(1)

Pamatojoties uz Regulas pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2024. gada 8. augustā sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Ēģiptes, Indijas, Japānas un Vjetnamas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2024. gada 24. jūnijā Eiropas Tērauda ražotāju apvienība (“EUROFER” jeb “sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību. Sūdzība tika iesniegta Savienības konkrētu karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu uz attiecīgā ražojuma importu var tikt attiecināta reģistrācija, lai nodrošinātu, ka tad, ja izmeklēšanā tiktu gūti konstatējumi, kuru dēļ tiktu noteikti antidempinga maksājumi, šos maksājumus, ja būtu izpildīti vajadzīgie nosacījumi, reģistrētajam importam varētu piemērot ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem. Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/2719 (3) (“reģistrācijas regula”) Komisija pēc savas iniciatīvas nolēma uz attiecīgā ražojuma importu attiecināt reģistrāciju.

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Komisija turklāt informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un Ēģiptes, Indijas, Japānas un Vjetnamas iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Notika uzklausīšana ar Ēģiptes valdību, Ēģiptes ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, Nippon Steel Corporation, JFE Steel Corporation, Japānas Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministriju un konsorciju karsti velmētu plakanu velmējumu importa aizsardzībai (“konsorcijs”).

(6)

Pēc procedūras sākšanas Ēģiptes ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu (“HRF”) eksports no Ēģiptes uz Savienību bija niecīgs un veidoja tikai 1,3 % no atvērtā tirgus. Tas arī apgalvoja, ka ir vienīgais HRF ražotājs Ēģiptē un tā jauda ir daudz mazāka nekā citās attiecīgajās valstīs un kopš 1999. gada nav palielinājusies.

(7)

Tas pats eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka tam ir ilgstoša partnerība ar vairākiem Eiropas iekārtu piegādātājiem, bankām un valdībām, jo īpaši attiecībā uz izejvielu, tostarp augstas kvalitātes dzelzsrūdas, iegādi no vienas dalībvalsts.

(8)

Šie apgalvojumi tika izskatīti attiecīgi iedaļās par cēloņsakarību un ES interesēm.

(9)

Piezīmes tika saņemtas no konsorcija, Ēģiptes valdības un Ēģiptes ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās.

(10)

Konsorcijs apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare jau ir pārāk aizsargāta, tāpēc ka tiek īstenots aizsardzības režīms, kurā noteikts 15 % ierobežojums importam no trešām valstīm. Konsorcijs apgalvoja, ka pēdējos astoņos gados ir veikti vairāki antidempinga un antisubsidēšanas pasākumi pret importu no galvenajām ražotājvalstīm, piemēram, Brazīlijas, Irānas, Krievijas, Ķīnas, Turcijas un Ukrainas. Šis apgalvojums ir sīkāk iztirzāts 198. apsvērumā.

(11)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tā tiesības uz aizstāvību ir pārkāptas, jo sūdzības pielikumu atklātās versijas, kas bija pieejamas ieinteresētajām personām pieejamajos lietas materiālos, ir nepilnīgas.

(12)

Viens Vjetnamas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka uzsāktā procedūra neatbilst PTO Antidempinga nolīguma 5.2. un 5.3. pantam un pamatregulas 5. panta 2. punkta d) apakšpunktam, jo esot trūcis pozitīvu pierādījumu, kas pamatotu procedūras sākšanu.

(13)

Šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēja sūdzībā nav iekļauti faktori un indeksi, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli, piemēram, tie, kas minēti pamatregulas 3. panta 3. un 5. punktā un kā prasīts pamatregulas 5. panta 2. punktā, vai ka attiecīgā informācija, kas iesniegta par dažiem citiem aspektiem, ir nepilnīga vai sniegta tā, lai radītu maldinošu priekšstatu par Savienības ražošanas nozares faktisko stāvokli. Tie bija šādi:

(14)

Tā rezultātā sūdzībā nebija izskatīts liels skaits kaitējuma rādītāju, kas jāpārbauda saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu. Šie rādītāji ietver ienākumus no ieguldījumiem, faktorus, kas ietekmē Savienības cenas, faktisko un iespējamo negatīvo ietekmi uz naudas plūsmu, krājumiem, algām vai spēju piesaistīt kapitālu.

(15)

Visbeidzot, šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēja sniegtie dati par tirgus daļu bija aritmētiski neiespējami, jo pastāvīgi palielinājās iekšzemes pārdošanas apjoms, kas pārsniedza patēriņa pieauguma līmeni.

(16)

Atbildot uz šiem argumentiem, tika uzskatīts, ka ieinteresētajām personām pieejamajos sūdzības materiālos bija ietverti visi būtiskie pierādījumi un to datu nekonfidenciālie kopsavilkumi, kas iesniegti konfidenciāli, lai ieinteresētās personas visā procedūras gaitā varētu izmantot savas tiesības uz aizstāvību.

(17)

Tiek atgādināts, ka pamatregulas 19. pants un Antidempinga nolīguma 6.5. pants ļauj aizsargāt konfidenciālu informāciju apstākļos, kad tās nodošana atklātībā radītu ievērojamas konkurences priekšrocības konkurentam vai ļoti negatīvi ietekmētu to personu, kura šādu informāciju sniegusi, vai to personu, no kuras minētā persona ir informāciju ieguvusi.

(18)

Sūdzības ierobežotās pieejamības pielikumos sniegtā informācija ietilpst šajās kategorijās. Jebkurā gadījumā sūdzības iesniedzējs sniedza sūdzības ierobežotās pieejamības pielikumos ietvertās informācijas jēgpilnu kopsavilkumu, lai ieinteresētās personas varētu “pieņemamā veidā saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību”, kā noteikts pamatregulas 19. panta 2. punktā. Sūdzības iesniedzējs ir sniedzis atbilstošu šo pielikumu kopsavilkumu, neizpaužot sensitīvus datus par konkrētiem uzņēmumiem.

(19)

Gan Ēģiptes valdība, gan ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, iesniedza piezīmes par procedūras sākšanu, apgalvojot, ka imports no Ēģiptes netiek veikts par dempinga cenām. Tie apgalvoja, ka dempings attiecībā uz Ēģipti sūdzībā tika noteikts, “nepareizi izmantojot oficiālo valūtas maiņas kursu, nevis paralēlo tirgus kursu”, lai aprēķinātu normālo vērtību un dempinga starpību. Tie apgalvoja, ka “paralēlā tirgus kursa” izmantošana dempinga aprēķināšanai pierādītu, ka imports no Ēģiptes ES tirgū netika pārdots par netaisnīgi zemām cenām. Tādējādi abas puses lūdza izmantot paralēlo valūtas maiņas kursu ārvalstu valūtām oficiālā Ēģiptes Centrālās bankas (“CBE”) kursa vietā, lai euro un ASV dolāru (“USD”) konvertētu Ēģiptes mārciņās (“EGP”). Lai pamatotu savu apgalvojumu, abas personas atsaucās uz Ernest & Young, SVF un Eiropas Komisijas publikācijām, kā arī uz Ēģiptes valdības dekrētiem, kuros atzīts paralēlais tirgus valūtas maiņas kurss, tostarp uz īpašu dokumentu, ko pēc izmeklēšanas perioda izdevusi Ēģiptes Finanšu regulatīvā iestāde, atļaujot EZDK finanšu uzskaites un ziņošanas vajadzībām 2023. un 2024. gadā izmantot faktiskos valūtas maiņas kursus, kuri pamatoti ar dokumentiem, nevis oficiālos CBE valūtas maiņas kursus.

(20)

Tomēr tā ir bijusi Komisijas pastāvīgā prakse izmantot oficiālos valūtas maiņas kursus gadījumos, kad ir pausti apgalvojumi par paralēlu valūtas maiņas kursu izmantošanu (4). Turklāt jānorāda, ka oficiālais CBE kurss bija vienīgais likumīgais valūtas maiņas kurss, kas prevalēja sūdzības izmeklēšanas periodā, un ka izmeklēšanas periodā nebija publiski iegrāmatotu “melnā” vai paralēlā tirgus vēsturisku kursu. Tika uzskatīts, ka sūdzība ir pamatota ar pietiekamiem pierādījumiem lietas ierosināšanai. Tomēr pašā izmeklēšanā Komisija paļāvās tikai uz pārbaudītiem datiem, ko personas iesniedza atbildēs uz anketas jautājumiem un kas tika pārbaudīti uz vietas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(21)

Abas personas arī apgalvoja, ka sūdzībā ir pieļauta kļūda dempinga aprēķinā, nepamatoti izmantojot “pārmērīgi lielas pārvadājumu izmaksas”. Turklāt ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka sūdzībā ir pieļautas kļūdas, dempinga aprēķinā normālās vērtības noteikšanai piemērojot oficiālo valūtas maiņas kursu un izmantojot “kļūdainas iekšzemes cenas”, kā arī izdarot atsauces uz tādu divu Ēģiptes uzņēmumu HRF cenām, kuri izmeklējamo ražojumu neražo.

(22)

Šajā sakarā jāpiemin arī – tika uzskatīts, ka sūdzība ir pamatota ar pietiekamiem pierādījumiem lietas ierosināšanai. Pašā izmeklēšanā Komisija paļāvās tikai uz pārbaudītiem datiem, ko personas iesniedza atbildēs uz anketas jautājumiem un kas tika pārbaudīti uz vietas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(23)

Divi Vjetnamas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, proti, Formosa Ha Tinh Steel Corporation (“Formosa”), Hoa Phat Dung Quat Steel Joint Company (“HPDQ”) un lietotājs Marcegaglia Carbon Steel S.p.A iesniedza piezīmes par dempinga aprēķiniem sūdzībā un jo īpaši par sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem par “īpašu tirgus situāciju” Vjetnamā, kas neļauj veikt pienācīgu salīdzinājumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu. Trīs personas apgalvoja, ka sūdzībā ietvertie apgalvojumi par īpašas tirgus situācijas pastāvēšanu nav pamatoti.

(24)

Komisija atgādināja, ka, novērtējot sūdzībā ietvertos pierādījumus, tā ņēma vērā tikai tos elementus, par kuriem sūdzībā ietvertie pierādījumi bija pietiekami atbilstoši un precīzi. Tā uzskatīja, ka tas tā nav attiecībā uz sūdzībā ietvertajiem pierādījumiem par īpašas tirgus situācijas pastāvēšanu Vjetnamā. Turklāt sūdzībā aprēķinātais dempings tika konstatēts, neņemot vērā īpašo tirgus situāciju. Komisija izmeklēšanas gaitā arī nekonstatēja īpašas tirgus situācijas pastāvēšanu. Tāpēc dempinga aprēķini abiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika aprēķināti saskaņā ar turpmāk 3.4. iedaļā aprakstīto metodi. Tādējādi Komisija šos apgalvojumus noraidīja.

(25)

Formosa apgalvoja, ka Vjetnamas iekšzemes tirgū bija liels spiediens, ko radīja izmeklējamā ražojuma imports par dempinga cenām no Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Indijas. Tā rezultātā Vjetnamas valdība sāka antidempinga izmeklēšanu, un 2025. gada janvārī bija plānots noteikt pagaidu pasākumus. Tādējādi Formosa apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpievērš uzmanība paredzamajai apstākļu maiņai un būtu jānodrošina, lai iespējamie antidempinga pasākumi, kas tiktu noteikti Vjetnamai, būtu atbilstīgi jaunajai situācijai ilgtermiņā.

(26)

Komisija atgādināja, ka dempinga un no tā izrietošā kaitējuma novērtējums attiecās uz izmeklēšanas periodu un attiecīgo periodu, kā minēts turpmāk 1.8. iedaļā, un ka tā nevarēja paredzēt ne tirgus apstākļu attīstību, ne Vjetnamas ražotāju eksportētāju turpmāko rīcību. Ja tas ir pamatoti, ar noteikumu, ka apstākļu ilglaicīgu maiņu var pierādīt, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu var sākt maksājumu pārskatīšanu. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja.

(27)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(28)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izlasi izveidoja, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas un pārdošanas apjomu, vienlaikus nodrošinot ģeogrāfisko izkliedētību. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi, bet piezīmes netika saņemtas.

(29)

Rezultātā galīgajā izlasē bija trīs Savienības ražotāji, kas atrodas trīs dažādās dalībvalstīs. Tā veido vairāk nekā 34 % no kopējā aplēstā ražošanas apjoma un vairāk nekā 35 % no līdzīgā ražojuma kopējā aplēstā pārdošanas apjoma Savienībā.

(30)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(31)

Neviens nesaistīts importētājs nesniedza prasīto informāciju un nepiekrita iekļaušanai izlasē.

(32)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus Ēģiptes, Indijas, Japānas un Vjetnamas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ēģiptes Arābu Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā, Indijas pārstāvniecību Eiropas Savienībā, Japānas pārstāvniecību Eiropas Savienībā un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, ja tādi ir, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai sazināties ar tiem.

(33)

Attiecībā uz Ēģipti viena ražotāju eksportētāju grupa sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Grupu veido pārvaldītājsabiedrība Ezz Steel Company (“Ezz Steel”), kurai pieder ražotājs eksportētājs All Ezz Dekheila Steel Company (“EZDK”), kam savukārt pieder cits ražotājs eksportētājs – Ezz Flat Steel Company (“EFS”). Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(34)

Attiecībā uz Indiju un Japānu pieci ražotāji eksportētāji katrā valstī sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Tomēr viens no Japānas uzņēmumiem nebija attiecīgā ražojuma ražotājs eksportētājs un netika ņemts vērā, veidojot izlasi. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no diviem ražotājiem eksportētājiem gan Indijā, gan Japānā, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Par izveidoto izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un abu attiecīgo valstu iestādēm. Piezīmes par izlasi netika saņemtas.

(35)

Visbeidzot, attiecībā uz Vjetnamu trīs uzņēmumi sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē, bet tikai divi no tiem bija attiecīgā ražojuma ražotāji eksportētāji. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(36)

Neviens ražotājs eksportētājs nepieprasīja atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu.

(37)

Komisija nosūtīja anketas trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, sūdzības iesniedzējam, izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem Ēģiptē, Indijā, Japānā un Vjetnamā un zināmajiem importētājiem un lietotājiem. Tās pašas anketas procedūras sākšanas dienā tika darītas pieejamas tiešsaistē (5).

(38)

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā sniedza pietiekamus prima facie pierādījumus par kropļojumiem izejvielu tirgū Indijā un Vjetnamā attiecībā uz izmeklējamo ražojumu. Tāpēc, kā tika norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, izmeklēšana aptvēra šos izejvielu tirgus kropļojumus, lai noteiktu, vai attiecībā uz Indiju un Vjetnamu piemērot pamatregulas 7. panta 2.a punkta un 2.b punkta noteikumus. Šā iemesla dēļ Komisija nosūtīja papildu anketas Indijas valdībai un Vjetnamas valdībai.

(39)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, šādu uzņēmumu telpās veica pārbaudes apmeklējumus.

(40)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(41)

Pēc procedūras sākšanas viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka 2020. gads būtu jāiekļauj kā atsauces gads attiecīgajā periodā, lai pilnībā ņemtu vērā Covid-19 krīzes radīto tirgus kropļojumu ietekmi uz karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu importa dinamiku.

