|
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
|
2025/1495 |
19.7.2025 |
PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2025/1495
(2025. gada 18. jūlijs),
ar ko groza Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,
ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Padome 2014. gada 31. jūlijā pieņēma Lēmumu 2014/512/KĀDP (1). |
|
(2) |
Savienība joprojām nelokāmi atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. |
|
(3) |
Eiropadome 2024. gada 19. decembra secinājumos atkārtoti pauda stingru nosodījumu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, kas ir nepārprotams Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu pārkāpums, un vēlreiz apstiprināja Savienības nelokāmo apņemšanos arī turpmāk sniegt Ukrainai un tās tautai politisko, finansiālo, ekonomisko, humanitāro, militāro un diplomātisko atbalstu. |
|
(4) |
Kamēr Krievijas Federācijas nelikumīgās darbības turpina pārkāpt starptautisko tiesību pamatnoteikumus, tostarp jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 2. panta 4. punktā noteikto spēka lietošanas aizliegumu, vai starptautisko humanitāro tiesību pamatnoteikumus, ir lietderīgi saglabāt spēkā visus Savienības noteiktos pasākumus un vajadzības gadījumā veikt papildu pasākumus. |
|
(5) |
Ņemot vērā situācijas nopietnību, ir lietderīgi pieņemt turpmākus ierobežojošus pasākumus. |
|
(6) |
Konkrēti, 26 vienības būtu jāpievieno Lēmuma 2014/512/KĀDP IV pielikumā iekļautajam juridisko personu, vienību vai struktūru sarakstam, proti, to personu, vienību un struktūru sarakstam, kuras atbalsta Krievijas militārrūpniecisko kompleksu Krievijas uzsāktajā agresijas karā pret Ukrainu un kurām piemēro stingrākus eksporta ierobežojumus attiecībā uz divējāda lietojuma precēm un tehnoloģijām, kā arī precēm un tehnoloģijām, kas varētu veicināt Krievijas aizsardzības un drošības sektora tehnoloģiskās jaudas palielināšanu. Minētās vienības ietver konkrētas vienības trešās valstīs, kas nav Krievija, kuras netieši veicina Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu, tādējādi ļaujot apiet eksporta ierobežojumus, tostarp attiecībā uz bezpilota lidaparātiem. |
|
(7) |
Ir lietderīgi paplašināt to priekšmetu sarakstu, kuri varētu veicināt Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu vai tās aizsardzības un drošības sektora attīstību, iekļaujot minētajā sarakstā priekšmetus, kurus Krievija ir izmantojusi tās agresijas karā pret Ukrainu, un priekšmetus, kuri veicina tās militāro sistēmu projektēšanu vai ražošanu, tostarp turpmākus datora ciparvadības darbgaldus un propelentos ietilpstošas ķīmiskās vielas. |
|
(8) |
Lai stiprinātu to ierobežojošo pasākumu efektivitāti, kas noteikti, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, ir jānovērš risks, ka minētie pasākumi varētu tikt apieti ar netiešu eksportu caur trešām valstīm. Padomes regulas (ES) Nr. 833/2014 (2) VII pielikumā uzskaitītās preces un tehnoloģijas varētu veicināt Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu vai tās aizsardzības un drošības sektora attīstību, tostarp, ja tās eksportē civila galalietojuma aizsegā. Netieša eksporta aizliegums ietver Regulas (ES) Nr. 833/2014 pielikumos uzskaitīto priekšmetu eksportu, tostarp caur trešo valsti. Kompetentajām iestādēm būtu savlaicīgi jāveic preventīvi pasākumi, ja pastāv ticams risks, ka šādi priekšmeti, ko eksportē uz trešām valstīm, galu galā varētu tikt novirzīti uz Krieviju. Tāpēc ir lietderīgi ieviest fakultatīvu administratīvo mehānismu, kas ļauj valstu kompetentajām iestādēm pieprasīt iepriekšēju atļauju Regulas (ES) Nr. 833/2014 VII pielikumā uzskaitīto priekšmetu eksportam uz jebkuru trešo valsti, ja eksportētājs ir informēts, ka ir pietiekams iemesls aizdomām, ka priekšmetu galamērķis var būt Krievijā vai ka galalietojums var būt paredzēts Krievijas vienībām. Minētā pasākuma mērķis nav noteikt jaunu vispārēju ierobežojumu, bet gan sniegt dalībvalstīm efektīvu un samērīgu instrumentu iespējamas ierobežojošo pasākumu apiešanas izmeklēšanai un novēršanai, vienlaikus nodrošinot saskaņotu interpretāciju un juridisko skaidrību eksportētājiem. Minētajam pasākumam nebūtu jāietekmē netiešā eksporta aizlieguma klauzulas darbības joma. Dalībvalstu ziņā ir izlemt, vai izmantot minēto pasākumu vai netiešā eksporta aizlieguma klauzulu kā izpildes mehānismu gadījumos, kad priekšmetu galamērķis var būt Krievijā vai preču galapatēriņš var būt paredzēts Krievijas vienībām. |
