PIELIKUMS

PROJEKTA DOKUMENTS

Rīcība Konvencijas par kājnieku mīnu aizliegumu un tās Sīemrīebas–Ankoras rīcības plāna 2025.–2029. gadam īstenošanas atbalstam

1.   Mērķis

Sekmēt cilvēku drošību, veicinot Konvencijas par kājnieku mīnu izmantošanas, uzglabāšanas, ražošanas un nodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu (“Konvencija par kājnieku mīnu aizliegumu” jeb “Konvencija”) normu akceptēšanu, valsts līdzatbildību un Konvencijas īstenošanu.

Eiropas Savienības (ES) atbalstītais projekts veicinātu Konvencijas pušu centienus īstenot gan Konvencijas tekstu, gan Sīemrīebas–Ankoras rīcības plāna (SRAAP) 2025.–2029. gadam dažādos aspektus.

Ierosinātā projekta pamatā būtu darbs, kas veikts saskaņā ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/257, kurš savukārt balstās uz panākumiem un pieredzi, kas gūti, īstenojot Padomes Lēmumus (KĀDP) 2017/1428 un 2012/700/KĀDP un Vienoto rīcību 2008/487/KĀDP, kuri visi ir Konvencijas Īstenošanas atbalsta vienības (ĪAG) īstenoti projekti.

Ierosinātais projekts veicinātu ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 1325 minētās programmas sieviešu, miera un drošības jomā turpmāku īstenošanu.

2.   Projekts

2.1.    Plašāk īstenot 5. pantu

2.1.1.   Mērķis

Veicināt valsts līdzatbildību un izpratni par 5. pantā noteiktajiem pienākumiem un to izpildes veidiem, tostarp, veicinot sadarbību (starptautisku, reģionālu, trīspusēju, dienvidu–dienvidu) saskaņā ar 6. pantu un apzinoties, ka nepieciešama pārredzamība un informācijas apmaiņa saskaņā ar 7. pantu, tostarp, piemērojot attiecīgu paraugpraksi un darbības, kas noteiktas Sīemrīebas–Ankoras rīcības plānā 2025.–2029. gadam.

2.1.2.   Rezultāti

—

Attiecībā uz 5. pantu attiecīgās iestādes: — iegūst labāku izpratni par to, kā Konvencijas ietvaros novērst improvizētu kājnieku mīnu radītu piesārņojumu, ietverot ziņošanu, izglītošanu par mīnu risku un tā mazināšanu, kā arī apsekošanu un atmīnēšanu, — uzlabo zināšanas par nepieciešamību ievērojamu laiku pirms pabeigšanas nodrošināt stabilas spējas jauna/atlikušā piesārņojuma novēršanai, — uzlabo iespējas apgūt kontekstam atbilstošu izglītošanu par risku, — iegūst plašākas zināšanas par to, cik svarīgi ir izpētīt ilgtspējīgas inovatīvas tehnoloģijas un metodes apsekošanai un atmīnēšanai, — apgūst/uzlabo paraugprakses un citu attiecīgo Sīemrīebas–Ankoras rīcības plāna 2025.–2029. gadam darbību īstenošanu.

—

Attiecībā uz 6. pantu attiecīgās iestādes: — veicina partnerības, lai pabeigtu un/vai izveidotu valstu pretmīnu pasākumu platformas, — pastiprina apspriešanos ar ieinteresētajām personām, tostarp pilsonisko sabiedrību, — uzlabo dzimumu līdztiesības aspekta un mīnu skarto kopienu dažādo vajadzību, kā arī vidisko apsvērumu iekļaušanu, — palielina saņēmējkopienu spējas un jēgpilnu līdzdalību.

—	Attiecībā uz 7. pantu attiecīgās iestādes: — palielina pārredzamību, savlaicīgi iesniedzot kvalitatīvus ziņojumus, — uzlabo informācijas apmaiņu ar ieinteresētajām personām, izmantojot diskusijas valsts un/vai reģionālos dialogos.

