(1)

Čehija 2022. gada 15. marta vēstulē paziņoja Komisijai par pasākumu, ar ko atbalsta jaunas kodolelektrostacijas (“KES”) būvniecību un ekspluatāciju Dukovani (“projekts”). Tā sniedza Komisijai papildu informāciju 2022. gada 5. maija vēstulē pēc tam, kad bija saņēmusi Komisijas 2022. gada 21. aprīļa informācijas pieprasījumu.

(2)

Komisija 2022. gada 30. jūnija vēstulē informēja Čehiju, ka tā ir nolēmusi sākt procedūru, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 2. punktā, attiecībā uz pasākumu (“lēmums par procedūras sākšanu”). Lēmums par procedūras sākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija uzaicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes.

(3)

Čehija 2022. gada 31. augustā nosūtīja savas piezīmes par lēmumu par procedūras sākšanu.

(4)

Komisija saņēma piezīmes no trešām personām. Tā pārsūtīja piezīmes Čehijai, kurai tika dota iespēja uz tām atbildēt. Čehijas piezīmes tika saņemtas 2022. gada 21. oktobra vēstulē.

(5)

Papildu informāciju Čehija iesniedza 2023. gada 30. janvārī, 2023. gada 16. martā, 2023. gada 4. aprīlī, 2023. gada 11. aprīlī, 2023. gada 24. aprīlī, 2023. gada 9. jūnijā, 2023. gada 21. jūnijā, 2023. gada 3. jūlijā, 2023. gada 14. jūlijā, 2023. gada 2. augustā, 2023. gada 8. septembrī, 2023. gada 14. septembrī, 2023. gada 22. septembrī, 2023. gada 6. oktobrī, 2023. gada 9. oktobrī, 2023. gada 18. oktobrī, 2023. gada 19. oktobrī, 2023. gada 22. oktobrī, 2023. gada 25. oktobrī, 2023. gada 8. novembrī, 2023. gada 20. novembrī, 2023. gada 16. decembrī, 2024. gada 10. janvārī, 2024. gada 26. janvārī, 2024. gada 1. februārī, 2024. gada 7. februārī, 2024. gada 9. februārī, 2024. gada 12. februārī, 2024. gada 21. februārī, 2024. gada 23. februārī, 2024. gada 26. februārī, 2024. gada 1. martā, 2024. gada 7. martā, 2024. gada 8. martā, 2024. gada 11. martā, 2024. gada 19. martā, 2024. gada 20. martā, 2024. gada 21. martā un 2024. gada 15. aprīlī.

(6)

Čehijas iestādes 2024. gada 26. janvārī piekrita izņēmuma kārtā atteikties no savām tiesībām, kas izriet no LESD 342. panta saistībā ar Regulas Nr. 1/1958 3. pantu, kā arī tam, ka šis lēmums tiek pieņemts un paziņots angļu valodā.

(7)

Kā paskaidrots lēmuma par procedūras sākšanu 2.1. iedaļā, Čehijas energoresursu struktūrā pašlaik dominē elektroenerģijas ražošana no lignīta un kodolenerģijas. Tālāk sniegtajā tabulā ir parādīta elektroenerģijas ražošanas jaudas un bruto saražotās elektroenerģijas apjoma izmaiņas Čehijā laikposmā no 2000. līdz 2022. gadam.

1. tabula

Elektroenerģijas ražošanas jauda gigavatos (GW) un bruto elektroenerģijas ražošana teravatstundās (TWh) Čehijā, 2000.–2022. gads

(8)

Atjauninātajā 2023. gada nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) (2) projektā Čehija apstiprināja savu apņemšanos dekarbonizēt savu elektroenerģijas sistēmu un līdz 2033. gadam pakāpeniski izbeigt ogļu izmantošanu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai.

(9)

Saskaņā ar atjaunināto NEKP projektu līdz 2030. gadam fotoelementu un sauszemes vēja elektrostacijām būs liela nozīme elektroapgādes dekarbonizācijā. Čehija uzskata, ka, neraugoties uz paredzamo ievērojamo paplašināšanos, Čehijas energosistēmu nebūs iespējas dekarbonizēt vienīgi ar nepastāvīgi pieejamiem atjaunīgajiem energoresursiem (AER), jo tie nespēs segt paredzamo piedāvājuma iztrūkumu. Čehijas iestādes paskaidroja, ka Čehijā šiem nepastāvīgajiem energoresursiem ir salīdzinoši ierobežoti jaudas koeficienti, proti, 11 % fotoelementu un 22 % sauszemes vēja enerģijas energoresursiem. Turklāt Čehijā ir konstatēts ierobežots vēja enerģijas attīstības potenciāls, jo sabiedrības atbalsts ir zems un apdzīvotās teritorijas ir blīvi apdzīvotas. Piedevām Čehijai nav arī atkrastes vēja enerģijas vai liela mēroga hidroelektroenerģijas potenciāla, kas vēl vairāk ierobežo ievērojamas liela mēroga atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas iespējas.

(10)

Čehija neuzskata dabasgāzi par piemērotu ogļu un lignīta aizstājēju, ņemot vērā tās augsto emisijas koeficientu (499 tonnas CO2e/GWh vienā aprites ciklā salīdzinājumā ar 29 tonnām CO2e/GWh kodolenerģijas vai 85 CO2e/GWh saules enerģijas gadījumā) un atkarību no gāzes importa. Atkarība no gāzes ziemā parasti ir lielāka, jo AER šajā periodā neražo pietiekami daudz elektroenerģijas, un apsildes vajadzības palielina pieprasījumu pēc dabasgāzes. Turklāt, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju un tās ietekmi uz gāzes piegādi Eiropas Savienībai, it īpaši no Krievijas, Čehijas iestāžu mērķis ir samazināt atkarību no gāzes importa.

(11)

Čehijas pārvades sistēmas operators ČEPS 2019. gada oktobrī iepazīstināja ar resursu pietiekamības prognozi (3), kurā izklāstīti divi scenāriji – A scenārijs: pamatscenārijs, kurā pieņemts, ka elektroenerģija tiks ražota modernizētās lignīta elektrostacijās (elektrostacijas Prunéřov II, Tušimice, Mělník I un Ledvice), un B scenārijs: mazoglekļa scenārijs, kurā pieņemts, ka pakāpeniski tiks slēgtas visas lignīta elektrostacijas, izņemot Ledvice elektrostaciju. Abi scenāriji rada pietiekamības problēmas.

(12)

Vēl viens nesenāks pētījums, ko arī veicis ČEPS (4), liecina par problēmām ar elektroenerģijas ražošanas pietiekamību, sākot no 2030. gada, ko rada lignīta izmantošanas pārtraukšana un nepieciešamība palielināt importu līdz līmenim, kas pārsniedz 20 %, lai apmierinātu Čehijas pieprasījumu. Elektroenerģijas deficīta problēmas rodas visos scenārijos, sākot no 2035. gada, un tās ir īpaši izteiktas scenārijos, kuros pilnīga atteikšanās no oglēm notiek vai nu 2033. gadā (centrālais scenārijs, ko ČEPS uzskata par visticamāko), vai 2030. gadā (dekarbonizācijas scenārijs). Šī prognoze (pamatojoties uz pieņēmumu, ka tehnisko un drošības ierobežojumu dēļ maksimālais neto importa līmenis būs 20 TWh, un jaunā kodolbloka iekļaušana pieņēmumos pēc 2035. gada) uzsver, ka LOLE (5) līmenis joprojām būs neapmierinošs. Centrālā scenārija vajadzībām veiktie aprēķini liecina, ka jau 2030. gadā ražošanas jauda nebūs pietiekama, lai segtu patēriņu.

(13)

Čehijas iestāžu iesniegtajos pētījumos ir ņemtas vērā gaidāmās pārrobežu plūsmas starp Čehiju un tās kaimiņvalstīm. Čehijas elektroenerģijas sistēma ir labi savienota ar sistēmām kaimiņos esošajās dalībvalstīs, un ir plānots, ka nākotnē šī savienojuma jauda palielināsies vēl vairāk (6). Čehijas nākamās dienas elektroenerģijas tirgu savieno daudzreģionāla sasaiste (7), kuras pamatā ir pārrobežu jaudas netieša piešķiršana, pamatojoties uz neto pārvades jaudu. 2022. gada jūnijā sāka darboties CORE (8) projekts tirgus sasaistei pēc plūsmas principa (9), un Čehija ir pilnībā integrējusi savus nākamās dienas un tekošās dienas elektroenerģijas tirgus, sasniedzot Eiropas Savienības elektroenerģijas tirgus mērķa modeli, kas definēts Komisijas Regulā (ES) 2015/1222 (2015. gada 24. jūlijs), ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas (10).

(14)

Pašlaik Čehija ir elektroenerģijas neto eksportētāja uz Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, bet, kā norāda ČEPS, nākotnē tā vairs nebūs. Saskaņā ar 2019. gada pietiekamības prognozi 2025. gadā eksports tiks samazināts līdz 5,4 TWh ar kopējo bilanci 1,8 TWh par labu Čehijai. Tiek prognozēts, ka bilance 2030. gadā kļūs negatīva, un pamatscenārijā elektroenerģijas imports būs 8,2 Twh, bet kopējā negatīvā bilance – 5,4 TWh. Saskaņā ar 2030. gada mazoglekļa scenāriju kopējā negatīvā bilance būs 9,2 TWh.

(15)

Lai gan sagaidāms, ka elektroenerģijas ražošana samazināsies, paredzams, ka patēriņš nedaudz palielināsies no aptuveni 67 TWh pašlaik līdz aptuveni 77,5 TWh 2040. gadā, neraugoties uz energoefektivitātes pasākumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2002 (2018. gada 11. decembris), ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti. ČEPS 2022. gada pietiekamības prognozē ir pieņemts, ka nākamajos 15 gados visos prognozētajos scenārijos būs izmērāms elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums, un centrālais scenārijs liecina par 46 % pieaugumu līdz 98 TWh gadā salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni aptuveni 67 TWh. Čehija arī sagaida lielāku elektroenerģijas pieprasījumu – to daļēji izraisīs pāreja no apkures ar gāzi uz siltumsūkņu izmantošanu, kā arī vispārēja gāzes aizstāšana ar elektroenerģiju rūpniecībā.

(16)

Čehija ir labi savienota ar apkārtējām valstīm, tomēr elektroenerģijas plūsmas dažādos gada laikos ievērojami atšķiras. 2019. gada pietiekamības prognozē ir norādīts, ka Centrāleiropas reģionā (CORE reģionā pārvades jaudu aprēķināšanai) gaidāmi elektroenerģijas deficīta periodi sistēmā vairākās valstīs vienlaikus līdzīgu klimatisko apstākļu, ogļu pakāpeniskas izmantošanas pārtraukšanas plānu un piegādes trūkuma dēļ (11). Čehijas iestādes uzskata, ka paredzamā elektroenerģijas trūkuma izraisītā rūpnieciskās ražošanas samazināšanās varētu novest pie Čehijas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas vājināšanās, kas savukārt varētu izraisīt ievērojamu deficītu valsts budžeta ieņēmumu daļā. Tādējādi jebkādi elektroenerģijas piegādes pārtraukumi vai tās ilgstošs trūkums var būtiski ietekmēt sociālo stabilitāti valstī ar visām ar to saistītajām negatīvajām sekām.

(17)

Saskaņā ar iepriekš minētajiem pētījumiem kodolenerģija ir drošāks risinājums nākotnes investīcijām dekarbonizētos energoresursos Čehijā. Čehijas iestādes paskaidroja, ka lēmums investēt jaunās kodolenerģijas jaudās tika pieņemts, pamatojoties uz tās dekarbonizācijas mērķiem, kā arī 2019. gada pietiekamības prognozes rezultātiem, kas sniedza būtisku informāciju, lai kvantitatīvi noteiktu vajadzību pēc jaunām investīcijām kodolenerģijā. Čehijas valdība plāno laikposmā no 2036. līdz 2050. gadam papildināt tās kodoljaudu (ieskaitot paziņotās investīcijas) par aptuveni 4 GW.

(18)

Čehijas iestādes plāno saglabāt vai palielināt kodolenerģijas nozīmi tās elektroenerģijas ražošanā, veicinot energoresursu struktūras dekarbonizāciju, darbvietu radīšanu un rūpniecības konkurētspēju, kā arī risinot iepriekš aprakstītās piegādes drošības problēmas. Projekts ir daļa no plašākas programmas mazoglekļa enerģijas ražošanas avotu atbalstam ar mērķi panākt, ka kodolenerģijas ražošana veido aptuveni 50 % no kopējās elektroenerģijas ražošanas jaudas Čehijā. Tiesa, jau 2015. gada jūnijā apstiprinātajā Nacionālajā rīcības plānā kodolenerģētikas nozares attīstībai Čehijā (12) ir izstrādāts kodolenerģijas nozīmes stiprināšanas plāns.

(19)

Pašlaik Čehijā (Temelinā (13) un Dukovani (14)) darbojas seši kodolbloki. Saskaņā ar Čehijas sniegto informāciju ir sagaidāms, ka Dukovani kodolelektrostacijas pašreizējie četri kodolbloki tiks slēgti laikā no 2045. līdz 2047. gadam ar nosacījumu, ka Kodoldrošības valsts birojs ik pēc 10 gadiem apstiprinās esošās kodolelektrostacijas drošības prasības visā tās ekspluatācijas laikā. Čehijas iestādes apgalvo, ka pašlaik nav konkrētu saistību tos ekspluatēt pēc šā perioda beigām.

(20)

Atjauninātā Čehijas NEKP projektā (15) ir noteikti enerģijas avotu diversifikācijas mērķrādītāji attiecībā uz atsevišķu degvielu īpatsvaru i) kopējos primārajos energoresursos (izņemot elektroenerģiju) un ii) elektroenerģijas ražošanā. Čehijas iestādes paskaidroja, ka kodolenerģijas īpatsvars 2022. gadā bija attiecīgi 15 % un 37 %, savukārt mērķrādītāja līmenis 2040. gadam tika noteikts 25–33 % apmērā primārajiem energoresursiem (izņemot elektroenerģiju) un 46–58 % apmērā elektroenerģijas ražošanai.

(21)

Lai sasniegtu ilgtermiņa saistības samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, NEKP par būtisku tiek uzskatīta kodolenerģijas un atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšana, aizstājot fosilās degvielas. Čehija ir apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrāla. Lai sasniegtu šo mērķi, būs ievērojami jāmaina Čehijas enerģijas tirgus struktūra un elektroenerģijas ražošanas avoti. Līdztekus novecojošo kodolenerģijas ražošanas jaudu dezekspluatācijai būs pakāpeniski jāpārtrauc fosilās elektroenerģijas ražošanas iekārtu, kam ir augsts oglekļa dioksīda emisiju līmenis, darbība.

(22)

Saskaņā ar Čehijas sniegto informāciju Čehija līdz 2030. gadam kļūs par elektroenerģijas neto importētāju, un, neinvestējot jaunās kodoljaudās, palielināsies Čehijas atkarība no elektroenerģijas importa. Čehija norāda, ka projektam būs izšķiroša nozīme enerģētiskās drošības un elektroapgādes uzticamības nodrošināšanā, kas ir būtisks nosacījums elektroenerģijas ražošanas avotu struktūras pārveidei, lai Čehijā panāktu oglekļneitralitāti. Čehija arī norāda, ka pašlaik notiek lignīta un ogļu elektrostaciju, kas piegādā elektroenerģiju tirgū, dezekspluatācija, kā rezultātā paredzams, ka, sākot ar 2025. gadu, elektroenerģijas nozare tiks pārorientēta uz importu.

(23)

Ņemot vērā vajadzīgās aizstājamās jaudas apmēru un valsts dekarbonizācijas un piegādes drošības mērķus, apzinoties Čehijas ekonomikas un rūpnieciskās bāzes atkarību no elektroenerģijas resursiem, Čehija ir secinājusi, ka ir vajadzīgas būtiskas jaunas kodoljaudas, kas to aizstātu. Čehijas iestādes uzsver, ka investīcijas mazoglekļa kodolenerģijā kopā ar AER un citām neto nulles emisiju energotehnoloģijām palīdzēs sasniegt ES ilgtspējas un vides aizsardzības mērķus (16).

(24)

Čehija turklāt paskaidroja, ka projekts arī tieši veicinās plāna REPowerEU mērķu sasniegšanu, jo tas samazinās atkarību no importētām fosilajām degvielām, ko ietekmē cenu svārstības un ģeopolitiskie riski, kā arī stiprinās enerģētisko drošību (17).

(25)

Čehijas iestādes ir izskatījušas vairākas iespējas, kā nodrošināt mazoglekļa energoresursu struktūru, proti, investīcijas AER, gāzes elektroenerģijas ražošanā, importa palielināšanā, pieprasījumreakcijā un kodolenerģijā. Sīkāka informācija par apsvērtajām alternatīvām ir izklāstīta lēmuma par procedūras sākšanu 19.–21. apsvērumā.

(26)

Ņemot vērā ģeogrāfiskās īpatnības un grūtības attīstīt liela mēroga atjaunīgās enerģijas projektus Čehijā, Čehijas iestādes ir izvēlējušās kodolenerģijas risinājumu (18). Čehijas iestādes uzskata, ka šī energoresursa galvenās priekšrocības ir tā ilgais ekspluatācijas laiks, zemās CO2 emisijas, augstais jaudas izmantošanas koeficients, augstā degvielas koncentrācija un tās stabilā, uzticamā un paredzamā darbība. Abas kodolelektrostacijas Dukovani un Temelinā ir labi savienotas ar rūpniecības, pētniecības un inovācijas objektiem. Minēto iemeslu dēļ kodolenerģijas attīstība ir noteikta kā stratēģisks mērķis, kas papildina citus Čehijas mērķus attiecībā uz enerģētisko drošību un ilgtspēju (palielināt AER īpatsvaru, pakāpeniski izbeigt lignīta elektrostaciju darbību utt.).

(27)

Čehija 2021. gada 1. oktobrī pieņēma Likumu par pasākumiem Čehijas Republikas enerģētikas nozares pārveidei par mazoglekļa nozari (19) (“Mazoglekļa likums” jeb “MOL”). MOL nosaka satvaru kodolelektrostaciju ar jaudu virs 100 megavatiem (MW) būvniecībai un ekspluatācijai pēc 2030. gada Čehijā, un tas attiecas arī uz šo projektu (20).

(28)

Sīkāka informācija par apsvērtajām alternatīvām ir izklāstīta lēmuma par procedūras sākšanu 24.–31. apsvērumā.

(29)

Atbildot uz šaubām, ko Komisija pauda lēmumā par procedūras sākšanu (sk. 3.13. iedaļu), Čehija grozīja dažus sākotnēji plānoto pasākumu elementus.

(30)

Šīs izmaiņas jo īpaši attiecas uz šādiem aspektiem:

(31)

Iepriekš minētās izmaiņas ir sīki izklāstītas šā lēmuma 3. iedaļas atlikušajā daļā.

(32)

ČEZ ir vienīgais kodolelektrostaciju operators Čehijā. Tā ir Prāgas un Varšavas biržās kotēta akciju sabiedrība un ČEZ Group mātesuzņēmums (grupas uzņēmumi darbojas vairākās Eiropas valstīs (konkrētāk, Čehijā, Vācijā, Polijā, Slovākijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē un Austrijā)). ČEZ Group galvenokārt nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, tirdzniecību, sadali, kā arī elektroenerģijas un siltumenerģijas pārdošanu. ČEZ Group mazākā mērā darbojas arī preču tirdzniecības, gāzes sadales un piegādes, kalnrūpniecības un enerģētikas pakalpojumu jomā (21). ČEZ vairākuma akcionārs ir Čehija ar 69,78 %, un akcionāra tiesības īsteno Finanšu ministrija.

(33)

Pasākuma tiešais labuma guvējs ir Elektrárna Dukovany II a. s. (“EDU II”) – ČEZ pilnībā piederošs meitasuzņēmums, kas izveidots, lai būvētu un ekspluatētu jauno kodolelektrostaciju Dukovani. EDU II būs ar īpašam nolūkam dibināto sabiedrību (“ĪNDS”) (22) noslēgtā PL un atmaksājamās finansiālās palīdzības (“AFP”) saņēmējs (23). EDU II un ČEZ gūst labumu arī no investīciju aizsardzības saskaņā ar aizsardzības mehānismu tiesību aktu grozīšanas vai politikas maiņas gadījumā.

(34)

Čehija paskaidroja, ka projektu pārraudzīs divas valdes (Stratēģiskā projekta koordinācijas komitejas valde un Projekta koordinācijas komitejas valde) un vadītāju komanda ar pieredzi kodolelektrostaciju un konvencionālo elektrostaciju jomā.

(35)

ČEZ ir projekta sponsors, kas atbild par projekta stratēģisko kontroli un pārraudzību, savukārt EDU II ir atsevišķa vienība, kas veiks visas pārvaldības funkcijas ČEZ faktiskā kontrolē un pārraudzībā. Čehijas iestādes apgalvo, ka ČEZ un EDU II tiks pārvaldītas neatkarīgi viena no otras tālāk izklāstīto iemeslu dēļ.

(36)

Pirmkārt, Čehija norāda, ka EDU II un ČEZ tiks skaidri juridiski un finansiāli nodalītas. Pārvaldības struktūra (25) nodrošinās EDU II neatkarību no ČEZ un faktiski novērsīs stimulus ČEZ nepamatoti iejaukties EDU II ikdienas darbībā.

(37)

Otrkārt, pirkuma līguma noteikumu mērķis būs aizsargāt valsts intereses attiecībā uz piegāžu nodrošināšanu un nodrošināt soda sankciju mehānismus gadījumā, ja EDU II pārkāpj līgumsaistības. Jebkurā gadījumā valsts, izmantojot līdzdalību ČEZ (26), varētu arī nodrošināt, ka netiek kavēta EDU II veikta elektrostacijas pilnīga ekspluatēšana.

(38)

Treškārt, Čehija paskaidro, ka EDU II ir spēcīgs ekonomiskais stimuls efektīvi darboties elektroenerģijas tirgū, jo to nodrošina PL atlīdzības formula. Jebkura darbība, kuras mērķis ir samazināt EDU II ieņēmumus, būtu pretrunā uzņēmuma ekonomiskajām interesēm.

(39)

Ceturtkārt, Čehija paskaidro, ka projektam ir izšķiroša nozīme ČEZ Group elektroenerģijas ražošanas portfelī un finansiālajos rezultātos, it īpaši pēc tam, kad tiks pārtraukta ogļu izmantošana un veikta “Dukovani I” dezekspluatācija (pašlaik paredzams, ka tas notiks laikā no 2045. līdz 2047. gadam; sk. 19. apsvērumu). Saskaņā ar ČEZ sagatavoto uzņēmējdarbības plānu (sk. 76. apsvērumu tālāk tekstā) ČEZ Group lēš, ka EDU II vidējā ikgadējā EBITDA projekta darbības laikā būs aptuveni [200–500] miljoni EUR 2020. gada reālā izteiksmē, kas gadījumā, ka ja visi pārējie faktori paliek nemainīgi, ir pieaugums aptuveni par [10–20] % salīdzinājumā ar pašreizējo grupas EBITDA, ja tā ir pilnībā konsolidēta. Tādējādi projekta apmērs, jo īpaši attiecībā pret ČEZ esošo elektroenerģijas ražošanas portfeli un bilanci, nozīmē, ka tam būs liela ietekme uz ČEZ Group kopumā.

(40)

PL (sk. 3.6. iedaļu) par kodolelektrostacijas saražotās elektroenerģijas patēriņu ir plānots kā līgums starp valsti un EDU II, kas ir galvenais projekta labuma guvējs. PL noteikumos, kas parakstīti starp valsti un EDU II, ir noteikts, ka valstij būs tiesības nodot/deleģēt konkrētas tiesības un pienākumus, kas izriet no PL (vai konkrētas tā daļas), 100 % valstij piederošai juridiskai personai, kurai saskaņā ar Enerģētikas likumu ir licence elektroenerģijas tirdzniecībai (“īpašam nolūkam dibināta sabiedrība” jeb “ĪNDS”), kas pēc nodošanas/deleģēšanas kļūtu par šā līguma pusi.

(41)

Ja elektroenerģijas cenas ir augstākas par PL norunas cenu (paskaidrots 94.–106. apsvērumā), ĪNDS no valsts papildu resursi nebūs vajadzīgi. Tomēr, ja PL norunas cena būs augstāka par elektroenerģijas tirgus cenām, valstij būs jāfinansē cenu starpība, izmantojot valsts līdzekļus, proti, izmantojot valsts budžetu un/vai patēriņa nodevas, saskaņā ar PL atlīdzības formulu (paskaidrots 88.–93. apsvērumā). MOL 8. pantā valstij ir dota iespēja izmantot vienu vai abus finanšu mehānismus. Čehijas iestādes paskaidroja, ka tas, visticamāk, būs gan valsts budžeta līdzekļu, gan īpašu nodevu apvienojums.

(42)

MOL 8. pantā ir paredzēti noteikumi, kas ļauj ĪNDS noteikt maksu, kuru pārvades un sadales sistēmu operatori var iekasēt no elektroenerģijas patērētājiem un atmaksāt ĪNDS. Valsts energoregulators (Energoregulatora birojs) noteiks metodi un laiku, kādā tiks uzskaitīta un izmaksāta nodeva attiecīgo izmaksu segšanai. Čehijas iestādes arī apstiprināja, ka gadījumā, ja nodeva tiktu izmantota un ieņēmumi no nodevas nebūtu pietiekami, lai segtu ĪNDS izmaksas, pārējās izmaksas tiktu segtas no valsts budžeta. Savukārt gadījumā, ja nodeva radītu ieņēmumus, kas pārsniedz izmaksas, šis pārsniegums nonāktu valsts budžetā. Čehijas iestādes apgalvoja, ka visas ĪNDS izmaksas tiks kompensētas saskaņā ar pasākumu tikai tādā apmērā, kādā tās radīsies saskaņā ar tirgus nosacījumiem (27). Piedevām publiskā iepirkuma tiesību akti arī nodrošinās, ka ĪNDS rīkosies saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

(43)

1. pasākums faktiski novirza naudas plūsmas caur ĪNDS (sk. 3.6. iedaļu). Tāpēc ĪNDS uzņemsies zaudējumus un saņems ieņēmumus no EDU II saražotās elektroenerģijas pārdošanas tirgū. Tāpēc labvēlīgos tirgus apstākļos ĪNDS paturēs peļņu no elektroenerģijas pārdošanas. Čehijas iestādes paskaidroja, ka šie ieņēmumi galu galā tiks ieskaitīti valsts budžetā (vai tiks izmantoti, lai finansētu atbalstu investīcijām atjaunīgajos energoresursos, samazinot attiecīgo nodevu), jo ĪNDS pilnībā piederēs Čehijai un to kontrolēs Čehija. Čehijas iestādes paskaidroja, ka pasākums neparedz ieņēmumu tiešu sadali elektroenerģijas patērētājiem.

(44)

ĪNDS būs elektroenerģijas tirdzniecības licence saskaņā ar Čehijas Enerģētikas likumu, un šī licence tai ļaus laist EDU II saražoto elektroenerģiju vairumtirgos. Ir paredzēts, ka tā galvenokārt būs par balansēšanu atbildīgā puse (“BAP”) attiecībā pret Čehijas tirgus operatoru OTE.

(45)

Čehijas iestādes paskaidroja, ka šādas struktūras mērķis ir samazināt iespējamo tirgus izkropļojumu risku, ko rada tirgus varas koncentrācija ČEZ Group.

(46)

Čehijas iestādes paredz, ka ĪNDS izveidos savu tirdzniecības nodaļu un darbības veiks pašā sabiedrībā. Tomēr tās norādīja, ka, ja ĪNDS uzskata to par piemērotāku un rentablāku, ņemot vērā izvēlēto tirdzniecības pieeju, tā, lai izvēlētās funkcijas nodotu ārpakalpojumu sniedzējam, var rīkot uz konkurenci balstītu, pārredzamu un nediskriminējošu konkursu, kurā var piedalīties ikviena piemērota persona. Tas varētu ietvert BAP vai tirdzniecības funkcijas veikšanu nākotnē, ja attiecīgajā tirgū ir pietiekams skaits kvalificētu potenciālo darījumu partneru. Tomēr par ĪNDS elektroenerģijas tirdzniecību nekādā gadījumā nevar slēgt ārpakalpojuma līgumu ar ČEZ Group vai struktūrām, kas ietilpst ČEZ Group.

(47)

Tādējādi ĪNDS vai nu pārdos elektroenerģiju vairumtirgū, izmantojot savu tirdzniecības nodaļu, vai arī nodos savu darbību ārpakalpojumu sniedzējam, slēdzot līgumu ar trešo personu, kas apņemas pārdot elektroenerģiju tirgū tās vārdā. Papildus pārdošanai nākamās dienas un tekošās dienas (tūlītēju darījumu) tirgos ĪNDS var slēgt arī divpusējus līgumus par elektroenerģijas pārdošanu vai riska ierobežošanas līgumus ar individuāliem lietotājiem.

(48)

Čehija paskaidroja, ka paredzams, ka ĪNDS tiks izveidota ne agrāk kā 2030. gadā, bet ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms jaunās kodolelektrostacijas nodošanas ekspluatācijā, lai izvairītos no nevajadzīgām izmaksām, ņemot vērā neskaidrības saistībā ar tirgu un regulatīvo vidi pēc 2030. gada. Čehija norādīja, ka ĪNDS tiks izveidota saskaņā ar piemērojamajiem valsts un Eiropas Savienības tiesību aktiem, t. i., it īpaši nodrošinot neatkarības, kompetences un pārredzamības principus. MOL ir paredzēts, ka ĪNDS būs 100 % valstij piederoša struktūra, kurai ir licence elektroenerģijas tirdzniecībai (28).

(49)

ĪNDS nebūs daļa no vertikāli integrētas grupas, ko kontrolē ČEZ. ĪNDS korporatīvā struktūra tiks interpretēta saskaņā ar likumu Nr. 90/2012 Coll. par komercsabiedrībām un kooperatīviem (Uzņēmējsabiedrību likums), tajā skaitā noteikumiem par ĪNDS struktūru locekļu pienākumu ievērot pienācīgu vadības rūpību. Tiks izveidota ĪNDS uzraudzības padome, lai nodrošinātu kompetences un pārredzamības principus. Turklāt tiks izveidota neatkarīga revīzijas komiteja, lai uzraudzītu visas ĪNDS grāmatvedības un revīzijas darbības.

(50)

Čehijas iestādes paskaidroja, ka pašreizējā projekta modeļa un ČEZ kā projekta virzītāja izvēle bija valdības veikta detalizēta novērtējuma rezultāts, bet pirms tam netika izsludināts konkurss, atlases process vai publisks uzaicinājums izteikt ieinteresētību.

(51)

2017. gada jūnijā Pastāvīgā komiteja kodolenerģijas jautājumos sagatavoja un apsprieda ziņojumu (29), kurā apkopota veiktā analīze un novērtējums par dažādiem ieguldītāju modeļiem (arī privāto uzņēmumu konsorcijiem) un projekta vajadzībām apsvērtajiem finansēšanas modeļiem. Ziņojumā ir sīki izklāstīti trīs risinājumi. Pirmais risinājums bija privāto ieguldītāju konsorcija izveide, kam bija trīs apakšrisinājumi: i) ieguldītāju konsorcijs, kas pilnībā izslēdz Čehijas valsts vai ČEZ Group līdzdalību, ii) ieguldītāju konsorcijs, kurā mazākuma daļa pieder ČEZ Group, un iii) ieguldītāju konsorcijs, kurā mazākuma daļa pieder valstij. Šis pirmais risinājums netika izvēlēts, jo tad valsts nevarētu kontrolēt projekta pabeigšanu. Otrais risinājums bija pilnībā īstenot projektu, izmantojot atsevišķu valstij piederošu struktūru, kurai būtu uzticēta jaunās kodolelektrostacijas būvniecība un ekspluatācija. Tika uzskatīts, ka šis risinājums sniedz pietiekamu drošību, tomēr tas tika noraidīts, ņemot vērā lielo ietekmi uz budžetu un pietiekamu tehnisko zināšanu trūkumu.

(52)

Trešo risinājumu, kurā ČEZ bija projekta virzītājs (30), Čehijas iestādes uzskatīja par optimālu, jo tas nodrošināja nepieciešamo valsts kontroli (jo īpaši ar ĪNDS starpniecību) un izmantoja ČEZ pieredzi kodolelektrostaciju būvniecībā un ekspluatācijā. Saskaņā ar Čehijas iestāžu sniegto informāciju ČEZ ir vispiemērotākā struktūra, kas darbojas kā projekta attīstītājs un ieguldītājs daļēji tāpēc, ka Čehijai, ko pārstāv Finanšu ministrija, ir līdzdalības vairākums šajā sabiedrībā, un tas Čehijas valdībai sniedz pārliecību par nacionālās drošības aspektiem un nepieciešamā pašu kapitāla līdzekļu pieejamību. Šis risinājums tika apstiprināts pēc valdības 2019. gada 8. jūlija Rezolūcijas Nr. 485 pieņemšanas.

(53)

Čehijas iestādes paskaidroja, ka ČEZ ir plaša pieredze Čehijas tirgū kā uzticamam un spējīgam kodolelektrostaciju attīstītājam un operatoram, un tas labi pārzina tiesisko un normatīvo regulējumu, tajā skaitā licencēšanas procedūras. ČEZ Group kā vienam no desmit lielākajiem enerģētikas uzņēmumiem Eiropā ir pieredze arī kodolpētniecības, energoiekārtu plānošanas, būvniecības un uzturēšanas, kā arī enerģijas ražošanas blakusproduktu pārstrādes jomā. Tādējādi Čehijas iestādes paskaidroja, ka ČEZ ir augsti kvalificēts personāls, kam ir pieredze ne tikai kodolenerģijas, bet arī publiskā iepirkuma un sarunu jomā, un tam vajadzētu būt priekšrocībai projekta īstenošanā.

(54)

Čehijas iestādes uzskata, ka citi svarīgi projekta aspekti ir kodolelektrostacijas būvniecībai piemērotu vietu pieejamība un šādas būvniecības ekonomiskais pamatojums. Čehijā jaunas kodolelektrostacijas būvniecībai nav daudz vietu ar piemērotiem ģeoloģiskajiem, ģeogrāfiskajiem un tehniskajiem apstākļiem gan grunts stabilitātes, gan ūdens pieejamības, gan saražotās enerģijas pārvades iespēju ziņā. Čehijas iestādes uzskatīja, ka vislabākie apstākļi ir Dukovani – to apliecina vairāk nekā 30 gadu ilgā esošo bloku ekspluatācija.

(55)

Čehijas iestādes sīki izklāstīja sagatavošanas darbus, ko līdz šim veikusi ČEZ. Konkrētāk, ČEZ ir ieguvusi īpašumtiesības uz ierosināto KES būvobjektu; šis process tika uzsākts 2008. gada aprīlī un pabeigts 2021. gadā. Turklāt ČEZ ir veikusi priekšizpēti, lai paātrinātu projekta izstrādes grafiku un samazinātu saistītās izmaksas. Šīs darbības tika veiktas, lai mazinātu prognozēto jaudas trūkumu un nodrošinātu sistēmas piegādes drošību. Turklāt Čehija uzsvēra, ka alternatīvi projekti ar ilgāku attīstīšanas periodu nespētu pienācīgi risināt tūlītējas piegādes problēmas. Čehijas iestādes paskaidroja, ka gadījumā, ja cits projekta virzītājs Čehijā meklētu piemērotu vietu KES būvniecībai, tika lēsts, ka šādas būvniecības īstenošanas termiņš ievērojami, pat par 14 gadiem, pārsniegtu šī projekta termiņu, un tas būtu saistīts ar paaugstinātu risku un izmaksām. Visbeidzot, Čehijas iestādes paskaidroja, ka cita projekta virzītāja gadījumā varētu rasties papildu izmaksas aptuveni [200–700] miljonu EUR apmērā, kas aptvertu KES būvniecības vietas vērtību, licencēšanu, attīstīšanas pasākumus un sinerģijas veidošanu ar esošo KES infrastruktūru.

(56)

ČEZ un EDU II jau ir vairākas nozīmīgas licences un apstiprinājumi projekta īstenošanai, piemēram, Atomenerģijas likumā paredzētais ietekmes uz vidi novērtējums un kodolobjekta izvietojuma atļauja, kā arī valsts atļauja jaunas kodolelektrostacijas būvniecībai. Turpinās arī valsts tiesību aktos paredzētās projektēšanas atļaujas un būvatļaujas iegūšanas process.

(57)

Čehijas iestādes paskaidroja, ka valsts ekonomika lielā mērā ir pakļauta ārējiem apdraudējumiem, kas saistīti ar energoapgādi. Tas, ka lielākā daļa ČEZ akciju pieder valstij, bija svarīgs aspekts atlasē, jo īpaši no Čehijas nacionālās drošības interešu nodrošināšanas viedokļa.

(58)

Palielinot kodolenerģijas ražošanas jaudu ČEZ grupas portfelī, ar ko nākotnē varētu aizstāt dažu esošo ražošanas jaudu dezekspluatāciju, projekts ir ČEZ vidēja termiņa un ilgtermiņa uzņēmējdarbības stratēģijas centrālā daļa.

(59)

Visbeidzot, Čehija apgalvoja, ka projektam nav citas dzīvotspējīgas alternatīvas, izņemot ČEZ, un tas nekādi neietekmē turpmākus līdzīgus projektus.

(60)

Projekts ietver jaunas kodolelektrostacijas būvniecību un ekspluatāciju Čehijā, Dukovani, ar jaudu līdz 1 200 MW.

(61)

MOL, ar ko izveido plašu atbalsta satvaru investīcijām ieguldījumiem kodolenerģijā, neietilpst šā lēmuma darbības jomā, jo MOL ir vispārēji piemērojams tiesību akts, un tas nav uzskatāms par valsts atbalsta pasākumiem, kuri ir īpaši izstrādāti un paredzēti šim projektam.

(62)

Valsts atbalstu veido trīs pasākumu kopums:

(63)

1. pasākums: elektroenerģijas pirkuma līgums (“PL” vai “pirkuma līgums”) starp galveno labuma guvēju – EDU II, kas ir ČEZ pilnībā piederošs meitasuzņēmums, – un valsti, ko pārstāv Rūpniecības un tirdzniecības ministrija (“ministrija”). Elektroenerģija tiks pārdota uzņēmumam, kas darbosies kā ĪNDS, kas tiks izveidota vēlāk, un kas piederēs valstij un kuru tieši pārvaldīs valsts (sk. 3.6. iedaļu);

(64)

2. pasākums: valsts aizdevums (atmaksājama finansiāla palīdzība; “AFP”) ar subsidētu procentu likmi, kas principā sedz 100 % no būvniecības izmaksām (sk. 3.7. iedaļu);

(65)

3. pasākums: aizsardzības mehānisms tiesību aktu grozīšanas vai politikas maiņas gadījumā ČEZ kā ieguldītājam (dažkārt saukts arī tikai par “ieguldītāju”; sk. 3.8. iedaļu).

(66)

Labuma guvēji (sk. 3.2. iedaļu) un projekta struktūra ir attēlota nākamajā attēlā.

1. attēls

Dukovani projekta struktūra

(67)

Projekts ir sadalīts piecos posmos:

(68)

Paredzams, ka jaunizveidotā kodolelektrostacija tiks nodota ekspluatācijā 2036. gadā izmēģinājuma režīmā, savukārt komercekspluatāciju plānots uzsākt 2038. gadā. Plānots, ka elektrostacijas ekspluatācijas laiks būs 60 gadi, un to plānots dezekspluatēt 2096. gadā.

(69)

Čehijas iestādes paskaidroja, ka projekta 1. posmu (t. i., posmu līdz inženiertehnisko, sagādes un celtniecības pakalpojumu (“ISCP”) darbuzņēmēja atlasei) reglamentē pirmais īstenošanas līgums, kas noslēgts starp ČEZ un EDU II. Šis līgums cita starpā kalpo Čehijas drošības pamatinteresēm projekta īstenošanas laikā un nodrošina Čehijas piekļuvi informācijai par projektu, kā arī drošības prasību īstenošanu atlases procedūrās. Paredzēts, ka šis posms tiks pabeigts 2025. gadā. Attiecībā uz projekta 2. un 3. posmu (t. i., priekšdarbiem, būvniecību un nodošanu ekspluatācijā) pirmajā īstenošanas līgumā ir paredzēts, ka 2024. gada 31. decembrī vai pirms tam tiek parakstīts otrais īstenošanas līgums vai PL, kas aizstāj pirmo īstenošanas līgumu. Pēc tam līgumisko satvaru veido PL, ieguldītāju līgums un valsts lēmumu par AFP piešķiršanu.

(70)

Čehija apgalvo, ka, ņemot vērā projekta būtiskās nacionālās drošības intereses, valstij līgumiskajā satvarā bija jāiekļauj nosacījumi, kas nodrošina pietiekamu kontroli pār projektu. Šie nosacījumi ir izklāstīti pirmajā īstenošanas līgumā, tajā skaitā par konfidenciālas informācijas apmaiņu un nacionālās drošības jautājumiem. Šajā līgumā puses uzskata, ka nacionālās drošības intereses ir pamatots iemesls atkāpei no valsts publiskā iepirkuma noteikumiem, pamatojoties uz Likuma Nr. 134/2016 par publisko iepirkumu (31) 29. panta a) punktu, lai izraudzītos līgumslēdzēju pusi elektrostacijas būvniecībai.

(71)

ČEZ un EDU II apsprieda konkursa organizāciju ārpus Publiskā iepirkuma likuma režīma ar Valsts konkurences aizsardzības biroju un 2020. gada 15. jūnijā saņēma pozitīvu atzinumu pirms uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus izsludināšanas (32).

(72)

ISCP piegādātājs būs atbildīgs par projekta inženiertehniskajiem darbiem, būvniecību un nodošanu ekspluatācijā. Pēc valsts lēmuma izslēgt pretendentus no valstīm, kas nebija Nolīguma par valsts iepirkumu (33) puses, iepirkuma procesa uzsākšanas brīdī bija trīs iespējamās tehnoloģiju izvēles iespējas:

(73)

Uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus ISCP darbuzņēmēja atlasei ČEZ ar sava meitasuzņēmuma EDU II starpniecību izsludināja 2022. gada martā, un trīs iepriekš atlasīto piegādātāju sākotnējie piedāvājumi tika saņemti tā paša gada novembrī. Pēc tam, kad bija divas reizes pagarināts galīgo piedāvājumu iesniegšanas termiņš, trīs iepriekš atlasītie potenciālie piegādātāji 2023. gada 31. oktobrī iesniedza atjauninātus piedāvājumus. Čehija paskaidroja, ka saskaņā ar konkursa procesa noteikumiem attiecīgajos piedāvājumos ir jāiekļauj saistoši piedāvājumi par piektā kodolbloka būvniecību Dukovani, kas ir projekta priekšmets un pamats šim lēmumam, un nesaistoši piedāvājumi par 3 papildu kodolblokiem, no kuriem viens atrastos Dukovani kodolelektrostacijā un divi – Temelinas kodolelektrostacijā.