|
(9) |
Ir piemēroti noteikt papildu ierobežojumus tādu preču eksportam, kuras varētu veicināt Krievijas rūpniecības jaudas palielināšanu, piemēram, darbmašīnas, ķīmiskās vielas, daži metālu veidi un plastmasa. Lai pēc iespējas samazinātu ierobežojošo pasākumu apiešanas risku, ir arī lietderīgi vēl vairāk paplašināt to preču un tehnoloģiju sarakstu, uz kurām attiecas tranzīta aizliegums caur Krievijas teritoriju. |
|
(10) |
Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/884 (3) un Padomes Regula (ES) 2022/879 (4) paredz, ka dalībvalstīm ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu piegādes, kas ir alternatīvas jēlnaftas importam no Krievijas pa cauruļvadiem, tā, lai minētajam importam varētu, cik vien iespējams, drīz piemērot aizliegumus. Saskaņā ar minēto mērķi būtu jāizbeidz pagaidu atkāpe, kas Čehijai piešķirta jēlnaftas piegādei pa cauruļvadiem no Krievijas. |
|
(11) |
Ir lietderīgi noteikt aizliegumu Savienībā tieši vai netieši pirkt, importēt vai nodot naftas produktus, kas iegūti trešā valstī no Krievijas jēlnaftas, kā arī sniegt saistītu tehnisku vai finansiālu palīdzību. Ir lietderīgi arī ieviest partnervalstu sarakstu, kurām ir ierobežojošo pasākumu kopums, kas ir līdzvērtīgi tiem, kurus ieviesusi Savienība attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu importu. Naftas produkti, kas importēti no jēlnaftas neto eksportētājiem, būtu jāuzskata par iegūtiem no vietējās jēlnaftas, nevis no Krievijas izcelsmes jēlnaftas. Komisijai būtu jāizdod norādījumi par šā aizlieguma īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz pierādījumiem, kas būtu jāsniedz operatoriem, kuri iesaistīti naftas pārstrādes produktu importā. |
|
(12) |
Ir aizliegts importēt Krievijas LNG, izmantojot Savienības LNG termināļus, kuri nav pieslēgti starpsavienotajai dabasgāzes sistēmai. Ir lietderīgi ieviest atkāpi no aizlieguma, ko var piešķirt dalībvalsts, kura nav tieši pieslēgta nevienas citas dalībvalsts starpsavienotajai dabasgāzes sistēmai un kura saņem sava pirmā ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līguma pirmo komerciālo piegādi pēc 2025. gada 20. jūlija, lai nodrošinātu savu energoapgādi. Tas neskar nekādus likumdošanas instrumentus, kas ietekmē enerģijas importu Savienībā no Krievijas. |
|
(13) |
Ņemot vērā Lēmuma 2014/512/KĀDP 1.aa panta 1. punktā noteiktā darījumu aizlieguma un X pielikumā iekļauto juridisko personu, vienību un struktūru nozīmīgumu, gadījumos, kad tiek noteikta publiska pārvaldība vai līdzīgs ugunsmūra pasākums, ir nepieciešams piemērot stingrus kritērijus. Lai nodrošinātu meitasuzņēmumu, kas rīkojas Lēmuma 2014/512/KĀDP 1.aa panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minēto vienību vārdā vai vadībā, nepārtrauktu darbību un to, ka tie ievēro ierobežojošos pasākumus, ir lietderīgi ieviest atbrīvojumu no darījumu aizlieguma, ar noteikumu, ka kompetentā iestāde ir noteikusi publisku pārvaldību vai līdzīgu publisku ugunsmūra pasākumu vai kompetentā iestāde ir atļāvusi līdzīgu “ugunsmūra” pasākumu. Tam nebūtu jāskar citus ierobežojošus pasākumus. |
|
(14) |
Lai precizētu dažus noteikumus, ir lietderīgi paredzēt atbrīvojumu no darījumu aizlieguma attiecībā uz konkrētām ostām saistībā ar Kazahstānas oglēm, pamatojoties uz Savienības apņemšanos novērst negatīvu ietekmi uz trešo valstu enerģētisko drošību visā pasaulē. Turklāt ir lietderīgi paredzēt arī atbrīvojumu no darījumu aizlieguma konkrētām lidostām attiecībā uz civilajām kodolspējām un kodoliekārtām. |
|
(15) |