2.1.3.   Atbalsta saņēmēji

—	Vairāk nekā 30 Konvencijas puses, kuras pašlaik īsteno 5. panta pienākumus (1), vai puses, kuras šos pienākumus nesen ir izpildījušas vai drīz izpildīs vai kurās ir konstatēts jauns vai iepriekš neapzināts piesārņojums, tostarp improvizētu kājnieku mīnu radīts.

—	Sievietes, meitenes, zēni un vīrieši, kuru dzīves skar kājnieku mīnu, tostarp improvizētu mīnu, klātbūtne vai domājama klātbūtne mīnu skartajās Konvencijas pusēs.

2.1.4.   Aktivitātes

Saņēmējas Konvencijas puses var vai nu izteikt ieinteresētību organizēt valsts vai reģionālas aktivitātes, vai tikt ieceltas par to organizētājiem. Jebkurā gadījumā šajā procesā ieguldījumu varētu sniegt Komiteja 5. panta īstenošanas jautājumos. Dialogus organizētu un kopīgi veicinātu ĪAG un saņēmēja Konvencijas puse. Konvencijai un projektam raksturīgajā sadarbības garā ar attiecīgajām valstīm, starptautiskām un nevalstiskām organizācijām notiktu apspriešanās un/vai tās tiktu iesaistītas aktivitātēs. Tas attiektos arī uz gadījumiem, kad saņēmējvalsts ir iesaistīta valstu “koalīcijā” vai partnerībā ar Eiropas Savienību vai dalībvalstīm.

Reaģējot uz ieteikumiem, kas izriet no dialogiem, komitejas konstatējumiem un/vai attiecīga Konvencijas pušu lēmuma (piemēram, par pagarināšanas lūgumiem), var tikt veiktas pēcdarbības.

—

Maksimāli četri (4) reģionāli vai valsts dialogi ar ieinteresētajām personām to jautājumu risināšanai, kas saistīti vai nu ar 5. pantu / cilvēku drošību, tostarp improvizētu kājnieku mīnu izmantošanu un to humanitārajām sekām, vai arī lai atbalstītu valstis, kurām tuvojas atmīnēšanas termiņi un kurām nepieciešams atbalsts vai kuras vēlas uzlabot dialogu ar ieinteresētajām personām.

—	Maksimāli četras (4) atbalsta pēcdarbības/pēcaktivitātes.

Pēcdarbības var veikt, reaģējot uz ieteikumiem, kas izriet no dialogiem, komitejas konstatējumiem un/vai attiecīgiem Konvencijas pušu lēmumiem, vai lai labāk pieskaņotos pretmīnu standartiem vai SRAAP.

2.2.    Plašāk īstenot tiesībās balstītu pieeju “palīdzībai cietušajiem” (6. panta 3. punkts)

2.2.1.   Mērķis

Veicināt valsts līdzatbildību, izpratni par 6. panta 3. punktā noteiktajiem pienākumiem un to īstenošanu, kā arī ciešāku sadarbību un palīdzības sniegšanu (6. pants), paturot prātā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ņemot vērā pārredzamību un informācijas apmaiņu saskaņā ar 7. pantu, tostarp, piemērojot attiecīgu paraugpraksi un darbības, kas paredzētas Sīemrīebas–Ankoras rīcības plānā 2025.–2029. gadam.

2.2.2.   Rezultāti

—

Attiecībā uz 6. panta 3. punktu attiecīgās iestādes: — izstrādā vai uzlabo plānus, kas attiecas uz palīdzību cietušajiem/personām ar invaliditāti, nosakot konkrētus, izmērāmus un reālistiskus mērķus ar noteiktu termiņu, — pastiprina sinerģijas starp valsts centieniem un centieniem, ko īsteno atbilstīgi Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD), kā arī citiem valsts regulējumiem, — uzsver vajadzību pēc rehabilitācijas, psihosociālā vai personu savstarpējā atbalsta un pēc centralizētas datubāzes, — stiprina un turpina attīstīt mīnu incidentos izdzīvojušo un/vai viņus pārstāvošo organizāciju spējas, — apgūst / labāk izprot paraugprakses un citu attiecīgo Sīemrīebas–Ankoras rīcības plāna 2025.–2029. gadam darbību īstenošanu.

—	Attiecībā uz 6. pantu attiecīgās iestādes: — pastiprina partnerības un sadarbību (starptautisku, reģionālu, trīspusēju, dienvidu–dienvidu un/vai ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī starpnozaru), — palielina saņēmējkopienu spējas un jēgpilnu līdzdalību.

—	Attiecībā uz 7. pantu attiecīgās iestādes: — palielina pārredzamību, savlaicīgi iesniedzot kvalitatīvus ziņojumus, — uzlabo informācijas apmaiņu ar ieinteresētajām personām, izmantojot diskusijas valsts un/vai reģionālos dialogos.

2.2.3.   Atbalsta saņēmēji

—	Vairāk nekā 30 Konvencijas puses (2), kuras ir ziņojušas par cietušajiem no mīnām savā jurisdikcijā vai kontrolē esošajā teritorijā, un personu ar invaliditāti tiesību speciālisti, kas darbojas šajās Konvencijas pusēs.

—	Sievietes, meitenes, zēni un vīrieši, kas cietuši no mīnām un citām sprādzienbīstamām kara paliekām, un/vai skartās kopienas.

2.2.4.   Aktivitātes

Saņēmējas Konvencijas puses var vai nu izteikt ieinteresētību organizēt valsts vai reģionālas aktivitātes, vai tikt ieceltas par to organizētājiem. Jebkurā gadījumā šajā procesā ieguldījumu varētu sniegt Palīdzības sniegšanas cietušajiem komiteja. Dialogus organizētu un kopīgi veicinātu ĪAG un saņēmējvalsts. Konvencijai un projektam raksturīgajā sadarbības garā ar attiecīgajām valstīm, starptautiskām un nevalstiskām organizācijām notiktu apspriešanās, un/vai tās tiktu iesaistītas aktivitātēs. Tas attiektos arī uz gadījumiem, kad saņēmējvalsts ir iesaistīta valstu “koalīcijā” vai partnerībā ar Eiropas Savienību vai dalībvalstīm.

—	Viena (1) globāla konference – ceturtā šāda unikāla konference Konvencijas kopienas un ārpus tās esošo interesēs. Maksimāli trīs (3) valsts vai reģionāli dialogi ar ieinteresētajām personām.

—	Maksimāli divas (2) sanāksmes, kurās piedalās eksperti jautājumos par palīdzību cietušajiem.

—	Maksimāli trīs (3) atbalsta pēcdarbības/pēcaktivitātes.

Pēcdarbības var veikt, reaģējot uz ieteikumiem, kas izriet no dialogiem, komitejas konstatējumiem un/vai attiecīga Konvencijas pušu lēmuma, vai lai centienus sniegt palīdzību cietušajiem labāk saskaņotu ar centieniem, ko īsteno, lai izpildītu CRPD pienākumus.

2.3.    Sekmēt Konvencijas un tās normu popularizēšanu un ievērošanu

2.3.1.   Mērķis

Augstā un tehniskā līmenī valstīs, kas nav Konvencijas puses, veicināt pievienošanos Konvencijai un izpratni par to un tās normām.

2.3.2.   Rezultāti

—	Valstīs, kas nav Konvencijas puses, augsta līmeņa diplomātu un/vai amatpersonu pastiprināta informētība par Konvenciju un tās normām.

—	Labāka tehnokrātu izpratne par pievienošanās nolūkā pieejamo atbalstu.

—	Valstu, kas nav Konvencijas puses, ieguvumi, vai nu pamatojoties uz moratoriju, vai ANO Ģenerālās asamblejas balsošanas iznākuma rezultātā.

—	Valstis, kas nav Konvencijas puses, veido labāku/jaunu iesaisti ar Konvenciju.

—	Konvencijas ieinteresēto personu atjaunota apņemšanās attiecībā uz vispārēju piemērošanu saskaņā ar SRAAP.

2.3.3.   Atbalsta saņēmēji un mērķi

—	Vairāk nekā 30 valstis, kas vēl nav ratificējušas, apstiprinājušas, pieņēmušas Konvenciju vai pievienojušās tai.