(42)

Komisija uzskata, ka attiecīgo periodu nevajadzētu pagarināt līdz 2020. gadam, jo tirgu un Savienības ražošanas nozares darbības rādītājus būtiski ietekmēja Covid-19 krīzes izraisītie ārkārtas apstākļi. Šādai pagarināšanai nebūtu pievienotās vērtības. Turklāt attiecīgā perioda ilgums atbilda parastajai izmeklēšanas praksei.

(43)

Cits ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, izvēloties izmeklēšanas periodu procedūras sākšanas brīdī, Komisija no izmeklēšanas perioda beigām līdz procedūras sākšanas datumam (2024. gada 8. augustam) izslēdza veselu ceturksni un tādējādi samazināja attiecīgo periodu līdz 2021. gadam–2024. gada 1. cet., izslēdzot pilnos gadus, t. i., 2020.–2023. gadu.

(44)

Saskaņā ar šā ražotāja eksportētāja sniegto informāciju šis lēmums neatbilda pamatregulā noteiktajam “juridiskajam standartam”, un, par atsauces vērtību izvēloties nereprezentatīvu 2021. gadu, tā izkropļoja būtiskā kaitējuma analīzes rezultātu.

(45)

Komisija provizoriski noraidīja šos apgalvojumus, jo, pirmkārt, tā ir Komisijas standarta prakse un tā pēc saviem ieskatiem var izvēlēties izmeklēšanas periodu, kas aptver vismaz sešus mēnešus tieši pirms lietas izskatīšanas uzsākšanas (6), un kaitējuma novērtējumā ņemt vērā trīs kalendāros gadus papildus izmeklēšanas periodam, nevis četrus kalendāros gadus. Otrkārt, zaudējumi, kas 2020. gadā radās nozarei kopumā gan ES, gan ārpus tās, galvenokārt bija saistīti ar Covid-19 krīzi, kuras rezultātā tika pārtraukta ražošana, un vairākas tērauda rūpnīcas visā pasaulē tika apturētas. Kad ekonomika no 2021. gada sāka atgūties no Covid-19, atguvās arī pieprasījums pēc izmeklējamā ražojuma, kā rezultātā palielinājās cenas un peļņa. Tas nozīmē, ka 2020. gadu raksturo ārkārtīgi zemi rādītāji, un tas nav tipisks gads. Treškārt, kopš 2021. gada piedāvājums un pieprasījums ir stabilizējušies, tāpēc attiecīgais periods, kas sākās 2021. gadā, tika uzskatīts par piemērotu. Jebkurā gadījumā saskaņā ar Komisijas standarta praksi Komisija analizēja visus būtiskos faktorus, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares stāvokļa attīstību attiecīgajā periodā.

(46)

Izmeklējamais ražojums ir konkrēti plakani dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumi, arī ruļļos (ieskaitot “sagarumotos velmējumus” un “šaurās sloksnes”), pēc karstās velmēšanas tālāk neapstrādāti, neplaķēti, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma (“izmeklējamais ražojums”).

Ir izslēgti šādi ražojumi:

(47)

Karsti velmētus plakanus tērauda velmējumus ražo karstās velmēšanas procesā, kas ir metāla formēšanas process, kurā karstu metālu laiž caur vienu vai vairākiem karstu veltņu pāriem, mazinot un izlīdzinot biezumu, un kurā metāla temperatūra pārsniedz tā rekristalizācijas temperatūru. Tiem var būt dažādi veidi: ruļļi (eļļoti vai neeļļoti, kodināti vai nekodināti), sagriezti garumā (loksnēs) vai šaurās sloksnēs.

(48)

Karsti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem ir divi galvenie lietojumi. Pirmkārt, tie ir sākotnējie materiāli, no kā ražošanas lejasposmā ražo dažādus tērauda ražojumus ar pievienoto vērtību, sākot ar auksti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem ar pārklājumu. Otrkārt, tos izmanto par rūpnieciskās ražošanas izejmateriāliem, ko iegādājas galalietotāji dažādām vajadzībām, arī būvniecībai (tērauda cauruļu ražošanai), kuģu būvei, gāzes tvertnēm, automobiļiem, spiedtvertnēm un enerģijas pārvades cauruļvadiem.

(49)

Attiecīgais ražojums ir Ēģiptes, Indijas, Japānas un Vjetnamas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes izmeklējamais ražojums, kuru pašlaik klasificē ar KN kodiem 7208 10 00 , 7208 25 00 , 7208 26 00 , 7208 27 00 , 7208 36 00 , 7208 37 00 , 7208 38 00 , 7208 39 00 , 7208 40 00 , 7208 52 10 , 7208 52 99 , 7208 53 10 , 7208 53 90 , 7208 54 00 , 7211 13 00 , 7211 14 00 , 7211 19 00 , ex 7225 19 10 (TARIC kods 7225 19 10 90), 7225 30 90 , ex 7225 40 60 (TARIC kods 7225 40 60 90), 7225 40 90 , ex 7226 19 10 (TARIC kodi 7226 19 10 91, 7226 19 10 95), 7226 91 91 un 7226 91 99 . KN un TARIC kodi ir norādīti vienīgi informācijai, neskarot turpmākas izmaiņas tarifa klasifikācijā. Uz šīs izmeklēšanas tvērumu attiecas izmeklējamā ražojuma definīcija, kas sniegta iepriekš.

(50)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī tie paši pamatlietojumi:

(51)

Tāpēc Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(52)

Viens ražotājs eksportētājs (Daido Steel Co. Ltd., “Daido”) pieprasīja izslēgt visus tā karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu veidus, pamatojoties uz to, ka tie nozarē ir zināmi kā instrumentu tērauds un ātrgriezējtērauds, lai gan tie neatbilst ES kombinētajā nomenklatūrā (KN) iekļautajam instrumentu tērauda aprakstam. Tas apgalvoja, ka tā ražojumiem i) ir ievērojami atšķirīgas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās īpašības salīdzinājumā ar citiem karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu veidiem, ii) tie tiek tirgoti, izmantojot specializētus pārdošanas kanālus ar atšķirīgām cenām, un iii) to atšķirīgās specifikācijas un galalietojumi būtu jāiekļauj ražojuma tvēruma definīcijā.

(53)

Iepriekšējās izmeklēšanās par to pašu ražojuma tvērumu Komisija izslēdza instrumentu tēraudu un ātrgriezējtēraudu no ražojuma tvēruma antidempinga procedūrā attiecībā uz konkrētu karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu (7). Komisija konstatēja, ka tiešām ir būtiskas fizikālās un ķīmiskās atšķirības starp citiem attiecīgā ražojuma veidiem, ne vien starp instrumentu tēraudu un ātrgriezējtēraudu, no vienas puses, un instrumentu tēraudu un ātrgriezējtēraudu, no otras puses. Komisija apstiprina šādu novērtējumu šajā izmeklēšanā. Tomēr Komisija uzskata, ka Daido Steel Co. Ltd. apgalvojums izslēgt visus tā karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu veidus nav pietiekami specifisks. Pamatojoties uz to, Komisija noraidīja Daido apgalvojumu izslēgt visus tā ražojumus, bet apstiprināja instrumentu tērauda izslēgšanu, kā norādīts 2.1. iedaļā. Komisija arī uzskata, ka attiecīgo KN kodu izmantošana ir importētāja atbildība, deklarējot preces muitas dienestiem.

(54)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai Ezz Steel kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjomi ir reprezentatīvi, ja katra ražotāja eksportētāja neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms ir vismaz 5 % no eksportam pārdotā attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma Savienībā izmeklēšanas periodā. Ņemot to vērā, Ezz Steel kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(55)

Pēc tam ražotājam eksportētājam ar reprezentatīvu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū Komisija noteica iekšzemes tirgū pārdotos ražojuma veidus, kas ir identiski vai salīdzināmi ar eksportam uz Savienību pārdotajiem ražojuma veidiem.

(56)

Tad Komisija pārbaudīja, vai katra tāda ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, ko ir pārdevis izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs un kas ir identisks eksportam uz Savienību pārdoto ražojumu veidam vai ar to salīdzināms, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu ir reprezentatīvs. Identiska vai salīdzināma ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja šā neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā pārdota ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no identiska vai salīdzināma eksportam uz Savienību pārdota ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma.

(57)

Komisija konstatēja, ka visu ražojuma veidu pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam, kas ir identisks vai salīdzināms ar eksportam uz Savienību pārdoto ražojuma veidu, bija reprezentatīvs, izņemot divus ražojuma veidus, kuru pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija mazāks par 5 % un tādējādi nebija reprezentatīvs. Šiem ražojuma veidiem salikto normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar turpmāk izklāstīto metodi.

(58)

Tad Komisija noteica katra neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā pārdotā ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoma īpatsvaru, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu lemtu, vai normālās vērtības aprēķināšanai izmantojams faktiskais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū.

(59)

Normālās vērtības pamatā ir katra ražojuma veida faktiskā cena iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bijusi rentabla, ja:

(60)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir visas konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas cenu vidējā svērtā vērtība izmeklēšanas periodā.

(61)

Normālā vērtība ir izmeklēšanas periodā veiktās vienīgi rentablās konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas faktiskā cena iekšzemes tirgū, ja:

(62)

Iekšzemes pārdošanas apjoma analīze parādīja, ka vairāk nekā 80 % no visiem iekšzemes pārdevumiem bija rentabli un ka vidējā svērtā pārdošanas cena bija augstāka par vidējām svērtajām vienības ražošanas izmaksām. Normālā vērtība tādējādi tika aprēķināta kā visu iekšzemes pārdošanas apjomu cenu vidējā svērtā vērtība izmeklēšanas periodā.

(63)

Abiem ražojuma veidiem, kas iekšzemes tirgū netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos pamatregulas 2. panta 3. punkta pirmā teikuma nozīmē, Komisija aprēķināja salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(64)

Saliktā normālā vērtība tika aprēķināta, pie ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(65)

Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos, tika pieskaitītas šo ražojuma veidu vidējās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta darījumos iekšzemes tirgū parastās tirdzniecības operācijās.

(66)

Ražotājs eksportētājs eksportēja uz Savienību tieši neatkarīgiem klientiem vai neatkarīgiem tirgotājiem, un eksporta cena, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā, bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(67)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā gadījumā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī. Kā sīkāk skaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālā vērtība un eksporta cena tika koriģētas, lai: i) tās aprēķinātu EXW līmenī un ii) tās pielāgotu, ņemot vērā to faktoru atšķirības, par kuriem tika apgalvots un pierādīts, ka tie ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(68)

Lai aprēķinātu normālo vērtību tirdzniecības EXW līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā attiecīgā gadījumā transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas, komisijas maksas un papildu izmaksas.

(69)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: attiecīgā gadījumā kredīta izmaksas un maksa par bankas pakalpojumiem.

(70)

Lai aprēķinātu eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā iekšzemes transporta, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas, kā arī kravas apstrādes un iekraušanas izmaksas.

(71)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas un maksa par bankas pakalpojumiem.

(72)

Uzņēmums informēja Komisiju par valūtas konvertēšanas problēmjautājumiem Ēģiptē izmeklēšanas periodā (sk. 1.4.3. iedaļu iepriekš). Ņemot vērā to, ka ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, revidētie pārskati par izmeklēšanas periodu bija balstīti uz paralēlo tirgus valūtas maiņas kursu, pamatojoties uz Ēģiptes iestāžu 2023. gada 5. septembrī izdoto atkāpi, aprēķinam tika izmantots paralēlais valūtas maiņas kurss, nevis oficiālais valūtas maiņas kurss. Pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktā noteikts, ka pārdošanas datums “parasti” ir arī rēķina izrakstīšanas datums, bet var izmantot līguma noslēgšanas datumu, pirkuma pasūtījuma datumu vai pasūtījuma apstiprinājuma datumu, ja tie labāk parāda pārdošanas darījuma būtiskos nosacījumus. Pirmkārt, Komisija ņēma vērā EGP tirgus paralēlā valūtas maiņas kursa svārstības un kopumā būtisko EGP vērtības samazināšanos attiecībā pret USD un euro. Otrkārt, Komisija ņēma vērā Ēģiptes ražotāja eksportētāja cenu noteikšanas praksi, saskaņā ar kuru darījuma būtiskie nosacījumi tika izpildīti pārdošanas līguma noslēgšanas brīdī, nevis eksporta pārdošanas rēķina izrakstīšanas datumā. Tāpēc, lai konvertētu eksporta cenu no USD uz EGP, Komisija izmantoja ražotāja eksportētāja finanšu pārskatos norādīto mēneša maiņas kursu, kas bija piemērojams pārdošanas līguma laikā.

(73)

Attiecībā uz ražotāju eksportētāju Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(74)

Tādējādi provizoriskā vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas un kas aprēķināta ražotājam eksportētājam, ir 12,8 %.

(75)

Sadarbības līmenis Ēģiptes gadījumā ir augsts, jo ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksports izmeklēšanas periodā veidoja 100 % no kopējā importa. Pamatojoties uz to, Komisija nolēma noteikt ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, dempinga starpību vienīgā uzņēmuma, kas sadarbojās, līmenī.

(76)

Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

1. tabula

Dempinga Starpības

(77)

Abi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji sadarbojās. Iekšzemes tirgū abi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji pārdeva līdzīgo ražojumu tieši un ar saistītu tirgotāju starpniecību. Tie eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību tieši neatkarīgiem klientiem un ar saistītu personu starpniecību.

(78)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms attiecībā uz katru izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju pārbaudīja, vai kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs. Pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja kopējais līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no izmeklējamā ražojuma eksporta kopējā pārdošanas apjoma izmeklēšanas periodā. Ņemot to vērā, katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(79)

Pēc tam ražotājam eksportētājam ar reprezentatīvu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū Komisija noteica iekšzemes tirgū pārdotos ražojuma veidus, kas ir identiski vai salīdzināmi ar eksportam uz Savienību pārdotajiem ražojuma veidiem.

(80)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai identiskie vai salīdzināmie ražojuma veidi, ko ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pārdod iekšzemes tirgū, salīdzinājumā ar ražojuma veidiem, ko pārdod eksportam uz Savienību, ir reprezentatīvi. Identiska vai salīdzināma ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja šā neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā pārdota ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no identiska vai salīdzināma eksportam uz Savienību pārdota ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma.

(81)

Komisija konstatēja, ka visu ražojuma veidu pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam, kas ir identisks vai salīdzināms ar eksportam uz Savienību pārdoto ražojuma veidu, bija reprezentatīvs, izņemot divus AMNSIL ražojuma veidus un trīs JSW Group ražojuma veidus, kuriem nebija pārdošanas iekšzemes tirgū vai kuru pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija mazāks par 5 % un tādējādi nebija reprezentatīvs. Ja līdzīgā ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots, aprēķināja salikto normālo vērtību, jo nebija pieejama arī cita izlasē iekļautā ražotāja šā ražojuma veida pārdošanas cena iekšzemes tirgū. Citi šā ražojuma iekšzemes cenu avoti nebija pieejami. Šiem ražojuma veidiem salikto normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar turpmāk izklāstīto metodi.

(82)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu katram ražojuma veidam noteica pārdošanas apjoma neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū rentablo daļu izmeklēšanas periodā, lai lemtu, vai normālās vērtības aprēķinam izmantot faktisko iekšzemes pārdošanas apjomu vai arī cenas dēļ neņemt vērā apjomus, kas nav pārdoti parastās tirdzniecības operācijās.

(83)

Katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja ražošanas izmaksas tika koriģētas, ņemot vērā tā sauktās “ar izgatavošanu nesaistītās izmaksas”. Tās bija izmaksas, kuras izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji uzskatīja par izmaksām, kas nav saistītas ar ražošanu, un līdz ar to tās netika attiecinātas uz izgatavošanas izmaksām. Tika konstatēts, ka šīs izmaksas, pat ja tās nav attiecinātas, ir izmaksas, kas saistītas ar izmeklējamā ražojuma izgatavošanu.

(84)

Visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji dzelzsrūdu daļēji ieguva Indijas tirgū un daļēji no savām pašpatēriņa raktuvēm. Lai izpildītu kalnrūpniecības darbības līgumsaistības, izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji pārdeva dzelzsrūdu ar zaudējumiem, lai izvairītos no sodiem vai samazinātu sodu izmaksas. Realizētos dzelzsrūdas pārdošanas zaudējumus Komisija uzskatīja par iepirkuma izmaksām, un tāpēc tie tika attiecināti uz izgatavošanas izmaksām.

(85)

Normālās vērtības pamatā ir katra ražojuma veida faktiskā cena iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bijusi rentabla, ja:

(86)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir visas konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas cenu vidējā svērtā vērtība izmeklēšanas periodā.

(87)

Normālā vērtība ir izmeklēšanas periodā veiktās vienīgi rentablās konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas faktiskā cena iekšzemes tirgū, ja:

(88)

Ja ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvos daudzumos vai netika pārdots nemaz pamatregulas 2. panta 3. punkta pirmā teikuma nozīmē, Komisija aprēķināja salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(89)

Saliktā normālā vērtība katram ražojuma veidam tika aprēķināta, pie ražotāju eksportētāju, uz kuriem attiecas izmeklēšana, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(90)

Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos, tika pieskaitītas šo ražojuma veidu vidējās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta darījumos iekšzemes tirgū parastās tirdzniecības operācijās. Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti nemaz, vai ja tika konstatēts, ka nenotika pārdošana parastās tirdzniecības operācijās, tika pieskaitītas vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta visos darījumos iekšzemes tirgū parastās tirdzniecības operācijās.

(91)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ražojumus eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai ar saistītu tirgotāju starpniecību.

(92)

Ja ražotājs eksportētājs attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cena, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā, bija faktiski samaksātā vai maksājamā cena par attiecīgo ražojumu, kuru pārdod eksportam uz Savienību.

(93)

Papildus tiešajai pārdošanai viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs pārdeva attiecīgo ražojumu uz Savienību arī saistītajām personām, kuras pēc tam tālāk pārstrādāja attiecīgo ražojumu. Šiem pārdošanas darījumiem eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, jo Komisija varēja pārbaudīt, ka cenas starp saistītajām personām atbilda nesaistītu pušu darījuma principam un atspoguļoja tirgus cenas.

(94)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā gadījumā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī. Kā sīkāk skaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālā vērtība un eksporta cena tika koriģētas, lai: i) tās aprēķinātu EXW līmenī un ii) tās pielāgotu, ņemot vērā to faktoru atšķirības, par kuriem tika apgalvots un pierādīts, ka tie ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(95)

Lai aprēķinātu normālo vērtību tirdzniecības EXW līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā iekšzemes transporta un apdrošināšanas, kā arī kravas apstrādes un iekraušanas izmaksas.

(96)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas un iepakošanas izmaksas.

(97)

Lai aprēķinātu eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā iekšzemes transporta, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas, kā arī kravas apstrādes un iekraušanas izmaksas.

(98)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas, komisijas maksa un maksa par bankas pakalpojumiem.

(99)

Visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji iesniedza prasību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu par nodokļa atmaksas korekciju, argumentējot, ka nodokļa atmaksas shēma attiecībā uz konkrētām izejvielām nozīmētu, ka visi to iekšzemes pārdevumi ietvertu netiešu nodokli salīdzinājumā ar eksporta pārdevumiem. Tomēr ražotāji eksportētāji nespēja pierādīt, ka tikai nodokļa atmaksas shēma kā tāda ietekmētu cenu salīdzināmību. Ražotāji eksportētāji nevarēja pierādīt, ka nodokļa atmaksas summa tika ņemta vērā pārdošanas cenā. Tādējādi šo apgalvojumu nevarēja pieņemt.

(100)

Viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu pieprasīja veikt korekciju par transporta izmaksām starp ražotni un dažādām noliktavām valstī. Tomēr ražotājs eksportētājs nevarēja pierādīt, ka papildu transporta izmaksas ietekmētu cenu salīdzināmību. Ražotājs eksportētājs nevarēja pierādīt, ka papildu transporta izmaksas ietekmēja pārdošanas cenu. Tādējādi šo apgalvojumu nevarēja pieņemt.

(101)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(102)

Tādējādi vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas un kas aprēķināta ražotājam eksportētājam, diviem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem bija 0,77 % un 1,76 %, t. i., zemāka par 2 % no eksporta cenas, kas ir de minimis robežvērtība, kura noteikta pamatregulas 9. panta 3. punktā. Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka arī valsts mēroga dempinga starpība bija zemāka par de minimis robežvērtību. Ņemot vērā šos apstākļus, Komisija saskaņā ar pamatregulas 9. panta 3. punktu plāno izbeigt pašreizējo procedūru attiecībā uz Indijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu.

(103)

Ieinteresētās personas tiek aicinātas 15 dienu laikā pēc šīs regulas publicēšanas iesniegt piezīmes par Komisijas nodomu izbeigt procedūru attiecībā uz Indiju.

(104)

Lai noteiktu normālo vērtību, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjomi ir reprezentatīvi, ja katra ražotāja eksportētāja neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms ir vismaz 5 % no eksportam pārdotā attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma Savienībā izmeklēšanas periodā. Ņemot to vērā, katra ražotāja eksportētāja kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(105)

Pēc tam ražotājiem eksportētājiem ar reprezentatīvu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū Komisija noteica iekšzemes tirgū pārdotos ražojuma veidus, kas ir identiski vai salīdzināmi ar eksportam uz Savienību pārdotajiem ražojuma veidiem.

(106)

Tad Komisija pārbaudīja, vai katra tāda ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, ko pārdevuši izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji un kas ir identisks eksportam uz Savienību pārdoto ražojumu veidam vai ar to salīdzināms, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu ir reprezentatīvs. Ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja šā neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā pārdota ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no identiska vai salīdzināma eksportam uz Savienību pārdota ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma.

(107)

Komisija konstatēja, ka visu ražojuma veidu pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam, kas ir identisks vai salīdzināms ar eksportam uz Savienību pārdoto ražojuma veidu, ir reprezentatīvs, izņemot četrus Tokyo Steel ražojuma veidus un divus Nippon Steel ražojuma veidus, kuriem nebija pārdošanas iekšzemes tirgū vai kuru pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija mazāks par 5 % un tādējādi nebija reprezentatīvs. Ja līdzīgā ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots, aprēķināja salikto normālo vērtību, jo cita izlasē iekļautā ražotāja šā ražojuma veida pārdošanas cenu iekšzemes tirgū nevarēja jēgpilni izpaust, nepārkāpjot minētā ražotāja konfidencialitāti. Komisija neatrada nekādu citu informāciju par šo ražojumu cenām. Šiem nereprezentatīvajiem ražojuma veidiem salikto normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar turpmāk izklāstīto metodi.

(108)

Tad Komisija noteica katra neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā pārdotā ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoma īpatsvaru, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu lemtu, vai normālās vērtības aprēķināšanai izmantojams faktiskais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū.

(109)

Normālās vērtības pamatā ir katra ražojuma veida faktiskā cena iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bijusi rentabla, ja:

(110)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir visas konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas cenu vidējā svērtā vērtība izmeklēšanas periodā.

(111)

Normālā vērtība ir izmeklēšanas periodā veiktās vienīgi rentablās konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas faktiskā cena iekšzemes tirgū, ja:

(112)

Iekšzemes pārdošanas apjoma analīze parādīja, ka abiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem dažu ražojuma veidu rentablās pārdošanas apjoms izmeklēšanas periodā nepārsniedza 80 % no šā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma. Tādējādi šiem ražojuma veidiem normālo vērtību aprēķināja kā tikai rentablās pārdošanas vidējo svērto vērtību. Visiem pārējiem ražojuma veidiem bija piemērojams 109. apsvērumā izklāstītais scenārijs, un normālo vērtību aprēķināja kā visu iekšzemes pārdošanas apjomu vidējo svērto cenu izmeklēšanas periodā.

(113)

Izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju ražojuma veidiem, attiecībā uz kuriem līdzīgā ražojuma pārdošana parastās tirdzniecības operācijās nenotika vai šādas pārdošanas apjomi bija nepietiekami, vai ja attiecīgais ražojums iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvos daudzumos, Komisija normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(114)

Saliktā normālā vērtība tika aprēķināta, pie izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(115)

Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos, tika pieskaitītas šo ražojuma veidu vidējās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta darījumos iekšzemes tirgū parastās tirdzniecības operācijās. Ja līdzīgā ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots, aprēķināja salikto normālo vērtību, jo cita izlasē iekļautā ražotāja šā ražojuma veida pārdošanas cenu iekšzemes tirgū nevarēja jēgpilni izpaust, nepārkāpjot minētā ražotāja konfidencialitāti.

(116)

Komisija norāda, ka, ņemot vērā dažus trūkumus informācijā, kas iesniegta par vienu no Nippon Steel iekšzemes tirgotājiem, un ņemot vērā ierobežotos skartos pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū, Komisija nolēma normālās vērtības noteikšanai izmantot informāciju no Nippon Steel un tā citiem saistītajiem uzņēmumiem kā atsauci šim iekšzemes tirgotājam. Tā kā attiecīgie dati un paskaidrojumi ir sensitīvi, uzņēmumam Nippon Steel atsevišķi izpaustajā informācijā tika sniegta sīkāka informācija.

(117)

Nippon Steel eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai ar saistītu uzņēmumu starpniecību, kuri darbojās kā importētāji, savukārt Tokyo Steel eksportēja uz Savienību tikai tieši neatkarīgiem klientiem.

(118)

Ja ražotājs eksportētājs attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cena, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā, bija faktiski samaksātā vai maksājamā cena par attiecīgo ražojumu, kuru pārdod eksportam uz Savienību.

(119)

Ja ražotājs eksportētājs attiecīgo ražojumu eksportēja uz Savienību, izmantojot saistītus uzņēmumus, kas darbojās kā importētāji, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā. Šajā gadījumā cena tika koriģēta, ņemot vērā visas izmaksas, kas radušās no importēšanas līdz tālākpārdošanai, tai skaitā PVA izmaksas, kā arī uzkrāto peļņu.

(120)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā gadījumā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī. Kā sīkāk skaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālā vērtība un eksporta cena tika koriģētas, lai: i) tās aprēķinātu EXW līmenī un ii) tās pielāgotu, ņemot vērā to faktoru atšķirības, par kuriem tika apgalvots un pierādīts, ka tie ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(121)

Lai normālo vērtību atrēķinātu EXW tirdzniecības līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā: iekšzemes transportu, jūras pārvadājumus un apdrošināšanu, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksas un iepakošanas izmaksas.

(122)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas un maksa par bankas pakalpojumiem, atlaides un rabati, pēcpārdošanas izmaksas un komisijas maksas.

(123)

Lai eksporta cenu atrēķinātu EXW tirdzniecības līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā: iekšzemes transportu, jūras pārvadājumus un apdrošināšanu, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksas, iepakošanas izmaksas un aizsardzības maksājumus.

(124)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas un maksa par bankas pakalpojumiem, atlaides, pēcpārdošanas izmaksas un komisijas maksas.

(125)

Nippon Steel pieprasīja veikt papildu korekciju, lai ņemtu vērā iespējamo cenu atšķirību starp pārdošanas apjomiem dažādās nozarēs, kur cenas vidēji būtu ievērojami augstākas vienā nozarē (“A nozare”) nekā citā (“B nozare”). Ierosinātā korekcija būtu balstīta uz vidējo cenu starpību starp abām nozarēm attiecībā uz visu pārdošanu iekšzemes tirgū, nenošķirot pārdošanas periodu, ražojuma veidu un to, vai klients ir saistīts vai neatkarīgs. Iegūtā kopējā cenu starpība jenās par tonnu tiktu atskaitīta no pārdošanas cenas, reizinot šo cenas starpību ar daudzumu, kas pārdots A nozarei uz darījumu bāzes. Pārbaudē uz vietas Nippon Steel sniedza vispārīgu informāciju, paskaidrojot, kāpēc starp abām nozarēm parasti pastāv cenu atšķirība.

(126)

Tomēr uzņēmums a) nespēja izteikt skaitļos cenu starpības pamatā esošos elementus un uzrādīja tikai vispārēju cenu atšķirību (kopējā vidējā cena A nozarei mīnus kopējā vidējā cena B nozarei izmeklēšanas periodā); b) nespēja iesniegt konkrētu dokumentāciju, kurā izskaidrota cenu atšķirība atkarībā no ražojuma vai klienta; c) nespēja paskaidrot, kāpēc, lai gan dažiem darījumiem cena, pamatojoties uz ražojuma veidu, patiešām bija augstāka A nozarei, kā apgalvoja Nippon Steel, citiem darījumiem cena faktiski bija augstāka B nozarei.

(127)

Turklāt cenu starpība starp pārdošanas darījumiem abās nozarēs uz ražojuma veida bāzes bija nekonsekventa un svārstījās no negatīviem divciparu procentiem līdz pozitīviem divciparu procentiem gan mēnesī, gan izmeklēšanas periodā kopumā. Turklāt cenu atšķirība starp abām nozarēm varēja atšķirties atkarībā no mēneša. Piemēram, attiecībā uz vienu ražojuma veidu Komisija konstatēja, ka cena A nozarei patiešām bija lielāka nekā B nozarei vienā mēnesī, mazāka nākamajā mēnesī un atkal lielāka aiznākamajā mēnesī.

(128)

Visbeidzot, lai gan ražotājs eksportētājs Nippon Steel sniedza informāciju par pārdošanas darījumiem divās dažādās nozarēs, Komisija šādu informāciju nesaņēma ne no viena no tā saistītajiem subjektiem. Tāpēc papildus iepriekš minētajiem jautājumiem nebija iespējams analizēt iespējamo cenu atšķirību saistīto uzņēmumu līmenī un ietekmi uz galīgo pārdošanas cenu neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū.

(129)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija noraidīja Nippon Steel korekcijas pieprasījumu.

(130)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(131)

Pamatojoties uz to, provizoriskās vidējās svērtās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(132)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu.

(133)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, provizoriskā dempinga starpība ir 32,9 %.