Cauruļvadi Nord Stream un Nord Stream 2 ir paredzēti dabasgāzes transportēšanai no Krievijas uz Savienību. Tos kontrolē Krievijas valdība ar valstij piederošu uzņēmumu starpniecību. Abi cauruļvadi tika bojāti 2022. gada septembrī, un patlaban tie nedarbojas. Nord Stream bija piegādājis Eiropai Krievijas dabasgāzi, savukārt Nord Stream 2 darbība netika uzsākta. Krievija bija vairākkārt vienpusēji pārtraukusi dabasgāzes piegādi pa Nord Stream cauruļvadu, un 2022. gada augusta beigās tā pilnībā izbeidza piegādi pa šo cauruļvadu, lai izdarītu spiedienu uz Savienību un tās dalībvalstīm un grautu to atbalstu Ukrainai. Turklāt dabasgāzes piegāde pa minētajiem cauruļvadiem nākotnē varētu radīt ieņēmumus Krievijai, tādējādi ļaujot turpināt tās agresijas karu pret Ukrainu. Lai nepieļautu to, ka pa minētajiem cauruļvadiem tiek atsākta vai veikta dabasgāzes piegāde, ir lietderīgi ieviest ierobežojošus pasākumus, ar kuriem aizliedz jebkādu darījumu, kas ir tieši vai netieši saistīts ar dabasgāzes cauruļvadiem Nord Stream un Nord Stream 2 un kas attiecas uz šo cauruļvadu vai to daļu pabeigšanu, ekspluatāciju, uzturēšanu vai izmantošanu. Darījumu aizliegumam būtu jāattiecas arī uz tādas dabasgāzes iegādi, kuru transportē pa jebkuru no abiem cauruļvadiem. Būtu jāpiemēro mērķorientēti atbrīvojumi un atkāpes, lai nodrošinātu, ka spēkā paliek esošie cauruļvadu kontroles mehānismi, kurus izmanto ar pārstrukturēšanas mehānismu starpniecību, jo īpaši saistībā ar Nord Stream AG un Nord Stream 2 AG, ar nolūku nodrošināt to, ka cauruļvadi netiks izmantoti. |
|
(13) |
Ir arī lietderīgi grozīt nosacījumus darījumu aizlieguma noteikšanai ar personām, vienībām vai struktūrām, kas iedibinātas ārpus Krievijas un kas izmanto Krievijas Centrālās bankas Finanšu ziņojumu nodošanas sistēmu (SPFS) vai līdzvērtīgus specializētus finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojumus, kurus izveidojusi Krievijas Centrālā banka. Tas ir tādēļ, ka Krievija ir izveidojusi SPFS kā alternatīvu specializētam finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojumam, kurš izveidots Savienībā, un lai pasargātu savas bankas no to ierobežojošo pasākumu ietekmes, ko Savienība un tās sabiedrotie pieņēmušas kopš 2014. gada, reaģējot uz Krievijas darbībām, ar kurām tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte. Padome uzskata, ka, paplašinot SPFS izmantošanu ārpus savas teritorijas, Krievija cenšas turpināt īstenot minēto stratēģiju un aizsargāt savu starptautisko tirdzniecību no Savienības ierobežojošo pasākumu ietekmes, tādējādi palielinot tās finansiālo noturību un sniedzot iespējas veicināt Padomes Lēmumos 2014/512/KĀDP un 2014/145/KĀDP (5) un Padomes Regulās (ES) Nr. 833/2014 un (ES) Nr. 269/2014 (6) noteikto aizliegumu apiešanu. |
|
(17) |
Ir piemēroti paplašināt darījumu aizliegumu attiecībā uz trešo valstu kredītiestādēm un finanšu iestādēm un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, iekļaujot vienības, kas būtiski kaitē Lēmumos 2014/512/KĀDP un 2014/145/KĀDP un Regulās (ES) Nr. 833/2014 un (ES) Nr. 269/2014 noteikto aizliegumu mērķim. Darījumu aizlieguma paplašinājums aptver arī tādas trešo valstu finanšu iestādes un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, kas atbalsta Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, tostarp apstrādājot darījumus vai nodrošinot eksporta finansējumu tirdzniecības darbībām, kuras kaitē Lēmuma 2014/512/KĀDP un Regulas (ES) Nr. 833/2014 mērķiem. Padome uzskata, ka trešo valstu finanšu iestāžu sarakstam, uz kurām attiecas minētais aizliegums, būtu jāpievieno divas vienības. Visbeidzot, darījumu aizliegums attiecas arī uz jebkuru trešās valsts juridisko personu, vienību vai struktūru, kas nav kredītiestāde vai finanšu iestāde, vai vienība, kura sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, tostarp naftas tirgotājiem, kas būtiski kaitē Lēmuma 2014/512/KĀDP 4.o, 4.p un 4.x pantā noteikto aizliegumu mērķim. |
|
(18) |
Ir pamatoti paplašināt spēkā esošo specializētu finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojumu sniegšanas aizliegumu, iekļaujot darījumu aizliegumu attiecībā uz specializētu finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojumu sniegšanu konkrētām Krievijas kredītiestādēm vai finanšu iestādēm vai citām vienībām, kuras abonē finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojumus, vai trešo valstu kredītiestāžu vai finanšu iestāžu Krievijas meitasuzņēmumiem, kas ir būtiski Krievijas finanšu un banku sistēmai un ir vai nu lielas un svarīgas reģionālās bankas, kas tādējādi veicina reģionālas un federālas finanses un darījumdarbību, vai bankas, kuras veicina nozīmīgus pārrobežu maksājumus, tādējādi stiprinot Krievijas ekonomiku un tās rūpniecību, bankas, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, darbojoties okupētajās teritorijās, vai