(1)

Ar Padomes Regulu (ES) 2023/2638 (2) Somijai uz 2024. zvejas gadu bija iedalīta 13 945 īpatņu liela nozvejas kvota attiecībā uz lasi (Salmo salar) Savienības ūdeņos ICES 22.–31. apakšrajonā (SAL/3BCD-F) (“galvenā baseina lasis”).

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2638 pielikuma 8. tabulas 2. zemsvītras piezīmes pirmo daļu galvenā baseina laša nozvejas kvotas bija domātas tikai piezvejām un specializētajās zvejniecībās šīs kvotas apgūt nebija atļauts. Tomēr pastāvēja divas atkāpes no šā noteikuma.

(3)

Pirmā bija noteikta minētās 8. tabulas 2. zemsvītras piezīmes otrajā daļā un paredzēja, ka zvejas operācijās, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, galvenā baseina lasis drīkst būt mērķsuga tad, ja minētā izpēte notiek, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1241 (3) 25. panta nosacījumus.

(4)

Otrā bija noteikta minētās 8. tabulas 2. zemsvītras piezīmes trešajā daļā un paredzēja, ka laikposmā no 2024. gada 1. maija līdz 31. augustam Savienības zvejas kuģi attiecīgo kvotu drīkst specializētajā zvejā apgūt ICES 31. apakšrajonā apgabalos līdz četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām.

(5)

Regulas (ES) 2023/2638 10. panta 1. punkts aizliedza galvenā baseina laša atpūtas zveju ICES 22.–31. apakšrajonā. Pastāvēja divas atkāpes arī no šā noteikuma.

(6)

Pirmā bija noteikta 10. panta 2. punktā un ar konkrētiem atpūtas zvejas nosacījumiem atļāva katram atpūtas zvejniekam dienā nozvejot vienu lasi, kam senāk nogriezta taukspura.

(7)

Otrā bija noteikta 10. panta 3. punktā un atpūtas zveju ICES 31. apakšrajonā apgabalos līdz četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām atļāva no 2024. gada 1. maija līdz 31. augustam.

(8)

Attiecībā uz 2023. zvejas gadu galvenā baseina laša zvejas iespējas līdz ar citām zvejas iespējām noteica Padomes Regula (ES) 2022/2090 (4). Minētās regulas pielikuma 8. tabulas 2. zemsvītras piezīmes trešajā daļā attiecībā uz 2023. zvejas gadu un atšķirīgi no 2024. zvejas gada bija noteikts, ka laikposmā no 2023. gada 1. maija līdz 31. augustam Savienības zvejas kuģi galvenā baseina laša kvotu drīkst specializētajā zvejā apgūt uz ziemeļiem no 59°30′ ziemeļu platuma (proti, ICES 29. apakšrajona ziemeļu daļā un 30. un 31. apakšrajonā) apgabalos līdz četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām.

(9)

Somija Komisijai ziņoja, ka 2023. gadā ICES 29. apakšrajona ziemeļu daļā un 30. apakšrajonā nozvejoti 4 394 laša īpatņi.

(10)

Galvenā baseina laša nozvejas kvota, kuru Somijai uz 2025. zvejas gadu iedalījusi Padomes Regula (ES) 2024/2903 (5), ir 8 989 īpatņi.

(11)

2024. gada 26. februārī Somija Komisiju informēja par plānotu laša zvejas operāciju izpēti, kas zinātniskos nolūkos veicama ICES 29. apakšrajona ziemeļu daļā un 30. apakšrajonā. Izpētē bija paredzēts iesaistīt 45 komerciālus kuģus, kuri peld ar Somijas karogu, un nenoteiktu skaitu atpūtas zvejnieku, kas mērītu ikvienu nozvejoto savvaļas lasi un ņemtu tā zvīņu paraugus. Izpēte notiktu Somijas ūdeņos četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām un ilgtu no 2024. gada 27. maija līdz 31. augustam. Somija rēķinājās to, ka tiks nozvejoti aptuveni 4 300 laši.

(12)

Tā kā izpētē piedalītos vairāk nekā seši komerciāli kuģi, Komisija saskanīgi ar Regulas (ES) 2019/1241 25. panta 1. punkta e) apakšpunktu lūdza Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) atzinumu, lai pārliecinātos, ka šāds līdzdalības līmenis ir zinātniski pamatots.

(13)

Savas 2024. gada 11.–15. martā notikušās 75. plenārsēdes (6) secinājumos, ZZTEK atzina, ka ierosinātās zinātniskās zvejniecības mērķis un pievienotā vērtība ir neskaidri un ka izpētei sākotnēji paredzētais līdzdalības līmenis nav zinātniski pamatots, un minēja tālāk aprakstītos argumentus.

(14)

Pirmkārt, ZZTEK atzīmēja, ka kuģu skaits un paredzamais zvejas piepūles līmenis ir gandrīz tāds pats, kāds iepriekšējos gados bijis komerciālajās zvejniecībās. Atsaucoties uz iepriekšējiem zinātnisko zvejniecību pieteikumu izvērtējumiem, ZZTEK atgādināja, ka zinātniskā zvejniecībā nav pilnā apmērā jāreproducē kāda cita zvejniecība, bet gan jāsavāc zinātnisko izmēģinājumu mērķim atbilstošs reprezentatīvs populācijas paraugs.

(15)

Otrkārt, ZZTEK atzīmēja, ka ne vienmēr ir jāaptver viss apgabals un visa zvejas sezona un ka nepieciešamo paraugošanas piepūli varētu noteikt, izmantojot esošās zināšanas par Junganas upes lašu telpisko un laicisko sastopamību jūrā.

(16)

Treškārt, ZZTEK atzīmēja, ka šādā zinātniskā apsekojumā iegūto datu pievienotā vērtība, visticamāk, būs ierobežota.

(17)

Ceturtkārt, ZZTEK atzīmēja, ka, lai novērtētu Junganas upes lašu īpatsvaru, jāņem liels skaits paraugu, bet pat nelielas nozvejas no šīs laša populācijas varētu būtiski ietekmēt visu krājumu.

(18)

Piektkārt, ZZTEK atzīmēja, ka ierosinātā paraugošana neļaus izdarīt vispārējus secinājumus par krājumu veidojošā jauktā sastāva starpgadu, gada un telpiskajām variācijām.

(19)

Sestkārt, ZZTEK atzīmēja, ka zinātniskas zvejniecības kontekstā tādus pašus zinātniskos rezultātus, vienlaikus ierobežojot kaitīgas ietekmes risku uz jau tāpat noplicinātu populāciju, varētu sasniegt ar savvaļas lašu atbrīvošanu. Šādam apgalvojumam ir pamats, jo pierādīts, ka no krātiņveida lamatām atbrīvotu lašu izdzīvotība ir lielāka par 70 %.

(20)

Ņemot vērā šeit iepriekš izklāstītos apsvērumus, ZZTEK secināja, ka ne ierosinātās zinātniskās zvejniecības mērķis, ne tās pievienotā vērtība nav skaidri, jo kuģu skaits nav zinātniski pamatots. Lai samazinātu paraugošanas programmas potenciālo ietekmi, ZZTEK turklāt ierosināja apsvērt attiecīgo savvaļas lašu atbrīvošanu. Visbeidzot, runājot par hipotētisku situāciju, kurā šī zinātniskā zvejniecība būtu zinātniski pamatota, ZZTEK atzīmēja: ja, tiklīdz mērķis ir skaidri noteikts, šādu zvejniecību atļautu, ZZTEK ierosina, ka nozvejojamo lašu skaitu un iesaistīto kuģu skaitu, pamatojoties uz jau esošajām zināšanām par laša telpisko un laicisko sastopamību, varētu noteikt Somijas iestādes. ZZTEK uzskata, ka tad, ja zinātnisko zvejniecību atļautu, būtu lietderīgi precizēt, kādi pasākumi ieviesti, lai nodrošinātu, ka komerciālie zvejnieki ievēro zinātnisko protokolu.

(21)

2024. gada 30. aprīlī Somija Komisiju informēja, ka tā ir grozījusi izpētes nosacījumus. Grozītajā izpētē vairs nebija atpūtas zvejas, bet līdzdalīgo Somijas karoga komerciālo kuģu skaits no 45 bija samazināts uz 32 (paturēti visi Somijas karoga komerciālie kuģi, no kuriem katrs 2022. vai 2023. gadā nozvejojis vismaz 64 lašus). Pēc Somijas teiktā, tas atbilst aptuveni 50 % no Somijas karoga komerciālajiem kuģiem, kas 2022. vai 2023. gadā zvejojuši galvenā baseina lasi un kopā nozvejojuši aptuveni 3 650 īpatņus. Somija apgalvoja, ka 32 komerciālie kuģi vajadzīgi, lai iegūtu reprezentatīvu galvenā baseina laša populācijas paraugu. Turklāt Somija apgalvoja, ka viens no iemesliem, kuri neļauj nozvejotos galvenā baseina lašus atbrīvot, ir tāds, ka atbrīvošana nav īsta alternatīva, jo noteicošais elements, kurš ļauj savākt relevantu informāciju par laša savvaļas īpatņu izcelsmes upēm, ir zvīņu paraugu ņemšana no laša savvaļas īpatņiem. Zvīņu paraugus no laša savvaļas īpatņiem nav iespējams paņemt, tiem nekaitējot un nepalielinot atbrīvoto īpatņu mirstības pieauguma risku.

(22)

2024. gada 14. maijā Komisija Somiju informēja, ka, ņemot vērā ZZTEK 2024. gada marta atzinumu, Komisija šaubās, vai līdzdalības līmenis grozītajā izpētē ir zinātniski pamatots. Pat ja grozītajā izpētē līdzdalīgo kuģu skaits no 45 samazināts uz 32, nebija paredzēts līdzīgs samazinājums attiecībā uz nozvejojamo laša īpatņu skaitu. Bez tam Komisija darīja Somijai zināmas savas šaubas par to, vai nozvejoto lašu atbrīvošanu tiešām nevar uzskatīt par alternatīvu. Tāpēc Komisija lūdza, lai izpēti, kura pārsniegtu to, kas ZZTEK ieskatā ir zinātniski pamatots, Somija atliktu, līdz ZZTEK nākamajā plenārsēdē 2024. gada jūlijā tiek saņemts atzinums par grozīto izpēti.

(23)

2024. gada 24. maijā Somija Komisiju informēja, ka divi no līdzdalīgajiem 32 Somijas karoga komerciālajiem kuģiem tiks aizstāti ar diviem citiem kuģiem. Turklāt Somija apgalvoja, ka: i) otrs, retrospektīvs ZZTEK veikts novērtējums neatbilst Regulas (ES) 2019/1241 25. panta 1. punkta e) apakšpunktam, kurš prasa Komisiju attiecīgi informēt vismaz trīs mēnešus iepriekš. Bez tam ziņojums STECF 24-01 šādu atkārtotu novērtēšanu nemaz neprasa; ii) gaidīt jūliju un otru ZZTEK atzinumu nebūtu lietderīgi, jo migrējošais lasis jūlija vidū jau būs šķērsojis 29. apakšrajona ziemeļu daļas un 30. apakšrajona piekrastes apgabalus un laša zinātniskā zveja būs vairāk vai mazāk noslēgusies; iii) 2019.–2022. gadā laša nozveja 29. apakšrajona ziemeļu daļā un 30. apakšrajonā bija aptuveni 6 000–9 000 īpatņu, no kuriem apmēram 70 % (4 200–6 300) bija savvaļas laši. Prognozētā 2 550 savvaļas lašu nozveja, kas būtu gūta zinātniskajā zvejniecībā, tādējādi ir ievērojami mazāka par nozveju, ko gūst parastā pilnapjoma zvejniecībā, un iv) mērot un sverot dzīvus savvaļas lašus, nosakot to dzimumu un it sevišķi nokasot pietiekamu daudzumu zvīņu no dzīviem īpatņiem, kurus pēc tam atbrīvotu, tiktu pārkāpts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2024/1296 (7) 3. panta 3. punkts, kas prasa no kuģa izmetamos lašus atbrīvot nekavējoties, kā arī Somijas tiesību akti par dzīvnieku labturību. Turklāt minētā regula neļauj lašus atbrīvot no stacionāriem zvejas rīkiem.

(24)

2024. gada 27. maijā Somija sāka grozītās izpētes veikšanu ar 32 komerciālajiem kuģiem.

(25)

2024. gada 14. jūnijā Komisija pieprasīja, lai Somija grozīto izpēti apturētu līdz laikam, kad ZZTEK savā nākamajā plenārsēdē 2024. gada jūlijā par šo izpēti būs sniegusi atzinumu.

(26)

2024. gada 20. jūnijā Somija Komisiju informēja, ka grozītā izpēte apturēta netiks, jo Somija uzskata: i) zinātniskās zvejniecības ir sagatavotas, pilnībā ievērojot attiecīgos KZP noteikumus, un ii) ir skaidrs, ka trūkst datu par Somijas piekrastes zvejniecībās nozvejoto savvaļas lašu izcelsmi. Lašu izcelsmes dati ir vajadzīgi gan turpmākiem lēmumiem par laša zvejniecību pārvaldīšanu, gan lai apsvērtu vājākās laša populācijās iespējamos saglabāšanas pasākumus.

(27)

Savā 76. plenārsēdē, kas notika 2024. gada 8.–12. jūlijā (8), ZZTEK apstiprināja, ka grozītajā izpētē paredzētais līdzdalības līmenis nav zinātniski pamatots, un minēja tālāk aprakstītos argumentus.

(28)

Pirmkārt, ZZTEK atzīmēja, ka līdzdalības līmenis joprojām atbilst aptuveni 50 % no visiem kuģiem, kas apgabala komerciālajā laša zvejniecībā izmantoti 2022.–2023. gadā, un ka kopējā nozveja joprojām būtu gandrīz 70 % no 5 300 laša īpatņu nozvejas, kāda no minētā apgabala paziņota 2022. gada zvejas sezonā.

(29)

Otrkārt, ZZTEK atzīmēja, ka zinātniskā paraugošana notiks daudzkārt mazākā apjomā nekā komerciālā zveja, turpretim sagaidāmās nozvejas sasniegs līdz 70 % no iepriekšējo gadu komerciālajām nozvejām.

(30)

Treškārt, 2023. gadā Somija 3. novērtēšanas vienībā paraugus ņēmusi tikai no 394 īpatņiem (no 99 īpatņiem 29. apakšrajonā un no 295 īpatņiem 30. apakšrajonā, sk. dokumentu ICES 2024a).

(31)

Ceturtkārt, pieteiktās zinātniskās zvejniecības mērķi joprojām ir neskaidri.

(32)

Piektkārt, paraugošanas izraisītā iespējamā mirstība pēc atbrīvošanas ir principā mazāka par 100 % mirstību, kāda būtu uz kuģa paturētas un izkrautas nozvejas gadījumā.

(33)

2024. gada 4. septembra paziņojumā presei (9) un Komisijai adresētā 2024. gada 2. oktobra vēstulē Somija norādīja, ka grozītajā izpētē līdzdalīgie kuģi ir nozvejojuši pavisam 3 162 laša īpatņus. Šis skaitlis ir saskanīgs ar oficiālajiem nozvejas datiem, kurus Somija paziņojusi Komisijas zvejas piepūles un nozvejas ziņošanas sistēmā (ECR).

(34)

2025. gada 18. februārī Komisija ar vēstuli informēja Somiju par savu nodomu, izpildot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 1. un 2. punktu, no galvenā baseina laša kvotas, kas Somijai pieejama 2025. gadā, atvilkt 3 162 īpatņiem atbilstošu daudzumu.

(35)

2025. gada 3. un 6. martā šo jautājumu kopīgās sanāksmēs apsprieda zivsaimniecības un okeānu komisārs, Somijas lauksaimniecības un mežsaimniecības ministre un Somijas iestādes.

(36)

2025. gada 7. martā Somija iesūtīja savus komentārus par 2025. gada 18. februāra vēstuli. Pirmkārt, Somija apšaubīja ierosinātā atvilkuma juridisko pamatotību un apgalvoja, ka Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 1. un 2. punkts par juridisko pamatu neder, jo 2024. gadā Somija ir nozvejojusi 11 519 lašus un tādējādi nav pārsniegusi savu 16 661 īpatņa lielo laša kvotu. Otrkārt, Somija apgalvoja, ka grozītā izpēte ir veikta pilnīgā saskaņā ar ZZTEK marta plenārsēdes (STECF 24-01) atzinumu un Regulas (ES) 2019/1241 25. pantu, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par zinātniskajām zvejniecībām un arī par ZZTEK atzinumiem. Treškārt, Somija apšaubīja ZZTEK 2024. gada jūlija atzinuma juridisko pamatotību un apgalvoja, ka Regulā (ES) 2019/1241 nav paredzēta iespēja pieprasīt otru ZZTEK atzinumu ar atpakaļejošu termiņu.

(37)

Tālāk aprakstīto iemeslu dēļ Komisija secina, ka: i) grozītā izpēte nav veikta, ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus, un tāpēc ii) nosacījumi, ar kādiem piemēro Regulas (ES) 2023/2638 pielikuma 8. tabulas 2. zemsvītras piezīmes otrās daļas paredzēto atkāpi, nav izpildīti.

(38)

Somijas veiktā grozītā izpēte nav notikusi atbilstoši Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumiem.

(39)

Pirmkārt, savā 2024. gada marta atzinumā (sk. 13. apsvērumu) ZZTEK uzskatīja, ka izpētei sākotnēji paredzētais līdzdalības līmenis nav zinātniski pamatots.

(40)

Otrkārt, lai arī 2024. gada 30. aprīlī un 24. maijā Somija Komisiju informēja, ka izpētes nosacījumi tikuši grozīti un līdzdalīgo kuģu skaits samazināts līdz 32 kuģiem, šis samazinātais līdzdalības līmenis joprojām nav zinātniski pamatots. Kā teikts ZZTEK 2024. gada marta atzinumā, zinātniskā zvejniecībā nav pilnā apmērā jāreproducē kāda cita zvejniecība, bet gan jāsavāc zinātnisko izmēģinājumu mērķim atbilstošs reprezentatīvs populācijas paraugs. Tomēr, no vienas puses, kā teikts ZZTEK 2024. gada jūlija atzinumā, ar 32 komerciāliem kuģiem kopējā nozveja joprojām būtu gandrīz 70 % no 5 300 laša īpatņu nozvejas, kāda no apgabala paziņota 2022. gada zvejas sezonā, bet zinātniskā paraugošana būtu notikusi daudzkārt mazākā apjomā nekā komerciālā zveja. No otras puses, 3 650 laša īpatņi, kurus Somija grasās nozvejot grozītajā izpētē, atbilst aptuveni vienai trešdaļai no galvenā baseina laša ikgadējām kopējām nozvejām, kādas Somija ICES 29. apakšrajona ziemeļu daļā un 30. apakšrajonā guvusi vismaz kopš 2019. gada.

(41)

Savās 2024. gada 30. aprīļa, 2024. gada 24. maija, 2024. gada 20. jūnija un 2025. gada 7. marta vēstulēs Somija apstrīdēja Komisijas izdarīto secinājumu, ka grozītā izpēte nav notikusi atbilstoši Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumiem. Tālāk aprakstīto iemeslu dēļ Komisija savu secinājumu tomēr nemaina.

(42)

Pirmkārt, lai iegūtu reprezentatīvu galvenā baseina laša populācijas paraugu, nav vajadzīgi 32 komerciālie kuģi (sk. 40. apsvērumu).

(43)

Otrkārt, galvenā baseina laša nozveju atbrīvošana kā alternatīva būtu bijusi piemērota. Pamatojums ir šāds: i) kā ZZTEK norādījusi savā 2024. gada marta atzinumā, ir pierādīts, ka no krātiņveida lamatām atbrīvotu lašu izdzīvotība ir lielāka par 70 %; ii) kā ZZTEK norādījusi savā 2024. gada jūlija atzinumā, paraugošanas izraisītā iespējamā mirstība pēc atbrīvošanas ir principā mazāka par 100 % mirstību, kāda būtu uz kuģa paturētas un izkrautas nozvejas gadījumā; iii) Komisija nav tikusi informēta par to, kuri noteikumi Somijas tiesību aktos par dzīvnieku labturību ir tādi, kas aizliegtu nozvejoto lašu atbrīvošanu.

(44)

Treškārt, Komisijai tomēr bija tiesības lūgt otru ZZTEK atzinumu, jo: i) Regulas (ES) 2019/1241 25. panta 1. punkta e) apakšpunkts prasa, lai dalībvalsts jebkuras plānotas izpētes nosacījumus grozītu saskaņā ar ZZTEK atzinumu; ii) Komisija šaubījās, vai grozītās izpētes paredzētais līdzdalības līmenis ir pamatots, ņemot vērā ZZTEK 2024. gada marta atzinumu, un tādējādi vai Somija ir attiecīgi grozījusi sākotnējās izpētes nosacījumus.

(45)

Ceturtkārt, Komisija nav lūgusi Somiju līdz laikam, kad būs saņemts otrais ZZTEK atzinums, atlikt visas izpētes. Tā vietā 2024. gada 14. maijā Komisija lūdza Somiju atlikt izpēti, kura pārsniegtu to, ko ZZTEK 2024. gada martā atzinusi par zinātniski pamatotu.

(46)

Tālāk aprakstīto iemeslu dēļ Somija ir pārsniegusi 2024. gada nozvejas kvotu, kas attiecībā uz galvenā baseina lasi tai iedalīta Regulas (ES) 2023/2638 pielikuma 8. tabulā.

(47)

Pirmkārt, saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2638 pielikuma 8. tabulas 2. zemsvītras piezīmes pirmo daļu Somijai iedalītā galvenā baseina laša kvota bija paredzēta tikai piezvejām un specializētā zveja nebija atļauta, izņemot ja tiek piemērota minētās 2. zemsvītras piezīmes otrajā vai trešajā daļā paredzētā atkāpe.

(48)

Otrkārt, grozītajā izpētē nevarēja izmantot atkāpi, kas Regulas (ES) 2023/2638 pielikuma 8. tabulas 2. zemsvītras piezīmes otrajā daļā paredzēta attiecībā uz specializētajām zvejniecībām. Kā skaidrots iepriekš 3.1. iedaļā, grozītā izpēte nav tikusi veikta, ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus.

(49)

Treškārt, grozītajā izpētē nevarēja izmantot arī atkāpi, kas attiecībā uz specializētajām zvejniecībām paredzēta Regulas (ES) 2023/2638 pielikuma 8. tabulas 2. zemsvītras piezīmes trešajā daļā. Minētā atkāpe ir piemērojama tikai ICES 31. apakšrajonā, savukārt grozītā izpēte notika ICES 29. apakšrajona ziemeļu daļā un 30. apakšrajonā.

(50)

Rezultātā galvenā baseina laša specializētā zveja, ko Somija 2024. gadā veikusi ICES 29. apakšrajona ziemeļu daļā un 30. apakšrajonā, visos gadījumos pārsniedz Somijas kvotu, kas tai iedalīta Regulas (ES) 2023/2638 pielikuma 8. tabulā. Tomēr, kā skaidrots iepriekš 2.5. iedaļā, grozītajā izpētē līdzdalīgie kuģi specializētajā zvejā ir nozvejojuši kopā 3 162 laša īpatņus.

(51)

Ja Komisija konstatē, ka dalībvalsts tai iedalītās nozvejas kvotas ir pārsniegusi, Komisijai, izpildot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 1. punktu, jāveic atvilkumi no turpmākajām attiecīgās dalībvalsts nozvejas kvotām. Minētās regulas 105. panta 2. punktā noteikts, ka tad, ja dalībvalsts kādā gadā ir pārzvejojusi tai pieejamo krājumam vai krājumu grupai iedalīto kvotu vai iedalīto zvejas iespēju apjomu vai daļu, Komisijai nākamajā gadā vai gados jāveic atvilkumi no pārzvejojušās dalībvalsts gada kvotas, iedalīto zvejas iespēju apjoma vai daļas.

(52)

Galvenā baseina laša nozvejas kvota, kuru Somijai uz 2025. gadu iedalījusi Regula (ES) 2024/2903, ir 8 989 īpatņi. Šis ir tas pats krājums, kura kvotu Somija pārsniegusi 2024. gadā.

(53)

Atbilstoši Komisijas norādījumiem par kvotu atvilkšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 1., 2. un 5. punktu (10) un, konkrētāk, atbilstoši norādījumu 1. punkta pirmajai daļai atvilkums veicams viss kopā nākamajā gadā pēc pārzvejas. Tāpēc šā krājuma sakarā ir lietderīgi veikt atvilkumus no Somijai iedalītās 2025. gada kvotas.

(54)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 2. punktu šādi atvilkumi veicami, piemērojot minētajā punktā noteiktos koeficientus. Saskanīgi ar 105. panta 2. punkta otro teikumu piemērojamais koeficients ir 1,00, jo 3 162 galvenā baseina laša īpatņu svars ir mazāks par 100 tonnām.

(55)

Ir lietderīgi no galvenā baseina laša kvotas, kas Somijai uz 2025. gadu iedalīta ar Regulu (ES) 2024/2903, atvilkt 3 162 laša īpatņiem atbilstošu daudzumu,