(1)

Eiropadome 2022. gada 23. jūnijā piešķīra Moldovai kandidātvalsts statusu. Lēmums tika pamatots ar to, ka Moldova ir izpildījusi nosacījumus, kas norādīti Komisijas 2022. gada jūnija atzinumā par Moldovas dalības pieteikumu. Eiropadome 2023. gada 14. decembrī pēc Komisijas ieteikuma nolēma sākt pievienošanās sarunas ar Moldovu.

(2)

Eiropadome 2022. gada 15. decembra secinājumos apstiprināja, ka Savienība turpinās sniegt visu attiecīgo atbalstu Moldovai, kura risina daudzšķautņaino ietekmi, ko rada Krievijas agresijas karš pret Ukrainu.

(3)

Kiberdrošības incidenti turpina izraisīt ekonomiskas un sabiedriskas sekas gan Savienībā, gan globālā līmenī. Kiberapdraudējumi īpaši strauji veidojas dažās ES kandidātvalstīs, kurās iespējami būtiski vai liela mēroga incidenti var pārraut un bojāt kritisko infrastruktūru, traucēt pienācīgai ekonomikas un iestāžu darbībai vai radīt nopietnus sabiedriskās drošības un drošuma riskus vienībām un iedzīvotājiem. Tas īpaši attiecas uz Moldovu, kur Krievija veic hibrīdkampaņas un kiberuzbrukumus, lai apdraudētu kritisko infrastruktūru, demokrātiskos procesus un vēlēšanu infrastruktūru.

(4)

Ņemot vērā kiberuzbrukumu neprognozējamību, to, ka tie bieži neaprobežojas ar noteiktu ģeogrāfisku teritoriju, un to, ka tiem ir augsts izplatīšanās risks, stiprinot kaimiņvalstu noturību un spēju efektīvi reaģēt uz būtiskiem un liela mēroga kiberdrošības incidentiem, tiek veicināta visas Savienības, jo īpaši iekšējā tirgus un rūpniecības, aizsardzība. Tāpēc Regula (ES) 2025/38 nosaka, ka trešās valstis, kas ir puses asociācijas nolīgumā ar Savienību, kurš ļauj tām piedalīties programmā “Digitālā Eiropa (“PDE”) (“PDE asociētās trešās valstis”), visā to teritorijā vai tās daļā var tikt atbalstītas no ES kiberdrošības rezerves (“rezerve”), ja tas paredzēts nolīgumā, ar ko trešo valsti asociē PDE.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2025/38 19. pantu PDE asociētajām trešām valstīm būtu jāspēj pieprasīt atbalstu no rezerves, ja vienības, kuras ir kļuvušas par mērķi un kurām tās pieprasa šādu atbalstu, ir vienības, kas darbojas sevišķi kritiskajās nozarēs vai citās kritiskajās nozarēs, un ja atklātie incidenti izraisa būtiskus darbības pārrāvumus vai tiem var būt plašāka ietekme Savienībā. Trešā valsts ir tiesīga saņemt šādu atbalstu tikai tad, ja tas ir īpaši paredzēts nolīgumā, ar ko minēto valsti asociē PDE. Turklāt šādām trešām valstīm būtu jāpaliek atbalsttiesīgām, tikai kamēr tiek izpildīti trīs Regulas (ES) 2025/38 19. panta 3. punktā noteiktie kritēriji. Pirmais – trešai valstij pilnībā jāievēro attiecīgie minētā nolīguma noteikumi. Otrais – ņemot vērā, ka ES kiberdrošības rezerves atbalstu sniedz papildus, trešai valstij jābūt pašai veikušai atbilstošus pasākumus, lai sagatavotos būtiskiem kiberdrošības incidentiem vai lielam mērogam līdzvērtīgiem kiberdrošības incidentiem. Trešais – atbalsta sniegšanai no ES kiberdrošības rezerves ir jāatbilst Savienības politikai attiecībā uz minēto valsti un vispārējām attiecībām ar to un ir jāatbilst citiem Savienības politikas virzieniem drošības jomā.

(6)

Atbalsta sniegšana PDE asociētajām trešām valstīm var ietekmēt attiecības ar trešām valstīm un Savienības drošības politiku, tostarp kopīgās ārpolitikas un drošības politikas un kopīgās drošības un aizsardzības politikas kontekstā. Padome rīkojas uz Komisijas priekšlikuma pamata, pienācīgi ņemot vērā Komisijas novērtējumu par trim Regulas (ES) 2025/38 19. panta 3. punktā minētajiem kritērijiem.

(7)

Moldovu ir smagi skāris Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, un vienlaikus pret to tieši tiek vērstas Krievijas hibrīddarbības, cenšoties valsti destabilizēt un traucēt tās virzību uz pievienošanos Savienībai. Ņemot vērā iepriekš minēto, Savienība ir sniegusi Moldovai visaptverošu atbalstu, lai risinātu izaicinājumus, ar kuriem tā saskaras Krievijas agresijas kara pret Ukrainu dēļ, un lai stiprinātu valsts noturību, drošību un stabilitāti, saskaroties ar tiešām Krievijas destabilizējošām darbībām.

(8)

Padome 2023. gada 24. aprīlī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2023/855 (2), ar ko izveidoja Eiropas Savienības civilās partnerības misiju Moldovā saskaņā ar kopīgo drošības un aizsardzības politiku, lai dotu stratēģiskus padomus un sniegtu operatīvo atbalstu krīzes pārvarēšanā un hibrīddraudu jomā. No 2021. gada Savienība ir arī sniegusi konsekventu atbalstu no Eiropas Miera mehānisma, lai stiprinātu Moldovas spējas militārajā un aizsardzības jomā. ES un Moldovas drošības un aizsardzības partnerības parakstīšana 2024. gada 21. maijā racionalizēja Savienības un Moldovas sadarbības struktūru svarīgākajās miera, drošības un aizsardzības jomās. Turklāt Moldovas izaugsmes plānam, ko Komisija pieņēma 2024. gada 10. oktobrī, ir mērķis atbalstīt Moldovas sociālekonomiskās reformas un uzlabot tās piekļuvi iekšējam tirgum, paredzot konkrētas reformas kiberdrošības pārvaldībā.

(9)

Komisija attiecībā uz Moldovu ir novērtējusi Regulas (ES) 2025/38 19. panta 3. punktā noteiktos trīs kritērijus un uzskata, ka tie ir izpildīti. Novērtēšanas gaitā tā ir arī apspriedusies ar Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos.

(10)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2025/38 19. panta 6. punktu Padomes novērtējums ir tāds, ka Moldova ievēro attiecīgos nolīguma, ar ko minēto valsti asociē PDE, noteikumus un ir veikusi atbilstīgus pasākumus, lai sagatavotos būtiskiem kiberdrošības incidentiem vai lielam mērogam līdzvērtīgiem kiberdrošības incidentiem. Turklāt Padomes novērtējums ir tāds, ka atbalsta sniegšana no rezerves atbilst Savienības politikai attiecībā uz Moldovu un vispārējām attiecībām ar to un ka abilst citām Savienības politikām drošības jomā, jo īpaši ņemot vērā 8. apsvērumā izklāstītos faktorus.

(11)

Tā kā nolīgums, ar ko Moldovu asociē PDE, paredz atbalstu no rezerves un minētā valsts atbilst Regulas (ES) 2025/38 19. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, atbalsts Moldovai no rezerves būtu jāatļauj,