bankas, uz kurām jau attiecas ierobežojoši pasākumi, ko noteikusi Savienība vai partnervalstis. Padome uzskata, ka juridisko personu, vienību vai struktūru sarakstam, uz kurām attiecas minētais darījumu aizliegums, būtu jāpievieno 22 kredītiestādes vai finanšu iestādes un citas vienības. Visbeidzot, ir piemēroti pievienot atbrīvojumus saistībā ar Savienības un dalībvalstu vai partnervalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbību Krievijā un darījumiem, ko veic kādas dalībvalsts valstspiederīgie, kuri ir Krievijas rezidenti. Ir pienācīgi arī pievienot atkāpi attiecībā uz darījumiem, kas ir absolūti nepieciešami, lai atsavinātu aktīvus Krievijā vai izbeigtu uzņēmējdarbību Krievijā. Jāatgādina, ka Savienības ierobežojošajiem pasākumiem nav eksteritoriālas sekas un tie nav saistoši operatoriem, kas reģistrēti saskaņā ar trešo valstu, tostarp Krievijas, tiesību aktiem. Tādējādi, neskarot Regulas (ES) Nr. 833/2014 8.a pantu, darījumi starp juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas reģistrētas vai izveidotas saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, un to meitasuzņēmumiem trešās valstīs nav uzskatāmi par minētā aizlieguma pārkāpumu, tostarp, ja šādos darījumos ir iesaistītas kredītiestādes vai finanšu iestādes, uz kurām attiecas aizliegums. Lēmuma 2014/512/KĀDP 1.e pantā paredzētie atbrīvojumi un atkāpe neskar aizliegumu operatoriem Savienībā sniegt finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojumus Lēmuma 2014/512/KĀDP VIII pielikumā uzskaitītajām vienībām. |
|
(19) |
Lai palielinātu naftas cenu griestu mehānisma efektivitāti, ir lietderīgi ieviest automātisku procedūru Krievijas jēlnaftas cenu griestu grozīšanai atkarībā no Krievijas jēlnaftas vidējās tirgus cenas. Ņemot vērā pašreizējās naftas cenas pasaulē, jau tagad būtu jāpieņem zemāki cenu griesti Krievijas jēlnaftai, lai cenu griestus tuvinātu naftas ražošanas izmaksām un tādējādi vēl vairāk mazinātu Krievijas ieņēmumus no naftas eksporta. Ikreiz, kad tiek grozīti cenas griesti, iepriekšējiem līgumiem, kas atbilst spēkā esošajiem cenu griestiem, būtu jāpiemēro 90 dienu pārejas periods attiecībā uz jūras transportu un uz tehniskās palīdzības, starpniecības pakalpojumu vai finansējuma, vai finansiālas palīdzības tiešu vai netiešu sniegšanu saistībā ar Krievijas jēlnaftas jūras transportu uz trešām valstīm. Minētais pārejas periods ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka visi operatori konsekventi īsteno cenu griestus. Turklāt būtu jāstiprina esošais pārskatīšanas mehānisms, un būtu jāuzrauga, kā darbojas naftas cenu griesti, un reizi sešos mēnešos par to jāziņo Padomei. Padomei būtu regulāri jāpārskata cenu griestu mehānisma darbība, tostarp cenu griestu līmenis, kā arī attiecīgie aizliegumi. |
|
(20) |
Krievijas Tiešo ieguldījumu fonds (RDIF) vēl aizvien ir instruments, ko Krievija izmanto, lai novirzītu ārvalstu valūtas uz savu jurisdikciju, meklētu piekļuvi līdzekļiem nolūkā turpināt savus kara centienus un palielināt savas ekonomikas noturību. RDIF izmanto sarežģītas ieguldījumu struktūras, lai slēptu savas darbības un līdzfinansētos projektus un pasargātu tos no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu sekām. Tāpēc ir piemēroti ieviest darījumu aizliegumu, kas vērsts pret RDIF, tā meitasuzņēmumiem, tā veiktiem būtiskiem ieguldījumiem un ikvienu, kurš minētajām vienībām sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai citus finanšu pakalpojumus. Ieguldījums uzskatāms par “būtisku”, ja kļūst skaidrs, ka tā pamatā ir valdības ekonomiskā politika vai stratēģija vai ja tas attiecas uz nozari, kas ir būtiska Krievijas ilgtermiņa ģeopolitiskajai rīcības brīvībai, jo īpaši uz finanšu un banku, transporta, telesakaru, aizsardzības, rūpnieciskās ražošanas, progresīvo tehnoloģiju un enerģētikas nozarēm vai naftas, gāzes un minerālresursu meklēšanu, izpēti un ieguvi, tostarp uz saistīto intelektuālo īpašumu vai pētniecību un izstrādi. Padome uzskata, ka Lēmuma 2014/512/KĀDP IV pielikumā izklāstītajam to juridisko personu, vienību un struktūru sarakstam, kurās RDIF veicis būtiskus ieguldījumus un uz kurām attiecas darījumu aizliegums, būtu jāpievieno četras vienības. |
|
(21) |
