vērtībām attiecībā uz Kolumbiju un šādas norādes varēja atrast tikai attiecībā uz Taizemi, kas nebija būtiskas, jo Taizeme netika izraudzīta par attiecīgu reprezentatīvo valsti. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(207)

Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, tika konstatēts, ka Kolumbija ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(208)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Kolumbija atbilst kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to varētu uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(209)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja ražošanas faktorus, piemēram, materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un ierosināt izmantošanai viegli pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību.

(210)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz Malaiziju kā reprezentatīvo valsti, izmantos datubāzi Global Trade Atlas (GTA) (116), lai noteiktu neizkropļotas izmaksas lielākajai daļai ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielām. Turklāt Komisija norādīja, ka tā izmantos Malaizijas Statistikas departamentu, lai noteiktu neizkropļotas darbaspēka izmaksas (117), Tenaga Nasional Berhad elektroenerģijas izmaksu noteikšanai (118) un Valsts ūdensapgādes pakalpojumu komisiju (SPAN) ūdens izmaksu noteikšanai (119).

(211)

Pēc otrā paziņojuma CJS lūdza Komisiju sniegt detalizētus aprēķinus par darbaspēku, elektroenerģiju un ūdeni.

(212)

Komisija atgādināja, ka tā parasti atklāj šādus aprēķinus iepriekšējas informācijas izpaušanas posmā. Tomēr, tā kā Komisija nolēma izmantot Kolumbiju, nevis Malaiziju kā attiecīgu reprezentatīvo valsti, iepriekšējas informācijas izpaušanas posmā tā sniedza detalizētus aprēķinus tikai par Kolumbiju.

(213)

Pēc otrā paziņojuma Komisija 208. apsvērumā secināja, ka attiecīgā reprezentatīvā valsts ir Kolumbija. Komisija izmantoja GTA, lai noteiktu neizkropļotas izmaksas lielākajai daļai ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielām un oglēm. Turklāt Komisija izmantoja Starptautiskās Darba organizācijas (“SDO”) statistiku, lai noteiktu neizkropļotas darbaspēka izmaksas (120), rūpnieciskos un komerciālos tarifus, ko piedāvā viens no lielākajiem elektroenerģijas piegādātājiem Kolumbijā, Enel S.A. (“Enel Colombia”), lai noteiktu neizkropļotas elektroenerģijas izmaksas (121), un ūdens tarifus, ko piedāvā ūdens piegādātājs Kolumbijas galvaspilsētā Bogotā, Acueducto S.A. (“Acueducto”), lai noteiktu neizkropļotas ūdens izmaksas (122).

(214)

Komisija otrajā paziņojumā arī informēja ieinteresētās personas, ka izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un sniedza pilnīgu informāciju, bija liels ražošanas faktoru skaits un nenozīmīgs dažu izejvielu īpatsvars kopējās ražošanas izmaksās, tāpēc šie nenozīmīgie posteņi tika grupēti sadaļā “palīgmateriāli”. Komisija otrajā paziņojumā arī informēja, ka aprēķinās palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēros šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās atsauces vērtības attiecīgajā reprezentatīvajā valstī. Šī pieeja tika saglabāta arī attiecībā uz Kolumbiju kā attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(215)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu iesniegto un pārbaudes apmeklējumos savākto informāciju, ir noteikti tālāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Valīna ražošanas faktori

(216)

Pēc otrā paziņojuma sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai, nosakot normālo vērtību, būtu jāņem vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju zemā ražošanas efektivitāte un no tā izrietošie ražošanas faktoru daudzumi.

(217)

Normālās vērtības aprēķinā Komisija izmantoja izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju paziņotos un Komisijas pārbaudītos daudzumus un ražošanas faktorus. Sūdzības iesniedzējs nepaskaidroja, kā šajos aprēķinos būtu jāņem vērā iespējamā zemā efektivitāte. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(218)

Lai Kolumbijas peso (COP) izteiktās cenas konvertētu Ķīnas juaņās (CNY), Komisija izmantoja COP valūtas kursu attiecībā pret EUR izmeklēšanas periodā un EUR valūtas kursu attiecībā pret CNY izmeklēšanas periodā, kas pieejams Eiropas Centrālās bankas tīmekļa vietnē. Izmantotais valūtas kurss bija 1 COP = 0,00181 CNY.

(219)

Komisija arī ietvēra arī izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, lai aptvertu izmaksas, kas nav iekļautas iepriekš minētajos ražošanas faktoros. Lai noteiktu šo summu, Komisija izmantoja izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju paziņotās izgatavošanas izmaksas, kas nebija iekļautas iepriekš minētajā atsevišķo ražošanas faktoru sarakstā. Šī metodika ir pienācīgi izskaidrota iepriekš 255. apsvērumā.

(220)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu Kolumbijā un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Regulas (ES) 2015/755 (129) 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Komisija nolēma neņemt vērā no ĶTR veikto importu reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi 138. un 139. apsvērumā, pastāvot nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, nav pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Tā kā nav pierādījumu, ka tiem pašiem kropļojumiem nav tāda pati ietekme uz eksportam paredzētajiem ražojumiem, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas.

(221)

Attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem Komisija Starptautiskā Tirdzniecības centra tirgus piekļuves kartē (130) konstatēja, ka, importējot Kolumbijā, ievedmuitas nodokļus piemēro četriem ražošanas faktoriem: kukurūza, kukurūzas ciete, glikozes monohidrāts un SOD, un aktīvā ogle. Ievedmuitas nodokļi attiecīgā gadījumā tika pieskaitīti Kolumbijā importēto ražošanas faktoru kopējai CIF vērtībai tādā līmenī, ko pamato importēto ražošanas faktoru izcelsme. Šo ražošanas faktoru atsauces vērtība, t. i., importa vienības cena, tika aprēķināta, pamatojoties uz samaksātā nodokļa vērtību.

(222)

Izejvielu piegādes transporta izmaksas, kas radušās izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām un pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām to pašu izejvielu izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transporta izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transporta izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transporta izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(223)

Pēc otrā paziņojuma sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai no GTA iegūtajai kukurūzas cenai būtu jāpieskaita uzcenojums, ņemot vērā to, ka Ķīnā tika izmantota ģenētiski nemodificēta kukurūza, kas ir dārgāka nekā ģenētiski modificēta kukurūza. Sūdzības iesniedzējs šādu korekciju noteica 6,5 % apmērā atbilstoši izmeklēšanai attiecībā uz lizīnu (131).

(224)

Komisija uzskatīja, ka šis apgalvojums ir pamatots. Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji patiešām iegādājās kukurūzu un kukurūzas cieti no Ķīnas iekšzemes piegādātājiem. Pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju (132), Ķīnā ražotā kukurūza parasti nav ĢMO. Turklāt Kolumbija importē kukurūzu galvenokārt no ASV. Kā konstatēts izmeklēšanā attiecībā uz lizīnu (133) un apstiprināts publiski pieejamā informācijā (134), ģenētiski modificētas kukurūzas izplatība ASV ir augsta. Tā kā ģenētiski nemodificēta kukurūza saņem piemaksu atšķirībā no ģenētiski modificētas kukurūzas, Kolumbijā importētās kukurūzas cena tika pielāgota, lai atspoguļotu cenu atšķirības. Izmantotie dati bija ģenētiski nemodificētas kukurūzas cenas ASV tirgū izmeklēšanas periodā, kas iegūtas no publiski pieejamiem ASV Lauksaimniecības departamenta nedēļas ziņojumiem (135), un piemaksa, kas piešķirta par ģenētiski nemodificētas lopbarības kukurūzu ASV tirgū izmeklēšanas periodā un iegūta no Fastmarkets.com vietnes. Šāda piemaksa, kas veidoja cenu starpību, bija 5,7 % no ģenētiski modificētas kukurūzas cenas.

