KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2025/791

(2025. gada 23. aprīlis),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē uzraudzības iestāžu kolēģiju darbības vispārējos nosacījumus, un atceļ Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2016/98

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (1), un jo īpaši tās 51. panta 4. punkta otro daļu un 116. panta 4. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2013/36/ES ir paredzēti noteikumi par uzraudzības pilnvarām un instrumentiem kredītiestāžu prudenciālajai uzraudzībai, ko veic kompetentās iestādes. Uzraudzības iestāžu kolēģijas ir instrumenti, ar kuru palīdzību tiek koordinētas uzraudzības darbības. Saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 116. pantu konsolidētās uzraudzības iestādēm jāizveido uzraudzības iestāžu kolēģijas, lai sekmētu konkrētu uzraudzības uzdevumu izpildi un nodrošinātu pienācīgu koordinēšanu un sadarbību ar attiecīgajām trešo valstu uzraudzības iestādēm. Turklāt kompetentajām iestādēm, kas uzrauga iestādi ar nozīmīgām filiālēm citās dalībvalstīs, saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 51. panta 3. punktu ir jāizveido un jāvada uzraudzības iestāžu kolēģijas, ja minētās direktīvas 116. pants nav piemērojams.

(2)

Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2016/98 (2) ir paredzēti saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 51. panta 3. punktu un 116. pantu izveidojamo uzraudzības iestāžu kolēģiju darbības vispārējie nosacījumi. Direktīvā 2013/36/ES tika ieviesti jauni noteikumi par atļauju piešķiršanu noteiktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, par mātes starpniekuzņēmumu Eiropas Savienībā izveidi un par kolēģijām tādām grupām, kuras vada Savienības mātes iestāde un kuru meitasuzņēmumi ir iedibināti trešajās valstīs. Turklāt no Direktīvas 2013/36/ES darbības jomas tika svītrotas ieguldījumu brokeru sabiedrības, jo termina “iestāde” definīcija vairs neietver ieguldījumu brokeru sabiedrības, bet daži Direktīvas 2013/36/ES noteikumi tām joprojām ir piemērojami. Lai ņemtu vērā minētos daudzos grozījumus un juridiskās noteiktības labad Deleģētā regula (ES) 2016/98 ir jāatceļ un jāaizstāj.

(3)

Grupas kartēšana, kurā tiktu identificētas grupas vienības Savienībā vai trešajā valstī un kurā attiecībā uz katru grupas vienību jāapraksta tās veids, atrašanās vieta, tās uzraudzībā iesaistītās iestādes, piemērojamie prudenciālie atbrīvojumi, tās nozīmīgums grupā un nozīmīgums valstī, kurā tā ir saņēmusi atļauju vai ir iedibināta, kā arī kritēriji šā nozīmīguma noteikšanai, tiek uzskatīta par būtisku elementu uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļu un potenciālo novērotāju noteikšanai. Šajā sakarā informācija par filiāles nozīmīgumu grupā un attiecīgās filiāles nozīmīgumu dalībvalstī, kurā tā ir iedibināta, ir ļoti būtiska, lai noteiktu attiecīgās dalībvalsts kompetento iestāžu līdzdalību kolēģijas darbībās. Arī informācija par grupas vienību – iestāžu, filiāļu vai citu finanšu sektora sabiedrību – veidu, kā arī par to, kurā valstī tās ir saņēmušas atļauju vai ir iedibinātas, ir svarīga uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļu un potenciālo novērotāju identificēšanai. Būtu jānosaka konkrēti kritēriji minētā nozīmīguma noteikšanai.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 21.b panta 2. punktu kompetentās iestādes var atļaut iestādēm izveidot mātes starpniekuzņēmumus Eiropas Savienībā, kas nozīmē arī divu uzraudzības iestāžu kolēģiju izveidi. Ja ir izveidotas divas uzraudzības iestāžu kolēģijas, ir jānodrošina to cieša sadarbība. Šajā nolūkā konsolidētās uzraudzības iestādei vai vienas kolēģijas grupas uzraudzības iestādei būtu novērotāja statusā jāpiedalās otras kolēģijas darbā.

(5)

Saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 116. panta 1.a punktu konsolidētās uzraudzības iestādei ir jāizveido uzraudzības iestāžu kolēģijas arī tad, ja visu ES mātes iestādes vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības pārrobežu meitasuzņēmumu galvenie biroji atrodas trešajās valstīs. Attiecībā uz uzraudzības iestāžu kolēģijām, kas izveidotas saskaņā ar minēto pantu, ir jānodrošina, ka konsolidētās uzraudzības iestāde uzaicina visu to trešo valstu iestādes, kurās ir grupas meitasuzņēmumi, kļūt par novērotājiem attiecīgajā uzraudzības iestāžu kolēģijā, jo tas būs svarīgi to nozīmīguma noteikšanai un piesardzīgas riska pārvaldības nodrošināšanai ES mātesuzņēmuma līmenī. Tomēr visās citās uzraudzības iestāžu kolēģijās, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 116. panta 1. punktu, par uzraudzības iestāžu kolēģijas novērotājiem būtu jāuzaicina tikai to trešo valstu iestādes, kurās ir nozīmīga grupas klātbūtne. Lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas Savienības tiesību aktos noteiktās dienesta noslēpuma prasības, trešo valstu iestādēm jebkurā gadījumā būtu jāļauj kļūt par uzraudzības iestāžu kolēģiju novērotājiem tikai tad, ja tām tiek piemērotas konfidencialitātes prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērojamām prasībām.

(6)

Lai uzlabotu sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par prudenciālo uzraudzību, un citām iestādēm, kas iesaistītas grupas uzraudzībā, un lai nodrošinātu informācijas apmaiņu šo iestāžu attiecīgo uzdevumu izpildei, konsolidētās uzraudzības iestādei būtu jāpieprasa, lai grupas līmeņa noregulējuma iestāde, tās kolēģijas vadošā uzraudzības iestāde, kas izveidota, lai atvieglotu sadarbību starp NILL/TFN iestādēm (“NILL/TFN kolēģija”), to trešo valstu uzraudzības iestādes, kurās ir iedibinātas nozīmīgas iestādes vai filiāles, tās dalībvalsts uzraudzības iestāde, kurā ir iedibināts otrs ES mātes starpniekuzņēmums, un finanšu konglomerāta koordinators, ja konsolidētās uzraudzības iestāde ir identificējusi minētās iestādes, kļūtu par novērotājiem uzraudzības iestāžu kolēģijā. Esot novērotāja statusā, minētajām iestādēm vajadzētu būt iespējai saņemt konsolidētās uzraudzības iestādes uzaicinājumu uz uzraudzības iestāžu kolēģijas sanāksmēm, ja to klātbūtne ir būtiska, ņemot vērā minēto sanāksmju darba kārtību.

(7)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (3) 21. pantu Eiropas Banku iestādei (EBI) ir jāpārrauga uzraudzības iestāžu kolēģiju darbība un jāveicina konsekvence un saskaņotība attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (4), Direktīvas 2013/36/ES, Deleģētās regulas (ES) 2016/98 un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/99 (5) piemērošanu. Minētās pārraudzības rezultāti liecināja, ka joprojām ir nepieciešams pastiprināt dažus uzraudzības iestāžu kolēģiju darbības kārtības aspektus, tostarp regulāru apmaiņu ar agrīnā brīdinājuma rādītājiem vai sadarbību ar noregulējuma iestādēm vai ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILL/TFN) iestādēm. Tādēļ ir jāpalielina uzraudzības iestāžu kolēģiju loma, lai tās būtu instrumenti informācijas apmaiņai starp to locekļiem un sadarbībai un koordinācijai ar novērotājiem, tostarp ar citām nozaru kolēģijām.

(8)

Lai palielinātu uzraudzības iestāžu kolēģiju darbības efektivitāti, Direktīvas 2013/36/ES 115. pantā minētajiem rakstiskajiem koordinēšanas un sadarbības plāniem būtu jāaptver visas kolēģijas darba jomas. Rakstiskajiem plāniem būtu jāaptver arī vienošanās starp tiem kolēģijas locekļiem, kuri iesaistīti konkrētās kolēģijas darbībās, piemēram, tādās, ko veic, izmantojot kolēģijas īpašas apakšstruktūras. Rakstiskajiem plāniem būtu jāietver arī kolēģijas darba operatīvie aspekti, jo šie aspekti ir būtiski, lai atvieglotu uzraudzības iestāžu kolēģijas darbību gan parastās, gan ārkārtas situācijās. Tā kā ir svarīgi nodrošināt sadarbību kolēģijas ietvaros pirms ieguldījuma sniegšanas grupas noregulējuma jautājumos un tā sniegšanas nolūkā, rakstiskajos plānos būtu jāparedz attiecīgā ieguldījuma koordinēšanas procesi, kā arī konsolidētās uzraudzības iestādes pienākumi un loma, informāciju par šo ieguldījumu darot zināmu noregulējuma kolēģijai ar grupas līmeņa noregulējuma iestādes starpniecību, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES (6) 2. panta 1. punkta 44. apakšpunktā. Rakstiskajiem plāniem vajadzētu būt vispusīgiem, saskaņotiem un visaptverošiem un nodrošināt pienācīgu un atbilstošu pamatu, lai kompetentās iestādes varētu pildīt savus attiecīgos pienākumus un uzdevumus vairāk kolēģijas ietvaros nekā ārpus uzraudzības iestāžu kolēģijas.

(9)

Uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem vajadzētu apspriesties un vienoties par kolēģijas novērotāju, ja tādi ir, iesaistīšanās jomu un apmēru uzraudzības iestāžu kolēģijas darbā. Lai uzlabotu sadarbību un informācijas apmaiņu ar novērotājiem, tostarp attiecīgā gadījumā ar grupas līmeņa noregulējuma iestādi un NILL/TFN vadošo uzraudzības iestādi, rakstiskajos koordinēšanas un sadarbības plānos būtu jāizveido regulējums sadarbībai un informācijas apmaiņai ar katru no minētajiem novērotājiem. Rakstiskajiem plāniem būtu jāaptver arī vienošanās starp tiem uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem, kuri iesaistīti konkrētās kolēģijas darbībās, tostarp tādās darbībās, ko veic, izmantojot uzraudzības iestāžu kolēģijas īpašas apakšstruktūras.