Krievijas banku un finanšu nozarei ir būtiska nozīme Krievijas kara centienos. Ar mērķi novērst šīs nozares turpmāku attīstību, ir lietderīgi noteikt aizliegumu nodrošināt programmatūru ar konkrētiem lietojumiem banku un finanšu nozarē. |
|
(22) |
Lai vēl vairāk ierobežotu to kuģu darbību, kuri ir daļa no naftas tankkuģu “ēnu flotes” vai veicina Krievijas ieņēmumus no enerģijas, ir lietderīgi pievienot 105 kuģus Lēmuma 2014/512/KĀDP XVI pielikumā iekļautajam kuģu sarakstam, kuriem ir aizliegts piekļūt dalībvalstu ostām un slūžām, kā arī saņemt plašu pakalpojumu klāstu, kas saistīti ar jūras transportu. |
|
(23) |
Dalībvalstīm, pienācīgi ievērojot tām piemērojamās starptautiskās saistības, nebūtu jāatzīst vai jāpilda tādi pienākumrīkojumi, rīkojumi, tiesiskās aizsardzības līdzekļi vai tiesas spriedumi, kas pieņemti tiesā, kura nav kādas dalībvalsts tiesa, vai citi tiesas, šķīrējtiesas vai administratīvi nolēmumi, kas izdoti tiesvedībā, kura nav tiesvedība dalībvalstīs saskaņā ar ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas procedūrām vai izriet no šādām procedūrām saistībā ar pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar Lēmumu 2014/512/KĀDP vai Lēmumu 2014/145/KĀDP, vai Regulu (ES) Nr. 833/2014 vai Regulu (ES) Nr. 269/2014. Klauzulas par prasību nepiemērošanu efektīva īstenošana būtu jāuzskata par Savienības un dalībvalstu sabiedrisko kārtību šķīrējtiesas nolēmumu vai tiesas vai administratīvu lēmumu atzīšanas un izpildes nolūkā. Tā rezultātā tas, ka dalībvalstis atzīst vai izpilda pienākumrīkojumus, rīkojumus, tiesiskās aizsardzības līdzekļus vai tiesas spriedumus, kas pieņemti tiesā, kura nav kādas dalībvalsts tiesa, vai citus tiesas, šķīrējtiesas vai administratīvus nolēmumus, kas izdoti tiesvedībā, kura nav tiesvedība dalībvalstīs saskaņā ar ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas procedūrām vai izriet no šādām procedūrām, un kas varētu novest pie visu prasību apmierināšanas saistībā ar pasākumiem, kuri noteikti saskaņā ar Lēmumu 2014/512/KĀDP un Lēmumu 2014/145/KĀDP, un Regulas (ES) Nr. 833/2014 un (ES) Nr. 269/2014, būtu jāuzskata par Savienības un dalībvalstu sabiedriskās kārtības pārkāpumu. Minētajam noteikumam nebūtu jāskar dalībvalsts pienākums piedalīties un aizstāvēties pret to uzsāktā tiesvedībā un lūgt atzīt un izpildīt nolēmumu, ar ko tai tiek piešķirta izmaksu atlīdzināšana. |
|
(24) |
Ja dalībvalstis saskaras ar šķīrējtiesas nolēmumiem, kas pret tām ir pieņemti ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas procedūrās saistībā ar pasākumiem, kuri noteikti saskaņā ar Lēmumiem 2014/512/KĀDP vai 2014/145/KĀDP vai Regulām (ES) Nr. 833/2014 vai (ES) Nr. 269/2014, tām būtu jāceļ jebkurš iebildums, kas tām pieejams iekšzemes vai ārvalstu procedūrās attiecībā uz šādu nolēmumu atzīšanu un izpildi. Tas ietver iebildumu celšanu par to, ka nolēmuma atzīšana vai izpilde būtu pretrunā tās valsts sabiedriskajai kārtībai, kurā prasa atzīšanu un izpildi, ievērojot 1958. gada Konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu. |
|
(25) |
Attiecībā uz “Paks II” projektu Lēmumā 2014/512/KĀDP noteiktos aizliegumus nepiemēro darbībām, kas minētas tā 5.c pantā vai Regulas (ES) Nr. 833/2014 12.h pantā. Viens no aizliegumiem, uz ko attiecas minētais noteikums, ir Lēmuma 2014/512/KĀDP 1.e pantā vai Regulas (ES) Nr. 833/2014 5.h pantā noteiktais darījumu aizliegums attiecībā uz vienībām, kas uzskaitītas Lēmuma 2014/512/KĀDP VIII pielikumā. |
|
(26) |
Minētie pasākumi ir Līguma par Eiropas Savienības darbību piemērošanas jomā, un tādēļ ir nepieciešamas Savienības līmeņa reglamentējošas darbības, jo īpaši lai nodrošinātu to, ka visās dalībvalstīs tos piemēro vienādi. |
|
(27) |
Ir vajadzīga turpmāka Savienības rīcība, lai īstenotu konkrētus pasākumus. |
|
(28) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2014/512/KĀDP, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmumu 2014/512/KĀDP groza šādi:
|
1) |
lēmuma 1.aa pantā iekļauj šādu punktu: “2.f Šā panta 1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro vienībām, kas iedibinātas Savienībā un rīkojas 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minēto vienību vārdā vai vadībā, ar noteikumu, ka:
|
|
2) |