(225)

Pēc otrā paziņojuma sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpievieno iepakojums ražošanas faktoriem, jo tas ievērojami palielināja ražošanas izmaksas.

(226)

Komisija norādīja, ka, definējot ražojuma veidus, pamatojoties uz faktoriem, kas ietekmēja izmaksas vai cenas saskaņā ar noteikto ražojuma kontroles numuru (“RKN”) struktūru, lai cita starpā salīdzinātu Savienības ražošanas nozares ražoto attiecīgo ražojumu un Ķīnas ražotāju eksportētāju ražoto ražojumu, iepakojuma izmaksas netika ņemtas vērā. Tā rezultātā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta f) apakšpunktu iepakojums tika ņemts vērā kā eksporta cenas korekcija. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(227)

Turklāt pēc otrā paziņojuma sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka GTA reģistrētās ogļu cenas attiecas uz oglēm ar zemu siltumspēju un ka tāpēc Komisijai būtu jākoriģē uz augšu valīna ražošanai nepieciešamais ogļu apjoms.

(228)

Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzējs nepamatoja, kāpēc GTA reģistrētās ogļu cenas attiecās uz oglēm ar zemu siltumspēju, un nepaskaidroja, kā tās būtu jākoriģē. Jebkurā gadījumā Komisijas metodikā ir ņemts vērā faktiskais ogļu daudzums, ko izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji izmanto valīna ražošanai. Tāpēc tajā jau ir ņemta vērā izmantoto ogļu siltumspēja. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(229)

Turklāt pēc otrā paziņojuma sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai ražošanas faktoru cenām, kas iegūtas no GTA, būtu jāpieskaita iekšzemes transporta izmaksas, jo šādas cenas bija CIF cenas.

(230)

Saskaņā ar savu praksi, kā norādīts iepriekš 222. apsvērumā, Komisija attiecīgo ražošanas faktoru atsauces vērtībām piemēroja transporta izmaksas, kuras izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ziņoja katram ražošanas faktoram un kuras izteiktas procentos no izejvielu izmaksām. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(231)

Visbeidzot, pēc otrā paziņojuma sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka fermentācijā parasti ir vajadzīgas ģenētiski modificētas baktērijas. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju atlīdzība par ģenētiski modificētām baktērijām veidoja 1–5 % no ražošanas izmaksām, un tās būtu jāiekļauj kā ražošanas faktors.

(232)

Komisija norādīja, ka, lai gan viens Ķīnas ražotājs eksportētājs maksāja atlīdzību saistībā ar valīnu, lietas materiālos nebija pierādījumu, ka šāda atlīdzība būtu saistīta ar ģenētiski modificētām baktērijām. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(233)

Vairākiem ražošanas faktoriem faktiskās ar tiem saistītās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izejvielu izmaksām izmeklēšanas periodā. Tā kā attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinus, lai kāds būtu bijis izmantotais avots, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksās, kā paskaidrots otrajā paziņojumā un iepriekš 214. apsvērumā.

(234)

Pēc otrā paziņojuma sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka divi ražošanas faktori (kas nav norādīti piezīmju nekonfidenciālajā versijā) nav uzskatāmi par palīgmateriāliem, jo to ieguldījums ražošanas izmaksās bija ievērojams un salīdzināms ar dažiem citiem neprecizētiem ražošanas faktoriem, kas nebija palīgmateriāli.

(235)

Komisija norādīja, ka abi attiecīgie ražošanas faktori nebija nozīmīgi, ņemot vērā to ieguldījumu ražošanas izmaksās, jo katrs no tiem veidoja niecīgu daļu no izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju ražošanas izmaksām. Turklāt visiem ražošanas faktoriem atsevišķi bija lielāka nozīme izgatavošanas izmaksās salīdzinājumā ar abiem attiecīgajiem izejresursiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(236)

Otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka tā analizēja izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju grāmatvedības praksi attiecībā uz blakusproduktiem/atkritumiem. Komisija piebilda, ka atkarībā no konstatējumiem pārbaudes apmeklējumos izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju telpās, Komisija lems par piemērotu veidu, kā aprēķināt atsauces vērtības blakusproduktiem/atkritumiem.

(237)

Pēc otrā paziņojuma, kurā Malaizija tika ierosināta kā attiecīgā reprezentatīvā valsts, CJS ierosināja izmantot vienkāršu vidējo cenu blakusproduktu/atkritumu importam Malaizijā, pamatojoties uz GTA, nevis vidējo svērto cenu, jo Malaizijā importa cenas bija ļoti atšķirīgas, kā rezultātā importa cenas no valstīm, kuras eksportē lielos apjomos, bija pārāk augstas, lai gan cenas no šādām valstīm nebija reprezentatīvas attiecībā uz starptautiskām cenām. Sūdzības iesniedzējs piekrita, ka šis CJS apgalvojums pamatoja tā viedokli, ka GTA cenas bija balstītas uz pārāk plašiem muitas kodiem un nediferencēja tajās klasificētos ražojumus. Konkrētāk, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka kukurūzas mitrās malšanas procesā iegūtie blakusprodukti galvenokārt tika izmantoti barībai, kuras cenu diapazons bija ievērojami mazāks nekā pārtikas produktu cenu diapazons. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju GTA cenas nebija pietiekami precīzas arī tāpēc, ka no GTA iegūtās cenas nediferencēja izmantošanu pārtikā vai barībā. Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, lai gan tirdzniecības dati attiecas uz ražošanas posmiem, kas vajadzīgi starp brīdi, kurā notiek atdalīšana no valīna ražošanas, līdz brīdim, kad blakusprodukti kļūst tirgojami, ražotāji eksportētāji ne vienmēr ziņo par enerģiju, kas vajadzīga, lai iegūtu šo augstāko vērtību, jo parasti to reģistrē atsevišķi. Šajā sakarā, atbildot uz sūdzības iesniedzēja piezīmēm, CJS norādīja, ka tas ziņoja par visām blakusproduktu materiālu izmaksām.

(238)

Komisija konstatēja, ka GTA importa cenas reprezentatīvajā valstī (ne tikai Malaizijā, kas ierosināta otrajā paziņojumā, bet arī Kolumbijā, kas izvēlēta 207. apsvērumā) atspoguļo blakusproduktu cenu tirgojamā veidā, bet neatspoguļo blakusproduktu ražošanas izmaksas. Tāpēc Komisija šo iespēju atmeta.

(239)

Pēc otrā paziņojuma CJS ierosināja novērtēt blakusproduktu, pamatojoties uz GTA importa cenām, no kurām atskaitītas tīrā izmaksas, kas rodas blakusproduktu pārstrādājot pārdošanai piemērotā veidā.

(240)

Komisija norādīja, ka šāda priekšlikuma rezultātā apstrādes izmaksas Ķīnā tiktu uzskatītas par uzticamām, jo tas samazinātu GTA importa cenas par izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju pārstrādes izmaksām. Jebkurā gadījumā šīs metodikas pamatā būtu GTA importa cenas kā atsauces vērtība, ko Komisija jau noraidīja. Tāpēc šis ierosinājums tika noraidīts.

(241)

Tā vietā sūdzības iesniedzējs pēc otrā paziņojuma ieguva alternatīvus publiskos avotus blakusproduktu cenu noteikšanai no datubāzēm un saziņas ar piegādātājiem un tirgotājiem.

(242)

Komisija apsvērtu šādus alternatīvus publiskos avotus tikai tad, ja nebūtu piemērotākas metodes blakusproduktu novērtēšanai.

