(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 10. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2024. gada 17. maijā sāka antisubsidēšanas izmeklēšanu attiecībā uz Indijas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes optiskās šķiedras kabeļu (“OŠK”) importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, reaģējot uz sūdzību, ko 2024. gada 4. aprīlī iesniedza Europacable (“sūdzības iesniedzējs”). Sūdzība tika iesniegta Savienības optiskās šķiedras kabeļu ražošanas nozares vārdā pamatregulas 10. panta 6. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par subsidēšanu un no tās izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Pirms antisubsidēšanas izmeklēšanas sākšanas Komisija paziņoja Indijas valdībai (3), ka ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu sūdzību, un aicināja Indijas valdību apspriesties saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu. Apspriešanās ar Indijas valdību notika 2024. gada 15. maijā. Tomēr nebija iespējams panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu.

(4)

Izmeklēšanā, kas tika sākta ar 2023. gada 16. novembrī publicētu paziņojumu par procedūras sākšanu (“atsevišķā antidempinga izmeklēšana”), Komisija 2024. gada 16. decembrī noteica galīgos antidempinga maksājumus un galīgi iekasēja pagaidu maksājumus, kas noteikti tā paša Indijas izcelsmes ražojuma importam (4). Šajā regulā veiktā Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa analīze mutatis mutandis ir identiska atsevišķās antidempinga izmeklēšanas konstatējumiem, jo Savienības ražošanas nozare, izlasē iekļautie Savienības ražotāji, attiecīgais periods un izmeklēšanas periods abās izmeklēšanās definēti vienādi.

(5)

Pēc antisubsidēšanas izmeklēšanas sākšanas ar 2020. gada 21. decembrī publicētu paziņojumu par procedūras sākšanu, Komisija 2022. gada 19. janvārī noteica kompensācijas maksājumus Ķīnas izcelsmes OŠK importam (5).

(6)

Par OŠK jau ir veikta antidempinga izmeklēšana, kas attiecās uz importu no Ķīnas. Komisija 2021. gada 18. novembrī noteica galīgos antidempinga maksājumus importam no Ķīnas (6). Pēc absorbcijas izmeklēšanas Komisija 2023. gada 9. augustā koriģēja šos antidempinga maksājumus (7).

(7)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/2724 (8) Komisija uz OŠK importu attiecina reģistrāciju.

(8)

Ņemot vērā 22. apsvērumā aprakstīto, ka netika noteikti pagaidu pasākumi, Komisija neveica analīzi saistībā ar maksājumu iekasēšanu ar atpakaļejošu spēku, kura paredzēta pamatregulas 16. panta 4. punktā.

(9)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Komisija turklāt īpaši informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un Indijas iestādes, zināmos importētājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(10)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 27. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz lielāko līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomu Savienībā izmeklēšanas periodā, kas nodrošināja arī lielu ģeogrāfisko tvērumu. Izlasē tika ietverti trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms veidoja vairāk nekā 50 % no līdzīgā ražojuma ražošanas kopapjoma, kas tika aplēsts, un vairāk nekā 75 % no līdzīgā ražojuma pārdošanas kopapjoma Savienībā, kas tika aplēsts. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes par provizorisko izlasi netika saņemtas, un to apstiprināja kā galīgo izlasi.

(13)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(14)

Nesaistīti importētāji ne sniedza prasīto informāciju, ne nepiekrita, ka tos iekļauj izlasē. Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(15)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus Indijas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Indijas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(16)

Vienpadsmit ražotāji eksportētāji no attiecīgās valsts sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trijām ražotāju eksportētāju grupām, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko var pienācīgi izmeklēt atvēlētajā laikā. Izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas pārstāvēja vairāk nekā 80 % no Indijas izcelsmes OŠK eksporta kopapjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā. Par izveidoto izlasi saskaņā ar pamatregulas 27. panta 2. punktu notika apspriešanās ar visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm.

(17)

Komisija nosūtīja anketas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un zināmajiem lietotājiem. Tās pašas anketas procedūras sākšanas dienā tika darītas pieejamas tiešsaistē (9). Komisija anketu nosūtīja arī sūdzības iesniedzējam, lūdzot sniegt Savienības ražošanas nozares makroekonomiskos rādītājus.

(18)

Komisija nosūtīja anketu arī Indijas vadībai.

(19)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no Indijas valdības, izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, sūdzības iesniedzēja un viena lietotāja.

(20)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu subsidēšanu, tās radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 26. pantu, šādu uzņēmumu telpās veica pārbaudes apmeklējumus.

(21)

Subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(22)

Komisija 2025. gada 17. janvārī saskaņā ar pamatregulas 29.a panta 2. punktu informēja ieinteresētās personas, ka paredzējusi nenoteikt pagaidu pasākumus un turpināt izmeklēšanu.

(23)

2025. gada 18. martā Komisija informēja visas personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzējusi noteikt galīgo kompensācijas maksājumu konkrētu Indijas izcelsmes OŠK importam (“izpaustā galīgā informācija”). Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo informāciju.

(24)

Piezīmes pēc galīgās informācijas izpaušanas tika saņemtas 2025. gada 2. aprīlī.

(25)

Personām, kas to pieprasīja, tika dota iespēja tikt uzklausītām. Tika uzklausīta MP Birla grupa, HFCL grupa un STL grupa.

(26)

Komisija izpauda papildinformāciju 2025. gada 24. aprīlī.

(27)

Piezīmes pēc papildinformācijas izpaušanas tika saņemtas 2025. gada 25. aprīlī.

(28)

Pēc papildinformācijas izpaušanas STL grupa apgalvoja, ka izmeklēšana nav bijusi pārredzama, jo Komisija papildinformācijas izpaušanas dokumentā nav atbildējusi uz nevienu no grupas piezīmēm par galīgo izpausto informāciju. STL grupa secināja, ka šis pārredzamības trūkums ietekmējis tās tiesības uz aizstāvību.

(29)

Komisija nepiekrita apgalvojumam, ka šajā izmeklēšanā trūcis pārredzamības, un tādējādi noraidīja arī to, ka ietekmētas STL grupas tiesības uz aizstāvību. Papildinformācijas izpaušanas nolūks nebija reaģēt uz visām piezīmēm, kas pēc galīgās informācijas izpaušanas saņemtas no ieinteresētajām personām, bet gan dot ieinteresētajām personām iespēju pēc galīgās informācijas izpaušanas sniegt piezīmes par jebkādām būtiskām izmaiņām faktos un konstatējumos. Visas piezīmes, ko bija iesniegusi STL grupa pēc galīgās informācijas izpaušanas, ir aplūkotas šajā īstenošanas regulā, jo īpaši 75., 95., 134., 150. un 197. apsvērumā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(30)

Izmeklējamais ražojums ir monomodālās optiskās šķiedras kabeļi, kas izgatavoti no vienas vai vairākām atsevišķām šķiedrām aizsargapvalkos, ar elektrības vadītājiem vai bez tiem, ar savienotājiem vai bez tiem. Ir izslēgti šādi ražojumi:

(31)

Optiskās šķiedras kabeļus izmanto par optisku pārraides vidi telesakaru tīklos – garvilces tīklos, pilsēttīklos un piekļuves tīklos.

(32)

Attiecīgais ražojums ir Indijas izcelsmes izmeklējamais ražojums, kuru patlaban klasificē ar KN kodiem ex 8544 70 00 (Taric kodi 8544 70 00 10 un 8544 70 00 91).

(33)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī tie paši pamatlietojumi:

(34)

Tāpēc Komisija nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(35)

Pamatojoties uz sūdzībā, paziņojumā par procedūras sākšanu un atbildēs uz Komisijas anketas jautājumiem iekļauto informāciju, tika izmeklēti apgalvojumi par subsidēšanu šādu Indijas valdības shēmu ietvaros.

(36)

Trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem netika konstatēts ieguvums izmeklēšanas periodā.

(37)

Trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem netika konstatēts ieguvums izmeklēšanas periodā.

(38)

Šī shēma 2022. gadā tika izbeigta. Trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem netika konstatēts ieguvums izmeklēšanas periodā.

(39)

Trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem netika konstatēts ieguvums izmeklēšanas periodā.

(40)

Trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem netika konstatēts ieguvums izmeklēšanas periodā.

(41)

Trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem netika konstatēts ieguvums izmeklēšanas periodā.

(42)

Trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem netika konstatēts ieguvums izmeklēšanas periodā.

(43)

Komisija konstatēja, ka visas izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas izmeklēšanas periodā izmantojušas M-SIPS.

(44)

Indijas valdība 2012. gadā izziņoja Grozītu īpašo stimulu kopuma shēmu (M-SIPS) (10) (“2012. gada paziņojums par M-SIPS”). Shēma tika grozīta 2015. gadā (11) (“2015. gada paziņojums par M-SIPS”) un 2017. gadā (12) (“2017. gada paziņojums par M-SIPS”).

(45)

Shēma ir pieejama elektronisku ražojumu un piederumu ražotājiem, kas uzskaitīti 2012. gada paziņojumā par M-SIPS. 2015. gada paziņojums par M-SIPS paplašināja tiesību uz subsīdiju tvērumu, iekļaujot tajā vēl papildu elektroniskos ražojumus.

(46)

OŠK ražotājiem ir tiesības uz subsīdiju. Tiesības uz subsīdiju ir arī ražotājiem, kuri ražo optisko šķiedru (OŠ), kas ir OŠK ražošanas izejmateriāls, un ražotājiem, kuri ražo stikla šķiedras sagataves, kas ir OŠ ražošanas izejmateriāls.

(47)

Shēmu pārvalda Elektronikas un informācijas tehnoloģiju ministrija. Shēma paredz dotācijas ieguldījumiem jaunās iekārtās vai esošo iekārtu jaudas palielināšanai. Dotācijas veido 20 % no ieguldījumiem iekārtās un aprīkojumā speciālajās ekonomiskajās zonās un 25 % no kapitālieguldījumiem iekārtās un aprīkojumā ārpus speciālajām ekonomiskajām zonām. Šīs dotācijas Indijas valdība izmaksā vairākās daļās pēc tam, kad Indijas valdība ir apstiprinājusi visu summu.

(48)

Pieteikuma iesniedzējiem pieteikums jāiesniedz tiešsaistē. Pēc apstiprināšanas saņēmējs iesniedz valdībai maksājuma pieprasījumu atbilstoši izdevumiem, kas radušies. Saņēmusi šādu maksājuma pieprasījumu, valdība saņēmējam izmaksā stimulus. Kad shēma tika izveidota, maksājumi tika veikti reizi gadā. Pēc 2015. gada paziņojuma par M-SIPS maksājumus var veikt reizi ceturksnī.

(49)

Saskaņā ar 2017. gada paziņojumu par M-SIPS pieteikumu nosūtīšanas termiņš beidzās 2018. gada 31. decembrī. Stimuli bija jādara pieejami piecu gadu laikā no projekta apstiprināšanas.

(50)

M-SIPS nodrošina subsīdijas dotāciju veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Izmaksas M-SIPS ietvaros ir finansiāls Indijas valdības ieguldījums, jo Indijas valdība veic tiešu nodošanu saņēmējam. Turklāt M-SIPS maksājumi piešķir ieguvumu, jo saņēmējam tiek kompensēta daļa veikto ieguldījumu.

(51)

M-SIPS tiek arī uzskatīta par īpašu, jo saskaņā ar tiesību aktiem tiesības uz subsīdiju ir tikai 3.3.1.1.2. iedaļā norādītajiem ražotājiem, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu shēma ir kompensējama.

(52)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Indijas valdība apgalvoja, ka M-SIPS nav kompensējama subsīdija. Proti, Indijas valdība apgalvoja, ka i) M-SIPS nav dotācija, jo ar to daļēji atmaksātas saņēmējam radušās izmaksas; ii) M-SIPS nepiešķīra ieguvumu saņēmējam, jo nesniedza priekšrocības ārpus komerciāli pieejamām, un iii) M-SIPS nebija īpaša, jo tika plaši piemērota visai elektronikas ražošanas nozarei.

(53)

Komisija nepiekrita apgalvojumam, ka M-SIPS nav kompensējama subsīdija. Attiecībā uz pirmo apgalvojumu, ka M-SIPS apmaksāja Indijas valdība, lai daļēji atmaksātu saņēmējam radušās ieguldījumu izmaksas, tiek norādīts, ka tam nebija nozīmes, lai attiecībā uz izmaksātajām summām konstatētu, ka M-SIPS ir finansiāls ieguldījums dotācijas veidā. Attiecībā uz otro apgalvojumu Komisija uzskatīja, ka, saņemdams maksājumu no M-SIPS, saņēmējs saņēma ieguvumu, jo ar maksājumu tika atmaksātas ieguldījumu izmaksas, kuras citādi būtu jāsedz, un tādējādi maksājums palīdzēja uzlabot saņēmēja likviditāti. Attiecībā uz trešo apgalvojumu M-SIPS tika uzskatīta par īpašu, jo to varēja izmantot tikai uzņēmumi, kas darbojas elektronikas ražošanas nozarē, tādējādi tā nebija pieejama uzņēmumiem, kas darbojas citās ekonomikas nozarēs. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(54)

Kompensējamo subsīdiju apjoms tika aprēķināts saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu, pamatojoties uz apjomu, ko Indijas valdības piešķīra saņēmējiem laikposmā, kas atbilst parastam šādu ražošanas līdzekļu nolietojuma periodam attiecīgajā ražošanas nozarē. Lai atspoguļotu laika gaitā iegūto naudas līdzekļu pilno vērtību, šādi aprēķinātais apjoms, kas attiecināms uz izmeklēšanas periodu, tika koriģēts, pieskaitot šim periodam aprēķinātos procentus. Tika uzskatīts, ka šādam nolūkam derīga ir izmeklēšanas periodā Indijā izmantotā komerciālā procentu likme.

(55)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas MP Birla grupa apgalvoja, ka Komisijas izmantotā komerciālās procentu likmes atsauces vērtība nav derīga. Proti, MP Birla grupa apgalvoja, ka i) Komisijas izmantotais avots ir aizsargāts ar maksas sienu un tādējādi nav publiski pieejams, lai izvērtētu tā derīgumu; ii) ierosinātais standarts aptver kalendāro gadu (2023. gadu), tātad ne IP, kurš aptver laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. septembrim. Turklāt MP Birla grupa apgalvoja, ka derīgāki būtu Indijas Rezervju bankas (RBI) publicētie dati (13), jo tie ir publiski pieejami un ļauj aprēķināt konkrētu atsauces vērtību izmeklēšanas periodam. MP Birla grupa bija ierosinājusi aprēķināt atsauces vērtību kā fondu aizdevumu likmes robežizmaksu vidējo vērtību, kas piemērojama periodā līdz beigu termiņam, kas var ilgt no vienas dienas līdz trijiem gadiem.

(56)

Komisija pārbaudīja MP Birla grupas ierosinātos RBI datus. Informācija, kas pieejama par maksu, tiek uzskatīta par pieejamu ieinteresētajām personām, tomēr Komisija uzskatīja, ka šajā gadījumā pieejamie oficiālie bezmaksas dati bija vispiemērotākais avots, jo ļāva noteikt konkrētu atsauces vērtību par izmeklēšanas periodu. Tāpēc Komisija attiecīgos ieguvumus pārrēķināja. Komisija norādīja, ka ierosinātie dati tomēr neietver uzcenojumu, ko komercbankas parasti iekasē no saviem klientiem papildus RBI noteiktajām fondu aizdevumu likmes robežizmaksām. Komisija aprēķināja atsauces vērtību kā vidējās fondu aizdevumu likmes robežizmaksas 1–3 gadu periodā līdz beigu termiņam, jo īsāki periodi līdz beigu termiņam netika uzskatīti par nozīmīgiem pamatlīdzekļu iegādes kontekstā.

(57)

MP Birla grupa izmantoja šo shēmu, lai atbalstītu OŠK ražošanu, savukārt arī HFCL grupa STL grupa un MP Birla grupa šo shēmu izmantoja, lai atbalstītu izejmateriālu ražošanu. Tāpēc Komisija attiecīgo ieguvumu no izejmateriāliem sadalīja pa OŠK ražotājiem, un pēc tam tas tika izmantots kompensējamās subsīdijas apjoma aprēķināšanai, pamatojoties uz 54. apsvērumā aprakstīto metodi.

(58)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu Komisija šo subsīdijas apjomu kā atbilstošu saucēju attiecināja attiecīgi uz visu eksportētāja ražoto OŠK veidu apgrozījumu (14) vai eksportētāja ražotā izmeklējamā ražojuma apgrozījumu izmeklēšanas periodā, jo subsīdija tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(59)

MP Birla grupa apgalvoja, ka, attiecinādama ieguvumu, ko no M-SIPS saņēma saistītais izejresursu piegādātājs Birla Furukawa Fibre Optics Private Ltd (“Birla Furukawa”), uz MP Birla grupas ražotājiem eksportētājiem, Komisija pieņēma, ka ieguvums ir nodots tālāk. MP Birla grupa uzskata, ka tas būtu pretrunā lietā US – Softwood Lumber IV ekspertu grupas izdarītajam un Apelācijas institūcijas apstiprinātajam konstatējumam (15), ka izmeklēšanas iestādei būtu jānosaka, ka izejresursu ražotājam piešķirtais ieguvums tiek nodots tālāk, ja izejresursu ražotāji un lejupējie pārstrādātāji darbojas atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principam. Birla Furukawa un MP Birla grupas ražotāju eksportētāju savstarpējās cenas esot atbildušas nesaistītu pušu darījuma principam, un šā apgalvojuma pamatošanai MP Birla grupa sniedza triju MP Birla grupas ražotāju eksportētāju padomes rezolūcijas, kas ietvēra izmeklēšanas periodu, un salīdzinājumu ar cenām, kas izmeklēšanas periodā tika prasītas no citiem klientiem.

(60)

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka MP Birla grupas argumentā sajaukts jautājums par tālāknodošanu ar atsevišķo jautājumu par saistītā uzņēmuma saņemtās subsīdijas attiecināšanu uz attiecīgo ražojumu. Patiešām, ja persona (šajā gadījumā izejresursu piegādātājs) ir saistīta ar ražotāju eksportētāju, Komisijai nav jāveic tālāknodošanas analīze. Ņemot vērā saistību, Komisijai Birla Furukawa saņemtais ieguvums turpretim bija pienācīgi jāattiecina uz attiecīgo ražojumu.

(61)

Otrkārt, Komisija atgādināja 57. apsvērumā skaidroto, ka izmantotā attiecināšanas atslēga atbilda izejresursu apjomam, ko saistītais izejresursu piegādātājs pārdeva ražotājiem eksportētājiem. Komisija uzskatīja, ka, izmantojot uzņēmumu savstarpējo pārdošanas apjomu par attiecināšanas atslēgu, grupas ietvaros saņemtās subsīdijas ir pareizi attiecinātas uz attiecīgo ražojumu. Neviena ieinteresētā persona neapstrīdēja šo attiecināšanas atslēgu.