lēmuma 1.ad panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Ir aizliegts tieši vai netieši iesaistīties jebkādos darījumos ar ārpus Krievijas iedibinātu juridisku personu, vienību vai struktūru, kas uzskaitīta XVIII pielikumā. XVIII pielikums ietver ārpus Krievijas iedibinātas juridiskas personas, vienības vai struktūras, kas izmanto Krievijas Centrālās bankas SPFS vai līdzvērtīgus specializētus finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojumus, kurus izveidojusi Krievijas Centrālā banka vai Krievijas valsts.” |
|
3) |
lēmuma 1.ae pantu aizstāj ar šādu: “1.ae pants 1. Ir aizliegts tieši vai netieši iesaistīties jebkādos darījumos ar ārpus Savienības iedibinātu juridisku personu, vienību vai struktūru, kas:
2. Šā panta 1. punktā noteiktais aizliegums attiecas uz juridisku personu, vienību vai struktūru, kas darbojas kādas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētas vienības vārdā vai pēc tās rīkojuma. 3. Šā panta 1. punktā minētais aizliegums neattiecas uz darījumiem, kas:
|
|
3) |
regulas 1.af panta 3. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:
; |
|
4) |
regulas 1.af panta 4. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:
; |
|
5) |
lēmumā iekļauj šādus pantus: “1.ag pants 1. Ir aizliegts tieši vai netieši iesaistīties jebkādos darījumos saistībā ar dabasgāzes cauruļvadiem Nord Stream un Nord Stream 2 saistībā ar šo cauruļvadu pabeigšanu, ekspluatāciju, uzturēšanu vai izmantošanu. Turklāt ir aizliegts tieši vai netieši iesaistīties jebkādos darījumos saistībā ar finansējumu cauruļvadu pabeigšanai, ekspluatācijai vai izmantošanai. 2. Šā panta 1. punktā noteiktos aizliegumus nepiemēro darījumiem, kas ir absolūti nepieciešami steidzamai tāda notikuma novēršanai, kurš var nopietni un ievērojami ietekmēt cilvēku veselību un drošību, jūras kuģniecību vai vidi, vai steidzamai tā ietekmes mazināšanai, vai reaģēšanai uz dabas katastrofām. 3. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes var atļaut darījumus, kas ir absolūti nepieciešami:
Pirms kompetentās iestādes sniedz šādu atļauju, tās iesniedz Komisijai šādas atļaujas projektu. Komisija 30 dienu laikā no minētā projekta saņemšanas var sniegt atzinumu kompetentajām iestādēm, norādot, ka paredzētais darījums kaitēs Savienības interesēm. Komisija par šādu atzinumu informē Padomi. 4. Operatori tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā tie ir iedibināti vai saskaņā ar kuras tiesību aktiem tie ir izveidoti, informē par visiem darījumiem, kas veikti, ievērojot 2. punktu, divu nedēļu laikā pēc to noslēgšanas. Divu nedēļu laikā pēc informācijas saņemšanas attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par ikvienu informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo punktu. 5. Divu nedēļu laikā pēc atļaujas sniegšanas attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par ikvienu atļauju, kas piešķirta saskaņā ar 3. punktu. 1.ah pants 1. Ir aizliegts tieši vai netieši iesaistīties jebkādos darījumos ar:
2. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes var atļaut darījumus, kas ir absolūti nepieciešami, lai iegādātos, importētu vai transportētu zāles un medicīniskos izstrādājumus, kuru imports, iegāde un transportēšana ir atļauta saskaņā ar šo lēmumu. 3. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, var līdz 2026. gada 31. decembrim atļaut darījumus, kas ir absolūti nepieciešami, lai atsavinātu aktīvus Krievijā un aizietu no Krievijas vai izbeigtu uzņēmējdarbību Krievijā. 4. Divu nedēļu laikā pēc atļaujas sniegšanas attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par ikvienu atļauju, kas piešķirta, ievērojot 2. vai 3. punktu.” |
|
7) |
lēmuma 1.e pantu groza šādi:
|
|
8) |
lēmuma 1.k pantu groza šādi:
|
|
9) |
lēmuma 3.a pantu groza šādi:
|
|
8) |
lēmuma 4.m pantu groza šādi:
|
|
11) |
4.o pantā iekļauj šādu punktu: “3.b Atbrīvojumu, kas minēts 3. punkta d) apakšpunktā, Čehijai pārstāj piemērot no 2025. gada 1. jūlija”. |
|
12) |
lēmumā iekļauj šādu pantu: “4.oa pants 1. No 2026. gada 21. janvāra ir aizliegts Savienībā tieši vai netieši pirkt, importēt vai nodot trešā valstī no Krievijas izcelsmes jēlnaftas ar KN kodu 2709 00 iegūtus naftas produktus ar KN kodu 2710 . Šā punkta piemērošanas nolūkos importētāji importēšanas brīdī sniedz pierādījumu par to, kāda izcelsme ir jēlnaftai, ko trešā valstī pārstrādā par naftas produktu, ja vien naftas produkts netiek importēts no partnervalsts, kas uzskaitīta XXIV pielikumā. Naftas produktus, kas importēti no trešām valstīm, kuras iepriekšējā kalendārajā gadā ir bijušas jēlnaftas neto eksportētājas, uzskata par iegūtiem no vietējās jēlnaftas, nevis no Krievijas izcelsmes jēlnaftas, ja vien kompetentajām iestādēm nav pamatota iemesla uzskatīt, ka tie ir iegūti no Krievijas jēlnaftas. 2. Ir aizliegts tieši vai netieši sniegt tehnisku palīdzību, starpniecības pakalpojumu, finansējumu vai finansiālu palīdzību, kā arī apdrošināšanu un pārapdrošināšanu, kas saistīta ar 1. punktā noteikto aizliegumu.” |
|
13) |
regulas 4.p pantu groza šādi:
|
|
14) |
lēmuma 4.z pantam pievieno šādu punktu: “6) Atkāpjoties no 1. un 2. punktā noteiktajiem aizliegumiem, tādas dalībvalsts kompetentā iestāde, kurai nav tieša savienojuma ar nevienas citas dalībvalsts dabasgāzes starpsavienotu sistēmu un kura saņēmusi tās pirmā ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līguma pirmo komerciālo piegādi pēc 2025. gada 20. jūlija, var atļaut pirkt, importēt vai nodot sašķidrinātu dabasgāzi ar KN kodu 2711 11 00 , kuras izcelsme ir Krievija vai kura eksportēta no Krievijas, pēc tam, kad tā ir konstatējusi, ka pirkums, imports vai nodošana tiek izmantota, lai nodrošinātu tās energoapgādi. Attiecīgā dalībvalsts divu nedēļu laikā pēc atļaujas piešķiršanas informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par visām atļaujām, ko tā piešķīrusi saskaņā ar šo punktu.” |
|
15) |
lēmuma 7. pantā iekļauj šādus punktus: “2.a Dalībvalstī neatzīst, neīsteno un nepilda nekādus pienākumrīkojumus, rīkojumus, tiesiskās aizsardzības līdzekļus vai tiesas spriedumus, kas pieņemti tiesā, kura nav kādas dalībvalsts tiesa, vai citus tiesas, šķīrējtiesas vai administratīvus nolēmumus, kas izdoti tiesvedībā, kura nav tiesvedība dalībvalstīs saskaņā ar ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas procedūrām pret kādu dalībvalsti vai izriet no šādām procedūrām, kuru rezultātā varētu tikt apmierināti jebkādi prasījumi saistībā ar pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar šo lēmumu un Lēmumu 2014/145/KĀDP un Regulām (ES) Nr. 833/2014 un (ES) Nr. 269/2014, ja minētos prasījumus izvirza jebkuras šā panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētas personas, vienības vai struktūras, vai personas, vienības vai struktūras, kurām pieder minētās personas, vienības vai struktūras vai kuras tās kontrolē. 2.b Dalībvalstī neatzīst, neīsteno un nepilda nekādus palīdzības pieprasījumus izmeklēšanas vai citu tiesvedību laikā, un nekādus sodus vai citas sankcijas, kuru pamatā ir pienākumrīkojums, rīkojums, tiesiskās aizsardzības līdzeklis vai tiesas spriedums, kas pieņemts tiesā, kura nav kādas dalībvalsts tiesa, vai cits tiesas, šķīrējtiesas vai administratīvs nolēmums, kas izdots tiesvedībā, kura nav tiesvedība dalībvalstīs saskaņā ar ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas procedūrām pret kādu dalībvalsti vai izriet no šādām procedūrām saistībā ar pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar šo lēmumu un Lēmumu 2014/145/KĀDP un Regulām (ES) Nr. 833/2014 un (ES) Nr. 269/2014, ja minētos pieprasījumus iesniedz jebkuras šā panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētas personas, vienības vai struktūras, vai personas, vienības vai struktūras, kurām pieder minētās personas, vienības vai struktūras vai kuras tās kontrolē.” |
|
16) |
lēmumā iekļauj šādus pantus: “7.b pants Ikviena dalībvalsts attiecīgā gadījumā veic visus atbilstīgos pasākumus, lai saņemtu vai būtu tiesīga saņemt tiesvedībās dalībvalsts kompetentajās tiesās atlīdzību par jebkādiem tiešiem vai netiešiem zaudējumiem, tostarp tiesas izdevumus, kas minētajai dalībvalstij radušies ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas procedūrās, kuras uzsāktas pret dalībvalsti saistībā ar pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar šo lēmumu un Lēmumu 2014/145/KĀDP un Regulām (ES) Nr. 833/2014 un (ES) Nr. 269/2014. Dalībvalstij attiecīgā gadījumā ir tiesības saņemt atlīdzību par šādiem zaudējumiem no jebkuras šā lēmuma 7. panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētas personas, vienības vai struktūras, kas uzsākusi, iesaistījusies vai piedalījusies ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanā vai cenšas panākt tāda šķīrējtiesas nolēmuma, lēmuma vai sprieduma izpildi, kurš saistīts ar ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanu, un no personām, vienībām vai struktūrām, kam pieder kāda no minētajām personām, vienībām vai struktūrām vai kas tās kontrolē. Attiecīgā gadījumā Savienībai ir tiesības saņemt atlīdzību par jebkādiem zaudējumiem, kas tai radušies ar tādiem pašiem nosacījumiem. 7.c pants Dalībvalstis ceļ jebkuru pieejamo iebildumu pret tādu šķīrējtiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi, kas pret tām ir pieņemti ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas procedūrās saistībā ar pasākumiem, kuri noteikti saskaņā ar šo lēmumu vai Lēmumu 2014/145/KĀDP, vai Regulām (ES) Nr. 833/2014 un (ES) Nr. 269/2014.” |
|
17) |
lēmuma 8.c pantu aizstāj ar šādu: “8.c pants Padome vienprātīgi, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 29. un 30. pantu, groza I, II, III, IV, V, VI, VIII, IX, X, XI, XIV, XVI, XVII, XVIII, XIX, XX, XXI, XXII, XXIII un XXIV pielikumu.” |
|
18) |
Lēmuma 2014/512/KĀDP pielikumus groza tā, kā norādīts šā lēmuma pielikumā. |
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2025. gada 18. jūlijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
M. BJERRE
(1) Padomes Lēmums 2014/512/KĀDP (2014. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L 229, 31.7.2014., 13. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2014/512/oj).
(2) Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014 | (2014. gada 31. jūlijs), par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L 229, 31.7.2014., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/833/oj).
(3) Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/884 (2022. gada 3. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L 153, 3.6.2022., 128. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2022/884/oj).
(4) Padomes Regula (ES) 2022/879 (2022. gada 3. jūnijs), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L 153, 3.6.2022., 53. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/879/oj).
(5) Padomes Lēmums 2014/145/KĀDP (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV L 78, 17/03/2014., 16. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2014/145(1)/oj).
(6) Padomes Regula (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV L 78, 17.3.2014, 6. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/269/oj).
PIELIKUMS
|
1) |
Lēmuma 2014/512/KĀDP IV pielikumā pievieno šādas vienības:
|
|
2) |
Lēmuma 2014/512/KĀDP VIII pielikumā pievieno šādas vienības:
|
|
3) |
Lēmuma 2014/512/KĀDP XI pielikumā svītro tabulu “Jēlnaftas cena”. |
|
4) |
Lēmuma 2014/512/KĀDP XVI pielikumu groza šādi:
|
|
5) |
Lēmuma 2014/512/KĀDP XIX pielikumu aizstāj ar šādu: “XIX PIELIKUMS 1.ae pantā minēto juridisko personu, vienību un struktūru saraksts A daļa: to ārpus Savienības iedibināto kredītiestāžu un finanšu iestāžu un vienību saraksts, kuras sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus un kuras būtiski traucē sasniegt šajā lēmumā, Lēmumā 2014/145/KĀDP, Regulā (ES) Nr. 833/2014 un Regulā (ES) Nr. 269/2014 noteikto aizliegumu mērķi.
B daļa: to ārpus Savienības iedibināto kredītiestāžu un finanšu iestāžu un vienību saraksts, kuras sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus un atbalsta Krievijas agresijas karu pret Ukrainu C daļa: to ārpus Savienības iedibināto juridisko personu, vienību vai struktūru saraksts, kuras būtiski traucē šā Lēmuma 4.o un 4.p pantā noteikto aizliegumu mērķim”; |
|
6) |
Lēmumam 2014/512/KĀDP pievieno šādu pielikumu: “XXII PIELIKUMS 1.ah panta c) apakšpunktā minētās juridiskās personas, vienības vai struktūras
|
|
7) |
Lēmumam 2014/512/KĀDP pievieno šādu pielikumu: “XXIII PIELIKUMS 1.ah panta d) apakšpunktā minētās juridiskās personas, vienības vai struktūras”.
|
|
8) |
Lēmumam 2014/512/KĀDP pievieno šādu pielikumu: “XXIV PIELIKUMS Saraksts ar naftas produktu importa partnervalstīm, kā minēts 4.oa panta 1. punktā KANĀDA NORVĒĢIJA APVIENOTĀ KARALISTE AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS ŠVEICE”. |
ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2025/1495/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)