(8)

Galvenajā darbības jomā “drošība” darbības uzlabošanas plāna projektā iekļauto mērķu atbilstība tika novērtēta saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.1. punktu.

(9)

Galvenajā darbības jomā “drošība” Polijas ierosinātie darbības uzlabošanas mērķi attiecībā uz drošības pārvaldības efektivitāti (sadalīti pa drošības pārvaldības mērķiem un izteikti kā īstenošanas līmenis) ir šādi:

(10)

Komisija ir konstatējusi, ka darbības uzlabošanas mērķi drošības jomā, kurus Polija ir ierosinājusi aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam PANSA, sakrīt ar Savienības mēroga drošības mērķiem katrā kalendārajā gadā, sākot ar 2026. gadu, šādās jomās: “drošības politika un mērķi”, “drošības garantija” un “drošības veicināšana”. Turklāt Savienības mēroga mērķa līmeni jomā “drošības kultūra” ir plānots sasniegt, sākot no 2027. gada, bet jomā “drošības riska pārvaldība” – sākot no 2029. gada.

(11)

Komisija norāda, ka darbības uzlabošanas plāna projektā attiecībā uz PANSA ir izklāstīti pasākumi, kas paredzēti vietēja mēroga drošības mērķu sasniegšanai, piemēram, pastiprināta drošības apdraudējumu apzināšana, uzlabota riska pārvaldība, apmācības pasākumi un uzlabotu drošības darbības rādītāju un rīku ieviešana.

(12)

Drošības mērķi, ko Polija darbības uzlabošanas plāna projektā ir ierosinājusi termināla aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, proti, Port Lotniczy Bydgoszcz S.A. un Warmia i Mazury sp. z o.o., arī atbilst Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem. Komisija arī norāda, ka Polija ir izklāstījusi pasākumus, kas jāveic, lai sasniegtu tiem izvirzītos darbības uzlabošanas mērķus drošības jomā.

(13)

Pamatojoties uz 9.–12. apsvērumā izklāstītajiem konstatējumiem un ņemot vērā to, ka Īstenošanas lēmumā (ES) 2024/1688 noteiktie Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi drošības jomā ir jāsasniedz līdz PP4 pēdējam gadam, proti, 2029. gadam, darbības uzlabošanas plāna projektā iekļautie vietēja mēroga darbības uzlabošanas mērķi drošības jomā būtu jāuzskata par atbilstošiem Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem.

(14)

Galvenajā darbības jomā “vide” darbības uzlabošanas plāna projektā iekļauto uz faktiskās trajektorijas vidējo horizontālā maršruta lidojuma efektivitāti attiecināmo mērķu atbilstība tika novērtēta, pamatojoties uz Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.2. punktā noteikto kritēriju. Šajā nolūkā Polijas ierosinātie vides mērķi tika salīdzināti ar attiecīgajām horizontālā maršruta lidojuma efektivitātes atsauces vērtībām, kuras noteiktas Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānā (“ERNIP”), kas sagatavots saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/123 (6) I pielikumu un bija pieejams laikā, kad tika pieņemti PP4 izvirzītie Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi, proti, 2024. gada 2. jūlijā.

(15)

Polijas ierosinātie PP4 darbības uzlabošanas mērķi vides jomā un ERNIP noteiktās attiecīgās valsts atsauces vērtības, kas izteikti kā faktiskās trajektorijas vidējā horizontālā maršruta lidojuma efektivitāte, ir šādi:

(16)

Komisija konstatē, ka Polijas ierosinātie vides mērķi sakrīt ar attiecīgajām valsts atsauces vērtībām katrā PP4 kalendārajā gadā.

(17)

Komisija norāda, ka darbības uzlabošanas plāna projektā Polija ir uzrādījusi pasākumus vietēja mēroga vides mērķu sasniegšanai un tie ietver pārrobežu brīvā maršruta gaisa telpas paplašināšanu, termināla manevrēšanas laukumu ietveršanu brīvā maršruta gaisa telpā un citus darbības pasākumus gaisa telpas efektivitātes uzlabošanai.

