(1)

Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (“pamatregula”) 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2024. gada 25. jūlijā sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes glioksālskābes importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2024. gada 10. jūnijāWeylChem Lamotte SAS (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību. Sūdzību iesniedza Savienības glioksālskābes ražošanas nozare pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Komisija 2024. gada 25. oktobrī ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/2715 (“reģistrācijas regula”) (3) noteica, ka Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”) izcelsmes glioksālskābes imports ir jāreģistrē.

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja sūdzības iesniedzēju, zināmos ražotājus eksportētājus un Ķīnas Tautas Republikas iestādes, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(7)

Ņemot vērā, ka glioksālskābes Savienības ražotāju skaits ir neliels, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu paziņoja, ka tā darīs pieejamas anketas vienīgajam zināmajam Savienības ražotājam, proti, WeylChem Lamotte SAS. Šis Savienības ražotājs sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, un pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas neviens cits Savienības ražotājs nepieteicās. Tādējādi Komisijai nebija jāveic atlase.

(8)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(9)

Neviens nesaistīts importētājs nesniedza prasīto informāciju.

(10)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(11)

Seši ražotāji eksportētāji no attiecīgās valsts sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta daudzumu Savienībā, izveidoja izlasi no diviem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un kurus atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ziņoja, ka pārstāv [67 % līdz 72 %] no kopējā glioksālskābes eksporta apjoma uz Savienību, kuru bija ziņojuši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izveidoto izlasi notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm. Piezīmes netika saņemtas.

(12)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“Ķīnas valdība”) nosūtīja anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(13)

Komisija nosūtīja anketas Savienības ražotājam, izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnas Tautas Republikā, kā arī zināmajiem importētājiem un lietotājiem. Tās pašas anketas procedūras sākšanas dienā tika darītas pieejamas tiešsaistē (4).

(14)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, šādu uzņēmumu telpās veica pārbaudes apmeklējumus.

(15)

Komisija attālināti pārbaudīja šādu uzņēmumu atbildes uz anketas jautājumiem.

(16)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laika posmu no 2021. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(17)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir glioksālskābe (parasti klasificēta ar Informatīvā ķīmijas dienesta reģistra (CAS) numuru 298-12-4 vai 6000-59-5), kuras tīrība sausnā ir vismaz 95 %, kura ir cietā veidā vai ūdens šķīdumā un kuras koncentrācija pēc masas pārsniedz 40 % (“izmeklējamais ražojums”).

(18)

Glioksālskābe ir ķīmiska viela, ko izmanto dažādiem lietojumiem, jo īpaši farmācijas, pārtikas, mēslošanas līdzekļu un kosmētikas nozarē. Tā ir antibiotiku, vanilīna, helatētu mēslošanas līdzekļu un alantoīna rūpnieciskās sintēzes starpprodukts. To izmanto arī personīgās higiēnas līdzekļos.

(19)

Attiecīgais ražojums ir ĶTR izcelsmes izmeklējamais ražojums, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2918 30 00 (TARIC kods 2918 30 00 13) (“attiecīgais ražojums”).

(20)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka tālāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības, kā arī vienādi pamatlietojumi:

(21)

Tāpēc Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(22)

Savienības un Savienības ražošanas nozares lietotāju savāktā informācija liecina, ka Ķīnā iegādātais ražojums ir līdzvērtīgs no Savienības ražošanas nozares iegādātajam ražojumam. Tikai viens lietotājs, proti, L. Brüggemann, ziņoja, ka no Ķīnas importē konkrētas tehniskas kategorijas glioksālskābi, ko, kā tas apgalvoja, patlaban nevarot piedāvāt Savienības ražošanas nozare.

(23)

L. Brüggemann apgalvoja, ka izmanto glioksālskābi, ko importē no Ķīnas, lai ražotu reducētājus uz sēra bāzes, kuri nesatur formaldehīdu, un ka izmantojums šajā uzņēmumā atšķiras no citiem lietotājiem raksturīgajiem izmantojumiem. Turklāt tie apgalvoja, ka glioksālskābe veido ievērojamu daļu no to ražošanas izmaksām un tāpēc antidempinga maksājumi būtiski ietekmētu to rentabilitāti.

(24)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem skaidrojumiem, L. Brüggemann2025. gada 15. janvārī iesniedza pieprasījumu glioksālskābi, ko paredzēts izmantot, lai ražotu reducētājus uz sēra bāzes, kuri nesatur formaldehīdu, atbrīvot no antidempinga maksājumiem, piemērojot Savienības Muitas kodeksa (“SMK”) (5) 254. pantā paredzēto galapatēriņa procedūru.

(25)

Lai novērtētu L. Brüggemann pieprasījumu, Komisija izmeklēja i) importēto un Savienības ražojumu fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, ii) to galapatēriņu un savstarpējo aizstājamību, iii) alternatīvus piegādes avotus, iv) atbrīvojuma ietekmi uz maksājumiem un v) maksājumu ietekmi uz lietotāju.

(26)

Komisija 2025. gada 23. janvārī saņēma piezīmes no Savienības ražošanas nozares par L. Brüggemann apgalvojumu. Savienības ražošanas nozare norādīja, ka nodrošina plašu kategoriju klāstu, kas ietver tehniskās kategorijas, bet nevar atbildēt, vai var nodrošināt konkrēto tehnisko kategoriju, jo attiecīgā informācija no atklātās versijas ir izņemta. L. Brüggemann2025. gada 29. janvārī atbildēja, ka informācija ir konfidenciāla un to nevar kopīgot, bet nesniedza papildu pierādījumus, kas pamatotu, ka Savienības ražošanas nozare nespēj piegādāt attiecīgās tehniskās kategorijas ražojumu.

(27)

Informāciju par iepriekš minēto L. Brüggemann iesniedza 2025. gada 15. janvārī un arī Komisijas attālinātās pārbaudes apmeklējuma laikā 2025. gada 24. janvārī. Komisija noskaidroja, ka uzņēmums importē tehniskās kategorijas glioksālskābi no Ķīnas un vai tas iegādājas glioksālskābi no Savienības ražošanas nozares. Komisija arī konstatēja, ka uzņēmums izmanto gan ES, gan importētu ražojumu, lai ražotu reducētājus uz sēra bāzes, kuri nesatur formaldehīdu, un ka šis ražojums neietilpst tajā pašā kategorijā, kurā citu lietotāju izmantotais ražojums, un tam ir cits KN kods. Komisija norādīja, ka L. Brüggemann, lai ražotu savu ražojumu, no ĶTR un ES piegādāto glioksālskābi var savstarpēji aizstāt. Komisija arī konstatēja, ka glioksālskābes patēriņš uzņēmumā veido mazāk nekā 3 % no kopējā patēriņa Eiropas Savienībā.

(28)

Pamatojoties uz iepriekš minēto informācijas apmaiņu un sniegto un izskatīto informāciju, Komisija nevarēja apstiprināt apgalvojumu, ka L. Brüggemann importētais ražojums atšķiras no Savienībā ražotā ražojuma fizikālo, ķīmisko un tehnisko pamatīpašību ziņā. Komisija neatrada pierādījumus, kas liecinātu, ka ražojumu nevarētu iegādāties no Savienības ražošanas nozares. Tāpēc Komisija provizoriski noraidīja atbrīvojuma piešķiršanu galapatēriņa procedūras ietvaros. Maksājumu ietekme uz lietotāju ir aplūkota tālāk 5. iedaļā.

(29)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts.

(30)

Tādēļ, lai vāktu pamatregulas 2. panta 6.a punkta iespējamai piemērošanai nepieciešamos datus, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par glioksālskābes ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Seši ražotāji eksportētāji iesniedza attiecīgo informāciju.

(31)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu Ķīnas valdībai. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad paziņojums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. No Ķīnas valdības atbildes uz anketas jautājumiem netika saņemtas. Tad Komisija informēja Ķīnas valdību, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(32)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija arī norādīja, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, tai varētu būt jāizvēlas attiecīga reprezentatīvā valsts, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(33)

Komisija 2024. gada 7. oktobrī ar paziņojumu (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, kā izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti glioksālskābes ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija noteica iespējamās reprezentatīvās valstis, proti, Kolumbiju un Turciju, kas varētu būt attiecīga reprezentatīvā valsts.

(34)

Komisija konstatēja, ka ārpus Ķīnas un Savienības nenotiek glioksālskābes ražošana. Tomēr izmeklēšanā tika atklāts, ka, ražojot etiķskābi – tās pašas nozares (proti, C2 karbonskābes) ražojumu, kurai ir piederīga glioksālskābe, – tiek izmantoti daži no būtiskajiem izejresursiem (acetaldehīds un skābeklis) un palīgmateriāliem. Turklāt abu ražojumu ražošanas process ir līdzīgs. Tāpēc Komisija informēja ieinteresētās personas, ka plāno turpināt izmeklēšanu, lai noteiktu neizkropļotu vērtību reprezentatīvā valstī, kuras ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā Ķīnā un kurā ražo etiķskābi. Komisija saņēma piezīmes par pirmo paziņojumu no sūdzības iesniedzēja, ražotāja eksportētāja Xinjiang Guolin un lietotāja L. Brüggemann. Piezīmes ir aplūkotas attiecīgajās nākamajās iedaļās.

(35)

Komisija 2025. gada 21. janvārī ar otro paziņojumu lietas materiālos (“otrais paziņojums”) atbildēja uz piezīmēm, ko par pirmo paziņojumu bija saņēmusi no ieinteresētajām personām, un informēja ieinteresētās personas, kurus attiecīgos avotus plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, un ka reprezentatīvā valsts ir Kolumbija. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un peļņu, pamatojoties uz pieejamo informāciju par etiķskābes ražotāju reprezentatīvajā valstī Sucroal S.A. (“Sucroal”).

(36)

Komisija saņēma piezīmes par otro paziņojumu no Xinjiang Guolin un WeylChem Lamotte. Šīs piezīmes ir aplūkotas 3.2. iedaļas attiecīgajā apakšiedaļā.

(37)

Pēc tam kad tika pabeigta saņemto piezīmju un informācijas analīze, Komisija secināja, ka Kolumbija ir attiecīga reprezentatīvā valsts, kuru izmantot par neizkropļotu cenu un izmaksu avotu normālās vērtības noteikšanai. Ja par attiecīgu ražošanas faktoru nebija pieejamas reprezentatīvas importa cenas, Komisija izmantoja attiecīgu starptautisku atsauces vērtību. Komisijas pieejas pamatojums ir detalizēti aplūkots 3.2.4. iedaļā.

(38)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastās tirdzniecības operācijās] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(39)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņa”, tālāk – “PVA”).

(40)

Kā sīkāk skaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā Ķīnas valdības nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(41)

Nesenās izmeklēšanās, kas attiecās uz ķīmiskās rūpniecības nozari (6) Ķīnas Tautas Republikā (7), Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(42)

Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka Ķīnas Tautas Republikā notiek būtiska valdības iejaukšanās, kas kropļo resursu efektīvu sadali, kura atbilstu tirgus principiem (8). Proti, Komisija secināja, ka ķīmiskās rūpniecības nozarē ne tikai lielā mērā pastāv uzņēmumi, kuri pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē pieder Ķīnas valdībai (9), bet ka Ķīnas valdībai ir arī iespēja iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (10). Komisija arī konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk. Patiešām, kopumā plānošanas sistēma Ķīnas Tautas Republikā nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, kuras Ķīnas valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstīgi tirgus spēkiem (11). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti nedarbojas pienācīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un tādējādi rada kropļojumus, jo īpaši gadījumos, kad Ķīnas Tautas Republikā tiek saglabāti maksātnespējīgi uzņēmumi un piešķirtas zemes izmantošanas tiesības (12). Līdzīgā kārtā Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē ķīmiskās rūpniecības nozarē (13), kā arī kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē finanšu tirgos, konkrēti, saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā (14).

(43)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās, kas attiecās uz ķīmiskās rūpniecības nozari Ķīnas Tautas Republikā, šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Komisija to pārbaudīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, to skaitā pierādījumiem, kas ietverti sūdzībā un Komisijas dienestu darba dokumentā on Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations (15) (“Ziņojums”), kura pamatā ir publiski pieejami avoti. Minētajā analīzē tika pārbaudīta būtiskā valdības iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas ietver izmeklējamo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu, ka Ķīnas Tautas Republikā pastāv nozīmīgi kropļojumi, kurus šajā ziņā tā konstatējusi arī savās iepriekšējās izmeklēšanās.

(44)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kuras paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (16). Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka šie kropļojumi pastāv ne tikai valsts līmenī, bet arī Ķīnas reģionu un provinču līmenī.

(45)

Lai pamatotu šo nostāju, sūdzībā bija atsauce uz ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem, uz konstatējumiem vairākās nesenās Komisijas izmeklēšanās, jo īpaši attiecībā uz kālija acesulfāmu un aspartāmu (17).

(46)

Turklāt sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Ķīnas valdība un valsts īpašumā esoši uzņēmumi ķīmisko starpproduktu nozarē ir visā ražošanas ķēdē, sākot ar pamatizejvielu un beidzot ar paša attiecīgā ražojuma ražošanu, un rada nozīmīgus pamata ķīmisko starpproduktu cenu un ražošanas apjomu kropļojumus.

(47)

Nozīmīgs jaudas pārpalikuma veidošanās un turpināšanās faktors ir arī kopējā ietekme, ko rada pastāvīgs kreditēšanas atbalsts garantiju veidā, ko neefektīviem valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem sniedz valdība vai vietējās bankas (18).

(48)

Turklāt glioksālskābes ražošanai ir vajadzīgs ievērojams elektroenerģijas daudzums, un valsts nodrošina preferenciālas enerģijas cenas vietējiem ķīmisko vielu ražotājiem, tādējādi ļaujot tiem pazemināt ražošanas izmaksas. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka elektroenerģijas un transporta cenu kontrole rada dažus no nozīmīgākajiem kropļojumiem Ķīnas ekonomikā. Šie faktori ietekmē rūpniecības preču ražošanas izmaksas un galīgās cenas, jo īpaši resursietilpīgās nozarēs, kurās nepieciešams ievērojams izejvielu daudzums, kāda ir arī glioksālskābes ražošana (19).

(49)

Turklāt sūdzības iesniedzējs atgādināja šādus elementus, kas liecina, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(50)

Pirmkārt, glioksālskābes nozarē lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder valsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes:

(51)

Otrkārt, valsts klātbūtne glioksālskābes ražošanas uzņēmumos ļauj iestādēm arī iejaukties jautājumos par cenām un/vai izmaksām:

(52)

Treškārt, Ķīnas valdība īsteno diskriminējošu valsts politiku vai pasākumus, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus:

(53)

Ceturtkārt, lielā mērā līdzīgi kā citas Ķīnas ekonomikas nozares, glioksālskābes nozare ir pakļauta kropļojumiem, kas izriet no bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību un īpašumtiesību diskriminējošas piemērošanas vai neatbilstīgas izpildes:

(54)

Piektkārt, arī glioksālskābes nozarē ir izkropļotas algu izmaksas:

(55)

Sestkārt, glioksālskābes ražotājiem ir piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts:

(56)

Sūdzības iesniedzējs turklāt ir uzsvēris kropļojumu sistēmisko raksturu. Valsts iejaukšanās tiek konstatēta visā valstī un visās ekonomikas nozarēs, arī saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali.

(57)

Noslēgumā sūdzības iesniedzējs ir paudis nostāju, ka cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nenosaka brīvā tirgus spēki, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tādējādi sūdzības iesniedzējs ir paudis, ka šajā izmeklēšanā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(58)

Komisija pārbaudīja arī, vai, ņemot vērā to, ka pastāv vēl citi nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot Ķīnas iekšzemes cenas un izmaksas. Minētajā analīzē tika pārbaudīta būtiskā valdības iejaukšanās Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā situācija attiecīgās nozares tirgū, kas ietver attiecīgo ražojumu.

(59)

Attiecīgā ražojuma nozari lielākoties apgādā tādi privāti uzņēmumi kā Hubei Hongyuan Pharmaceutical Technology Co., Ltd (45), Qingdao Guolin Technology Group Co. Ltd pilnīgā īpašumā esošais Xinjiang Guolin New Materials Co. Ltd (46), Cangzhou Goldlion Chemicals Co. Ltd (47) vai Guangdong Joy Chemical Ltd. (48), bet zināmā mērā arī tādi valsts īpašumā esoši uzņēmumi kā Sinopec grupa (49) un Sinochem grupa (50), kas abi ir centrāli uzņēmumi, ko kontrolē Valsts īpašumā esošo aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisija, un piegādā monoetilēnglikolu – glioksālskābes ražošanā izmantotu izejresursu (51).

(60)

Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka Ķīnas Naftas un ķīmiskās rūpniecības federācija – nozares valsts apvienība, kas pārstāv tādu ķīmijas un naftas ķīmijas produktu kā attiecīgais ražojums ražotājus,– ir izveidojusi īpašu komiteju augstas kvalitātes speciālo ķīmisko vielu jautājumos (52), kuras darbības jomā ietilpst glioksālskābe. Federācija pakļaujas ĶKP vispārējai vadībai, veic partijas darbības un nodrošina partijas organizāciju darbībai nepieciešamos apstākļus (53). Turklāt “apvienības reģistrācijas un pārvaldības iestāde ir Civillietu ministrija” (54), un nosacījumi, kas jāizpilda, lai varētu kļūt par federācijas pārstāvi, paredz pakļauties ĶKP vadībai, atbalstīt sociālismu ar Ķīnas iezīmēm, apņēmīgi īstenot partijas līniju, principus un politiku un būt ar labām politiskām īpašībām” (55).