—	Konvencijas puses un starptautiskas un nevalstiskas organizācijas, kas ir iesaistītas centienos veicināt Konvencijas vispārēju piemērošanu.

—	Sievietes, meitenes, zēni un vīrieši valstīs, kurās ir noteikts kājnieku mīnu aizliegums.

2.3.4.   Aktivitātes

Šajā nolūkā un balstoties uz Konvencijas priekšsēdētāja un attiecīgā gadījumā neformālas universalizācijas grupas ieguldījumu, projekts atbalstītu augsta līmenī īstenotus un tehniskus vispārējās piemērošanas centienus. Konvencijai un projektam raksturīgajā sadarbības garā ar attiecīgajām valstīm un starptautiskām organizācijām notiktu apspriešanās, un/vai tās tiktu iesaistītas aktivitātēs. Tas attiektos arī uz gadījumiem, kad saņēmējvalsts ir iesaistīta valstu “koalīcijā” vai partnerībā ar Eiropas Savienību vai dalībvalstīm.

Aktivitātes ietvertu:

—

maksimāli divas (2) augsta līmeņa misijas, kurās iesaistīti Konvencijas īpašie sūtņi un/vai priekšsēdētājs, vai citas valsts amatpersonas, kas spēj augstā līmenī veidot iesaisti valstīs, kas nav Konvencijas puses, vai attiecīgā gadījumā vēstnieku līmeņa sanāksmēs Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) galvenajā mītnē vai reģionālajās mītnēs vai Konvencijas pusē; vai

—	maksimāli divas (2) valsts vai reģionālas diplomātiskās vai tehniskās sanāksmes ar valstīm, kas nav Konvencijas puses; vai

—	augsta līmeņa sanāksmi apvienojumā ar tehnisku sanāksmi.

Reaģējot uz ieteikumiem, kas izriet no vispārējās piemērošanas misijām, priekšsēdētāja konstatējumiem, neformālas(-u) un/vai valstu grupas(-u) stratēģijām un/vai attiecīga Konvencijas pušu lēmuma, var veikt pēcdarbības, tostarp sponsorēt attiecīgu mērķvalstu amatpersonu dalību Konvencijas sanāksmēs.

2.4.    Ievērot 3. pantu, tostarp, veicinot sadarbību un palīdzības sniegšanu

2.4.1.   Mērķis

Sekmēt 3., 7. un 8. panta īstenošanu (ievērošana), veicinot to, ka saglabātās kājnieku mīnas izmanto, kā paredzēts, tās iznīcina vai apsver minēto mīnu alternatīvas saskaņā ar Sīemrīebas–Ankoras rīcības plānu 2025.–2029. gadam.

2.4.2.   Rezultāti

Konvencijas puses:

—	pastiprina ievērošanu, pamatojoties uz labāku izpratni par 3. pantā noteiktajiem pienākumiem,

—	nodrošina lielāku pārredzamību un ziņošanu, izmantojot gada ziņojumus un pārskatus,

—	samazina intervences rezultātā saglabāto mīnu skaitu,

—	atjauno sadarbību, lai izpētītu kaujas kājnieku mīnu alternatīvas vai iznīcinātu saglabātās mīnas.

2.4.3.   Atbalsta saņēmēji

—	Vairāk nekā 60 Konvencijas puses, uz kurām attiecas 3. pantā noteiktās saistības, un par minētajām mīnām atbildīgais personāls.

—	Konvencijas puses, kas šajā sakarā vēlas nodrošināt sadarbību un palīdzības sniegšanu.

—	Sievietes, meitenes, zēni un vīrieši valstīs, kurās tiek iznīcinātas saglabātās mīnas.

2.4.4.   Aktivitātes

Saņēmējas Konvencijas puses var vai nu izteikt ieinteresētību organizēt aktivitātes, vai tikt ieceltas par to organizētājiem, vai piedalīties tajās. Jebkurā gadījumā šajā procesā ieguldījumu varētu sniegt Konvencijas priekšsēdētājs un Sadarbībā balstītas pienākumu izpildes komiteja.