(134)

Visiem pārējiem Japānas ražotājiem eksportētājiem Komisija noteica dempinga starpību, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, izteikts kā daļa no kopējā importa, kas noteikts pēc Eurostat datiem, no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(135)

Šajā lietā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms bija 100 % no kopējā importa izmeklēšanas periodā. Tādējādi Komisija nolēma ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, noteikt dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija izlasē iekļautajam uzņēmumam, kurš sadarbojās un kuram bija visaugstākā dempinga starpība.

(136)

Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

2. tabula

Dempinga Starpības

(137)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai katra ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās (Formosa un Hoa Phat), kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjomi ir reprezentatīvi, ja katra ražotāja eksportētāja neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms ir vismaz 5 % no eksportam pārdotā attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma Savienībā izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz to, Formosa un Hoa Phat kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū tika atzīts par reprezentatīvu.

(138)

Pēc tam ražotājiem eksportētājiem ar reprezentatīvu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū Komisija noteica iekšzemes tirgū pārdotos ražojuma veidus, kas ir identiski vai salīdzināmi ar eksportam uz Savienību pārdotajiem ražojuma veidiem.

(139)

Tad Komisija pārbaudīja, vai katra tāda ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, ko ir pārdevis katrs ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, un kas ir identisks eksportam uz Savienību pārdoto ražojumu veidam vai ar to salīdzināms, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu ir reprezentatīvs. Ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja šā neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā pārdota ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no identiska vai salīdzināma eksportam uz Savienību pārdota ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma.

(140)

Komisija konstatēja, ka Formosa gadījumā visu ražojuma veidu pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam, kas ir identisks vai salīdzināms ar eksportam uz Savienību pārdoto ražojuma veidu, bija reprezentatīvs. Hoa Phat gadījumā visu ražojuma veidu pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam, kas ir identisks vai salīdzināms ar eksportam uz Savienību pārdoto ražojuma veidu, bija reprezentatīvs, izņemot divus ražojuma veidus, kurus nepārdeva iekšzemes tirgū vai kuru pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija mazāks par 5 % un tādējādi nebija reprezentatīvs. Ja līdzīgā ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots, aprēķināja salikto normālo vērtību, jo cita izlasē iekļautā ražotāja šā ražojuma veida pārdošanas cenu iekšzemes tirgū nevarēja jēgpilni izpaust, nepārkāpjot minētā ražotāja konfidencialitāti. Komisija neatrada nekādu citu informāciju par šo ražojumu cenām. Šiem ražojuma veidiem salikto normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar šajā iedaļā izklāstīto metodi.

(141)

Tad Komisija noteica katra neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā pārdotā ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoma īpatsvaru, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu lemtu, vai normālās vērtības aprēķināšanai izmantojams faktiskais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū.

(142)

Normālās vērtības pamatā ir katra ražojuma veida faktiskā cena iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bijusi rentabla, ja:

(143)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir visas konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas cenu vidējā svērtā vērtība izmeklēšanas periodā.

(144)

Normālā vērtība ir izmeklēšanas periodā veiktās vienīgi rentablās konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas faktiskā cena iekšzemes tirgū, ja:

(145)

Iekšzemes pārdošanas apjoma analīze parādīja, ka Formosa gadījumā visu ražojuma veidu rentablās pārdošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija mazāks nekā 80 % no šā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma. Tādējādi šiem ražojuma veidiem normālo vērtību aprēķināja kā tikai rentablās pārdošanas vidējo svērto vērtību.

(146)

Hoa Phat gadījumā – to ražojuma veidu pārdošanas apjoms, kurš pārdots par neto pārdošanas cenu, kas vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, pārsniedz 80 % no šā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma; šā ražojuma veida vidējā svērtā pārdošanas cena ir vienāda ar vienības ražošanas izmaksām vai tās pārsniedz. Normālā vērtība tādējādi tika aprēķināta kā visu iekšzemes pārdošanas apjomu cenu vidējā svērtā vērtība izmeklēšanas periodā.

(147)

Attiecībā uz Formosa un Hoa Phat ražojuma veidiem, kuriem līdzīgā ražojuma veids parastās tirdzniecības operācijās netika pārdots vai tika pārdots nepietiekamā daudzumā vai kuru ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvos daudzumos saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, Komisija aprēķināja salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu, jo otra izlasē iekļautā ražotāja pārdošanas cenu iekšzemes tirgū šim ražojuma veidam nevarēja izpaust jēgpilni, nepārkāpjot minētā ražotāja konfidencialitāti. Komisija neatrada nekādu citu informāciju par šo ražojumu cenām.

(148)

Saliktā normālā vērtība tika aprēķināta, pie Formosa un Hoa Phat līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(149)

Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos, tika pieskaitītas šo ražojuma veidu vidējās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta darījumos iekšzemes tirgū parastās tirdzniecības operācijās. Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti nemaz, tika pieskaitītas vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta visos darījumos iekšzemes tirgū parastās tirdzniecības operācijās.

(150)

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai ar saistīta tirgotāja starpniecību trešā valstī.

(151)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(152)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā gadījumā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī. Kā sīkāk skaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālā vērtība un eksporta cena tika koriģētas, lai: i) tās aprēķinātu EXW līmenī un ii) tās pielāgotu, ņemot vērā to faktoru atšķirības, par kuriem tika apgalvots un pierādīts, ka tie ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(153)

Lai aprēķinātu normālo vērtību tirdzniecības EXW līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā iekšzemes transporta, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas, kā arī kravas apstrādes un iekraušanas izmaksas.

(154)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas un maksa par bankas pakalpojumiem.

(155)

Lai aprēķinātu eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā iekšzemes transporta, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas, kā arī kravas apstrādes un iekraušanas izmaksas.

(156)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas un maksa par bankas pakalpojumiem.

(157)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(158)

Pamatojoties uz to, provizoriskās vidējās svērtās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(159)

Visiem pārējiem Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem Komisija noteica dempinga starpību, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, kas izteikts kā daļa no kopējā importa no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā, kurš tika noteikts, pamatojoties uz sūdzību un Vjetnamas valdības sniegto informāciju.

(160)

Šajā lietā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms bija gandrīz 100 % no kopējā importa izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz to, Komisija nolēma noteikt dempinga starpību visam pārējam importam Formosa līmenī.

(161)

Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(162)

Savienībā 15 uzņēmumi iesniedza ražošanas un pārdošanas datus šajā izmeklēšanā un norādīja, ka tie izmeklēšanas periodā ražojuši līdzīgo ražojumu. Pamatojoties uz sūdzībā norādīto informāciju, minētie 15 uzņēmumi pārstāv aptuveni 86 % no līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma Savienībā.

(163)

Neskaitot minētos 15 uzņēmumus, bija vēl septiņi citi uzņēmumi, kuri izmeklēšanas periodā ražoja līdzīgo ražojumu.

(164)

Tika konstatēts, ka Savienības ražošanas kopējais apjoms izmeklēšanas periodā bija apmēram 59,1 milj. t. Komisija noteica šo apjomu, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, piemēram, informāciju, kas saņemta no sūdzības iesniedzēja un visiem zināmajiem Savienības ražotājiem.

(165)

Kā norādīts 28. apsvērumā, izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji, kas pārstāv 34 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā un 35 % no līdzīgā ražojuma aplēstā kopējā ES pārdošanas apjoma.

(166)

Savienības ražotāji, kas saražo visu ražošanas apjomu Savienībā, veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē un tiek dēvēti par “Savienības ražošanas nozari”.

(167)

Savienības ražotāju darījumdarbības modelis un vertikālās integrācijas pakāpe atšķiras. Tomēr Savienības ražošanas nozari kopumā var raksturot kā nozari ar augstu vertikālās integrācijas pakāpi, jo tika konstatēts, ka Savienības ražotāji vienlaikus ir līdzīgā ražojuma piegādātāji importētājiem un lietotājiem un to pašu neatkarīgo importētāju, lietotāju un tērauda pakalpojumu centru (“SSC”) konkurenti, kā minēts 302. apsvērumā.

(168)

Kā minēts 46. apsvērumā, uz izmeklējamo ražojumu attiecas vairāki KN kodi, tostarp daži ex kodi. Lai nenovērtētu par zemu patēriņu Savienībā un ņemot vērā šādu kodu acīmredzami nenozīmīgo ietekmi uz kopējo patēriņu, aprēķinot patēriņu Savienībā, ar KN ex kodiem klasificētais importa apjoms tika ņemts vērā pilnībā.

(169)

Tā kā Savienības ražošanas nozare lielākoties ir vertikāli integrēta un izmeklējamais ražojums tiek uzskatīts par primāro materiālu dažādu lejasposma ražojumu ar pievienoto vērtību ražošanai, piemēram, auksti velmētu velmējumu, karsti cinkotu ruļļu, karsti velmētu tērauda lokšņu, slokšņu un sagarumotu vai pārklātu karsti velmētu lokšņu ražošanā, pašpatēriņš un brīvā tirgus patēriņš tika analizēts atsevišķi.

(170)

Kaitējuma analīzē ir svarīgi nošķirt pašpatēriņa tirgu no brīvā tirgus, jo ražojumiem, ko paredzēts izmantot pašpatēriņam, nav tieši jākonkurē ar importu, un grupu iekšienē saskaņā ar atšķirīgu cenu politiku tiek noteiktas transfertcenas. Turpretī ražojumi, kas paredzēti brīvam tirgum, tieši konkurē ar importēto izmeklējamo ražojumu, un cenas ir brīvā tirgus cenas.

(171)

Lai gūtu pēc iespējas pilnīgu priekšstatu par Savienības ražošanas nozari, Komisija ieguva datus par visu attiecīgā ražojuma ražošanas apjomu un noteica, vai tas bija paredzēts izmantošanai pašpatēriņam vai brīvajam tirgum.

(172)

Komisija noteica Savienības pašpatēriņu, attiecībā uz visiem zināmajiem ražotājiem Savienībā pamatojoties uz datiem par pašpatēriņu un pārdošanu pašpatēriņam. Pamatojoties uz šo informāciju, Savienības pašpatēriņa dinamika bija šāda.

3. tabula

Pašpatēriņš Savienības tirgū (t)

(173)

Tika konstatēts, ka 56,1 % no Savienības HRF produkcijas ir paredzēts pašpatēriņa tirgum, savukārt atlikušie 43,9 % tiek pārdoti brīvā tirgus apstākļos.

(174)

Attiecīgajā periodā Savienības pašpatēriņš Savienības tirgū samazinājās par aptuveni 16 %. Šis samazinājums galvenokārt ir saistīts ar pieprasījuma sarukumu pašpatēriņa tirgos, tostarp detaļu ražošanā, piemēram, autobūves un būvniecības nozarē.

(175)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka būtu jāņem vērā pašpatēriņa īpatsvars (t. i., iekšējie pārvedumi izmeklējamā ražojuma tālākai pārstrādei, kad rēķini netiek izrakstīti un ražojumi nenokļūst brīvajā tirgū, un pārdošana pašpatēriņam darījumos, kas neatbilst nesaistītu pušu darījuma principam, ar saistītiem uzņēmumiem tālākai pārstrādei) karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu kopējā ražošanā. Šis ražotājs eksportētājs uzskata, ka tam būtu liela ietekme uz galīgo kaitējuma noteikšanu, jo īpaši tāpēc, ka nodarbinātības tendencēm vai rentabilitātes starpībai ir piemērota atšķirīga pieeja.

(176)

Viens lietotājs apgalvoja, ka vairāki Savienības karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu ražotāji ir vertikāli integrēti un ka to līdzīgā ražojuma pašpatēriņš un pārdošana veido aptuveni 50 % no kopējā ražošanas apjoma – faktiski šo Savienības ražotāju īpatsvars ES (brīvā tirgus) patēriņa ziņā veidoja vairāk nekā 70 %.

(177)

Komisija ir rūpīgi izskatījusi jautājumu par “pašpatēriņu” un “pārdošanu pašpatēriņam”, kas ir ļoti svarīgi šajā izmeklēšanā. Kaitējuma novērtējumā Komisija atsevišķi ņēma vērā pārdošanu atvērtajā tirgū un pārdošanu pašpatēriņam.

(178)

Komisija norāda, ka, lai gan dažiem Savienības ražotājiem ir saistīti uzņēmumi, kas vai nu tirgo, vai pārstrādā līdzīgo ražojumu, arī to pārdošana šiem saistītajiem subjektiem notiek godīgas konkurences apstākļos un ka šiem saistītajiem subjektiem ir atļauts iepirkt no visiem piegādātājiem, tostarp no attiecīgo valstu piegādātājiem, nevis tikai no saistītiem primārā tērauda ražošanas uzņēmumiem, un visi šie pirkumi tiek veikti par tirgus cenām. Tādējādi ne visa pārdošana starp saistītām personām tika uzskatīta par pārdošanu pašpatēriņam un iekļauta tās apjomā vai vērtībā.

(179)

Komisija noteica brīvā tirgus patēriņu Savienības tirgū, pamatojoties uz a) pārdošanas apjomiem Savienības tirgū, kas attiecināmi uz visiem zināmajiem ražotājiem Savienībā, un b) Eurostat datiem par importu Savienībā no visām trešām valstīm (8), sakarā ar to izvērtējot arī datus, ko bija iesnieguši attiecīgo valstu ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās. Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņa dinamika Savienības brīvajā tirgū bija šāda.

4. tabula

Brīvā tirgus patēriņš Savienībā (t)

(180)

Saskaņā ar Savienības ražošanas nozares sniegto informāciju attiecīgajā periodā brīvā tirgus patēriņš Savienības tirgū izmeklēšanas periodā samazinājās par aptuveni 6 %.

(181)

Kopējais patēriņš, ko veido pašpatēriņš un brīvā tirgus patēriņš, attiecīgajā periodā bija šāds.

5. tabula

Kopējais patēriņš Savienībā (brīvais tirgus un pašpatēriņa tirgus) (t)

(182)

Iepriekšējā tabulā redzams, ka kopējais patēriņš 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu samazinājās par 13 %. Pašpatēriņš izmeklēšanas periodā bija gandrīz 56,1 % no kopējā patēriņa.

(183)

Pēc procedūras sākšanas trīs ražotāji eksportētāji no Ēģiptes un Japānas, kā arī lietotāji apstrīdēja Komisijas sākotnējo lēmumu kumulatīvi novērtēt importu no četrām attiecīgajām valstīm, apgalvojot, ka:

(184)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, šīs ieinteresētās personas apgalvoja, ka attiecībā uz eksportu no Ēģiptes un Japānas nav izpildīti pamatregulas 3. panta 4. punktā izklāstītie kumulēšanas nosacījumi.

(185)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes attiecīgā ražojuma imports jāvērtē kumulatīvi.

(186)

Minētais noteikums paredz, ka importa no vairākām valstīm ietekmi vērtē kumulatīvi tikai tad, ja konstatē, ka:

(187)

Komisija noraidīja trīs ražotāju eksportētāju argumentus šādu iemeslu dēļ.

(188)

Tāpēc Komisija secina, ka attiecībā uz abām attiecīgajām valstīm ir izpildīti visi 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji, un provizoriski apstiprināja, ka kaitējuma noteikšanas nolūkā Ēģipte, Japāna un Vjetnama būtu jāpārbauda kumulatīvi.

