1.   Apvienotā komiteja, kas izveidota saskaņā ar 52. pantu Pamatnolīgumā par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Taizemes Karalisti, no otras puses (“nolīgums”), veic savus uzdevumus, kas paredzēti nolīgumā un šajā reglamentā.

2.   Ievērojot nolīguma 52. panta 4. punktu, Apvienotajai komitejai ir prerogatīva apspriest jebkura 53. panta 1. punktā minētā īpašā nolīguma darbību un īstenošanu. Kopējās iestāžu sistēmas ietvaros Apvienotā komiteja apspriež jautājumus, kurus tai iesniegušas komitejas, kas izveidotas saskaņā ar jebkuru 53. panta 1. punktā minēto īpašo nolīgumu, un šo komiteju apakškomitejas, kas izveidotas saskaņā ar īpašajiem nolīgumiem.

3.   Apvienotās komitejas sastāvā ietilpst abu Pušu pārstāvji visaugstākajā līmenī.

1.   Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un Taizemes Karalistes ārlietu ministrs vada Apvienoto komiteju, kad to sasauc ministru līmenī. Šis pienākums var tikt deleģēts augstākajām amatpersonām.

2.   Apvienoto komiteju pārmaiņus vada katra no Pusēm, termiņš ir viens kalendārais gads no tā paša gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Otra Puse pilda līdzpriekšsēdētāja pienākumus.

1.   Apvienotā komiteja parasti pārmaiņus tiekas Briselē un Bangkokā reizi gadā vai saskaņā ar līdzpriekšsēdētāju citu vienošanos. Apvienotās komitejas sanāksmes sasauc priekšsēdētājs, kurš rīko sanāksmi datumā, kas noteikts savstarpēji vienojoties. Pēc jebkuras Puses pieprasījuma Apvienotā komiteja var rīkot ārkārtas sanāksmes, ja Puses par to vienojas.

2.   Ja abas Puses vienojas, Apvienotās komitejas sanāksmes izņēmuma gadījumos var notikt kā videokonferences vai telekonferences.

3.   Apvienotā komiteja sanāk ministru līmenī, bet, ja Puses par to vienojas, tā var sanākt augstāko amatpersonu līmenī.

4.   Ja vien līdzpriekšsēdētāji nenolemj citādi, Apvienotās komitejas sanāksmes nav atklātas.

1.   Pirms katras sanāksmes katra Puse ar Sekretariāta starpniecību informē līdzpriekšsēdētājus par savas delegācijas plānoto sastāvu.

2.   Vajadzības gadījumā un Pusēm savstarpēji vienojoties, eksperti vai citu struktūru pārstāvji var tikt uzaicināti piedalīties Apvienotās komitejas sanāksmēs kā novērotāji vai informācijas sniegšanai par konkrētu tematu.

1.   Priekšsēdētājs sagatavo provizorisku darba kārtību katrai sanāksmei. Provizorisko darba kārtību kopā ar attiecīgajiem dokumentiem nosūta otrai Pusei ne vēlāk kā 15 kalendārās dienas pirms sanāksmes sākuma.

2.   Provizoriskajā darba kārtībā iekļaujamos jautājumus iesniedz priekšsēdētājam ne vēlāk kā 21 kalendāro dienu pirms sanāksmes sākuma.

3.   Katras sanāksmes sākumā Apvienotā komiteja pieņem darba kārtību. Provizoriskajā darba kārtībā neiekļautus jautājumus var tajā iekļaut, ja abas Puses par to vienojas.

4.   Vienojoties ar līdzpriekšsēdētāju, priekšsēdētājs var saīsināt 1. punktā norādītos termiņus, lai ņemtu vērā konkrētā gadījuma vajadzības.

1.   Abi sekretāri kopīgi sagatavo katras sanāksmes protokola projektu parasti 30 kalendāro dienu laikā pēc sanāksmes norises. Protokola projektu sagatavo, pamatojoties uz priekšsēdētāja kopsavilkumu attiecībā uz Apvienotās komitejas sanāksmes laikā izdarītajiem secinājumiem.

2.   Abas puses apstiprina protokolu 45 kalendāro dienu laikā pēc sanāksmes norises vai līdz jebkurai citai dienai, par ko puses ir vienojušās. Tiklīdz ir panākta vienošanās par protokola projektu, priekšsēdētājs un līdzpriekšsēdētājs paraksta divus oriģināleksemplārus. Katra Puse saņem vienu oriģināleksemplāru.

1.   Lai sasniegtu nolīguma mērķus, Apvienotā Komiteja var pieņemt lēmumus un sniegt ieteikumus. Apvienotās komitejas lēmumus un ieteikumus pieņem, Pusēm savstarpēji vienojoties. Lēmumus un ieteikumus pieņem pēc tam, kad Puses ir pabeigušas attiecīgās iekšējās procedūras saskaņā ar to normatīvajiem aktiem.

