a)

dalībvalstu pienākumiem un saistībām īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas uzliktus ieroču embargo;

b)

dalībvalstu pienākumiem saskaņā ar Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, Bioloģisko un toksīnus saturošo ieroču konvenciju un Ķīmisko ieroču konvenciju;

c)

dalībvalstu pienākumiem saskaņā ar Parasto ieroču konvenciju un attiecīgajiem tai pievienotajiem protokoliem;

d)

dalībvalstu pienākumiem saskaņā ar Ieroču tirdzniecības līgumu;

e)

dalībvalstu pienākumiem saskaņā ar Konvenciju par kājnieku mīnu izmantošanas, uzglabāšanas, ražošanas un nodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu (Otavas konvenciju);

f)

dalībvalstu saistībām saskaņā ar Rīcības programmu par kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu visos aspektos;

g)

dalībvalstu saistībām saskaņā ar Globālo satvaru parastās munīcijas pārvaldībai visā dzīves ciklā;

h)

dalībvalstu saistībām sakarā ar Austrālijas grupu, Raķešu tehnoloģiju kontroles režīmu, Zangera komiteju, Kodolmateriālu piegādātāju valstu grupu, Vasenāras vienošanos un Hāgas Rīcības kodeksu pret ballistisko raķešu izplatīšanu.

—

Dalībvalstis novērtē saņēmējvalsts attieksmi pret attiecīgiem principiem, kas paredzēti starptautiskos cilvēktiesību instrumentos, tostarp situāciju cilvēktiesību jomā attiecīgajā valstī, un:

Tādēļ par tehnoloģiju vai ekipējumu, ko var izmantot iekšējām represijām, uzskata arī tādu tehnoloģiju vai ekipējumu, par ko inter alia būs pierādījumi, ka paredzētais īstais lietotājs tādu vai līdzīgu tehnoloģiju vai ekipējumu ir izmantojis iekšējās represijās, vai būs iemesls uzskatīt, ka tehnoloģiju vai ekipējumu neizmantos deklarētais īstais lietotājs vai neizmantos to deklarētajiem mērķiem, bet izmantos iekšējās represijās. Saskaņā ar 1. pantu tehnoloģijas vai ekipējuma būtībai pievērš lielu uzmanību, jo īpaši, ja tas paredzēts iekšējās drošības vajadzībām. Iekšējas represijas inter alia ir spīdzināšana un cita nežēlīga, necilvēcīga un pazemojoša rīcība vai sodīšana, tūlītēja vai patvaļīga nāvessodu izpilde, cilvēku pazušanas gadījumi, patvaļīga aizturēšana un citi nopietni cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumi, kā izklāstīts attiecīgos starptautiskos cilvēktiesību instrumentos, tostarp Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.

—

Dalībvalstis novērtē saņēmējvalsts attieksmi pret attiecīgiem principiem, kas paredzēti starptautiskos cilvēktiesību instrumentos, un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu, un:

a)

vai pastāv bruņots konflikts starp saņēmējvalsti un kādu citu valsti vai arī tāds ir iespējams;

b)

vai pastāv kāda teritoriāla pretenzija, ko saņēmējvalsts pagātnē ir mēģinājusi īstenot ar spēku vai draudējusi to darīt;

c)

iespējamību, ka militārās tehnoloģijas vai ekipējumu varētu izmantot citādiem mērķiem, nevis saņēmējvalsts leģitīmai un likumīgai valsts drošībai un aizsardzībai vai saņēmējvalsts neatņemamo tiesību uz pašaizsardzību īstenošanai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, kas nostiprinātas Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantā;

d)

vajadzību būtiski neapdraudēt reģiona stabilitāti.

a)

iespējamo paredzētā militārās tehnoloģijas vai ekipējuma eksporta iespaidu uz pašas dalībvalsts, kā arī citu dalībvalstu, draudzīgu valstu un sabiedroto valstu aizsardzības un drošības interesēm, neskarot to, ka tiek ņemti vērā tādi kritēriji kā cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību ievērošana, kā arī reģiona miers, drošība un stabilitāte;

b)

iespējamību, ka attiecīgo militāro tehnoloģiju vai ekipējumu izmantos pret to spēkiem vai dalībvalstu un draudzīgu valstu, un sabiedroto valstu spēkiem.

a)

atbalsta vai veicina terorismu un starptautisko organizēto noziedzību;

b)

pilda starptautiskās saistības, jo īpaši attiecībā uz spēka nelietošanu, un ievēro starptautiskās humanitārās tiesības;

c)

pilda saistības ieroču neizplatīšanas un citās bruņojuma kontroles un atbruņošanās jomās, konkrēti, vai tā ir parakstījusi, ratificējusi un īsteno attiecīgās pirmā kritērija b) līdz d) apakšpunktā minētās bruņojuma kontroles un atbruņošanās konvencijas.

a)

saņēmējvalsts leģitīmās aizsardzības un iekšējās drošības intereses, tostarp dalību Apvienoto Nāciju Organizācijas vai citos miera uzturēšanas pasākumos;

b)

saņēmējvalsts tehniskās spējas izmantot un aizsargāt šādas tehnoloģijas vai ekipējumu;

c)

saņēmējvalsts spēju piemērot efektīvu eksporta kontroli, tostarp gadījumos, kad eksportējamās militārās tehnoloģijas vai ekipējums ietver preces vai ir preces, ko saņēmējvalsts paredzējusi iekļaut ražojumos turpmākam eksportam;

d)

iespējamību, ka šādas tehnoloģijas vai ekipējumu reeksportēs uz nevēlamiem galamērķiem, un datus par to, kā saņēmējvalsts ievēro reeksporta noteikumus un vai ir devusi iepriekšēju piekrišanu tādiem reeksporta nosacījumiem, kādus eksportētāja dalībvalsts uzskatījusi par piemērotiem uzlikt;

e)

iespējamību, ka šādas tehnoloģijas vai ekipējumu novirzīs teroristu organizācijām vai atsevišķiem teroristiem;

f)

reversās inženierijas vai netīšas tehnoloģiju nodošanas iespējamību;

g)

iespējamību, ka šādas tehnoloģijas vai ekipējums tiks izmantots, lai apietu Apvienoto Nāciju Organizācijas vai Eiropas Savienības pieņemtos ierobežojošos pasākumus;

h)

iespējamību, ka eksportējamo tehnoloģiju un ekipējuma specifikas dēļ var saasināties konflikts, vardarbība un nelikumīgas darbības, jo īpaši attiecībā uz kājnieku ieroču un vieglo ieroču novirzīšanas risku.