(74)

Čehijas valdība 2024. gada 31. janvārī nolēma (34) paplašināt ISCP konkursa tvērumu, uzdodot EDU II pieprasīt saistošus piedāvājumus par ne vairāk kā četriem kodolreaktoriem (ieskaitot projektā paredzētos kodolblokus), lai nodrošinātu iespēju kādā brīdī nākotnē turpināt šo papildu bloku būvniecību, kad un ja Čehijas valsts nolems to darīt. Čehija paskaidroja, ka šā lēmuma pieņemšanas brīdī nav noteikts ne ieguldītājs/operators, ne šo papildu bloku finansēšanas modelis. Čehijas valdība uzdeva rūpniecības un tirdzniecības ministram un finanšu ministram līdz 2024. gada 31. decembrim iesniegt valdībai priekšlikumu par papildu trīs jaunu kodolbloku finansēšanu Dukovani un Temelinas kodolelektrostacijās. Valsts atbalsts šo trīs papildu bloku būvniecībai, ja tāda notiks, neietilpst šā lēmuma darbības jomā.

(75)

Čehijas iestādes apņemas, ka gadījumā, ja valsts atbalsts tiek uzskatīts par nepieciešamu trim papildu kodolblokiem papildus 5. reaktoram Dukovani, Čehija attiecīgi paziņos par atbalstu Eiropas Komisijai un gaidīs Komisijas apstiprinājumu pirms atbalsta īstenošanas.

(76)

Ņemot vērā vajadzību pēc papildu kodolenerģijas ražošanas jaudas, ČEZ 2010. gadā apstiprināja sākotnējo uzņēmējdarbības plānu, lai līdz 2036. gadam palielinātu Dukovani kodolelektrostacijas jaudu par 1 200 MW. Tajā pašā gadā tika pabeigta priekšizpēte par pašreizējo kodolspēju paplašināšanu Dukovani. Sākotnējais ČEZ sagatavotais uzņēmējdarbības plāns Komisijai tika iesniegts 2021. gada jūnijā, un tā atjaunināta versija tika iesniegta 2023. gada 25. oktobrī.

(77)

ČEZ sāka iegādāties projektam nepieciešamo zemi jau 2008. gada aprīlī. 2024. gada februārī EDU II piederēja projektam nepieciešamā zeme, un visi (ISCP konkursa) pretendenti tika informēti par pieejamo platību.

(78)

Projektam bija jāveic ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), lai noteiktu, aprakstītu un visaptveroši novērtētu paredzamo ietekmi uz vidi un sabiedrības veselību. Novērtēšanas process tika sākts 2016. gada sākumā, un 2018. gadā tas ietvēra starptautiskas apspriešanas un publiskas diskusijas. Pēc IVN tika veikts pozitīvs neatkarīgs novērtējums, un Vides ministrija 2019. gada augustā izdeva pozitīvu saistošu paziņojumu par projekta IVN (35), kas bija nepieciešams, lai sāktu projekta atļaujas piešķiršanu.

(79)

2020. gada martā ČEZ un EDU II sāka kodoliekārtas uzstādīšanas vietas novērtēšanu attiecībā uz kodoldrošību, aizsardzību pret radiāciju, tehnisko drošību, situāciju radiācijas ziņā, monitoringu, radiācijas ārkārtas notikumu pārvaldību un drošību kodoliekārtas ekspluatācijas laikā. EDU II 2021. gada martā saņēma kodoliekārtas izvietojuma licenci, kas ir pirmā licence, kura jāiegūst saistībā ar jaunu kodolbloku. Čehija norāda, ka ir iegūtas visas galvenās licences un atļaujas, kas vajadzīgas, lai veicinātu projekta savlaicīgu virzību.

(80)

Projekts ir vērsts uz III+ paaudzes augstspiediena ūdens reaktora (“AŪR”) būvniecību. Tiek uzskatīts, ka jaudas diapazons no 850 MW līdz 1 200 MW sniedz pietiekami plašas tehnisko risinājumu iespējas tehnoloģiju nodrošinātāja atlasei. Čehijas iestādes paskaidro, ka projekta tehnoloģiju un piegādes partneri tiks izraudzīti pārredzamā konkursā.

(81)

Čehijas iestādes arī paskaidroja, ka projekts atbildīs tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar Taksonomijas regulu (36) pieņemtā deleģētā akta 4.27. punktā. Čehija 2023. gada 11. janvārī pieņēma valdības Rezolūciju Nr. 24/2023 (37), kurā noteikts Čehijas pienākums izpildīt tehniskās pārbaudes kritērijus saistībā ar radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, kas izriet no Taksonomijas regulas. Konkrētāk, šī rezolūcija paredz atbilstību Taksonomijas regulas I pielikuma 4.26., 4.27. un 4.28. punktam, tajā skaitā prasībām par dokumentētu plānu ar sīki izstrādātiem pasākumiem, lai līdz 2050. gadam varētu sākt darboties augstas radioaktivitātes radioaktīvo atkritumu apglabāšanas komplekss un no 2025. gada tiktu izmantota avārijizturīga degviela. Saskaņā ar minēto rezolūciju rūpniecības un tirdzniecības ministram līdz 2024. gada 31. decembrim ir jāiesniedz Čehijas valdībai priekšlikums par radioaktīvo atkritumu un nostrādātās kodoldegvielas apsaimniekošanas valsts politikas atjaunināšanu, arī termiņš, līdz kuram jāizvēlas galīgā vieta un rezerves vietas topošajam dziļās apglabāšanas kompleksam.

(82)

Turklāt Čehijas iestādes paskaidro, ka saskaņā ar Taksonomijas regulu kodolelektrostacijas aplēstā lietderīgā darbmūža beigās būs pieejami resursi, kas atbilst aplēstajām radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas un dezekspluatācijas izmaksām, par ko liecina dezekspluatācijas un kodolatkritumu apstrādes izmaksu iekļaušana projekta finanšu modelī (sk. 3.6.6. iedaļu).

(83)

Pirmais pasākums ir PL starp valsti kā pircēju un EDU II kā piegādātāju, kas nodrošina ieņēmumu atbalstu kodolelektrostacijas darbības pirmajos 40 gados. Labuma guvējs ir EDU II – ČEZ Group pilnībā piederošs meitasuzņēmums (sk. 3.2. iedaļu) – un līguma darījuma partneris būs īpašam nolūkam dibināta sabiedrība (ĪNDS), kas pilnībā pieder Čehijas valstij (sk. 3.2.2. iedaļu).

(84)

Čehija sākotnēji bija paziņojusi par 60 gadu līguma termiņu par fiksētu cenu, kas tiek lēsta no 50 līdz 60 EUR/MWh, tādējādi stimulējot elektrostaciju maksimāli palielināt elektroenerģijas ražošanas apjomu.

(85)

Lai kliedētu šaubas, ko Komisija pauda lēmumā par procedūras sākšanu, Čehija 84. apsvērumā aprakstīto pasākumu aizstāja ar PL ar atlīdzības formulu, kurai, pēc Čehijas domām, ir līdzīga ietekme kā divvirzienu cenu starpības līgumam (“CSL”) (38), kas papildus ieņēmumu garantijai ietver labuma guvēja tirgus ieņēmumu augšupēju ierobežojumu. Čehija paskaidroja, ka grozītais atbalsta pasākums nodrošinās pienācīgus stimulus EDU II darboties un efektīvi piedalīties elektroenerģijas tirgos, optimizējot tā ražošanas jaudu, reaģējot uz tirgus signāliem, ņemot vērā elektrostacijas tehniskos ierobežojumus.

(86)

Saskaņā ar PL noteikumu projektu ĪNDS no ekspluatācijas sākuma uz 40 gadiem (“pirkšanas periods”) nopirks visu EDU II saražoto un tīklā eksportēto elektroenerģiju (“saražotais apjoms”). (39) EDU II būs pienākums pārdot visu savu saražoto apjomu PL pirkšanas perioda laikā tikai ĪNDS, tā saņems maksājumus, pamatojoties uz PL “atlīdzības formulu” (sk. 88. apsvērumu).

(87)

EDU II ir visas dispečēšanas tiesības. Ja ĪNDS nenopērk saražoto apjomu vai kādu tā daļu, EDU II šajā ārkārtas situācijā pārdod elektroenerģiju tūlītēju darījumu tirgū kā cenas ņēmējs. Čehija apgalvo, ka mērķis ir nodrošināt spēju turpināt elektroenerģijas ražošanu, līdz situācija tiks atrisināta. Šādas ārkārtas situācijas iemesli var būt juridiski (tirdzniecības atļaujas zaudēšana), finansiāli (maksātnespēja, finanšu nosacījumu neizpilde attiecībā uz norēķiniem par novirzēm) vai tehniski (ĪNDS piekļuves tirgiem zaudēšana). Šādos apstākļos elektrostacija joprojām darbojas, un elektroenerģija ir jālaiž tirgū. ĪNDS maksās EDU II kompensāciju, lai segtu jebkādu iztrūkumu salīdzinājumā ar ieņēmumiem, ko EDU II būtu guvusi, ja ĪNDS būtu izpildījusi savas pirkšanas saistības. Čehija apņēmās, ka šajā gadījumā EDU II visu saražoto elektroenerģiju pārdos tūlītēju darījumu tirgū (enerģijas biržā balstītā nākamās dienas vai tekošās dienas tirgū) kā cenas ņēmējs (tādējādi nenosakot minimālo elektroenerģijas cenu). Čehijas iestādes apgalvoja, ka šajā situācijā EDU II nevar ne izvēlēties konkrētu pircēju (jo pārdošana notiek anonīmā biržā), ne noteikt pārdošanas cenu vai nosacījumus (jo standarta produkti tiek pārdoti biržā par robežcenu). Čehijas iestādes apgalvo, ka šādā gadījumā ministrija kā struktūra, kas atbild par ĪNDS izraudzīšanos, veiks nepieciešamos pasākumus, lai atjaunotu ĪNDS spēju pildīt savas pirkšanas saistības. Saskaņā ar Mazoglekļa enerģijas likumu ĪNDS vai ministrija informēs valsts regulatīvo iestādi par jebkuru šādu gadījumu.

(88)

Ar PL atlīdzības formulu aprēķina summas, kas ĪNDS jāmaksā EDU II vai otrādi. Formulu veido divi komponenti: 1) ex post norēķini un 2) tirgus risks. Tā ir izstrādāta, pamatojoties uz šādu pamatformulu:

Piedevām tā ietver dažas korekcijas, kas piemērojamas ex post norēķinu nosacījumam atkarībā no tirgus apstākļiem un elektrostacijas pamatdarbības izmaksām. Konkrētāk, PL noteiktā atlīdzības formula ir šāda:

kur:

(89)

Čehijas iestādes paskaidroja, ka pamatformulas pirmais nosacījums, t. i., ex post norēķinu nosacījums, nodrošinās ieņēmumu stabilitāti labuma guvējam neatkarīgi no vidējiem tirgus apstākļiem, vienlaikus nodrošinot valsti pret pārkompensāciju (41). Ex post norēķinus aprēķina norēķinu periodam (periodam, kurā nosaka tirgus atsauces cenu, t. i., vienam gadam), pamatojoties uz tirgus atsauces cenas, alfa vērtības un citu piemērojamo parametru faktiskajām vērtībām, un tas būs maksājams divus mēnešus pēc katra norēķinu perioda beigām. Pamatformulas vispārīgais princips ir tāds, ka tad, ja tirgus atsauces cena (p’) ir zemāka par norunas cenu (f), elektrostacija saņems starpību starp norunas cenu (f) un tirgus atsauces cenu (p’) par atsauces daudzumu (k); savukārt, ja tirgus atsauces cena (p’) ir augstāka nekā norunas cena (f), elektrostacijai būs jāatmaksā starpība par atsauces daudzumu (k).

(90)

Salīdzinājumā ar pamatformulu PL atlīdzības formula ietver dažas ex post norēķinu nosacījuma korekcijas atkarībā no tirgus apstākļiem (p’) un elektrostacijas kodolbloka pamatdarbības mainīgajām izmaksām (c), kā definēts 88. apsvērumā. Konkrētāk, ja tirgus atsauces cena (p’) ir augstāka par elektrostacijas pamatdarbības mainīgajām izmaksām (c) norēķinu periodā, ex post norēķinu nosacījums tiks koriģēts tā, lai ierobežotu atgūto summu nolūkā nodrošināt aizsardzību pret darbības zaudējumiem neplānotu elektroapgādes pārtraukumu gadījumā, kad cenas ir augstas. Piemēram, ja atsauces tirgus cena ir augstāka par pamatdarbības mainīgajām izmaksām (c) un virs norunas cenas (f), EDU II atmaksā starpību starp tirgus atsauces cenu (p’) un norunas cenu (f) par mazāko no atsauces daudzuma (k) un saražotā apjoma (q). Ja tirgus atsauces cena (p’) ir vienāda ar elektrostacijas pamatdarbības mainīgajām izmaksām (c) vai zemāka par tām, ex post norēķinu vērtība tiks ierobežota līdz starpībai starp norunas cenu (f) un pamatdarbības mainīgajām izmaksām (c), reizinātu ar atsauces daudzumu (k) ar mērķi nodrošināt aizsardzību pret pārmērīgu atlīdzību.

(91)

(92)

Saskaņā ar PL EDU II var brīvi lemt par savu saražoto apjomu, un tai nav pienākuma uzturēt iepriekš noteiktu minimālo ražošanas apjoma līmeni. Visu EDU II saražoto elektroenerģiju iegādāsies ĪNDS, kas to pārdos tirgū, pamatojoties uz pārdošanas stratēģiju, kas atbildīs konkrētām saistībām (sk. 3.6.4. iedaļu). Jebkuru novirzi starp cenu, par kuru elektroenerģiju tirgū realizē ĪNDS, un tirgus cenu, kas tiek maksāta EDU II, sedz ĪNDS.

(93)

Čehija apgalvoja, ka PL tiks noslēgts vēlākā posmā pēc ISCP darbuzņēmēja un piegādes partneru atlasīšanas. PL tiks noslēgts un parakstīts saskaņā ar ISCP līguma noteikumiem. ĪNDS tiks izveidota vēlāk un pirms jaunuzceltās elektrostacijas nodošanas ekspluatācijā kā līgumslēdzēja puse, kā noteikts PL.

(94)

Čehijas iestādes paskaidroja, ka PL tiks paredzēta sākotnējā norunas cena, kas aprēķināta, pamatojoties uz Čehijas iesniegto finanšu modeli (“finanšu modelis”) (42), lai ļautu ieguldītājam gūt mērķa pašu kapitāla atdevi (“atļautā pašu kapitāla iekšējā atdeves likme” (“IAL” jeb “PKA”)) [9–11] % apmērā no nominālā pēcnodokļu pirmskomercializācijas finansējuma projekta darbības laikā (ieskaitot dezekspluatācijas izmaksas). Norunas cenas vērtība, pamatojoties uz pieņēmumiem finanšu modelī, kas Komisijai iesniegts 2024. gada 15. martā, ir [65–80] EUR/MWh (43), un atsauces daudzuma vērtība ir [75–100] % no neto jaudas. Norunas cenas vērtība var ļoti būtiski mainīties atkarībā no dažādajiem ievades parametriem, kas aprakstīti tālāk šajā apakšiedaļā. Ja, piemēram, paredzamās būvniecības izmaksas pēc ISCP līguma noslēgšanas būtu ievērojami augstākas nekā saskaņā ar sākotnējiem pieņēmumiem, tas, ciktāl izmaksu pieaugums ir saistīts ar leģitīmu pamatu (paskaidrots 104. apsvērumā), izraisītu ievērojamu norunas cenas pieaugumu. Čehija ir iesniegusi Komisijai kopumā 35 dažādus scenārijus, kas atspoguļo dažādus iespējamos pieņēmumus par izmaksu un ieņēmumu attīstību un kā rezultātā sākotnējās norunas cenas svārstās no [50 līdz 80] EUR/MWh (35. scenārijā, pamatojoties uz pieņēmumiem par augstu tirgus cenu [100–200] EUR/MWh apmērā) līdz [100–125] EUR/MWh (30. scenārijā, pamatojoties uz būvniecības izmaksu pieaugumu līdz [17–18] miljardiem EUR).

(95)

Finanšu modelī kā ievaddati tiks izmantoti pieņēmumi, tajā skaitā tirgus cenu prognozes, EDU II pieejamība, paredzamā sekošana slodzei (44), paredzamās būvniecības izmaksas, ekspluatācijas izmaksas un dezekspluatācijas izmaksas un citi būtiski pieņēmumi, piemēram, par kapitālizdevumiem un finansējumu (arī par valsts aizdevumu, sk. 3.7. iedaļu), kā arī PL atlīdzības formulas sākotnējais atsauces daudzums. Šie pieņēmumi ir sīki izklāstīti 3.6.6. iedaļā.

(96)

Finanšu modelis ļauj prognozēt saražoto elektroenerģijas apjomu un aprēķināt brīvo naudas plūsmu katrā gadā no PL parakstīšanas līdz dezekspluatācijas beigām. Norunas cenu (kas ietekmē elektrostacijas paredzamos ieņēmumus, piemērojot ex post norēķinu nosacījumu) finanšu modelī aprēķina kā vērtību, kas rada naudas plūsmu neto pašreizējo vērtību, kura vienāda ar nulli, piemērojot atļauto pašu kapitāla IAL.

(97)

Lielākajai daļai izmaksu posteņu un citu ievaddatu (arī tirgus cenu prognozēm) modelī piemēros inflācijas indeksāciju. Inflācijas indeksācija attieksies arī uz PL norunas cenu. Visiem attiecīgajiem izmaksu posteņiem un citiem ievaddatiem modelī piemēros noteiktu indeksu vai indeksu grozu. Daži izmaksu posteņi netiks indeksēti, jo tie ir noteikti tiesību aktos vai AFP noteikumos (piemēram, AFP procenti, dezekspluatācijas izmaksas, kodolenerģētikas konta saistību izpilde, projekta obligātās rezerves). Tirgus cenu prognozes tiks indeksētas, pamatojoties uz Čehijas patēriņa cenu indeksu (“Čehijas PCI”) (45). Gan attiecībā uz būvniecības, gan ekspluatācijas izmaksām indeksācijai tiks izmantots publicēto indeksu grozs. Šā groza pamatā ir četru Čehijas indeksu (rūpniecības preču ražotāju cenu indeksa (“Čehijas RPRCI) (46), Čehijas PCI (47), ES rūpniecības preču ražotāju cenu indeksa (ES RPRCI) un Čehijas algu indeksa (48)) svērums:

(98)

Norunas cenas indeksācijas mehānisma pamatā būs iepriekš minētie indeksi un svērumi atkarībā no tā, vai projekts ir būvniecības vai ekspluatācijas posmā (t. i., norunas cena tiks koriģēta ar būvniecības indeksu grozu būvniecības laikā un ar pamatdarbības indeksu grozu ekspluatācijas laikā). PL nodrošinās indeksācijas mehānismu (ar attiecīgu indeksu un piemērošanas metodi), saskaņā ar kuru katru gadu tiks paaugstināta iepriekš piemērojamā norunas cena. Indeksācijas mehānismā izmantotais inflācijas pieņēmums tiks atjaunināts kā daļa no pārkompensācijas pārskatīšanas, ko veic reizi piecos gados (sk. 3.6.7. iedaļu).

(99)

Piemēram, pamatojoties uz pieņemto inflācijas līmeni 2 % apmērā, tas nozīmē, ka nominālā izteiksmē norunas cena [60–80] EUR /MWh apmērā 2020. gadā (neņemot vērā iespējamās izmaiņas ievaddatu parametros, kas izdarītas regulārajās pārskatīšanās) radītu nominālo norunas cenu [90–110] EUR/MWh 2036. gadā, [130–170] EUR/MWh 2056. gadā un [200–250] EUR/MWh 2076. gadā. Čehijas iestādes apgalvo, ka šīs pieejas mērķis ir nodrošināt starppaaudžu taisnīgumu, lai izvairītos no pārmērīgi augstām norunas cenām kodolelektrostacijas ekspluatācijas sākumā un (ņemot vērā vispārējo inflāciju) pārmērīgi zemām norunas cenām PL perioda beigās. Tās apgalvo, ka, lai gan ievaddatu vērtībās norunas cenas aprēķināšanai tiek ņemta vērā arī inflācija, tas nerada dubultu indeksāciju, jo, neveicot atsevišķu norunas cenas indeksāciju, norunas cenai būtu jābūt ievērojami augstākai. Pamatojoties uz iepriekš minēto piemēru, tās apgalvo, ka alternatīva neindeksēta norunas cena pamatscenārijā būtu [100–150] EUR/MWh visā PL darbības laikā.

(100)

Citas izmaksas indeksē šādi: attīstīšanas un būvniecības izmaksām tiek izmantots iepriekš minētais būvniecības indekss. Ekspluatācijas un dezekspluatācijas izmaksām tiek izmantots iepriekš norādītais pamatdarbības izmaksu indekss.

(101)

Norunas cena un atsauces daudzums tiks noteikti, pamatojoties uz parametriem, kas būs pieejami pēc ISCP līguma parakstīšanas, it īpaši attiecībā uz būvniecības izmaksām, un tiks pārskatīti tikai 1) PL atlīdzības formulas parametru periodiskās pārskatīšanas laikā (sk. 102. apsvērumu) un 2) laikā, kad tiks veiktas cenu korekcijas, par kurām panākta vienošanās PL (sk. 104. apsvērumu).

(102)

(103)

Čehijas iesniegtajos līguma dokumentu projektos ir paredzēta arī iespēja pārskatīt atlīdzības formulā izmantoto parametru definīcijas. Tomēr par jebkādām izmaiņām šajās definīcijās pirms to ieviešanas ir jāpaziņo Komisijai.

(104)

Otrkārt, norunas cenas korekcijas saskaņā ar PL var notikt gadījumā, ja iestājas notikums, kas izraisa kapitālizdevumu / pamatdarbības izdevumu palielināšanos vai samazināšanos vai citu negatīvu ietekmi uz projektu, kas PL dēvēts par “leģitīmu pamatu” (49). Ja radīsies leģitīms pamats, atsevišķu parametru vērtības PL atlīdzības formulā, t. i., (c), (k), (f) un (α), un finanšu modeļa ievaddatu parametri tiks pārskatīti un atjaunināti, lai mazinātu leģitīmā pamata ietekmi uz EDU II. Šīs norunas cenas korekcijas ir izstrādātas tā, lai EDU II varētu sasniegt ne vairāk kā tādu pašu atļauto pašu kapitāla IAL, kāda būtu sasniegta, ja nebūtu iestājies attiecīgais leģitīmais pamats. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad ir notikušas citas izmaiņas, kas nav leģitīms pamats, un šo citu izmaiņu rezultātā ir samazinājusies IAL, leģitīmā pamata ietekme neļauj kompensēt ietekmi, ko rada neleģitīms pamats, un pašu kapitāla mērķa IAL ir zem atļautās pašu kapitāla IAL, proti [9–11] %.

(105)

Leģitīma pamata gadījumā EDU II un valsts var vienoties, ka tā vietā, lai veiktu norunas cenas korekcijas, EDU II saņems kompensāciju vienreizēja maksājuma (vai vairāku maksājumu) veidā, kas maksājams noteiktā laikposmā no attiecīgā leģitīmā pamata rašanās dienas.

(106)

Čehijas iestādes arī paskaidroja, ka leģitīms pamats ir piemērojams ar nosacījumu, ka EDU II nevar novērst nelabvēlīgo ietekmi, veicot “vajadzīgos pasākumus”.

(107)

Kā noteikts MOL 9. pantā, atbalstu kodolenerģētikas nozarei ministrija finansē no līdzekļiem, kas tiek iegūti no: i) ieņēmumiem no ĪNDS pārdotās elektroenerģijas, ii) nodevas (50), ko tīkla operatori iekasē no elektroenerģijas galapatērētājiem, līdzīgi kā pašreizējais AER finansējums, un iii) iemaksas no valsts budžeta.

(108)

Čehija apgalvo, ka izvēle starp nodokļu maksātāju vai patērētāju izmantošanu jebkādām maksām vai atlaidēm ir politikas jautājums un tai būtu jāpaliek valsts ziņā. Čehijas iestādes paskaidroja, ka tās plāno izmantot visas MOL 9. pantā aprakstītās ieņēmumu plūsmas. Līdzekļus, kas paredzēti, lai finansētu pasākumus enerģētikas nozares pārveidei par mazoglekļa nozari, glabās ministrija vai ĪNDS atsevišķi īpašos kontos Čehijas bankās.

(109)

Čehijas iestādes apstiprināja, ka gadījumā, ja tīkla operatoru iekasētā nodeva nebūtu pietiekama, lai segtu deficītu starp līdzekļiem, kas iegūti no nodevas, un ieņēmumiem no ĪNDS pārdotās elektroenerģijas, iemaksas no Čehijas valsts budžeta tiktu izmantotas deficīta segšanai saskaņā ar MOL 9. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 9. panta 9. punktu. Turpretī, ja pēc pasākuma izmaksu segšanas rastos pārsniegums, šis pārsniegums tiktu ieskaitīts valsts budžetā.

(110)

Čehijas iestādes arī paskaidroja, ka, lai gan nodeva var veicināt pasākumu finansēšanu, finansējums nebūtu atkarīgs no šādas nodevas un vajadzības gadījumā iespējamais deficīts tiktu segts no valsts budžeta. Konkrētāk, Čehija apņēmās, ka valsts iejauksies, lai segtu jebkādu iztrūkumu starp līdzekļiem, kas piesaistīti no potenciālās nodevas, un plānoto atbalsta līmeni saskaņā ar projektu.

(111)

Attiecībā uz iespējamiem ĪNDS ieņēmumiem no ex post norēķinu maksājumiem saskaņā ar Likumu Nr. 367/2021 par pasākumiem Čehijas Republikas enerģētikas nozares pārveidei par mazoglekļa nozari tie tiks izmantoti i) primāri, lai finansētu norēķinu maksājumus labuma guvējam nākotnē, un ii) sekundāri, lai finansētu atjaunīgos energoresursus saskaņā ar Likumu Nr. 165/2012 Coll. par veicinātajiem energoresursiem (nediskriminatīvi samazinot summu, kas finansējama, izmantojot elektroenerģijas cenas regulēto komponentu), vai tiks atgriezti valsts budžetā.

(112)

Čehija ir apņēmusies nodrošināt, ka vismaz 70 % no EDU II kopējās saražotās elektroenerģijas tiks pārdoti nākamās dienas, tekošās dienas un regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu tirgos visā KES darbības laikā. Tāpēc šīs saistības attiecas uz ĪNDS visā PL darbības laikā un uz labuma guvēju EDU II pēc tam, kā arī uz jebkuru struktūru, kurai ĪNDS vai EDU II var deleģēt savas tirdzniecības darbības (jebkura atsauce uz ĪNDS/EDU II šajā 3.6.4. iedaļā ietver jebkuru struktūru, kurai deleģētas tirdzniecības darbības).

(113)

Principā ĪNDS/EDU II (51) tirgos elektroenerģiju nākamās dienas un tekošās dienas tirgos īstermiņa biržā, ko organizē Čehijas elektroenerģijas tirgus operators (OTE), un regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu tirgos Čehijas elektroenerģijas biržā (PXE) un tikai izņēmuma kārtā un ar Komisijas dienestu iepriekšēju piekrišanu – citās biržās.

(114)

ĪNDS/EDU II pārējo (t. i., ne vairāk kā 30 %) EDU II saražoto elektroenerģiju pārdos izsolēs ar objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem noteikumiem. Šo izsoļu noteikumu un/vai regulējuma kopums iepriekš jāizskata un jāapstiprina Čehijas energoregulatoram saskaņā ar regulatora pienākumiem un kompetenci atbilstīgi Čehijas Enerģētikas likumam. ĪNDS/EDU II par jebkuru izsoli jāpaziņo Čehijas energoregulatoram ne vēlāk kā vienu dienu pirms tās publiskas izziņošanas.

(115)

Čehija apņemas nodrošināt, ka kodolenerģijas izsoles būs atklātas, skaidras, pārredzamas un nediskriminējošas, balstītas uz objektīviem ex ante definētiem kritērijiem, un līdz minimumam samazinās stratēģiskas solīšanas risku. Izsoles rīko plaši pieejamā platformā, lai nodrošinātu piekļūstamību, vienlaikus likvidējot ģeogrāfiskos šķēršļus un ļaujot tajās piedalīties plašam tirgus dalībnieku lokam. Platformu izstrādā tā, lai vienkāršotu izsoles procesu un uzlabotu izmantojamību visiem dalībniekiem, vienlaikus nodrošinot izsoles datu konfidencialitāti un integritāti. Platforma atbilst attiecīgajām regulatīvajām prasībām un standartiem, kas reglamentē elektroenerģijas tirgus, arī noteikumiem par tirgus struktūru, darbību, pārredzamību un godīgu konkurenci. Dalība izsolēs ir vienlīdz pieejama visiem licencētiem un reģistrētiem tirgotājiem ar vienādiem nosacījumiem. Izsolēs pārdotās elektroenerģijas galīgajam izmantojumam nepiemēro nekādus ierobežojumus. Izsoļu kritērijus publicē pietiekami ilgu laiku pirms enerģijas solījumu iesniegšanas termiņa, paredzamajam solītāju skaitam jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci, un izsolē pārdotās elektroenerģijas apjoms ir saistošs ierobežojums. Nav pieļaujamas ex post korekcijas izsoles procesa iznākumā. Čehijas enerģētikas regulators uzraudzīs izsoles procesu un pārraudzīs apstiprināto izsoles noteikumu ievērošanu. Tas ziņos arī Eiropas Komisijai par visām neatbilstībām.

(116)

Čehija paskaidroja, ka paredzētie turpmāko kodolelektrostacijās saražotās elektroenerģijas izsoļu parametri ietvers lēsto daļu apjomu 1–10 MW apmērā un līgumu ilgumu uz vienu gadu, vienu ceturtdaļu no gada vai īsāku termiņu. Izsoles tiks organizētas kā “piedāvātās cenas samaksa (pay-as-bid)” ar iepriekš noteiktu minimālo cenu, kas tiks paziņota ne agrāk kā vienu līdz divas dienas pirms solījumu iesniegšanas slēgšanas laika. Turklāt izsoļu biežumu nosaka reizi ceturksnī vai reizi gadā, ievērojot pārredzamus noteikumus par 30 dienu paziņošanas periodu pirms izsoles sākuma. Visbeidzot, izsoļu ilgums nepārsniegs septiņas kalendārās dienas, un rezultāti tiks paziņoti nākamās nedēļas laikā. Tas attiecas gan uz izsolēm PL periodā, gan pēc PL perioda beigām.

(117)

Izņēmuma gadījumos ĪNDS/EDU II var atkāpties no iepriekš aprakstītajiem tirdzniecības noteikumiem. Tādējādi, ja mainības koeficients (52) biržā, kurā ĪNDS/EDU II ir pienākums pārdot vismaz 70 % no EDU II kopējās saražotās elektroenerģijas, 30 dienas pēc kārtas ir mazāks par 40 % (tālāk tekstā – “robežvērtība”), ĪNDS/EDU II ir tiesības 30 dienas pārdot līdz 50 % no EDU II kopējās saražotās elektroenerģijas izsolēs, kas atbilst šajā iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem, sākot no trīsdesmit pirmās dienas pēc tam, kad Čehijas energoregulators ir konstatējis, ka mainības koeficients ir zem robežvērtības. Lai novērstu šaubas, šādos apstākļos Čehija apņemas, ka vismaz 50 % no EDU II kopējās saražotās elektroenerģijas tiks pārdoti biržās saskaņā ar 113. apsvērumu.

(118)

Čehija bez liekas kavēšanās informēs Komisijas dienestus, ja mainības koeficients nokritīsies zem minētās robežvērtības un ja ĪNDS/EDU II plānos izsolēs pārdot līdz 50 % no EDU II kopējās saražotās elektroenerģijas.

(119)

Ja ĪNDS izmanto izņēmumu, lai kalendārajā gadā izsolēs pārdotu līdz 50 % no EDU II kopējās saražotās elektroenerģijas, Čehijas Republika iesniedz Komisijai ikgadēju uzraudzības ziņojumu par šo izņēmumu, sīki izklāstot izņēmuma iemeslus un tā piemērošanas ilgumu.

(120)

Čehija sākotnēji bija paziņojusi (53), ka mērķa pašu kapitāla IAL (vai atļautā pašu kapitāla IAL) ir [9–11] % (54), ko pamatoja ar kapitāla aktīvu cenu noteikšanas modeļa (CAPM) aplēsēm par nepieciešamo pašu kapitāla atdevi (PKA) (..) % līdz (..) % apmērā. Tā pamatā bija tā laika tirgus un līdzīgu operatoru dati, un tajā bija iekļauta kodolobjekta būvniecības un ekspluatācijas piemaksa, lai iekļautu riskus, kas īpaši saistīti ar KES.

(121)

Lēmumā par procedūras sākšanu (55) Komisija pauda šaubas par to, vai pieņēmumi, kas izmantoti, lai aplēstu nepieciešamo PKA, pareizi atspoguļo ieguldītāja finansiālās iesaistīšanās risku. Konkrētāk, Komisijai bija šaubas par kodolobjekta būvniecības un ekspluatācijas piemaksu, ņemot vērā labuma guvēja samazināto finansiālās iesaistīšanās risku.

(122)

Lai kliedētu šaubas, ko Komisija pauda lēmumā par procedūras sākšanu, Čehija vairākas reizes iesniedza attiecīgu informāciju un atjaunināja PKA, pamatojoties uz:

(123)

Čehija apgalvo, ka grozītā PKA jeb mērķa pašu kapitāls [9–11] % apmērā projekta darbības laikā nodrošinās pienācīgu atlīdzību EDU II akcionāriem.

(124)

Čehija iesniedza vairākus dokumentus, lai pamatotu savu viedokli. Turklāt Čehijas valdība iesniedza arī finanšu modeli. Šī modeļa pēdējā versija Komisijai tika iesniegta 2024. gada 15. martā.

(125)

Lēmumā par procedūras sākšanu ir sniegts novērtējums par Čehijas nostāju attiecībā uz katru no galvenajiem jautājumiem, kā tas atspoguļots valsts iesniegtajos dokumentos līdz lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas dienai (56). Šīs iedaļas atlikušajā daļā ir sniegts pārskats par Čehijas nostāju attiecībā uz katru no galvenajiem jautājumiem, kas izvirzīti pēc lēmuma par procedūras sākšanu publicēšanas, attiecībā uz PKA, parāda izmaksu un vidējās svērtās kapitāla cenas (WACC), kā arī pašu kapitāla un projekta IAL aplēsēm.

(126)

3.6.2. iedaļā aprakstītā finanšu modeļa mērķis ir aplēst PL norunas cenu, kas nepieciešama, lai sasniegtu mērķa PKA [9–11] % apmērā.

(127)

Čehijas iestādes paskaidroja, ka tās novērtēja prasīto PKA atbilstoši pieņemtajai tirgus praksei. Konkrētāk, Čehija veica tā saukto augšupējo analīzi, kuras pamatā bija CAPM, un to salīdzināja, aplūkojot citus projektus un investīcijas ar līdzīgiem riska profiliem.

(128)

CAPM standarta formula ir šāda:

kur:

3)	( ) ir tirgus riska piemaksa (MRP); kā arī

(129)

Čehijas iestādes aplēsa, ka tirgus PKA projektam, kas līdzīgs Dukovani kodolelektrostacijai, ir robežās no (..) % līdz (..) %, iekļaujot atsevišķu lielo projektu riska piemaksu (“ALPRP”) (58), un robežās no (..) % līdz (..) %, ja šādu piemaksu neiekļauj. Šie skaitļi un to pamatā esošie pieņēmumi ir parādīti 2. tabulā un izskaidroti tālāk tekstā.

2. tabula

Čehijas PKA aplēse

(130)

Attiecībā uz RfR (59) Čehijas iestādes izmantoja divu gadu un 20 gadu vidējos rādītājus attiecībā uz euro un Vācijas 30Y valsts obligācijām, kā arī Eiropas AAA 10+Y uzņēmumu obligācijām (60). Čehija norāda, ka nolūkā nodrošināt analīzes stabilitāti, tā ir apsvērusi tābrīža un ilgtermiņa vidējo vērtību datus, jo tie sniedz norādes par to, kāda ir RfR gan īstermiņa, gan ilgtermiņa perspektīvā (61). Šīs izvēles rezultātā Čehijas iestādes ir izstrādājušas divus scenārijus – vienu, kurā ņemti vērā tābrīža dati, un otru, kurā ņemtas vērā RfR ilgtermiņa vidējās vērtības. Čehija arī norāda, ka pēc tam, kad ir izvēlētas euro un Vācijas obligācijas, ar ko aizstāt RfR, ir jāveic korekcijas, lai šo RfR pārveidotu par Čehijas RfR, t. i., ir jāpieskaita piemaksa (62). Šī piemaksa ir vienāda ar Čehijas divu gadu vidējo riska piemaksu (63). Šī analīze sniedz RfR robežās no [2 līdz 5] %.

(131)

Attiecībā uz MRP Čehija pieņem, ka diapazons ir no [5 līdz 7] % (64). (..) % ir A. Damodaran uz kredītriska mijmaiņas līguma kredītriska starpību balstītās pieejas ((..) %) un uz kredītreitingu balstītās pieejas ((..) %) vidējais rādītājs (65). (..) % ir vidējais no šādiem lielumiem: a) profesora A. Damodaran norādītais skaitlis (..) % un b) profesora P. Fernandez jaunākais MRP apsekojums, kas publicēts 2022. gada jūnijā un kas liecina, ka vidējais un medianālais MRP ir attiecīgi (..) % un (..) % (66).

(132)

Attiecībā uz beta koeficienta aplēsi (67) Čehija ņēma vērā salīdzināmu uzņēmumu kopuma beta koeficientus. Attiecībā uz šo kopumu Čehija apsvēra vairākus biržā kotētus Eiropas energopakalpojumu uzņēmumus, precizējot sarakstu, lai galvenokārt ņemtu vērā beta koeficientus uzņēmumiem, kuru portfeļos ietilpst darbības kodolenerģētikas jomā (68). Šīs analīzes rezultātā iegūtais aktīvu beta koeficients ir (..) (69). Čehija paskaidro, ka, lai gan tie ir vispiemērotākie uzņēmumi EDU II salīdzinošai novērtēšanai, tie sniedz tikai indikatīvu beta koeficienta aplēsi oglekļa ietekmes ziņā “tīram” kodolenerģētikas projektam un ka šis beta koeficientu diapazons ir konservatīvs. Čehija konkrēti paskaidro, ka daudzi no šiem sarakstā iekļautajiem salīdzināmajiem uzņēmumiem veic uzņēmējdarbību vairākās citās jomās, kas nav darbība kodolenerģētikas jomā. Čehija arī norāda, ka, ņemot vērā to, ka daži dati atspoguļo risku, kas saistīts ar regulētiem pārvades un sadales aktīviem (nevis tikai kodolelektrostacijas risku), dati ir jāinterpretē ar zināmu piesardzību. Šā iemesla dēļ Čehija apgalvo, ka kodolelektrostacijas beta koeficienta vērtība Čehijas Republikā, visticamāk, ir tuvāka salīdzināmu uzņēmumu beta koeficientu diapazona augšējai robežai (70).

(133)

Attiecībā uz parāda beta koeficienta (71) aplēsi Čehija ir uzskatījusi par lietderīgu pieņemt nulles aplēsi, kā arī aplēsi, kas nav nulle, proti (..) (72), kā tas paredzēts nesen pieņemtajos regulatīvajos noteikumos ūdensapgādes un enerģētikas nozarēs Apvienotajā Karalistē (73). Mērķa PKA [9–11] % apmērā tika noteikts, pamatojoties uz (..) parāda beta koeficienta vērtību.

(134)

Kapitāla seguma aplēsei (74) Čehija izmanto (..) %. Tas atspoguļo vienkāršu vidējo kapitāla segumu visā KES ekspluatācijas laikā un projekta mērķa kapitāla segumu (75). Čehija norāda, ka šis pieņēmums ir konservatīvs, jo, pirmkārt, projekta kapitāla struktūra paredz 98 % parādu un, otrkārt, projekta “faktiskais kapitāla segums” ir robežās no 67 % līdz 78 % (76).

(135)

Attiecībā uz ALPRP Čehija apgalvoja, ka KES ir atsevišķi lieli projekti ar konkrētām unikālām iezīmēm un riskiem salīdzinājumā ar citiem elektroenerģijas ražošanas projektiem, un tas ir jāņem vērā, iekļaujot ALPRP no CAPM atvasinātajā PKA. Čehijas iestāžu aplēsēs 3–3,5 % apmērā tiktu ņemti vērā šie riski, kas nav ietverti diversificētu enerģētikas uzņēmumu beta koeficientu aplēsēs (77). Tomēr, ņemot vērā būtiskos riska mazināšanas pasākumus, kas ieviesti ierosinātajā finanšu un līgumiskajā struktūrā, arī ilgtermiņa norunas cenu aizsardzību, ALPRP mērķa PKA nav iekļauta.

(136)

No iepriekš minētajiem pieņēmumiem Čehija iegūst aplēsto mērķa PKA diapazonā no (..) līdz (..), neietverot ALPRP. Čehija apgalvo, ka mērķa PKA ir definēta kā diapazona apakšējā robeža šādu iemeslu dēļ: tā ir tuvāk salīdzinošās vērtēšanas vērtību diapazona viduspunktam (sk. 137. punktu), un, pateicoties ieņēmumu aizsardzībai un citiem komerciālajā struktūrā iekļautajiem riska mazināšanas pasākumiem, projektam ir stabils riska profils.

(137)

Lai salīdzinoši novērtētu savu analīzi, Čehija salīdzina projekta atdeves mērķa likmi [9–11] % apmērā ar citu kodolenerģētikas projektu, lielu komerciālu infrastruktūras projektu, Čehijas regulēto komunālo pakalpojumu uzņēmumu un YieldCo tipa uzņēmumu Apvienotajā Karalistē attiecīgajām aizstājējvērtībām. Rezultāti ir norādīti tālāk sniegtajā tabulā (78).

3. tabula

Čehijas salīdzinošās vērtēšanas vērtības  (79)

(138)

Čehija norāda, ka šā salīdzinājuma konstatējumi liecina, ka PKA aplēses par ierosināto KES Dukovani atbilst citu KES un enerģētikas infrastruktūras projektu aplēsēm. Čehija arī norāda, ka būtu sagaidāms, ka EDU II PKA būs augstāka nekā citās nesen uzbūvētās kodolelektrostacijās, cita starpā ņemot vērā to, ka EDU II ir lielāka finanšu svira. Koriģējot regulēto atdevi Čehijas Republikas energouzņēmumiem, ņemot vērā riska un atdeves līdzsvara atšķirības (t. i., pieskaitot ALPRP 3–3,5 %), tiks iegūta līdzvērtīga atdeve (86).