(61)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka gan Sinopec grupa, gan Sinochem grupa ir Ķīnas Naftas un ķīmiskās rūpniecības federācijas (56) biedres.

(62)

Bez tam piemērs provinces līmenī ir Guangdong Joy Chemical Ltd., kas ir Guandunas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības un veicināšanas padomes loceklis (57), kuras mērķis ir “uzņemties aktīva vienotāja lomu un palīdzēt valdības struktūrvienībām stiprināt pakalpojumus provinces mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un to vadību, koordināciju un uzraudzību” (58). Tas arī “pakļaujas ĶKP vadībai” (59).

(63)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Guangdong Joy Chemical Ltd. ir Guandunas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības un veicināšanas padomes loceklis.

(64)

Gan publiskā, gan privātā īpašumā esoši ķīmiskās rūpniecības nozares uzņēmumi tiek stratēģiski uzraudzīti un saņem norādes. Jaunākie Ķīnas politikas dokumenti, kas attiecas uz ķīmiskās rūpniecības nozari, apstiprina, ka Ķīnas valdībai šī nozare joprojām ir svarīga un ka tai ir nodoms tajā iejaukties, lai veidotu to saskaņā ar valdības politiku.

(65)

To ilustrē Ekonomiskās un sociālās attīstības 14. piecgades plāns un 2035. gada perspektīva, kuros pausta Ķīnas valdības iecere “pārveidot un modernizēt tradicionālās ražošanas nozares, veicināt izejvielu nozaru izkārtojuma optimizāciju un strukturālus pielāgojumus [un] paātrināt tādu svarīgo nozaru kā ķīmisko vielu un papīra ražošanas pārveidi un modernizāciju” (60).

(66)

Arī Izejvielu nozares attīstības 14. piecgades plāns prasa “tādām svarīgajām nozarēm kā naftas ķīmijas nozarei, ķīmiskajai rūpniecībai un tērauda nozarei pildīt plāna mērķus un uzdevumus” (61).

(67)

Turklāt ievirzes atzinumā par naftas ķīmijas un ķīmiskās rūpniecības kvalitatīvas attīstības veicināšanu 14. piecgadē (“ievirzes atzinums”) ir arī noteikts, ka Ķīnas valdība “veicinās rūpniecības struktūras pielāgošanu: stiprinās īpašus pasākumus un zinātniski regulēs nozares mērogu” un “aktīvi izstrādās jaunus ķīmiskos materiālus un speciālas ķīmiskās vielas” (62).

(68)

Līdzīgi piemēri, kuros izpaužas Ķīnas iestāžu nodoms uzraudzīt un vadīt nozares attīstību ir vērojami provinču līmenī, piemēram, Hubei, kur atrodas Hubei Hongyuan Pharmaceutical Technology Co., Ltd. Provinču iestādes plāno “pielāgot un optimizēt apstrādes rūpniecības struktūru: paātrināt svarīgo nozaru strukturālo pielāgošanu” [un] “konsolidēt rezultātus, kas gūti izejvielu nozaru, piemēram, tērauda, krāsaino metālu, ķīmisko vielu un būvmateriālu, piedāvājuma puses strukturālā reformā, paātrināt drošu, zaļu un efektīvu attīstību un attīstīt triljoniem RMB vērtu modernu ķīmiskās rūpniecības klasteri” (63).

(69)

Attiecībā uz Ķīnas valdības spēju iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, izmeklēšanā tika konstatēts, ka uzņēmumu Xinjiang Guolin New Materials Co. Ltd. (64), kas ir Qingdao Guolin Technology Group Co. Ltd. meitasuzņēmums ir pilnīgā tā īpašumā, uzrauga minētā mātesuzņēmuma direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks, kurš ir arī uzņēmuma partijas organizācijas sekretārs.

(70)

Turklāt Hubei Hongyuan Pharmaceuticals Technology Co., Ltd direktoru padomes priekšsēdētājs ir arī partijas komitejas sekretārs (65).

(71)

Sinochem grupas direktoru padomes priekšsēdētājs ir partijas komitejas sekretārs, un vairāki uzņēmuma direktoru padomes locekļi ir partijas komitejas sekretāra vietnieki (66). Turklāt Sinochem grupa sevi prezentē kā uzņēmumu, kas “pakļaujas Sji Dzjiņpina “Domās par Ķīnai raksturīgo sociālismu jaunajā laikmetā” paustajiem norādījumiem, faktiski stiprina partijas vispārējo vadību uzņēmumā, stiprina partijas veidošanu” [un] “pilnībā nodrošina partijas organizāciju lomas īstenošanu visos līmeņos” (67).

(72)

Tāpat arī Sinopec grupas direktoru padomes priekšsēdētājs ir partijas komitejas sekretārs, un vairāki tās valdes locekļi ir partijas komitejas sekretāra vietnieki (68). Sinopec grupa ir norādījusi, ka ir iecerējusi “koncentrēties uz uzņēmuma jauno misiju un jauniem uzdevumiem jaunajā ceļā, nest tālāk partijas pašrevolucionāro garu, visaptverošā un integrētā veidā stiprināt partijas vadību un partijas veidošanu, kā arī sistemātiski veicināt visaptverošu un stingru partijas pārvaldību, lai nodrošinātu spēcīgu garantiju jaunas nodaļas sākšanai Ķīnas modernajā naftas ķīmijas rūpniecībā” (69).

(73)

Nebija iespējams sistemātiski noteikt personīgus sakarus starp visiem attiecīgā ražojuma ražotājiem un ĶKP. Tomēr, ņemot vērā, ka attiecīgais ražojums ir ķīmiskās rūpniecības apakšnozares ražojums, informācija, kas iegūta 42. apsvērumā minētajās nesenajās izmeklēšanās ķīmiskās rūpniecības nozarē, attiecas arī uz glioksālskābi.

(74)

Turklāt attiecīgā ražojuma nozarē ir spēkā diskriminējoša politika, kurā priekšroka tiek dota iekšzemes ražotājiem vai kura kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē. Ņemot vērā to, ka attiecīgā ražojuma ražošanas nozare ir ķīmiskās rūpniecības apakšnozare, izmeklēšanā tika konstatēti dokumenti, kas liecina, ka nozare saņem valdības norādes un ka valdība iejaucas ķīmiskās rūpniecības nozarē.

(75)

Ķīnas valdība ķīmisko rūpniecību joprojām uzskata par vienu no svarīgajām nozarēm (70). To apliecina daudzie plāni, direktīvas un citi dokumenti, ko attiecībā uz ķīmisko vielu ražošanu izdod valsts, reģionu un municipālajā līmenī. Saskaņā ar 14. piecgades plānu Ķīnas valdība paredz ķīmiskās rūpniecības optimizāciju un modernizāciju (71).

(76)

Līdzīgi arī Izejvielu nozares attīstības 14. piecgades plānā ir noteikts, ka Ķīnas valdība “veicina standartizētu klasteru attīstību. Formulē ķīmijas parku atzīšanas nosacījumus, dod norādes vietējām valdībām, kā atzīt zināmu skaitu ķīmijas parku, un virza ķīmijas uzņēmumu klasteru veidošanu un standartizētu attīstību. [..] Veicina jaunas nacionālās industrializācijas demonstrējumu bāzu būvniecību izejvielu jomā, veicina rūpniecisko aglomerāciju pārveidi klasteros un to modernizāciju. [..] Rada zināmu skaitu ķīmijas, naftas ķīmijas [..] un jauno materiālu nozares klasterus. Optimizē organizatorisko struktūru: Dara vadošos uzņēmumus lielākus un spēcīgākus. [..] Atbalsta uzņēmumu centienus paātrināt pārreģionālu un jauktā īpašumā esošu uzņēmumu apvienošanos un reorganizāciju, palielināt rūpniecisko koncentrāciju un veikt starptautiskas darbības. Ķīmijas, naftas ķīmijas, tērauda, krāsaino metālu, būvmateriālu un citās nozarēs īpaši atbalsta vadošu rūpniecības ķēdes uzņēmumu grupu ar ekoloģiskām prioritātēm un nozīmīgu konkurētspēju” (72) .

(77)

Turklāt provinces līmenī Guandunas province savā pārstrādes rūpniecības kvalitatīvas attīstības 14. piecgades plānā paredz, ka Huidžou municipalitāte, kur atrodas Guangdong Joy Chemical Ltd., “koncentrēsies uz naftas pārstrādes un dziļas ķīmiskās apstrādes, augstas kvalitātes ķīmisko vielu un jaunu ķīmisko materiālu izstrādes veicināšanu un paātrinās Huidžou jauno materiālu industriālā parka plānošanu un būvniecību” (73).

(78)

Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka Xinjiang Guolin New Materials Co. Ltd atrodas Šihedzi ekonomiskās un tehnoloģiskās attīstības zonā (74). Šo zonu Valsts padome ir atzinusi par valsts līmeņa attīstības zonu (75), un to finansē pilnīgā valsts īpašumā esošais Šindžanas Ražošanas un būvniecības korpuss (“ŠRBK”). Xinjiang Guolin New Materials Co. Ltd ģenerāldirektora vietnieks atzinis, ka “sākot ar ieguldījumu veicināšanu un beidzot ar īstenošanu, katrs projekta posms ir saņēmis spēcīgu atbalstu no ŠRBK, no ŠRBK astotās nodaļas Šihedzi pilsētā un no Šihedzi Ekonomiskās attīstības zonas pārvaldības komitejas” (76).

(79)

Attiecīgā ražojuma nozari ietekmē arī 43. apsvērumā minētie algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē, kas minēti jau arī 42. apsvērumā. Minētie kropļojumi skar nozari gan tieši (izmeklējamā ražojuma ražošanā vai tā galveno izejresursu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejami izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma) (77).

(80)

Turklāt Komisija atgādina, ka uz ŠRBK attiecas ES ierobežojošie pasākumi (78), jo īpaši piespiedu darba izmantošanas dēļ.

(81)

Šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka glioksālskābes ražošanas nozari neskar valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Šāda veida valdības iejaukšanās ir ļoti labi ilustrēta arī iepriekš minētajā ievirzes atzinumā, kurā prasīts “uzlabot atbalsta politiku, stiprināt fiskālās, finanšu, reģionālās, ieguldījumu, importa un eksporta [..] politikas koordināciju ar rūpniecības politiku[, lai] pilnībā izmantotu valsts sadarbības platformu starp rūpniecību un finansēm un [lai] veicinātu saikni starp uzņēmumiem un bankām” (79). Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(82)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka attiecīgā ražojumu ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Kad attiecīgā ražojuma ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(83)

Tādējādi ne tikai nav pareizi izmantot attiecīgā ražojuma pārdošanas cenas iekšzemes tirgū pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot ar izejvielām, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt. saistītās izmaksas) ir izkropļotas, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kas aprakstīta Ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, tik tiešām ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnas Tautas Republikā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk.

(84)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka attiecīgā ražojuma cenas vai izmaksas, ieskaitot izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, tāpēc ka tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme.

(85)

Ķīnas valdība nav sniegusi ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot Ziņojumu un sūdzības iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Citas ieinteresētās personas šajā izmeklēšanas posmā piezīmes nesniedza.

(86)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija secināja, ka šajā gadījumā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz atbilstīgām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(87)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(88)

Kā skaidrots 33. līdz 35. apsvērumā, Komisija lietas materiālos ir publicējusi divus paziņojumus par avotiem, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai. Paziņojumos aprakstīti fakti un pierādījumi, uz kuriem balstīti attiecīgie kritēriji, un atbildēts uz saņemtajām ieinteresēto personu piezīmēm par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija informēja ieinteresētās personas, ka plāno apsvērt iespēju šajā lietā izmantot Kolumbiju par attiecīgu reprezentatīvo valsti, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(89)

Izmeklējamo ražojumu ražo tikai Savienībā un ĶTR. Tāpēc pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija meklēja valstis, kurās būtu līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR un kurās ražotu etiķskābi – tās pašas kategorijas ražojumu – un izmantotu tos pašus būtiskos izejresursus (sk. 3.2.4.2. iedaļu). Pamatojoties uz to, tā noteica, ka valstis ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā ĶTR ir Argentīna, Brazīlija, Kolumbija, Malaizija, Meksika, Taizeme un Turcija.

(90)

Piezīmes par reprezentatīvās valsts izvēli iesniedza Xinjiang Guolin. Xinjiang Guolin nepiekrita, ka Taizeme, Malaizija, Brazīlija un Argentīna tiek izslēgtas no reprezentatīvās valsts izvēles. Xinjiang Guolin arī apgalvoja, ka Kolumbija un Turcija nav attiecīgas reprezentatīvās valstis, jo slāpekļskābes imports Turcijā un glioksāla imports Kolumbijā tiek veikts pārsvarā no Ķīnas. Šīs piezīmes ir aplūkotas 3.2.3.1. iedaļā.

(91)

Tā kā ārpus ĶTR un Savienības glioksālskābe netiek ražota, tad pirmajā paziņojumā Komisija norādīja, ka neizkropļotas vērtības noteikšanai reprezentatīvā valstī ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā ĶTR pienācīgs aizstājējražojums, kas ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē, kurā izmeklējamais ražojums, ir etiķskābe, jo tās ražošanai ir vajadzīgi vairāki ražošanas faktori, kuri tiek izmantoti glioksālskābes ražošanai.

(92)

Lai to secinātu, Komisija vispirms analizēja citus C2 karbonskābju grupas ražojumus (tā pati vispārīgā kategorija, kurā ietilpst izmeklējamais ražojums) un identificēja trīs līdzīgus ķīmiskus produktus, proti, etiķskābi, glikolskābi un skābeņskābi. Komisija norādīja, ka skābeņskābei ir līdzīgs ķīmiskais profils kā glioksālskābei un glioksālskābes ražošanas procesā to bieži izmanto par blakusproduktu. Tomēr to ražo tikai Savienībā, Ķīnā un Indijā. Indija ir klasificēta pie valstīm ar vidēji zemiem ienākumiem, tāpēc, būdama citā ienākumu līmeņa grupā, tā nav piemērota reprezentatīva valsts. Glikolskābi, kas ir vēl viens tās pašas vispārīgās kategorijas ražojums, ražo tikai ES un Ķīnā, tāpēc to nevar izmantot par līdzīgo ražojumu.

(93)

Pēc tam Komisija analizēja etiķskābes ražošanas procesu un konstatēja, ka etiķskābes un glioksālskābes ražošanas process ir līdzīgs, jo abas ražo, izmantojot homogēnas un heterogēnas katalītiskās metodes.

(94)

Xinjiang Guolin apstrīdēja, ka par pienācīgu aizstājējražojumu, kas ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē, kurā izmeklējamais ražojums, izvēlas etiķskābi, un apgalvoja, ka nav pareizi izmantot tāda ražotāja PVA izmaksas un peļņu, kura darījumdarbība ir etiķskābes ražošana, jo etiķskābe pienācīgi neaizstāj attiecīgo ražojumu, ņemot vērā, ka etiķskābes un glioksālskābes ražošanas process uzņēmumā Xinjiang Guolin nav līdzīgs. Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka veids, kādā tas ražo glioksālskābi, par izejvielu izmantojot maleīnskābes anhidrīdu, nav salīdzināms ar etiķskābes ražošanas veidu, tāpēc etiķskābes ražotāja PVA izmaksas un peļņa nav reprezentatīvas un tās nevar izmantot par aizstājējām, lai aprēķinātu normālo vērtību.

(95)

Attiecībā uz piezīmi par atšķirīgiem ražošanas procesiem Komisija ir atzinusi, ka Xinjiang Guolin izmanto citādu ražošanas procesu nekā citi glioksālskābes ražotāji eksportētāji, proti, izmeklējamā ražojuma iegūšanai tas izmanto citādas izejvielas un citādus ķīmiskos procesus. Tādējādi etiķskābes ražošanas process ir līdzīgs glioksālskābes ražošanas procesam, ko izmanto lielākā daļa glioksālskābes ražotāju, bet ne Xinjiang Guolin izmantotajam procesam. Tomēr Xinjiang Guolin nav pierādījis, kā šī starpība būtiski ietekmētu PVA izmaksu un peļņas summu, tāpēc izmantot attiecīgās summas nav “pareizi” pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē. Turklāt Xinjiang Guolin nav ierosinājis citu glioksālskābei līdzīgu ražojumu, kura iegūšanai tiktu izmantotas tādas pašas vai līdzīgas izejvielas un metode kā ražojumiem, kas ir līdzīgi ar Xinjiang Guolin ražošanas metodi iegūtajiem. Tā kā nebija iespējams pierādīt ietekmi uz to, cik pareizi ir izmantot attiecīgās summas un nebija ražotāja eksportētāja ierosinātas alternatīvas, Komisija noraidīja apgalvojumu un palika pie uzskata, ka etiķskābe ir vispiemērotākais aizstājējprodukts, pēc kura noteikt PVA izmaksas un peļņu visai ražošanas nozarei.

(96)

Pirmajā paziņojumā Komisija analizēja galveno ražošanas faktoru, proti, glioksāla, monoetilēnglikola (“MEG”), maleīnskābes anhidrīda un slāpekļskābes, importu iepriekš minētajās septiņās valstīs. Komisija norādīja, ka Taizemē, Malaizijā, Brazīlijā un Argentīnā no Ķīnas tiek importēti ievērojami glioksāla (HS 291219) un maleīnskābes anhidrīda apjomi, tāpēc uzskatīja, ka šo izejvielu importa cenas potenciāli varētu būt izkropļotas.

(97)

Tāpēc Komisija no attiecīgas reprezentatīvās valsts izvēles izslēdza Taizemi, Malaiziju, Brazīliju un Argentīnu.

(98)

Piezīmēs par pirmo paziņojumu Xinjiang Guolin norādīja, ka liela daļa no konkrēta ražošanas faktora, kas tiek importēts no Ķīnas, nav viens no faktoriem, ko Komisija var izmantot, lai neņemtu vērā pamatregulas 2. panta 6.a punktā minēto reprezentatīvo trešo valsti. Tāpēc Xinjiang Guolin uzskatīja, ka Komisija ir izmantojusi patvaļīgu kritēriju, lai izslēgtu valstis, kuras noteikti varētu būt attiecīgas reprezentatīvas trešās valstis.

(99)

Xinjiang Guolin apgalvoja arī, ka tad, ja Komisija par būtisku faktoru uzskatītu importa līmeni no Ķīnas, ar šādu pamatojumu būtu jāizslēdz arī Kolumbija un Turcija. Attiecībā uz Kolumbiju Xinjiang Guolin norādīja, ka tā ir ļoti atkarīga no Ķīnas un Regulas (ES) 2015/75581 1. pielikumā uzskaitītajām valstīm, kas nav PTO dalībvalstis, attiecībā uz visu importu ar HS kodu 2912 19 (glioksāls) un imports no Ķīnas veido 45 % no visa importa daudzuma. Attiecībā uz Turciju Xinjiang Guolin norādīja, ka Turcijas slāpekļskābes imports no Ķīnas ir ļoti liels (50 % vērtības ziņā, 90 % apjoma ziņā) un ka pirmajā paziņojumā Komisija pati ir atzinusi slāpekļskābi par vienu no galvenajiem etiķskābes ražošanas faktoriem.

(100)

Attiecībā uz piezīmi par glioksāla importu uz septiņām potenciālajām reprezentatīvajām valstīm Komisija sākotnēji analizēja importu ar HS kodu 291219. Visās potenciālajās reprezentatīvajās valstīs ir reģistrēts imports ar HS kodu 291219, taču Komisija norādīja, ka šis kods aptver dažādas ķīmiskās vielas, kā glioksālu, citrālu, butanālu, propanālu, akroleīnu. Glioksāls ir nozīmīgs izejresurss, jo veido [50 % līdz 80 %] no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām ražotājam eksportētājam Hubei Hongyuan, kas izmanto šo izejvielu. Tāpēc, publicējusi pirmo paziņojumu, Komisija centās analizēt ar astoņciparu preču kodu 2912 19 11 klasificētā glioksāla importa cenas septiņās potenciālajās reprezentatīvajās valstīs un konstatēja, ka glioksāls tika importēts tikai Brazīlijā. Tomēr, kā minēts iepriekš, Komisija jau pirmajā paziņojumā bija izslēgusi Brazīliju kā potenciālu reprezentatīvu valsti, jo abas galvenās izejvielas (glioksāls un maleīnskābes anhidrīds) pārsvarā tiek importētas no Ķīnas.

(101)

Tāpēc attiecībā uz piezīmi par glioksāla importu Kolumbijā Komisija secināja, ka šī izejviela netiek importēta, un Komisija izmantoja starptautisku atsauces vērtību, kas aprakstīta 127. apsvērumā.

(102)

Attiecībā uz slāpekļskābes importu Turcijā Komisija norādīja, ka Turcija šo izejvielu importē pārsvarā no Ķīnas un Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā uzskaitītajām valstīm, kas nav PTO dalībvalstis (81). Tomēr šī izejviela veido aptuveni 5 % no ražošanas izmaksām tikai vienam no diviem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Katrā ziņā Komisija otrajā paziņojumā informēja, ka ir iecerējusi izmantot Kolumbiju par reprezentatīvu valsti un piemērot starptautisku slāpekļskābes atsauces cenu, lai varētu objektīvi aprēķināt normālo vērtību. 129. apsvērumā Komisija turklāt skaidro, kāpēc slāpekļskābei izmantojusi starptautisku atsauces vērtību.

(103)

Tāpēc pirmajā paziņojumā Komisija uzskatīja Kolumbiju un Turciju par attiecīgām reprezentatīvām valstīm, jo uzskatīja, ka šajās divās valstīs normālās vērtības noteikšanā izmantotās izejvielu importa cenas nav izkropļotas.

(104)

Piezīmēs par pirmo paziņojumu sūdzības iesniedzējs piekrita Komisijas novērtējumam, ka ražošanas process, kurā iegūst etiķskābi, ir ļoti līdzīgs attiecīgā ražojuma ražošanas procesam, un neuzskatīja par svarīgu to, ka glioksālskābe ir stiprāka skābe nekā etiķskābe. Tas toties norādīja uz attiecīgo ražošanas procesu, pamatizejvielu un attiecīgo palīgmateriālu līdzību un apgalvoja arī, ka abi ražošanas procesi ir ļoti līdzīgi energoietilpības ziņā.

(105)

Bez tam sūdzības iesniedzējs piekrita no iespējamo reprezentatīvo valstu izvēles izslēgt Taizemi, Malaiziju, Brazīliju un Argentīnu, jo šajās valstīs ir liels no Ķīnas importētu svarīgo izejvielu īpatsvars. Sūdzības iesniedzējs sūdzībā izvēlējās Turciju par reprezentatīvo valsti lielāku glioksāla importa apjomu dēļ.

(106)

Pirmajā paziņojumā Komisija izmeklēja, kuri finanšu dati ir viegli pieejami par 89. apsvērumā minētajām valstīm. Komisija norādīja, ka nav pieejama pietiekami būtiska finanšu informācija par ražošanas uzņēmumiem Argentīnā, Brazīlijā, Malaizijā un Taizemē. Datus par vienu uzņēmumu Kolumbijā, vienu uzņēmumu Meksikā un vienu uzņēmumu Turcijā Komisija atrada datubāzē Orbis (82). Tomēr jaunākā par Meksikas etiķskābes ražotāju (Industrias Monfel S.A. DE C.V.) pieejamā finanšu informācija ir par 2018. gadu, un Komisija to uzskatīja par novecojušu. Rezultātā Komisija no reprezentatīvās valsts izvēles izslēdza Argentīnu, Brazīliju, Malaiziju, Meksiku un Taizemi.

(107)

Pēc tam Komisija analizēja divas iespējamās reprezentatīvās valstis ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā ĶTR, kurās ražo etiķskābi un par kurām bija pieejami finanšu pārskati, kas uzrāda peļņu, proti, Kolumbiju un Turciju. Komisija norādīja, ka tolaik datubāzē Orbis bija viegli pieejami finanšu dati par 2023. gadu attiecībā uz vienu etiķskābes ražotāju Kolumbijā (Sucroal S.A.) un vienu etiķskābes ražotāju Turcijā (Akkim Kimya Sanayi ve Ticaret A.S.). Attiecībā uz Akkim Kimya Sanayi ve Ticaret A.S. Komisija norādīja, ka kopš 2023. gada 21. novembra Turcijas Pretmonopolu birojs attiecībā uz šo uzņēmumu veic izmeklēšanu par konkurences ierobežošanu un cenu manipulāciju un izmeklēšana vēl turpinās (83).

(108)

Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par to, vai ir atbilstoši izvēlēties Kolumbiju un Turciju par reprezentatīvām valstīm un Sucroal S.A. un Akkim Kimya Sanayi ve Ticaret A.S. – par reprezentatīvo valstu ražotājiem.

(109)

Piezīmēs par pirmo paziņojumu Xinjiang Guolin apstrīdēja to, ka no reprezentatīvo valstu izvēles tiek izslēgtas Argentīna, Brazīlija, Malaizija, Meksika un Taizeme un aicināja Komisiju izmeklēt šādu uzņēmumu finanšu datus: Asian PVS Chemicals Ltd Taizemē, Dovechem Chemical Industries Malaizijā, Abaquim SA Meksikā, Droquimar SRL Argentīnā.

(110)

Ciktāl ir runa par Xinjiang Guolin ierosinātajiem un 109. apsvērumā minētajiem ražotājiem, Komisija analizēja šo uzņēmumu finanšu datus un norādīja, ka nav viegli pieejamu finanšu datu par Asian PVS Chemicals Ltd Taizemē, Droquimar SRL Argentīnā vai Abaquim SA Meksikā. Viegli pieejami bija finanšu dati par Dovechem Chemical Industries Malaizijā. Tomēr Komisija norādīja, ka Dovechem Chemical Industries neražo etiķskābi un, kā skaidrots 96. apsvērumā, tā kā glioksāls netiek importēts un uzņēmums ir lielā mērā atkarīgs no maleīnskābes anhidrīda importa no Ķīnas un Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā uzskaitītajām valstīm, kas nav PTO dalībvalstis, Malaizija tika izslēgta no reprezentatīvo valstu izvēles.

(111)

Piezīmēs par pirmo un otro paziņojumu sūdzības iesniedzējs atzina, ka līdzās Turcijai attiecīga reprezentatīvā valsts ir Kolumbija ar viegli pieejamu finanšu informāciju par Sucroal S.A.

(112)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus un to, ka Turcijas Pretmonopolu birojs veic izmeklēšanu attiecībā uz Akkim Kimya Sanayi ve Ticaret A.S., Komisija ar otro paziņojumu informēja ieinteresētās personas, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu ir nodomājusi izmantot Kolumbiju par attiecīgu reprezentatīvu valsti un uzņēmumu Sucroal S.A. – lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai.

(113)

Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par to, vai ir atbilstoši izvēlēties Kolumbiju par reprezentatīvo valsti un Sucroal S.A. – par reprezentatīvās valsts ražotāju.

(114)

Otrajā paziņojumā Komisija sīkāk izmeklēja, kuri finanšu dati ir viegli pieejami par 2024. gada 7. oktobra paziņojumā norādītajām valstīm, proti, Kolumbiju un Turciju. Šajā posmā Komisijai pieejamā informācija bija tāda pati kā pirmajā paziņojumā aprakstītā (sk. 111. apsvērumu), izņemot to, ka Komisija bija ieguvusi detalizētāku un viegli pieejamu informāciju par 2023. gadu par Kolumbijas etiķskābes ražotāju Sucroal S.A. (no Supersociedades, kā skaidrots 154. apsvērumā). Par pārējiem uzņēmumiem pārējās potenciālajās reprezentatīvajās valstīs šāda detalizācijas pakāpe nebija pieejama.

(115)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka vispareizāk būtu izmantot pieejamo finanšu informāciju par Kolumbijas uzņēmumu Sucroal S.A.

(116)

Atbildē uz otro paziņojumu Xinjiang Guolin apstrīdēja PVA izmaksu aprēķinu. Xinjiang Guolin norādīja, ka kategorijā “citi darbības izdevumi” ietilpst izplatīšanas izmaksas un tādējādi PVA izmaksas netiktu aprēķinātas EXW līmenī. Šajā sakarā Xinjiang Guolin citēja Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-762/20 Sinopec Chongqing SVW Chemical u. c./Komisija. Minētās piezīmes ir aplūkotas un atspēkotas 169. līdz 171. apsvērumā un nemaina iepriekšējā apsvērumā izdarīto secinājumu.

(117)

Atbildē uz otro paziņojumu sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, ņemot vērā Komisijas konstatētos šķēršļus, kas liedz izvēlēties Turciju par visatbilstošāko reprezentatīvo valsti, sūdzības iesniedzējs piekrīt Komisijas priekšlikumam izmantot Kolumbiju par reprezentatīvo valsti saliktās normālās vērtības noteikšanai.

(118)

Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, tika konstatēts, ka Kolumbija ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(119)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Kolumbija atbilda pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(120)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā izejvielas, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un norādīt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību.

(121)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, noteiks neizkropļotas izejvielu un ogļu izmaksas, izmantojot Global Trade Atlas (84) (“GTA”). Komisija arī norādīja, ka darbaspēka izmaksu noteikšanai izmantos publiski pieejamās elektroenerģijas cenas Kolumbijā (85), lai noteiktu elektroenerģijas, kā arī gāzes un tvaika cenas (izmantojot koeficientu pārrēķinam no kWh gāzes uz t tvaika) un SDO statistiku (86).

(122)

Komisija otrajā paziņojumā arī informēja ieinteresētās personas, ka izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un sniedza pilnīgu informāciju, bija liels ražošanas faktoru skaits un nenozīmīgs (mazāks par 2 %) dažu izejvielu īpatsvars kopējās ražošanas izmaksās, tāpēc šie nenozīmīgie posteņi tika grupēti sadaļā “palīgmateriāli”. Komisija arī informēja, ka aprēķinās palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēros šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās atsauces vērtības attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(123)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu iesniegto un pārbaudes apmeklējumos savākto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Glioksālskābes ražošanas faktori

(124)

Komisija ietvēra arī izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, lai aptvertu izmaksas, kas nav iekļautas iepriekš minētajos ražošanas faktoros. Lai noteiktu šo summu, Komisija izmantoja izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju paziņotās izgatavošanas izmaksas, kas nebija iekļautas iepriekš minētajā atsevišķo ražošanas faktoru sarakstā, tādas kā amortizāciju, kvalitātes kontroles izmaksas un uzturēšanas izmaksas. Metodika ir izskaidrota 3.2.3.9. iedaļā.

(125)

Attiecīgās summas tika iegūtas no ražotāju eksportētāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Jaunā izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu summa tika izteikta procentos no paziņotajām izgatavošanas izmaksām un piemērota pārrēķinātajām izgatavošanas izmaksām.

(126)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu Kolumbijā un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Atlikušie daudzumi tika uzskatīti par reprezentatīviem. Komisija nolēma neņemt vērā no ĶTR veikto importu Kolumbijā, jo, kā tā secinājusi 41. līdz 84. apsvērumā, pastāvot nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, nav pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Tā kā nav pierādījumu, ka tiem pašiem kropļojumiem nav tāda pati ietekme uz eksportam paredzētajiem ražojumiem, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas.

(127)

Kā skaidrots 100. un 101. apsvērumā, attiecībā uz glioksālu Komisija precizēja, ka, salīdzinājumā ar pirmo paziņojumu, Komisija sākotnēji analizēja plašāku HS kodu 2912 19 septiņās potenciālajās reprezentatīvajās valstīs. Visās potenciālajās reprezentatīvajās valstīs ir reģistrēts imports ar HS kodu 2912 19 (glioksāls), taču Komisija norādīja, ka šis kods aptver dažādas ķīmiskās vielas un glioksāls ar astoņciparu preču kodu 2912 19 11 tika importēts tikai Brazīlijā. Tomēr, kā skaidrots 96. apsvērumā, Komisija jau pirmajā paziņojumā bija izslēgusi Brazīliju no potenciālo reprezentatīvo valstu izvēles, jo abas galvenās izejvielas (glioksāls un maleīnskābes anhidrīds) tur pārsvarā tiek importētas no Ķīnas. Šis secinājums tika apstiprināts arī otrajā paziņojumā, kad tika veikta analīze astoņciparu preču kodu līmenī. Tāpēc Komisija secināja, ka glioksāla importa cenas septiņās potenciālajās reprezentatīvajās valstīs normālās vērtības noteikšanai izmantot nevar.

(128)

Tādējādi Komisija analizēja globālos datus par visām valstīm, kas izgūti no Global Trade Atlas (GTA) ar astoņciparu preču kodu 2912 19 11 , un norādīja uz vidējo importa cenu datubāzē GTA no visām valstīm, izņemot Ķīnu un Regulas 2015/755 1. pielikumā uzskaitītajām valstīm, t. i., Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Ziemeļkorejas, Turkmenistānas un Uzbekistānas. Komisija uzskatīja, ka Xinjiang Guolin piezīme, kas minēta 99. apsvērumā, nav pamatota. Turklāt otrajā paziņojumā Komisija informēja, ka plāno izmantot no GTA izgūto vidējo cenu glioksāla importam no visām valstīm, izņemot Ķīnu un Regulas 2015/755 1. pielikumā uzskaitītās valstis, lai varētu noteikt objektīvu normālo vērtību.

(129)

Attiecībā uz slāpekļskābi Komisija skaidroja, ka slāpekļskābe veido tikai 5–10 % no izmeklējamā ražojuma ražošanas izmaksām vienā no diviem izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, proti, Hubei Hongyuan, un tāpēc, salīdzinājumā ar glioksālu, ražošanas procesā ir maznozīmīga. Komisija analizēja slāpekļskābes importa cenas Kolumbijā un ievēroja, ka Kolumbijā ir neatbilstība vienības importa cenās ar ievērojamām cenu svārstībām un darījumu līmenī ir cenu atšķirības 3,15 CNY/kg līdz 5 895,72 CNY/kg. Līdzīgas neatbilstības vienības importa cenās tika konstatētas visās pārējās potenciālajās kandidātvalstīs. Tāpēc statistika par slāpekļskābes importu uz septiņām potenciālajām reprezentatīvajām valstīm tika uzskatīta par nelietojamu.

