(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”), pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, 2024. gada 17. oktobrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”) izcelsmes bezgalvas skrūvju importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2024. gada 2. septembrī sūdzību iesniedza Eiropas Rūpniecisko savienotājelementu institūts (“sūdzības iesniedzējs”). Sūdzība tika iesniegta Savienības bezgalvas skrūvju ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/141 (3) (“reģistrācijas regula”) Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē.

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, Ķīnas iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī apvienības, par kurām bija zināms, ka tās skar izmeklēšanas sākšana, un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(6)

Izņemot piezīmes par ražojuma tvērumu, kas paskaidrotas turpmāk 2.4. iedaļā, citas piezīmes par procedūras sākšanu netika izteiktas.

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz dažādo ražojuma veidu, kas ietilpst līdzīgā ražojuma tvērumā, lielāko ražošanas un pārdošanas apjomu Savienībā laikposmā no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam, ņemot vērā ģeogrāfisko izplatību. Šajā izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji veidoja aptuveni 14 % no Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoma. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas. Izlase ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei.

(9)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(10)

Astoņi nesaistīti importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim nesaistītiem importētājiem, pamatojoties uz attiecīgā ražojuma lielāko pārdoto apjomu Savienībā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izlases veidošanu notika apspriešanās ar visiem zināmajiem attiecīgajiem importētājiem. Piezīmes netika saņemtas.

(11)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(12)

Simt divdesmit septiņi Ķīnas ražotāji eksportētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim ražotājiem eksportētājiem, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu apspriešanās par izlases izveidi notika ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un Ķīnas iestādēm.

(13)

Pēc izlasē neiekļauta ražotāja eksportētāja piezīmes saņemšanas, kurā apgalvots, ka viens no iekļaušanai izlasē izraudzītajiem uzņēmumiem bija tirdzniecības uzņēmums, nevis ražotājs eksportētājs, Komisija kopā ar izlasē iekļauto uzņēmumu pārbaudīja šīs informācijas pareizību. Komisija, guvusi apstiprinājumu tam, ka uzņēmums patiešām bija tirgotājs, nolēma pārskatīt izlasi un aizstāt šo uzņēmumu ar citu ražotāju eksportētāju.

(14)

No jauna atlasītais ražotājs eksportētājs informēja Komisiju par savu lēmumu nesadarboties izmeklēšanā un nesniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Tāpēc Komisija informēja šo ražotāju eksportētāju, ka tās ieskatā atbilžu uz anketas jautājumiem nesniegšana ir nesadarbošanās saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(15)

Tādējādi, lai aizstātu 14. apsvērumā minēto ražotāju, kas nesadarbojās, Komisija otro reizi pārskatīja izlasi un galīgajai izlasei atlasīja trešo ražotāju eksportētāju.

(16)

Abas reizes pārskatot izlasi, Komisija piemēroja to pašu kritēriju, ko tā izmantoja sākotnējās izlases izveidei, proti, lielākais reprezentatīvais eksporta apjoms uz Savienību izmeklēšanas periodā, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt.

(17)

Neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs nepieprasīja atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu.

(18)

Lielākā daļa Savienības ražotāju, kurus pārstāvēja sūdzības iesniedzējs vai kuri atbalstīja sūdzību, lūdza nodrošināt anonimitāti, lai novērstu iespējamo pretdarbību no to Savienības klientu puses, kuri iepirka bezgalvas skrūves arī no Ķīnas piegādātājiem. Šo klientu vidū bija daži lieli uzņēmumi ar ievērojamu ietekmi tirgū, salīdzinot ar Savienības bezgalvas skrūvju ražotājiem, kas lielākoties ir MVU. Ņemot vērā asimetriju starp Savienības bezgalvas skrūvju ražotājiem un lietotājiem, Komisija secināja, ka pretdarbības risks, uz ko norādīja EIFI pārstāvētie Savienības ražotāji un citi atbalstītāji, patiešām pastāv. Pamatojoties uz to, Komisija piešķīra šo uzņēmumu nosaukumiem konfidenciālu statusu.

(19)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par to, vai Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(20)

Komisija nosūtīja anketas ražotājiem Savienībā, importētājiem un ražotājiem eksportētājiem. Tās pašas anketas procedūras sākšanas dienā tika darītas pieejamas tiešsaistē (4).

(21)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, šādu uzņēmumu telpās veica pārbaudes apmeklējumus:

(22)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(23)

Izmeklējamais ražojums ir dzelzs vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) bezgalvas skrūves un bultskrūves ar uzgriežņiem un paplākšņiem vai bez tiem neatkarīgi no stiepes izturības (izņemot kokskrūves ar prizmatisku galvu un citas kokskrūves, ieskrūvējamus āķus un gredzenus, pašvītņgriezes skrūves un skrūves un bultskrūves dzelzceļa sliežu ceļa konstrukcijas elementu sastiprināšanai) (“izmeklējamais ražojums”).

(24)

Visas bezgalvas skrūves, proti, tapskrūves, enkurskrūves un u-veida skrūves, izmanto, lai mehāniski savienotu divus vai vairākus elementus. Tās izmanto dažādās rūpniecības nozarēs un ļoti dažādiem galalietojumiem, tai skaitā autobūves, atjaunīgās enerģijas, elektroierīču un lauksaimniecības nozarē un mašīnbūvniecībā kopumā, kā arī celtniecībā.

(25)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes izmeklējamais ražojums, kuru patlaban klasificē ar KN kodiem 7318 15 42 un 7318 15 48 .

(26)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī tie paši pamatlietojumi:

(27)

Tāpēc Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(28)

Skrūvpāļu un enkurskrūvju režģu ražotāji Eiropas vēja enerģijas nozarē pieprasīja izmeklējamā ražojuma tvērumā iekļaut enkurskrūvju režģus.

(29)

Tomēr Komisija norādīja, ka šie ražojumi neietilpa 23. apsvērumā noteiktajā ražojuma definīcijā, kā arī tie nebija minēti sūdzībā šajā lietā, un tādējādi Savienības ražošanas nozare nebija sniegusi pierādījumus par dempingu un tā radīto kaitējumu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(30)

Viens importētājs – GebuVolco – apgalvoja, ka kronšteinu bultskrūves būtu jāizslēdz no izmeklējamā ražojuma tvēruma. Tas apgalvoja, ka:

(31)

Komisija uzskatīja, ka kronšteinu bultskrūvēm fizikālās un tehniskās īpašības ir līdzīgas citām skrūvēm. Sūdzības iesniedzējs apstiprināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir jauda ražot kronšteinu bultskrūves. Komisija konstatēja, ka vismaz viens Savienības ražotājs bija norādījis, ka ražo kronšteinu bultskrūves (5). Turklāt importētājs nepamatoja savu apgalvojumu par to, kāpēc Savienības ražošanas nozare nevarēja ražot attiecīgas kvalitātes kronšteinu bultskrūves. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(32)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz Ķīnu pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts.

(33)

Tādēļ, lai ievāktu pamatregulas 2. panta 6.a punkta iespējamai piemērošanai nepieciešamos datus, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par skrūvju ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Trīsdesmit astoņi ražotāji eksportētāji iesniedza attiecīgo informāciju.

(34)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad paziņojums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta piemērošanu.

(35)

Noteiktajā termiņā no ĶV netika saņemtas ne atbildes uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Tad Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(36)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija arī norādīja, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, tai varētu būt jāizvēlas attiecīga reprezentatīvā valsts, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(37)

Komisija 2025. gada 5. martā ar paziņojumu (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti skrūvju ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija noteica iespējamās reprezentatīvās valstis, proti Malaiziju, Taizemi un Turciju.

(38)

Komisija saņēma piezīmes par pirmo paziņojumu no Chinafar grupas, Junyue, Brother grupas un Eiropas Savienotājelementu izplatītāju apvienības (“EFDA”). Sūdzības iesniedzējs sniedza piezīmes par šo ieinteresēto personu sniegto informāciju.

(39)

Komisija 2025. gada 4. aprīlī ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums”) atbildēja uz piezīmēm, ko no ieinteresētajām personām saņēma par pirmo paziņojumu, un informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, un ka reprezentatīvā valsts ir Taizeme. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un peļņu, pamatojoties uz viegli pieejamiem finanšu datiem par trijiem Taizemes savienotājelementu ražotājiem, kas iegūti no Orbis datubāzes.

(40)

Komisija saņēma piezīmes par otro paziņojumu no Chinafar grupas, Junyue un EFDA. Sūdzības iesniedzējs sniedza piezīmes par šo ieinteresēto personu sniegto informāciju. Visas piezīmes ir aplūkotas turpmāk 3.2.2. un 3.2.3. iedaļā.

(41)

Konstatējusi, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā paskaidrots turpmāk 3.2.1. iedaļā, un izanalizējusi saņemtās piezīmes un informāciju, Komisija secināja, ka Taizeme ir attiecīga reprezentatīvā valsts, no kuras normālās vērtības noteikšanai tiktu iegūtas neizkropļotas cenas un izmaksas. Šo izvēli pamatojošie iemesli ir sīkāk aprakstīti turpmāk 3.2.2. iedaļā.

(42)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastās tirdzniecības operācijās] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti”.

(43)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteikts šādi: “Ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas” jeb “PVA izmaksas”).

(44)

Kā sīkāk paskaidrots turpmāk tekstā, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, bija pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(45)

Nesenās izmeklēšanās, kas attiecās uz ĶTR dzelzs un tērauda nozari (6), Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(46)

Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka ĶTR notiek būtiska valdības iejaukšanās un rezultātā tiek kropļota efektīva resursu sadale, kas atbilstu tirgus principiem (7). Konkrētāk, Komisija secināja, ka tērauda nozarē (tērauds ir izmeklējamā ražojuma ražošanas galvenā izejviela) Ķīnas valdībai ne tikai joprojām pieder ievērojama daļa uzņēmumu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē (8), bet ĶV, valstij esot pārstāvētai (klātesošai) uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, var arī iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām (9). Komisija arī konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā tirgu kropļo vēl vairāk. Patiešām, kopumā plānošanas sistēma Ķīnas Tautas Republikā nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, kuras Ķīnas valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstīgi tirgus spēkiem (10). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti nedarbojas pienācīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un tādējādi rada kropļojumus, jo īpaši gadījumos, kad Ķīnas Tautas Republikā tiek saglabāti maksātnespējīgi uzņēmumi un piešķirtas zemes izmantošanas tiesības (11). Līdzīgā kārtā Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus tērauda nozarē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (12), kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā (13).

(47)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās par ĶTR tērauda nozari, arī šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Komisija to pārbaudīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, to skaitā pierādījumiem, kas ietverti sūdzībā, kā arī Komisijas dienestu darba dokumentā “Par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas nolūkā” (On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations) (14) (“ziņojums”), kura pamatā ir publiski pieejami avoti. Minētajā analīzē tika pārbaudīta būtiskā valdības iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas ietver izmeklējamo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu ĶTR, kurus šajā sakarā Komisija konstatējusi arī savās iepriekšējās izmeklēšanās.

(48)

Sūdzībā bija sniegti piemēri par faktoriem, kas liecināja par kropļojumu pastāvēšanu un kas uzskaitīti pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmajā līdz sestajā ievilkumā, kā arī tika apgalvots, ka tirgus apstākļus, jo īpaši izmaksas un cenas, Ķīnas tērauda ražošanas nozarē virza nevis tādi tirgus spēki kā piedāvājums un pieprasījums, bet gan valsts iejaukšanās ekonomikā.

(49)

Sūdzībā bija norādītas atsauces uz iepriekšējām antidempinga izmeklēšanām saistībā ar tērauda nozari, un jo īpaši uz izmeklēšanu savienotājelementu nozarē, kurā Komisija konstatēja, ka Ķīnas ražošanas nozare ir lielā mērā izkropļota un tāpēc cenas un izmaksas ĶTR nevarēja būt pienācīgs pamats normālās vērtības noteikšanai (15).

(50)

Papildus atsaucēm uz attiecīgajām ziņojuma daļām sūdzībā bija norādīta jo īpaši turpmāk izklāstītā informācija.

(51)

Valsts ir klātesoša uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām. Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir sociālistiskās tirgus ekonomikas koncepcija, kuras pamatprincips ir ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, proti, visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums. Sociālistiskā tirgus ekonomika tiek attīstīta Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) vadībā, un valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji saistītas katrā līmenī. Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atspoguļo valdošos ekonomikas apstākļus brīvā tirgū, Ķīnas valsts arī īsteno intervencē balstītu ekonomikas politiku. Konkrēti tērauda nozarē, kas ir izmeklējamā ražojuma ražošanā izmantotās galvenās izejvielas avots, ievērojama daļa uzņēmumu joprojām pieder Ķīnas valdībai un tādējādi Ķīnas valdība, izmantojot valsts klātbūtni, var arī iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām.

(52)

Tērauda tirgū, kas ietver izmeklējamo ražojumu, lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri ir Ķīnas valdības īpašumā vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes. Sūdzībā norādīts, ka jo īpaši izmeklējamajā nozarē gan valsts, gan privātā īpašumā esošie uzņēmumi tiek stratēģiski uzraudzīti un saņem norādes. Sūdzībā arī minēta Komisijas izmeklēšana saistībā ar savienotājelementiem, kurā secināts, ka, “lai gan savienotājelementu ražošanas nozare ir ļoti sadrumstalota un sastāv galvenokārt no MVU, izmeklēšana atklāja saikni starp partiju un savienotājelementu nozares asociācijām, kas apvieno un pārstāv savienotājelementu ražotājus” (16).

(53)

Diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus. Kopumā plānošanas sistēma Ķīnas Tautas Republikā nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz tām nozarēm, kuras Ķīnas valdība atzinusi par stratēģiskām vai politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem. Tādējādi izmeklējamā ražojuma ražošana tiek uzskatīta par Ķīnas ekonomikai stratēģisku nozari, un uz to attiecas ievērojami stimuli un subsīdijas. Sūdzībā tika arī atkārtoti norādīts, ka tērauda ražošanas nozare gūst labumu no Ķīnas valdības konsekventās iejaukšanās, sākot ar pašiem nozares pamatiem (t. i., tērauda ražošanas izejvielu tirgu), un rezultātā nozare cieš no netaisnīgām un mākslīgām priekšrocībām, ko rada izkropļotie cenu veidošanas mehānismi.

