(1)

Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010 (3) paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas atbild par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) tiesību aktu piemērošanu, jāsadarbojas savā starpā un ar Komisiju, lai nodrošinātu šo tiesību aktu ievērošanu. Minētie nosacījumi cita starpā paredz noteikumus par to, kā elektroniski glabāt un apmainīties ar informāciju, kas varētu palīdzēt pareizi aprēķināt PVN, kontrolēt, vai PVN tiek piemērots pareizi, jo īpaši darījumiem Kopienas iekšienē, un apkarot krāpšanu PVN jomā.

(2)

Ar Padomes Direktīvu (ES) 2025/516 (4) Padomes Direktīvā 2006/112/EK (5) tika ieviestas digitālās ziņošanas prasības. Minētās prasības uzliek par pienākumu PVN nolūkā identificētiem nodokļa maksātājiem iesniegt dalībvalstīm informāciju par katru tādu preču iegādi Kopienas iekšienē, par katru tāda pakalpojuma sniegšanu, par kuru uzliek nodokli dalībvalstī, kurā preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs neveic uzņēmējdarbību, un, ja vien dalībvalsts nav izmantojusi iespēju no pienākuma atbrīvot nodokļa maksātājus, – par katru tādu preču iegādi Kopienas iekšienē un par katru tāda pakalpojuma sniegšanu, par kuru uzliek nodokli un par ko saņēmējam ir jāmaksā PVN. Apmaiņa ar minēto informāciju par darījumiem Kopienas iekšienē un tās apstrāde palīdz dalībvalstīm uzraudzīt PVN pareizu piemērošanu un atklātu krāpšanu.

(3)

Pašreizējā sadarbība starp dalībvalstu nodokļu iestādēm balstās uz apkopotās informācijas apmaiņu starp valstu elektroniskajām sistēmām. Digitālās ziņošanas prasību ieviešanas mērķis ir palielināt iekasētos nodokļus, laikus sniedzot nodokļu administrācijām datus par katru darījumu atsevišķi. Lai šādus datus efektīvi darītu pieejamus citām nodokļu administrācijām un veicinātu analīzes un salīdzināšanas kopīgu īstenošanu, kā arī vienotu interpretāciju, ir vajadzīga centrāla sistēma, kurā notiek PVN informācijas apmaiņa.

(4)

Lai dalībvalstis varētu efektīvāk cīnīties pret krāpšanu PVN jomā, PVN informācijas apmaiņas nolūkā Komisijai būtu jāizveido centralizēta elektroniska PVN informācijas apmaiņas sistēma (“centrālā VIES”). Katrai dalībvalstij būtu jāizveido valsts elektroniska sistēma, lai centrālajai VIES automātiski nosūtītu informāciju par darījumiem Kopienas iekšienē, par ko ziņojuši attiecīgie preču piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji un šo preču un pakalpojumu iegādātāji dažādās dalībvalstīs. Dalībvalstīm būtu arī automātiski jānosūta centrālajai VIES PVN identifikācijas informācija par nodokļa maksātājiem, kuri veic darījumus Kopienas iekšienē, tostarp citi personai piešķirti PVN identifikācijas numuri. Turklāt ikreiz, kad dati tiek mainīti, dalībvalstīm centrālajā VIES būtu arī jāaugšupielādē modifikācijas laika izsekošanas metadati.

(5)

Ikreiz, kad identifikācijas informācija mainās, PVN identifikācijas informācija par nodokļa maksātājiem, kuri veic darījumus Kopienas iekšienē, dalībvalstīm būtu nekavējoties automātiski jāatjaunina centrālajā VIES, izņemot gadījumus, kad dalībvalstis vienojas, ka šāda atjaunināšana nav atbilstīga, būtiska vai lietderīga. Šādi atjauninājumi ir nepieciešami, jo nodokļa maksātāju PVN identifikācijas numuru derīgumu pārbauda attiecībā uz Direktīvas 2006/112/EK 138. pantā paredzēto nosacījumu par Kopienas iekšienē veikto piegāžu atbrīvošanu no nodokļa. Lai nodokļu administrācijām sniegtu pietiekamu pārliecību par šādas informācijas kvalitāti un ticamību, informācija par darījumiem Kopienas iekšienē dalībvalstīm būtu automātiski jāatjaunina centrālajā VIES ne vēlāk kā vienu dienu pēc tam, kad dalībvalsts ir saņēmusi informāciju no nodokļa maksātāja.