(243)

Pēc otrā paziņojuma sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka blakusprodukti būtu jāvērtē attiecībā pret kukurūzas cenu atbilstoši izmeklēšanai attiecībā uz lizīnu (136). Šajā sakarā CJS savās piezīmēs par pirmo paziņojumu apgalvoja, ka blakusproduktu cenai nav tiešas saiknes ar tās kukurūzas cenu, no kuras tie ražoti. Saskaņā ar CJS sniegto informāciju blakusproduktu cenas atbilda to individuālajām tirgus plūsmām un tām bija savi unikālie tarifi, kā arī piedāvājuma un pieprasījuma konkurences apstākļi. CJS uzskatīja, ka to varētu pierādīt, salīdzinot kukurūzas vienības cenas ar tās blakusproduktu cenām, ko tas sniedza atbildēs uz anketas jautājumiem. Tāpēc CJS uzskata, ka kukurūzas vērtības izmantošana blakusproduktu vērtības aprēķināšanai nebūtu pamatota, jo nebija saiknes starp abiem, un CJS atkārtoti norādīja, ka piemērotākas ir GTA importa cenas.

(244)

Kā bija paredzēts otrajā paziņojumā, Komisija analizēja izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju grāmatvedības praksi attiecībā uz blakusproduktiem un pētīja to pieejamās cenas. Komisija konstatēja, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji uzskaitīja blakusproduktus, pamatojoties uz to pārdošanas cenu. Tādējādi šāda pārdošanas cena nebija blakusproduktu faktiskās ražošanas izmaksas.

(245)

Turklāt galvenās blakusproduktu kategorijas, par kurām ziņoja viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, ir tās, kas radās, kā galveno izejmateriālu izmantojot kukurūzu, piemēram, kukurūzas dīgļus, kukurūzas dīgļu miltus, kukurūzas sēklapvalku, savukārt blakusprodukts, par ko ziņoja otrs izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs, tika iegūts, kā galveno izejmateriālu izmantojot kukurūzas cieti, proti, olbaltumvielu pulveris. GTA datos konstatētā cenu dažādība atspoguļoja šajās blakusproduktu kategorijās iekļauto produktu atšķirīgās īpašības un lietojumus. Komisija norādīja, ka, lai gan blakusproduktu cenas zināmā mērā var ietekmēt noteikta dinamika, sūdzības iesniedzējs savās piezīmēs par otro paziņojumu ir parādījis, ka izmeklēšanas periodā pastāvēja cenu attiecība starp kukurūzu, no vienas puses, un kukurūzas lipekļa miltiem un kukurūzas lipekļa barību, no otras puses. Šāda tendence bija pietiekami stabila, lai būtu pretrunā CJS apgalvojumam, ka abas cenas nebija saistītas.

(246)

Tādējādi attiecībā uz blakusproduktiem Komisija atkarībā no izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja provizoriski izmantoja attiecību starp blakusprodukta cenu ĶTR un galvenā izejmateriāla, t. i., kukurūzas vai kukurūzas cietes, cenu ĶTR. Šo attiecību piemēroja kukurūzas vai kukurūzas cietes cenai Kolumbijā, kas iegūta no GTA un koriģēta ar koeficientu, ko piemēro ģenētiski nemodificētais kukurūzai, lai aprēķinātu atsauces vērtību šiem blakusproduktiem.

(247)

Detalizētu informāciju par algām dažādās Kolumbijas ekonomikas nozarēs publicē SDO. Komisija izmantoja jaunākos pieejamos statistikas datus par vidējām darbaspēka izmaksām ražošanas izmaksās Kolumbijā. Vidējā mēneša vērtība izmeklēšanas periodā ir pienācīgi koriģēta, lai ņemtu vērā citas iemaksas, pieskaitot darba devēja maksāto sociālo nodrošinājumu, tajā skaitā pensiju iemaksas un profesionālā riska nodokli: darba devēja iemaksas pensiju fondā 12 % apmērā, veselības apdrošināšanas iemaksas 8,5 % apmērā, algas nodokļi 6,5 % apmērā un riska prēmiju 4,35 % apmērā. Vidējās darbaspēka stundas izmaksas uz vienu pilnslodzes ekvivalentu (PSE) ir 20,44 CNY/darba stundā.

(248)

Elektroenerģijas cenu uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) Kolumbijā publicē Enel Colombia. Komisija izmantoja datus, kas aptver izmeklēšanas periodu, par elektroenerģijas cenām CNY/kWh rūpnieciskajiem lietotājiem atbilstīgajā patēriņa grupā. Vidējās elektroenerģijas izmaksas ir 1,46 CNY/kWh.

(249)

Pēc otrā paziņojuma, kurā Malaizija tika ierosināta kā attiecīgā reprezentatīvā valsts, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka elektroenerģijas cenas Malaizijā kopš 2014. gada nav koriģētas, bet ir paziņots par cenu pieaugumu, kas neietekmē izmeklēšanas periodu. Sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju atsauces vērtībai piemērot augšupvērstu korekcijas koeficientu.

(250)

Tā kā Komisija galu galā izmantoja Kolumbiju kā attiecīgu reprezentatīvo valsti, tai šis apgalvojums nebija jāizskata.

(251)

Kolumbijā ūdens cenu lietotājiem, kas nav patērētāji, publicē Bogotas ūdens piegādātājs Acueducto. Komisija izmantoja publicētos datus par izmeklēšanas periodu. Vidējās ūdens izmaksas ir 8,47 CNY/m3.

(252)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(253)

Lai noteiktu neizkropļotu un samērīgu PVA izmaksu un peļņas apjomu, Komisija kā pamatu PVA izmaksu un peļņas likmju noteikšanai, lai aprēķinātu normālo vērtību, izmantoja Kolumbijas uzņēmuma Sucroal finanšu datus par 2023. gadu, kas iegūti no Kolumbijas iestāžu uzturētas oficiālas datubāzes (137).

(254)

Komisija uzskatīja, ka šādi noteiktās likmes ļautu iegūt EXW tirdzniecības līmenim samērīgu PVA izmaksu un peļņas apjomu pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē.

(255)

Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, kas radās izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, tika izteiktas kā daļa no ražotāju eksportētāju faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(256)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(257)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam, ko bija norādījuši izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji. Šie patēriņa rādītāji tika pārbaudīti pārbaudē uz vietas izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju telpās. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar 3.2.12. iedaļā aprakstītajām neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī.

(258)

Lai iegūtu neizkropļotas ražošanas izmaksas, kā paskaidrots 255. apsvērumā, Komisija vispirms neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, pamatojoties uz katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja paziņoto izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu un materiālu izmaksu attiecību.

(259)

Pēc neizkropļotu izgatavošanas izmaksu noteikšanas Komisija piemēroja PVA izmaksas un peļņu, kā norādīts 252.–254. apsvērumā. Tās tika noteiktas, pamatojoties uz Sucroal PVA izmaksām un peļņu, kā paskaidrots 253. apsvērumā.

(260)

PVA izmaksas, izteiktas procentos no PPI un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 23,3 %. Peļņa, izteikta procentos no PPI un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, bija 9,5 %.

(261)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(262)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji eksportēja uz Savienību vai nu tieši, vai ar tāda saistīta uzņēmuma starpniecību ārpus Savienības, kurš darbojas kā tirgotājs, vai arī ar tāda saistīta tirgotāja starpniecību ārpus Savienības un saistīta uzņēmuma starpniecību Savienībā, kurš darbojas kā importētājs.

(263)

Ja izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cena, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā, bija cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par ražojumu, kuru eksportē uz Savienību pārdošanai.

(264)

Tiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, izmantojot saistītu importētāju, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā. Šajā gadījumā cena tika koriģēta, ņemot vērā visas izmaksas, kas radušās no importēšanas līdz tālākpārdošanai, tai skaitā PVA izmaksas, kā arī uzkrāto peļņu.

