(1)

Padomes Regula (ES) Nr. 269/2014 (2) īsteno Lēmumā 2014/145/KĀDP paredzētos ierobežojošos pasākumus.

(2)

Padome 2025. gada 24. februārī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2025/388 (3), kas groza Lēmumu 2014/145/KĀDP.

(3)

Lēmums (KĀDP) 2025/388 arī ievieš divus papildu kritērijus tādu fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru iekļaušanai sarakstā, kurām piemēro to līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu un aizliegumu darīt tām pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus. Pirmais kritērijs attiecas uz personām, vienībām vai struktūrām, kam pieder vai kas kontrolē, pārvalda vai ekspluatē kuģus, kuri ir iesaistīti konkrētās darbībās, vai tiem, kas citādi sniedz materiālu, tehnisku vai finansiālu atbalstu šādu kuģu darbībām. Otrais kritērijs attiecas uz tiem, kas ir daļa no Krievijas Federācijas militārrūpnieciskā kompleksa, to materiāli vai finansiāli atbalsta vai gūst labumu no tā. Lēmums (KĀDP) 2025/388 attiecina aktīvu atsavināšanai noteikto esošo atkāpi arī uz trim papildus sarakstā iekļautām personām, ietver atkāpi attiecībā uz konkrētu preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, kas nepieciešami Budapeštas metro sistēmai, un paplašina tvērumu divām esošajām atkāpēm attiecībā uz konkrētiem līdzekļu pārvedumiem un maksājumiem.

(4)

Ieņēmumi no Krievijas naftas eksporta pa jūras maršrutiem veido ievērojamu Krievijas budžeta daļu un tādēļ sekmē tās nelikumīgo agresijas karu pret Ukrainu. Minētā naftas eksporta nolūkā Krievija aizvien vairāk izmanto kuģu floti, kas īsteno standartiem neatbilstošu un riskantu kuģošanas praksi, piemēram, darbību ar nepietiekamu vai neesošu apdrošināšanu (“ēnu flote”). Minētie kuģi rada būtiskus kuģošanas drošības un vides apdraudējumus Savienībai, tās piekrastes dalībvalstīm un trešām piekrastes valstīm. Uz minētajiem apdraudējumiem it īpaši ir norādījusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija savā Ģenerālās asamblejas rezolūcijā A.1192(33), kura pieņemta 2023. gada 6. decembrī un kurā šīs organizācijas dalībvalstis un citas attiecīgas ieinteresētās personas tika aicinātas veidot spējas un nodrošināt pienācīgas rūpības praksi ēnu flotu darbību, kā arī nelikumīgu darbību, ko sekmē šādi kuģi, novēršanai, atklāšanai un ziņošanai par tām. Tas, ka personas un vienības tiek atturētas no augsta riska kuģošanas prakses īstenošanas un veicināšanas, pārvadājot Krievijas izcelsmes naftu, un tiek traucētas ēnu flotes darbības, palīdz samazināt ieņēmumu radīšanu Krievijas īstenotajiem kara centieniem, vienlaikus atbalstot starptautiskus pasākumus vides kvalitātes saglabāšanai un uzlabošanai. Šādi centieni pievērsties ēnu flotes darbībām būtu jāīsteno mērķtiecīgi, ņemot vērā attiecīgo operatoru atbildības līmeni lēmumu pieņemšanā un darbībās. Turklāt nebūtu jākavē loču pakalpojumi, kas nepieciešami kuģošanas drošības apsvērumu dēļ.

(5)

Ja tas nepieciešams, lai apkarotu Regulā (ES) Nr. 269/2014 noteikto aizliegumu apiešanu, Komisijai vajadzētu spēt apmainīties ar informāciju par trešo valstu tirdzniecību, darījumiem un operatoriem ar to Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 (4) VIII pielikumā minēto partnervalstu kompetentajām iestādēm, kuras piemēro līdzīgus ierobežojošus pasākumus.