(6)

Turklāt attiecībā uz PVN identifikācijas informāciju centrālajā VIES dalībvalstīm būtu jāpieņem pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgā dalībvalsts novērtē to, vai dati, ko nodokļa maksātāji sniedz to identifikācijai PVN nolūkā saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 214. pantu, ir pilnīgi un precīzi. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka gadījumā, ja nodokļa maksātājs nepilda pienākumu paziņot datus vai ja saimnieciskā darbība ir izbeigta, vai ja kompetentā iestāde uzskata, ka minētais nodokļa maksātājs tādu darbību ir izbeidzis, tad PVN identifikācijas numurs centrālajā VIES tiek norādīts kā nederīgs.

(7)

Informācija par darījumiem Kopienas iekšienē, ko paziņo preču piegādātāji, pakalpojumu sniedzēji un šo preču vai pakalpojumu iegādātāji dažādās dalībvalstīs, katrai dalībvalstij jāievada centrālajā VIES tūlīt pēc tam, kad dalībvalsts to saņēmusi. Saņemtā informācija ir jāapstrādā ātri tehnisku iemeslu dēļ, kas saistīti ar datu apjomu, kā arī lai laikus atklātu aizdomīgus darījumus un iespējamus PVN krāpšanas gadījumus.

(8)

Lai palīdzētu dalībvalstīm cīņā pret krāpšanu PVN jomā un atklātu krāpniekus, PVN identifikācijas informācijai un PVN informācijai par darījumiem Kopienas iekšienē centrālajā VIES vajadzētu būt pieejamai 10 gadus. Šis laikposms ir minimums, kas nepieciešams, lai dalībvalstis varētu efektīvi veikt kontroli un izmeklēt aizdomas par krāpšanu PVN jomā vai atklāt šādu krāpšanu. Tas ir arī proporcionāls, ņemot vērā informācijas par darījumiem Kopienas iekšienē milzīgo apjomu un informācijas, kas ir komerciāli dati un personas dati, sensitivitāti.

(9)

Lai laikus atklātu neatbilstības un tādējādi uzlabotu spēju apkarot krāpšanu PVN jomā, centrālajai VIES vajadzētu būt iespējai automātiski salīdzināt informāciju, kas ievākta no piegādātāja un iegādātāja saskaņā ar digitālajām ziņošanas prasībām, kuras Direktīvā 2006/112/EK ieviestas ar Direktīvu (ES) 2025/516. Centrālajai VIES būtu arī jāspēj šāda salīdzinājuma rezultātus darīt pieejamus dalībvalstīm, lai tās varētu veikt attiecīgus turpmākus pasākumus.

(10)

Turklāt, lai centrālajā VIES varētu saglabāt esošās PVN informācijas apmaiņas sistēmas iespējas, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 904/2010 17. panta 1. punkta a) apakšpunktā, centrālajā VIES vajadzētu būt arī iespējai apkopot informāciju, lai sniegtu pārskatu par piegādēm un iegādēm, par kurām ziņojuši nodokļa maksātāji, kuri atrodas dalībvalstīs. Lai nodrošinātu, ka centrālā VIES ļauj dalībvalstīm turpināt savstarpēji piekļūt informācijai, kas pašlaik ir strukturēta esošajā PVN informācijas apmaiņas sistēmā, centrālajā VIES vajadzētu būt datu apkopošanas funkcionalitātei.

(11)

Lai palīdzētu dalībvalstu kompetentajām iestādēm pareizi aprēķināt PVN, uzraudzīt PVN pareizu piemērošanu, apkarot krāpšanu PVN jomā un izmantot sinerģiju starp dažādām informācijas sistēmām, kurās ir ar PVN saistīta informācija, centrālajai VIES būtu jāapstrādā no dalībvalstīm saņemtā informācija kopā ar jebkādu informāciju, kas paziņota vai vākta, ievērojot Regulu (ES) Nr. 904/2010.

