II PIELIKUMS

DATU GLOSĀRIJS UN NORĀDĪJUMI ZIŅOJUMIEM PAR BŪTISKIEM INCIDENTIEM

Datu lauks

Apraksts

Obligāts sākotnējam paziņojumam

Obligāts starpposma ziņojumam

Obligāts gala ziņojumam

Lauka veids

Vispārīga informācija par finanšu vienību

1.1.	Iesniegtās informācijas veids

Norāda, kāda veida incidenta paziņojums vai ziņojums tiek iesniegts kompetentajai iestādei.

Jā

Izvēle:

—	sākotnējais paziņojums,

—	starpposma ziņojums,

—	gala ziņojums,

—	būtisks incidents, kas pārklasificēts par nebūtisku.

1.2.	Ziņojuma iesniedzējas vienības nosaukums

Ziņojuma iesniedzējas vienības pilns juridiskais nosaukums.

Jā

Burtciparu

1.3.	Ziņojuma iesniedzējas vienības identifikācijas kods

Ziņojuma iesniedzējas vienības identifikācijas kods.

Kad finanšu vienības iesniedz paziņojumu/ziņojumu, identifikācijas kods ir juridiskās personas identifikators (LEI), kas ir unikāls 20 burtciparu rakstzīmju kods, kurš pamatojas uz ISO 17442-1:2020.

Trešā persona, kas ir pakalpojumu sniedzējs un kas iesniedz ziņojumu finanšu vienības uzdevumā, var izmantot identifikācijas kodu, kā norādīts īstenošanas tehniskajos standartos, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2554 28. panta 9. punktu..

Jā

Burtciparu

1.4.	Skartās finanšu vienības veids

Vienības, kuras uzdevumā tiek iesniegts ziņojums, veids, kā minēts Regulas (ES) 2022/2554 2. panta 1. punkta a)–t) apakšpunktā.

Ja tiek sniegts apkopots ziņojums, kā minēts šīs regulas 7. pantā, jāatlasa dažādie finanšu vienību veidi, uz kuriem attiecas apkopotais ziņojums.

Jā

Izvēle (iespējamas vairākas atbildes):

—	kredītiestāde,

—	maksājumu iestāde,

—	maksājumu iestāde, kam piemēro atbrīvojumu,

—	konta informācijas pakalpojumu sniedzējs,

—	elektroniskās naudas iestāde,

—	elektroniskās naudas iestāde, kam piemēro atbrīvojumu,

—	ieguldījumu brokeru sabiedrība,

—	kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs,

—	aktīviem piesaistītu žetonu emitents,

—	centrālais vērtspapīru depozitārijs,

—	centrālais darījumu partneris,

—	tirdzniecības vieta,

—	darījumu reģistrs,

—	alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks,

—	pārvaldības sabiedrība,

—	datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs,

—	apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība,

—	apdrošināšanas starpnieks, pārapdrošināšanas starpnieks un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks,

—	arodpensiju kapitāla uzkrāšanas iestāde,

—	kredītreitingu aģentūra,

—	kritiski svarīgu etalonu administrators,

—	kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs,

—	vērtspapīrošanas repozitorijs.

1.5.	Skartās finanšu vienības nosaukums

Tās finanšu vienības pilns juridiskais nosaukums, kuru skāris būtiskais ar IKT saistītais incidents un kurai saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2554 19. pantu ir jāziņo savai kompetentajai iestādei par būtisko incidentu.

Ja tiek sniegts apkopots ziņojums:

a)	saraksts ar visu to finanšu vienību nosaukumiem, kuras skāris būtiskais ar IKT saistītais incidents, atdalot tos ar semikolu;

b)	trešā persona, kas ir pakalpojumu sniedzējs un kas iesniedz paziņojumu vai ziņojumu par būtisku incidentu vai apkopotu ziņojumu, kā minēts šīs regulas 7. pantā, uzskaita visu incidenta ietekmēto finanšu vienību nosaukumus, atdalot tos ar semikolu.

Jā, ja incidenta skartā finanšu vienība nav tā pati vienība, kura iesniedz ziņojumu, un ja tiek sniegts apkopots ziņojums

Burtciparu

1.6.	Skartās finanšu vienības juridiskās personas identifikatora (LEI) kods

Būtiskā ar IKT saistītā incidenta skartās finanšu vienības juridiskās personas identifikators (LEI), kas piešķirts saskaņā ar Starptautiskās Standartizācijas organizācijas standartu.

Ja tiek sniegts apkopots ziņojums:

a)	saraksts ar visu būtiskā ar IKT saistītā incidenta skarto finanšu vienību LEI kodiem, atdalot tos ar semikolu;

b)	trešā persona, kas ir pakalpojumu sniedzējs un kas iesniedz paziņojumu par būtisku incidentu vai apkopotu ziņojumu, kā minēts šīs regulas 7. pantā, uzskaita visu incidenta ietekmēto finanšu vienību LEI kodus, atdalot tos ar semikolu.

LEI kodu un finanšu vienību nosaukumu secība ir identiska.

Jā, ja būtiskā ar IKT saistītā incidenta skartā finanšu vienība nav tā pati vienība, kura iesniedz ziņojumu, un ja tiek sniegts apkopots ziņojums

Unikāls 20 burtciparu rakstzīmju kods, kurš pamatojas uz ISO 17442-1:2020

1.7.	Galvenās kontaktpersonas vārds, uzvārds

Finanšu vienības galvenās kontaktpersonas vārds un uzvārds.

Ja tiek sniegts apkopots ziņojums, kā minēts šīs regulas 7. pantā, vienības, kura iesniedz apkopoto ziņojumu, galvenās kontaktpersonas vārds un uzvārds.

Jā

Burtciparu

1.8.	Galvenās kontaktpersonas e-pasta adrese

Galvenās kontaktpersonas e-pasta adrese, kuru kompetentā iestāde var izmantot turpmākai saziņai.

Ja tiek sniegts apkopots ziņojums, kā minēts šīs regulas 7. pantā, vienības, kura iesniedz apkopoto ziņojumu, galvenās kontaktpersonas e-pasta adrese.

Jā

Burtciparu

1.9.	Galvenās kontaktpersonas tālruņa numurs

Galvenās kontaktpersonas tālruņa numurs, kuru kompetentā iestāde var izmantot turpmākai saziņai.

Ja tiek sniegts apkopots ziņojums, kā minēts šīs regulas 7. pantā, vienības, kura iesniedz apkopoto ziņojumu, galvenās kontaktpersonas tālruņa numurs.

Tālruņa numuru norāda ar visiem starptautiskajiem prefiksiem (piemēram, + 33XXXXXXXXX)

Jā

Burtciparu

1.10.

Otrās kontaktpersonas vārds, uzvārds

Otrās kontaktpersonas vārds un uzvārds vai atbildīgās komandas nosaukums finanšu vienībā vai vienībā, kas iesniedz ziņojumu finanšu vienības vārdā.

Jā

Burtciparu

1.11.

Otrās kontaktpersonas e-pasta adrese

Otrās kontaktpersonas e-pasta adrese vai komandas funkcionālā e-pasta adrese, kuru kompetentā iestāde var izmantot turpmākai saziņai.

Jā

Burtciparu

1.12.

Otrās kontaktpersonas tālruņa numurs

Otrās kontaktpersonas vai komandas tālruņa numurs, kuru kompetentā iestāde var izmantot turpmākai saziņai.

Tālruņa numuru norāda ar visiem starptautiskajiem prefiksiem (piemēram, + 33XXXXXXXXX).

Jā

Burtciparu

1.13.

Galvenās mātessabiedrības nosaukums

Attiecīgā gadījumā tās grupas galvenās mātessabiedrības nosaukums, pie kuras pieder skartā finanšu vienība.

Jā, ja finanšu vienība pieder grupai

Burtciparu

1.14.

Galvenās mātessabiedrības LEI kods

Attiecīgā gadījumā tās grupas galvenās mātessabiedrības LEI, pie kuras pieder skartā finanšu vienība. Piešķirts saskaņā ar Starptautiskās Standartizācijas organizācijas standartu.

Jā, ja finanšu vienība pieder grupai

Unikāls 20 burtciparu rakstzīmju kods, kurš pamatojas uz ISO 17442-1:2020

1.15.

Valūta, ko izmanto ziņošanai

Valūta, ko izmanto ziņošanai par incidentiem.

Jā

Izvēles lauks aizpildīts, izmantojot ISO 4217 valūtu kodus

Sākotnējā paziņojuma saturs

2.1.	Incidenta atsauces kods, ko piešķīrusi finanšu vienība

Unikāls atsauces kods, ko piešķīrusi finanšu vienība un kas nepārprotami identificē būtisko ar IKT saistīto incidentu.

Ja tiek sniegts apkopots ziņojums, kā minēts šīs regulas 7. pantā, trešās personas, kas ir pakalpojumu sniedzējs, piešķirtais incidenta atsauces kods.

Jā

Burtciparu

2.2.	Ar IKT saistītā incidenta atklāšanas datums un laiks

Datums un laiks, kad finanšu vienība uzzinājusi par incidentu, kas saistīts ar IKT.

Attiecībā uz daudzkārtējiem incidentiem – datums un laiks, kad tika atklāts nesenākais ar IKT saistītais incidents.

Jā

ISO 8601 standarts UTC (GGGG-MM-DD Thh: mm:ss)

2.3.	Datums un laiks, kad incidents klasificēts kā būtisks

Datums un laiks, kad ar IKT saistītais incidents tika klasificēts kā būtisks saskaņā ar Deleģētajā regulā (ES) 2024/1772 noteiktajiem klasifikācijas kritērijiem.

Jā

ISO 8601 standarts UTC (GGGG-MM-DD Thh: mm:ss)

2.4.	Ar IKT saistītā incidenta apraksts

Būtiskā ar IKT saistītā incidenta nozīmīgāko aspektu apraksts.