(54)

Pastāv bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde, kas, Ķīnas Tautas Republikā saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības, rada kropļojumus. Šajā saistībā sūdzībā iekļauta atsauce uz Komisijas secinājumiem iepriekšējās izmeklēšanās un apgalvots, ka šie secinājumi vienlīdz attiecas arī uz Ķīnas bezgalvas skrūvju ražotājiem.

(55)

Izkropļotas algu izmaksas. Sūdzībā iekļauta atsauce uz Komisijas secinājumiem iepriekšējās izmeklēšanās un apgalvots, ka šie secinājumi vienlīdz attiecas arī uz Ķīnas bezgalvas skrūvju ražotājiem.

(56)

Uzņēmumu piekļuvi finansējumam ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīga valsts ietekme kapitāla tirgos. Sūdzībā ir apgalvots, ka Komisijas iepriekšējā izmeklēšanā savienotājelementu nozarē tika konstatēts, ka Ķīnas ražotāji guva labumu no valsts finansiālo stimulu programmām un subsīdijām. Attiecībā uz tērauda nozari sūdzībā bija atsauce uz ziņojumu, kurā īpaši uzsvērta Ķīnas finanšu sistēmas ietekme uz tērauda nozari un valsts atbalsta pasākumi tērauda nozarei.

(57)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka šo būtiskās valdības iejaukšanās radīto kropļojumu dēļ izmaksas un cenas Ķīnā nav uzticams normālās vērtības noteikšanas avots. Tādējādi normālā vērtība būtu jānosaka, izmantojot neizkropļotas ražošanas izmaksas attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(58)

Komisijas veiktajā izmeklēšanā tika apstiprināts, ka izmeklējamā ražojuma nozarē, kas ietilpst dzelzs un tērauda nozares lejupējā nozarē, ievērojama daļa uzņēmumu joprojām pieder Ķīnas valdībai pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē. Piemēram, uzņēmumu Zhejiang Metals & Minerals Holdings Co., kas ir izmeklējamā ražojuma ražotājs un eksportētājs, kontrolē valstij piederošs uzņēmums Zhejiang International Trade Group (17). Turklāt šī nozare ir savienotājelementu apakšnozare, tāpēc konstatējumi par valsts īpašumtiesībām savienotājelementu izmeklēšanā, kuras rezultātā tika pieņemta Īstenošanas regula (ES) 2022/191 (“savienotājelementu izmeklēšana”), attiecas arī uz bezgalvas skrūvju nozari (18). Savienotājelementu lieta īpaši attiecās uz tērauda nozari, kas nodrošina galveno izejvielu savienotājelementu ražošanai, un tādējādi arī uz bezgalvas skrūvju nozari. Tieši tērauda nozarē Ķīnas valdībai joprojām pieder ievērojama daļa īpašumtiesību. Daudzi lielākie tērauda ražotāji ir valsts īpašumā. Tērauda nozarē aktīvi darbojas, piemēram, šādi valsts īpašumā esoši uzņēmumi: Ansteel Group (19) un Baowu Steel Group (20), kas abi ir valsts īpašumā esoši uzņēmumi, kuri darbojas centralizētas Valsts padomes Valsts īpašumā esošu aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisijas (“SASAC”) pakļautībā, Baotou Steel Group, kas ir valsts īpašumā esošs uzņēmums, kurš ir Iekšējās Mongolijas valdības īpašumā (21), kā arī Shougang Group (22), kas ir valsts īpašumā esošs uzņēmums, kurš ir pilnīgā Beijing State-Owned Asset Management Ltd (23) īpašumā.

(59)

Turklāt jaunākie Ķīnas politikas dokumenti, kas attiecas uz tērauda nozari, apstiprina, ka Ķīnas valdībai šī nozare joprojām ir svarīga un ka tai ir nodoms tajā iejaukties, lai veidotu to saskaņā ar valdības politiku. Kā piemēru šai saistībā var minēt Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas (“MIIT”) Ievirzes atzinumu par tērauda ražošanas nozares augstas kvalitātes attīstības veicināšanu, kurā aicināts vēl vairāk konsolidēt rūpniecisko pamatu un ievērojami celt rūpniecības ķēdes modernizācijas līmeni (24), aptverot arī speciālā tērauda piegādi, kas ir izejresurss, kuru izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā. Konkrētāk, minētajā ievirzes atzinumā ir noteikts, ka “jāveicina uzņēmumu apvienošanās un reorganizācija. Jāmudina nozares vadošie uzņēmumi apvienoties un veikt reorganizāciju, kā arī izveidot vairākas īpaši lielas pasaules līmeņa tērauda ražošanas uzņēmumu grupas. Jāpaļaujas uz nozares vadošajiem uzņēmumiem, jāattīsta viens līdz divi specializēti vadošie uzņēmumi nerūsējošā tērauda un speciālā tērauda jomā (..)”. Bez tam tajā ir tieši prasīts “atbalstīt tērauda uzņēmumus, lai tie pievērstos lejupējo nozaru modernizācijai un stratēģisko jauno nozaru attīstības virzienam, orientētos uz mazu partiju un daudzveidīgu svarīgo tēraudu šķirņu, piemēram, augstas kvalitātes speciālo tēraudu, augstas klases iekārtām paredzētu speciālo tēraudu un nozīmīgo pamatdaļu tērauda, izstrādi” (25).

(60)

Vēl viens piemērs, kas liecina par Ķīnas valdības ieceri iejaukties tērauda nozarē ir atrodams Izejvielu ražošanas nozares attīstības 14. piecgades plānā (“14. piecgades plāns”), kurā noteikts, ka nozare “tieksies uz vadošo pozīciju tirgū un vienlaikus valdības atbalsta saņemšanu”, turklāt “sekmēs vadošo uzņēmumu grupas izveidi ar līderību ekoloģijas jomā un būtisku konkurētspēju” (26).

(61)

Turklāt MIIT 2023. gada darba plānā par stabilu tērauda ražošanas nozares izaugsmi (27) ir noteikti šādi mērķi: “2023. gadā (..) ieguldījumi pamatlīdzekļos visā nozarē nodrošinās stabilu izaugsmi, kā arī tiks būtiski palielināti ekonomiskie ieguvumi; nozares ieguldījumi pētniecībā un izstrādē galu galā sasniegs 1,5 %; nozares radītās pievienotās vērtības pieaugums sasniegs aptuveni 3,5 %; 2024. gadā turpināsies nozares attīstības vides un nozares struktūras optimizācija un virzība uz augstas klases, intelektiskiem un zaļiem ražojumiem un nozares radītās pievienotās vērtības pieaugums pārsniegs 4 %”. Minētajā plānā ir paredzēta arī valdības pilnvarota korporatīva konsolidācija tērauda nozarē: “mudināt nozares vadošos uzņēmumus veikt apvienošanos un iegādi, veidot īpaši lielas pasaules klases dzelzs un tērauda ražošanas uzņēmumu grupas un veicināt valsts dzelzs un tērauda ražošanas jaudas optimālu izvietojumu. Atbalstīt specializētus uzņēmumus ar vadošo pozīciju konkrētos tērauda tirgus segmentos, lai turpinātu integrēt resursus un izveidotu tērauda ražošanas nozares ekosistēmu. Mudināt dzelzs un tērauda uzņēmumus veikt pārreģionālu (..) apvienošanos un reorganizāciju (..). Apsvērt iespēju sniegt lielāku politikas atbalstu jaudas aizstāšanai dzelzs un tērauda uzņēmumiem, kas veikuši vērienīgu apvienošanos un reorganizāciju”.

(62)

Līdzīgi piemēri, kas parāda Ķīnas valdības ieceri uzraudzīt un virzīt tērauda nozares attīstību, ir redzami provinču līmenī, piemēram, Hebei provincē, kur provinces valdība 2020. gadā pieņēma trīs gadu rīcības plānu par klasteru izveidi tērauda ražošanas nozares ķēdē. Minētais plāns paredz “neatlaidīgi īstenot organizāciju grupu izveidi, paātrināt jaukta īpašuma reformu valsts īpašumā esošos uzņēmumos, koncentrēties uz privātu dzelzs un tērauda uzņēmumu pārreģionālas apvienošanas un reorganizācijas veicināšanu un tiekties izveidot vienu līdz divas lielas pasaules klases grupas un trīs līdz piecas lielas grupas ar ietekmi valsts mērogā” (28). Turklāt Hebei tērauda nozares plānā ir paredzēti šādi mērķi: “Rūpīgi veikt strukturālu pielāgošanu un sevišķu uzmanību veltīt ražojumu dažādošanai. Nelokāmi sekmēt dzelzs un tērauda ražošanas nozares strukturālos pielāgojumus un optimizāciju, veicināt uzņēmumu konsolidāciju, reorganizāciju, pārveidi un modernizāciju un visaptveroši veicināt dzelzs un tērauda ražošanas nozares attīstību lielo uzņēmumu virzienā, tehniskā aprīkojuma modernizēšanu, ražošanas procesu dažādošanu un lejupējo ražojumu dažādošanu” (29).

(63)

Konkrētāk, attiecībā uz izejresursiem, ko izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā, Hebei plānā ir prasīts “paātrināt augstas klases un svarīgo jaunu tērauda materiālu izstrādi un izmantošanu, palielināt augstas kvalitātes un speciālā tērauda šķirņu īpatsvaru, stiprināt liela mēroga un daudzveidīgu izdevīgu ražojumu kvalitātes stabilitāti un izveidot ražojuma struktūru “piramīdas veidā”. Līdz 2020. gada beigām parastā mazleģētā tērauda un leģētā tērauda īpatsvars tiks palielināts līdz 20 %, un līdz 2022. gada beigām tas sasniegs aptuveni 25 %, tādējādi atbalstot un garantējot lejupējo nozaru modernizāciju” (30).

(64)

Tāpat Henaņas 14. piecgades tērauda ražošanas nozares pārveides un modernizācijas īstenošanas plānā ir prasīts “lielāko uzmanību veltīt valsts stratēģiskajām vajadzībām, virzīt uzņēmumus, lai tie veicinātu ražojumu struktūras optimizāciju un modernizēšanu, izstrādātu augstas kvalitātes speciālo tēraudu, jūras kuģu tehnikas tēraudu ar lielu veiktspēju, speciālo leģēto tēraudu augstas klases iekārtām, svarīgo pamatdaļu tēraudu un citas svarīgās “speciālā, smalkā un augstā” tērauda šķirnes, un veicināt tērauda ražojumu pievienoto vērtību un konkurētspēju”. (31)

(65)

Līdzīgi rūpniecības politikas mērķi atrodami arī citu provinču, piemēram, Dzjansu (32), Šaņdunas (33), Šaņsji (34) vai Džedzjanas (35), plānošanas dokumentos.

(66)

Šajā ziņā vēl viens piemērs tam, ka Ķīnas valdība ar plāniem nosaka reālo virzību, ir Ansteel Group Co., Ltd. partijas komitejas paziņojums par Partijas 20. nacionālā kongresa ideju apzinīgu apguvi, popularizēšanu un īstenošanu (36). Paziņojumā apgalvots, ka Ansteel Group apzinīgi īstenos virzības plānus un labāk iepazīstinās ar tiem partijas biedrus, kadrus un visā grupā nodarbinātos.

(67)

Attiecībā uz ĶV spēju iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, izmeklēšanā tika apstiprināts, ka arī izmeklējamajā nozarē pārklājas vadības amatu un ĶKP piederības / partijas funkcijas. Piemēram, priekšsēdētājs uzņēmumā Zhejiang International Trade Group, kas kontrolē bezgalvas skrūvju ražotāju un eksportētāju Zhejiang Metals & Minerals Holdings Co., ir arī partijas komitejas sekretārs (37). Savienotājelementu izmeklēšanā ir konstatēts, ka nozare ir ļoti sadrumstalota un sastāv galvenokārt no MVU, tāpēc Komisija nevarēja iegūt plašu informāciju par katru ražotāju. Tomēr nozares apvienību līmenī tika konstatēts, ka pastāv personiskas saiknes starp izmeklējamā ražojuma ražotājiem un ĶKP. Savienotājelementu ražošanas nozares apvienības uzsver savu personisko saikni ar ĶKP, piemēram, Ninbo Savienotājelementu ražošanas nozares apvienības statūtos noteikts, ka: “šīs apvienības prezidents, viceprezidents un ģenerālsekretārs atbilst šādiem nosacījumiem: 1) īsteno partijas nostāju, principus un politiku un atbilst labām politiskajām īpašībām” (38).

(68)

Turklāt, ņemot vērā to, ka izmeklējamais ražojums pārstāv tērauda ražošanas nozares apakšnozari, par tērauda ražotājiem pieejamā informācija attiecas arī uz izmeklējamo ražojumu.

(69)

Piemēram, valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors uzņēmumā Baoshan Iron and Steel Ltd., kurš ir tērauda ražojumu ražotājs un kura kontrolējošais kapitāla daļu īpašnieks ir Baowu Steel Group, ir arī attiecīgi uzņēmuma partijas komitejas sekretārs un sekretāra vietnieks (39). Līdzīgi arī Baowu Steel Group kontrolētā Wuhan Iron and Steel Group direktoru padomes priekšsēdētājs ir partijas komitejas sekretārs (40). Turklāt “Wuhan Iron and Steel Group 2022. gadā organizēja partijas komitejas teorijas izpētes grupas centralizēto pētījumu un diskusiju, lai pārņemtu un studētu Centrālās ekonomikas darba konferences idejas un veicinātu partijas 20. nacionālā kongresa lēmumu un pasākumu īstenošanu un Centrālās ekonomikas darba konferences idejas uzņēmumā Wuhan Iron and Steel Group. China Baowu Wuhan galvenā biroja galvenais pārstāvis, Wuhan Iron and Steel Group partijas komitejas sekretārs un priekšsēdētājs, vadīja sanāksmi un ierosināja prasības, kas izpildāmas, lai īstenotu partijas centrālās komitejas, Hubei provinces partijas komitejas un China Baowu partijas komitejas prasības un turpinātu īstenot Centrālās ekonomikas darba konferences idejas” (41).

(70)

Turklāt pie Baotou Steel Group piederīgā uzņēmuma Baotou Steel Union direktoru padomes priekšsēdētājs ir arī uzņēmuma partijas sekretārs. Līdzīgi Baotou Steel Union izpilddirektors, kā arī uzņēmuma arodbiedrības priekšsēdētājs abi ir partijas sekretāra vietnieki (42). Visbeidzot, Shougang Group direktoru padomes priekšsēdētājs ir partijas komitejas sekretārs, savukārt izpilddirektors ir uzņēmuma partijas sekretāra vietnieks (43).

(71)

Ražošanas nozares apvienība, kas saistīta ar attiecīgo ražojumu, ir Ķīnas Mašīnbūves vispārējo detaļu ražošanas nozares apvienības (44) (“CMGPIA”) Savienotājelementu nodaļa (45). CMGPIA statūtu 3. pantā ir noteikts, ka organizācija “saskaņā ar Ķīnas Komunistiskās partijas konstitūcijas noteikumiem izveido Ķīnas Komunistiskās partijas organizācijas, lai tās veiktu partijas darbības, un nodrošina partiju organizāciju darbībām nepieciešamos apstākļus. Par šīs apvienības reģistrāciju un pārvaldību atbildīgais subjekts ir Ķīnas Tautas Republikas Civilo lietu ministrija, un par partijas veidošanu atbildīgā struktūra ir Valsts padomes Valsts īpašumā esošu aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisijas partijas komiteja”, un tā “pieņem uzņēmējdarbības norādes un uzraudzību no subjektiem, kas atbild par reģistrāciju un pārvaldību, subjektiem, kas atbild par partijas veidošanu, un nozares vadības departamentiem” (46).

(72)

Turklāt Ķīnas tērauda nozarē tiek piekopta diskriminējoša politika, kurā priekšroka tiek dota iekšzemes ražotājiem vai kura kaut kā citādi ietekmē tirgu, pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē, un tā ir vispārēji piemērojama izmeklējamajam ražojumam, ņemot vērā, ka bezgalvas skrūvju nozare ir tērauda nozares apakšnozare. Turklāt, kā konstatēts savienotājelementu izmeklēšanā, savienotājelementu nozare ir minēta Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas paziņojumā par pirmā (kompleksā) tehniskā aprīkojuma veicināšanas un piemērošanas ievirzes kataloga izdošanu (2019. gada izdevums) (47), kā arī Rūpniecības struktūras pielāgošanas ievirzes katalogā (Valsts attīstības un reformu komisija, 2019. gads) (48) kā veicināma nozare.

(73)

Papildus iepriekš minētajiem dokumentiem centrālajā līmenī ir vairāki vietējā, provinces vai pašvaldības līmeņa vadlīniju dokumenti, kas vada un atbalsta savienotājelementu nozares attīstību. Piemēram, 2019. gada savienotājelementu ražošanas nozares veicināšanas politika Haijaņas rajonā paredz, ka “Haijaņa ir “savienotājelementu izcelsmes vieta”, turklāt savienotājelementu ražošanas nozare ir arī viena no svarīgākajām tradicionālajām ražošanas nozarēm Haijaņā. (..) Lai (..) veicinātu inovāciju un attīstību savienotājelementu ražošanas nozarē mūsu provincē, mūsu province nesen pieņēma trīs gadu īpašo rīcībpolitiku savienotājelementu ražošanas nozares digitalizācijai un viedai pārveidei Haijaņas provincē. Ar to saistīto īpašo fondu darbības joma aptver uzņēmumus, kas īsteno digitālo un viedo pārkārtošanos savienotājelementu ražošanas nozarē” (49).

(74)

Ķīnas valdība tērauda ražošanas nozari nemainīgi uzskata par vienu no svarīgākajām nozarēm (50). To apliecina daudzie attiecībā uz šo nozari valsts, reģionu un vietējā līmenī izdotie plāni, direktīvas un citi dokumenti. Saskaņā ar 14. piecgades plānu Ķīnas valdība ir paredzējusi tērauda ražošanas nozares pārveidi un modernizāciju, kā arī optimizāciju un strukturālu pielāgošanu (51). Līdzīgi arī Izejvielu ražošanas nozares attīstības 14. piecgades plānā, kas piemērojams arī tērauda ražošanas nozarē, minēts, ka šī nozare ir “reālās ekonomikas pamatakmens” un “viena no galvenajām nozarēm, kas veido Ķīnas starptautiskās konkurences priekšrocību”, plānā arī noteikti vairāki mērķi un darba metodes, kas virzītu tērauda nozares attīstību 2021.–2025. gadā, piemēram, tehnoloģiskā modernizācija, nozares struktūras uzlabojumi (it sevišķi uzņēmumu koncentrācijas turpināšana) vai digitālā pārveide (52).

(75)

Turklāt iepriekš minētais darba plāns par stabilu tērauda ražošanas nozares izaugsmi (sk. 61. apsvērumu) rāda, kā uzmanība, ko Ķīnas iestādes pievērsušas nozarei, iekļaujas plašākā ĶV vadītas Ķīnas ekonomikas kontekstā: “atbalstīt tērauda ražošanas uzņēmumus, lai tie cieši sekotu jaunas infrastruktūras, jaunas urbanizācijas, lauku revitalizācijas un jaunveidotu nozaru vajadzībām, sasaistot šo atbalstu ar vērienīgiem inženiertehniskajiem projektiem, kas attiecināmi uz 14. piecgades plānu dažādos reģionos, un darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu apgādi ar tēraudu. Izveidot un padziļināt augšupējus un lejupējus sadarbības mehānismus starp tērauda nozari un svarīgajām nozarēm, kas izmanto tēraudu, piemēram, kuģu būvi, transportu, celtniecību, enerģētiku, autobūvi, sadzīves tehniku, lauksaimniecības mašīnām un smagajām iekārtām, veikt ražošanas un pieprasījuma sasaistes darbības un aktīvi paplašināt tērauda izmantošanas jomas” (53).

(76)

Vietējā līmenī, piemēram, Šaņdunas provincē, kur atrodas Shandong Juning Machinery Co. Ltd, Šaņdunas dzelzs un tērauda nozares attīstības 14. piecgades plānā (54) ir noteikts šādi: “Tērauds būvtehnikai: atbalstīt mūsu provinci, lai tā no nozīmīgas būvtehnikas provinces kļūtu par spēcīgu būvtehnikas provinci, galveno uzmanību pievērstu tam, ka tiek izstrādāts zaļš un videi draudzīgs, ļoti tīrs, ar izcilu veiktspēju, ko maz ietekmē zema temperatūra, un stabilu dziļrūdāmību apveltīts un viegli griežams būvtehnikas tērauds, lai paātrinātu augstas stiprības būvtehnikas tērauda pētniecību un izstrādi (..), apmierinātu vajadzības pēc tā, ka tiek izstrādāta moderna būvtehnika ar lielu jaudu un mazu pašmasu un realizētu iteratīvu lejupējās klientnozares ķēdes modernizāciju un pilnīgu un veselīgu būvtehnikas ražošanas nozares ekosistēmas attīstību.”

(77)

Papildus iepriekš minētajam savienotājelementu izmeklēšanā tika konstatēts, ka savienotājelementu ražotāji saņem arī valsts subsīdijas, un tas skaidri parāda, ka valsts ir ieinteresēta šajā nozarē. Savienotājelementu izmeklēšanas laikā Komisija konstatēja, ka savienotājelementu ražotājiem tika darītas pieejamas vairākas finansiālo stimulu programmas, tai skaitā 2019. gada stimulu politika savienotājelementu ražošanas nozarei Haijaņas apgabalā 2019. gadā, kas skaidri paredzēja: “aktīvi veicināt savienotājelementu ražošanas uzņēmumu digitālo un viedo pārkārtošanos: lai veicinātu digitālu pārvaldības sistēmu un integrētu vadības ierīču programmatūras izmantošanu, tiks piešķirti īpaši finanšu stimuli atkarībā no īstenošanas gada, (..) uzņēmumiem, kas 2019. gadā īstenos digitālo un viedo pārkārtošanos un uzlabo savu aprīkojumu (vai iegādājas jaunu), tiks piešķirta vienreizēja subsīdija līdz 20 % apmērā no faktiskā ieguldījuma pamataprīkojumā un ne vairāk kā 2 miljoni RMB; uzņēmumiem, kas īstenošanu veiks 2020. gadā, tiks piešķirta vienreizēja subsīdija līdz 15 % apmērā no faktiskā ieguldījuma pamataprīkojumā un ne vairāk kā 1,5 miljoni RMB; uzņēmumiem, kas īstenošanu veiks 2021. gadā, tiks piešķirta vienreizēja subsīdija līdz 12 % apmērā no faktiskā ieguldījuma pamatiekārtās un ne vairāk kā 1 miljons RMB” (55).

(78)

Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus ar mērķi panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus atbalstīt veicināmās nozares, to skaitā izmeklējamā ražojuma izgatavošanai izmantoto galveno izejvielu ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(79)

Šajā izmeklēšanā nav atklāti pierādījumi, kas liecinātu, ka bankrota un īpašuma tiesību diskriminējošā piemērošana vai neatbilstīga izpilde pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē tērauda ražošanas nozarē neietekmētu izmeklējamā ražojuma ražotājus.

(80)

Kā jau minēts arī 46. apsvērumā, izmeklējamo ražojumu ietekmē arī algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē. Minētie kropļojumi skar nozari gan tieši (izmeklējamā ražojuma ražošanā vai tā galveno izejresursu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejami izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma) (56).

(81)

Turklāt šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz izmeklējamā ražojuma nozari neattiektos valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, kā jau minēts arī 46. apsvērumā. Iepriekš minētais darba plāns par stabilu izaugsmi (sk. 61. apsvērumu) ļoti labi parāda arī valdības šāda veida iejaukšanos: “Mudināt finanšu iestādes aktīvi sniegt finanšu pakalpojumus tērauda ražošanas uzņēmumiem, kas īsteno apvienošanos un reorganizāciju, izvietojuma pielāgojumus, pārveidi un modernizāciju, saskaņā ar riska kontroles un darījumdarbības ilgtspējas principiem”. Tāpēc valdības būtiskā iejaukšanās finanšu sistēmā nopietni ietekmē tirgus apstākļus visos līmeņos.

(82)

Visbeidzot, Komisija atgādināja, ka izmeklējamā ražojuma ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Kad izmeklējamā ražojuma ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, ko skar kropļojumi finanšu nozarē / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, ko piemēro visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(83)

Tādējādi ne vien nav pareizi izmantot izmeklējamā ražojuma pārdošanas cenas iekšzemes tirgū pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (to skaitā par izejvielām, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku) ir izkropļotas, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kas aprakstīta ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, tik tiešām ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnas Tautas Republikā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem utt.

(84)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka izmeklējamā ražojuma cenas vai izmaksas, to skaitā izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka šajā gadījumā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(85)

ĶV neiesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu lietas materiālos iekļautos pierādījumus, to skaitā Ziņojumu un sūdzības iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(86)

Komisija no Chinafar grupas saņēma piezīmes par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnā. Izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka apgalvojumam par nozīmīgiem kropļojumiem nevajadzētu kļūt par iepriekš noteiktu secinājumu un, ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) judikatūru, izmeklēšanas iestādēm saliktās normālās vērtības aprēķināšanai būtu jāizmanto ražotāju eksportētāju faktiskās izmaksas. Turklāt, pat ja tiktu konstatēti kropļojumi, Komisijai katrs Ķīnas eksportētājs būtu jānovērtē atsevišķi, jo īpaši gadījumā, kad tika veikta atlase.

(87)

Komisija uzskatīja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punktā izklāstītie noteikumi ir pilnībā saderīgi ar Eiropas Savienības saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Kā PTO Apelācijas institūcija ir skaidri norādījusi lietā DS473 (57), PTO tiesību akti ļauj izmantot no trešās valsts iegūtus datus, kas ir pienācīgi koriģēti, ja šāda korekcija ir nepieciešama un pamatota. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz neizkropļotām izmaksām un cenām reprezentatīvā valstī vai pamatojoties uz starptautiskām atsauces vērtībām, vienīgi tad, ja ir konstatēts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi, kuri ietekmē izmaksas un cenas. Jebkurā gadījumā pamatregulas 2. panta 6.a punkta otrās daļas trešajā ievilkumā ir paredzēta iespēja izmantot iekšzemes izmaksas tikai tiktāl, ciktāl ir konstatēts, ka tās nav izkropļotas.

(88)

Komisija norādīja, ka tad, ja ir konstatēts, ka nav pareizi izmantot eksportētājvalsts iekšzemes cenas un izmaksas, jo minētajā valstī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu pastāv nozīmīgi kropļojumi, saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu katram ražotājam eksportētājam noteica normālo vērtību, izmantojot neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības attiecīgā reprezentatīvajā valstī. Iepriekš minētais pamatregulas noteikums arī ļauj izmantot iekšzemes izmaksas, ja ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav kropļotas. Šajā saistībā ražotājiem eksportētājiem bija iespēja iesniegt pierādījumus, ka to individuālās PVA izmaksas un/vai izejresursu izmaksas faktiski nav izkropļotas. Tomēr, kā apliecināts 46.–84. apsvērumā, Komisija ir konstatējusi, ka tērauda ražošanas nozarē pastāv kropļojumi un nav tiešu pierādījumu, ka atsevišķu ražotāju eksportētāju ražošanas faktori nav izkropļoti. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(89)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija normālo vērtību noteica, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, proti, šajā gadījumā, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstīgām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(90)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(91)

Kā paskaidrots 37. līdz 39. apsvērumā, Komisija lietas materiālos ir publicējusi divus paziņojumus par avotiem, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai.

(92)

Paziņojumos aprakstīti fakti un pierādījumi, uz kuriem balstīti attiecīgie kritēriji, un atbildēts uz saņemtajām ieinteresēto personu piezīmēm par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem.