(6)

Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 (5), konkrētiem subjektu veidiem, proti, atbildīgajiem subjektiem, kas uzskaitīti tās 2. panta 1. punktā, par aizdomīgiem darījumiem ir jāziņo dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU). Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/1226 (6), Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumi tika pievienoti predikatīvo nodarījumu sarakstam, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1673 (7) 2. panta 1. punktā. Minētā papildinājuma rezultātā un ievērojot Direktīvas (ES) 2015/849 33. pantu, no 2025. gada maija atbildīgajiem subjektiem būs jāziņo FIU par visiem aizdomīgiem darījumiem, kas saistīti ar aizdomām par noziedzīgām darbībām saistībā ar Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem. Turklāt Regulas (ES) Nr. 269/2014 8. pantā ir noteikts, ka fiziskām un juridiskām personām, vienībām un struktūrām ir jāsniedz jebkāda informācija, kas atvieglotu minētās regulas īstenošanu, tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuru rezidenti tās ir vai kurā tās atrodas, divu nedēļu laikā pēc minētās informācijas iegūšanas, un ir jāsadarbojas ar minēto kompetento iestādi šādas informācijas pārbaudi. Lai izvairītos no dubultas ziņošanas, dalībvalstis var nolemt, ka minētajām personām, vienībām un struktūrām tā pati informācija nav jāziņo citām kompetentajām iestādēm kā vien FIU.

(7)

Ir lietderīgi palielināt sadarbību starp valstu kompetentajām iestādēm, tostarp palielinot FIU lomu tādas informācijas apmaiņā, kas ir būtiska Regulā (ES) Nr. 269/2014 noteikto ierobežojošo pasākumu īstenošanai un izpildei.

(8)

Ņemot vērā to, ka ierobežojošo pasākumu efektivitātei ir būtiski, kā Savienības operatori nodrošina atbilstību, Komisijai būtu jāsniedz tiem palīdzība, lai atvieglotu atbilstības nodrošināšanu, jo īpaši tad, kad šādai atbilstības nodrošināšanai būtu nepieciešami ievērojami resursi un kad centralizēts atbalsts varētu uzlabot efektivitāti. Tas tā jo īpaši ir attiecībā uz pienācīgu rūpību, kas tiek prasīta no Savienības operatoriem attiecībā uz potenciālajiem uzņēmējdarbības partneriem. Komisijai vajadzētu būt iespējai apstrādāt minētajam nolūkam nepieciešamos personas datus.

(9)

Lai nodrošinātu ierobežojošo pasākumu pareizu īstenošanu un Savienības operatoru pienācīgu aizsardzību, ir lietderīgi, ka, ievērojot Regulas (ES) Nr. 269/2014 11.a pantu, Savienības operatori tiesvedībā dalībvalsts tiesās būtu tiesīgi prasīt kompensāciju sakarā ar konkrētiem tiešiem vai netiešiem zaudējumiem, kuri radušies minētās regulas 11. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minēto vienību vai personu iesniegtu prasību rezultātā, tostarp zaudējumus, kuri radušies minētajiem Savienības operatoriem piederošām vai to kontrolētām juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, ievērojot valsts noteikumus par dubultas piedzīšanas aizliegumu. Turklāt Savienības operatoriem vajadzētu spēt prasīt zaudējumu atlīdzību no personām, vienībām vai struktūrām, kurām Regulas (ES) Nr. 269/2014 11. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētās vienības vai struktūras pieder vai kuras tās kontrolē. Situācijās, kad Krievijas Federācija vai cita trešā valsts veic pasākumus, lai traucētu Regulas (ES) Nr. 269/2014 izpildi, var uzskatīt, ka Savienības operatoriem de facto ir liegta efektīva piekļuve tiesiskās aizsardzības līdzekļiem minētajās iekšējās jurisdikcijās.

(10)

Lai nodrošinātu ierobežojošo pasākumu efektīvu piemērošanu un lai labotu iespējamas situācijas, kad tiek liegta taisnīga tiesa, ir lietderīgi paredzēt forum necessitatis, lai ļautu dalībvalsts tiesai izņēmuma kārtā spriest par zaudējumu atlīdzības prasību, kas celta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 269/2014 11.a pantu, ja Savienības tiesību akti vai dalībvalsts tiesību akti konkrēti nenosaka nevienas dalībvalsts tiesas jurisdikciju. Tomēr uz forum necessitatis balstītu jurisdikciju vajadzētu izmantot tikai gadījumā, ja lietai ir pietiekama saikne ar dalībvalsti, kuras tiesā uzsākta tiesvedība, piemēram, tad, ja prasītāja domicils ir minētajā dalībvalstī vai tas ir reģistrēts saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem.