(18)

Pamatojoties uz 15., 16. un 17. apsvērumā izklāstītajiem konstatējumiem, darbības uzlabošanas plāna projektā iekļautie mērķi galvenajā darbības jomā “vide” būtu jāuzskata par atbilstošiem PP4 izvirzītajiem Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem.

(19)

Galvenajā darbības jomā “veiktspēja” to darbības uzlabošanas plāna projektā iekļauto mērķu atbilstība, kas attiecas uz vidējo maršruta gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības (“ATFM”) kavēšanos uz lidojumu, tika novērtēta, pamatojoties uz Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.3. punktā noteikto kritēriju. Šajā nolūkā Polijas ierosinātie maršruta veiktspējas mērķi tika salīdzināti ar attiecīgajām atsauces vērtībām tīkla darbības plānā, kas sagatavots saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/123 9. pantu un bija pieejams 2024. gada 2. jūlijā, kad tika pieņemti PP4 izvirzītie Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi.

(20)

Polijas ierosinātie PP4 maršruta veiktspējas mērķi, kas izteikti ATFM kavēšanās laika minūtēs uz lidojumu, un tīkla darbības plānā noteiktās attiecīgās atsauces vērtības ir šādas:

(21)

Komisija konstatē, ka Polijas ierosinātie maršruta veiktspējas mērķi sakrīt ar attiecīgajām valsts atsauces vērtībām katrā PP4 kalendārajā gadā.

(22)

Komisija norāda, ka darbības uzlabošanas plāna projektā Polija ir uzrādījusi pasākumus vietēja mēroga mērķu sasniegšanai maršruta veiktspējas jomā un tie ietver pārrobežu brīvā maršruta gaisa telpas paplašināšanu un citus darbības pasākumus veiktspējas ierobežojumu mazināšanai.

(23)

Pamatojoties uz 20., 21. un 22. apsvērumā izklāstītajiem konstatējumiem, darbības uzlabošanas plāna projektā iekļautie mērķi galvenajā darbības jomā “veiktspēja” būtu jāuzskata par atbilstošiem PP4 izvirzītajiem Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem.

(24)

Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 2.1. punkta b) apakšpunktu Komisija ir papildinājusi savu darbības uzlabošanas plāna projekta novērtējumu, pārskatot darbības uzlabošanas mērķus veiktspējas jomā, kas izvirzīti termināla aeronavigācijas pakalpojumiem un attiecas uz minētās īstenošanas regulas 1. panta 3. un 4. punktā norādītajām lidostām. Tika konstatēts, ka šie mērķi nerada bažas.

(25)

Galvenajā darbības jomā “izmaksu efektivitāte” darbības uzlabošanas plāna projektā iekļauto uz maršruta aeronavigācijas pakalpojumu aprēķinātajām vienības izmaksām (“DUC”) attiecināmo mērķu atbilstība tika novērtēta, pamatojoties uz Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. Minētie kritēriji ir DUC tendence PP4 laikā, DUC ilgtermiņa tendence trešā pārskata perioda (“PP3”) un PP4 laikā (no 2020. līdz 2029. gadam) un DUC bāzes līnijas vērtība tarifikācijas zonas līmenī salīdzinājumā ar vidējo vērtību tarifikācijas zonās, kurās aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem ir līdzīga darbības un ekonomiskā vide.

(26)

Polijas ierosinātie maršruta izmaksu efektivitātes mērķi ceturtajam pārskata periodam un attiecīgās bāzes līnijas vērtības ir šādi:

(27)

Attiecībā uz novērtēšanas kritēriju, kas noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta a) apakšpunktā, Komisija konstatē, ka Polijas DUC tendence tarifikācijas zonas līmenī PP4 laikā (–2,1 %) apsteidz Savienības mēroga tendenci tajā pašā periodā (–1,2 %).

(28)

Attiecībā uz novērtēšanas kritēriju, kas noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta b) apakšpunktā, Komisija konstatē, ka Polijas DUC ilgtermiņa tendence tarifikācijas zonas līmenī PP3 un PP4 laikā (+1,4 %) atpaliek no Savienības mēroga ilgtermiņa tendences tajā pašā periodā (–1,0 %).

(29)

Tomēr Komisija norāda, ka sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu Polija ir zaudējusi ievērojamu daļu pārlidojumu, kurus tā mēdza apkalpot iepriekš. Šis satiksmes samazinājums turpina PP4 laikā būtiski ietekmēt aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja izmaksu efektivitātes rādītājus, un it īpaši tam ir negatīva ietekme uz Polijas DUC ilgtermiņa tendenci.

(30)

Tāpēc, lai piemērotu 28. apsvērumā minēto novērtēšanas kritēriju, ir nepieciešams un ir lietderīgi pārbaudīt, vai Polija atbilstu Savienības mēroga DUC ilgtermiņa tendencei, ja nebūtu 29. apsvērumā minēto apstākļu.

(31)

Šajā nolūkā Komisija pārrēķināja DUC ilgtermiņa tendenci, ņemot vērā maršruta pakalpojumu vienībās izteiktu aplēsi par satiksmes strukturālo zudumu Polijā sakarā ar karu Ukrainā. Minētā pārrēķina rezultātā koriģētā Polijas DUC ilgtermiņa tendence ir –1,6 %, un tā apsteidz Savienības mēroga DUC ilgtermiņa tendenci (–1,0 %). Tāpēc tiek secināts, ka tad, ja ņem vērā Ukrainā notiekošā kara izraisītā satiksmes būtiskā samazinājuma ietekmi, Polija atbilst 28. apsvērumā minētajam novērtēšanas kritērijam.

(32)

Attiecībā uz novērtēšanas kritēriju, kas noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta c) apakšpunktā, Komisija konstatē, ka Polijas DUC bāzes līnijas vērtība (56,94 EUR), kas izteikta reālā izteiksmē 2022. gada cenās (“EUR2022”), ir par 10,7 % augstāka nekā vidējā bāzes līnijas vērtība (51,43 EUR, izteikta EUR2022) attiecīgajā salīdzinājuma grupā, kas norādīta Īstenošanas lēmuma (ES) 2024/1688 7. pantā.

(33)

Ir skaidrs, ka Polija apsteidz ceturtajam pārskata periodam noteikto Savienības mēroga DUC tendenci un PP4 laikā tās DUC pakāpeniski samazinās. Turklāt, ja no novērtējuma izslēdz negatīvo ietekmi, ko radījušas satiksmes pārmaiņas, kuras izraisījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, Polija atbilst arī Savienības mēroga DUC ilgtermiņa tendencei. Tāpēc Komisija uzskata, ka 32. apsvērumā minētā atkāpe no DUC vidējās bāzes līnijas vērtības salīdzinājuma grupā 2024. gadā neliedz atzīt Polijas darbības uzlabošanas mērķus izmaksu efektivitātes jomā par atbilstošiem Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem izmaksu efektivitātes jomā.

(34)

Pamatojoties uz 26.–33. apsvērumā izklāstītajiem konstatējumiem, darbības uzlabošanas plāna projektā iekļautie mērķi galvenajā darbības jomā “izmaksu efektivitāte” būtu jāuzskata par atbilstošiem PP4 izvirzītajiem Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem.

(35)

Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 2.1. punkta c) apakšpunktu Komisija ir papildinājusi savu darbības uzlabošanas plāna projekta novērtējumu, pārskatot darbības uzlabošanas mērķus izmaksu efektivitātes jomā, kas izvirzīti termināla aeronavigācijas pakalpojumiem un attiecas uz minētās īstenošanas regulas 1. panta 3. un 4. punktā norādītajām lidostām. Tika konstatēts, ka šie mērķi nerada bažas.

(36)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Polijas darbības uzlabošanas plāna projektā iekļautie darbības uzlabošanas mērķi būtu jāuzskata par atbilstošiem PP4 izvirzītajiem Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem,