(1)

Savienības un Jordānijas Hāšimītu Karalistes (“Jordānija”) attiecības attīstās saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP). Jordānija 1997. gada 24. novembrī parakstīja Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses (2) (“Asociācijas nolīgums”), – tas stājās spēkā 2002. gada 1. maijā. Saskaņā ar Asociācijas nolīgumu Savienība un Jordānija 12 gadu ilga pārejas perioda laikā pakāpeniski izveidoja brīvās tirdzniecības zonu. Turklāt 2007. gadā stājās spēkā Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Jordānijas Hāšimītu Karalisti par savstarpējas liberalizācijas pasākumiem, par EK un Jordānijas Asociācijas nolīguma grozīšanu un par 1. un 2. protokola, kā arī I, II, III un IV pielikuma aizstāšanu (3). 2010. gadā starp Savienību un Jordāniju tika panākta vienošanās par īpaša statusa partnerību, aptverot plašākas sadarbības jomas. 2009. gada decembrī tika parafēts un 2011. gada 1. jūlijā stājās spēkā Protokols starp Eiropas Savienību un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu, kas jāpiemēro strīdiem attiecībā uz tirdzniecības noteikumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses (4). Divpusējais politiskais dialogs un ekonomiskā sadarbība vēl vairāk attīstījās saskaņā ar asociācijas nolīgumu un 2022.–2027. gadam pieņemtajām ES un Jordānijas partnerības prioritātēm.

(2)

Kopš 2011. gada Jordānija ir uzsākusi vairākas politiskās reformas, lai stiprinātu parlamentāro demokrātiju un tiesiskumu. Ir izveidota Konstitucionālā tiesa un neatkarīga vēlēšanu komisija, un Jordānijas Parlaments ir pieņēmis vairākus nozīmīgus tiesību aktus, tostarp Vēlēšanu likumu un Likumu par politiskajām partijām, kā arī tiesību aktus par decentralizāciju un pašvaldībām. Tāpat ir pieņemti tiesību aktu uzlabojumi attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību un sieviešu tiesībām.

(3)

Jordānijas ekonomika ir ievērojami cietusi no ieilgušiem konfliktiem reģionā, jo īpaši kaimiņvalstī Sīrijā un pavisam nesen arī Izraēlā/Gazā un Sarkanās jūras reģionā. Kopš kara sākuma Sīrijā Jordānijas ekonomiku ir ietekmējis arī lielais Sīrijas bēgļu pieplūdums, kas ir palielinājis spiedienu uz Jordānijas fiskālo stāvokli, sabiedriskajiem pakalpojumiem un infrastruktūru. Papildus reģionālajai nestabilitātei makroekonomikas un fiskālās problēmas, kas saistītas ar Covid-19 pandēmiju 2020./2021. gadā, preču cenu attīstība pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, lielā pakļautība tirdzniecības svārstībām un aizņēmumu izmaksu pieaugums jaunietekmes tirgos visā pasaulē turpināja negatīvi ietekmēt Jordānijas ekonomiku. Rezultātā Jordānija 2020. gadā piedzīvoja ekonomikas lejupslīdi, kam sekoja lēna ekonomikas atveseļošanās, jo bezdarba līmenis 2020. gadā ievērojami palielinājās un saglabājās augsts, kā arī radās jaunas fiskālā un ārējā finansējuma vajadzības.

(4)

Karš Izraēlā un Gazā, kas sākās 2023. gada oktobrī, rada ļoti būtisku lejupvērstu risku ekonomikas prognozēm, jo īpaši sakarā ar paaugstināto nenoteiktības līmeni reģionā un iespējamo ietekmi uz svarīgo tūrisma nozari un patērētāju noskaņojumu. Pašreizējie hutiešu uzbrukumi kravas un energotranzīta kuģiem Sarkanajā jūrā kavē kuģu satiksmi uz Āziju, ietekmējot Jordānijas eksportu, jo īpaši minerālvielu un ķīmisko vielu eksportu, un to importu. 2024. gada janvārī Jordānijas iestādes un Starptautiskais Valūtas Fonds (SVF) vienojās par jaunu ekonomikas korekciju programmu, ko atbalsta četru gadu ilgs Paplašinātās finansēšanas mehānisms (PFM) 1 200 miljonu ASV dolāru apmērā, kurš sekoja pēc četru gadu ilga PFM 1 700 miljonu ASV dolāru apmērā laikposmā no 2020. gada līdz 2023. gadam, tostarp aizdevuma no Ātrās finansēšanas instrumenta. SVF valde 2024. gada janvārī apstiprināja jaunu četru gadu ilgu PFM. Pirmā pārskatīšanas misija tika veikta 2024. gada aprīlī un maijā, un ar to saistītais ziņojums tika publicēts 2024. gada jūlijā.

(5)

Savienība 2020. gada janvārī pieņēma trešo makrofinansiālās palīdzības programmu (5) (MFP-III) 500 miljonu EUR apmērā aizdevumu veidā, atbildot uz Jordānijas 2019. gada jūlija pieprasījumu un pēc otrās makrofinansiālās palīdzības programmas 200 miljonu EUR apmērā pabeigšanas 2019. gadā. MFP-II (6) tika īstenota kā 2015. gadā īstenotās MFP-I (7) 180 miljoni EUR apmērā turpinājums. 2020. gada maijā MFP-III tika palielināta par 200 miljoniem EUR, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2020/701 (8) un reaģējot uz Covid-19 pandēmijas sociālekonomiskajām sekām. MFP III pirmais maksājums tika veikts 2020. gada 25. oktobrī, otrais maksājums tika veikts 2021. gada 20. jūlijā un trešais maksājums – 2023. gada 3. maijā pēc saskaņoto politikas pasākumu īstenošanas. Palīdzību pilnībā izmaksāja 2020.–2023. gada laikposmā.

(6)

MFP-III ietvēra Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgu paziņojumu, kurā Komisija, ņemot vērā fiskālās problēmas un ārkārtas apstākļus, ar ko saskārās Jordānija, apņēmās vajadzības gadījumā iesniegt jaunu priekšlikumu par Jordānijai paredzētās makrofinansiālās palīdzības programmas pagarināšanu un palielināšanu ar nosacījumu, ka tika izpildītas parastās minētā veida palīdzības prasības, tostarp tās ārkārtas raksturs, politiskie priekšnosacījumi, papildināmība, nosacītība un finanšu disciplīna un Komisijas atjaunināts novērtējums par Jordānijas ārējā finansējuma vajadzībām.

(7)

Minētajā sarežģītajā situācijā Savienība un starptautiskā sabiedrība vairākkārt pauda savu apņemšanos atbalstīt Jordāniju, jo īpaši ikgadējās Briseles konferencēs “Par atbalstu Sīrijas un reģiona nākotnei” un 2022. gada jūnijā ES un Jordānijas Asociācijas padomē.

(8)

Kopš Sīrijas krīzes sākuma 2011. gadā Savienība Jordānijai saskaņā ar dažādiem instrumentiem ir piešķīrusi aptuveni 3 500 miljonus EUR, tostarp 1 080 miljonus EUR saskaņā ar trim makrofinansiālās palīdzības programmas darbībām, lai palīdzētu Jordānijai saglabāt ekonomikas stabilitāti, stiprināt politisko un ekonomisko reformu un segt Jordānijas humanitārās, attīstības un drošības jomas vajadzības. Turklāt Eiropas Investīciju banka kopš 2011. gada ir piešķīrusi Jordānijai projektu aizdevumus aptuveni 1 100 miljonu EUR apmērā.

(9)

Laikposmam no 2021. gada līdz 2024. gadam Savienības divpusējais indikatīvais piešķīrums (dotācijas) Jordānijai no Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta “Eiropa pasaulē” (NDICI-“Eiropa pasaulē”), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/947 (9), bija 364 miljoni EUR, un to papildināja Savienības atbalsts, lai palīdzētu Jordānijai novērst Sīrijas krīzes ietekmi (214 miljoni EUR laikposmā no 2021. gada līdz 2023. gadam), papildus palīdzībai no citām reģionālām un tematiskām programmām. Laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam atbalsts, ko Savienība sniedza Jordānijai, galvenokārt izmantojot Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, bija 765 miljoni EUR. Tajā pašā laikposmā Jordānija saņēma arī papildu 126 miljonus EUR, kas novirzīti, izmantojot Kaimiņattiecību politikas investīciju platformu, kas piesaistīja investīcijas aptuveni 580 miljonu EUR apmērā.

(10)

Ņemot vērā joprojām pastāvošo sarežģīto ekonomisko situāciju un perspektīvas, Jordānija 2023. gada oktobrī lūdza Savienībai papildu makrofinansiālo palīdzību.

(11)

Tā kā Jordānija ir valsts, uz kuru attiecas EKP, ir uzskatāms, ka tā ir tiesīga saņemt Savienības makrofinansiālo palīdzību.

(12)

Savienības makrofinansiālajai palīdzībai principā vajadzētu būt izņēmuma rakstura finanšu instrumentam nolūkā sniegt konkrētam mērķim nepiesaistītu atbalstu maksājumu bilances problēmu novēršanai, lai nodrošinātu Jordānijai tūlīt vajadzīgo ārējo finansējumu, un tai būtu jāatbalsta tādas politikas programmas īstenošana, kas ietver spēcīgus tūlītēju korekciju un strukturālo reformu pasākumus Jordānijas maksājumu bilances pozīcijas uzlabošanai īstermiņā.

(13)

Ņemot vērā to, ka Jordānijas maksājumu bilancē saglabājas būtisks finansējuma iztrūkums, kas pārsniedz SVF un citu daudzpusēju iestāžu piešķirtos resursus, pašreizējos ārkārtas apstākļos makrofinansiālā palīdzība, kuru Savienība sniegtu Jordānijai, ir uzskatāma par piemērotu atbildi uz Jordānijas lūgumu Savienībai atbalstīt Jordānijas ekonomikas stabilizāciju apvienojumā ar SVF programmu. Savienības makrofinansiālā palīdzība atbalstītu Jordānijas ekonomikas stabilizācijas un strukturālo reformu programmu, papildinot resursus, kas darīti pieejami saskaņā ar SVF finansiālo vienošanos.

(14)

Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu jāatbalsta ilgtspējīgas ārējā finansējuma situācijas atjaunošana Jordānijā, tādējādi atbalstot tās ekonomisko un sociālo attīstību.

(15)

Paredzams, ka Savienības makrofinansiālā palīdzība tiks veikta kopā ar budžeta atbalsta darbību īstenošanu saskaņā ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”.

(16)

Savienības makrofinansiālās palīdzības apjoma noteikšanai būtu jābalstās uz Jordānijas vēl nenosegto ārējā finansējuma vajadzību pilnīgu kvantitatīvu novērtējumu, un tajā būtu jāņem vērā Jordānijas spēja finansēt sevi ar pašas resursiem, jo īpaši izmantojot tās rīcībā esošās starptautiskās rezerves. Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu jāpapildina SVF un Pasaules Bankas piedāvātās programmas un piešķirtie resursi. Palīdzības apmēra noteikšanā būtu jāņem vērā arī gaidāmais finansiālais ieguldījums, ko sniedz divpusējie un daudzpusējie līdzekļu devēji, un vajadzība nodrošināt taisnīgu sloga sadali starp Savienību un citiem līdzekļu devējiem, kā arī citu Savienības ārējās finansēšanas instrumentu līdzšinējo izmantošanu Jordānijā un Savienības vispārējās iesaistes Jordānijā pievienoto vērtību.

(17)

Komisijai būtu jānodrošina, ka Savienības makrofinansiālā palīdzība juridiski un pēc būtības atbilst ārējās darbības dažādo jomu pamatprincipiem un mērķiem, pasākumiem, kas veikti attiecībā uz minētajām jomām, un citiem attiecīgiem Savienības politikas virzieniem.

(18)

Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu jāatbalsta Savienības ārpolitika attiecībā uz Jordāniju. Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) būtu cieši jāsadarbojas visu makrofinansiālās palīdzības sniegšanas laiku, lai koordinētu Savienības ārpolitiku un nodrošinātu tās saskaņotību.

(19)

Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu jāveicina Jordānijas apņēmība rīkoties atbilstoši vērtībām, kas tai ir kopīgas ar Savienību, tostarp demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, cilvēktiesības, ilgtspējīgu attīstību un nabadzības samazināšanu, kā arī tās saistības ievērot atklātas, uz noteikumiem balstītas un taisnīgas tirdzniecības principus.

(20)

Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikumam vajadzētu būt tādam, ka Jordānijā tiek ievēroti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma, un tiesiskums, un tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana. Turklāt ar Savienības makrofinansiālās palīdzības konkrētajiem mērķiem būtu jāuzlabo publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāte, pārredzamība un pārskatatbildība Jordānijā un būtu jāveicina strukturālās reformas, kuru mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, darba vietu izveidi un fiskālo konsolidāciju. Komisijai un EĀDD būtu regulāri jāuzrauga minētā priekšnoteikuma izpildīšana un minēto konkrēto mērķu sasniegšana.

(21)

Lai nodrošinātu, ka Savienības finansiālās intereses, kas saistītas ar Savienības makrofinansiālo palīdzību, tiek efektīvi aizsargātas, Jordānijai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkurus citus pārkāpumus saistībā ar minēto palīdzību. Turklāt aizdevuma līgumā, kas jānoslēdz starp Komisiju un Jordānijas iestādēm, būtu jāiekļauj noteikumi, kas pilnvaro Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (10) un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (11), Komisijai un Revīzijas palātai veikt revīzijas un Eiropas Prokuratūrai – īstenot savu kompetenci attiecībā uz Savienības makrofinansiālās palīdzības sniegšanu minētās palīdzības pieejamības periodā un pēc tam.

(22)

Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšana neskar Eiropas Parlamenta un Padomes kā budžeta lēmējiestādes pilnvaras.

(23)

Savienības makrofinansiālās palīdzības summām vajadzētu atbilst budžeta apropriācijām, kas paredzētas daudzgadu finanšu shēmā.

(24)

Savienības makrofinansiālā palīdzība būtu jāpārvalda Komisijai. Lai nodrošinātu to, ka Eiropas Parlaments un Padome spēj sekot šā lēmuma īstenošanai, Komisijai šīs iestādes būtu regulāri jāinformē par norisēm saistībā ar minēto palīdzību un jāsniedz tām attiecīgie dokumenti.

(25)

Lai nodrošinātu šā lēmuma īstenošanas apstākļu vienveidību, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (12).

(26)

Uz Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāattiecina ekonomikas politikas un finanšu nosacījumi, kas jānosaka saprašanās memorandā (SM). Lai nodrošinātu vienotus īstenošanas nosacījumus un panāktu efektivitāti, Komisija būtu jāpilnvaro risināt sarunas par šādiem nosacījumiem ar Jordānijas iestādēm dalībvalstu pārstāvju komitejas uzraudzībā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 visos gadījumos, izņemot tos, kas paredzēti minētajā regulā, principā būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra. Ņemot vērā potenciāli būtisko ietekmi, kāda būtu palīdzībai, kas pārsniedz 90 miljonus EUR, ir lietderīgi paredzēt, ka attiecībā uz operācijām virs minētās robežvērtības ir jāizmanto pārbaudes procedūra, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 182/2011. Ņemot vērā Savienības makrofinansiālās palīdzības summu, kas paredzēta Jordānijai, SM pieņemšanai, kā arī jebkādai minētās palīdzības samazināšanai, apturēšanai vai atcelšanai būtu jāpiemēro minētā pārbaudes procedūra,