(11)

Regula (ES) Nr. 269/2014 ir piemērojama tikai tās 17. pantā noteiktajās jurisdikcijas robežās. Tajā pašā laikā, ja Savienības operatori spēj un efektīvi īsteno izšķirošu ietekmi uz ārpus Savienības iedibinātas juridiskas personas, vienības vai struktūras rīcību, tie var uzņemties atbildību par minētās juridiskās personas, vienības vai struktūras darbībām, kas apdraud ierobežojošos pasākumus, un tiem būtu jāizmanto sava ietekme, lai novērstu minēto darbību veikšanu.

(12)

Šāda ietekme var izrietēt no īpašumtiesībām vai kontroles pār juridisko personu, vienību vai struktūru. Īpašumtiesības nozīmē, ka personai pieder 50 % vai vairāk no juridiskās personas, vienības vai struktūras īpašuma tiesībām vai ka tai tajā ir kontrolpakete. Elementi, kas norāda uz kontroli, ietver: tiesības vai pilnvaras iecelt vai atcelt pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļu vairākumu; tiesības izmantot visus juridiskās personas, vienības vai struktūras aktīvus vai daļu no tiem; vienoti vadīt juridiskās personas, vienības vai struktūras darījumdarbību, publicējot konsolidētos pārskatus; vai tiesības izmantot dominējošu ietekmi pār juridisko personu, vienību vai struktūru.

(13)

Ir lietderīgi prasīt, lai Savienības operatori darītu visu iespējamo nolūkā nodrošināt, ka tiem piederošās vai to kontrolē esošās juridiskās personas, vienības un struktūras, kuras iedibinātas ārpus Savienības un kuras tiem pieder vai kuras tie kontrolē, nepiedalās darbībās, kas apdraud Regulā (ES) Nr. 269/2014 paredzētos ierobežojošos pasākumus. Tās ir darbības, kuru rezultātā minētie ierobežojošie pasākumi tiecas novērst, piemēram, to, ka līdzekļi vai saimnieciskie resursi tiek darīti pieejami Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikumā uzskaitītai personai.

(14)

Būtu jāsaprot, ka vislabākie centieni ietver visas darbības, kas ir piemērotas un nepieciešamas, lai sasniegtu rezultātu, proti, novērstu Regulā (ES) Nr. 269/2014 noteikto ierobežojošo pasākumu graušanu. Minētās darbības var ietvert, piemēram, atbilstošas politikas, kontroles pasākumu un procedūru īstenošanu, lai efektīvi mazinātu un pārvaldītu risku, ņemot vērā tādus faktorus kā iedibinājuma trešā valsts, uzņēmējdarbības nozare un tās juridiskās personas, vienības vai struktūras darbības veids, kura pieder Savienības operatoram vai kuru tas kontrolē. Tajā pašā laikā vislabākie centieni būtu jāsaprot kā tādi, kas ietver tikai darbības, kuras ir iespējamas Savienības operatoram, ņemot vērā tā būtību, lielumu un attiecīgos faktiskos apstākļus, jo īpaši faktiskās kontroles līmeni pār juridisko personu, vienību vai struktūru, kas iedibināta ārpus Savienības. Šādi apstākļi ietver situāciju, kad Savienības operators tādu iemeslu dēļ, ko tas pats nav radījis, piemēram, trešās valsts tiesību aktu dēļ, nevar īstenot kontroli pār juridisko personu, vienību vai struktūru, kas tam pieder.

(15)

Ir lietderīgi izdarīt vairākus tehniskus grozījumus, lai nodrošinātu konkrētu Regulas (ES) Nr. 269/2014 noteikumu skaidrību, tostarp noteikumu skaidrību par Savienības iestāžu rīcībā esošiem dokumentiem un par personas datu apstrādi.

(16)

Šie pasākumi ir Līguma par Eiropas Savienības darbību darbības jomā, un tādēļ ir nepieciešamas Savienības līmeņa reglamentējošas darbības, jo īpaši lai nodrošinātu to, ka visās dalībvalstīs tos piemēro vienādi.

(17)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 269/2014,

1)

regulas 3. panta 1. punktā iekļauj šādus apakšpunktus:

;

2)

regulas 6.a pantu groza šādi:

3)

regulas 6.b pantu groza šādi:

4)

regulas 8. pantu groza šādi:

5)

regulā iekļauj šādu pantu:

6)

regulas 11.a pantu aizstāj ar šādu:

7)

regulā iekļauj šādu pantu:

8)

regulas 12. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

;

9)

regulā iekļauj šādu pantu:

10)

regulas 16.a panta 2. punktu aizstāj ar šādu: