(1)

2025. gada 10. janvārī Vācija apstiprināja mutes un nagu sērgas uzliesmojumu (“uzliesmojums”) Brandenburgas federālajā zemē un par to paziņoja. Uzliesmojuma skartās sugas bija ūdensbifeļi (Bubalus bubalis sugas liellopi).

(2)

Vācija nekavējoties un efektīvi veica visus nepieciešamos dzīvnieku veselības un veterināros pasākumus, kas prasīti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (2) un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/687 (3).

(3)

Konkrētāk, Vācija saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2025/87 (4), (ES) 2025/186 (5) un (ES) 2025/323 (6) veica kontroles, uzraudzības un profilakses pasākumus un izveidoja aizsardzības un uzraudzības zonas (“reglamentētās zonas”).

(4)

Turklāt, lai novērstu mutes un nagu sērgas izplatīšanos un turpmākus tirdzniecības traucējumus Vācijā un ārpus tās, Vācija attiecībā uz minētajām reglamentētajām zonām īstenoja dažus papildu profilaktiskus pasākumus. Proti, Brandenburgas federālā zeme tās teritorijā noteica vispārēju liellopu, cūku, aitu, kazu un kamieļu pārvietošanas aizliegumu no 2025. gada 10. līdz 17. janvārim (“nogaidīšanas pienākums”).

(5)

Vācija ir informējusi Komisiju par to, ka nepieciešamie dzīvnieku veselības un veterinārie pasākumi, kurus piemēroja, lai ierobežotu slimības izplatīšanos un to izskaustu, ietekmēja daudzus operatorus un ka minētie operatori cieta ienākumu zaudējumus, par kuriem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/690 (7) nav tiesību uz Savienības finansiālo ieguldījumu.

(6)

2025. gada 28. februārī Komisija uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 220. panta 3. punkta pamata saņēma oficiālu Vācijas pieprasījumu daļēji finansēt dažus ārkārtas pasākumus, kas saistīti ar 2025. gada 10. janvārī paziņoto uzliesmojumu.

(7)

3. un 4. apsvērumā minēto dzīvnieku veselības un veterināro pasākumu īstenošanas laikā tika zaudēts saražotais svaigpiens, ko nevarēja piegādāt pārvietošanas ierobežojumu dēļ, kā arī pazeminājās nobarojamo cūku vērtība, jo tās šo pašu ierobežojumu dēļ nevarēja nokaut, kad tās bija sasniegušas normālo tirdzniecības svaru.

(8)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 220. panta 5. punktu Savienības daļējais finansējums jāpiešķir 60 % apmērā no Vācijas segtajiem izdevumiem par attiecīgajiem ārkārtas tirgus atbalsta pasākumiem. Maksimālie daudzumi, par kādiem var piešķirt finansējumu saistībā ar katru ārkārtas tirgus atbalsta pasākumu, Komisijai būtu jānosaka pēc tam, kad tā būs rūpīgi pārbaudījusi ar uzliesmojumu saistīto Vācijas pieprasījumu.

(9)

Lai novērstu pārmērīgas kompensācijas risku, daļējā finansējuma maksimālajai summai un vienotās likmes summai būtu jābalstās uz tehniskiem un ekonomiskiem pētījumiem vai grāmatvedības dokumentiem, un tā būtu jānosaka atbilstošā līmenī, ņemot vērā dzīvnieku maksimālo skaitu, kā arī par katru svaigpiena kilogramu.

(10)

Lai novērstu dubultas finansēšanas risku, zaudējumi, kas radušies labuma guvējiem, nedrīkstētu būt jau kompensēti ar valsts atbalstu vai apdrošināšanu, un šajā regulā paredzētais Savienības daļējais finansējums būtu jāattiecina tikai uz pretendēttiesīgiem dzīvniekiem un produktiem, par kuriem nav saņemts Savienības finansiālais ieguldījums saskaņā ar Regulu (ES) 2021/690.

(11)

Šajā regulā paredzētais ārkārtas tirgus atbalsta pasākumu apmērs un ilgums nedrīkstētu pārsniegt to, kas ir absolūti nepieciešams, lai atbalstītu tirgu. Proti, ārkārtas tirgus atbalsta pasākumi būtu jāattiecina tikai uz svaigpiena un cūkgaļas produkciju saimniecībās, kas atrodas reglamentētajās zonās, un tikai uz to laiku, kamēr tikuši veikti dzīvnieku veselības un veterinārie pasākumi, kuri Savienības un Vācijas tiesību aktos noteikti saistībā ar uzliesmojumu.

(12)

Lai nodrošinātu elastību gadījumos, kad uz kompensāciju pretendēttiesīgo dzīvnieku skaits un produktu apjoms atšķiras no šajā regulā noteiktā (aplēstā) maksimālā skaita, kompensāciju drīkst koriģēt noteiktās robežās, kamēr vien tiek ievērota Savienības daļēji finansēto izdevumu maksimālā summa.

(13)

Lai nodrošinātu šo ārkārtas pasākumu iedarbīgumu, labuma guvējiem ārkārtas finansiālais atbalsts būtu jāsaņem raiti. Turklāt būtu jānodrošina budžeta savlaicīga uzraudzība, kā arī pastāvīga sekošana līdzi lauksaimniecības rezerves izlietojumam un tā efektivitātei, lai šo rezervi padarītu maksimāli pieejamu un uzlabotu spēju nekavējoties reaģēt uz jaunām krīzēm. Tāpēc ir lietderīgi noteikt attiecināmības datumu, līdz kuram dalībvalstīm šis atbalsts jāizmaksā labuma guvējiem. Visi maksājumi, kas veikti pēc šā datuma, būtu jāuzskata par tādiem, uz kuriem Savienības finansējums nav attiecināms.

(14)

Tāpēc izdevumi, kas Vācijai radušies šo ārkārtas pasākumu dēļ, Savienībai būtu jāfinansē tikai tad, ja šādi izdevumi veikti līdz noteiktam attiecināmības datumam. Tāpēc šiem ārkārtas pasākumiem paredzētais atbalsts būtu jāizmaksā līdz 2025. gada 30. novembrim.

(15)

Pēc 2025. gada 30. novembra veiktie maksājumi par attiecināmiem nav jāuzskata nekādā gadījumā, tāpēc Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/127 (8) 5. panta 2. punkts, kas paredz pēc termiņa veikto mēneša maksājumu proporcionālu samazinājumu, nav jāpiemēro.

(16)

Lai nodrošinātu maksājumu attiecināmību un pareizību, Vācijas iestādēm būtu jāveic ex ante pārbaudes.

(17)

Lai garantētu to, ka šajā regulā noteiktos pasākumus Vācija īsteno nekavējoties, šai regulai būtu jāstājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(18)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

a)

pieteikuma iesniedzēja tiesības pretendēt uz atbalstu;

b)

attiecībā uz katru pretendēttiesīgo pieteikuma iesniedzēju – faktisko produkcijas zaudējumu attiecināmība, daudzums un vērtība;

c)

to, vai kāds no pretendēttiesīgajiem pieteikuma iesniedzējiem šīs regulas 2. pantā minēto zaudējumu kompensēšanai nav saņēmis finansējumu no citiem avotiem.