(93)

Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka ir nodomājusi apsvērt Taizemi par attiecīgu reprezentatīvo valsti šajā lietā, ja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu tiktu apstiprināts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(94)

Pirmajā paziņojumā Komisija noteica, ka Malaizija, Taizeme un Turcija, par kurām zināms, ka tajās ražo izmeklējamo ražojumu, saskaņā ar Pasaules Bankas datiem ir valstis, kurās ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā Ķīnā, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata tās visas ierindojusi pie valstīm ar “vidēji augstiem ienākumiem”.

(95)

Pēc pirmā un otrā paziņojuma Chinafar grupa apgalvoja, ka Taizeme kā iespējamā reprezentatīva valsts būtu jāatmet, jo tās nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju ir gandrīz uz pusi mazāks par Ķīnas nacionālo kopienākumu (NKI), un tāpēc Taizemi nevar uzskatīt par valsti, kuras ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā Ķīnā. Tā arī norādīja, ka Komisija pati pirmajā paziņojumā ir norādījusi, ka tā “izmantos valstis, kuru nacionālais kopienākums ir līdzīgs kā Ķīnai”, un nav atsaukusies uz valstu ar vidēji augstiem ienākumiem kategoriju.

(96)

Nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, Komisija var izmantot reprezentatīvu valsti ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni, kāds ir eksportētājvalstī. Pamatregulā nav paredzētas papildu prasības par tādas valsts izvēli, kuras ekonomiskās attīstības līmenis ir vislīdzīgākais eksportētājvalsts līmenim. Šādos gadījumos Komisija to dara, īstenojot savu rīcības brīvību un izmantojot valstis, kuras Pasaules Banka ir klasificējusi tajā pašā ienākumu kategorijā. Attiecīgā Pasaules Bankas kategorija ir valstis ar vidēji augstiem ienākumiem, kurā ietilpst Ķīna. Komisija pirmajā paziņojumā skaidri norādīja, ka tā šim nolūkam izmantos Pasaules Bankas datubāzi, un tas atbilst tās praksei. Tas, ka vienas valsts NKI vai NKI uz vienu iedzīvotāju var būt tuvāks Ķīnas nekā citas valsts NKI, nav izšķirīgs faktors, ko ņem vērā attiecīgas reprezentatīvās valsts izvēlē. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(97)

Pirmajā paziņojumā Komisija sniedza informāciju par viegli pieejamiem datiem par uzņēmumiem, kuri Malaizijā, Taizemē un Turcijā ražo plašākā kategorijā ietilpstošus savienotājelementus, tai skaitā izmeklējamo ražojumu, kā arī par izmeklējamā ražojuma ražošanai nepieciešamo izejvielu importu šajās valstīs.

(98)

Trīs izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji un EFDA savās piezīmēs par pirmo paziņojumu ierosināja par attiecīgo reprezentatīvo valsti noteikt Malaiziju, savukārt sūdzības iesniedzējs ierosināja Turciju. Šajā izmeklēšanā cita reprezentatīvā valsts netika ierosināta.

(99)

Junyue un Chinafar grupa apgalvoja, ka Turciju nevar uzskatīt par reprezentatīvu valsti, jo tās ekonomiku raksturoja augsta inflācija, būtiska valūtas devalvācija un politiska iejaukšanās, jo īpaši attiecībā uz darbaspēka izmaksu līmeņu noteikšanu.

(100)

Komisija norādīja, ka inflācija un valūtas deflācija nav kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu valsts reprezentativitāti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, un, ja Komisija izvēlētos Turciju par reprezentatīvo valsti, tā attiecīgā gadījumā koriģētu inflācijas un/vai valūtas deflācijas vērtības, lai atspoguļotu izmaksas izmeklēšanas periodā. Uzņēmumi arī nesniedza pamatotus pierādījumus par politisku iejaukšanos attiecībā uz darbaspēka izmaksām. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(101)

Junyue un Chinafar grupa apgalvoja, ka gan Taizeme, gan Turcija nav atbilstošas reprezentatīvās valstis, pamatojoties uz importa apjomu no Krievijas Federācijas (“Krievija”).

(102)

Komisija pirmajā paziņojumā jau bija sniegusi analīzi par importa no Krievijas tendencēm laikposmā no 2019. gada līdz izmeklēšanas periodam, un tā neliecināja par būtiskām izmaiņām importa no Krievijas uz abām valstīm apjomā un vidējā cenā. Tādējādi nekas neliecināja par to, ka Krievijas eksporta modeļi būtu mainījušies sankciju dēļ, kas bija spēkā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā un kas būtu varējušas radīt kropļojošas importa cenas šajās divās valstīs. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(103)

Pēc pirmā paziņojuma sniegšanas Junyue arī apgalvoja, ka Taizemes savienotājelementu, tai skaitā skrūvju, ražošanas nozare lielā mērā specializējās autobūves savienotājelementu ražošanā, kas nebija reprezentatīvi attiecībā uz izmeklējamo ražojumu, jo autobūves nozarē izmantoto savienotājelementu cenas parasti bija augstākas tāpēc, ka tiem bija jābūt atbilstīgiem stingrākiem ražojuma standartiem. Šīs specializācijas dēļ Junyue apgalvoja, ka dažiem ražošanas faktoriem Taizemes ražotāji izmantoja īpašas kvalitātes Japānas izcelsmes importu, un tas padarīja atsauces vērtību par nereprezentatīvu.

(104)

Pamatojoties uz Global Trade Atlas (GTA), Komisija izvērtēja Japānas eksporta cenas galvenajām izejvielām (t. i., ar HS kodiem 7213 91 , 7213 99 , 7228 30 , 7227 90 un 7214 99 ). Izmeklēšanas periodā Taizeme bija Japānas galvenais eksporta tirgus, kas veidoja 21 % no šo izejvielu kopējā eksporta. Pārējie pieci lielākie eksporta galamērķi, izņemot Ķīnu, kopā veidoja aptuveni 53 % no šo izejvielu kopējā eksporta. Vidējā eksporta uz Taizemi cena bija par 10 % augstāka salīdzinājumā ar šiem citiem lielākajiem tirgiem (1,09 EUR/kg Taizemei un 0,90/kg pārējām piecām lielākajām eksporta valstīm).

(105)

Otrajā paziņojumā Komisija secināja, ka, lai gan bija iespējams, ka Taizemes savienotājelementu ražotāji importēja no Japānas īpašas kvalitātes materiālus, tas nebija iemesls, lai izslēgtu Taizemi kā reprezentatīvo valsti. Faktiski šī izmeklēšana aptvēra arī nestandarta skrūves, un šādu ražojumu ražošanai varēja tikt izmantotas īpašas kvalitātes izejvielas. Tāpēc nevarēja secināt, ka Japānas eksporta uz Taizemi cenas bija nepamatoti augstas un nereprezentatīvas. Komisija noraidīja 103. apsvērumā izklāstīto apgalvojumu, ka Taizeme kā attiecīga reprezentatīvā valsts būtu jāizslēdz.

(106)

Otrajā paziņojumā Komisija sīkāk analizēja trīs galveno ražošanas faktoru importu, kas veido aptuveni 65 % no izgatavošanas izmaksām (klasificēti ar HS kodiem 7213 91 , 7213 99 un 7228 30 ), trīs potenciālajās reprezentatīvajās valstīs. Visu šo ražošanas faktoru imports Taizemē (izņemot importu no Ķīnas un valstīm, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (59) 1. pielikumā) bija lielākais daudzumu ziņā.

(107)

Attiecībā uz ražošanas faktoru ar HS kodu 7213 91 jānorāda, ka kopējais imports no neizkropļotiem avotiem bija ievērojams visās trīs valstīs, un Taizemē lielākie importa daudzumi bija no valstīm, kas nav Ķīna un Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā uzskaitītās valstis.

(108)

Attiecībā uz ražošanas faktoru ar HS kodu 7213 99 jānorāda, ka imports Taizemē veidoja lielāko importa apjomu, kas bija aptuveni 76 000 tonnu, t. i., piecas reizes lielāks par importa apjomu Malaizijā un Turcijā. Imports no Ķīnas un Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā uzskaitītajām valstīm Malaizijā veidoja 33 % no kopējā importa šajā valstī, un no citiem avotiem Malaizijā ievestā importa vidējā cena bija līdzīga no Ķīnas un Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā uzskaitītajām valstīm ievestā importa cenai. Tajā pašā laikā Taizemē un Turcijā faktiski neienāca imports no Ķīnas un Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā uzskaitītajām valstīm. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka importa cena Malaizijā bija mazāk uzticama nekā importa cena Taizemē vai Turcijā.

(109)

Importa apjoms ar HS kodu 7228 30 Taizemē bija lielākais no trim valstīm. Imports no Ķīnas un Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā uzskaitītajām valstīm veidoja lielu daļu no šā ražošanas faktora kopējā importa visās trijās valstīs. Tomēr no citiem avotiem Turcijā ievestā importa vidējā cena bija pielīdzināma cenai, kas bija importam no Ķīnas un Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā uzskaitītajām valstīm, un tādējādi to varēja ietekmēt no Ķīnas ievestā importa cena, savukārt no citiem avotiem Taizemē vai Malaizijā ievestā importa vidējā cena bija ievērojami augstāka par Ķīnas izcelsmes importa cenu. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka importa cena Turcijā bija mazāk uzticama nekā importa cena Taizemē vai Malaizijā.

(110)

Junyue iesniedza revidētos finanšu pārskatus, kas aptvēra izmeklēšanas periodu un attiecās uz Malaizijas ražotāja meitasuzņēmumu, kuru Komisija bija izraudzījusies pirmajā paziņojumā un kurš ražoja tikai savienotājelementus (Chin Well Fasteners Co. Sdn. Bhd.“Chin Well Fasteners”). Uzņēmums arī identificēja vēl vienu ražotāju Malaizijā, kas ražoja standarta savienotājelementus (Asia Bolts & Nuts Sdn. Bhd.) ar viegli pieejamu finanšu informāciju par 2023. gadu. Pēdējais minētais uzņēmums tika noraidīts, jo tā peļņa bija 0,7 %, kas netika uzskatīta par samērīgu.

(111)

Junyue un Chinafar apgalvoja, ka Taizemes un Turcijas uzņēmumu finanšu informācija, ko Komisija minējusi pirmajā paziņojumā, nav reprezentatīva attiecībā uz izmeklējamo ražojumu un uzrāda nepamatoti augstus PVA izmaksu un peļņas rādītājus.

(112)

Tie apgalvoja, ka tas skaidrojams ar to, ka šo uzņēmumu ražotie ražojumi nav salīdzināmi ar izmeklējamo ražojumu, jo tie lielākoties ir augstas stiprības un augstas kvalitātes savienotājelementi izteiktiem nišas tirgiem un ļoti ienesīgiem tirgiem, piemēram, aviācijas, autobūves un enerģētikas / naftas ķīmijas nozarei, un tāpēc tiem ir augstāka kvalitāte nekā Ķīnā ražotajam izmeklējamajam ražojumam.

(113)

Uzņēmumi arī apgalvoja, ka tas attiecas arī uz Taizemes uzņēmumu Thai Meira, Co. Ltd., kas specializējas nestandarta savienotājelementu ražošanā autobūves nozarei. Arī Taizemes uzņēmumu S.J. Screws Co. Ltd. nevar uzskatīt par reprezentatīvu, jo tas ražo galvenokārt ražojumus, kuri neietilpst izmeklējamā ražojuma tvērumā un kuri ir saistīti ar augstākām ražošanas izmaksām, piemēram, takelāžas aprīkojumu, tērauda plāksnes un zvejas rūpniecībā izmantojamus izstrādājumus vai nestandarta savienotājelementus autobūves nozarei.

(114)

Komisija norādīja, ka daži no izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem ražo augstas stiprības savienotājelementus un apgādā konkrētas nozares, piemēram, atkrastes naftas atradņu un naftas cauruļvadu nozares. Tas, ka iespējamajās reprezentatīvajās valstīs atrastie uzņēmumi specializējas konkrētos segmentos, piemēram, nestandarta skrūvju ražošanā autobūves nozarei, kas ir daļa no izmeklējamā ražojuma, un/vai ražo tikai daļu no izmeklējamā ražojuma, nav iemesls šo uzņēmumu izslēgšanai. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(115)

EFDA norādīja, ka Komisija atlasīto uzņēmumu sarakstā nav iekļāvusi būtisku Turcijas ražotāju Norm Civata Sanaya Ve Ticaret Anonim Sirketi (“Norm Civata”).

(116)

No Orbis datubāzē sniegtās informācijas izriet, ka Norm Civata ir vairumtirdzniecības uzņēmums, kas pārgrupē vairākas filiāles, un tā finanšu informācija ir pieejama konsolidētā līmenī. Finanšu informācija par filiāli, kas darbojas metāla un metāla izstrādājumu nozarē, nebija pieejama. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka nav pamatoti šajā izmeklēšanā izmantot Norm Civata gada pārskatu.

(117)

EFDA arī apšaubīja PVA izmaksu aprēķināšanas metodiku un apgalvoja, ka finanšu peļņa un zaudējumi būtu jāatskaita no pamatdarbības izdevumiem. Komisija noraidīja šo apgalvojumu, jo saskaņā ar tās iedibinātu praksi finanšu izdevumi tiek iekļauti PVA izmaksās, lai atspoguļotu izmeklējamā ražojuma visas ražošanas izmaksas.

(118)

Atbilstīgi minētajiem apsvērumiem Komisija ar otro paziņojumu informēja ieinteresētās personas, ka tā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu ir nodomājusi izmantot Taizemi kā attiecīgu reprezentatīvo valsti un trīs uzņēmumu (60) finanšu datus, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai.

(119)

Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par Taizemes kā reprezentatīvas valsts un trīs uzņēmumu kā šīs reprezentatīvās valsts ražotāju atbilstību.

(120)

Pēc otrā paziņojuma sniegšanas Junyue, Chinafar grupa un EFDA atkārtoti apgalvoja, ka vairāku iemeslu dēļ Malaizija, nevis Taizeme ir visatbilstošākā reprezentatīvā valsts pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(121)

Pirmkārt, tie apgalvoja, ka Malaizijas uzņēmumi galvenokārt ražo standarta savienotājelementus un tāpēc to ražojumu klāsts ir līdzīgs Ķīnas ražotāju ražojumu klāstam.