(130)

Tad Komisija analizēja no Global Trade Atlas izgūto globālo importa statistiku un ievēroja, ka arī globālā importa atsauces vērtība ietver ievērojamas neatbilstības vienības importa cenās. Komisija konstatēja, ka ievērojamās cenu atšķirības varētu būt skaidrojamas ar to, ka GTA norādīti daudzumi dažādās mērvienībās (piemēram, kg, t, mārciņās). Tāpēc arī starptautiskā importa atsauces vērtība tika uzskatīta par neuzticamu. Pēc tam Komisija analizēja, vai ir piemēroti par atsauces vērtību izmantot starptautisko eksporta cenu. Komisija ievēroja, ka mērvienības norādītas bez neatbilstībām. Tāpēc Komisija atzina par uzticamu globālo slāpekļskābes importa cenu. Otrajā paziņojumā Komisija informēja, ka plāno izmantot no GTA izgūto slāpekļskābes starptautisko eksporta atsauces vērtību.

(131)

Xinjiang Guolin apgalvoja, ka Komisijai ražošanas faktoros būtu jānošķir cietais un šķidrais maleīnskābes anhidrīds (klasificēts ar HS kodu 2917 14 ). Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka cieto maleīnskābes anhidrīdu ir vieglāk transportēt nekā šķidro maleīnskābes anhidrīdu un ka starptautiskajā tirgū cieto maleīnskābes anhidrīdu izmanto daudz biežāk nekā šķidro. Ražotājs eksportētājs arī norādīja, ka cietā maleīnskābes anhidrīda cena parasti ir daudz augstāka nekā šķidrā maleīnskābes anhidrīda cena. Xinjiang Guolin apgalvoja, ka izmanto pārsvarā šķidro maleīnskābes anhidrīdu, jo tā ražotnes atrodas tuvu šķidrā maleīnskābes anhidrīda ražotājiem un tādējādi tas spēj izmantot to, ka šķidrajam maleīnskābes anhidrīdam ir zemākās cenas nekā cietajam maleīnskābes anhidrīdam.

(132)

Attiecībā uz apgalvojumu par cietā un šķidrā maleīnskābes anhidrīda dalījumu Komisija norādīja, ka HS kods 2917 14 aptver visas maleīnskābes anhidrīda formas, nenošķirot fizikālo stāvokli (cieta viela vai šķidra). Bez tam Komisija norādīja, ka ražotājs eksportētājs pats ne atbildēs uz anketas jautājumiem, ne grāmatvedības sistēmā cieto un šķidro maleīnskābes anhidrīdu nenošķir. Tāpēc bez HS kodu nodalīšanas pēc ražošanas faktora formas nav iespējams iegūt uzticamus datus par cietā maleīnskābes anhidrīda un šķidrā maleīnskābes anhidrīda importu. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(133)

Attiecībā uz 93. un 95. apsvērumā izklāstīto piezīmi par atšķirīgiem ražošanas procesiem Komisija atzina, ka Xinjiang Guolin izmanto citādu ražošanas procesu nekā vismaz viens cits glioksālskābes ražotājs eksportētājs, proti, izmeklējamā ražojuma iegūšanai tas izmanto citādas izejvielas un citādus ķīmiskos procesus. Tādējādi etiķskābes ražošanas process ir ļoti līdzīgs glioksālskābes ražošanas procesam, ko izmanto lielākā daļa glioksālskābes ražotāju, bet mazākā mērā līdzīgs Xinjiang Guolin izmantotajam. Tomēr Komisija nav atradusi uzņēmumu, kurš glioksālskābei līdzīga ražojuma iegūšanai izmantotu tādas pašas vai līdzīgas izejvielas un metodi, un arī ražotājs eksportētājs nav tādu piedāvājis, tāpēc Komisija uzskatīja, ka etiķskābes ražošanas process ir piemērotākais PVA izmaksu un peļņas noteikšanai visā ražošanas nozarē, tostarp arī attiecībā uz Xinjiang Guolin.

(134)

Atbildot uz otro paziņojumu, Xinjiang Guolin apgalvoja, ka saskatot nekonsekvenci importa datu analīzē attiecībā uz dažādiem ražošanas faktoriem, un prasīja, lai normālo vērtību katram materiālam Komisija noteiktu konsekventi. Xinjiang Guolin norādīja, ka slāpekļskābes vienības importa cenas Kolumbijā ievērojami svārstījušās, tāpēc Komisija vispirms pēc GTA pārbaudījusi vidējo importa cenu no visām valstīm, par kurām konstatēts, ka tajās līdzīgi ir lielas cenu atšķirības. Pēc tam Komisija izmantojusi GTA pieejamo vidējo eksporta cenu no visām valstīm. Xinjiang Guolin apgalvoja, ka Komisijai būtu jāievēro viena un tā pati pieeja attiecībā uz maleīnskābes anhidrīdu, jo maleīnskābes anhidrīda vienības importa cenas Kolumbijā svārstījušās tikpat lielā mērā kā slāpekļskābes importa cenas. Turklāt Xinjiang Guolin lūdza Komisiju izmantot slāpekļskābes vienības importa cenu Kolumbijā (proti, 15,51 USD/kg) un pēc iespējas neizmantot GTA pieejamo vidējo eksporta cenu no visām valstīm, jo tādējādi saliktā normālā vērtība abiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem varētu tikt noteikta diskriminējoši, jo GTA pieejamās eksporta cenas ir FOB, nevis CIF līmenī.

(135)

Lai nodrošinātu neizkropļotu katras izejvielas cenu noteikšanai izmantotās metodikas un datu kopu konsekvenci, Xinjiang Guolin lūdza Komisiju izmantot visu tiešo izejvielu, to skaitā maleīnskābes anhidrīda, monoetilēnglikola un slāpekļskābes, nevis tikai glioksāla, starptautisko cenu. Xinjiang Guolin lūdza, lai Komisija attiecībā uz katru izejvielu izslēgtu izlecošās vērtības no vidējās svērtās importa cenas Kolumbijā. Attiecībā uz maleīnskābes anhidrīdu tas apgalvoja, ka Komisijai nebūtu jāņem vērā importa cenas ASV un Vācijā.

(136)

Otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka starptautiskā importa atsauces vērtība slāpekļskābei sniegta dažādās daudzuma mērvienībās (piemēram, kg, t, mārciņās) un, kā minēts 129. apsvērumā, ar to varētu būt skaidrojamas ievērojamās cenu atšķirības. Tā kā starptautiskie importa dati sniegti dažādās mērvienībās (kg, t, mārciņās u. c.) un tāpēc nebija iespējams aprēķināt slāpekļskābes vidējo starptautisko importa cenu bez mērvienību pārrēķināšanas, tad šīs cenas tika uzskatītas par neuzticamām un Komisija, kā skaidrots 130. apsvērumā, izmantoja starptautisko eksporta cenu, bet izslēdza no tās Ķīnu un Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā uzskaitītās valstis.

(137)

Attiecībā uz slāpekļskābes importa cenu svārstībām Kolumbijā Komisija norādīja, ka vienības vidējās importa cenas katrā valstī svārstījās no 3,68 CNY/kg (Nīderlandē) līdz 339,54 CNY/kg (Spānijā). Darījumu līmenī importa cena svārstījās no 3,15 CNY/kg līdz 5 895,72 CNY/kg, kas liecina, ka dati ir acīmredzami neuzticami. Komisija precizēja, ka maleīnskābes anhidrīda importa cenu atšķirības Kolumbijā darījumu līmenī bija daudz mazākas, t. i., 6,8 CNY/kg līdz 14,6 CNY/kg, ar 5 izlecošiem darījumiem 1 kg apmērā par cenu no 127,61 līdz 543,14 CNY/kg. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu, ka maleīnskābes anhidrīda importa cenas nebūtu jāizmanto.

(138)

Attiecībā uz apgalvojumu par to, ka saliktā normālā vērtība noteikta diskriminējoši, jo slāpekļskābes atsauces vērtība noteikta FOB līmenī, Komisija 129. un 136. apsvērumā ir skaidrojusi, kāpēc statistiku par slāpekļskābes importu Kolumbijā un starptautisko importa atsauces vērtību uzskata par neuzticamu. Tajos pašos apsvērumos Komisija ir arī izklāstījusi argumentu, kāpēc starptautiskā eksporta atsauces vērtība ir visuzticamākais datu avots. Komisija uzskata, ka izmantotā pieeja atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punktam. Ja ražošanas faktora importa cenas reprezentatīvajā valstī bija iespējams uzskatīt par reprezentatīvām, tiks izmantota šāda importa cena; ja ne, tad atbilstošas atsauces cenas noteikšanai Komisija izmantoja alternatīvu pieeju.

(139)

Trim ražošanas faktoriem, proti, hlorūdeņražskābei, šķidrajam skābeklim un šķidrajam sārmam, faktiskās ar tiem saistītās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izejvielu izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tā kā attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinus, lai kāds būtu bijis izmantotais avots, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksās.

(140)

Izejvielu piegādes transporta izmaksas, kas radušās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām un pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām to pašu izejvielu izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transporta izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transporta izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transporta izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(141)

Komisija analizēja izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju grāmatvedības praksi attiecībā uz blakusproduktiem un atkritumiem. Rezultātā Komisija izmantoja pārdoto ražošanas atkritumu daudzumus un, izmantojot Kolumbijas cenas HS kodam, ja tādas bija pieejamas, ieguva mazākas izgatavošanas izmaksas.

(142)

Tā kā nebija pieejami citi dati, tad attiecībā uz tiem ražošanas atkritumiem, par kuriem bija pieejama tikai primārā produkta cena, Komisija izmantoja attiecību starp ražošanas atkritumu cenu Ķīnas Tautas Republikā un ražotāju eksportētāju ziņoto primārā produkta cenu Ķīnas Tautas Republikā. Pēc tam šī attiecība tika piemērota primārā produkta cenai Kolumbijā, kas iegūta no GTA.

(143)

Lai noteiktu algas rūpniecības nozarē Kolumbijā, Komisija izmantoja jaunākos publiski pieejamos SDO statistikas datus (91). Lai ņemtu vērā citas iemaksas, mēneša vidējā vērtība izmeklēšanas periodā tika pienācīgi koriģēta, pieskaitot darba devēja veiktās sociālā nodrošinājuma iemaksas, to skaitā pensiju iemaksas un profesionālās darbības apdrošināšanas nodokli: darba devēja iemaksas pensiju fondā 12 % apmērā, veselības apdrošināšanas iemaksas 8,5 % apmērā un algas nodokļus 6,5 % apmērā (92) , (93). Vidējās darbaspēka stundas izmaksas uz vienu pilnslodzes ekvivalentu ir 19,99 CNY cilvēkstundā.

(144)

Atbildē uz otro paziņojumu sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijas aprēķinātās darbaspēka izmaksas, kas ietver papildu maksājumus 27 % apmērā – pensiju iemaksas, veselības apdrošināšanu un algu nodokļiem –, pārrēķinātas kā pamatalgas izmaksas 2,0166 USD cilvēkstundā, ir ļoti zemas. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka sūdzībā aprēķinātās darbaspēka izmaksas ir 7,56 EUR cilvēkstundā.

(145)

Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzējs nav apstrīdējis Komisijas piemēroto metodiku, bet gan iegūto summu. Tā norādīja arī, ka sūdzības iesniedzējs neierosināja alternatīvas darbaspēka izmaksas. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts, un Komisija izmantoja darbaspēka izmaksas, kas tika aprēķinātas, kā izklāstīts 143. apsvērumā.

(146)

Elektroenerģijas cenu uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) Kolumbijā publicē Enel (94). Komisija izmantoja rūpnieciskajiem lietotājiem noteiktās elektroenerģijas cenas izmeklēšanas periodā. No šī avota iegūtā cena par kWh bija 1,43 CNY.

(147)

Atbildot uz otro paziņojumu, Xinjiang Guolin norādīja, ka otrajā paziņojumā attiecībā uz elektroenerģiju un ūdeni nav norādīta precīza informācija par avotiem un pamatā esošie aprēķini.

(148)

Komisija informāciju par elektroenerģiju ir izpaudusi 146. apsvērumā un par ūdeni – 152. apsvērumā.

(149)

Komisija izmantoja gāzes cenu uzņēmumiem Kolumbijā, kas publicēta GlobalPetroPrices (95) tīmekļa vietnē. Komisija izmantoja vidējo dabasgāzes cenu Kolumbijā izmeklēšanas periodā (proti, 46 EUR par MWh jeb 360 CNY par MWh). Šajos tarifos ir iekļauti visi nodokļi, nodevas un citas gāzes rēķina sastāvdaļas. Tiek norādīts, ka 1 m3 dabasgāzes atbilst aptuveni 10,55 kWh. Tādējādi dabasgāzes nominālās izmaksas ir 3,8 CNY/m3.

(150)

Tvaika izmaksas ir noteiktas, izmantojot kWh izteiktas dabasgāzes izmaksas un kWh izteiktas gāzes daudzumu, kas vajadzīgs 1 t tvaika saražošanai. Komisija ņēma vērā vispāratzītus enerģijas pārveidošanas koeficientus un aprēķināja, ka ir vajadzīgas 879,8 kWh, lai 1 tonnu ūdens pārveidotu tvaikā, kura spiediens ir 13 bāru. Tas atbilst 83,33 m3 dabasgāzes, kas vajadzīga, lai saražotu 1 t tvaika.

(151)

Sūdzības iesniedzējs, pamatojoties uz paša ražošanas procesu datiem, apgalvoja – lai saražotu 1 t tvaika, ir vajadzīgas 1 025 kWh, nevis 879,8 kW, kā noteikusi Komisija. Apgalvojums netika pamatots ar pierādījumiem; tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja.

(152)

Ūdens izmaksas tika noteiktas pēc Kolumbijas ūdens piegādātāja ūdens izmaksām (96), ņemot vērā mainīgās izmaksas par m3 un nemainīgās izmaksas, kas sadalītas pa patērētā ūdens daudzumiem.

(153)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(154)

Komisija izmantoja pēdējos pieejamos 2023. gada datus par Kolumbijas uzņēmumu Sucroal S.A. kā pamatu PVA izmaksu un peļņas procenta noteikšanai normālās vērtības aprēķināšanas vajadzībām. Tā kā dati, kas iegūti no Supersociedades un iekļauti otrajā paziņojumā, ir atjaunināti un lai nodrošinātu, ka aprēķini tiek balstīti uz jaunākajiem pieejamajiem datiem, Komisija jaunākos finanšu datus ieguva no Kolumbijas iestādēm (97) un izmantoja šos datus aprēķinos.

(155)

Komisija uzskatīja, ka ar šādi noteiktu procentu tiktu iegūtas PVA izmaksas un peļņa pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē EXW līmenī.

(156)

Xinjiang Guolin bija norādījis, ka Sucroal S.A. sniegtie dati ietver pozīciju “citas pamatdarbības izmaksas”, un prasīja sīkākus datus, lai nodrošinātu, ka tajā nav iekļauti tādi izdevumi kā vedmaksa, pārkraušanas, apdrošināšanas un maksa par bankas pakalpojumiem, kas netiek iekļauti EXW eksporta cenas aprēķinā. Ne no Supersociedades, ne datubāzes Orbis nebija viegli pieejams sīkāks Sucroal S.A. PVA izmaksu sadalījums.

(157)

Atbildē uz pirmo paziņojumu L. Brüggemann par izlasē iekļauto Kolumbijas un Turcijas ražotāju PVA izmaksu un peļņas aprēķināšanu iesniedza piezīmi, kurā apgalvoja, ka Komisija finanšu peļņas/zaudējumu datiem izmantojusi negatīvu veselu skaitli, nevis pozitīvu veselu skaitli. Kļūdainas negatīvā veselā skaitļa izmantošanas dēļ esot pieņemts, ka PVA izmaksas ir lielākas nekā “Citi pamatdarbības izdevumi un ienākumi (peļņa un zaudējumi)”.

(158)

Attiecībā uz L. Brüggemann piezīmēm Komisija secināja, ka, piemērojot Komisijas izmantoto metodisko pieeju, PVA procentuālā daļa ir aprēķināta pareizi. PVA procentuālā daļa tika aprēķināta, vispirms atņemot finanšu ieņēmumus no citiem pamatdarbības izdevumiem, pēc tam pieskaitot finanšu izdevumus un visbeidzot dalot rezultātu ar pārdoto preču izmaksām. Šajā aprēķinā iegūtais PVA izmaksu procents neatbilda L. Brüggemann ierosinātajiem pārskatītajiem procentiem, bet bija 17,72 % Turcijas ražotājiem un 23,34 % Kolumbijas ražotājiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. Attiecībā uz otro paziņojumu Komisija savāca viegli pieejamus finanšu datus tieši no Kolumbijas iestādēm un atjaunināja PVA izmaksu aprēķinu.

(159)

Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, kas radās izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, tika izteiktas kā daļa no šo ražotāju eksportētāju faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šis procentuālā daļa tika piemērota neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām. Komisija piemēroja izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju paziņotās amortizācijas izmaksas un uzturēšanas izmaksas.

(160)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(161)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam, ko bija norādījis ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās. Šie pieprasījuma iesniedzēja norādītie patēriņa rādītāji tika pārbaudīti pārbaudes apmeklējumā. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar 123. apsvērumā aprakstītajām neizkropļotām vienības izmaksām Kolumbijā. Kad bija noteiktas neizkropļotas izgatavošanas izmaksas, Komisija piemēroja 153., 155. un 159. apsvērumā minētās izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas. Šādi noteiktām neizkropļotām ražošanas izmaksām Komisija piemēroja Sucroal S.A. PVA izmaksas un peļņu. PVA izmaksas, kas izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 23,3 %. Peļņa, izteikta procentos no pārdoto preču izmaksām un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 9,5 %.

(162)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(163)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem klientiem Savienībā vai nu tieši, vai, Xinjiang gadījumā, ar saistīta Ķīnas Tautas Republikas uzņēmuma starpniecību. Ja attiecīgais ražojums tika eksportēts tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cena, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā, bija cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par ražojumu, kuru eksportē uz Savienību pārdošanai.

(164)

Ja ražotāji eksportētāji eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību ar saistīta uzņēmuma starpniecību, eksporta cena saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu tika noteikta, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums pirmo reizi tika pārdots tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Pamatojoties uz saistītā tirgotāja PVA izmaksām, tika veikta korekcija attiecībā uz PVA izmaksām. Ņemot vērā to, ka trūka informācijas par peļņu no neatkarīgiem importētājiem, kas sadarbojās, Komisija provizoriski izmantoja 6,89 % peļņas līmeni, kas iepriekšējā izmeklēšanā par konkrētu ĶTR izcelsmes polivinilspirtu importu tika uzskatīta par samērīgu (98).

(165)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW līmenī. Kā sīkāk skaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālā vērtība un eksporta cena tika koriģētas, lai: i) tās aprēķinātu EXW līmenī un ii) tās pielāgotu, ņemot vērā to faktoru atšķirības, par kuriem tika apgalvots un pierādīts, ka tie ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(166)

Kā skaidrots 160. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta EXW līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksām un peļņu, kas šim tirdzniecības līmenim tika uzskatītas par samērīgām. Tāpēc, lai iegūtu normālo vērtību EXW līmenī, nebija vajadzīgas korekcijas.

(167)

Komisija nekonstatēja iemeslus normālās vērtības koriģēšanai, un neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nepieprasīja šādas korekcijas.

(168)

Xinjiang Guolin, atsaucoties uz Vispārējās tiesas nolēmumu (99) (Sinopec), prasīja koriģēt Sucroal S.A. PVA rādītāju, lai izslēgtu konkrētas pārdošanas, vispārējo un administratīvo izdevumu kategorijas, kuras var iekļaut paša ražotāja eksporta cenā, ja salīdzinājumu veic EXW līmenī. Xinjiang Guolin pieprasīja, lai Komisijai PVA izmaksu aprēķinam neņemtu vērā izplatīšanas izmaksas, tā ka salikto normālo vērtību varētu salīdzināt ar eksporta cenu EXW līmenī.

(169)

Komisija norāda, ka ne no Kolumbijas datubāzes, ne no datubāzes Orbis nebija viegli pieejams sīkāks Sucroal S.A. PVA izmaksu sadalījums. Komisija norādīja arī, ka Vispārējā tiesa spriedumā CCCME lietā (100), kas sekoja spriedumam lietā Sinopec, vispirms atgādināja, ka saskaņā ar judikatūru – ja lietas dalībnieks saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu lūdz veikt korekcijas ar mērķi padarīt salīdzināmu normālo vērtību un eksporta cenu, lai noteiktu dempinga starpību, šim lietas dalībniekam ir jāiesniedz pierādījums, ka tā lūgums ir pamatots. Pienākums pierādīt, ka ir veicamas pamatregulas 2. panta 10. punkta a)–k) apakšpunktā uzskaitītās konkrētās korekcijas, gulstas uz lietas dalībnieku, kurš uz tām vēlas atsaukties (101). Tātad minētajā lietā, tāpat kā šajā izmeklēšanā, ieinteresētajām personām saskaņā ar minēto judikatūru bija jāpierāda nepieciešamība veikt prasītās korekcijas izmeklēšanā iesniegto pierādījumu pamatošanai (102).

(170)

Vispārējā tiesa tad sprieda, ka ir jānorāda – lai arī korekciju veikšanas prakse var izrādīties nepieciešama saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, lai ņemtu vērā eksporta cenas un normālās vērtības atšķirības, kas ietekmē to salīdzināmību, šādus atskaitījumus nevar veikt no vērtības, kas tikusi “salikta” un līdz ar to nav reāla. Šo vērtību principā neietekmē elementi, kas var kaitēt tās salīdzināmībai, jo tā ir mākslīgi noteikta (103). Turklāt, tāpat kā CCCME lietā, arī šajā lietā normālā vērtība katram ražojuma veidam tika noteikta EXW līmenī, ietverot samērīgas PVA izmaksas, un nebija pieejama informācijas, kas liecinātu, ka attiecīgās Sucroal S.A. PVA izmaksas ietver konkrētos izdevumus. Tādējādi, ņemot vērā Komisijas rīcības brīvību pamatregulas 2. panta 10. punkta piemērošanā (104), Komisijas pieeja atbilst jaunākajai judikatūrai attiecībā uz nepamatotiem apgalvojumiem, ka PVA izmaksās, kas izmantotas, lai aprēķinātu normālo vērtību saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, un ko Komisija uzskata par samērīgām EXW līmenī, esot iekļautas transporta izmaksas.

(171)

Bez tam neatkarīgi no sprieduma CCCME lietā, ierosinātais risinājums eksporta cenā saglabāt attiecīgās izmaksu pozīcijas neatrisinātu ražotāja eksportētāja norādīto problēmu. Pat ja Sucroal S.A. PVA izmaksās bija iekļauti attiecīgie izmaksu posteņi (tas netika pierādīts), praktiski nav iespējams, ka šo posteņu vērtība būtu salīdzināma ar izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju posteņu vērtību. Aplūkojot viena uzņēmuma pārdošanu iekšzemē un eksportam, šīs vērtības netiktu iegūtas līdzīgas. Vēl jo vairāk tas redzams tad, ja salīdzina divu dažādu uzņēmumu datus. Tāpēc to svītrošana nenovērstu apgalvoto asimetriju starp normālo vērtību un eksporta cenu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(172)

Lai aprēķinātu eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā iekšzemes transporta, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas, kā arī kravas apstrādes un kraušanas izmaksas.

(173)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas un maksa par bankas pakalpojumiem.

(174)

Visbeidzot, tajos gadījumos, kad pārdošana eksportam uz Savienību notika ar saistīta tirgotāja starpniecību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu tika izdarītas korekcijas attiecībā uz saistītā tirgotāja saņemto uzcenojumu, jo tā funkcijas ir līdzīgas kā pārstāvim, kurš strādā par komisijas maksu. Uzcenojums tika aprēķināts, saskaitot PVA izmaksas un uzkrāto peļņu. PVA izdevumi tika balstīti uz saistītā tirgotāja sniegtajiem datiem. Tika izmantota 6,89 % peļņa, jo tā tika uzskatīta par pamatotu iepriekšējā izmeklēšanā par konkrētu ĶTR izcelsmes polivinilspirtu importu (105).

(175)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(176)

Pamatojoties uz to, provizoriskās vidējās svērtās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(177)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām.

(178)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, provizoriskā dempinga starpība ir 78,4 %.

(179)

Visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem Komisija noteica dempinga starpību, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, izteikts kā daļa no kopējā importa apjoma no attiecīgās valsts Savienībā izmeklēšanas periodā un noteikts pēc specializētu tirgus informācijas sniedzēju datiem par Ķīnas tirdzniecības statistiku (sk. 198. apsvērumu).

(180)

Šajā lietā sadarbības līmenis ir zems, jo ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, importa apjoms bija apmēram 47 % no kopējā eksporta uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(181)

Komisija atgādināja, ka paziņojumā par procedūras sākšanu (106) ieinteresētās personas tika informētas, ka nesadarbošanās vai tikai daļēja sadarbība varētu novest pie konstatējumiem, kuru pamatā ir pieejamie fakti saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, un tas šīm personām varētu radīt mazāk labvēlīgus rezultātus. Ņemot vērā to, ka ieinteresētās personas tika skaidri brīdinātas, kādas ir nesadarbošanās sekas, un īpaši zemo sadarbības līmenis šajā lietā, Komisija uzskatīja par lietderīgu atlikušo dempinga maksājumu noteikt, pamatojoties uz reprezentatīvu Xinjiang Guolin pārdošanas apjomu Savienībā izmeklēšanas periodā. Šis pārdošanas apjoms tika uzskatīts par piemērotu aizstājējvērtību, lai atspoguļotu to uzņēmumu dempinga praksi, kuri bija izvēlējušies nesadarboties.

(182)

Tāpēc atlikušā dempinga starpība tika noteikta 280,3 % apmērā.

(183)

Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(184)

Izmeklēšanas periodā Savienībā bija viens līdzīgā ražojuma ražotājs. Tas veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(185)

Dati, kas saistīti ar kaitējuma novērtēšanu, bija iegūti tikai no viena Savienības ražotāja, tāpēc konfidencialitātes apsvērumu dēļ kaitējuma analīzē skaitļi ir norādīti diapazonos. Tomēr indeksi ir balstīti uz faktiskajiem datiem, nevis diapazoniem.

(186)

Kopējais ražošanas apjoms Savienībā izmeklēšanas periodā bija no 10 000 līdz 12 000 t. Faktisko skaitli Komisija noteica, pamatojoties uz revidētu vienīgā zināmā Savienības ražotāja, proti, WeylChem Lamotte SAS, pārskatu pārbaudi.

(187)

Lai noskaidrotu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, un lai noteiktu patēriņu un dažādus ekonomiskos rādītājus, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, Komisija pārbaudīja, vai un kādā mērā analīzē ir jāņem vērā Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma turpmākais lietojums.

(188)

Komisija konstatēja, ka zināma daļa no izlasē iekļauto Savienības ražotāju saražotā apjoma bija paredzēta izmantošanai ierobežotajā tirgū. Savienības ražošanas nozare daļu no saražotās glioksālskābes izmanto par starpmateriālu 2-kumaranona un mazākā mērā alantoīna ražošanai. Grāmatvedības dokumenti rāda, ka ražojums turpmākai lejupējai pārstrādei tika piegādāts tajā pašā uzņēmumā par transfertcenām ražošanas izmaksu līmenī uz vienu vienību. Atšķirība starp ierobežoto un brīvo tirgu kaitējuma analīzē ir būtiska, jo ražojumi, ko paredzēts izmantot ierobežotajā tirgū, tieši nekonkurē ar importu. Gluži pretēji, saražotais apjoms, ko paredzēts pārdot brīvajā tirgū, tieši konkurē ar attiecīgā ražojuma importu.

(189)

Lai gūtu iespējami pilnīgu priekšstatu par Savienības ražošanas nozari, Komisija ieguva datus par visu ar attiecīgo ražojumu saistīto saimniecisko darbību un noteica, vai to bija paredzēts izmantot ierobežotajā tirgū vai brīvajā tirgū.

(190)

Komisija pārbaudīja dažus ar Savienības ražošanas nozari saistītus ekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz brīvā tirgus datiem par glioksālskābi. Šie rādītāji ir pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas Savienības tirgū; tirgus daļa; izaugsme; eksporta apjoms un cenas; rentabilitāte; ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma. Ja bija iespējams un pamatots, pārbaudē gūtie konstatējumi tika salīdzināti ar datiem par ierobežoto tirgu, lai nodrošinātu skaidru pārskatu par Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(191)

Tomēr citus ekonomiskos rādītājus pilnvērtīgi varētu pārbaudīt, tikai ietverot visas darbības, arī izmantošanu ierobežotajā tirgū Savienības ražošanas nozarē. Tie ir ražošanas apjoms; jauda, jaudas izmantojums, ieguldījumi, krājumi, nodarbinātība, ražīgums, algas un spēja piesaistīt kapitālu. Tie ir atkarīgi no visām darbībām neatkarīgi no tā, vai ražojums ir paredzēts ierobežotajam tirgum vai pārdošanai brīvajā tirgū.

(192)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz i) pārbaudītiem vienīgā zināmā Savienības ražotāja pārdošanas apjomiem, izmantojumu ierobežotajā tirgū, kāds bija vienīgajam zināmajam Savienības ražotājam, un ii) importu no attiecīgās valsts un visām pārējām trešām valstīm.

(193)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula.

Patēriņš Savienībā (t)

(194)

Glioksālskābi pārdod divu preparātu veidā: vai nu 50 % glioksālskābes šķīdumu, vai glioksālskābes monohidrāta kristālus. Lai salīdzinātu dažādus glioksālskābes veidus, Komisija norādīja, ka viena tonna glioksālskābes parasti satur 78,8 % glioksālskābes, savukārt viena tonna glioksālskābes šķīduma parasti satur 50 % glioksālskābes. Tāpēc Komisija uzskata, ka viena tonna glioksālskābes kristālu ir līdzvērtīga 1,576 tonnām glioksālskābes šķīduma. Vienīgais zināmais glioksālskābes kristālu ražotājs ir Xinjiang Guolin, tāpēc pārveidots tika vienīgi kristālu daudzums, ko tas bija eksportējis uz ES.

(195)

Šī analīze liecina, ka pēc neliela samazinājuma 2022. gadā un būtiskāka samazinājuma 2023. gadā, kas varētu būt saistāmi ar enerģētikas krīzi, kura ietekmēja ķīmisko rūpniecību (107) , (108), patēriņš brīvajā tirgū izmeklēšanas periodā palielinājās, bet joprojām bija par 26 % zemāks nekā 2021. gadā. Kopējam patēriņam Eiropas Savienībā bija līdzīga tendence, un tas bija par 28 % zemāks nekā 2021. gadā.

(196)

Savienības ražotājs daļu paša saražotās glioksālskābes izmanto, lai savos uzņēmumos ražotu lejupējos ražojumus. Ierobežotajā tirgū attiecīgajā periodā bija vērojams pakāpenisks samazinājums, kā rezultātā apjoms samazinājās par 37 % atbilstoši vispārējam ķīmiskās rūpniecības izlaides samazinājumam attiecīgajā periodā, sk. 195. apsvērumu.

(197)

Tā kā glioksālskābi kopā ar citām vielām pašlaik klasificē ar KN kodu 2918 30 00 , kas ir KN kods, kurš iekļauj vairākas ķīmiskās vielas, tad Eurostat importa statistiku nebija iespējams novērtēt. Tās vietā importa statistikai tika izmantoti specializētu tirgus informācijas sniedzēju dati par Ķīnas tirdzniecības statistiku, kuru abonē sūdzības iesniedzējs, un ārpus Eiropas Savienības vienīgā valsts, kas ražo glioksālskābi, ir Ķīna – šo faktu apstiprina arī lietotāji Savienībā.

(198)

Pēc datu sniedzēja pieprasījuma datu avotu par importu no Ķīnas nevarēja izpaust. Tomēr Komisija, salīdzinājusi sūdzības iesniedzēja sniegtos datus ar citiem pieejamiem statistikas avotiem (Eurostat un Surveillance) un ar Ķīnas ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, atbildēm uz atlases un anketas jautājumiem, tos apstiprināja.

(199)

Tas, cik lielu tirgus daļu ieņem imports no Ķīnas, tika noteikts, salīdzinot importa apjomus ar patēriņu Savienības tirgū (sk. 2. tabulu iepriekš).

(200)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika:

3. tabula.

Importa daudzums un tirgus daļa

(201)

3. tabulā redzams, ka 2023. gadā importa apjoms no Ķīnas uz laiku samazinājās sakarā ar vispārējo Savienības patēriņa samazināšanos, kas skaidrota iepriekš 4.3. iedaļā. Lai gan apjoms samazinājās, tirgus daļa importam no Ķīnas tajā pašā laikposmā palielinājās par 26 %. Tas arī liecina, ka, lai gan attiecīgajā periodā tirgus sarukšanas dēļ imports no ĶTR samazinājās par 2 273 t jeb 13 %, tajā pašā laikā kopējā tirgus daļa importam no Ķīnas Savienībā pieauga par 18 % (par 11 procentpunktiem).

(202)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz 197. apsvērumā norādīto specializēto tirgus informāciju. Importa cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz pārbaudītām izlasē iekļauto ĶTR ražotāju eksportētāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(203)

Importam no Ķīnas Savienībā vidējās svērtās cenas dinamika bija šāda:

4. tabula.

Importa cenas (EUR/t)

(204)

2022. gadā, ko raksturo ārkārtīgi augstas jūras pārvadājumu izmaksas, palielinājās vidējā svērtā Ķīnas importa cena. 2023. gadā, kad transporta apstākļi atkal normalizējās, cena atgriezās līmenī, kāds bija raksturīgs pirms konteineru pārvadājumu krīzes, un izmeklēšanas periodā tā samazinājās vēl vairāk. Attiecīgajā periodā importa no Ķīnas vidējā vienības cena samazinājās par 9 %. Kā parādīts 4. un 8. tabulā, Ķīnas importa cenas pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(205)

Komisija apsvēra arī citas cenu radītās ietekmes, jo īpaši to, vai cenas tiek būtiski apspiestas. Kā minēts 226. apsvērumā, attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarē notika ievērojams vienības ražošanas izmaksu pieaugums, ko noteica gan netiešās izmaksas uz vienu vienību, gan enerģijas un izejvielu cenas. Ņemot vērā to, ka tajā pašā periodā ĶTR importa cena ievērojami samazinājās (204. apsvērums), Savienības ražošanas nozare nespēja palielināt pārdošanas cenu, lai segtu ražošanas izmaksas. Arī cenu apspiešana (aprakstīta 227. apsvērumā) apstiprina, ka imports par dempinga cenām no ĶTR ir izraisījis Savienības ražošanas nozares rentabilitātes zaudēšanu.

(206)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(207)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Jo īpaši, cietās vielas daudzums, ko eksportējis Xinjiang Guolin tika pārvērsts ekvivalentā glioksālskābes šķīduma daudzumā, piemērojot glioksālskābes saturu šķīdumā. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tas liecināja, ka cenu samazinājuma starpība importam no Ķīnas Savienības tirgū ir robežās no 13 % līdz 30 %. Cenu samazinājums tika konstatēts attiecībā uz 100 % izlasē iekļauto uzņēmumu importēto apjomu.

(208)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(209)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos un mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz sūdzībā un zināmā Savienības ražotāja atbildēs uz anketas jautājumiem ietvertajiem datiem. Tā kā Komisijai nav zināms neviens cits Savienības ražotājs, abas datu kopas tika atzītas par reprezentatīvām Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim.

(210)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(211)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(212)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula.

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(213)

Attiecīgajā periodā brīvajā tirgū 2023. gadā tirgus krasi saruka, izmeklēšanas periodā sekoja stabilizēšanās līmenī, kas bija par 26 % zemāks nekā 2021. gadā (sk. 2. tabulu). Savienības ražošanas apjoms 2022. gadā bija ievērojami samazinājies un 2023. gadā samazinājās vēl vairāk, savukārt imports par dempinga cenām 2022. gadā palielinājās, un tirgus sarukšana 2023. gadā to neietekmēja tikpat būtiski, tādējādi tas palielināja tirgus daļu uz Savienības ražošanas nozares rēķina. Izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms palielinājās tikai nedaudz, lai gan tā samazināja cenu par 28 procentpunktiem (sk. 8. tabulu). Pat šādā cenu līmenī Savienības ražošanas nozare konkurēja ar importu par dempinga cenām no ĶTR, kura cenas no 2021. gada un visā izmeklēšanas periodā bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas. Tā kā ražojumu nevar glabāt ilgu laiku un glabāšanas jauda ir ierobežota, samazinātos Savienības ražošanas apjomus vajadzēja salāgot ar mazākiem uzglabātajiem apjomiem. Savukārt tā dēļ ievērojami samazinājās jaudas izmantojums.

(214)

Paziņotā ražošanas jauda attiecas uz uzstādīto glioksālskābes ražošanas jaudu. Tajā pašā ražošanas procesā, kurā glioksālskābes ražošanas blakusprodukts, tiek ražota arī skābeņskābe. Skābeņskābes ražošanas apjoms samazinājās tādā pašā tempā, kādā glioksālskābes ražošanas apjoms. Tā kā cena ir daudz zemāka, tad šā samazinājuma ietekme nav ievērojama.

(215)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas daudzumam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula.

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(216)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi Savienības tirgū 2022. gadā ievērojami samazinājās un pēc tam 2023. gadā samazinājās vēl ievērojamāk. Izmeklēšanas periodā pārdošanas apjoms brīvajā tirgū salīdzinājumā ar 2023. gadu palielinājās, bet tikai nedaudz pārsniedza pusi no 2021. gada pārdošanas apjoma.

(217)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa Savienības brīvā tirgus patēriņa ziņā 2022. un 2023. gadā ievērojami samazinājās. Savienības ražošanas nozare, izmeklēšanas periodā piedāvājot cenas, kas bija par 20 % zemākas nekā ražošanas izmaksas (8. tabula), izmeklēšanas periodā spēja atgūt 5 % no tirgus, rezultātā attiecīgajā periodā tā bija zaudējusi 30 % no tirgus.

(218)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā brīvajā tirgū samazinājās par 26 % (sk. 2. tabulu), savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās par 48 % (sk. 6. tabulu). Rezultātā Savienības ražošanas nozares zaudēja ievērojamu tirgus daļu, proti, 30 %. Savukārt importam par dempinga cenām no ĶTR tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 18 % (sk. 3. un 6. tabulu).

(219)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula.

Nodarbinātība un ražīgums

(220)

Savienības ražošanas nozare visā attiecīgajā periodā samazināja darbaspēku, jo samazinājās ražošanas un pārdošanas apjomi. Tomēr būtu jānorāda, ka, lai gan ražošanas apjomi izmeklēšanas periodā bija ievērojami mazāki, jo importa par dempinga cenām dēļ bija ļoti zems pārdošanas apjoms, tomēr zināmais Savienības ražotājs izvēlējās paturēt visus nodarbinātos, kas iesaistīti ražošanas procesā, jo tie bija pats nodarbināto minimums, kas vajadzīgs, un samazināja tikai administrāciju un vadību. Tomēr, piedzīvojis spiedienu, ko izraisīja imports par dempinga cenām, uzņēmums 2024. gada decembrī paziņoja, ka dramatiski samazinās nodarbinātību rūpnīcā, jo samazinās glioksālskābes pārdošanas apjoms, un rezultātā no 400 nodarbinātajiem rūpnīcā paliks aptuveni 100 nodarbināto.

(221)

Ražīgums attiecīgajā periodā lielā mērā atbilst tendencei, kas novērota attiecībā uz ražošanu: 2022. gadā tas ievērojami samazinājās, 2023. gadā samazinājās vēl nopietnāk un izmeklēšanas periodā stabilizējās. Zināmā Savienības ražotāja lēmums neatlaist nodarbinātos, kaut gan bija samazinājies ražošanas apjoms, ietekmē izmeklēšanas perioda rādītāju.

(222)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa apjomu no attiecīgās valsts un tā cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(223)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu. Tāpēc nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējamu iepriekšēju dempingu.

(224)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula.

Pārdošanas cenas Savienībā

(225)

Pārdošanas cenas gan ierobežotajā, gan brīvajā tirgū 2022. gadā atbilstoši vienības izmaksu pieaugumam ievērojami palielinājās. Kā redzams 4. un 8. tabulā, lai gan turpināja pieaugt izmaksas, 2023. gadā pārdošanas cenas brīvajā tirgū salīdzinājumā ar 2022. gadu samazinājās, bet saglabājās daudz augstākas nekā 2021. gadā, tādējādi liekot zaudēt ievērojamu tirgus daļu par labu Ķīnas konkurentiem, kuru ražojumi visā attiecīgajā periodā bija daudz lētāki. Saskārusies ar šo konkurenci, Savienības ražošanas nozare izmeklēšanas periodā turpināja samazināt cenu brīvajā tirgū, tādējādi pārdošanas cena bija daudz zemāka par vienības izmaksām un tikai par 12 % pārsniedza 2021. gada cenu. No otras puses, cena ierobežotajā tirgū bija par 38 % augstāka nekā 2021. gadā un atspoguļo izmaksu pieaugumu par 45 % tajā pašā periodā.

(226)

Vienības ražošanas izmaksas 2022. gadā ievērojami palielinājās, 2023. gadā pieauga vēl vairāk un pēc tam izmeklēšanas periodā samazinājās. 2022. gadā galvenie virzītājspēki bija enerģijas un izejvielu izmaksu pieaugums un ražošanas apjoma samazināšanās, ko izraisīja pārdošanas apjoma samazināšanās, kas atspoguļota 6. tabulā. 2023. gadā šī ietekme bija ļoti izteikta, jo tas pats darbaspēks un iekārtas saražoja aptuveni pusi no daudzuma, jo samazinājās tirgus un bija jākonkurē ar importu par dempinga cenām. Izmeklēšanas periodā izejvielu un enerģijas izmaksu radītais spiediens samazinājās un pārdošanas un ražošanas apjoms salīdzinājumā ar 2023. gadu nedaudz palielinājās, tā rezultātā nedaudz samazinājās izmaksas, tomēr vienības izmaksas vēl aizvien bija par 45 % augstākas nekā 2021. gadā.

(227)

Visā attiecīgajā periodā vienības vidējās pārdošanas cenas un vienības ražošanas izmaksu starpība, kas sākotnēji bija rentablā līmenī, vispirms samazinājās līdz nullei un pēc tam kļuva negatīva, negatīvajai vērtībai aizvien pieaugot. Tas notika tāpēc, ka, ņemot vērā importa par dempinga cenām pieplūdumu, Savienības ražošanas nozare nespēja paaugstināt cenas, lai kompensētu pieaugošās izmaksas.

(228)

Savienības ražotāja vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula.

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto

(229)

Attiecīgajā periodā vidējā alga uz vienu nodarbināto palielinājās par 16 % atbilstoši darbaspēka izmaksu gada pieaugumam Francijā (109).

(230)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula.

Krājumi

(231)

Ražošana notiek partijās, un glioksālskābi nav iespējams ilgi glabāt. Tā kā glabāšanas jauda ir ierobežota, tad krājumu līmenis attiecībā pret ražošanas apjomu ir relatīvi stabils. Tomēr 2023. gadā, strauji samazinoties pārdošanai brīvajā tirgū, krājumi perioda beigās bija divkāršojušies un atgriezās iepriekšējā līmenī, kad Savienības ražošanas nozare samazināja savas cenas līdz izmaksu līmenim.

(232)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula.

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(233)

Attiecīgā perioda pirmajos divos gados rentabilitāte bija veselīga, bet izmeklēšanas periodā, ņemot vērā, ka pastāvīgi pieauga imports par dempinga cenām un cenas bija zemākas, izvērtās ļoti lielos zaudējumos, un rezultātā tika zaudēti pārdošanas apjomi un stipri samazinājās ražošanas apjoms.

(234)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence visā attiecīgajā periodā bija līdzīga rentabilitātes tendencei, proti, 2022. gadā tā krasi samazinājās un 2023. gadā un izmeklēšanas periodā tās vērtība bija izteikti negatīva.

(235)

2021. gadā ieguldījumi netika reģistrēti, bet 2022. gadā zaļā pārkārtošanās un nepieciešamība mazināt enerģijas izmaksas mudināja Savienības ražošanas nozari modernizēt rūpnīcas un iekārtas, lai uzlabotu efektivitāti, un tādējādi paaugstināt ražīgumu. Ieguldījumu radītie resursi netika izmantoti, un mazākas ražošanas izmaksas nepanāca gaidīto rentabilitātes palielināšanos, jo bija mazāks pieprasījums.

(236)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. 2021. gadā ienākums no ieguldījumiem, līdzīgi kā rentabilitāte, bija veselīgs, bet 2022. gadā strauji samazinājās un izmeklēšanas periodā kļuva izteikti negatīvs.

(237)

Zināmā Savienības ražotāja spēja piesaistīt kapitālu tika būtiski ierobežota, jo tā naudas plūsma un rentabilitāte izmeklēšanas periodā pēc ražošanas apjoma samazināšanās par 53 % sasniedza izteikti negatīvu līmeni.

(238)

Savienības ražošanas nozare attiecīgā perioda sākumā darbojās labi, un 2021. gadā kaitējuma rādītāji kopumā bija veselīgi. Līdz 2022. gadam tā izmantoja ražošanas jaudu un tās rentabilitāte bija veselīga.

(239)

Tomēr 2022. gadā, pieaugot importam no Ķīnas par zemām cenām, samazinājās pārdošanas apjoms, tirgus daļa un rentabilitāte, un ar to bija saistīta ražīguma samazināšanās. 2023. gadā, kad ES tirgū ienāca imports no Ķīnas par izteiktām dempinga cenām un samazinājās pieprasījums, strauji pasliktinājās situācija Savienības ražošanas nozares tirgū un būtiski mainījās rentabilitāte un naudas plūsma. Izmeklēšanas periodā gan nedaudz palielinājās pārdošanas un ražošanas apjoms, jo pieauga pieprasījums, bet situācija pasliktinājās vēl vairāk, kad visi kaitējuma rādītāji (jo īpaši rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem) sasniedza izteikti negatīvu līmeni.

(240)

Savienības ražošanas nozarei pieauga ražošanas izmaksas, bet tā nevarēja palielināt cenas, jo ĶTR importa cenas bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas (224. līdz 227. apsvērums). 2022. gada beigās tā sāka zaudēt pārdošanas apjomus – to atspoguļo arī tas, ka attiecīgajā periodā tirgus daļa tika zaudēta 11 procentpunktu apmērā jeb tā samazinājās par 30 %. Reaģējot uz to, Savienības ražošanas nozarei bija jāsamazina ražošanas apjoms par 53 %.

(241)

Lai gan absolūtais importa apjoms no ĶTR attiecīgajā periodā samazinājās par 13 %, jo diezgan lielā mērā samazinājās patēriņš (–26 %), tā tirgus daļa palielinājās par 18 % jeb 11 procentpunktiem. Importa no ĶTR cenas 2022. gadā sākotnēji palielinājās par 9 %. Tomēr 2023. gadā importa no ĶTR cenas samazinājās līdz līmenim, kas bija par 3 % zemāks nekā 2021. gadā, un izmeklēšanas periodā samazinājās vēl vairāk, sasniedzot par 9 % zemāku līmeni nekā 2021. gadā. Ņemot vērā zemās Ķīnas importa cenas, Savienības ražošanas nozare savas pārdošanas cenas noteica daudz zemākas nekā ražošanas izmaksas (kas palielinājās, jo paaugstinājās izejvielu un enerģijas cenas), tādējādi radās zaudējumi un par 53 % samazinājās ražošanas apjoms.

(242)

Vienīgie kaitējuma rādītāji, kas attiecīgajā periodā ievērojami nepasliktinājās, bija ražošanas jauda, Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas un kopējie ieguldījumi. Ražošanas jauda saglabājās stabila, jo izmeklēšanas periodā ražošanas procesā netika ieviestas izmaiņas. Pārdošanas cenas 2022. gadā palielinājās un pēc tam 2023. gadā un izmeklēšanas periodā samazinājās, rezultātā attiecīgajā periodā kopumā tās palielinājās par 12 %. Tā kā bija imports par dempinga cenām, tad cenas pieaugums par 12 % bija daudz mazāks nekā vienības izmaksu pieaugums par 45 % izmeklēšanas periodā, un rezultātā cena bija par aptuveni 20 % zemāka nekā ražošanas izmaksas. Samazinoties un pēc tam kļūstot negatīvai pārdošanas cenas un vienības izmaksu starpībai un negatīvajai vērtībai aizvien pieaugot, strauji mainījās rentabilitāte un naudas plūsma. Ar enerģijas taupīšanas projektu, kas tika izstrādāts un sākts pirms nozares izredžu ievērojamās pasliktināšanās, tika panākts, ka kopējie ieguldījumi bija pozitīvi. Tomēr tirgus situācijas dēļ šis projekts nenodrošināja gaidīto rentabilitātes uzlabošanos.

(243)

Kopumā importa no ĶTR pieaugums par 35 % par cenām, kas attiecīgajā periodā samazinājās par 10 % un bija ievērojami zemākas par Savienības pārdošanas cenām, sakrita ar Savienības ražošanas nozares darbības rādītāju krasu pasliktināšanos attiecībā uz visiem kaitējuma rādītājiem un attiecīgajā periodā vainagojās ar ievērojamiem zaudējumiem un to, ka uz pusi samazinājās ražošanas daudzums.

(244)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(245)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija raudzījās, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav imports no attiecīgās valsts par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir pieprasījuma sarukums, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, izmantojums ierobežotajā tirgū un izejvielu un enerģijas cenu pieaugums.

(246)

Kā izklāstīts 4.4.1. iedaļā, glioksālskābes importa par dempinga cenām tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 18 % (jeb 11 procentpunktiem). Kā izklāstīts 215. līdz 217. apsvērumā, tajā pašā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 48 % un tās tirgus daļa – par 30 % (jeb 11 procentpunktiem).

(247)

Kā norādīts 4.4.2. iedaļā, Ķīnas importa cenas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām visā attiecīgajā periodā un rezultātā Savienības ražošanas nozares stāvoklis pasliktinājās. Imports no Ķīnas arī izraisīja cenu apspiešanu izmeklēšanas periodā, kad Savienības ražošanas nozare savu ražojumu nevarēja pārdot par cenu, kas būtu augstāka par izmaksām, jo imports par dempinga cenām radīja spiedienu (4.5.3.1. iedaļa).

(248)

Tāpēc Komisija secināja, ka, ievērojami pieaugot tirgus daļai, ko ieņēma imports no ĶTR par dempinga cenām, kas bija ievērojami zemākas par Savienības cenām, tika nodarīts būtisks kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(249)

Nevienā trešā valstī nav citu attiecīgā ražojuma ražotāju (197. apsvērums). Tāpēc ne importa apjomi, ne importa cenas no citām trešām valstīm nav cēlonis tam, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts kaitējums.

(250)

Zināmā Savienības ražotāja eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

12. tabula.

Savienības ražotāja eksporta rādītāji

(251)

Savienības ražošanas nozares eksporta apjoms 2021. un 2022. gadā bija 72 % līdz 82 % no tās iekšzemes pārdošanas apjoma Savienības tirgū un 85 % līdz 95 % no iekšzemes pārdošanas cenas. Tam bija lejupejoša tendence, un vēlāk, 2023. gadā un izmeklēšanas periodā, tā pārdošanas apjoms Savienības tirgū bija 55 % līdz 56 %. Arī vidējai eksporta pārdošanas cenai bija līdzīga tendence kā iekšzemes pārdošanas cenai, tās palielinājās, paaugstinoties ražošanas izmaksām, un pēc tam samazinājās, jo šajos tirgos bija jākonkurē ar Ķīnas eksportētājiem.

(252)

Amerikas Savienotās Valstis un Apvienotā Karaliste neapšaubāmi bija svarīgākie Savienības ražošanas nozares eksporta tirgi, un galvenais eksporta samazinājuma iemesls bija importa pieaugums no ĶTR, un tā dēļ, piemēram, tika zaudēts nozīmīgs klients Apvienotajā Karalistē. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka arī eksports no Ķīnas uz trešo valstu tirgiem, to skaitā Amerikas Savienotajām Valstīm, tiek pārdots zem normālās vērtības. Tādējādi šādas pārdošanas apstākļos Savienības ražošanas nozare nevarēja konkurēt minētajos tirgos.

(253)

Eksporta pārdošanas apjoma zaudēšana negatīvi ietekmēja Savienības ražotāja ražošanas apjomu un jaudas izmantojumu, tādējādi vēl vairāk palielinot tā saražotās vienības nemainīgās izmaksas.

(254)

Tāpēc Komisija provizoriski secināja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgās valsts un konstatēto būtisko kaitējumu.

(255)

Kā izklāstīts 226. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas palielinājās galvenokārt enerģijas cenu pieauguma dēļ. Līdz 2022. gadam Savienības ražošanas nozare, reaģējot uz ražošanas izmaksu pieaugumu, varēja zināmā mērā paaugstināt cenas. Tomēr 2023. gadā un izmeklēšanas periodā, kad enerģijas cenas bija sākušas normalizēties, vēl aizvien nebija iespējams noteikt rentablu pārdošanas cenu, jo, kā izklāstīts 201. un 204 apsvērumā, samazinājās ĶTR importa cenas. Turklāt projekts, kura mērķis bija uzlabot efektivitāti un tādējādi mazināt izmaksas, izmeklēšanas periodā vēl nebija sācis darboties. Šajā kontekstā, lai turpinātu pārdošanu, Savienības ražošanas nozarei būtu bijis jāsamazina savas pārdošanas cenas līdz līmenim, kas būtu zem ražošanas izmaksām. Tāpēc izmaksu pieaugums nemazināja konstatēto cēloņsakarību.

(256)

Kā norādīts 4.5.2. iedaļā, ES tirgus attiecīgajā periodā svārstījās un izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2021. gadu samazinājās par 28 %. Neatkarīgi no tirgus svārstībām tirgus daļa Ķīnas importam turpināja palielināties pat sarukšanas periodos, un ES ražošanas nozare turklāt nespēja saglabāt tirgus daļu. Pieprasījuma samazinājumam proporcionāls Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājums būtu bijis aptuveni 2 000–3 000 t, bet tagad, ņemot vērā, ka importa dinamika no Ķīnas bija pretēja, tas sasniedza 5 000–6 000 t. Tāpēc pieprasījuma sarukšana tirgū nemazināja cēloņsakarību.

(257)

Izlasē iekļautā Savienības ražotāja izmantošanai ierobežotajā tirgū paredzētajiem daudzumiem un vidējām svērtajām vienības pārdošanas cenām un ražošanas izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

13. tabula.

Izmantojums ierobežotajā tirgū

(258)

Daudzums ierobežotajā tirgū pakāpeniski saruka, un rezultātā attiecīgajā periodā tas bija samazinājies par 37 %. Tomēr apjoma samazinājums bija mazāks nekā 47 % samazinājums daudz lielākajā brīvajā tirgū, uz kuru iedarbojās tiešs importa no Ķīnas spiediens. Tādējādi pārdošanas apjoma straujāka samazināšanās izraisīja to, ka palielinājās ES ražošanas nozares saražotā daudzuma īpatsvars ierobežotajā tirgū. Arī cena izmantojumam ierobežotajā tirgū samazinājās mazāk krasi. Tādēļ samazināšanās ierobežotajā tirgū nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un kaitējumu.

(259)

Var uzskatīt, ka citu faktoru iespaids izpaudās tādējādi, ka tie pastiprināja ietekmi, ko Savienībā radīja importa par dempinga cenām. Būtiskie Savienības ražošanas nozares rentabilitātes zaudējumi bija saistīti nevis ar pašas ražošanas izmaksām vai svārstībām tirgū, bet gan ar nozares nespēju izmaksu pielāgošanas labad palielināt cenas vai pārdošanas apjomu Savienības brīvajā tirgū (neapšaubāmi tai nozīmīgākajā noieta tirgū).

(260)

Kā izklāstīts 232. līdz 237. apsvērumā, sākot no 2022. gada Savienības ražošanas nozares rādītāji pasliktinājās, īpaši dramatisks kritums vērojams 2023. gadā un izmeklēšanas periodā, par ko liecina praktiski visi kaitējuma rādītāji, un jo īpaši rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem, kas sasniedza izteikti negatīvu līmeni.

(261)

Tas notika tajā pašā laikā, kad par 18 % palielinājās tirgus daļa importam no ĶTR par cenām, kas attiecīgajā periodā samazinājās par 9 % un bija ievērojami zemākas par Savienības pārdošanas cenām. Arī imports no Ķīnas izmeklēšanas periodā apspieda Savienības ražošanas nozares cenas.

(262)

Komisija nošķīra un nodalīja tādu faktoru ietekmi kā imports no citām valstīm, eksporta rādītāji, izmaksu pieaugums, pieprasījuma sarukums un izmantojums ierobežotajā tirgū, kuri varēja ietekmēt Savienības ražošanas nozares stāvokli, no kaitējumu radošās ietekmes, ko radīja imports par dempinga cenām. Tomēr šo faktoru ietekme uz negatīvajām norisēm Savienības ražošanas nozarē bija tikai ierobežota, ja tāda vispār bija.

(263)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija šajā izmeklēšanas posmā secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori atsevišķi vai kopā nav mazinājuši cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu. Kaitējums konkrēti izpaužas kā pārdošanas apjoma, peļņas, ražošanas apjoma, tirgus daļas, ražīguma, ienākuma no ieguldījumiem un ražošanas jaudas izmantojuma samazināšanās.

(264)

Sūdzības iesniedzējs šajā lietā apgalvoja, ka pastāv izejvielu tirgus kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē.

(265)

Tādēļ, lai novērtētu, kāds pasākumu līmenis būtu atbilstošs, Komisija vispirms noteica maksājuma apjomu, kas būtu nepieciešams, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu, ja nebūtu kropļojumu pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē.

(266)

Pēc tam Komisija vērtēja, vai izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju dempinga starpība būtu augstāka nekā to mērķa cenas samazinājuma starpība.

(267)

Kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražošanas nozare spētu gūt mērķa peļņu, pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 7. panta 2.d punkta nozīmē.

(268)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no valsts, uz kuru attiecas izmeklēšana, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju, un rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt mazākam par 6 %.

(269)

Vispirms Komisija noteica pamatpeļņu, kas normālos konkurences apstākļos sedz visas izmaksas. Tā kā Savienības ražošanas nozare cieta zaudējumus 2023. gadā un vēl jo vairāk izmeklēšanas periodā, Komisija noteica mērķa peļņu 8,7 % apmērā, kas ir vidējais ražošanas nozares peļņas procents līdzīgā ražojuma pārdošanai Savienības tirgū 2021. un 2022. gadā – pēdējos divos gados, kuros ražošanas nozare guva peļņu.

(270)

Pamatojoties uz to, cena, kas nerada kaitējumu, ir 2 500 līdz 3 800 EUR/t, un to iegūst, izlasē iekļautā Savienības ražotāja ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā piemērojot iepriekš minēto 8,7 % peļņas procentu par ražojuma veidiem. Eksporta cenas tika pienācīgi koriģētas ar muitas nodokli (6,5 %) un pēcimportēšanas izmaksām, kas norādītas atbildēs uz anketas jautājumiem.

(271)

Savienības ražošanas nozare neiesniedza prasības saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu par turpmākām izmaksām, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuru puse ir Savienība, un Ia pielikumā uzskaitītajām SDO konvencijām un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies, piemērojot pasākumus saskaņā ar 11. panta 2. punktu. Tāpēc iepriekšējā apsvērumā minētā cena, kas nerada kaitējumu, netika koriģēta.

(272)

Tad Komisija noteica mērķa cenas samazinājuma starpības līmeni, izlasē iekļauto ĶTR ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto izmeklēšanas perioda importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar Savienības ražotāja Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības. Komisijai nebija vajadzības aprēķināt mērķa cenas samazinājuma starpības attiecībā uz uzņēmumiem, kas nesadarbojās, jo tika konstatēti 7. panta 2.a punktā minētie nozīmīgie kropļojumi.

(273)

Kā paskaidrots paziņojumā par procedūras sākšanu, sūdzības iesniedzējs ir sniedzis Komisijai pietiekamus pierādījumus par izejvielu tirgus kropļojumiem, kas attiecīgajā valstī skar izmeklējamo ražojumu. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu, izvērtējot to, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, Komisija ņēma vērā to, vai ar attiecīgo ražojumu ir saistīti kropļojumi izejvielu tirgū.

(274)

Sūdzībā sniegtie pierādījumi liecina, ka acetaldehīdam un monoetilēnglikolam, kas veido attiecīgi 20 % līdz 30 % un 30 % līdz 40 % no glioksālskābes ražošanas izmaksām, Ķīnā piemēro pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas samazināšanu vai atcelšanu.

(275)

Tāpēc, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu pārbaudīja izejvielu tirgus kropļojumu ietekmi uz glioksālskābes ražošanu Ķīnā.

(276)

Komisija vispirms noteica galvenos izejmateriālus, ko attiecīgā ražojuma ražošanā izmanto katrs izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs. Par galvenajām izejvielām tika uzskatītas tās izejvielas, kas, domājams, veido vismaz 17 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām. Komisija konstatēja, ka galvenā izejviela, ko ražotājs eksportētājs Hubei Hongyuan izmanto glioksāla ražošanai, ir monoetilēnglikols. Hubei Hongyuan ražošanas procesā neizmanto acetaldehīdu. Komisija arī norādīja, ka ražotājs eksportētājs Xinjiang Guolin, kā aprakstīts 133. apsvērumā, izmanto citādu ražošanas metodi un galvenā izejviela, ko tas izmanto, ir maleīnskābes anhidrīds. Sūdzībā nav nošķirtas abu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju izmantotās ražošanas metodes. Tomēr, tā kā maleīnskābes anhidrīds ir galvenā izejviela, ko ražošanas procesā izmanto Xinjiang Guolin, Komisija saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu analizēja arī iespējamos ar šo izejvielu saistītos kropļojumus.

(277)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai attiecībā uz kādu no galvenajām izejvielām, ko izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā, ir radušies kropļojumi, kuros vainojams vismaz viens no pamatregulas 7. panta 2.a punktā uzskaitītajiem pasākumiem: dubultu cenu shēmas, eksporta nodokļi, eksporta papildnodokļi, eksporta kvota, eksporta aizliegums, eksporta nodeva fiskālos nolūkos, licencēšanas prasības, minimālā eksporta cena, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas samazināšana vai atcelšana, ierobežojumi attiecībā uz muitošanu eksportētājiem, kvalificējušos eksportētāju saraksts, vietējā (iekšzemes) tirgus pienākums, pašpatēriņa ieguve. Šim nolūkam Komisija izmantoja datubāzi TransCustoms (110).

(278)

Komisija konstatēja, ka ar izejvielām saistītie kropļojumi citu starpā ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) eksporta atmaksas samazināšana vai atcelšana. Komisija ir noteikusi divas svarīgas izejvielas, kuru izmaksas pārsniedz 17 % no neizkropļotām ražošanas izmaksām un par kurām tikai daļēji tiek atmaksāts Ķīnas PVN. Maleīnskābes anhidrīdam un monoetilēnglikolam eksporta PVN likme ir 13 %, savukārt eksporta PVN atlaides likme ir tikai 10 %. Tāpēc 3 % no eksporta PVN, kas samaksāts par šīm izejvielām, nav atmaksājami, un tādējādi uz tiem attiecas eksporta PVN atmaksas samazinājumi.

(279)

Pēc tam Komisija salīdzināja monoetilēnglikola un maleīnskābes anhidrīda cenu ar cenām reprezentatīvā starptautiskā tirgū. Maleīnskābes anhidrīda un monoetilēnglikola vienības cenas, kuras ziņojuši ražotāji eksportētāji, bija ievērojami zemākas (attiecīgi par 50 % līdz 60 % un 10 % līdz 20 %) nekā šo izejvielu importa cenas Kolumbijā.

(280)

Visbeidzot, Komisija pārbaudīja, vai kāda no izejvielām, uz kurām attiecas pasākumi, kas aprakstīti 276. apsvērumā, atsevišķi veido vismaz 17 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām. Šā aprēķina vajadzībām tika izmantota neizkropļota monoetilēnglikola un maleīnskābes anhidrīda cena, kas noteikta 123. apsvērumā. Kā norādīts 275. apsvērumā, neviens no izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ražošanas procesos neizmanto acetaldehīdu. Tāpēc Komisija neveica iespējamo acetaldehīda kropļojumu analīzi. Komisija konstatēja, ka monoetilēnglikols atsevišķi veido vairāk nekā 17 % no ražotāja eksportētāja Hubei Hongyuan ražošanas izmaksām un maleīnskābes anhidrīds atsevišķi veido vairāk nekā 17 % no ražotāja eksportētāja Xinjiang Guolin ražošanas izmaksām.

(281)

Tādēļ Komisija provizoriski secināja, ka maleīnskābes anhidrīdu un monoetilēnglikolu skar kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē.

(282)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.b punktu Komisija pārbaudīja, vai var skaidri secināt, ka Savienības interesēs ir noteikt pagaidu maksājuma apjomu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu tikai attiecībā uz Xinjiang Guolin. Attiecībā uz Hubei Hongyan nebija nepieciešams analizēt Savienības intereses saskaņā ar 7. panta 2.a punktu, jo kaitējuma starpība bija lielāka par dempinga starpību, tāpēc šā uzņēmumam maksājums tika ierobežots ar konstatēto dempinga starpību.

(283)

Savienības intereses tika noteiktas, izvērtējot visu ar šo izmeklēšanu saistīto informāciju, ieskaitot informāciju par neizmantotajām jaudām eksportētājvalstī, konkurenci par izejvielām un ietekmi uz Savienības uzņēmumu piegādes ķēdēm.

(284)

Dati, ko iesniedza ražotāji, kas sadarbojās, liecina, ka ĶTR jau ir ievērojama neizmantotā jauda, kura pārsniedz 7 500 t. Nesenā papildu 10 % maksājumu noteikšana Ķīnas ražojumiem Amerikas Savienotajās Valstīs varētu novirzīt eksportu no ASV uz Savienību (111). Bez tam, kā jau norādīts arī sūdzībā, viens no lielākajiem Ķīnas glioksālskābes eksportētājiem Hubei Shunhui Biotechnology Company ir paziņojis paplašināšanas plānus palielināt savu ražošanas apjomu par 20 000 t gadā un meklē investorus, kas ieguldīs šajā paplašināšanas projektā (112).

(285)

Turklāt, ņemot vērā to, ka ražotāji, kas pārstāv vairāk nekā 50 % importa no ĶTR, nesadarbojās, var secināt, ka Ķīnas jaudas līmenis, ko var novirzīt uz Savienības tirgu, varētu būt ievērojams.

(286)

Tā kā Savienības glioksālskābes brīvais tirgus ir aptuveni [20 900–22 900] t liels, tad Komisija secināja, ka ievērojamajam jaudas palielinājumam Ķīnā, ja to izmantotu, ir potenciāls ievērojami palielināt izmeklējamā ražojuma piedāvājumu, nospiest cenas un tādējādi mazināt pasākuma efektivitāti, ja tas netiktu noteikts dempinga līmenī.

(287)

Kā jau izklāstīts 31. apsvērumā, attiecībā uz konkurenci izejvielu jomā Ķīnas valdība nav sniegusi informāciju par kropļojumu skarto izejvielu tirgu Ķīnas Tautas Republikā. Kā jau izklāstīts 3.2.1. iedaļā, Ķīnas izejvielu tirgus tika uzskatīts par izkropļotu.

(288)

Komisija noteica, ka maleīnskābes anhidrīda un monoetilēnglikola vienības cenas, kas abas veido vairāk nekā 17 % no neizkropļotām ražošanas cenām, kuras ziņojuši ražotāji eksportētāji, bija ievērojami zemākas (attiecīgi par 50 % līdz 60 % un 10 % līdz 20 %) nekā šo izejvielu importa cenas aplūkotajā reprezentatīvajā valstī (Kolumbijā) (sk. 280. apsvērumu). Attiecībā uz maleīnskābes anhidrīda konkurenci Komisija konstatēja, ka šīs izejvielas vienības cena Ķīnā, kuru ziņojis Xinjiang Guolin, bija tikai aptuveni puse no vienības cenas Kolumbijā.

(289)

Komisija 278. apsvērumā ir norādījusi, ka ar izejvielām saistītie kropļojumi citu starpā ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) eksporta atmaksas samazināšana vai atcelšana. Maleīnskābes anhidrīdam un monoetilēnglikolam eksporta PVN likme ir 13 %, savukārt PVN atlaides likme eksportam ir tikai 10 %. Tāpēc 3 % no eksporta PVN, kas samaksāts par šīm izejvielām, nav atmaksājami, un tādējādi uz tiem attiecas eksporta PVN atmaksas samazinājumi. Mākslīgi palielinot izejvielu piegādi, ĶV izdara lejupvērstu spiedienu uz maleīnskābes anhidrīda un monoetilēnglikola cenām iekšzemē. Ķīnas ražotāji par maleīnskābes anhidrīdu, ja tas ir iekšzemes izejresurss, maksā mazāk, nekā tiem būtu jāmaksā tad, ja nebūtu eksporta ierobežojuma. Savienības ražošanas nozarei tas rada salīdzinošus neizdevīgus apstākļus attiecībā pret Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(290)

Savienības ražošanas nozarei tas rada salīdzinošus neizdevīgus apstākļus attiecībā pret Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Tāpēc Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei monoetilēnglikols ir pieejams, tomēr par augstāku cenu nekā konkurentiem Ķīnā. Tāpēc Savienības ražošanas nozare atrodas neizdevīgā stāvoklī attiecībā pret Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(291)

Komisija izmeklēja pasākumu līmeņa ietekmi uz situāciju Savienības piegādes ķēdēs. Kā skaidrots 197. apsvērumā, glioksālskābi ražo tikai Ķīnā un Savienībā. Glioksālskābes imports no Ķīnas ir aptuveni 16 000 t. Informācija, ko savākuši lietotāji Savienībā un Savienības ražošanas nozare, liecina, ka Ķīnā iegādātais ražojums ir līdzvērtīgs no Savienības ražošanas nozares iegādātajam ražojumam. Tikai viens lietotājs, proti, L. Brüggemann, ziņoja, ka importē konkrētas kvalitātes glioksālskābi no Ķīnas, ko nevarot iegādāties no Savienības ražošanas nozares, tāpēc pieprasīja, lai tam piešķirtu atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros. Kā skaidrots 22. līdz 28. apsvērumā, Komisija nevarēja apstiprināt uzņēmuma apgalvojumu, ka ražojums, ko tas importē, ir citāds nekā Savienības ražojums.

(292)

Divi no lietotājiem, kas iesniedza piezīmes, proti, Deretil S.A. (“Deretil”) un Laboratorios Jaer, apgalvoja, ka pasākumi nodrošinātu sūdzības iesniedzējam tādu monopolstāvokli, ka tas varētu palielināt izmaksas lietotājiem un arī apdraudēt piegādes ķēdi, un apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare nevar apmierināt pieprasījumu.

(293)

Komisija norādīja, ka, ņemot vērā neizmantoto jaudu izmeklēšanas periodā (sk. 213. apsvērumu), Savienības ražošanas nozare varētu segt aptuveni [90 % līdz 95 %] no šā importa. Šis skaits tagad varētu būt vēl lielāks, jo pēc izmeklēšanas perioda ir strauji samazinājies Savienības ražošanas nozares veiktais eksports uz Apvienoto Karalisti. Turklāt Hubei Honguan un citiem ražotājiem, kas sadarbojās, – kopā tie veido gandrīz 40 % importa no Ķīnas – ir noteikti pagaidu antidempinga maksājumi dempinga starpības līmenī, kas ir daudz zemāks. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Komisija aplēsa, ka lejupējie lietotāji Eiropas Savienībā varētu pielāgot savus piegādes avotus. Turklāt, ja Savienības ražošanas nozare tiktu zaudēta, Ķīna kļūtu par vienīgo glioksālskābes avotu, kas ir kritiski svarīga ķīmiska viela tādu ražojumu kā antibiotiku ražošanā. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(294)

Piezīmes sniedza arī Deretil, kas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare un Deretil konkurē alantoīna ražošanas tirgū. Augstu antidempinga maksājumu noteikšana, kā tas apgalvoja, pasliktinātu uzņēmuma stāvokli attiecībā pret sūdzības iesniedzēju. Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozarē alantoīna ražošana ir ļoti neliela daļa no glioksālskābes izmantojuma ierobežotajā tirgū un, kas ir vēl svarīgāk, šis daudzums ir ļoti mazs salīdzinājumā ar glioksālskābi, ko patērē Deretil (viens no lielākajiem lietotājiem Eiropas Savienībā). Tādējādi gaidāms, ka Savienības ražošanas nozarē alantoīna ražošanai būs neliela ietekme uz Deretil konkurētspēju.

(295)

Pēc tam Komisija aplēsa ietekmi uz lejupējo lietotāju rentabilitāti, pamatojoties uz atbildēm, ko uz anketas jautājumiem sniedza lietotāji, kas sadarbojās: Deretil, Trade Corporation, Nouryon un L. Brüggemann. Laboratorios Jaer atbildes uz anketas jautājumiem nesniedza. Iepriekš minētais pieņēmums, ka pēc pasākumu noteikšanas lietotāji pārorientēsies un veiks iegādi no ražotājiem eksportētājiem, kam noteiktas zemas maksājuma likmes, un no Savienības ražotāja, liek domāt, ka pasākumu ietekme uz to rentabilitāti neradīs zaudējumus, tātad tie spēs absorbēt pasākumu ietekmi.

(296)

Izvērtējusi visu šajā izmeklēšanā būtisko informāciju, Komisija secināja, ka Savienības interesēs, bez šaubām, ir saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu noteikt pagaidu maksājumu apjomu uzņēmumam Xinjiang Guolin.

(297)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Komisija secināja, ka Savienības interesēs ir saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu ir noteikt pagaidu maksājumu līmeni, pamatojoties uz dempinga līmeni, ņemot vērā tālāk 7.2. iedaļā izklāstītos papildu apsvērumus 21. panta kontekstā.

(298)

Novērtējusi Savienības intereses saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.b punktu, Komisija tad pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var skaidri secināt, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas rada kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(299)

Sūdzību iesniedza vienīgais glioksālskābes ražotājs Savienībā (sk. 2. apsvērumu), kas pilnībā sadarbojās izmeklēšanā un pauda interesi par pasākumu noteikšanu.

(300)

Izmeklēšana parādīja, ka Savienības ražotājam ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts. Šā importa cenas bija ievērojami zemākas par Savienības ražotāja cenām, katrā ziņā ar tām bija saistīta būtiska cenu apspiešana, par ko liecina konstatētās mērķa cenas samazinājuma starpības, un, kā detalizēti izklāstīts 5. iedaļā, attiecīgā perioda beigās un izmeklēšanas periodā to dēļ tika zaudēta ievērojama tirgus daļa un peļņa.

(301)

Pasākumu noteikšana, visticamāk, novērstu turpmāku importa pieaugumu no ĶTR par ļoti zemām cenām. Ja pasākumi netiks noteikti, Ķīnas ražotāji turpinās Savienības tirgū pārdot attiecīgo ražojumu par dempinga cenām, liedzot Savienības ražošanas nozarei atsākt ražošanu pilnā apjomā, pārdot par atbilstošu cenu un gūt pietiekamu peļņu un tādējādi nodarot būtisku papildu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(302)

Tāpēc tika secināts, ka pasākumu noteikšana ĶTR izcelsmes importam būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(303)

Komisija ne no Savienības importētājiem, ne tirgotājiem nesaņēma atbildes uz īpašās anketas jautājumiem.

(304)

Tādējādi Komisija secināja, ka ir maz ticams, ka antidempinga maksājumu noteikšana ĶTR izcelsmes glioksālskābei atstās paliekošu ietekmi uz importētāju vai tirgotāju rentabilitāti.

(305)

Izmeklēšanas laikā pieteicās seši izmeklējamā ražojuma lietotāji. Uz anketas jautājumiem atbildēja četri: Deretil S.A., Trade Corporation, Nouryon un L. Brüggemann. Laboratorios Jaer un Syensco iesniedza tikai rakstisku informāciju.

(306)

Lietotāji, kas piedalījās izmeklēšanā, pārstāvēja aptuveni 60 % no attiecīgā ražojuma importa. Dalības pakāpe tika novērtēta, pamatojoties uz datiem, kas sniegti atbildēs uz anketas jautājumiem, un uz ES importa apjomu, kas norādīts 3. tabulā.

(307)

Deretil un Laboratorios Jaer, lietotāji, kas galvenokārt nodarbojas ar antibiotiku ražošanu un specializētiem mēslošanas līdzekļiem un kopā pārstāv aptuveni 50 % no importa un kopējā patēriņa Eiropas Savienībā, iebilda pret pasākumu noteikšanu. Abi norādīja, ka pasākumi palielinātu to izmaksas, nodrošinātu sūdzības iesniedzējam monopolstāvokli, kas tam ļautu vēl vairāk paaugstināt cenas, un apdraudētu arī piegādes ķēdi Eiropā, jo sūdzības iesniedzēja jauda nespēj apmierināt pieprasījumu un glioksālskābi var iegādāties vienīgi no sūdzības iesniedzēja un Ķīnas ražotājiem.

(308)

Par ietekmi uz piegādes ķēdes drošību Komisija 7.1.3. iedaļā ir norādījusi, ka Savienības ražošanas nozarē ir ievērojama neizmantotā jauda un ka šī neizmantotā jauda varētu palielināties gaidāmās eksporta samazināšanās dēļ. Katrā ziņā antidempinga pasākumi nevis bloķē importu, bet gan drīzāk atjauno godīgas tirdzniecības nosacījumus visām personām; lejupējā nozare vēl aizvien varētu iegādāties izejvielas no Ķīnas, tādējādi Savienības ražošanas nozarei nebūtu monopolstāvokļa. Savukārt, ja nebūtu Savienības ražošanas nozares, Ķīna kļūtu par vienīgo glioksālskābes avotu, kas ir kritiski svarīga ķīmiskā viela antibiotiku ražošanā, lietotāja Deretil galvenā nozare, kas ir lielākais zināmais lietotājs ES tirgū.

(309)

Deretil norādīja arī, ka konkurē ar sūdzības iesniedzēju alantoīna ražošanā. Kā jau ir skaidrots 294. apsvērumā, sūdzības iesniedzējs sniedza datus, ka glioksālskābes izmantojums ierobežotajā tirgū alantoīna ražošanai veido tikai 1 % no tā saražotā glioksālskābes apjoma, lai gan Savienības tirgū ir samazinājies izmeklējamā ražojuma pārdošanas apjoms. Tā kā maksājumi panāktu, ka izmeklējamā ražojuma cena rada mazāku kaitējumu ES tirgū, tad ir maz ticams, ka sūdzības iesniedzējs palielinātu alantoīna ražošanas apjomu. Turklāt Savienības ražošanas nozares alantoīna ražošanai paredzētie daudzumi ir zemāki par Deretil glioksālskābes patēriņu, tāpēc, ja šajā lietā alantoīna ražošanai būtu kāda ietekme, tad neliela.

(310)

Arī citi lietotāji pievienojās Deretil un Laboratorios Jaer paustajām bažas par to, ka izmaksu pieaugums pasākumu noteikšanas dēļ ietekmētu ES ražošanas nozaru konkurētspēju attiecībā pret starptautiskajiem konkurentiem. Uzņēmums Nouryon, kas darbojas mēslošanas līdzekļu ražošanas nozarē un ir viens no lielākajiem glioksālskābes lietotājiem Eiropas Savienībā, pauda bažas par konkurētspēju, taču neiebilda pret pasākumiem. Arī Syensco, vienīgais sūdzības iesniedzējs paralēlajā antidempinga lietā, kas attiecas uz vanilīna importu no ĶTR, pauda līdzīgas bažas (113). Tas apgalvoja, ka pasākumu dēļ būtu grūtāk atsākt ražošanu tā rūpnīcā (pašlaik ražošana ir apturēta Ķīnas importa par dempinga cenām ietekmes dēļ), bet neizteica iebildumus pret šiem pasākumiem.

(311)

L. Brüggemann arī iebilda pret maksājumiem, apgalvojot, ka tam ir jāiegādājas īpašas tehniskās kategorijas glioksālskābe no Ķīnas, jo Savienībā tā neesot pieejama, tāpēc maksājumi būtiski ietekmētu tā rentabilitāti. Kā jau skaidrots 291. apsvērumā, tas pieprasīja, lai tam piešķirtu atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros. Komisija aplēsa, ka pasākumiem būtu tikai ierobežota ietekme uz uzņēmuma rentabilitāti, un nevarēja apstiprināt L. Brüggemann apgalvojumu, ka importētais ražojums atšķiras no Savienības ražojumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija provizoriski noraidīja atbrīvojuma piešķiršanu galapatēriņa procedūras ietvaros.

(312)

Komisija analizēja maksājumu noteikšanas ietekmi uz lietotāju rentabilitāti, pamatojoties uz iesniegtajām atbildēm uz anketas jautājumiem, kā arī pieejamajiem datiem par jaudu un tirgus dinamiku. Kā norādīts 295. apsvērumā, Komisijas analīze liecina, ka, pieņemot, ka to iegāde tiks pārorientēta uz ražotājiem ar zemākiem maksājumiem, visi četri lietotāji varētu saglabāt rentabilitāti, pat ja pasākumi tiktu noteikti pamatregulas 7. panta 2.a punktā paredzētajā līmenī.

(313)

Visbeidzot, pasākumi ir nepieciešami, lai Savienības ražošanas nozare atgūtu tirgus daļu un atjaunotu rentabilitāti. Tādiem lietotājiem kā importētājiem, kas iegādājas glioksālskābi no Ķīnas, pieaugtu izmaksas, un tas izraisītu zināmu rentabilitātes samazināšanos, kas būtu dažāda atkarībā no ražošanas procedūras un iegādes stratēģijas. Riskus mazinātu brīva Savienības ražošanas nozarei pieejama jauda. Veselīgas konkurences un vienlīdzīgu konkurences apstākļu atjaunošana nodrošinātu arī, ka lietotāji var paļauties uz vietējām piegādēm. No otras puses, pasākumu nenoteikšana radītu monopolstāvokli Ķīnā, tādējādi padarot lietotājus pilnībā atkarīgus no aizjūras piegādātājiem, kuru piegādes ķēdes ir pakļautas pēkšņiem traucējumiem. Tādējādi tā apdraudētu Savienībai un tās iedzīvotājiem kritiski svarīgo piegādes ķēžu noturību, un jo īpaši nāktu par sliktu Savienības mērķim stiprināt zāļu piegādes drošību (114).

(314)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu, ka pasākumu noteikšana ĶTR izcelsmes glioksālskābes importam nebūtu Savienības interesēs.

(315)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(316)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu attiecībā uz ĶTR izcelsmes glioksālskābes importu būtu jānosaka antidempinga pasākumi. Komisija 6.3. iedaļā secināja, ka kaitējuma novēršanai atbilstošam līmenim vajadzētu būt tādam, kāda ir dempinga starpība.

(317)

Pagaidu maksājums pārējiem izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, ir balstīts uz vidējo svērto dempinga starpību, kas tālāk noteikta abiem izlasē iekļautajiem ĶTR uzņēmumiem un ir zemāka par vidējo svērto kaitējuma starpību abiem izlasē iekļautajiem ĶTR uzņēmumiem.

(318)

Ņemot vērā ražotāju eksportētāju zemo sadarbības līmeni un to, ka Xinjiang Guolin maksājuma līmenis tika noteikts, pamatojoties uz dempinga starpību, kas konstatēta saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu, valsts mēroga maksājuma līmenis tika noteikts, pamatojoties uz augstākajām dempinga starpībām, kas konstatētas pa ražojuma veidiem, ko reprezentatīvos daudzumos pārdeva Xinjiang Guolin.

(319)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(320)

Uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda izmeklēšanā tika konstatēta šim uzņēmumam. Šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un kuru ražojuši konkrēti minēti tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(321)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Līdz brīdim, kad tāds rēķins uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(322)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot zemāku maksājuma likmi.

(323)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un pēc tam piemērot valsts mēroga maksājumu.

(324)

Kā minēts 3. apsvērumā, Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē. Reģistrācija notika, lai maksājumus varētu potenciāli iekasēt ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu.

(325)

Ņemot vērā pagaidu posmā izdarītos konstatējumus, importa reģistrēšana vairs nebūtu jāturpina.

(326)

Šajā procedūras posmā nav pieņemts lēmums par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

(327)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas, ka plānots noteikt pagaidu maksājumus. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām izpaustie aprēķini ir pareizi.

(328)

Piezīmes tika saņemtas no Hubei Hongyuan, Xinjiang Guolin, Laboratorios Jaer, Jinyimeng Group Co., Ltd, Guangdong Joy Chemical Co., Lt. un Inner Mongolia Tianyuda Biological Technology Co., Ltd. Xinjiang Guolin apgalvoja, ka Komisija konkrētiem darījumiem divreiz atskaitījusi jūras pārvadājumu izmaksas un ka Komisija aprēķinā samainījusi vietām peļņas procentu un PVA izmaksu procentu.

(329)

Komisija laboja jūras pārvadājumu darījumu izmaksas, kas sākotnēji aprēķinā tika iekļautas divreiz. Turklāt Komisija aprēķinos laboja 10 % peļņas procentu un PVA izmaksu procentu 23 %.

(330)

Bez tam Komisija ievēroja, ka normālās vērtības noteikšanai izmantotajam avotam nepareizi piemērots maiņas kurss attiecībā uz darbaspēka izmaksām, elektroenerģiju un ūdeni. Komisija atjaunināja darbaspēka izmaksu, elektroenerģijas un ūdens vērtību 1. tabulā, izmantojot to pašu valūtas maiņas kursu, kuru par izmeklēšanas periodu attiecībā uz visiem ražošanas faktoriem ziņojusi Eiropas Centrālā banka.

(331)

329. un 330. apsvērumā minēto laboju dēļ divos gadījumos tika iegūta mazliet lielāka dempinga starpība.

(332)

Pārējās saņemtās piezīmes attiecās nevis uz aprēķinu pareizību, bet gan uz metodiku, ko Komisijas izmantoja, lai noteiktu uzņēmumu attiecīgās dempinga starpības. Tāpēc minētās piezīmes Komisija izskatīs pēc pagaidu pasākumu publicēšanas kopā ar visu pārējo iesniegto informāciju.

(333)

Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija aicinās ieinteresētās personas konkrētā termiņā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(334)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā tos var grozīt,