(62)

Komisija norādīja arī, ka MP Birla grupas sniegtie pierādījumi nebija uzticami un pārliecinoši, lai novērtētu, vai saistīto personu savstarpējās izejresursu cenas patiešām atbilst nesaistītu pušu darījuma principam. Jo īpaši tas attiecas uz padomes rezolūcijām: lai gan tajās bija norādīts, ka darījumus ar Birla Furukawa“grāmato ar dominējošo tirgus cenu”, tās tomēr ļāva šādai cenai atšķirties par ± 20 % 2022.–2023. finanšu gadā un par ± 10 % 2023.–2024. finanšu gadā. Šādu atšķirību atļaušana ir pretrunā apgalvojumam, ka darījumiem būtu vajadzējušiem būt par dominējošām tirgus cenām un ka tādējādi uzņēmumu savstarpējās cenas atbildušas nesaistītu pušu darījuma principam. Turklāt attiecībā uz Birla Furukawa sniegto cenu salīdzinājumu Komisija norādīja, ka MP Birla grupa nav pierādījusi, ka cenas nesaistītiem klientiem atbilda nesaistītu pušu darījuma principam un ka tās ir pienācīga atsauces vērtība salīdzinājumam ar saistītajām cenām. Turklāt nav skaidrs, kā vienības cenas BCL, VTL un UCL, no vienas puses, un citiem klientiem, no otras puses, ir atvasinātas no Birla Furukawa pārdošanas datiem. Proti, MP Birla grupas sniegtajā salīdzinājumā nebija ņemts vērā, ka citu uzņēmumu vidū, ar kuru cenām tika salīdzinātas MP Birla grupas cenas, bija arī citi uzņēmumi, kas, piederēdami pie Furukawa grupas, bija saistīti ar Birla Furukawa. Tāpēc MP Birla grupa salīdzināja cenas, kas tika prasītas no saistītiem uzņēmumiem, ar dažādām cenu, kas tika prasītas no saistītiem un nesaistītiem uzņēmumiem. Beigās izrādījās, ka MP Birla grupa ir izvēlējusies konkrētus izdevīgākos izmeklējamā ražojuma veidus, kuriem vienības cenas starpība pārdošanā MP Birla grupai un citiem uzņēmumiem bijusi labvēlīga tās argumentam. Secināms, ka MP Birla grupa nav sniegusi uzticamus un pārliecinošus pierādījumus, kas liecinātu, ka Birla Furukawa un MP Birla grupas ražotāju eksportētāju savstarpējās cenas atbilda nesaistītu pušu darījuma principam. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(63)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Komisija konstatēja un laboja pārrakstīšanās kļūdu HFCL grupas un STL grupas subsīdijas likmē.

(64)

Attiecībā uz iepriekš aprakstīto shēmu konstatētā subsīdijas likme izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām izmeklēšanas periodā ir šāda.

Grozītā īpašo stimulu kopuma shēma

(65)

Komisija konstatēja, ka ražotāju eksportētāju grupas – STL un MP Birla – izmeklēšanas periodā izmantojušas IES. Kompensācijas maksājuma procedūrā, kas attiecās uz grafīta elektrodu sistēmām Indijā (16) (“GES galīgā regula”), un jo īpaši 140.–150. apsvērumā, šī shēma jau ir atzīta par kompensējamu.

(66)

“Procentu izlīdzināšanas shēma eksporta kredītam rūpijās pirms un pēc sūtījuma” stājās spēkā 2015. gada 1. aprīlī, un Indijas Rezervju banka (“RBI”) to izziņoja 2016. gada 11. februārī (17) (“2016. gada RBI apkārtraksts”). Sākotnēji bija paredzēts, ka IES beigs darboties 2020. gada 31. martā. Tomēr shēma tika vairākkārt pagarināta, tostarp līdz 2024. gada 31. martam (18) (“paziņojums par IES pagarināšanu uz IP”) – laikposmu, kas ietvēra IP.

(67)

IES ir pieejama plaša klāsta ražojumu, to skaitā OŠK, eksportam neatkarīgi no ražotāja eksportētāja vai tirgotāja eksportētāja lieluma un par jebkuru eksportētu ražojumu, ko ražo mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi (MMVU).

(68)

IES ir shēma, ko pārvalda Ārējās tirdzniecības ģenerāldirektorāts. Kā noteikts 2016. gada RBI apkārtraksta 4. lappusē 2. punktā, shēma ļauj tiesīgajiem eksportētājiem kompensēt daļu no procentiem, kas samaksāti par aizdevumiem, kuri saņemti no iesaistītajām bankām. Paziņojumā par IES pagarināšanu uz IP tika noteikta 3 % procentu kompensācija ražotājiem eksportētājiem, kas ir MMVU un eksportē jebkuras HS pozīcijas preces, un 2 % ražotājiem eksportētājiem un tirgotājiem eksportētājiem, kuri eksportē 410 HS pozīciju preces, kuras minētas 2016. gada RBI apkārtrakstā un ietver OŠK.

(69)

Iesaistītās bankas saņem kompensāciju no Indijas Rezervju bankas, lai tiesīgajiem eksportētājiem tiktu nodrošināti zemāki procenti. Ieguvums ir pieejams no izmaksas dienas līdz atmaksas dienai vai līdz dienai, pēc kuras nesamaksātais eksporta kredīts kļūst nokavēts. Tomēr IES ir pieejama tiesīgajiem eksportētājiem tikai shēmas spēkā esības periodā.

(70)

Kā Komisija jau ir konstatējusi GES regulas 146. apsvērumā, IES nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē procentu kompensācijas veidā, kas, kā jau norādīts iepriekš 68. apsvērumā, iesaistītajām bankām ir jāpiemēro uzņēmumiem, kuriem ir tiesības uz subsīdiju.

(71)

Turklāt, kā Komisija jau ir konstatējusi GES regulas 147. apsvērumā, IES pēc likuma ir atkarīga no eksporta izpildes, jo šādas aizdevumu procentu kompensācijas nevar saņemt, ja neuzņemas saistības eksportēt, kā jau ir norādīts 68. apsvērumā, un tās attiecas tikai uz eksportētiem ražojumiem. Tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(72)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Indijas valdība apgalvoja, ka IES nav kompensējama subsīdija triju iemeslu dēļ: i) IES neietver tiešu līdzekļu nodošanu, jo Indijas valdība atmaksā bankām tikai daļu, kas atbilst procentu samazinājumam. Turklāt Indijas valdība apgalvoja, ka bankām ir pilnīga rīcības brīvība aizdevumu piešķiršanā; ii) IES nepiešķir ieguvumu saņēmējiem, jo IES tikai koriģē aizņēmumu izmaksas saprātīgā tirgus līmenī, un iii) IES nav atkarīgs no eksporta, jo saņēmējiem nav jāsasniedz konkrēti eksporta mērķrādītāji.

(73)

Komisija norādīja, ka GES lietā jau ir atzinusi IES par kompensējamu subsīdiju. Attiecībā uz pirmo apgalvojumu, IES ir finansiāls ieguldījums, jo Indijas valdība atmaksāja bankām, kas sadarbojās, procentu likmes kompensāciju, kura bankām, pamatojoties uz Indijas valdības izklāstītajiem noteikumiem, jāpiemēro saviem klientiem, kuriem ir tiesības uz subsīdiju. Attiecībā uz otro apgalvojumu, no IES piešķirtais ieguvums ir procentu kompensācija 2 % apmērā, ko citādi maksātu saņēmēji. Attiecībā uz trešo apgalvojumu, Komisija neuzskatīja, ka ir jānoskaidro eksporta mērķrādītāji, lai konstatētu, ka IES eksports ir atkarīgs no eksporta. Kā jau noteikts GES regulā, tika konstatēts, ka IES ir atkarīga no eksporta, jo šādu aizdevuma procentu kompensāciju nevar iegūt bez saistībām eksportēt. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(74)

Indijas valdība apgalvoja arī, ka IES no 2024. gada 31. decembra vairs netika turpināta. STL grupa apgalvoja, ka shēmas pagarinājums, kas datēts ar 2024. gada 28. jūniju, attiecās tikai uz tādiem eksportētājiem, kas bija mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi (MMVU), bet uz lielajiem uzņēmumiem ne. Indijas valdība un STL grupa apgalvoja, ka nākotnē eksportētājuzņēmumi vairs nesaņems ieguvumu no IES, tāpēc kompensācijas maksājumu aprēķinā IES nebūtu jāņem vērā.

(75)

Komisija pārbaudīja STL grupas sniegtos pierādījumus, kas ietvēra trīs tirdzniecības paziņojumus, kuri datēti ar 2024. gada 28. jūniju, 2024. gada 31. augustu un 2024. gada 30. septembri un attiecās uz IES pagarināšanu. Pierādījumi liecināja, ka pagarinājums, kas datēts ar 2024. gada 28. jūniju, patiešām attiecās tikai uz eksportētājiem MMVU. Ar 2024. gada 30. septembra tirdzniecības paziņojumu IES pagarināta līdz 2024. gada 31. decembrim. Komisija norādīja, ka, ieskaitot trīs STL grupas norādītās pagarināšanas, IES kopš 2020. gada ir pagarināta vismaz astoņas reizes. Izmeklēšanā ne Indijas valdība, ne izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji nebija minējuši, ka IES darbība būtu pilnībā izbeigta, tādējādi Komisija nevarēja pārbaudīt, piemēram, izbeigšanas ietekmi uz vēl neatmaksātajiem aizdevumiem, uz kuriem attiecas procentu kompensācija no IES. Turklāt, ņemot vērā daudzās pagātnē notikušās pagarināšanas un 2025. gadā presē atrastās norādes uz iespējamu jaunu pagarināšanu (19), Komisija noraidīja pieprasījumu izslēgt IES no ieguvumu aprēķina.

(76)

Saskaņā ar pamatregulas 6. panta b) punktu saņēmējam piešķirtais ieguvums ir starpība starp procentu summu, ko uzņēmums maksā par preferenciālu aizdevumu, un summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu komerciālu aizdevumu, kuru tas varētu saņemt Indijas finanšu tirgū (proti, tiesību aktos paredzētā procentu kompensācija). Tāpēc tika uzskatīts, ka kompensējamo subsīdiju apjoms ir vienāds ar procentu summu, kas attiecas uz izmeklēšanas periodu, ko kompensē RBI un ko tādējādi ietaupījušas STL grupa un MP Birla grupa.

(77)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu Komisija šo subsīdijas apjomu kā atbilstošu saucēju attiecināja uz izmeklējamā ražojuma eksporta apgrozījumu izmeklēšanas periodā, jo subsīdija tika piešķirta atkarībā no eksporta izpildes neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(78)

Attiecībā uz iepriekš aprakstīto shēmu konstatētā subsīdijas likme izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām izmeklēšanas periodā ir šāda.

Eksporta finansējuma procentu izlīdzināšanas shēma

(79)

AAS, RoDTEP un EPCGS balstās uz 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (Nr. 22, 1992), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ārējās tirdzniecības likums ļauj Indijas valdībai nākt klajā ar paziņojumiem par eksporta un importa politiku. Tie tiek apkopoti ārējās tirdzniecības politikas dokumentos, kurus Tirdzniecības un rūpniecības ministrija parasti publicē reizi piecos gados un atjaunina pēc vajadzības.

(80)

Ārējās tirdzniecības politikas dokumenti, kas attiecas uz izmeklēšanas periodu, ir Foreign Trade Policy 2015–20 (“FTP 2015–20”) un Foreign Trade Policy 2023 (20) (“FTP 2023”). FTP 2015–20 stājās spēkā 2015. gada aprīlī, un sākotnēji bija paredzēts, ka tas būs spēkā līdz 2020. gada 31. martam. Tomēr Covid-19 pandēmijas dēļ galu galā tas tika pagarināts līdz 2023. gada 31. martam. FTP 2023 stājās spēkā 2023. gada 1. aprīlī. Indijas valdība attiecīgi Handbook of Procedures 2015–20 (“HOP 2015-20”) un Handbook of Procedures 2023 (21) (“HOP 2023”) arī noteica procedūras, kas reglamentē FTP 2015–20 un FTP 2023.

(81)

DDS pamatā ir 1962. gada Muitas likuma 75. pants, 1944. gada Centrālā akcīzes likuma 37. pants, 1994. gada Finanšu likuma 93.A un 94. pants un 1995., 2006. un 2017. gada Muitas, centrālo akcīzes nodokļu un nodokļu par pakalpojumiem atmaksas noteikumi. Nodokļu atmaksas likmes tiek publicētas, un laika gaitā tās ir mainījušās.

(82)

Komisija konstatēja, ka visas izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas izmeklēšanas periodā izmantojušas RoDTEP. Šī shēma jau ir atzīta par kompensējamu GES regulas 118.–132. apsvērumā.

(83)

RoDTEP ir paredzēta FTP 2015–20 4. nodaļā un kopš 2023. gada 1. aprīļa – FTP 2023 4. nodaļā.

(84)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam un tirgotājam eksportētājam.

(85)

Tiesīgie uzņēmumi var saņemt ieguvumu no RoDTEP, eksportējot ražojumus, kas nav iekļauti FTP 2023 4.55. iedaļā iekļautajā to piegāžu/ražojumu/kategoriju sarakstā, par kuriem nav tiesību saņemt subsīdiju. Saskaņā ar minēto sarakstu OŠK nav izslēgts.

(86)

Shēmas ietvaros tiesīgie uzņēmumi saņem atlaidi, kas atbilst konkrētai procentuālai daļai no eksportētā ražojuma FOB vērtības, bet nepārsniedz vienas vienības maksimālo vērtību. Atlaide tiek nodrošināta nododama elektroniska skripta (e-skripta) veidā, ko elektroniskā virsgrāmatā uztur Netiešo nodokļu un muitas centrālā padome. E-skriptus var izmantot, lai maksātu muitas nodokļus par importētajām precēm saskaņā ar the First Schedule to the Customs Tariff Act, 1975, t. i., pamata muitas nodokli.

(87)

RoDTEP likmes tiek publicētas paziņojumos. OŠK RoDTEP likme izmeklēšanas periodā bija 1,5 % no FOB vērtības un nepārsniedza maksimālo vērtību 11,3 Rs/kg (neto masa). Eksportētāji ir tiesīgi saņemt zemāko no abām.

(88)

RoDTEP nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. RoDTEP e-skripti ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo e-skriptus galu galā izmanto, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus, kas samaksāti par precēm, tādējādi mazinot Indijas valdības nodokļu ieņēmumus, kas citādi būtu iekasējami. Turklāt RoDTEP e-skripti piešķir ieguvumu eksportētājam, jo tam nav jāmaksā minētie ievedmuitas nodokļi.

(89)

Turklāt, kā jau konstatēts GES regulas 125. apsvērumā un izriet no FTP 2023 4.54. iedaļas, RoDTEP pēc likuma ir atkarīga no eksporta izpildes, tādēļ tā uzskatāma par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(90)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma ražošanas procesā tiešām izmantot bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjomu neaprēķina saistībā ar faktiski izmantotajiem izejresursiem. E-skripti ne vienmēr ir saistīti ar faktiskiem ievedmuitas nodokļu maksājumiem par izejvielām, un tie nav nodokļu kredīts, kas izmantojams vienīgi tam, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus par iepriekš importētām vai nākotnē importējamām izejvielām. Nav sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejresursi ir izmantoti eksportētā ražojuma ražošanas procesā un vai ir pārsniegti ievedmuitas nodokļu maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta un II un III pielikuma nozīmē.

(91)

Turklāt attiecībā uz sešiem no septiņiem ražotājiem eksportētājiem Indijas valdība papildus nepārbaudīja faktiskos izejresursus un darījumus, lai noteiktu, vai maksājums ir pārsniegts. Pārbaudes apmeklējumā Komisija jautāja Indijas valdībai, vai tā plāno papildus pārbaudīt šo un citas shēmas, un Indijas valdība atbildēja, ka tai nav turpmāku plānu. Tādējādi Komisija nelūdza Indijas valdību papildus pārbaudīt attiecīgos darījumus. Attiecībā uz vienu STL grupas ražotāju eksportētāju Indijas valdība pēc uzņēmuma pieprasījuma šīs izmeklēšanas vajadzībām veica pārbaudi. Ciktāl ir runa par šā pārbaudes procesa procedūru, Indijas valdība rakstisku paziņojumu par apmeklējumu uz vietas ražotājam eksportētājam sniedza vairākas dienas pēc tam, kad Indijas valdība bija faktiski apmeklējusi ražotāju eksportētāju, un pārbaudes ziņojumam bija tas pats datums, kurš Komisijas lietas izskatīšanas grupas pārbaudes apmeklējumam pie Indijas valdības. Ciktāl ir runa par Indijas valdības pārbaudes ziņojuma būtību, ziņojumā parādītajos aprēķinos izmantots izejresursu un eksporta kopapjoms, bet nav izsekoti un tādējādi nav konstatēti faktiskie izejresursi (iekšzemes vai importētie), kas izmantoti faktiski eksportēto ražojumu ražošanai.

(92)

Tāpēc izmeklēšanā tika konstatēts, ka Indijas iestāžu veiktā pārbaude nav bijusi pietiekama, lai novērstu ieguvumu, un ka RoDTEP, kā tā izmantota šajā gadījumā, nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu.

(93)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu Komisija kompensējamo subsīdiju apjomu aprēķināja kā ieguvumu, kas piešķirts saņēmējam un konstatēts pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Šajā ziņā Komisija konstatēja, ka ieguvums saņēmējam tiek piešķirts tad, kad uzņēmums saņem ieguvumu no šīs shēmas. Tajā laikā Indijas valdība izdeva e-skriptu, ko ražotāji eksportētāji grāmatoja kā debitoru saistības, kuras šie uzņēmumi jebkurā brīdī var kompensēt kā muitas nodokļu maksājumus par jebkuru importu vai nododot e-skriptu(-us) citam uzņēmumam. Tas ir finansiāls ieguldījumus pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas dienesti ir izdevuši eksporta konosamentu, Indijas valdībai vairs nav rīcības brīvības lemt par subsīdijas piešķiršanu. Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā nebija uzticamu pierādījumu, kas liecinātu par ko citu, Komisija uzskatīja par lietderīgu no RoDTEP saņemto ieguvumu vērtēt kā kopsummu, kura nopelnīta par eksporta darījumiem, kurus izmeklēšanas periodā ražotāji eksportētāji veikuši šīs shēmas ietvaros. Komisija ņēma vērā RoDTEP summas, kas nopelnītas par visiem paziņotajiem izmeklējamā ražojuma eksporta darījumiem, kurus veikušas visas trīs izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas.

(94)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Indijas valdība, ko atbalstīja HFCL un STL (kuri nenāca klajā ar saviem apgalvojumiem), apgalvoja, ka RoDTEP nebūtu jākompensē. Proti, Indijas valdība apgalvoja, ka i) Komisija nav aprēķinājusi, vai nodokļu atlaišana ir bijusi pārmērīga; ii) Indijas valdība ir iesniegusi pierādījumus, ka RoDTEP likmes ir daudz zemākas par faktisko nodokļu un maksājumu līmeni, ko maksā eksportētāji (bet pierādījumi un to iesniegšanas laiks nebija precizēti), un iii) Indijas valdība ir ieviesusi “pietiekamu” pārbaudes sistēmu, kas ietver 2024. gada 23. oktobrī ieviesto prasību, kas noteic, ka eksportētājiem jāiesniedz Indijas valdībai RoDTEP gada pārskati.

(95)

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu Komisija norādīja, ka bez izsekojamības sistēmas nevar sasaistīt importētos izejresursus ar eksportētajiem ražojumiem, tāpēc maksājumus, kas samaksāti par šiem importētajiem izejresursiem, nevar ņemt vērā ieguvuma aprēķinā. Attiecībā uz otro apgalvojumu Komisija vēlreiz pārbaudīja Indijas valdības iesniegtos pierādījumus, un jo īpaši pārbaudes ziņojumu, kas norādīts iepriekš 91. apsvērumā. Pierādījumi liecināja, ka dokumentus, ko Indijas valdība bija izmantojusi ziņojuma sagatavošanai, no kuriem vairāki bija darba lapas, Indijas valdība nebija pārbaudījusi uz vietas, jo Indijas valdība šos dokumentus no ražotāja eksportētāja bija pieprasījusi vairākas dienas pēc pārbaudes apmeklējuma. Tāpēc Komisija neuzskatīja, ka šādi nepārbaudīti dati ir uzticami. Attiecībā uz trešo apgalvojumu Komisija norādīja, ka jaunais ziņošanas pienākums ieviests vairāk nekā gadu pēc izmeklēšanas perioda beigām, tāpēc to nevar izmantot, lai pārbaudītu datus šajā lietā. Rezultātā Komisija noteica, ka nodokļi atlaisti pārmērīgi kopējās saņemtās atmaksas summas apmērā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(96)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu Komisija šo subsīdijas apjomu kā atbilstošu saucēju attiecināja uz triju izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupu izmeklējamā ražojuma eksporta apgrozījumu izmeklēšanas periodā, jo subsīdija tika piešķirta atkarībā no eksporta izpildes neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(97)

Attiecībā uz iepriekš aprakstīto shēmu konstatētā subsīdijas likme izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām izmeklēšanas periodā ir šāda.

Nodokļu atlaišana eksporta precēm

(98)

Komisija konstatēja, ka HFCL grupa, STL grupa un MP Birla grupa izmeklēšanas periodā izmantojušas AAS. Šī shēma ir atzīta par kompensējamu vairākās kompensācijas maksājuma procedūrās, kas attiecās uz Indiju, to skaitā GES regulas 28.–55. apsvērumā, plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu regulas (22) (“NTAV regula”) 126.–153. apsvērumā, polietilēntereftalāta regulas (23) (“PET regula”) 39.–61. apsvērumā un nerūsējošā tērauda stieņu regulas (24) (“NTS regula”) 40.–60. apsvērumā.

(99)

Sīks shēmas apraksts ir sniegts FTP 2015–20 un FTP 2023 4. nodaļā un HOP 2015–20 un HOP 2023 4. nodaļā.

(100)

Saskaņā ar FTP 2023 4.05. punktu iepriekšējas atļaujas licences var izdot vai nu ražotājiem eksportētājiem, vai tirgotājiem eksportētājiem, kam ir saikne ar palīgražotājiem.

(101)

Iepriekšējas atļaujas licences var izdot reālam eksportam, starpproduktu piegādēm, konkrētu preču piegādei un nosacītam eksportam.

(102)

Pieteikuma iesniedzējiem jāpiesakās uz licenci, kura ļautu importēt izejresursus bez nodokļiem un kuras nosacījums ir, ka šā importa apjoms nedrīkst pārsniegt izejresursu apjomu, kas vajadzīgs, lai saražotu eksportētos ražojumus. Licenču veidi ir dažādi, proti, šādi.

(103)

Pirmkārt, licences, kuru pamatā ir standarta ielaides un izlaides normas. Ārējās tirdzniecības direktorāts publicē nozares mēroga standarta ielaides un izlaides normas. Standarta ielaides un izlaides normas nosaka ielaides daudzumus, kas vajadzīgi, lai saražotu konkrēta ražojuma vienību. Standarta ielaides un izlaides normas izstrādā Normu komiteja, kas ir starpministriju tehniska struktūra, kurā darbojas attiecīgās jomas zinātnieki un tehniskie eksperti. Standarta ielaides un izlaides normas tiek izstrādātas, pamatojoties uz informāciju, ko iesniegušas eksporta veicināšanas padomes, citas iestādes un attiecīgo ražojumu ražotāji.

(104)

Otrkārt, pašdeklarācijas vai pašratifikācijas licences. Pieteikuma iesniedzēji var pieteikties uz šāda veida licencēm, ja nav pieejamas ne standarta ielaides un izlaides normas, ne ad hoc normas vai ja standarta ielaides un izlaides normas ir pieejamas, bet eksportētājs plāno ražošanas procesā izmantot papildu izejresursus. Šādos gadījumos, atšķirībā no standarta ielaides un izlaides normām, AAS licences tiek piešķirtas, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja individuālā patēriņa normām. Pieteikuma iesniedzējs Normu komitejai iesniedz pieteikumu, ko apliecinājis sertificēts inženieris, sniedzot informāciju par izejresursiem, kuras paredzēts importēt, un par uzņēmuma patēriņa normām, ko attiecībā uz šādiem izejresursiem apliecinājis zvērināts grāmatvedis. Kad Normu komiteja ir izskatījusi un apstiprinājusi šīs normas, tās tiek publicētas kā ad hoc normas. Pašratifikācijas licenču gadījumā reģionālās iestādes var izdot AAS licences, savukārt Normu komitejai normas nav jāratificē. Tomēr šādas licences tiek izdotas tikai atzītā uzņēmēja (“AEO”) sertifikāta turētājiem, kas parasti ir nostiprinājušies eksportētāji, kuri ir pierādījuši uzticamību. Pieteikumā uz pašratifikācijas licenci ir jāiekļauj sertificēta inženiera apliecinājums.

(105)

AAS licencēs norāda atļauto importa daudzumu un eksporta pienākumu. Importētie izejmateriāli nav nododami tālāk un ir izmantojami, lai ražotu gatavo eksporta ražojumu. Pieteikuma iesniedzēji var pieteikties uz licenci, ja eksporta pienākums attiecas uz katru licencē uzskaitīto ražojumu. Ja eksportētajam ražojumam ir noteiktas standarta ielaides un izlaides normas, pieteikuma iesniedzēji var pieteikties uz licenci, ja licences turētājs, eksportējot ikvienu licencē uzskaitīto eksportēto ražojumu un to kombināciju, var izpildīt eksporta pienākumu.

(106)

Licences turētāju rīcībā ir 12 mēneši, lai importētu izejresursus, un 18 mēneši, lai eksportētu saražotos ražojumus. Indijas valdība pēc licences turētāja pieprasījuma termiņus var pagarināt.

(107)

Lai Indijas iestādes varētu veikt pārbaudes, saskaņā ar HOP 2023 4.51. nodaļu AAS licences turētājam ir juridisks pienākums noteiktā formātā uzturēt “patiesu un pienācīgu pārskatu par to preču patēriņu un izmantojumu, kuras importētas bez nodokļiem / iegādātas iekšzemē” (tā dēvētais 4.H papildinājums). Ārējam zvērinātam grāmatvedim jāapliecina, ka 4.H papildinājumā sniegtā informācija ir patiesa un pareiza.

(108)

Eksporta darījumiem, kas pretendē uz AAS, Indijas tiesību akti aizliedza saņemt ieguvumu no RoDTEP vai DDS.

(109)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji izmantoja licences, kuru pamatā ir standarta ielaides un izlaides normas, pašdeklarācija un pašratifikācija.

(110)

Komisija izmeklēja arī, vai Indijas valdība ir ieviesusi un piemēro efektīvu pārbaudes sistēmu vai procedūru, kas apstiprinātu, kuri izejresursi un kādā apjomā ir patērēti eksportētā ražojuma ražošanā.

(111)

Komisija pārbaudīja vairākas licences un vairākus eksportētus optiskās šķiedras kabeļus, standarta ielaides un izlaides normu un uzņēmumu pamatoto normu precizitāti, lai salāgotu izejresursu daudzumus ar eksportētajiem saražotajiem ražojumiem. Pārbaude parādīja, ka vairākos gadījumos standarta ielaides un izlaides normās vai uzņēmumu pamatotajos standartos paredzētais OŠ daudzums ir saskaņots ar ražotāja eksportētāja materiālu rēķinā paredzēto OŠ daudzumu. Tomēr vienā gadījumā, kad licences pamatā bija uzņēmuma standarti, materiālu rēķinā paredzētais daudzums bija par aptuveni 89 % lielāks nekā licencē paredzētais daudzums. Citiem izejmateriāliem novirzes bija ievērojamas. Piemēram, vienai licencei, kuras pamatā bija uzņēmuma standarti, materiālu rēķinā paredzētais izejmateriāla augsta blīvuma polietilēns melnā savienojuma daudzums bija gandrīz par 2 500 % lielāks nekā licencē paredzētais daudzums. Pārbaudes apmeklējumā ražotāji eksportētāji skaidroja, ka ar izejmateriāliem, izņemot OŠ, saistītās novirzes saistītas ar to, ka licencē uzskaitītie eksportētie ražojumi faktiski bija daudzu faktiski saražoto un eksportēto ražojumu grozs.

(112)

Tomēr izmeklēšanā tika atklāts, ka 111. apsvērumā aprakstīto mehānismu mērķis ir saskaņot apjomus, bet ne nodrošināt, ka importētie izejresursi tiek fiziski iestrādāti eksportētajās precēs.

(113)

Turklāt attiecībā uz ļoti nedaudzām licencēm izmeklēšanā atklājās, ka izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji iesnieguši Indijas valdībai šo licenču slēgšanas pieteikumus pēc tam, kad uzņēmumi bija secinājuši, ka ir izpildījuši eksportēšanas pienākumus. Pieteikumā bija iekļauts aizpildīts 4.H papildinājums. 4.H papildinājuma mērķis ir konsolidētā veidā atspoguļot importēto izejresursu apjomu un eksportēto preču apjomu. Ražotāji eksportētāji, kas bija aizpildījuši šo 4.H papildinājumu, bija izmantojuši iepirkumu reģistru, lai reģistrētu izejmateriālus, kas importēti AAS ietvaros, un izmantoja iekšējo izsekošanas datni, lai reģistrētu eksportu ar katru licenci. AAS ietvaros Indijas valdības licences turētājam importa daudzumi jāsalāgo ar eksportēto ražojumu daudzumiem, izmantojot licencēs noteiktās normas, kas, kā norādīts 103. un 104. apsvērumā, var būt balstītas uz standarta ielaides un izlaides normām, var būt pašdeklarētas vai pašratificētas. Tomēr Indijas valdība vēl nav slēgusi šīs licences un tāpēc nav tās formāli pārbaudījusi. Attiecībā uz visām pārējām licencēm ražotājiem eksportētājiem nebija pieejams 4.H papildinājums. Tāpēc, tā kā ražotājiem eksportētājiem ir tikai ierobežots skaits aizpildītu 4.H papildinājumu un Indijas valdība nav pārbaudījusi ļoti nedaudzos aizpildītos 4.H papildinājumus, Komisija nevarēja pārbaudīt, vai Indijas valdība ir ieviesusi un piemēro sistēmu vai procedūru, kas apstiprinātu, kuri izejresursi un kādā apjomā ir patērēti eksportētā ražojuma ražošanā.

(114)

Turklāt pārbaudes apmeklējumā viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs skaidroja, ka eksportētie ražojumi tiek attiecināti uz konkrētu licenci, ja šāda ražojuma nosaukums eksporta rēķinā iekļaujas ražojumu grozā, uz kuru attiecas licence. Proti, attiecināšana nenotiek, pamatojoties uz to, kuras importēto izejresursu faktiskās partijas izmantotas konkrētajā eksportētajā ražojumā. Tāpēc AAS nevar novērst to, ka ražotāji eksportētāji ražošanas procesā aizstāj importētos izejmateriālus ar iekšzemē ražotiem izejresursiem.

(115)

Cits izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs norādīja, ka iekšzemē ražotiem izejresursiem ir līdzvērtīgas īpašības kā importētajiem izejresursiem un ka tāpēc importēto izejresursu aizstāšana ar iekšzemē ražotiem izejresursiem eksportētajos OŠK būtu pieņemama prakse. Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka neviens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs nelūdza no Indijas valdības atļauju īstenot šādu aizstāšanas praksi, kam šajā sakarā būtu nepieciešams Indijas valdības novērtējums.

(116)

Izmeklēšanā atklājās arī, ka Indijas valdība nebija veikusi pārbaudi, iekams trīs izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas nebija iesniegušas īpašus pārbaudes pieprasījumus šīs antisubsidēšanas izmeklēšanas vajadzībām. Tādējādi Indijas valdība pārbaudīja vienu STL grupas ražotāju eksportētāju un divus MP Birla grupas ražotājus eksportētājus. HFCL grupu Indijas valdība nepārbaudīja.

(117)

Kad notika pārbaudes apmeklējums pie Indijas valdības, Indijas valdība iesniedza pārbaudes ziņojumus par trijiem ražotājiem eksportētājiem, kas minēti 116. apsvērumā. Pārbaudes ziņojumi bija datēti ar 2024. gada 10. decembri – dienu, kad notika Komisijas pārbaudes apmeklējumus pie Indijas valdības saistībā ar pašreizējo antisubsidēšanas izmeklēšanu. Kad notika pārbaudes apmeklējums pie Indijas valdības, Komisija jautāja, vai Indijas valdība plāno veikt papildu pārbaudes, un Indijas valdība atbildēja, ka tālāku plānu tai nav.

(118)

Attiecībā uz Indijas valdības pārbaudes procesa procedūru, vienā gadījumā Indijas valdība par pārbaudes apmeklējumu pa e-pastu informēja attiecīgo ražotāju eksportētāju tajā pašā dienā, kad Indijas valdība veica pārbaudes apmeklējumu. Turklāt pierādījumi, kas pamato attiecīgo informāciju, kuru Indijas valdība bija paredzējusi pārbaudīt pārbaudes apmeklējumā, tika nosūtīti Indijas valdībai tikai pēc pārbaudes apmeklējuma. Citā gadījumā, lai gan Indijas valdība paziņoja Komisijai, ka Indijas valdības izmeklētājs pēc apmeklējuma nav veicis informācijas apmaiņu ar uzņēmumu, pierādījumi, ko Indijas valdība izmantoja, lai sagatavotu pārbaudes ziņojumu, ietvēra ekrānuzņēmumus, kas bija uzņemti 15–17 dienas pēc Indijas valdības pārbaudes apmeklējuma.

(119)

Ciktāl ir runa par lietas būtību, pārbaudes ziņojumos nebija minēti pierādījumi, kas pamatotu to, ka izejresursi, kuriem atlaists ievedmuitas nodoklis, būtu patērēti eksportēto ražojumu ražošanas procesā vai ka ražotāji eksportētāji būtu izsekojuši līdzi tam, vai faktiskais imports fiziski iestrādāts faktiski eksportētajā precē. Nebija arī pierādījumu, ka pārbaude attiekusies uz importēto izejvielu aizstāšanu ar iekšzemē ražotiem izejresursiem.

(120)

Tāpēc Indijas valdības pārbaudes sistēmas procedūra un saturs, kas aprakstīti 117.–119. apsvērumā, parāda, ka šāda sistēma vai procedūra efektīvi nekalpo paredzētajam nolūkam. Pirmkārt, Indijas valdība neslēdza visas AAS licences un tādējādi pēc iespējas nepārbaudīja attiecīgos importētos izejresursus un eksportētos ražojumus. Otrkārt, Indijas valdība pārbaudes apmeklējumu neveica pie visiem eksportētājiem, bet tikai pie diviem no trim eksportētājiem, turklāt tikai pēc šo eksportētāju īpaša pieprasījuma, ņemot vērā notiekošo kompensācijas maksājuma procedūru. Treškārt, pat veiktās pārbaudes procedūras liecināja, ka nav pierādījumu, ka Indijas valdība faktiski pieprasījusi un pārbaudījusi pierādījumus, kas pamato eksportētāju iesniegtos izejas datus.

(121)

Komisija arī centās pārbaudīt ražotāju eksportētāju spēju pierādīt, ka faktiskie importētie izejresursi ražošanas procesā fiziski iestrādāti to grāmatvedības sistēmā norādītajās eksportētajās precēs.

(122)

Viena izlasē iekļauta ražotāju eksportētāju grupa pēc savas iekšējās sistēmas nevarēja izsekot, vai importētie izejresursi fiziski iestrādāti eksportētajos OŠK.

(123)

Attiecībā uz abām pārējām izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām šo izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju izmantoto iekšējo sistēmu ierobežojumu dēļ Komisija varēja izveidot paraugu tikai no neliela apjoma importēto izejresursu un centās izsekot, kā tie nonākuši līdz eksportētajām precēm. Tāpēc šajā pārbaudes procesā netika iegūts reprezentatīvs rezultāts.

(124)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika secināts, ka Indijas valdības pārbaudes sistēma neļāva efektīvi un jēgpilni nodrošināt, ka eksportētā ražojuma ražošanā faktiski tiek izmantoti importētie izejresursi, kam AAS ietvaros atlaists ievedmuitas nodoklis. Līdzīgi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji paši nevarēja pierādīt, ka importētie izejresursi izmantoti eksportēto ražojumu ražošanā. Tā kā Indijas valdība bija norādījusi, ka neplāno veikt papildu pārbaudes, Komisija nemainīja savus secinājumus.

(125)

Tāpat kā iepriekšējās lietās un ņemot vērā konstatējumus, kas aprakstīti iepriekšējā iedaļā, saskaņā ar šo shēmu piešķirtais atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Tā ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo panāk, ka netiek gūti nodokļu ieņēmumi, kas citādi būtu iekasējami, un piešķir ieguvumu izmeklējamajiem eksportētājam, jo uzlabo to likviditāti.

(126)

Turklāt AAS pēc likuma ir atkarīga no eksporta izpildes, tādēļ tā uzskatāma par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu. Ja uzņēmums neuzņemas eksporta saistības, tas nevar saņemt ieguvumu no šīs shēmas.

(127)

Šajā lietā AAS nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un II un III pielikuma nozīmē. Tā neatbilst noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Kā konstatēts 110.–124. apsvērumā, Indijas valdība nepiemēroja efektīvu un jēgpilnu pārbaudes sistēmu vai procedūru, kas ļautu apstiprināt, vai un kādos apjomos eksportētā produkta ražošanā tika izmantoti izejresursi (pamatregulas II pielikuma 4. un 5. punkts un, attiecībā uz atmaksas aizvietojuma shēmām, pamatregulas III pielikuma II daļas 2) punkts). Turklāt neatkarīgi no 111. apsvērumā norādītajiem trūkumiem standarta ielaides un izlaides normas un uzņēmumu pamatoto normu mērķis ir salāgot kopējos daudzumus, bet tās nenodrošina faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu, jo neļauj konstatēt, vai faktiski eksportētu ražojumu ražošanā faktiski importēti izejresursi aizstāti ar iekšzemes ražojumiem. Ņemot vērā pamatregulas II pielikuma 5. punktu un III pielikuma II daļas 3) punktu un lai gan Indijas valdība bija veikusi pārbaudes pie diviem ražotājiem eksportētājiem, pārbaudes neapstiprināja, ka eksportētajās precēs izmantoti faktiski importēti izejresursi.

(128)

Tāpēc shēma ir kompensējama.

(129)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Indijas valdība nepiekrita Komisijas secinājumam par Indijas valdības pārbaudes sistēmas efektivitāti. Proti, Indijas valdība apgalvoja, ka Komisijai nebūtu vajadzējis izdarīt negatīvus secinājumus no fakta, ka pārbaudi pieprasīja ražotāji eksportētāji.

(130)

Komisija norādīja, ka 116. apsvērumā ir tikai minēts fakts, ka Indijas valdība nebija veikusi pārbaudi, iekams tika saņemti pārbaudes pieprasījumi no ražotājiem eksportētājiem šīs antisubsidēšanas izmeklēšanas vajadzībām. Komisijas secinājumi par pārbaudes sistēmas efektivitāti netika balstīti uz šo faktu, bet detalizēti tika izdarīti 120. apsvērumā, pamatojoties uz 117.–119. apsvērumā izklāstītajiem argumentiem. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(131)

Ņemot vērā iepriekš minēto secinājumu par AAS, negūto muitas nodokļu kopapjoms saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu ir kompensējama subsīdija. Ražotāju eksportētāju samaksātās pieteikuma maksas ir atskaitītas.

(132)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu Komisija šos saņemtos subsīdijas apjomus kā atbilstošu saucēju attiecināja uz katra ražotāja eksportētāja izmeklējamā ražojuma eksporta kopējo apgrozījumu izmeklēšanas periodā, jo subsīdija tika piešķirta atkarībā no eksporta izpildes neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(133)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas, pirmkārt, HFCL grupa un Indijas valdība (kuras argumentus atbalstīja STL grupa) apgalvoja, ka, saskaņā ar PTO Apelācijas institūcijas ziņojumu lietā EU-PET (Pakistan) (25), pat ja Komisija uzskata Indijas valdības pārbaudes sistēmu par neefektīvu, Komisijai ir jānosaka pārmērīgas nodokļu atlaišanas apmērs, pamatojoties uz ražotāju eksportētāju dokumentāciju. Otrkārt, HFCL grupa, atsaukdamās uz Nolīgumu par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem, apgalvoja, ka kompensēt iespējams tikai pārmērīgu ievedmuitas maksājumu atlaišanu un ka importētos izejresursus var aizstāt ar tādas pašas kvalitātes un īpašību izejresursiem no iekšzemes tirgus, un iesniedza skaitliskus rādītājus, apgalvojot, ka HFCL grupai nav pārmērīgi atlaisti nodokļi. Treškārt, HFCL grupa apgalvoja arī, ka, pamatojoties uz PTO Apelācijas institūcijas ziņojumu lietā EU-PET (Pakistan), Komisijai, lai aprēķinātu, vai ir bijusi pārmērīga nodokļu atlaišana, būtu vajadzējis izmantot pieejamos faktus, jo īpaši izsekojamības analīzē, kas tika veikta pārbaudes apmeklējumā, kā arī attiecībā uz materiālu rēķiniem, kuri saņemti pārbaudes apmeklējumā, un datiem, ko HFCL grupa iesniedza, atbildot uz otro vēstuli par nepilnībām attiecībā uz optiskās šķiedras minimālo patēriņu OŠK ražošanā.

(134)

Komisija norādīja, ka, lai noteiktu kompensējamo summu, tā savus secinājumus balstīja uz izmeklēšanā pārbaudītajiem faktiem. Komisija saskaņā ar pamatregulas II pielikuma 6. punktu novērtēja, vai importētie izejresursi fiziski iestrādāti eksportētajā ražojumā. Tālab un kā aprakstīts iepriekš 110.–124. apsvērumā, Komisija tostarp novērtēja pārbaudes sistēmu, potenciālu importa aizstāšanu ar iekšzemes ražojumiem, licencēs norādīto sastāvu ar materiālu rēķiniem un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grāmatvedības sistēmu izsekošanas spējas. Tāpēc, lai noteiktu, vai importētie izejresursi ir fiziski iestrādāti eksportētajos ražojumos, Komisija izmantoja izmeklēšanā savāktos faktus. Izdarītie secinājumi (sk. 127. apsvērumu) bija tādi, ka nav pierādījumu, ka importētie izejresursi būtu fiziski iestrādāti eksportētajā ražojumā, tāpēc Komisija secināja, ka šajā lietā pārmērīgās nodokļu atlaišanas apmērs atbilst negūto ievedmuitas nodokļu kopapjomam. Komisija norāda, ka līdzīgs secinājums izdarīts NTAV lietā. Bez tam, kā jau skaidrots šajā apsvērumā, Komisija kompensēja pārmērīgo nodokļu atlaišanu. 115. apsvērumā Komisija ir pārbaudījusi arī aizstāšanu. Tāpēc Komisija šos apgalvojumus noraidīja.

(135)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas HFCL grupa apgalvoja, ka Komisija nav ievērojusi konsekvenci attiecībā uz konstatējumiem, kas izdarīti tās iepriekšējās lietās pēc PTO Apelācijas institūcijas ziņojuma lietā EU-PET (Pakistan). Proti, HFCL grupa norādīja, ka PET lietā pret Indiju Komisija pārmērīgas nodokļu atlaišanas apmēru aprēķinājusi kā starpību starp faktisko patēriņu un standarta ielaides un izlaides normu. HFCL grupa apgalvoja arī, ka Komisijas konstatējumi NTAV lietā nav attiecināmi uz šo lietu, jo NTAV lietā i) nebija ciešas saiknes starp importētajiem izejresursiem un eksportētajiem ražojumiem; ii) importētos materiālus varēja izmantot arī citos ražojumos, ne tikai OŠK un iii) netika sniegti pierādījumi, ka ir aprēķināts pārmērīgas nodokļu atlaišanas apmērs.

(136)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Tāpat kā PET lietā pret Indiju un NTAV lietā, Komisija, kā jau skaidrots 134. apsvērumā, bija aprēķinājusi pārmērīgas nodokļu atlaišanas apmēru. Līdzīgi kā NTAV lietā, kur nebija iespējams konstatēt saikni starp importētajiem izejresursiem un eksportētajiem ražojumiem, Komisija, pamatojoties uz izmeklēšanā savāktajiem faktiem, neguva pierādījumus, ka importētie izejresursi ir fiziski iestrādāti eksportētajos ražojumos. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(137)

Attiecībā uz iepriekš aprakstīto shēmu konstatētā subsīdijas likme izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām izmeklēšanas periodā ir šāda.

Iepriekšēju atļauju shēma

(138)

Komisija konstatēja, ka visas trīs izlasē iekļautās grupas izmeklēšanas periodā izmantojušas DDS. Šī shēma jau ir atzīta par kompensējamu vairākās kompensācijas maksājuma procedūrās, kas attiecās uz Indiju, to skaitā GES regulas 92.–116. apsvērumā, NTAV regulas 154.–173. apsvērumā, čuguna ar lodveida grafītu regulas (26) (“ČLG regula”) 103.–132. apsvērumā, polietilēntereftalāta regulas (27) (“PET regula”) 39.–61. apsvērumā un nerūsējošā tērauda stieņu regulas (28) (“NTS regula”) 61.–76. apsvērumā.

(139)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piemērojamais juridiskais pamats bija 1995. gada Muitas un centrālo akcīzes nodokļu atmaksas noteikumi (29) (“1995. gada DDS noteikumi”), kas grozīti 2006. gadā (30) un vēlāk aizstāti ar 2017. gada Muitas un centrālo akcīzes nodokļu atmaksas noteikumiem (31) (“2017. gada DDS noteikumi”), kuri stājās spēkā 2017. gada 1. oktobrī.

(140)

Ar Paziņojumu Nr. 95/2018 un Paziņojumu Nr. 07/2020 valdība ir izdarījusi vairākus grozījumus, tostarp grozījusi likmes. Izmeklējamajam ražojumam DDS likme izmeklēšanas periodā bija 1 % no eksportēto OŠK FOB vērtības.

(141)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam un tirgotājam eksportētājam, kurš eksportē ražojumus, par kuriem ir tiesības saņemt subsīdiju.

(142)

Shēmas ietvaros ikvienam uzņēmumam, kas eksportē ražojumus, par kuriem ir tiesības saņemt subsīdiju, ir tiesības saņemt summu, kas atbilst procentuālai daļai no deklarētās eksportētā ražojuma FOB vērtības.

(143)

Kā jau konstatēts iepriekš 138. apsvērumā minētajās Komisijas regulās un izriet no 2017. gada DDS noteikumu 2. un 3. iedaļas, lai uzņēmumam būtu tiesības gūt labumu no šīs shēmas, tam ir jāeksportē. Ievadot informāciju par sūtījumu muitas portālā, eksportētājam jānorāda, ka uz eksportēto ražojumu attiecas DDS. Pēc tam, Indijas valdībai izdodot konosamentu, neatsaucami tiek noteikta DDS summa, kura uz konosamenta pamata tad tiek izmaksāta eksportētājam.

(144)

Indijas tiesību aktos nav noteikts, ka eksportētājam, kas piesakās uz DDS, rastos muitas nodokļa saistības attiecībā uz eksportētā ražojuma ražošanai vajadzīgo izejvielu importu. Faktiski DDS summu var izmantot jebkuram mērķim.

(145)

Indijas tiesību akti uzņēmumiem ir ļāvuši pieteikties uz ieguvumiem no DDS un RoDTEP par vienu un to pašu eksporta darījumu. Tomēr tādā gadījumā par šiem eksporta darījumiem uzņēmumi nevarēja pieteikties uz ieguvumu no AAS.

(146)

Kad notika pārbaudes apmeklējums pie Indijas valdības, Komisija jautāja, vai Indijas valdība plāno veikt papildu pārbaudes, un Indijas valdība atbildēja, ka tālāku plānu tai nav.

(147)

DDS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. DDS summa ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo izpaužas kā tieša Indijas valdības veikta līdzekļu nodošana. Attiecībā uz šo līdzekļu izmantošanu ierobežojumu nav. Turklāt DDS summa piešķir ieguvumu eksportētājam, jo uzlabo tā likviditāti.

(148)

Indijas valdība DDS eksporta likmi nosaka atsevišķi katram ražojuma veidam. Tomēr, lai gan subsīdija tiek saukta par nodokļu atmaksu, šai shēmai nav visu pieļaujamas nodokļu atmaksas sistēmas vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas iezīmju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē; turklāt tā neatbilst noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Naudas pārskaitījums eksportētājam ne vienmēr ir saistīts ar faktiskiem ievedmuitas nodokļu maksājumiem par izejvielām, un tas nav nodokļu kredīts, kas izmantojams, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus par iepriekš importētām vai nākotnē importējamām izejvielām. Turklāt nav sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejresursi un kādā apjomā ir izmantoti eksportēto ražojumu ražošanā. Visbeidzot, Indijas valdība nav veikusi papildu pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajiem izmantotajiem izejresursiem, lai gan šo pārbaudi būtu vajadzējis veikt, jo netika efektīvi piemērota pārbaudes sistēma (pamatregulas II pielikuma 5. punkts un III pielikuma II daļas 3) punkts).

(149)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Indijas valdība (kuras argumentus atbalstīja STL grupa) nepiekrita Komisijas secinājumam par pārbaudes sistēmu un apgalvoja, ka DDS nav kompensējama subsīdija. Proti, Indijas valdība apgalvoja, ka tās pārbaudes sistēma ir spēcīga, un atsaucās uz dažādiem spēkā esošiem noteikumiem, tostarp uz 1995. un 2017. gada DDS noteikumiem.

(150)

Komisija norādīja, ka Indijas valdība par pārbaudes sistēmu nav sniegusi jaunus pierādījumus, kas ļautu apstrīdēt Komisijas secinājumus. Attiecīgie konstatējumi (ka no DDS tiek piešķirtas kompensējamas subsīdijas un ka shēmas pārbaudes sistēma ir neefektīva) atbilst ar faktiem pamatotiem secinājumiem, kas izdarīti arī iepriekšējās lietās, piemēram, PET un NTAV lietā. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(151)

Maksājums, ko Indijas valdība veic pēc tam, kad eksportētāji ir veikuši eksportu, ir atkarīgs no eksporta izpildes, tāpēc šī shēma ir uzskatāma par īpašu un kompensējamu pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē. Tā kā Indijas valdība, atbildot Komisijai, bija norādījusi, ka neplāno veikt papildu pārbaudes, Komisija nemainīja savus secinājumus.

(152)

Ņemot to vērā, tiek secināts, ka DDS ir kompensējama.

(153)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu Komisija kompensējamo subsīdiju apjomu aprēķināja kā ieguvumu, kas piešķirts saņēmējam un konstatēts pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Šajā ziņā Komisija konstatēja, ka ieguvums saņēmējam tiek piešķirts tad, kad shēmas ietvaros notiek eksporta darījums. Patlaban Indijas valdībai ir jāizmaksā DDS summa, kas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē. Kad muitas dienesti izdod eksporta konosamentu, kurā citu starpā norādīta DDS summa, kas piešķirama šim eksporta darījumam, Indijas valdībai vairs nav rīcības brīvības lemt par subsīdijas piešķiršanu vai nepiešķiršanu.

(154)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka ir lietderīgi novērtēt ieguvumu no DDS kā to DDS kopsummu, kura nopelnīta par eksporta darījumiem, kas izmeklēšanas periodā veikti šīs shēmas ietvaros. Komisija ņēma vērā DDS summas, kas nopelnītas par visiem izmeklējamā ražojuma eksporta darījumiem.

(155)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Indijas valdība (kuras argumentus atbalstīja STL grupa) apgalvoja, ka, saskaņā ar PTO Apelācijas institūcijas ziņojumu lietā EU-PET (Pakistan), pat ja Komisija Indijas valdības pārbaudes sistēmu atzīst par neefektīvu, Komisijai pārmērīgā nodokļu atlaišana ir jānosaka, pamatojoties uz ražotāju eksportētāju dokumentāciju. Turklāt Indijas valdība apgalvoja, ka šajā gadījumā nav pārmērīgas nodokļu atlaišanas.

(156)

Komisija norādīja, ka ražotāji eksportētāji nav snieguši pierādījumus, ka tie būtu samaksājuši nodokļus par importētajiem izejresursiem, kas fiziski iestrādāti eksportētajā ražojumā, par kuru tika saņemta atmaksas summa. Rezultātā Komisija uzskatīja par lietderīgu noteikt, ka nodokļi atlaisti pārmērīgi saņemtās atmaksas kopsummas apmērā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(157)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu Komisija šos subsīdijas apjomus kā atbilstošu saucēju attiecināja uz katra ražotāja eksportētāja izmeklējamā ražojuma eksporta kopējo apgrozījumu izmeklēšanas periodā, jo subsīdija tika piešķirta atkarībā no eksporta izpildes neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(158)

Attiecībā uz iepriekš aprakstīto shēmu konstatētā subsīdijas likme izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām izmeklēšanas periodā ir šāda.

Nodokļu atmaksas shēma

(159)

Komisija konstatēja, ka grupas – HFCL un STL – izmeklēšanas periodā izmantojušas EPCGS. Šī shēma jau ir atzīta par kompensējamu vairākās kompensācijas maksājuma procedūrās, kas attiecās uz Indiju, to skaitā GES regulas 79.–90. apsvērumā, NTAV regulas 174.–189. apsvērumā, PET regulas 82.–93. apsvērumā un ČLG regulas 86.–102. apsvērumā.

(160)

Sīks EPCGS apraksts ir sniegts FTP 2015–20 5. nodaļā un FTP 2023 5. nodaļā, kā arī HOP 2015–20 5. nodaļā un HOP 2023 5. nodaļā.

(161)

Tiesības izmantot šo pasākumu ir ražotājiem eksportētājiem un tirgotājiem eksportētājiem, kam “ir saikne” ar palīgražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

(162)

Saskaņā ar nosacījumu par eksporta pienākumu tiesīgajiem uzņēmumiem ir atļauts ar samazinātu nodokļa likmi importēt ražošanas līdzekļus (jaunus un lietotus ražošanas līdzekļus, kas nav vecāki par 10 gadiem). Tālab Indijas valdība, saņēmusi pieteikumu un maksu, izdod EPCGS licenci. Shēma nodrošina samazinātu ievedmuitas nodokļa likmi, kas piemērojama visiem ražošanas līdzekļiem, kurus importē, izmantojot šo shēmu. FTP 2023 5.01. punkta b) apakšpunktā un 5.04. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka eksporta pienākums prasa, lai saņēmējs eksportētu saražotās preces, par kurām izdota licence, par summu, kas sešas reizes pārsniedz nodokļu ietaupījumus par sešu gadu laikā no licences izdošanas dienas importētajiem ražošanas līdzekļiem. Saskaņā ar FTP 2015–20 un FTP 2023 ražošanas līdzekļus EPCGS ietvaros var importēt ar 0 % nodokļa likmi. Eksporta pienākums, ar kuru saistītā summa sešas reizes pārsniedz nodokļu ietaupījumu, jāizpilda lielākais sešu gadu laikā.

(163)

EPCGS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa samazinājums ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo ar nodokļa samazinājumu tiek mazināti Indijas valdības nodokļu ieņēmumi, kas citādi būtu iekasējami. Turklāt nodokļa likmes samazināšana piešķir ieguvumu eksportētājam, jo nodokļi, kas tiek ietaupīti importējot, uzlabo uzņēmuma likviditāti.

(164)

Turklāt EPCGS pēc likuma ir atkarīga no eksporta izpildes, jo šādas licences nevar saņemt, ja neuzņemas saistības eksportēt. Tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(165)

EPCGS nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Šādas pieļaujamas sistēmas, kas aprakstītas pamatregulas I pielikuma i) punktā, nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, jo eksportēto ražojumu ražošanā ražošanas līdzekļi netiek izmantoti.

(166)

Kompensējamo subsīdiju apjoms tika aprēķināts saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu, pamatojoties uz muitas nodokli, kas netika nomaksāts par ražošanas līdzekļiem, sadalītu pa laikposmu, kas atbilst parastam šādu ražošanas līdzekļu nolietojuma periodam attiecīgajā ražošanas nozarē. Lai atspoguļotu laika gaitā iegūto naudas līdzekļu pilno vērtību, šādi aprēķinātā summa, kas attiecināma uz izmeklēšanas periodu, tika koriģēta, pieskaitot šajā laikā aprēķinātos procentus. Tika uzskatīts, ka šādam nolūkam derīga ir izmeklēšanas periodā Indijā izmantotā komerciālā procentu likme (32).

(167)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Komisija, ņemot vērā 55. apsvērumā minēto MP Birla grupas apgalvojumu, mainīja komerciālās procentu likmes atsauces vērtību, kā norādīts iepriekš 56. apsvērumā.

(168)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ja tika pieprasīts, no subsīdijas kopapjoma tika atskaitītas maksas, kas uzņēmumiem jāmaksā, lai saņemtu subsīdiju.

(169)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šis subsīdijas apjoms kā atbilstošs saucējs tika attiecināts uz izmeklējamā ražojuma eksporta apgrozījumu izmeklēšanas periodā, jo subsīdija tika piešķirta atkarībā no eksporta izpildes neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(170)

Attiecībā uz iepriekš aprakstīto shēmu konstatētā subsīdijas likme izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām izmeklēšanas periodā ir šāda.

Ražošanas līdzekļu eksporta veicināšanas shēma

(171)

Komisija konstatēja, ka visas trīs izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas izmeklēšanas periodā izmantojušas IGCRS.

(172)

Shēma pirmo reizi tika ieviesta 1996. gadā (33), un tā tika ievērojami grozīta 2016. (34), 2017. (35) un 2022. gadā (36) (“2022. gada IGCRS noteikumi”).

(173)

Shēma ir pieejama ražotājiem, izlaides pakalpojumu sniedzējiem un ikvienam importētājam, kas attiecīgās importētās preces izmanto paredzētajam galapatēriņam.

(174)

Imports, par kuru ir tiesības saņemt subsīdiju, un paredzētā galapatēriņa robežas ir norādītas Paziņojuma Nr. 50/2017 – Customs tabulā. Indijas valdība Komisijas pārbaudes apmeklējuma laikā norādīja, ka uzņēmumi, kas importē preces tirdzniecībai, nebūtu tiesīgi saņemt subsīdiju.

(175)

Shēma tiesīgajiem uzņēmumiem ļauj saņemt nodokļa samazinājumu par importētiem izejresursiem un ražošanas līdzekļiem. Samazinātās likmes ir noteiktas saskaņā ar 1962. gada Muitas likuma 25. panta 1. punktu izdotajos paziņojumos par atbrīvojumu.

(176)

Uzņēmumiem, kas vēlas izmantot samazināto likmi, muitas portālā jāiesniedz pieteikums. Ja pieteikuma iesniedzēji ir ražotāji, pieteikumā prasītā informācija cita starpā ietver saražotos ražojumus un to, kā importētās preces paredzēts izmantot ražošanas procesā. Pieteikuma iesniedzējiem jāsniedz arī finanšu garantija nodrošināta daudzkārtēja galvojuma veidā. Lai izmantotu samazinātu ievedmuitas nodokļa likmi, pieteikuma iesniedzējiem, iesniedzot ievešanas kravaszīmi par importētajām precēm, būtu jānorāda savs identifikācijas numurs un sīkāka informācija par daudzkārtējo galvojumu.

(177)

Tiesīgajiem uzņēmumiem ir jāved uzskaite par importēto preču izmantošanu un jāiesniedz muitas dienestiem mēneša pārskati par šo preču patēriņu. Ja importētās preces netiek izmantotas, kā norādīts, vai ja ir kādas neatbilstības, muitas dienesti var atgūt starpību starp samaksāto samazināto ievedmuitas nodokli un standarta nodokļa likmi.

(178)

Importētās preces var izmantot gan eksportēto ražojumu, gan iekšzemes tirgū patērējamo ražojumu ražošanai.

(179)

IGCRS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa samazinājums ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo panāk, ka netiek gūti nodokļu ieņēmumi, kas citādi būtu iekasējami, un piešķir ieguvumu, jo uzlabo saņēmēju likviditāti.

(180)

IGCRS tiek uzskatīta arī par īpašu, jo tiesības to izmantot ierobežo tiesību akti, piemēram, iepriekš 173. un 174. apsvērumā norādītā Paziņojuma Nr. 50/2017 – Customs tabula, un shēma attiecas uz konkrētiem importētājiem, tāpēc tā ir kompensējama saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

(181)

Kompensējamo subsīdiju apjoms tika aprēķināts saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu, pamatojoties uz muitas nodokļiem, kas netika nomaksāti par importētajām precēm. Ja IGCRS tika izmantota, pērkot importētus ražošanas līdzekļus, tad nenomaksātais muitas nodoklis par ražošanas līdzekļiem tika sadalīts pa laikposmu, kas atbilst parastam šādu ražošanas līdzekļu nolietojuma periodam attiecīgajā ražošanas nozarē. Lai atspoguļotu laika gaitā iegūto naudas līdzekļu pilno vērtību, šādi aprēķinātā summa, kas attiecināma uz izmeklēšanas periodu, tika koriģēta, pieskaitot šajā laikā aprēķinātos procentus. Tika uzskatīts, ka šādam nolūkam derīga ir izmeklēšanas periodā Indijā izmantotā komerciālā procentu likme (37).

(182)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Komisija, ņemot vērā 55. apsvērumā minēto MP Birla grupas apgalvojumu, mainīja komerciālās procentu likmes atsauces vērtību, kā norādīts iepriekš 56. apsvērumā.

(183)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas MP Birla grupa nāca klajā ar 59. apsvērumā norādīto apgalvojumu arī attiecībā uz IGCRS. Komisija to noraidīja to pašu iemeslu dēļ, kas attiecībā uz M-SIPS norādīti 60.–62. apsvērumā.

(184)

Šo shēmu izmantoja arī STL grupa un MP Birla grupa, lai atbalstītu izejmateriālu ražošanu. Tāpēc Komisija attiecīgo ieguvuma apjomu sadalīja pa OŠK ražotājiem, un pēc tam tas tika izmantots kompensējamās subsīdijas apjoma aprēķināšanai, pamatojoties uz iepriekš 181. apsvērumā aprakstīto metodi.

(185)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu Komisija šos subsīdijas apjomus kā atbilstošu saucēju attiecināja uz attiecīgo ražotāju eksportētāju attiecīgā ražojuma kopējo apgrozījumu izmeklēšanas periodā.

(186)

Attiecībā uz iepriekš aprakstīto shēmu konstatētā subsīdijas likme izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām izmeklēšanas periodā ir šāda.

Shēma preču importam ar koncesionālu likmi

(187)

Komisija konstatēja, ka STL grupa izmeklēšanas periodā izmantojusi Mahārāštras štata atbalsta shēmas.

(188)

Izmeklēšanas periodā piemērojamais juridiskais pamats bija 2016. gada Mahārāštras elektronikas politika un 2019. gada Mahārāštras stimulu kopuma shēma (38).

(189)

Tiesības izmantot shēmu ir apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, liela mēroga rūpniecības nozarēm un megaprojektiem un ultramegaprojektiem. Shēmas ir pieejamas konkrētām nozarēm, tostarp elektronisko sistēmu projektēšanai un ražošanai un pusvadītāju ražošanai. STL grupas piedāvātie ieguldījumi tika atzīti par atbilstošiem megaprojektiem.

(190)

2016. gada Mahārāštras elektronikas politika ietver vairākas atbalsta shēmas, piemēram, enerģijas tarifu subsīdijas, ieguldījumu subsīdijas, to iemaksu atmaksa, ko darba devējs veicis darbinieku valsts apdrošināšanā, atmaksu vai dažādu nodokļu atmaksa.

(191)

Pirms ieguldījuma veikšanas uzņēmumiem jāiesniedz pieteikums Mahārāštras štatā.

(192)

Ja pieteikums tiek apstiprināts, tad Mahārāštras štats nosūta pieteikuma iesniedzējam vēstuli, ko dēvē par “tiesību apliecinājumu”, kurā uzskaitītas shēmas, no kurām var saņemt subsīdiju, un summas, ko pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt. Attiecībā uz megaprojektiem, par pamatu izmantojot 190. apsvērumā norādītās atbalsta shēmas, Mahārāštras štats var piedāvāt pieteikuma iesniedzējam pielāgotas subsīdijas.

(193)

Kad Mahārāštras štats ir nosūtījis pieteikuma iesniedzējam tiesību apliecinājumu, pieteikuma iesniedzējam katrā no piedāvātajām subsīdiju shēmām, bet ne obligāti visās ir individuāli jāpiesakās uz maksājumu.

(194)

Mahārāštras štata shēmas nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Izmaksas ir Mahārāštras štata finansiāls ieguldījums, jo Mahārāštras štats veic tiešu nodošanu saņēmējam. Turklāt šie maksājumi piešķir ieguvumu, jo saņēmējam tiek kompensēta daļa veikto ieguldījumu.

(195)

Šīs shēmas tiek uzskatītas arī par īpašām, jo, kā skaidrots 189. apsvērumā, tiesības tās izmantot ir ierobežotas un ir pieejamas tikai uzņēmumiem, kas veic ieguldījumus Mahārāštras štatā, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 4. panta 3. punktu tās ir kompensējamas. Turklāt 2019. gada Mahārāštras kopuma shēmas 2.3. iedaļā ir norādīts, ka štata valdība ar nolūku virzīt rūpniecības attīstību uz jaunām augsto tehnoloģiju nozarēm ir apzinājusi 15 “trieciennieces” nozares. Bez tam ļoti lieliem projektiem, kā, piemēram, par “megaprojektiem” atzīstamajiem, Mahārāštras štatā var izmantot īpaši pielāgotus stimulus. Tāpēc Komisija konstatēja, ka shēma ir kompensējama saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

(196)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas STL grupa apgalvoja, ka shēma nav īpaša. STL grupa to skaidroja ar to, ka piešķīrēja iestāde bija Mahārāštras štats un stimuli bija pieejami gandrīz visiem ražošanas uzņēmumiem Mahārāštras štatā, ja vien tie (atbilstoši pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktam) atbilda objektīviem kritērijiem, kas pēc būtības bija ekonomiski un piemērojami horizontāli. STL grupa norādīja, ka tad, ja Mahārāštras štatā sasniegti konkrēti ieguldījumu sliekšņi, tiesības uz finansējumu pēc pieteikuma iesniegšanas ir automātiskas. Proti, STL grupa galu galā nepieteicās uz shēmām, kurām tā nebija sasniegusi nepieciešamo ieguldījumu slieksni.

(197)

Komisija norādīja, ka, neskarot to, vai shēma bija īpaša ģeogrāfiskā tvēruma ziņā, tā tomēr tika uzskatīta par īpašu, jo nebija pieejama visām nozarēm. Komisija norādīja, ka no to nozaru saraksta, kurās shēma ir piemērojama, ir izslēgta, piemēram, visa primārā lauksaimniecības nozare (tiesības uz subsīdiju bija tikai lauksaimniecības pārtikas produktu pārstrādes nozarei (39)). Komisija norādīja, ka bez tam piešķirtie ieguvumi nebija ne automātiski, ne iepriekš noteikti. Patiešām, kā konstatēts iepriekš 192. apsvērumā, attiecībā uz megaprojektiem, pie kuriem klasificēti STL grupas ieguldījumi, Mahārāštras štatā “var apsvērt iespēju nodrošināt pielāgotu stimulu kopumu atsevišķam gadījumam, ja to uzskata par nepieciešamu” (40). Komisijas pārbaudes apmeklējumā STL grupa apstiprināja, ka tās projekts ir klasificēts pie megaprojektiem un tam piedāvāti šādi pielāgoti ieguvumi. Tāpēc tas, ka stimuli tika pielāgoti tādiem megaprojektiem kā STL projektam, apstiprina, ka ieguvumi patiešām tiek piešķirti brīvi, nevis automātiski, kā apgalvo uzņēmums. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(198)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka STL grupa saņēmusi ieguvumu no enerģijas tarifu subsīdijām, ieguldījumu subsīdijām un to iemaksu atmaksas, ko darba devējs veicis darbinieku valsts apdrošināšanā par ieguldījumiem OŠK, stikla šķiedras sagatavju (augšupējs OŠ izejresurss) un OŠ (augšupējs OŠK izejresurss) ražošanā.

(199)

Kompensējamo subsīdiju apjoms tika aprēķināts saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu, pamatojoties uz apjomu, ko Mahārāštras štats piešķīra saņēmējiem. Attiecībā uz šīm subsīdijām, kas ir ieguldījumu subsīdijas, kopapjoms tika sadalīts pa laikposmu, kas atbilst parastam šādu ražošanas līdzekļu nolietojuma periodam attiecīgajā ražošanas nozarē. Komisija konstatēja, ka ieguvums saņēmējam tiek piešķirts tad, kad saņēmēji ir uzkrājuši summas, kas izriet no tiesību apliecinājumiem, kuri saņemti no Mahārāštras štata. Attiecībā uz ieguldījumu subsīdijām, lai atspoguļotu laika gaitā iegūto naudas līdzekļu pilno vērtību, šādi aprēķinātais apjoms, kas attiecināms uz izmeklēšanas periodu, tika koriģēts, pieskaitot šim periodam aprēķinātos procentus. Tika uzskatīts, ka šādam nolūkam derīga ir izmeklēšanas periodā Indijā izmantotā komerciālā procentu likme (41).

(200)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Komisija, ņemot vērā 55. apsvērumā minēto MP Birla grupas apgalvojumu, mainīja komerciālās procentu likmes atsauces vērtību, kā norādīts iepriekš 56. apsvērumā.

(201)

Šo shēmu izmantoja arī STL grupa, lai atbalstītu izejmateriālu ražošanu. Tāpēc Komisija attiecīgo ieguvuma apjomu sadalīja pa OŠK ražotājiem, un pēc tam tas tika izmantots kompensējamās subsīdijas apjoma aprēķināšanai, pamatojoties uz 199. apsvērumā aprakstīto metodi.

(202)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šis subsīdijas apjoms tika attiecināts uz izmeklējamā ražojuma apgrozījumu izmeklēšanas periodā kā atbilstošu saucēju, jo uzņēmumi izmantoja aktīvus tikai tam, lai ražotu izmeklējamo ražojumu un subsīdija tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(203)

Attiecībā uz iepriekš aprakstīto shēmu konstatētā subsīdijas likme izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām izmeklēšanas periodā ir šāda.

Mahārāštras štata shēmas

(204)

Komisija konstatēja, ka HFCL grupa izmeklēšanas periodā izmantojusi Telangānas štata atbalsta shēmas.

(205)

Izmeklēšanas periodā piemērojamais juridiskais pamats bija 2016. gada Telangānas elektronikas politika (42).

(206)

Saskaņā ar 2016. gada Telangānas elektronikas politikas 6.2. iedaļu tiesības izmantot shēmas ir tikai uz Telangānas elektronikas nozarei. Tā paša dokumenta 11. lappusē noteikts, ka elektronikas nozarē ietilpst elektronikas ražojumi, elektronikas ražošanas pakalpojumi, pusvadītāju un ļoti augstas pakāpes integrācija projektēšana un elektronikas komponenti.

(207)

2016. gada Telangānas elektronikas politika ietver vairākas atbalsta shēmas, kā, piemēram, ieguldījumu subsīdijas, procentu subsīdijas, enerģijas subsīdijas, transporta subsīdijas vai dažādu nodokļu atmaksa.

(208)

Pirms ieguldījuma veikšanas uzņēmumiem jāiesniedz pieteikums Telangānas štatā.

(209)

Ja pieteikums tiek apstiprināts, tad Telangānas štats nosūta pieteikuma iesniedzējam vēstuli, ko dēvē par “apstiprinājumu jeb piedāvājuma vēstuli”, kurā uzskaitītas shēmas, no kurām var saņemt subsīdiju, un summas, ko pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt. Attiecībā uz megaprojektiem, par pamatu izmantojot 207. apsvērumā norādītās atbalsta shēmas, Telangānas štats var piedāvāt pieteikuma iesniedzējam pielāgotas subsīdijas.

(210)

Kad Telangānas štats ir nosūtījis pieteikuma iesniedzējam apstiprinājumu / piedāvājuma vēstuli, pieteikuma iesniedzējam katrā no piedāvātajām subsīdiju shēmām, bet ne obligāti visās ir individuāli jāpiesakās uz maksājumu.

(211)

Telangānas štata shēmas nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Izmaksas ir Telangānas štata finansiāls ieguldījums, jo Telangānas štats veic tiešu nodošanu saņēmējam. Turklāt šīs izmaksas piešķir ieguvumu, jo valsts sedz daļu saņēmēja veikto ieguldījumu.

(212)

Šīs shēmas tiek uzskatītas par īpašām, jo, kā skaidrots 206. apsvērumā, tiesības tās izmantot ir ierobežotas un ir pieejamas tikai uzņēmumiem, kas veic ieguldījumus Telangānas štatā, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 4. panta 3. punktu tās ir kompensējamas. Turklāt, kā skaidrots 206. apsvērumā, tiesības izmantot shēmu ir ierobežotas un ir pieejamas tikai tiem ražotājiem, kas darbojas elektronikas nozarē. Bez tam ļoti lieliem projektiem, kā, piemēram, par “megaprojektiem” atzīstamajiem, Telangānas štatā var izmantot īpaši pielāgotus stimulus. Tāpēc Komisija konstatēja, ka shēma ir kompensējama saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

(213)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka HFCL grupa saņēmusi ieguvumu no ieguldījumu subsīdijām, procentu subsīdijām, zīmognodevas atmaksas un enerģijas subsīdijām.

(214)

Kompensējamo subsīdiju apjoms tika aprēķināts saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu, pamatojoties uz apjomu, ko Telangānas štats piešķīra saņēmējiem. Komisija konstatēja, ka ieguvums saņēmējam tiek piešķirts tad, kad saņēmēji ir uzkrājuši summas, kas izriet no vēstules, kura saņemta no Telangānas štata.

(215)

Attiecībā uz šīm subsīdijām, kas ir ieguldījumu subsīdijas, kopapjoms tika sadalīts pa laikposmu, kas atbilst parastam šādu ražošanas līdzekļu nolietojuma periodam attiecīgajā ražošanas nozarē. Lai atspoguļotu laika gaitā iegūto naudas līdzekļu pilno vērtību, šādi aprēķinātais apjoms, kas attiecināms uz izmeklēšanas periodu, tika koriģēts, pieskaitot šim periodam aprēķinātos procentus. Tika uzskatīts, ka šādam nolūkam derīga ir izmeklēšanas periodā Indijā izmantotā komerciālā procentu likme (43).

(216)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Komisija, ņemot vērā 55. apsvērumā minēto MP Birla grupas apgalvojumu, mainīja komerciālās procentu likmes atsauces vērtību, kā norādīts iepriekš 56. apsvērumā.

(217)

Turklāt Komisija konstatēja un laboja pārrakstīšanās kļūdu aprēķinā.

(218)

Šo shēmu izmantoja arī HFCL grupa, lai atbalstītu izejmateriālu ražošanu. Tāpēc Komisija attiecīgo ieguvuma apjomu sadalīja pa OŠK ražotājiem, un pēc tam tas tika izmantots kompensējamās subsīdijas apjoma aprēķināšanai, pamatojoties uz 214. apsvērumā aprakstīto metodi.

(219)

Attiecībā uz iepriekš aprakstīto shēmu konstatētā subsīdijas likme izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām izmeklēšanas periodā ir šāda.

Telangānas štata shēmas

(220)

Komisija konstatēja, ka MP Birla grupa izmeklēšanas periodā izmantojusi Madhjas Pradēšas štata atbalsta shēmas.

(221)

Izmeklēšanas periodā piemērojamais juridiskais pamats bija 2014. gada rūpniecības veicināšanas politika, kas grozīta 2019. gada oktobrī (44). Šīs politikas mērķis bija veicināt ieguldījumus rūpniecībā un darbvietu radīšanu Madhjā Pradēšā, atmaksājot nodokļus, bet vienlaikus iekasējot daļu no papildu nodokļu ieņēmumiem, ko rada ieguldījumi.

(222)

Tiesības uz subsīdiju ir uzņēmumiem, kas darbojas nozarēs, kuras nav norādītas 2014. gada rūpniecības veicināšanas politikas 5.2.1. iedaļā, un ieguldīs Madhjā Pradēšā, lai izveidotu jaunas ražotnes, palielinātu jaudu, diversificētu ražošanu vai modernizētu tehniskās iekārtas.

(223)

Uzņēmumiem jāiesniedz pieteikums Madhjas Pradēšas štatā. Ja pieteikums tiek apstiprināts, tad Madhjas Pradēšas štats nosūta pieteikuma iesniedzējam vēstuli, ko dēvē par “sankcijas vēstuli”, kurā uzskaitītas shēmas, no kurām var saņemt subsīdiju, un summas, ko pieteikuma iesniedzējs var saņemt.

(224)

2014. gada rūpniecības veicināšanas politika ietver vairākas atbalsta shēmas, kas ir atkarīgas no ieguldījumu vērtības un darbības jomas, un uzņēmumi varēja gūt labumu no dažādiem atbalsta pasākumiem.

(225)

MP Birla grupas īstenotie jaudas palielināšanas projekti tika klasificēti kā lielas mēroga rūpniecības vienības un saņēma maksājumus no Madhjas Pradēšas štata dažādu nodokļu atmaksas veidā.

(226)

Madhjas Pradēšas štata shēmas nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Izmaksas ir Madhjas Pradēšas štata finansiāls ieguldījums, jo Madhjas Pradēšas štats veic tiešu nodošanu saņēmējam. Turklāt šīs izmaksas piešķir ieguvumu, jo valsts sedz daļu saņēmēja veikto ieguldījumu.

(227)

Shēma tiek uzskatīta par īpašu, jo valsts izvēlas ieguldījumu projektus no visām nozarēm, bet, kā norādīts 222. apsvērumā, dažas nozares ir izslēgtas, tāpēc shēma nav vispārēji pieejama. Tāpēc shēma ir arī kompensējama saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Turklāt, ka norādīts 222. apsvērumā, tiesības tās izmantot ir pieejamas tikai uzņēmumiem, kas veic ieguldījumus Madhjas Pradēšas štatā, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 4. panta 3. punktu tās ir kompensējamas.

(228)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas MP Birla grupa apgalvoja, ka kritēriji, no kuriem šīs shēmas ietvaros piešķir tiesības uz subsīdiju, ir vispārīgi un attiecas uz visiem ieguldītājiem, kas atbilst kritērijiem, savukārt nozares, kam nav tiesību uz stimuliem shēmas ietvaros, ir izslēgtas tādu sabiedriskās kārtības apsvērumu kā vides aizsardzības, sabiedrības veselības un sabiedrības morāles dēļ. MP Birla grupa uzskata, ka šāda izslēgšana nav bijusi patvaļīga, bet bijusi pamatota ar leģitīmiem sabiedriskās kārtības mērķiem, kas balstīti Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XX pantā.

(229)

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka starp nozarēm, kas izslēgtas no shēmas, ir arī “ar tirdzniecību un pakalpojumiem saistītas darbības”. Tas liecina, ka ir nozares, kuru izslēgšana pamatota ne tikai ar tādiem sabiedriskās kārtības apsvērumiem kā vides aizsardzību, sabiedrības veselību un sabiedrības morāli. Otrkārt, Komisija norādīja, ka 2014. gada rūpniecības veicināšanas politikas B pielikuma 19. punktā pie nozarēm, kam nav tiesību izmantot shēmu, ir minēta “jebkura nozare, ko kādā laika posmā norādījusi štata valdība”. Tas liecina, ka no shēmas izslēgtās nozares – un tātad tās nozares, kurām ir tiesības izmantot shēmu, – bija atkarīgas no brīva Madhjas Pradēšas štata lēmuma. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(230)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka BCL un VTL saņēmusi ieguvumu no nodokļu atmaksas, kas aprakstīta 225. apsvērumā.

(231)

Kompensējamo subsīdiju apjoms tika aprēķināts saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu, pamatojoties uz apjomu, ko Madhjas Pradēšas štats piešķīra saņēmējiem. Attiecībā uz šīm subsīdijām, kas ir ieguldījumu subsīdijas, kopapjoms tika sadalīts pa laikposmu, kas atbilst parastam šādu ražošanas līdzekļu nolietojuma periodam attiecīgajā ražošanas nozarē. MP Birla grupa šo summu uzkrāja tikai tad, kad tika saņemts katrs gadskārtējais maksājums, jo MP Birla grupa nebija iepriekš informēta, kāda ir gadskārtējo maksājumu summa papildus Madhjas Pradēšas štata apstiprinātajai kopsummai. Tāpēc Komisija konstatēja, ka ieguvums MP Birla grupai tiek piešķirts tad, kad saņēmēji ir saņēmuši summas, kas izriet no apstiprinājuma vēstules, kura saņemta no Madhjas Pradēšas štata. Attiecībā uz ieguldījumu subsīdijām, lai atspoguļotu laika gaitā iegūto naudas līdzekļu pilno vērtību, šādi aprēķinātais apjoms, kas attiecināms uz izmeklēšanas periodu, tika koriģēts, pieskaitot šim periodam aprēķinātos procentus. Tika uzskatīts, ka šādam nolūkam derīga ir izmeklēšanas periodā Indijā izmantotā komerciālā procentu likme (45).

(232)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Komisija, ņemot vērā 55. apsvērumā minēto MP Birla grupas apgalvojumu, mainīja komerciālās procentu likmes atsauces vērtību, kā norādīts iepriekš 56. apsvērumā.

(233)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas MP Birla grupa apgalvoja, ka no šīs shēmas piešķirtais ieguvums, kas aprēķināts uzņēmumam VTL, ietver subsīdijas, kuras saistītas ar uzņēmuma pirmo paplašināšanos un izmeklēšanas periodā bija pilnībā nolietotas. Bez tam MP Birla grupa apgalvoja, ka saistībā ar ēkām saņemtajām subsīdijām ir piemērots nepareizs nolietojuma periods. Visbeidzot, MP Birla grupa apgalvoja, ka Komisija ir ņēmusi vērā konkrētas summas, kuras nebūtu vajadzējis iekļaut aprēķinā.

(234)

Komisija uzskatīja, ka visi trīs apgalvojumi ir pamatoti, un attiecīgi koriģēja aprēķinus. Kad pirmie divi apgalvojumi bija akceptēti, proti, bija ņemtas vērā summas, kas saistītas ar pirmo paplašināšanos, un piemērots pareizs nolietojuma periods ēkām, attiecībā uz pēdējo apgalvojumu papildu korekcijas ieguvuma aprēķinā vairs nebija vajadzīgas.

(235)

Turklāt Komisija konstatēja un laboja pārrakstīšanās kļūdu BCL šīs shēmas ietvaros saņemtās subsīdijas likmes aprēķinā.

(236)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šis subsīdijas apjoms tika attiecināts uz izmeklējamā ražojuma apgrozījumu izmeklēšanas periodā kā atbilstošu saucēju, jo uzņēmumi saņēma subsīdijas attiecībā uz aktīviem tikai tam, lai ražotu izmeklējamo ražojumu un subsīdija tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(237)

Attiecībā uz iepriekš aprakstīto shēmu konstatētā subsīdijas likme izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām izmeklēšanas periodā ir šāda.

Madhjas Pradēšas štata shēmas

(238)

Oficiālā importa statistika ir sniegta kilogramos, taču Komisija uzskatīja, ka šī mērvienība nav piemērota attiecīgo apjomu pienācīgai mērīšanai. Izmeklēšana parādīja, ka ražošanas nozare par galveno apjoma rādītāju parasti izmanto nevis masu, bet garumu. Tādējādi var izmērīt kabeļa garumu (kabeļu km) vai tajā esošo šķiedru kopgarumu (šķiedras km). Antidempinga izmeklēšanā, kas attiecās uz Ķīnas izcelsmes OŠK importu (46), kā arī atsevišķajā antidempinga izmeklēšanā, kura attiecās uz Indijas izcelsmes OŠK importu, Komisija uzskatīja, ka vispiemērotākā mērvienība ir kabeļu km. Tāda pati pieeja tika izmantota šajā izmeklēšanā.

(239)

Izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja 14 ražotāji vai ražotāju grupas. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē.

(240)

Tika konstatēts, ka Savienības ražošanas kopapjoms izmeklēšanas periodā bija apmēram 1,7 milj. kabeļu km. Komisija šo skaitlisko rādītāju noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, tiešo informāciju no trijiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, pieciem citiem Savienības ražotājiem, kas atbalstīja sūdzību, un tirgus izpētes datiem par pārējiem ražotājiem. Kā norādīts 12. apsvērumā, trīs izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms pārsniedza 50 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(241)

Lai noskaidrotu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, un lai noteiktu patēriņu un dažādus ekonomiskos rādītājus, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, Komisija pārbaudīja, vai un kādā mērā analīzē ir jāņem vērā Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma turpmākais lietojums (lietojums ierobežotajā tirgū).

(242)

Komisija konstatēja, ka attiecīgajā periodā no 9 % līdz 13 % no izlasē iekļauto Savienības ražotāju saražotā apjoma bija paredzēts izmantot ierobežotā tirgū. Tādā gadījumā kabeļi tika piegādāti tā paša uzņēmuma vai uzņēmumu grupu ietvaros turpmākai lejupējai apstrādei, jo īpaši ar savienotājiem aprīkotu kabeļu ražošanai.

(243)

Atšķirība starp ierobežoto un brīvo tirgu kaitējuma analīzē ir būtiska, jo ražojumi, kas ir paredzēti izmantošanai ierobežotajā tirgū, tieši nekonkurē ar importu. Gluži pretēji, saražotais apjoms, ko paredzēts pārdot brīvajā tirgū, tieši konkurē ar attiecīgā ražojuma importu.

(244)

Lai gūtu iespējami pilnīgu priekšstatu par Savienības ražošanas nozari, Komisija ieguva datus par visu optiskās šķiedras kabeļu ražošanas apjomu un noteica, vai tas bija paredzēts lietojumam ierobežotajā tirgū vai brīvajā tirgū.

(245)

Komisija pārbaudīja dažus ar Savienības ražošanas nozari saistītus ekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz brīvā tirgus datiem. Šie rādītāji ir pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas Savienības tirgū; tirgus daļa; izaugsme; eksporta apjoms un cenas; rentabilitāte; ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma. Ja bija iespējams un pamatots, pārbaudē gūtie konstatējumi tika salīdzināti ar datiem par ierobežoto tirgu, lai nodrošinātu pilnīgu pārskatu par Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(246)

Tomēr citus ekonomiskos rādītājus pilnvērtīgi varētu pārbaudīt, tikai ietverot visas darbības, arī izmantošanu ierobežotajā tirgū Savienības ražošanas nozarē (47). Tie ir ražošanas apjoms; jauda, jaudas izmantojums; ieguldījumi; krājumi; nodarbinātība; ražīgums; algas un spēja piesaistīt kapitālu. Tie ir atkarīgi no visām darbībām neatkarīgi no tā, vai ražojums ir paredzēts ierobežotajam tirgum vai pārdošanai brīvajā tirgū.

(247)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja noteikto Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū un datiem par importu no Indijas, kas noteikti saskaņā ar 4.5.1. iedaļā aprakstīto metodiku.

(248)

Imports no citām trešām valstīm tika noteikts, pamatojoties uz Eurostat datiem. Eurostat attiecīgā ražojuma importu izteic kilogramos, tāpēc imports tika izteikts kabeļu km saskaņā ar 238. apsvērumu un izmantojot to pašu pārrēķina koeficientu, kurš tika piemērots Indijas ražotājiem eksportētājiem.

(249)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

1. tabula

Patēriņš Savienībā (kabeļu km)

(250)

Kopējais patēriņš Savienībā brīvajā tirgū un pašu vajadzībām no 2020. līdz 2021. gadam palielinājās par 16 % no aptuveni 2,4 milj. kabeļu km 2020. gadā līdz aptuveni 2,7 milj. kabeļu km 2021. gadā. No 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam tas samazinājās par aptuveni 4 % līdz aptuveni 2,5 milj. kabeļu km. Patēriņa pieaugumu 2021. gadā var izskaidrot ar atgūšanās ietekmi pēc Covid-19 pandēmijas radītajiem traucējumiem.

(251)

Ierobežoto tirgu veido optiskās šķiedras kabeļu izmantošana uzņēmumu piedāvātajos savienojamības risinājumos, tostarp ar savienotājiem aprīkotu kabeļu ražošanā. Izmeklēšanas periodā apjomi bija 9 % no kopējā patēriņa Savienībā. Pārdošanas apjoms ierobežotajā tirgū attiecīgajā periodā palielinājās par 45 %.

(252)

Patēriņa dinamika brīvajā tirgū bija līdzīga kā kopējam patēriņam Savienībā. 2021. gadā tas palielinājās par 15 %, pēc tam 2022. gadā sekoja samazinājums par 9,5 % un izmeklēšanas periodā – pieaugums par 5,7 %. No 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam pieaugums bija 1 %.

(253)

Komisija noteica importa apjomu no Indijas, pamatojoties uz pārbaudītām izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju atbildēm uz anketas jautājumiem un informāciju, ko bija snieguši izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās. Kā minēts 238. apsvērumā, izmantotā mērvienība bija kabeļu km. Pamatojoties uz to, importa apjoms no Indijas izmeklēšanas periodā bija 113 % no Eurostat ziņotā importa kopapjoma tajā pašā periodā.

(254)

Visa Indijas izcelsmes importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz importa apjomu salīdzinājumā ar kopējo patēriņu brīvajā tirgū, kurš parādīts 1. tabulā.

(255)

Subsidētajam importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Importa apjoms (kabeļu km) un tirgus daļa

(256)

Subsidētais imports no Indijas attiecīgajā periodā būtiski pieauga: no 64 155 kabeļu km 2020. gadā līdz 222 575 kabeļu km izmeklēšanas periodā. Šis pieaugums par 247 % ievērojami pārsniedz patēriņa dinamiku un parāda, cik lielā apmērā imports no Indijas izplatījies tirgū.

(257)

Rezultātā subsidētā importa tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās no 2,9 % līdz 9,8 % – tas ir krass pieaugums, proti, par 243 %. Būtu jāņem vērā, ka subsidētā importa apjomi no Indijas īpaši pieauga 2020.–2022. gadā.

(258)

Komisija noteica subsidētā importa cenu, pamatojoties uz pārbaudītajām izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju atbildēm uz anketas jautājumiem un informāciju, ko sniedza izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās. Importa cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju CIF cenām un pārbaudītajām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(259)

No attiecīgās valsts Savienībā veiktā subsidētā importa vidējai svērtajai cenai bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa cenas (EUR/kabeļu km)

(260)

Subsidētā importa cenas no Indijas attiecīgajā periodā samazinājās no 857 EUR/kabeļu km līdz 447 EUR/kabeļu km, tātad par 48 %. Izņemot 2020. gadu, subsidētā importa cenas attiecīgajā periodā pastāvīgi bija zemākas par cenām, ko Savienības ražošanas nozarei Savienības tirgū maksāja nesaistīti importētāji (sk. 8. tabulu).

(261)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot:

(262)

Attiecībā uz pārdošanu saistītiem importētājiem Savienībā cenu samazinājuma starpības aprēķiniem tika aprēķināta eksporta cena (“saliktā CIF cena”), pamatojoties uz tādu rēķina vērtību pirmajam neatkarīgajam klientam, no kuras atskaitīti ar importu saistīti atskaitījumi līdz CIF līmenim, kā arī PVA izmaksas un saistītā importētāja peļņa, pēc analoģijas piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (48) 2. panta 9. punktu.

(263)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā un kā vidējais svērtais apjoms sasniedza 38,2 %.

(264)

Katrā ziņā neatkarīgi no cenu samazinājuma līmeņa Komisija konstatēja, ka subsidēts imports ievērojami apspiedis un nospiedis Savienības cenas, kas attiecīgajā periodā samazinājās, bet ražošanas izmaksas pastāvīgi palielinājās. Tāpēc Savienības ražošanas nozare nevarēja paaugstināt cenas līdz nepieciešamajam līmenim, lai gūtu saprātīgu peļņu.

(265)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 4. punktu, pārbaudot subsidētā importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(266)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomisko rādītājus, pamatojoties uz datiem sūdzības iesniedzēja sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras ietvēra datus par visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atbildēs, kuras izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija snieguši uz anketas jautājumiem. Šie dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(267)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(268)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(269)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(270)

Visā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms palielinājās no aptuveni 1,4 milj. kabeļu km līdz aptuveni 1,7 milj. kabeļu km, t. i., kopumā par 20 %. Detalizētāka analīze rāda, ka ražošanas apjoms palielinājās galvenokārt 2020.–2021. gadā, kad tas pieauga par 18 %, 2022. gadā tas palielinājās vēl nedaudz, proti, par 4 %, bet izmeklēšanas periodā atkal samazinājās par 2 %.

(271)

Attiecīgajā periodā ražošanas jauda palielinājās par 13 %, kas atspoguļo dažu Savienības ražotāju veiktos ieguldījumus. Lai gan ieguldījumu līmenis paaugstinājās, tomēr kopumā tas saglabājās ļoti zemā līmenī, kas bija nepieciešamais minimums, lai saglabātu Savienības ražošanas nozares klātbūtni tirgū.

(272)

Jaudas izmantojums 2020.–2022. gadā palielinājās par 13 %, tad izmeklēšanas periodā sekoja samazinājums par 4 procentpunktiem – tas skaidrojams ar ražošanas apjoma samazināšanos tajā pašā periodā.

(273)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(274)

Visā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas kopapjoms brīvajā un ierobežotajā tirgū palielinājās no aptuveni 1 milj. kabeļu km 2020. gadā līdz vairāk nekā 1,2 milj. kabeļu km izmeklēšanas periodā, proti, par 22 %.

(275)

Pārdošanas apjoms brīvajā tirgū Savienībā palielinājās no aptuveni 880 000 kabeļu km 2020. gadā līdz aptuveni 1 040 000 kabeļu kilometriem izmeklēšanas periodā, t. i., par 17 % attiecīgajā periodā. Tādējādi izmeklēšanas periodā tirgus daļa palielinājās no 39,3 % 2020. gadā līdz 45,6 % izmeklēšanas periodā.

(276)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļas pieaugums attiecīgajā periodā skaidrojams ar diviem galvenajiem faktoriem: i) ar cenu apspiešanu, kas nāca par ļaunu Savienības ražotājiem (sk. 4.5.2. iedaļu), un ii) ar antidempinga pasākumu noteikšanu Ķīnas OŠK importam 2021. gada novembrī. Gandrīz stabila patēriņa periodā Savienības ražotāju tirgus daļa tika atgūta gandrīz tikai no importa par dempinga cenām no Ķīnas. Kā skaidrots tālāk 4.6.2.3. iedaļā, Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt pilnīgu labumu no Ķīnai noteikto antidempinga maksājumu korektīvās ietekmes, jo ievērojamu daļu no Ķīnas pārdošanas apjoma aizstāja subsidēts imports no Indijas.

(277)

Savienības ražošanas nozarei ierobežotajā tirgū (izteiktā procentos no patēriņa brīvajā tirgū) izmeklēšanas periodā bija vērojama augšupejoša tendence no 6,2 % 2020. gadā līdz 9,0 % izmeklēšanas periodā. Ierobežotais tirgus ietver OŠK, kas tiek izmantoti savienojamības nodrošināšanai (atzarkabeļi, kabeļi ēkās un datu centros). Ir pieaudzis pieprasījums savienojumu tirgū, tāpēc pieaug OŠK izmantošana ierobežotajā tirgū. Ņemot vērā, ka šiem ražojumiem ir augstākas cenas un to ražošanai pieejama neizmantota jauda, Savienības ražošanas nozare izvēlējās saglabāt uz ierobežoto tirgu vērstu darījumdarbību, jo tā ļauj diferencēt ražojumus, palielināt jaudas izmantojumu un samazināt vienības izmaksas un tai ir bijusi pozitīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares vispārējo rentabilitāti. Tādējādi šādai izmantošanai nebija negatīvas ietekmes uz Savienības ražošanas nozares vispārējo ekonomisko stāvokli.

(278)

Lai gan bija spēkā antidempinga pasākumi pret Ķīnas izcelsmes OŠK importu, Savienības ražošanas nozare nespēja atgūt nozīmīgu tirgus daļu, jo ievērojamu tirgus daļas daļu, kas iepriekš bija Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, pārņēma subsidēts imports no Indijas. Tāpēc Savienības ražošanas nozarei bija liegts gūt pilnīgu labumu no vienlīdzīgu konkurences apstākļu izveides ar importu no Ķīnas, un tai tika liegta iespēja attiecīgi palielināt savu ražošanas un pārdošanas apjomu.

(279)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(280)

Nodarbinātība PSE izteiksmē Savienības ražošanas nozarē no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam pieauga par 13 %. Šī dinamika lielā mērā atbilst ražošanas apjoma tendencei, kas parādīta 4. tabulā.

(281)

Tā kā ražošanas un nodarbinātības skaitliskie rādītāji bija ļoti līdzīgi, tad ražīgums, kas izteikts kabeļu km uz vienu nodarbināto, saglabājās diezgan stabils.

(282)

Visas subsīdijas starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa apjomu no attiecīgās valsts un tā cenas, faktisko subsīdijas starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(283)

Attiecīgā perioda pirmajā pusē Savienības ražošanas nozares stāvokli, tostarp tās rentabilitātes līmeni, vēl aizvien ietekmēja par dempinga cenām veiktais un subsidētais imports no Ķīnas, kas aplūkots arī tālāk 5. iedaļā. Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt pilnīgu labumu no tā, ka importam no Ķīnas noteikto maksājumu korektīvās ietekmes, jo, kā skaidrots tālāk 278. apsvērumā, ievērojami pieauga subsidēts imports no Indijas.

(284)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(285)

Pārdošanas cenas Savienības tirgū nesaistītām personām (brīvajā tirgū) 2020.–2021. gadā samazinājās par 5 % un nākamajos gados nedaudz palielinājās, tomēr nesasniedza 2020. gada līmeni.

(286)

Vienības ražošanas izmaksas, līdzīgi kā vidējās cenas brīvajā tirgū Savienībā, 2020.–2021. gadā samazinājās par 5 %, tomēr no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam tās palielinājās (par 14,5 %), savukārt pārdošanas cenas pieauga tikai par 2 %. Izmaksu pieaugums no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam galvenokārt bija saistīts ar to, ka atbilstoši inflācijai pieauga izejvielu cenas un nodarbinātības izmaksas.

(287)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto

(288)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto attiecīgajā periodā stabili palielinājās. Tās atspoguļo darbaspēka papildu izmaksas un ietver arī ar inflāciju saistītās korekcijas.

(289)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Krājumi

(290)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumi attiecīgajā periodā svārstījās, bet kopumā palielinājās par 21 %. Ņemot vērā to, ka ražošana lielākoties notiek pēc pasūtījumiem un klientu specifikācijām, krājumi nav jēgpilns kaitējuma rādītājs.

(291)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(292)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(293)

Rentabilitāte attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās un nokritās no 12,7 % 2020. gadā līdz 3,4 % izmeklēšanas periodā. Rentabilitāte visievērojamāk kritās 2022. gadā, kad vienlaikus ievērojami pieauga subsidētā importa no Indijas tirgus daļa no [2–4] % līdz [8–12] %. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares izmaksas palielinājās par 9 %, savukārt pārdošanas cenas samazinājās par 2 %, un tā cēlonis cenu spiediens, ko radīja subsidēts imports no Indijas.

(294)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence bija līdzīga kā rentabilitātes tendencei, un attiecīgajā periodā tā ievērojami samazinājās – par aptuveni 50 %.

(295)

Ieguldījumi 2020.–2021. gadā ievērojami samazinājās, proti, par aptuveni 50 %. Attiecīgajā periodā ieguldījumu līmeni salīdzinājumā ar 2020. gadu varēja atgūt un pat palielināt par 44 %. Tomēr kopš attiecīgā perioda sākuma ieguldījumi kopumā saglabājās zemā līmenī, un tie galvenokārt tika veikti, lai uzlabotu efektivitāti, uzturētu esošās iekārtas un veiktu pētniecības un izstrādes darbības. Subsidētā importa radītā spiediena tiešā ietekme bija tāda, ka Savienības ražošanas nozarei ieguldījumi bija jāatliek.

(296)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Attiecīgajā periodā peļņai no ieguldījumiem bija negatīva dinamika un tā samazinājās par 43 %. Šī negatīvā dinamika rāda, ka, lai gan konkurētspējas saglabāšanas un efektivitātes un konkurētspējas uzlabošanas labad joprojām tika turpināti ieguldījumi, peļņa no šiem ieguldījumiem attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās, jo Savienības ražošanas nozare nespēja uzlabot rentabilitātes rādītāju.

(297)

Tā kā peļņa no ieguldījumiem tik strauji samazinājās, tad spēja nākotnē piesaistīt kapitālu ir acīmredzami apdraudēta, ja vien stāvoklis vēl aizvien neuzlabosies.

(298)

Lielākā daļa OŠK tiek pārdoti konkursa procedūrās. Lai gūtu nepieciešamo izpratni par šo tirgus aspektu, Komisija no izlasē iekļautajiem Indijas ražotājiem eksportētājiem, izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, importētājiem un lietotājiem lūdza sīku informāciju par konkursa procedūrām. Tika lūgta informācija par tādiem konkursu aspektiem kā procedūras norisi, termiņiem un citiem attiecīgiem aspektiem. Izmeklēšanā nepiedalījās ne publiskā iepirkuma rīkotāji, ne telesakaru operatori, un tie nesniedza arī informāciju.

(299)

Izmeklēšanā atklājās, ka kopaina konkursu jomā ir sadrumstalota tostarp procedūras norises, tvēruma un iznākumu ziņā. Konkursus var organizēt gan publiskā, gan arī privātā sektora subjekti, piemēram, lieli telesakaru operatori. Konkursi var notikt dažādos veidos, piemēram, kā e-izsoles vai tiešā solīšana. Konkursa procedūras norise no paziņojuma par konkursu līdz noslēgumam parasti ilgst 3–6 mēnešus. Viena līdz divu mēnešu laikā pēc konkursa noslēguma pasūtītājs veic pirkuma pasūtījumus, un saskaņā ar līguma noteikumiem tiek veiktas piegādes. Izmeklēšanā apstiprinājās, ka cena ir būtiskākais lēmuma pieņemšanas kritērijs, ņemot vērā, ka konkursus rīko par ražojumiem, kuru tehniskās īpašības ir sīki precizētas (49).

(300)

Konkursa procedūra pastiprināja konkurenci, jo to Indijas ražotāju eksportētāju dalība, kuri piedāvāja ļoti zemas cenas, Savienības ražošanas nozarei, kura centās pielāgoties Indijas piedāvājumiem, lika samazināt cenas līdz ilgtnespējīgam līmenim un liedza tai pārnest izmaksu pieaugumu uz saviem klientiem. Iepirkuma nosacījumi parasti neietver līgumsaistības pircējam iegādāties piedāvāto daudzumu, bet tie ietver līgumsaistības piegādātājam piegādāt piedāvāto daudzumu par piedāvāto cenu.

(301)

Ņemot vērā to, ka lielākā daļa tirgus tiek apgādāta ar konkursu starpniecību, cenu tirgū nosaka konkursa mehānisms. Tādējādi Indijas eksportētāji, kas piedāvā daudz zemākas cenas nekā Savienības ražošanas nozare, kaut arī pārdod samērā nelielus daudzumus, nosaka atsauces cenu, un tiek gaidīts, ka Savienības ražošanas nozare tai pielāgosies. To apstiprina arī izmeklēšanā konstatētais ievērojamais cenu samazinājuma līmenis.

(302)

Ņemot vērā konkursu raksturu, ir jāņem vērā, ka to ietekme nav tūlītēja. OŠK piegāde (un rēķinu izrakstīšana) pēc uzvaras iepirkuma procedūrā notiek vairākus mēnešus vai gadus pēc konkursa pabeigšanas. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare zaudēja pārdošanas apjomu, ko pirms pasākumu noteikšanas ieguva Ķīnas eksportētāji, un vienlaikus tā konkurēja ar subsidētu eksportu no Indijas, kura ietekme uz pārdošanas apjomu saglabāsies arī pēc izmeklēšanas perioda. Tādējādi kopumā ar konkursa procedūrām saistītā dinamika apstiprināja, ka cenu apspiešanai bijusi ilgstoša ietekme. Indijas ražotāju eksportētāju klātbūtnes pieaugums liedza Savienības ražošanas nozarei atgūties no ietekmes, ko radīja imports no Ķīnas, un, ja netiks noteikti pasākumi, šādam pieaugumam arī turpmāk būs negatīva ietekme.

(303)

Pozitīva tendence bija vērojama vairākiem rādītājiem, piemēram, ražošanas apjomam, jaudai, pārdošanas apjomam un tirgus daļai, kā arī nodarbinātībai. Tomēr Savienības ražošanas nozares tirgus daļas pieaugums var būt saistīts ar to, ka pēc tam, kad 2021. gada novembrī un 2022. gada janvārī tika noteikti pasākumi, samazinājās importa no Ķīnas tirgus daļa un Savienības ražošanas nozarei izdevās daļēji atgūt tirgus daļu, ko tā iepriekš bija zaudējusi importam no Ķīnas. Tomēr Savienības ražošanas nozarei vienlaikus pieauga ražošanas izmaksas, savukārt Savienības vidējām pārdošanas cenām bija lejupejoša tendence. Lai gan tika gaidīts, ka pasākumi pret importu no Ķīnas atvieglos Savienības ražotāju stāvokli, tomēr ievērojami pieauga tirgus daļa, ko ieņēma subsidēts imports no Indijas, tātad visā attiecīgajā periodā eksports no Indijas radīja ilgstošu cenu spiedienu un ievērojamu cenu samazinājumu un katrā ziņā – cenu apspiešanu. Tas kļuva skaidrs, kad būtiski kritās rentabilitāte un naudas plūsma un ļoti zems kļuva ieguldījumu līmenis.

(304)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 8. panta 4. punkta nozīmē.

(305)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja, vai subsidētais imports no attiecīgās valsts ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija raudzījās, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav subsidētais imports no attiecīgās valsts, netiktu attiecināts uz subsidēto importu. Šie faktori bija imports no Ķīnas, imports no citām trešām valstīm un pārdošana ierobežotā tirgū.

(306)

Savienības ražošanas nozares stāvoklis pasliktinājās tajā pašā laikā, kad strauji pieauga subsidēts imports no Indijas, kurš par cenām, kas bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, ievērojamos apjomos izplatījās Savienības tirgū un katrā ziņā ievērojami apspieda Savienības pārdošanas cenas.

(307)

Subsidētā importa apjoms no Indijas palielinājās (kā redzams 2. tabulā) no [59 300–72 500] kabeļu km 2020. gadā līdz [203 700–248 400] kabeļu km izmeklēšanas periodā, tātad pieauga par 247 %. Tirgus daļas pieaugums tajā pašā periodā bija no [2–4] % līdz [8–12] %, proti, gandrīz trīskārtīgs (243 %). Tajā pašā periodā (kā redzams 5. tabulā) Savienības ražošanas nozares tirgus daļas pieaugums brīvajā tirgū bija mazāk izteikts, proti, no 40,4 % līdz 47,2 %, kas ir pieaugums par gandrīz 17 % (6,8 procentpunkti). Tāpēc var secināt, ka priekšrocības, ko deva importa samazināšanās no Ķīnas, izmantoja subsidētais imports no Indijas.

(308)

Kā redzams 3. tabulā, subsidētā importa vidējā cena attiecīgajā periodā būtiski samazinājās, proti, par 48 % un bija vidēji par 38,2 % zemāka nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Analīze, kas sniegta 7. tabulā, liecina, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības brīvajā tirgū nesaistītām personām attiecīgajā periodā kopumā samazinājās par 3 %.

(309)

Cenu samazinājuma līmenis kopā ar Savienības ražošanas nozares zemo rentabilitāti liecina, ka subsidētā importa cenas bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas gan konkursa procedūrās, gan arī tūlītējās pārdošanas darījumos. Šāda cenu noteikšanas prakse liedza Savienības ražošanas nozarei pilnībā atgūt tirgus daļu, ko tā iepriekš bija zaudējusi importam par dempinga cenām no Ķīnas, un kopš attiecīgā perioda sākuma nospieda tās peļņas līmeni. Tas ir izraisījis cenu apspiešanu un finansiālu kaitējumu gan nospiestas rentabilitātes, gan ieguldījumu izsīkuma veidā, tādējādi apdraudot Savienības ražošanas nozares pastāvēšanu.

(310)

Savienības ražošanas nozare, cenšoties pielāgoties zemajām subsidētajām cenām, ko noteikuši Indijas ražotāji, un lai aizsargātu savu pārdošanas apjomu izmaksu pieauguma periodā, nevarēja paaugstināt savas cenas tādā tempā, kādā pieauga izmaksas. Rezultātā visiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem ievērojami samazinājās rentabilitāte.

(311)

Tāpēc, lai gan Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā izdevās palielināt savu tirgus daļu, tas tika darīts uz cenu rēķina, būtiski samazinot peļņu (cenu apspiešana).

(312)

Kā aprakstīts iepriekš 295. apsvērumā, tika iegūti pierādījumi arī par to, ka subsidēta importa pieauguma no Indijas dēļ tika atcelti vai apturēti konkrēti plānoti Savienības ražošanas nozares ieguldījumu un paplašināšanās projekti.

(313)

No iepriekš minētā izriet, ka subsidēta importa pieaugums no Indijas liedza Savienības ražošanas nozarei atgūt tirgus daļas un sasniegt ilgtspējīgu peļņas līmeni.

(314)

Tāpēc Komisija secināja, ka pastāv cēloņsakarība starp subsidēto importu no Indijas un būtisko kaitējumu, kas nodarīts Savienības ražošanas nozarei.

(315)

Importa apjomam no Ķīnas attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Imports no Ķīnas

(316)

Attiecīgajā periodā imports no Ķīnas samazinājās no 843 000 kabeļu km 2020. gadā līdz aptuveni 514 000 kabeļu km izmeklēšanas periodā. Tirgus daļa samazinājās attiecīgi no 37,5 % līdz 22,6 %. Šo dinamiku var saistīt ar antidempinga un kompensācijas pasākumiem, kas noteikti OŠK no Ķīnas un kas tika ieviesti attiecīgi 2021. gada novembrī un 2022. gada janvārī pēc 6. apsvērumā minētās izmeklēšanas, kas attiecās uz Ķīnu, un antidempinga maksājumu palielināšanu 2023. gada augustā pēc antiabsorbcijas izmeklēšanas. Kā minēts 278. apsvērumā, ņemot vērā joprojām lielo Ķīnas izcelsmes importa apjoma klātbūtni par cenām, kas absorbē antidempinga maksājumus, Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā nebija pilnībā pasargāta no Ķīnas ražotāju eksportētāju dempinga prakses. Tāpēc Komisija secināja, ka imports no Ķīnas varētu būt negatīvi ietekmējis Savienības ražošanas nozares stāvokli un veicinājis nodarīto kaitējumu. Tomēr arī importam no Ķīnas attiecīgajā periodā bija izteikta lejupejoša tendence gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē. Turklāt tam bija raksturīga augšupejoša cenu tendence, un tā vidējās cenas bija augstākas nekā subsidētajam importam no Indijas.

(317)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka, pat ja Ķīnas izcelsmes importa attiecīgajā periodā varēja negatīvi ietekmēt situāciju Savienības ražošanas nozarē, tas nemazināja cēloņsakarību starp subsidēto importu no Indijas un būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(318)

Importa apjomam no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Imports no citām trešām valstīm

(319)

Imports no citām trešām valstīm bija no dažādiem avotiem. Valstis ar vislielāko importa apjomu un tirgus daļu bija Maroka un Apvienotā Karaliste.

(320)

Imports no Marokas izmeklēšanas periodā pieauga no aptuveni 26 000 kabeļu km 2020. gadā līdz aptuveni 103 000 kabeļu km izmeklēšanas periodā. Tirgus daļa palielinājās no 1,2 % 2020. gadā līdz 4,6 % izmeklēšanas periodā. Tomēr, kā norādīts iepriekš, vidējās cenas tendences tajā pašā periodā pieauga par aptuveni 20 % un tā bija ievērojami augstākā līmenī nekā subsidētā importa cena no Indijas un augstāka nekā Savienības ražošanas nozares cenas izmeklēšanas periodā. Tāpēc Komisija secināja, ka imports no Marokas neradīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(321)

Ar Apvienoto Karalisti saistīto importa statistiku par 2020. gadu ietekmēja Brexit, un tā netika uzskatīta par uzticamu pamatu importa apjomu un vērtību noteikšanai no Apvienotās Karalistes minētajā gadā. Tāpēc Komisija aplēsa, ka importa līmenis 2020. gadā bijis līdzīgs kā 2021. gadā. Pamatojoties uz to, importam no Apvienotās Karalistes bija diezgan stabila tendence, kopumā tas nedaudz samazinājās, proti, par 3 %, no aptuveni 80 000 kabeļu kilometriem 2020. gadā līdz aptuveni 78 000 kabeļu kilometriem izmeklēšanas periodā. Tā tirgus daļa tajā pašā periodā attiecīgi samazinājās no 3,6 % līdz 3,4 %. Ņemot vērā to, ka no Apvienotās Karalistes veiktā importa vidējā cena bija ievērojami augstāka par Savienības vidējo cenu, Komisija uzskatīja, ka tas neradīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(322)

Imports no Turcijas 2020. un 2021. gadā bija stabils, 2022. gadā palielinājās par 5 %, pēc tam izmeklēšanas periodā samazinājās par 16 %. Tādējādi kopumā importam no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam bija lejupejoša tendence, – tas samazinājās par 11 %. Absolūtā izteiksmē imports samazinājās no aptuveni 56 800 kabeļu km 2020. gadā līdz aptuveni 50 000 kabeļu km izmeklēšanas periodā. Tirgus daļa saglabājās relatīvi stabila un attiecīgajā periodā nedaudz samazinājās: no 2,5 % līdz 2,2 %. Lai gan cenu līmenis bija zemāks par Savienības ražotāju cenām, papildu tirgus daļu nevarēja iegūt. Komisija nevarēja izslēgt, ka minētais imports veicinājis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tomēr tika uzskatīts, ka ietekme bijusi ierobežota, un tāpēc Komisija secināja, ka tas nemazināja cēloņsakarību starp subsidēto importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(323)

Komisija uzskatīja, ka importa apjoms no Dienvidkorejas, Indonēzijas, Tunisijas, Meksikas un Šveices visā attiecīgajā periodā bijis ļoti mazs. Izņemot Tunisiju un Meksiku, importam no minētajām valstīm bija izteikta lejupejoša tendence. Imports no Tunisijas un Meksikas no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās. Vidējās importa cenas no šīm valstīm bija augstas un pārsniedza Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas. Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka šis imports nav radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(324)

Imports no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā absolūtā izteiksmē mēreni samazinājās no aptuveni 110 000 kabeļu km 2020. gadā līdz aptuveni 100 000 kabeļu km izmeklēšanas periodā. Tā tirgus daļa samazinājās no 4,9 % līdz 4,4 %. Tam bija augsts vai pieaugošs cenu līmenis, tāpēc nekas neliecināja, ka tas būtu radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(325)

Kā redzams 5. tabulā, attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms ierobežotajā tirgū pieauga par 47 %.

(326)

Tomēr, kā skaidrots iepriekš 277. apsvērumā, Komisija neguva pierādījumus tam, ka pārdošanai ierobežotajā tirgū būtu bijusi būtiska ietekme uz kaitējuma rādītāju dinamiku. Tāpēc Komisija secināja, ka izmantošana ierobežotajā tirgū nav radījusi būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(327)

Komisija konstatēja cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un subsidēto importu no Indijas. Subsidētā importa pieaugums no Indijas sakrita ar Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos. Krasais subsidēta importa pieaugums no attiecīgās valsts notika par cenām, kas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, un cenu līmenis bija zemāks pat par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām. Tādējādi šāds imports neļāva Savienības ražošanas nozarei noteikt cenas ilgtspējīgā līmenī, kas vajadzīgs, lai sasniegtu saprātīgu peļņas procentu. Gluži pretēji, cenu līmeni nebija iespējams pielāgot izmaksu pieaugumam, un tas būtiski negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares rentabilitāti un ieguldījumu līmeni.

(328)

Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no kaitīgās ietekmes, kuru izraisījis subsidētais imports. Komisija secināja, ka tādi citi faktori kā imports no Ķīnas un imports no Turcijas varētu būt veicinājuši Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu, taču to importa apjomu un/vai cenu dinamika nemazina cēloņsakarību starp subsidēto importu no Indijas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Neviens no pārējiem zināmajiem faktoriem neizskaidroja negatīvo dinamiku Savienības ražošanas nozarē cenu apspiešanas un rentabilitātes ziņā, ieguldījumu zemo līmeni un peļņas no ieguldījumiem negatīvo dinamiku.

(329)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija secināja, ka subsidētais imports no attiecīgās valsts radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori atsevišķi vai kopā nav mazinājuši cēloņsakarību starp subsidēto importu un būtisko kaitējumu.

(330)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 31. pantu pārbaudīja, vai var nepārprotami secināt, ka pasākumu pieņemšana šajā konkrētajā lietā nav Savienības interesēs, kaut arī tika konstatēta subsidēšana, kas izraisa kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(331)

Savienības ražošanas nozari veido 14 ražotāji vai ražotāju grupas, kas nodarbina aptuveni 5 140 darbinieku (PSE). Ražotāji ir plaši izvietoti visā Savienībā.

(332)

Kompensācijas pasākumu noteikšana paaugstinātu cenu līmeni Savienībā un tādējādi ļautu Savienības ražošanas nozarei paaugstināt savas cenas atbilstoši ražošanas izmaksu pieaugumam. Tādējādi tiks panākts ilgtspējīgāks peļņas līmenis, kas ļaus Savienības ražošanas nozarei palielināt ieguldījumu līmeni un atsākt ieguldījumus inovācijās, kas vajadzīgas Savienības ražošanas nozarei, lai saglabātu konkurētspēju tirgū un klātbūtni tirgū, kā arī atgūtu tirgus daļu, kas iepriekš zaudēta par dempinga cenām veiktajam un subsidētajam importam no Ķīnas.

(333)

Pasākumu nenoteikšanai varētu būt ievērojama negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozari, kas izpaustos kā turpmāka cenu apspiešana un, iespējams, nospiešana. Turpmāka cenu samazināšanās nozīmētu to, ka Savienības ražošanas nozare īstermiņā ciestu zaudējumus. Lai izvairītos no rentabilitātes pasliktināšanās, Savienības ražošanas nozare var nolemt saglabāt pašreizējo cenu līmeni, kas tomēr jau patlaban nav ilgtspējīgs, vai paaugstināt savas cenas uz pārdošanas apjoma rēķina. Rezultātā nekavējoties samazināsies ražošanas apjoms. Turklāt šādā situācijā Savienības ražošanas nozarei būs liegts palielināt ieguldījumu līmeni, kas vajadzīgs, lai aizsargātu savu klātbūtni tirgū, piedāvājot inovatīvus risinājumus un ražojumu izstrādi. Tādējādi finansiālā ziņā Savienības ražošanas nozarē turpinās pasliktināties gan rentabilitāte, gan arī ieguldījumi, apdraudot tās nākotni. Ja pasākumi netiks noteikti, var gaidīt, ka subsidēta importa pieaugums no Indijas turpināsies un pat ievērojami palielināsies, ņemot vērā ievērojamās cenu samazinājuma starpības un tirgus raksturu, ko nosaka konkursa procedūras ar ilgstošu ietekmi. Šādā situācijā Savienības ražošanas nozare nespētu atgūties no kaitīgās ietekmes.

(334)

Tāpēc tiek secināts, ka kompensācijas pasākumi atbilst Savienības ražošanas nozares interesēm.

(335)

Procedūras sākšanas dienā notika saziņa ar 51 importētāju un lietotāju, un tie tika aicināti sadarboties izmeklēšanā. Izmeklēšanā nesadarbojās nesaistīti importētāji.

(336)

Tā kā nesaistītie importētāji nesadarbojās, Komisija nevarēja precīzi noteikt kompensācijas maksājumu ietekmi uz to darījumdarbību. Izmeklēšanā, kas attiecās uz Ķīnu, Komisija konstatēja, ka importētāju peļņas procents bijis [15 %–20 %] un maksājumus varēja vai nu absorbēt, vai vismaz daļēji novirzīt uz klientiem (50). Pašreizējā izmeklēšanā nav atklāti fakti vai pierādījumi, kas būtu pretrunā šiem konstatējumiem.

(337)

Lai gan kompensācijas pasākumi varētu radīt zināmu negatīvu ietekmi uz importētājiem un mazināt to rentabilitāti, Komisija uzskatīja, ka importētāji daļu no maksājuma izraisītā izmaksu pieauguma spēs absorbēt un/vai novirzīt uz klientiem. Tāpēc Komisija secināja, ka pasākumu noteikšana neradīs nesamērīgu ietekmi uz nesaistītajiem importētājiem.

(338)

Izmeklējamo ražojumu pērk vairākas nozares, galvenokārt telesakaru operatori, publiskā sektora organizācijas (piemēram, pašvaldības), kurām pieder vai kuras kontrolē optiskās šķiedras tīklus, uzstādītāji un izplatītāji. Neviena no šīm personām nesadarbojās.

(339)

Izmeklēšanā sadarbojās tikai viens lietotājs, kurš darbojās telesakaru nozarē. Lietotāja atbildēs uz anketas jautājumiem nebija nekādu argumentu vai informācijas par Savienības interešu aspektiem. Šis lietotājs neimportēja OŠK no Indijas un attiecībā uz pasākumiem neizteica ne atbalstu, ne iebildumus.

(340)

Komisija arī uzskatīja, ka OŠK veido tikai nelielu daļu no lietotāju kopējām izmaksām, jo galvenais optiskās šķiedras ierīkošanas izmaksu faktors ir saistīts ar inženiertehniskajiem darbiem. Komisija atgādina, ka OŠK veido ļoti nelielu daļu no ES telesakaru operatoru kapitālizdevumiem, kas, kā liecina ETNO dati, 2022. gadā sasniedza 59,1 mljrd. EUR (51). Ņemot vērā Savienības kopējo patēriņu, kas ir aptuveni 2,5 milj. kabeļu km (52), un vidējo cenu 756 EUR par kabeļu km (53), ar OŠK saistītie izdevumi veido aptuveni 3 % no telesakaru operatoru ieguldījumiem.

(341)

Tāpēc tika secināts, ka pasākumi neradīs nesamērīgu ietekmi uz lietotājiem.

(342)

Lai izbūvētu ātrdarbīgus platjoslas tīklus, ir vajadzīgi OŠK. Tāpēc tie ir ļoti svarīgi iedzīvotājiem, uzņēmumiem un publiskā sektora subjektiem visā Savienībā, kur iespējas strādāt un mācīties mājās, nodarboties ar darījumdarbību un sniegt pakalpojumus ir atkarīgas no šiem tīkliem. Veikt ieguldījumus no programmas NextGenerationEU (54) ir viena no Eiropas Savienības galvenajām prioritātēm, un tās mērķis ir arī ierīkot augsto tehnoloģiju platjoslas infrastruktūru, kas aptvertu visu ES. Tādējādi optiskās šķiedras kabeļi ir būtiski ES digitālās desmitgades (55) mērķu izpildei un arī tās digitālajai suverenitātei, un veselīgas OŠK ražošanas nozares saglabāšana Savienībā var veicināt šo mērķu sasniegšanu.

(343)

Pasākumu noteikšana atvieglotu cenu spiedienu, ko uz Savienības ražošanas nozari Savienības tirgū rada subsidētais imports no Indijas, un ļautu tai paaugstināt cenas atbilstoši izmaksu pieaugumam. Tā pozitīvi ietekmētu nozares rentabilitāti un ieguldījumu līmeni un ļautu tai aizsargāt savu stāvokli tirgū un ieguldīt jaunās tehnoloģijās. Visbeidzot, Savienības ražotāju izdzīvošana ir būtiska ES digitālās suverenitātes nodrošināšanai.

(344)

Tajā pašā laikā pasākumi neliegtu importam no trešām citām valstīm godīgi konkurēt Savienības tirgū. Izmeklēšanā netika atklāts, ka pasākumiem būtu nesamērīga negatīva ietekme uz importētājiem un lejupējām nozarēm.

(345)

Tādējādi kopumā Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu, ka pasākumu noteikšana Indijas izcelsmes OŠK importam nav Savienības interesēs.

(346)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par subsidēšanu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 15. pantu būtu jānosaka galīgais kompensācijas maksājums.

(347)

Pamatregulas 15. panta 1. punkta trešajā daļā ir noteikts, ka galīgā kompensācijas maksājuma apjoms nepārsniedz noteikto kompensējamo subsīdiju apjomu.

(348)

15. panta 1. punkta ceturtajā daļā ir noteikts: “Ja Komisija, pamatojoties uz visu iesniegto informāciju, var skaidri secināt, ka Savienības interesēs nav noteikt pasākumu apjomu saskaņā ar trešo daļu, kompensācijas maksājuma apjoms ir mazāks, ja ar to pietiktu, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.”

(349)

Komisijai šāda informācija nav iesniegta, un tāpēc kompensācijas pasākumu līmenis tiks noteikts, atsaucoties uz 15. panta 1. punkta trešo daļu.

(350)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā kompensācijas maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām.

(351)

Antisubsidēšanas izmeklēšana tika veikta paralēli atsevišķai antidempinga izmeklēšanai, kura attiecās uz to pašu Indijas izcelsmes attiecīgo ražojumu un kurā Komisija noteica antidempinga pasākumus dempinga starpības līmenī. Saskaņā ar pamatregulas 24. panta 1. punktu un 15. panta 2. punktu Komisija nodrošināja, lai, nosakot kumulatīvu maksājumu, kas atspoguļo subsidēšanas līmeni un pilnīgu dempinga līmeni, netiktu divreiz kompensēta subsidēšanas ietekme (“divkārša pieskaitīšana”).

(352)

Saskaņā ar pamatregulas 24. panta 1. punktu, lai izlemtu, vai jāsamazina dempinga starpība par subsīdijas apjomiem, kas konstatēti no eksporta atkarīgajām subsīdijām, Komisija apsvēra, vai dažas no subsīdiju shēmām ir no eksporta atkarīgas subsīdijas, kuras samazina eksporta cenas un tādējādi attiecīgi palielina dempinga starpības.

(353)

Tā kā Komisija kompensēja dažas no eksporta atkarīgas subsīdiju shēmas, tad saskaņā ar pamatregulas 24. panta 1. punktu un lai izvairītos no divkāršas pieskaitīšanas, Komisija vispirms noteica galīgo kompensācijas maksājumu konstatētā galīgā subsidēšanas apjoma līmenī. Tad Komisija noteica atlikušo galīgo antidempinga maksājumu, kas atbilst attiecīgajai dempinga starpībai, kura samazināta par tādu subsīdiju apjomu, kas atkarīgas no eksporta, līdz attiecīgajam kaitējuma novēršanas līmenim, kas konstatēts atsevišķajā antidempinga izmeklēšanā. Tā kā Komisija samazināja konstatēto dempinga starpību par visu subsidēšanas apjomu, kas saistīts ar eksporta subsīdijām, neradās divkāršās pieskaitīšanas problēma pamatregulas 24. panta 1. punkta nozīmē.

(354)

Ja apjoms, kas tika iegūts, no dempinga starpības atņemot eksporta subsidēšanas apjomu, bija lielāks nekā kaitējuma starpība, tad Komisija ierobežoja antidempinga maksājumu kaitējuma starpības līmenī. Ja apjoms, kas tika iegūts, no dempinga starpības atņemot eksporta subsidēšanas apjomu, bija mazāks nekā kaitējuma starpība, tad Komisija noteica antidempinga maksājuma līmeni, pamatojoties uz zemāku apjomu.

(355)

Ņemot vērā attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju augsto sadarbības līmeni, Komisija konstatēja, ka visaugstākā maksājuma līmenis, kas noteikts izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, būtu reprezentatīva “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā likme. “Visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamais maksājums tiks piemērots tiem uzņēmumiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās.

(356)

Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 3. punktu kopējais subsīdiju apjoms izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika aprēķināts, pamatojoties uz vidējo svērto kompensējamo subsīdiju kopapjomu, kas konstatēts izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās.

(357)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, nosakāmo maksājumu likmes ir šādas.

(358)

Uzņēmumu individuālās kompensācijas maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda izmeklēšanā tika konstatēta šim uzņēmumam. Šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši konkrēti minēti tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam Indijas izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās kompensācijas maksājuma likmes.

(359)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo kompensācijas maksājumu piemērošanu. Individuālos kompensācijas maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina kompensācijas maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Indijas izcelsmes importam”.

(360)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot zemāku maksājuma likmi.

(361)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālu(-as) maksājuma likmi(-es) un pēc tam noteikt valsts mēroga maksājumu.

(362)

OŠK statistiku bieži izteic kabeļu kilometros. Tomēr šāda papildu mērvienība stikla šķiedra kabeļiem nav norādīta kombinētajā nomenklatūrā, kas noteikta I pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (56). Tāpēc ir nepieciešams paredzēt, ka deklarācijā par laišanu brīvā apgrozībā attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu jānorāda ne tikai masa kilogramos vai tonnās, bet arī kabeļu km. Kabeļu km būtu jānorāda KN un Taric kodiem.

(363)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (57) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(364)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1037 15. panta 1. punktu,