(10)

Lai veiktu visas kolēģijas darbības, konsolidētās uzraudzības iestādei un pārējiem kolēģijas locekļiem vajadzētu būt pārskatam pār darbībām, ko veic visas grupas vienības, ieskaitot tās, kuras veic finanšu darbības, bet netiek kvalificētas kā iestādes, un tās, kuras darbojas ārpus Savienības. Sadarbība starp konsolidētās uzraudzības iestādi, kolēģijas locekļiem, trešo valstu uzraudzības iestādēm, publiskā sektora iestādēm un struktūrām, kuras atbild par grupas uzraudzību vai ir iesaistītas tajā, tostarp iestādēm, kuras atbild par grupas finanšu sektora sabiedrību prudenciālo uzraudzību, vai kompetentajām iestādēm, kuras atbild par finanšu instrumentu tirgus uzraudzību, cīņu pret finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai vai patērētāju aizsardzību, būtu jāveicina, ļaujot šīm trešo valstu uzraudzības iestādēm un publiskā sektora iestādēm un struktūrām attiecīgā gadījumā piedalīties kolēģijas darbā novērotāja statusā.

(11)

Lai atvieglotu agrīnā brīdinājuma pazīmju, iespējamo risku un neaizsargātības faktoru identificēšanu attiecībā uz grupu un tās vienībām, tostarp jebkuru tādu notikumu apzināšanu, kuri rada būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz grupas vai tās vienību riska profilu vai arī uz sistēmu, kurā darbojas grupa un tās vienības, un agrīnas intervences pasākumu noteikšanu, kā arī ārkārtas situācijās, būtu jāuzlabo informācijas apmaiņa uzraudzības iestāžu kolēģijās.

(12)

Uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem, kas piedalās Direktīvas 2013/36/ES 113. pantā minēto uzdevumu izpildē, būtu jāizmanto uzraudzības iestāžu kolēģija kā galvenā platforma informācijas apmaiņai par galveno elementu novērtējumu attiecībā uz uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu, kā norādīts minētās direktīvas 97. pantā, ja runa ir par pārrobežu grupu, vienlaikus ņemot vērā, ka uzraudzības pārbaudes un novērtējuma process var būt atšķirīgs dažādās dalībvalstīs atkarībā no tā, kā tās transponējušas Savienības noteikumus savos valsts tiesību aktos, un ievērojot arī saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 107. panta 3. punktu EBI izdotās pamatnostādnes.

(13)

Nolūkā sekmēt kompetento iestāžu sadarbību un saskaņot visus lēmumus, kas paredzēti, lai risinātu jautājumus par kādas iestādes atbilstību prasībām par pieejām, kurām ir vajadzīga kompetento iestāžu atļauja, pirms tās izmanto, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības (iekšējo modeļu izmantošana attiecībā uz kredītrisku, tirgus risku, darījumu partneru kredītrisku un operacionālo risku), būtu jāprecizē nosacījumi sadarbībai starp konsolidētās uzraudzības iestādi un attiecīgajām kompetentajām iestādēm, apmainoties ar informāciju par šādām iekšējām pieejām un apspriežoties un vienojoties par pasākumiem konstatēto nepilnību novēršanai.

(14)

Lai veicinātu sadarbību uzraudzības iestāžu kolēģijā un palielinātu grupas uzraudzības efektivitāti un lietderību, konsolidētās uzraudzības iestādei un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem attiecīgā gadījumā būtu jāapspriež un brīvprātīgi jāvienojas par uzdevumu uzticēšanu un pienākumu deleģēšanu.

(15)

Katrai uzraudzības iestāžu kolēģijai būtu jālemj par informāciju, ar kuru jāapmainās un kura periodiski jāatjaunina, un šī informācija būtu jānorāda rakstiskajos koordinēšanas un sadarbības plānos. Lai uzlabotu uzraudzības iestāžu kolēģijas spēju apzināt pieaugošus riskus un neaizsargātības faktorus, uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem un attiecīgā gadījumā novērotājiem būtu regulāri jāapmainās ar kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju. Turklāt rakstiskajos koordinēšanas un sadarbības plānos būtu jāparedz procedūra attiecīgā ieguldījuma koordinēšanai, kā arī konsolidētās uzraudzības iestādes pienākumi un loma, informāciju par minēto ieguldījumu darot zināmu novērotājiem. Lai nodrošinātu, ka tiek uzsākta informācijas apmaiņa starp konsolidētās uzraudzības iestādēm un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem, ja grupu vai tās vienības ietekmē notikums ar būtisku nelabvēlīgu ietekmi, konsolidētās uzraudzības iestādei un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem rakstiskajos koordinēšanas un sadarbības plānos būtu jāprecizē šāda notikuma galvenās iezīmes, ņemot vērā grupas specifiku, un būtu jāvienojas par informāciju, ar kuru jāapmainās, ja rodas šāds notikums ar būtisku nelabvēlīgu ietekmi.

(16)

Lai atvieglotu būtiskās informācijas vākšanu un apmaiņu uzraudzības iestāžu kolēģijā, uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem būtu jāapmainās ar visu informāciju, kas vajadzīga, lai sekmētu Direktīvas 2013/36/ES 112. un 113. pantā minēto uzraudzības iestāžu kolēģijas uzdevumu izpildi. Šajā pašā nolūkā konsolidētās uzraudzības iestādei būtu jāsniedz uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem informācija, kas saņemta no kolēģijas, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1114 (7) 119. panta 1. punktu, ja minētā informācija ir būtiska Direktīvas 2013/36/ES 112. pantā minēto uzdevumu veikšanai, it īpaši uzraudzības darbību plānošanai un koordinēšanai un minētās direktīvas 113. pantā minēto uzdevumu veikšanai, jo sevišķi grupas riska novērtējuma veikšanai un kopīgu lēmumu pieņemšanai.

(17)

Uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem būtu jākoordinē savas darbības, ko veic, sagatavojoties ārkārtas situācijām un to laikā, tostarp saistībā ar nelabvēlīgiem notikumiem, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgu pareizu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, vai citām situācijām, kas skar vai varētu tieši skart banku grupas vai kāda no tās meitasuzņēmumiem finanšu un ekonomisko situāciju. Tāpēc to darbību, kuras kompetentās iestādes veic, sagatavojoties ārkārtas situācijām un to laikā, plānošanai un koordinēšanai vajadzētu ietvert Direktīvas 2014/59/ES attiecīgajos noteikumos minētās darbības (tomēr neaprobežojoties ar tām) – jo īpaši darbības, kuru mērķis ir koordinēt grupas atveseļošanas plānošanu un nepieciešamības gadījumā sniegt koordinētu ieguldījumu noregulējuma iestāžu darbā, sagatavojoties ārkārtas situācijām un to laikā.

(18)

Rīkojoties ārkārtas situācijas gadījumā, uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem būtu, konsolidētās uzraudzības iestādei veicot koordinēšanu, jāizstrādā koordinēts situācijas uzraudzības novērtējums, jāvienojas par koordinētu uzraudzības reakciju un jāpārrauga savu reakcijas pasākumu īstenošana, lai nodrošinātu, ka ārkārtas situācija ir pienācīgi novērtēta un tiek veikti pasākumi tās novēršanai. Uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem arī būtu jānodrošina, ka jebkura ārējā saziņa notiek saskaņoti un aptver elementus, par kuriem iepriekš vienojušies kolēģijas locekļi.

(19)	Ņemot vērā to, ka veicami vairāki grozījumi, Deleģētā regula (ES) 2016/98 skaidrības labad būtu jāatceļ un jāaizstāj. Tāpēc atsauces uz Deleģēto regulu (ES) 2016/98 būtu jāuzskata par atsaucēm uz šo regulu.

(20)	Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi EBI.

(21)

EBI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz ko balstās šī regula, analizējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi konsultāciju no Banku ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 37. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcija

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

—	“NILL/TFN iestāde” ir iestāde, kurai uzticēts publisks pienākums nodrošināt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2015/849 (8),

—	“grupas uzraudzības iestāde” ir grupas uzraudzības iestāde, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/2034 (9) 3. panta 1. punkta 15. apakšpunktā.

2. NODAĻA

DIREKTĪVAS 2013/36/ES 116. PANTĀ MINĒTO UZRAUDZĪBAS IESTĀŽU KOLĒĢIJU IZVEIDE UN DARBĪBA

1. iedaļa

Uzraudzības iestāžu kolēģiju izveide un darbība

2. pants

Iestāžu grupas kartēšana

1. Konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2025/790 (10) 1. pantā izklāstīto procedūru kartē iestāžu grupu, lai identificētu šādas grupas vienības un filiāles:

a)	iestādes un filiāles, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī, tostarp finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kas apstiprinātas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 21.a pantu;

b)	finanšu sektora sabiedrības, kas saņēmušas atļauju kādā dalībvalstī;

c)	iestādes un filiāles, kas ir iedibinātas kādā trešajā valstī.

2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā kartējumā atspoguļo šādu informāciju:

a)	dalībvalsts, kurā iestāde ir saņēmusi atļauju vai kurā ir iedibināta filiāle;

kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par iestādes uzraudzību, vai tās uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā ir iedibināta filiāle, un citas minētās dalībvalsts finanšu sektora iestādes, piemēram, kompetentās iestādes, kuras atbild par finanšu instrumentu tirgu uzraudzību, cīņu pret finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai un par patērētāju aizsardzību;

c)	vai iestādei piemēro individuālu prudenciālo uzraudzību, vai arī iestādei ir piešķirts atbrīvojums no Regulas (ES) Nr. 575/2013 otrajā līdz astotajā daļā noteikto prasību piemērošanas saskaņā ar minētās regulas 7., 8. vai 10. pantu;

iestādes nozīmīgums dalībvalstī, kurā šī iestāde ir saņēmusi atļauju, un kritēriji, ko kompetentās iestādes izmanto, lai noteiktu šo nozīmīgumu, jo īpaši:

i)	iestādes lielums attiecībā pret vietējo tirgu aktīvu un ārpusbilances posteņu kopējās vērtības izteiksmē;

ii)	vai iestādes tirgus daļa noguldījumu ziņā pārsniedz 2 % tajā dalībvalstī, kurā iestāde ir saņēmusi atļauju;

iii)	iestādes darbības apturēšanas vai slēgšanas iespējamā ietekme uz sistēmisko likviditāti un tās dalībvalsts, kurā iestāde ir saņēmusi atļauju, maksājumu, tīrvērtes un norēķinu sistēmām;

iv)

saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 3. punktu veikta sistēmiskā nozīmīguma novērtējuma rezultāts un informācija par attiecīgās iestādes nozīmīgumu grupai, ja attiecīgās iestādes aktīvu un ārpusbilances posteņu kopējā vērtība pārsniedz 1 % no grupas aktīvu un ārpusbilances posteņu kopējās vērtības konsolidēti;

filiāles nozīmīgums dalībvalstī, kurā filiāle ir iedibināta, jo īpaši:

i)	vai filiāle tiek uzskatīta par nozīmīgu vai ir iesniegts pieprasījums to atzīt par nozīmīgu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 51. pantu;

ii)	informācija par attiecīgās filiāles nozīmīgumu grupai, ja attiecīgās filiāles aktīvu un ārpusbilances posteņu kopējā vērtība pārsniedz 1 % no grupas aktīvu un ārpusbilances posteņu kopējās vērtības konsolidēti.

3. Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta nolūkā kartējumā atspoguļo šādu informāciju:

a)	dalībvalsts, kurā ir iedibināta finanšu sektora sabiedrība, vai trešā valsts, kurā iestāde ir saņēmusi atļauju vai kurā ir iedibināta filiāle;

b)	Iestāde, kura atbild par minētās finanšu sektora sabiedrības, iestādes vai filiāles uzraudzību vai ir iesaistīta tajā;

c)	informācija par finanšu sektora sabiedrības, iestādes vai filiāles nozīmīgumu grupai, ja attiecīgās finanšu sektora sabiedrības, iestādes vai filiāles aktīvu un ārpusbilances posteņu kopējā vērtība pārsniedz 1 % no grupas aktīvu un ārpusbilances posteņu kopējās vērtības konsolidēti.

4. Iestāžu grupas kartējums atspoguļo šādu informāciju:

a)	ja piemēro Direktīvas 2013/36/ES 116. panta 1.a punktu, – vai visu ES mātes iestādes vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības pārrobežu meitasuzņēmumu galvenie biroji ir saņēmuši atļauju trešajās valstīs;

b)	ja piemēro Direktīvas 2013/36/ES 21.b pantu, – vai viens vai divi mātes starpniekuzņēmumi ir iedibināti Savienībā.

3. pants

Uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi un novērotāji

1. Konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2025/790 2. pantā izklāstīto procedūru pieprasa, lai par uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem kļūtu šādas iestādes:

a)	kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par tādu iestāžu uzraudzību, kuras ir ES mātes iestādes meitasuzņēmumi, un tādas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā iedibinātas nozīmīgas filiāles, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 51. pantā;

b)	Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībvalstu centrālās bankas, kuras iesaistītas saskaņā ar valsts tiesību aktiem a) apakšpunktā minēto juridisko personu prudenciālajā uzraudzībā, bet kuras nav kompetentās iestādes;

EBI.

2. Konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2025/790 2. pantā izklāstīto procedūru pieprasa, lai par uzraudzības iestāžu kolēģijas novērotājiem kļūtu šādas iestādes:

attiecībā uz Direktīvas 2013/36/ES 116. panta 1. punktā minētajām uzraudzības iestāžu kolēģijām – to trešo valstu uzraudzības iestādes, kurās ir iedibinātas iestādes vai filiāles, kuras uzskata par nozīmīgām grupai, kā noteikts šīs regulas 2. panta 3. punkta c) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka minētajām trešo valstu uzraudzības iestādēm tiek piemērotas Direktīvas 2013/36/ES 116. pantā noteiktās konfidencialitātes prasības;

attiecībā uz Direktīvas 2013/36/ES 116. panta 1.a punktā minētajām uzraudzības iestāžu kolēģijām – to trešo valstu uzraudzības iestādes, kurās ir saņēmušas atļauju iestādes vai filiāles, kuras uzskata par nozīmīgām, kā noteikts šīs regulas 2. panta 3. punkta c) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka trešo valstu uzraudzības iestādēm tiek piemērotas Direktīvas 2013/36/ES 116. pantā noteiktās konfidencialitātes prasības;

c)	grupas līmeņa noregulējuma iestāde;

d)	tās kolēģijas vadošā uzraudzības iestāde, kura izveidota, lai veicinātu sadarbību starp NILL/TFN iestādēm (NILL/TFN kolēģija);

ja saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 21.b panta 3. punkta otro daļu ir izveidots otrs ES mātes starpniekuzņēmums – konsolidētās uzraudzības iestāde otrai uzraudzības iestāžu kolēģijai, kura izveidota attiecībā uz otro ES mātes starpniekuzņēmumu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 116. pantu, vai grupas uzraudzības iestāde saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 48. pantu;

f)	attiecībā uz finanšu konglomerātu – koordinators, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/87/EK (11) 11. panta 1. punktā, ja tas nav konsolidētās uzraudzības iestāde.

3. Konsolidētās uzraudzības iestāde var saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2025/790 2. panta 1. punktā izklāstīto procedūru pieprasīt, lai par uzraudzības iestāžu kolēģijas novērotājiem kļūtu šādas iestādes:

a)	tās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā ir iedibinātas filiāles, kuras nav nozīmīgas;

b)	to trešo valstu uzraudzības iestādes, kurās ir iedibinātas iestādes vai filiāles, izņemot 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētās iestādes;

dalībvalsts publiskā sektora iestādes vai struktūras, kas ir atbildīgas par grupas vienības vai filiāles uzraudzību vai ir tajā iesaistītas, ar nosacījumu, ka tās pašas uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde ir akceptējusi pieprasījumu kļūt par uzraudzības iestāžu kolēģijas locekli vai novērotāju, tostarp:

i)	uzņēmēju dalībvalstu NILL/TFN iestādes;

ii)	par finanšu instrumentu tirgu uzraudzību atbildīgās iestādes;

iii)	par patērētāju aizsardzību atbildīgās iestādes;

iv)	par grupas finanšu sektora sabiedrību prudenciālo uzraudzību atbildīgās iestādes;

d)	uzņēmēju dalībvalstu noregulējuma iestādes, ar nosacījumu, ka tās pašas uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde ir akceptējusi pieprasījumu kļūt par uzraudzības iestāžu kolēģijas locekli vai novērotāju.

4. pants

Saziņa par uzraudzības iestāžu kolēģijas izveidi un sastāvu

Konsolidētās uzraudzības iestāde paziņo grupas ES mātesuzņēmumam par uzraudzības iestāžu kolēģijas izveidi un dara zināmus tās locekļu un novērotāju identifikācijas datus, kā arī ziņo par jebkādām izmaiņām tās sastāvā.

5. pants

Rakstiski koordinēšanas un sadarbības plāni

Rakstiskajos koordinēšanas un sadarbības plānos, kas minēti Direktīvas 2013/36/ES 115. pantā, iekļauj vismaz turpmāk minētos elementus:

a)	informācija par attiecīgās grupas vispārējo struktūru, aptverot visas grupas vienības un filiāles;

b)	uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļu un novērotāju identifikācijas dati;

noteikumi novērotāju dalībai uzraudzības iestāžu kolēģijā, kā minēts 3. panta 2. un 3. punktā un ņemot vērā 17. pantu, tostarp:

i)	novērotāju iesaistīšana uzraudzītāju kolēģijas sanāksmēs un darbībās, kā arī ārkārtas situācijās;

ii)	novērotāju tiesības un pienākumi attiecībā uz informāciju, ar kuru jāapmainās, un attiecīgā procedūra informācijas apmaiņai starp konsolidētās uzraudzības iestādi un novērotājiem;

iii)	no novērotājiem saņemtās informācijas sniegšana uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem;

d)	informācijas apmaiņas kārtība, tostarp informācijas apjoms, apmaiņas biežums un droši saziņas kanāli;

e)	kārtība, kādā rīkojas ar konfidenciālu informāciju;

f)	attiecīgā gadījumā – uzdevumu uzticēšanas un pienākumu deleģēšanas kārtība;

g)	jebkuru uzraudzības iestāžu kolēģijas apakšstruktūru apraksts;

h)	kārtība uzraudzības darbību plānošanai un koordinēšanai parastās situācijās;

i)	kārtība uzraudzības darbību, kas veicamas, sagatavojoties ārkārtas situācijām un to laikā, plānošanai un koordinēšanai, tostarp plāni neparedzētiem gadījumiem, sakaru līdzekļi un procedūras;

j)	konsolidētās uzraudzības iestādes un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļu izmantotā politika saziņai ar ES mātesuzņēmumu un grupas vienībām vai nozīmīgām filiālēm;

k)	saskaņotas procedūras un termiņi uzraudzības iestāžu kolēģijas sanāksmju dokumentu nosūtīšanai;

l)	jebkuras citas vienošanās starp uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem, tostarp par saskaņotajiem rādītājiem agrīnā brīdinājuma pazīmju, iespējamo risku un neaizsargātības faktoru identificēšanai;

m)	kārtība, kādā konsolidētās uzraudzības iestādei tiek sniegts ieguldījums saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12., 13., 16., 18., 45.h, 91. un 92. pantu, tostarp šajos pantos minētās apspriešanās procedūras vajadzībām;

n)	apraksts par konsolidētās uzraudzības iestādes lomu, jo īpaši attiecībā uz koordinēšanu, kā attiecīgajai noregulējuma kolēģijai ar grupas līmeņa noregulējuma iestādes starpniecību tiek sniegts m) punktā minētais ieguldījums;

o)	rīcības kārtība situācijā, kad loceklis vai novērotājs pārtrauc dalību uzraudzības iestāžu kolēģijā;

p)	notikuma, kam ir būtiska nelabvēlīga ietekme uz grupas un tās vienību riska profilu, iezīmes, ņemot vērā grupas specifiku, un informācija, ar kuru saskaņā ar konsolidētās uzraudzības iestādes un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļu vienošanos ir jāapmainās, ja šāds notikums rodas.

6. pants

Dalība uzraudzības iestāžu kolēģiju sanāksmēs un darbībās

1. Saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 116. panta 7. punktu lemjot par to, kuras iestādes piedalās uzraudzības iestāžu kolēģijas sanāksmē vai kādā darbībā, konsolidētās uzraudzības iestāde ņem vērā šādus faktorus:

a)	apspriežamie temati, veicamās darbības un sanāksmes vai darbības mērķi, jo īpaši attiecībā uz to nozīmi katrai grupas vienībai un novērotāju uzdevumu veikšanai;

b)	grupas vienības nozīmīgums dalībvalstij, kurā grupas vienība ir iedibināta, un tās nozīmīgums grupai.

2. Konsolidētās uzraudzības iestāde var uzaicināt uzraudzības iestāžu kolēģijas novērotājus piedalīties tikai to sanāksmes darba kārtības punktu apspriešanā vai darbības elementu īstenošanā, kas ir būtiski novērotāja uzdevumu veikšanai.

3. Konsolidētās uzraudzības iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi, pamatojoties uz apspriežamajiem tematiem un izvirzītajiem mērķiem, nodrošina, ka uzraudzības iestāžu kolēģijas sanāksmēs vai darbībās piedalās vispiemērotākie pārstāvji. Šie pārstāvji ir pilnvaroti iespējami lielā mērā pārstāvēt savas iestādes kā uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi attiecībā uz lēmumiem, ko ir plānots pieņemt šajās sanāksmēs vai darbībās.

4. Konsolidētās uzraudzības iestāde, pamatojoties uz sanāksmes vai darbības tematiem un mērķiem, var uzaicināt grupas vienību pārstāvjus piedalīties uzraudzības iestāžu kolēģijas sanāksmē vai kādā darbībā.

7. pants

Uzdevumu uzticēšana un pienākumu deleģēšana

1. Izstrādājot un atjauninot šīs regulas 16. pantā minētās uzraudzības iestāžu kolēģijas pārbaudes programmu, konsolidētās uzraudzības iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi apmainās ar viedokļiem par iespējamu uzdevumu uzticēšanu un pienākumu deleģēšanu. Pamatojoties uz to, konsolidētās uzraudzības iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi apsver iespēju attiecīgā gadījumā brīvprātīgi noslēgt vienošanos par uzdevumu uzticēšanu, tostarp par jebkādu iespējamu pienākumu deleģēšanu, saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 116. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja ir sagaidāms, ka šādas uzdevumu uzticēšanas vai pienākumu deleģēšanas rezultātā grupas uzraudzība kļūs efektīvāka un lietderīgāka, jo īpaši novēršot uzraudzības prasību, tostarp prasību attiecībā uz informācijas pieprasījumiem, nevajadzīgu dublēšanos.

2. Par vienošanos attiecībā uz uzdevumu uzticēšanu un pienākumu deleģēšanu konsolidētās uzraudzības iestāde paziņo ES mātesuzņēmumam, un kompetentā iestāde, kura uztic savus uzdevumus vai deleģē savus pienākumus, par to paziņo attiecīgajai finanšu iestādei.

3. Ja starp konsolidētās uzraudzības iestādi un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem nevar panākt vienošanos par uzdevumu uzticēšanu vai pienākumu deleģēšanu, konsolidētās uzraudzības iestāde par to informē EBI.

8. pants

Informācijas apmaiņa starp uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem un iestāžu grupu

1. Konsolidētās uzraudzības iestāde un katrs uzraudzības iestāžu kolēģijas loceklis ir atbildīgi par informācijas paziņošanu iestādēm un filiālēm, kuras ir to uzraudzības kompetencē, un par informācijas pieprasīšanu no tām.

2. Konsolidētās uzraudzības iestāde vai uzraudzības iestāžu kolēģijas loceklis, kas izņēmuma kārtā plāno paziņot informāciju iestādei vai filiālei, kura nav tā uzraudzības kompetencē, vai pieprasīt informāciju no tām, par to iepriekš informē par minēto iestādi vai filiāli atbildīgo uzraudzības iestāžu kolēģijas locekli.

2. iedaļa

Uzraudzības darbību plānošana un koordinēšana parastās situācijās

9. pants

Informācijas apmaiņa starp konsolidētās uzraudzības iestādi un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem

1. Konsolidētās uzraudzības iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi apmainās ar visu informāciju, kas nepieciešama, lai sekmētu to funkciju un uzdevumu, tostarp Direktīvas 2013/36/ES 112. un 113. pantā minēto uzdevumu izpildi, ievērojot konfidencialitātes prasības, kas noteiktas minētās direktīvas VII sadaļas 1. nodaļas II iedaļā un attiecīgā gadījumā – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (12) 76. un 81. pantā.

2. Konsolidētās uzraudzības iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi apmainās ar visu informāciju, kas vajadzīga, lai sekmētu Direktīvas 2014/59/ES 8. pantā minēto uzdevumu izpildi.

3. Konsolidētās uzraudzības iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2025/790 6. pantā izklāstīto procedūru apmainās ar šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju neatkarīgi no tā, vai tā ir saņemta no kādas grupas vienības, kompetentās iestādes, uzraudzības iestādes vai jebkura cita avota. Šī informācija ir pietiekami atbilstoša un pareiza un tiek sniegta savlaicīgi.

4. Konsolidētās uzraudzības iestāde paziņo kolēģijas locekļiem šādu informāciju:

a)	tās noguldījumu garantiju sistēmas nosaukums, pie kuras pieder iestāde un tās filiāles saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES (13) 4. panta 3. punktu;

b)	noguldījumu garantiju sistēmas maksimālais segums uz vienu tiesīgo noguldītāju;

c)	seguma joma un segto noguldījumu veidi;

d)	visi seguma izņēmumi, tostarp produkti un noguldītāju veidi;

e)	noguldījumu garantiju sistēmas finansēšanas pasākumi, jo īpaši tas, vai sistēma tiek finansēta ex ante vai ex post, un noguldījumu garantiju sistēmas apjoms;

f)	noguldījumu garantiju sistēmas administratora kontaktinformācija.

5. Uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi, kas uzrauga nozīmīgas filiāles, sniedz konsolidētās uzraudzības iestādei informāciju par jebkādiem šķēršļiem skaidras naudas un nodrošinājuma pārvešanai uz minēto filiāli vai no tās.

6. Ja saskaņā ar šo pantu sniegtā informācija mainās, konsolidētās uzraudzības iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi bez liekas kavēšanās apmainās ar atjauninātu informāciju.

10. pants

Informācijas apmaiņa par uzraudzības pārbaudes un novērtējuma rezultātiem attiecībā uz grupas riska novērtējumu veikšanu un kopīgu lēmumu pieņemšanu

1. Lai panāktu kopīgus lēmumus par iestādes specifiskajām prudenciālajām prasībām, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 113. pantā, konsolidētās uzraudzības iestāde un attiecīgie uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi bez liekas kavēšanās apmainās ar visu vajadzīgo informāciju gan individuālā, gan konsolidētā līmenī.

2. Konsolidētās uzraudzības iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi apmainās ar informāciju par rezultātu, kāds gūts saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 97. pantu veiktajā uzraudzības pārbaudē un novērtēšanā. Šajā informācijā ietilpst:

a)	darījumdarbības modeļa analīze, tostarp novērtējums par pašreizējā darījumdarbības modeļa dzīvotspēju un iestādes uz nākotni vērstas darījumdarbības stratēģijas ilgtspēju;

b)	iekšējās pārvaldības kārtība un iestādes mēroga kontrole;

individuālie riski iestādes kapitālam, iekļaujot šādus elementus:

i)	raksturīgie individuālie riski;

ii)	riska pārvaldība un kontrole;

d)	kapitāla pietiekamības novērtējums un pārmērīgas sviras riska novērtējums, tostarp ierosinātais papildu pašu kapitāls, kas ir pieprasīts saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

riski iestādes likviditātei un finansējumam, iekļaujot šādus elementus:

i)	likviditātes risks un finansējuma risks;

ii)	likviditātes un finansējuma riska pārvaldība;

f)	likviditātes pietiekamības novērtējums, tostarp ierosinātie kvantitatīvie un kvalitatīvie likviditātes pasākumi saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 105. pantu;

g)	citi uzraudzības pasākumi, tostarp uzraudzības pasākumi saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 102. pantu, vai agrīnas intervences pasākumi, kas veikti vai plānoti, lai novērstu uzraudzības pārbaudes un novērtējuma rezultātā konstatētās nepilnības;

h)	saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 100. pantu veikto uzraudzības stresa testu rezultāti, tostarp kapitāla pietiekamība saspringtos apstākļos, un visas ierosinātās norādes par papildu pašu kapitālu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104.b pantu;

i)	inspekcijās uz vietas un neklātienes pārraudzībā gūtie atzinumi, kas ir būtiski grupas vai kādas tās vienības riska profila novērtēšanai.

11. pants

Informācijas apmaiņa saistībā ar pastāvīgo pārskatīšanu attiecībā uz atļauju izmantot iekšējās pieejas un veikt nebūtiskus paplašinājumus vai izmaiņas iekšējos modeļus

1. Konsolidētās uzraudzības iestāde un attiecīgie uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi, kas uzrauga iestādes, kurām ir piešķirta atļauja izmantot iekšējās pieejas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 143. panta 1. punktu, 151. panta 4. vai 9. punktu, 283. pantu, 312. panta 2. punktu vai 363. pantu, apmainās ar visu būtisko informāciju par rezultātiem, kas gūti, pārskatot atļauju izmantot iekšējās pieejas, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 101. pantā.

2. Ja konsolidētās uzraudzības iestāde vai jebkurš attiecīgs uzraudzības iestāžu kolēģijas loceklis, kā minēts 1. punktā, ir konstatējuši, ka iestāde, kas ir iedibināta kādā dalībvalstī, tostarp ES mātesuzņēmums, vairs neatbilst prasībām, lai piemērotu iekšējo pieeju, vai ir konstatējuši būtiskus trūkumus saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 101. pantu, attiecīgā konsolidētās uzraudzības iestāde vai uzraudzības iestāžu kolēģijas loceklis, lai panāktu kopīgu vienošanos, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2025/790 8. pantā, nekavējoties apmainās ar šādu informāciju atkarībā no konkrētā gadījuma:

a)	izvērtējums par konstatēto trūkumu ietekmi un jebkādām problēmām, kas saistītas ar neatbilstību iekšējo pieeju izmantošanas prasībām, un šo trūkumu un problēmu būtiskums;

b)	novērtējums par ES mātes iestādes vai jebkuras dalībvalstī iedibinātas iestādes plānu atjaunot atbilstību iekšējo pieeju izmantošanas prasībām un novērst konstatētos trūkumus, tostarp informācija par minētā plāna īstenošanas grafiku;

informācija par konsolidētās uzraudzības iestādes vai jebkura attiecīgā uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļa nodomu atsaukt iekšējo pieeju izmantošanas atļauju vai atļaut šo iekšējo pieeju izmantošanu tikai jomās, kurās atbilstība ir panākta vai kurās tā ir panākama saskaņā ar atbilstīgu grafiku, vai tajās jomās, kuras konstatētie trūkumi neskar;

d)	informācija par jebkādām ierosinātām saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta d) apakšpunktu noteiktām papildu pašu kapitāla prasībām, kas ir uzraudzības pasākums neatbilstību vai trūkumu novēršanai.

3. Konsolidētās uzraudzības iestāde un attiecīgie uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi, kā minēts 1. punktā, apmainās arī ar informāciju par atļaujas izmantot iekšējas pieejas paplašinājumiem vai par izmaiņām šajās iekšējās pieejās, kuri nav būtiski, kā minēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/100 (14) 13. pantā.

4. Šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju apspriež un ņem vērā, izstrādājot grupas riska novērtējumu un pieņemot kopīgu lēmumu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 113. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

5. Konsolidētās uzraudzības iestāde informē to uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās ir iedibinātas nozīmīgas filiāles, par 1. un 2. punktā minēto informāciju, ja šī informācija ir būtiska minētajām kompetentajām iestādēm.

12. pants

Informācijas apmaiņa par agrīnā brīdinājuma pazīmēm, iespējamajiem riskiem un neaizsargātības faktoriem

1. Konsolidētās uzraudzības iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi, kas piedalās Direktīvas 2013/36/ES 113. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā grupas riska novērtējuma ziņojuma vai minētās direktīvas 113. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma izstrādē ar mērķi panākt kopīgus lēmumus par iestādes specifiskajām prudenciālajām prasībām saskaņā ar minēto pantu, apmainās ar kvantitatīvu informāciju, lai identificētu agrīnā brīdinājuma pazīmes, iespējamos riskus un neaizsargātības faktorus un sniegtu ieguldījumu grupas riska novērtējuma ziņojumā un likviditātes riska novērtējuma ziņojumā. Šajā nolūkā konsolidētās uzraudzības iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi vienojas par rādītāju sarakstu, ar kuriem regulāri jāapmainās saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2025/790 10. pantu.

2. Šā panta 1. punktā minētās informācijas pamatā ir informācija, ko kompetentās iestādes savākušas saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/3117 (15). Šī informācija aptver visas tās grupas vienības, kuras ir iedibinātas kādā dalībvalstī, un vismaz šādas jomas:

a)	kapitāls un svira;

b)	likviditāte;

c)	aktīvu kvalitāte;

d)	finansējums;

e)	rentabilitāte;

f)	koncentrācijas risks.

3. Papildus 1. punktā minētajai informācijai konsolidētās uzraudzības iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi identificē grupas un tās vienību riskus un neaizsargātības faktorus, apmainoties ar kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju par:

a)	makroekonomisko vidi, kurā darbojas iestāžu grupa un tās grupas vienības;

b)	nelabvēlīgām norisēm tirgos, kas var apdraudēt tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti tajās dalībvalstīs, kurās ir iedibinātas grupas vienības vai nozīmīgas filiāles, un kas var nelabvēlīgi ietekmēt grupas vienības vai tās nozīmīgās filiāles.

4. Ja kāda grupas vienība pārkāpj vai – cita starpā finanšu stāvokļa straujas pasliktināšanās dēļ – tuvākajā nākotnē, iespējams, pārkāps Regulas (ES) Nr. 575/2013 vai Direktīvas 2013/36/ES prasības, kā minēts Direktīvas 2014/59/ES 27. panta 1. punktā, konsolidētās uzraudzības iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi savstarpēji sniedz šādu informāciju:

a)	vai ir izpildīti nosacījumi agrīnas intervences pasākumu piemērošanai;

b)	vai attiecībā uz grupu vai kādu no grupas vienībām tiek veikti vai plānoti agrīnas intervences pasākumi saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 27. un 30. pantu;

c)	norāde par šo agrīnas intervences pasākumu iespējamām sekām.

5. Konsolidētās uzraudzības iestāde attiecīgā gadījumā paziņo 1., 2. un 3. punktā minēto informāciju to uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās ir iedibinātas nozīmīgas filiāles.

13. pants

Informācijas apmaiņa par neatbilstību, sankcijām un citiem korektīviem pasākumiem

1. Konsolidētās uzraudzības iestāde paziņo uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem informāciju par visām situācijām, attiecībā uz kurām konsolidētās uzraudzības iestāde ir konstatējusi, ka tās uzraudzības kompetencē esoša ES mātes iestāde individuālā vai konsolidētā līmenī:

a)	nav izpildījusi Regulas (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvas 2013/36/ES prasības;

b)	ir pakļauta administratīviem sodiem vai citiem administratīvajiem pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 64.–67. pantu.

2. Uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi paziņo konsolidētās uzraudzības iestādei informāciju par visām situācijām, attiecībā uz kurām minētie locekļi ir konstatējuši, ka iestāde vai filiāle, kas ir to uzraudzības kompetencē:

a)	nav izpildījusi Regulas (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvas 2013/36/ES prasības;

ir pakļauta administratīviem sodiem vai citiem administratīvajiem pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 64.–67. pantu.

Konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2025/790 6. pantu paziņo būtisko informāciju uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem, kuriem attiecīgā informācija ir būtiska.

3. Pamatojoties uz informāciju, ar kuru apmainās saskaņā ar 1. un 2. punktu, konsolidētās uzraudzības iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi apspriež 1. un 2. punktā minēto neatbilstības un sankciju gadījumu iespējamo ietekmi uz attiecīgajām grupas vienībām vai grupu kopumā.

14. pants

Informācijas apmaiņa grupas atveseļošanas plāna novērtēšanai

1. Konsolidētās uzraudzības iestāde un tie uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi, kas piedalās kopīga lēmuma pieņemšanas procesā par Direktīvas 2014/59/ES 8. panta 2. punktā minētajiem jautājumiem, apmainās ar visu vajadzīgo informāciju.

2. Piemērojot 1. punktu, konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2025/790 6. pantā izklāstīto procedūru uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem dara zināmu grupas atveseļošanas plānu.

3. Konsolidētās uzraudzības iestāde informē visus uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļus par 1. punktā minētā procesa rezultātu.

15. pants

Informācijas apmaiņa attiecībā uz nolīgumiem par grupas finansiālo atbalstu

Konsolidētās uzraudzības iestāde informē visus uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļus par svarīgākajiem noteikumiem attiecībā uz atļaujām nolīgumiem par grupas finansiālo atbalstu, kuras piešķirtas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 20. pantu.

16. pants

Pārbaudes programma

1. Lai saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 116. panta 1. punkta c) apakšpunktu pieņemtu uzraudzības iestāžu kolēģijas pārbaudes programmu, konsolidētās uzraudzības iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi nosaka veicamās uzraudzības darbības.

2. Uzraudzības iestāžu kolēģijas pārbaudes programmā ietver vismaz šādus elementus:

kopīgā darba jomas, kas apzinātas, veicot grupas riska novērtējumu un grupas likviditātes riska novērtējumu un pieņemot kopīgos lēmumus par iestādes specifiskajām prudenciālajām prasībām saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 113. pantu, vai jebkādu citu uzraudzības iestāžu kolēģijas veiktu darbību rezultātā, tostarp centienos palielināt uzraudzības efektivitāti, novēršot uzraudzības prasību nevajadzīgu dublēšanos, kā minēts minētās direktīvas 116. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

b)	konsolidētās uzraudzības iestādes un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļu attiecīgās uzraudzības pārbaudes programmas attiecībā uz iestādēm un filiālēm, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī;

c)	uzraudzības iestāžu kolēģijas darba un tās plānoto uzraudzības darbību prioritārās jomas, tostarp grupas politiku īstenošanas novērtēšana, plānotās darbības neklātienē un inspekcijas uz vietas, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 99. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

d)	uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi, kas ir atbildīgi par plānotajām uzraudzības darbībām;

e)	attiecīgā gadījumā – uzdevumu un pienākumu sadalījums attiecībā uz uzdevumu uzticēšanu un pienākumu deleģēšanu;

f)	attiecīgā gadījumā – uzraudzības iestāžu kolēģijas novērotāji, ja šie novērotāji ir iesaistīti kādā uzraudzības darbībā;

g)	katras plānotās uzraudzības darbības paredzamie grafiki – gan attiecībā uz laiku to sākšanai, gan uz ilgumu.

17. pants

Informācijas apmaiņa starp konsolidētās uzraudzības iestādi un uzraudzības iestāžu kolēģijas novērotājiem

1. Ja 12.–18. pantā minētā informācija ir būtiska novērotāju uzdevumu veikšanai, konsolidētās uzraudzības iestāde šo informāciju paziņo attiecīgajiem novērotājiem.

2. Konsolidētās uzraudzības iestāde grupas līmeņa noregulējuma iestādei sniedz šādu informāciju:

a)	saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu pieprasītais pašu kapitāls un jebkādas norādes par papildu pašu kapitālu, kas paziņotas iestādēm saskaņā ar minētās direktīvas 104.b pantu;

b)	būtiskā informācija par Direktīvas 2014/59/ES 12., 13., 16., 18., 25., 30., 45.h, 91. un 92. panta vajadzībām;

c)	laika grafiks kopīgajam lēmumam par grupas atveseļošanas plāna pārbaudi un novērtējumu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 8. panta 2. punktu, tostarp datums, līdz kuram grupas līmeņa noregulējuma iestādei saskaņā ar minētās direktīvas 6. panta 4. punktu jāsniedz ieteikumi, ja tādi ir;

d)	laika grafiks kopīgajiem lēmumiem par iestādes specifiskajām prudenciālajām prasībām saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 113. pantu;

e)	šīs regulas 12. panta 4. punktā un 15. pantā minētā informācija.

18. pants

Notikums ar būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz grupas vai tās vienību riska profilu

1. Konsolidētās uzraudzības iestāde un attiecīgie uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi apmainās ar kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par jebkuru notikumu ar būtisku nelabvēlīgu ietekmi iestādēs vai citās grupas vienībās, kurš varētu nopietni skart iestādes, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 117. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2. Ja šāds notikums būtiskā mērā nelabvēlīgi ietekmē riska profilu grupai vai tās iestādēm, kas ir iedibinātas dalībvalstī un ir nozīmīgas saskaņā ar 2. panta 2. punktu, vai tās nozīmīgām filiālēm, kompetentās iestādes novērtē šāda notikuma ietekmi uz grupu un tās vienībām un nosaka:

a)	notikuma būtību un nopietnību;

b)	notikuma ietekmi vai iespējamo ietekmi uz grupas vai tās vienību pieejamo pašu kapitālu un likviditātes līmeni un to, vai grupa un tās vienības turpina atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 vai Direktīvas 2013/36/ES prasībām nelabvēlīgos makroekonomiskos, mikroekonomiskos un ģeopolitiskos apstākļos;

c)	spēju darboties nopietnu darbības traucējumu gadījumā;

d)	pārrobežu kaitīgas ietekmes izplatīšanās risku un iespējamo sistēmisko ietekmi.

3. Saņēmusi no jebkura uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļa vai novērotāja brīdinājumu par notikumu ar būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz riska profilu vai konstatējusi šādu notikumu, konsolidētās uzraudzības iestāde informē uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļus, kuri uzrauga grupas vienības vai nozīmīgas filiāles, kuras skar vai varētu skart minētais notikums, un EBI. Novērotājus, jo īpaši grupas līmeņa noregulējuma iestādi, informē, ja informācija ir būtiska to uzdevumu veikšanai.

4. Konsolidētās uzraudzības iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi, kas uzrauga grupas vienības vai nozīmīgas filiāles, kuras skar vai varētu skart notikums ar būtisku nelabvēlīgu ietekmi, pārrauga situāciju un attiecīgā gadījumā atjaunina 1. punktā minēto informāciju, tiklīdz ir pieejama būtiska jauna informācija.

5. Pamatojoties uz 2. punktā minētā notikuma ar būtisku nelabvēlīgu ietekmi novērtējuma rezultātiem un paredzamo minētā notikuma attīstību, konsolidētās uzraudzības iestāde un attiecīgie uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi var saskaņot koordinētas uzraudzības reakcijas izstrādi.