(12)

Piekļuve informācijai centrālajā VIES būtu jānodrošina, pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas. Piekļuve sensitīviem datiem tiem lietotājiem, kuriem tā ir prognozējami svarīga, būtu jānodrošina, izmantojot piekļuves atļaujas un piekļuves reģistrus, kas aizsargā informāciju centrālajā VIES. Minēto informāciju nevajadzētu izmantot citiem mērķiem kā vien PVN pareizas piemērošanas uzraudzībai un krāpšanas PVN jomā apkarošanai. Regulas (ES) Nr. 904/2010 55. pantā paredzētajiem konfidencialitātes noteikumiem ir jābūt saistošiem visiem lietotājiem.

(13)

Lai apkarotu krāpšanu PVN jomā, dalībvalstu Eurofisc koordinācijas ierēdņiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 904/2010 36. pantā, vajadzētu būt iespējai piekļūt PVN informācijai par darījumiem Kopienas iekšienē un to analizēt. Lai uzraudzītu PVN tiesību aktu pareizu piemērošanu, dalībvalstu ierēdņiem, kuri pārbauda, vai konkrētām importētām precēm piemēro atbrīvojumu no PVN, kas noteikts Direktīvas 2006/112/EK 143. panta 1. punkta d) apakšpunktā, arī vajadzētu būt iespējai piekļūt PVN identifikācijas informācijai, kas tiek glabāta centrālajā VIES. Turklāt to pašu iemeslu dēļ dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāizvēlas citi ierēdņi, kuriem vajadzīga tieša piekļuve centrālajai VIES, un vajadzības gadījumā jāpiešķir tiem šāda piekļuve. Visbeidzot, pienācīgi akreditētām Komisijas personām vajadzētu būt iespējai piekļūt informācijai, kas ietverta centrālajā VIES, bet tikai tiktāl, ciktāl šāda piekļuve ir vajadzīga minētās sistēmas izstrādei un uzturēšanai.

(14)

Lai izmeklētu aizdomas par krāpšanu PVN jomā un atklātu šādu krāpšanu, informācijas sistēmām, kas atbalsta Eurofisc tīklu cīņā pret krāpšanu PVN jomā, tostarp darījumu tīkla analīzes sistēmai un centralizētajai maksājumu informācijas elektroniskajai sistēmai (“CESOP”), vajadzētu būt tiešai piekļuvei centrālajai VIES.

(15)

Datu apjoms un datu nosūtīšanas biežums uz centrālo VIES rada nepieciešamību automatizēt informācijas plūsmas no centrālās VIES uz valstu elektroniskajām sistēmām. Šādai automatizācijai būtu arī jānodrošina efektīvs un drošs mašīnas-mašīnas sakaru kanāls un būtu jānodrošina, ka, piekļūstot kopīgotiem datiem, vairs nav nepieciešama cilvēka iejaukšanās. Tāpēc arī valstu elektroniskajām sistēmām, kas nosūta informāciju uz centrālo VIES, vajadzētu būt piekļuvei centrālajā VIES glabātajai informācijai, tostarp informācijai, kas apstrādāta un apkopota PVN kontroles nolūkos un kas paredzēta cīņai pret krāpšanu PVN jomā.

(16)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Regulas (ES) Nr. 904/2010 īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz uzdevumiem, kas Komisijai jāveic, lai izstrādātu, uzturētu, mitinātu un tehniski pārvaldītu centrālo VIES, praktiskiem pasākumiem par ierēdņu un elektronisko sistēmu identifikāciju un tehnisko informāciju par ierēdņu un elektronisko sistēmu piekļuvi centrālajai VIES, sīki izstrādātām atļaujām ierēdņu un elektronisko sistēmu piekļuvei detalizētiem datiem centrālajā VIES, kam ir jāpiešķir piekļuve, tehniskajiem aspektiem un formātu informācijai, kas nosūtīta centrālajai VIES, un dalībvalstu uzdevumiem un pienākumiem, kad tās darbojas kā pārziņi un Komisijas uzdevumiem un pienākumiem, kad tā darbojas kā apstrādātāja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2016/679 (6) un (ES) 2018/1725 (7). Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (8).

(17)

Krāpšana PVN jomā ir visām dalībvalstīm kopīga problēma. Pašu dalībvalstu rīcībā nav informācijas, kas vajadzīga, lai nodrošinātu PVN noteikumu pareizu piemērošanu un cīnītos pret krāpšanu PVN jomā. Ņemot vērā to, ka Regulas (ES) Nr. 904/2010 mērķi, proti, apkarot krāpšanu PVN jomā, iekšējā tirgus pārrobežu rakstura dēļ nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tas ir labāk sasniedzams Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(18)

Nodokļa maksātājiem, kas veicina preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, izmantojot elektronisku saskarni, tā dalībvalsts, kurā minētajām preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanai tiek uzlikts nodoklis, var nosūtīt pieprasījumu uzrādīt uzskaiti, kā minēts Direktīvas 2006/112/EK 242.a pantā. Lai minētajiem nodokļa maksātājiem samazinātu administratīvo slogu un atbilstības nodrošināšanas izmaksas un izvairītos no darba dublēšanās, identifikācijas dalībvalstij šādi pieprasījumi būtu pēc iespējas jākoordinē. Šajā nolūkā ir jānosaka standarta veidlapa šīs informācijas elektroniskai nosūtīšanai dalībvalstīm. Tomēr dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 242.a panta 2. punkta otro daļu var turpināt pieprasīt uzskaiti tieši no nodokļa maksātāja, kas jāsniedz regulāri un sistemātiski līdz ir pieejama automatizēta piekļuve minētajai uzskaitei.

(19)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Regulas (ES) Nr. 904/2010 īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt standarta veidlapas tehniskos datus un tehniskos datus, tostarp kopējos elektroniskos ziņojumus, ko izmanto nodokļa maksātāji, kuri veicina preču piegādes un pakalpojumu sniegšanu, izmantojot elektronisku saskarni, kā minēts Direktīvas 2006/112/EK 242.a pantā. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(20)

Direktīva (ES) 2025/516 ievieš Direktīvā 2006/112/EK vienas pieturas aģentūras (“OSS”) vienkāršošanas režīmu tiem nodokļa maksātājiem, kuri pārvieto konkrētas pašu preces pāri robežām. Tādējādi minētais režīms ir jāintegrē PVN OSS īpašo režīmu vispārējā sistēmā, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 904/2010 XI nodaļas 3. iedaļā. Minētajā vispārējā sistēmā jo īpaši būtu jāparedz informācijas sniegšana starp dalībvalstīm, no kurām un uz kurām preces tiek pārvietotas.

(21)

Tā kā OSS vienkāršošanas režīms ir visaptverošs un aptver tādu preču pārrobežu pārvietošanu, uz kurām attiecas preču piegādes uz noliktavu režīms saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 17.a pantu, minētais režīms no Direktīvas 2006/112/EK ir svītrots. Minētais Direktīvas 2006/112/EK grozījums ir jāatspoguļo Regulas (ES) Nr. 904/2010 21. pantā.

(22)

Ieinteresētās personas kā potenciālu risku ir identificējušas importa OSS (“IOSS”) PVN identifikācijas numuru ļaunprātīgu izmantošanu. Lai nodrošinātu IOSS PVN identifikācijas numuru pareizu izmantošanu un lai pārbaudes procesu padarītu stingrāku, ir jāpaplašina Regulas (ES) Nr. 904/2010 47.h panta darbības joma, piešķirot muitas dienestiem piekļuvi informācijai par IOSS reģistrēto tirgotāju, tādējādi uzlabojot minēto muitas dienestu riska pārvaldības un kontroles iespējas.

(23)

Lai pastiprinātu kontroli saistībā ar IOSS režīmu, Regulas (ES) Nr. 904/2010 17. panta 1. punkta e) apakšpunktā ir jāpievieno to preču kopējā vērtība, kuras importētas saskaņā ar IOSS režīmu, katram IOSS PVN identifikācijas numuram un katrai patēriņa dalībvalstij.

(24)

Šī regula atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”) atzītajām pamattiesībām un principiem. Jo īpaši šī regula nodrošina, ka tiek pilnībā ievērotas Hartas 8. pantā noteiktās tiesības uz personas datu aizsardzību. Šajā ziņā šī regula stingri ierobežo to personas datu daudzumu, kuri tiks darīti pieejami nodokļu iestādēm. Informācijas par darījumiem Kopienas iekšienē apstrāde, ievērojot šo regulu, būtu jāveic tikai šīs regulas nolūkiem.

(25)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2023. gada 3. martā sniedza atzinumu (9).

(26)

Tā kā centrālās VIES sistēmas ieviešanai būs vajadzīgi jauni tehnoloģiskie risinājumi, ar centrālo VIES saistīto noteikumu piemērošana ir jāatliek, lai dalībvalstis un Komisija varētu izstrādāt šīs tehnoloģijas.

(27)

Automatizēta piekļuve informācijai par darījumiem Kopienas iekšienē, kura tikusi paziņota kopsavilkuma paziņojumos, tieši ietekmē PVN kontroles efektivitāti. Tāpēc pašreizējā PVN informācijas apmaiņas sistēma, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 904/2010 17. panta 1. punkta a) apakšpunktā, būtu jāsaglabā kādu laiku pēc minēto kopsavilkuma paziņojumu atcelšanas. Pēc minētā laikposma būtu jāsvītro attiecīgie noteikumi par pašreizējo PVN informācijas apmaiņas sistēmu, un informācijai, kas paziņota kopsavilkuma paziņojumos, joprojām vajadzētu būt pieejamai pēc pieprasījuma.

(28)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 904/2010,

“e)

datus par Direktīvas 2006/112/EK 369.q pantā minētajiem PVN identifikācijas numuriem, ko tā piešķīrusi, un attiecībā uz jebkuras dalībvalsts piešķirto konkrēto PVN identifikācijas numuru – to importēto preču kopējo vērtību, kurām piešķirts atbrīvojums saskaņā ar minētās direktīvas 143. panta 1. punkta ca) apakšpunktu, katra mēneša laikā, par katru patēriņa dalībvalsti, kā definēts minētās direktīvas 369.l panta otrās daļas 4) punktā;”.

1)

regulas 1. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

2)

regulas 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

3)

regulas 17. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

;

4)

regulas 47.b pantu aizstāj ar šādu:

5)

regulas 47.d pantu aizstāj ar šādu:

6)

regulas 47.h pantam pievieno šādu punktu:

“Piemērojot šā panta pirmo daļu, dalībvalstis piešķir kompetentajām iestādēm piekļuvi informācijai, kas minēta Direktīvas 2006/112/EK 369.p panta 1. un 3. punktā.”

7)

regulas 47.i pantu groza šādi:

8)

iekļauj šādu pantu:

9)

regulas 47.j panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Neskarot 7. panta 4. punktu, ja patēriņa dalībvalsts vai dalībvalsts, no kuras vai uz kuru preces tika nosūtītas vai transportētas, nolemj, ka ir vajadzīga administratīvā procedūra, tā vispirms apspriežas ar identifikācijas dalībvalsti par šādas procedūras nepieciešamību.”

10)

iekļauj šādu nodaļu:

1)

punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

;

2)

punkta e) apakšpunkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“to b) apakšpunktā minēto piegādāto preču un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība, ko katra c) apakšpunktā minētā persona nodrošinājusi katrai personai, kurai cita dalībvalsts piešķīrusi PVN identifikācijas numuru saskaņā ar šādiem nosacījumiem:”.

1)

regulas 2. panta 1. punkta g) un h) apakšpunktu aizstāj šādiem:

;

2)

regulas 17. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

(*1)  Padomes Direktīva (ES) 2022/890 (2022. gada 3. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz piemērošanas perioda pagarināšanu fakultatīvajai apgrieztās maksāšanas kārtībai noteiktām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai, kam ir paaugstināts krāpšanas risks, un ātrās reaģēšanas mehānismam cīņai pret krāpšanu PVN jomā (OV L 155, 8.6.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2022/890/oj).” "

3)

regulas V nodaļā pievieno šādu iedaļu:

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/55/ES (2014. gada 16. aprīlis) par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās (OV L 133, 6.5.2014., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/55/oj).” "

1)

regulas 17. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu svītro;

2)

regulas 20. pantu groza šādi:

3)

regulas 21. pantu groza šādi:

4)

regulas 22. un 23. pantu svītro;

5)

regulas 31. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: