(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2024. gada 14. jūnijā sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes dekoratīvā papīra importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2024. gada 2. maijā četri dekoratīvā papīra Savienības ražotāji (“sūdzības iesniedzēji”) iesniedza sūdzību. Sūdzību iesniedza dekoratīvā papīra Savienības ražošanas nozare pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/2718 (“reģistrācijas regula”) (3) Komisija uz attiecīgā ražojuma importu attiecināja reģistrāciju.

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas atsaukties, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, Ķīnas iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(6)

Tika uzklausīti sūdzības iesniedzēji (Felix Schoeller, Koehler Paper, Malta Decor & Munksjö Paper), LamiGraf S.A. un Interprint GmbH.

(7)

Piezīmes par procedūras sākšanu iesniedza Ķīnas Valsts meža produktu nozares apvienība (ĶVMPNA), LamiGraf S.A., Kastamonu Italia S.p.a., Kastamonu Romania S.A. un Kastamonu Bulgaria AD (tālāk – “Kastamonu Group”) un Marburger Tapetenfabrik. Tās attiecās uz sūdzības iesniedzēju statusu, pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu un pierādījumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, reprezentatīvās valsts izvēli sūdzībā, kropļojumiem izejvielu tirgū, kaitējuma rādītājiem, cēloņsakarību un Savienības interesēm. Tālāk attiecīgās šīs regulas iedaļās ir aplūkotas visas šīs piezīmes.

(8)

Pēc procedūras sākšanas ĶVMPNA apgalvoja, ka Felix Schoeller un Munksjö, kas ir divi no četriem sūdzības iesniedzējiem, ir saistīti ar Ķīnas uzņēmumiem un ka viens no tiem veicis importu no sava saistītā uzņēmuma Ķīnā. ĶVMPNA apgalvoja, ka, pamatojoties uz pamatregulas 4. panta 1. punkta noteikumiem, abus uzņēmumus tādējādi būtu vajadzējis izslēgt no Savienības ražošanas nozares. Ņemot to vērā, ĶVMPNA piebilda, ka varētu nebūt izpildītas pamatregulas 5. panta 4. punktā noteiktās statusa prasības.

(9)

Saskaņā ar 4. panta 1. punkta i) apakšpunktu formulējumu, kā to apstiprinājusi Tiesa, Komisijai, īstenojot savu rīcības brīvību, ir jānosaka, vai tai no “Savienības ražošanas nozares” būtu jāizslēdz ražotāji, kas ir saistīti ar eksportētājiem vai importētājiem vai paši ir ražojuma par dempinga cenām importētāji. Rīcības brīvība ir katrā atsevišķā gadījumā jāīsteno atkarībā no visiem attiecīgajiem faktiem (4). Ņemot vērā to, ka abi saistītie uzņēmumi Ķīnas Tautas Republikā galvenokārt darbojās turienes iekšzemes tirgū un ka daudzumi, ko Savienības ražotāji importēja no saviem saistītajiem uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā, ja vispār importēja, bija nenozīmīgi, Komisija uzskatīja, ka nav pamatoti no Savienības ražošanas nozares definīcijas izslēgt Felix Schoeller un Munksjö. Tādēļ šie apgalvojumi tika noraidīti.

(10)

Apgalvojot, ka attiecīgajā periodā nav pierādījumu, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums, ĶVMPNA norādīja, ka nav izpildīti kaitējuma noteikšanas nosacījumi, kas izklāstīti pamatregulas 3. pantā.

(11)

Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 5. panta 3. punktu izmeklēšanu sāk tad, ja sūdzībā pietiek pierādījumu, kas pamato izmeklēšanas sākšanu. Sūdzībā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka dekoratīvā papīra imports par dempinga cenām no ĶTR ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Sava argumenta pamatojumam sūdzības iesniedzējs, izmantodams Taizemi par reprezentatīvo valsti, aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību [35–45 %] diapazonā un analizēja Savienības ražošanas nozares patēriņu, rentabilitāti, pārdošanas apjomu un tirgus daļu, ražošanas apjomu un ražošanas izmaksas. Komisija uzskatīja, ka tie ir būtiski elementi, kas ļauj novērtēt lietas materiālu pamatotību, un ka kopā ar citu sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju ir pietiekami daudz pierādījumu, kas atbilst 5. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, lai sāktu izmeklēšanu. Tāpēc ĶVMPNA apgalvojums tika noraidīts.

(12)

LamiGraf iesniedza līdzīgus argumentus par kaitējuma tendencēm, apgalvojot, ka tādi plašāki ekonomiskie faktori kā Covid-19 pandēmija, ģeopolitiskā nestabilitāte un enerģētikas krīze būtiski ietekmējuši nozares finansiālos rādītājus un tādējādi kaitējumu nevar saistīt galvenokārt ar importu no Ķīnas. LamiGraf piebilda, ka Savienības patēriņa svārstības var saistīt ar pandēmijas noteikto ekonomiku “paliec mājās”, kam sekojusi tirgus korekcija, nevis ar importu no Ķīnas un ka sūdzības iesniedzēju kopējo pārdošanas apjomu un eksporta pārdošanas apjomus smagi ietekmējušas sankcijas pret Krieviju. Apstākļos, kas valdīja 2021. gadā, esot pieaudzis pieprasījums pēc dekoratīvā papīra, un tādējādi notikusi diversifikācija, kuras dēļ palielinājies imports no Ķīnas. Pretēji ražotājiem, kas iesniedza sūdzību, Ķīnas cenu konkurētspēja izrietot no izmaksu ziņā efektīvu iekārtu izmantošanas. Tomēr tajā pašā laikā LamiGraf apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēju veiktie lielie ieguldījumi neliecinot par būtisku kaitējumu.

(13)

Komisija uzskatīja, ka sūdzībā ir ietverti pietiekami pierādījumi par kaitējumu, ko izraisījis imports par dempinga cenām no Ķīnas, tostarp novērtējumi, kāda bijusi Covid-19 pandēmijas ietekme uz patēriņu Savienībā, enerģētikas krīzes un izejvielu izmaksu pieauguma ietekme, kā arī Krievijas iebrukuma Ukrainā un tam sekojošo tirdzniecības sankciju ietekme. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(15)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi. Komisija veidoja izlasi, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomu Eiropas Savienībā no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada 31. martam, kā arī ģeogrāfisko atrašanās vietu. Izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms atbilda 60 % no aplēstā kopējā ražošanas apjoma un to pārdošanas apjoms – 61 % no līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes par provizorisko izlasi netika saņemtas. Tika uzskatīts, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(16)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītus importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(17)

Divi nesaistīti importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(18)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(19)

Pieci ražotāji eksportētāji no attiecīgās valsts sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no diviem uzņēmumiem, pamatojoties uz vislielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā bija iespējams pienācīgi pārbaudīt. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izveidoto izlasi notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm. Piezīmes netika saņemtas.

(20)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai nosūtīja anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(21)

Turklāt sūdzības iesniedzējs sūdzībā sniedza pietiekamus prima facie pierādījumus par kropļojumiem attiecīgā ražojuma izejvielu tirgū ĶTR. Tāpēc, kā tika norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, izmeklēšana attiecās uz šiem ar kropļojumiem izejvielu tirgū, lai noteiktu, vai attiecībā uz ĶTR piemērot pamatregulas 7. panta 2.a punkta un 2.b punkta noteikumus. Šā iemesla dēļ Komisija šajā sakarā Ķīnas valdībai nosūtīja papildu anketu.

(22)

Komisija nosūtīja anketas izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnā, zināmajiem importētājiem un lietotājiem. Šīs pašas anketas procedūras sākšanas dienā tika darītas pieejamas tiešsaistē (5).

(23)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti šādos uzņēmumos.

(24)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(25)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir dekoratīvais papīrs, kam piemīt šādas īpašības:

(26)

Pēc fizikālajām īpašībām ir pieci galvenie ražojuma veidi: dekoratīvā papīra pamatne apdrukai, vienkrāsains papīrs, stiprinājuma papīrs, papīra pamatne folijai un priekšpiesūcināts dekoratīvais papīrs.

(27)

Dekoratīvo papīru izmanto par virsmas materiālu dekoratīviem lietojumiem. Dekoratīvā papīra galalietotājas ir lielākoties mēbeļu, interjera dizaina un būvniecības un renovācijas nozare, kuras to izmanto par laminātu uz stiprinājuma materiāla.

(28)

Attiecīgais ir ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dekoratīvais papīrs, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 4802 54 00 , ex 4802 55 , ex 4805 91 00 un ex 4811 60 00 (Taric kodi 4802 54 00 10, 4802 55 15 10, 4802 55 25 10, 4802 55 30 10, 4802 55 90 10, 4805 91 00 10 un 4811 60 00 10) (“izmeklējamais ražojums”).

(29)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī tie paši pamatlietojumi:

(30)

Komisija šajā posmā izlēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(31)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts.

(32)

Tāpēc nolūkā savākt datus, kas nepieciešami, lai vēlāk varētu piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par dekoratīvā papīra ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Attiecīgo informāciju sniedza divi ražotāji eksportētāji.

(33)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu Ķīnas valdībai. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato, par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(34)

Noteiktajā termiņā netika saņemtas ne Ķīnas valdības atbildes uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a) punkta piemērošanu. Pēc tam Komisija informēja Ķīnas valdību, ka, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi, izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē.

(35)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tai, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, iespējams, vajadzēs izvēlēties attiecīgu reprezentatīvo valsti, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(36)

Komisija 2024. gada 2. oktobrī ar pirmo paziņojumu (“pirmais paziņojums” jeb “1. paziņojums par RF”) informēja ieinteresētās personas, kurus attiecīgos avotus plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus (“RF”), kā izejvielas, darbaspēku un enerģiju, ko izmanto dekoratīvā papīra ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija identificēja iespējamās reprezentatīvās valstis, proti, Taizemi, kas varētu būt attiecīga reprezentatīvā valsts.

(37)

ĶVMPNA, atbildot uz 1. paziņojumu par RF, sniedza šādas vispārīgas piezīmes: 1) “Ķīnā nav nozīmīgu ar attiecīgo ražojumu saistītu kropļojumu, un Komisija nav pierādījusi, ka Ķīnā tādi ir”; 2) “Jāaizstāj būtu tikai tie ražošanas faktori, ar kuriem saistīti kropļojumi ir pierādīti”; 3) “Pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošana šajā lietā un no tās izrietošā metodika ir nesaderīga ar PTO [Antidempinga nolīgumu (“ADN”)]”. Citas personas attiecībā uz 1. paziņojumu par RF nav sniegušas piezīmes. Piezīme par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu aplūkota tālāk 3.2.1. iedaļā, kurā Komisija aprakstījusi attiecīgos nozīmīgos kropļojumus. Attiecībā uz piezīmi par ražošanas faktoriem Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, ja Komisija ir konstatējusi, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi, var izmantot iekšzemes izmaksas, bet tikai tādā mērā, ciktāl, pamatojoties uz precīziem un atbilstīgiem pierādījumiem, ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav izkropļotas. Visbeidzot, attiecībā uz apgalvojumu, ka šajā lietā pamatregulas 2. panta 6.a punkts un no tā izrietošā metodika neatbilst PTO Antidempinga nolīgumam, Komisija atsaucas uz 3.2.1.9. un 3.2.1.10. iedaļu.

(38)

2024. gada 6. decembrī Komisija ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvo valsti izmantojot Taizemi. Tā informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un peļņu, balstoties uz četru uzņēmumu – SIAM KRAFT INDUSTRY CO LTD, DOUBLE A (1991) PUBLIC COMPANY, THAI CONTAINERS GROUP CO LTD un SIG COMBIBLOC CO LTD. – datiem. Noteiktajā termiņā piezīmes par otro paziņojumu netika saņemtas.

(39)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(40)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteikts, ka, “ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības” un tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas – “PVA izmaksas”).

(41)

Kā sīkāk paskaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem un ņemot vērā Ķīnas valdības nesadarbošanos, ir atbilstīgi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(42)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir teikts, ka “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, cita starpā ņem vērā iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

(43)

Tā kā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā minētais saraksts nav kumulatīvs, nozīmīgu kropļojumu konstatēšanai nav jānorāda visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktu apstākļus.

(44)

Tomēr secinājumi par nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi paredz, ka valdībai ir ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(45)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir teikts, ka tad, “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(46)

Saskaņā ar šo noteikumu Komisija publicēja ziņojumu par ĶTR (“Ziņojums”) (6), kurā ietverti pierādījumi par būtisku valdības iejaukšanos daudzos ekonomikas līmeņos, to skaitā par konkrētiem daudzu būtisku ražošanas faktoru kropļojumiem (piemēram, ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku saistītiem kropļojumiem), kā arī kropļojumiem konkrētās nozarēs (piemēram, koksnes izstrādājumu nozarē). Procedūras sākumā ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot šīs izmeklēšanas lietas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Ziņojums (7) procedūras sākumā tika iekļauts izmeklēšanas materiālos. Arī sūdzībā bija ietverti daži attiecīgi pierādījumi, kas papildina Ziņojumu.

(47)

Konkrētāk, sūdzības iesniedzējs bija izmantojis Ziņojumā ietvertos pierādījumus, lai uzsvērtu nozīmīgu sistēmisku kropļojumu pastāvēšanu ĶTR ekonomikā, kas ir “sociālistiskā tirgus ekonomika”, kurā Ķīnas Komunistiskā partija (“ĶKP”) dod norādes gan publiskajam, gan privātajam sektoram.

(48)

Sūdzības iesniedzējs skaidroja, ka dekoratīvā papīra ražošanu Ķīnas Tautas Republikā skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē un ka rezultātā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Konkrētāk, sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka dekoratīvā papīra ražošanai Ķīnas Tautas Republikā izmantoto izejvielu, galvenokārt koksnes celulozes un TiO2, izmaksas skar nozīmīgi kropļojumi, kā arī enerģijas izmaksu kropļojumi (8).

(49)

Lai pamatotu šo nostāju, sūdzības iesniedzējs lielā mērā izmantoja Ziņojumā ietvertos pierādījumus, kā arī konstatējumus, kas izdarīti iepriekšējās Komisijas izmeklētajās lietās.

(50)

Sūdzības iesniedzēji minēja, ka dekoratīvā papīra nozare ietilpst Ķīnas meža un koksnes izstrādājumu sektorā un atgādināja šādus elementus, kas liecina par nozīmīgiem kropļojumiem.

(51)

Pirmkārt, dekoratīvā papīra nozare ir pakļauta kropļojumiem, kas skar dekoratīvā papīra ražošanas pamatizejvielas, galvenokārt koksnes celulozi un TiO2:

(52)

Otrkārt, dekoratīvā papīra nozarē ir enerģijas izmaksu kropļojumi:

(53)

Treškārt, dekoratīvā papīra nozares ražotājiem ir piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība ir citādi atkarīga no valsts.

(54)

Ceturtkārt, lielā mērā līdzīgi kā citās Ķīnas ekonomikas nozarēs, dekoratīvā papīra nozare ir pakļauta kropļojumiem, kas izriet no valsts politikas vai pasākumiem, kuri ir diskriminējoši par labu iekšzemes piegādātājiem vai citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus (28).

(55)

Piektkārt, dekoratīvā papīra nozari skar kropļojumi, ko rada bankrota, uzņēmējdarbības vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde (29).

(56)

Sestkārt, dekoratīvā papīra nozarē ir izkropļotas arī algu izmaksas (30).

(57)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka dekoratīvā papīra nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē.

(58)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot Ķīnas iekšzemes cenas un izmaksas. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem.

(59)

Minētajā analīzē tika pārbaudīta būtiskā valdības iejaukšanās Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā situācija attiecīgās nozares tirgū, kas ietver attiecīgo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu, ka Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(60)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka Ķīnas ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums” (31).

(61)

Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota nodrošināt tās “nostiprināšanu un izaugsmi” (32). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet arī tieši pilnvaro šādi iejaukties. Ideja par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos ir uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips.

(62)

Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (33).

(63)

Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās ĶKP vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma.

(64)

Pēc tam kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā.

(65)

Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” tika iekļauts jauns otrais teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma” (34). Tas parāda neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār Ķīnas ekonomikas sistēmu.

(66)

Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdība īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(67)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencē balstītu ekonomikas politiku (35). Ķīnas iestāžu izmantotie iejaukšanās ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi un ietver rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(68)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Minēto plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un pārnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus.

(69)

Provinces līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts mēroga plānos izvirzīti plašāki mērķrādītāji. Turklāt plānos ir precizēti līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgās nozares/sektorus, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Atsevišķos plānos joprojām ir skaidri formulēti mērķrādītāji attiecībā uz izlaidi.

(70)

Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.).

(71)

Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir faktiski jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (36).

(72)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī Ķīnas finanšu sistēmā dominē valstij piederošas komercbankas un politikas bankas. Veidojot un īstenojot savu aizdošanas politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (37).

(73)

Tas pats attiecas uz citiem Ķīnas finanšu sistēmas komponentiem, piemēram, akciju tirgiem, obligāciju tirgiem, privātā kapitāla tirgiem u. c. Turklāt minētās finanšu nozares daļas institucionāli un darbības ziņā ir veidotas nevis tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan tā, lai nodrošinātu kontroli un ļautu valstij un ĶKP iejaukties (38).

(74)

Treškārt, normatīvās vides līmenī valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumus regulāri izmanto, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu būtība nav definēta, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (39).

(75)

Līdzīgi ir ieguldījumu jomā, kur Ķīnas valdība saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi gan pār valsts, gan pār privāto ieguldījumu saņēmējiem un apmēru. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu tādu rūpniecības politikas mērķu atbalstam kā, piemēram, valsts kontroles saglabāšana nozīmīgajos sektoros vai iekšzemes rūpniecības stiprināšana (40).

(76)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kuras paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (41).

(77)

Ķīnas ekonomikas būtiska daļa ir uzņēmumi, kuri ir valsts īpašumā, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes.

(78)

Attiecīgā ražojuma nozarē galvenokārt darbojas privāti uzņēmumi, kā Hangzhou Huawang New Material Technology (saukts arī par “Huawon”) (42), Zhejiang Kingdecor Paper (43), Qifeng New Materials (44) vai Zhejiang Hengda New Materials (45).

(79)

Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka abu galveno dekoratīvā papīra ražošanā izmantoto izejvielu, t. i., koksnes celulozes un TiO2, nozarē darbojas VU. Piemēram, koksnes celulozes nozarē darbojas vairāki valsts kontrolēti uzņēmumi, kā Fujian Qingshan Paper Industry Co. (46) un Shandong Chenming Paper Holding Co (47).

(80)

Turklāt Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2024/1923 (48), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes titāna dioksīda (TiO2) importam, Komisija ir konstatējusi, ka arī TiO2 nozarē darbojas vairāki valsts kontrolēti uzņēmumi, kā Pangang grupai piederīgais Pangang Group Vanadium and Titanium Resources, Ltd. (49) (“Pangang”), VU grupas Anshan Iron and Steel Group (“Ansteel”) (50) meitasuzņēmums ievērojamā mērā (vairāk nekā 54 %) ir valsts īpašumā (51).

(81)

Fujian Qingshan Paper Industry Co. norāda: “Jaunajā attīstības posmā uzņēmums vadīsies pēc Sji Dzjiiņpina “Pārdomām par sociālismu ar Ķīnas iezīmēm jaunajam laikmetam” ” (52). Bez tam uzņēmuma statūtu 98. pantā ir noteikts: “Uzņēmuma partijas komiteja veic savus pienākumus saskaņā ar partijas konstitūciju un citiem partijas noteikumiem: i) nodrošināt partijas un valsts politikas uzraudzību un partijas centrālās komitejas, Valsts padomes, provinces partijas komitejas un provinces valdības lēmumu un pasākumu īstenošanu uzņēmumā”  (53) . Līdzīgi Shandong Chenming Paper Holding Co partijas komiteja apgalvo, ka “neatkarīgi no uzņēmuma attīstības partijas organizācija tiks izveidota, lai kur būtu nozīmīgie punkti, partijas veidošanas darbs tiks paplašināts, lai panāktu rezonansi, savstarpēju integrāciju un progresu starp partijas veidošanu un ražošanu, darbību un pārvaldību” (54).

(82)

Turklāt ĶKP iejaukšanās darbības lēmumu pieņemšanā ir kļuvusi par normu ne tikai valsts īpašumā esošos, bet arī privātos uzņēmumos (55), un ĶKP pretendē uz vadošo lomu gandrīz visos valsts ekonomikas aspektos. Valsts ietekme, ko rada ĶKP struktūras uzņēmumos, faktiski noved pie tā, ka ekonomikas dalībnieki ir valdības kontrolē un stratēģiskā uzraudzībā, ņemot vērā to, cik lielā mērā Ķīnā ir savstarpēji saaugušas valsts un partijas struktūras.

(83)

Uz dekoratīvā papīra nozari attiecas vairākas valdības rīcībpolitikas, jo koka celulozes sektors ir minēts pie veicināmām nozarēm gan 2019. gada Rūpniecības strukturālo pielāgojumu ievirzes katalogā (56), gan tā 2024. gada atjauninātajā redakcijā (57). Līdzīgi un kā konstatēts Īstenošanas regulā (ES) 2024/1923, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes titāna dioksīda importam (58), Rūpniecības strukturālo pielāgojumu ievirzes kataloga 2024. gada redakcija tieši pievēršas TiO2 sektoram, iekļaujot TiO2 sērskābes procesu pie ierobežojamām nozarēm, savukārt 2019. gada redakcijā TiO2 hlorīda process ir norādīts pie atbalstāmiem procesiem (59).

(84)

Turklāt 14. piecgades plānā par ekonomisko un sociālo attīstību un 2035. gada perspektīvu izvirzīts šāds mērķis: “Pārveidot un modernizēt tradicionālās nozares, veicināt izkārtojuma optimizāciju un strukturālu pielāgošanu izejvielu nozarēs, piemēram, naftas ķīmijas, tērauda, krāsaino metālu un būvmateriālu nozarē, paplašināt augstas kvalitātes ražojumu, piemēram, vieglās rūpniecības un tekstilrūpniecības, piedāvājumu, paātrināt nozīmīgo nozaru, piemēram, ķīmisko vielu un papīra ražošanas nozares, pārveidi un modernizāciju” (60).

(85)

Turklāt 2022. gada Ievirzes atzinumā par vieglās rūpniecības augstas kvalitātes attīstības veicināšanu (61) ir prasīts “paātrināt sasniegumus nozīmīgajās tehnoloģijās: Attiecībā uz vājajām saiknēm tādās nozarēs kā papīra ražošana (..) tiks iecerēti, izstrādāti un publiskoti vairāki tehnoloģiskās inovācijas ceļveži nozīmīgajās jomās (..) tiks padziļināta un veicināta tehnoloģiskā pētniecība un izstrāde, inženierija un industrializācija, paātrināta svarīgāko tehnoloģisko sistēmu izveide un paaugstināts nozares tehnoloģiskais līmenis” (62) un “tiks veicināta virkne izcilu viedas ražošanas scenāriju tādās nozarēs kā [..] papīra ražošana” (63).

(86)

Valdības kontroli un stratēģisko uzraudzību var novērot arī attiecīgo nozares apvienību līmenī (64). Piemēram, Ķīnas Valsts meža produktu nozares apvienība (ĶVMPNA) ir izveidojusi īpašu dekoratīvā papīra jomas komiteju (65). ĶVMPNA statūtu 3. pantā ir noteikts, ka organizācija “pieņem uzņēmējdarbības norādījumus, pārraudzību un pārvaldību, ko nodrošina struktūras, kuras atbild par reģistrāciju un pārvaldību, struktūras, kuras atbild par partijas veidošanu, kā arī attiecīgie administratīvie departamenti, kas atbild par nozares pārvaldību” (66).

(87)

Hangzhou Huawang New Material Technology ir ĶVMPNA loceklis un nodrošina ĶVMPNA īpašās dekoratīvā papīra komitejas (67) priekšsēdētāja vietnieku.

(88)

Arī Zhejiang Kingdecor Paper ir arī ĶVMPNA loceklis un nodrošina ĶVMPNA īpašās dekoratīvā papīra komitejas direktoru (68).

(89)

Tādējādi pat privātā īpašumā esošiem ražotājiem attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē ir liegts darboties tirgus apstākļos. Proti, gan valsts, gan privātā īpašumā esošie uzņēmumi nozarē tiek stratēģiski uzraudzīti un saņem norādes.

(90)

Būdama klātesoša uzņēmumos, Ķīnas valdība spēj ietekmēt cenas un izmaksas. ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātos uzņēmumos ir nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā.

(91)

Saskaņā ar Ķīnas uzņēmējdarbības tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trijiem ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (69)) un uzņēmuma pienākums ir nodrošināt partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus.

(92)

Šķiet, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz uzņēmējdarbības lēmumu kontroli uzņēmumos (70), tostarp izdarot spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, lai tie priekšplānā izvirzītu “patriotismu” un ievērotu partijas disciplīnu (71).

(93)

Ir informācija, ka jau 2018. gadā partijas pirmorganizācijas pastāvēja 73 % no aptuveni 2,57 miljoniem privātīpašumā esošu uzņēmumu un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (72). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā visās nozarēs, arī attiecībā uz attiecīgā ražojuma ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

(94)

Turklāt 2020. gada 15. septembrī tika publicēts dokuments “ĶKP centrālās komitejas galvenā biroja Pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu” (“Pamatnostādnes”) (73), kurā paredzēts vēl paplašināt privātajos uzņēmumos izveidoto partijas komiteju lomu.

(95)

Pamatnostādņu II.4. iedaļā ir teikts: “Mums jāceļ partijas kopējās spējas vadīt privātā sektora darbu vienotā frontē un šajā jomā efektīvi jāveic aktīvāks darbs”; savukārt III.6. iedaļā ir teikts: “Mums vēl aktīvāk jāīsteno partijas veidošanas pasākumi privātos uzņēmumos un jānodrošina, lai partijas pirmorganizācijas varētu efektīvi izpildīt savus uzdevumus kā partijas posteņi un partijas biedri varētu darboties kā līderi un pionieri.” Tādējādi pamatnostādnēs ir uzsvērta ĶKP nozīme uzņēmumos un citās privātā sektora struktūrās un tiek mēģināts šo nozīmi palielināt (74).

(96)

Šī izmeklēšana ir apstiprinājusi, ka dekoratīvā papīra ražošanas nozarē pārklājas vadības un ĶKP piederība/funkcijas. Piemēram, Kingdecor pārvaldītājsabiedrības Xianhe direktoru padomes loceklis ir arī uzņēmuma partijas sekretārs (75). Izmeklēšanā konstatēts, ka Xianhe“atbildēja partijas centrālās komitejas aicinājumam un aktīvi iesaistījās jaunajā attīstības modelī” (76).

(97)

Vēl viens šādas vadības amatu un ĶKP piederības/funkciju pārklāšanās piemērs ir Qifeng New Material, kura direktoru padomes priekšsēdētājs ir ĶKP biedrs (77). 2023. gadā Qifeng New Material“sāka stingri ievērot Sji Dzjiņpina “Pārdomas par sociālismu ar Ķīnas iezīmēm jaunajam laikmetam” un uzņēmuma partijas komitejas un direktoru padomes spēcīgā vadībā aktīvi pētīja gan starptautiskos, gan iekšzemes tirgus” (78).

(98)

Vēl viens piemērs ir Fujian Qingshan Paper Industry Co., kura direktoru padomes priekšsēdētājs bija arī partijas komitejas sekretārs (79). 2024. gada pirmajā pusē uzņēmums “sāka stingri ievērot Sji Dzjiņpina “Pārdomās par sociālismu ar Ķīnas iezīmēm jaunajam laikmetam” paustās norādes, visaptveroši stiprināja partijas veidošanu [un] aktīvi veicināja dziļu partijas veidošanas un ražošanas un saimnieciskās darbības integrāciju” (80).

(99)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (81). Tādējādi valsts klātbūtne dekoratīvā papīra un citu sektoru (piemēram, finanšu un izejresursu sektoru) uzņēmumos ļauj Ķīnas valdībai iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām.

(100)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās, provinču un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un iestādes katrā pārvaldības līmenī uzrauga, kā attiecīgais valdības līmenis, kas ir par tām zemāks, īsteno plānus.

(101)

Kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek virzīti tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (82).

(102)

Ķīnas iestādes ir ieviesušas vairākus rīcībpolitikas virzienus, kas virza dekoratīvā papīra nozares darbību.

(103)

Piemēram, 14. piecgades plānā par ekonomisko un sociālo attīstību un 2035. gada perspektīvu Šaņdunas province iecerējusi “optimizēt un modernizēt tradicionālās rūpniecības nozares: […] optimizēt un pilnveidot tādas klasiskās nozares kā tekstilizstrādājumu un apģērba, pārtikas, papīra ražošanas […] nozari”  (83) .

(104)

Turklāt Fudzjaņas provinces 14. piecgades īpašajā plānā par pārstrādes rūpniecības augstas kvalitātes attīstību prasīts “vērst uzmanību uz mājsaimniecības papīra, iepakojuma papīra un kartona, speciālā papīra un kartona kvalitātes uzlabošanu, optimizēt sortimenta struktūru, celulozes un papīra šķiedras resursu visaptverošas izmantošanas pētniecību un izstrādi” (84).

(105)

Turklāt provinču līmenī Fudzjaņas 14. piecgades īpašajā plānā par pārstrādes rūpniecības augstas kvalitātes attīstību ir noteikts, ka attiecībā uz “papīra ražošanas un papīra izstrādājumiem: [valdība] dod ievirzi (…) Qingshan papīra un citiem uzņēmumiem, lai stiprinātu inovācijas spēju veidošanu uz vietas, palielinātu projektēšanas integrācijas spējas un uzlabotu ražošanas procesa, tehnoloģiju un aprīkojuma līmeni” (85).

(106)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka arī Džedzjanas provincē valsts iestādes un valsts īpašumā esošās bankas īsteno preferenciālu politiku attiecībā uz papīra ražotājiem, jo province “dod ievirzi Lunjou apgabala finanšu iestādēm, lai tās uzlabotu nozīmīgo uzņēmumu finanšu vidi, turpina optimizēt finanšu pakalpojumus, palielināt atbalstu reālajai ekonomikai, jo īpaši papīra nozarei” (86).

(107)

Turklāt uz dekoratīvā papīra ražošanā izmantotajiem izejmateriāliem attiecas arī valdības politika. Konkrētāk, tā skar koksnes celulozi, kuru aptver ĶTR 14. piecgades meža un zālāju nozares attīstības plāns (2021–2025) (87) (“Mežsaimniecības 14. piecgades plāns”), kurā prasīts “celulozes un papīra ražošanas nozarē paātrināt novecojušās ražošanas jaudas likvidēšanu un samazināt piesārņojošās emisijas [un] veicināt tehnoloģisko pārveidi un uzlabot enerģijas un izejvielu izmantošanu”. Arī izmeklēšanā, kas attiecās uz TiO2 nozari, konstatēts, ka Ķīnas valdība ir ieviesusi pasākumus, lai mudinātu uzņēmējus sasniegt attiecībā uz šo sektoru izvirzītos valsts politikas mērķus (88).

(108)

Ar šiem un citiem līdzekļiem Ķīnas valdība tādējādi dod rīkojumus praktiski par ikvienu sektora attīstības un darbības aspektu un augšupējiem izejresursiem un kontrolē tos.

(109)

Kopumā Ķīnas valdība ir ieviesusi pasākumus, lai mudinātu uzņēmējus sasniegt attiecībā uz ražošanas nozari izvirzītos valsts politikas mērķus. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(110)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā, piemēram, prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un parādnieku likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tas šķietami izriet no tā, ka, lai gan formāli Ķīnas bankrota tiesību aktu pamatā ir principi, kas ir līdzīgi principiem, kurus piemēro attiecīgajos tiesību aktos citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde.

(111)

Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir maz attiecībā pret valsts ekonomikas apmēru, jo īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesā joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesa rezultātu (89).

(112)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnā (90). Visa zeme ir valsts īpašumā (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētu zeme), un tās piešķiršana ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti – daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (91). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politikas mērķus, kas ietver ekonomikas plānu īstenošanu (92).

(113)

Ļoti līdzīgi kā citos Ķīnas ekonomikas sektoros uz attiecīgā ražojuma ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, uzņēmējdarbības tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka arī šos uzņēmumus skar lejupēji kropļojumi, ko rada bankrota tiesību un īpašumtiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, minētie apsvērumi šķiet pilnībā attiecināmi arī uz mežsaimniecības un kokapstrādes sektoru un tādējādi – arī dekoratīvā papīra nozari. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu minētos konstatējumus apšaubīt.

(114)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē bankrota un īpašuma tiesības tiek piemērotas diskriminējoši vai izpildītas neatbilstīgi.

(115)

Uz tirgu balstīta algu sistēma Ķīnā nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. Ķīna nav ratificējusi vairākas Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (93).

(116)

Valsts tiesību aktos ir noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaiste darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (94). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem ierobežo piekļuvi visam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam.

(117)

Tādējādi darba ņēmēji, kuriem nav reģistrētas dzīvesvietas vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kurām ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (95).

(118)

Nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz dekoratīvā papīra ražošanas nozari neattiektos iepriekš raksturotā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi ražošanas nozari skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (attiecīgā ražojuma ražošanā vai tā galvenās izejvielas ražošanā), gan netieši (ja ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati Ķīnas darba tiesību sistēma).

(119)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnā ir dažādos veidos izkropļota.

(120)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs tas, ka pastāv spēcīgas valsts īpašumā esošas bankas (96), kuras, piešķirot piekļuvi finansējumam, ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā valstij piederoši nefinanšu uzņēmumi arī bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašumtiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus amatā ieceļ ĶKP) (97), un tās regulāri īsteno Ķīnas valdības izstrādāto valsts politiku.

(121)

Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumdarbību saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties pēc valsts rūpniecības politikas (98). Lai gan ir atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā, piemēram, nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju, attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, ieskaitot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumus, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu tiesību instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme.

(122)

Piemēram, Ķīnas valdība ir skaidrojusi, ka ĶKP ir jāuzrauga pat privāto komercbanku lēmumi un ka tiem ir jāatbilst valsts politikai. Viens no trijiem valsts vispārējiem mērķiem banku pārvaldības jomā tagad ir stiprināt partijas vadību banku un apdrošināšanas nozarē, arī saistībā ar darbības un vadības jautājumiem (99). Arī komercbanku darbības rādītāju izvērtēšanas kritērijos patlaban it īpaši ir jāņem vērā tas, kā subjekti “palīdz sasniegt valsts attīstības mērķus un atbalsta reālo ekonomiku”, un konkrēti tas, kā tie “atbalsta stratēģiskās un jaunās ražošanas nozares” (100).

(123)

Turklāt dažādu iemeslu dēļ bieži tiek kropļoti obligāciju reitingi un kredītreitingi, arī tāpēc, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks (101). Minētos faktorus pastiprina spēkā esoši papildu noteikumi, kas virza finansējumu uz sektoriem, kurus valdība atzinusi par atbalstāmiem vai citādi nozīmīgiem (102). Rezultātā rodas nosliece par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, lieliem privātiem uzņēmumiem ar labiem sakariem un uzņēmumiem, kas darbojas nozīmīgajos rūpniecības sektoros, un tas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas visiem tirgus dalībniekiem nav vienādas.

(124)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To parāda to līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, kaut arī strauji samazinājusies rentabilitāte, kas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(125)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signālus vēl aizvien nenosaka brīvā tirgus spēki, bet tos ietekmē valsts radīti kropļojumi. 2018. gada beigās aizdevumi, kuru procentu likme ir bāzes procentu likmes līmenī vai zemāka, joprojām veidoja vismaz vienu trešdaļa no visiem aizdevumiem (103). Ķīnas oficiālie mediji nesen ziņoja, ka ĶKP aicināja “virzīt uz leju aizdevumu tirgus procentu likmi” (104). Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantojumu.

(126)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšana kredītresursu pieejamība varētu tikt ierobežota, kā tas būtu gaidāms neizkropļotā tirgus vidē. Tādējādi, Ķīnas valdībai vairākkārt cenšoties vai nu izvairīties no maksājumu saistību nepildīšanas un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus, vai arī nodot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus, ir audzis tādu aizdevumu skaits, kas nenes ieņēmumus.

(127)

Būtībā, lai gan ir veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnā ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos. Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(128)

Šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz attiecīgā ražojuma nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(129)

Komisija norādīja, ka ziņojumā aprakstītie kropļojumi ir Ķīnas ekonomikai raksturīgi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka ziņojuma I daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visiem ekonomikas sektoriem. Tas pats sakāms par iepriekš minētajiem un Ziņojuma II daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(130)

Komisija atgādina, ka attiecīgā ražojuma ražošanai ir vajadzīgi konkrēti izejresursi. Kad attiecīgā ražojuma ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs. Šie kropļojumi ir sīki aprakstīti iepriekš, īpaši 51.–128. apsvērumā. Komisija norādīja, ka regulatīvā struktūra, kas ir šo kropļojumu pamatā, ir vispārēji piemērojama, jo šie noteikumi attiecas uz dekoratīvā papīra ražotājiem tāpat kā uz jebkuru citu ekonomikas dalībnieku Ķīnā. Tāpēc kropļojumi tieši ietekmē attiecīgā ražojuma izmaksu struktūru.

(131)

Tādējādi ne tikai nav pareizi izmantot attiecīgā ražojuma pārdošanas cenas iekšzemes tirgū pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot ar izejvielām, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt. saistītās izmaksas) ir izkropļotas, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kas aprakstīta Ziņojuma I un II daļā.

(132)

Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, tik tiešām ir izplatīta visā Ķīnā. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk.

(133)

Ķīnas valdība šajā izmeklēšanā nav sniegusi pierādījumus vai argumentus par pretējo.

(134)

Pirmkārt, ĶVMPNA pauda nostāju, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav piemērojams, jo nav saderīgs ar PTO nolīgumiem un PTO Strīdu izšķiršanas padomes nolēmumiem.

(135)

Konkrēti ĶVMPNA minēja turpmāko:

(136)

Otrkārt, ĶVMPNA apgalvoja, ka apgalvojumi par kropļojumiem nav pamatoti ar pierādījumiem un, pat ja kropļojumi būtu, tie neietekmēja attiecīgo ražojumu.

(137)

Bez tam ĶVMPNA norādīja:

(138)

Attiecībā uz personu argumentiem par saderību ar PTO tiesību aktiem Komisija atgādināja, ka antidempinga procedūrās, kas attiecas uz ražojumiem no Ķīnas, nosakot normālo vērtību gan attiecībā uz tirgus ekonomikas standartu, gan attiecībā uz tādas metodikas izmantošanu, kas nav balstīta uz stingru salīdzinājumu ar Ķīnas cenām vai izmaksām, piemēro tās daļas Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. sadaļā, kuras vēl nav zaudējušas spēku.

(139)

Attiecībā uz personu atsauci uz DS473 Komisija atgādināja, ka Apelācijas institūcijas ziņojums lietā DS473 neskar pamatregulas 2. panta 6.a punkta īstenošanu, bet gan konkrēta noteikuma īstenošanu pamatregulas 2. panta 5. punktā. Tomēr PTO tiesību akti, kā tos interpretē Apelācijas institūcija lietā DS 473, ļauj izmantot no trešās valsts iegūtus datus, kas ir pienācīgi koriģēti, ja šāda korekcija ir nepieciešama un pamatota. Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanas dēļ izmaksas un cenas eksportētājvalstī nav derīgas normālās vērtības aprēķināšanai. Tādēļ personu argumentus nevarēja pieņemt.

(140)

Attiecībā uz personu argumentiem par to, vai pietiek pierādījumu, lai parādītu, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi, Komisija sākumā atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu Komisija var sākt izmeklēšanu, ja uzskata, ka sūdzības iesniedzēju iesniegtie pierādījumi par nozīmīgiem kropļojumiem ir pietiekami. Komisija šajā kontekstā norādīja, kā to ir apstiprinājusi Vispārējā tiesa lietā Viraj Profiles, to pierādījumu daudzums un kvalitāte, kuri vajadzīgi, lai izpildītu kritēriju par pierādījumu pietiekamību izmeklēšanas sākšanai, atšķiras no to pierādījumu daudzuma un kvalitātes, kuri vajadzīgi, lai galīgi noteiktu apiešanas esamību (106). Tādējādi sūdzība atbilda pamatregulas 5. panta 9. punktā noteiktajiem standartiem apvienojumā ar 2. panta 6.a punkta d) apakšpunktu. Kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu (107), procedūras sākšanas posmā Komisija tik tiešām uzskatīja, ka saskaņā ar pamatregulas 5. panta 9. punktu ir pietiekami pierādījumi, kas liek domāt, ka cenas un izmaksas ir ietekmējuši nozīmīgi kropļojumi, tādēļ ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas izmantot nav pareizi, tādējādi tie pamato izmeklēšanas sākšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(141)

Tāpēc Komisija turpināja rīkoties, lai pierādītu šādus kropļojumus. Tālab Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu ir savākusi datus, kas vajadzīgi, lai noteiktu nozīmīgu kropļojumu esību un ietekmi un pēc tam izmantotu pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteikto metodiku. Komisijas savāktie dati un no tiem izrietošie secinājumi par valsts uzņēmumu darbību attiecīgā ražojuma nozarē vai saiknēm ar ĶKP ir izklāstīti šīs regulas 6.3. iedaļā. Tāpēc personu argumenti par sūdzībā ietvertajiem pierādījumiem nav pieņemami.

(142)

Šajā iedaļā izklāstītā analīze, kur aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par Ķīnas iejaukšanos savā ekonomikā kopumā un attiecīgā ražojuma sektorā liecina, ka attiecīgā ražojuma cenas un izmaksas, ieskaitot izejvielu un izejresursu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā minēto faktoru faktiska vai potenciāla ietekme.

(143)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(144)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, normālo vērtību noteica, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, proti, šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstīgām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(145)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(146)

Kā paskaidrots 36.–38. apsvērumā, Komisija lietas materiālos ir publicējusi divus paziņojumus par avotiem, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai: pirmais paziņojums par ražošanas faktoriem tika publicēts 2024. gada 2. oktobrī (“pirmais paziņojums”), bet otrais paziņojums par ražošanas faktoriem – 2024. gada 6. decembrī (“otrais paziņojums”).

(147)

Paziņojumos aprakstīti fakti un pierādījumi, uz kuriem balstīti attiecīgie kritēriji, un atbildēts uz saņemtajām personu piezīmēm par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem.

(148)

Otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija informēja ieinteresētās personas, ka plāno apsvērt iespēju šajā lietā izmantot Taizemi par attiecīgu reprezentatīvo valsti, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(149)

Pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija noteica, ka Taizeme, Brazīlija, Indonēzija un Turcija, par kurām zināms, ka tajās ražo pārskatāmo ražojumu, saskaņā ar Pasaules Bankas datiem ir valstis, kurās ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā ĶTR, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata tās visas ierindojusi pie valstīm ar “vidēji augstiem ienākumiem”.

(150)

Piezīmes par minētajā paziņojumā norādītajām valstīm netika saņemtas.

(151)

Otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka valstīs, kas identificētas kā pārskatāmā ražojuma ražotājvalstis, proti, Taizemē, Brazīlijā, Indonēzijā un Turcijā, sīkāk jāpārbauda, vai ir publiski viegli pieejami dati, jo īpaši, vai ir publiski viegli pieejami izmeklējamā ražojuma ražotāju finanšu dati.

(152)

Komisija noskaidroja, vai katrā no četrām potenciālajām reprezentatīvajām valstīm notiek dekoratīvā papīra ražošana, un meklēja viegli pieejamus finanšu datus par uzņēmumiem, kas ražo izmeklējamo ražojumu. Četrās potenciālajās reprezentatīvajās valstīs Komisija nevarēja identificēt šādus uzņēmumus.

(153)

Pēc tam Komisija aplūkoja vienas un tās pašas vispārīgās kategorijas izmeklējamā ražojuma ražotājus katrā no četrām potenciālajām reprezentatīvajām valstīm, kas ietver arī speciālo papīru (galvenokārt elastīgu iepakojumu un etiķetes) un iespiedpapīru. Šajā kategorijā netika identificēts neviens uzņēmums, par kuru būtu viegli pieejami finanšu dati. Sūdzības iesniedzēji sūdzībā norādīja, ka šajā kategorijā ietilpst Taizemes uzņēmums (Thai Paper Mill), un iesniedza dokumentus, kas, kā tika apgalvots, attiecoties uz 2022. gada finanšu datiem. Tomēr periods, ko tie norādīja, neietvēra nevienu IP daļu, un dati bija neoficiāls Excel izvilkums no datubāzes (109). Tādējādi Komisija nevarēja apstiprināt finanšu datus no kāda viegli pieejama avota.

(154)

Pēc tam Komisija aplūkoja citus ražojumus tajā pašā vispārīgajā kategorijā, kurā ietilpst izmeklējamais ražojums, proti “papīra un iepakojuma ražotāji” (110), jo arī iepakojums ir minēts četru attiecīgo KN kodu (111) aprakstā, bet šajā kategorijā neietilpst koksnes celuloze – augšupējs ražojums/izejviela, kas pēc būtības pilnīgi atšķiras no attiecīgā ražojuma. Komisija konstatēja, ka datubāzē Orbis ir viegli pieejami finanšu dati par Taizemes ražotājiem, proti, SIAM KRAFT INDUSTRY CO LTD; DOUBLE A (1991) PUBLIC COMPANY; THAI CONTAINERS GROUP CO LTD un SIG COMBIBLOC CO LTD., kuri arī minēti tālāk 3. iedaļā, un šie dati ietvēra rentabilitāti par 2023. gadu. Taizeme bija vienīgā iespējamā reprezentatīvā valsts, par kuru tika atrasti viegli pieejami finanšu dati par papīra un iepakojuma ražotājiem. Attiecībā uz citām potenciālajām reprezentatīvajām valstīm Komisija datubāzē Orbis atrada informāciju par dažiem uzņēmumiem, kuri 2023. finanšu gadā strādāja ar zaudējumiem, vai par uzņēmumiem, par kuriem nebija pieejami finanšu dati par izmeklēšanas periodu.

(155)

Noteiktajā termiņā piezīmes netika saņemtas. Viena persona, proti, KINGDECOR, iesniedza piezīmes pēc termiņa beigām, un tās tiks izskatītas galīgajā posmā.

(156)

Tā kā, pamatojoties uz visiem minētajiem elementiem, ir konstatēts, ka Taizemi var uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti, tad nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(157)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Taizeme atbilst kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(158)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā izejvielas, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un norādīt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību.

(159)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, izmantos datubāzi Global Trade Atlas (GTA) (112), lai noteiktu neizkropļotas izmaksas lielākajai daļai ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielām. Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka izmaksu noteikšanai izmantos statistiku, ko ar Taizemes Bankas (113), ESAO bibliotēkas (114) un publikācijas “Cost of Doing Business in Thailand 2023” (115) starpniecību bija publicējis Valsts statistikas birojs, un Metropolitan Electricity Authority Thailand (116) publicēto elektroenerģijas cenu statistiku.

(160)

Komisija otrajā paziņojumā skaidroja nodomu aprēķināt tvaika cenu Taizemē, par pamatu izmantojot ASV Enerģētikas departamenta ierosināto metodiku (117). Ar šo metodiku var iegūt tvaika izmaksas, pamatojoties uz siltuma izejresursu, kas nepieciešams tā ražošanai no dabasgāzes. Tālab Komisija plānoja izmantot dabasgāzi par siltuma izejresursu un tādējādi arī Taizemes Enerģētikas ministrijas publicēto dabasgāzes cenu Taizemē (118). Tā kā ar šo metodiku tiek aprēķinātas tikai tvaika ražošanai nepieciešamās degvielas izmaksas, Komisija norādīja, ka koriģēs šīs izmaksas, ņemot vērā ūdens un palīgmateriālu izmaksas, citas izmaksas, PVA izmaksas un peļņu.

(161)

Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas arī, ka gāzes, saspiestā gaisa un ūdens izmaksas kopā veido mazāk nekā 0,3 % no kopējām ražošanas izmaksām un tādējādi Komisija pieskaitīs tās pie palīgmateriālu izmaksām. Komisija arī informēja, ka, izmantojot noteiktās neizkropļotās robežvērtības attiecīgajā reprezentatīvajā valstī, aprēķinās palīgmateriālu izmaksu procentuālo daļu no kopējām izejresursu izmaksām un piemēros šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām.

(162)

Kopējo ražošanas faktoru izmaksas, kas tika pieskaitītas pie palīgmateriālu izmaksām, veidoja aptuveni 3 % no kopējām ražošanas izmaksām, un tādējādi aptuveni 4 % no kopējām ražošanas izmaksām tiek uzskatīti par palīgmateriālu izmaksām.

(163)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu iesniegto un pārbaudes apmeklējumos savākto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Dekoratīvā papīra ražošanas faktori

(164)

Komisija ietvēra arī izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, lai aptvertu izmaksas, kas nav iekļautas iepriekš minētajos ražošanas faktoros. Metodika ir pienācīgi izskaidrota tālāk iedaļā “Ražošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas, peļņa”.

(165)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī (CIF) un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas.

(166)

Abi Ķīnas ražotāji pārbaudē pierādīja, ka pērk koksnes celulozi (eikalipta), kura nav Ķīnā vai tuvākajās valstīs izplatīts koksnes tips un ir otrā svarīgākā dekoratīvā papīra ražošanas izejviela, no nesaistītiem piegādātājiem ārpus Ķīnas. Tas nozīmē, ka to importa cenas tika pieņemtas un netika aizstātas.

(167)

Attiecībā uz galveno izejvielu, titāna dioksīdu, KINGDECOR apgalvoja un pārbaudē pierādīja, ka ir importējis ierobežotu daudzumu titāna dioksīda no nesaistītiem piegādātājiem ārpus Ķīnas. Tas saistīts ar to, ka Ķīnā šī viela nebija pieejama ar vajadzīgajām īpašībām. Šīs titāna dioksīda daļas importa cenas tika pieņemtas un netika aizstātas.

(168)

Attiecība uz visām pārējām izejvielām importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (119) 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis.

(169)

Komisija nolēma izslēgt importu no ĶTR reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi 3.2. iedaļā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Tā kā nav pierādījumu, ka tiem pašiem kropļojumiem nav tāda pati ietekme uz eksportam paredzētajiem ražojumiem, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Atlikušie apjomi tika uzskatīti par reprezentatīviem.

(170)

Komisija izmantoja ar Taizemes Bankas, ESAO bibliotēkas un publikācijas “Cost of Doing Business in Thailand 2023” starpniecību pieejamo jaunāko Valsts statistikas biroja statistiku, ko, izmantojot vidējās darbaspēka izmaksas pārstrādes rūpniecībā Taizemē (120), indeksēja, lai attiecinātu uz IP.

(171)

Elektroenerģijas cenu uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) Taizemē publicē Metropolitan Electricity Authority Thailand (121). Komisija izmantoja rūpnieciskajiem lietotājiem attiecīgajā patēriņa grupā noteikto elektroenerģijas cenu (THB/kWh) datus, kas regulāri bija publicēti par katru IP mēnesi.

(172)

Kā aprakstīts 3.2.3. iedaļā, Komisija aprēķināja tvaika cenu Taizemē, par pamatu izmantojot ASV Enerģētikas departamenta ierosināto metodiku (122). Ar šo metodiku var iegūt tvaika izmaksas, pamatojoties uz siltuma izejresursu, kas nepieciešams ražošanai. Tālab Komisija izmantoja dabasgāzi par siltuma izejresursu un tādējādi arī Taizemes Enerģētikas ministrijas publicēto dabasgāzes cenu Taizemē (123). Tā kā ar šo metodiku tiek aprēķinātas tikai tvaika ražošanai nepieciešamās degvielas izmaksas, Komisija koriģēja šīs izmaksas, ņemot vērā ūdens un palīgmateriālu izmaksas, citas izmaksas, PVA izmaksas un peļņu. Komisija uzskatīja, ka būtu pamatoti izmantot vispārēju koeficientu, kas aptver šīs izmaksas un peļņu. Par šo otrajā paziņojumā aplūkoto jautājumu netika saņemtas ieinteresēto personu piezīmes.

(173)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir vajadzīgs noteikt izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību.

(174)

Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika izteiktas kā daļa no ražotāju eksportētāju faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šis procentuālā daļa tika piemērota neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(175)

Lai noteiktu izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu, kas būtu neizkropļotas un samērīgas, Komisija izmantoja finanšu datus par četriem Taizemes uzņēmumiem: SIAM KRAFT INDUSTRY CO LTD, DOUBLE A (1991) PUBLIC COMPANY, THAI CONTAINERS GROUP CO LTD un SIG COMBIBLOC CO LTD. kas izgūti no Orbis.

(176)

PVA izmaksas, izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 11,38 %. Peļņa, izteikta procentos no PPI un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 9,29 %. Komisija uzskatīja, ka, piemērojot šādus koeficientus neizkropļotām ražošanas izmaksām, tiktu iegūta peļņa, kas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē būtu samērīga tirdzniecības EXW līmenī.

(177)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(178)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam, ko bija norādījis ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās. Komisija pārbaudīja šos patēriņa apjomus. Komisija reizināja patēriņa koeficientus ar 3.2.4.1. iedaļā aprakstītajām neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī.

(179)

Tad Komisija pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, kā tās skaidrotas 173. apsvērumā, neizkropļotām izgatavošanas izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas ražošanas izmaksas.

(180)

Ražošanas izmaksām, kas tika noteiktas, kā aprakstīts iepriekšējā apsvērumā, Komisija piemēroja PVA izmaksu un peļņas procentuālo daļu, kas aprēķināta, kā izklāstīts 174. un 175. apsvērumā.

(181)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(182)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ražojumus eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai ar saistītu uzņēmumu starpniecību.

(183)

Ja ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cena, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā, bija cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par ražojumu, kuru eksportē uz Savienību pārdošanai.

(184)

Viens ražotājs eksportētājs daļēji eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību ar saistīta lietotāja starpniecību, kas darbojās kā importētājs, kurš attiecīgo ražojumu apstrādāja tālāk. Ražotājs eksportētājs nesniedza detalizētu informāciju par tālākās apstrādes izmaksām un galīgo pārdošanas cenu, tāpēc Komisija provizoriski nolēma šiem darījumiem izmantot saistītajam lietotājam noteikto eksporta cenu. Komisija pieprasīja datus par apstrādes izmaksām un galīgo pārdošanas cenu, kuri pēc tam galīgajā posmā tiks izmantoti, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu noteiktu eksporta cenu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā.

(185)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW līmenī. Kā sīkāk paskaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālā vērtība un eksporta cena tika koriģētas, lai: i) tās aprēķinātu EXW līmenī un ii) tās pielāgotu, ņemot vērā to faktoru atšķirības, par kuriem tika apgalvots un pierādīts, ka tie ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(186)

Kā skaidrots 177. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta tirdzniecības EXW līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksām un peļņu, kas šim tirdzniecības līmenim tika uzskatītas par samērīgām. Tāpēc, lai iegūtu normālo vērtību EXW līmenī, nebija vajadzīgas korekcijas.

(187)

Izņemot attiecībā uz PVN korekcijām saistībā ar neatmaksājamo PVN, Komisija nekonstatēja iemeslus koriģēt normālo vērtību, un neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nepieprasīja šādas korekcijas.

(188)

Lai aprēķinātu eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā muitas nodokli, citus ievedmuitas maksājumus, transporta, apdrošināšanas, gada rabatu, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksas, palīgizmaksas un iepakošanas izmaksas.

(189)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas un maksa par bankas pakalpojumiem.

(190)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar atbilstīgā attiecīgā ražojuma veida vidējo svērto eksporta cenu.

(191)

Pamatojoties uz to, provizoriskās vidējās svērtās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(192)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām, neņemot vērā to ražotāju eksportētāju starpības, kuriem bija nulles un de minimis dempinga starpības, kā arī pamatregulas 18. pantā minētajos apstākļos noteiktās starpības.

(193)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, provizoriskā dempinga starpība ir 33,6 %.

(194)

Visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem Komisija dempinga starpību noteica saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, izteikts kā īpatsvars kopējā pēc Eurostat datiem noteiktajā importā no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(195)

Šajā lietā sadarbības līmenis bija augsts, jo ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms bija apmēram 90 % no kopējā importa apjoma izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz to, Komisija nolēma ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, noteikt dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija izlasē iekļautajam uzņēmumam, kuram bija visaugstākā dempinga starpība.

(196)

Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(197)

Līdzīgo ražojumu izmeklēšanas periodā ražoja septiņi Savienības ražotāji (124). Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(198)

Tika aprēķināts, ka izmeklēšanas periodā kopējais ražošanas apjoms Savienībā bijis aptuveni 473 000 t. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, tādu kā sūdzības iesniedzēja atbildes uz makroekonomikas anketas jautājumiem, kuras bija pārbaudījusi Komisija. Kā norādīts 15. apsvērumā, triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms atbilda 60 % no aplēstā kopējā līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma Eiropas Savienībā un 61 % no aplēstā kopējā līdzīgā ražojuma pārdošanas daudzuma Eiropas Savienībā.

(199)

Lai noskaidrotu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, un lai noteiktu patēriņu un dažādos ekonomiskos rādītājus, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, Komisija pārbaudīja, vai un kādā mērā analīzē ir jāņem vērā Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma turpmākais lietojums.

(200)

Kā skaidrots 27. apsvērumā, dekoratīvo papīru izmanto par virsmas materiālu dekoratīviem lietojumiem. Dekoratīvo papīru izmanto kā starpproduktu, kas pēc tam tiek laminēts uz tādiem koksnes materiālu paneļiem kā kokšķiedru plātnēm ar vidēju blīvumu vai kokskaidu plātnēm, izmantojot augstu temperatūru un spiedienu vai arī alternatīvi – līmvielas. Dekoratīvā papīra galalietojums galvenokārt ir mēbeļu, interjera dizaina vai būvniecības nozarē.

(201)

Attiecīgajā periodā izmeklējamais ražojums Savienības tirgū netika pārdots ierobežotā tirgū. Viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem piederēja pie lielas uzņēmumu grupas, kuri pērk dekoratīvo papīru no saistītas personas un izmanto to citu lejupējo ražojumu ražošanai. Komisija analizēja saistītos pārdošanas darījumus un saistītos dokumentus un uzskatīja šos pārdošanu saistītiem uzņēmumiem par pārdošanu brīvā tirgū, jo pārdošana atsevišķiem tiesību subjektiem notika par aptuveni tādu pašu cenu, kādu tie iekasēja no neatkarīgām personām un minētie subjekti varēja brīvi izvēlēties piegādātāju.

(202)

Savienības ražotājs, kas nebija sūdzības iesniedzējs, arī piederēja pie lielākas uzņēmumu grupas, kura veica izmeklējamā ražojuma tālāko apstrādi. Tomēr, ņemot vērā nesadarbošanos, Komisija nevarēja noskaidrot šā ražotāja pārdošanas nosacījumus saistītajām personām. Tā kā sīkāka informācija nebija pieejama, Komisija, analizējot patēriņu Savienībā un Savienības pārdošanas apjomu Savienības tirgū, uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja norādītais aplēstais pārdošanas apjoms Savienībā ir pārdošanas apjoms brīvā tirgū.

(203)

Atšķirība starp ierobežoto un brīvo tirgu kaitējuma analīzē ir būtiska, jo ražojumi, kas ir paredzēti izmantošanai ierobežotajā tirgū, tieši nekonkurē ar importu. Gluži pretēji, saražotais apjoms, ko paredzēts pārdot brīvajā tirgū, tieši konkurē ar attiecīgā ražojuma importu.

(204)

Attiecīgie KN kodi aptvēra arī citus speciālā papīra veidus, uz kuriem neattiecas izmeklējamā ražojuma definīcija. Lai aprēķinātu patēriņu Savienībā, Komisija salīdzināja importa statistiku pēc IP gan astoņciparu KN, gan desmitciparu Taric kodu līmenī no datubāzes Surveillance. Taric kodi bija pieejami tikai pēc izmeklēšanas sākšanas un attiecās tikai uz izmeklējamo ražojumu. Salīdzinājums liecināja, ka laikposmā no 2024. gada jūlija līdz 2024. gada novembrim Savienībā importētā dekoratīvā papīra apjomi Taric līmenī veidoja aptuveni 30 % no kopējā apjoma, kas importēts no Ķīnas ar atbilstīgajiem KN kodiem. Dekoratīvā papīra imports no pārējām pasaules valstīm, izņemot Ķīnu, Taric līmenī veidoja aptuveni 15 % no kopējā importa apjoma KN līmenī.

(205)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija noteica patēriņu Savienībā pēc:

(206)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika.

2. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(207)

2020.–2021. gadā patēriņš Savienībā krasi palielinājās, proti, par 17 %. Tas galvenokārt bija saistīts ar to, ka Covid-19 pandēmijas dēļ tirgū palielinājās pieprasījums pēc būvmateriāliem. Pandēmija izraisīja mājsēdes un veicināja mājokļu renovācijas tirgu, un rezultātā palielinājās pieprasījums pēc dekoratīvā papīra, jo tas galvenokārt tiek izmantots mēbeļu un lamināta grīdas segumu ražošanā.

(208)

Patēriņš Savienībā pēc 2021. gada krasi samazinājās par 17 % un 2023. gadā un izmeklēšanas periodā – vēl par 11 %.

(209)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz datiem, ko sniedza ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās un par kuriem tika uzskatīts, ka tie veido gandrīz 90 % no importa apjoma Savienībā.

(210)

Ķīnas importa tirgus daļa tika noteikta, salīdzinot importa apjomus ar 2. tabulā atspoguļoto patēriņu Savienības tirgū.

(211)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika.

3. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

(212)

Attiecīgā perioda sākumā, proti, 2020. gadā, imports no Ķīnas bija neliels – aptuveni 4 600 t – un tā tirgus daļa bija 1 %. Tomēr 2021. gadā imports palielinājās eksponenciāli – par 157 %; šī krasā augšupejošā tendence turpinājās visā pārējā attiecīgajā periodā. Visā attiecīgajā periodā imports palielinājās par 437 %, sasniedzot vairāk nekā 24 000 t. Attiecīgajā periodā importa apjoms no Ķīnas palielinājās par 6 procentpunktiem.

(213)

Tāpat kā importa apjoms no Ķīnas Tautas Republikas, arī tā tirgus daļa krasi pieauga un attiecīgajā periodā palielinājās par 521 %. Turklāt Ķīnas tirgus daļa viena gada laikā 2022.–2023. gadā pieauga par trijiem procentpunktiem: no 4 % līdz 7 %.

(214)

Pamatojoties uz datiem, ko sniedza ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās un par kuriem tika uzskatīts, ka tie pārstāv gandrīz 90 % no importa uz Savienību, Komisija noteica importa cenas.

(215)

No attiecīgās valsts Savienībā veiktā importa vidējai svērtajai cenai bija šāda dinamika.

4. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(216)

Importa no Ķīnas cenas 2021. un 2022. gadā palielinājās, sekojot līdzīgai tendencei, kāda bija 8. tabulā parādītajām Savienības ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām. Tomēr visā attiecīgajā periodā importa no Ķīnas cenas saglabājās daudz zemākas par vidējām Savienības pārdošanas cenām, kas izmeklēšanas periodā palielinājās līdz 2 220 EUR/t.

(217)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(218)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Importam no attiecīgās valsts Savienības tirgū tas uzrādīja vidējo svērto cenu samazinājuma starpību intervālā no 9,3 % līdz 10,9 %.

(219)

Turklāt Komisija konstatēja cenu apspiešanu, sākot no 2022. gada, kad Savienības ražošanas nozare saskārās ar ražošanas izmaksu pieaugumu, jo pieauga izejvielu un enerģijas izmaksas. Tomēr Savienības ražošanas nozare nespēja pietiekami palielināt cenas, lai kompensētu ražošanas izmaksu pieaugumu, jo 2022. gadā sākās un visā attiecīgajā periodā turpinājās cenu apspiešana, ko izraisīja imports no Ķīnas.

(220)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu importa par dempinga cenām ietekmes uz Savienības ražošanas nozari pārbaude ietvēra novērtējumu par visiem būtiskajiem ekonomiskajiem rādītājiem, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(221)

Kā minēts 15. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(222)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Pamatojoties uz datiem, kas ietverti sūdzības iesniedzēja atbildēs uz makroekonomikas anketas jautājumiem, koriģētajiem datiem no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un Eurostat datiem par izmeklējamā ražojuma importu no trešām valstīm, kuri koriģēti, kā izskaidrots 204. apsvērumā un 126. un 127. zemsvītras piezīmē, Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, kas attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja izlasē iekļauto Savienības uzņēmumu mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(223)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums un dempinga starpību lielums.

(224)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vidējās vienības pārdošanas cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(225)

Attiecīgajā periodā kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika.

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(226)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms laikposmā no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 13 %, atbilstoši 8. tabulā parādītajām pārdošanas apjoma tendencēm. Ražošanas apjomu pagaidu pieaugumu 2021. gadā varētu saistīt ar pieprasījuma pieaugumu, ko, kā skaidrots 207. apsvērumā, mājsēdes laikā pēc Covid-19 pandēmijas izraisīja ekonomika “paliec mājās”. Tomēr, sākot no 2022. gada, ražošanas apjomi sāka samazināties. Samazināšanās bija saistīta ar to, ka Savienībā tirgū bija mazāks pieprasījums pēc dekoratīvā papīra un to vēl vairāk saasināja augstais krājumu līmenis, kas bija izveidojušies piegādes ķēdē, kā skaidrots 245. un 246. apsvērumā. Turklāt pēc tam kad palielinājās galvenokārt komerciālā dekoratīvā papīra (piemēram, baltā papīra, gaišā krāsainā un brūnā papīra) importa apjoms par dempinga cenām no ĶTR, vairākiem Savienības ražotājiem, lai saglabātu tirgus daļu, bija vairāk jāražo intensīvāku krāsu papīrs, un rezultātā bija vajadzīga ilgāka un biežāka papīra ražošanas iekārtu sagatavošana un apkope, kā dēļ ražošanā bija ilgākas dīkstāves.

(227)

Kopējā Savienības jauda attiecīgajā periodā svārstījās. 2021. gadā deklarētā ražošanas jauda palielinājās, jo plānotai dekoratīvā papīra iekārtu apkopei bija paredzēti ilgāki starplaiki. No 2022. gada jauda sāka samazināties. Tas galvenokārt bija saistīts ar to, ka 2022. gada beigās viens Savienības ražotājs izbeidza dekoratīvā papīra ražošanu un 2023. gada beigās cits Savienības ražotājs kļuva maksātnespējīgs.

(228)

Jaudas izmantojuma pieaugumu, kas bija vērojams 2021. gadā, veicināja neto ražošanas apjomu pieaugums, jo Covid-19 pandēmijas laikā tirgū palielinājās pieprasījums pēc dekoratīvā papīra. Ražošanas apjomi un jaudas izmantojums 2022. un 2023. gadā un izmeklēšanas periodā bija daudz zemāki nekā pirms 2022. gada – tās bija sekas tam, ka kopumā tirgū samazinājās pieprasījums pēc dekoratīvā papīra un pastiprinājās konkurence ar importu no Ķīnas par dempinga cenām.

(229)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(230)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms 2021. gadā palielinājās par 13 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2020. gadu galvenokārt iepriekš minētā pieprasījuma pieauguma dēļ, ko veicināja ar Covid-19 saistītā mājsēde (sk. 207. apsvērumu). Kā skaidrots iepriekš, pieprasījums pēc dekoratīvā papīra sāka mazināties 2022. gadā pēc 2021. gada augstā pieprasījuma. Tā kā imports no Ķīnas sāka palielināties gan absolūtā izteiksmē, gan tirgus daļas ziņā, sākot no 2021. gada otrās puses, Savienības pārdošanas apjomi ievērojami samazinājās.

(231)

Attiecīgajā periodā tirgus daļa samazinājās no 93 % līdz 90 %. Turpmāko samazināšanos 2022. gadā līdz 88 % var saistīt ar to, ka pieauga trešo valstu tirgus daļa, kas 2023. gadā un izmeklēšanas periodā samazinājās.

(232)

Kā paskaidrots iepriekš, mājokļu renovācijas straujā pieauguma dēļ, ko izraisīja mājsēde Covid-19 pandēmijas laikā, Savienības ražošanas nozare spēja gūt labumu no augsta pieprasījuma un pārdošanas cenas, kas pārsniedza ražošanas izmaksas, un tādējādi 2021. gads bija vienīgais rentablais gads attiecīgajā periodā. Tomēr šī situācija mainījās, sākot no 2022. gada, kad Savienības ražošanas nozare saskārās ar pieprasījuma samazināšanos, tai vajadzēja konkurēt ar importu no Ķīnas par dempinga cenām un tādējādi, kā parādīts 8. tabulā, cenas tika noteiktas zem ražošanas izmaksām.

(233)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(234)

Kad 2021. gadā nedaudz (par 2 %) pieauga darbinieku skaits, Savienības ražošanas nozare no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam samazināja darbaspēku, jo samazinājās tās ražošanas un pārdošanas apjomi. Turklāt dažiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem Covid-19 pandēmijas laikā 2020. gadā un no 2022. gada beigām līdz izmeklēšanas periodam bija jāsaīsina darba laiks, jo trūka pasūtījumu un tādējādi bieži tika apturētas iekārtas. Tomēr šī situācija neatspoguļojās kopējā nodarbināto skaitā, jo uzņēmumi turpināja tos nodarbināt un saglabāja savos algu sarakstos.

(235)

Ražīguma dinamika atbilda ražošanas apjoma pārmaiņām. Attiecīgajā periodā tas samazinājās par 11 % un 2021. gadā uz laiku palielinājās, jo iepriekš minēto īpaši labvēlīgo apstākļu dēļ pieauga Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoms. Izmaiņas ražojumu klāstā un no tām izrietošais iekārtu apkopes un palaišanas laika pieaugums, kas skaidrots 225. apsvērumā, izraisīja to, ka no 2022. gada vēl vairāk samazinājās ražīgums uz pilnslodzes ekvivalentu (PSE).

(236)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa no attiecīgās valsts apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(237)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu. Tādēļ nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējamu iepriekšēju dempingu.

(238)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām svērtajām vienības pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(239)

Attiecīgajā periodā pārdošanas cenas dinamika atbilda zvanveida līknei, kas sasniedza maksimumu 2022. gadā un gāja uz leju 2023. gadā un izmeklēšanas periodā. Vienības pārdošanas cenai bija tāda pati tendence, kāda ražošanas izmaksām. 2020. gadu Savienības ražošanas nozare sāka, nonākusi nelabvēlīgā ekonomiskajā stāvoklī, jo uz laiku samazinājās ražošana un ekspluatācijā esošo iekārtu skaits un nozare nevarēja noturēt vienības vidējo pārdošanas cenu virs ražošanas izmaksām. Gada otrās puses beigās pieprasījums atjaunojās, jo pandēmijas izraisītā ekonomika “paliec mājās” lika cilvēkiem ieguldīt ienākumus, kas bija to rīcībā, mājokļu renovācijā. 2021. gads bija vienīgais gads, kurā Savienības ražošanas nozare spēja palielināt cenas virs ražošanas izmaksām. Nākamajos gados, kad Savienības ražošanas nozare nespēja noturēt pārdošanas cenas virs ražošanas izmaksām, šī tendence strauji mainījās.

(240)

Ražošanas izmaksas galvenokārt bija atkarīgas no izejvielu un enerģijas izmaksām. Jo īpaši ražošanas izmaksu tendence cieši sekoja divu galveno izejvielu – titāna dioksīda (“TiO2”) un koksnes celulozes – cenu tendencei. Turklāt 2022. gadā neprovocētā un nepamatotā Krievijas militārā agresija pret Ukrainu izraisīja lielu enerģijas izmaksu pieaugumu, kas turpinājās visā 2023. gadā un izmeklēšanas periodā.

(241)

Turklāt, kā parādīts 4. tabulā, Ķīnas cenas attiecīgajā periodā pastāvīgi bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas un cenu starpība bija robežās no 9 % 2021. gada augstākajā līmenī līdz aptuveni 25 % atlikušajā attiecīgajā periodā, kas ietver izmeklēšanas periodu. Tādējādi lielākajā attiecīgā perioda daļā Savienības ražošanas nozare nespēja pietiekami palielināt cenas, lai segtu ražošanas izmaksas, tātad imports par dempinga cenām no Ķīnas apspieda Savienības ražošanas nozares cenas.

(242)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(243)

Attiecīgajā periodā darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto palielinājās par 7 %.

(244)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu līmenim attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula

Krājumi

(245)

Krājumu līmenis absolūtā izteiksmē un procentos no ražošanas apjoma palielinājās attiecīgi par 53 % un 70 %. 2021. gadā patērētāju pieprasījuma un ražošanas apjoma maksimums apvienojumā ar pieaugošu vispārēju pieprasījumu visā piegādes ķēdē izraisīja pātagas efektu. Tādēļ visu nākamo periodu Savienības ražotāju un to klientu noliktavās pieauga krājumi un, kā ziņots, dažos gadījumos saražotie daudzumi tika izņemti no noliktavas ar novēlošanos.

(246)

Dekoratīvā papīra darījumdarbība galvenokārt balstās uz pasūtījumiem un preču piegādes uz noliktavu režīmu. Turklāt viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem izmantoja sistēmu, kurā ir kombinēti pēc pasūtījuma izgatavoti krājumi un ekspreskrājumi, kas tiek darīti pieejami pēc pēdējā brīža pasūtījuma attiecībā uz visbiežāk pārdotajiem dekoratīvā papīra veidiem. Šāda krājumu kombinācija apvienojumā ar mazāku pieprasījumu un mazāku saražoto daudzumu attiecīgajā periodā izraisīja to, ka krājumi perioda beigās bija mazāki, tādējādi krājumi perioda beigās palielinājās arī procentuālā izteiksmē attiecībā pret ražošanas apjomu.

(247)

Tomēr, ņemot vērā to, ka lielāko daļu līdzīgā ražojuma veidu ražoja Savienības ražošanas nozare pēc konkrētiem lietotāju pasūtījumiem, krājumu līmenis netika uzskatīts par nozīmīgu kaitējuma rādītāju šai nozarei.

(248)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(249)

Komisija noteica triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(250)

Gados pirms attiecīgā perioda, proti, no 2014. līdz 2019. gadam, Savienības ražošanas nozare bija rentabla, sk. 281. apsvērumu. Tomēr attiecīgā perioda sākumā Savienības ražošanas nozares rezultāti bija negatīvi, jo 2020. gadā Covid-19 pandēmija izraisīja ekonomikas lejupslīdi un no tās izrietošo pieprasījuma zaudēšanu gada pirmajā pusē. Šis tirgus sarukums izraisīja pārdošanas apjoma samazināšanos un izmaksu pieaugumu galvenokārt tāpēc, ka daži Savienības ražotāji bieži apturēja iekārtas un saīsināja darba laiku, kā skaidrots 234. apsvērumā. 2021. gadā rentabilitāte sasniedza maksimumu, jo pēc Covid-19 pandēmijas sākuma strauji pieauga mājokļu renovācija, 2022. gadā rentabilitāte sāka pasliktināties un 2023. gadā un izmeklēšanas periodā kļuva negatīvs. Kā jau parādīts 11. tabulā, Savienības ražošanas nozare spēja noturēt cenas virs ražošanas izmaksām tikai 2021. gadā.

(251)

Līdzsvara trūkumam starp ražošanas izmaksām un nospiestajām cenām, sākot no 2022. gada, bija ārdoša ietekme uz rentabilitāti.

(252)

Neto naudas plūsma norāda uz Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence attiecīgajā periodā svārstījās, 2021. gadā tā strauji palielinājās, jo dekoratīvā papīra nozarē bija labvēlīgi apstākļi, ko radīja mājsēdes ietekme. Naudas plūsma 2022. gadā atgriezās tādā pašā līmenī, kādā tā bija 2020. gadā, bet 2023. gadā piedzīvoja strauju kritumu. Tā kā starp gadiem pirms izmeklēšanas perioda un izmeklēšanu bija perioda atšķirības, tad nevarēja uzskatīt, ka krājumu izmaiņu aprēķins sniedz ticamu priekšstatu par viena no izlasē iekļautajiem ES uzņēmumiem faktiskajām naudas plūsmas pozīcijām. Tādējādi var uzskatīt, ka izmeklēšanas periodā novērotā atjaunošanās bijusi mākslīgi uzpūsta. Katrā ziņā, pat ja naudas plūsmu aplūko visā izmeklēšanas periodā, Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā tik un tā bija samazinājums par 37 %.

(253)

Ieguldījumi 2021. gadā samazinājās par 8 %, 2022. gadā palielinājās par 42 %, bet 2023 gadā un izmeklēšanas periodā strauji samazinājās – attiecīgi par 59 % un 21 %. Pieaugumu 2022. gadā var saistīt ar vairākiem ieguldījumiem, kas tika veikti pēc 2021. gadā vērojamā augstā pieprasījuma tirgū un augstā peļņas procenta.

(254)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. 2020. gadā ienākums no ieguldījumiem bija negatīvs, 2021. gadā tas palielinājās vairāk nekā četras reizes, bet 2022. un 2023. gadā atkal samazinājās. Izmeklēšanas periodā ienākums no ieguldījumiem sasniedza 6,5 % – salīdzinājumā ar 2020. gadu tas ir pieaugums par 94 %. Jāatgādina arī, ka ienākumu no ieguldījumiem aprēķina, pamatojoties uz izmeklējamā ražojuma vispārējo rentabilitāti, tādējādi ietverot arī pārdošanas apjomus eksporta tirgos. Kā skaidrots 239. apsvērumā, lai gan cenas Savienības tirgū kopumā tika noteiktas zem ražošanas izmaksām (izņemot 2021. gadu), cenas eksporta tirgū kopumā, kā parādīts 13. tabulā, bija augstākas un pārsniedza ražošanas izmaksas. Ienākums no ieguldījumiem laikposmā no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam gandrīz divkāršojās, savukārt citiem rādītājiem, piemēram, ieguldījumiem un naudas plūsmai, attiecīgajā periodā joprojām bija negatīva tendence.

(255)

Tādējādi tika uzskatīts, ka izlasē iekļauto Savienības ražošanas nozares ražotāju spēju piesaistīt kapitālu nopietni ietekmēja rentabilitātes, kā arī naudas plūsmas samazināšanās attiecīgajā periodā.

(256)

Lielākā daļa kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā bija ar nelabvēlīgu tendenci. Savienības ražošanas nozares stāvoklis 2021. gadā uz laiku uzlabojās, tomēr tādi kaitējuma rādītāji kā ražošanas apjoms, pārdošanas apjoms Savienības tirgū un rentabilitāte 2022. gadā samazinājās un pēc tam izmeklēšanas periodā samazinājās vēl vairāk.

(257)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms no 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās par 16 %. Šis samazinājums bija ievērojamāks nekā patēriņa samazinājums Savienībā – attiecīgajā periodā patēriņš samazinājās par 14 %. Konkrēti, Savienības ražošanas nozares pārdošanas daudzums Savienības tirgū 2022. gadā un periodā, kas ietver 2023. gadu un izmeklēšanas periodu, samazinājās krasāk (attiecīgi – par 9 % un 16 %) nekā patēriņš (par 3 % 2022. gadā un par 14 % 2023. gadā un izmeklēšanas periodā).

(258)

Lai gan 2020. gadā sākotnēji Savienības ražošanas nozarē bija nelabvēlīgs ekonomiskais stāvoklis, jo pieprasījuma samazināšanās dēļ Covid-19 pandēmijas sākumā bieži tika apturētas iekārtas un vairāki Savienības ražošanas nozares ražotāji saīsināja darba laiku (sk. 250. apsvērumu), 2021. gadā Savienības ražošanas nozare ekonomisko stāvokli spēja uzlabot, jo Covid-19 pandēmijas sākumā tirgū palielinājās pieprasījums pēc dekoratīvā papīra. Tomēr līdz 2022. gadam un periodā pēc tam, kad Savienības ražotāji saskārās ne tikai ar mazāku pieprasījumu, bet arī pieaugošu konkurenci ar Ķīnas izcelsmes importa apjomiem par dempinga cenām, šī pozitīvā tendence pavērsās pretējā virzienā.

(259)

Turklāt, kā jau uzsvērts 219. apsvērumā, sākot no 2022. gada, Savienības ražošanas nozare saskārās ar ražošanas izmaksu pieaugumu, ko galvenokārt izraisīja augstākas izejvielu un enerģijas izmaksas. Tomēr cenu apspiešanas dēļ, ko radīja imports no Ķīnas, Savienības ražošanas nozare nevarēja pietiekami palielināt pārdošanas cenas, lai kompensētu šo ievērojamo izmaksu pieaugumu. Starpība starp ražošanas izmaksām un pārdošanas cenām Savienībā 2023. gadā un izmeklēšanas periodā bija aptuveni 4 % un izraisīja strauju rentabilitātes samazināšanos salīdzinājumā ar 2021. gadu.

(260)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(261)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija raudzījās, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav imports no attiecīgās valsts par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir importa par dempinga cenām ietekme, imports no trešām valstīm, patēriņa samazināšanās ietekme Savienības tirgū, kā arī Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji.

(262)

Kā parādīts 3. tabulā, imports no Ķīnas attiecīgajā periodā pastāvīgi palielinājās: 2020. gadā tā tirgus daļa bija 1 %, bet izmeklēšanas periodā – jau 7 %. Turklāt importa apjoms no Ķīnas viena gada laikā no 2022. līdz 2023. gadam gandrīz divkāršojās. Ķīnas cenas pēc izkraušanas saglabājās zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām visā attiecīgajā periodā, pat 2021. gadā, kad Savienībā tirgū ievērojami palielinājās pieprasījums pēc dekoratīvā papīra. Turklāt Ķīnas tirgus daļai bija strauja augšupejoša tendence – attiecīgajā periodā tā palielinājās par 521 % (sk. 213. apsvērumu) no 1 % līdz 7 %.

(263)

Komisija arī konstatēja, ka Ķīnas importa cenas pastāvīgi bijušas zemākas nekā Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas un attiecīgajā periodā tās izraisījušas cenu apspiešanu. Tā kā pieprasījums 2022. gadā samazinājās un Savienības ražošanas nozare sāka saskarties ar aizvien lielāku un strauji augošu konkurenci ar importu no Ķīnas par dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare nespēja noteikt savas cenas virs ražošanas izmaksām.

(264)

Ķīnas dempings Savienības tirgū izraisīja Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu apspiešanu.

(265)

Turklāt, kā jau minēts 218. apsvērumā, Komisija noteica, ka izmeklēšanas periodā, kad aizvien vairāk pasliktinājās arī Savienības ražošanas nozares stāvoklis, izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju veiktā importa vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība Savienības tirgū bija 9,3–10,9 %.

(266)

Kaitējuma rādītāju analīze rāda, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis jo īpaši attiecīgā perioda otrajā pusē pasliktinājās un vienlaikus no attiecīgās valsts ievērojami pieauga imports par dempinga cenām, kuras, kā tika konstatēts, izmeklēšanas periodā bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Katrā ziņā šis imports izraisīja ievērojamu cenu apspiešanu visā attiecīgajā periodā, jo Savienības ražošanas nozare nespēja palielināt cenas atbilstoši ražošanas izmaksu pieaugumam un izmeklēšanas periodā tai pat bija jāsamazina cenas zem ražošanas izmaksām.

(267)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija provizoriski konstatēja, ka pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē pastāv cēloņsakarība starp Savienības ražošanas nozarei radīto būtisko kaitējumu un importu par dempinga cenām no Ķīnas. Minētais kaitējums tika nodarīts gan apjoma, gan arī cenu ziņā.

(268)

Komisija arī pārbaudīja, vai citi zināmie faktori atsevišķi vai kopā varēja mazināt cēloņsakarību, kas konstatēta starp importu par dempinga cenām, tā, ka šāda saikne vairs nebūtu patiesa un būtiska.

(269)

Attiecīgajā periodā Savienības patēriņš 2021. gadā palielinājās, jo Covid-19 pandēmijas dēļ būvniecības un renovācijas nozarē bija labvēlīgi tirgus apstākļi. Pēc Covid-19 pasākumu mīkstināšanas 2022. gadā pieprasījums pēc dekoratīva papīra lietojumiem attiecīgi samazinājās. Šī lejupejošā tendence sākās 2022. gadā un turpinājās visu 2023. gadu un izmeklēšanas periodu.

(270)

Tomēr pieprasījuma samazināšanās nevar izjaukt cēloņsakarību starp importa par dempinga cenām pieplūdumu no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, jo ES ražošanas nozares pārdotais daudzums ES tirgū 2022 gadā un periodā, kas ietver 2023. gadu un izmeklēšanas periodu, samazinājās krasāk (attiecīgi – par 9 % un 16 %) nekā patēriņš (par 3 % 2022. gadā un par 14 % 2023. gadā un izmeklēšanas periodā). Turklāt, kā jau parādīts 3. tabulā, Ķīnas eksportētāji attiecīgajā periodā spēja strauji palielināt eksportu uz ES un tikai viena gada laikā (no 2022. līdz 2023. gadam) gandrīz divkāršot savu tirgus daļu; tādējādi patēriņa tendences jāskata ne tikai saistībā ar konstatēto pieprasījuma samazināšanos Savienības tirgū, bet arī ņemot vērā Ķīnas importa tendenci, kad krass importa par dempinga cenām pieaugums negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu.

(271)

No citām trešām valstīm veiktā importa apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

12. tabula

Imports no trešām valstīm

(272)

Kā skaidrots 204. un 205. apsvērumā, attiecīgie KN kodi iekļauj ne tikai izmeklējamo ražojumu, bet arī citus ražojumus, turklāt nebija precīzāku informācijas avotu, tāpēc Komisijai Eurostat datiem par importu bija jāpiemēro attiecība, pamatojoties uz starpību starp faktisko attiecīgā ražojuma importu pēc procedūras sākšanas ar attiecīgajiem Taric desmitciparu kodiem un kopējo Savienības importu ar atbilstīgajiem KN kodiem. Tādējādi skaitļi no trešām valstīm galvenokārt ir sniegti, lai norādītu, kādas ir tirgus tendences apjoma un tirgus daļas ziņā, nevis izmeklējamā ražojuma importa cenu noteikšanas nolūkā.

(273)

Komisija konstatēja, ka no visām valstīm, kas eksportē dekoratīvo papīru uz Savienību, tikai Apvienotās Karalistes tirgus daļa pārsniedza 1 %. Tomēr, pamatojoties uz tirgus informāciju, ko Komisija ieguva antidempinga izmeklēšanas procesā un no sūdzības iesniedzējiem, Apvienotajā Karalistē nebija zināmi dekoratīvā papīra ražotāji.

(274)

Trešo valstu tirgus daļas pieaugums bija vērojams tikai 2021. gadā – periodā, kad tirgū bija liels pieprasījums un augsts peļņas procents –, un 2022. gadā, kad saglabājās zināms tirgus pieprasījums no iepriekšējā gada. Līdz 2023. gadam un izmeklēšanas periodā tirgus daļa samazinājās par 6 procentpunktiem. Katrā ziņā Apvienotās Karalistes kopējā tirgus daļa Eiropas Savienībā attiecīgajā periodā saglabājās diezgan stabila (aptuveni 1–2 %), savukārt citu trešo valstu tirgus daļa faktiski samazinājās no 5 % līdz 1 %. Tādēļ tika provizoriski secināts, ka imports no citām valstīm nav veicinājis ES ražošanas nozarei radīto kaitējumu.

(275)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

13. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(276)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare samazināja eksporta apjomu par 29 %, tas atbilda tādai pašai tendencei, kāda bija pārdošanas apjomam Savienības tirgū. Eksporta apjomi sasniedza maksimumu 2021. gadā, jo Covid-19 visā pasaulē izraisītās mājsēdes radīja dekoratīvā papīra pieprasījuma pieaugumu visā pasaulē. Nākamajos gados eksporta apjoms pastāvīgi kritās.

(277)

Vidējās eksporta cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 45 %. Eksporta cenām bija tāda pati tendence, kāda pārdošanas cenām Savienībā; tomēr eksporta cenas, izņemot 2020. gadu, tika noteiktas virs vidējām ražošanas izmaksām. Tas arī palīdzēja Savienības ražošanas nozarei atgūt daļu no zaudētā ES tirgū.

(278)

Savienības ražošanas nozare gan spēja pieprasīt augstākas cenas par saviem eksporta pārdevumiem, tomēr tās jau tā nelielais eksporta apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par vēl 29 %. Tā kā eksporta apjomi bija nelieli un joprojām rentabli, tad eksporta pārdošanas tendences nemazināja cēloņsakarību.

(279)

Covid-19 pandēmijas sākumā radušās tirgus nenoteiktības dēļ 2020. gadā Savienības tirgū samazinājās pieprasījums. Rezultātā uz laiku samazinājās ražošana un ekspluatācijā bija mazāk iekārtu. Tādējādi Savienības ražošanas nozare nespēja saglabāt savas pārdošanas cenas virs ražošanas izmaksām un šajā periodā cieta zaudējumus (sk. 239. apsvērumu). Tomēr tirgus pieprasījums sāka uzlaboties gada otrajā pusē un 2021. gadā mājokļu renovācijas straujā pieauguma dēļ sasniedza maksimumu (sk. 250. apsvērumu). Kā jau parādīts 11. tabulā, 2021. gads bija vienīgais gads, kad Savienības ražošanas nozare spēja noturēt savas cenas virs ražošanas izmaksām, jo ekonomiskā situācija Savienībā 2022. gadā un nākamajos gados, kas ietvēra izmeklēšanas periodu, pasliktinājās.

(280)

Attiecīgā perioda sākumā imports no Ķīnas Savienībā apjoma un tirgus daļas ziņā bija nenozīmīgs un Savienības ražošanas nozare tik un tā piedzīvoja negatīvu ekonomikas lejupslīdi, tomēr jāuzskata, ka tirgus sarukšana un rentabilitātes mazināšanās 2020. gadā izrietēja no nenoteiktības, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmijas sākšanos. Tomēr visi šie iemesli nemazināja cēloņsakarību starp importu no Ķīnas un kaitējumu izmeklēšanas periodā.

(281)

Faktiski vēsturiskās rentabilitātes analīze attiecībā uz nesaistītiem pārdevumiem Savienībā rāda, ka pirms 2020. gada Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis kopumā bija pozitīvs un no 2014. līdz 2019. gadam, kad dekoratīvā papīra imports no Ķīnas Savienībā bija nenozīmīgs vai tā nebija nemaz, svērtais peļņas procents svārstījās no 2,3 % līdz 6,5 %.

(282)

Kā jau skaidrots 250. apsvērumā, jau pieprasījuma samazināšanās negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozari. Straujais Ķīnas importa par dempinga cenām pieplūdums, kura tirgus daļa 2022.–2023. gadā divkāršojās, lika Savienības ražošanas nozarei pārdošanas cenas Savienībā noteikt zemākas par ražošanas izmaksām, lai saglabātu konkurētspēju ar Ķīnas cenām un saglabātu savu klātbūtni tirgū.

(283)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, tika konstatēta cēloņsakarība starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no Ķīnas, un šo cēloņsakarību nemazināja iepriekš minētie faktori.

(284)

Pēc procedūras sākšanas ĶVMPNA apgalvoja, ka kaitējumu izraisījis imports no citām valstīm un sūdzības iesniedzēju ražošanas efektivitāte. Sava apgalvojuma pamatojumam ĶVMPNA izmantoja Eurostat datus, lai parādītu, ka importa cena no Ķīnas ir augstāka nekā cena no citām valstīm un ka importa cena no citām valstīm ir arī zemāka nekā importa cena no ES dalībvalstīm.

(285)

Komisija uzskatīja, ka, kā jau skaidrots 267. apsvērumā un 4.3. iedaļā, KN kodi, par kuriem tika ziņots procedūras sākumā, ietver dažādu ražojumu grozu ārpus attiecīgā ražojuma. Vidējās cenas, kas norādītas 12. tabulā, ir zemākas nekā Ķīnas cenas, tomēr skaitļi no trešām valstīm galvenokārt ir sniegti, lai norādītu, kādas ir tirgus tendences apjoma un tirgus daļas ziņā, nevis izmeklējamā ražojuma importa cenu noteikšanas nolūkā. Katrā ziņā, pat ja 12. tabulā norādītās cenas būtu faktiskās importa cenas, tad, ņemot vērā nelielos apjomus un tirgus daļu, šis imports neradītu kaitējumu. Konkrētāk, importa no Apvienotās Karalistes tirgus daļa bija diezgan neliela, proti, 2 %, savukārt importa apjoms no citām trešām valstīm 2023. gadā krasi samazinājās. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(286)

Sūdzības iesniedzēji šajā lietā apgalvoja, ka pastāv izejvielu tirgus kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Tādēļ, lai novērtētu, kāds pasākumu līmenis būtu atbilstošs, Komisija vispirms noteica maksājuma apjomu, kas būtu nepieciešams, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu, ja nebūtu kropļojumu pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Pēc tam tā pārbaudīja, vai izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju dempinga starpība būtu lielāka par to kaitējuma starpību (sk. tālāk 296. apsvērumu).

(287)

Kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražošanas nozare varētu gūt mērķa peļņu, pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 7. panta 2.d punkta nozīmē.

(288)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no attiecīgās valsts, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju, kā arī rentabilitātes līmeni, kas gaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt mazākam par 6 %.

(289)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares iepriekšējo sniegumu, normālos tirgus apstākļos būtu jāņem vērā samērīga peļņa 10 % apmērā. Tomēr šo mērķa peļņas līmeni neapstiprināja un nepamatoja izmeklēšanā gūtie konstatējumi.

(290)

Informācija par normālas peļņas noteikšanu tika papildus iekļauta izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem nosūtītajā anketā. Tā ietvēra līdzīgā ražojuma rentabilitāti 10 gadu laikā pirms izmeklēšanas perioda.

(291)

Vispirms, pamatojoties uz triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju gūto vidējo svērto peļņas procentu 2014. gadā, kas bija rentabls gads būvniecības nozarē labvēlīgā ekonomikas periodā, pirms 2020. gadā sāka ienākt imports par dempinga cenām no Ķīnas, Komisija noteica pamatpeļņu, kas normālos konkurences apstākļos sedz visas izmaksas. Šāds peļņas procents tika noteikts 6,5 % apmērā.

(292)

Savienības ražošanas nozare sniedza pierādījumus, ka normālos konkurences apstākļos tās ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis augstāks. Komisija pārbaudīja šo informāciju, pamatojoties uz ieguldījumu plāniem un noraidītajiem un atliktajiem projektiem, parādot, ka šie ieguldījumi patiešām bija plānoti. Tika konstatēts, ka ES ražošanas nozares apgalvojumi patiešām ir pamatoti. Lai to atspoguļotu mērķa peļņā, Komisija aprēķināja starpību starp normālos konkurences apstākļos raksturīgiem ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem, kurus iesniedza ES ražošanas nozare un pārbaudīja Komisija, un faktiskajiem ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem attiecīgajā periodā. Šāda starpība, izteikta procentos no apgrozījuma, katram izlasē iekļautajam uzņēmumam tika noteikta 0,5–1,3 % apmērā.

(293)

Šis procents tika pieskaitīts 287. apsvērumā minētajai pamatpeļņai 6,5 % apmērā, un šādi iegūtā mērķa peļņa atkarībā no katra uzņēmuma apstākļiem svārstījās no 7,0 % līdz 7,8 %.

(294)

Uz šā pamata, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot iepriekš minēto mērķa peļņas procentu (sk. 291. apsvērumu) un pēc tam veicot korekcijas saskaņā ar 7. panta 2.d punktu pa ražojuma veidiem, Komisija aprēķināja, ka Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma cena, kas nerada kaitējumu, ir 2 361 EUR/t.

(295)

Tad Komisija noteica mērķa cenas samazinājuma starpības līmeni, salīdzinot izlasē iekļauto ĶTR ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kas tika noteikta, lai aprēķinātu cenu samazinājumu, ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(296)

Mērķa cenas samazinājuma starpība “citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visam pārējam ĶTR izcelsmes importam” ir noteikts tādā pašā veidā kā dempinga starpība minētajiem uzņēmumiem un importam (sk. 192. apsvērumu).

(297)

Kā paskaidrots paziņojumā par procedūras sākšanu, sūdzības iesniedzējs ir sniedzis Komisijai pietiekamus pierādījumus par izejvielu tirgus kropļojumiem, kas attiecīgajā valstī skar izmeklējamo ražojumu. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu šajā izmeklēšanā tika pārbaudīti apgalvojumi par kropļojumiem, lai novērtētu, vai attiecīgā gadījumā par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu.

(298)

Sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis pietiekamus pierādījumus, ka Ķīnas Tautas Republikā attiecībā uz attiecīgo ražojumu pastāv izejvielu tirgus kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Sūdzībā sniegtie pierādījumi liecina, ka uz titāna dioksīdu un koksnes celulozi, kas katrs atsevišķi veido vairāk nekā 17 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām, Ķīnas Tautas Republikā attiecas eksporta licencēšanas prasības.

(299)

Tāpēc, kā paziņots paziņojumā par procedūras sākšanu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu pārbaudīja apgalvojumu par kropļojumiem.

(300)

Komisija vispirms noteica galvenos izejmateriālus, ko attiecīgā ražojuma ražošanā izmanto katrs izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs. Par galvenajām izejvielām tika uzskatītas tās izejvielas, kas, domājams, veido vismaz 17 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām. Komisija konstatēja, ka gan titāna dioksīds, gan koksnes celuloze veido vismaz 17 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām. Šā aprēķina vajadzībām tika izmantota neizkropļota izejvielu cena, kas noteikta Taizemē. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka koksnes celuloze nav vis iegūta iekšzemē, bet to importējuši izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, tāpēc nebija vajadzības turpināt šīs izejvielas pārbaudi.

(301)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai attiecībā uz titāna dioksīdu ir radušies kropļojumi, kuros vainojams kāds no pamatregulas 7. panta 2.a punktā uzskaitītajiem pasākumiem: dubultu cenu shēmas, eksporta nodokļi, eksporta papildnodokļi, eksporta kvota, eksporta aizliegums, eksporta nodeva fiskālos nolūkos, licencēšanas prasības, minimālā eksporta cena, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas samazināšana vai atcelšana, ierobežojumi attiecībā uz muitošanu eksportētājiem, kvalificējušos eksportētāju saraksts, vietējā (iekšzemes) tirgus pienākums, pašpatēriņa ieguve. Tālab Komisija izmantoja to preču sarakstu, uz kurām attiecas eksporta licences, ko pārvalda Ķīnas valdība (Tirdzniecības ministrija un tās kompetentās vietējās struktūrvienības). 2023. un 2024. gada sarakstā norādīts, ka uz titāna dioksīdu (TiO2) un citiem ar titānu saistītiem ražojumiem attiecas eksporta licencēšanas prasības.

(302)

Pēc tam Komisija salīdzināja titāna dioksīda cenu ar cenām reprezentatīvajos starptautiskajos tirgos. Tika konstatēts, ka izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju ziņotā titāna dioksīda vienības cena Ķīnas Tautas Republikā atbilda gandrīz pusei no vienības cenas reprezentatīvajās valstīs, tostarp Taizemē, kas tika uzskatīta par attiecīgu reprezentatīvo valsti. To apstiprināja arī titāna dioksīda importa cenas, ko bija ziņojis viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs, kas nodrošināja aptuveni 10 % no titāna dioksīda ārpus ĶTR.

(303)

Komisija secināja, ka uz titāna dioksīdu attiecas būtiski kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē.

(304)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.b punktu Komisija pārbaudīja, vai tā var skaidri secināt, ka Savienības interesēs ir noteikt pagaidu maksājumu apjomu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu. Savienības intereses tika noteiktas, izvērtējot visu ar šo izmeklēšanu saistīto informāciju, ieskaitot informāciju par neizmantotajām jaudām eksportētājvalstī, konkurenci par izejvielām un ietekmi uz Savienības uzņēmumu piegādes ķēdēm. Lai veiktu šo novērtējumu, Komisija analizēja konkrētos jautājumus anketās, ko bija iesnieguši lietotāji, kuri sadarbojās, organizēja pārbaudes apmeklējumus uzņēmumos LamiGraf un Interprint, kā arī abu lietotāju uzklausīšanu (sk. 6. apsvērumu).

(305)

Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēju sniegto informāciju (129), dekoratīvā papīra rezerves ražošanas jauda Ķīnā 2022. gadā tika lēsta aptuveni [600 000–650 000] t apmērā. Pēc šīs informācijas Komisija konstatēja, ka izmeklēšanas periodā abu izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju ražošanas jauda bija [550 000–600 000] t un neizmantotā jauda – [40 000–60 000] t. Turpretī Savienības tirgus apjoms no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam bija [370 000–420 000] t. Relatīvā izteiksmē neizmantotā jauda Ķīnā ir liela.

(306)

Tāpēc Komisija secināja, ka Ķīnā ir ievērojama neizmantotā jauda un, ja to izmantotu, šai neizmantotajai jaudai būtu potenciāls palielināt izmeklējamā ražojuma piedāvājumu pasaulē, nospiest cenas un tādējādi mazināt pasākuma efektivitāti, ja to nenosaka dempinga līmenī.

(307)

Attiecībā uz konkurenci izejvielu jomā Komisija konstatēja, ka uz TiO2, kas veido vairāk nekā 17 % no neizkropļotām ražošanas izmaksām, attiecas eksporta licencēšanas prasības un ka šīs izejvielas vienības cena Ķīnā, kā ziņo izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, atbilda tikai aptuveni pusei no vienības cenas visās iespējamajās reprezentatīvajās valstīs, kas aplūkotas 1. paziņojumā par RF, proti, Brazīlijā, Indonēzijā, Malaizijā, Taizemē un Turcijā. Kā noteikts 6.3. iedaļā, Ķīnas izejvielu, proti, TiO2, tirgus tika uzskatīts par izkropļotu.

(308)

Eksporta licencēšanas prasības attiecībā uz TiO2 Ķīnā eksportētājiem uzņēmumiem, lai tie varētu eksportēt ražojumu, uzliek pienākumu saņemt iepriekšēju apstiprinājumu no valdības licenču vai atļauju veidā.

(309)

Šādas procedūras ne tikai dod valdībai iespēju kontrolēt eksportētājus un eksportēto preču apjomus, bet ilgā izskatīšanas laika dēļ var arī palielināt darījumu izmaksas vai liegt eksportētājiem ātri reaģēt uz pārdošanas iespējām ārvalstīs.

(310)

Mākslīgi palielinot izejvielu piegādes līmeni, Ķīnas valdība izdara lejupvērstu spiedienu uz cenām TiO2 iekšzemes tirgū. Savienības ražošanas nozarei tas rada salīdzinošus neizdevīgus apstākļus salīdzinājumā ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(311)

Kā skaidrots 27. apsvērumā, dekoratīvo papīru izmanto lielākoties mēbeļu, interjera dizaina un būvniecības un renovācijas nozarē par laminātu uz stiprinājuma materiāla. Galvenie lejupējie lietotāji ir iespiešanas, piesūcināšanas un laminēšanas uzņēmumi. Iespiešanas uzņēmumi iespiež konkrētu rakstu uz dekoratīvā papīra (piemēram, koka, dzīslojuma, marmora); piesūcināšanas uzņēmumi parasti piesūcina dekoratīvo papīru ar sintētiskiem sveķiem, piemēram, melamīnu vai karbamīdsveķiem, savukārt laminēšanas uzņēmumi dekoratīvo papīru laminē uz tādiem koksnes materiālu paneļiem, kā kokšķiedru plātnēm ar vidēju blīvumu vai kokskaidu plātnēm, izmantojot augstu temperatūru un spiedienu vai arī alternatīvi – līmvielas.

(312)

Šajā izmeklēšanā nepieteicās neviens nesaistītais importētājs un tirgotājs. Divi uzņēmumi sākotnēji pieteicās kā nesaistīti importētāji, bet abi tika uzskatīti par lietotājiem, ņemot vērā dekoratīvā papīra apstrādes pakāpi to attiecīgajos ražošanas procesos.

(313)

Kopumā šajā izmeklēšanā piedalījās četri lietotāji, kas iebilda pret maksājumu noteikšanu. No tiem divi iespiešanas uzņēmumi iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Pārējie iesniedza piezīmes.

(314)

Abi lietotāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka tad, ja importam no Ķīnas tiktu noteikti antidempinga maksājumi, lietotājiem Savienības tirgū varētu būt jārēķinās ar augstākām izmaksām, kas tiktu pārnestas arī uz galapatērētājiem. Abi lietotāji arī uzsvēra, ka maksājumu noteikšanas gadījumā konkurētspējīgāks kļūtu Turcijas tirgus un tas mudinātu neatkarīgus iespiešanas un piesūcināšanas uzņēmumus pārvietot ražošanu ārpus Savienības.

(315)

Viens lietotājs arī apgalvoja, ka tad, ja tiks noteikti augsti antidempinga maksājumi, dekoratīvā papīra imports no Ķīnas Savienībā praktiski apstāsies un ES arī turpmāk būs vienīgais dzīvotspējīgais piegādātājs, jo dekoratīvā papīra nozares jaunajiem dalībniekiem būs lieli šķēršļi ienākt tirgū, proti, būs vajadzīgi lieli ieguldījumi pilnīgi jaunos projektos, jāpārvar vidiskie šķēršļi, jo dekoratīvā papīra ražotājiem tradicionāli ir vajadzīga piekļuve ūdens avotam, kā arī ar zinātību un kvalitāti saistītie šķēršļi. Šādā apstākļu kombinācijā konkurences trūkuma dēļ Savienības ražotāji paaugstinātu cenas.

(316)

Pirmkārt, Komisija analizēja abu lietotāju, kas sadarbojās, rentabilitāti un uzskatīja, ka tie atrodas sarežģītā ekonomiskā situācijā. Tomēr, pat ja lietotāji saskartos ar dekoratīvā papīra iegādes izmaksu pieaugumu no Ķīnas, dempinga un kaitējuma starpības atšķirība (vidēji aptuveni 8 %) nav tāda, ka maksājums, kas noteikts zemākās kaitējuma starpības līmenī, būtiski uzlabotu viņu ekonomisko stāvokli. Turklāt, tā kā citi lietotāji nesadarbojās, tad abu lietotāju situācija varētu nebūt reprezentatīva citiem lietotājiem, kuri darbojas citos tirgus segmentos, piemēram, piesūcināšanas un laminēšanas uzņēmumiem. Faktiski Komisija atgādināja, ka šajā izmeklēšanā nepieteicās ne piesūcināšanas, ne laminēšanas uzņēmumi.

(317)

Otrkārt, lai gan iespēja iegādāties dekoratīvo papīru no citām trešām valstīm ir ierobežota, Savienības ražošanas nozare vēl nedarbojās ar pilnu jaudu un spēs apmierināt nākotnes pieprasījumu tirgū un pieprasījuma pieaugumu nākotnē, arī ņemot vērā Savienības ražotāju plānotos ieguldījumus papildu ražošanas jaudā pēc izmeklēšanas perioda.

(318)

Proti, viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem ziņoja, ka plāno ieguldījumus papīra priekšpiesūcināšanas iekārtas uzstādīšanā. Tas ne tikai palielinātu papildu jaudu, bet arī dažādotu priekšpiesūcināta dekoratīvā papīra avotus un palielinātu konkurenci Savienības tirgū. Tas ir svarīgi, jo viens no lietotājiem, Interprint, uzklausīšanā apgalvoja, ka šādu īpašu dekoratīvo papīru ražo tikai divi uzņēmumi visā pasaulē.

(319)

Tādējādi maksājumu noteikšana ļautu Savienības ražošanas nozarei ieguldīt sava ražojumu klāsta paplašināšanas jaudā un diversifikācijā, tādējādi sniedzot vairāk diversifikācijas iespēju arī lietotājiem. Tāpēc, ja antidempinga pasākumi tiktu noteikti dempinga starpības līmenī, ietekme uz nesaistītiem importētājiem un tirgotājiem būtu neliela un nepārsniegtu ieguvumus Savienības ražošanas nozarei, kurai, ņemot vērā kaitējumu, ko radījis imports par dempinga cenām no Ķīnas, un ņemot vērā iepriekš minētos kropļojumus izejvielu tirgū, ir vajadzīgs šāds aizsardzības līmenis.

(320)

LamiGraf apgalvoja, ka izejvielu izmaksu atšķirības starp Ķīnu un ES ietekmē dažādi faktori, kas būtu jāņem vērā, novērtējot pasākumu līmeni, un ka mazākā maksājuma noteikuma nepiemērošana, ko pieprasa sūdzības iesniedzēji, ierobežotu konkurētspējīgu dekoratīvā papīra piegādi Savienībā. Kastamonu Group apgalvoja, ka jebkādu antidempinga pasākumu noteikšana dekoratīvā papīra importam no Ķīnas mazinātu ES lietotāju vajadzību apmierināšanai pienācīgas dekoratīvā papīra piegādes pieejamību.

(321)

Komisija atgādināja, ka konstatētais kaitējums, ko radījis imports par dempinga cenām no Ķīnas, ņemot vērā arī iepriekš minētos kropļojumus izejvielu tirgū, pamato pasākumu noteikšanu. Pretēji LamiGraf apgalvojumam, konkurētspējīga piegāde tiktu ierobežota tad, ja pasākumu nebūtu, jo Savienības ražošanas nozare vairs nespētu apmierināt lietotājas nozares pieprasījumu, kurai ir vajadzīgs, lai Savienības ražošanas nozare būtu ekonomiski dzīvotspējīga, bet to nevar panākt, ja netiek atjaunoti vienlīdzīgi konkurences apstākļi.

(322)

Izvērtējusi visu šajā izmeklēšanā būtisko informāciju, Komisija secināja, ka Savienības interesēs ir noteikt pagaidu maksājumu apjomu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Komisija secināja, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu Savienības interesēs ir noteikt pagaidu maksājumu līmeni, pamatojoties uz dempinga līmeni, ņemot vērā tālāk 7.2. iedaļā izklāstītos papildu apsvērumus 21. panta kontekstā.

(323)

Tiek atgādināts, ka Savienības ražošanas nozarē ietilpst septiņi ražotāji, kas izmeklēšanas periodā nodarbina vairāk nekā 2 000 darbinieku.

(324)

Neatkarīgi no fakta, ka Savienības ražošanas nozare 2020. gadā Covid-19 pandēmijas izraisītā tirgus sarukuma dēļ piedzīvoja ekonomisku lejupslīdi, kurai 2021. gadā sekoja strauja rentabilitātes, pārdošanas apjomu, naudas plūsmas un ienākuma no ieguldījumiem atjaunošanās, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un rentabilitāte ievērojami pasliktinājās attiecīgā perioda otrajā pusē un tādējādi negatīvi ietekmēja nozares ražošanas apjomus, ieguldījumus un naudas plūsmu. Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts (sk. iepriekš 174. apsvērumu).

(325)

Ja pasākumu nebūtu, tad visticamāk, tiktu būtiski negatīvi ietekmēta Savienības ražošanas nozare tādā ziņā, ka turpinātos tālāka cenu apspriešana, būtu mazāki pārdošanas apjomi un vēl vairāk pasliktinātos rentabilitāte. Pasākumi ļaus Savienības ražošanas nozarei īstenot potenciālu Savienības tirgū, veikt ieplānotos ieguldījumus un uzlabot rentabilitāti līdz līmenim, kas gaidāms normālos konkurences apstākļos.

(326)

Attiecīgi Komisija secināja, ka pasākumu noteikšana ir Savienības ražošanas nozares un tās augšupējo piegādātāju interesēs.

(327)

Kā skaidrots 312. apsvērumā, neviens nesaistītais importētājs vai tirgotājs nepieteicās piedalīties izmeklēšanā. Divi uzņēmumi sākotnēji pieteicās kā nesaistīti importētāji, bet, ņemot vērā dekoratīvā papīra apstrādes pakāpi tajos, abi tika uzskatīti par lietotājiem. Abi bija dekoratīvā papīra iespiešanas uzņēmumi. Kā skaidrots 316. apsvērumā, šajā izmeklēšanā nepieteicās ne piesūcināšanas, ne laminēšanas uzņēmumi un tādējādi Komisija nevarēja aplēst maksājumu ietekmi uz šāda veida lietotājiem.

(328)

Komisija pārbaudīja abu lietotāju, kas sadarbojās, atbildes uz anketas jautājumiem un rīkoja abu lietotāju uzklausīšanu (sk. 6. apsvērumu). Dekoratīvais papīrs veidoja aptuveni [75–85] % no to kopējām izejvielu izmaksām un aptuveni [40–50] % no to kopējām ražošanas izmaksām. Vidēji abi iespiešanas uzņēmumi pirka [15–25] % no izmeklējamā ražojuma no ĶTR, un izmeklējamā ražojuma patēriņa ziņā Savienībā to tirgus daļa lēšama[10–20] % apmērā. Abi lietotāji arī parādīja, ka izmeklēšanas periodā darbojušies ar zaudējumiem. Komisija aplēsa, ka tad, ja maksājumi tiktu noteikti ierosinātajā līmenī un visi pārējie faktori paliktu tādi paši, to ražošanas izmaksas palielinātos par mazāk nekā 2 % (130). Turklāt, kā jau atzīts 314. apsvērumā, lai gan iespēja iegādāties dekoratīvo papīru no citām trešām valstīm ir ierobežota, maksājumu noteikšana neradītu izmeklējamā ražojuma deficīta risku Savienības tirgū, jo Savienības ražošanas nozare nedarbojas ar pilnu jaudu un spētu apmierināt pieaugošu pieprasījumu tirgū.

(329)

Tāpēc Komisija apstiprināja savu novērtējumu, ka maksājumu ietekme uz lietotājiem būtu neliela un nepārsniegtu ieguvumus Savienības ražošanas nozarei (sk. 319. apsvērumu).

(330)

Pasākumi pozitīvi ietekmētu Savienības ražotājus. Savienības ražošanas nozares brīvā pieejamā jauda un papildu ražošanas jaudas palielināšana nākotnē varētu mazināt riskus, it sevišķi ar piegādi saistītos, ka varētu būt potenciāla negatīva ietekme uz lietotājiem un nesaistītiem importētājiem/tirgotājiem. Godīgas konkurences un vienlīdzīgu konkurences apstākļu atjaunošana bez importa par dempinga cenām veicinātu veselīgu visa tirgus attīstību un ļautu Savienības ražošanas nozarei uzņemties izmaksas, kas izriet no saistībām, kuras Savienība un dalībvalstis uzņēmušās uz starptautisku nolīgumu pamata.

(331)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija provizoriski secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu secināt, ka pasākumu noteikšana ĶTR izcelsmes dekoratīvā importam nav Savienības interesēs.

(332)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(333)

Pagaidu antidempinga pasākumi būtu jānosaka Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dekoratīvā papīra importam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu. Komisija 322. apsvērumā ir secinājusi, ka atbilstošajam līmenim, lai novērstu kaitējumu, vajadzētu būt dempinga starpībai.

(334)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(335)

Uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda izmeklēšanā tika konstatēta šim uzņēmumam. Šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši konkrēti minēti tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam ĶTR izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(336)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam ĶTR izcelsmes importam”.

(337)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot zemāku maksājuma likmi.

(338)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību pēc individuālās maksājuma likmes (vai likmju) atcelšanas un valsts mēroga maksājuma piemērošanas.

(339)

Kā minēts 3. apsvērumā, Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē. Reģistrācija notika, lai maksājumus varētu potenciāli iekasēt ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu.

(340)

Ņemot vērā pagaidu posmā izdarītos konstatējumus, importa reģistrēšana būtu jāpārtrauc / vairs nebūtu jāturpina.

(341)

Šajā procedūras posmā nav pieņemts lēmums par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

(342)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas, ka plānots noteikt pagaidu maksājumus. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām izpaustie aprēķini ir pareizi.

(343)

Kingdecor norādīja, ka Komisijai salīdzinājumā pa darījumiem, veicot aprēķinus, nevajadzētu ņemt vērā atkārtotās pozīcijas. Turklāt no attiecīgajiem rēķiniem būtu jāizņem bojāto ražojumu apjoms, par kuriem izsniegtas kredītzīmes un kuru dēļ tika atkārtoti aprēķināta dempinga starpība. Visbeidzot, Komisijai būtu jāpiemēro citāda TiO2 atsauces vērtība un attiecīgi jāpārrēķina dempinga starpība.

(344)

Komisija apstiprina, ka no aprēķiniem jau bija izslēgusi atkārtotās pozīcijas ar vērtību 0. Otrā un trešā piezīme neattiecas uz pārrakstīšanās kļūdu, un tās tiks izskatītas galīgajā posmā.

(345)

Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija aicinās ieinteresētās personas konkrētā termiņā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(346)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā tos var grozīt,