Finanšu vienības sniedz vispārēju pārskatu par šādu informāciju, piemēram, par iespējamajiem cēloņiem, tūlītēju ietekmi, skartajām sistēmām un citiem aspektiem. Ja ir zināms vai pamatoti sagaidāms, ka incidents ietekmē trešo personu, kas ir pakalpojumu sniedzējs, vai citas finanšu vienības, tad norāda pakalpojumu sniedzēja vai finanšu vienības veidu, to nosaukumus, attiecīgos identifikācijas kodus un identifikācijas koda veidu (piemēram, LEI vai EUID).

Turpmākajos ziņojumos lauka saturs laika gaitā var mainīties, lai tiktu atspoguļota aktuālā izpratne par incidentu, kas saistīts ar IKT, un aprakstīta jebkāda cita nozīmīga datu laukos neiekļauta informācija par incidentu, kas saistīts ar IKT, tostarp finanšu vienības iekšējais novērtējums par incidenta smaguma pakāpi (piemēram, ļoti zema, zema, vidēja, augsta, ļoti augsta) un norāde par reaģēšanā uz ar IKT saistīto incidentu iesaistīto augstāko lēmumu pieņemšanas struktūru līmeni un nosaukumu.

Jā

Burtciparu

2.5.	Klasifikācijas kritēriji, kas bija pamatā ziņojumam par incidentu

Klasifikācijas kritēriji saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2024/1772, kas ir pamatā ar IKT saistītā incidenta noteikšanai par būtisku un sekojošajam paziņojumam un ziņojumam.

Ja tiek sniegts apkopots ziņojums, kā minēts šīs regulas 7. pantā, klasifikācijas kritēriji, kas ir pamatā ar IKT saistītā incidenta atzīšanai par būtisku vismaz vienai vai vairākām finanšu vienībām.

Jā

Izvēle (iespējamas vairākas atbildes):

—	skartie klienti, finanšu darījumu partneri un darījumi,

—	ietekme uz reputāciju,

—	incidenta ilgums un pakalpojuma nepieejamība,

—	ģeogrāfiskā izplatība,

—	datu zudumi,

—	ietekmētie kritiskie pakalpojumi,

—	ekonomiskā ietekme.

2.6.	Būtiskuma sliekšņi klasifikācijas kritērijam “ģeogrāfiskā izplatība”

EEZ dalībvalstis, kuras skāris būtiskais ar IKT saistītais incidents.

Novērtējot būtiskā ar IKT saistītā incidenta ietekmi citās dalībvalstīs, finanšu vienības ņem vērā Deleģētās regulas (ES) 2024/1772 4. un 12. pantu.

Jā, ja ir sasniegts “ģeogrāfiskās izplatības” slieksnis

Izvēle (ar vairākām iespējamajām atbildēm) aizpildīta, izmantojot skarto valstu ISO 3166 ALPHA-2

2.7.	Būtiskā ar IKT saistītā incidenta atklāšana

Norāde par to, kā būtiskais ar IKT saistītais incidents tika atklāts.

Jā

Izvēle:

—	IT drošības resursi,

—	personāls,

—	iekšējā revīzija,

—	ārējā revīzija,

—

klienti,

—	finanšu darījumu partneri,

—	trešā persona, kas ir pakalpojumu sniedzējs,

—	uzbrucējs,

—	monitoringa sistēmas,

—	iestāde / aģentūra / tiesībaizsardzības iestāde,

—

cits.

2.8.	Norāde par to, vai incidents ir radies pie trešās personas, kas ir pakalpojumu sniedzējs, vai pie citas finanšu vienības

Norāde par to, vai būtiskais ar IKT saistītais incidents ir radies pie trešās personas, kas ir pakalpojumu sniedzējs, vai pie citas finanšu vienības.

Finanšu vienības norāda, vai būtiskais ar IKT saistītais incidents ir radies pie trešās personas, kas ir pakalpojumu sniedzējs, vai pie citas finanšu vienības (tostarp pie finanšu vienības, kas pieder pie tās pašas grupas, kurā ietilpst ziņojumu sniedzošā vienība), un attiecīgās trešās personas vai finanšu vienības nosaukumu, identifikācijas kodu un identifikācijas koda veidu (piemēram, LEI vai EUID).

Jā, ja incidents ir radies pie trešās personas, kas ir pakalpojumu sniedzējs, vai pie citas finanšu vienības

Burtciparu

2.9.	Darbības nepārtrauktības plāna aktivizēšana, ja tas ir aktivizēts

Norāde par to, vai ir oficiāli aktivizēti finanšu vienības reaģēšanas pasākumi darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

Jā

Loģiskā vērtība (“Jā” vai “Nē”)

2.10.

Cita nozīmīga informācija

Jebkāda papildu informācija, kas nav ietverta veidnē.

Finanšu vienības, kas būtisku ar IKT saistītu incidentu ir pārklasificējušas par nebūtisku, apraksta iemeslus, kuru dēļ ar IKT saistītais incidents neatbilst un sagaidāms, ka neatbildīs kritērijiem, lai to varētu uzskatīt par būtisku ar IKT saistītu incidentu.

Jā, ja ir cita informācija, kas nav minēta veidnē, vai ja būtiskais ar IKT saistītais incidents ir pārklasificēts par nebūtisku

Burtciparu

Starpposma ziņojuma saturs

3.1.	Kompetentās iestādes norādītais incidenta atsauces kods

Unikāls atsauces kods, ko kompetentā iestāde piešķīrusi sākotnējā paziņojuma saņemšanas brīdī, lai nepārprotami identificētu būtisko ar IKT saistīto incidentu.

Nē

Jā, ja piemērojams

Burtciparu

3.2.	Incidenta iestāšanās datums un laiks

Datums un laiks, kad iestājies būtiskais ar IKT saistītais incidents, ja tas atšķiras no brīža, kad finanšu vienība uzzinājusi par būtisko ar IKT saistīto incidentu.

Attiecībā uz daudzkārtējiem būtiskiem ar IKT saistītiem incidentiem – datums un laiks, kad iestājies nesenākais būtiskais ar IKT saistītais incidents.

Nē

Jā

ISO 8601 standarts UTC (GGGG-MM-DD Thh: mm:ss)

3.3.	Pakalpojumu, darbību vai operāciju atjaunošanas datums un laiks

Informācija par būtiskā ar IKT saistītā incidenta skarto pakalpojumu, darbību vai operāciju atjaunošanas datumu un laiku.

Nē

Jā, ja 3.16. datu lauks “Pakalpojuma nepieejamības ilgums” ir aizpildīts

ISO 8601 standarts UTC (GGGG-MM-DD Thh: mm:ss)

3.4.	Skarto klientu skaits

To klientu skaits, kurus skāris būtiskais ar IKT saistītais incidents un kuri izmanto finanšu vienības pakalpojumu.

Novērtējot skarto klientu skaitu, finanšu vienības savā novērtējumā ņem vērā Deleģētās regulas (ES) 2024/1772 1. panta 1. punktu un 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Ja finanšu vienība nevar noteikt ietekmēto klientu faktisko skaitu, tā izmanto aplēses, kuru pamatā ir pieejamie dati par salīdzināmiem atsauces periodiem.

Ja tiek sniegts apkopots ziņojums, kā minēts šīs regulas 7. pantā, visu finanšu vienību kopējais skarto klientu skaits.

Nē

Jā

Vesels skaitlis

3.5.	Skarto klientu procentuālā daļa

To klientu procentuālā daļa, kurus skāris būtiskais ar IKT saistītais incidents, attiecībā pret to klientu kopējo skaitu, kuri izmanto ietekmēto finanšu vienības pakalpojumu. Ja tiek ietekmēts vairāk nekā viens pakalpojums, pakalpojumus norāda apkopoti.

Finanšu vienības savā novērtējumā ņem vērā Deleģētās regulas (ES) 2024/1772 1. panta 1. punktu un 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Ja finanšu vienība nevar noteikt ietekmēto klientu faktisko procentuālo daļu, tā izmanto aplēses, kuru pamatā ir pieejamie dati par salīdzināmiem atsauces periodiem.

Ja tiek sniegts apkopots ziņojums, kā minēts šīs regulas 7. pantā, finanšu vienība visu skarto klientu skaitu dala ar visu ietekmēto finanšu sabiedrību klientu kopējo skaitu.

Nē

Jā

Izteikta kā procenti – jebkura vērtība, ne vairāk par 5 ciparu rakstzīmēm, tostarp līdz 1 zīmei aiz komata, izteikta procentos (piemēram, 2,4, nevis 2,4 %). Ja vērtība ir ar vairāk nekā 1 ciparu aiz komata, pārskatu sniedzošie darījumu partneri noapaļo pusi uz augšu.

3.6.	Skarto finanšu darījumu partneru skaits

To finanšu darījumu partneru skaits, kurus skāris būtiskais ar IKT saistītais incidents un kuri ir noslēguši līgumu ar finanšu vienību.

Novērtējot skarto finanšu darījumu partneru skaitu, finanšu vienības savā novērtējumā ņem vērā Deleģētās regulas (ES) 2024/1772 1. panta 2. punktu. Ja finanšu vienība nevar noteikt ietekmēto finanšu darījumu partneru faktisko skaitu, tā izmanto aplēses, kuru pamatā ir pieejamie dati par salīdzināmiem atsauces periodiem.

Ja tiek sniegts apkopots ziņojums, kā minēts šīs regulas 7. pantā, visu finanšu vienību skarto finanšu darījumu partneru kopējai skaits.

Nē

Jā

Vesels skaitlis

3.7.	Skarto finanšu darījumu partneru procentuālā daļa

To finanšu darījumu partneru procentuālā daļa, kurus skāris būtiskais ar IKT saistītais incidents, attiecībā pret to finanšu darījumu partneru kopējo skaitu, kuri noslēguši līgumu ar finanšu vienību.

Novērtējot skarto finanšu darījumu partneru procentuālo daļu, finanšu vienības savā novērtējumā ņem vērā Deleģētās regulas (ES) 2024/1772 1. panta 1. punktu un 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

Ja finanšu vienība nevar noteikt ietekmēto finanšu darījumu partneru faktisko procentuālo daļu, tā izmanto aplēses, kuru pamatā ir pieejamie dati par salīdzināmiem atsauces periodiem.

Ja tiek sniegts apkopots ziņojums, kā minēts šīs regulas 7. pantā, norāda visu skarto finanšu darījumu partneru skaitu, kas dalīts ar visu ietekmēto finanšu vienību finanšu darījumu partneru kopējo skaitu.

Nē

Jā

3.8.	Ietekme uz nozīmīgiem klientiem vai finanšu darījumu partneriem

Jebkāda konstatētā ietekme uz nozīmīgiem klientiem vai finanšu darījumu partneriem, kā minēts Deleģētās regulas (ES) 2024/1772 1. panta 3. punktā un 9. panta 1. punkta f) apakšpunktā.

Nē

Jā, ja ir sasniegts “klientu vai finanšu darījumu partneru nozīmīguma” slieksnis

Loģiskā vērtība (“Jā” vai “Nē”)

3.9.	Skarto darījumu skaits

Būtiskā ar IKT saistītā incidenta skarto darījumu skaits.

Novērtējot ietekmi uz darījumiem, finanšu vienības ņem vērā Deleģētās regulas (ES) 2024/1772 1. panta 4. punktu, tostarp visus skartos iekšzemes un pārrobežu darījumus, kas saistīti ar naudas summu, ja vismaz viena darījuma daļa tiek veikta Savienībā.

Ja finanšu vienība nevar noteikt ietekmēto darījumu faktisko skaitu, tā izmanto aplēses, kuru pamatā ir pieejamie dati par salīdzināmiem atsauces periodiem.

Ja tiek sniegts apkopots ziņojums, kā minēts šīs regulas 7. pantā, norāda visu finanšu vienību kopējo skarto darījumu skaitu.

Nē

Jā, ja incidents ir skāris kādu darījumu

Vesels skaitlis

3.10.

Skarto darījumu procentuālā daļa

Skarto darījumu procentuālā daļa attiecībā pret finanšu vienības veikto ar ietekmēto pakalpojumu saistīto iekšzemes un pārrobežu darījumu vidējo skaitu dienā.

Finanšu vienības ņem vērā Deleģētās regulas (ES) 2024/1772 1. panta 4. punktu un 9. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

Ja finanšu vienība nevar noteikt ietekmēto darījumu faktisko procentuālo daļu, tā izmanto aplēses.

Ja tiek sniegts apkopots ziņojums, kā minēts šīs regulas 7. pantā, finanšu vienība summē visu skarto darījumu skaitu un šo summu dala ar visu ietekmēto finanšu vienību darījumu kopējo skaitu.

Nē

Jā, ja incidents ir skāris kādu darījumu

3.11.

Skarto darījumu vērtība

Būtiskā ar IKT saistītā incidenta skarto darījumu kopējo vērtību novērtē saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2024/1772 1. panta 4. punktu un 9. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

Ja finanšu vienība nevar noteikt ietekmēto darījumu faktisko vērtību, tā izmanto aplēses, kuru pamatā ir pieejamie dati par salīdzināmiem atsauces periodiem.

Finanšu vienība uzrāda monetāro summu kā pozitīvu vērtību.

Ja tiek sniegts apkopots ziņojums, kā minēts šīs regulas 7. pantā, visu finanšu vienību incidenta skarto darījumu kopējā vērtība.

Nē

Jā, ja incidents ir skāris kādu darījumu

Monetārā

Finanšu vienības datu punktu paziņo vienībās, izmantojot minimālo precizitāti, kas līdzvērtīga tūkstošiem vienību (piemēram, 2,5, nevis 2 500 EUR).

3.12.

Informācija par to, vai skaitļi ir faktiski vai aplēsti, vai arī nav bijis nekādas ietekmes

Informācija par to, vai 3.4.–3.11. datu laukā norādītās vērtības ir faktiskas vai aplēstas, vai arī nav bijis nekādas ietekmes.

Nē

Jā

Izvēle (iespējamas vairākas atbildes):

—	faktiskie skaitļi par skartajiem klientiem,

—	faktiskie skaitļi par skartajiem finanšu darījumu partneriem,

—	faktiskie skaitļi par skartajiem darījumiem,

—	aplēses par skartajiem klientiem,

—	aplēses par skartajiem finanšu darījumu partneriem,

—	aplēses par skartajiem darījumiem,

—	nav ietekmes uz klientiem,

—	nav ietekmes uz finanšu darījumu partneriem,

—	nav ietekmes uz darījumiem.

3.13.

Ietekme uz reputāciju

Informācija par ietekmi uz reputāciju, ko radījis būtisks ar IKT saistīts incidents, kā minēts Deleģētās regulas (ES) 2024/1772 2. un 10. pantā.

Ja tiek sniegts apkopots ziņojums, kā minēts šīs regulas 7. pantā, ietekmes uz reputāciju kategorijas, kas attiecas uz vismaz vienu finanšu vienību.

Nē

Jā, ja ir izpildīts “ietekmes uz reputāciju” kritērijs

Izvēle (iespējamas vairākas atbildes):

—	būtiskais ar IKT saistītais incidents ir atspoguļots medijos,

—	būtiskā ar IKT saistītā incidenta rezultātā ir atkārtoti saņemtas sūdzības no dažādiem klientiem vai finanšu darījumu partneriem par pakalpojumiem, kas orientēti uz klientiem, vai kritiski svarīgām darījumattiecībām,

—	būtiskā ar IKT saistītā incidenta rezultātā finanšu vienība nespēs vai, domājams, nespēs izpildīt regulatīvās prasības,

—	būtiskā ar IKT saistītā incidenta rezultātā finanšu vienība zaudēs vai, domājams, zaudēs klientus vai finanšu darījumu partnerus, kam ir būtiska ietekme uz tās uzņēmējdarbību.

3.14.

Kontekstuāla informācija par ietekmi uz reputāciju

Informācija, kura apraksta, kā būtiskais ar IKT saistītais incidents ir ietekmējis vai varētu ietekmēt finanšu vienības reputāciju, tostarp tiesību aktu pārkāpumi, regulatīvo prasību neievērošana, klientu sūdzību skaits u. c.

Kontekstuālā informācija ietver mediju veidu (piemēram, tradicionālie un digitālie mediji, blogi, straumēšanas platformas) un atspoguļojumu medijos, tostarp mediju tvērumu (vietēja, valsts, starptautiska mēroga). Atspoguļojums medijos šajā kontekstā nenozīmē dažus negatīvus komentārus no sociālo tīklu sekotāju vai lietotāju puses.

Finanšu vienība arī norāda, vai atspoguļojumā medijos tika uzsvērti nozīmīgi riski tās klientiem saistībā ar būtisko ar IKT saistīto incidentu, tostarp finanšu vienības maksātnespējas risks vai līdzekļu zaudēšanas risks.

Finanšu vienības arī norāda, vai tās ir sniegušas informāciju medijiem, kas palīdzējusi uzticami informēt sabiedrību par būtisko ar IKT saistīto incidentu un tā sekām.

Finanšu vienības var arī norādīt, vai medijos ir parādījusies nepatiesa informācija par incidentu, kas saistīts ar IKT, tostarp informācija, kuras pamatā ir apdraudētāju izplatīta apzināti maldinoša informācija, vai informācija, kas attiecas uz finanšu vienības tīmekļa vietnes vizuālā izskata neatļautu izmainīšanu vai ilustrē to.

Nē

Jā, ja ir izpildīts “ietekmes uz reputāciju” kritērijs

Burtciparu

3.15.

Incidenta ilgums

Būtiskā ar IKT saistītā incidenta ilgumu finanšu vienības mēra no brīža, kad iestājies būtisks ar IKT saistīts incidents, līdz brīdim, kad incidents ir atrisināts.

Ja finanšu vienības nespēj noteikt brīdi, kad iestājies būtiskais ar IKT saistītais incidents, tās būtiskā ar IKT saistītā incidenta ilgumu mēra no agrākā brīža laikā starp brīdi, kad finanšu vienība ir atklājusi incidentu, līdz brīdim, kad finanšu vienība reģistrēja incidentu tīkla vai sistēmas žurnāldatnēs vai citos datu avotos. Ja finanšu vienības vēl nezina brīdi, kad tiks atrisināts būtiskais ar IKT saistītais incidents, tās piemēro aplēses. Vērtību izsaka dienās, stundās un minūtēs.

Ja tiek sniegts apkopots ziņojums, kā minēts šīs regulas 7. pantā, un ja starp finanšu vienībām pastāv atšķirības, finanšu vienības mēra būtiskā ar IKT saistītā incidenta lielāko ilgumu.

Nē

Jā

DD:HH:MM

3.16.

Pakalpojuma nepieejamības ilgums

Pakalpojuma nepieejamības ilgums no brīža, kad pakalpojums ir pilnībā vai daļēji nepieejams klientiem, finanšu darījumu partneriem vai citiem iekšējiem vai ārējiem lietotājiem, līdz brīdim, kad parastās darbības vai operācijas ir atjaunotas tādā līmenī, kāds tika sniegts pirms būtiskā ar IKT saistītā incidenta.

Ja pakalpojuma nepieejamības dēļ tiek kavēta pakalpojumu sniegšana pēc tam, kad ir atjaunotas parastās darbības vai operācijas, finanšu vienības attiecīgās nepieejamības ilgumu mēra no būtiskā ar IKT saistītā incidenta sākuma līdz brīdim, kad aizkavētais pakalpojums tiek sniegts. Ja finanšu vienības nespēj noteikt brīdi, kad pakalpojuma nepieejamība ir sākusies, tās pakalpojuma nepieejamības ilgumu mēra no agrākā brīža laikā starp brīdi, kad incidents tika konstatēts, līdz brīdim, kad tas reģistrēts.

Ja tiek sniegts apkopots ziņojums, kā minēts šīs regulas 7. pantā, un ja starp finanšu vienībām pastāv atšķirības, finanšu vienības mēra pakalpojuma nepieejamības lielāko ilgumu.

Nē

Jā, ja incidents ir bijis cēlonis pakalpojuma nepieejamībai

DD:HH:MM

3.17.

Informācija par to, vai skaitļi, kas raksturo incidenta ilgumu un pakalpojuma nepieejamības ilgumu, ir faktiski vai aplēsti.

Informācija par to, vai 3.15. un 3.16. datu laukā norādītās vērtības ir faktiskas vai aplēstas.

Nē

Jā, ja ir izpildīts “incidenta ilguma un pakalpojuma nepieejamības” kritērijs

Izvēle:

—	faktiskie skaitļi,

—

aplēses,

—	faktiskie skaitļi un aplēses,

—	nav informācijas.

3.18.

Ietekmes dalībvalstīs veidi

Ietekmes attiecīgajās EEZ dalībvalstīs veids.

Norāde par to, vai būtiskajam ar IKT saistītajam incidentam ir bijusi ietekme citās EEZ dalībvalstīs (kas nav tās kompetentās iestādes dalībvalsts, kurai par incidentu ir tieši ziņots) saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2024/1772 4. pantu, un jo īpaši par ietekmes nozīmīgumu:

a)	klientiem un finanšu darījumu partneriem citās dalībvalstīs; vai

b)	filiālēm vai citām grupā esošām finanšu vienībām, kas veic darbības citās dalībvalstīs; vai

c)	finanšu tirgus infrastruktūrām vai trešajām personām, kas ir pakalpojumu sniedzēji un kas var ietekmēt finanšu vienības citās dalībvalstīs, kurām tās sniedz pakalpojumus.

Nē

Jā, ja ir sasniegts “ģeogrāfiskās izplatības” slieksnis

Izvēle (iespējamas vairākas atbildes):

—

klienti,

—	finanšu darījumu partneri,

—	finanšu vienības filiāle

—	grupā esošas finanšu vienības, kas veic darbības attiecīgajā dalībvalstī,

—	finanšu tirgus infrastruktūra,

—	trešās personas, kas ir pakalpojumu sniedzēji un kas var būt kopīgi ar citām finanšu vienībām.

3.19.

Apraksts par to, kāda ir incidenta ietekme citās dalībvalstīs

Apraksts par būtiskā ar IKT saistītā incidenta ietekmi un smagumu katrā skartajā dalībvalstī, tostarp novērtējums par ietekmi un smagumu attiecībā uz:

a)	klientiem;

b)	finanšu darījumu partneriem;

c)	finanšu vienības filiālēm;

d)	citām grupā esošām finanšu vienībām, kas veic darbības attiecīgajā dalībvalstī;

e)	finanšu tirgus infrastruktūrām,

f)	trešajām personām, kas ir pakalpojumu sniedzēji un kas var būt kopīgi ar citām finanšu vienībām, ja piemērojams citā(-ās) dalībvalstī(-īs).

Nē

Jā, ja ir sasniegts “ģeogrāfiskās izplatības” slieksnis

Burtciparu

3.20.

Būtiskuma sliekšņi klasifikācijas kritērijam “datu zudumi”

Būtiskā ar IKT saistītā incidenta radīto datu zudumu veids attiecībā uz datu pieejamību, autentiskumu, integritāti un konfidencialitāti.

Finanšu vienības savā novērtējumā ņem vērā Deleģētās regulas (ES) 2024/1772 5. un 13. pantu.

Ja tiek sniegts apkopots ziņojums, kā minēts šīs regulas 7. pantā, datu zudumi, kas skar vismaz vienu finanšu vienību.

Nē

Jā, ja ir izpildīts “datu zuduma” kritērijs

Izvēle (iespējamas vairākas atbildes):

—	pieejamība,

—	autentiskums,

—	integritāte,

—	konfidencialitāte.

3.21.

Datu zudumu apraksts

Apraksts par būtiska ar IKT saistītā incidenta ietekmi uz kritiski svarīgu datu pieejamību, autentiskumu, integritāti un konfidencialitāti saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2024/1772 5. un 13. pantu.

Informācija par ietekmi uz finanšu vienības uzņēmējdarbības mērķu īstenošanu vai regulatīvo prasību izpildi.

Sniegtās informācijas ietvaros finanšu vienības norāda, vai skartie dati ir klientu dati, citu vienību (piemēram, finanšu darījumu partneru) dati vai pašas finanšu vienības dati.

Finanšu vienība var arī norādīt incidentā iesaistīto datu veidu, jo īpaši to, vai dati ir konfidenciāli un kāda veida konfidencialitāte ir bijusi iesaistīta (piemēram, komercnoslēpums / uzņēmējdarbības konfidencialitāte, personas dati, dienesta noslēpums: banku darbības slepenība, apdrošināšanas slepenība, maksājumu pakalpojumu slepenība utt.).

Informācija var ietvert arī iespējamos riskus, kas saistīti ar datu zudumu, piemēram, vai incidenta skartos datus var izmantot, lai identificētu personas, un vai apdraudētājs tos varētu izmantot, lai iegūtu kredītu vai aizdevumus bez viņu piekrišanas, veiktu pikšķerēšanas uzbrukumus vai atklātu informāciju publiski.

Ja tiek sniegts apkopots ziņojums, kā minēts šīs regulas 7. pantā, vispārīgs apraksts par incidenta ietekmi uz skartajām finanšu vienībām. Ja ietekme atšķiras, ietekmes aprakstā skaidri norāda konkrēto ietekmi uz dažādām finanšu vienībām.

Nē

Jā, ja ir izpildīts “datu zuduma” kritērijs

Burtciparu

3.22.

Klasifikācijas kritērijs “ietekmētie kritiskie pakalpojumi”

Informācija saistībā ar kritēriju “ietekmētie kritiskie pakalpojumi”.

Finanšu vienības savā novērtējumā ņem vērā Deleģētās regulas (ES) 2024/1772 6. pantu, tostarp informāciju par:

—	ietekmētajiem pakalpojumiem vai darbībām, kam vajadzīga atļauja, reģistrācija vai ko uzrauga kompetentās iestādes; vai

—	IKT pakalpojumiem vai tīklu un informācijas sistēmām, ar ko atbalsta finanšu vienības kritiski svarīgas vai svarīgas funkcijas; un

—	ļaunprātīgas un neatļautas piekļuves finanšu vienības tīklam un informācijas sistēmām raksturu.

Ja tiek sniegts apkopots ziņojums, kā minēts šīs regulas 7. pantā, ietekme uz kritiski svarīgiem pakalpojumiem, kas attiecas uz vismaz vienu finanšu vienību.

Nē

Jā

Burtciparu

3.23.

Incidenta veids

Incidentu klasifikācija pēc to veida.

Nē

Jā

Izvēle (iespējamas vairākas atbildes):

—	saistīts ar kiberdrošību,

—	procesa kļūme,

—	sistēmas atteice,

—	ārējs notikums.

—	saistīts ar maksājumiem,

—	cits (precizēt).

3.24.

Citi incidentu veidi

Citi ar IKT saistītu incidentu veidi: finanšu vienības, kas 3.23. datu laukā ir atlasījušas “citu” incidenta veidu, precizē ar IKT saistītā incidenta veidu.

Nē

Jā, ja 3.23. datu laukā ir atlasīts “cits” incidenta veids

Burtciparu

3.25.

Apdraudētāja izmantotie apdraudējuma veidi un paņēmieni

Norādīt apdraudētāja izmantotos apdraudējuma veidus un paņēmienus, tostarp:

a)	sociālā inženierija, tostarp pikšķerēšana;

(D)DoS;

c)	identitātes zādzība;

d)	datu ļaunprātīga šifrēšana, tostarp izspiedējprogrammatūra;

e)	skaitļošanas resursu nolaupīšana;

f)	datu eksfiltrācija un manipulēšana, izņemot identitātes zādzību;

g)	datu iznīcināšana;

h)	tīmekļa vietnes vizuālā izskata neatļauta izmainīšana;

i)	uzbrukums piegādes ķēdei;

j)	citi (precizēt).

Nē

Jā, ja ar IKT saistītā incidenta veids 3.23. laukā ir “saistīts ar kiberdrošību”

Izvēle (iespējamas vairākas atbildes):

—	sociālā inženierija (ieskaitot pikšķerēšanu),

—

(D)DoS,

—	identitātes zādzība,

—	datu ļaunprātīga šifrēšana, tostarp izspiedējprogrammatūra,

—	skaitļošanas resursu nolaupīšana,

—	datu eksfiltrācija un manipulēšana, izņemot identitātes zādzību,

—	datu iznīcināšana,

—	tīmekļa vietnes vizuālā izskata neatļauta izmainīšana,

—	uzbrukums piegādes ķēdei,

—	cits (precizēt).

3.26.

Citi paņēmienu veidi

Citi paņēmienu veidi.

Finanšu vienības, kuras 3.25. datu laukā atlasījušas “citu” paņēmiena veidu, norāda paņēmiena veidu.

Nē

Jā, ja 3.25. datu laukā ir atlasīts “cits” paņēmiena veids

Burtciparu

3.27.

Informācija par skartajām funkcionālajām jomām un uzņēmējdarbības procesiem

Norāde par incidenta skartajām funkcionālajām jomām un uzņēmējdarbības procesiem, tostarp produktiem un pakalpojumiem.

Funkcionālās jomas ietver šādas (bet ne tikai):

a)	tirgvedība un uzņēmējdarbības attīstība;

b)	klientu apkalpošana;

c)	produktu pārvaldība;

d)	normatīvā atbilstība;

e)	riska pārvaldība;

f)	finanses un grāmatvedība;

g)	cilvēkresursi un vispārējie pakalpojumi;

h)	informācijas tehnoloģija.

Uzņēmējdarbības procesi ietver šādus (bet ne tikai):

—	konta informācija,

—	aktuāra pakalpojumi,

—	maksājumu darījumu pieņemšana,

—	autentificēšana/pilnvarošana,

—

iestāde,

—	klientu piesaistīšana,

—	pabalstu administrēšana,

—	pabalstu maksājumu pārvaldība,

—	kompleksās apdrošināšanas polišu pirkšana un pārdošana starp apdrošināšanas sabiedrībām,

—	maksājumi ar karti,

—	skaidras naudas pārvaldība,

—	skaidras naudas noguldīšana vai izņemšana,

—	apdrošināšanas prasību pārvaldība,

—	apdrošināšanas prasību pārvaldības process,

—

tīrvērte,

—	korporatīvo aizdevumu konglomerāti,

—	kolektīvā apdrošināšana,

—	kredīta pārvedumi,

—	turētājbankas pakalpojumi un aktīvu glabāšana,

—	klientu piesaistīšana,

—	datu uzņemšana,

—	datu apstrāde,

—	tiešā debeta maksājumi,

—	eksporta apdrošināšana,

—	operāciju/darījumu pabeigšana,

—	finanšu instrumentu izvietošana,

—	fondu grāmatvedības pakalpojumi,

—	valūtas maiņa,

—	ieguldījumu konsultācijas,

—	ieguldījumu pārvaldība,

—	maksājumu instrumentu emitēšana,

—	aizdevumu pārvaldība,

—	dzīvības apdrošināšanas maksājumu process,

—	bezkonta naudas pārvedumi,

—	neto aktīvu aprēķināšana,

—

rīkojumi,

—	maksājumu iniciēšana,

—	apdrošināšanas parakstīšana,

—	portfeļa pārvaldība,

—	prēmiju iekasēšana,

—	pieņemšana/nosūtīšana/izpilde,

—	pārapdrošināšana,

—

norēķins,

—	darījumu uzraudzība.

Ja tiek sniegts apkopots ziņojums, kā minēts šīs regulas 7. pantā, vismaz vienā finanšu vienībā skartās funkcionālās jomas un uzņēmējdarbības procesi.

Nē

Jā

Burtciparu

3.28.

Skartie infrastruktūras komponenti, kas atbalsta uzņēmējdarbības procesus

Informācija par to, vai būtiskais ar IKT saistītais incidents ir skāris infrastruktūras komponentus (serverus, operētājsistēmas, programmatūru, lietotņu serverus, starpprogrammatūru, tīkla komponentus, citus), kas atbalsta uzņēmējdarbības procesus.

Nē

Jā

Izvēle:

—

jā,

—

nē,

—	informācija nav pieejama.

3.29.

Informācija par skartajiem infrastruktūras komponentiem, kas atbalsta uzņēmējdarbības procesus

Apraksts par būtiskā ar IKT saistītā incidenta ietekmi uz infrastruktūras komponentiem, kas atbalsta uzņēmējdarbības procesus, tostarp aparatūru un programmatūru.

Aparatūra ietver serverus, datorus, datu centrus, slēdžus, maršrutētājus, centrmezglus. Programmatūra ietver operētājsistēmas, lietojumprogrammas, datubāzes, drošības rīkus, tīkla komponentus, citus (lūgums precizēt). Aprakstos apraksta vai nosauc skartos infrastruktūras komponentus vai sistēmas un, ja pieejama, šādu informāciju:

a)	informācija par versiju;

b)	iekšējā infrastruktūra / daļēji ārpakalpojumā nodots / pilnībā ārpakalpojumā nodots – trešās personas, kas ir pakalpojumu sniedzējs, nosaukums;

c)	vai infrastruktūra tiek izmantota vai koplietota vairākām uzņēmējdarbības funkcijām;

d)	attiecīgie noturības / nepārtrauktības / seku novēršanas / aizvietojamības pasākumi.

Nē

Jā, ja incidents ir skāris infrastruktūras komponentus, kas atbalsta uzņēmējdarbības procesus

Burtciparu

3.30.

Ietekme uz klientu finanšu interesēm

Informācija par to, vai būtiskais ar IKT saistītais incidents ir skāris klientu finanšu intereses.

Nē

Jā

Izvēle:

—

jā,

—

nē,

—	informācija nav pieejama.

3.31.

Ziņošana citām iestādēm

Precizējums par to, kuras iestādes tika informētas par būtisko ar IKT saistīto incidentu.

Ņemot vērā no dalībvalstu tiesību aktiem izrietošās atšķirības, finanšu vienības ar tiesībaizsardzības iestāžu jēdzienu saprot to, ka tas plašā nozīmē ietver publiskas iestādes, kas ir pilnvarotas saukt pie atbildības par kibernoziegumiem, tostarp policiju, tiesībaizsardzības iestādes un prokuratūras.

Nē

Jā

Izvēle (iespējamas vairākas atbildes):

—	policija / tiesībaizsardzības iestāde,

—	datordrošības incidentu reaģēšanas vienība,

—	datu aizsardzības iestāde,

—	valsts kiberdrošības aģentūra,

—

nav,

—	cita (norādīt).

3.32.

Precizējums, kas ir “citas” iestādes

Precizējums par “citiem” to iestāžu veidiem, kuras ir informētas par būtisko ar IKT saistīto incidentu.

Ja atlasīts 3.31. datu laukā “Ziņošana citām iestādēm”, aprakstā iekļauj sīkāku informāciju par iestādi, kurai finanšu vienība ir iesniegusi informāciju par būtisko ar IKT saistīto incidentu.

Nē

Jā, ja finanšu vienība ir informējusi “cita” veida iestādes par būtisko ar IKT saistīto incidentu

Burtciparu

3.33.

Pagaidu darbības/pasākumi, kas veikti vai ko plānots veikt, lai novērstu incidenta sekas

Norāde par to, vai finanšu vienība ir ieviesusi (vai plāno ieviest) jebkādus pagaidu pasākumus, kas ir veikti (vai kurus plānots veikt), lai novērstu būtiskā ar IKT saistītā incidenta sekas.

Nē

Jā

Loģiskā vērtība (“Jā” vai “Nē”)

3.34.

Apraksts par visām pagaidu darbībām un pasākumiem, kas veikti vai ko plānots veikt, lai novērstu incidenta sekas

Informācijā iekļauj aprakstu par veiktajām tūlītējām darbībām, tostarp par incidenta izolēšanu tīkla līmenī, aktivizētajām aprisinājuma procedūrām, bloķētām USB pieslēgvietām, aktivizētajām ārkārtas atkopšanas infrastruktūrām un par jebkādām citām uz laiku ieviestām papildu drošības kontrolēm.

Finanšu vienības norāda pagaidu darbību īstenošanas datumu un laiku un paredzamo atgriešanās datumu galvenajā apstrādes vietā. Attiecībā uz visām pagaidu darbībām, kas nav īstenotas, bet kuras joprojām plānots veikt, norāda datumu, līdz kuram ir sagaidāma to īstenošana.

Ja pagaidu darbības/pasākumi nav veikti, lūdzu, norādiet iemeslu.

Nē

Jā, ja ir veiktas vai tiek plānotas pagaidu darbības/pasākumi (3.33. datu lauks)

Burtciparu

3.35.

Aizskāruma rādītāji

Informācija par būtisko ar IKT saistīto incidentu, kas attiecīgā gadījumā var palīdzēt identificēt ļaunprātīgu darbību tīklā vai informācijas sistēmā (aizskāruma rādītāji).

Lauks attiecas tikai uz tām finanšu vienībām, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2555 (1) darbības jomā, un uz tām finanšu vienībām, kas attiecīgā gadījumā identificētas kā būtiskas vai svarīgas vienības saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē Direktīvas (ES) 2022/2555 3. pantu.

Finanšu vienības norādītie aizskāruma rādītāji ietver šādas datu kategorijas:

a)	IP adreses;

b)	URL adreses;

domēni;

d)	datu jaucējvērtības;

e)	ļaunprogrammatūras dati (ļaunprogrammatūras nosaukums, datņu nosaukumi un to atrašanās vietas, īpašas reģistra atslēgas, kas saistītas ar ļaunprogrammatūras darbību);

f)	tīkla darbības dati (pieslēgvietas, protokoli, adreses, atsauces avoti, lietotāja aģenti, galvenes, īpašas žurnāldatnes vai atšķirīgi tīkla datplūsmas modeļi);

g)	e-pasta sūtījuma dati (nosūtītājs, saņēmējs, temats, galvene, saturs);

h)	DNS pieprasījumi un reģistra konfigurācijas;

i)	lietotāja konta darbības (pieteikšanās, privileģēta lietotāja konta darbība, privilēģiju eskalācija);

j)	datubāzes datplūsma (lasīšana/rakstīšana), pieprasījumi attiecībā uz to pašu datni.

Praksē šāda veida informācija var ietvert datus, kas cita starpā attiecas uz rādītājiem, kuri raksturo tīkla datplūsmas modeļus, kas atbilst zināmām uzbrukumiem / botu tīkla komunikācijām, ar ļaunprogrammatūru (botiem) inficētu iekārtu IP adresēm, datiem par “vadības un kontroles” serveriem, ko izmanto ļaunprogrammatūra (parasti domēni vai IP adreses), un URL, kas attiecas uz pikšķerēšanas vietnēm vai tīmekļa vietnēm, par kurām novērots, ka tās mitina ļaunprogrammatūru vai ekspluatējuma pakotnes.

Nē

Jā, ja 3.23. datu laukā kā incidenta veids ir atlasīts ar kiberdrošību saistīts incidents

Burtciparu

Gala ziņojuma saturs

4.1.	Incidenta pamatcēloņu vispārēja klasifikācija

Būtiskā ar IKT saistītā incidenta pamatcēloņa vispārēja klasifikācija pēc incidenta veida, tostarp šādās augsta līmeņa kategorijās:

a)	ļaunprātīgas darbības;

b)	procesa kļūme;

c)	sistēmas atteice / darbības traucējums;

d)	cilvēka pieļauta kļūda;

e)	ārējs notikums.

Nē

Jā

Izvēle (iespējamas vairākas atbildes):

—	ļaunprātīgas darbības,

—	procesa kļūme,

—	sistēmas atteice / darbības traucējums,

—	cilvēka pieļauta kļūda,

—	ārējs notikums.

4.2.	Incidenta pamatcēloņu detalizēta klasifikācija

Būtiskā ar IKT saistītā incidenta pamatcēloņu detalizēta klasifikācija pēc incidenta veida, tostarp šādās detalizētās kategorijās, kas saistītas ar augsta līmeņa kategorijām, par kurām ziņo 4.1. datu laukā:

Ļaunprātīgas darbības (ja atlasīts, izvēlieties vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem atbilžu variantiem):

a)	apzinātas iekšējas darbības;

b)	apzināti fiziski bojājumi / manipulācija / zādzība;

c)	krāpnieciskas darbības.

Procesa kļūme (ja atlasīts, izvēlieties vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem atbilžu variantiem):

a)	nepietiekama uzraudzība vai uzraudzības un kontroles neesamība;

b)	nepietiekami / neprecīzi noteikti uzdevumi un pienākumi;

c)	IKT riska pārvaldības procesa kļūme;

d)	nepietiekamas IKT operācijas un IKT drošības operācijas vai to atteice;

e)	nepietiekama vai neveiksmīga IKT projektu vadība;

f)	neatbilstoša iekšējā politika, procedūras un dokumentācija;

g)	neatbilstoša IKT sistēmu iegāde, izstrāde vai uzturēšana;

h)	citi (precizēt).

Sistēmas atteice / darbības traucējums (ja atlasīts, izvēlieties vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem atbilžu variantiem):

a)	aparatūras jauda un veiktspēja: būtiski ar IKT saistīti incidenti, kuru cēlonis ir bijuši aparatūras resursi, kas izrādījušies jaudas vai veiktspējas ziņā neatbilstoši, lai izpildītu piemērojamās tiesību aktu prasības;

b)	aparatūras uzturēšana: būtiski ar IKT saistīti incidenti, kuru cēlonis ir neatbilstoša vai nepietiekama aparatūras komponentu uzturēšana, izņemot “aparatūras nolietojumu/novecošanu”;

c)	aparatūras nolietojums/novecošana: šis pamatcēloņa veids ietver būtiskus ar IKT saistītus incidentus, kuru cēlonis ir novecojoši aparatūras komponenti;

programmatūras saderība/konfigurācija: būtiski ar IKT saistīti incidenti, kuru cēlonis ir programmatūras komponenti, kuri nav saderīgi ar citām programmatūras vai sistēmas konfigurācijām, tostarp būtiski ar IKT saistīti incidenti, kuru cēlonis ir programmatūras konflikti, nepareizi iestatījumi vai nepareizi konfigurēti parametri, kas ietekmē sistēmas vispārējo funkcionalitāti;

programmatūras veiktspēja: būtiski ar IKT saistīti incidenti, kuru cēlonis ir sliktas veiktspējas vai neefektīvi programmatūras komponenti, tādu iemeslu dēļ, kas nav minēti sadaļā “Programmatūras saderība/konfigurācija”, tostarp būtiski ar IKT saistīti incidenti, kuru cēlonis ir lēni reaģēšanas laiki, pārmērīgs resursu patēriņš vai neefektīva vaicājumu apstrāde, kas ietekmē programmatūras vai sistēmas veiktspēju;

tīkla konfigurācija: būtiski ar IKT saistīti incidenti, kuru cēlonis ir kļūdaini vai nepareizi konfigurēti tīkla iestatījumi vai infrastruktūra, tostarp būtiski ar IKT saistīti incidenti, kuru cēlonis ir bijušas tīkla konfigurācijas kļūdas, maršrutēšanas problēmas, ugunsmūra nepareiza konfigurācija vai citas ar tīklu saistītas problēmas, kas ietekmē savienojamību vai saziņu;

g)	fiziski bojājumi: būtiski ar IKT saistīti incidenti, kuru cēlonis ir IKT infrastruktūras fiziski bojājumi, kas izraisījuši sistēmas darbības traucējumus;

h)	citi (precizēt).

Cilvēka pieļauta kļūda (ja atlasīts, izvēlieties vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem atbilžu variantiem):

a)	bezdarbība (bez nodoma);

kļūda;

c)	prasmes un zināšanas: būtiski ar IKT saistīti incidenti, kuru cēlonis ir speciālo zināšanu vai prasmju trūkums IKT sistēmu vai procesu apstrādei, kā iemesls var būt neatbilstoša apmācība, nepietiekamas zināšanas vai prasmju trūkums, lai veiktu konkrētus uzdevumus vai risinātu tehniskas problēmas;

nepietiekami cilvēkresursi: būtiski ar IKT saistīti incidenti, kuru cēlonis ir nepieciešamo resursu, tostarp aparatūras, programmatūras, infrastruktūras vai personāla, trūkums, tostarp situācijas, kad nepietiekami resursi izraisa darbības neefektivitāti, sistēmas atteices vai nespēju panākt atbilstību uzņēmējdarbības prasībām;

e)	nepareiza komunikācija;

f)	citi (precizēt).

Ārējs notikums (ja atlasīts, izvēlieties vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem atbilžu variantiem):

a)	dabas katastrofas / nepārvarama vara;

b)	trešās personas, kas ir pakalpojumu sniedzējs, kļūmes;

c)	citi (precizēt).

Finanšu vienības ņem vērā, ka attiecībā uz daudzkārtējiem būtiskiem ar IKT saistītiem incidentiem ņem vērā incidenta konkrēto acīmredzamo pamatcēloni, nevis šajā laukā iekļautās vispārīgās kategorijas.

Nē

Jā

Izvēle (iespējamas vairākas atbildes):

—	ļaunprātīgas darbības: apzinātas iekšējas darbības,

—	ļaunprātīgas darbības: apzināti fiziski bojājumi / manipulācija / zādzība,

—	ļaunprātīgas darbības: krāpnieciskas darbības,

—	procesa kļūme: nepietiekama uzraudzība vai uzraudzības un kontroles neesamība,

—	procesa kļūme: nepietiekami/neprecīzi noteikti uzdevumi un pienākumi,

—	procesa kļūme: IKT riska pārvaldības procesa kļūme,

—	procesa kļūme: nepietiekamas IKT operācijas un IKT drošības operācijas vai to atteice,

—	procesa kļūme: nepietiekama vai neveiksmīga IKT projektu vadība,

—	procesa kļūme: neatbilstoša iekšējā politika, procedūras un dokumentācija,

—	procesa kļūme: neatbilstoša IKT sistēmu iegāde, izstrāde un uzturēšana,

—	procesa kļūme: citi (precizēt),

—	sistēmas atteice: aparatūras jauda un veiktspēja,

—	sistēmas atteice: aparatūras uzturēšana,

—	sistēmas atteice: aparatūras nolietojums/novecošana,

—	sistēmas atteice: programmatūras saderība/konfigurācija,

—	sistēmas atteice: programmatūras veiktspēja,

—	sistēmas atteice: tīkla konfigurācija,

—	sistēmas atteice: fiziski bojājumi,

—	sistēmas atteice: citi (precizēt),

—	cilvēka pieļauta kļūda: bezdarbība,

—	cilvēka pieļauta kļūda: kļūda,

—	cilvēka pieļauta kļūda: prasmes un zināšanas,

—	cilvēka pieļauta kļūda: neatbilstoši cilvēkresursi,

—	cilvēka pieļauta kļūda: nepareiza komunikācija,

—	cilvēka pieļauta kļūda: citi (precizēt),

—	ārējs notikums: dabas katastrofas / nepārvarama vara,

—	ārējs notikums: trešās personas, kas ir pakalpojumu sniedzējs, kļūmes,

—	ārējs notikums: citi (precizēt).

4.3.	Incidenta pamatcēloņu papildu klasifikācija

Būtiskā ar IKT saistītā incidenta pamatcēloņu papildu klasifikācija pēc incidenta veida, tostarp šādās papildu klasifikācijas kategorijās, kas saistītas ar detalizētajām kategorijām, par kurām jāziņo 4.2. datu laukā.

Šis lauks gala ziņojumā ir obligāti jāaizpilda, ja 4.2. datu laukā ir norādītas konkrētas kategorijas, kurām nepieciešama sīkāka detalizācijas pakāpe.

2(a)

Nepietiekama uzraudzība vai uzraudzības un kontroles neesamība:

a)	politikas ievērošanas uzraudzība;

b)	trešo personu, kas ir pakalpojumu sniedzēji, uzraudzība;

c)	ievainojamības izlabošanas uzraudzība un verificēšana;

d)	identitātes un piekļuves pārvaldība;

e)	šifrēšana un kriptogrāfija;

f)	reģistrēšana.

2(c)

IKT riska pārvaldības procesa kļūme:

a)	precīzu riska pielaides līmeņu nenorādīšana;

b)	nepietiekami ievainojamības un draudu novērtējumi;

c)	neatbilstoši riska novēršanas pasākumi;

d)	atlikušo IKT risku slikta pārvaldība.

2(d)

nepietiekamas IKT operācijas un IKT drošības operācijas vai to atteice:

a)	ievainojamības un ielāpu pārvaldība;

b)	izmaiņu pārvaldība;

c)	jaudas un veiktspējas pārvaldība;

d)	IKT aktīvu pārvaldība un informācijas klasifikācija;

e)	dublēšana un atjaunošana;

f)	kļūdu apstrāde.

2(g)

Neatbilstoša IKT sistēmu iegāde, izstrāde un uzturēšana:

a)	neatbilstoša IKT sistēmu iegāde, izstrāde un uzturēšana;

b)	nepietiekama programmatūras testēšana vai programmatūras testēšanas neesamība.

Nē

Jā

Izvēle (iespējamas vairākas atbildes):

—	politikas ievērošanas uzraudzība,

—	trešo personu, kas ir pakalpojumu sniedzēji, uzraudzība,

—	ievainojamības izlabošanas uzraudzība un verificēšana,

—	identitātes un piekļuves pārvaldība,

—	šifrēšana un kriptogrāfija,

—	reģistrēšana,

—	precīzu riska pielaides līmeņu nenorādīšana,

—	nepietiekami ievainojamības un draudu novērtējumi,

—	neatbilstoši riska novēršanas pasākumi,

—	atlikušo IKT risku slikta pārvaldība,

—	ievainojamības un ielāpu pārvaldība,

—	izmaiņu pārvaldība,

—	jaudas un veiktspējas pārvaldība,

—	IKT aktīvu pārvaldība un informācijas klasifikācija,

—	dublēšana un atjaunošana,

—	kļūdu apstrāde,

—	neatbilstoša IKT sistēmu iegāde, izstrāde un uzturēšana,

—	nepietiekama programmatūras testēšana vai programmatūras testēšanas neesamība.

4.4.	Citi pamatcēloņu veidi

Finanšu vienības, kas 4.2. datu laukā atlasījušas “citu” pamatcēloņa veidu, precizē citus pamatcēloņu veidus.

Nē

Jā, ja 4.2. datu laukā ir atlasīts “cits” pamatcēloņa veids

Burtciparu

4.5.	Informācija par incidenta pamatcēloņiem

Būtisko ar IKT saistīto incidentu izraisījušo notikumu secības apraksts un – ja minētais incidents tiek klasificēts kā daudzkārtējs incidents, – apraksts par to, kāpēc būtiskajam ar IKT saistītajam incidentam ir līdzīgs acīmredzamais pamatcēlonis, tostarp īss apraksts par visiem pamatā esošajiem iemesliem un primārajiem faktoriem, kas veicināja būtiskā ar IKT saistītā incidenta iestāšanos.

Ļaunprātīgu darbību gadījumā – ļaunprātīgās darbības modus operandi apraksts, tostarp izmantotā taktika, paņēmieni un procedūras, kā arī būtiskā ar IKT saistītā incidenta ielaušanās vektors, attiecīgā gadījumā ietverot aprakstu par izmeklēšanu un analīzi, kuru rezultātā tika identificēti pamatcēloņi.

Nē

Jā

Burtciparu

4.6.	Incidenta atrisināšana

Papildu informācija par darbībām/pasākumiem, kas veikti/plānoti, lai permanenti atrisinātu būtisko ar IKT saistīto incidentu un novērstu šā incidenta atkārtošanos.

Būtiskā ar IKT saistītā incidenta rezultātā gūtās atziņas.

Aprakstā iekļauj šādus punktus:

Atrisināšanas darbību apraksts

a)	Darbības, kas veiktas, lai permanenti atrisinātu būtisko ar IKT saistīto incidentu (izņemot pagaidu darbības);

b)	par katru veikto darbību norāda trešās personas, kas ir pakalpojumu sniedzējs, un finanšu vienības iespējamo iesaistīšanos;

c)	norāda, vai pēc būtiskā ar IKT saistītā incidenta ir tikušas pielāgotas procedūras;

d)	norāda visas papildu kontroles, kas ieviestas vai kas ir plānotas, un ar to saistīto īstenošanas grafiku.

Attiecīgā gadījumā – apzinātās iespējamās problēmas saistībā ar ietekmēto IT sistēmu stabilitāti / vai attiecībā uz ieviestajām procedūrām vai kontrolēm.

Finanšu vienības skaidri norāda, kā paredzētās korektīvās darbības novērsīs konstatētos pamatcēloņus un kad paredzama būtiskā ar IKT saistītās incidenta permanenta atrisināšana.

2.	Gūtās atziņas Finanšu vienības apraksta pēcincidenta pārskatīšanas konstatējumus.

Nē

Jā

Burtciparu

4.7.	Datums un laiks, kad tika novērsts incidenta pamatcēlonis

Datums un laiks, kad tika novērsts incidenta pamatcēlonis.

Nē

Jā

ISO 8601 standarts UTC (GGGG-MM-DD Thh: mm:ss)

4.8.	Datums un laiks, kad incidents tika atrisināts

Datums un laiks, kad tika incidents tika atrisināts.

Nē

Jā

ISO 8601 standarts UTC (GGGG-MM-DD Thh: mm:ss)

4.9.	Informācija, ja incidentu permanentas atrisināšanas datums atšķiras no sākotnēji plānotā datuma

Attiecīgā gadījumā – apraksts par iemeslu, kāpēc būtisko ar IKT saistīto incidentu permanentas atrisināšanas datums atšķiras no sākotnēji plānotā datuma.

Nē

Jā

Burtciparu

4.10.

Riska novērtējums attiecībā uz kritiski svarīgām funkcijām noregulējuma nolūkos

Novērtējums par to, vai būtiskais ar IKT saistītais incidents rada risku kritiski svarīgām funkcijām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (2) 2. panta 1. punkta 35. apakšpunkta nozīmē.

Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punktā minētās vienības norāda, vai incidents rada risku kritiski svarīgām funkcijām Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 35. apakšpunkta nozīmē, un kā ir ziņots Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1624 (3) Z07.01. veidnē un kartēts konkrētajai vienībai Z07.02. veidnē.

Nē

Jā, ja incidents rada risku finanšu vienību kritiski svarīgām funkcijām saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 35. apakšpunktu

Burtciparu

4.11.

Noregulējuma iestādēm nozīmīga informācija

Apraksts par to, vai un kā būtiskais ar IKT saistītais incidents ir ietekmējis vienības vai grupas noregulējamību.

Vienības, kas minētas Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punktā, sniedz informāciju par to, vai un kā būtiskais ar IKT saistītais incidents ir ietekmējis vienības vai grupas noregulējamību.

Minētās vienības arī norāda, vai būtiskais ar IKT saistītais incidents ietekmē finanšu vienības maksātspēju vai likviditāti, un iespējamo kvantifikāciju par ietekmi.

Minētās vienības arī sniedz informāciju par būtiskā ar IKT saistītā incidenta ietekmi uz darbības nepārtrauktību, ietekmi uz vienības noregulējamību, jebkādu papildu ietekmi uz izmaksām un zaudējumiem, tostarp uz finanšu vienības kapitāla pozīciju, un par to, vai līgumiskās vienošanās par IKT pakalpojumu izmantošanu joprojām ir stabilas un pilnībā izpildāmas vienības noregulējuma gadījumā.

Nē

Jā, ja incidents ir ietekmējis vienības vai grupas noregulējamību

Burtciparu

4.12.

Būtiskuma sliekšņi klasifikācijas kritērijam “ekonomiskā ietekme”

Detalizēta informācija par būtiskā ar IKT saistītā incidenta rezultātā eventuāli sasniegtajiem sliekšņiem saistībā ar kritēriju “ekonomiskā ietekme”, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2024/1772 7. un 14. pantā.

Nē

Jā

Burtciparu

4.13.

Bruto tiešo un netiešo izmaksu un zaudējumu summa

Bruto tiešo un netiešo izmaksu un zaudējumu, kas finanšu vienībai radušies saistībā ar būtisko ar IKT saistīto incidentu, kopsumma, tostarp:

a)	to ekspropriēto līdzekļu vai finanšu aktīvu summa, par kuriem finanšu vienība ir atbildīga;

b)	programmatūras, aparatūras vai infrastruktūras nomaiņas vai pārvietošanas izmaksu summa;

c)	personāla izmaksu summa, ieskaitot izmaksas, kas saistītas ar personāla nomaiņu vai pārcelšanu, papildu darbinieku pieņemšanu darbā, darbinieku virsstundu atalgojumu un zaudēto vai ietekmēto prasmju atgūšanu;

d)	maksu par līgumiskās vienošanās neizpildi summa;

e)	klientiem sniegto atlīdzinājumu un kompensāciju summa;

f)	zaudēto ieņēmumu dēļ radušos zaudējumu summa;

g)	ar iekšējo un ārējo komunikāciju saistīto izmaksu summa;

h)	konsultāciju izmaksu, tostarp ar juridiskajām konsultācijām, tiesu ekspertīzes pakalpojumiem un izlabošanas pakalpojumiem saistīto izmaksu summa;

citu izmaksu un zaudējumu summa, tostarp:

i)	tiešas maksas, tostarp aktīvu vērtības samazināšanos un vienošanās maksas, peļņas un zaudējumu pārskatā un norakstīšana būtiskā ar IKT saistītā incidenta dēļ;

ii)	uzkrājumi vai rezerves, kas uzskaitītas peļņas un zaudējumu pārskatā attiecībā pret iespējamiem zaudējumiem saistībā ar būtisko ar IKT saistīto incidentu;

iii)	nenokārtotie zaudējumi no būtiskā ar IKT saistītā incidenta radušos zaudējumu veidā, kas uz laiku iegrāmatoti pagaidu kontos un vēl nav atspoguļoti peļņas un zaudējumu pārskatā, ko plānots iekļaut ar nenokārtotā posteņa apmēru un ilgumu samērīgā laikposmā;

iv)	būtiski neiekasēti ieņēmumi, kas saistīti ar līgumsaistībām ar trešajām personām, tostarp lēmumu atlīdzināt klientam pēc būtiskā ar IKT saistītā incidenta, nevis ar atmaksu vai tiešu maksājumu, veicot ieņēmumu korekciju, atceļot vai samazinot līgumā noteikto maksu par konkrētu turpmāku laikposmu;

v)	zaudējumi laikā, ja tie pārsniedz vienu finanšu pārskata gadu un rada juridisku risku.

Finanšu vienības savā novērtējumā ņem vērā Deleģētās regulas (ES) 2024/1772 7. panta 1. un 2. punktu. Finanšu vienības šajā rādītājā neiekļauj nekāda veida atgūtās finanšu summas.

Finanšu vienība uzrāda monetāro summu kā pozitīvu vērtību.

Ja tiek sniegts apkopots ziņojums, kā minēts šīs regulas 7. pantā, finanšu vienības ņem vērā visu finanšu vienību izmaksu un zaudējumu kopsummu.

Finanšu vienības datu punktu paziņo vienībās, izmantojot minimālo precizitāti, kas līdzvērtīga tūkstošiem vienību.

Nē

Jā

Monetārā

4.14.

Atgūto finanšu līdzekļu summa

Atgūto finanšu līdzekļu kopsumma.

Finanšu līdzekļu atgūšana ir saistīta ar incidenta izraisītajiem sākotnējiem zaudējumiem, neatkarīgi no brīža, kad tiek saņemti atgūtie līdzekļi vai saimniecisko labumu ienākošās plūsmas.

Finanšu vienība uzrāda monetāro summu kā pozitīvu vērtību.

Ja tiek sniegts apkopots ziņojums, kā minēts šīs regulas 7. pantā, finanšu vienības ņem vērā visu finanšu vienību atgūto finanšu līdzekļu kopsummu.

Nē

Jā

Monetārā

Finanšu vienības datu punktu paziņo vienībās, izmantojot minimālo precizitāti, kas līdzvērtīga tūkstošiem vienību.

4.15.

Informācija par to, vai nebūtiskie incidenti ir daudzkārtēji

Informācija par to, vai vairāk nekā viens ar IKT saistīts nebūtisks incidents ir bijis daudzkārtējs un vai tos kopā uzskata par būtisku incidentu Deleģētās regulas (ES) 2024/1772 8. panta 2. punkta nozīmē.

Finanšu vienības norāda, vai ar IKT saistītie nebūtiskie incidenti ir daudzkārtēji un kopā tiek uzskatīti par vienu būtisku ar IKT saistītu incidentu.

Finanšu vienības arī norāda šo nebūtisko ar IKT saistīto incidentu skaitu.

Nē

Jā, ja būtiskais incidents ietver vairāk nekā vienu nebūtisku daudzkārtēju incidentu

Burtciparu

4.16.

Daudzkārtēju incidentu iestāšanās datums un laiks

Ja finanšu vienības ziņo par daudzkārtējiem ar IKT saistītiem incidentiem, – datums un laiks, kad iestājies pirmais ar IKT saistītais incidents.

Nē

Jā, attiecībā uz daudzkārtējiem incidentiem

ISO 8601 standarts UTC (GGGG-MM-DD Thh: mm:ss)

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris), ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (TID 2 direktīva) (OV L 333, 27.12.2022., 80. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2022/2555/oj).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/59/oj).

(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1624 (2018. gada 23. oktobris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz procedūrām, standarta veidlapām un veidnēm informācijas sniegšanai kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējuma plānu vajadzībām un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1066 (OV L 277, 7.11.2018., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2018/1624/oj).

Lauka numurs	Datu lauks
Vispārīga informācija par finanšu vienību
1.1.	Iesniegtās informācijas veids
1.2.	Ziņojuma iesniedzējas vienības nosaukums
1.3.	Ziņojuma iesniedzējas vienības identifikācijas kods
1.4.	Skartās finanšu vienības veids
1.5.	Skartās finanšu vienības nosaukums
1.6.	Skartās finanšu vienības juridiskās personas identifikatora (LEI) kods
1.7.	Galvenās kontaktpersonas vārds, uzvārds
1.8.	Galvenās kontaktpersonas e-pasta adrese
1.9.	Galvenās kontaktpersonas tālruņa numurs
1.10.	Otrās kontaktpersonas vārds, uzvārds
1.11.	Otrās kontaktpersonas e-pasta adrese
1.12.	Otrās kontaktpersonas tālruņa numurs
1.13.	Galvenās mātessabiedrības nosaukums
1.14.	Galvenās mātessabiedrības LEI kods
1.15.	Valūta, ko izmanto ziņošanai
Sākotnējā paziņojuma saturs
2.1.	Incidenta atsauces kods, ko piešķīrusi finanšu vienība
2.2.	Būtiskā ar IKT saistītā incidenta atklāšanas datums un laiks
2.3.	Datums un laiks, kad ar IKT saistītais incidents klasificēts kā būtisks
2.4.	Būtiskā ar IKT saistītā incidenta apraksts
2.5.	Klasifikācijas kritēriji, kas bija pamatā ziņojumam par incidentu
2.6.	Būtiskuma sliekšņi klasifikācijas kritērijam “ģeogrāfiskā izplatība”
2.7.	Būtiskā ar IKT saistītā incidenta atklāšana
2.8.	Norāde par to, vai būtiskais ar IKT saistītais incidents ir radies pie trešās personas, kas ir pakalpojumu sniedzējs, vai citas finanšu vienības
2.9.	Darbības nepārtrauktības plāna aktivizēšana, ja tas ir aktivizēts
2.10.	Cita nozīmīga informācija
Starpposma ziņojuma saturs
3.1.	Kompetentās iestādes norādītais incidenta atsauces kods
3.2.	Būtiskā ar IKT saistītā incidenta iestāšanās datums un laiks
3.3.	Pakalpojumu, darbību vai operāciju atjaunošanas datums un laiks
3.4.	Skarto klientu skaits
3.5.	Skarto klientu procentuālā daļa
3.6.	Skarto finanšu darījumu partneru skaits
3.7.	Skarto finanšu darījumu partneru procentuālā daļa
3.8.	Ietekme uz nozīmīgiem klientiem vai finanšu darījumu partneriem
3.9.	Skarto darījumu skaits
3.10.	Skarto darījumu procentuālā daļa
3.11.	Skarto darījumu vērtība
3.12.	Informācija par to, vai skaitļi ir faktiski vai aplēsti, vai arī nav bijis nekādas ietekmes
3.13.	Ietekme uz reputāciju
3.14.	Kontekstuāla informācija par ietekmi uz reputāciju
3.15.	Būtiskā ar IKT saistītā incidenta ilgums
3.16.	Pakalpojuma nepieejamības ilgums
3.17.	Informācija par to, vai skaitļi, kas raksturo incidenta ilgumu un pakalpojuma nepieejamības ilgumu, ir faktiski vai aplēsti.
3.18.	Ietekmes veidi dalībvalstīs
3.19.	Apraksts par to, kāda ir būtiskā ar IKT saistītā incidenta ietekme citās dalībvalstīs
3.20.	Būtiskuma sliekšņi klasifikācijas kritērijam “datu zudumi”
3.21.	Datu zudumu apraksts
3.22.	Klasifikācijas kritērijs “ietekmētie kritiskie pakalpojumi”
3.23.	Būtiskā ar IKT saistītā incidenta veids
3.24.	Citi incidentu veidi
3.25.	Apdraudētāja izmantotie apdraudējuma veidi un paņēmieni
3.26.	Citi paņēmienu veidi
3.27.	Informācija par skartajām funkcionālajām jomām un uzņēmējdarbības procesiem
3.28.	Skartie infrastruktūras komponenti, kas atbalsta uzņēmējdarbības procesus
3.29.	Informācija par skartajiem infrastruktūras komponentiem, kas atbalsta uzņēmējdarbības procesus
3.30.	Ietekme uz klientu finanšu interesēm
3.31.	Ziņošana citām iestādēm
3.32.	Precizējums, kas ir “citas” iestādes
3.33.	Pagaidu darbības/pasākumi, kas veikti vai ko plānots veikt, lai novērstu incidenta sekas
3.34.	Apraksts par visām pagaidu darbībām un pasākumiem, kas veikti vai ko plānots veikt, lai novērstu incidenta sekas
3.35.	Aizskāruma rādītāji
Gala ziņojuma saturs
4.1.	Incidenta pamatcēloņu vispārēja klasifikācija
4.2.	Incidenta pamatcēloņu detalizēta klasifikācija
4.3.	Incidenta pamatcēloņu papildu klasifikācija
4.4.	Citi pamatcēloņu veidi
4.5.	Informācija par incidenta pamatcēloņiem
4.6.	Kopsavilkums par incidenta atrisināšanu
4.7.	Datums un laiks, kad tika novērsts incidenta pamatcēlonis
4.8.	Datums un laiks, kad incidents tika atrisināts
4.9.	Informācija, ja incidenta permanentas atrisināšanas datums atšķiras no sākotnēji plānotā datuma
4.10.	Riska novērtējums attiecībā uz kritiski svarīgām funkcijām noregulējuma nolūkos
4.11.	Noregulējuma iestādēm nozīmīga informācija
4.12.	Būtiskuma sliekšņi klasifikācijas kritērijam “ekonomiskā ietekme”
4.13.	Bruto tiešo un netiešo izmaksu un zaudējumu summa
4.14.	Atgūto finanšu līdzekļu summa
4.15.	Informācija par to, vai nebūtiskie incidenti ir daudzkārtēji
4.16.	Daudzkārtēju incidentu iestāšanās datums un laiks

Lauka numurs	Datu lauks
1.	Paziņojuma iesniedzējas vienības nosaukums
2.	Paziņojuma iesniedzējas vienības identifikācijas kods
3.	Paziņojuma iesniedzējas finanšu vienības veids
4.	Finanšu vienības nosaukums
5.	Finanšu vienības LEI kods
6.	Galvenās kontaktpersonas vārds, uzvārds
7.	Galvenās kontaktpersonas e-pasta adrese
8.	Galvenās kontaktpersonas tālruņa numurs
9.	Otrās kontaktpersonas vārds, uzvārds
10.	Otrās kontaktpersonas e-pasta adrese
11.	Otrās kontaktpersonas tālruņa numurs
12.	Kiberdraudu atklāšanas datums un laiks
13.	Būtisko kiberdraudu apraksts
14.	Informācija par iespējamo ietekmi
15.	Iespējamā incidenta klasifikācijas kritēriji
16.	Kiberdraudu statuss
17.	Darbības, kas veiktas, lai novērstu riska īstenošanos
18.	Paziņošana citām ieinteresētajām personām
19.	Aizskāruma rādītāji
20.	Cita nozīmīga informācija