(265)

Komisija paļāvās uz faktiskajām PVA izmaksām, par kurām ziņoja saistītais importētājs. Attiecībā uz peļņu šajā procedūrā sadarbojās tikai viens nesaistīts importētājs, bet peļņas procents tika norādīts tikai konfidenciāli, un tāpēc to nevarēja izmantot saliktās eksporta cenas aprēķinā. Šā iemesla dēļ Komisija provizoriski paļāvās uz peļņu, kas izmeklēšanā attiecībā uz lizīnu (138) un iepriekšējā izmeklēšanā attiecībā uz konkrētu Ķīnas izcelsmes polivinilspirtu (“PVS”) importu (139) tika uzskatīta par samērīgu. Konkrēti, šī peļņa tika noteikta 6,89 % apmērā. Arī šajā lietā peļņa 6,89 % apmērā provizoriski tika uzskatīta par samērīgu, jo to guva nesaistīti importētāji, kas bija iesaistīti ķīmisko produktu tirdzniecībā.

(266)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW līmenī. Kā skaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālā vērtība un eksporta cena tika koriģētas, lai: i) tās norādītu EXW līmenī un ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un parādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(267)

Kā skaidrots 256.–261. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta EXW tirdzniecības līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksu un peļņas summām, kas šim tirdzniecības līmenim tika uzskatītas par samērīgām. Tāpēc, lai normālo vērtību atgrieztu EXW līmenī, nebija vajadzīgas nekādas korekcijas.

(268)

Pēc otrā paziņojuma CJS lūdza, ja Sucroal finanšu dati tiktu izmantoti kā PVA izmaksu un peļņas atsauces vērtība, koriģēt normālo vērtību, lai ņemtu vērā izplatīšanas izmaksas, kas iekļautas Sucroal PVA izmaksās saskaņā ar spriedumu Sinopec lietā (140). Saskaņā ar CJS sniegto informāciju, ja izplatīšanas izmaksas tiktu iekļautas PVA izmaksu aprēķinā, tiktu iegūta saliktā normālā vērtība tirdzniecības līmenī, kas nav EXW līmenis, un tas padarītu normālo vērtību nesalīdzināmu ar ražotāja eksporta cenu.

(269)

Komisija norādīja, ka Vispārējā tiesa savā spriedumā CCCME lietā (141), kas sekoja spriedumam Sinopec lietā, vispirms atgādināja, ka saskaņā ar judikatūru, ja kāda persona lūdz veikt pamatregulas 2. panta 10. punktā paredzētās korekcijas ar mērķi padarīt salīdzināmu normālo vērtību un eksporta cenu dempinga starpības noteikšanas nolūkā, šai personai ir jāpierāda, ka tās prasība ir pamatota. Pienākums pierādīt, ka ir veicamas pamatregulas 2. panta 10. punkta a)–k) apakšpunktā uzskaitītās konkrētās korekcijas, gulstas uz personu, kura uz tām vēlas atsaukties (142). No tā izriet, ka minētajā lietā, tāpat kā šajā izmeklēšanā, ieinteresētajām personām saskaņā ar judikatūru bija jāpierāda, ka prasītā korekcija ir vajadzīga, pamatojoties uz pierādījumiem, kurus tās iesniedz izmeklēšanas laikā (143).

(270)

Vispārējā tiesa sprieda, ka, lai arī korekciju veikšanas prakse var izrādīties vajadzīga saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, lai ņemtu vērā eksporta cenas un normālās vērtības atšķirības, kas ietekmē to salīdzināmību, šādus atskaitījumus nevar veikt no vērtības, kas tikusi “salikta” un līdz ar to nav reāla. Šādu vērtību principā neietekmē tādi faktori, kas var samazināt tās salīdzināmību, jo tā ir mākslīgi noteikta (144). Turklāt tāpat kā CCCME lietā, arī šajā izmeklēšanā normālās vērtības noteikšana katram ražojuma veidam, pamatojoties uz ražotāja cenu, ietvēra samērīgu PVA izmaksu apjomu, un nebija pieejama informācija, kas liecinātu, ka Sucroal PVA izmaksas ietvēra izplatīšanas izdevumus. Tādējādi, ņemot vērā Komisijas rīcības brīvību pamatregulas 2. panta 10. punkta piemērošanā (145), Komisijas pieeja atbilst jaunākajai judikatūrai attiecībā uz nepamatotiem apgalvojumiem, ka PVA izmaksās, kas izmantotas, lai aprēķinātu normālo vērtību saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, un ko Komisija uzskata par samērīgām EXW līmenī, esot iekļautas transporta izmaksas. Kā paskaidrots 266. apsvērumā(265), Komisija izvēlējās salīdzināt eksporta cenu un normālo vērtību EXW līmenī. Kā skaidrots 256.–261. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta EXW tirdzniecības līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksu un peļņas summām, kas šim tirdzniecības līmenim tika uzskatītas par samērīgām. Tāpēc, lai normālo vērtību atgrieztu EXW līmenī, nebija vajadzīgas nekādas korekcijas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(271)

Visbeidzot, Komisija nekonstatēja iemeslus normālās vērtības koriģēšanai.

(272)

Lai aprēķinātu eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā: muitas nodokli, citus importa maksājumus, pārvadājuma maksu, apdrošināšanu, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksas un papildu izmaksas, kā arī iepakojumu.

(273)

Korekcijas tika veiktas, ņemot vērā kredīta izmaksu un banku maksu faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(274)

Turklāt, ja ražotājs ražojumus pārdeva saistītam uzņēmumam un tie pēc tam tie tika eksportēti uz Savienību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu tika veiktas korekcijas attiecībā uz saistīto tirgotāju saņemto uzcenojumu, kad tika uzskatīts, ka tirgotāja funkcijas ir līdzīgas tā pārstāvja funkcijām, kurš strādā par komisijas maksu.

(275)

Komisija konstatēja, ka abi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji izmantoja grupas uzņēmumus tirdzniecības nolūkos. Tika konstatēts, ka saistīto tirgotāju funkcijas ir līdzīgas aģenta funkcijām. Šie saistītie tirgotāji guva peļņu par saviem pakalpojumiem un tirgoja plašu preču klāstu, kas nav attiecīgais ražojums.

(276)

Korekciju veica, atskaitot saistīto tirgotāju PVA izmaksas, savukārt izmantotā peļņa bija 6,89 %, kā paskaidrots iepriekš 265. apsvērumā.

(277)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(278)

Izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu.

(279)

Visiem pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Komisija noteica dempinga starpību, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, izteikts kā īpatsvars pārskatītajā kopējā importā no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā, kas tika noteikts, kā izklāstīts 285.–287. apsvērumā. Šajā gadījumā sadarbības līmenis ir augsts, jo izmeklēšanas periodā eksporta apjoms ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bija aptuveni 93 % no importa kopējā apjoma. Tādējādi Komisija nolēma ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, noteikt dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija izlasē iekļautajam atsevišķi pārbaudītajam uzņēmumam, kurš sadarbojās un kuram bija visaugstākā dempinga starpība.

(280)

Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(281)

Izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu izgatavoja viens Savienības ražotājs. Tāpēc tas uzskatāms par Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(282)

Dati, kas saistīti ar kaitējuma novērtēšanu, bija iegūti tikai no viena Savienības ražotāja, tāpēc konfidencialitātes apsvērumu dēļ kaitējuma analīzē skaitļi ir norādīti diapazonos. Tomēr indeksi ir balstīti uz faktiskajiem datiem, nevis diapazoniem.

(283)

Tika aprēķināts, ka izmeklēšanas periodā kopējais ražošanas apjoms Savienībā bija [1 800–3 200 tonnu]. Faktisko skaitli Komisija noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares, proti, Eurolysine, pārbaudīto ražošanas apjomu.

(284)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz i) pārbaudīto Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu nesaistītiem pircējiem Savienībā un ii) importu no attiecīgās valsts un visām pārējām trešām valstīm.

(285)

Uz attiecīgo ražojumu attiecas atlikušais KN kods, kas satur citus ražojumus, nevis attiecīgo ražojumu. Tāpēc importa apjomus izmeklēšanas periodā nebija iespējams vērtēt, pamatojoties vienīgi uz Eurostat datiem. Sūdzības iesniedzējs sniedza datus par eksportu no Ķīnas un Indonēzijas, kas ir vienīgās divas valstis, kuras eksportē uz Savienību, pamatojoties uz trešo personu datu sniedzēju aplēsēm.

(286)

Pēc datu sniedzēja pieprasījuma datu avotu nevarēja izpaust. Tomēr Komisija salīdzināja sniegtos datus ar citiem pieejamiem statistikas avotiem, t. i., Eurostat datiem, datiem, ko snieguši to izlasē iekļauto dalībvalstu muitas dienesti, kurās ir vislielākais izmeklējamā ražojuma importa apjoms, kā arī ar ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, atbildēm uz jautājumiem atlases veidlapās un izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(287)

Šī analīze atklāja, ka attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnas eksporta dati bija nepilnīgi, tāpēc tie tika koriģēti, pieskaitot pārbaudītos importa apjomus no izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(288)

Pamatojoties uz šo informāciju, Savienības patēriņam bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (tonnas)

(289)

Savienības valīna patēriņš tonnās attiecīgajā periodā kopumā palielinājās par 28 %, izņemot 2022. gadu, kad tas samazinājās. Samazinājums 2022. gadā un atgūšanās 2023. gadā galvenokārt bija saistīta ar smago putnu gripu Savienībā (146) apvienojumā ar pieprasījuma pēc valīna samazināšanos cūku barības tirgū (147), kas tieša ietekmēja valīna patēriņu Savienībā.

(290)

Kā minēts 285. apsvērumā, Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Ķīnas un Indonēzijas tirdzniecības statistiku, ko nodrošināja specializēti tirgus izpētes pakalpojumu sniedzēji un iesniedza sūdzības iesniedzējs, un tas tika koriģēts, ņemot vērā informāciju, ko sniedza izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās.

(291)

Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz importa apjomu no attiecīgās valsts un patēriņu Savienībā.

(292)

Importam no Ķīnas Savienībā bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa apjoms (tonnas) un tirgus daļa

(293)

3. tabulā redzams, ka attiecīgajā periodā imports no Ķīnas Savienībā nepārtraukti un būtiski palielinājās par 57 %.

(294)

Attiecīgajā periodā valīna imports no Ķīnas palielinājās par [8 000–16 000] tonnām. Tas nozīmēja, ka Ķīnas importa kopējā tirgus daļa Savienībā palielinājās par 23 % – no [60–70 %] 2021. gadā līdz [78–88 %] izmeklēšanas periodā.

(295)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz attiecīgā ražojuma vidējām svērtajām importa cenām attiecīgajā periodā, ko iesniedza muitas dienesti. Importa cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz pārbaudītām izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(296)

Importa no attiecīgās valsts Savienībā vidējai svērtajai cenai bija šāda dinamika:

4. tabula

Importa cenas (EUR/tonnas)

(297)

Ķīnas importa cenas attiecīgajā periodā samazinājās no 4 156 EUR par tonnu līdz 3 002 EUR par tonnu, t. i., par 28 %. Laikposmā no 2021. līdz 2022. gadam tās palielinājās par 27 %, bet pēc tam 2023. gadā un izmeklēšanas periodā ievērojami samazinājās par 43 % salīdzinājumā ar 2022. gadu. Tādējādi attiecīgajā periodā cenas samazinājās no 5 296 EUR par tonnu 2022. gadā līdz 3 002 EUR par tonnu izmeklēšanas periodā.

(298)

Ķīnas importa cenas pēc 2022. gada turpināja samazināties, kā rezultātā 2023. gadā un IP cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Turklāt, izņemot 2021. gadu, Ķīnas importa cenas attiecīgajā periodā saglabājās zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām.

(299)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(300)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražošanas nozares teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Saistībā ar importu no attiecīgās valsts Savienības tirgū tas uzrādīja vidējo svērto cenu samazinājuma starpību no 9,5 % līdz 22,2 %. Cenu samazinājums tika konstatēts attiecībā uz 99 % izlasē iekļauto uzņēmumu importēto apjomu.

(301)

Komisija apsvēra arī citas cenu radītās ietekmes, jo īpaši cenu būtisku apspiešanu. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas ievērojami palielinājās galvenokārt enerģijas un izejvielu izmaksu pieauguma dēļ (sk. 320. apsvērumu). Tajā pašā laikā imports no Ķīnas visu laiku turpināja pieaugt, un cenas pēc 2022. gada pastāvīgi samazinājās, tāpēc Savienības ražošanas nozarei nebija iespējams pārdot ražojumu par cenu, kas sedza tās ražošanas izmaksas, izņemot 2021. gadu, kad Savienības ražošanas nozare bija gandrīz rentabla. Šī cenu apspiešana apstiprināja, ka imports par dempinga cenām no Ķīnas izraisīja Savienības ražošanas nozares rentabilitātes zudumu.

(302)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(303)

Savienības ražošanas nozare izmantoja noteiktu apjomu pašu vajadzībām, bet, ņemot vērā nelielos apjomus salīdzinājumā ar tās kopējo pārdošanas apjomu, tika uzskatīts, ka tam nevarēja būt būtiska ietekme uz kaitējuma rādītājiem, un tāpēc tas netika analizēts atsevišķi.

(304)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Tā kā Eurolysine ir vienīgais ražotājs Savienībā, abi datu kopumi tika noteikti, pamatojoties uz pārbaudītām Eurolysine atbildēm uz anketas jautājumiem, un tika konstatēts, ka tie ir reprezentatīvi attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(305)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(306)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, investīcijas, peļņa no investīcijām un spēja piesaistīt kapitālu.

(307)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(308)

Neraugoties uz patēriņa pieaugumu Savienībā attiecīgajā periodā, kas norādīts 5. tabulā, Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomi ievērojami samazinājās.

(309)

Attiecīgajā periodā ražošanas apjoms 2022. gadā ievērojami samazinājās, proti, par 43 % salīdzinājumā ar apjomu 2021. gadā. 2023. gadā tas saglabājās salīdzinoši stabils un nedaudz palielinājās. Samazinājumu 2022. gadā galvenokārt izraisīja mazāks patēriņš Savienības tirgū putnu gripas dēļ, kā paskaidrots 289. apsvērumā, apvienojumā ar pastāvīgo Ķīnas importa pieaugumu. Izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms strauji samazinājās par 38 % salīdzinājumā ar 2023. gadu. Kopumā attiecīgajā periodā ražošanas apjoms saruka par 79 %. No 2021. gada Savienības ražošanas nozare pieredzēja būtisku valīna importa pieaugumu no Ķīnas par cenām, kas bija zemākas par tās ražošanas izmaksām, un tāpēc Savienības ražošanas nozare nevarēja ar tām konkurēt. Tā rezultātā Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā samazināja ražošanas apjomu, tostarp uz laiku apturot valīna ražošanu.

(310)

Ražošanas jauda attiecas uz uzstādīto jaudu, kas attiecīgajā periodā saglabājās stabila. Tā rezultātā jaudas izmantojums mainījās tieši atbilstoši ražošanas apjomam.

(311)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas daudzumam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Pārdošanas daudzums un tirgus daļa

(312)

Attiecīgajā periodā pārdošanas apjoms sekoja ražošanas apjoma samazinājumam un attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās, proti, par 74 %. Pārdošanas apjoma samazinājums uzrādīja pastāvīgu tendenci – no 2021. līdz 2022. gadam tas samazinājās par 40 %, savukārt 2023. gadā – vēl par 12 %. Izmeklēšanas periodā pārdošanas apjoms strauji samazinājās vēl par 22 %.

(313)

Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma ievērojamais samazinājums apvienojumā ar lielāku patēriņu Savienībā izraisīja ievērojamu tirgus daļas samazinājumu no [30–40 %] 2021. gadā līdz [3–13 %] izmeklēšanas periodā.

(314)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(315)

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē 2021.–2023. gadā saglabājās salīdzinoši stabila, nedaudz samazinoties 2022. gadā un palielinoties 2023. gadā. Tomēr krass kritums notika izmeklēšanas periodā, kad Savienības ražotājam uz laiku bija jāpārtrauc izmeklējamā ražojuma ražošana. Kopumā attiecīgajā periodā nodarbinātība samazinājās par 45 %.