(139)

Čehijas iestādes secina, ka mērķa pašu kapitāla IAL [9–11] % apmērā ir piemērota, ņemot vērā tirgus risku un ar to saistītos riska mazināšanas pasākumus. Čehija arī norāda, ka mērķa PKA [9–11] % apmērā atspoguļo ierosināto projekta finanšu struktūru, proti, ka EDU II ir atbildīga par pirmsbūvniecības darbībām, savukārt būvniecību finansē no valsts aizdevuma un 40 gadu pirkuma līguma (87).

(140)

Čehijas iestādes arī paskaidro, ka, piemērojot reālistisku scenāriju, kas paredz 10 % izmaksu pārsniegumu, ko izraisa neleģitīms pamats, pašu kapitāla IAL samazinātos līdz (..) %.

(141)

Čehija paskaidro, ka AFP izmaksas būvniecības un garantijas periodā ir 0 % gadā, savukārt komercekspluatācijas periodā AFP izmaksas būs vienādas ar valsts parāda finansējuma izmaksām plus 1 %, bet ne mazāk kā 2 % gadā. Čehija arī paskaidro, ka, ņemot vērā nesenās izmaiņas valsts aizņēmumu izmaksās, kā arī inflāciju, parāda izmaksas ekspluatācijas laikā ir 3,5 % (88). Saskaņā ar Čehijas aprēķiniem projekta kopējās parāda izmaksas (“PI”) ir [2–4] % (89).

(142)

Čehija izmantoja šādu vienkāršotu WACC formulu (90):

kur:

3)	ir projekta kapitāla seguma rādītājs (..) %, kas aplūkots 3.6.5.1. iedaļā.

(143)

Saskaņā ar šo formulu WACC ir [4,5–7] %. Čehija paskaidro, ka tās WACC formulā nav ņemts vērā nodokļu “vairoga” efekts, jo visa nodokļu ietekme ir atzīta finanšu modelī un iekļauta naudas plūsmās, ko izmanto finanšu modeļa koeficientu aprēķināšanai (91). Tomēr, ja tiktu iekļauts nodokļu “vairoga” efekts un tiktu izmantota to efektīvā nodokļa likme 21 % apmērā, WACC būtu [4–7] % (92).

(144)

Kā paskaidrots 3.6.2. iedaļā, Čehijas iesniegtais finanšu modelis ir balstīts uz vairākiem pieņēmumiem par tirgus cenu prognozēm, elektrostacijas pieejamību, būvniecības izmaksām, ekspluatācijas izmaksām un dezekspluatācijas izmaksām, kā arī citiem attiecīgiem pieņēmumiem, piemēram, par kapitālizdevumiem un projekta finansēšanu.

(145)

Elektrostacijas ieņēmumus aprēķina, ņemot vērā tirgus cenu prognozes un pieņemot, ka tās ekspluatācija noritēs ierobežotas sekošanas slodzei apstākļos, kuros elektrostacija, ievērojot konkrētus tehniskus ierobežojumus, koriģēs savu jaudu, ņemot vērā tūlītējo darījumu tirgus stundas cenas, saskaņā ar finanšu stimuliem, kas paredzēti 88. apsvērumā aprakstītajā atlīdzības formulā.

(146)

Čehijas iestādes paskaidroja, ka elektrostacijas spēju sekot slodzei ierobežos tehniski ierobežojumi, kas daļēji būs atkarīgi no izvēlētās tehnoloģijas. Modelējot elektrostacijas dispečēšanu, reaģējot uz tirgus cenām, Čehija pieņēma, ka elektrostacija atbildīs vismaz Eiropas prasībām sabiedriskajiem pakalpojumiem attiecībā uz vieglā ūdens reaktoru kodolelektrostacijām (93). Ja elektrostacijas tehniskās spējas pārsniegs minētās minimālās prasības, tas tiks atspoguļots pieņēmumos par ieņēmumiem, ko izmanto, lai aprēķinātu norunas cenu pēc ISCP līguma noslēgšanas. Šāds lielāks elastīgums ļautu labāk optimizēt sekošanu slodzei un tādējādi samazināt norunas cenu.

(147)

Attiecībā uz centrālā scenārija tirgus cenas aplēsēm Čehija paļāvās uz ČEZ komerciālajiem pieņēmumiem par gada vidējo elektroenerģijas tirgus cenu attīstību Čehijā laikposmā no 2035. līdz 2050. gadam. Attiecībā uz laikposmu no 2051. līdz 2096. gadam, lai aptvertu visu paredzamo elektrostacijas ekspluatācijas laiku, Čehijas iestādes pieņem, ka tirgus cenas pakāpeniski samazināsies ar nemainīgu likmi (..) % gadā, lai atspoguļotu prognozes, ka tirgus cenām ilgtermiņā ir tendence samazināties, jo sistēmā pieaug AER īpatsvars. Bez inflācijas korekcijām centrālā scenārija pieņēmums par tirgus cenu sākas no (..) EUR par MWh 2036. gadā, samazinoties līdz (..) EUR par MWh 2050. gadā un pakāpeniski turpinot samazināties līdz (..) EUR par MWh 2076. gadā un (..) EUR par MWh 2096. gadā.

(148)

Čehijas iestādes finanšu modelī ir iesniegušas cenu jutīguma analīzes, izmantojot papildu scenārijus, kuros pieņemtas nemainīgas gada vidējās tirgus cenas prognozes, kas svārstās no –10 EUR par MWh līdz 150 EUR par MWh. Scenārijos, kuros tirgus cenas ir –10 EUR par MWh, 10 EUR par MWh un 20 EUR par MWh, tās paredz, ka pēc PL termiņa beigām elektrostacija tiks slēgta. Visos cenu jutīguma scenārijos Čehijas iestādes lēš, ka norunas cenu diapazons, kas nepieciešams, lai projekta darbības laikā sasniegtu pašu kapitāla atdeves mērķa vērtību [9–11] % apmērā, ir no [50–80] EUR par MWh līdz [75–90] EUR par MWh. Pieņemot, ka fiksētā norunas cena ir [65–80] EUR/MWh (reālā cena 2020. gadā), paredzamā pašu kapitāla IAL saskaņā ar dažādiem jutīguma aprēķiniem būtu (..) % pirms peļņas sadales līguma darbības laikā, (..) % pirms peļņas sadales projekta laikā un (..) % pēc peļņas sadales tirgus cenās (150 EUR/MWh), (..) % gan pirms peļņas sadales, gan pēc peļņas sadales par cenu 40 EUR/MWh, (..) % gan pirms peļņas sadales, gan pēc peļņas sadales par cenu 20 EUR/MWh un (..) % gan pirms peļņas sadales, gan pēc peļņas sadales par cenu 10 EUR/MWh, kā arī par cenu –10 EUR/MWh.

(149)

Kā paskaidrots 145. apsvērumā, Čehija izstrādāja gada ieņēmumu modeli, kas aprēķina elektrostacijas ieņēmumus par katru darbības stundu, pamatojoties uz aplēstajām tirgus stundas cenām un pieņemot, ka tiek optimizēta saražotā enerģija, reaģējot uz tirgus cenu signāliem, vienlaikus ņemot vērā arī plānoto un neplānoto apkopi. Stundas cenu līknes tika noteiktas, pamatojoties uz 2035. gada cenu svārstīgumu saskaņā ar ČEZ centrālo cenu scenāriju, ko piemēroja gada cenu prognozēm aktīvu izmantošanas periodā. Pēc tam katrai stundas cenu līknei elektrostacijas ieņēmumus aprēķina, izmantojot 3.6.1. iedaļā aprakstīto atlīdzības formulu, pieņemot, ka saražotās enerģijas apjoms KES tehnisko iespēju robežās tiek optimizēts, lai reaģētu uz tirgus signāliem.

(150)

Čehija aplēsa ietekmi uz elektrostacijas rentabilitāti, pieņemot darbību, kurā notiek sekošana slodzei, kā aprakstīts iepriekš, salīdzinājumā ar scenāriju bez sekošanas slodzei, kurā saražotās enerģijas apjoms tiek uzturēts [75–100] % apmērā no elektrostacijas gada jaudas. Scenārijā, kurā notiek sekošana slodzei, Čehijas iestādes lēš, ka elektrostacija darbosies ar vidējo pieejamo jaudu [70–90] % apmērā no elektrostacijas kopējās jaudas (kas izriet no paredzamā saražotās elektroenerģijas samazinājuma līdz 75 % periodos, kad tirgus cenas p ir zemākas par izmaksām c), sasniedzot vidēji 101,24 % no ieņēmumiem un 96,59 % no izmaksām, ko elektrostacija projekta darbības laikā būtu sasniegusi bez sekošanas slodzei. Čehijas iestādes uzsver, ka analīzes rezultātu lielā mērā nosaka pieņemto tirgus cenu profils, kas pēc būtības ir hipotētisks, un to var uzskatīt tikai par elektrostacijas darbības teorētisku rādītāju.

(151)

Atlīdzības formula, kas aprakstīta 88. apsvērumā, nodrošina EDU II ieņēmumu stabilitāti neatkarīgi no vidējā tirgus stāvokļa PL periodā (2038–2078).

(152)

Tā kā šā lēmuma pieņemšanas laikā ISCP konkursa rezultāts nebija zināms, Čehija iesniedza indikatīvas izmaksu aplēses, kuru pamatā ir salīdzinošā novērtēšana un publiski pieejama informācija saistībā ar esošu elektrostaciju projektēšanu un ekspluatāciju. Čehija atzīst, ka izmaksu prognožu ticamība ir ierobežota, jo Čehijā nav tieši salīdzināmu nesenu precedentu projektu un projektēšanas darbi vēl nav pietiekami detalizēti. Tomēr Čehija apgalvo, ka tā sagaida, ka ISCP darbuzņēmēja konkursa procedūrā būtu jāpanāk ekonomiski visizdevīgākais risinājums, kam būtu jāsamazina izmaksas.

(153)

Saskaņā ar pamatscenāriju kopējie kapitālizdevumi, t. i., būvniecības izmaksas (“tūlītējās izmaksas”), tiek lēsti (..) EUR/kW apmērā, kas atbilst (..) miljardiem EUR reālās 2020. gada cenās (un (..) miljardiem EUR nominālajās cenās).

(154)

Čehija arī apgalvo, ka, ņemot vērā kodolelektrostaciju sarežģītību un tehniskās īpatnības, nav nekas neparasts, ka būvniecības izmaksas kļūst daudz lielākas par sākotnēji paredzētajām. Čehija paredzēja, ka izmaksu pārsnieguma sliktākajā scenārijā, kas ir līdzīgs izmaksu pārsnieguma apmēram saistībā ar Vogtle (ASV) un Hinkley Point C (Apvienotā Karaliste), projekta tūlītējās izmaksas varētu sasniegt [14 000–15 000] EUR par kW jeb [17–18] miljardus EUR (reālās 2023. gada cenās).

(155)

Pamatdarbības mainīgo izmaksu aplēses ietver degvielas izmaksas, atkritumu apsaimniekošanas maksas, kas samaksātas valstij, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas, izņemot degvielas izmaksas, un pastāvīga uzkrājuma prasību dezekspluatācijas izdevumiem. Kopumā Čehijas iestādes lēš, ka pamatdarbības mainīgās izmaksas ir aptuveni [10–15] EUR/MWh (aplēses par kodoldegvielas iepirkuma izmaksām (..) EUR/MWh, dezekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas izmaksām (..) EUR/MWh un mainīgajām ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksām (..) EUR/MWh). Pamatdarbības mainīgās izmaksas izmanto kā ievades mainīgo lielumu (c) PL atlīdzības formulā un lai aplēstu ekspluatāciju apstākļos, kur notiek sekošana slodzei, pamatojoties uz tūlītējo darījumu tirgus stundas cenām.

(156)

Kopējās pamatdarbības izmaksas finanšu modelī sedz arī pastāvīgās aprites cikla izmaksas (..) EUR/MWh apmērā, kas saskaņā ar Čehijas iestāžu sniegto informāciju ir elektrostacijas komponentu nomaiņas un būtiskas modernizācijas izmaksas, bet neietver darbmūža pagarināšanas izmaksas. Turklāt pamatdarbības izmaksas finanšu modelī sedz fiksētās pamatdarbības izmaksas EUR [10–20]/MWh apmērā, kas saskaņā ar Čehijas iestāžu sniegto informāciju ietver algas, iegādātos pakalpojumus, apdrošināšanu un nodokļus, nodevas, pārbaudes un pārskatīšanas izdevumus, dezekspluatācijas piemaksas un dažādas citas izmaksas.

(157)

Lai atspoguļotu sekošanas slodzei ietekmi uz izmaksām, Čehijas iestādes ir pieskaitījušas pamatdarbības izmaksas (..) EUR/MWh apmērā. Saskaņā ar Čehijas iestāžu sniegto informāciju papildu izmaksas, kas saistītas ar sekošanu slodzei kodolelektrostacijās, ir saistītas ar lielāku ekspluatācijas sarežģītību, apkopi un degvielas izmantošanas efektivitātes apsvērumiem, turklāt tās nosaka tādi faktori kā kodolelektrostacijas īpašā konstrukcija, tās vecums, normatīvā vide, kurā tā darbojas, un tās ekspluatācijas prakse. Pašreizējais pieņēmums par (..) EUR/MWh ir sākotnējs viedoklis, un tas tiks pārskatīts pēc ISCP konkursa un periodiskās pārskatīšanas ietvaros.

(158)

Pēc ISCP konkursa noslēgšanas Čehija atjauninās dažus iepriekš aprakstītos izmaksu pieņēmumus (sk. pielikumu). Konkrētāk, tiks atjauninātas un finanšu modelī sākotnējās norunas cenas aprēķināšanai izmantotas tūlītējās cenas, pamatdarbības mainīgās izmaksas (degvielas izmaksas, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas, dezekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas izmaksas), aprites cikla izmaksas, fiksētās pamatdarbības izmaksas, ar sekošanu slodzei saistītās izmaksas un pieņēmumi par pieejamību.

(159)

Periodiskās pārskatīšanas laikā var atjaunināt dažus pieņēmumus (t. i., koriģēt uz augšu vai uz leju), arī inflācijas pieņēmumus, pamatdarbības mainīgās izmaksas, aprites cikla izmaksas, fiksētās pamatdarbības izmaksas, ar sekošanu slodzei saistītās izmaksas un sekošanas slodzei ienesīguma aplēses (sk. pielikumu). Pārskatīšanu pārraudzīs neatkarīga trešā persona, kas, domājams, būs Čehijas Energoregulatora birojs.

(160)

Turklāt dažus pieņēmumus var atjaunināt leģitīma pamata dēļ, kā aprakstīts 3.8. iedaļā.

(161)

Kā paskaidrots lēmumā par procedūras sākšanu, Čehijas iestādes sākotnēji ierosināja pārkompensācijas kontroles mehānismu, ko veido pašu kapitāla peļņas sadale ar robežvērtību, kas noteikta PKA mērķa līmenī [9–11] % apmērā, un sadales koeficientu 50:50.

(162)

Pēc izmaiņām, kas ierosinātas attiecībā uz 1. pasākumu, it īpaši ņemot vērā PL ilguma samazināšanu no 60 līdz 40 gadiem, kas, pēc Čehijas domām, pēdējos 20 aktīva darbības gados pakļauj labuma guvēju tirgus cenas riskam, Čehijas iestādes apgalvo, ka būtu piemērota nedaudz pārveidota pašu kapitāla peļņas sadale, jo tā precīzāk atspoguļotu labuma guvēja lielāku tirgus cenas risku laikā pēc PL darbības beigām. Tāpēc pašu kapitāla peļņas sadale paredzēs, ka:

(163)

Čehija paskaidroja, ka projekta faktiskā atdeve projekta darbības laikā tiks novērtēta ik pēc pieciem gadiem, lai pārbaudītu, vai nav radusies pārmērīga peļņa. Šo novērtējumu i) pirmo reizi veiks pēc tā finanšu gada beigām, kurā stājas spēkā KES ekspluatācijai iegūtā licence, vai pēc tā finanšu gada beigām, kas ir tieši pirms 5 gadu termiņa beigām no KES elektroenerģijas piegādes tīklā (“sākotnējā pārkompensācijas pārskatīšana”), ja tas noticis ātrāk, un ii) pēc tam 5 gadu intervālos (tālāk tekstā: “turpmāka pārkompensācijas pārskatīšana”) līdz projekta komercekspluatācijas izbeigšanai.

(164)

Novērtējuma pamatā būs finanšu modeļa jaunākā versija, kas atjaunināta saskaņā ar tā finanšu gada beigām, kurš ir pirms novērtējuma (“novērtējuma datums”), ar faktiskajiem ieņēmumu un izmaksu datiem.

(165)

Novērtējumā tiks pārbaudīts, vai faktiskā pašu kapitāla atdeve (“faktiskā pašu kapitāla IAL”) pārsniedz pašu kapitāla IAL robežvērtību (“pārkompensētā pašu kapitāla IAL robežvērtība”). Faktiskā pašu kapitāla IAL būs atdeves likme, kas sasniegta norunas cenas un tirgus ieņēmumu līmenī, un citi atlīdzības formulas parametri, kas piemērojami novērtējuma datumā. Faktiskā pašu kapitāla IAL noteikšana atspoguļos projekta faktiskos rezultātus kopš projekta uzsākšanas līdz attiecīgā novērtējuma brīdim. Tajā netiks ņemtas vērā prognozētās naudas plūsmas līdz darbības beigām. Pārkompensētā pašu kapitāla IAL robežvērtība ir noteikta ex ante [9–11] % apmērā projekta darbības laikā (t. i., gan PL pirkšanas periodā, gan pēc tā).

(166)

Ja faktiskā pašu kapitāla IAL pārsniedz pārkompensēto pašu kapitāla IAL robežvērtību, uzskata, ka ir notikusi pašu kapitāla pārkompensācija (“pašu kapitāla pārkompensācijas notikums”). Ja būs radies pašu kapitāla pārkompensācijas notikums, valstij un ČEZ tiks atmaksāta vienreizēja summa naudā (“pašu kapitāla pārkompensācijas summa”). Jebkura pašu kapitāla pārkompensācijas summa tiks izmaksāta tikai uzreiz pēc pārkompensācijas pārskatīšanas, nevis gadā, kurā notikusi pašu kapitāla pārkompensēšana.

(167)

Ja uzskata, ka ir noticis pašu kapitāla pārkompensācijas notikums, pašu kapitāla kompensācijas summu aprēķina, kā aprakstīts tālāk.

(168)

Pirmais solis ir skaitliski izteikt to naudas summu, kas vienāda ar starpību starp faktisko pašu kapitāla IAL un pārkompensēto pašu kapitāla IAL, ņemot vērā naudas plūsmu grafiku un izslēdzot jebkādas pašu kapitāla kompensācijas summas, kas iepriekš izmaksātas valstij.

(169)

Otrajā posmā šo summu reizina ar sadales koeficientu, lai noteiktu maksājumu, kas tiek nosūtīts labuma guvējam, savukārt atlikums tiek izmaksāts valstij. Čehija arī apstiprināja, ka pārkompensācijas korekcijas var izpausties kā vienreizējs maksājums vai PL noteiktās norunas cenas korekcija.

(170)

Čehija plāno piešķirt valsts aizdevumu (AFP), lai finansētu 2. posmu (projekta attīstīšana) un 3. posmu (būvniecība). Čehija apgalvo, ka paredzamie kapitālizdevumi 2. un 3. posmam saskaņā ar pamatscenāriju ir (..) miljardi EUR (nominālā vērtība 2020. gada cenās). Tomēr Čehija iesniedza arī scenārijus, kuru pamatā ir lielāki kapitālizdevumi. Pamatojoties uz agrākiem kodolenerģētikas projektiem ar visaugstākajām pabeigšanas izmaksām (t. i., Vogtle un HPC), kapitālizdevumi 2. un 3. posmā tiek lēsti [17–18] miljardu EUR apmērā (2023. gada reālajās vērtībās). Precīza aizdevuma summa tiks noteikta, pamatojoties uz konkursa rezultātiem un ISCP līguma parakstīšanu projekta attīstīšanas finansēšanai.

(171)

Čehija apgalvo, ka aizdevuma piešķiršanai ir tālāk uzskaitītās priekšrocības salīdzinājumā ar valsts garantijas piešķiršanu aizdevumam tirgū. Pirmkārt, AFP novērš risku, ka nebūs komerciāla tirgus, lai nodrošinātu projekta finansējumu. Otrkārt, AFP ir savlaicīgāks risinājums, lai izveidotu vispārējo finansēšanas paketi, salīdzinājumā komerciālu aizdevumu mehānismu. Treškārt, AFP radītu zemākas parāda izmaksas, jo tas būtu tiešs valsts aizdevums, kā arī zemākas maksas par finansējuma organizēšanu un piešķiršanu visā būvniecības periodā. Čehijas iestādes arī paskaidroja, ka, ņemot vērā lielo parāda apjomu un tirgus nevēlēšanos uzņemties risku attiecībā uz kodolenerģētikas projektiem, potenciālo uz tirgu balstīto aizdevumu izmaksu palielināšanās izraisītu augstāku PL paredzēto norunas cenu. Turklāt Čehijas iestādes norādīja, ka valstij ir lielāka elastība, lemjot par finansējuma galīgo summu salīdzinājumā ar tirgū balstītiem aizdevējiem, un šāda elastība ir nepieciešama, ņemot vērā to, ka vēl nav noslēdzies ISCP līguma iepirkums.

(172)

Paredzams, ka AFP segs 100 % no izmaksām, kas saistītas ar 2. un 3. posmu (sk. 67. apsvērumu). Kā AFP nodrošinājums tiks izmantoti EDU II aktīvi, un nebūs prasījuma tiesību pret ČEZ vai ČEZ garantijas saistībā ar AFP. Projekta būvniecības posmā labuma guvējs maksās 0 % procentu likmi (94). Pēc tam gada procentu likme atbildīs valsts parāda izmaksām, ko Finanšu ministrija noteikusi kā procentu likmi attiecīgajam gadam, kas palielinātas par 1 procentpunktu, bet ne mazāk kā 2 % gadā (95). AFP tiks sagatavots, tiklīdz būs pabeigts ISCP līguma iepirkuma process.

(173)

AFP būs pieejama izmaksai no dienas, kad stājas spēkā PL, ieguldītāju līgums un AFP. Izmaksa tiks veikta periodiski (piemēram, reizi gadā) saskaņā ar EDU II atjaunināto budžetu.

(174)

AFP tiks amortizēta, pamatojoties uz konkrētiem projekta atskaites punktiem, posmiem un paredzamajām izmaiņām 30 gadu laikā. AFP amortizāciju sāks ar licences piešķiršanu saskaņā ar Atomenerģijas likumu. Līdz tam laikposmā līdz amortizācijas sākumam tiks izveidota parāda apkalpošanas rezerve, kas būs paredzēta tikai AFP amortizācijai un procentu maksājumiem (“parāda apkalpošanas rezerve”), un pēc tam EDU II to saglabās amortizācijas periodā un izmantos tikai AFP amortizācijai un procentu maksājumiem naudas līdzekļu trūkuma gadījumā. Ja parāda apkalpošanas rezerve amortizācijas periodā netiks izmantota, to izmantos pēdējiem maksājumiem un procentu maksājumiem.

(175)

Ja EDU II paziņo valstij, ka projektā ir nepieciešams apturēt AFP amortizāciju, lai novērstu finanšu saistību neizpildi (96), ka EDU II ir izmantojusi parāda apkalpošanas rezervi un ka ČEZ nepārkāpj savas pašu kapitāla saistības (97) (“apturēšanas paziņojums”), AFP amortizācija un procentu maksāšana tiks apturēta uz tādu laikposmu, kāds nepieciešams, lai novērstu finanšu saistību neizpildi.

(176)

Brīvprātīga AFP priekšapmaksa un/vai refinansēšana būs atļauta saskaņā ar AFP noteikumiem.

(177)

Ja tiek mainīta kontrole pār EDU II, EDU II būs jāatmaksā aizdevuma summa kopā ar procentiem AFP lēmumā noteiktajā termiņā, ja vien Čehijas valsts neiegādāsies visas EDU II akcijas.

(178)

EDU II būs tiesības izmaksāt dividendes no PL sākuma saskaņā ar saskaņotajiem parametriem un ar nosacījumu, ka iepriekš tiek veikti visi AFP atmaksas maksājumi, kuriem pienācis termiņš. EDU II būs atļauts arī maksāt brīvos naudas līdzekļus ČEZ, izmantojot citus kanālus (piemēram, maksājumus saskaņā ar akcionāru parādu vai starpuzņēmumu parādu, ko EDU II nodrošina ČEZ).

(179)

Kamēr EDU II nav pilnībā atmaksājusi AFP (ieskaitot visus attiecīgos procentus), EDU II nevar veikt nekādu līdzekļu sadali vai maksājumus ČEZ vai nevienam ČEZ Group dalībniekam, izņemot maksājumus par grupas iekšējām piegādēm vai pakalpojumiem, kas nepieciešami EDU II un/vai KES ekspluatācijai un uzturēšanai. Tomēr, ciktāl noteikts AFP, ja EDU II piedalās kādā ČEZ Group naudas līdzekļu kopfonda veidošanā, iepriekšējais teikums neaizliedz vai neierobežo maksājumus, ko veic EDU II vai ko saņem EDU II saistībā ar šādu naudas līdzekļu kopfondu.

(180)

Visbeidzot, ja rastos izmaksu pārsniegums, nevar izslēgt, ka AFP atmaksāšanai daļēji var būt nepieciešama refinansēšana, izmantojot privātus uz tirgu balstītus aizdevumus. Saskaņā ar šo scenāriju investīciju izmaksu atmaksa vairs nebūtu tieši saistīta ar AFP periodu.

(181)

Trešais projekta atbalsta pasākums ir ČEZ izmaksu atgūšanas aizsardzība gadījumā, ja Čehija nolemj mainīt savu valsts politiku kodolenerģijas jomā vai nepiešķirt 1. vai 2. pasākumu, vai gadījumā, ja radies leģitīms pamats (98) (“aizsardzības mehānisms tiesību aktu grozīšanas vai politikas maiņas gadījumā”).

(182)

Aizsardzības mehānismu tiesību aktu grozīšanas vai politikas maiņas gadījumā veido pārdošanas iespēja (99) ČEZ vai pirkšanas iespēja valstij (100), ja rodas konkrēti apstākļi. Šis pasākums ir izklāstīts līgumā, kas noslēgts starp Čehijas iestādēm un ČEZ un EDU II kopā ar ČEZ pienākumu nodrošināt projekta pašu kapitāla finansējumu.

(183)

Līdz ieguldītāju līguma parakstīšanai pirmajā īstenošanas līgumā ir noteikts satvars sadarbībai saistībā ar projektu, tajā skaitā aizsardzības mehānisms tiesību aktu grozīšanas vai politikas maiņas gadījumā projekta pirmajam posmam. Konkrēti, pirmajā īstenošanas līgumā ir noteiktas procedūras un kārtība līguma noteikumu pārskatīšanai leģitīma pamata rašanās gadījumā un akciju pārdošanai valstij leģitīma pamata rašanās gadījumā projekta 1. posmā. Pirmajā īstenošanas līgumā ir sīki izklāstīta akciju iegādes kārtība, lai garantētu, ka darbība ir neitrāla abām pusēm (piemēram, nodrošinot, ka pirkuma cenas vērtība atbilst EDU II investētajiem līdzekļiem, ka nenotiek ieņēmumu pārvedumi no EDU II uz ČEZ utt.).

(184)

Čehijas iestādes paskaidro, ka pirkuma cena par visu akciju pārdošanu valstij līdz 1. posma beigām ir noteikta 4 509 591 000 CZK apmērā ar iespējamu papildu maksu leģitīma pamata dēļ, kura nepārsniedz 200 000 000 CZK, kas atbilst ČEZ nodrošināto kapitālieguldījumu kopsummai. Atsevišķā līgumā puses ir paredzējušas nosacījumus, saskaņā ar kuriem šīs summas ietvers ekonomisko atdevi no investīcijām, un nosacījumus, saskaņā ar kuriem tās šādu atdevi neietvers. Vispārējs noteikums ir tāds, ka gadījumā, ja projekts tiks slēgts leģitīma pamata dēļ, atdeve no investīcijām pienāksies arī ČEZ.

(185)

Turklāt Čehijas iestādes paskaidro, ka aizsardzības mehānisms tiesību aktu grozīšanas vai politikas maiņas gadījumā garantēs EDU II aizsardzību saistībā ar notikumiem, kurus tā nevar ietekmēt (piemēram, “leģitīma pamata” (101) gadījumā), kā noteikts PL (sk. 104. apsvērumu). Konkrētāk, tāda leģitīma pamata gadījumā, kas izraisa EDU II juridisko saistību neizpildi vai kavē šādu saistību izpildi, šāda EDU II saistību neizpilde vai kavēšanās to izpildē tiks uzskatīta par attaisnotu. Tāpat, ja kāda leģitīma pamata dēļ kavējas projekta izpilde, nodošanas ekspluatācijā mērķa datums tiek pagarināts atbilstoši to dienu skaitam, cik ilgi kavējumam ir par iemeslu leģitīms pamats. Visbeidzot, EDU II būs tiesības uz finansiālu kompensāciju leģitīma pamata gadījumā.

(186)

Čehijas iestādes paskaidro, ka šā pasākuma mērķis ir līdz minimumam samazināt atbalsta apjomu, kas nepieciešams, lai noteiktu norunas cenu, izveidojot pieņemamu riska sadales sistēmu. Šā pasākuma mērķis ir ierobežot risku ieguldītājam un vienlaikus samazināt atdeves no investīcijām diapazonu. Mērķis ir aizsargāt EDU II no konkrētiem riskiem (sk. lēmuma par procedūras sākšanu pielikumu). Tajā pašā laikā EDU II uzņemas projekta izmaksu pārsniegšanas risku tādu iemeslu dēļ, kas nav uzskatāmi par leģitīmu pamatu. Čehijas iestādes ir sniegušas pārskatu par izmaiņām, kas būtu pieņemamas kā leģitīms pamats. To vidū ir izmaiņas ievaddatos, ko izmanto, lai aprēķinātu norunas cenu atkarībā no ISCP konkursa rezultātiem (attiecībā uz kapitāla izmaksām, būvniecības periodu ilgumu, pieejamības periodiem (102), ekspluatāciju, uzturēšanu, degvielas un aprites cikla izmaksām (103) un jaudu, kā arī elektrostacijas tehniskajām iespējām) vai AFP pabeigšanas rezultātiem (procentu likme, aizdevuma summa un maksājuma noteikumi, kas paredzēti saskaņā ar AFP (sk. 172. apsvērumu), kā arī pieņēmumi par komerciāliem aizdevumiem, kuru pamatā ir AFP summa un nosacījumi). Šajā sakarā Čehijas iestādes apstiprina, ka finanšu modeļa pamatā ir likumā noteiktais minimālais elastīgums, kas vajadzīgs elektrostacijai, un ka jebkāds elastīguma palielinājums ļautu pieņemt, ka sekošana slodzei būs efektīvāka, tādējādi samazinot norunas cenu.

(187)

Tas ietver arī izmaiņas projekta darbības laikā, kuras, ciktāl tās ir balstītas uz leģitīmu pamatu, tiks atjauninātas regulārajās PL nosacījumu pārskatīšanās, arī pamatdarbības izmaksu un investīciju izmaksu izmaiņas (gan palielinājums, gan samazinājums) un izmaiņas tiesību aktos, piemēram, dezekspluatācijas parametros un nodokļu likmēs. Čehijas iestādes atzīst, ka elektrostacijas tehniskā elastīguma izmantošana (vai neizmantošana), lai optimizētu ražošanas apjomu, ņemot vērā tirgus cenu izmaiņas (sekošana slodzei), nav leģitīms pamats, lai pamatotu papildu izmaksu pieaugumu papildus vispārējai pamatdarbības izmaksu atjaunināšanai, kas notiek regulārajā piecu gadu pārskatīšanā (sk. 3.6.7. iedaļu). Līdz ar to no leģitīmo pamatu saraksta tika izslēgti ar sekošanu slodzei saistītie tehniskie ierobežojumi. Aizsardzības mehānisma tiesību aktu grozīšanas vai politikas maiņas gadījumā mērķis ir nodrošināt projekta vispārēju pieņemamību ieguldītājam un valstij.

(188)

Šā pasākuma valsts juridiskais pamats ir Likums par pasākumiem Čehijas Republikas enerģētikas nozares pārveidei par mazoglekļa nozari un par grozījumiem Likumā Nr. 165/2012 (104).

(189)

Čehijas iestādes paskaidroja, ka atbalstu reglamentēs arī Likums Nr. 218/2000 Sb., Likums par budžeta noteikumiem un grozījumiem dažos regulējošos aktos (budžeta noteikumi) ar grozījumiem, kā arī dažādi līgumi un nolīgumi ar labuma guvēju, kā aprakstīts tālāk.

(190)

Ar pamatlīgumu par sadarbību jaunu kodolenerģijas avotu būvniecībā Čehijas Republikā, ko 2020. gada 28. jūlijā parakstīja ministrija, ČEZ un EDU II, tika izveidots vispārējs satvars pušu sadarbības uzsākšanai un turpmākai attīstīšanai saistībā ar projektu jaunu kodolenerģijas avotu būvniecībai Dukovani. Tajā nav ietverti nekādi konkrēti juridiski saistoši pušu pienākumi. Pamatlīgumā ir noteikts, ka projekta īstenošanas priekšnosacījums ir tāds, ka iepriekš jāsaņem valsts atbalsta apstiprinājums.

(191)

Pirmais īstenošanas līgums starp ministriju, ČEZ un EDU II ietver juridiski saistošus noteikumus par pušu tiesībām un pienākumiem projekta pirmajā posmā, t. i., līdz ISCP darbuzņēmēja atlasei. Tas tika parakstīts 2020. gada 28. jūlijā un pēc tam grozīts 2022. gada 24. decembrī, 2023. gada 20. decembrī un 2024. gada 30. janvārī.

(192)

Čehijas iestādes 2024. gada 26. janvārī iesniedza šādu dokumentu kopijas:

(193)

Čehijas iestādes apgalvo, ka iepriekš minēto līgumu noteikumi tiks pabeigti, tiklīdz būs pabeigta iepirkuma procedūra ISCP darbuzņēmēja atlasei un būs apstiprinātas projekta investīciju un pamatdarbības izmaksas, kā arī tā tehniskie raksturlielumi. Tā paša iemesla dēļ, lai atspoguļotu ISCP līguma noteikumus, tiks atjaunināti daži finanšu modeļa ievaddati, kas tiks izmantoti, lai pārrēķinātu PL norunas cenu (sk. pielikumu).

(194)

Čehijas iestādes arī norāda, ka pārējie 191. apsvērumā uzskaitīto līguma dokumentu noteikumi, kā arī galīgie finansēšanas dokumenti ietvers standarta klauzulas, ko jebkurš ieguldītājs vēlētos un varētu pamatoti sagaidīt, lai panāktu vienošanos par līdzīgu projektu. Ja attiecīgie galīgie līguma dokumenti uzlabo līguma nosacījumus, kas maina risku līdzsvaru, gaidāmo atdeves likmi vai izmaksu segumu saistībā ar projektu un ar to saistīto infrastruktūru par labu labuma guvējiem, vai kā citādi ietver papildu elementus, kas var būt valsts atbalsts, Čehijas iestādes apņemas pirms īstenošanas par tiem paziņot Eiropas Komisijai.

(195)

Čehijas iestādes paskaidroja, ka informācija par projektu tiks publicēta ministrijas tīmekļa vietnē https://www.mpo.cz/cz/energetika/.

(196)

Projekta kopējais finansējuma pieprasījums sākotnējā gadījumā ir aplēsts (..) miljardu EUR apmērā (reālā izteiksmē 2020. gada cenās) jeb (..) miljardu EUR apmērā nominālā izteiksmē, un to finansēs, izmantojot ČEZ sākotnējo pašu kapitālu 0,18 miljardu EUR apmērā 1. posmā un ar [9,8–10,8] miljardu EUR lielu valsts aizdevumu (AFP) 2. un 3. posmā.

(197)

ČEZ nodrošinās papildu iespējamo pašu kapitālu 1,77 miljardu EUR apmērā, lai finansētu jebkādu iespējamu izmaksu pārsniegumu, kam par iemeslu nav bijis leģitīms pamats. ČEZ un valsts vienosies par sīki izstrādātu pieeju attiecībā uz izmaksu pārsnieguma finansēšanu. ČEZ kopējās maksimālās pašu kapitāla saistības projektam izstrādes un būvniecības posmā būs 1,95 miljardi EUR.

(198)

Čehijas iestādes paskaidro, ka pārsnieguma maksimālā robeža ir pušu komerciālo sarunu rezultāts un projekta riska efektīvas un optimālas sadales rezultāts. Tās uzskata, ka projektu nevarētu īstenot, uzņemoties beztermiņa finanšu saistības.

(199)

Kā minēts 3.6.6. iedaļā, Čehijas iestādes prognozē, ka projekta būvniecības izmaksas būs (..) EUR/kW (tūlītējās izmaksas, tātad bez procentiem būvniecības periodā 2020. gada cenu līmenī) un pieņem, ka pamatdarbības izmaksas būs aptuveni [25–50] EUR/MWh (2020. gada cenu līmenī) – tās ietvers degvielas, ekspluatācijas un uzturēšanas, aprites cikla atjaunošanas izmaksas un dezekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Alternatīvā scenārijā (105) Čehijas iestādes lēš, ka projekta būvniecības izmaksas, kas nav saistītas ar leģitīma pamata izraisītu pārsniegumu, ir par 10 % augstākas.

(200)

Kā izklāstīts 154. apsvērumā, Čehijas iestādes paskaidroja, ka sliktākajā scenārijā, kad izmaksas tiek pārsniegtas līdzīgi kā Vogtle un Hinkley Point C gadījumā, projekta tūlītējās izmaksas varētu sasniegt [17–18] miljardus EUR (reālās 2023. gada cenās) jeb (..) miljardus EUR nominālā izteiksmē. Šādā gadījumā, ja izmaksu pārsnieguma pamatā ir tikai leģitīms pamats, AFP summa nominālā izteiksmē sasniegtu (..) miljardus EUR.

(201)

Izmaksu aplēses šajā posmā ir indikatīvas, un tās ir izstrādātas, pamatojoties uz precedentiem. Faktiskās izmaksas noteiks ISCP konkursa rezultāts un izvēlētā tehnoloģija.

(202)

Pasākumu nevar kumulēt ar citu atbalstu, kas saņemts, lai segtu tās pašas izmaksas, kas radušās saistībā ar šo projektu.

(203)

Čehijas iestādes apgalvoja, ka visa attiecīgā informācija par pasākumu tiks publicēta valsts tīmekļa vietnē (106), kā arī Komisijas Pārredzamības reģistrā.

(204)

Komisija lēmumu par procedūras sākšanu pieņēma 2022. gada 30. jūnijā. Komisija sākotnēji uzskatīja, ka pasākumi ir valsts atbalsts, un pauda šaubas par pasākumu saderību ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Konkrētāk, lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par atbalsta piemērotību, samērīgumu un iespējamiem konkurences un tirdzniecības izkropļojumiem.

(205)

Attiecībā uz lēmumā par procedūras sākšanu paustajām šaubām par piemērotību Komisija jautāja, vai sākotnēji kopā ar AFP ierosinātā fiksētās cenas pirkuma līguma un aizsardzības mehānisma tiesību aktu grozīšanas vai politikas maiņas gadījumā apvienošana ir piemērots instruments atbalsta sniegšanai, jo īpaši salīdzinājumā ar citiem instrumentiem, kas tika uzskatīti par piemērotiem attiecībā uz iepriekšējām investīcijām kodolenerģētikas nozarē. Komisija pauda šaubas par to, vai nebūtu bijis atbilstošāk labuma guvējam piemērot augstāka risku pakāpi. Konkrētāk, Komisija lēmumā par procedūras sākšanu norādīja, ka, nošķirot labuma guvēju no būtiskiem tirgus riskiem, iespējams, tiek mazināti daži stimuli uz konkurenci balstītai rīcībai, un uzskatīja, ka trīs pasākumi (t. i., tiesību aktu noteikumu maiņa, pirkuma līgums un AFP) kopā ievērojami samazina tirgus risku. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka nav skaidrs, vai Čehijas ierosinātais līdzsvars, izmantojot trīs pasākumus, ir pareizs un vai varētu būt nepieciešami alternatīvi instrumenti vai ierosināto instrumentu grozījumi, lai nodrošinātu lielāku pakļautību tirgus riskam (107).

(206)

Attiecībā uz projekta samērīgumu Komisija lēmumā par procedūras sākšanu pauda šaubas par to, vai pirkuma līguma termiņš (60 gadi) bija ierobežots līdz minimumam, kas nepieciešams, lai nodrošinātu projekta virzību. Konkrētāk, Komisija norādīja, ka šāds termiņš ievērojami pārsniedz finansiālās palīdzības atmaksas periodu (šajā gadījumā 30 gadi pēc komercekspluatācijas uzsākšanas datuma), kā arī atbalsta ilgumu, kas pieņemts iepriekšējās lietās (108). Komisija arī norādīja, ka, lai gan ilgtermiņa līgumi ir parasta prasība, lai varētu veikt lielas ilgtermiņa investīcijas, līguma termiņš ne vienmēr aptver visu projekta saimnieciskās darbības laiku.

(207)

Turklāt lēmumā par procedūras sākšanu Komisija arī pauda šaubas par to, vai pieņēmumi, kas izmantoti, lai aplēstu nepieciešamo atdevi, pareizi atspoguļo ieguldītāja pakļautību riskam. It īpaši Komisija pauda šaubas par kodolobjekta būvniecības un ekspluatācijas piemaksu, kas tika pievienota CAPM aplēsē, ņemot vērā to, ka trīs atbalsta pasākumu dēļ labuma guvējs ir pakļauts mazākam riskam, kā arī iespējas koriģēt EPL cenu. Pēc tam Komisija apšaubīja, vai prasītā PKA pareizi atspoguļo riskus, ko uzņemas labuma guvējs, un vai tā atbilst saprātīgai atdevei ieguldītājam šādā darbībā, jo pirkuma līgums pārnes gan cenas, gan tirgus riskus ĪNDS un līdz ar to valstij (109).

(208)

Turklāt lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par to, vai Čehijas ierosinātais pašu kapitāla peļņas sadales mehānisms pietiekami novērstu pārkompensāciju, it īpaši tāpēc, ka tas ietver 50:50 sadales attiecību starp valsti un EDU II (110).

(209)

Piedevām Komisija attiecībā uz ČEZ kā projekta virzītāju norādīja, ka atklāta atlases procedūra projekta virzītājam būtu varējusi samazināt projekta īstenošanai nepieciešamo atbalstu (111).

(210)

Attiecībā uz šaubām saistībā ar iespējamo negatīvo ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci Komisija apšaubīja ČEZ kā projekta labuma guvēja izvēli un to, ka ČEZ tika izvēlēta bez konkursa vai atlases procedūras un, iespējams, bez citu potenciālo operatoru faktiskas izvērtēšanas. Pēc tam Komisija uzdeva jautājumu par to, kāpēc ČEZ būtu visefektīvākais operators, kāpēc netika rīkots konkurss vai izmantots cits atlases mehānisms un kādi tehniskie vai ekonomiskie iemesli bija par pamatu ČEZ izvēlei. ČEZ izvēle rada bažas par iespējamu tirgus struktūras izkropļojumu, ņemot vērā ČEZ spēcīgo pozīciju Čehijas elektroenerģijas tirgū (112).

(211)

Turklāt Komisija norādīja, ka nevar pilnībā izslēgt ČEZ iespējas manipulēt ar cenām un aizturēt jaudu. Piemēram, periodos, kad tirgus cenas ir augstākas nekā fiksētā EPL cena, netika izslēgts, ka ČEZ Group varētu būt ekonomisks stimuls samazināt EDU II saražotās elektroenerģijas apjomu tā, ka citas ČEZ struktūras varētu pārdot vairāk enerģijas par augstākām tirgus cenām. Komisija uzskatīja, ka nevar izslēgt iespējamu tirgus manipulāciju, it īpaši ņemot vērā ČEZ pašreizējās spēcīgās pozīcijas tirgū attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas jaudu, kā arī faktisko ražošanas apjomu Čehijā. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija pauda bažas par to, ka ČEZ vai EDU II varētu būtu stimuls vai spēja manipulēt ar tirgu (113).

(212)

Visbeidzot, Komisija pauda šaubas par ĪNDS lomu tirgū. Konkrēti, Komisija norādīja, ka, tā kā ĪNDS var līdzsvarot savus zaudējumus ar valsts līdzekļiem, nebija skaidrs, vai ĪNDS būtu pietiekami stimuli darboties kā privātai struktūrai, kas orientēta uz maksimālas peļņas gūšanu, ja vien šo lomu patiešām neuzņemas atsevišķs uzņēmums, kura darbības pamatā ir maksimālas peļņas gūšanas stratēģija un kurš ir atlasīts atklātā konkursā, kura rezultātā nenotiek ĪNDS tirdzniecības darbību reintegrācija ar ČEZ. Piedevām Komisija uzskatīja, ka pastāv risks, ka atbalsts ĪNDS varētu tikt pārnests arī uz lieliem elektroenerģijas patērētājiem. Šo risku var vēl vairāk pastiprināt tas, ka ĪNDS kontrolēs valsts. Tā kā vēl nav pilnīgi skaidrs, kādā veidā vai kam ĪNDS pārdos elektroenerģiju, nevar izslēgt, ka ĪNDS varētu slēgt divpusējus līgumus ar rūpnieciskajiem patērētājiem ar izdevīgiem nosacījumiem (114). Visbeidzot, Komisija norādīja, ka, iespējams, varētu rasties tirgus izkropļojums, jo nav skaidrs, vai ĪNDS-EPL struktūra varētu kavēt tirgus signālu nonākšanu līdz elektrostacijas operatoram (115).

(213)

Čehija savu atbildi par lēmumu par procedūras sākšanu nosūtīja 2022. gada 30. augustā. Atbildot uz Komisijas lēmumā par procedūras sākšanu paustajām šaubām par pasākuma piemērotību, samērīgumu un ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci, Čehija iesniedza vairākas analīzes.

(214)

Jānorāda, ka Čehijas atbildē uz lēmumu par procedūras sākšanu ir apspriesti valsts atbalsta pasākumi, kas aprakstīti lēmumā par procedūras sākšanu. Pašreizējie atbalsta pasākumi, kas ietver izmaiņas salīdzinājumā ar sākotnēji plānotajiem pasākumiem, kuras tika ieviestas, lai kliedētu Komisijas lēmumā par procedūras sākšanu paustās šaubas, ir sīki izklāstīti šā lēmuma 3. iedaļā.

(215)

Tālāk sīkāk izklāstīti Čehijas izvirzītie argumenti.

(216)

Atbildot uz lēmumu par procedūras sākšanu, Čehija apgalvoja, ka pašreizējos nenoteiktajos un strauji mainīgajos tirgus apstākļos visi trīs projekta pasākumi ir vajadzīgi, lai novērstu tirgus nepilnības, kas saistītas ar kodolenerģijas attīstību (t. i., kapitāla prasības mērogs, ilglaicīga pakļautība tirgus cenu noteikšanas signāliem, kurus izkropļo intervences, un ilglaicīga pakļautība politiskiem lēmumiem), kā Komisija atzinusi lēmumā par procedūras sākšanu (116). Saskaņā ar Čehijas sniegto informāciju, lai novērstu iepriekš minētās tirgus nepilnības, ir nepieciešami atsevišķi, bet savstarpēji saistīti valsts īstenoti iejaukšanās pasākumi.

(217)

Pirmkārt, ja tirgus apstākļos nebūtu finansējuma no privātiem avotiem, ņemot vērā ievērojamo investīciju apjomu un citus riskus, kas saistīti ar kodolenerģētikas projektu attīstīšanu, AFP mazinātu kapitāla prasību riska lielo apmēru.

(218)

Otrkārt, ilglaicīga pakļautība tirgus cenu noteikšanas signālu riskam pakļauj projektu augstam ieņēmumu riskam saistībā ar ievērojamām pastāvīgajām izmaksām, kas noved pie ļoti augsta darbības kapitāla seguma, un privātajiem ieguldītājiem tas nešķiet īpaši pievilcīgi. Šo risku novērstu ar ilgtermiņa cenu aizsardzību, kas tiek piedāvāta saskaņā ar PL noteikumiem (117).

(219)

Treškārt, ilglaicīga pakļautība politiskiem lēmumiem, kas pastāv visos projekta posmos (proti, no attīstīšanas posma līdz dezekspluatācijai), tiktu risināta, izmantojot aizsardzības mehānismu tiesību aktu grozīšanas vai politikas maiņas gadījumā, piemērojot arī PL noteikto “leģitīma pamata” aizsardzību.

(220)

Lai pamatotu iepriekš minēto, Čehijas iestādes iesniedza to kodolenerģētikas projektu sarakstu, kuri tika pārtraukti vienas vai vairāku iepriekš minēto tirgus nepilnību dēļ kodolenerģijas ražošanas projektu attīstīšanā. (118)

(221)

Čehijas iestādes arī paskaidroja, ka papildus šīm galvenajām tirgus nepilnībām pašreizējie tirgus apstākļi ir ievērojami palielinājuši riskus jauniem kodolenerģētikas projektu virzītājiem. Tie ietver i) notiekošo tehnoloģiju pāreju, piemēram, uz atjaunīgajiem energoresursiem un ūdeņradi, kā rezultātā kodoltehnoloģijas var izstumt energoresursi ar minimālām ražošanas robežizmaksām, ii) makroekonomikas vidi, kurā cita starpā bija vērojams inflācijas spiediens, kā arī procentu likmju un ārvalstu valūtas maiņas kursu izmaiņas, iii) preču tirgus cenu svārstīgumu, kas izraisa elektroenerģijas cenu svārstīgumu, un pilnīgi neparedzamus notikumus, piemēram, Krievijas agresiju pret Ukrainu, kas izraisīja tirgus un piegādes ķēdes traucējumus.

(222)

Turklāt Čehijas iestādes iesniedza hipotētiskus scenārijus, saskaņā ar kuriem, ja kāds no trim projekta atbalsta pasākumiem tiktu atcelts, galvenie iepriekš aprakstītie riski paliktu nenovērsti, tādējādi apdraudot projekta dzīvotspēju un radot nepieņemamu risku projekta virzītājam, un galu galā projekta īstenošana būtu neveiksmīga.

(223)

Pirmajā hipotētiskajā scenārijā Čehijas iestādes paskaidroja, ka AFP nodrošina kapitālu, kas nepieciešams jaunā kodolbloka būvniecībai, un mazina tirgus nepilnību risku, ko rada kapitāla prasības ļoti ievērojamais mērogs un augstais būvniecības risks. Čehijas iestādes apgalvo, ka, ja AFP nebūtu, iepriekš minēto risku dēļ projekta virzītājs nevarētu iegūt kapitālu, izmantojot parāda instrumentu komerctirgu būvniecības posmam, un tā rezultātā projekts neizdotos. Turklāt Čehija apgalvo, ka, ja kapitālu vispār varētu piesaistīt parāda instrumentu komerctirgū, ļoti iespējams, ka piekļuve šim privātajam finansējumam prasītu ievērojami augstākas parāda apkalpošanas izmaksas salīdzinājumā ar valsts ierosināto pasākumu; un gala rezultātā valsts atbalsta līmenis būtu augstāks. Jo sevišķi, lai sasniegtu līdzvērtīgu pašu kapitāla atdeves līmeni, būtu vajadzīga augstāka PL norunas cena.

(224)

Otrajā hipotētiskajā scenārijā Čehijas iestādes norādīja, ka PL darbojas kā būtisks riska mazināšanas faktors attiecībā uz ļoti ievērojamo kapitāla prasības apjomu un ilglaicīgu pakļautību tirgus cenu svārstībām. Čehija uzskata, ka, ja PL tiktu atcelts, ieguldītāji nebūtu ieinteresēti paļauties uz tirgus ieņēmumiem visā projekta darbības laikā, un ieguldītājus vēl vairāk atturētu pilnīga pakļautība riskam, ka degvielas izmaksas / pamatdarbības izdevumi pārsniegs elektroenerģijas cenas, naudas plūsmas svārstīgums un papildu riska ierobežošanas izmaksas ekspluatācijas laikā.

(225)

Visbeidzot, trešajā hipotētiskajā scenārijā Čehijas iestādes paskaidroja, ka juridiskas, politiskas un regulatīvas izmaiņas ir ārpus kodolenerģētikas projektu attīstītāju kontroles un šādas izmaiņas rada būtisku risku jauniem kodolenerģētikas projektiem, ņemot vērā to ilglaicīgumu un atšķirīgos viedokļus par kodoltehnoloģiju nozīmi. Čehijas iestādes apgalvo, ka gadījumā, ja nebūtu aizsardzības mehānisma tiesību aktu grozīšanas vai politikas maiņas gadījumā, projekta virzītājs, visticamāk, izstātos no projekta, kā rezultātā aizkavētos nodošanas ekspluatācijā termiņi un/vai projekts netiktu īstenots vispār.

(226)

Oficiālās izmeklēšanas laikā Čehija nolēma grozīt pasākumu, lai palielinātu tirgus risku projektā, aizstājot PL fiksētas cenas atlīdzību ar atjauninātu atlīdzības formulu (119), kas atspoguļo tirgus apstākļus un reaģē uz tirgus signāliem. Detalizētu atlīdzības formulas aprakstu sk. 83.–106. apsvērumā.

(227)

Atbildot uz Komisijas šaubām par PL termiņu, kas paustas lēmumā par procedūras sākšanu, Čehijas iestādes, pirmkārt, apgalvoja, ka PL ir jābūt samērīgam ar pašreizējo riska [finansējuma] ieguldījumu vidi. Konkrētāk, Čehijas iestādes paskaidroja, ka ieguldītāju vide kodolenerģijas attīstības jomā ir būtiski mainījusies, jo pieaug riski, ko rada globālās piegādes ķēdes deficīts, inflācijas spiediens, svārstīgi ārvalstu valūtas tirgi un ģeopolitiskās vides pasliktināšanās Eiropā (piemēram, Krievijas agresija pret Ukrainu). Enerģijas tirgi ir jutīgi pret šādiem ģeopolitiskiem riskiem, kas pēdējā laikā izraisīja lielu enerģijas cenu svārstīgumu. Šīs izmaiņas jo īpaši ietekmē kodolenerģētikas jomas ieguldītājus, ņemot vērā projektu ilglaicīgumu un ievērojamo kapitālu, kas nepieciešams projektu darbības sākumā. Ņemot vērā iepriekš minēto, Čehija apgalvo, ka ierosinātais 60 gadu PL termiņš atbilst pašreizējai riska videi un jebkurš līguma termiņa samazinājums nozīmētu lielāku risku ieguldītājiem un attiecīgi augstāku PKA. Saskaņā ar Čehijas iestāžu sniegto informāciju tas nozīmētu augstāku PL norunas cenu, apdraudot projekta mērķi piegādāt elektroenerģiju par pieņemamu cenu.

(228)

Otrkārt, Čehijas iestādes paskaidroja, ka, jo ilgāks ir pirkuma līguma termiņš, jo zemāka ir PL norunas cena un mazāks risks, ka elektroenerģija varētu kļūt dārgāka. Čehija apgalvoja, ka PL, kura termiņš ir īsāks par 60 gadiem, palielinātu projekta riskus. Šādi riski ietvertu to, ka projekta virzītājam būtu nepieciešams noteikt ievērojami augstāku PL norunas cenu, lai izveidotu lielākas apgrozāmā kapitāla rezerves, kā arī lai īsākā laikposmā veiktu lielākas iemaksas dezekspluatācijas rezervē (120), lai pārvaldītu riskus nelabvēlīgos tirgus apstākļos (piemēram, tirgus cenu svārstīguma apstākļos) pēc pirkuma līguma termiņa beigām. Vienlaikus Čehijas iestādes uzsvēra, ka patērētājiem ir svarīgas stabilas un cenas ziņā pieejamas elektroenerģijas cenas, ko varētu panākt ar elektroenerģijas PL ar ilgu termiņu. Visbeidzot, Čehija apgalvoja, ka PL termiņš, kas pārsniedz 30 gadu AFP atmaksas periodu, būtu nepieciešams, lai nodrošinātu, ka projektu neapdraud paaugstināti riski un ka PL noteiktā norunas cena ilgtermiņā saglabājas saprātīga un stabila.

(229)

Treškārt, Čehijas iestādes apgalvoja, ka darbības atbalsta izlīdzināšana visā KES darbības laikā novērš neparedzētu ieņēmumu risku labuma guvējam. Konkrētāk, Čehija paskaidroja, ka pārkompensācijas novēršanas mehānisms kopā ar mehānismu, ar kuru regulāri koriģē PL norunas cenu, lai nodrošinātu samērīgu atlīdzību, nodrošina, ka neparedzētas papildu peļņas risks tiek samazināts līdz minimumam. Čehijas iestādes arī minēja, ka PL 60 gadu darbības termiņš turklāt ierobežotu jebkādu neparedzētu papildu peļņu, kas īsāka līguma termiņa gadījumā varētu rasties pēc pirkuma līguma termiņa beigām.

(230)

Ceturtkārt, Čehija paskaidroja, ka atbalsta izlīdzināšana visā KES darbības laikā samazina konkrēto ietekmi uz cenām un negodīgu ekonomisku pārvedumu starp paaudzēm risku. Konkrēti, Čehijas iestādes norādīja, ka PL ir svarīgs instruments patērētāju aizsardzībai pret tirgus svārstībām. Turklāt projekta PL termiņš, kas atbilst KES darbības laikam, nodrošinātu lielāku energoapgādes un cenu stabilitāti enerģijas patērētājiem atšķirībā no pirkuma līguma ar īsāku termiņu, kas projekta virzītāju un enerģijas patērētājus pakļautu cenu un energoapgādes nenoteiktībai. Gadījumos, kad PL termiņš ir īsāks par 60 gadiem, pastāvētu paaugstināts negodīgu ekonomisku pārvedumu starp paaudzēm risks, kas varētu izrietēt no cenu vai energoapgādes nenoteiktības. Turklāt Čehija minēja, ka darbības atbalsts visā KES darbības laikā ir ierasta prakse daudzos AER gadījumos. Šāda pieeja samazina investīciju risku, jo tā ieguldītājiem nodrošina garantētu atdeves līmeni.

(231)

Piektkārt, Čehijas iestādes arī apgalvoja, ka ilgs PL termiņš stiprinātu pārliecību, ka kodolelektrostacija turpinās darbu visā tās ekspluatācijas laikā, un veicinātu Čehijas enerģētisko drošību. Konkrēti, Čehijas iestādes paskaidroja, ka liels PL termiņš būtu kā tirgus signāls, kas liecinātu par valsts apņemšanos ilgtermiņā nodrošināt mazoglekļa enerģētisko drošību. Šī uzticība varētu samazināt projekta izmaksas.

(232)

Sestkārt, Čehija apgalvo, ka pasākumi (arī ierosinātais PL termiņš) ļauj projekta attīstītājam un darbuzņēmējam maksimāli dzīvotspējīgi sadalīt risku, ko šīs puses var uzņemties. Saskaņā ar ierosināto atbalsta pasākumu kopumu Čehijas iestādes minēja, ka projekta virzītājam ir jāuzņemas nozīmīgi riski (piemēram, kavēšanās, izmaksu pārsniegums, piegādes ķēdes problēmas, elektrostacijas darbība un dīkstāves, kā arī izmaiņas, uz kurām neattiecas leģitīms pamats). Tādējādi Čehija uzskata, ka ierosinātie pasākumi ir samērīgs atbalsts, kas noteikts minimālajā apmērā, kas nepārsniedz nepieciešamo.

(233)

Oficiālās izmeklēšanas laikā Čehija nolēma saīsināt PL termiņu no 60 līdz 40 gadiem (sk. 83.–85. apsvērumu).

(234)

Atbildot uz Komisijas bažām par pārkompensācijas risku, kas paustas lēmumā par procedūras sākšanu, Čehijas iestādes apgalvoja, ka ierosinātais pārkompensācijas novēršanas mehānisms ir pietiekams, lai novērstu pārkompensāciju. Ierosināto pārkompensācijas novēršanas mehānismu veido trīs galvenie instrumenti, kas nodrošina spēcīgu aizsardzību, proti, i) peļņas sadales mehānisms, kas, pēc Čehijas domām, pārsniedz līdzvērtīgus noteikumus iepriekš apstiprinātos kodolenerģētikas projektos un ir stingrāks par tiem, ii) ISCP konkursa process, kas veicinās PL cenas precizēšanu (121), un iii) nošķiršana no enerģijas tirgiem, izmantojot PL struktūru, kas neļauj EDU II saņemt pārkompensāciju būtisku ilgtermiņa enerģijas cenas izmaiņu rezultātā.

(235)

Attiecībā uz pirmo pasākumu Čehijas iestādes minēja, ka ierosinātais mehānisms mēra projekta darbības rezultātus visā tā darbības laikā un nodrošina, ka visi pārsniegumi ir ietverti tā darbības jomā. Proti, visiem ieņēmumiem, kas gūti, pārsniedzot sarunās apspriesto EDU II sākotnējā scenārija atdevi, piemēro 50 % sadales koeficientu. Čehijas iestādes arī uzsvēra, ka ierosinātais peļņas sadales mehānisms mudina EDU II gūt lielāku peļņu un piedāvā valstij iespēju gūt ieņēmumus no peļņas daļas, ja projektā gūts pārsniegums.

(236)

Turklāt Čehijas iestādes apgalvoja, ka ierosinātais peļņas sadales mehānisms ir balstīts uz Hinkley Point C mehānismu, ko apstiprinājusi Komisija. Tomēr tās apgalvo, ka projekta peļņas sadales mehānisms nodrošina lielāku peļņas sadali starp valsti un operatoru ar mazāku pašu kapitāla atdevi, nekā tas ir Hinkley Point C gadījumā. Konkrētāk, šī projekta peļņas sadales mehānismam ir ievērojami zemāks sadales slieksnis nekā Hinkley Point C (122). Turklāt Hinkley Point C peļņas sadales mehānisms tiek aktivizēts tikai tad, ja projekta IAL (WACC) pārsniedz 11,4 % (saskaņā ar pamatscenāriju WACC ir 9,02 %), savukārt šīs projekta gadījumā peļņas sadales mehānisms tiktu aktivizēts daudz zemākas projekta ekonomiskās atdeves līmenī (saskaņā ar pamatscenāriju WACC ir 3,7 %). Piedevām projekta peļņas sadales mehānismam ir augstāks sākotnējais sadales koeficients nekā Hinkley Point C (50 % salīdzinājumā ar 30 %).

2. attēls

EDU II peļņas sadales mehānisma salīdzinājums ar Hinkley Point C peļņas sadales mehānismu (..)

(237)

Attiecībā uz otro pasākumu Čehijas iestādes apgalvo, ka ISCP konkurss paredz uz konkurenci balstītu tirgus mehānismu pieņēmumu noteikšanas procesā. Šis mehānisms nodrošina to, ka konkursa procesa iznākuma rezultātā tiek samazināta jebkāda potenciāla papildu peļņa, kas ietverta ilgtermiņa pieņēmumos. Tāpat Čehija uzskata, ka ISCP konkursa process nodrošinātu, ka tiek ierobežota jebkāda pārkompensācija, kas izriet no nepamatotas neparedzēto izdevumu rezerves, kura saistīta ar pamatā esošajiem pieņēmumiem. Čehija arī apgalvo, ka šī projekta konkursa process atšķiras no atlases procedūras Hinkley Point C gadījumā, kur projekta virzītājam bija vairāk rīku pārkompensācijas veicināšanai (123).

(238)

Attiecībā uz trešo pasākumu Čehijas iestādes paskaidroja, ka ierosinātā PL struktūra samazina saikni starp projekta virzītāju un pakļautību tirgus cenām un tādējādi novērš iespēju, ka virzītājs saņem pārkompensāciju (strukturālu vai ar cenu saistītu) tirgus izmaiņu rezultātā. Teorētiski šāds risks varētu rasties pēc PL termiņa beigām, un Čehija uzskata, ka tas ir papildu iemesls par labu ilgākam EPL, proti, 60 gadu periodam, kas atbilst KES darbības laikam. Pamatojoties uz ierosināto PL struktūru, EDU II varētu saņemt pārkompensāciju tikai ražošanas jaudas pārsniegšanas gadījumos.

(239)

Turklāt Čehijas iestādes paskaidroja, ka projekta virzītāja spējai gūt nelielu papildu peļņu virs mērķa PKA ir vēlama stimulējoša ietekme un tā stimulēs EDU II rīkoties saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem. Čehija izstrādāja atbalstu projektam un risināja sarunas par to, lai, no vienas puses, maksimāli pieļaujamo risku novirzītu uz EDU II un, no otras puses, saglabātu stimulus, kas veicinātu EDU II un ČEZ pareizu ekonomisko rīcību. Ierosinātajā struktūrā iekļautie stimuli ļauj EDU II rezultatīvi pārvaldīt riskus, ieviest jauninājumus, nodrošināt efektivitāti un īstenot projektu saskaņā ar paredzētajiem nosacījumiem. Visbeidzot, Čehija apgalvo, ka papildu pārkompensācijas novēršanas mehānismi, kuru mērķis ir ierobežot iespējamo papildu peļņu, palielinātu EDU II neto riska pozīciju un tādējādi varētu nebūt saskaņoti ar pašreizējo minimālā atbalsta pozīciju. Konkrēti, Čehijas iestādes minēja, ka ierosinātais peļņas sadales mehānisms aizsargā pret pārkompensāciju, samazinot papildu peļņas gūšanas potenciālu, un tas ir atspoguļots pašreizējā PKA un PL norunas cenā, par ko vienojušies Čehija un projekta virzītājs. Jebkurš papildu pasākums, kura mērķis ir vēl vairāk samazināt papildu peļņas gūšanas potenciālu, var radīt lielāku risku projekta virzītājam un līdz ar to, iespējams, augstāku PKA un PL norunas cenu.

(240)

Oficiālās izmeklēšanas laikā Čehija pārskatīja PL formulu ČEZ atlīdzībai (sk. 83.–106. apsvērumu), lai atspoguļotu tirgus riskus, un atjaunināja peļņas sadales mehānismu (sk. 161.–169. apsvērumu) nolūkā novērst pārkompensāciju.

(241)

Čehijas iestādes paskaidroja, ka ierosinātais PKA diapazons ir novērtēts, ņemot vērā riskus, ar kuriem saskaras EDU II salīdzinājumā ar citiem lieliem enerģētikas infrastruktūras projektiem. Konkrētāk, projektu riski tika novērtēti sešās kategorijās: attīstīšana, būvniecība, ekspluatācija, ieņēmumi, finansējums un regulējums. Salīdzināmie projekti ir iedalīti trīs grupās: i) kodolenerģijas ražošanas projekti (EDU II, HPC un Paks II), ii) lieli komerciālās infrastruktūras projekti (tradicionālo elektrostaciju projekti un atkrastes vēja enerģijas projekti) un iii) Čehijas regulatīvā cenu kontrole. Čehijas veiktajā kvalitatīvajā riska novērtējumā konstatēts, ka kodolenerģijas ražošanas projekti tiek uzskatīti par “augsta” riska projektiem, savukārt pārējās kategorijas tiek uzskatītas par “vidēja” un “zema” riska kategorijām. Tālāk sniegtajā tabulā ir apkopota riska salīdzinošās vērtēšanas analīze par visiem riska faktoriem un salīdzināmajiem projektiem, kas aplūkoti sešās riska kategorijās.

4. tabula

Riska novērtējuma kopsavilkums par visiem riska faktoriem un salīdzināmajiem projektiem

(242)

Saskaņā ar Čehijas sniegto informāciju šo salīdzinājuma projektu tipiskā atdeve, šķiet, atbilst pamatā esošajiem riskiem. Kodolenerģijas ražošanas projektu atdeve svārstās no 9–12,5 % (Hinkley Point C: 11–11,5 % (pašu kapitāls) un 9,02 % (aktīvi), kā arī Paks II: 10,9–12,5 %). Tradicionālo elektrostaciju projektiem pašu kapitāla atdeve ir 10–11 %, savukārt atkrastes vēja enerģijas jomā šī atdeve ir robežās no 7 līdz 9 %. Visbeidzot, Čehijas regulētajā elektroenerģijas un gāzes sadalē atdeve ir robežās no 7,76 līdz 7,94 %.

(243)

Turklāt Čehijas iestādes paskaidroja, ka, lai aprēķinātu nepieciešamo PKA diapazonu EDU II, tika izmantota detalizēta analīze, pamatojoties uz tirgus mainīgajiem lielumiem. Šī analīze liecināja, ka PKA svārstās no (..) līdz (..) % – tas atbilst kvalitatīvajam salīdzinošajam riska novērtējumam un salīdzināto projektu atdevei. Konkrēti, lai aplēstu CAPM parametrus, tajā skaitā bezriska likmi, pašu kapitāla riska piemaksu un beta koeficientu vērtības, tika izmantoti Čehijas un Eiropas finanšu tirgu mainīgie lielumi. Turklāt, ņemot vērā kodolenerģētikas projektu paaugstināto risku, attiecībā uz tiem ir jāiekļauj piemaksa salīdzinājumā ar tradicionālo enerģiju vai regulētiem tīkliem. Čehija uzskata, ka tas ir tāpēc, ka kodolenerģētikas projektiem ir būtisks būvniecības un ekspluatācijas risks, un to rāda pieredze un praktiskās grūtības īstenot kodolenerģētikas projektus plānotajā termiņā un budžeta ietvaros. Čehija apgalvo, ka, ņemot vērā projekta nodrošināto aizsardzību, piemaksa 3–3,5 % apmērā ir piemērota un ir iekļauta CAPM augšupējā aprēķinā.

(244)

Turklāt Čehijas iestādes minēja, ka ierosinātie atbalsta mehānismi ir paredzēti, lai pēc iespējas lielāku risku pārnestu uz EDU II, vienlaikus nodrošinot pietiekamu risinājumu saistībā ar galvenajām tirgus nepilnībām.

(245)

Oficiālās izmeklēšanas laikā Čehija ierosināja atjauninātu PKA, kā aprakstīts 3. iedaļā (sk. 84.–99. apsvērumu).

(246)

Atbildē uz lēmumu par procedūras sākšanu Čehijas iestādes paskaidroja, ka ir apsvērti alternatīvi risinājumi projekta virzītāja lomai un ČEZ tika izraudzīts kā vēlamais risinājums (147. un 148. apsvērums). Pirms ČEZ izraudzīšanās par projekta virzītāju tika veikta detalizēta analīze par trim aplūkotajiem risinājumiem (proti, i) privāto ieguldītāju konsorcijs, ii) risinājums, saskaņā ar kuru projekta lielākā daļa pieder Čehijas valstij un tā ir kodolobjekta ekspluatants, un iii) risinājums, kurā projekta virzītājs ir ČEZ (sk. 51. apsvērumu). Čehija izvēlējās trešo risinājumu.

(247)

Čehijas iestādes arī paskaidroja, ka ČEZ kā projekta virzītājs ir vispiemērotākā izvēle, ņemot vērā tās spēju un stimulus īstenot projektu, kā arī enerģijas piegādes drošības apsvērumus, nacionālās drošības intereses un tehnoloģisko neitralitāti. Konkrētāk:

(248)

Turklāt Čehijas iestādes paskaidroja, ka ČEZ izvēle ļauj ievērojami uzlabot efektivitāti, novērš papildu izmaksas un neprasa atsevišķa objekta attīstīšanu. Tādējādi šī izvēle rada ievērojamas projekta īstenošanas priekšrocības laika ziņā, ko nevarētu nodrošināt ar alternatīvām struktūrām.

(249)

Čehijas iestādes arī aprakstīja visus sagatavošanas darbus, ko līdz šim ir veikusi ČEZ. ČEZ Group ir ierosinātā KES (EDU II) objekta īpašniece. Būvobjektam nepieciešamās zemes iegādes process sākās 2008. gada aprīlī un noslēdzās 2021. gadā (77. apsvērums). Turklāt ČEZ veica priekšizpēti ar mērķi samazināt Čehijas projekta izstrādes laiku un izmaksas.

(250)

Papildus tam 2021. gada sākumā ČEZ bija ieguvusi visas svarīgākās licences un atļaujas, kas vajadzīgas, lai virzītu projektu saskaņā ar projekta plānu (piemēram, kodoliekārtas izvietojuma licenci un IVN (78. un 79. apsvērums)). Lai saņemtu kodoliekārtas izvietojuma licenci, parasti ir vajadzīgi 6–7 gadi, bet IVN ir nepieciešami 3–5 gadi.

(251)

Turklāt Čehijas iestādes paskaidroja, ka ČEZ kā kodolelektrostacijas īpašniekam un operatoram ir padziļinātas zināšanas un izpratne par regulatīvajām prasībām, tajā skaitā licencēšanas prasībām, attiecībā uz jaunu KES un Čehijas tiesību aktiem (149. apsvērums). Turklāt ČEZ un EDU II ir vairāku starptautisku organizāciju, arī Pasaules Kodoloperatoru asociācijas (“WANO”) (124), Eiropas Saskaņoto prasību jaunām kodolelektrostacijām (“EUR”) (125), Elektroenerģijas pētniecības institūta (“EPRI”) (126), Pasaules Kodolenerģijas asociācijas (“WNA”) (127) un Kodolenerģijas ražošanas II un III alianses (“NUGENIA”) (128) locekles, un tādējādi tām ir piekļuve standartiem un procesiem, kurus atzīst un veicina regulatori visā pasaulē nepārtrauktu uzlabojumu veicināšanai.

(252)

Čehijas iestādes arī uzsvēra projekta lielo nozīmi Čehijas elektroapgādes drošībā nākotnē, it īpaši ņemot vērā ogļu elektrostaciju dezekspluatāciju. Konkrētāk, Čehijas iestādes paskaidroja, ka īsāks projekta attīstīšanas periods palīdzēs novērst prognozēto jaudas nepietiekamību (129). Cita projekta izstrāde citā vietā ievērojami ilgākā laikposmā nenodrošinātu sistēmas tūlītējās vajadzības piegādes drošības ziņā.

(253)

Turklāt Čehija argumentācijas labad paskaidroja, ka, ja kāds alternatīvs projekta virzītājs iegādātos potenciāli piemērotu vietu kodolelektrostacijai Čehijas teritorijā, tas būtiski aizkavētu projekta īstenošanu salīdzinājumā ar ČEZ. Konkrētāk, Čehijas iestādes lēš, ka šajā alternatīvajā scenārijā kavējumi būtu līdz pat 14 gadiem (salīdzinājumā ar projektu), nesniedzot garantijas, ka vietas raksturojuma sagatavošanas vai plānošanas posmi, kas ir sekmīgi veikti attiecībā uz EDU II, neradīs problēmas, tādējādi palielinot projekta attīstīšanas riskus un izmaksas. Jebkurā gadījumā Čehijas iestādes apgalvo, ka Eiropā nav pierādījumu par to, ka tehnoloģiski neitrāls, kodolenerģētikas jomā pieredzējis operators attīstītu KES ārpus savas valsts.

(254)

Ja projektu attīstītu cits projekta virzītājs, nevis ČEZ, Čehija lēš, ka rastos papildu izmaksas vismaz aptuveni [200–700] miljonu EUR apmērā un tās būtu jāfinansē. Šīs izmaksas galvenokārt veido KES objekta platību vērtība, priekšizpēte, licencēšana un attīstīšana, ko līdz šim veikusi ČEZ, kā arī sinerģijas veidošana ar esošo Dukovani KES.

(255)

Visbeidzot, Čehijas iestādes minēja, ka ČEZ kā projekta virzītāja izvēle atbilda iepriekšējiem Komisijas novērtētajiem gadījumiem kodolenerģijas jomā, kuros projektu virzītāju atlase šo projektu specifikas dēļ netika veikta atklātā konkursā (130).

(256)

Čehija 2023. gada 16. martā iesniegtā informācija norādīja uz ČEZ pieredzi kodolelektrostaciju būvniecībā un ekspluatācijā. Iepriekš ČEZ ir attīstījusi un uzbūvējusi divus kodolblokus ar uzstādīto jaudu 1 125 MW Temelinā (Čehijā), kas tika nodoti ekspluatācijā 2000. un 2002. gadā, kā arī pirmo kodolelektrostaciju Dukovani ar uzstādīto jaudu 2 040 MW. Šie kodolbloki tika nodoti ekspluatācijā laikposmā no 1985. līdz 1987. gadam, un Čehija uzsver, ka WANO šos blokus iekļāvusi 20 % labāko ekspluatācijā esošo elektrostaciju vidū.

(257)

Turklāt papildus piegādes drošības un nacionālās drošības apsvērumiem Čehija uzsver finansiālās drošības perspektīvu, jo ČEZ gūst labumu no spēcīga valdības kredītreitinga (131).

(258)

Visbeidzot, Čehija norādīja, ka konkurss tāda projekta virzītāja atlasei, kas potenciāli varētu nebūt ČEZ, radītu būtiskus trūkumus. Būtībā Čehija norāda, ka šajā gadījumā konkurence šajā projekta līmenī nesniegtu nekādus rezultātus visefektīvākā operatora izvēlē. Norādot uz iepriekš minētajiem iemesliem, Čehija uzskata, ka citu pušu intereses pieprasīšana vai konkursa organizēšana neradītu nekādas priekšrocības konkurences ziņā, un tāpēc nebūtu iespējams atsvērt šā procesa negatīvās sekas, sevišķi saistībā ar kavēšanos un papildu izmaksām, kas rastos, kā arī drošības problēmām, kas saistītas ar jebkuru citu potenciālo kandidātu. Čehija arī norāda, ka nevienā projekta plānošanas posmā neviena trešā persona nav izteikusi sūdzības vai iebildumus par ČEZ izraudzīšanos par projekta virzītāju, tajā skaitā nav saņemtas nekādas trešo personu atbildes uz lēmumu par procedūras sākšanu.

(259)

Atbildot uz Komisijas šaubām, kas paustas lēmumā par procedūras sākšanu saistībā ar ČEZ iespējamo jaudas aizturēšanu, Čehijas iestādes paskaidroja, ka ČEZ Group nebūs ne ekonomisku stimulu, ne spējas celt vairumtirdzniecības cenas, samazinot EDU II saražotās elektroenerģijas apjomu.

(260)

Pirmkārt, Čehijas iestādes apgalvo, ka projekta pārvaldības struktūra EDU II ir neatkarīga no ČEZ Group; tādējādi faktiski tiek ierobežota tās spēja nepamatoti iejaukties KES ikdienas darbībā.

(261)

Otrkārt, saskaņā ar Oxera (132) ziņojumu “EDU II nodošanai ekspluatācijā ir neliela, bet ievērojama ietekme uz Čehijas elektroenerģijas cenu”. Šajā ziņojumā iekļautās prognozes liecina, ka EDU II nodošana ekspluatācijā laikposmā no 2040. līdz 2050. gadam pazeminātu Čehijas elektroenerģijas cenas par aptuveni 2 EUR/MWh (170. apsvērums). Ņemot to vērā, Čehijas iestādes lēš, ka gadījumā, ja EDU II uz gadu pilnībā pārtrauktu darbību, EDU II zaudētu ieņēmumus aptuveni 450 miljonu EUR apmērā (133), savukārt ČEZ gūtu papildu ieņēmumus tikai aptuveni 17 miljonu EUR apmērā no nenodrošinātās ražošanas daļas pārdošanas nākamajā gadā (134), un tas radītu ievērojamus finansiālus zaudējumus ČEZ Group.

3. attēls

Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu atšķirība Čehijā starp faktiskajiem un hipotētiskajiem scenārijiem (2030.–2050. g.)

(262)

Treškārt, Čehijas iestādes paskaidroja, ka, lai gan EDU II teorētiski var būt iespējams neliels ražošanas apjoma samazinājums (135), šādas izmaiņas, visticamāk, neradītu nozīmīgas elektroenerģijas cenu izmaiņas, ņemot vērā to, cik savstarpēji saistīti ir enerģijas tirgi Eiropā. Konkrētāk, Čehija un tās tuvākie kaimiņi ar savstarpēji savienotiem elektroenerģijas tirgiem ir Austrija, Vācija, Polija un Slovākija. Čehija apgalvo, ka laikposmā no 2030. līdz 2050. gadam projektam nebūtu ietekmes uz cenu noteikšanu Čehijā vai tā ietekme būtu ļoti ierobežota. Tā lēš, ka elektroenerģijas tirgus cena savstarpēji savienotam reģionam ir noteikta, pamatojoties uz ārpus Čehijas saražotās elektroenerģijas cenām (līdz pat 98 % saražotās enerģijas stundām nodrošina ārzemju ražotāji). Čehijā saražoto enerģiju segtu dabasgāze un lignīts, un arvien vairāk tiktu izmantoti AER. Šīs Čehijā bāzētās tehnoloģijas noteiktu cenas tikai nelielam stundu skaitam.

(263)

Čehijas iestādes arī apgalvo, ka ČEZ tiktu negatīvi ietekmēta, ja ĪNDS dotu rīkojumu EDU II samazināt ražošanas apjomu – pat tādu pamatotu iemeslu dēļ kā sistēmas balansēšana –, jo šāda ražošanas apjoma samazināšana nozīmētu mazākas naudas plūsmas ČEZ. Jebkurā gadījumā Čehija apgalvo, ka KES, kad tās jau darbojas, ir zemas ekspluatācijas robežizmaksas un tās nav pietiekami aprīkotas, lai būtiski modulētu to ražošanas apjomus.

(264)

Ceturtkārt, Čehijas iestādes paskaidroja, ka gan EDU II, gan ČEZ Group ekonomiski racionāla rīcība vienmēr ir nodrošināt, ka KES darbojas ar maksimālo iespējamo jaudu, jo EDU II gūs ieņēmumus tikai no piegādātās elektroenerģijas (136). Čehijas iestādes atsaucās uz Oxera ziņojumu, kurā teikts: “[j]ebkurš EDU II ražošanas apjoma samazinājums nozīmēs zaudētas naudas plūsmas un iespējamas finanšu problēmas EDU II, ņemot vērā to, cik maza ir rentabilitātes rezerve, ja projekts darbojas ar pašlaik ierosināto EPL cenu, proti, 50 EUR/MWh” (137). Tās arī paskaidroja, ka EDU II darbības peļņas norma ir vidēji [40–50] %, kas samazinās līdz 6 %, tiklīdz ir iekļautas AFP izmaksas un atmaksa. Ja slodzes koeficients samazinātos no paredzētā [75 līdz 100] % līdz mazāk par [70–90] %, zustu parāda apkalpošanai pieejamie naudas līdzekļi un, iespējams, EDU II nevarētu apkalpot AFP. Samazinājums zem [40–60] % novestu pie tā, ka naudas plūsmas nebūtu pietiekamas, lai segtu pamatdarbības izmaksas.

(265)

Attiecībā uz Komisijas bažām par ČEZ iespējamām manipulācijām ar cenām, kas paustas lēmumā par procedūras sākšanu, Čehijas iestādes paskaidroja, ka ČEZ tirgus daļa Čehijā un kaimiņvalstu tirgos EDU II uzstādītās dispečējamās ražošanas jaudas dēļ palielināsies tikai nedaudz un ka tai būs ierobežota ietekme uz ČEZ tirgus varu. Čehijas iestādes arī paskaidroja, ka tirgus daļas pieaugumu, ko radīs projekta investīcijas kodolenerģijā, kompensēs tirgus daļas samazinājums, ko radīs mazāk investīciju ogļu elektrostacijās un plānotā esošo KES dezekspluatācija. Jebkurā gadījumā Čehija apgalvo, ka ĪNDS ir īpaši pielāgota, lai novērstu jebkādus iespējamus konkurences izkropļojumus.

(266)

Čehija arī apstrīd, ka konkrētais tirgus ietvertu tikai Čehiju. Tā kā pašlaik tiek īstenoti tirgus sasaistīšanas mehānismi un mērķis dekarbonizēt Eiropu, izmantojot AER integrāciju, Čehija uzskata, ka ir sagaidāms, ka dalībvalstīs palielināsies elektroenerģijas sistēmu savstarpējā savienotība (138). Būtu jāņem vērā arī tirdzniecības zonu turpmākās pārskatīšanas potenciāls un iespēja, ka tiks veikta pārrobežu tirdzniecības zonu apvienošana. Tāpēc Čehija secina, ka konkrētais tirgus ir plašāks nekā Čehija, kas ČEZ tirgus daļas ietekmē, kā aprakstīts tālāk.

(267)

Konkrētāk, Čehijas iestādes apgalvo, ka EDU II radītā jauda būtiski neietekmēs ČEZ Group ietekmi tirgū Čehijā (139). Proti, tās lēš, ka EDU II dispečējamā ražošanas jauda 2040. gadā sasniegs tikai 4 % no Čehijas tirgus un aptuveni 0,8 % no attiecīgā projekta ģeogrāfiskā tirgus (140). Saskaņā ar Čehijas sniegto informāciju ČEZ Group prognozētā tirgus daļa laikposmā no 2030. līdz 2050. gadam ievērojami samazināsies, un pēc EDU II nodošanas ekspluatācijā grupas tirgus daļa Čehijā un attiecīgajā ģeogrāfiskajā tirgū palielinātos attiecīgi tikai par 4,08 %/0,76 % 2040. gadā un par 6,97 %/0,76 % 2050. gadā. Nav paredzams, ka šāds grupas tirgus daļas pieaugums, kura pamatā būtu EDU II jauda, būtiski ietekmēs ČEZ Group tirgus varu Čehijā vai kaimiņvalstu tirgos.

5. tabula

ČEZ tirgus daļa uzstādītās dispečējamās ražošanas jaudas izteiksmē (2020.–2050. g.), faktiskais scenārijs

6. tabula

ČEZ nākotnes tirgus daļas aplēse ražošanas apjoma ziņā saskaņā ar Čehijas sniegto informāciju

(268)

Turklāt Čehijas iestādes apgalvoja, ka ČEZ Group galvenais stratēģiskais mērķis ir kodolelektrostaciju, kā arī lignīta ieguves karjeru un ogļu elektrostaciju efektīva pārvaldība. Tomēr ir plānots, ka ogļu elektrostacijas (kas 2019. gadā veidoja 45 % no uzstādītās jaudas (GW) un 39 % no kopējās saražotās elektroenerģijas (TWh)) tiks pakāpeniski slēgtas saskaņā ar ES dekarbonizācijas prasībām. ČEZ ir apņēmusies līdz 2050. gadam panākt oglekļneitralitāti un plāno līdz 2025. gadam gandrīz uz pusi samazināt ogļu elektrostaciju jaudu (līdz 3 GW), savukārt līdz 2030. gadam – līdz 2 GW. Čehijā pašlaik aptuveni puse elektroenerģijas tiek saražota ogļu elektrostacijās, un to saražoto apjomu daļēji aizstās kodolenerģija un, mazākā mērā, atjaunīgie energoresursi (141).

7. tabula

Atsevišķu degvielu īpatsvars bruto elektroenerģijas ražošanā Čehijā

(269)

Emisiju samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanas rezultātā Čehijā tiks dezekspluatēts ievērojams daudzums ogļu elektrostaciju, un, lai aizpildītu šo iztrūkumu, būs vajadzīgas jaunas investīcijas kodolenerģijā, AER un dabasgāzes ražošanas jaudās (142). Paredzams, ka elektroenerģijas ražošana no akmeņoglēm un lignīta pilnībā tiks izbeigta 2037. gadā, un attiecīgais jaudas samazinājums būs aptuveni 6,5 GW (143).

(270)

Čehijas iestādes paskaidroja, ka EDU II ir būtiska nozīme Čehijas valdības emisiju samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanā, vienlaikus veicinot nepieciešamo piegādes drošību Čehijā. Jaunie kodolbloki ir paredzēti, lai aizstātu daļu no pašreizējām ražošanas jaudām, kas balstītas uz lignītu un akmeņoglēm, kā arī kodolblokus, kas laikposmā no 2045. līdz 2047. gadam tiks dezekspluatēti Dukovani (144). Čehija arī apgalvo, ka projekts neaizstātu investīcijas sauszemes vēja enerģijas ražošanā. Laikposmā 2030. līdz 2050. gadam tiktu uzstādītas vienādas vēja enerģijas ražošanas jaudas gan saskaņā ar scenāriju, kas paredz projekta īstenošanu, gan arī scenāriju, kas to neparedz, tomēr, ja projekts tiktu īstenots, tas notiktu nedaudz vēlāk.

4. attēls

Neto ražošanas jauda atsauces scenārijā katram gadam un tehnoloģijai

(271)

Sestkārt, Čehija apgalvo, ka, ņemot vērā ČEZ pienākumu saskaņā ar PL pārdot visu EDU II saražoto enerģiju ĪNDS, kā arī Čehijas saistības attiecībā uz KES saražotās elektroenerģijas tirdzniecību tās ekspluatācijas perioda laikā (sk. 3.6.4. iedaļu), nav sagaidāms, ka ar šīm investīcijām saistītais ražošanas jaudas pieaugums izraisīs ČEZ klientiem pārdošanai pieejamās elektroenerģijas apjoma pieaugumu.

(272)

Visbeidzot, Čehija apgalvo, ka ČEZ nozīmīgums (145) saskaņā ar atlikušā piedāvājuma indeksu (“RSI”), kuru bieži izmanto, lai izvērtētu elektroenerģijas ražotāja spēju rīkoties neatkarīgi no tā konkurentiem, nākotnē ievērojami samazinātos:

5. attēls

ČEZ nozīmīgums, tā noteikšanai izmantojot RSI; saskaņā ar Čehijas datiem

(273)

Attiecībā uz ĪNDS lomu tirgū Čehijas iestādes apgalvoja, ka komerciālā vienošanās par ĪNDS ir apzināti atstāta atvērta un elastīga, lai tā tiktu pienācīgi izstrādāta un novērstu iespējamus tirgus izkropļojumus.

(274)

Čehija paskaidroja, ka ĪNDS būs pilnībā neatkarīga no EDU II un ČEZ Group un tai būs atsevišķa pārvaldības un vadības struktūra. Tā veiks darījumus ar EDU II (un attiecīgā gadījumā ar ČEZ), pamatojoties uz nesaistītu pušu darījuma principu. Čehijas iestādes minēja, ka šī pārvaldības struktūra nošķir tirdzniecības stratēģijas lēmumu pieņemšanu, kas ir ĪNDS kompetencē, un ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību elektroenerģijas tirgos, no vienas puses, no KES attīstīšanas un ekspluatācijas, kas ir EDU II kompetencē, no otras puses.

(275)

Čehijas iestādes arī norādīja uz atšķirību starp projektā ierosināto ĪNDS pieeju no pasākumiem citās kodolenerģētikas lietās attiecībā uz KES komerciālo struktūru un pirkšanas mehānismiem. Čehijas iestādes paskaidroja, ka ĪNDS pieejas novitāte salīdzinājumā ar citām izskatītajām lietām ir tādas atsevišķas struktūras izveide, kas ir neatkarīga no KES operatora. EDU II būs KES īpašnieks un operators, un tā ražos elektroenerģiju, esot tikai elektroenerģijas ražošanas licences turētāja. EDU II saražoto jaudu pilnībā nopirks ĪNDS, kurai būs elektroenerģijas tirdzniecības licence. ĪNDS pārdos EDU II saražoto elektroenerģiju vairumtirgū un būs arī balansatbildīgā puse (BAP) attiecībā pret OTE kā elektroenerģijas tirgotāju. Tā rezultātā EDU II netirgosies ar citiem tirgus dalībniekiem (kas nav ĪNDS) un nebūs atkarīga no tirgus apstākļiem. Čehijas iestādes uzsvēra, ka šīs struktūras mērķis ir ierobežot iespējamo tirgus izkropļojumu risku, ko rada tirgus dominance.

8. tabula

EDU II (nākamajā tabulā: “Dukovani II”), HPC un Paks II komerciālās struktūras salīdzinājums

(276)

Čehijas iestādes arī paskaidroja, ka ĪNDS ir paredzēts izveidot iekšēju tirdzniecības un uzņēmējdarbības funkciju nodaļu, bet, ja tas tiks uzskatīts par piemērotāku un rentablāku, ĪNDS var apsvērt iespēju nākotnē rīkot konkursa procedūru, lai tirdzniecības funkciju uzticētu ārpakalpojumu sniedzējam.

(277)

Turklāt Čehijas iestādes minēja, ka ĪNDS pieņems uz riska mazināšanu vērstu tirdzniecības stratēģiju un ka tās pieeja būs izvairīties no jebkādas negatīvas ietekmes uz tirgu. Proti, paredzams, ka paredzētais komerciālais modelis stimulēs ĪNDS gūt maksimālus ieņēmumus no elektroenerģijas pārdošanas Čehijas valstij un pēc tam līdz minimumam samazinās projektam piešķiramā atbalsta apjomu. Attiecībā uz savu tirdzniecības stratēģiju ĪNDS galvenokārt darbosies Čehijas vairumtirdzniecības elektroenerģijas tirgū, vienlaikus saprotot, ka reģionā pastāv augsts starpsavienojumu līmenis un nākamās dienas tirgus sasaiste ar kaimiņvalstīm. Tā kā paredzams, ka tirgi nākotnē augs un likviditātes līmenis palielināsies, jo īpaši ņemot vērā to, ka nākamās dienas tirgi 2021. gada jūnijā pabeidza sasaisti starp Vācijas–Polijas–Austrijas un Čehijas–Ungārijas–Slovākijas–Rumānijas reģioniem, tirdzniecības stratēģija tiks regulāri novērtēta, lai tā atbilstu jaunākajiem tirgus apstākļiem. Paredzams, ka galīgā tirdzniecības stratēģija, kuras pamatā būs pārredzama un uz riska mazināšanu vērsta pieeja, tiks pieņemta pēc 2030. gada.

(278)

Oficiālās izmeklēšanas laikā Čehija nolēma piedāvāt kodolenerģijas tirdzniecības saistības (kā aprakstīts 112.–119. apsvērumā).

(279)

Apspriešanas par lēmumu par procedūras sākšanu laikā, kas ilga līdz 5. septembrim, Komisija saņēma informāciju no 18 respondentiem. Jāatzīmē, ka lielākajā daļā trešo personu apsvērumu (proti, 12 no 18) tika pausts atbalsts projektam. Tālāk sniegts to piezīmju apraksts, kas attiecas uz valsts atbalsta novērtējumu.

(280)

Piezīmes tika saņemtas no dalībvalstīm, uzņēmumiem, apvienībām un nevalstiskajām organizācijām (“NVO”). No trešām personām saņemtās piezīmes ir izvērtētas attiecīgajās novērtējuma daļās, konkrēti neminot attiecīgo piezīmi.

(281)

Trešo personu apsvērumi tiks aprakstīti, sagrupējot tos pa tematiem.

(282)

Piezīmes par atbalsta esību netika saņemtas.

(283)

Divas trešās personas atkārtoti pauž atbalstu Komisijas bažām, kas paustas lēmumā par procedūras sākšanu saistībā ar pasākuma piemērotību.

(284)

Turklāt viens respondents apgalvoja, ka pašreizējās norises Eiropas elektroenerģijas tirgū un to ietekmi nākotnē aplēst pagaidām nav iespējams. Līdz ar to būtu ļoti sarežģīti veikt konkrētu pasākuma piemērotības novērtējumu.

(285)

Tajā pašā laikā daudzi respondenti apgalvoja, ka nepiekrīt Komisijas bažām par pasākuma piemērotību. Tie uzskatīja, ka ierosinātais pasākums ir piemērots, jo to veido piemērotu instrumentu kombinācija projekta paredzēto mērķu sasniegšanai, vienlaikus pārliecinoties, ka nepastāv mazāk kropļojoša politika vai instrumenti, ar kuriem varētu sasniegt tādus pašus rezultātus. Turklāt dažas trešās personas apgalvoja, ka pasākuma elementi (proti, pirkuma līgums, aizdevums un aizsardzības mehānisms tiesību aktu grozīšanas gadījumā) ir nesaraujami saistīti un nepieciešami, lai novērstu projekta attiecīgās tirgus nepilnības.

(286)

Turklāt daži respondenti norādīja, ka Komisijas galīgajā lēmumā Hinkley Point C lietā tika apstiprināta līdzīga pasākumu kombinācija (t. i., cenu starpības līgums, valsts garantija un aizsardzības mehānisms pret potenciāli nelabvēlīgiem politiskiem lēmumiem) un arī projekta virzītāja risks bija līdzīgs.

(287)

Divi respondenti atkārtoti pauž atbalstu Komisijas bažām, kas paustas lēmumā par procedūras sākšanu attiecībā uz pasākuma samērīgumu.

(288)

Turklāt viens respondents apgalvoja, ka pašreizējās norises Eiropas elektroenerģijas cenu tirgū un to ietekmi nākotnē aplēst pagaidām nav iespējams. Līdz ar to būtu ļoti sarežģīti veikt konkrētu pasākuma samērīguma novērtējumu.

(289)

Savukārt daudzas trešās personas atbildēja, ka nepiekrīt Komisijas bažām par pasākuma samērīgumu. Tās uzskata, ka ierosinātais pasākums ir samērīgs.

(290)

Vairāki respondenti apgalvoja, ka pieņēmumi, kas izmantoti, lai aplēstu projekta PKA, pareizi atspoguļo ČEZ risku, kā arī risku, ko uzņemas labuma guvējs.

(291)

Turklāt Komisija saņēma dažas piezīmes par to, ka ierosinātā periodiskā PL norunas cenas pārskatīšana, pamatojoties uz tirgus novērtējumiem, darbojas kā pietiekams automātiskais stabilizators pārkompensācijas novēršanai, un tai būtu jānodrošina pietiekami finansiāli stimuli gan EDU II, gan ĪNDS maksimāli palielināt ražošanas apjomus un noslēgt rentablus enerģijas tirdzniecības darījumus.

(292)

Viena trešā persona norādīja, ka ierosinātais PL ilgums (proti, 60 gadi, kas aptver elektrostacijas ekspluatācijas periodu (saskaņā ar MOL: 30 gadi, kurus var vairākkārt pagarināt par 10 gadiem), atkārtoti novērtējot Čehijas Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas regulētās norunas cenas samērīgumu), ir noteikts, lai atspoguļotu konkrētos tehniskos, regulatīvos un finansēšanas nosacījumus.

(293)

Viens respondents norādīja, ka energoapgādi varētu garantēt arī lētākas tehnoloģijas, un apgalvoja, ka subsīdijas kodolenerģētikas nozarē palēninātu progresu attiecībā uz citām lētākām, ātrāk īstenojamām un klimatam draudzīgākām tehnoloģijām. Tālāk tas apgalvoja, ka elektroenerģijas ražošanu KES nevajadzētu subsidēt, jo šī tehnoloģija ir labi izstrādāta un nav rentabla.

(294)

Komisija saņēma vienu piezīmi, kurā bija norādīts, ka, ņemot vērā nesenās norises tirgos, valsts iejaukšanās saistībā ar elektroenerģijas ražošanu kodolelektrostacijās nav pamatota. Konkrētāk, šis respondents apgalvoja, ka augstās elektroenerģijas cenas, ko izraisīja nesenie tirgus satricinājumi, nākamajās desmitgadēs saglabāsies augstā līmenī, un līdz ar to atbalsta summa pasākumam nepalīdzēs sasniegt vienu no tā mērķiem, proti, nodrošināt zemākas elektroenerģijas cenas tirgū.

(295)

Vienā no iesniegtajām atsauksmēm bija minēta iespēja Čehijai līdz 2030. gadam ieguldīt AER izstrādē un ražot 5,3 TWh no jaunām vējturbīnām un 4,9 TWh no jaunām fotoelementu iekārtām, nevis atbalstīt Dukovani KES attīstīšanu. Turklāt konkrētais respondents apgalvoja, ka valsts atbalsts vēja un saules enerģijas attīstībai būtu daudz mazāks salīdzinājumā ar kodolenerģiju.

(296)

Pretēji šīm piezīmēm vairākas trešās personas apgalvoja, ka valsts iejaukšanās ir nepieciešama pasākuma mērķu sasniegšanai.

(297)

Daži respondenti norādīja, ka bez valsts iesaistīšanās pašreizējā Eiropas elektroenerģijas tirgū nebūtu iespējams īstenot jaunu kodolelektrostacijas projektu. Tie arī apgalvoja, ka esošās tirgus nepilnības (risks saistībā ar kapitāla prasību lielo apmēru, ilgtermiņa tirgus cenu svārstīgums un juridiskie, politiskie un regulatīvie riski), kā arī lielā nenoteiktības pakāpe, kas saistīta ar kodolenerģētikas projektiem, attur privātos ieguldītājus, un ir nepieciešama valsts iejaukšanās, lai nodrošinātu investīcijas mazoglekļa kodolelektrostacijās.

(298)

Turklāt dažas trešās personas norādīja, ka nesenā nestabilitāte enerģijas tirgos liecina, ka ir nepieciešamas valsts atbalsta shēmas, lai kompensētu tirgus izkropļojumus. Piedevām šie respondenti minēja, ka tirgus apstākļi nestimulē liela mēroga enerģētikas infrastruktūras projektu attīstīšanu.

(299)

Viens respondents apgalvoja, ka jauni kodolenerģētikas projekti ir jāanalizē no jaunās piegādes drošības perspektīvas un jānosaka par prioritāriem, ņemot vērā potenciālu samazināt atkarību no importa no Krievijas. Tas arī norādīja, ka kodolenerģijas nesenā iekļaušana ES ilgtspējīga finansējuma taksonomijā ir būtisks solis ceļā uz kodolenerģijas turpmāku attīstību.

(300)

Dažas trešās personas savos apsvērumos skaidri norāda, ka tās nepiekrīt Komisijas bažām par ČEZ izraudzīšanos bez konkursa vai apspriešanās. Gan valsts, gan enerģētiskās drošības apsvērumu dēļ, kā arī citu iemeslu dēļ (piemēram, pašreizējā operatora pieredze, zinātība un efektivitāte) minētās puses uzskata, ka ir pilnībā pamatoti uzticēt valstij piederošam enerģētikas uzņēmumam tādu sarežģītu uzdevumu kā jaunas kodolelektrostacijas būvniecība un ekspluatācija, norādot, ka tas atspoguļo plašāku starptautisko praksi.

(301)

Neviens konkurents vai kāda cita trešā persona nav paudusi bažas par ČEZ kā projekta virzītāja izvēli.

(302)

Viens respondents savā viedoklī atkārtoti pauž savu atbalstu Komisijas bažām, kas paustas lēmumā par procedūras sākšanu saistībā ar iespējamiem konkurences izkropļojumiem tirgū. Turklāt tas uzskata, ka elektroenerģijas ražošana, izmantojot kodoltehnoloģiju, ir pārmērīgi subsidēta un līdz ar to nav konkurētspējīga, un apgalvo, ka jebkāda subsidēšana radītu nozīmīgus konkurences izkropļojumus tirgū.

(303)

No otras puses, vairākas trešās personas norādīja, ka pastāv ierobežots risks, ka pasākums izkropļos vai draud izkropļot konkurenci tirgū.

(304)

Daži respondenti apgalvoja, ka ĪNDS arhitektūrai var būt ierobežota ietekme uz tirgu, jo ČEZ un EDU II ir divas atsevišķas ekonomiskas vienības, kas būs pilnīgi neatkarīgas viena no otras. Ņemot to vērā, šie respondenti apgalvo, ka tirgus manipulāciju iespējas būtu ierobežotas.

(305)

Viens respondents norādīja, ka ČEZ pieder liels ogļu energobloku kopums, ko plānots dezekspluatēt 2030. gados, kā arī paredzams, ka laikposmā no 2045. līdz 2047. gadam tiks slēgti četri kodolbloki Dukovani. Pamatojoties uz to, tas apgalvoja, ka ČEZ elektroenerģijas ražošanas tirgus daļa būtiski nepalielināsies.

(306)

Turklāt viena trešā persona norādīja, ka manipulāciju risks gadījumos, kad tirgus cenas ir augstākas par PL paredzēto iepirkuma cenu un ČEZ Group varētu būt ekonomisks stimuls samazināt EDU II ražošanas jaudu, lai citas elektrostacijas pārdotu vairāk enerģijas par augstākām tirgus cenām, šķiet mazs. Tas ir tāpēc, ka EDU II darbosies ar augstu noslodzes koeficientu (90 %) un EDU II ir ekonomiski motivēta piegādāt tirgum visu pieejamo apjomu, lai nodrošinātu, ka tā saņem savu atlīdzību un var apkalpot savu parādu. Turklāt ČEZ Group un EDU II ir nodalītas. Papildus tam REMIT regula aizliedz tirgus manipulācijas.

(307)

Turklāt viena trešā persona apgalvoja, ka Dukovani KES mērķis ir radīt jaunu jaudu un novērst elektroenerģijas ražošanas deficītu, kas sagaidāms laikposmā no 2030. līdz 2040. gadam, un tas pozitīvi ietekmēs piegādes drošību un enerģijas avotu diversifikāciju kaimiņvalstīs. Tādējādi tā apgalvo, ka šī pasākuma pozitīvā ietekme atsver pasākuma negatīvo ietekmi, ja tāda ir.

(308)

Visbeidzot, viena trešā persona norādīja, ka iespējamā ietekme uz konkurenci būtu jānovērtē, vienlaikus paturot prātā patiesi vienlīdzīgu konkurences apstākļu trūkumu enerģētikas nozarē, jo jaunas ražošanas jaudas gandrīz nekad netiek attīstītas, pamatojoties tikai uz tirgus principiem. Šī persona minēja, ka, piemēram, atjaunīgie energoresursi gūst labumu ne tikai no tiešā atbalsta shēmām, bet arī no virknes pasākumu, kas ieviesti ar ES zaļo kursu un REPower ES paketēm.

(309)

Viena trešā persona apgalvoja, ka kodolenerģijas izmantošana elektroenerģijas ražošanai ir pretrunā principam “piesārņotājs maksā” un piesardzības principam, kas noteikts LESD 191. pantā.

(310)

Turklāt divas trešās personas norādīja, ka projektā nav nodrošināts princips “piesārņotājs maksā”, jo pasākumā nav ņemta vērā nostrādātās kodoldegvielas apsaimniekošanu, un tas raisa šaubas par to, vai kodolelektrostacijas paredzamā lietderīgās ekspluatācijas laika beigās būs pieejami resursi, kas atbilst aplēstajām radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas un dezekspluatācijas izmaksām. Šie respondenti arī uzskatīja, ka, ja netiks būtiski mainīta pašlaik piemērotā Valsts Atomenerģijas fondā iemaksāto nodevu sistēma, šie līdzekļi nebūs pieejami, tādējādi netiks ievērots princips “piesārņotājs maksā”.

(311)

Komisija saņēma piezīmes no cita respondenta, kurš norādīja, ka Čehijas amatpersonu publiskie paziņojumi liecina, ka tās centīsies grozīt vai atlikt taksonomijas nosacījumus attiecībā uz augstas radioaktivitātes atkritumu dziļās glabātavas darbības uzsākšanu līdz 2050. gadam.

(312)

Savukārt daži citi respondenti apgalvoja, ka pasākums nav pretrunā ES tiesību aktiem.

(313)

Divi respondenti norādīja, ka kodolenerģija nevar sniegt nekādas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem no piegādes drošības viedokļa, norādot, ka urāna un torija pieejamība ir ierobežota un ka ES ir ļoti liela atkarība no importa.

(314)

Turpretī cita trešā persona apgalvoja, ka kodolenerģija ir maz atkarīga no importa, norādot, ka izejvielas veido ne vairāk kā 10 % no ražošanas izmaksām, un turklāt norādīja, ka starptautiskais urāna tirgus ir labi regulēts un stabils.

(315)

Turklāt Komisijai tika iesniegti daudzi argumenti pasākuma atbalstam, ņemot vērā bažas par piegādes drošību, dekarbonizāciju, enerģijas pieejamību cenas ziņā un tirgus norisēm, kas saistītas ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Konkrētāk, respondenti norādīja, ka kodolreaktori ir tehnoloģija, kas vislabāk spēj garantēt virzību uz oglekļneitralitāti, vienlaikus saglabājot ES piegādes drošību. Tās arī norādīja, ka kodolenerģija turklāt ir stabils un kontrolējams elektroenerģijas ražošanas līdzeklis, kas ļauj droši pārvaldīt elektrotīklu un veicina augstu piegādes drošību.

(316)

Vairākos apsvērumos tika minēta kodolenerģētikas projektu attīstīšana visā ES, lai sasniegtu ES mērķus saistībā ar klimata pārmaiņām, kā arī lai nodrošinātu piegādes drošību ar stabilu, uzticamu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu mazoglekļa enerģiju.

(317)

Daudzās piezīmēs bija minēts ģeopolitiskais konteksts (tajā skaitā naftas un gāzes piegādes traucējumi un cenu svārstīgums) un piegādes drošības nozīme, lai vēl vairāk samazinātu ES enerģētisko atkarību no Krievijas. Turklāt viena trešā persona norādīja, ka Krievijas agresija pret Ukrainu uzsver nepieciešamību pēc kodolenerģijas, lai iegūtu neatkarību no degvielas piegādēm no Krievijas.

(318)

Komisijai tika iesniegti argumenti par drošuma un drošības apsvērumiem. Daži respondenti pauda bažas par augsta radioaktivitātes līmeņa atkritumu drošu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu kopumā. Turklāt tie atsaucās uz kodolelektrostaciju potenciālo bīstamību bruņotu konfliktu laikā, kā arī uz riskiem, ko rada lielas kodolavārijas. Dažos apsvērumos apgalvots, ka pašreizējā situācija Ukrainā liecina par papildu riskiem, ko kodolelektrostacijas rada attiecībā uz drošumu un drošību.

(319)

Piedevām daži respondenti norādīja, ka, ņemot vērā lielo dzesēšanas ūdens patēriņu, kodolelektrostacijas ir ļoti jutīgas pret temperatūras paaugstināšanos. Tie arī apgalvoja, ka Jihlavas upē ir pārāk maz ūdens, lai Dukovani kodolelektrostacijas papildu jaunos blokus varētu droši apgādāt ar dzesēšanas ūdeni, un norādīja, ka tas tika atzīts jau Čehoslovākijas kodolprogrammas plānošanas laikā, kā rezultātā tika ierobežota šajā vietā izvietoto bloku jauda. Ņemot vērā klimata pārmaiņas, dažas trešās personas prognozē, ka jauno kodolelektrostaciju darbība nebūs tik stabila, kā paredzēts, un ka to izmantošana nesasniegs plānoto līmeni.

(320)

Dažās iesniegtajās piezīmēs paustas bažas par jaunās kodolelektrostacijas ūdensapgādi un jo īpaši par tās ietekmi uz Jihlavas upi, kā arī norādīts, ka pašlaik nav izstrādāts ūdens izmantošanas un aizsardzības pārvaldības plāns.

(321)

Divas trešās personas pauž bažas par to, ka projekts netiks pabeigts saskaņā ar grafiku, jo trīs potenciālie tehnoloģiju nodrošinātāji, iespējams, nav tehniski gatavi darboties Eiropā, un tas var izraisīt kavēšanos. Respondenti uzskata, ka tas varētu radīt ekonomiskas sekas un ietekmēt vides un klimata aizsardzību. Respondenti arī izvirza jautājumu par izmaksu pieaugumu, kas ir raksturīgs jaunbūvējamiem kodolenerģētikas projektiem.

(322)

Viens respondents kritizēja pārredzamības trūkumu jaunā reaktora projekta sagatavošanā, atsaucoties uz Transparency International Čehijas filiāli, kas apšaubīja projekta pārredzamību (146). Konkrētāk, šī trešā persona norāda, ka Čehijas Tirdzniecības un rūpniecības ministrija atteicās tai atklāt noteiktus dokumentus par projekta ieguldītāju modeļu analīzi un projekta sagatavošanas un īstenošanas procedūrām pēc tam, kad šī persona bija iesniegusi pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem.

(323)

Viens respondents apgalvo, ka kodolelektrostacijas operatora ierobežotā atbildība nav pietiekama, lai segtu iespējamos kodolavārijas radītos zaudējumus, norādot uz Čehijas Republikas atteikumu pievienoties 1997. gada Vīnes Konvencijas par civiltiesisko atbildību par kodolkaitējumiem Papildu protokolam, kas paredz minimālo atbildības līmeni par kaitējumu 300 miljonu SDR apmērā (speciālās aizņēmuma tiesības). Turklāt respondents apgalvo, ka papildu valsts atbalsts būs vajadzīgs, lai segtu izmaksas saistībā ar elektrostacijas būvniecību, elektroenerģijas pārvadi un īpašu policijas nodrošinātu aizsardzību.

(324)

Vairākās iesniegtajās piezīmēs norādīts, ka projekts palīdzētu sasniegt Eiropas mēroga mērķus – sasniegt enerģētikas mērķrādītājus un veicināt zaļā kursa īstenošanu.

(325)

Vairākas trešās personas arī vērsa uzmanību uz kodolenerģijas radītajiem sociālajiem un ekonomiskajiem ieguvumiem, jo īpaši norādot uz radītajām darbvietām un kodolenerģijas lielo ieguldījumu ES dalībvalstu ekonomikā. Konkrētāk, saskaņā ar Deloitte 2019. gadā veikto analīzi ES līmenī kodolenerģētikas nozare nodrošina vairāk nekā 1,1 miljonu tiešo un netiešo darbvietu, un tās ieguldījums ES IKP ir vairāk nekā pustriljons EUR (147).

(326)

ČEZ savas piezīmes iesniedza 2022. gada 5. septembrī. Savās iesniegtajās piezīmēs ČEZ sniedz pierādījumus un analīzi, lai pamatotu savu argumentu, ka dažas Komisijas lēmumā par procedūras sākšanu paustās šaubas nav pamatotas.

(327)

Tālāk sīkāk izklāstīti ČEZ galvenie argumenti.

(328)

Savās iesniegtajās piezīmēs ČEZ apgalvoja, ka ierosinātie pasākumi sniedz pienācīgu un mērķorientētu atbalstu, lai novērstu galvenās tirgus nepilnības, ko atzinusi Komisija (proti, kapitāla prasības mērogs, ilglaicīga pakļautība tirgus cenu noteikšanas signāliem un ilglaicīga pakļautība politiskiem lēmumiem), un ka visi trīs pasākumi būtu jāuzskata par vienu savstarpēji saistītu atbalsta pasākumu kopumu. Konkrētāk, ČEZ apgalvo, ka ierosinātais valsts atbalsta pasākumu kopums (proti, PL, AFP un aizsardzības mehānisms tiesību aktu grozīšanas vai politikas maiņas gadījumā) ir pilnībā piemērots, jo gadījumā, ja viens no pasākumiem tiktu atcelts, pamatā esošie riski netiktu mazināti. Šādā scenārijā tiktu apdraudēta projekta dzīvotspēja.

(329)

ČEZ arī minēja, ka Komisija iepriekš ir apstiprinājusi līdzīgus atbalsta pasākumu kopumus (piemēram, Hinkley Point C).

(330)

Visbeidzot, ČEZ paskaidroja, ka ierosinātie pasākumi ir piemēroti, lai mazinātu projekta iespējamas neveiksmes risku un ar to saistītās publiskās izmaksas.

(331)

Atbildot uz Komisijas šaubām par pārkompensācijas risku, ČEZ apgalvoja, ka ierosinātie pasākumi ietver atbilstošu pārkompensācijas kontroles mehānismu, kas ļauj īstenot uz tirgu balstītu PKA, kas ir samērīga ar projekta risku. Saskaņā ar ČEZ sniegto informāciju ierosināto mehānismu nolūks nav pilnībā novērst pārkompensāciju, jo ČEZ joprojām uzņemtos būtiskus ar projektu saistītus riskus.

(332)

ČEZ uzskata, ka papildu pasākumi, kuru mērķis ir novērst jebkādu tādas papildu peļņas gūšanas potenciālu, kuras apmērs pārsniedz peļņas sadales mehānismu, ietekmēs papildu peļņas gūšanas iespēju un zaudējumu riska līdzsvaru. Iespējamās papildu riska piemaksas radītu augšupvērstu ietekmi uz PKA, palielinot PL cenu un līdz ar to valsts atbalsta izmaksas.

(333)

Turklāt ČEZ apgalvoja, ka pārkompensācija tiktu pārvaldīta, izmantojot peļņas sadales mehānismu EDU II darbības posmā. Ierosinātais peļņas sadales mehānisms ir balstīts uz iepriekš apstiprināto Hinkley Point C mehānismu un ir stingrāks par to, jo ir paredzēta lielāka peļņas sadale ar zemāku pašu kapitāla atdevi. Peļņas sadales mehānisms ir paredzēts, lai, sekojot EDU II projekta faktiskajiem rezultātiem un pašu kapitāla IAL, atspoguļotu gūtos pašu kapitāla pārsniegumus. Šis mehānisms mēra projekta rezultātus visā tā darbības laikā un nodrošina, ka tiek ņemti vērā visi pārsniegumi.

(334)

ČEZ sniedza EDU II salīdzinošo risku un samērīgas atdeves analīzi salīdzinājumā ar citiem enerģētikas infrastruktūras projektiem (proti, Hinkley Point C, Paks II, konvencionālo neatkarīgo elektrostaciju projektiem un atkrastes vēja enerģijas projektiem). Analīze liecināja, ka atbilstošais PKA diapazons EDU II būtu (..) %. Tajā bija arī norādīts, ka precīza PKA noteikšana būtu atkarīga no projekta parametru turpmākas precizēšanas, riska sadalījuma un valsts līdzdalības galveno iezīmju precizēšanas.

(335)

Konkrētāk, PKA kas ir tuvāk iepriekš minētā diapazona augšējai robežai, atbilstu scenārijam, kurā EDU II riska sadalījumā ir paredzēts nesamērīgi augsts risks un pastāv augsts projekta pārtraukšanas risks. Savukārt PKA aplēse, kas ir tuvāk iepriekš minētā diapazona apakšējai robežai, atspoguļotu scenāriju, kurā pastāv proporcionāls riska sadalījums, ko pastiprina EDU II aizsardzība negatīvos scenārijos un ierobežots projekta pārtraukšanas risks.

(336)

Atbildot uz lēmumu par procedūras sākšanu, ČEZ paskaidroja, ka tai ir ilgstoša pieredze, spējas un zināšanas Čehijas Republikā attiecībā uz KES projektēšanu, attīstīšanu, būvniecību un ekspluatāciju. Konkrētāk, ČEZ Group ir attīstījusi un uzbūvējusi divas valsts kodolelektrostacijas – Temelinas KES un Dukovani KES – un arī attīsta jaunu kodolelektrostaciju Slovākijā.

(337)

Turklāt ČEZ ir plaša pieredze darbā ar Čehijas kodolenerģijas iestādi un padziļināta izpratne par normatīvajām prasībām kodolelektrostacijām. ČEZ kā kodolelektroenerģijas ražošanas aktīvu īpašniekam un operatoram valstī ir lieliskas zināšanas par pastāvošo tiesisko regulējumu un licencēšanas / atļauju piešķiršanas prasībām Čehijas Republikā.

(338)

ČEZ aktīvi piedalās tādās starptautiskās organizācijās kā WANO, EUR, EPRI, WNA un NUGENIA. Sabiedrība ievēro standartus un procesus, ko noteikuši un atzinuši regulatori visā pasaulē, lai veicinātu pastāvīgus uzlabojumus, drošību un jaunākās zināšanas kodolelektrostaciju darbībā.

(339)

Visbeidzot, ČEZ norādīja, ka tā kā objekta vēsturiskais īpašnieks un attīstītājs var nodrošināt projekta savlaicīgu un rentablu īstenošanu. Konkrētāk, saskaņā ar ČEZ aplēsēm tās sākotnējās un sagatavošanas darbības objektā (arī priekšizpēte, zemes iegāde u. c.) ir paātrinājušas projekta īstenošanas grafiku vismaz par 10–12 gadiem un, iespējams, samazinājušas projekta izmaksas par aptuveni [200–700] miljoniem EUR salīdzinājumā ar jaunas KES būvniecību, ko veiktu kāds cits operators.

(340)

Čehijas iestādes savas atbildes uz trešo personu iesniegtajām piezīmēm nosūtīja 2022. gada 21. oktobrī.

(341)

Kopumā Čehija konstatēja, ka lielākā daļa piezīmju bija pozitīvas un pārliecinoši atbalstīja projektu. Turklāt Čehija paskaidroja, ka lielākā daļa izvirzīto jautājumu jau ir aplūkoti tās iepriekšējos apsvērumos. Tālāk izklāstīti galvenie argumenti, ko Čehija minēja, atbildot uz trešo personu paustajām bažām. Tiks izceltas tikai tās atbildes uz piezīmēm, kas tieši attiecas uz valsts atbalsta novērtējumu.

(342)

Atbildot uz piezīmēm par atbalsta piemērotību un samērīgumu, Čehija atsaucās uz saviem iepriekš iesniegtajiem dokumentiem un norādīja, ka valsts atbalsts ir izstrādāts tā, lai pēc iespējas samazinātu atbalsta summu, vienlaikus nodrošinot projekta īstenojamību.

(343)

Turklāt Čehijas iestādes apgalvoja, ka ir gatavas izpildīt ES taksonomijas tehniskos kritērijus saistībā ar projektu, tajā skaitā 2050. gadā izveidot augsta radioaktivitātes līmeņa atkritumu dziļās apglabāšanas kompleksu. Konkrētāk, Čehija paskaidroja, ka valsts politika attiecībā uz radioaktīvo atkritumu un nostrādātās kodoldegvielas apsaimniekošanu, kas apstiprināta 2019. gadā, tiks atjaunināta saskaņā ar ES taksonomijas prasībām pēc programmas salīdzinošās izvērtēšanas procesa Artemis misijas ietvaros, ko Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra veic saskaņā ar Padomes 2011. gada 19. jūlija Direktīvas 2011/70/Euratom 14. panta 3. punktu un kas paredzēts 2023. gada 4. ceturksnī.

(344)

Visbeidzot, atbildot uz konkrētām bažām saistībā ar vidi, ko paudušas trešās personas, Čehijas iestādes norādīja, ka i) ar kodolenerģiju saistītas darbības ir mazoglekļa darbības (148) un KES ekspluatācija ir viena no rentablākajām investīciju iespējām (149), ka ii) metodika, kas izmantota, lai izveidotu uzkrājumus kodoliekārtu dezekspluatācijai, atbilst ES noteikumiem (150), ka iii) ir paredzēti pietiekami līdzekļi radioaktīvo atkritumu un nostrādātās kodoldegvielas apglabāšanai nākotnē, pamatojoties uz Čehijas tiesību aktiem, un ka iv) projekta ietekmes uz vidi novērtējums liecina, ka visas vides problēmas, arī jautājums par pietiekamu virszemes ūdens daudzumu KES dzesēšanai, ir atrisinātas. Jebkurā gadījumā Čehijas iestādes paskaidroja, ka jautājums par pietiekamu ūdens nodrošinājumu tiks pastāvīgi uzraudzīts saskaņā ar ietekmes uz vidi novērtējuma nosacījumiem un ka v) Čehijas noteikumi par civiltiesisko atbildību par kodolkaitējumu atbilst starptautiskajām tiesībām (151).

(345)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(346)

Pasākums ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ja ir izpildīti četri kumulatīvi nosacījumi. Pirmkārt, pasākums jāfinansē valstij vai izmantojot valsts līdzekļus. Otrkārt, pasākumam jāsniedz priekšrocība labuma guvējam. Treškārt, pasākumam ir jārada priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem vai saimnieciskām darbībām (t. i., jābūt selektivitātei). Ceturtkārt, pasākumam ir jābūt spējīgam ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Lēmuma par procedūras sākšanu 4.2. iedaļā Komisija paskaidroja, ka trīs paziņotie pasākumi bija plānoti kā kopums un nav nodalāmi cits no cita (152). Saskaņā ar Komisijas paziņojuma par atbalsta jēdzienu 81. punktu dažādus pasākumus var uzskatīt par “vienu vienotu iejaukšanos”. Tā tas jo īpaši varētu būt gadījumā, ja starp secīgiem iejaukšanās pasākumiem, ievērojot to hronoloģiju, mērķi un uzņēmuma stāvokli šo iejaukšanās pasākumu laikā, ir tik cieša saikne, ka tos nav iespējams nodalīt (153). Piemēram, virkne valsts iejaukšanās pasākumu, kas salīdzinoši īsā laikposmā vērsti uz vienu un to pašu uzņēmumu un ir savstarpēji saistīti vai bija plānoti vai paredzami jau pirmās iejaukšanās laikā, var tikt novērtēti kā viena vienota iejaukšanās.

(347)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija paskaidroja, ka visiem trim pasākumiem ir viens un tas pats priekšmets un mērķis, proti, nodrošināt jaunas kodolelektrostacijas būvniecību un ekspluatāciju Dukovani (154). Pasākumi tiek plānoti un apspriesti kā kopums, paredzot, ka katram pasākumam ir tieša ietekme uz pārējiem pasākumiem un ka šie pasākumi kopīgi rada finansiālos priekšnoteikumus, lai nodrošinātu elektrostacijas būvniecību un darbību. Nav apstrīdams, ka šo trīs pasākumu piešķīrējs ir Čehijas valsts un ka tie hronoloģiski sakrīt. Konkrētāk, visi intervences pasākumi bija plānoti (un tādējādi bija paredzami sarunu laikā) kā kopums (155). Piemēram, komercrisku samazināšana, izmantojot aizsardzības mehānisms tiesību aktu grozīšanas gadījumā, un sākotnējā kapitāla prasību pazemināšana, izmantojot AFP, ietekmē atbalsta apjomu, kas nepieciešams, lai noslēgtu pirkuma līgumu. Trīs aplūkojamie pasākumi ir cieši saistīti, un tos nebūtu bijis iespējams nodalīt.

(348)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija konstatēja, ka šie trīs pasākumi būtu jāizskata kopā kā viens pasākums, jo tie ir savstarpēji atkarīgi un tiem ir savstarpēji pastiprinoša ietekme uz projekta rezultātiem. Komisija arī izdarīja sākotnējo konstatējumu, kas attiecas uz visiem trim pasākumiem, proti, ka iejaukšanās ir valsts atbalsts, jo tā ir piešķirta no valsts līdzekļiem, kas attiecināmi uz Čehijas valsti, ka pasākums piešķirtu selektīvas ekonomiskas priekšrocības un ka tas varētu ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un izkropļot konkurenci iekšējā tirgū.

(349)

Komisijai nav nekāda iemesla mainīt savu novērtējumu attiecībā uz šiem oficiālās izmeklēšanas aspektiem.

(350)

Kā paskaidrots lēmumā par procedūras sākšanu, par atbalsta pasākumiem šim projektam Čehijas valsts ir pieņēmusi lēmumu, pamatojoties uz MOL noteikumiem (sk. 27. apsvērumu), kā arī pamatlīguma (sk. 190. apsvērumu) un pirmā īstenošanas līguma noslēgšanu (sk. 69., 183. un 380. apsvērumu). Turklāt PL ir noteikts Čehijas valsts pienākums izveidot pilnībā valstij piederošu struktūru – ĪNDS (attiecībā uz PL sk. 83.–93. apsvērumu). Visu pasākumu piešķīrēja iestāde ir Čehijas valsts, kas rīkojas ar ministrijas starpniecību.

(351)

Čehijas iestādes neapstrīd, ka pasākumi tiek finansēti no valsts kontrolē esošiem līdzekļiem.

(352)

Kā minēts 107. apsvērumā, MOL 9. pantā ir noteikts, ka jaunu kodolenerģijas ražošanu var finansēt, izmantojot vienu vai vairākus šādus līdzekļus: i) ieņēmumi no ĪNDS veiktās elektroenerģijas pārdošanas, ii) cenas komponents, ko pārvades un sadales sistēmu operatori iekasē no tīkla lietotājiem, ja tā tiek nolemts, un iii) iemaksas no valsts budžeta. Faktisko ieņēmumu plūsmas izvēle dažādu pasākumu finansēšanai ir ministrijas ziņā. Čehijas iestādes neapstrīd, ka visas ieņēmumu plūsmas kontrolē vai kontrolēs valsts.

(353)

Turklāt MOL 4. pantā ir precizēts, ka AFP tiks piešķirta no valsts budžeta un to piešķirs Čehijas Nacionālā banka. Tā kā AFP tiek finansēta tieši no valsts budžeta un visi trīs pasākumi ir savstarpēji atkarīgi un veido vienu iejaukšanos (sk. 348. apsvērumu), valsts līdzekļu esību neietekmē tas, vai (potenciāli plānotā) nodeva – ja to izmantotu 1. pasākuma finansēšanai – būtu valsts līdzekļi. Vairāku miljardu euro piešķiršana no valsts budžeta, izmantojot AFP ar izdevīgiem finanšu nosacījumiem, jau ir pietiekama, lai konstatētu, ka kopējā iejaukšanās ir atkarīga no valsts līdzekļu piešķiršanas. To vēl vairāk pastiprina aizsardzības mehānisms tiesību aktu grozīšanas vai politikas maiņas gadījumā, kas nodrošina projekta tiesisko aizsardzību, piešķirot finansiālas vērtības tiesības pret valsti, tieši ietekmējot valsts līdzekļus gadījumā, ja šīs tiesības tiek izmantotas.

(354)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka pasākums tiek piešķirts no valsts līdzekļiem un ir attiecināms uz valsti LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(355)

Pasākums ir uzskatāms par selektīvu, ja tas ir labvēlīgs tikai dažiem uzņēmumiem vai dažu preču ražošanai. Komisija atkārtoti norāda, ka aplūkojamie pasākumi, vērtējot tos gan kā kopumu, gan atsevišķi, rada selektīvu priekšrocību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(356)

1. pasākums (sk. 3.6. iedaļu) aizsargā EDU II no jebkādām cenu svārstībām elektroenerģijas tirgū PL darbības laikā, jo EDU II saņem stabilu atlīdzību par iepriekš noteiktu norunas cenu arī situācijās, kad tirgus cenas ir zemākas par šo līmeni. Tas pirmajos 40 KES darbības gados nodrošina EDU II stabilu ieņēmumu plūsmu, ko nesaņem citi operatori, kuri negūst labumu no līdzīga atbalsta pasākuma.

(357)

2. pasākums (sk. 3.7. iedaļu) nodrošina aizdevumu ar labvēlīgu procentu likmi, kas neatbilst tirgus apstākļiem. Konkrētāk, AFP segs 100 % no KES būvniecības izmaksām, arī izmaksu pārsniegumus leģitīma pamata dēļ un izmaksu pārsniegumus tādu iemeslu dēļ, kas nav uzskatāmi par leģitīmu pamatu un kas pārsniedz ČEZ maksimālo pašu kapitāla finansējumu projektam (sk. 197. apsvērumu). Aizdevumam būvniecības posmā tiks piemērota nulles procentu likme. Piemērotā procentu likme būs valsts parāda izmaksas plus 1 %, bet ne mazāk kā 2 % 30 gadu laikposmā, sākot no KES nodošanas ekspluatācijā dienas. Tādējādi pasākums rada priekšrocību attiecīgajam labuma guvējam, jo tas atbrīvo EDU II no finansēšanas izmaksām, kas tai būtu jāsedz parastos tirgus apstākļos. Citi uzņēmumi, arī tie, kas veic ilgtermiņa investīcijas, nesaņem valsts aizdevumus ar līdzīgiem nosacījumiem.

(358)

3. pasākums (sk. 3.8. iedaļu) nodrošina izmaksu atgūšanas aizsardzību tiesību aktu grozīšanas vai politikas maiņas gadījumā vai citu notikumu gadījumā, kas kvalificējami kā leģitīms pamats, tādējādi samazinot investīciju risku un pārnesot to uz valsti, kā arī sniedzot ekonomisku labumu, ko nebūtu bijis iespējams gūt parastos tirgus apstākļos un kas nav pieejams citiem tirgus dalībniekiem.

(359)

Tāpēc Komisija secina, ka visi trīs apspriežamie pasākumi ir individuāls atbalsts un piešķir selektīvas priekšrocības ČEZ Group, tajā skaitā tās meitasuzņēmumam EDU II.

(360)

Kā Komisija norādīja lēmumā par procedūras sākšanu, elektroenerģijas tirgus ir liberalizēts un elektroenerģijas ražotāji ir iesaistīti tirdzniecībā starp dalībvalstīm, tāpēc kodolenerģijas ražotājiem piešķirtas priekšrocības varētu kropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Elektroenerģiju no kodolenerģijas avotiem parasti pārdod elektroenerģijas iekšējā tirgū, kur tā konkurē ar visiem elektroenerģijas avotiem, arī tiem, kas atrodas citās dalībvalstīs.

(361)

Tāpēc Komisija atkārtoti norāda, ka priekšrocība, kas piešķirta 1.–3. pasākuma saņēmējam, draud radīt konkurences izkropļojumus un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tā kā visi trīs pasākumi piešķir priekšrocības elektroenerģijas ražošanai kā konkurējošai darbībai, šis secinājums būtu tāds pats arī tad, ja pasākumus aplūkotu atsevišķi.

(362)

Tāpēc Komisija secina, ka PL, atmaksājamā finansiālā palīdzība un aizsardzības mehānisms tiesību aktu grozīšanas vai politikas maiņas gadījumā kā dažādi pasākumi, kas attiecas uz vienu valsts iejaukšanos, ietver valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(363)

Kā Komisija norādīja lēmumā par procedūras sākšanu (156), par pasākumiem Komisijai tika paziņots 2022. gada 15. martā un līdz šim tie nav īstenoti. Turklāt īstenošana ir atkarīga no tā, vai Komisija apstiprina pasākumus (sk. 190. apsvērumu). Tāpēc Čehijas iestādes ir izpildījušas paziņošanas un nogaidīšanas pienākumu, kas noteikts LESD 108. panta 3. punktā.

(364)

Tā kā ir secināts, ka pasākumi ir valsts atbalsts, Komisija papildus pārbaudīja, vai tie ir uzskatāmi par saderīgiem ar iekšējo tirgu.

(365)

Komisija novērtēja paziņoto pasākumu, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kas nosaka, ka Komisija par saderīgu var atzīt “atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm”.

(366)

LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka Komisija var paziņot par saderīgu “atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm”. Tādēļ saskaņā ar šo Līguma noteikumu saderīgam atbalstam ir jāveicina konkrētas saimnieciskās darbības attīstība (157).

(367)

Valsts iejaukšanās var būt nepieciešama, lai veicinātu vai stimulētu tādu konkrētu saimniecisko darbību attīstību, kas, nesaņemot atbalstu, neattīstītos vai neattīstītos tādā pašā tempā vai ar tādiem pašiem nosacījumiem.

(368)

Kā paskaidrots lēmuma par procedūras sākšanu 2. un 4.4.1. iedaļā, to pasākumu mērķis, uz kuriem attiecas šis lēmums, ir nodrošināt investīcijas jaunās kodolenerģijas ražošanas iekārtās un nodrošināt to darbību ilgākā laikposmā. Konkrētāk, valsts sniegtais atbalsts ir tieši vērsts uz tāda kodolobjekta būvniecību, nodošanu ekspluatācijā un ekspluatāciju, kas nodrošinās papildu elektroenerģijas ražošanas jaudu. Saskaņā ar Čehijas iestāžu sniegto informāciju PL mērķis ir nodrošināt, ka elektrostacija ražos elektroenerģiju un ļaus atmaksāt AFP (sk. 3.6. punktu). AFP ir vajadzīga, lai projekta virzītājs varētu segt lielu daļu no projekta investīciju izmaksām (sk. 3.7. punktu). Aizsardzības mehānisms tiesību aktu grozīšanas gadījumā ir nepieciešams, lai samazinātu atbalsta apjomu, kas nepieciešams projekta īstenošanai, samazinot noteiktus riskus, kurus uzskata par tādiem, kas ir ārpus ieguldītāja kontroles (sk. 3.8. punktu).

(369)

Visi trīs pasākumi samazina galvenos riska faktorus, kas pretējā gadījumā rastos, veicot investīcijas lielos kodolenerģijas ražošanas aktīvos. Kopā tie ievērojami samazina projekta vispārējo risku ieguldītājam. Kā norādījušas Čehijas iestādes, vairāki investīciju projekti kodolenerģētikas jomā šo risku dēļ nav īstenoti (sk. 220. apsvērumu). Tādējādi šie pasākumi veicina elektroenerģijas ražošanu no kodolenerģijas Čehijā.

(370)

Komisija atgādina, ka Tiesa jaunu kodoljaudu attīstīšanu ir atzinusi par saimniecisku darbību LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē (158) un ir noteikusi, ka investīcijām kodolelektrostacijās var piemērot LESD 107. pantu (159).

(371)

Tāpēc Komisija uzskata, ka šie pasākumi atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam veicina konkrētas saimnieciskās darbības attīstību.

(372)

Uzskatīt, ka atbalsts veicina saimniecisko darbību, var tikai tad, ja tam ir stimulējoša ietekme. Stimulējoša ietekme ir tad, ja atbalsts stimulē saņēmēju mainīt savu rīcību, lai attīstītu atbalstāmo saimniecisko darbību, un ja bez atbalsta šī rīcība netiktu mainīta.

(373)

Čehija ir paskaidrojusi, ka bez atbalsta ieguldītājam nebūtu nepieciešamo stimulu investēt jaunas kodolelektroenerģijas ražošanas jaudas attīstībā (160). Tirgum ir raksturīga liela nestabilitāte, normatīvās vides nestabilitāte, un kodolresursu ekonomika, kas izpaužas kā augstas ieguldījumu izmaksas, arī ir šķērslis ienākšanai nozarē. Investīcijas kodolenerģijā bez valsts atbalsta, visticamāk, nav rentablas elektroenerģijas tirgus attīstības nenoteiktības dēļ.

(374)

Komisija norāda, ka projekts netiktu īstenots bez valsts atbalsta, ņemot vērā pašreizējos neskaidros un strauji mainīgos tirgus apstākļus un tirgus nepilnības, kas saistītas ar kodolenerģijas attīstību (t. i., kapitāla prasības mērogs, ilglaicīga pakļautība tirgus cenu noteikšanas signāliem un ilglaicīga pakļautība politiskiem lēmumiem) (161).

(375)

Komisija arī norāda, ka bez atbalsta projekta finansējuma deficīts netiktu novērsts. Tas ir saistīts ar lielākām projekta finansēšanas izmaksām, kas, iespējams, rastos, ja nebūtu AFP, un ar ieņēmumu stabilitātes trūkumu, ko nodrošina PL. Turklāt bez valsts iejaukšanās ieguldītājam būtu jāuzņemas ievērojami papildu riski, kurus pretējā gadījumā mazinātu atbalsta pasākumi, piemēram, tirgus cenas risks un politikas risks (sk. 498. apsvērumu), kas liecina, ka ieguldītājs vēlētos gūt salīdzinoši lielāku peļņu, ja projekts tiktu īstenots bez atbalsta.

(376)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka atbalstam ir stimulējoša ietekme, jo tas mudina saņēmēju iesaistīties saimnieciskā darbībā, ko tas neveiktu bez atbalsta.

(377)

Kā paskaidrots lēmumā par procedūras sākšanu, Tiesa Hinkley Point C lietā (162) nosprieda, ka “valsts atbalstu, kas ir pretrunā ES tiesību aktu noteikumiem vai vispārējiem principiem, nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu”. Konkrēti attiecībā uz kodolenerģētiku Tiesa precizēja, ka šajā nozarē, “uz kuru attiecas Euratom līgums, par labu saimnieciskajai darbībai, kas veicama šajā nozarē, sniegtais valsts atbalsts, kura pārbaudē tiek atklāts, ka ar to tiek pārkāptas Savienības tiesību normas vides jomā, nevar tikt atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, piemērojot šo tiesību normu” (163).

(378)

Turklāt Tiesa uzsvēra, ka uz kodolelektrostacijām un citiem kodolreaktoriem attiecas tādi sekundārie tiesību akti kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (164), saskaņā ar kuru saistībā ar dažiem projektiem ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums.

(379)

Tiesa arī precizēja, ka LESD 194. pants par Savienības enerģētikas politiku neliedz veikt investīcijas kodolenerģijā (165). Atbilstīgi judikatūrai (166), tā kā saskaņā ar LESD dalībvalstīm ir izvēles tiesības attiecībā uz kodolenerģētiku, ir konstatējams, ka Savienības tiesību mērķi un principi vides jomā un Euratom līguma mērķi nav pretrunā un ka līdz ar to vides aizsardzības, piesardzības, “piesārņotājs maksā” un ilgtspējas principi nevar tikt uzskatīti par tādiem, kas katrā ziņā nepieļauj, ka tiek piešķirts valsts atbalsts kodolelektrostacijas būvniecībai vai ekspluatācijai.

(380)

Tādējādi tas, ka projekts un pasākumi attiecas uz kodolenerģētiku, nepadara pasākumus par nesaderīgiem ar iekšējo tirgu. Čehija ir izvēlējusies izmantot kodolenerģiju, lai risinātu dekarbonizācijas problēmu un nākotnē risināmos resursu pietiekamības un piegādes drošības jautājumus (sk. 2.2. iedaļu).

(381)

Komisijai nav nekādu norāžu, ka projekts būtu pretrunā vides tiesību aktu noteikumiem. Čehijas iestādes paskaidroja, ka pirms projekta attīstīšanas tika veikts plašs un atklāts ietekmes uz vidi novērtējuma process (sk. 78. apsvērumu), kas tika īstenots saskaņā ar ES sekundāro tiesību aktu prasībām (167).

(382)

Saskaņā ar judikatūru, “[k]ad Komisija piemēro procedūru valsts atbalsta jomā, tai atbilstoši Līguma vispārējai sistēmai ir jāievēro saskanība starp tiesību normām, kas reglamentē valsts atbalstu, un īpašām tiesību normām, kas nav pirmās minētās, un tādējādi jāizvērtē konkrētā atbalsta saderība ar šīm īpašajām tiesību normām. Tomēr šāds pienākums Komisijai pastāv tikai attiecībā uz atbalsta aspektiem, kas ir tik nesaraujami saistīti ar atbalsta priekšmetu, ka tos nav iespējams izvērtēt atsevišķi. (..) Savukārt, ja konkrētais aspekts var tikt nodalīts no atbalsta priekšmeta, Komisijai LESD 108. pantā paredzētās procedūras ietvaros nav pienākuma izvērtēt tā atbilstību tiesību normām, kas nav normas par valsts atbalstu.” (168)

(383)

Vispārējā tiesa spriedumā par valsts atbalstu Pakšas II kodolelektrostacijai apstiprināja, ka Komisijai nav jāpārbauda, vai visi atbalsta aspekti vai visi ar atbalstu saistītie apstākļi, ja starp tiem nepastāv nesaraujama saikne, atbilst Savienības tiesību normām (169). Attiecīgajā lietā Vispārējā tiesa arī norādīja, ka “[p]ubliskā iepirkuma procedūras rīkošana un reaktoru būvniecības iespējama uzticēšana citam uzņēmumam nemainītu ne atbalsta priekšmetu (..), ne atbalsta saņēmēju (..)” (170).

(384)

Šajā lietā Komisija uzskata, ka starp valsts atbalstu un publiskā iepirkuma aspektiem nepastāv “nesaraujama saikne”, jo tos ir iespējams izvērtēt atsevišķi. Valsts atbalsta pasākumi (PL, AFP, aizsardzības mehānisms tiesību aktu grozīšanas vai politikas maiņas gadījumā) atbalsta darbību (kodolelektrostacijas būvniecība un ekspluatācija) neatkarīgi no tā, kādā veidā tiek izraudzīts ISCP darbuzņēmējs. Atbalsta pasākumu īstenošana arī nav atkarīga no publiskā iepirkuma noteikumu precīzas piemērošanas. Izvērtējamajos pasākumos iepirkuma procesa iznākums (t. i., investīciju izmaksas) tiek uzskatīts par ievaddatiem finanšu modelī, kas nosaka PL norādīto norunas cenu (171). Pat hipotētiskā scenārijā, ja šie ievaddati tiktu palielināti nepareizas iepirkuma prasību piemērošanas rezultātā, tas neradītu papildu izkropļojumus, ko radītu novērtējamie atbalsta pasākumi. Proti, iespējama publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana varētu radīt tikai kropļojošu ietekmi uz kodolobjektu celtniecības tirgu, nevis elektroenerģijas tirgu. Tādējādi elektrostacijas darbība un elektroenerģijas tirdzniecības nosacījumi ir nodalāmi no publiskā iepirkuma aspektiem, kas saistīti ar elektrostacijas būvniecību. Tāpēc Komisija var novērtēt pasākumu, neizvērtējot ISCP līguma publiskā iepirkuma aspektus, jo šādi aspekti nav nesaraujami saistīti ne ar atbalsta veicināto saimniecisko darbību, ne ar tā nosacījumiem.

(385)

Enerģētikas jomā jebkurai nodevai, kuras mērķis ir finansēt valsts atbalsta pasākumu un kurš ir šā pasākuma neatņemama sastāvdaļa, jo sevišķi ir jāatbilst LESD 30. un 110. pantam (172).

(386)

Saskaņā ar judikatūru, lai nodokli varētu uzskatīt par neatņemamu atbalsta pasākuma sastāvdaļu, tas saskaņā ar attiecīgajiem valsts noteikumiem ir jāattiecina uz atbalstu tādā nozīmē, ka ieņēmumi no nodokļa obligāti tiek piešķirti atbalsta finansēšanai un tam ir tieša ietekme uz atbalsta apmēru un līdz ar to uz šī atbalsta saderības ar kopējā tirgu novērtējumu (173). Konkrētāk, attiecīgā nodeva ir jāiekasē tikai un vienīgi attiecīgā atbalsta finansēšanai (174).

(387)

Turklāt no judikatūras arī izriet, ka šādas ciešas saiknes var nebūt, ja piešķirta atbalsta apmērs tiek noteikts tikai pēc objektīviem kritērijiem, kuri nav saistīti ar piešķirtajiem ieņēmumiem, un ja uz to attiecas likumā noteikts absolūts maksimālais apmērs (175). Konkrētāk, Tiesa ir nospriedusi, ka nav ciešas saiknes, ja valsts tiesiskajā regulējumā neatkarīgi no nodokļa ieņēmumiem atbalsta apmēru nosaka, ņemot vērā minimālo un maksimālo robežlielumu (176). Turklāt Tiesa nesen ir nospriedusi, ka cieša saikne starp nodokli un piešķirto atbalstu nepastāv gadījumā, ja piešķirtā atbalsta apmērs ir noteikts pēc kritērijiem, kuri nav saistīti ar piešķirtajiem nodokļu ieņēmumiem, un ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka iespējamais šo ieņēmumu pārpalikums salīdzinājumā ar šo atbalstu bija no jauna jāieskaita attiecīgi rezerves fondā vai Valsts kasē, turklāt šie paši ieņēmumi tiek absolūti ierobežoti tā, ka jebkāds pārpalikums arī tiek ieskaitīts valsts vispārējā budžetā (177). Lai izslēgtu ciešas saiknes esību, Tiesa ņēma vērā arī to, ka gadījumā, ja ieņēmumi no nodevas nav pietiekami, lai segtu kopējo atbalsta apmēru, attiecīgajai dalībvalstij ir jāsedz iztrūkums, veicot iemaksas no sava vispārējā budžeta.

(388)

Šajā gadījumā, kā norādīts iepriekš (107. apsvērumā), 1. pasākuma finansējumu segs ministrija, izmantojot līdzekļus, ko veido: i) ieņēmumi no ĪNDS pārdotās elektroenerģijas, ii) nodevas, ko tīkla operatori iekasē no elektroenerģijas galapatērētājiem, līdzīgi kā pašreizējais AER finansējums, un iii) valsts budžeta iemaksas. Tomēr, kā minēts iepriekš (41. apsvērumā), ja PL norunas cena būs augstāka par elektroenerģijas tirgus cenām, valstij būs jāfinansē cenu starpība no valsts līdzekļiem, proti, no valsts budžeta un patēriņa nodevām.

(389)

Čehija arī apstiprināja, ka, lai gan nodeva var veicināt pasākumu finansēšanu, finansējums nebūtu atkarīgs no šādas nodevas un vajadzības gadījumā izmaksas tiktu segtas no valsts budžeta. Konkrēti, nodevas pārpalikums, ja tāds radīsies, tiks pārdalīts valsts vispārējā budžetā, un deficīts, ja tāds radīsies, galu galā tiks segts no valsts vispārējā budžeta (sk. 42. apsvērumu).

(390)

No tā izriet, ka iespējamai nodevas ieviešanai projektā saistībā ar PL finansēšanu nav tiešas ietekmes uz atbalsta apmēru un tādējādi tā nav pasākuma neatņemama sastāvdaļa, jo saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem tai nav tiešas saiknes ar atbalstu. Līdz ar to nodevas atbilstība LESD 30. un 110. pantam šajā lēmumā nav izvērtēta.

(391)

Visbeidzot, Komisija norāda, ka Čehijas iestādes ir apņēmušās izpildīt savu pienākumu paziņot par projektu Komisijai saskaņā ar Euratom līguma 41. pantu.

(392)

Tāpēc Komisija secina, ka ierosinātie pasākumi vai atbalstītā darbība pati par sevi nepārkāpj nekādus attiecīgus ES tiesību aktu noteikumus.

(393)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka projekts atbilst saderības novērtējuma pirmajam (pozitīvajam) nosacījumam (t. i., ka atbalsts veicina kādas konkrētas saimnieciskās darbības attīstību).

(394)

Kā norādīts lēmumā par procedūras sākšanu, projekts tika izstrādāts tā, lai palīdzētu dekarbonizēt Čehijas energosistēmu un risinātu elektroenerģijas piegādes drošības problēmas, kas skar Čehijas tirgu (sk. 8. un turpmākos apsvērumus). Tajā pašā laikā ir konstatēts, ka Čehijas tirgus ir labi savstarpēji saistīts CORE reģionā (178) (sk. 16. apsvērumu).

(395)

Ņemot vērā iepriekš minēto, konkrētie tirgi attiecīgo pasākumu novērtēšanai ir elektroenerģijas tirgi Čehijā un elektroenerģijas tirgus CORE reģionā.

(396)

Kā paskaidrots lēmuma par procedūras sākšanu 4.4.2.2. iedaļā, pāreja uz klimatneitralitāti ietver pakāpenisku atteikšanos no fosilajām degvielām, sākot ar tām, kas rada vislielāko piesārņojumu. Lielākā daļa dalībvalstu jau ir paziņojušas par plāniem turpmākajos gados pakāpeniski atteikties no oglēm (179). Čehijas jaunākajā NEKP ir izvirzīts stratēģisks mērķis līdz 2033. gadam pilnībā izbeigt ogļu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā. CEPS pētījumi liecina (sk. 12. apsvērumu), ka šīs norises vidējā termiņā rada pietiekamības problēmas. Paredzams, ka šī tendence tiks novērota arī citās dalībvalstīs, kas pakāpeniski pārtrauc ogļu izmantošanu.

(397)

Papildu investīcijas kodolenerģijas avotos nodrošina uzticamus mazoglekļa ražošanas aktīvus, kuriem ir zināma elastības pakāpe. Laikā, kad tiek pakāpeniski pārtraukta vispiesārņojošāko degvielu izmantošana un samazināta atkarība no dabasgāzes, , kodolenerģijas ražošana, nodrošinot drošu apgādi, ar zemām oglekļa emisijām uz saražotās elektroenerģijas MWh palīdz (kopā ar atjaunīgo energoresursu attīstību) sasniegt valsts un Eiropas dekarbonizācijas mērķus.

(398)

Kā paskaidroja Čehija, projekts arī tieši veicinās plāna REPowerEU mērķus, jo tas samazinās atkarību no importētām fosilajām degvielām, ko ietekmē cenu svārstības un ģeopolitiskie riski, tādējādi stiprinot enerģētisko drošību.

(399)

Turklāt jaunu kodolenerģijas ražošanas jaudu uzstādīšana veicina nepieciešamās ražošanas jaudas saglabāšanu piedāvājuma pusē. Tas ir nepieciešams, lai risinātu gaidāmo elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumu Čehijā līdztekus pieprasījuma samazināšanas pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Energoefektivitātes direktīvu (sk. 15. apsvērumu).

(400)

Komisija norāda, ka Čehijas iestādes nodrošinās, ka projekts atbilst ES Taksonomijas regulā noteiktajiem saimnieciskās darbības tehniskās pārbaudes kritērijiem kodolenerģētikas nozarē (180). Lai gan šī regula nerada juridiski saistošus pienākumus kodolelektrostaciju būvniecībai vai ekspluatācijai vai papildu prasības valsts atbalsta piešķiršanai, tajā ir noteikti kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai kāda saimnieciskā darbība ir uzskatāma par vides ziņā ilgtspējīgu. Čehijas apņemšanās izpildīt minētās prasības ļauj secināt, ka projekts ir ilgtspējīgs, neradīs būtisku kaitējumu nevienam no pārējiem mērķiem vides jomā un ir saskaņots ar neto nulles trajektoriju līdz 2050. gadam.

(401)

Konkrētāk, attiecībā uz jaunu kodolelektrostaciju būvniecību un drošu ekspluatāciju elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanai, tajā skaitā ūdeņraža ražošanai, izmantojot labākās pieejamās tehnoloģijas, Komisijas deleģētās regulas (181) I pielikuma 4.27. iedaļā ir noteikti vairāki pārbaudes kritēriji investīcijām jaunos kodolenerģijas ražošanas aktīvos. Tas ietver to, ka dalībvalsts pierāda, ka kodolelektrostacijas aplēstā lietderīgās ekspluatācijas laika beigās ir pieejami resursi, kas atbilst aplēstajām radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas un dezekspluatācijas izmaksām, ka dalībvalstij ir ekspluatācijā esošas galīgās glabātavas visiem ļoti zema, zema un vidēja radioaktivitātes līmeņa atkritumiem, ka dalībvalstij ir dokumentēts plāns ar detalizētiem pasākumiem, lai līdz 2050. gadam būtu pieejama augsta radioaktivitātes līmeņa atkritumu glabātava, un ka projektā tiek izmantotas labākās pieejamās tehnoloģijas, tajā skaitā no 2025. gada par avārijizturīgas degvielas izmantošanu. Čehijas iestādes ir apņēmušās izpildīt visas šīs prasības (sk. 81. un 82. apsvērumu).

(402)

Lai gan trešās personas bija norādījušas, ka Čehijas amatpersonu publiskie paziņojumi norāda, ka tās centīsies ietekmēt likumdošanas procesu, lai grozītu vai atliktu taksonomijas nosacījumus attiecībā uz augstas radioaktivitātes atkritumu dziļās glabātavas darbības uzsākšanu līdz 2050. gadam, Komisijas rīcībā nav informācijas, kas liktu apšaubīt Čehijas iestāžu apņemšanos. Čehija 2023. gada 11. janvārī pieņēma valdības Rezolūciju Nr. 24 par prasību izpildīt tehniskās pārbaudes kritērijus attiecībā uz radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu. Saskaņā ar šo rezolūciju Čehija darīs visu iespējamo, lai izpildītu tehniskos kritērijus, kas noteikti attiecīgajos ES tiesību aktos, tajā skaitā līdz 2050. gadam nodotu ekspluatācijā kodolatkritumu apglabāšanas kompleksa dziļo ģeoloģisko glabātavu (sk. 81. un 82. apsvērumu).

(403)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija secina, ka projektam ir pozitīva ietekme uz tirgu, jo tas veicinās energoresursu struktūras dekarbonizāciju vides ziņā ilgtspējīgā veidā un palielinās piegādes drošību. Tā kā CORE reģions ir labi savstarpēji saistīts, šī pozitīvā ietekme, visticamāk, nāktu par labu kaimiņos esošajām dalībvalstīm, kas importē elektroenerģiju no Čehijas.

(404)

Lai noteiktu, vai atbalsta pasākums ir nepieciešams, Komisijai ir jānovērtē, vai pasākums ir vērsts uz situāciju, kurā pasākums varētu radīt būtisku uzlabojumu, ko tirgus vien nevar nodrošināt. Atbalstu, kas uzlabo saņēmēja uzņēmuma finansiālo stāvokli, bet nav nepieciešams paredzētā mērķa sasniegšanai, nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(405)

Šajā gadījumā Čehija veicina jaunas investīcijas kodolenerģijā, kā noteikts Euratom līgumā, lai risinātu dekarbonizācijas problēmu un kopējās valsts uzstādītās jaudas trūkumu, ar ko tā drīzumā saskarsies sakarā ar esošo fosilo degvielu elektrostaciju un kodolelektrostaciju plānoto dezekspluatāciju (sk. 8. un 19. apsvērumu). Komisijai ir jānovērtē, vai valsts atbalsts ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi veicināt jaunus ieguldījumus kodolenerģijā.

(406)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija paskaidroja, ka tirgus nepilnību esība ir būtisks faktors, lai novērtētu atbalsta nepieciešamību, un atzina dažas tirgus nepilnības, kuru dēļ nepieciešama valsts iejaukšanās kodolenerģijas attīstībā (182). Konkrētāk, attiecībā uz jaunām investīcijām kodolenerģijā tirgus nepilnības galvenokārt rodas trīs aspektu dēļ: i) kapitāla prasības mērogs, ii) ilglaicīga pakļautība tirgus cenu noteikšanas signāliem, kurus izkropļo intervences, un iii) ilglaicīga pakļautība politiskiem lēmumiem.

(407)

Pirmkārt, kapitāla prasību apjoms investīcijām kodolenerģētikas nozarē ir īpaši augsts. Kaut arī izlīdzinātās enerģijas izmaksas kodolenerģijas ražošanai ne vienmēr ir augstākas nekā citām tehnoloģijām (183), kodolelektrostaciju ilgo ekspluatācijas laiku un lielo ražošanas jaudu varētu salīdzināt tikai ar lielākajiem hidroelektrostaciju projektiem. Šīs kapitāla vajadzības, kas sasniedz vairākus miljardus euro, vēl vairāk saasina biežais un ievērojamais investīciju izmaksu pieaugums jaunbūvētajām kodolelektrostacijām. Patiešām, jo īpaši investīcijas pirmajās šāda veida III paaudzes kodoliekārtās ESAO valstīs ir ietekmējuši būvniecības kavējumi un izmaksu pieaugums (184).

(408)

Otrkārt, plānotais 60 gadu ekspluatācijas periods apgrūtina privāto investīciju vai komerciālo aizdevumu tipiskā ilguma saskaņošanu ar projekta darbības laiku. Tas ir vēl jo svarīgāk pašreizējos elektroenerģijas tirgos, kurus būtiski maina enerģētikas pārkārtošana un atjaunīgās enerģijas strauja ieviešana, kā arī regulatīvās reformas, kas papildina šo pārkārtošanu. Tāpēc pat vispieredzējušākajiem tirgus dalībniekiem ir grūti prognozēt elektroenerģijas cenas tālākā nākotnē, un lielākā daļa elektroenerģijas tirdzniecības darījumu aptver ne vairāk kā piecu gadu laikposmu.

(409)

Visbeidzot, kodolenerģiju joprojām skar sabiedriskas un politiskas domstarpības, un saistībā ar investīcijām kodolenerģijas ražošanas aktīvos ir jāņem vērā politikas maiņas risks.

(410)

Komisija arī atzina, ka šo elementu kombinācija ir unikāla kodoltehnoloģijām (185) un ir visu ES tirgu – arī Čehijas elektroenerģijas tirgus – vispārēja iezīme.

(411)

Ieinteresēto personu sniegtā informācija apstiprināja Komisijas sākotnējo novērtējumu lēmumā par procedūras sākšanu. Komisija norāda, ka Čehija piezīmēs par lēmumu par procedūras sākšanu atsaucās uz nesenākiem nelabvēlīgiem tirgus apstākļiem, kas ievērojami palielina riskus jauniem kodolenerģētikas projektu virzītājiem. Šie riski cita starpā ir makroekonomiskā vide un inflācijas spiediens, procentu likmju pieaugums, kā arī atsevišķi notikumi, piemēram, Krievijas iebrukums Ukrainā, kas izraisīja būtiskus tirgus un piegādes ķēdes traucējumus. Tāpēc Čehijas iestādes apgalvo, ka kodolelektrostaciju būvniecība bez valsts atbalsta, visticamāk, nenotiks.

(412)

Čehijas iestādes arī norādīja uz pieaugošo svārstīgumu enerģijas tirgos, ko daļēji izraisīja pieaugošais resursu ar nulles robežizmaksām (piemēram, vēja un saules enerģijas energoresursu) īpatsvars, kā arī gāzes cenu svārstības, kas rada neparedzamu peļņu tirgus dalībniekiem un tādējādi ierobežo stimulus liela mēroga kodolenerģētikas projektu attīstīšanai, ja vien ieguldītāji nespēj ierobežot tirgus cenu radīto risku. Tomēr riska ierobežošanai, izmantojot ilgtermiņa līgumus, ir vajadzīgi darījuma partneri, kas ir gatavi pieņemt pietiekami augstas cenas, lai nodrošinātu ieguldītājiem atbilstošu peļņu ļoti ilgā laikposmā. Līdzīgi viedokļi tika pausti vairāku trešo personu piezīmēs, kurās secināts, ka pašreizējā Eiropas elektroenerģijas tirgū jaunu kodolenerģētikas projektu būvniecība bez valsts atbalsta nav iespējama.

(413)

Kā paskaidrots Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) un Kodolenerģijas aģentūras (NEA) kopīgajā ziņojumā (186), jaunākās tendences jaunu kodolenerģētikas objektu būvniecībā Rietumu tirgos liecina par ievērojamu izmaksu pieaugumu un būvniecības kavējumiem. To daļēji var skaidrot ar to, ka jauni projekti tika uzsākti pēc ilga kodolenerģētikas objektu būvniecības pārtraukuma, kas bija ievērojami vājinājis kodolenerģijas piegādes ķēdi un nozares spējas, un daļēji ar to, ka būvniecības sākumā bija vērojamas nepilnības projektēšanas ziņā un netika pienācīgi veikta izpildes plānošana, kā arī ar aizvien neskaidrāku politisko kontekstu. Ziņojumā konstatēts, ka šī situācija ir mazinājusi ieinteresēto personu uzticēšanos kodolenerģētikas nozares spējai īstenot jaunus būvniecības projektus un paaugstinājusi šķietamā investīciju riska līmeni, atturot ieguldītājus un vēl vairāk samazinot iespējas piesaistīt finansējumu turpmākiem projektiem.

(414)

Tomēr ziņojumā paskaidrots, ka citās valstīs, piemēram, Ķīnā un Korejā, jaunas investīcijas kodoljomā tiek veiktas plānotajā termiņā un nepārsniedzot budžetu, un secināts, ka atšķirības salīdzinājumā ar Rietumvalstīm nevar izskaidrot tikai ar konkrētai vietai raksturīgiem apstākļiem. Tāpēc problēmas, ar kurām saskaras Rietumvalstis, nav raksturīgas tehnoloģijai kā tādai, bet ir atkarīgas no apstākļiem, kādos projekti tiek izstrādāti un īstenoti, un no dažādu ieinteresēto personu mijiedarbības.

(415)

Komisija atgādina trešo personu piezīmes, kurās apgalvots, ka energoapgādi varētu garantēt arī lētākas tehnoloģijas, un kurās pausts uzskats, ka subsīdijas kodolenerģētikas nozarē palēninātu progresu attiecībā uz citām, lētākām un klimatam draudzīgākām, tehnoloģijām. Čehijas iestādes ir norādījušas, ka atjaunīgās enerģijas potenciāls Čehijā ir ierobežots, bet gan kodolenerģijas, gan atjaunīgo energoresursu ražošanas pieaugums ir svarīga valsts enerģētikas un klimata stratēģijas daļa (sk. 21. apsvērumu). Tās arī apgalvo, ka, lai gan investīcijas vēja enerģijas jomā scenārijā, kas paredz šī projekta īstenošanu, tiktu veiktas vēlāk nekā tad, ja projekts netiktu īstenots vispār, kopējais vēja enerģijas īpatsvara pieaugums abos scenārijos būtu vienāds (sk. 270. apsvērumu). Šis skaidrojums ir ticams. Investīcijas vēja un saules enerģijas ražošanas jaudās var veikt daudz ātrāk un ar zemākām kapitāla izmaksām nekā projekta gadījumā. Tomēr tās ierobežo citi faktori, piemēram, pieejamās vietas un tīkla savienojuma jauda. Turklāt projekta paredzamā ierobežotā ietekme uz tirgus cenām vairumtirgū (2 EUR/MWh) liecina, ka tam būtu minimāla ietekme uz investīcijām atjaunīgajos energoresursos. Tomēr stimuli, ko nodrošina PL formula, lai maksimāli palielinātu ražošanas apjomu stundās, kad cenas ir augstas, un samazinātu to laikā, ka cenas ir zemas, samazina arī pasākuma ietekmi uz konkurenci saistībā ar tirgū balstītām investīcijām atjaunīgajos energoresursos, jo paredzams, ka atjaunīgo energoresursu ražošanas aktīvi īpaši bieži darbosies laikā, kad cenas ir zemākas (jo šajos periodos pieejamo atjaunīgo energoresursu ir daudz, un tas samazina tirgus cenas).

(416)

Kāds cits respondents apgalvoja, ka nākamajās desmitgadēs ir gaidāmas augstas elektroenerģijas cenas. Elektroenerģijas cenu ilgtermiņa prognozes ir saistītas ar ievērojamu nenoteiktību. Ja elektroenerģijas cenas būs ievērojami augstākas, nekā gaidīts, PL un peļņas sadales mehānisms nodrošinās Čehijas valstij ieņēmumus, tādējādi ierobežojot pārkompensāciju par labu ČEZ. Savukārt ja tirgus cenas būtu zemākas, nekā gaidīts, jo īpaši ņemot vērā to, ka pieprasījums varētu būt mazāks, nekā cerēts, vai arī atjaunīgo energoresursu straujas ieviešanas gadījumā, projekta kapitāla izmaksas nebūtu iespējams segt, ja netiktu īstenots atbalsta pasākums.

(417)

Komisija secina, ka Čehijā ir skaidri konstatētas tirgus nepilnības attiecībā uz investīcijām jaunos kodolenerģijas avotos. Ņemot vērā ļoti ilgo investīciju periodu, nav pietiekamas pārliecības, ka pašlaik augstās enerģijas cenas saglabāsies augstas pietiekami ilgu laiku, lai ietekmētu šo novērtējumu. Paturot prātā, ka Čehijā trūkst pietiekamas elektroenerģijas ražošanas jaudas, minētās tirgus nepilnības un Čehijas enerģētikas politikas stratēģisko mērķi, proti, elektroenerģijas ražošanas ziņā panākt relatīvu pašpietiekamību līdztekus elektroenerģijas ražošanas ilgtermiņa dekarbonizācijai, šķiet, ka šā projekta būvniecībai Čehijā ir nepieciešams valsts atbalsts.

(418)

Patiešām, joprojām maz ticams, ka tirgus spēki vien spētu savlaicīgi nodrošināt tādu pašu kodolenerģijas jaudu kā projekts – jaudu, kas ir nepieciešama, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanas attīstību no kodolenerģijas avotiem Čehijā.

(419)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka valsts atbalsts ir nepieciešams, lai nodrošinātu jaunu kodolenerģijas jaudu attīstību Čehijā. Turklāt Komisija secina, ka pasākumiem ir stimulējoša ietekme uz labuma guvēju, tādējādi nodrošinot projekta sekmīgu īstenošanu.

(420)

Komisijai savā novērtējumā jānosaka, vai ierosinātais pasākums ir piemērots politikas instruments, lai sasniegtu tā mērķi, šajā gadījumā – veicināt kodolenerģijas ražošanas attīstību, lai kompensētu enerģijas piegādes iztrūkumu nākotnē.

(421)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka Čehija ir apsvērusi vairākus alternatīvus atbalsta mehānismus, lai stimulētu investīcijas kodolenerģijas ražošanā, piemēram, nodokļu kredītus, jaudas mehānismus, tiešo investīciju atbalstu, regulētu investīciju cenu modeļa (RAB) noteikšanu u. c., kas visi tika uzskatīti par mazāk piemērotiem nekā galīgi izvēlētie atbalsta piešķiršanas pasākumi.

(422)

Komisija piekrīt, ka šādi citi politikas instrumenti paši par sevi, visticamāk, nebūtu pietiekami, lai sasniegtu tos pašus rezultātus, ņemot vērā projekta specifiku un nepieciešamo finanšu resursu apjomu. Konkrētāk, vienkārši atceļot vienu no trim pasākumiem bez turpmākām korekcijām, netiktu novērsti būtiski riski ieguldītājam, jo ar katru no tiem risina atšķirīgu tirgus nepilnību (187). Gadījumos, kad alternatīvi atbalsta mehānismi galvenokārt attiecas uz citiem finansējuma avotiem (nodokļu kredīti), tie ne vienmēr samazina ietekmi uz konkurenci. Jaudas mehānismi un RAB modeļi ir vispārēji jēdzieni, un tie var būt dažādi. Oficiālajā izmeklēšanā nav gūti pierādījumi, ka attiecībā uz konkrēto pasākumu šādi jēdzieni būtu nodrošinājuši piemērotākus risinājumus norādītajām tirgus nepilnībām.

(423)

Tomēr Komisija savā lēmumā par procedūras sākšanu apšaubīja, vai trīs pasākumu (t. i., AFP, pirkuma līgums un aizsardzības mehānisms tiesību aktu grozīšanas gadījumā) kombināciju varētu uzskatīt par piemērotu valsts atbalsta sniegšanai, un jautāja, vai nebūtu bijis piemērotāk nodrošināt lielāku pakļautību tirgus riskiem. Konkrētāk, Komisija uzskatīja, ka šo trīs pasākumu kombinācija un projekta sākotnējā struktūra var novērst būtiskus tirgus riskus un tādējādi var kavēt noteiktus konkurences stimulus.

(424)

Komisija arī pauda šaubas par to, vai šo trīs pasākumu kombinācija ir piemērota, lai nodrošinātu projekta attīstīšanu, jo iepriekš, šķiet, investīciju nodrošināšanai pietika ar ierobežotāku pasākumu skaitu, kas, iespējams, neradīja tik lielu iejaukšanās efektu.

(425)

Turklāt Komisija apšaubīja, vai Čehijas ierosinātais risinājums, kurā līdzsvaru panāk, izmantojot vairākus instrumentus, ir pareizais, un uzdeva jautājumu, vai ar alternatīviem instrumentiem vai tikai dažiem no Čehijas ierosinātajiem instrumentiem varētu sasniegt tos pašus mērķus, piešķirot mazāku atbalstu vai mazāk kropļojot konkurenci.

(426)

Čehijas iestāžu argumenti ierosināto pasākumu kombinācijas atbalstam ir saistīti ar galvenajām tirgus nepilnībām, kuru novēršanai pasākumi ir paredzēti, kā aprakstīts 4.1. iedaļā, konkrētāk: kapitāla prasības mērogu, ilglaicīgu pakļautību tirgus cenu noteikšanas signāliem un ilglaicīgu pakļautību politiskiem lēmumiem. Komisija jau atzina, ka šo risku dēļ parastos tirgus apstākļos privāts ieguldītājs nebūtu uzņēmies īstenot šo projektu (188).

(427)

Kā paskaidrots iepriekš (sk. 83.–106. apsvērumu), oficiālās izmeklēšanas laikā, lai kliedētu Komisijas šaubas saistībā ar projekta pakļautību tirgus riskiem, Čehija EDU II ex post norēķinu aprēķināšanas formulā iekļāva tirgus cenas risku un samazināja pirkuma līguma termiņu līdz 40 gadiem, tādējādi palielinot projekta pakļautību tirgus riskiem. Tas nozīmē arī to, ka EDU II ir ekonomiski stimuli optimizēt ražošanas jaudu tā, lai palielinātu dispečēšanu augstu cenu periodos, vienlaikus samazinot dispečēšanu (un, piemēram, plānojot uzturēšanas darbus) zemu cenu periodos. Tas samazina pasākuma kropļojošo ietekmi.

(428)

Turklāt Komisija atgādina, ka līdzīgu pasākumu kombināciju Komisija uzskatīja par piemērotu Hinkley Point C lietā (189).

(429)

Komisija uzskata, ka trīs pasākumu kombinācija, par ko Čehija paziņoja oficiālajā izmeklēšanā, un projekta attiecīgā struktūra ir piemērots instruments, lai nodrošinātu investīcijas KES. Komisija uzskata, ka šie trīs pasākumi ir vajadzīgi, lai novērstu tirgus nepilnības, kas saistītas ar jaunu kodolelektrostaciju attīstīšanu.

(430)

Pirmkārt, ciktāl pastāv šādas ilgtermiņa kapitāla tirgus nepilnības, ar AFP nodrošināšanu vien nepietiek, lai sekmētu investīcijas jaunās kodolelektrostacijās, jo tā ir vērsta vienīgi uz vajadzību piesaistīt kapitālu jauna kodolbloka būvniecībai, bet neatrisina konkrētās problēmas saistībā ar kodolenerģiju, piemēram, tādas kā īpašie riski, kas izriet no kodolbloka būvniecības, un ilgais un sarežģītais dzīves cikls. AFP nodrošina gandrīz visu kapitālu, kas nepieciešams jaunās kodolelektrostacijas būvniecībai, savukārt pirkuma līgums ļauj ieguldītājam investēt projektā pašu kapitālu. Tomēr AFP pati par sevi nenodrošinātu aizdevuma atmaksāšanu, un projekta dzīvotspēju varētu apdraudēt zemu cenu periodi. Tādējādi AFP pati par sevi ir balstīta uz pirkuma līguma esību un ir cieši saistīta ar to, jo projekta vērtējumā ir ņemta vērā PL esība. Projekta ilgtermiņa riska profilu varētu kompensēt tikai PL garantētie ieņēmumi.

(431)

Turklāt Komisija uzskata, ka AFP ir piemērots risinājums, lai nodrošinātu investīcijas un novērstu ilgtermiņa kapitāla tirgus nepilnības, arī salīdzinājumā ar valsts garantiju tirgus aizdevumu instrumentam, jo tas novērš risku, ka projekta īstenošanai netiks nodrošināts pietiekams privāto aizdevēju sniegts finansējums, tas nodrošina zemākas parāda izmaksas un zemākas maksas, kas saistītas ar finansējuma organizēšanu un nodrošināšanu visā būvniecības periodā, un tas prasa mazāk laika finansējuma paketes organizēšanai arī izmaksu pieauguma gadījumā. Tā kā jebkāds kapitāla izmaksu pieaugums tieši ietekmētu norunas cenas aprēķinu, AFP nodrošina zemāku cenu PL (sk. 171. apsvērumu) un tādējādi samazina pasākuma kopējās izmaksas.

(432)

Otrkārt, PL ar 40 gadu termiņu atbilst nepieciešamībai nodrošināt cenu stabilitāti un paredzamību, kā arī pašu kapitāla atdeves likmes paredzamību, kas ir īpaši svarīgi attiecībā uz šāda apjoma un termiņa investīcijām un tāpēc arī būtiski investīciju nodrošināšanai. Šajā ziņā PL risina tirgus nepilnību, kas saistīta ar iepriekš minēto ilglaicīgu pakļautību tirgus cenu noteikšanas signāliem.

(433)

Treškārt, kompensācijas, ko piešķir kodoltehnoloģijas politiskas vai normatīvas diskriminācijas gadījumā (t. i., aizsardzības mehānisms tiesību aktu grozīšanas gadījumā), novērš papildu riskus, ko varētu uzskatīt par kodoltehnoloģijai raksturīgiem (galvenokārt iespēju, ka investīcijas varētu tikt aizturētas tiesiskā regulējuma izmaiņu dēļ, piemēram, politisku iemeslu dēļ). Tāda izmaksu pieauguma gadījumā, kas pamatots ar leģitīmu pamatu, PL formulas ievaddatu elementu korekcijas risina arī izmaksu pieauguma risku, kas saistīts ar investīcijām kodolenerģijas ražošanā.

(434)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka paziņotajos pasākumos paredzētā pirkuma līguma ar 40 gadu termiņu, AFP un aizsardzības mehānisma tiesību aktu grozīšanas gadījumā kombinācija ir piemērots instrumentu kopums, ar ko sniegt valsts atbalstu projektam.

(435)

Lai novērtētu pasākuma samērīgumu, Komisijai ir jāpārbauda, ka pasākums ir tik minimāls, cik nepieciešams, lai veiksmīgi pabeigtu projektu un tiktu sasniegts izvirzītais mērķis.

(436)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija paskaidroja, ka samērīguma novērtējumā ir jāņem vērā Čehijas iestāžu ierosināto atbalsta pasākumu kombinācija. Attiecībā uz samērīgumu paziņotajā pasākumā bija trīs pamatproblēmas, kas ir būtiskas Komisijas veiktajam novērtējumam.

(437)

Pirmkārt, tika uzskatīts, ka paziņotais pirkuma līguma 60 gadu termiņš ir pārāk ilgs, jo tas ievērojami pārsniedz AFP atmaksai paredzēto laikposmu, kā arī tiešo cenu atbalsta pasākumu ilgumu iepriekšējos investīciju projektos kodoljomā (190). Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija uzdeva jautājumu, vai kompensācija par projekta investīciju izmaksām nebūtu ciešāk jāsaskaņo ar AFP atmaksas kārtību un ilgumu.

(438)

Otrkārt, paredzētā atdeves likme tika uzskatīta par pārāk augstu, un tādējādi nevar izslēgt pārkompensāciju, ņemot vērā paziņoto atbalsta pasākumu kombināciju un no tā izrietošo projekta riska profilu. Konkrētāk, sākotnēji paziņotais fiksētās cenas EPL novirzīja gan cenas, gan tirgus riskus ĪNDS un tādējādi valstij, savukārt atmaksājamā finansiālā palīdzība ievērojami samazināja finansēšanas risku, piedāvājot finansējumu ar ļoti pievilcīgiem nosacījumiem, turklāt būvniecības periodā piemērojot nulles procentu likmi. Visbeidzot, aizsardzības mehānisms tiesību aktu grozīšanas vai politikas maiņas gadījumā nodrošināja aizsardzību pret politikas maiņu un citiem notikumiem, ko EDU II nevar kontrolēt. Tas ietver izmaiņas Čehijas valsts politikā kodolenerģijas jomā, lēmumus nepiešķirt citus atbalsta pasākumus vai apturēt īstenošanu, noraidot pretendentus konkursā par elektrostacijas būvniecību, kā arī izmaksu pieaugumu saistībā ar plašu leģitīmo pamatu sarakstu. Ņemot vērā risku sadalījumu starp labuma guvēju un valsti, Komisija uzskatīja, ka kodolobjekta būvniecības un ekspluatācijas piemaksas iekļaušana CAPM aplēsē nav pamatota.

(439)

Turklāt Komisija pauda šaubas par to, vai Čehijas ierosinātais pārkompensācijas novēršanas mehānisms pietiekami novērstu pārkompensāciju, it īpaši tāpēc, ka tas ietver 50:50 sloga sadales attiecību starp valsti un EDU II (191).

(440)

Treškārt, Komisija pauda šaubas par to, vai vēsturiskā operatora ČEZ kā projekta virzītāja izraudzīšanās bez atklātas atlases procedūras varētu nozīmēt, ka projektam nepieciešamais atbalsts bija lielāks, nekā tas būtu bijis citā gadījumā.

(441)

Nākamajās iedaļās šie jautājumi tiks analizēti, ņemot vērā Čehijas iestāžu ierosinātās izmaiņas atbalsta pasākumos, un pēc tam tiks izdarīti galīgie secinājumi par kopējo atbalsta pasākumu kopumu.

(442)

Kā minēts 437. apsvērumā, paziņotais pirkuma līguma termiņš – 60 gadi – tika uzskatīts par pārāk ilgu. Komisija uzskatīja, ka projekta investīciju izmaksu kompensācija būtu jāsaskaņo ar AFP atmaksas kārtību un termiņu, kas Čehijas iestāžu iesniegtajā pamatscenārijā ir aptuveni 30 gadi.

(443)

Čehija apgalvoja, ka ir vajadzīgs starpperiods (jeb nobeiguma papildperiods) starp PL termiņu un AFP atmaksu, lai nodrošinātu, ka projekts joprojām ir finansiāli dzīvotspējīgs, sevišķi, lai nodrošinātu AFP pilnīgu atmaksu iespējamo negatīvo notikumu gadījumā. Konkrētāk, Čehijas iestādes iesniedza Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) datus, kas liecina, ka nesen īstenotajos liela mēroga kodolenerģijas projektos ir bijuši ilgi periodi, pirms izdevies stabilizēt aktīvu dispečēšanu un tādējādi sasniegt mērķa slodzes koeficientu, kas nodrošinātu projekta finansējamību.

9. tabula

Slodzes koeficienta stabilizācijas laiks

(444)

Čehijas iestādes ir iesniegušas pārskatītu PL termiņu, samazinot to no 60 līdz 40 gadiem. Tagad tas vairāk atbilst AFP termiņam, lai gan joprojām to ievērojami pārsniedz. Lai gan, ņemot vērā tehniskās grūtības, kas vēsturiski radušās pēc citu projektu uzsākšanas, noteikts laikposms elektrostacijas darbības stabilizācijai ir attaisnojams, šāds termiņš, salīdzinot to ar citos projektos novērotajiem laikposmiem, ir viens no lielākajiem.

(445)

Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka PL termiņa sākums ne vienmēr sakrīt ar elektrostacijas ekspluatācijas sākumu. Faktiski pirkšanas periods sākas agrākajā no šādiem datumiem: i) sākuma datums, t. i., diena, kad KES pirmo reizi eksportē elektroenerģiju tīklā, un EDU II ir paziņojusi valstij/ĪNDS, ka tā vēlas, lai sākuma datums iestātos, ievērojot termiņus, kas jānosaka PL, un ii) līgumsaistību izpildes beigu datums, t. i., diena pēc pēdējās piecus gadus ilgā nodošanas ekspluatācijā mērķa perioda dienas, skaitot no nodošanas ekspluatācijā mērķa datuma (sk. 39. zemsvītras piezīmi). Nodošanas ekspluatācijā mērķa datums tiks pagarināts, lai ņemtu vērā visus kavējumus, ko izraisījuši notikumi, kas uzskatāmi par leģitīmu pamatu. Tādējādi kavēšanās gadījumos, kas nav saistīti ar leģitīmiem pamatiem, PL termiņš attiecīgi saīsinās. Lai gan kavēšanās gadījumā PL ir paredzēts piecu gadu papildperiods, kas noteikts, ņemot vērā kavēšanos, kas novērota nesenos kodolenerģētikas projektos attiecībā uz III+ paaudzes elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kavēšanās ilgāk par pieciem gadiem ir ievērojams risks. Kopumā risks, ko rada saīsināts PL termiņš, un laiks, kas vajadzīgs, lai stabilizētu elektrostacijas jaudu pēc darbības uzsākšanas, nozīmē, ka PL periods aptuveni atbilst AFP atmaksas periodam.

(446)

Visbeidzot, izmaksu pārsnieguma gadījumā nevar izslēgt, ka AFP atmaksāšanai daļēji būs nepieciešama refinansēšana, izmantojot privātus uz tirgu balstītus aizdevumus. Šajā gadījumā investīciju izmaksu atmaksa vairs nav tieši saistīta ar AFP periodu (sk. 180. apsvērumu). Konkrēti, ja tirgus ieņēmumi PL periodā nav pietiekami, lai segtu AFP atmaksāšanas izmaksas, uz tirgu balstītus aizdevumus varētu izmantot, lai finansētu daļu no AFP atmaksāšanas izmaksām. Pēc tam šo uz tirgu balstīto aizdevumu atmaksa notiktu pēc AFP atmaksas, pamatojoties uz tirgus ieņēmumiem laikposmā pēc PL termiņa beigām.

(447)

Iepriekš izklāstītie elementi, vērtēti kā kopums, ir pietiekami, lai Komisija uzskatītu, ka 40 gadu PL termiņš ir samērīgs.

(448)

Komisija norāda, ka tas nenozīmē, ka projekts būtu dzīvotspējīgs, ja tā darbības ilgums būtu tikai 40 gadi. Tik tiešām, finanšu modelī tiek pieņemts, ka darbības ilgums ir 60 gadi, un, lai sasniegtu mērķa pašu kapitāla IAL [9–11] % apmērā, tas balstās uz tirgus ieņēmumiem pēc PL perioda beigām. Lai gan jutīguma analīze, kas paredz zemas tirgus cenas pēc PL perioda beigām, liecina, ka šajā brīdī elektrostacija varētu pārtraukt darbību finansiālu stimulu trūkuma dēļ (sk. 148. apsvērumu), tomēr tas nenozīmē, ka investīcijas tiktu veiktas, ņemot vērā tikai 40 gadus ilgu darbības laiku. Faktiski, lai investīcijas būtu dzīvotspējīgas, ir jāpieņem, ka ir liela varbūtība, ka tirgus vide ļaus turpināt darbību pēc PL perioda beigām. Mērķa IAL ir noteikta 60 gadu ilgam projekta darbības laikam. Ja tirgus cenas pēc PL perioda būtu ievērojami zemākas, nekā gaidīts, tas negatīvi ietekmētu gūto atdevi no investīcijām, samazinot IAL zem mērķa diapazona, proti [9–11] %.

(449)

Kā minēts 88.–91. apsvērumā, atlīdzības formulu PL veido divi nosacījumi: ex post norēķinu nosacījums un tirgus riska nosacījums. Šī struktūra līdzinās divvirzienu cenu starpības līgumu (CSL) (192) struktūrai, un tāpēc tai ir līdzīga ietekme attiecībā uz ieņēmumu stabilitātes nodrošināšanu un pārkompensācijas ierobežošanu, kā arī stimuliem elektrostacijai darboties efektīvi. Šajā iedaļā Komisija novērtē aspektus, kas saistīti ar samērīgumu (kompensāciju), savukārt 8.3.3.6.2. iedaļā tā novērtē aspektus, kas saistīti ar efektīvas darbības stimuliem.

(450)

Ikgadējo ex post norēķinu nosacījums nodrošina elektrostacijas ieņēmumu stabilitāti, vienlaikus ierobežojot arī kompensāciju. Norēķinu nosacījums pasargā elektrostaciju pret vidējo tirgus cenu nenoteiktības risku un, ņemot vērā to, ka to aprēķina fiksētam atsauces apjomam (ievērojot formulas korekcijas, kā aprakstīts 88. un 90. punktā), tas papildus ierobežo apjoma riskus. No vienas puses, norēķinu nosacījums garantē, ka pēc katra gada kodolelektrostacija saņem nepieciešamo piemaksu par vidējām tirgus cenām, lai sasniegtu mērķa atlīdzību. Konkrēti, ja ex post gada stundas tirgus vidējā tūlītējā cena nākamās dienas tirgū (t. i., atsauces cena) ir zemāka par norunas cenu, norēķinu summa ir atlīdzība, ko tirgus nav nodrošinājis. No otras puses, norēķinu nosacījums nodrošina, ka tad, ja gada vidējā tirgus cena ir vairāk nekā pietiekama, lai sasniegtu mērķa atlīdzību, elektrostacija atmaksā pārsniegumu (t. i., starpību starp atsauces cenu un norunas cenu), lai izvairītos no pārkompensācijas.

(451)

Attiecībā uz korekcijām saistībā ar PL atlīdzības formulas ex post norēķinu nosacījumu, kā aprakstīts 88. un 90. punktā, pirmā korekcija (kad atsauces cena (p’) ir augstāka par pamatdarbības mainīgajām izmaksām (c)) sniedz papildu ieņēmumu drošību elektrostacijai neplānotu pārtraukumu gadījumā gados ar augstām vidējām tirgus cenām. Tad atmaksāšana aprobežojas ar starpību starp atsauces cenu un norunas cenu, reizinātu ar faktisko daudzumu, nevis atsauces daudzumu. Otrā korekcija (ja tirgus atsauces cena (p’) ir vienāda ar pamatdarbības mainīgajām izmaksām (c) vai zemāka par tām) ievieš norēķinu nosacījuma griestus un tādējādi ierobežo pārkompensāciju. Piemēram, situācijās, kad tirgus cenas ir ļoti zemas, kad elektrostacija tiek stimulēta efektīvi samazināt ražošanas apjomu, kompensācija, kas izriet no norēķinu nosacījuma, ir ierobežota līdz starpībai starp atsauces daudzuma norunas cenu un pamatdarbības izmaksām. Tāpēc Komisija uzskata, ka ex post norēķinu nosacījums, arī korekcijas, nodrošina, ka elektrostacija nesaņem lielāku kompensāciju, nekā nepieciešams mērķa atlīdzības sasniegšanai, vienlaikus nodrošinot ieņēmumu stabilitāti un efektīvas darbības stimulus.

(452)

Piedevām, kā aplūkots 8.3.3.6.2. iedaļā, PL sniegtā CSL atlīdzības formula nodrošina efektīvus stimulus elektrostacijai palielināt tās peļņu, nevis stimulē maksimāli palielināt ražošanas apjomu. Par šo rentabilitātes efektu liecina arī tas, ka Čehijas iestādes lēš, ka elektrostacija saskaņā ar CSL atlīdzības formulu vidēji gūst lielākus ieņēmumus un rada mazākas izmaksas nekā saskaņā ar ražošanas apjoma maksimālas palielināšanas principu (sk. 150. apsvērumu). Tādējādi fiksētās EPL pieejas aizstāšana ar PL formulas pieeju rada mazāku finansējuma deficītu (lielākus paredzamos ieņēmumus un mazākas paredzamās izmaksas), tādējādi samazinot norunas cenu un nepieciešamā atbalsta summu.

(453)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par to, vai Čehijas ierosinātais pašu kapitāla peļņas sadales mehānisms pietiekami novērstu pārkompensāciju, un uzskatīja, ka 50:50 sadales attiecība nav saskaņota ar risku sadalījumu starp labuma guvēju un valsti, kā to paredzēja sākotnēji paziņotais pasākums.

(454)

Pirmkārt, Komisija atgādina, ka – un tas jau paskaidrots iepriekšējā iedaļā – pārskatītā atlīdzības metode saskaņā ar PL mazina pārkompensācijas risku augstu tirgus cenu apstākļos, jo operatoram ir jāatmaksā ĪNDS tirgus ieņēmumi, kas pārsniedz pirkuma līguma norunas cenu. Ir atzīts, ka fiksētas cenas atlīdzībai par saražotās elektroenerģijas vienību, kā to sākotnēji paziņoja Čehija, būtu bijusi līdzīga ietekme, taču tā tiktu piemērota ilgākā laikposmā (t. i., aktīva ekspluatācijas periodā salīdzinājumā ar maksimālo 40 gadu PL termiņu). Tomēr Komisija norāda, ka modelēšanas rezultāti liecina, ka stimuli efektīvai darbībai, kas iestrādāti pārskatītajā PL atlīdzības formulā, visticamāk, izpaudīsies kā norunas cenas samazinājums salīdzinājumā ar fiksētas cenas pirkuma līgumu zemāku pamatdarbības izmaksu un lielākas tirgus peļņas dēļ un līdz ar to arī kā zemāks atbalsta līmenis PL darbības laikā.

(455)

Otrkārt, attiecībā uz peļņas sadales attiecību Komisija norāda, ka Čehija saglabā 50:50 sadales attiecību PL darbības laikā un nedaudz palielina to līdz 60:40 par labu labuma guvējam 20 gadu laikposmā pēc PL termiņa beigām. Čehija šo palielinājumu pamato ar nepieciešamību atspoguļot lielāku saņēmēja pakļautību tirgus cenas riskam. Komisija piekrīt, ka PL termiņa saīsināšana līdz 40 gadiem palielina projekta vispārējo riska profilu, jo tas ievieš tirgus cenas risku ievērojamā laikposmā, kas aptver vienu trešdaļu no aktīva paredzamā ekspluatācijas laika. Tāpēc Komisija uzskata, ka pārskatītie peļņas sadales koeficienti ir saskaņoti ar projekta vispārējo augstāko riska profilu, kas izriet no 1. pasākuma korekcijām, jo īpaši tiešā cenu atbalsta perioda samazinājuma. Pašu kapitāla peļņas sadales mehānisms nodrošinās, ka jebkāda EDU II papildu peļņa tiks dalīta ar valsti, vienlaikus atstājot pietiekamus stimulus EDU II tiekties panākt šādu papildu peļņu, piemēram, samazinot izmaksas.

(456)

Čehija norāda, ka pat ar nelielām korekcijām laikposmā pēc PL termiņa beigām ierosinātais sadales koeficients nodrošina vienlīdzīgāku sadali starp operatoru un valsti (t. i., 50:50 PL darbības laikā un 60:40 atlikušajā KES ekspluatācijas laikā), nekā tas ir saistībā ar citu kodolinvestīciju precedentu, proti, Hinkley Point C (HPC), kur Komisija kā samērīgu novērtēja sākotnējo sadales koeficientu 70:30, kas bija piemērojams no augstākas projekta IAL salīdzinājumā ar šo lietu. Komisija norāda, ka HPC pašu kapitāla ieņēmumu sadales mehānisms faktiski bija balstīts uz divām robežvērtībām, saskaņā ar kurām sadales koeficienti starp labuma guvēju un valsti mainās no 70:30 līdz 40:60, kad gūtā pašu kapitāla IAL pārsniedz otro (augstāko) robežvērtību. Tāpēc HPC pašu kapitāla ieņēmumu sadales mehānisms visos iespējamos apstākļos neparedz valstij mazāk labvēlīgu sadales koeficientu salīdzinājumā ar šo projektu. Tajā pašā laikā Komisija uzskata, ka HPC peļņas sadales mehānisms nebūt nav labs paraugs ierosinātā projekta pārkompensācijas novēršanas mehānisma novērtēšanai, jo starp abiem projektiem pastāv būtiskas atšķirības attiecībā uz to riska profiliem, tirgus apstākļiem un atbalsta pasākumu kopumiem.

(457)

Treškārt, Čehijas iestādes atsaucās arī uz ISCP darbuzņēmēja atlasi konkursa procedūrā, kas, pēc to domām, ietver uz tirgu balstītu mehānismu, ar ko finanšu modeļa pamatā esošajos investīciju izmaksu pieņēmumos tiek novērsts nepamatotu neparedzēto izdevumu rezervju veidošanas potenciāls. Komisija piekrīt, ka ISCP darbuzņēmēja atlase konkursa procedūrā, kurā potenciālie darbuzņēmēji savstarpēji konkurē par līguma slēgšanas tiesību iegūšanu, visticamāk, nodrošinās lielāku cenas un vērtības attiecību salīdzinājumā ar ISCP līguma tiešu piešķiršanu (t. i., bez konkurences). Tāpēc tas, ka investīciju izmaksas, ko finanšu modelī izmanto, lai precizētu PL norunas cenu, tiek noteiktas konkursa kārtībā, var palīdzēt samazināt pārkompensācijas riskus.

(458)

Visbeidzot, Komisija norāda, ka ĪNDS gūtā peļņa, kas izriet no pārkompensācijas korekcijām, būs vai nu kā vienreizējs maksājums, ko labuma guvējs veiks ĪNDS, vai arī kā PL norunas cenas samazinājums, tādējādi pazeminot tā atbalsta līmeni, kas valstij jāsniedz visā elektrostacijas darbības laikā.

(459)

Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, Komisija uzskata, ka pārkompensācijas kontroles mehānismi, ko ietver PL atlīdzības formula un pārskatītais pašu kapitāla peļņas sadales mehānisms, ir piemēroti un saskaņoti ar risku sadalījumu starp labuma guvēju un valsti.

(460)

Čehijas iestādes ir iesniegušas vairākus pieņēmumus par parametriem, kas joprojām nav zināmi, bet kuriem ir ievērojama ietekme uz norunas cenu. Tas it īpaši attiecas uz tirgus cenu prognozēm, elektrostacijas pieejamību, būvniecības izmaksām, ekspluatācijas izmaksām, dezekspluatācijas izmaksām un kapitāla izmaksām.

(461)

Šos pieņēmumus izmanto kā ievaddatus finanšu modelī, lai aprēķinātu pašlaik sagaidāmo norunas cenu (sk. 3.6.2. iedaļu) ar mērķi sasniegt pašu kapitāla IAL [9–11] % apmērā visā projekta darbības laikā. Tāpēc norunas cena ir finanšu modeļa rezultāts un tiks aprēķināta saskaņā ar šo modeli.

(462)

Dažiem pieņēmumiem ir arī tieša ietekme uz gaidāmo pašu kapitāla IAL. Lai gan modeļa mērķis kopumā ir noregulēt mērķa pašu kapitāla IAL [9–11] % apmērā, izmaiņas vēl nezināmos ievaddatu parametros var radīt novirzes no šīs mērķa pašu kapitāla IAL. Piemēram:

(463)

Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ ticami pieņēmumi, arī par nākotnes tirgus cenām, būvniecības izmaksām, pamatdarbības izmaksām, elektrostacijas pieejamību, dezekspluatācijas izmaksām un citiem attiecīgiem parametriem, piemēram, kapitālizdevumiem un projekta finansēšanu, ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu samērīgu projekta atdevi. Tomēr daudzi no šiem pieņēmumiem jaunu kodolelektrostaciju projektos ir pakļauti ievērojamai nenoteiktībai. Pieņēmumi par III+ paaudzes KES būvniecības izmaksām nesenā pagātnē vairākos Eiropas projektos vairākkārt ir bijuši neuzticami. Izmaksu aplēses 60 gadu darbības periodam veikt ir sarežģīti. Tas pats attiecas uz tirgus cenu prognozēm līdz šā gadsimta beigām. Ņemot vērā iepriekš minēto, Čehijas iestādēm ir ne tikai jānodrošina, ka pieņēmumi, kas ir sākotnējā piešķiršanas akta pamatā, ir ticami, bet arī tas, ka gadījumos, kad šie parametri ir jāatjaunina, tas tiek darīts paredzamā, pārredzamā, objektīvā un pārbaudāmā veidā.

(464)

Čehijas iestādes ir iesniegušas pieņēmumus par dažādiem finanšu modeļa ieņēmumu un izmaksu ievaddatu parametriem, kā izklāstīts 3.6.6. iedaļā.

(465)

Attiecībā uz tirgus cenu aplēsēm jāatzīmē, ka nav pieejamas nākotnes darījumu tirgus cenas pietiekami tālu nākotnē, lai aptvertu periodu pēc PL termiņa beigām. PL periodā novirzes no tirgus cenu prognozēm lielā mērā kompensē PL ietekme, kas pasargā EDU II no vidējo cenu novirzēm, tomēr to pašu nevar teikt par laikposmu pēc PL termiņa beigām. Čehija paļāvās uz ČEZ komerciālajiem pieņēmumiem par gada vidējo elektroenerģijas tirgus cenu attīstību Čehijā laikposmā no 2035. līdz 2050. gadam. Attiecībā uz laikposmu no 2051. līdz 2096. gadam, kas ietver periodu pēc PL termiņa beigām, lai aptvertu visu paredzamo elektrostacijas ekspluatācijas laiku, Čehijas iestādes pieņem, ka tirgus cenas pakāpeniski samazināsies ar nemainīgu likmi (..) % gadā, lai atspoguļotu prognozes, ka tirgus cenām ilgtermiņā būs tendence samazināties, jo sistēmā pieaugs AER īpatsvars. Bez inflācijas korekcijām pieņēmums par centrālā scenārija tirgus cenu sākas no (..) EUR par MWh 2036. gadā, samazinās līdz (..) EUR par MWh 2050. gadā un pakāpeniski turpina samazināties līdz (..) EUR par MWh 2076. gadā un (..) EUR par MWh 2096. gadā.

(466)

Komisija nevar droši prognozēt, vai tirgū patiešām būs šādas cenas. 2016. gada ietekmes novērtējumā, kas pievienots pārstrādātajai Elektroenerģijas regulai (ES) 2019/943, tika norādīts, ka “2050. gadā tiek prognozēts, ka AER E īpatsvars sasniegs 60 %. Šajā gadījumā starpība starp bāzes slodzes un maksimālās slodzes cenām ievērojami palielinās, galvenokārt tāpēc, ka bāzes slodzes cenas ir zemākas nekā iepriekšējos periodos. Lai gan vidējās nākamās dienas tirgus cenas saglabājas augstas visā prognožu periodā, paredzams, ka elektroenerģijas ražošana termoelektrostacijās lielākajā daļā gada stundu joprojām nodrošinās marginālās jaudas (tādējādi nosakot nākamās dienas tirgus cenu).” (193) Saskaņā ar šiem pieņēmumiem ietekmes novērtējuma modelī tika prognozēts, ka vidējās nākamās dienas tirgus cenas ES pieaugs no 74 EUR/MWh 2020. gadā līdz 118 EUR/MWh 2035. gadā un pēc tam saglabāsies relatīvi nemainīgas, proti, 2050. gadā tās būs 122 EUR/MWh. Tādējādi, pamatojoties uz 2016. gada novērtējumu, prognoze par lēnu cenu kritumu no 2036. gada nebūtu saskaņota ar Komisijas veiktajiem pētījumiem.

(467)

Tomēr ieceru vēriens attiecībā uz atjaunīgo energoresursu īpatsvaru kopš tā laika ir ievērojami palielinājies. Atjaunojamo energoresursu direktīvā, kas tika pieņemta 2018. gadā un tādējādi sagatavota līdztekus iepriekš minētajam ietekmes novērtējumam, bija noteikts mērķrādītājs panākt, ka līdz 2030. gadam atjaunīgo energoresursu enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā ir 30 %. Pārskatītajā Atjaunīgo energoresursu direktīvā, kas pieņemta 2023. gadā, ES saistošais atjaunīgās enerģijas mērķrādītājs 2030. gadam ir palielināts līdz vismaz 42,5 % ar mērķi sasniegt 45 %. Eiropas Klimata aktā (194) ir noteikts, ka ne vēlāk kā līdz 2050. gadam Savienībā tiek līdzsvarots Savienības tiesību aktos reglamentētais Savienības mēroga siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistes apjoms, un tas nozīmē, ka līdz minētajam termiņam tiek panākts emisiju neto nulles līmenis, un pēc tam Savienība cenšas panākt negatīvu emisijas bilanci. Šis lielākais ieceru vēriens saistībā ar elektroenerģijas ražošanu no atjaunīgajiem energoresursiem, lielākoties ražojot ar zemām robežizmaksām, un dekarbonizācijas mērķi nozīmē, ka 2016. gada novērtējuma pamatā esošo pieņēmumu, ka “elektroenerģijas ražošana termoelektrostacijās lielākajā daļā gada stundu joprojām nodrošinās marginālās jaudas (tādējādi nosakot nākamās dienas tirgus cenu)”, attiecībā uz 2050. gada prognozi jau nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Lai gan nevar izslēgt, ka elektroenerģijas ražošanai ar augstām robežizmaksām joprojām ir liela nozīme (piemēram, izmantojot oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju vai izmantojot mazoglekļa degvielas, piemēram, ūdeņradi), citos scenārijos var ticami prognozēt, ka liela daļa stundu būs ar ļoti zemām robežizmaksām. Patiesi, šāda tendence jau tiek īslaicīgi novērota dažās Savienības elektroenerģijas tirgus daļās (195). Ja izņēmuma kārtā tas notiek jau tagad, periodos ar augstu atjaunīgās enerģijas ražošanas apjomu un zemu pieprasījumu, to var uzskatīt par vienu no vairākiem iespējamiem scenārijiem laikposmam pēc PL termiņa beigām, proti, sākot no 2078. gada. Tomēr Čehijas iestādes neapgalvo, ka pēc PL termiņa beigām elektroenerģijas cenas vidēji tiek pieņemtas kā tuvas nullei. Tā vietā tiek pieņemts, ka vidējās cenas lēnām samazināsies (196), 2096. gadā sasniedzot vidēji (..) EUR/MWh.

(468)

Lai pierādītu dažādu cenu pieņēmumu ietekmi uz modeli, Čehijas iestādes finanšu modelī ir iesniegušas cenu jutīguma analīzes, izmantojot papildu scenārijus, kuros pieņemtas nemainīgas gada vidējās tirgus cenas prognozes, kas svārstās no –10 EUR par MWh līdz 150 EUR par MWh. Scenārijos, kuros tirgus cenas ir –10 EUR par MWh, 10 EUR par MWh un 20 EUR par MWh, tās paredz, ka pēc PL termiņa beigām elektrostacija tiks slēgta, jo ieņēmumi būtu mazāki par pamatdarbības izmaksām. Šādā situācijā nepastāv pārkompensācijas risks. Savukārt, ja elektroenerģijas cenas būtu ievērojami augstākas, nekā tika pieņemts, tas izraisītu IAL pieaugumu. Tomēr, ja IAL palielinās virs mērķa likmes [9–11] %, piemēro peļņas sadales mehānismu, saskaņā ar kuru valsts atgūst 40 % no EDU II gūtās papildu peļņas. Tādējādi, ja elektroenerģijas cenas visā elektrostacijas ekspluatācijas laikā būtu 150 EUR/MWh, pašu kapitāla IAL visā projekta darbības laikā būtu (..) % pirms peļņas sadales mehānisma piemērošanas un (..) % pēc peļņas sadales. Tas nodrošina, ka pat tad, ja elektroenerģijas cenas ir ievērojami augstākas, nekā gaidīts, jebkāds pārkompensācijas risks ir ierobežots.

(469)

Tādēļ, pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, pieņēmumi par elektroenerģijas cenām tādējādi ir ticami, un peļņas sadales mehānisma piemērošana jebkādiem virsieņēmumiem no augstākām elektroenerģijas cenām, īpaši pēc PL perioda, šajā ziņā nodrošina samērīgumu.

(470)

Citi galvenie pieņēmumi (it īpaši par būvniecības izmaksām un pieejamību) ir balstīti uz pieredzi citos projektos un tehnoloģiju nodrošinātāju tehnisko iespēju aprakstiem. Ja pamatscenārijā izmantotie pieņēmumi izrādītos pārāk optimistiski, tas varētu radīt vai nu stabilu IAL (ja izmaksu pieaugums ir attaisnots ar leģitīmu pamatu, tādējādi neietekmējot IAL), vai arī samazināt IAL. Pamatojoties uz sniegto informāciju par pieredzi citos nesenos kodolenerģētikas projektos, Čehijas iestādes ir sniegušas pietiekamu pamatojumu, lai uzskatītu, ka ievērojams izmaksu samazinājums ir maz ticams. Pat tad, ja šāda izmaksu samazinājuma rezultātā palielinātos IAL, to ierobežotu peļņas sadales mehānisms. Lai gan pastāv ievērojams risks, ka izmaksas var palielināties vairāk, nekā paredzēts pamatscenārijā, tas neradītu pārkompensāciju.

(471)

Attiecībā uz finansēšanas izmaksām prognozes ir daudz uzticamākas nekā attiecībā uz tehniskajiem elementiem. Tā pamatā ir skaidri definētas finansēšanas izmaksas saskaņā ar AFP. Pieņēmumiem par privāto refinansēšanu var būt neliela ietekme uz IAL, bet to pamatā ir AFP likmes papildinājumi. Pamatojoties uz to, pieņēmumi par finansēšanas izmaksām ir pietiekami ticami.

(472)

Lai aprēķinātu norunas cenu, kas nepieciešama, lai sasniegtu pašu kapitāla IAL [9–11] % apmērā visā projekta darbības laikā, tiek izmantots 3.6.2. iedaļā aprakstītais finanšu modelis. Sākotnējā scenārijā (jeb pamatscenārijā) finanšu modelī kā ievaddati tiek izmantoti vairāki pieņēmumi, no kuriem daudzi tiks atjaunināti pēc ISCP līguma noslēgšanas. Kā aprakstīts iepriekš, Komisija uzskata, ka šie sākotnējie pieņēmumi ir ticami. Atjaunināšanas procesā izmanto pielikumā sniegto parametru sarakstu. Šajā izsmeļošajā sarakstā ir noteikts, kurus parametrus var atjaunināt un kuru rezultātā var veikt norunas cenas korekciju (gan augšupēju, gan lejupēju), lai saglabātu mērķa pašu kapitāla IAL. Tāpēc atjaunināšanas process ir pietiekami pārredzams un paredzams.

(473)

Komisija ir novērtējusi finanšu modeļa funkcionalitāti un uzskata, ka ir lietderīgi aprēķināt minimālo norunas cenu, kas nepieciešama mērķa atdeves sasniegšanai, izmantojot vairākus ievaddatu mainīgos. Komisija ir pārliecinājusies, ka finanšu modelī ir ņemti vērā sākotnējie pieņēmumi, tajā skaitā sekošanas slodzei funkcionalitāte, kā aprakstīts 149. apsvērumā, lai aplēstu sākotnējo norunas cenu [65–80] EUR apmērā, sasniedzot mērķa atdevi [9–11] % līmenī.

(474)

Komisija ir arī pārbaudījusi, ka finanšu modelī var ņemt vērā virkni pieņēmumu (scenāriju) attiecībā uz ievaddatu mainīgajiem un ka finanšu modelī aplēstā pašu kapitāla IAL attiecīgi mainās. Turklāt Komisija ir pārliecinājusies, ka finanšu modeli var izmantot, lai noteiktu nepieciešamo norunas cenu, kas nepieciešama mērķa atdeves sasniegšanai saskaņā ar šiem dažādajiem scenārijiem.

(475)

Tāpēc Komisija secina, ka projekta finanšu modelis, tajā skaitā tā darbība un pamatā esošie pieņēmumi, tādējādi ir ticams un piemērots, lai nodrošinātu ierosināto projekta mērķa atdevi.

(476)

Šajā iedaļā Komisija aplūko savu novērtējumu par EDU II investīciju atdeves likmi (PKA). Lai nodrošinātu valsts atbalsta pasākuma samērīgumu un izvairītos no pārkompensācijas, valsts atbalsta pasākumam ir jānodrošina minimālā atdeves likme, lai labuma guvējs investētu EDU II. Citiem vārdiem sakot, minimālā likme, kas novērš projekta finansējuma deficītu. Finansējuma deficītu definē kā starpību starp faktiskā scenārija un hipotētiskā scenārija neto pašreizējo vērtību (NPV). Tas arī atspoguļo gan minimālo valsts atbalsta summu, kas nepieciešama, lai pasākums stimulētu uzņēmumu, gan maksimālo valsts atbalsta summu, kas joprojām ir samērīga investīciju stimulēšanai.

(477)

Finansējuma deficīta jēdziens ir dziļi iesakņojies parasto uzņēmējdarbības lēmumu pieņemšanā. Kad uzņēmumi, kas ir vērsti uz maksimālas peļņas gūšanu, lemj, vai īstenot kādu projektu, tie novērtē attiecīgā projekta radīto vērtību, salīdzinot to ar alternatīviem rīcības virzieniem, un izvēlas to, no kura sagaidāmā atdeve ir vislielākā. Tādējādi, lai uzņēmumi būtu gatavi īstenot projektu, kas nav projekts ar vislielāko sagaidāmo atdevi, tos var būt nepieciešams stimulēt ar valsts atbalstu, kas sedz finansējuma deficītu.

(478)

Šajā gadījumā faktiskais scenārijs ir investīcijas EDU II projektā, savukārt hipotētiskais scenārijs ir investīciju neveikšana. Čehijas finanšu modelis sniedz EDU II projekta paredzamo vērtību novērtēšanas datumā, proti, 2023. gada 31. decembrī, diskontējot pozitīvās un negatīvās naudas plūsmas, ko projekts saskaņā ar aplēsēm radīs visā tā darbības laikā. Čehijas finanšu modelis faktiskajam scenārijam (t. i., investīciju veikšana EDU II) liecina, ka ierosināto valsts atbalsta pasākumu rezultātā faktiskā scenārija NPV ir vienāda ar nulli, un šādi valsts atbalsta pasākumi ir veidoti tā, lai to panāktu (t. i., pirkuma līguma norunas cena tiek aprēķināta tā, lai projekta NPV, ieskaitot atbalstu, būtu nulle). Šajā gadījumā hipotētiskais scenārijs ir investīciju neveikšana (t. i., hipotētisko investīciju NPV ir nulle). Tas, ka faktiskā scenārija, ieskaitot ierosināto valsts atbalstu, NPV un hipotētiskā scenārija NPV ir vienādas, nozīmē, ka ierosinātie valsts atbalsta pasākumi novērš finansējuma deficītu, stimulējot investēt EDU II, taču vienlaikus neradot pārkompensāciju (197).

(479)

Faktiskā scenārija nulles NPV (no EDU II investīciju apjoma, kas iegūts, iekļaujot valsts atbalsta pasākumus) nozīmē, ka projekta WACC jeb kapitāla izmaksas un projekta iekšējā atdeves likme (projekta IAL) jeb projekta atdeve ir vienādas. WACC ir pašu kapitāla izmaksu (CoE) un parāda izmaksu (CoD) vidējā svērtā vērtība, kā izklāstīts 3.6.5. iedaļā. Tādējādi, nosakot projekta atdeves likmi, tiek ņemta vērā visa kapitāla struktūra, ko izmanto projekta finansēšanai, t. i., akcionāru nodrošinātais pašu kapitāls un aizdevēju nodrošinātais parāda kapitāls.

(480)

EDU II lietā Komisija koncentrējās uz mērķa PKA novērtējumu. Tas ir tāpēc, ka šajā gadījumā pašu kapitālu nodrošina ČEZ, savukārt parāda kapitālu nodrošina valsts (AFP) ar subsidētu procentu likmi (sk. 3.7. iedaļu). Parāda kapitāls jeb aizdevums ar subsidētu likmi un cenu starpības līgums, izmantojot norunas cenu, ir pasākumi, kas novērš EDU II projekta finansējuma deficītu. Tādējādi, nosakot CoE samērīgumu, tiek nodrošināta kopējā valsts atbalsta samērīgums.

(481)

CoE aplēses mērķis ir novērtēt, vai akcionāru peļņa ir samērīga. Ņemot vērā AFP CoD, tiklīdz mērķa PKA ir atzīta par samērīgu, cenu starpības līgumā noteikto norunas cenu pielāgo tā, lai kopējais valsts atbalsts novērstu finansējuma deficītu, t. i., radītu nulles NPV faktiskajā scenārijā (198). Citiem vārdiem sakot, valsts atbalsta samērīgums tiek nodrošināts, precizējot norunas cenu, ņemot vērā subsidēto CoD un samērīgu PKA. Šo iemeslu dēļ atlikušajā šīs iedaļas daļā Komisija galveno uzmanību pievērš mērķa PKA samērīguma novērtēšanu.

(482)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par Čehijas ierosinātā mērķa PKA samērīgumu un jo īpaši par nepieciešamību papildus pamata atdeves likmei iekļaut atsevišķu lielo projektu riska piemaksa (“ALPRP”) 3–3,5 % apmērā (199).

(483)

Attiecībā uz ALPRP Čehija apgalvoja, ka KES ir konkrētas unikālas iezīmes un riski salīdzinājumā ar citiem elektroenerģijas ražošanas projektiem, kas ir jāņem vērā, iekļaujot ALPRP no CAPM atvasinātā PKA. Saskaņā ar Čehijas aplēsēm šie riski, kas nav ietverti beta koeficienta aplēsēs par diversificētiem energopakalpojumiem, kuri iesaistīti tradicionālākos ražošanas veidos un regulētos tīkla uzņēmumos, veidotu 3–3,5 % (200).

(484)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija apšaubīja ALPRP nepieciešamību, ņemot vērā trīs atbalsta pasākumus, kas bija ierosināti, lai novērstu ar KES saistītos riskus. Komisija apgalvoja, ka riski, kas ieguldītājam rodas pēc tam, kad ir ņemta vērā aizsardzība, ko nodrošina PL, AFP un īstenošanas līgums, ir atspoguļoti no CAPM atvasinātajā PKA, un tāpēc tai bija šaubas par papildu riska piemaksas nepieciešamību (201).

(485)

Pēc lēmuma par procedūras sākšanu Čehija 2023. gada 25. septembrī iesniedza dokumentu, kura mērķis ir atbalstīt ALPRP iekļaušanu (202). Komisija norāda, ka Čehijas sniegtās literatūras atsauces tās iesniegtajā dokumentācijā (203) neatbalsta šādas piemaksas iekļaušanu, ja ir paredzēta valsts iejaukšanās. Tas ir tāpēc, ka valsts atbalsts novērš vajadzību pēc lielākas atlīdzības, novēršot vismaz daļu no riskiem, kas citādi būtu raksturīgi investīciju projektiem kodolenerģētikas jomā. Turklāt ALPRP netika ņemta vērā ne Hinkley Point C, ne Paks II projektā (204). Tādējādi Komisija secina, ka ALPRP pievienošana aplēstajam CoE diapazonam šajā gadījumā nebūtu samērīga.

(486)

Izmeklēšanas gaitā Čehijas iestādes piekrita, ka CoE aprēķinā netiks ņemta vērā ALPRP. Tādējādi tiek kliedētas lēmumā par procedūras sākšanu paustās šaubas par ALPRP iekļaušanu.

(487)

Šajā iedaļā Komisija novērtē, vai mērķa PKA [9–11] % apmērā ir samērīga. Lai to izdarītu, Komisija salīdzina Čehijas mērķa PKA ar tirgū balstītu CoE diapazonu. Mērķa PKA, kas ir augstāka par šo diapazonu, nozīmē nesamērīgi lielu atdevi, savukārt mērķa PKA, kas ir zemāka par šo diapazonu, nozīmē nesamērīgi mazu atdevi (t. i., atdevi, ko nepieņemtu tirgus ieguldītājs).

(488)

Lai aplēstu šo tirgū balstīto CoE diapazonu, Komisija izmanto CAPM standarta pieeju (205), saskaņā ar kuru teorētisko CoE vai CoE diapazonu iegūst, aplēšot katru no CoE komponentiem, pamatojoties uz tirgus datiem. Turklāt Komisija savu analīzi salīdzina, atvasināto CoE diapazonu salīdzinot ar šādu pašu diapazonu nozarēs, kuras ir pielīdzināmas ar kodolnozarei un tādējādi arī EDU II.

(489)

Kad ir aplēsts CoE diapazons, Komisija izdara secinājumu par mērķa PKA samērīgumu. Visbeidzot, Komisija novērtē, kā mērķa PKA mainītos izmaksu un grafika izmaiņu gadījumā.

(490)

Šajā iedaļā Komisija aplēš savu pamata CoE, kā arī CoE diapazonu. CoE diapazonu nosaka, identificējot “zema līmeņa” scenāriju un “augsta līmeņa” scenāriju. Attiecībā uz katru CoE parametru Komisija izskaidro Čehijas pieņēmumu pieņemšanas vai atspēkošanas iemeslus un sniedz kritērijus, pamatojoties uz plaši atzītiem avotiem.

(491)

Metodika, ko Komisija izmanto CoE aplēsēm, balstās uz standarta CAPM formulu, ko izmanto arī Čehija un kas aprakstīta 3.6.5.1. iedaļā. Tālāk paskaidrots, kā Komisija aplēsa CoE parametrus.

(492)

Attiecībā uz RfR Komisija norāda, ka Čehija ir aplēsusi to diapazonu, pamatojoties uz divu gadu un 20 gadu vidējiem Euro 30Y valsts obligāciju, Vācijas 30Y valsts obligāciju un Eiropas AAA 10+Y uzņēmumu obligāciju vidējiem rādītājiem un pēc tam pieskaitot piemaksu, lai šos vidējos rādītājus pārvērstu Čehijas RfR diapazonā (206). Komisija uzskata, ka ir lietderīgāk neņemt vērā uzņēmumu obligācijas kā RfR aizstājējvērtības, jo tās nevar uzskatīt par bezriska obligācijām. Turklāt Komisija uzskata, ka ir lietderīgāk aplūkot vienlaicīgos 6 un 12 mēnešu datus, nevis divu vai 20 gadu datus (207). Tādēļ Komisija aplēsa RfR, ņemot Vācijas un eurozonas AAA 30Y valsts obligāciju ienesīgumu 6 mēnešu periodā, kas sākas 2023. gada jūlijā, un 12 mēnešu periodā, kas sākas 2023. gada janvārī. Šie vidējie rādītāji ir attiecīgi 2,72 % un 2,55 % (208). Pieskaitot šiem RfR 0,6 % riska piemaksu (209), Komisija iegūst koriģētu RfR diapazonu 3,09–3,26 % apmērā. Piesardzības labad Komisija pieņem Čehijas 2,3 % pieņēmumu tās zema līmeņa scenārijā, 2,72 % pieņēmumu pamatscenārijā un 3,26 % pieņēmumu tās augsta līmeņa scenārijā. Tādējādi Komisijas RfR diapazons ir robežās no 2,30 līdz 3,26 % salīdzinājumā ar Čehijas [2–5] %.

(493)

Attiecībā uz tirgus riska piemaksu Čehija, pamatojoties uz A. Damodaran un P. Fernandez datubāzu datiem, pieņem, ka tās diapazons ir no [5 līdz 7] %, kā izklāstīts 3.6.5.1. iedaļā. Šīs datubāzes ir plaši atzītas un tiek izmantotas finanšu un uzņēmējdarbības vidē. Komisija uzskata, ka šie avoti ir ticami, un savā zema līmeņa scenārijā pieņem A. Damodaran datu vidējo rādītāju (5,6 % (210)), bet savā augsta līmeņa scenārijā – Čehijas konservatīvo rādītāju (6,3 % (211)). Savā pamatscenārijā Komisija izmanto konservatīvu vērtību (6,1 %), kas ir A. Damodaran un P. Fernandez datu vienkāršs vidējais rādītājs (212).

(494)

Attiecībā uz aktīvu beta koeficientu Komisija novērtēja Čehijas ierosināto metodiku, kuras pamatā ir līdzīgu operatoru beta koeficientu vidējā svērtā vērtība, un šādi iegūta beta koeficienta vērtība ir (..) (213). Komisija konstatēja, ka šī metodika atbilst plaši atzītām metodikām. (214) Komisija uzskata, ka šis skaitlis ir konservatīvs, ja to salīdzina ar nozares informāciju, ko sniedza A. Damodaran, kurš lēš, ka elektroenerģijas uzņēmumu izlasē vidējais aktīvu beta koeficients ir 0,54 (215). Komisija savā augsta līmeņa scenārijā pieņem, ka Čehijas beta koeficienta vērtība ir 0,54. Tomēr piesardzības labad Komisija savā pamatscenārijā un zema līmeņa scenārijā pieņem, ka beta koeficienta vērtība ir 0,51, nevis Čehijas norādītā vērtība (..) (216). Šis beta koeficienta rezultāts ir konservatīvs novērtējums, kura pamatā ir Čehijas sniegtie dati (217) , (218). Jānorāda, ka piesardzības labad Komisija pieņem Hamadas standarta pieeju (219) pašu kapitāla beta koeficienta aplēsei, nevis Harisa-Pringla pieeju (220), ko izmanto Čehija.

(495)

Attiecībā uz kapitāla segumu Čehija pieņēma, ka šis rādītājs ir (..) % (221). Komisija norāda, ka (..) % ir projekta mērķa kapitāla segums (222), kā arī projekta vidējais kapitāla segums visā tā darbības laikā (223). Turklāt Komisija norāda, ka pēdējā pieejamajā pilnajā finanšu gadā (224) (..) % kapitāla segums ietilpst līdzīgo operatoru kapitāla seguma diapazonā, kā arī ir ievērojami konservatīvāks par 98 % kapitāla segumu, kura pamatā ir projekta kapitāla struktūra (225). Komisija arī norāda, ka (..) % kapitāla segums kopumā atbilst informācijai par šo nozari, ko sniedza A. Damodaran, kurš lēš, ka elektroenerģijas uzņēmumu vidējais kapitāla segums ir 61,2 % (226). Tādējādi Komisija savos trijos scenārijos pieņem, ka kapitāla segums ir (..) %.

(496)

Komisijas secinājumi par CoE ir izklāstīti 10. tabulā parādīti trīs CoE scenāriji, kas izriet no trim pieņēmumu kopumiem: “zema līmeņa” scenārijs, “pamatscenārijs” un “augsta līmeņa” scenārijs.

10. tabula

Secinājumi saistībā ar CoE

(497)

No Table 10. norādītajiem CoE parametriem izriet CoE diapazons no (..) % līdz (..) %, un vidējā vērtība ir (..) %, savukārt pamatscenārijā pieņemtā vērtība ir (..) %. Mērķa PKA [9–11] % robežās ietilpst šajā diapazonā un ir zemāka par šo trīs scenāriju vidējo rādītāju. Jāatzīmē, ka 8.3.3.5.3.2.1. iedaļā paskaidroto iemeslu dēļ šie skaitļi neietver ALPRP. Šie skaitļi ir līdzvērtīgi Čehijas CoE diapazonam no (..) līdz (..) un vidējam rādītājam (..), atskaitot ALPRP, kā aprakstīts 3.6.5.1. iedaļā.

(498)

Šie CoE skaitļi ir piesardzīgi, jo vienīgais nozarei specifiskais parametrs šajā aprēķinā ir beta koeficients, ko iegūst no uzņēmumu grupas, kuri investē kodolenerģētikas nozarē, bet kuriem ir daudzveidīgs portfelis. Lai gan atbalsta pasākumi mazina būtiskus riskus, atsevišķi kodolenerģētikas projekti tomēr ir pakļauti ievērojamiem riskiem, no kuriem daudzi joprojām attiecas uz EDU II. Tas it īpaši ietver tādus riskus kā mazāka pieejamība, nekā gaidīts, būvniecības vai ekspluatācijas izmaksu pieaugums citu iemeslu dēļ, kas nav leģitīms pamats, būvniecības aizkavēšanās pēc līgumsaistību izpildes beigu datuma, neplānotas dīkstāves, it īpaši augstu cenu periodos, un risks, ka elektroenerģijas cenas pēc PL perioda beigām varētu būt ievērojami zemākas, nekā pašlaik gaidīts. Daudzus no šiem riskiem daļēji var mazināt uzņēmumi ar lielāku elektroenerģijas ražošanas aktīvu skaitu un citām darbībām enerģijas tirgū, un, ja šie riski šiem uzņēmumiem rodas, tie ietekmē tikai daļu no to darbības. EDU II ir atsevišķs kodolenerģētikas projekts, un tādējādi tas riskantāks nekā līdzi uzņēmumi ar daudzveidīgu portfeli.

(499)

Turklāt Komisija, lai noteiktu nepieciešamo PKA, paļāvās uz A. Damodaran nozaru līmeņa CoE datubāzi (229). Lai to izdarītu, Komisija aplūkoja vidējo CoE tajās nozarēs, kas ir vistuvāk kodolenerģētikas nozarei, un ieguva vidējo CoE 10,21–10,26 % apmērā (230). CoE skaitļus, kas aprēķināti šīm nozarēm, var uzskatīt par piesardzīgām aplēsēm attiecībā uz kodolelektrostacijām, ņemot vērā, ka vienīgais nozarei raksturīgais parametrs ir beta koeficients, kā paskaidrots 498. punktā.

(500)

Komisija izmantoja Čehijas sniegto finanšu modeli (231), lai novērtētu, kā būvniecības izmaksu un būvniecības laika izmaiņu rezultātā mainītos pašu kapitāla IAL (vai mērķa pašu kapitāls) (232).

(501)

Tādējādi, pamatojoties uz šiem jutīguma aspektiem, Komisija konstatēja, ka pašu kapitāla IAL diapazons ir robežās no (..) % līdz (..) % ar vidējo rādītāju (..) %. Šis diapazons nekad nav lielāks par CoE diapazonu no (..) % līdz (..) % un vidēji ir zemāks par prasīto atdeves likmi [9–11] % apmērā, un tādējādi nodrošina valsts atbalsta pasākumu samērīgumu.

(502)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par to, vai ČEZ būtu visefektīvākais operators, un jo īpaši vēlējās zināt, vai atklāta projekta virzītāja atlases procedūra nebūtu samazinājusi projekta īstenošanai nepieciešamo atbalstu.

(503)

Pirmkārt, piezīmēs par lēmumu par procedūras sākšanu gan Čehija, gan ČEZ apgalvoja, ka, izraugoties ČEZ par projekta virzītāju, ir panākts būtisks izmaksu un laika ietaupījums. Konkrētāk, Čehija norādīja, ka, izraugoties ČEZ, tiek novērstas papildu izmaksas aptuveni [200–700] miljonu EUR apmērā (sk. 254. apsvērumu). Tāpat ČEZ norādīja, ka tā izraudzīšanās par projekta virzītāju potenciāli samazināja projekta izmaksas par aptuveni [200–700] miljoniem EUR salīdzinājumā ar jaunas KES būvniecību, ko veiktu kāds cits operators (sk. 339. apsvērumu). Komisija uzskata, ka minētie izmaksu ietaupījumi, ko veido iegādātās vietas vērtība un izmaksas saistībā ar licencēšanas un attīstīšanas darbībām, ko jau veicis ČEZ, šķiet ticami un uz tiem neattiecas projekta kapitālizdevumu aplēses, tādējādi samazinot projektam piešķiramā atbalsta summu salīdzinājumā ar situāciju, ja notiktu atklāta atlase. Pamatojoties uz to, atlīdzības formula un pārkompensācijas novēršanas mehānisms (sk. 8.3.3.5.1.–8.3.3.5.3. iedaļu) nodrošina, ka atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam.

(504)

Otrkārt, projekta vispārējai struktūrai un risku sadalījumam starp labuma guvēju un valsti, kā arī atbalsta pasākumu stimulu struktūrai būtu jānodrošina, ka būvniecības un ekspluatācijas izmaksas tiek samazinātas līdz minimumam. Lai gan atbalsta pasākumi mazina daudzus riskus, EDU II joprojām ir pakļauta būvniecības un ekspluatācijas izmaksu pieauguma riskiem, kas nav saistīti ar leģitīmu pamatu vai būvniecības aizkavēšanos pēc līgumsaistību izpildes beigu datuma, un tas ir stimuls samazināt izmaksas un kavējumus. Projekta būvniecības un attīstīšanas fāzē ČEZ kopējais maksimālais iespējamais pašu kapitāls, kas paredzēts izmaksu pārsnieguma finansēšanai, būs 1,95 miljardi EUR (197. apsvērums). Turklāt, kā paskaidroja Čehija, finanšu modeļa ievaddatu vērtību atjaunināšanai nolūkā atspoguļot ISCP konkursa rezultātus, būtu jānodrošina, ka faktiskās būvniecības izmaksas, uz kuru pamata aprēķina PL norunas cenu, ir konkurētspējīgas, tādējādi finanšu modeļa pamatā esošajos izmaksu pieņēmumos novēršot iespējamas nepamatotas neparedzēto izdevumu rezerves (457. apsvērums). Visbeidzot, peļņas sadales mehānisms mudina EDU II censties īstenot papildu izmaksu samazinājumus un gūt lielāku peļņu, kas daļēji tiks dalīta ar valsti.

(505)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka projektam paredzētā atbalsta pasākumu kopums ietver nepieciešamos drošības pasākumus un stimulus, lai līdz minimumam samazinātu izmaksas un līdz ar to projektam nepieciešamo atbalsta summu, un uzskata, ka ir maz ticams, ka atklāta projekta virzītājam atlases procedūra būtu ļāvusi samazināt atbalsta summu.

(506)

Lai pasākums būtu saderīgs ar iekšējo tirgu, tā negatīvajai ietekmei, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, jābūt ierobežotai, un atbalsta pozitīvajai ietekmei ir jāatsver šāda negatīva ietekme.

(507)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija uzskatīja, ka projekts varētu izkropļot konkurenci vairākos veidos.

(508)

Pirmkārt, Komisija apšaubīja tehniskos un ekonomiskos iemeslus, uz kuru pamata ČEZ (kā vienīgais EDU II īpašnieks) tika izraudzīts par pasākuma labuma guvēju, ņemot vērā to, ka nebija konkursa vai atlases procesa. Konkrētāk, tobrīd nebija skaidrs, vai varētu būt bijuši citi, potenciāli efektīvāki operatori, kas vēlētos īstenot projektu ar mazāku atbalstu.

(509)

Otrkārt, Komisija pauda bažas par to, ka pirkuma līguma noteikumi starp EDU II un ĪNDS izraisītu neefektīvu EDU II darbību un izkropļotu elektroenerģijas tirgus izdevīguma secību, izspiežot lētākas tehnoloģijas, piemēram, atjaunīgos enerģijas avotus.

(510)

Treškārt, Komisija atsaucās uz ČEZ spēcīgo pozīciju Čehijas elektroenerģijas tirgū un pauda bažas par iespējamiem tirgus struktūras izkropļojumiem apspriežamā atbalsta pasākuma dēļ, piemēram, izspiežot alternatīvas investīcijas.

(511)

Ceturtkārt, Komisija lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas laikā nevarēja pilnībā izslēgt, ka ČEZ varētu izkropļot lejupējā tirgus darbību, ietekmējot tirgus cenu vai veicot cita veida stratēģisku rīcību, ko veicina lieli ražošanas apjomi, piemēram, jaudas aizturēšanu.

(512)

Visbeidzot, Komisijai trūka pietiekami pamatotas informācijas, lai novērtētu ĪNDS ietekmi uz tirgu.

8.3.3.6.1.   ČEZ kā projekta virzītāja izvēle (234)

(513)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ČEZ tika izraudzīta par projekta virzītāju bez konkursa, atlases procesa vai publiska uzaicinājuma izteikt ieinteresētību, un vēlējās noskaidrot, uz kāda tehniskā un ekonomiskā pamata ČEZ tika izraudzīta. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija pauda bažas par to, ka ČEZ kā projekta virzītāja izvēle varētu radīt iespējamu tirgus struktūras izkropļojumu.

(514)

Pēc lēmuma par procedūras sākšanu Čehijas iestādes paskaidroja, ka tika apsvērti alternatīvi risinājumi projekta virzītāja lomai un ČEZ tika izvēlēta kā vēlamais risinājums (sk. 50.–59. apsvērumu).

(515)

Čehijas iestādes arī norādīja, ka ČEZ kā projekta virzītājs ir vispiemērotākā izvēle, ņemot vērā tās spēju un stimulus īstenot projektu, enerģijas piegādes drošības apsvērumus, nacionālās drošības intereses un tehnoloģisko neitralitāti (sk. 247. apsvērumu).

(516)

Turklāt Čehijas iestādes paskaidroja, ka ČEZ izvēle ļauj ievērojami uzlabot efektivitāti, novērš papildu izmaksas un neprasa atsevišķa objekta attīstīšanu. Tādējādi šī izvēle rada ievērojamas projekta īstenošanas priekšrocības laika ziņā, ko nevarētu nodrošināt ar alternatīvām struktūrām (sk. 248. apsvērumu).

(517)

Čehijas iestādes projekta īstenošanas grafika priekšrocības skaidroja ar ČEZ līdz šim veiktajiem sagatavošanas darbiem. ČEZ Group ir ierosinātā KES objekta īpašniece. Būvobjektam nepieciešamās zemes iegādes process sākās 2008. gada aprīlī un noslēdzās 2021. gadā (249. apsvērums). Turklāt ČEZ veica priekšizpēti, kā arī licencēšanas un attīstīšanas darbības, kuru mērķis bija samazināt Čehijai projekta izstrādes laiku un izmaksas. Papildus tam 2021. gada sākumā ČEZ bija ieguvusi visas svarīgākās licences un atļaujas, kas vajadzīgas, lai virzītu projektu saskaņā ar projekta plānu (piemēram, kodoliekārtas izvietojuma licenci un IVN (250. apsvērums). Lai saņemtu kodoliekārtas izvietojuma licenci, parasti ir vajadzīgi 6–7 gadi, bet IVN ir nepieciešami 3–5 gadi.

(518)

Turklāt Čehijas iestādes paskaidroja, ka ČEZ kā kodolelektrostacijas īpašniekam un operatoram ir padziļinātas zināšanas un izpratne par regulatīvajām prasībām, tajā skaitā licencēšanas prasībām, attiecībā uz jaunu KES un Čehijas tiesību aktiem (251. apsvērums). Piedevām ČEZ un EDU II ir vairāku starptautisku organizāciju locekles, un tādējādi tām ir piekļuve standartiem un procesiem, kurus atzīst un veicina regulatori visā pasaulē nepārtrauktu uzlabojumu veicināšanai (sk. 251. apsvērumu).

(519)

Čehijas iestādes arī uzsvēra projekta lielo nozīmi Čehijas elektroapgādes drošībā nākotnē, it īpaši ņemot vērā ogļu elektrostaciju dezekspluatāciju. Konkrētāk, Čehijas iestādes paskaidroja, ka īsāks projekta attīstīšanas periods palīdzēs novērst prognozēto jaudas nepietiekamību. Cita projekta izstrāde citā vietā ievērojami ilgākā laikposmā nenodrošinātu sistēmas tūlītējās vajadzības piegādes drošības ziņā (sk. 252. apsvērumu).

(520)

Turklāt Čehija paskaidroja, ka, ja kāds alternatīvs projekta virzītājs iegādātos potenciāli piemērotu vietu kodolelektrostacijai Čehijas teritorijā, tas būtiski aizkavētu projekta īstenošanu salīdzinājumā ar ČEZ. Konkrētāk, Čehijas iestādes lēš, ka šajā hipotētiskajā scenārijā kavējumi būtu līdz pat 14 gadiem salīdzinājumā ar projekta grafiku. Hipotētiskajā scenārijā nevarētu izslēgt, ka vietas raksturojuma sagatavošanas vai plānošanas posmi, kas ir sekmīgi veikti attiecībā uz EDU II, radīs problēmas, tādējādi palielinot projekta attīstīšanas riskus un izmaksas. Jebkurā gadījumā Čehijas iestādes apgalvo, ka Eiropā nav pierādījumu par to, ka tehnoloģiski neitrāls, kodolenerģētikas jomā pieredzējis operators attīstītu KES ārpus savas valsts (sk. 253. apsvērumu) (235).

(521)

Čehija arī norāda uz papildu izmaksām, kas rastos, ja projektu attīstītu projekta virzītājs, kas nav ČEZ. Čehija lēš, ka šīs izmaksas būtu vismaz [200–700] miljoni EUR (sk. 254. apsvērumu). Tāpat saskaņā ar ČEZ aplēsēm izmaksu ietaupījumi salīdzinājumā ar citiem operatoriem ir aptuveni [200–700] miljoni euro.

(522)

Čehijas iestādes arī norādīja, ka ČEZ kā projekta virzītāja izvēle atbilda iepriekšējiem Komisijas novērtētajiem gadījumiem kodolenerģijas jomā, kuros projektu virzītāju atlase šo projektu specifikas dēļ netika veikta atklātā konkursā (sk. 255. apsvērumu).

(523)

Čehija arī sniedza pierādījumus par ČEZ pieredzi KES būvniecībā un ekspluatācijā (sk. 256. apsvērumu).

(524)

Turklāt papildus piegādes drošības un nacionālās drošības apsvērumiem Čehija uzsver finansiālās drošības perspektīvu, jo ČEZ gūst labumu no spēcīga valdības kredītreitinga (sk. 257. apsvērumu).

(525)

Visbeidzot, Čehija norādīja, ka konkurss tāda projekta virzītāja atlasei, kas varētu būt cits uzņēmums, kas nav ČEZ, radītu būtiskus trūkumus. Būtībā Čehija norāda, ka šajā gadījumā konkurence šajā projekta līmenī nesniegtu nekādus rezultātus visefektīvākā operatora izvēlē. Norādot uz iepriekš minētajiem iemesliem, Čehija uzskata, ka citu pušu intereses pieprasīšana vai konkursa organizēšana neradītu nekādas priekšrocības konkurences ziņā, un tāpēc nebūtu iespējams atsvērt šā procesa negatīvās sekas, sevišķi saistībā ar kavēšanos un papildu izmaksām, kas rastos, kā arī drošības problēmām, kas saistītas ar jebkuru citu potenciālo kandidātu. Čehija arī norāda, ka nevienā projekta plānošanas posmā neviena trešā persona nav izteikusi sūdzības vai iebildumus saistībā ar ČEZ izraudzīšanos par projekta virzītāju.

(526)

Turklāt un jo īpaši neviens konkurents vai kāda cita trešā persona nav paudusi bažas saistībā ar ČEZ kā projekta virzītāja izvēli. Savukārt dažas trešās personas skaidri norādīja, ka tās nepiekrīt Komisijas bažām par ČEZ izraudzīšanos bez konkursa vai apspriešanās, un uzskatīja, ka ir pilnībā pamatoti uzticēt valstij piederošam enerģētikas uzņēmumam pienākumu attīstīt jaunas KES būvniecību un ekspluatāciju (sk. 300.–301. punktu).

(527)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka Čehijas un trešo personu oficiālās izmeklēšanas laikā izvirzītie argumenti pietiekami kliedē lēmumā par procedūras sākšanu paustās šaubas par ČEZ kā projekta virzītāja izraudzīšanos un iespējamiem tirgus struktūras izkropļojumiem. Komisija norāda, ka šāds vērtējums neskar jautājumu par to, vai turpmākiem kodolenerģētikas projektiem var būt vajadzīga atklātāka atlases procedūra, lai nodrošinātu, ka atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam.

(528)

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka ČEZ izraudzīšanās par projekta virzītāju, visticamāk, neradīs nepamatotus konkurences izkropļojumus, kā sīkāk paskaidrots 8.3.3.6.3. iedaļā. Turklāt oficiālās izmeklēšanas laikā neviens konkurents vai kāda cita trešā persona nenorādīja uz nepamatotiem konkurences izkropļojumiem, ko radītu ČEZ izraudzīšanās par projekta virzītāju.

(529)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda bažas par to, ka starp EDU II un ĪNDS noslēgtā EPL noteikumi būtībā mazinātu stimulus, ko rada elektroenerģijas cenu svārstības (proti, ražot elektroenerģiju, kad tā ir visvairāk vajadzīga). Komisija norādīja, ka EPL noteiktā fiksētā cena varētu radīt stimulu EDU II saglabāt ražošanas tehnisko maksimumu arī tirgus apstākļos, kuros no sistēmas viedokļa efektīvāka būtu ražošanas apjoma samazināšana. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā jaunās KES 60 gadu ilgo ekspluatācijas laiku, jo nākotnē, kad ražošanas struktūrā būs lielāks atjaunīgo energoresursu īpatsvars un parasti ļoti zemas robežizmaksas, atkarībā no citām norisēm, piemēram, uzglabāšanas vai ūdeņraža ražošanas, varētu palielināties cenu svārstīgums, tai skaitā zemu vai pat negatīvu cenu periodi (236). Komisijai bija šaubas par to, vai šo ietekmi uz efektīviem dispečēšanas signāliem nevarētu samazināt līdz minimumam, vienlaikus sasniedzot pasākuma mērķus (237).

(530)

Patiešām, ja enerģijas ražotājs saņem fiksētu atlīdzību par katru saražoto MWh, tas negūst labumu, sekojot tirgus cenas signālam un palielinot ražošanas apjomu augstu cenu (trūkuma) laikā vai samazinot ražošanas apjomu zemu vai negatīvu cenu (pārprodukcijas) laikā, vai plānojot uzturēšanas darbus zema pieprasījuma periodos (piemēram, vasaras mēnešos). Gluži pretēji, par fiksētu atlīdzību par MWh elektroenerģijas ražotājs ir motivēts nodrošināt maksimālo ražošanas apjomu laikā, kad cenas ir negatīvas, tādējādi radot negatīvu ietekmi no sistēmas viedokļa un, iespējams, izkonkurējot pat atjaunīgo energoresursu enerģiju, kam ir zemas robežizmaksas. Turklāt atlīdzība par fiksētu cenu par visām ražošanas stundām stimulē investīcijas elektrostacijās, kas optimizētas darbībai bāzes slodzes līmenī un kam trūkst elastības ātri palielināt un samazināt jaudu vai pielāgoties slodzei. Jo īpaši, ņemot vērā nepieciešamību paātrināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu, lai dekarbonizētu ES elektroenerģijas ražošanu, un daudzu atjaunīgo energoresursu ražošanas iekārtu mainīgo enerģijas izlaidi, mazoglekļa elektrostacijas, kas tehniski spēj nodrošināt sistēmas elastību un ir ekonomiski motivētas izmantot šo elastību, ir īpaši vērtīgas, lai sniegtu ieguvumus elektroenerģijas sistēmai.

(531)

Komisija uzskata, ka CSL atlīdzības formula PL, kā aprakstīts 88.–91. apsvērumā, papildus ieņēmumu stabilitātes nodrošināšanai un pārkompensācijas ierobežošanai (kā izklāstīts 8.3.3.5.1.1. iedaļā) nodrošina stimulus elektrostacijai darboties efektīvi un tādējādi ierobežo negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību. Tas galvenokārt ir panākts, pateicoties tirgus riska nosacījumam, kā arī konkrētu parametru izvēlei attiecībā uz ex post norēķinu nosacījumu.

(532)

Tirgus riska nosacījums nodrošina elektrostacijai stimulus darboties efektīvi, jo elektrostacija saņem atlīdzību par katru tās saražotā apjoma vienību, kas atbilst faktiskajai nākamās dienas stundas tirgus cenai (238). Pamatojoties uz tirgus cenas signālu un tās pamatdarbības izmaksām, elektrostacija tiek stimulēta veikt dispečēšanu efektīvi, izmantojot savu tehniskās elastības potenciālu. Elektrostacija tiek stimulēta samazināt ražošanas apjomu, ja tirgus cena ir zemāka par tās pamatdarbības izmaksām, un palielināt ražošanas apjomu, ja tirgus cena ir augstāka. Lai gan uz elektrostaciju attiecas tehniski ierobežojumi (piemēram, attiecībā uz jaudas palielināšanas un samazināšanas ātrumu un minimālās slodzes prasībām, lai novērstu to, ka tās darbība tiek apturēta pilnībā), tas stimulē elektrostacijas operatoru tehniski pieejamo elastību izmantot pēc iespējas optimālāk. Turklāt elektrostacija tiek stimulēta efektīvi plānot uzturēšanas darbus un degvielas uzpildi periodos, kuros paredzamas zemākas cenas.

(533)

Parametra izvēle ex post norēķinu nosacījumā atbalsta efektīvas darbības stimulus, ko nodrošina tirgus cenas riska ietekme.

(534)

Ex post norēķinu nosacījuma korekcijas, kā aprakstīts 88. un 90. punktā, no vienas puses, ierobežo iespējamo atmaksas summu, ko atmaksā elektrostacija, nodrošinot aizsardzību pret pārmērīgiem riskiem, ko rada neplānotas dīkstāves, kad cenas ir augstas, un, no otras puses, ierobežo norēķinu nosacījumu, ja cenas ir ļoti zemas, nodrošinot aizsardzību pret pārmērīgu atlīdzību laikā, kad cenas ir negatīvas. Šo korekciju struktūra ir pielāgota tā, lai lielā mērā saglabātu efektīvas darbības stimulu apjomu, ko nodrošina CSL formulas elementi, kā aprakstīts iepriekš. Kopumā efektīvas darbības stimuli, kas paredzēti CSL atlīdzības formulā PL, nodrošina, ka atbalsts nestimulē elektrostaciju darboties neefektīvi, ja tirgus cenas ir zemākas par tās pamatdarbības izmaksām. Šāda neefektīva darbība izkropļotu elektroenerģijas tirgus izdevīguma secību un radītu lētāku tehnoloģiju, piemēram, atjaunīgo energoresursu, izspiešanas risku. Turklāt tas varētu negatīvi ietekmēt tirgus integrāciju un atjaunīgo energoresursu attīstību. Uz šo efektivitātes uzlabošanas principu norāda arī tas, ka Čehijas iestādes lēš, ka elektrostacija darbosies saskaņā ar CSL atlīdzības formulu vidēji ar mazāku jaudu nekā saskaņā ar maksimālās ražošanas apjomu (sal. 150. punktu), tādējādi atstājot vairāk “vietas” lētākām tehnoloģijām, piemēram, atjaunīgajiem energoresursiem.

(535)

Komisija arī norāda, ka PL neparedz tiešu PL ieņēmumu sadali starp elektroenerģijas patērētājiem. Turklāt nav paredzams, ka šī KES Čehijas tirgū bieži būs elektroenerģijas cenu noteicēja. Lai gan tādi pasākumi kā AFP un aizsardzības mehānisms tiesību aktu grozīšanas vai politikas maiņas gadījumā samazina projekta kopējās izmaksas un tādējādi palielina potenciālos ieņēmumus no PL salīdzinājumā ar ieņēmumiem, kas gūti no pasākuma, ko finansē tikai ar CSL, tas nenozīmē lielāku CSL ieņēmumu sadali starp patērētājiem salīdzinājumā ar pasākumu, ko finansē tikai ar CSL. Tādējādi šo trīs pasākumu apvienojums nevar radīt konkurences izkropļojumus patērētāju līmenī, izmantojot ieņēmumu sadales mehānismus.

(536)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka izmaiņas, ko Čehija ieviesa oficiālās izmeklēšanas laikā, pietiekamā mērā kliedē lēmumā par procedūras sākšanu paustās šaubas par stimuliem, kas izriet no atlīdzības formulas.

(537)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda bažas par ietekmi uz tirgus struktūru, ko rada EDU II izveide, kā arī par EDU II iespējām manipulēt ar tirgu par labu ČEZ. Konkrētāk, Komisija atsaucās uz ČEZ spēcīgo pozīciju Čehijas elektroenerģijas tirgū un nevarēja pilnībā izslēgt iespējamus tirgus struktūras izkropļojumus apspriežamā atbalsta pasākuma dēļ, piemēram, konsolidējot tirgus varu, izspiežot alternatīvas investīcijas vai izkropļojot pārrobežu plūsmas. Turklāt Komisija nevarēja pilnībā izslēgt, ka EDU II varētu izkropļot tirgus darbību, ietekmējot tirgus cenu vai veicot noteikta veida stratēģisku rīcību, ko veicina lieli ražošanas apjomi, piemēram, jaudas aizturēšanu. Piemēram, Komisija apšaubīja, vai periodos, kad tirgus cenas ir augstākas. EDU II būtu ekonomisks stimuls samazināt EDU II saražotās elektroenerģijas apjomu, lai vēl vairāk palielinātu tirgus cenu tā, ka citas ČEZ struktūras varētu pārdot vairāk enerģijas par augstākām tirgus cenām.

(538)

Komisija norāda, ka Čehijas elektroenerģijas ražošanas tirgum ir raksturīga augsta tirgus koncentrācija, jo ČEZ Group 2020. gadā veidoja ievērojamu daļu no dispečējamās ražošanas jaudas (60,29 %) (239), ieskaitot neto importu. Līdzvērtīgā tirgus daļa, ņemot vērā kopējo ražošanas jaudu, 2020. gadā bija 64,29 %. Šāda tirgus koncentrācija var kaitēt tirgus konkurencei, jo tā var traucēt jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū un radīt likviditātes risku, ierobežojot pieejamo piegādes piedāvājumu skaitu.

(539)

Čehija paskaidro, ka tiek prognozēts, ka ČEZ tirgus daļa ievērojami samazināsies un ka ražošanas jauda, ko stimulē apspriežamais atbalsta pasākumu kopums (“projekts”), būtiski neietekmēs ČEZ tirgus varu Čehijas elektroenerģijas tirgū. Konkrētāk, paredzams, ka ČEZ dispečējamās ražošanas jaudas tirgus daļa (neskaitot EDU II) samazināsies līdz 45,06 % 2040. gadā un līdz 28,40 % 2050. gadā, savukārt projekta radītais pieaugums 2040. gadā būs 4,19 procentpunkti un 2050. gadā 5,23 procentpunkti. Tāpat paredzams, ka ČEZ tirgus daļa no kopējās ražošanas jaudas samazināsies līdz 45,15 % 2040. gadā un 18,98 % 2050. gadā, savukārt projekts 2040. gadā nodrošinās palielinājumu par 12,83 procentpunktiem un 2050. gadā – par 10,27 procentpunktiem.

(540)

Komisija ir novērtējusi datus, kas ir šo aplēšu pamatā, un, ņemot vērā, ka Čehijas iestāžu dekarbonizācijas plāni pa šo laiku ir kļuvuši vērienīgāki, uzskata, ka šīs aplēses ir ticamas, bet konservatīvas. Konkrētāk, iepriekš minētās tirgus daļas aplēses, kas iegūtas Oxera ziņojumā, ir balstītas uz pieņēmumiem, ka lielākā daļa ogļu elektrostaciju tiks dezekspluatētas līdz 2038. gadam (konkrēti, Čehija atsaucās uz ČEZ plāniem līdz 2025. gadam samazināt ogļu elektrostaciju jaudu gandrīz uz pusi līdz 3 GW un līdz 2030. gadam – līdz 2 GW) un ka laikposmā no 2045. līdz 2047. gadam tiks veikta četru “Dukovani I” energobloku dezekspluatācija. Komisija saprot, ka šie pieņēmumi ir visai konservatīvi, jo Čehija apstiprināja plānus pakāpeniski izbeigt ogļu izmantošanu līdz 2033. gadam. Tādējādi lignīta elektrostaciju slēgšanas rezultātā ČEZ tirgus daļa turpmākajos gados, visticamāk, samazināsies straujāk, un paredzamajā EDU II ekspluatācijas uzsākšanas laikā tā būs zemākā līmenī, nekā paredzēts Oxera ziņojumā. Turklāt, lai esošie “Dukovani I” kodolaktīvi varētu turpināt darbību līdz 2045.–2047. gadam, ir vajadzīgs Kodoldrošības biroja apstiprinājums, kas lēmuma pieņemšanas laikā vēl nebija saņemts.

(541)

Komisija uzskata, ka projekta struktūra, saskaņā ar kuru visa elektroenerģija, ko ražo EDU II PL darbības laikā, ir jāpārdod ĪNDS, un tas, ka ĪNDS un EDU II/ČEZ nevar koordinēt elektroenerģijas tirdzniecību, kā arī tirdzniecības saistības, kas piemērojamas EDU II/ČEZ pēc PL termiņa beigām, pietiekami samazina jebkādu iespējamu ČEZ papildu pastiprinātu ietekmi uz Čehijas elektroenerģijas tirgu, ko radītu projekts.

(542)

Komisija norāda, ka prasība ĪNDS tirgot elektroenerģiju saskaņā ar elektroenerģijas tirdzniecības saistībām (sk. 3.6.4. punktu) veicinās Čehijas īstermiņa tirgu likviditāti. Pastāvīga elektroenerģijas piedāvājuma nodrošināšana īstermiņa tirgū ar nediskriminējošiem nosacījumiem varētu veicināt tādu piegādātāju, kas mazumtirdzniecības tirgū konkurē ar ČEZ, ienākšanu tirgū vai darbības paplašināšanu. Tas it īpaši attiecas uz to, ka ĪNDS tirgotā elektroenerģija aizstāj citu esošu ČEZ saražotu elektroenerģiju, ko ČEZ var arī tieši izmantot savām mazumtirdzniecības darbībām, apejot vairumtirgu.

(543)

Attiecībā uz pasākuma iespējamo ietekmi uz jaunu dalībnieku ienākšanu elektroenerģijas ražošanas tirgū Komisija atgādina savu novērtējumu 415. apsvērumā, kas liecina, ka ir maz ticams, ka projekts izspiedīs alternatīvas investīcijas, izņemot, lielākais, nedaudz aizkavējot vēja enerģijas ražošanas risinājumu ieviešanu. Turklāt PL paredzētā atlīdzības formula samazina pasākuma ietekmi uz konkurenci attiecībā uz tirgū balstītām investīcijām atjaunīgajos energoresursos, jo tā nodrošina finansiālus stimulus darboties efektīvi un tādējādi ierobežo iespējamos elektroenerģijas tirgus izdevīguma secības izkropļojumus vai lētāku tehnoloģiju izspiešanu (sk. 534. apsvērumu).

(544)

Turklāt Komisija norāda, ka Čehija lēš, ka akmeņogļu un lignīta elektrostaciju dezekspluatācija radīs ievērojamu jaudas samazinājumu aptuveni 6,5 GW apmērā un ka gaidāmā esošo “Dukovani I” kodolbloku pakāpeniska dezekspluatācija laikposmā no 2045. līdz 2047. gadam radīs papildu ražošanas jaudas iztrūkumu aptuveni 2 GW apmērā, no kā projekts nodrošinās tikai 1,2 GW. Papildus tam nākamajos 15 gados paredzams arī ievērojams prognozētā elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums (sk. 14. apsvērumu).