(189)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat sniegtajiem datiem un Vjetnamas gadījumā – pamatojoties uz ražotāju eksportētāju paziņotajiem eksporta apjomiem (sk. 6. tabulu). Tirgus daļas tika noteiktas, salīdzinot importa apjomus ar brīvā tirgus patēriņu Savienībā, kā norādīts 4. tabulā.

(190)

Importam no attiecīgajām valstīm Savienībā bija šāda dinamika.

6. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

(191)

Iepriekšējā tabulā redzams, ka absolūtos skaitļos imports no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās. Vienlaikus šāda importa Savienībā kopējā tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par gandrīz 3 procentpunktiem (no [4,9–5,4] % 2021. gadā līdz [8,0–8,5] %, kas ir 56 % pieaugums) attiecīgajā periodā.

(192)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(193)

Importam no attiecīgajām valstīm Savienībā vidējās svērtās cenas dinamika bija šāda.

7. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(194)

Komisija novērtēja cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot: katra ražojuma veida vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko trim Savienības ražotājiem Savienības brīvajā tirgū maksājuši nesaistīti klienti (koriģētas līdz EXW līmenim), un katra ražojuma veida atbilstošās vidējās svērtās CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai importam no attiecīgo valstu ražotājiem, kuri sadarbojās, pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū, noteiktas CIF cenas līmenī, ar attiecīgām korekcijām attiecībā uz pēcimportēšanas izmaksām.

(195)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā.

(196)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika konstatēts, ka imports par dempinga cenām, ko veica lielākā daļa izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, samazināja Savienības ražošanas nozares cenas diapazonā no –0,0 % līdz 10,1 %, kā redzams tabulā turpmāk.

8. tabula

Cenu samazinājuma starpības

(197)

Lielākā daļa attiecīgā ražojuma ir ļoti cenu ziņā jutīga, un konkurence lielā mērā ir balstīta uz cenu. Turklāt cenas tirgū ir zināmas, pateicoties dažādām specializētām tīmekļa vietnēm. Izmeklēšanā tika atklāts, ka tikai daļa pasūtījumu ir balstīti uz noteikta termiņa līgumiem, un klientiem vienmēr ir iespēja pāriet no viena piegādātāja pie cita diezgan nestabilā tirgū. Šajā kontekstā, izņemot Ēģipti, cenu samazinājuma starpības tiek uzskatītas par ievērojamām. Izmeklēšanā arī tika atklāts, ka Savienības ražošanas nozares cenas apspieda Ēģiptes izcelsmes imports par zemām cenām, kam bija līdzīgas tendences un tirdzniecības modeļi.

(198)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(199)

Kā minēts 28. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(200)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskie rādītāji tika novērtēti visas Savienības ražošanas nozares līmenī. Novērtējuma pamatā bija sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija, kas pēc tam tika salīdzināta ar Savienības ražotāju sniegtajiem datiem, pieejamo oficiālo statistiku (Eurostat) un ražotāju eksportētāju datiem attiecībā uz Vjetnamu. Mikroekonomisko rādītāju analīze tika veikta izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī. Novērtējuma pamatā bija pienācīgi pārbaudīta to sniegtā informācija. Šie dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(201)

Lai gūtu pēc iespējas pilnīgu priekšstatu par Savienības ražošanas nozari, Komisija ieguva datus par visu izmeklējamā līdzīgā ražojuma ražošanas apjomu un noteica, vai tas bija paredzēts izmantošanai ierobežotajā tirgū vai brīvajam tirgum. Attiecībā uz dažiem kaitējuma rādītājiem, kas saistīti ar Savienības ražošanas nozari, Komisija atsevišķi analizēja datus, kuri saistīti ar brīvo tirgu un pašpatēriņa tirgu, un veica salīdzinošu analīzi.

(202)

Šie faktori, no vienas puses, ir šādi: pārdošanas apjoms, tirgus daļa, vienības cena, vienības izmaksas, rentabilitāte un naudas plūsma. Tomēr citus ekonomiskos rādītājus pilnvērtīgi varētu pārbaudīt, tikai ietverot visas darbības, arī izmantošanu pašpatēriņam Savienības ražošanas nozarē.

(203)

Šie faktori ir: ražošanas apjoms, jauda, jaudas izmantojums, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem, nodarbinātība, ražīgums, krājumi un darbaspēka izmaksas. Attiecībā uz šiem faktoriem Komisija var veikt pilnvērtīgu novērtējumu, tikai atsaucoties uz visām Savienības ražošanas nozares darbībām. Šī analīze atbilst Savienības tiesu un PTO judikatūrai (9).

(204)

Konsorcijs apgalvoja, ka Savienības karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu ražošanas nozare jau bija pārāk aizsargāta ar antidempinga un aizsardzības pasākumiem. Pēdējos astoņos gados ir veikti antidempinga un antisubsidēšanas pasākumi pret izmeklējamā ražojuma importu no vairākām eksportētājvalstīm, piemēram, Ķīnas, Krievijas, Brazīlijas, Irānas, Ukrainas un Turcijas. Pret Ukrainu vērsto pasākumu termiņš beidzās 2023. gadā. Turklāt aizsardzības režīms nesen tika grozīts, nosakot 15 % ierobežojumu importam no valstīm, uz kurām attiecas tarifa likmes kvotas (TK), piemēram, no Vjetnamas, Ēģiptes un Japānas.

(205)

Jāatzīmē, ka antidempinga un aizsardzības pasākumiem ir dažādi mērķi. Antidempinga un antisubsidēšanas pasākumi novērš netaisnīgu cenu noteikšanas situāciju, savukārt aizsardzības pasākumi attiecas uz importa apjomiem (t. i., nopietna kaitējuma draudiem importa apjoma strauja pieauguma dēļ). Turklāt Komisija šos apgalvojumus par divkāršiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem izskatīja tā dēvētajā “divkāršu tiesiskās aizsardzības līdzekļu regulā” (10). Komisija iepriekš līdzīgus argumentus par divkāršiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem noraidīja, pamatojoties uz to, ka aizsardzības noteikumi nodrošina, ka tad, ja imports pārsniedz beznodokļu tarifa likmes kvotas apjomu, piemērojamais antidempinga un/vai kompensācijas maksājums var tikt piemērots tikai šim importam, lai tas neietekmētu tirdzniecību vairāk, nekā vēlams.

(206)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(207)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par aptuveni 11,274 milj. t (–16 %) sakarā ar kopējo pārdošanas apjoma samazinājumu brīvajā tirgū un pašpatēriņa tirgū.

(208)

Paziņotie jaudas rādītāji attiecas uz tehnisko jaudu, un tas nozīmē, ka ir ņemtas vērā nozarē par standartu pieņemtas korekcijas par uzstādīšanas laiku, tehnisko apkopi, ražošanas traucējumiem un citiem ierastiem pārtraukumiem. Ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās stabila.

(209)

Jaudas izmantojuma rādītājs attiecīgajā periodā samazinājās (robežās no 63 % līdz 75 %) atbilstoši ražošanas apjoma samazinājumam.

(210)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa brīvajā tirgū

(211)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības brīvajā tirgū (izņemot pārdošanu pašpatēriņam) attiecīgajā periodā samazinājās par 15 % no 27,729 milj. t līdz 23,570 milj. t.

(212)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa Savienības patēriņa ziņā attiecīgajā periodā samazinājās par 2 procentpunktiem, proti, no 72,2 % līdz 70,2 %. Pārdošanas apjoma samazinājums Savienības brīvajā tirgū un Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zaudējums ievērojami pārsniedza patēriņa samazinājumu Savienības brīvajā tirgū, kas liecina par Savienības tērauda ražotāju konkurētspējas stāvokļa pasliktināšanos.

(213)

Pašpatēriņa apjoma un tirgus daļas dinamika pašpatēriņa tirgū Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda.

11. tabula

Pašpatēriņa apjoms Savienības tirgū un tirgus daļa

(214)

Savienības ražošanas nozares pašpatēriņa apjoms (ko veido pārvedumi pašpatēriņam un pārdošana pašpatēriņam Savienības tirgū) absolūtos skaitļos samazinājās par vairāk nekā 16 % – no 39,224 milj. t. līdz 33,143 milj. t attiecīgajā periodā.

(215)

Savienības ražošanas nozares pašpatēriņa īpatsvars (izteikts procentos no kopējā ražošanas apjoma) attiecīgajā periodā saglabājās stabils (robežās no 55,7 % līdz 56,1 %).

(216)

Nodarbinātība tika aprēķināta, ņemot vērā tikai tos nodarbinātos, kas tieši strādā pie līdzīgā ražojuma dažādos Savienības ražotāju primārā tērauda ražošanas uzņēmumos. Šī metode sniedza precīzus datus.

(217)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

12. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(218)

Savienības ražošanas nozares nodarbinātības līmenis attiecīgajā periodā samazinājās, jo bija nepieciešams samazināt ražošanas izmaksas un palielināt efektivitāti, ņemot vērā pieaugošo konkurenci, ko radīja imports no attiecīgajām valstīm un cits imports tirgū. Tādējādi attiecīgajā periodā darbaspēks saruka par 9,7 %, neņemot vērā netiešo nodarbinātību. Tā rezultātā un ņemot vērā ražošanas apjoma samazinājumu (–16,0 %) attiecīgajā periodā, Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā izlaidi uz nodarbināto gadā, samazinājās mazāk (–7,0 %) nekā faktiskās ražošanas samazinājums. Tas liecina, ka Savienības ražošanas nozare, lai saglabātu konkurētspēju, bija gatava pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem.

(219)

Izņemot vienu Vjetnamas ražotāju eksportētāju, visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa apjomu no attiecīgajām valstīm un tā cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari nebija nenozīmīga.

(220)

Patēriņš Savienībā (brīvajā tirgū) attiecīgajā periodā samazinājās par 6 %, tomēr Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās vēl vairāk – par 15 %. Tādējādi Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu pretstatā importa no attiecīgajām valstīm tirgus daļai, kas attiecīgajā periodā pieauga.

(221)

Savienības ražotāju vidējām svērtajām vienības pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika, kas parādīta tabulā turpmāk.

13. tabula

Pārdošanas cenas brīvajā tirgū Savienībā

(222)

Iepriekšējā tabulā ir norādīta vienības pārdošanas cenu dinamika Savienības brīvajā tirgū salīdzinājumā ar atbilstošajām ražošanas izmaksām. Vidējās pārdošanas cenas 2021. un 2022. gadā vispirms bija augstākas nekā vidējās vienības ražošanas izmaksas. Situācija mainījās 2023. gadā un izmeklēšanas periodā, kad vienības ražošanas izmaksas kļuva augstākas nekā vidējās pārdošanas cenas.

(223)

Viena izlasē iekļautā ražotāja ārkārtas situācija, kad tā ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā tika būtiski samazināts, jo vienas domnas tehniskās apkopes periods bija ilgāks, nekā sākotnēji plānots, ir izskaidrots 254.–256. apsvērumā. Nosakot ražošanas izmaksu attīstību, netika ņemtas vērā šīs situācijas radītās papildu izmaksas.

(224)

Covid-19 krīze 2021. un 2022. gadā mazāk ietekmēja tirgus pieprasījumu un cenas, salīdzinot ar 2023. gadu un izmeklēšanas periodu, kas liecināja par negatīvu tendenci, ko ilustrēja straujš cenu samazinājums, ko izraisīja tērauda pieprasījuma sarukums.

(225)

Neraugoties uz Savienības ražošanas nozares centieniem samazināt izmaksas (sk. 218. apsvērumu), ražošanas izmaksas saglabājās ievērojami augstākas nekā pārdošanas cenu samazinājums 2023. gadā un izmeklēšanas periodā. Lai ierobežotu tirgus daļas zaudēšanu, Savienības ražotāji ievēroja cenu samazināšanās spirāli un ievērojami pazemināja pārdošanas cenas, īpaši 2023. gadā un izmeklēšanas periodā. Tā kā izmeklējamais ražojums ir pirmprece, Savienības ražotājiem bija jāseko cenu samazināšanās spirālei.

(226)

Izlasē iekļauto ražotāju uzņēmumos daži karsti velmēti plakani dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumi pašpatēriņam tika pārvesti vai piegādāti par transfertcenām turpmākai lejasposma pārstrādei dažādos ražojumos, izmantojot atšķirīgu cenu noteikšanas/izmaksu politiku (izmaksas un/vai izmaksas plus), ko nevarēja uzskatīt par tādu, kas atbilst brīvā tirgus nosacījumiem. Tāpēc no pašpatēriņa cenas vai izmaksu dinamikas nevar izdarīt jēgpilnus secinājumus. Ja pārdošana starp saistītām personām notika godīgas konkurences apstākļos, kā aprakstīts 177. apsvērumā, tā tika ņemta vērā, aprēķinot 13. tabulā norādīto vidējo vienības pārdošanas cenu Savienības brīvajā tirgū.

(227)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

14. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto

(228)

Attiecīgajā periodā vidējā alga uz nodarbināto palielinājās par 5 % galvenokārt ārēju faktoru, piemēram, augstā inflācijas līmeņa dēļ. Palielinājums 2023. gadā bija saistīts ar atlaišanas pabalstiem, kas bija jāiegrāmato pēc darbinieku skaita samazināšanas.

(229)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

15. tabula

Krājumi

(230)

Krājumu līmenis attiecīgajā periodā palielinājās, un tam bija tendence, kas bija pretēja ražošanas apjoma tendencei. Lai gan šādi krājumi absolūtā izteiksmē veido ievērojamu finanšu resursu apjomu, tie saglabājās samērīgā līmenī, izsakot procentos no ražošanas apjoma.

(231)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

16. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(232)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Covid-19 krīzes seku dēļ 2021. un 2022. gadā Savienības ražošanas nozare varēja gūt zināmu peļņu. Tomēr izmeklēšanas perioda otrajā pusē rentabilitātes dinamika bija negatīva. Zaudējumi radās 2023. gadā un izmeklēšanas periodā.

(233)

Kā parādīts 13. tabulā, pēc tam, kad pārdošanas cenas 2022. gadā ievērojami palielinājās, vienības pārdošanas cena strauji samazinājās, atgriežoties 2021. gada līmenī. Vienības ražošanas izmaksu tendence bija atšķirīga, un tās saglabājās daudz augstākā līmenī, uzrādot zaudējumus –5,1 % apmērā 2023. gadā un –3,0 % apmērā izmeklēšanas periodā.

(234)

Neraugoties uz situācijas pasliktināšanos, Savienības ražošanas nozare turpināja ieguldīt ievērojamas summas. Šādi ieguldījumi galvenokārt tika veikti, lai aizstātu esošās iekārtas, kas attiecas uz tāda uzņēmuma parasto darbību, kurš darbojas kapitālietilpīgā nozarē, kur šādi ieguldījumi ir vajadzīgi. Savienības ražošanas nozare arī ieguldīja zaļajā pārkārtošanā, lai samazinātu savu CO2 pēdu.

(235)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence attiecīgajā periodā ievērojami pasliktinājās no pozitīva līmeņa līdz negatīvam neilgtspējīgam līmenim, jo pasliktinājās rentabilitāte un palielinājās krājumu līmenis.