(316)

Ražīgums atspoguļoja ražošanas apjoma un nodarbinātības pārmaiņas. Attiecīgajā periodā ražīgums samazinājās par 62 %, jo ievērojami samazinājās Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoms.

(317)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa apjomu no attiecīgās valsts un tā cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(318)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu. Tāpēc nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējamu iepriekšēju dempingu.

(319)

Savienības ražošanas nozares vidējās svērtās vienības pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā mainījās šādi:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(320)

Attiecīgajā periodā pārdošanas cenas 2022. un 2023. gadā palielinājās, bet pēc tam izmeklēšanas periodā strauji samazinājās. Kopumā pārdošanas cena attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās par 3 %. Vienlaikus palielinājās arī vienības ražošanas izmaksas, lai gan daudz straujāk nekā vienības pārdošanas cenas. Ražošanas izmaksu pieaugumu galvenokārt noteica elektroenerģijas, izejvielu (piemēram, cukura, amonjaka, sojas vai sārma), tvaika un nemainīgās izmaksas. Turklāt ražošanas un pārdošanas apjoma krasais samazinājums izraisīja nemainīgo izmaksu pieaugumu uz vienu valīna vienību. Attiecīgi ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās par 56 %. Šis izmaksu pieaugums bija īpaši izteikts 2022. un 2023. gadā, kad ražošanas izmaksas palielinājās attiecīgi par 53 % un 22 %. Izmeklēšanas periodā vienības ražošanas vidējās izmaksas samazinājās par 19 %.

(321)

Izņemot 2021. gadu, visā attiecīgajā periodā vidējās pārdošanas cenas bija ievērojami zemākas par vienības ražošanas izmaksām, neraugoties uz pieaugumu 2022. un 2023. gadā.

(322)

Savienības ražošanas nozares vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(323)

Savienības ražošanas nozares vidējās izmaksas uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā samazinājās, proti, par 13 %. Šo samazinājumu galvenokārt var skaidrot ar zemākām algām un citām darbaspēka izmaksām, kas saistītas ar attiecīgo produktu, tostarp ar to, ka tika “iesaldētas” algas, nodarbinātie uz laiku tika atbrīvoti no darba un tika palielināts darba dienu skaits bez kompensācijas pilnā apmērā.

(324)

Savienības ražošanas nozares krājumu līmenim attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Krājumi

(325)

Preču krājumi laikposmā no 2021. līdz 2022. gadam samazinājās, taču pēc tam palielinājās 2023. gadā un izmeklēšanas periodā. Tomēr tie nesasniedza 2021. gada līmeni.

(326)

Attiecīgajā periodā, izņemot 2022. gadu, krājumi perioda beigās procentos no ražošanas apjoma palielinājās un izmeklēšanas periodā sasniedza [19 %–29 %], jo Savienības ražošanas nozare importa radītās konkurences dēļ nespēja pārdot arvien lielāku iepriekšējo krājumu apjomu un samazinājās ražošanas apjoms.

(327)

Savienības ražošanas nozares rentabilitātei, naudas plūsmai, investīcijām un ienākumam no investīcijām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, investīcijas un ienākums no investīcijām

(328)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare cieta nopietnus zaudējumus, izņemot 2021. gadu, kad Savienības ražošanas nozare guva nelielu peļņu. Izmeklēšanas periodā tā cieta ievērojamus zaudējumus, kad uz vairākiem mēnešiem ražošana tika pārtraukta, ņemot vērā importa par dempinga cenām pastāvīgo pieaugumu, kas izraisīja ievērojamu cenu spiedienu Savienības tirgu, kā rezultātā samazinājās pārdošanas apjoms un īslaicīgi tika apturēta ražošana. Attiecīgajā periodā nozares rentabilitāte samazinājās par aptuveni 60 procentpunktiem.

(329)

Visā attiecīgajā periodā naudas plūsma bija negatīva, izņemot 2021. gadu, kas galvenokārt bija saistīts ar izteikti negatīvu rentabilitāti. Izmeklēšanas periodā naudas plūsma uzlabojās, lai gan tā joprojām bija negatīva, bet tas bija saistīts ar iepriekš turēto krājumu pārdošanu apvienojumā ar ļoti maziem ražošanas apjomiem, samazinot krājumus un radot izdevumus, kas nebija saistīti ar izejošajām naudas plūsmām.

(330)

Visā attiecīgajā periodā investīcijas tika veiktas galvenokārt tāpēc, lai saglabātu esošās ražotnes un ražošanas jaudu. Tika veiktas arī investīcijas, lai nodrošinātu atbilstību vides standartiem un samazinātu emisijas. Savienības ražošanas nozares sarežģītais ekonomiskais stāvoklis un no tā izrietošā nepietiekamā rentabilitāte bija galvenais iemesls jaunu investīciju trūkumam valīna ražošanas jaudas palielināšanā.

(331)

Ienākums no investīcijām ir peļņa, kas izteikta procentos no investīciju neto uzskaites vērtības. Pēc Savienības ražošanas nozarē novērotās izteikti negatīvās peļņas ienākums no investīcijām attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās un bija izteikti negatīvs, izņemot 2021. gadu.

(332)

Savienības ražošanas nozares spēja piesaistīt kapitālu tika negatīvi ietekmēta, ņemot vērā negatīvo atdevi no kapitāla, nopietnos zaudējumus un negatīvo naudas plūsmu attiecīgajā periodā.

(333)

Visi galvenie kaitējuma rādītāji attiecīgajā periodā liecināja par izteikti negatīvām tendencēm, kas izmeklēšanas periodā vēl vairāk pastiprinājās.

(334)

Tādējādi Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms un pārdošanas apjoms krasi samazinājās attiecīgi par 79 % un 74 %. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par aptuveni 80 % – no [30–40 %] 2021. gadā līdz [3–13 %] izmeklēšanas periodā.

(335)

Lai gan Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena kopumā attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās, proti, par 3 %, tā no 2023. gada līdz izmeklēšanas periodam ievērojami samazinājās par 24 % un bija zemāka par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām gandrīz visā attiecīgajā periodā, izņemot 2021. gadu. Tas galvenokārt bija saistīts ar pieaugošo Ķīnas importa apjomu, kas konkurēja ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem, apvienojumā ar Ķīnas importa radīto cenu spiedienu ar cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām izmeklēšanas periodā, un tas radīja spiedienu uz Savienības ražošanas nozari, neļaujot tai paaugstināt cenas līdz ilgtspējīgam līmenim, lai segtu savas ražošanas izmaksas.

(336)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare saskārās ar būtisku ražošanas izmaksu pieaugumu par 56 %. Tomēr tā nevarēja novirzīt šo izmaksu pieaugumu uz pircējiem, kad ievērojami samazinās pārdošanas apjomi importa no Ķīnas dēļ – tā tirgus daļa attiecīgā perioda sākumā jau pārsniedza 60 % un tajā pašā periodā palielinājās par 23 %. Šis pārdošanas apjoma samazinājums izraisīja pastāvīgo izmaksu un līdz ar to ražošanas izmaksu pieaugumu, ko Savienības ražošanas nozare nevarēja segt, palielinot pārdošanas cenas, jo pastāvēja spiediens, ko izraisīja Ķīnas cenas, kā minēts 298. apsvērumā. Rezultātā situācija Savienības ražošanas nozarē, kurai kopš 2022. gada bija radušies divciparu skaitļos rakstāmi zaudējumi, ievērojami pasliktinājās, un izmeklēšanas periodā tai bija uz laiku jāpārtrauc ražošana. Šī krasā Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās atspoguļojās arī citu galveno rādītāju, piemēram, nodarbinātības, produktivitātes, krājumu, naudas plūsmas un ienākuma no investīcijām, dinamikā.

(337)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(338)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija raudzījās, lai iespējamais kaitējums, ko izraisījuši citi faktori, kuri nav imports no attiecīgās valsts par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir: imports no citām trešām valstīm, Savienības ražotāja eksporta rādītāji un izejvielu un enerģijas izmaksu pieaugums.

(339)

Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās sakrita ar importa par dempinga cenām no Ķīnas straujo pieaugumu. Kā izklāstīts 293. apsvērumā, imports no attiecīgās valsts attiecīgajā periodā palielinājās par 57 %, un tā rezultātā tirgus daļa palielinājās par 23 %, izmeklēšanas periodā sasniedzot [78–88 %]. Kā izklāstīts 311. apsvērumā, tajā pašā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 74 % un, kā izklāstīts 313. apsvērumā, attiecīgajā periodā tās tirgus daļa samazinājās par 80 % – no [30–40 %] 2021. gadā līdz [3–13 %] izmeklēšanas periodā.

(340)

Ķīnas importa cenas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām izmeklēšanas periodā, un vidējās importa cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām kopš 2022. gada, kā rezultātā Savienības ražošanas nozares stāvoklis arvien pasliktinājās. Kā izklāstīts 301. apsvērumā, imports no Ķīnas izraisīja arī cenu apspiešanu attiecīgajā periodā, kad Savienības ražošanas nozare nevarēja pārdot dārgāk par tās ražošanas izmaksām, ņemot vērā spiedienu, ko radīja imports par dempinga cenām. Cenu apspiešana bija īpaši izteikta izmeklēšanas periodā.

(341)

Tāpēc Komisija secināja, ka būtisks importa pieaugums no Ķīnas par cenām, kas bija ievērojami zemākas par Savienības cenām, nodarīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(342)

Izmeklējamo ražojumu attiecīgajā periodā importēja tikai Indonēzija. Importa no Indonēzijas cenām un apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Imports no Indonēzijas

(343)

Imports no Indonēzijas sāka iekļūt Savienības tirgū 2023. gadā, sasniedzot [12–22 %] tirgus daļu. Izmeklēšanas periodā importa apjoms atkal samazinājās, ko atspoguļoja arī tirgus daļas samazinājums. Importa no Indonēzijas apjoms un tirgus daļa 2023. gadā un izmeklēšanas periodā bija ievērojami mazāki par importa no Ķīnas apjomu un tirgus daļu. Vidējās importa cenas no Indonēzijas uzrādīja lejupejošu tendenci, bet līmenis pārsniedza vidējo importa cenu no Ķīnas. Importa cenas no Indonēzijas arī bija zemākas par Savienības ražošanas nozares vienības pārdošanas cenu. Tāpēc Komisija secināja, ka imports no Indonēzijas nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(344)

Savienības ražošanas nozares eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

13. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(345)

Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjoms veidoja tikai nelielu daļu no tās kopējā valīna pārdošanas apjoma, izņemot izmeklēšanas periodu, kurā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū ievērojami samazinājās un tādējādi relatīvā izteiksmē eksporta pārdošanas daļa kopējā pārdošanas apjomā palielinājās. Savienības ražošanas nozare izmeklējamo ražojumu pārdeva tikai kaimiņvalstīm, piemēram, Apvienotajai Karalistei vai Norvēģijai. Eksporta cena atbilda cenu tendencei Savienības tirgū, un 2021.–2023. gadā tā palielinājās, bet pēc tam izmeklēšanas periodā strauji samazinājās. Izmeklēšanas periodā šīs cenas bija nedaudz augstākas nekā vidējā pārdošanas cena Savienības tirgū. Kopumā eksporta cenas uz pārējām trešām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 11 %. Komisija uzskatīja, ka, tā kā Ķīna ir nozīmīga valīna eksportētāja, tostarp uz Savienības ražošanas nozares eksporta tirgiem uz kaimiņvalstīm, Savienības ražošanas nozarei šajos tirgos bija jākonkurē ar importu no Ķīnas.

(346)

Pamatojoties uz to, Komisija šajā posmā uzskatīja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta pārdevumi uz citām trešām valstīm neizraisīja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(347)

Enerģijas un dažu izejvielu izmaksu pieaugums, ko izraisīja karš Ukrainā, ietekmēja ražošanas izmaksas. Tomēr izmeklēšanas periodā šī tendence mainījās. Savienības ražošanas nozare, neraugoties uz cenu pieaugumu 2022. gadā un vēl vairāk 2023. gadā, nevarēja pilnībā atspoguļot pārdošanas cenu pieaugumu Savienības tirgū, tāpēc pārdošana radīja zaudējumus. Tas ir saistīts ar cenu spiedienu, ko radīja imports no Ķīnas, kurš attiecīgajā periodā Savienības tirgū bija ievērojams un pieauga. Tādējādi Komisija šajā posmā secināja, ka izmaksu pagaidu pieaugums nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(348)

Izmeklēšana parādīja korelāciju starp importa par dempinga cenām pieaugumu no attiecīgās valsts un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Ievērojamais importa apjoma pieaugums par zemākām cenām ir radījis lielu cenu spiedienu uz Savienības tirgu un izraisījis ievērojamu Savienības ražošanas nozares ražošanas, pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazinājumu.

(349)

Ķīnas importa vidējās cenas 2022. gadā bija zemākas par Savienības ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām. Vienlaikus Ķīnas importa tirgus daļa, kas attiecīgā perioda sākumā jau pārsniedza 60 %, palielinājās par 23 %. Pārdošanas apjoma un līdz ar to arī ražošanas apjoma samazināšanās izraisīja pastāvīgo izmaksu pieaugumu, kā rezultātā ievērojami pieauga vienības izmaksas Savienības ražošanas nozarē. Lai gan Savienības ražošanas nozare centās saskaņot savas cenas ar izmaksu pieaugumu, tai tas neizdevās, jo vienlaikus imports no Ķīnas absolūtā un relatīvā izteiksmē turpināja ievērojami palielināties par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares izmaksām un pārdošanas cenām. Šī situācija izraisīja ievērojamu cenu apspiešanu Savienības tirgū, kā rezultātā krasi samazinājās pārdošanas apjoms, tirgus daļa un rentabilitāte, kas no 2022. gada radīja ievērojamus zaudējumus.

(350)

Tādējādi Komisija konstatēja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(351)

Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no kaitīgās ietekmes, kuru izraisījis imports par dempinga cenām. Tomēr šo faktoru ietekme uz negatīvajām norisēm Savienības ražošanas nozarē bija nenozīmīga.

(352)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori atsevišķi vai kopā nav mazinājuši cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu.

(353)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei radījis imports par dempinga cenām.

(354)

Kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražošanas nozare varētu gūt mērķa peļņu, ražojumus pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 7. panta 2.d punkta nozīmē.

(355)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no valsts, uz kuru attiecas izmeklēšana, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un investīcijas, pētniecību, izstrādi un inovāciju, un rentabilitātes līmeni, kas gaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt mazākam par 6 %.

(356)

Vispirms Komisija noteica pamatpeļņu, kas normālos konkurences apstākļos sedz visas izmaksas, vidējo peļņu, kas gūta sešos gados pirms attiecīgā perioda sākuma un pirms attiecīgā ražojuma importa no Ķīnas ievērojamā pieauguma. Šis rentabilitātes līmenis ļāva uzņēmumam segt izmaksas, pētniecību, izstrādi un inovāciju saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu. Šādi noteiktais peļņas procents bija [6–12 %].

(357)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija novērtēja turpmākās izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un to protokoliem un Ia pielikumā minētajām SDO konvencijām un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas termiņā, kurš atbilst 11. panta 2. punktam. Pamatojoties uz pamatregulas 7. panta 2.d punktu, uzņēmums norādīja uz nelielām investīcijām, kas tiktu veiktas normālos apstākļos, bet netika veiktas, un dažādām turpmākām izmaksām, kas saistītas ar ES vides un darba standartu izpildi. Tomēr šādi apgalvojumi nebija pamatoti.

(358)

Pamatojoties uz minēto un piemērojot minēto mērķa peļņas procentu (sk. 356. apsvērumu) Savienības ražotāja ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā, Komisija aprēķināja Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma cenu, kas nerada kaitējumu, un ieguva [6 000–6 900] EUR par tonnu.

(359)

Tad Komisija noteica kaitējuma starpības līmeni, salīdzinot izlasē iekļauto ĶTR ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kura tika noteikta, lai aprēķinātu cenu samazinājumu, ar Savienības ražotāja izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(360)

Kaitējuma novēršanas līmenis attiecībā uz “pārējiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visu pārējo Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importu” ir noteikts tādā pašā veidā, kādā dempinga starpība šiem uzņēmumiem (sk. Iepriekš 3.5. iedaļu):

(361)

Atbilstīgi minētajam novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu būtu jānosaka šādi pagaidu antidempinga maksājumi:

(362)

Komisija, nolēmusi piemērot pamatregulas 7. panta 2. punktu, pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var skaidri secināt, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas rada kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(363)

Izmeklēšana parādīja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts. Šis imports izraisīja būtisku cenu apspiešanu, liekot Savienības ražošanas nozarei pārdot zem pašizmaksas. Tā rezultātā Savienības ražošanas nozare cieta lielus zaudējumus. Imports no Ķīnas ievērojami samazināja Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības tirgū, kā rezultātā ievērojami palielinājās importa apjomi un tirgus daļa uz Savienības ražošanas nozares rēķina.

(364)

Pasākumiem būtu jāveicina valīna cenu pieaugums Savienības tirgū, kas ļautu Savienības ražošanas nozarei paaugstināt pārdošanas cenas līdz ilgtspējīgam līmenim. Cenu pieaugums arī ļautu Savienības ražošanas nozarei atgūt ražošanas un pārdošanas apjomus un tādējādi samazināt vienības izmaksas, gūstot labumu no apjomradītiem ietaupījumiem. Tas, visticamāk, novērstu turpmāku importa pieaugumu no Ķīnas par ļoti zemām cenām un ļautu nozarei sākt atgūties.

(365)

No otras puses, ja pasākumi netiks noteikti, Ķīnas importa radītais cenu un apjoma spiediens turpināsies un, iespējams, pat palielināsies. Tas būtiski negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozares stāvokli, ko jau smagi ietekmējis imports no Ķīnas un kam nodarīts būtisks kaitējums, radot neilgtspējīgus zaudējumus kopš 2022. gada, kas, visticamāk, izraisīs valīna ražošanas pārtraukšanu visā Savienībā kopumā.

(366)

Tāpēc tiek secināts, ka pasākumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(367)

Izmeklēšanā pieteicās divi importētāji, bet tikai viens iesniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Šis importētājs pārstāvēja aptuveni [5–10 %] no kopējā Ķīnas importa Savienībā izmeklēšanas periodā. Uzņēmums izplata aminoskābes, tostarp valīnu, daudznacionālam uzņēmumam, kam ir rūpnīca Ķīnā. Šis importētājs atbalstīja pasākumus, izņemot piegādātāju, kurš apgalvoja, ka tas cieš no citu Ķīnas ražotāju eksportētāju importa par zemām cenām, kas radīja ievērojamu cenu spiedienu uz to tālākpārdošanas cenām Savienībā.

(368)

Izmeklēšanā atklājās, ka šis importētājs izplatīja plašu ķimikāliju klāstu un aptvēra dažādas nozares (148). Valīna imports no Ķīnas veidoja tikai nenozīmīgu daļu no tā kopējā uzņēmējdarbības apjoma.

(369)

Pamatojoties uz to, Komisija provizoriski secināja, ka pasākumiem nebūtu būtiskas negatīvas ietekmes uz importētājiem.

(370)

Valīnu izmanto dzīvnieku barībā, farmācijā un pārtikā (uztura bagātinātāji). Pašlaik Savienības ražošanas nozare ražo tikai barībā izmantojamu valīnu, ko tā pārdod barības ražotājiem, kas, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares zināšanām par tirgu, ir lielākais tirgus Savienībā salīdzinājumā ar pārtikas un farmācijas valīnu.

(371)

Valīnu, ko izmanto dzīvnieku barībā, galvenokārt izmanto cūkgaļas un mājputnu gaļas nozarē. Lietotāji parasti ir barības maisījumu ražotāji, kas bagātina barību ar dažādām aminoskābēm. Divi, kas saistīti ar barībā izmantojama valīna lietotājiem Savienības ražošanas nozarē, pieteicās, lai atbalstītu pasākumus. Neviens cits lietotājs nepieteicās, ieskaitot pārtikā vai farmācijā izmantojama valīna lietotājus.

(372)

Pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares un lietotāju sniegto informāciju atbildēs uz anketas jautājumiem, valīna īpatsvars kopējā barības sastāvā ir nenozīmīgs, t. i., aptuveni 0,03 % cūku barībā un aptuveni 0,06 % broileru barībā. Tomēr – atkarībā no dzīvnieka fizioloģiskās stadijas un barības maisījuma – tiek lēsts, ka kopējā barības sastāvā var izmantot līdz 1 kg uz tonnu valīna, kas atbilst 0,1 %. Tāpēc paredzams, ka valīna cenu pieaugums būtiski negatīvi neietekmēs lietotāju barības izmaksas.

(373)

Turklāt abi lietotāji norādīja, ka nevēlas kļūt pārāk atkarīgi no valīna importa no attiecīgās valsts, ņemot vērā iespējamos piegādes riskus, piemēram, transportu, pandēmijas vai citus potenciāli traucējošus ārējos faktorus.

(374)

Tā kā lietotāji nesniedza nekādu citu informāciju, ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka antidempinga pasākumu noteikšana, visticamāk, būtiski neietekmēs lietotāju stāvokli.

(375)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pasākumu noteikšana attiecīgās valsts izcelsmes attiecīgā ražojuma importam nebūtu Savienības interesēs.

(376)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko varētu izraisīt imports par dempinga cenām.

(377)

Pagaidu antidempinga pasākumi būtu jānosaka Ķīnas izcelsmes valīna importam saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām (sk. 359.un 361. apsvērumu). Maksājumu apjoms tika noteikts dempinga starpības vai kaitējuma starpības līmenī atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem bija mazāks.

(378)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(379)

Uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādējādi tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši konkrēti minēti tiesību subjekti. Uz tādu attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, arī subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(380)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(381)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot zemāku maksājuma likmi.

(382)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un pēc tam piemērot valsts mēroga maksājumu.

(383)

Kā minēts 3. apsvērumā, Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē. Reģistrācija notika, lai maksājumus varētu potenciāli iekasēt ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu.

(384)

Ņemot vērā pagaidu posmā izdarītos konstatējumus, importa reģistrēšana būtu jāpārtrauc / vairs nebūtu jāturpina.

(385)

Šajā procedūras posmā nav pieņemts lēmums par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

(386)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas, ka plānots noteikt pagaidu maksājumus. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām izpaustie aprēķini ir pareizi.

(387)

Huaheng iesniedza piezīmes par atsauces vērtības aprēķināšanu blakusproduktam. Ņemot vērā minētās piezīmes, Komisija pēc kukurūzas cietes vienības cenas pārrēķināšanas un izmantojot iepriekš 246. apsvērumā norādīto metodiku, pārskatīja dempinga aprēķinus attiecībā uz Huaheng. Huaheng arī iesniedza piezīmes par dempinga starpības aprēķināšanai izmantoto metodiku. Tā kā šīs piezīmes neattiecās uz paša aprēķina precizitāti, tās vajadzības gadījumā tiks izskatītas izmeklēšanas galīgajā posmā.

(388)

Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija aicinās ieinteresētās personas konkrētā termiņā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(389)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā tos var grozīt,