(122)

Otrkārt, Junyue un EFDA uzskatīja, ka tas nav pamatoti, ka Komisija, noraidot Malaiziju kā reprezentatīvo valsti, pievērsa vērību tikai viena ražošanas faktora (HS 7213 99 ) importa apjomiem. Attiecībā uz šo ražošanas faktoru imports no Ķīnas veidoja 33 % no kopējā importa, un šī daļa ir līdzīga divu citu ražošanas faktoru (HS 7213 91 un HS 7228 30 ) importa Taizemē procentuālajai daļai.

(123)

Treškārt, Junyue apgalvoja, ka no Ķīnas ievestā importa vidējās cenas atbilstība no citām valstīm ievestā importa vidējai cenai tikai liecina par to, ka importēto materiālu cenas būtībā tika noteiktas saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

(124)

Junyue arī apgalvoja, ka Taizemes importa dati rada vēl lielākas bažas, jo no Ķīnas ievestā importa kopējais īpatsvars Taizemē ir lielāks (43 %) nekā Malaizijā (29 %) un Turcijā (15 %).

(125)

Pretēji Junyue apgalvotajam Komisija, noraidot Malaiziju kā reprezentatīvo valsti, nepievērsa vērību tikai viena ražošanas faktora importam. Faktiski Komisija analizēja trīs galveno ražošanas faktoru importu, kas veido aptuveni 65 % no izgatavošanas izmaksām (HS 7213 91 , HS 7213 99 un HS 7228 30 ), trīs potenciālajās reprezentatīvajās valstīs.

(126)

Visu šo ražošanas faktoru imports Taizemē (izņemot importu no Ķīnas un valstīm, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā) bija lielākais daudzumu ziņā. Ražošanas faktoram ar HS kodu 7213 91 kopējais imports no neizkropļotiem avotiem bija ievērojams visās trīs valstīs, un Taizemē lielākie daudzumi tika importēti no valstīm, kas nav Ķīna un citas Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā uzskaitītās valstis.

(127)

Attiecībā uz ražošanas faktoru ar HS kodu 7213 99 jānorāda, ka imports Taizemē veidoja lielāko importa apjomu, kas bija aptuveni 76 000 tonnu, t. i., piecas reizes lielāks par importa apjomu Malaizijā un Turcijā. Kā norādīts 108. apsvērumā, imports no Ķīnas Malaizijā veidoja 33 % no kopējā importa valstī un vidējās importa cenas no valstīm, kas nav Ķīna, bija līdzīgas Ķīnas cenām, kas liek domāt, ka tās varētu būt mazāk uzticamas.

(128)

Attiecībā uz ražošanas faktoru ar HS kodu 7228 30 , kas veido 11 % no kopējām izgatavošanas izmaksām, Komisija, ņemot vērā importa apjomu, uzskatīja Taizemi par reprezentatīvāko valsti, kā izklāstīts iepriekš 109. apsvērumā.

(129)

Pamatojoties uz to, Komisija uzskatīja, ka attiecībā uz Taizemi bija pieejami kvalitatīvāki viegli pieejami dati par neizkropļotām importa vērtībām, un tāpēc nolēma uzskatīt Taizemi par attiecīgo reprezentatīvo valsti, un noraidīja Junyue apgalvojumu.

(130)

Junyue un Chinafar grupa atkārtoti apgalvoja, ka Taizemes importa cenas bija augstas, jo bija ievērojams Japānas izcelsmes īpašas kvalitātes imports, ko Taizemes ražotāji izmantoja īpašiem lietojumiem, galvenokārt autobūves nozarē. Junyue arī apgalvoja, ka šī tendence bija saistīta ar to, ka vairāki ražotāji bija saistīti ar Japānas uzņēmumiem un iegādājās augstas kvalitātes izejvielas no saviem mātesuzņēmumiem.

(131)

Junyue arī apgalvoja, ka, ja Komisija nolemtu saglabāt Taizemi kā reprezentatīvo valsti, importa dati būtu jākoriģē, atskaitot Japānas importu no kopējā importa apjoma, jo tam ir nepamatoti augstas cenas.

(132)

Attiecībā uz šiem apgalvojumiem Komisija norādīja, ka ne Junyue, ne Chinafar grupa nesniedza nekādus pierādījumus par to izejvielu importa apjomu no Japānas uz Taizemi, kas paredzētas nestandarta skrūvju ražošanai specializētām nozarēm. Tāpat nebija pierādījumu, ka imports būtu veikts no saistītām personām.

(133)

Arī abi izlasē iekļautie ražotāji nesniedza nekādus pierādījumus tam, ka Ķīnā netika izmantoti augstas kvalitātes materiāli nestandarta skrūvju ražošanai. Šajā saistībā Komisija norādīja, ka arī Ķīna importēja ievērojamus izejvielu daudzumus no Japānas un ka tā ir Japānas trešais eksporta tirgus.

(134)

Turklāt attiecīgā ražojuma normālā vērtība tika aprēķināta, pamatojoties uz visu importu Taizemē, nevis tikai uz importu no Japānas. Piecu galveno izejvielu imports no Japānas uz Taizemi veidoja tikai aptuveni 17 % no šo materiālu kopējā importa. Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, 130. un 131. apsvērumā minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(135)

Junyue un Chinafar grupa piezīmēs par otro paziņojumu atkārtoti pauda viedokli, ka Malaizijas uzņēmumi, kurus Komisija bija izraudzījusies pirmajā paziņojumā, bija reprezentatīvāki nekā Taizemes uzņēmumi, jo galvenokārt nodarbojās ar izmeklējamā ražojuma ražošanu, turklāt uzņēmuma Chin Well Fasteners publiski pieejamie finanšu dati atbilda izmeklēšanas periodam.

(136)

Gluži pretēji, tie atkārtoti apgalvoja, ka divi no trim Komisijas izraudzītajiem Taizemes ražotājiem neražoja izmeklējamo ražojumu. Tie apgalvoja, ka Thai Meira galvenokārt ražoja īpašus savienotājelementus, savukārt S. J. Screwthai galvenokārt izgatavoja ražojumus, kas neatbilst attiecīgajam ražojumam.

(137)

EFDA arī apgalvoja, ka, pamatojoties uz informāciju Orbis datubāzē, S. J. Screwthai ir vairumtirdzniecības uzņēmums un ka Komisija šā iemesla dēļ ir noraidījusi Turcijas uzņēmumu Norm Civata.

(138)

Komisija pārbaudīja par abiem Taizemes uzņēmumiem pieejamo informāciju un, pamatojoties uz informāciju to tīmekļa vietnē un Orbis datubāzē, secināja, ka: i) uzņēmums S. J. Screws ir identificēts Orbis datubāzē kā vairumtirgotājs un mazumtirgotājs. Uzņēmuma tīmekļa vietnes analīze nebija izšķiroša, lai noteiktu, vai uzņēmums patiešām ir ražotājs vai vairumtirgotājs, un tāpēc Komisija nolēma izslēgt šo uzņēmumu no analīzes; ii) Thai Meira cita starpā ražo ražojumus, kuri ietilpst šīs izmeklēšanas ražojuma tvērumā, jo īpaši tapskrūves.

(139)

Chinafar grupa arī apgalvoja, ka Thai Meira uzrāda nereprezentatīvi augstu peļņu, jo tā specializējas nestandarta savienotājelementu ražošanā, kas paredzēti autobūves nozarei. Tomēr uzņēmums nesniedza pierādījumus, kas liecinātu, ka pārdošanas rentabilitāte autobūves nozarē bija augstāka nekā pārdošanas rentabilitāte citās nozarēs. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(140)

EFDA arī identificēja un izguva no Orbis vēl piecu Taizemes uzņēmumu finanšu datus, ko Komisija būtu varējusi izmantot, un šie uzņēmumi bija: Thai Union Fasteners, MDF Precision, Bangkok Fastenings, Suntorx Enterprise un Tycoon Worlwide Group.

(141)

Komisija analizēja visu šo uzņēmumu finanšu datus un konstatēja, ka Tycoon Worlwide Group 2023. gadā cieta zaudējumus un pārējo četru uzņēmumu peļņa (aprēķināta, pamatojoties uz pārdoto preču izmaksām) bija no 0,35 % līdz 1,31 %, taču tas netika uzskatīts par samērīgu peļņas līmeni. Tāpēc Komisija šos uzņēmumus savā analīzē neiekļāva.

(142)

Attiecībā uz Junyue piezīmi, ka atlasītie Malaizijas uzņēmumi, piemēram, Chin Well Fasteners un Tong Heer Fasteners Co. Sdn. Bhd. (“Tong Herr”), ir uzticamāks un reprezentatīvāks atsauces vērtības avots, Komisija norādīja turpmāk izklāstīto.

(143)

Tong Herr, kas specializējas nerūsējošā tērauda savienotājelementu ražošanā, ir daļa no lielākas grupas, kurā ietilpst arī ar augstas precizitātes liešanas metodi iegūtu ražojumu ražotājs. Lai gan Tong Herr 2024. gada finanšu dati vēl nebija pieejami, informācija grupas līmenī (61) liecināja, ka savienotājelementu darījumdarbības segments 2024. gadā strādāja ar zaudējumiem, tāpēc tas nebija piemērots uzņēmums reprezentatīvas atsauces vērtības noteikšanai.

(144)

Attiecībā uz Chin Well Fasteners jānorāda, ka, lai gan tas tā patiešām ir, ka šā uzņēmuma finanšu dati precīzi atbilst izmeklēšanas periodam, Komisija nepiekrita Junyue apgalvojumam, ka, nevis atlasītie Taizemes uzņēmumi, bet tikai Chin Well Fasteners bija reprezentatīvāks pamats PVA izmaksu un peļņas rādītāju noteikšanai. Saskaņā ar uzņēmuma oficiālajā tīmekļa vietnē pieejamo informāciju (62), Chin Well Fasteners ražoja tikai skrūves ar galvu. Lai gan tas neliedza uzņēmumu izmantot par potenciālu aizstājēju PVA izmaksu un peļņas rādītāju aprēķinam, fakts, ka Taizemes uzņēmumi ražo ražojumus, kuri ietilpst ražojuma definīcijā, šajā gadījumā padara tos par piemērotākiem.

(145)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto analīzi, Komisija nolēma izmantot Taizemi kā attiecīgu reprezentatīvo valsti un izmantot divu uzņēmumu (63) finanšu datus normālās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(146)

Pēc pirmā paziņojuma sniegšanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka gan Taizeme, gan Turcija apsteidz Malaiziju to kopējā ilgtspējīgas attīstības mērķu vērtējuma ziņā un ka Turcija ir ratificējusi visas 10 Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) darba tiesību pamatkonvencijas. Savukārt EFDA norādīja, ka saskaņā ar pierādījumiem Taizemes un Turcijas sasniegumi vides un cilvēktiesību aizsardzības jomā salīdzinājumā ar Malaiziju nebija tik pozitīvi.

(147)

Pēc otrā paziņojuma sniegšanas Chinafar grupa atkārtoja EFDA apsvērumus, ka Taizemes sasniegumi vides un cilvēktiesību aizsardzības jomā salīdzinājumā ar Malaizijas sasniegumiem nebija tik pozitīvi.

(148)

Tā kā, pamatojoties uz visiem iepriekš izklāstītajiem elementiem, tika konstatēts, ka šajā lietā tikai Taizeme ir attiecīga reprezentatīva valsts, nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(149)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Taizeme atbilda kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(150)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā izejvielas, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un norādīt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību.

(151)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, izmantos GTA neizkropļotu lielākās daļas ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielu, izmaksu noteikšanai. Komisija arī norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka izmaksu noteikšanai tā izmantos Taizemes Bankas datus (64), neizkropļotu elektroenerģijas izmaksu noteikšanai – Taizemes Investīciju padomes datus (65), bet neizkropļotu dabasgāzes izmaksu noteikšanai – Enerģētikas ministrijas Enerģētikas politikas un plānošanas biroja datus (66).

(152)

Komisija otrajā paziņojumā arī informēja ieinteresētās personas, ka, tā kā dažu izejvielu, proti, tvaika un ūdens, īpatsvars kopējās ražošanas izmaksās bija nenozīmīgs, šie nenozīmīgie posteņi, kas veido mazāk nekā 2 % no kopējām ražošanas izmaksām, par kurām ziņoja izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, tika iekļauti sadaļā “palīgmateriāli”. Komisija arī informēja, ka aprēķinās palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēros šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās atsauces vērtības attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(153)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu iesniegto un pārbaudes apmeklējumos savākto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Izmeklējamā ražojuma ražošanas faktori

(154)

Komisija ietvēra arī izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, lai aptvertu izmaksas, kas nav iekļautas iepriekš minētajos ražošanas faktoros. Šī metodika ir pienācīgi izskaidrota iepriekš 178. un 179. apsvērumā.

(155)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot Ķīnu un Regulas (ES) 2015/755 (68) 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis.

(156)

Komisija nolēma neņemt vērā no Ķīnas reprezentatīvajā valstī ievesto importu, jo, kā tā secinājusi, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot Ķīnas iekšzemes cenas un izmaksas. Ņemot vērā to, ka nav pierādījumu, kas liecinātu, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam no Ķīnas paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē arī eksporta cenas.

(157)

Vairākiem ražošanas faktoriem faktiskās ar tiem saistītās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izejvielu izmaksām izmeklēšanas periodā. Tā kā tās veidoja mazāk nekā 2 % no kopējām ražošanas izmaksām un to vērtība neatkarīgi no izmantotā avota būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinus, Komisija nolēma šīs izmaksas iekļaut pie palīgmateriāliem.

(158)

Lai noteiktu izejvielu cenu, kas nebūtu izkropļota, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, piemēroja attiecīgos reprezentatīvās valsts ievedmuitas nodokļus.

(159)

Izejvielu piegādes transporta izmaksas, kas radušās ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, Komisija izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām un pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām to pašu izejvielu izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transporta izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transporta izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transporta izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(160)

Pirmajā paziņojumā Komisija norādīja ražošanas faktoru sarakstu. Ņemot vērā informāciju, kas iegūta ražotāju eksportētāju telpās veiktā pārbaudes apmeklējuma laikā, ražošanas faktoru saraksts tika pārskatīts. Konkrētāk, tika izslēgtas dzelzs un neleģētā tērauda stieples (HS 7217 10 ), jo Komisija konstatēja, ka tās netika izmantotas izmeklējamā ražojuma ražošanā, lai gan atbildēs uz anketas jautājumiem sākotnēji tika netīši ziņots, ka tās tika izmantotas.

(161)

Pēc ieinteresēto personu piezīmju par pirmo paziņojumu saņemšanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka no Ķīnas ienākošais ievērojamais galveno ražošanas faktoru importa apjoms, visticamāk, kropļoja tirgus cenas Malaizijā; sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka elektroenerģijas cenas Malaizijā tika lielā mērā subsidētas, un kā pierādījumu iesniedza publikāciju žurnālā, kurā galvenā uzmanība bija pievērsta ietekmei uz iekšzemes lietotājiem.

(162)

Chianafar grupa savās piezīmēs par otro paziņojumu apgalvoja, ka tas vien, ka notika subsidēšana, nepadarīja cenas nereprezentatīvas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(163)

Konstatējot, ka Taizeme šajā posmā tiek uzskatīta par attiecīgu reprezentatīvo valsti 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, šie apgalvojumi tika noraidīti.

(164)

Lai noteiktu darbaspēka izmaksu atsauces vērtību, Komisija izmantoja jaunākos pieejamos statistikas datus, ko publicējusi Taizemes Banka (69). Taizemes Banka reizi ceturksnī sniedza informāciju par vidējām mēnešalgām Taizemē ražošanas nozarē izmeklēšanas periodā. Tās tika koriģētas, lai iekļautu sociālās izmaksas, ko maksā darba devējs (70).

(165)

Taizemes Bankas publicētajā statistikā nebija pieejama informācija par nostrādātajām stundām, tāpēc Komisija izmantoja informāciju par Taizemē nostrādātajām stundām nedēļā, kas sniegta Starptautiskās Darba organizācijas Darbaspēka statistikas datubāzē (71).

(166)

Tādējādi Komisija aprēķināja darbaspēka izmaksas stundā Taizemē, dalot darbaspēka izmaksas gadā ar gadā nostrādāto stundu skaitu.

(167)

Pēc otrā paziņojuma sniegšanas gan Junyue, gan Chinafar grupa apgalvoja, ka, lai aprēķinātu darbaspēka izmaksu atsauces vērtību, Komisijai būtu jāizmanto Ķīnas ražotāju eksportētāju faktiskais darba stundu skaits, nevis SDO dati.

(168)

To ieskatā, tas bija pamatoti, jo pamatregulas 2. panta 6.a punkts liedz izmantot tikai datus, kas saistīti ar cenām un izmaksām eksportētājvalstīs, savukārt ar cenām nesaistīta informācija nebūtu automātiski jāatmet.

(169)

Komisija norādīja, ka ir izmantojusi Ķīnas ražotāju eksportētāju faktiski nostrādātās stundas un, aprēķinot normālo vērtību, ir tās reizinājusi ar atbilstošajām izmaksām Taizemē. Metodikas mērķis bija pārrēķināt, cik šīs darba stundas izmaksātu reprezentatīvajā valstī. Darbaspēka izmaksas Taizemē noteikti būtu attiecība starp kopējām darbaspēka izmaksām un kopējo darba stundu skaitu Taizemē. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(170)

Otrajā paziņojumā Komisija paziņoja, ka, lai aprēķinātu elektroenerģijas izmaksu atsauces vērtību, tā plāno izmantot Taizemes Investīciju padomes (72) publicēto elektroenerģijas cenas kotāciju uzņēmumiem, rūpniecības uzņēmumiem un valsts uzņēmumiem, piemērojot izmantošanas laika tarifu (TOU tarifs) – liels vispārējais pakalpojums (Large General Service) ar spriegumu zem 22 kV.

(171)

Šī maksa par enerģiju nav mainījusies kopš 2018. gada un tiek atjaunināta katru mēnesi, izmantojot instrumentu “Ft piemaksa”. Tādējādi elektroenerģijas izmaksas, par kurām katru mēnesi tiek izrakstīts rēķins, ir aprēķinātas šādi:

(172)

Pēc otrā paziņojuma sniegšanas Komisija noteica elektroenerģijas izmaksu atsauces vērtību katram izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam, pamatojoties uz attiecīgo maksimumslodzes un minimumslodzes patēriņu. Rezultātā iegūtais patēriņš tika attiecināts uz maksimumslodzes un minimumslodzes likmēm.

(173)

Turklāt Komisija nolēma elektroenerģijas cenas atsauces vērtībā iekļaut gan pieprasījuma maksu, gan pakalpojumu maksu, lai pilnībā atspoguļotu elektroenerģijas izmaksas reprezentatīvajā valstī. Pakalpojuma maksa tika izteikta kā fiksēta summa mēnesī, savukārt pieprasījuma maksa tika noteikta kW, pamatojoties uz konservatīvu elektroenerģijas pieprasījuma aprēķinu. To noteica, kopējo maksimālslodzes periodā patērēto enerģiju dalot ar ražošanas stundu skaitu. Katram izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam tika noteikta gan maksimumslodzes, gan minimumslodzes vidējās svērtās likmes attiecīgā atsauces vērtība.

(174)

Otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka tā no elektroenerģijas likmēm atskaitīs pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tomēr, veicot turpmāku izmeklēšanu, Komisija konstatēja, ka elektroenerģijas cenas Taizemē tika norādītas tikai bez PVN.

(175)

Dabasgāzes izmaksu atsauces vērtības noteikšanai Komisija izmantoja Enerģētikas ministrijas Enerģētikas politikas un plānošanas biroja publicētās cenas (74), proti, 7.2-4. tabulu, kurā attēlots enerģijas galapatēriņš uz vienu iedzīvotāju. Komisija kā atsauces vērtību izmantoja 2023. un 2024. gada vidējos datus, kas norādīti minētajā tabulā.

(176)

Lai noteiktu blakusproduktu atsauces vērtību, Komisija izmantoja attiecību starp blakusproduktu vērtību un sākotnējās izejvielas vērtību, kas reģistrēta ražotāju eksportētāju grāmatvedības sistēmā, un piemēroja šo attiecību atsauces vērtībai, kura iegūta no GTA.

(177)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(178)

Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika izteiktas kā daļa no ražotāju eksportētāju faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(179)

Lai noteiktu, kāds ir neizkropļots un samērīgs PVA izmaksu un peļņas apjoms tirdzniecības EXW līmenī, Komisija izmantoja no Orbis izgūtos 2023. gada finanšu datus par uzņēmumiem Sanwa Iron (Thailand) Company Ltd. un Thai Meira Co. Ltd.

(180)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(181)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam, ko bija norādījis ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās. Šie patēriņa rādītāji tika pārbaudīti pārbaudes laikā. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī.

(182)

Pēc neizkropļotu izgatavošanas izmaksu noteikšanas Komisija piemēroja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu, kā norādīts 178. un 179. apsvērumā.

(183)

PVA izmaksas, izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 8 %. Peļņa, izteikta procentos no PPI un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 21,2 %.

(184)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(185)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā.

(186)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(187)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi un izdara korekcijas, ņemot vērā atšķirības starp faktoriem, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Komisija EXW cenas līmenī salīdzināja normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu. Kā skaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālā vērtība un eksporta cena tika koriģētas, lai i) tās aprēķinātu EXW līmenī un ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un parādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(188)

Kā paskaidrots 180. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta EXW līmenī, tāpēc korekcijas nebija nepieciešamas.

(189)

Junyue savās piezīmēs par otro paziņojumu apgalvoja, ka, piemērojot metodiku, ko Komisija izmantoja, lai noteiktu PVA izmaksu attiecību, tiktu veikts netaisnīgs normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums, jo PVA izmaksas, kas tika izmantotas normālās vērtības aprēķināšanai, visticamāk, ietvēra izmaksas, kuras ir līdzīgas Junyue izmaksām, ko Komisija EXW eksporta cenas aprēķināšanas nolūkā atskaitītu.

(190)

Junyue apgalvoja, ka Komisijai bija jāsniedz PVA izmaksu detalizēts sadalījums, lai nodrošinātu, ka tās nepārklājas ar izdevumiem, kas jau ir atskaitīti no eksporta cenas. Ja šāda informācija nav pieejama, Komisijai nevajadzētu veikt nekādas eksporta cenas korekcijas.

(191)

Junyue atsaucās uz Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-762/20 (75) Sinopec, kurš ir pārsūdzēts (76) un kurā tika izskatīta šāda eksporta cenas korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, ja normālā vērtība ir aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(192)

Kā paskaidrots 187. apsvērumā, Komisija izvēlējās salīdzināt eksporta cenu un normālo vērtību EXW līmenī. Kā skaidrots 180. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta tirdzniecības EXW līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksām un peļņu, kas šim tirdzniecības līmenim tika uzskatītas par samērīgām. Tāpēc nebija vajadzīgas korekcijas, lai iegūtu normālo vērtību EXW līmenī.

(193)

Vispārējā tiesa savā spriedumā CCCME lietā, kas tika pieņemts pēc sprieduma lietā Sinopec, vispirms atgādināja, ka saskaņā ar judikatūru, ja kāda persona lūdz veikt pamatregulas 2. panta 10. punktā paredzētās korekcijas ar mērķi padarīt salīdzināmu normālo vērtību un eksporta cenu dempinga starpības noteikšanas nolūkā, šai personai ir jāpierāda, ka tās prasība ir pamatota. Pienākums pierādīt, ka ir veicamas pamatregulas 2. panta 10. punkta a)–k) apakšpunktā uzskaitītās konkrētās korekcijas, attiecas uz to lietas dalībnieku, kurš uz tām vēlas atsaukties. (77) No tā izriet, ka minētajā lietā, tāpat kā šajā izmeklēšanā, ieinteresētajām personām saskaņā ar judikatūru bija jāpierāda, ka lūgtā korekcija ir nepieciešama, pamatojoties uz pierādījumiem, kurus tās iesniedz izmeklēšanas laikā (78).

(194)

Pēc tam Vispārējā tiesa nosprieda, ka ir jānorāda, ka, lai gan korekciju veikšanas prakse saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu var izrādīties nepieciešama, lai ņemtu vērā atšķirības starp eksporta cenu un normālo vērtību, kas ietekmē to salīdzināmību, šādus atskaitījumus nevar veikt no vērtības, kas tikusi “salikta” un tāpēc nav reāla. Šādu vērtību principā neietekmē tādi faktori, kas var samazināt tās salīdzināmību, jo tā ir mākslīgi noteikta (79). Turklāt, tāpat kā CCCME lietā, arī šajā lietā normālās vērtības aprēķināšana katram ražojuma veidam EXW līmenī ietvēra samērīgu PVA izmaksu summu, un nebija pieejama informācija, kas liecinātu, ka attiecīgo Taizemes uzņēmumu PVA izmaksas ietvēra ar piegādi klientiem saistītus transporta izdevumus. Tādējādi, ņemot vērā Komisijas rīcības brīvību pamatregulas (80) 2. panta 10. punkta piemērošanā, Komisijas pieeja atbilst jaunākajai judikatūrai attiecībā uz nepamatotiem apgalvojumiem, ka PVA izmaksās, kas izmantotas, lai aprēķinātu normālo vērtību saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, un ko Komisija uzskata par samērīgām EXW līmenī, esot iekļautas transporta izmaksas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(195)

Lai aprēķinātu eksporta cenu EXW līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā vedmaksu, apdrošināšanu, kravas apstrādi, iekraušanu, kā arī iepakošanu un atlaides.

(196)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas un maksa par bankas pakalpojumiem.

(197)

Saistībā ar eksporta cenas korekciju attiecībā uz komisijas maksām Komisija konstatēja, ka darījumos iesaistītais saistītais uzņēmums veica līdzīgas funkcijas kā pārstāvis, kas veic darbu, saņemot par to komisijas maksu un vienlaikus izmantojot ražotāja eksportētāja darbiniekus. Tādējādi korekcija attiecībā uz komisijas maksu tika aprēķināta, pamatojoties uz saistītā uzņēmuma PVA izmaksām, ražotāja eksportētāja PVA izmaksu daļu, kas saistīta ar saistītā uzņēmuma funkcijām, un nominālo peļņu.

(198)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(199)

Pamatojoties uz to, provizoriskās vidējās svērtās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(200)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām.

(201)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, provizoriskā dempinga starpība ir 67,4 %.

(202)

Visiem pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Komisija noteica dempinga starpību, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, izteikts kā īpatsvars kopējā pēc Eurostat datiem noteiktajā importā no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(203)

Šajā lietā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms bija 100 % no kopējā importa izmeklēšanas periodā. Tādējādi Komisija uzskatīja par pareizu ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, noteikt dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija izlasē iekļautajam atsevišķi pārbaudītajam uzņēmumam, kurš sadarbojās un kuram bija visaugstākā dempinga starpība.

(204)

Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(205)

Izmeklēšanas periodā Savienībā bija zināmi 42 līdzīgā ražojuma ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(206)

Tika noteikts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija apmēram 50 466 tonnas. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja un izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajiem datiem. Kā norādīts 8. apsvērumā, 14 % no līdzīgā ražojuma aplēstā kopējā ražošanas un pārdošanas apjoma Savienībā ražoja trīs izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(207)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, saskaitot Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū un attiecīgā ražojuma importu, ko paziņojis Eurostat. Informācijas avots bija sūdzības iesniedzēja atbildes uz makroekonomikas anketas jautājumiem un Eurostat oficiālie dati.

(208)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (vienības)

(209)

Patēriņš Savienībā 2022. gadā nedaudz palielinājās (+3 % salīdzinājumā ar 2021. gadu), pēc tam 2023. gadā samazinājās par 13 % un izmeklēšanas periodā saglabājās par 13 % zemāks nekā 2021. gadā.

(210)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz importa apjomu un kopējo patēriņu Savienībā.