3. iedaļa

Uzraudzības darbību plānošana un koordinēšana, sagatavojoties ārkārtas situācijām un to laikā

19. pants

Kolēģijas regulējums rīcībai ārkārtas situācijās

1. Konsolidētās uzraudzības iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi izveido kolēģijas regulējumu rīcībai sagaidāmu iespējamo ārkārtas situāciju gadījumos saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 112. panta 1. punkta c) apakšpunktu (“kolēģijas regulējums rīcībai ārkārtas situācijās”), ņemot vērā iestāžu grupas īpašās iezīmes un struktūru.

2. Kolēģijas regulējums rīcībai ārkārtas situācijās ietver šādus elementus:

a)	konkrētās kolēģijas procedūras, kuras jāpiemēro, ja rodas ārkārtas situācija, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 114. panta 1. punktā;

b)	obligāto informāciju, ar kuru jāapmainās, ja rodas ārkārtas situācija, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 114. panta 1. punktā.

3. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā obligātā informācija ietver šos elementus:

a)	izklāstu par radušos ārkārtas situāciju, tostarp par ārkārtas situācijas iemesliem, un paredzamo ārkārtas situācijas ietekmi uz grupas vienībām un uz grupu kopumā, tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti;

b)	skaidrojumu par pasākumiem un darbībām, ko, reaģējot uz ārkārtas situāciju, ir veikusi vai plāno veikt konsolidētās uzraudzības iestāde vai jebkurš uzraudzības iestāžu kolēģijas loceklis, vai pašas grupas vienības;

c)	jaunāko pieejamo kvantitatīvo informāciju par to grupas vienību likviditāti un kapitāla pozīciju, kuras skar vai varētu skart ārkārtas situācija, individuāli un konsolidēti.

20. pants

Informācijas apmaiņa ārkārtas situācijas laikā

1. Konsolidētās uzraudzības iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi apmainās ar visu informāciju, kas nepieciešama, lai sekmētu Direktīvas 2013/36/ES 114. panta 1. punktā minēto uzdevumu izpildi, ievērojot konfidencialitātes prasības, kas noteiktas minētās direktīvas VII sadaļas 1. nodaļas II iedaļā un attiecīgā gadījumā – Direktīvas 2014/65/ES 76. un 81. pantā.

2. Saņēmusi no jebkura uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļa vai novērotāja brīdinājumu par ārkārtas situāciju vai konstatējusi ārkārtas situāciju, konsolidētās uzraudzības iestāde, ievērojot saskaņā ar 19. panta 2. punkta a) apakšpunktu izveidotās procedūras, paziņo EBI un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem, kas uzrauga grupas vienības, kuras skar vai varētu skart ārkārtas situācija, 19. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju.

3. Atkarībā no ārkārtas situācijas rakstura, nopietnības, iespējamās sistēmiskās ietekmes vai citas ietekmes un tās izplatīšanās iespējamības uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi, kas uzrauga grupas vienības vai nozīmīgas filiāles, kuras skar vai varētu skart attiecīgā ārkārtas situācija, un konsolidētās uzraudzības iestāde var apmainīties ar papildu informāciju.

4. Ja 2. un 3. punktā minētā informācija ir būtiska novērotāju un jo īpaši grupas līmeņa noregulējuma iestādes uzdevumu veikšanai, konsolidētās uzraudzības iestāde šo informāciju paziņo attiecīgajiem novērotājiem.

5. Reaģējot uz ārkārtas situāciju, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2025/790 16. pantā, konsolidētās uzraudzības iestāde bez liekas kavēšanās iesaista grupas līmeņa noregulējuma iestādi un no šīs iestādes saņemto ieguldījumu dara zināmu uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem.

21. pants

Ārkārtas situācijas uzraudzības novērtējuma koordinēšana

1. Ja rodas ārkārtas situācija, konsolidētās uzraudzības iestāde koordinē un sagatavo ārkārtas situācijas novērtējumu (“koordinēts uzraudzības novērtējums”) sadarbībā ar uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem, kas uzrauga grupas vienības vai nozīmīgas filiāles, kuras skar vai varētu skart attiecīgā ārkārtas situācija.

2. Ārkārtas situācijas koordinētais uzraudzības novērtējums, kas veikts saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2025/790 15. pantā izklāstīto procedūru, attiecas uz:

a)	ārkārtas situācijas raksturu un nopietnību;

b)	ārkārtas situācijas ietekmi vai iespējamo ietekmi uz grupu kopumā un jebkuru tās vienību, kuru tā skar vai varētu skart;

c)	pārrobežu kaitīgās ietekmes izplatīšanās risku.

3. Piemērojot 2. punkta c) apakšpunktu, konsolidētās uzraudzības iestāde ņem vērā iespējamās sistēmiskās sekas jebkurā no dalībvalstīm, kurā ir iedibinātas grupas vienības vai nozīmīgas filiāles.

22. pants

Uzraudzības reakcijas uz ārkārtas situāciju koordinēšana

1. Ja rodas ārkārtas situācija, konsolidētās uzraudzības iestāde koordinē uzraudzības reakcijas izstrādi ārkārtas situācijas novēršanai (“koordinēta uzraudzības reakcija”) sadarbībā ar uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem, kas uzrauga grupas vienības vai nozīmīgas filiāles, kuras skar vai varētu skart ārkārtas situācija.

2. Koordinētās uzraudzības reakcijas pamatā ir 21. pantā minētais koordinētais uzraudzības novērtējums, un tajā precizē nepieciešamās uzraudzības darbības, to tvērumu un to īstenošanas grafiku.

3. Koordinētajā uzraudzības reakcijā ņem vērā jebkādu grupas līmeņa noregulējuma iestādes sniegto ieguldījumu.

23. pants

Koordinētās uzraudzības reakcijas uz ārkārtas situāciju īstenošanas pārraudzība

1. Konsolidētās uzraudzības iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi, kas uzrauga grupas vienības vai nozīmīgas filiāles, kuras skar vai varētu skart ārkārtas situācija, pārrauga un apmainās ar informāciju par 22. pantā minētās koordinētās uzraudzības reakcijas īstenošanu.

2. Šā panta 1. punktā minētā informācija ietver atjauninātu informāciju par apstiprināto darbību īstenošanu saskaņā ar paredzēto laika grafiku, kā minēts 22. panta 2. punktā, kā arī par nepieciešamību atjaunināt un pielāgot šīs darbības.

24. pants

Ārējās saziņas koordinēšana ārkārtas situācijā

1. Konsolidētās uzraudzības iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi, kas uzrauga grupas vienības vai nozīmīgas filiāles, kuras skar vai varētu skart ārkārtas situācija, iespējami lielā mērā koordinē savu ārējo saziņu.

2. Piemērojot 1. punktu, konsolidētās uzraudzības iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi vienojas par šādiem elementiem:

a)	pienākumu sadalījums attiecībā uz ārējo saziņu dažādos ārkārtas situācijas posmos;

b)	informācijas atklāšanas līmenis, ņemot vērā vajadzību saglabāt uzticēšanos tirgum, un jebkuri citi papildu pienākumi atklāt informāciju, ja finanšu instrumenti, ko emitējušas grupas vienības, kuras skar vai varētu skart ārkārtas situācija, tiek tirgoti vienā vai vairākos regulētos tirgos Savienībā;

publisko paziņojumu koordinēšana – tostarp attiecībā uz tiem paziņojumiem, kurus sniedz tikai viens uzraudzības iestāžu kolēģijas loceklis, – jo īpaši tad, ja šie publiskie paziņojumi varētu ietekmēt citu uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļu uzraudzībā esošas grupas vienības vai nozīmīgas filiāles;

d)	pienākumu sadalījums un piemēroti laiki saziņai ar grupas vienībām;

e)	pienākumu sadalījums un veicamās darbības, lai ārējā saziņā darītu zināmas koordinētās darbības, kas veiktas ārkārtas situācijas pārvarēšanai;

f)	apraksts par iespējamo koordinēšanu ar citu grupu vai kolēģiju, kas var būt iesaistītas grupu skārušās ārkārtas situācijas pārvarēšanā, tostarp krīzes pārvarēšanas grupu vai noregulējuma kolēģiju.

3. NODAĻA

DIREKTĪVAS 2013/36/ES 51. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO UZRAUDZĪBAS IESTĀŽU KOLĒĢIJU DARBĪBA

1. iedaļa

Uzraudzības iestāžu kolēģiju izveide un darbība

25. pants

Uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi un novērotāji

1. Pēc tam, kad ir veikta iestādes ar filiālēm citās dalībvalstīs kartēšana saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2025/790 18. pantā izklāstīto procedūru, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde pieprasa, lai par uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem kļūtu šādas iestādes:

a)	tās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā ir iedibinātas nozīmīgas filiāles;

b)	dalībvalstu ECBS centrālās bankas, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem iesaistītas a) apakšpunktā minēto nozīmīgo filiāļu prudenciālā uzraudzībā, bet kuras nav kompetentās iestādes;

EBI.

2. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2025/790 2. panta 1. punktā izklāstīto procedūru pieprasa, lai par uzraudzības iestāžu kolēģijas novērotājiem kļūtu šādas iestādes:

to trešo valstu uzraudzības iestādes, kurās ir saņēmušas atļauju iestādes vai filiāles, kuras uzskata par nozīmīgām grupai, kā noteikts šīs regulas 2. panta 3. punkta c) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka šīm uzraudzības iestādēm tiek piemērotas Direktīvas 2013/36/ES 116. pantā noteiktās konfidencialitātes prasības;

b)	piederības dalībvalsts noregulējuma iestāde;

c)	piederības dalībvalsts NILL/TFN iestāde;

d)	ja saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 21.b panta 3. punkta otro daļu ir izveidots otrs ES mātes starpniekuzņēmums, – attiecīgās otrās uzraudzības iestāžu kolēģijas konsolidētās uzraudzības iestāde vai grupas uzraudzības iestāde;

e)	attiecībā uz finanšu konglomerātu – Direktīvas 2002/87/EK 11. panta 1. punktā minētais koordinators, ja tas nav piederības dalībvalsts kompetentā iestāde.

3. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde var saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2025/790 2. panta 1. punktā izklāstīto procedūru pieprasīt, lai par uzraudzības iestāžu kolēģijas novērotājiem kļūtu šādas iestādes:

a)	tās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā ir iedibinātas filiāles, kuras nav nozīmīgas;

b)	trešo valstu uzraudzības iestādes, izņemot 2. punkta a) apakšpunktā minētās iestādes;

dalībvalsts publiskā sektora iestādes vai struktūras, kas ir atbildīgas par iestādes vai tās filiāļu uzraudzību vai ir tajā iesaistītas, ar nosacījumu, ka tās pašas uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde ir akceptējusi pieprasījumu kļūt par uzraudzības iestāžu kolēģijas locekli vai novērotāju, tostarp:

i)	dalībvalsts NILL/TFN iestāde;

ii)	par finanšu instrumentu tirgu uzraudzību atbildīgās kompetentās iestādes;

iii)	par patērētāju aizsardzību atbildīgās iestādes;

d)	uzņēmēju dalībvalstu noregulējuma iestādes, ar nosacījumu, ka tās pašas uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde ir akceptējusi pieprasījumu kļūt par uzraudzības iestāžu kolēģijas locekli vai novērotāju.

26. pants

Saziņa par uzraudzības iestāžu kolēģijas izveidi un sastāvu

Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo iestādei par uzraudzības iestāžu kolēģijas izveidi, dara zināmus tās locekļu un novērotāju identifikācijas datus un ziņo par jebkādām izmaiņām minētās kolēģijas sastāvā.

27. pants

Rakstiski koordinēšanas un sadarbības plāni

Direktīvas 2013/36/ES 51. panta 3. punktā minēto uzraudzības iestāžu kolēģiju, kuru darbība attiecas uz nozīmīgām filiālēm, izveide un darbība ir balstīta uz rakstiskajiem koordinēšanas un sadarbības plāniem, kuri noteikti saskaņā ar šīs regulas 5. pantu.

28. pants

Dalība uzraudzības iestāžu kolēģiju sanāksmēs un darbībās

1. Saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 51. panta 3. punktu lemjot par to, kuras iestādes piedalās uzraudzības iestāžu kolēģijas sanāksmē vai darbībā, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde ņem vērā šādus faktorus:

a)	apspriežamie temati, apsveramās darbības un sanāksmes vai darbības mērķi, jo īpaši attiecībā uz to nozīmi katrai filiālei un novērotāju uzdevumu veikšanai;

b)	filiāles nozīmīgums dalībvalstī, kurā tā ir iedibināta, un filiāles nozīmīgums iestādei.

2. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde var uzaicināt uzraudzības iestāžu kolēģijas novērotājus piedalīties tikai to sanāksmes darba kārtības punktu apspriešanā vai darbības elementu īstenošanā, kas ir būtiski novērotāja uzdevumu veikšanai.

3. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi, pamatojoties uz apspriežamajiem tematiem un izvirzītajiem mērķiem, nodrošina, ka uzraudzības iestāžu kolēģijas sanāksmēs vai darbībās piedalās vispiemērotākie pārstāvji. Šie pārstāvji ir pilnvaroti iespējami lielā mērā pārstāvēt savas iestādes kā uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi attiecībā uz lēmumiem, ko ir plānots pieņemt šajās sanāksmēs vai darbībās.

4. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz sanāksmes vai darbības tematiem un mērķiem, var uzaicināt finanšu iestādes pārstāvjus piedalīties uzraudzības iestāžu kolēģijas sanāksmēs vai darbībās.

29. pants

Saziņa ar iestādi un tās filiālēm

Saziņu ar iestādi un tās filiālēm organizē saskaņā ar piederības dalībvalsts kompetentās iestādes un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļu uzraudzības pienākumiem, kā noteikts Direktīvas 2013/36/ES V sadaļas 4. nodaļā un VII sadaļā.

2. iedaļa

Uzraudzības darbību plānošana un koordinēšana parastās situācijās

30. pants

Informācijas apmaiņa starp piederības dalībvalsts kompetento iestādi un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem

1. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi apmainās ar visu informāciju, kas nepieciešama, lai sekmētu sadarbību atbilstoši Direktīvas 2013/36/ES 50. pantam un 51. panta 2. punktam.

2. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi apmainās ar visu informāciju, kas nepieciešama, lai sekmētu Direktīvas 2014/59/ES 6., 7. un 8. pantā minēto sadarbību.

3. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi apmainās ar informāciju, kas minēta Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 524/2014 (16) 6. un 15. pantā.

4. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi apmainās ar 1.–3. punktā minēto informāciju neatkarīgi no tā, vai tā ir saņemta no iestādes, kompetentās iestādes, uzraudzības iestādes vai no jebkura cita avota. Šī informācija ir pietiekami atbilstoša un pareiza un tiek sniegta savlaicīgi.

31. pants

Informācijas apmaiņa starp piederības dalībvalsts kompetento iestādi un uzraudzības iestāžu kolēģijas novērotājiem

1. Ja 32. pantā minētā informācija ir būtiska novērotāju uzdevumu veikšanai, kā noteikts uzraudzības iestāžu kolēģijas rakstiskajos koordinēšanas un sadarbības plānos, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo šo informāciju attiecīgajiem novērotājiem.

2. Piederības dalībvalsts noregulējuma iestāde un piederības dalībvalsts kompetentā iestāde apmainās ar visu informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka uzraudzības iestāžu kolēģija un noregulējuma kolēģija izpilda savu lomu saskaņā ar attiecīgi Direktīvas 2013/36/ES 51. panta 3. punktā un Direktīvas 2014/59/ES 88. pantā noteikto.

3. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde sniedz piederības dalībvalsts noregulējuma iestādei šādu informāciju:

a)	saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu pieprasītais pašu kapitāls un jebkādas norādes par papildu pašu kapitālu, kas paziņotas iestādēm saskaņā ar minētās direktīvas 104.b pantu;

b)	Direktīvas 2014/59/ES 12., 13., 16., 18., 25., 30., 45.h, 91. un 92. panta vajadzībām būtiskā informācija;

c)	šīs regulas 32. panta 3. punktā minētā informācija.

32. pants

Informācijas apmaiņa par uzraudzības pārbaudes un novērtējuma rezultātiem un informācijas apmaiņa par agrīnā brīdinājuma pazīmēm, iespējamiem riskiem un neaizsargātības faktoriem

1. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem paziņo:

a)	informāciju, kas minēta Deleģētās regulas (ES) Nr. 524/2014 3., 4. un 5. pantā, 7.–13. pantā un 17. pantā;

b)	mātes iestādes sviras rādītāja vērtību, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. pantā;

c)	pieprasīto pašu kapitālu, kas minēts Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un jebkādas norādes par papildu pašu kapitālu saskaņā ar minētās direktīvas 104.b pantu pēc uzraudzības pārbaudes un novērtējuma, kas veikts saskaņā ar minētās direktīvas 97. pantu.

2. Lai apzinātu iestādes un tās nozīmīgo filiāļu riskus un neaizsargātības faktorus, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi apmainās ar kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju par:

a)	makroekonomisko vidi, kurā darbojas iestādes un to nozīmīgas filiāles;

b)	nelabvēlīgām norisēm tirgos, kas var apdraudēt tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti tajās dalībvalstīs, kurās ir iedibināta iestāde vai tās nozīmīgas filiāles, un kas var nelabvēlīgi ietekmēt iestādi un tās nozīmīgās filiāles.

3. Ja iestāde pārkāpj vai – cita starpā finanšu stāvokļa straujas pasliktināšanās dēļ – tuvākajā nākotnē, iespējams, pārkāps Regulas (ES) Nr. 575/2013 vai Direktīvas 2013/36/ES prasības, kā minēts Direktīvas 2014/59/ES 27. panta 1. punktā, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde sniedz iestāžu kolēģijas locekļiem šādu informāciju:

a)	vai ir izpildīti nosacījumi agrīnas intervences pasākumu piemērošanai;

b)	vai tiek veikti vai plānoti agrīnas intervences pasākumi saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 27. un 30. pantu;

c)	norāde par šo agrīnas intervences pasākumu iespējamām sekām.

33. pants

Informācijas apmaiņa atveseļošanas plāna novērtēšanai

1. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 6. panta 2. punktu apspriežas ar uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem par atveseļošanas plānu, ja tas attiecas uz attiecīgo nozīmīgo filiāli.

2. Piemērojot 1. punktu, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2025/790 20. pantu nosūta iestādes atveseļošanas plānu uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem.

3. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde informē visus uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļus par 1. punktā minētās apspriešanās rezultātu.

34. pants

Pārbaudes programma

1. Direktīvas 2013/36/ES 99. pantā minētās uzraudzības iestāžu kolēģijas uzraudzības pārbaudes programmas pieņemšanas nolūkā piederības dalībvalsts kompetentā iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi nosaka veicamās uzraudzības darbības.

2. Uzraudzības iestāžu kolēģijas pārbaudes programmā ietver vismaz šādus elementus:

a)	kopīgā darba jomas, kas apzinātas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 97. pantu veiktās uzraudzības pārbaudes un novērtējuma rezultātā vai jebkuru citu uzraudzības iestāžu kolēģijas veikto darbību rezultātā;

b)	uzraudzības iestāžu kolēģijas darba prioritārās jomas un tās plānotās uzraudzības darbības, tostarp plānotās pārbaudes uz vietas un nozīmīgu filiāļu inspekcijas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 52. panta 3. punktu;

c)	uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi, kas ir atbildīgi par plānotajām uzraudzības darbībām;

d)	attiecīgā gadījumā – uzdevumu un pienākumu sadalījums attiecībā uz uzdevumu uzticēšanu un pienākumu deleģēšanu;

e)	attiecīgā gadījumā – uzraudzības iestāžu kolēģijas novērotāji, ja šie novērotāji ir iesaistīti kādā uzraudzības darbībā;

f)	katras plānotās uzraudzības darbības paredzamie grafiki – gan attiecībā uz laiku to sākšanai, gan uz ilgumu.

3. Izstrādājot un atjauninot uzraudzības iestāžu kolēģijas pārbaudes programmu, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi apmainās ar viedokļiem par iespējamu uzdevumu uzticēšanu un pienākumu deleģēšanu. Pamatojoties uz to, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi apsver iespēju brīvprātīgi noslēgt vienošanos par uzdevumu uzticēšanu, tostarp attiecīgā gadījumā par jebkādu iespējamu pienākumu deleģēšanu, saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 116. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ar nosacījumu, ka šādas uzdevumu uzticēšanas vai pienākumu deleģēšanas rezultātā grupas uzraudzība kļūs efektīvāka un lietderīgāka, jo īpaši novēršot uzraudzības prasību, tostarp prasību attiecībā uz informācijas pieprasījumiem, nevajadzīgu dublēšanos.

4. Par vienošanos attiecībā uz uzdevumu uzticēšanu un pienākumu deleģēšanu piederības dalībvalsts kompetentās iestādes paziņo attiecīgajai finanšu iestādei, un kompetentā iestāde, kura deleģē savas pilnvaras, par to paziņo attiecīgajai filiālei.

35. pants

Notikums ar būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz iestādes vai tās nozīmīgu filiāļu riska profilu

1. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde un attiecīgie uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi apmainās ar kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par jebkuru notikumu ar būtisku nelabvēlīgu ietekmi iestādē vai tās nozīmīgās filiālēs, kurš varētu nopietni ietekmēt iestādi, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 117. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2. Attiecībā uz šādu notikumu ar būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz iestādes vai tās nozīmīgo filiāļu, kuras ir iedibinātas kādā dalībvalstī, riska profilu, kompetentās iestādes novērtē ietekmi uz iestādi un tās nozīmīgajām filiālēm un nosaka:

a)	notikuma būtību un nopietnību;

b)	notikuma ietekmi vai iespējamo ietekmi uz iestādes vai tās nozīmīgu filiāļu pieejamo pašu kapitālu un likviditātes līmeni un to, vai iestāde turpina atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 vai Direktīvas 2013/36/ES prasībām nelabvēlīgos makroekonomiskos, mikroekonomiskos un ģeopolitiskos apstākļos;

c)	iestādes un tās nozīmīgo filiāļu spēju darboties nopietnu darbības traucējumu gadījumā;

d)	pārrobežu kaitīgas ietekmes izplatīšanās risku un iespējamo sistēmisko ietekmi.

3. Saņēmusi no jebkura uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļa vai novērotāja brīdinājumu par notikumu ar būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz riska profilu vai konstatējusi šādu notikumu, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde informē uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļus, kas uzrauga nozīmīgas filiāles, kuras skar vai varētu skart minētais notikums, un EBI. Novērotājus, jo īpaši piederības dalībvalsts noregulējuma iestādi, informē, ja informācija ir būtiska to uzdevumu veikšanai.

4. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi, kas uzrauga nozīmīgas filiāles, kuras skar vai varētu skart notikums ar būtisku nelabvēlīgu ietekmi, pārrauga situāciju un attiecīgā gadījumā atjaunina 1. punktā minēto informāciju, tiklīdz ir pieejama būtiska jauna informācija.

5. Pamatojoties uz 2. punktā minētā notikuma ar būtisku nelabvēlīgu ietekmi novērtējuma rezultātiem un paredzamo minētā notikuma attīstību, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde un attiecīgie uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi var koordinēt koordinētas uzraudzības reakcijas izstrādi.

3. iedaļa

Uzraudzības darbību plānošana un koordinēšana, sagatavojoties ārkārtas situācijām un to laikā, un nobeiguma noteikumi

36. pants

Kolēģijas regulējums rīcībai ārkārtas situācijās

1. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi izveido kolēģijas regulējumu rīcībai sagaidāmu iespējamo ārkārtas situāciju gadījumos saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 112. panta 1. punkta c) apakšpunktu (“kolēģijas regulējums rīcībai ārkārtas situācijās”).

2. Kolēģijas regulējums rīcībai ārkārtas situācijās ietver šādus elementus:

a)	konkrētās kolēģijas procedūras, kuras piemēro, ja rodas ārkārtas situācija, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 114. panta 1. punktā;

b)	obligāto informāciju, ar kuru apmainās, ja rodas ārkārtas situācija, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 114. panta 1. punktā.

3. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā obligātā informācija ietver šos elementus:

a)	izklāstu par ārkārtas situāciju, tostarp par ārkārtas situācijas iemesliem, un paredzamo ārkārtas situācijas ietekmi uz iestādi, tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti;

b)	paskaidrojumu par pasākumiem un darbībām, ko ir veikušas vai plāno veikt piederības dalībvalsts kompetentās iestādes vai jebkurš uzraudzības iestāžu kolēģijas loceklis, vai pati iestāde, reaģējot uz ārkārtas situāciju;

c)	jaunāko pieejamo kvantitatīvo informāciju par likviditāti un iestādes kapitāla pozīciju.

37. pants

Informācijas apmaiņa ārkārtas situācijas laikā

1. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi apmainās ar visu informāciju, kas nepieciešama, lai sekmētu Direktīvas 2013/36/ES 114. panta 1. punktā minēto uzdevumu izpildi, ievērojot konfidencialitātes prasības, kas noteiktas minētās direktīvas VII sadaļas 1. nodaļas II iedaļā un attiecīgā gadījumā – Direktīvas 2014/65/ES 76. un 81. pantā.

2. Saņēmusi no jebkura kolēģijas locekļa vai novērotāja brīdinājumu par ārkārtas situāciju vai konstatējusi ārkārtas situāciju, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, ievērojot 36. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās procedūras, paziņo EBI un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem, kas uzrauga nozīmīgas filiāles, kuras skar vai varētu skart ārkārtas situācija, 36. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju.

3. Atkarībā no ārkārtas situācijas rakstura, nopietnības, iespējamās sistēmiskās ietekmes vai citas ietekmes un tās izplatīšanās iespējamības uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi, kas uzrauga nozīmīgas filiāles, kuras skar vai varētu skart ārkārtas situācija, un piederības dalībvalsts kompetentā iestāde var apmainīties ar papildu informāciju.

4. Ja 2. un 3. punktā minētā informācija ir būtiska novērotāju un jo īpaši piederības dalībvalsts noregulējuma iestādes uzdevumu veikšanai, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde šo informāciju paziņo attiecīgajiem novērotājiem.

5. Reaģējot uz ārkārtas situāciju, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2025/790 27. pantā, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde bez liekas kavēšanās iesaista piederības dalībvalsts noregulējuma iestādi un nodod informāciju par tās sniegto ieguldījumu uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem.

38. pants

Ārkārtas situācijas uzraudzības novērtējuma koordinēšana

1. Ja rodas ārkārtas situācija, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde sadarbībā ar uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem koordinē un sagatavo ārkārtas situācijas novērtējumu (“koordinēts uzraudzības novērtējums”) saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 112. panta 3. punktu.

2. Koordinētais ārkārtas situācijas uzraudzības novērtējums attiecas uz:

a)	ārkārtas situācijas raksturu un nopietnību;

b)	ārkārtas situācijas ietekmi vai iespējamo ietekmi uz iestādi un jebkuru tās filiāli, kuru tā skar vai varētu skart;

c)	pārrobežu kaitīgās ietekmes izplatīšanās risku.

3. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde 2. punkta c) apakšpunkta vajadzībām ņem vērā iespējamo sistēmisko ietekmi jebkurā no dalībvalstīm, kurā ir iedibinātas nozīmīgas filiāles.

39. pants

Uzraudzības reakcijas uz ārkārtas situāciju koordinēšana

1. Ja rodas ārkārtas situācija, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde sadarbībā ar uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem koordinē uzraudzības reakcijas uz ārkārtas situāciju (“koordinēta uzraudzības reakcija”) izstrādi saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 112. panta 3. punktu.

2. Koordinētās uzraudzības reakcijas pamatā ir 38. pantā minētais koordinētais uzraudzības novērtējums, un tajā precizē nepieciešamās uzraudzības darbības, to tvērumu un to īstenošanas grafiku.

3. Koordinēto uzraudzības reakciju izstrādā piederības dalībvalsts kompetentā iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi, kas uzrauga nozīmīgas filiāles, kuras skar vai varētu skart ārkārtas situācija. Koordinētajā uzraudzības reakcijā ņem vērā noregulējuma kolēģijas ieguldījumu, kas attiecas uz iestādes ārkārtas situācijas pārvaldību un ko sniegusi piederības dalībvalsts noregulējuma iestāde.

40. pants

Koordinētās uzraudzības reakcijas uz ārkārtas situāciju īstenošanas pārraudzība

1. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi, kas uzrauga nozīmīgas filiāles, kuras skar vai varētu skart ārkārtas situācija, pārrauga un apmainās ar informāciju par 39. pantā minētās koordinētās uzraudzības reakcijas īstenošanu.

2. Šā panta 1. punktā minētā informācija ietver atjauninātu informāciju par apstiprināto darbību īstenošanu saskaņā ar paredzēto laika grafiku, kā minēts 39. panta 2. punktā, kā arī par nepieciešamību atjaunināt un pielāgot šīs darbības.

41. pants

Ārējās saziņas koordinēšana ārkārtas situācijā

Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde un uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi, kas uzrauga nozīmīgas filiāles, kuras skar vai varētu skart ārkārtas situācija, pēc iespējas koordinē savu ārējo saziņu, ņemot vērā 24. panta 2. punktā norādītos elementus.

42. pants

Atcelšana

Deleģēto regulu (ES) 2016/98 atceļ.

Atsauces uz atcelto deleģēto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

43. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2025. gada 23. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2013/36/oj.

(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/98 (2015. gada 16. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē uzraudzības iestāžu kolēģiju darbības vispārējos nosacījumus (OV L 21, 28.1.2016., 2. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2016/98/oj).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/1093/oj).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/575/oj).

(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/99 (2015. gada 16. oktobris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz uzraudzības iestāžu kolēģiju operatīvās darbības noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (OV L 21, 28.1.2016., 21. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2016/99/oj).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/59/oj).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (OV L 150, 9.6.2023., 40. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/1114/oj).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2015/849/oj).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (OV L 314, 5.12.2019., 64. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2019/2034/oj).

(10) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/790 (2025. gada 23. aprīlis), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES piemērošanai attiecībā uz uzraudzības iestāžu kolēģiju operatīvo darbību (OV L, 2025/790, 8.8.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/790/oj).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2002/87/oj).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/65/oj).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/49/oj).

(14) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/100 (2015. gada 16. oktobris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus, kuros precizē kopīga lēmuma pieņemšanas procedūru attiecībā uz pieteikumiem noteiktu prudenciālu atļauju saņemšanai atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 575/2013 (OV L 21, 28.1.2016., 45. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2016/100/oj).

(15) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/3117 (2024. gada 29. novembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 piemērošanai attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/451 (OV L, 2024/3117, 27.12.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/3117/oj).

(16) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 524/2014 (2014. gada 12. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē informāciju, kuru piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes sniedz cita citai (OV L 148, 20.5.2014., 6. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2014/524/oj).

Šī deleģētā regula	Deleģētā regula (ES) 2016/98
—	1. pants
1. pants (jauns)	—
2. pants	2. pants
3. pants	3. pants
4. pants	4. pants
5. pants	5. pants
6. pants	6. pants
7. pants	7. pants
8. pants	8. pants
9. pants	9. pants
10. pants	10. pants
11. pants	11. pants
12. pants	12. pants
13. pants	13. pants
14. pants	14. pants
15. pants	15. pants
16. pants	16. pants
17. pants	—
18. pants	—
19. pants	17. pants
20. pants	18. pants
21. pants	19. pants
22. pants	20. pants
23. pants	21. pants
24. pants	22. pants
25. pants	23. pants
26. pants	24. pants
27. pants	25. pants
28. pants	26. pants
29. pants	27. pants
30. pants	28. pants
31. pants	29. pants
32. pants	—
33. pants	30. pants
34. pants	31. pants
35. pants	—
36. pants	32. pants
37. pants	33. pants
38. pants	34. pants
39. pants	35. pants
40. pants	36. pants
41. pants	37. pants
42. pants	—
43. pants	38. pants