2.   Katrs lēmums ir saistošs no tā pieņemšanas dienas.

3.   Apvienotās komitejas pieņemto lēmumu vai ieteikumu nosaukumā attiecīgi ir vārds “lēmums” vai “ieteikums”, tam seko kārtas numurs, pieņemšanas datums un priekšmeta apraksts.

4.   Ja abas Puses par to vienojas, Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumus vai sniegt ieteikumus, izmantojot rakstisku procedūru. Puses, savstarpēji vienojoties, var paredzēt termiņu, lai pabeigtu rakstisko procedūru, kuras beigās Apvienotās komitejas priekšsēdētājs un līdzpriekšsēdētājs var pasludināt, ja vien kāda no Pusēm nepaziņo par pretējo, ka Pušu savstarpēja vienošanās ir panākta.

5.   Apvienotās komitejas pieņemto lēmumu un ieteikumu autentiskumu apliecina ar diviem oriģināleksemplāriem.

6.   Katra puse var lemt par Apvienotās komitejas lēmumu un ieteikumu publicēšanu savā attiecīgajā oficiālajā izdevumā.

1.   Apvienotajai komitejai adresēto saraksti nosūta vienam no sekretāriem, kas savukārt informē otru sekretāru.

2.   Sekretariāts nodrošina, ka Apvienotajai komitejai adresētā sarakste tiek pārsūtīta priekšsēdētājam un līdzpriekšsēdētājam un attiecīgā gadījumā tiek izplatīta kā šā reglamenta 10. pantā minētie dokumenti.

3.   Saraksti no priekšsēdētāja un līdzpriekšsēdētāja sekretariāts nosūta Pusēm un attiecīgā gadījumā izplata kā šā reglamenta 10. pantā minētos dokumentus.

1.   Ja Apvienotās komitejas apspriežu pamatā ir rakstiski apliecinoši dokumenti, sekretariāts šādus dokumentus numurē un izplata locekļiem.

2.   Katrs sekretārs atbild par dokumentu izplatīšanu attiecīgajiem pārstāvjiem Apvienotajā komitejā un sistemātiski nosūta kopijas otram sekretāram.

3.   Ja viena Puse iesniedz informāciju, kas paredzēta, lai to apstrādātu kā konfidenciālu, otra Puse šo informāciju apstrādā kā konfidenciālu.

1.   Katra Puse sedz jebkādus izdevumus, kas saistībā ar dalību Apvienotās komitejas sanāksmēs tai radušies attiecībā uz personālu, ceļu un uzturēšanos, kā arī pasta un telesakaru pakalpojumiem.

2.   Izdevumus saistībā ar sanāksmju organizēšanu un dokumentu pavairošanu sedz Puse, kas rīko sanāksmi.

1.   Apvienotā komiteja var nolemt izveidot specializētās darba grupas, kas tai palīdzētu uzdevumu izpildē.

2.   Apvienotā komiteja nosaka atbilstīgi 1. punktam izveidoto specializēto darba grupu pilnvaras.

3.   Specializētās darba grupas atskaitās Apvienotajai komitejai pēc katras savas sanāksmes.

4.   Specializētajām darba grupām nav lēmumu pieņemšanas pilnvaru, bet tās var iesniegt ieteikumus Apvienotajai komitejai.

1.   Sanāksmēs katra specializētā darba grupa var nodarboties ar nolīguma īstenošanu savas kompetences jomās.

2.   Specializētās darba grupas var arī apspriest jautājumus vai īpašus projektus, kas saistīti ar attiecīgo divpusējās sadarbības jomu.

3.   Var izskatīt atsevišķus gadījumus, ja to pieprasa kāda no Pusēm.

1.   Specializētās darba grupas sanāk ne retāk kā reizi divos gados pārmaiņus Bangkokā un Briselē. Katra sanāksme notiek laikā un vietā, par kuru Puses ir vienojušās.

2.   Pēc tam, kad saņemts vienas Puses pieprasījums par specializētās darba grupas sanāksmes sasaukšanu, otras Puses sekretārs atbild 15 kalendāro dienu laikā.

3.   Īpašas steidzamības gadījumos, abām Pusēm vienojoties, specializēto darba grupu sanāksmes var sasaukt īsākā laikā.

4.   Ja abas Puses vienojas, specializēto darba grupu sanāksmes izņēmuma gadījumos var notikt kā videokonferences vai telekonferences.

5.   Pirms katras sanāksmes priekšsēdētājam un līdzpriekšsēdētājam tiek paziņots abu Pušu delegāciju plānotais sastāvs.

6.   Specializēto darba grupu sanāksmes kopīgi sasauc abi sekretāri.

1.   Katrā sanāksmē raksta protokolu.

2.   Ja vien netiek nolemts citādi, specializēto darba grupu sanāksmes nav atklātas.

1.   Katra Puse sedz jebkādus izdevumus, kas saistībā ar dalību specializēto darba grupu sanāksmēs tai radušies attiecībā uz personālu, ceļu un uzturēšanos, kā arī pasta un telesakaru pakalpojumiem.

2.   Izdevumus saistībā ar sanāksmju organizēšanu un dokumentu pavairošanu sedz Puse, kas rīko sanāksmi.