(211)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa daudzums un tirgus daļa

(212)

Importa apjoms no Ķīnas absolūtā izteiksmē kopumā palielinājās par 5 795 tonnām, un tas ir 5 % pieaugums attiecīgajā periodā. 2022. gadā imports pieauga ievērojami – par 13 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 2023. gadā imports samazinājās par 4 % salīdzinājumā ar 2021. gadu, jo Eiropā samazinājās kopējais pieprasījums. Šis samazinājums bija tikai īslaicīgs, jo izmeklēšanas periodā imports palielinājās par vairāk nekā 10 000 tonnām salīdzinājumā ar 2023. gadu, neraugoties uz to, ka pieprasījums Savienībā izmeklēšanas periodā saglabājās zems.

(213)

Ņemot vērā to, ka patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 13 %, Ķīnas importa tirgus daļa Savienībā laikposmā no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam stabili pieauga. Tā no 51 % 2021. gadā palielinājās līdz 61 % izmeklēšanas periodā, tādējādi iegūstot vairāk nekā 10 procentpunktus no Savienības ražošanas nozares un citu trešo valstu tirgus daļas.

(214)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju un izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(215)

No attiecīgās valsts Savienībā veiktā importa vidējai svērtajai cenai bija šāda dinamika:

4. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(216)

Ķīnas importa cenas vispirms 2022. gadā palielinājās par 28 % un pēc tam 2023. gadā samazinājās arī par 28 %, un izmeklēšanas periodā samazinājās vēl par 7 %. Kopumā attiecīgajā periodā Ķīnas importa cenas samazinājās par 7 % no 1 307 EUR par tonnu 2021. gadā līdz 1 213 EUR par tonnu izmeklēšanas periodā.

(217)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(218)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Saistībā ar importu no attiecīgās valsts Savienības tirgū tas uzrādīja vidējo svērto cenu samazinājuma starpību no 59 % līdz 64 % lielākajai daļai importētā ražojuma (75–90 %).

(219)

Papildus cenu samazinājumam tika konstatēta arī ievērojama cenu apspiešana pamatregulas 3. panta 3. punkta nozīmē. Ievērojamā cenu spiediena dēļ, ko izraisīja Ķīnas ražotāju eksportētāju imports par zemām dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare izmeklēšanas periodā nevarēja paaugstināt cenas atbilstoši ražošanas izmaksu pieaugumam un tā, lai panāktu samērīgu peļņas līmeni (sk. turpmāk 8. tabulu). Ievērojamo cenu apspiešanu apstiprina mērķa cenu samazinājums, kas konstatēts, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju sniegtajiem datiem.

(220)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(221)

Kā minēts 8. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(222)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija izvērtēja, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, kas sniegti sūdzības iesniedzēja atbildē uz anketas par makroekonomiskajiem aspektiem jautājumiem. Mikroekonomiskos rādītājus Komisija izvērtēja, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, kas sniegti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(223)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(224)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(225)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(226)

Attiecīgajā periodā ražošanas apjoms pastāvīgi samazinājās – kopumā par 27 %.

(227)

Ražošanas jauda kopumā saglabājās stabila un tikai nedaudz samazinājās par 1 % izmeklēšanas periodā.

(228)

Jaudas izmantojums, kas attiecīgā perioda sākumā jau bija ļoti zemā līmenī, attiecīgajā periodā turpināja samazināties, proti, no 20 % 2021. gadā līdz 15 % izmeklēšanas periodā. Tas bija saistīts ar ražošanas apjoma samazināšanos atbilstīgi ražošanas jaudas samazinājumam.

(229)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas daudzumam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Pārdošanas daudzums un tirgus daļa

(230)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 28 %, t. i., ievērojami straujāks samazinājums nekā patēriņam, kas tajā pašā periodā samazinājās par 13 % (t. i., vairāk nekā divas reizes lielāks). Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 31 % 2021. gadā līdz 25 % izmeklēšanas periodā, proti, par sešiem procentpunktiem.

(231)

Samazinoties patēriņam, Savienības ražošanas nozare zaudēja ne tikai pārdošanas apjomus Savienībā, bet arī tirgus daļu, atšķirībā no Ķīnas izcelsmes importa, kura absolūtais pārdošanas apjoms un tirgus daļa Savienībā pieauga.

(232)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(233)

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē no 2021. līdz 2022. gadam ir atguvusies līdz līmenim, kāds bija pirms Covid-19 pandēmijas, tomēr kopumā attiecīgajā periodā tā samazinājās ražošanas un pārdošanas apjoma samazināšanās dēļ. Izmeklēšanas periodā samazinājums sasniedza 6 % salīdzinājumā ar attiecīgā perioda sākumu, neņemot vērā netiešo nodarbinātību.

(234)

Ražīgums uz vienu nodarbināto arī ievērojami samazinājās, sekojot līdzīgai ražošanas apjoma krituma tendencei. 2022. gadā bija vērojams negatīvs pavērsiens. Situācija būtiski pasliktinājās 2023. gadā un izmeklēšanas periodā. Salīdzinājumā ar 2021. gadu kopējais samazinājums bija 23 %.

(235)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa apjomu no attiecīgās valsts un tā cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(236)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu. Tāpēc nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējama iepriekšēja dempinga ietekmi.

(237)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(238)

Vienības ražošanas izmaksas Savienībā kopš 2021. gada ir ievērojami palielinājušās. Laikposmā no 2021. līdz 2022. gadam tās palielinājās par 32 %, 2023. gadā turpināja palielināties un izmeklēšanas periodā nedaudz samazinājās. Salīdzinājumā ar 2021. gadu kopējais pieaugums bija 46 %. Ražošanas izmaksu pieaugums sekoja straujajam darbaspēka (81) un izejvielu cenu (82) pieaugumam un bija saistīts ar Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, kas izraisīja lielu inflācijas pieaugumu Savienībā, piegādes ķēdes traucējumus un izejvielu izmaksu ievērojamu kāpumu Savienībā.

(239)

Vidējās vienības pārdošanas cenas izmaiņām bija līdzīga tendence. Līdz 2022.–2023. gadam pārdošanas cenas pieaugums bija sasniedzis 41 %. Tomēr izmeklēšanas periodā vienības cena salīdzinājumā ar 2023. gadu samazinājās, lai gan kopumā tā saglabājās par 34 % augstāka nekā 2021. gadā.

(240)

Tas, ka vidējā vienības pārdošanas cena kopumā pieauga par 34 %, bet vienības ražošanas izmaksas tajā pašā periodā pieauga par 46 %, liecina par to, ka Savienības ražošanas nozare nespēja pilnībā absorbēt pieaugošās ražošanas izmaksas. Citiem vārdiem sakot, pieaugošie no Ķīnas Savienības tirgū ievestie importa apjomi par dempinga cenām neļāva Savienības ražotājiem paaugstināt cenas līdz tādiem ilgtspējīgiem līmeņiem, kas sedz ražošanas izmaksu pieaugumu. Šī situācija ļoti negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares finansiālos rādītājus.

(241)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(242)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā pieauga par 9 %.

(243)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Krājumi

(244)

Krājumu līmenis perioda beigās 2022. gadā pēc pārdošanas apjoma samazinājuma palielinājās par 16 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Līdz 2023. gadam un visā izmeklēšanas periodā Savienības ražotāji acīmredzami centās koriģēt krājumu līmeni, reaģējot uz pārdošanas un ražošanas apjoma samazināšanos. 2023. gadā krājumu līmenis atgriezās bāzlīnijas rādītāju līmenī, un izmeklēšanas periodā tika novērota turpmāka samazināšanās. Kopējie krājumi perioda beigās attiecīgajā periodā samazinājās par 25 %.

(245)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(246)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Rentabilitāte attiecīgā perioda sākumā 2021. (83) un 2022. gadā bija pozitīva. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte ievērojami samazinājās – no aptuveni 1 % 2021.–2022. gadā līdz – 5 % 2023. gadā un vēl līdz – 10 % izmeklēšanas periodā. To, ka Savienības ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā laikā nācās strādāt ar zaudējumiem – 10 % apmērā, var skaidrot ar pieaugošo konkurenci, ko radīja Ķīnas eksports par dempinga cenām, kas lika Savienības ražošanas nozarei samazināt cenas līdz zaudējumu līmenim periodā, kad pieauga ražošanas izmaksas, kā skaidrots 4.5.3.1. iedaļā.

(247)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Kā paskaidrots iepriekš, par Savienības ražošanas nozares ilgtnespējīgo peļņas līmeni liecināja arī negatīva naudas plūsma gandrīz visā periodā, un izmeklēšanas periodā tā turpināja pasliktināties, pārsniedzot – 2 miljonus EUR, kas atbilst aptuveni 15 % no pārdošanas darījumu vērtības izmeklēšanas periodā.

(248)

Lai gan laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam pieauga ieguldījumi apkopē un aizstāšanā, izmeklēšanas periodā tie, līdzīgi kā citi galvenie kaitējuma rādītāji, dramatiski samazinājās. Kopējie ieguldījumi no attiecīgā perioda sākuma līdz beigām samazinājās par vienu trešdaļu.

(249)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Savienības ražošanas nozares ienākums no ieguldījumiem samazinājās no 6 % 2021. gadā līdz – 27 % izmeklēšanas periodā.

(250)

Ņemot vērā rentabilitātes, neto naudas plūsmas un ienākuma no ieguldījumiem dramatisko kritumu, tika nopietni skarta izlasē iekļauto Savienības ražotāju spēja piesaistīt kapitālu.

(251)

Visi svarīgākie kaitējuma rādītāji attiecīgajā periodā uzrādīja negatīvu tendenci. Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 27 %, un tās pārdošanas apjoms samazinājās par 28 %. Savienības ražošanas nozare arī zaudēja tirgus daļu, kas samazinājās no 31 % 2021. gadā līdz 25 % izmeklēšanas periodā. Savukārt no Ķīnas Savienībā ievestā importa tirgus daļa tajā pašā periodā palielinājās par 10 procentpunktiem; 2021. gadā tā bija 51 % un izmeklēšanas periodā tā palielinājās līdz 61 %. Tas tika sasniegts, neraugoties uz to, ka patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 13 %.

(252)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā samazinājās no aptuveni 1 % 2021.–2022. gadā līdz – 5 % 2023. gadā un vēl līdz – 10 % izmeklēšanas periodā, un ir skaidrs, ka tas nav ilgtspējīgi. Līdzīga lejupejoša tendence tika novērota attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ražīgumu (samazinājums par 23 %), nodarbinātību (samazinājums par 6 %), ieguldījumiem (samazinājums par 31 %), kā arī ienākumu no ieguldījumiem un naudas plūsmu, kas attiecīgajā periodā arī samazinājās.

(253)

Savienības ražošanas nozare nespēja kompensēt zaudētos pārdošanas apjomus Savienības tirgū, palielinot eksportu, jo eksports veidoja tikai aptuveni 8 % no ražošanas nozares kopējā ražošanas apjoma un pakāpeniski samazinājās, kā izklāstīts turpmāk 5.4. iedaļā.

(254)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(255)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija raudzījās, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav imports no attiecīgās valsts par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir: imports no valstīm, kas nav Ķīna, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, patēriņa samazināšanās un izmaksu pieaugums.

(256)

Komisija pārbaudīja, vai pastāvēja cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Attiecīgajā periodā līdzīgā ražojuma imports no Ķīnas par dempinga cenām palielinājās par 5 %, neraugoties uz patēriņa samazināšanos Savienībā.

(257)

Ķīnas importa cenu samazinājums par 7 % attiecīgajā periodā kopā ar Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu ievērojamo pieaugumu par 46 % tajā pašā periodā palīdzēja palielināt no Ķīnas Savienībā ievestā importa tirgus daļu par 21 %. Tas notika uz Savienības ražošanas nozares rēķina, jo tās pārdošanas apjoms ievērojami samazinājās – par 28 %, kā arī par 18 % samazinājās tās tirgus daļa. Vienlaikus būtiski, līdz neilgtspējīgam līmenim samazinājās Savienības ražošanas nozares rentabilitāte (izmeklēšanas periodā tā strādāja ar zaudējumiem – 10 % apmērā).

(258)

No Ķīnas par dempinga cenām importētā ražojuma vidējās cenas un Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma vidējās cenas (1 213 EUR/t pret 1 833 EUR/t) būtiskā starpība liedza Savienības ražošanas nozarei paaugstināt savas cenas, lai ņemtu vērā ražošanas izmaksu pieaugumu, un tādējādi saglabāt tās rentabilitāti.

(259)

Komisija pārbaudīja, vai citi kaitējuma faktori, kas nebija imports par dempinga cenām no Ķīnas, ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli, bet nekonstatēja citus faktorus, kuri varēja būtiski ietekmēt situāciju, kas radīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(260)

Importa daudzumam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Imports no trešām valstīm

(261)

Imports no citām trešām valstīm bija galvenokārt no Apvienotās Karalistes, Taivānas un Turcijas. Kopējais importa apjoms no visām trešām valstīm, izņemot Ķīnu, laikposmā no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 38 %, no 39 374 tonnām līdz aptuveni 24 410 tonnām.

(262)

Visu trešo valstu, izņemot Ķīnu, tirgus daļa samazinājās no 19 % 2021. gadā līdz 13 % izmeklēšanas periodā.

(263)

Kopumā citu trešo valstu vidējās importa cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 59 % un vidēji bija ievērojami augstākas par Ķīnas izcelsmes importa cenām, kas attiecīgajā periodā samazinājās par 7 %. Izmeklēšanas periodā citu trešo valstu, izņemot Ķīnu, vidējā importa cena bija 4 368 EUR/t, savukārt importa no Ķīnas vidējā cena bija 1 213 EUR/t.

(264)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka imports no citām trešām valstīm nebija Savienības ražošanas nozarei nodarītā būtiskā kaitējuma cēlonis.

(265)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

13. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(266)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares eksporta apjoms kopumā samazinājās par 20 %. Šī tendence ir līdzīga negatīvajai tendencei, kas bija vērojama Savienības ražotāju pārdošanas apjomam Savienībā, kurš attiecīgajā periodā samazinājās pat vairāk nekā to eksports, t. i., par 28 %. Tā ir arī līdzīga negatīvajai tendencei, kas bija vērojama attiecībā uz Savienības ražotāju tirgus daļas Savienībā samazināšanos, – tā attiecīgajā periodā samazinājās par 18 %.