Aktivitātes organizētu un kopīgi veicinātu ĪAG un saņēmējvalsts vai rīkotājvalsts. Konvencijai un projektam raksturīgajā sadarbības garā ar attiecīgajām valstīm, starptautiskām un nevalstiskām organizācijām notiktu apspriešanās, un/vai tās tiktu iesaistītas aktivitātēs. Tas attiektos arī uz gadījumiem, kad saņēmējvalsts ir iesaistīta valstu “koalīcijā” vai partnerībā ar Eiropas Savienību vai dalībvalstīm.

Aktivitātes ietvertu:

—	maksimāli vienu (1) reģionālu, valsts, tiešsaistes tehnisko darbsemināru vai valsts atbalstu,

—	maksimāli vienu (1) pēcdarbību, tostarp attiecīgo mērķvalstu amatpersonu sponsorēšanu dalībai Konvencijas sanāksmēs vai atbalstu citām Konvencijas pusēm turpmākai paņēmienu izpētei, vai ekspertu sponsorēšanu minēto valstu apmeklēšanai.

Pēcdarbību var veikt, reaģējot uz ieteikumiem, kas izriet no darbsemināra secinājumiem, priekšsēdētāja konstatējumiem un/vai attiecīga Konvencijas pušu lēmuma.

2.5.    Veicināt valsts tiesību aktu īstenošanu atbilstīgi 9. pantam

2.5.1.   Mērķis

Veicināt 9. panta ievērošanu, sekmējot informācijas apmaiņu un atbalsta sniegšanu saistībā ar valsts tiesību aktiem, kas aizliedz jebkurai personai vai Konvencijas puses jurisdikcijā vai kontrolē esošā teritorijā veikt darbības, kuras Konvencijas puse nedrīkst veikt. Palīdzēt Konvencijas pusēm īstenot 9. pantā noteiktās saistības un atbilstīgi 7. pantam ziņot par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar Sīemrīebas–Ankoras rīcības plānu 2025.–2029. gadam.

2.5.2.   Rezultāti

—	Konvencijas puses, kurās nav noteikti valsts īstenošanas pasākumi vai kuras nav paziņojušas, vai uzskata, ka spēkā esošie tiesību akti ir pietiekami, uzlabo 9. pantā noteikto pienākumu izpildi.

—	Konvencijas puses nodrošina lielāku pārredzamību un ziņošanu, izmantojot gada ziņojumus un pārskatus.

—	Atjaunota sadarbība starp Konvencijas pusēm vai ar organizācijām nolūkā izpētīt, kā norit pienākumu izpilde.

2.5.3.   Atbalsta saņēmēji

—	Vairāk nekā 40 Konvencijas puses, kuras vēl nav izpildījušas 9. pantā noteiktos pienākumus (3), un par minētajiem tiesību aktiem atbildīgais personāls.

—	Konvencijas puses, kas šajā sakarā vēlas nodrošināt sadarbību un palīdzības sniegšanu.

—	Sievietes, meitenes, zēni un vīrieši valstīs, kurās spēkā esošie tiesību akti ir pietiekami.

2.5.4.   Aktivitātes

Saņēmējas Konvencijas puses var vai nu izteikt ieinteresētību organizēt valsts līmeņa darbsemināru, vai tikt ieceltas par tā organizētājiem. Jebkurā gadījumā šajā procesā ieguldījumu sniegs Konvencijas priekšsēdētāja un Sadarbībā balstītas pienākumu izpildes komitejas. Aktivitātes organizētu un kopīgi veicinātu ĪAG un saņēmējvalsts vai rīkotājvalsts. Konvencijai un projektam raksturīgajā sadarbības garā ar attiecīgajām valstīm, starptautiskām un nevalstiskām organizācijām (piemēram, Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju) notiktu apspriešanās, un/vai tās tiktu iesaistītas aktivitātēs.

Aktivitātes ietvertu:

—	maksimāli vienu (1) reģionālu, valsts vai tiešsaistes tehnisko darbsemināru,

—	maksimāli vienu (1) atbalsta pēcdarbību.

Pēcdarbību var veikt, reaģējot uz ieteikumiem, kas izriet no darbsemināra secinājumiem, priekšsēdētāja konstatējumiem un/vai attiecīga Konvencijas pušu lēmuma, tostarp var sponsorēt attiecīgas mērķvalstu amatpersonas dalībai Konvencijas sanāksmēs un iesaistei diskusijās par jautājumiem, kas saistīti ar 9. pantu, vai atbalstīt starptautiskus ekspertus minēto valstu apmeklēšanai.

2.6.    Demonstrēt Savienības un dalībvalstu apņemšanos ievērot Konvenciju

2.6.1.   Mērķis

Popularizēt Konvenciju un uzsvērt Eiropas Savienības un tās dalībvalstu ieguldījumu tās īstenošanā.

2.6.2.   Rezultāti

—	Konvencijas un pretmīnu rīcības kopiena iegūst lielāku izpratni par Eiropas Savienības un tās dalībvalstu lomu.

—	Sabiedrība ir vairāk informēta par Konvenciju.

2.6.3.   Atbalsta saņēmēji un mērķi

—	Vairāk nekā 190 ANO dalībvalstis, tostarp 164 Konvencijas puses.

—	Eiropas Savienības delegācijas un struktūras, valstis, starptautiskas un nevalstiskas organizācijas un sabiedrība vietās, kur notiek aktivitātes.

2.6.4.   Aktivitātes

Saskaņā ar iepriekšējiem ES projektiem ĪAG uzņemtos Konvencijas kopienā, saņēmējvalstīs un mērķvalstīs uzsvērt Savienības un dalībvalstu lomu. Šajā nolūkā un saskaņā ar komunikācijas un pamanāmības plānu ĪAG rīkotu šādas aktivitātes:

—	maksimāli divas (2) plašas ievērības vai popularizēšanas aktivitātes; un

—	maksimāli četrus (4) brīfingus, piemēram, par projekta sākumu un/vai noslēgumu, kā arī ikgadējus brīfingus īstenošanas gaitā.

---

(1)  Afganistāna, Angola, Argentīna, Bosnija un Hercegovina, Burkinafaso, Čada, Dienvidsudāna, Ekvadora, Eritreja, Etiopija, Gvineja-Bisava, Horvātija, Irāka, Jemena, Kambodža, Kipra, Kolumbija, Kongo Demokrātiskā Republika, Mali, Mauritānija, Nigēra, Nigērija, Omāna, Palestīnas valsts, Peru, Senegāla, Serbija, Somālija, Sudāna, Šrilanka, Tadžikistāna, Taizeme, Turcija, Ukraina un Zimbabve.

(2)  Afganistāna, Albānija, Alžīrija, Angola, Bosnija un Hercegovina, Burundi, Čada, Čīle, Dienvidsudāna, Eritreja, Etiopija, Gvineja-Bisava, Horvātija, Irāka, Jemena, Jordānija, Kambodža, Kolumbija, Kongo Demokrātiskā Republika, Mauritānija, Mozambika, Nikaragva, Nigēra, Nigērija, Palestīnas valsts, Peru, Salvadora, Senegāla, Serbija, Somālija, Sudāna, Šrilanka, Tadžikistāna, Taizeme, Turcija, Uganda, Ukraina un Zimbabve.

(3)  Antigva un Barbuda, Bahamu Salas, Bangladeša, Barbadosa, Benina, Bolīvija, Botsvāna, Bruneja Darusalama, Dienvidsudāna, Dominikānas Republika, Ekvadora, Ekvatoriālā Gvineja, Gabona, Gambija, Gana, Grenāda, Gvineja, Haiti, Jamaika, Kaboverde, Kamerūna, Komoru Salas, Kongo, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Maldīvija, Nauru, Nigērija, Palau, Ruanda, Sanmarīno, Santomē un Prinsipi, Sentlūsija, Sjerraleone, Svatini, Zālamana Salas, Somālija, Surinama, Togo, Turkmenistāna, Tuvalu, Uganda, Urugvaja un Vanuatu.