(236)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Ienākums no ieguldījumiem pasliktinājās un 2023. gadā un izmeklēšanas periodā, sekojot negatīvai rentabilitātes tendencei, sasniedza negatīvu līmeni. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju spēju piesaistīt kapitālu ietekmēja attiecīgajā periodā radušies zaudējumi, par ko liecina ieguldījumi, kuri bija jāatliek (sk. 277. apsvērumu, kurā aplūkots jautājums par neveiktajiem ieguldījumiem).

(237)

Savienības ražošanas nozare kopumā nevarēja saglabāt ražošanas un pārdošanas apjomus un uzlabot jaudas izmantojuma līmeni, jo samazinājās pašpatēriņš un patēriņš brīvajā tirgū. Ražošanas un pārdošanas apjomi faktiski samazinājās vairāk nekā patēriņš Savienības tirgū. Ņemot vērā ražošanas apjoma samazināšanos, kad Savienības ražošanas nozares stāvoklis sāka pasliktināties, Savienības ražošanas nozare veica konkrētus pasākumus, lai uzlabotu efektivitāti, stingri ierobežojot ražošanas izmaksas (galvenokārt izejvielu un darbaspēka izmaksas) un palielinot produkcijas izlaidi uz nodarbināto. Tomēr ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās par 18 %, kamēr vienības pārdošanas cena saglabājās stabila, izņemot 2022. gadā. Līdz ar to Savienības ražošanas nozares rentabilitāte ievērojami pasliktinājās – no 12 % 2021. un 2022. gadā, kad Savienības ražošanas nozare guva labumu no ekonomikas atveseļošanās pēc Covid-19 krīzes, līdz zaudējumus radošai situācijai 2023. gadā un izmeklēšanas periodā. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji joprojām varēja veikt ieguldījumus visā attiecīgajā periodā, kas liecina par to dinamismu finansiālā stāvokļa pasliktināšanās kontekstā.

(238)

Ņemot vērā iepriekš minēto, šajā posmā tiek secināts – iepriekš iztirzātie dati liecina, ka Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(239)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija raudzījās, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būt izraisījuši citi faktori, kuri nav imports no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Visbeidzot, importa apjomi attiecībā uz Indiju un Vjetnamas eksportētāju Ha Tinh Steel Corporation, attiecībā uz kuriem netika konstatēts dempings, netika ņemti vērā, analizējot cēloņsakarību starp importu no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozari, bet gan analizējot citus iespējamos kaitējuma cēloņus.

(240)

Komisija izskatīja šādus faktorus:

(241)

Ražotāju eksportētāju pārdošanas cenas attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās – no vidēji 828 EUR/t 2021. gadā līdz 679 EUR/t izmeklēšanas periodā. Attiecīgajā periodā pastāvīgi pazeminot vienības pārdošanas cenu, Ēģiptes, Japānas un Vjetnamas ražotāji eksportētāji spēja palielināt savu tirgus daļu no [4,9–5,4] % 2021. gadā līdz [8,0–8,5] % izmeklēšanas periodā, kā parādīts 6. tabulā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2023. gadā ievērojami palielinājās arī importa apjoms no attiecīgajām valstīm: no [1 676 689–2 029 676] līdz [2 654 306–3 201 585] t 2023. gadā.

(242)

Komisija konstatēja, ka apjomu pieaugums un attiecīgo valstu izcelsmes importa cenu straujā samazināšanās attiecīgajā periodā radīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. To izraisīja tas, ka, saskaroties ar attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju agresīvo cenu noteikšanas stratēģiju, Savienības ražotājiem nebija citas izvēles kā vien samazināt cenas un pārdot ar zaudējumiem, lai saglabātu konkrētu pārdošanas apjomu līmeni un tirgus daļu. Turklāt pašreizējie pasākumi pret karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu importu no Ķīnas un Krievijas jo īpaši ir ļāvuši attiecīgajām valstīm, attiecīgajā periodā pazeminot vienības pārdošanas cenu, palielināt savu tirgus daļu, ko iepriekš ieņēma Ķīnas ražotāji eksportētāji. Tas rezultātā negatīvi ietekmēja ražošanas nozares rentabilitāti, kas izmeklēšanas periodā sasniedza nestabilu –3,0 % līmeni. Turklāt Komisija arī norādīja, ka straujais importa pieaugums no attiecīgajām valstīm apvienojumā ar dempinga cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un/vai tās nospieda, sakrita ar Savienības ražošanas nozares stāvokļa būtisko pasliktināšanos 2023. gadā, kas turpinājās izmeklēšanas periodā.

(243)

Lai gan Hoa Phat Group apgalvoja, ka cēloņsakarība starp kaitējumu un importu no attiecīgajām valstīm nepastāv, šī grupa apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojums jau attiecīgā perioda sākumā bija zems, lai gan attiecīgo valstu tirgus daļa bija [4,9–5,4] %.

(244)

Faktiski ražošanas jaudas izmantojuma rādītāji 2021. gadā (75 %) bija daudz augstāki nekā 2023. gadā vai izmeklēšanas periodā, kad tie samazinājās līdz mazāk nekā 65 % sakarā ar importa pieaugumu no attiecīgajām valstīm un pieprasījuma sarukumu. Nav nozīmes tam, vai ES ražošanas nozares jaudas izmantojums 2021. gadā būtu bijis lielāks, ja nebūtu importa no attiecīgajām valstīm, un tas nekādā ziņā nenozīmē, ka kaitējumu nebūtu izraisījis imports no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām. Gluži pretēji – laika sakritība starp importa par dempinga cenām pieaugumu un jaudas izmantojuma samazināšanos liecina, ka imports par dempinga cenām bija jaudas samazinājuma iemesls. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(245)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

17. tabula

Savienības ražotāju eksporta pārdošanas apjoms

(246)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka tā eksporta rādītāji nevarēja būt Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis. Izmeklēšanā tika atklāts, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta pārdošanas apjoms izmeklēšanas periodā veidoja tikai aptuveni 15,4 % no to kopējā pārdošanas apjoma brīvajā tirgū un vēl mazāku daļu no kopējā ražošanas apjoma (4,7 %) tajā pašā periodā. Otrkārt, lai gan Savienības ražošanas nozares eksports nesaistītiem klientiem ievērojami samazinājās, tam bija līdzīga tendence kā kopējam patēriņam Savienībā, kas laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam samazinājās par 11 %, kā parādīts 179. apsvērumā. Treškārt, eksporta cenas lielākoties bija augstākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas Savienības brīvajā tirgū (+38 EUR/t izmeklēšanas periodā), un tās sekoja līdzīgai tendencei.

(247)

Komisija secināja, ka Savienības ražotāju eksporta pārdošanas rādītāji ir veicinājuši Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tomēr tā konstatēja, ka šis faktors nemazināja cēloņsakarību sakarā ar ierobežotajiem apjomiem un paralēlo tendenci, kam sekoja eksporta pārdošanas apjomi.

(248)

Marcegaglia, Al Ezz Dekheila Steel Company S.A.E, Hoa Phat Group apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs sūdzībā nav pienācīgi izvērtējis izmeklējamā ražojuma importa no Dienvidkorejas un Taivānas ietekmi. To skatījumā apjoma un vērtības tendenču pienācīga pārbaude apstiprina, ka šis imports noteikti būtu bijis jāņem vērā gan kaitējuma, gan dempinga analīzē, kas ietverta sūdzībā.

(249)

Nippon un JFE Steel Corporation apgalvoja, ka, pirmkārt, sūdzības iesniedzēja mazākā tirgus daļa bija tieši saistīta ar importa pieaugumu no Taivānas un Dienvidkorejas, kas kopā palielināja savu tirgus daļu par vairāk nekā 5,5 %. Otrkārt, sūdzības iesniedzēja sliktie eksporta rādītāji varētu izskaidrot ārkārtīgi straujo un būtisko sūdzībā norādīto kaitējuma rādītāju pasliktināšanos. Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjomi attiecīgajā periodā samazinājās par 31 %.

(250)

Ņemot vērā iepriekš minēto un provizoriskos secinājumus, kas izdarīti 3.2. un 3.4. iedaļā, Komisija analizēja importa attīstību no trešām valstīm, tostarp Indijas un Vjetnamas, ciktāl tas attiecas uz Hoa Phat. Importa apjomam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

18. tabula

Trešo valstu importa apjomi, vienības cenas un tirgus daļas

(251)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka imports no Indijas, Dienvidkorejas, Taivānas un Vjetnamas (Hoa Phat) attiecīgajā periodā palielinājās gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē. Komisija novēroja, ka imports no citām trešām valstīm, uz kurām šī izmeklēšana neattiecas, tajā pašā periodā turpretim samazinājās vēl vairāk, tāpēc imports no visām trešām valstīm, uz kurām šī izmeklēšana neattiecas, kopumā samazinājās. Vienlaikus ievērojami palielinājās imports no attiecīgajām valstīm.

(252)

Komisija analizēja arī importa no trešām valstīm cenu attīstību. Izņemot 2021. gadā, vidējās importa cenas no trešām valstīm vidēji bija augstākas nekā importa cenas no attiecīgajām valstīm. Pamatojoties uz to, Komisija uzskatīja, ka importa no trešām valstīm attīstība cēloņsakarību nemazina.

(253)

Nippon un JFE Steel Corporation apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nav pievērsies jautājumam par Savienības ražošanas nozares pašas veikto HRF importu Eiropas Savienībā, un bez papildu pierādījumiem vienkārši norādīja, ka šis faktors neietekmē cēloņsakarību. Attiecībā uz attiecīgā ražojuma pirkumiem, ko no attiecīgajām valstīm veica ar Savienības ražotājiem saistīti subjekti, izmeklēšanā tika atklāts – tā kā šie subjekti darbojas, ievērojot nesaistītu pušu darījuma principu, un tā kā šāds imports attiecās uz ļoti ierobežotiem daudzumiem, šis imports nevar izjaukt cēloņsakarību.

(254)

Viens izlasē iekļautais uzņēmums izmeklēšanas periodā saskārās ar ārkārtas situāciju, kad tas uz laiku samazināja ražošanas jaudu, jo vienas domnas tehniskās apkopes periods bija ilgāks, nekā sākotnēji plānots. Šī ārkārtas situācija pastiprināja šā uzņēmuma ražošanas apjoma sarukumu attiecīgajā periodā. Tomēr šis notikums neizskaidro Savienības ražošanas nozares kopējā ražošanas apjoma sarukumu (–11,3 milj. t) attiecīgajā periodā. Faktiski šis ražotājs pirms ieplānotās tehniskās apkopes palielināja ražošanas apjomu, lai kompensētu gaidāmo dīkstāvi. Tādējādi, ņemot vērā arī lielo skaitu citu Savienības ražotāju, kuriem bija neizmantotā jauda un kuri spēja ražot un pārdot salīdzinoši vairāk, lai “novērstu iztrūkumu”, šī ārkārtas situācija attiecīgajā periodā neietekmēja Savienības ražošanas nozares ražošanas līmeni.

(255)

Komisija arī nodrošināja, ka attiecīgā izlasē iekļautā Savienības ražotāja paziņotās izmaksas tika koriģētas, lai tās šāda ārkārtas situācija neietekmētu.

(256)

Tāpēc Komisija secina, ka šī ārkārtas situācija neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(257)

Nippon Steel, JFE Steel Corporation, Marcegaglia, Al Ezz Dekheila Steel Company S.A.E un Hoa Phat Group apgalvoja, ka Savienības ražotāji nav pietiekami konkurētspējīgi, jo ražošanas izmaksas ir salīdzinoši augstākas, ko rada augstākas izejvielu un enerģijas izmaksas, kā arī atsaucās uz inflāciju un ieguldījumiem Savienības ražošanas nozares dekarbonizācijas centienos, lai ievērotu stingrākus vides standartus.

(258)

Attiecībā uz enerģiju tie apgalvoja, ka izmaksu pieaugumu saasināja sekas, ko radīja nepamatotais un neprovocētais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu. Tie arī apgalvoja, ka strukturāli augstās enerģijas izmaksas Eiropas Savienībā salīdzinājumā ar gandrīz visām pārējām lielākajām tērauda ražotājvalstīm rada Eiropas Savienības tērauda ražošanas nozarei ļoti neizdevīgus konkurences apstākļus salīdzinājumā ar daudziem citiem tērauda ražotājiem.

(259)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka 19. tabulā parādītās galvenās izejvielas izmaksas 2022. gadā ievērojami palielinājās, bet 2023. gadā un izmeklēšanas periodā samazinājās. Savienības ražošanas nozare 2021. un 2022. gadā varēja novirzīt ražošanas izmaksu pieaugumu saviem klientiem, kas izraisīja vienības pārdošanas cenas pēkšņu un būtisku pieaugumu. Izejvielu izmaksas par tonnu gatavās produkcijas 2023. gadā ievērojami samazinājās. Tomēr cenu līmenis Savienības tirgū samazinājās vēl vairāk, tāpēc Savienības ražošanas nozarei nācās absorbēt izmaksu starpību. 2023. gads un izmeklēšanas periods sakrīt ar importa apjoma pieaugumu no attiecīgajām valstīm, ko vēl vairāk saasināja ar to saistītais straujais cenu sarukums.

19. tabula

Izejvielu izmaksas (dzelzsrūda, koksa ogles un konkrēti sakausējumi)

(260)

Tāpēc Komisija secina, ka taisnīgos tirgus apstākļos Savienības ražošanas nozare būtu varējusi saglabāt savu pārdošanas cenu līmeni, lai no 2023. gada varētu gūt labumu no izmaksu samazinājuma un saglabāt rentabilitāti. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu, ka izejvielu cenu pieaugums visā pasaulē veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(261)

Enerģijas izmaksu ietekme tika rūpīgi izpētīta. Lai gan enerģija ir svarīga, tā nav galvenais izmeklējamā ražojuma ražošanas izmaksu komponents. Turklāt argumenti par enerģijas izmaksām neatbilda faktam, ka izlasē iekļautie Savienības ražotāji 2022. gadā joprojām spēja gūt vairāk nekā 10 % peļņu, kad, visticamāk, arī bija šī iespējamā salīdzinoši nelabvēlīgā situācija izmaksu ziņā. Ņemot vērā enerģijas izmaksu ierobežoto īpatsvaru kopējās ražošanas izmaksās (vidēji 8 % izlasē iekļautajiem ražotājiem izmeklēšanas periodā), Komisija secināja, ka enerģijas izmaksu pieaugums neveicināja izmeklēšanas periodā konstatēto būtisko kaitējumu.

(262)

Tika pārbaudīta arī ar vides prasību ievērošanu saistīto ieguldījumu ietekme, un Komisija provizoriski konstatēja, ka ieguldījumi pētniecībā, izstrādē un inovācijā, kas saistīti ar vides prasību ievērošanu, attiecīgajā periodā kopumā saglabājās stabili. Tādējādi Komisija secināja, ka izmaksas, kas ES ražošanas nozarei radušās, lai nodrošinātu atbilstību vides regulējumam, neveicināja konstatēto būtisko kaitējumu.

(263)

Marcegaglia, Formosa, Al Ezz Dekheila Steel Company S.A.E un Hoa Phat Group apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs cēloņsakarības analīzē nav ņēmis vērā ievērojamo pieprasījuma samazināšanos ES tirgū.

(264)

Izmeklēšanā tika atklāts – lai gan tirgus pieprasījums attiecīgajā periodā samazinājās, importam no attiecīgajām valstīm bija pretēja tendence un absolūtā izteiksmē tas palielinājās gandrīz par 1 milj. t, tādējādi iegūstot ievērojamu tirgus daļu un kaitējot Savienības ražošanas nozarei. Komisija arī norādīja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis 2022. gadā bija labāks nekā izmeklēšanas periodā, lai gan patēriņa līmenis bija zemāks nekā izmeklēšanas periodā. Tādējādi Komisija secināja, ka HRF pieprasījuma sarukums nav veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(265)

Tika konstatēta cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām no Ēģiptes, Japānas un Vjetnamas, no vienas puses, un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, no otras puses. Starp straujo importa par dempinga cenām apjoma pieaugumu par pastāvīgi lejupejošām pārdošanas cenām no Ēģiptes, Japānas un Vjetnamas un Savienības darbības rādītāju pasliktināšanos, kas sevišķi novērota 2023. gadā, bija sakritība laikā. Savienības ražošanas nozarei nebija izvēles – lai novērstu vēl lielākas tirgus daļas zaudēšanu, tai bija jāievēro cenu līmenis, kādu noteica imports par dempinga cenām. Tā rezultātā pasliktinājās Savienības ražošanas nozares stāvoklis, par ko liecina dažādi makrorādītāji un mikrorādītāji, piemēram, rentabilitāte, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, nodarbinātība un naudas plūsma. Vienlaikus Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no antidempinga un kompensācijas pasākumiem, kas piemērojami importam no dažādām valstīm un arī noteikti attiecīgajā periodā (sk. 53. apsvērumu).

(266)

Komisija ir konstatējusi, ka citi faktori, kas varēja ietekmēt Savienības ražošanas nozares stāvokli, bija Savienības ražotāju eksporta pārdošanas rādītāji un imports no valstīm, kas nav attiecīgās valstis.

(267)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori atsevišķi vai kopā nav mazinājuši cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu.

(268)

Kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sūdzības iesniedzējs ir sniedzis Komisijai pietiekamus pierādījumus par izejvielu tirgus kropļojumiem, kas Indijā un Vjetnamā skar izmeklējamo ražojumu. Izmeklēšanas gaitā sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju paplašināt 7. panta 2.a punkta piemērošanu, attiecinot to arī uz Ēģipti un Japānu.

(269)

Tomēr papildu pieprasījumā nebija pietiekamu pierādījumu par pamatregulas 7. panta 2.a punktā uzskaitītajiem kropļojumiem, tādējādi netika pamatoti grozījumi paziņojumā par procedūras sākšanu, kam sekoja izmeklēšana attiecībā uz iespējamiem kropļojumiem izejvielu tirgū Ēģiptē un Japānā.

(270)

Tā kā attiecībā uz Indiju tika konstatēts de minimis dempinga līmenis un Komisija saskaņā ar pamatregulas 9. panta 3. punktu ir iecerējusi izbeigt šo procedūru pret Indiju, apgalvojums par kropļojumiem izejvielu tirgū Indijā ir kļuvis nenozīmīgs.

(271)

Tādējādi Komisija novērtēja kaitējuma novēršanas pasākumu saskaņā ar 7. panta 2.a punktu Vjetnamai un 7. panta 2. punktu Ēģiptei un Japānai.

(272)

Lai novērtētu Vjetnamai atbilstošo pasākumu līmeni, Komisija vispirms noteica mērķa cenas samazinājumu (t. i., kāda būtu kaitējuma starpība, ja nebūtu kropļojumu pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē) Vjetnamas ražotājam eksportētājam, par kuru konstatēts, ka tas ir iesaistīts dempinga praksē. Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai tā dempinga starpība ir lielāka par kaitējuma starpību.

(273)

Ja kropļojumu izejvielu tirgū nebūtu, kaitējums tiktu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare varētu gūt mērķa peļņu, pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c un 2.d punkta nozīmē.

(274)

Šajā sakarā sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka saprātīgai mērķa peļņai vajadzētu būt robežās no 10 % līdz 15 %, savukārt vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka tai vajadzētu būt robežās no 6 līdz 8 %.

(275)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no attiecīgās valsts, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju, kā arī rentabilitātes līmeni, kas gaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt mazākam par 6 %. Attiecībā uz rentabilitātes līmeni pirms importa no attiecīgajām valstīm pieauguma nebija iespējams noteikt peļņas procentu, pamatojoties uz kādu no gadiem pirms šāda importa pieauguma, jo minētajos gados Savienības ražošanas nozari negatīvi ietekmēja citas izcelsmes importa par dempinga cenām pieplūdums. Turklāt tika konstatēts, ka 2021. un 2022. gadu ir būtiski ietekmējusi ekonomikas atveseļošanās pēc Covid-19 krīzes, un tie nešķiet piemēroti mērķa peļņas noteikšanai. Tāpēc nevienu no šiem gadiem nevar kvalificēt kā gadu ar normālu konkurences situāciju Savienības tirgū.

(276)

Tādējādi Komisija uzskatīja par piemērotāku izmantot 2017. gadā sasniegto rentabilitātes līmeni 6,8 % apmērā, kā konstatēts HRF lietā pret Turciju (11).

(277)

ES ražošanas nozare sniedza pierādījumus, ka normālos konkurences apstākļos tās ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis augstāks. Komisija pārbaudīja šo informāciju pārbaudes apmeklējumos uz vietas, pārbaudot uzņēmuma iekšējo uzskaiti saistībā ar ieguldījumu plāniem, vadības lēmumiem un finanšu pārskatiem. Tika konstatēts, ka ES ražošanas nozares apgalvojumi patiešām ir pamatoti. Lai to atspoguļotu mērķa peļņā, Komisija aprēķināja starpību starp normālos konkurences apstākļos raksturīgiem ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem, kurus iesniedza ES ražošanas nozare un pārbaudīja Komisija, un faktiskajiem ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem attiecīgajā periodā. Pamatojoties uz pārbaudītu informāciju par ieguldījumiem, kurus attiecīgajā periodā nevarēja īstenot, mērķa peļņas procents tika palielināts līdz 1,05 % atkarībā no izlasē iekļautajiem ražotājiem.

(278)

Tādējādi mērķa peļņa, kas tika noteikta šajā izmeklēšanā un saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, bija robežās no 6,8 % līdz 7,85 % atbilstoši situācijai, kas konstatēta katrā no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem.

(279)

Pamatojoties uz to, Komisija Savienības ražošanas nozarei aprēķināja kaitējumu neizraisošu līdzīgā ražojuma cenu, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā piemērojot attiecīgos mērķa peļņas procentus.

(280)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija pēdējā solī novērtēja turpmākās izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un to protokoliem un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas termiņā, kurš atbilst 11. panta 2. punktam. Balstoties uz iesniegto informāciju, kas tika pamatota ar uzņēmumu pārskatu sniegšanas rīkiem un prognozēm, Komisija noteica papildu izmaksas robežās no 15,28 EUR/t līdz 41,12 EUR/t salīdzinājumā ar izmaksām, kas saistītas ar atbilstību šādām konvencijām izmeklēšanas periodā. Šīs papildu izmaksas tika pieskaitītas cenai, kas nerada kaitējumu.

(281)

Tad Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, salīdzinot ražotāja eksportētāja importa cenu Vjetnamā pa ražojuma veidiem (cenu pēc izkraušanas) ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības brīvajā tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības. Šo aprēķinu rezultāti atspoguļoti nākamajā tabulā.

(282)

Pēc tam, kad tika konstatēts, ka mērķa cenas samazinājums bija lielāks nekā dempings, izejvielu tirgus kropļojumu analīze kļuva nenozīmīga, jo antidempinga maksājums nevar būt lielāks par faktisko dempingu.

(283)

Saskaņā ar sūdzībā ietvertajiem pierādījumiem dzelzsrūdas un koksa ogļu eksportam, kas attiecīgi veidoja [30–40 %] un [26–39 %] no Vjetnamas ražošanas izmaksām, tika piemēroti izvedmuitas nodokļi.

(284)

Analizējot pamatregulas 7. panta 2.a punkta kropļojumus, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, Komisija pārbaudīja visus kropļojumus, uz kuriem attiecas minētais noteikums.

(285)

Komisija vispirms noteica galvenās izejvielas, ko attiecīgā ražojuma ražošanā izmanto katrs ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās. Par galvenajām izejvielām tika uzskatītas tās izejvielas, kas, domājams, veido vismaz 17 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām.

(286)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka gan dzelzsrūda, gan koksa ogles ir starp galvenajām izejvielām, ko izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā, un ka katra no šīm izejvielām veidoja vairāk nekā 17 % no katra ražotāja eksportētāja ražošanas izmaksām. Tomēr izmeklēšanas periodā abi uzņēmumi importēja gan dzelzsrūdu, gan koksu no vairākiem dažādiem piegādātājiem un valstīm, ņemot vērā iekšzemes ražošanas neelastīgo vai nepietiekamo apjomu un kopumā zemo iekšzemes produkcijas kvalitāti. Tāpēc netika konstatēts, ka šo divu izejvielu ražotāju eksportētāju iepirkuma cenas būtu ietekmējušas iekšzemes cenas, un tās nevarēja ietekmēt iekšzemes kropļojumi.

(287)

Komisija secināja, ka nav iespējams konstatēt kropļojumus attiecībā uz dzelzsrūdu un koksa oglēm.

(288)

Attiecībā uz Japānu un Ēģipti Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražotāji varētu gūt mērķa peļņu, ražojumus pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c un 2.d punkta nozīmē.

(289)

Lai noteiktu kaitējuma novēršanas līmeni šīm valstīm, Komisija izmantoja to pašu metodiku, kas aprakstīta 275.–281. apsvērumā. Kaitējuma starpības katram izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam ir norādītas turpmāk. “Citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visam pārējam Japānas izcelsmes importam” kaitējuma starpības tika noteiktas tādā pašā veidā kā attiecīgās dempinga starpības (sk. 132.–135. apsvērumu).

(290)

Komisija, nolēmusi piemērot pamatregulas 7. panta 2. punktu, pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var skaidri secināt, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas rada kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju, lietotāju un patērētāju intereses.

(291)

Savienības ražošanas nozare atrodas vairākās dalībvalstīs (Francijā, Vācijā, Čehijā, Slovākijā, Itālijā, Luksemburgā, Beļģijā, Polijā, Nīderlandē, Austrijā, Somijā, Zviedrijā, Portugālē, Ungārijā un Spānijā), un tajā ir 38 047 nodarbināto, kas tieši strādā pie līdzīgā ražojuma dažādos Savienības ražotāju primārā tērauda ražošanas uzņēmumos (sk. 216. apsvērumu).

(292)

Izmeklēšanā sadarbojās piecpadsmit ražotāji. Neviens no zināmajiem ražotājiem neiebilda pret izmeklēšanas sākšanu. Kā secināts 4.5. iedaļā, imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm lika pasliktināties visas Savienības ražošanas nozares stāvoklim. Būtisks kaitējums tika parādīts gan mikrorādītājos, gan makrorādītājos, un tas bija īpaši būtisks Savienības ražošanas nozares rentabilitātes, pārdošanas apjomu un tirgus daļu ziņā.

(293)

Ir gaidāms, ka antidempinga pasākumi pret importu no attiecīgajām valstīm atjaunos godīgas tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū un ļaus Savienības ražošanas nozarei sasniegt ilgtspējīgu rentabilitātes līmeni šādā kapitālietilpīgajā nozarē. Tā rezultātā paredzams, ka Savienības ražotāji spēs atgūties no kaitējumu radošās situācijas, turpināt veikt ieguldījumus un pildīt savas dažādās apņemšanās, tostarp saistībā ar sociālajiem un vides jautājumiem.

(294)

Pasākumu nenoteikšana nozīmētu lielākus zaudējumus Savienības ražošanas nozarei, apdraudētu tās dzīvotspēju, kā arī, iespējams, novestu pie ražotņu slēgšanas un darbinieku atlaišanas.

(295)

Tāpēc Komisija šajā posmā secina, ka antidempinga maksājumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(296)

Kā minēts 31. apsvērumā, neviens nesaistīts importētājs neaizpildīja anketu vai neiesniedza Komisijai atsevišķus elementus, kas parādītu, cik lielā mērā pasākumu noteikšana kaitētu importētājiem. Tomēr vairāki importētāji, kas pārstāvēja konsorciju, nāca klajā, sniedzot vispārīgas piezīmes par Savienības interesēm.

(297)

Konsorcijs ir ad hoc organizācija, kas pēc attiecīgās izmeklēšanas sākšanas tika izveidota, lai aizstāvētu konkrētu lietotāju, SSC, kā arī izmeklējamā ražojuma importētāju intereses.

(298)

Konsorcijs iesniedza piezīmes, iebilstot pret maksājumu noteikšanu, apgalvojot, ka tie izraisītu i) nepietiekamu piegādi no Eiropas tērauda rūpnīcām, kuru nominālā jauda ir daudz lielāka par to faktisko jaudu, ii) nepanesamu izmaksu pieaugumu lejasposma nozarēm, iii) nostādītu lietotājus neizdevīgos konkurences apstākļos salīdzinājumā ar saistītajiem lietotājiem (t. i., SSC, kas saistīti ar primārā tērauda ražošanas uzņēmumiem) un iv) globālās piegādes ķēdes kropļojumus, jo lietotāji un tērauda pakalpojumu centri būtu acīmredzami neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar to konkurentiem trešās valstīs. Turklāt pēc konsorcija lūguma notika viena uzklausīšana.

(299)

Konsorcijs apgalvoja, ka tas pārstāv vairāk nekā 50 % no kopējā izmeklējamā ražojuma importa no attiecīgajām valstīm un ka antidempinga maksājumu noteikšanai būtu nopietna negatīva ietekme uz lietotāju/importētāju darījumdarbību. HRF ir galvenā izejviela, ko lietotāji izmanto lejasposma ražojumu ražošanā. Tas ir lietotāju galvenais izmaksu postenis, un tie lielā mērā paļaujas uz importu no trešām valstīm, lai apgādātu lietotājus un SSC Savienībā.

(300)

Kā minēts 298. apsvērumā, konsorcija dalībnieki arī tieši konkurēja ar Savienības ražošanas nozari, kas pārstrādā attiecīgo ražojumu, pārdodot pašpatēriņam līdzīgus lejasposma ražojumus, kuri tiek pārdoti brīvajā tirgū. Tā kā konsorcijs pārstāvēja tādu divu lietotāju intereses, kas sadarbojās, šie apgalvojumi tika sīkāk analizēti nākamajā nodaļā.

(301)

Pieteicās divi lietotāji, kas atrodas Itālijā (Marcegaglia Carbon Steel Spa) un Spānijā (Network Steel S.L.), kuri importē no attiecīgajām valstīm un kuri cita starpā ražo caurules un tērauda lejasposma ražojumus, un sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Attiecīgais/līdzīgais ražojums šiem lietotājiem bija galvenais izmaksu postenis. Citi lietotāji pieteicās, bet nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Gan Network Steel S.L., gan Marcegaglia Carbon Steel Spa iebilda pret procedūras sākšanu, kā arī pret pasākumu iespējamu noteikšanu.

(302)

Savienības lietotāji konkurē ar Savienības ražotāju saistītajiem uzņēmumiem izmeklējamā ražojuma lejasposma tirgos. Tie izmeklējamo ražojumu izmanto kā izejvielu tādu lejasposma ražojumu ražošanai kā, piemēram, auksti velmēti plakani velmējumi, pārklāti tērauda velmējumi, dobie profili, metinātas caurules un dažādas kvalitātes profili, un to izmanto arī kā rūpniecības produkciju dažādiem lietojumiem, tostarp būvniecībai, kuģubūvei, gāzes tvertnēm un spiedtvertnēm.

(303)

Tērauda nozares darbība ir cieši saistīta ar ekonomikas ciklu, un to būtiski ietekmē vispārējie ekonomiskie apstākļi, patēriņa tendences, kā arī pasaules ražošanas jauda un svārstības starptautiskajā tērauda tirdzniecībā un noteiktie tarifi.

(304)

Vairākas personas norādīja uz problēmām saistībā ar konkurētspēju un konkurenci. Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka pasākumu noteikšana pret attiecīgajām valstīm izraisītu (pastiprinātu) oligopolu Savienībā, savukārt nesaistīti lietotāji sūdzējās, ka Savienības ražotāji nostāda neatkarīgus SSC un lietotājus mazāk konkurētspējīgākā situācijā salīdzinājumā ar saistītajiem SSC. Sūdzības iesniedzēji apstrīdēja otro apgalvojumu, pamatojoties uz to, ka to darījumi ar saistītajiem SSC atbilst nesaistītu pušu darījuma principam.

(305)

Komisija atzina oligopola apgalvojumu par nepamatotu, ņemot vērā tērauda ražošanas rūpnīcu un grupu skaitu Savienībā (sk. 317. apsvērumu). Savienības ražotāju vidū ir vērojama veselīga savstarpēja konkurence, un tie turpinās konkurēt ar importu no trešām valstīm, kas turpināsies.

(306)

Attiecībā uz otro apgalvojumu Komisija uzskatīja, ka tas nav pamatots, proti, Savienības ražošanas nozare piegādā ievērojamus daudzumus neatkarīgajiem SSC un lietotājiem, kas sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, un tas notiek par nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošu cenu.

(307)

Abi lietotāji apgalvoja, ka to darījumdarbība lielā mērā ir atkarīga no importa ne tikai apjoma ziņā, bet arī no konkrētiem augstas kvalitātes un biezuma raksturlielumu izejvielu veidiem, ko Savienības ražošanas nozare vai nu nespēja ražot (ar dažiem izņēmumiem), vai arī nevēlējās ražot, jo tas mazinātu karsti velmētu ražošanas līniju ražīgumu. Turklāt tie apgalvoja, ka trešo valstu piegādātāji ir īpaši uzticami. Tomēr izmeklēšanā tika atklāts, ka tie varētu iegādāties šos ražojumus no citiem ražotājiem eksportētājiem trešās valstīs, piemēram, Indijā vai Vjetnamā, par kuriem tika konstatēts, ka tie neveic dempingu, kā arī no ražotājiem eksportētājiem no tādām valstīm kā Dienvidkoreja vai Taivāna. To attiecīgā aplēstā HRF ražošanas jauda 2023. gadā bija attiecīgi 21,8 milj. t un 12,5 milj. t.

(308)

Lietotāji apgalvoja, ka sakarā ar izejvielu cenas pieaugumu un attiecīgā ražojuma nepietiekamību brīvajā tirgū, kas izriet no pasākumu piemērošanas pret attiecīgajām valstīm, lietotāji nevarētu konkurēt ar ražotājiem eksportētājiem, kas trešās valstīs ražo lejasposma ražojumus, kuri ražoti no izmeklējamā ražojuma.

(309)

Turklāt, pēc to pašu lietotāju domām, attiecīgo valstu ražotājiem eksportētājiem varētu būt kārdinājums koncentrēties uz tādu tērauda ražojumu ar pievienoto vērtību eksportu, kas izgatavoti no attiecīgā ražojuma, piemēram, cinkotiem ruļļiem, iepriekš apkrāsotiem ruļļiem, auksti velmētiem ruļļiem, metinātām caurulēm u. c., ja pasākumi tiktu piemēroti attiecībā uz HRF.

(310)

Visbeidzot, SSC, kas atrodas Savienībā, varētu pārvietot savu lejasposma ražojumu ražošanu uz trešām valstīm, kas varētu nopietni apdraudēt tādu nesaistītu lietotāju (piemēram, pārvelmētāju, cauruļu ražotāju un pakalpojumu centru) ekonomisko ilgtspēju, kuri arī nodrošina Savienības lejasposma tirgiem noieta kanālus un pakalpojumorientāciju un tieši un netieši nodarbina tūkstošiem darbinieku.

(311)

Šie divi lietotāji apgalvoja, ka pasākumu noteikšana importam no attiecīgajām valstīm radītu situāciju, ka tiem vairs nebūtu pieejami uzticami izmeklējamā ražojuma piegādes avoti Savienības tirgū, jo īpaši tādu augstas kvalitātes ruļļu piegādes avoti, kurus izmanto pārvelmēšanai. Tie apgalvoja, ka Savienības ražotājiem joprojām ir salīdzinoši liela tirgus daļa un tie var izdarīt spēcīgu spiedienu gan uz izmeklējamā ražojuma tirgu, gan uz lejasposma tirgu.

(312)

Lai lemtu par to, vai pasākumu noteikšana ir Savienības interesēs, Komisija ņēma vērā citu ieinteresēto personu, proti, lietotāju (tērauda pakalpojumu centru (SCC)) situāciju. SCC ir uzņēmumi, kas specializējas ar pakalpojumiem saistītu darbību veikšanā tērauda nozarē. Tie darbojas kā starpnieki starp primārā tērauda ražošanas uzņēmumiem, tērauda izplatītājiem un patērētājiem, piedāvājot tādus pievienotās vērtības pakalpojumus kā griešana, garengriešana un tērauda izstrādājumu veidošana saskaņā ar klientu specifikācijām. Saskaņā ar EUROMETAL (12) datiem 2023. gadā 150 SCC grupas vai uzņēmumi pārstrādāja plakanus metāla izstrādājumus, un to aplēstā pārstrādes jauda ir 31,3 milj. t. Šī nozare nodrošina vairāk nekā 20 000 tiešu un netiešu darbvietu Eiropas Savienībā. Tiek lēsts, ka neatkarīgo SSC tirgus daļa ir 48 %, bet pārējā tirgus daļa – SSC, kas pieder primārā tērauda ražošanas uzņēmumiem, vai primārā tērauda ražošanas uzņēmumu partneru SSC. Primārā tērauda ražošanas uzņēmumi un tērauda pārstrādātāji konkurē arī ar importu no trešām valstīm un tāpēc tiem ir kopīgas problēmas un bažas, ko rada jaudas pārpalikums pasaulē.

(313)

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka antidempinga maksājumu mērķis nav slēgt Savienības tirgu importam, bet gan atjaunot godīgu tirdzniecību, likvidējot kaitējumu radoša dempinga ietekmi. Tāpēc nav sagaidāms, ka imports no attiecīgajām valstīm tiks pārtraukts, bet gan ka tas turpināsies, taču ne par dempinga cenām.

(314)

Otrkārt, Komisija konstatēja, ka lietotāji bija atkarīgi ne tikai no importa no attiecīgajām valstīm, bet izmeklēšanas periodā arī iegādājās līdzīgo ražojumu no Savienības ražotājiem, kā arī no ražotājiem, par kuriem konstatēts, ka tie neveic dempingu trešās valstīs, piemēram, Indijā, Vjetnamā, Dienvidkorejā un Taivānā.

(315)

Treškārt, tā kā sagaidāms, ka lielākā daļa importa no attiecīgajām valstīm turpināsies pēc antidempinga maksājumu noteikšanas, un tā kā joprojām saglabāsies alternatīvi piegādes avoti bez antidempinga pasākumiem (Dienvidkoreja, Taivāna un Indija), apgalvojums, ka antidempinga maksājumu noteikšana novestu pie tā, ka Savienības ražošanas nozare spētu izdarīt spēcīgu cenu spiedienu, nav pamatots. Savienības ražošanas nozarē ir 22 ražotāji, kuri nodrošina lietotājiem plašu piegāžu klāstu Savienībā papildus iespējai importēt no trešām valstīm, kurās ražo un eksportē līdzīgo ražojumu.

(316)

Turklāt nozares specializētie avoti (13) norāda – lai gan dažas trešās valstis, piemēram, Vjetnama, Japāna un Taivāna, ir pārsniegušas beztarifu kvotas saskaņā ar tērauda ražojumu aizsardzības pasākumiem (14), citas valstis, piemēram, Indija un Dienvidkoreja, joprojām tās nav pietiekami izmantojušas. Tas sniedz importētājiem iespēju dažādot savus avotus un saglabāt piegādes stabilitāti. Faktiski saskaņā ar tērauda tirgus analīzes uzņēmumu MEPS International “daudzi importētāji jau ir spējuši dažādot savu piegādes ķēdi. Kopš “citām valstīm” noteiktā 15 % ierobežojuma ieviešanas HRF importa apjomi ir palielinājušies. Šis manāms palielinājums [..] palīdzējis saglabāt lejupvērstu spiedienu uz karsti velmētu ruļļu cenām, ko MEPS reģistrēja pagājušā gada otrajā pusē” (2024). Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu, ka pasākumu noteikšana izraisītu attiecīgā ražojuma/līdzīgā ražojuma piegādes deficītu.

(317)

Turklāt, tā kā pastāv vairāki ražotāji, kas pieder pie dažādām grupām, kuru galvenās mītnes atrodas dažādās valstīs, tirgu nevar uzskatīt par ļoti koncentrētu vai pat par tādu, ko kontrolē ierobežots skaits lielu tērauda ražotāju. Faktiski vairāku uzņēmumu klātbūtne tirgū norāda uz ļoti konkurētspējīgu vidi.

(318)

Nebija pierādījumu tam, ka neatkarīgi lietotāji un tirgotāji būtu nostādīti nelabvēlīgā situācijā sarunās ar Savienības ražotājiem un ka lietotāji būtu spiesti pārvietot ražošanu ārpus ES. Turklāt, kā minēts iepriekš, antidempinga pasākumu mērķis nav ierobežot konkurenci, ko rada imports, bet tikai nodrošināt, ka tas tiek tirgots ar taisnīgiem nosacījumiem, t. i., par cenām, kas nav dempinga cenas. Importētie ražojumi var turpināt ienākt ES pēc pasākumu noteikšanas; tomēr tie tiktu pārdoti par taisnīgām cenām.

(319)

Komisija arī secināja, ka antidempinga pasākumi neuzlabotu ES ražotāju stāvokli uz lejasposma nozaru rēķina. Tā kā tirgus ir konkurētspējīgs un ES ražotājiem ir pieejama neizmantotā jauda, pretēji tam, ko apgalvoja lietotāji, cenām arī turpmāk vajadzētu būt konkurētspējīgām.

(320)

Tika norādīts, ka aplēstā kopējā HRF ražošanas jauda Savienībā pārsniedz 90 milj. t un tādējādi ievērojami pārsniedz patēriņu Savienībā (patēriņu brīvajā tirgū un pašpatēriņu), kas tiek lēsts aptuveni 66 milj. t apmērā. Tāpēc ir maz ticams, ka pasākumu saglabāšana izraisītu piegāžu nepietiekamību.

(321)

Visbeidzot, izmeklēšanā arī tika atklāts, ka to lietotāju darbības rādītāji, kas sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, izmeklēšanas periodā un lielākajā attiecīgā perioda daļā faktiski bija labāki nekā Savienības ražošanas nozares darbības rādītāji, kas attiecas uz izmeklējamā ražojuma pārstrādi un tālākpārdošanu, neraugoties uz konkurences tirgus apstākļiem ES tirgū.

(322)

Lai gan lietotāju, kas sadarbojās, rentabilitāte bija labāka nekā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte, tiem bija jātiek galā ar šādiem faktoriem.

(323)

Salīdzinājumam – ES ražotāju situācija ir vēl nestabilāka, jo tie nevar paaugstināt cenas, neriskējot zaudēt pārdošanas apjomu par labu konkurentiem, kuri piedāvā zemākas cenas, neatkarīgi no tā, vai tie ir ES ražotāji vai importētāji, jo īpaši tāpēc, ka karsti velmēti plakani tērauda velmējumi ir cenu ziņā jutīga pirmprece. Lietotāji varētu viegli pāriet uz alternatīvām, cenas ziņā pieejamākām piegādēm.

(324)

Attiecībā uz pasākumu ietekmi uz lietotājiem Komisija uzskatīja, ka pēc tam, kad beznodokļu kvotas bija izsmeltas, lietotāji jau varēja tikt galā ar 25 % aizsardzības pasākumiem, neuzrādīdami zaudējumus, pateicoties to elastībai, racionālākai izmaksu struktūrai un spējai piedāvāt produktus ar augstāku pievienoto vērtību un peļņas procentu.

(325)

Pamatojoties uz to un ņemot vērā ierosināto maksājumu salīdzinoši līdzīgo līmeni un alternatīvu piegādes avotu pastāvēšanu, Komisija secināja, ka maksājumu iespējamās noteikšanas ietekme uz lietotājiem nebūtu ievērojama un neatsvērtu pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Iepriekš minētā analīze drīzāk liecina, ka maksājumu noteikšanai būtu ierobežota ietekme uz HRF lietotājiem.

(326)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, ka šajā izmeklēšanas posmā pasākumu noteikšana konkrētu Ēģiptes, Japānas un Vjetnamas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam nebūtu Savienības interesēs.

(327)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(328)

Attiecībā uz konkrētu Ēģiptes, Japānas un Vjetnamas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas izklāstīts pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām (sk. 288. apsvērumu). Maksājumu apjoms tika noteikts dempinga starpības vai kaitējuma starpības līmenī atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem bija mazāks.

(329)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(330)

Uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda izmeklēšanā tika konstatēta šim uzņēmumam. Šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kuru ražojuši konkrēti minēti tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(331)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Līdz brīdim, kad tāds rēķins uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam”.

(332)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot zemāku maksājuma likmi.

(333)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un pēc tam piemērot valsts mēroga maksājumu.

(334)

Kā minēts 3. apsvērumā, Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē. Reģistrācija notika, lai maksājumus varētu potenciāli iekasēt ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu.

(335)

Ņemot vērā pagaidu posmā izdarītos konstatējumus, importa reģistrēšana vairs nebūtu jāturpina.

(336)

Šajā procedūras posmā nav pieņemts lēmums par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

(337)

Komisija saskaņā ar pamatregulu informēja ieinteresētās personas par pagaidu maksājumu plānoto noteikšanu. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām izpaustie aprēķini ir pareizi. Ņemot vērā saņemtās piezīmes no NSC un EZZ, Komisija vajadzības gadījumā veica korekcijas aprēķinos. Piezīmes pēc iepriekšējas informācijas izpaušanas par izmeklēšanas metodoloģiskajiem vai citiem aspektiem, kas nav saistīti ar aprēķinu precizitāti, tiks izskatītas izmeklēšanas galīgajā posmā.

(338)

Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija aicinās ieinteresētās personas konkrētā termiņā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(339)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā tos var grozīt,