(267)

Arī Savienības ražotāju vidējā eksporta cena attiecīgajā periodā samazinājās par 6 %. Jānorāda, ka eksporta pārdošanas apjoms veido 9 % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma. Tāpēc ir konstatēts, ka samazinātā pārdošanas apjoma ietekme uz kaitējumu Savienības ražošanas nozarei ir ierobežota, un, lai gan tā, ņemot vērā attiecīgos apjomus, iespējams, nelielā mērā veicināja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tā nevarēja mazināt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(268)

Attiecīgajā periodā Savienības tirgus saruka par 13 %. Sarukums bija saistīts ar vairākiem savstarpēji saistītiem faktoriem, proti, Eiropas ekonomikā 2023. gadā bija vērojama lēnāka izaugsme salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (Savienības IKP 2023. gadā pieauga par 0,4 % salīdzinājumā ar 3,5 % 2022. gadā), un tērauda patēriņš acīmredzami samazinājās par 6,3 % (84). Šī lejupslīde skāra dažādas nozares, tai skaitā būvniecības un apstrādes, kas ir galvenās rūpniecības ražojumu, tādu kā skrūves, patērētājas. Augstās enerģijas cenas un nenoteiktība enerģijas tirgū arī veicināja rūpniecības izlaides samazināšanos un vājināja pieprasījumu vairākās nozarēs (85). Normālos konkurences apstākļos šādā sarūkošā tirgū diezgan līdzīgā mērā būtu samazinājušies visu tirgus dalībnieku pārdošanas apjomi. Tomēr šajā gadījumā Ķīna attiecīgajā periodā ieguva papildu 10 % tirgus daļu Savienības tirgū, kaitējot Savienības ražošanas nozarei un citām importētājvalstīm (gan Savienība, gan citas importētājvalstis zaudēja tirgus daļas 5,4 procentpunktu apmērā). Tāpēc šajā gadījumā netika konstatēts, ka Savienības tirgus ekonomiskā lejupslīde būtu radījusi būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(269)

Kā izklāstīts iepriekš 238. apsvērumā, vienības ražošanas izmaksas Savienībā attiecīgajā periodā ievērojami pieauga (par 46 %). Tomēr Savienības ražotāji 2022. gadā spēja paaugstināt pārdošanas cenas, reaģējot uz pieaugošajām ražošanas izmaksām, un tas ļāva tiem daļēji kompensēt šo pieaugumu un sasniegt zināmu rentabilitāti. Tomēr izmeklēšanas periodā, neraugoties uz nelielu ražošanas izmaksu samazinājumu, Savienības ražotāju rentabilitāte strauji samazinājās, sasniedzot ievērojamu negatīvu līmeni. Šī situācijas pasliktināšanās skaidri liecina par Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Importam par dempinga cenām nevajadzētu liegt Savienības ražotājiem veikt cenu korekcijas, kas nepieciešamas, lai segtu pieaugošās ražošanas izmaksas. Apstākļos, kad Savienības ražotāju cenas būtiski apspieda pieaugošais importa apjoms par dempinga cenām, lai gan ražošanas izmaksas saglabājās augstas, rentabilitātes kritumu nevar saistīt ar iekšējo neefektivitāti vai tirgus nepareizu pārvaldību. Drīzāk tās ir importa par dempinga cenām kaitīgās ietekmes tiešas sekas.

(270)

Kaitējuma analīze parādīja, ka imports no Ķīnas attiecīgajā periodā apspieda Savienības tirgus cenu. Ievērojamais importa par dempinga cenām no Ķīnas pieaugums un cenu apspiešana, kā paskaidrots 219. apsvērumā, izmeklēšanas perioda otrajā pusē ietekmēja Savienības ražošanas nozares spēju ražošanas izmaksu pieaugumu pārnest uz lietotājiem. Tas sakrita ar laiku, kad pasliktinājās Savienības ražošanas nozares finanšu darbības rādītāji, proti, samazinājās rentabilitāte, un Savienības ražošanas nozare laikposmā no 2023. gada līdz izmeklēšanas periodam cieta zaudējumus. Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļas pieaugums par 10 procentpunktiem notika uz Savienības ražošanas nozares rēķina, kas zaudēja pārdošanas apjomu un tirgus daļu (par sešiem procentpunktiem), un tas bija īpaši labi redzams attiecīgā perioda otrajā pusē. Tāpēc mēs secinājām, ka būtisko kaitējumu radīja imports par dempinga cenām no Ķīnas.

(271)

Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no kaitīgās ietekmes, kuru izraisījis imports par dempinga cenām. Lai gan Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji nelielā mērā varēja veicināt Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu, tie nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un konstatēto būtisko kaitējumu.

(272)

Attiecībā uz ietekmi, ko radīja imports no citām trešām valstīm, Komisija secināja, ka šis imports neradīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Līdzīgi kā Savienības ražošanas nozare, arī imports no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, attiecīgajā periodā zaudēja tirgus daļu, un to kopējais importa apjoms ievērojami samazinājās (par 38 %). Turklāt importa no citām trešām valstīm vidējās cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 59 %. Tādējādi imports no citām trešām valstīm nemazināja cēloņsakarību starp importu no Ķīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(273)

Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāju ietekmi jānorāda, ka, lai gan tendence bija negatīva un pārdošanas apjoms samazinājās, eksporta pārdošanas apjoms veido nelielu daļu no Savienības kopējā pārdošanas apjoma. Tas nozīmē, ka konstatētā ietekme uz Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu bija ierobežota.

(274)

Attiecībā uz patēriņa samazināšanos un ražošanas izmaksu pieaugumu jānorāda, ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā nenoliedzami saskārās ar problēmām. Ja nebūtu importa par dempinga cenām radītā cenu spiediena, ražošanas nozare būtu varējusi koriģēt cenas, lai ņemtu vērā izmaksu pieaugumu un labāk reaģētu uz mainīgajiem tirgus apstākļiem. Kā minēts iepriekš, importam par dempinga cenām nevajadzētu liegt Savienības ražotājiem pārnest izmaksu pieaugumu. Tāpēc, neraugoties uz izmaksu pieauguma un pieprasījuma samazināšanās ietekmi, tika konstatēts, ka patēriņa samazinājums un ražošanas izmaksu pieaugums nav nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(275)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts radīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori (Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji) nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu. Kaitējums nodarīts, samazinot tirgus daļu, ražošanas apjomu, ražošanas jaudas izmantojumu, ražīgumu, rentabilitāti un ietekmējot krājumus perioda beigās, naudas plūsmu un ienākumu no ieguldījumiem. Turklāt, kā paskaidrots iepriekš 219. apsvērumā, Savienības ražošanas nozari negatīvi ietekmēja cenu apspiešana, ko radīja imports no Ķīnas.

(276)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei radījis imports par dempinga cenām.

(277)

Kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražošanas nozare varētu gūt mērķa peļņu, ražojumus pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 7. panta 2.d punkta nozīmē.

(278)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no valsts, uz kuru attiecas izmeklēšana, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju, un rentabilitātes līmeni, kas gaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt mazākam par 6 %.

(279)

Komisija nevarēja noteikt pamatpeļņu, kas segtu visas izmaksas normālos konkurences apstākļos, pirms Ķīnas izcelsmes importa palielināšanās, jo Ķīnas imports veidoja vairāk nekā 50 % no tirgus daļas visā attiecīgajā periodā, savukārt tirgus daļas pirms attiecīgā perioda sākuma nevarēja aprēķināt nepietiekamu datu dēļ. Tāpēc, lai noteiktu cenu, kas nerada kaitējumu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu noteica mērķa peļņu 6 % apmērā.

(280)

Netika izteikti apgalvojumi par to, ka normālos konkurences apstākļos Savienības ražošanas nozares ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis augstāks.

(281)

Tāpat saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu netika izteikti apgalvojumi par turpmākām izmaksām, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse, un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies 11. panta 2. punktā noteiktajā pasākuma piemērošanas periodā.

(282)

Uz šā pamata Komisija Savienības ražošanas nozarei aprēķināja kaitējumu neizraisošu līdzīgā ražojuma cenu, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā piemērojot iepriekš minēto mērķa peļņas procentu 6 % apmērā un tad saskaņā ar 7. panta 2.d punktu pieskaitot korekcijas pa ražojuma veidiem.

(283)

Tad Komisija noteica kaitējuma starpības līmeni, izlasē iekļauto attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto izmeklēšanas perioda importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma izmeklēšanas perioda vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(284)

Kaitējuma novēršanas līmenis attiecībā uz “pārējiem uzņēmumiem, kas sadarbojās”, un “visu pārējo attiecīgās valsts izcelsmes importu” ir noteikts tādā pašā veidā, kādā dempinga starpība šiem uzņēmumiem un importam.

(285)

Atbilstīgi minētajam novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu būtu jānosaka šādi pagaidu antidempinga maksājumi:

(286)

Komisija, nolēmusi piemērot pamatregulas 7. panta 2. punktu, pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var skaidri secināt, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas rada kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju, vairumtirgotāju, mazumtirgotāju, lietotāju un patērētāju intereses.

(287)

Saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju attiecīgajā periodā Savienībā bija zināmi četrdesmit divi bezgalvas skrūvju ražotāji. Sūdzību iesniedza Eiropas Rūpniecisko savienotājelementu institūts (“EIFI”) astoņu Savienības ražotāju vārdā, kuri visi bija MVU, un to atbalstīja vēl septiņi Savienības ražotāji.

(288)

Pasākumu noteikšana uzlabos tirgus apstākļus Savienības ražotājiem, kas tādējādi ļaus tiem uzlabot savu konkurētspēju tirgū, atgūt zaudēto pārdošanas apjomu un tirgus daļu, palielināt jaudas izmantojumu un paaugstināt cenas līdz ilgtspējīgam līmenim. Tas savukārt palīdzētu tiem uzlabot rentabilitāti līdz līmenim, kāds sagaidāms normālos konkurences apstākļos.

(289)

Pasākumu nenoteikšana būtiski negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozari, jo tā turpinātu ciest ekonomisko kaitējumu, ko rada Ķīnas izcelsmes importa par dempinga cenām pastāvīgais spiediens uz cenām. Arvien ātrāk tiktu zaudēta tirgus daļa, izraisot vēl lielāku pārdošanas un ražošana apjoma samazināšanos. Rezultātā jaudas izmantojums, kas izmeklēšanas periodā jau bija ilgtnespējīgā 15 % līmenī, turpinās samazināties, padarot darbību arvien neizdevīgāku. Zaudējumus nesošā situācija turpinātu pasliktināties, radot būtisku negatīvu ietekmi uz ieguldījumiem un nodarbinātību Savienībā. Tāpēc Komisija secināja, ka pagaidu pasākumu noteikšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(290)

Pēc izmeklēšanas sākšanas pieteicās divdesmit seši importētāji. Trīs no tiem tika atlasīti izlasei, un no tiem divi iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Importētāji, kas sadarbojās un sniedza atbildes atlases procedūrā, importēja vairāk nekā 90 % no sava bezgalvas skrūvju kopējā importa no Ķīnas. No izlasē iekļautajiem importētājiem, kas sadarbojās, imports no Ķīnas veidoja vairāk nekā 80 % no to kopējā attiecīgā ražojuma importa. Tika konstatēts, ka izlasē iekļautie importētāji gūst peļņu, un apgrozījums no attiecīgā ražojuma veidoja tikai 0,5–2,5 % no to kopējā darījumdarbības apgrozījuma.

(291)

Ņemot vērā ražojuma ierobežoto daļu to kopējā darījumdarbībā, ir maz ticams, ka antidempinga pasākumu noteikšanai būs būtiska ietekme uz importētāju finanšu stabilitāti. Turklāt importētāji var mazināt iespējamo izmaksu pieaugumu, dažādojot savas sagādes stratēģijas, arī apzinot alternatīvus piegādātājus Savienībā vai citās trešās valstīs. Dati liecināja, ka jebkāda iespējamā ietekme uz importētājiem būtu minimāla.

(292)

Tā kā lietotāji nesadarbojās, Komisija nevarēja novērtēt antidempinga maksājumu faktisko ietekmi uz lietotājiem. Tomēr, ņemot vērā alternatīvu piegādātāju esību citās trešās valstīs, kā arī Savienības ražošanas nozares lielo ražošanas jaudu, Komisija uzskatīja, ka lietotāji varētu turpināt iegādāties skrūves no vairākiem avotiem atbilstošā kvalitātē un daudzumā. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka, ja tiktu noteikti antidempinga pasākumi, ietekme uz lietotājiem būtu ierobežota.

(293)

Pamatojoties uz minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pasākumu noteikšana Ķīnas izcelsmes skrūvju importam nav Savienības interesēs.

(294)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(295)

Pagaidu antidempinga pasākumi būtu jānosaka attiecīgās valsts izcelsmes ražojuma importam saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām iepriekš 284. apsvērumā. Maksājumu apjoms tika noteikts dempinga starpības vai kaitējuma starpības līmenī visiem ražotājiem eksportētājiem atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem bija mazāks.

(296)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(297)

Uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda izmeklēšanā tika konstatēta šim uzņēmumam. Šīs maksājumu likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir Ķīnā un kuru ražojuši minētie tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(298)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Līdz brīdim, kad tāds rēķins uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam”.

(299)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot zemāku maksājuma likmi.

(300)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību pēc individuālās maksājuma likmes (vai likmju) atcelšanas un valsts mēroga maksājuma piemērošanas.

(301)

Kā minēts 3. apsvērumā, Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē. Reģistrācija notika, lai maksājumus varētu potenciāli iekasēt ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu.

(302)

Ņemot vērā pagaidu posmā izdarītos konstatējumus, importa reģistrēšana vairs nebūtu jāturpina.

(303)

Šajā procedūras posmā nav pieņemts lēmums par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

(304)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas, ka plānots noteikt pagaidu maksājumus. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām izpaustie aprēķini ir pareizi.

(305)

Piezīmes par aprēķinu precizitāti netika saņemtas.

(306)

Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija aicinās ieinteresētās personas konkrētā termiņā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(307)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā tos var grozīt,