European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija

2025/202

31.1.2025

PADOMES REGULA (ES) 2025/202

(2025. gada 30. janvāris),

ar ko 2025. un 2026. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un groza Regulu (ES) 2024/257 attiecībā uz zvejas iespējām 2025. gadam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (1) 16. panta 4. punktu, zvejas iespējas jānosaka saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktā izklāstītajiem kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 1. punktu zvejas iespējas būtu dalībvalstīm jāiedala tā, lai ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistītajām katras dalībvalsts zvejas darbībām nodrošinātu relatīvu stabilitāti.

(2)

Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3. pantu kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus un vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā ieinteresēto personu viedokļus, kas izteikti apspriežoties.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu izkraušanas pienākums kopš 2019. gada 1. janvāra ar dažiem atbrīvojumiem attiecas uz visiem krājumiem, kuriem noteikti nozvejas limiti. Pamatojoties uz dalībvalstu kopīgajiem ieteikumiem un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu, Komisija ir pieņēmusi deleģētos aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā izkraušanas pienākums īstenojams konkrētās zvejniecībās.

(4)

Nosakot zvejas iespējas krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums, būtu jāņem vērā tas, ka izmešana principā vairs nav atļauta. Tāpēc zvejas iespējas būtu jānosaka, pamatojoties uz Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumā norādīto kopējo nozveju apjomu. Daudzumi, kurus, atbrīvotus no izkraušanas pienākuma, drīkst turpināt izmest, no minētajā ieteikumā norādītā kopējā nozveju apjoma būtu jāatvelk. Turklāt zvejas iespējas krājumiem, par kuriem ICES savā ieteikumā norādījusi vienīgi izkrāvumu apjomu, būtu jānosaka uz minētā ieteikuma pamata.

(5)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/973 (2) ir izveidots daudzgadu plāns Ziemeļjūrai (“Ziemeļjūras daudzgadu plāns”), bet ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/472 (3) – daudzgadu plāns rietumu ūdeņiem (“rietumu ūdeņu daudzgadu plāns”). Ziemeļjūras daudzgadu plāns un rietumu ūdeņu daudzgadu plāns nosaka attiecīgo krājumu ilgtermiņa pārvaldībai vajadzīgos mērķrādītājus un pasākumus. Zvejas iespējas attiecībā uz minēto regulu 1. panta 1. punktā uzskaitītajiem krājumiem (“mērķkrājumi”) būtu jānosaka atbilstoši zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāju diapazonam, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu jeb MSY (“FMSY diapazoni”), vai vēl mazākas, kā arī saskanīgas ar minētajās regulās paredzētajiem aizsardzības pasākumiem. FMSY diapazoni ir noteikti relevantajos ICES ieteikumos. Ja atbilstoša zinātniskā informācija nav pieejama, minētajās regulās uzskaitīto mērķkrājumu vai to 1. panta 4. punktā minēto krājumu (“piezvejas krājumi”) zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar minētajās regulās izklāstīto piesardzīgo pieeju.

(6)

Saskaņā ar Ziemeļjūras daudzgadu plāna 4. panta 6. punktu un rietumu ūdeņu daudzgadu plāna 4. panta 7. punktu, mērķkrājumu zvejas iespējas būtu jānosaka tā, lai nodrošinātu, ka varbūtība, ar kādu krājuma biomasa varētu kļūt mazāka par biomasas limita references rādītāju (Blim) (4), ir mazāka par 5 %.

(7)

Saskaņā ar Ziemeļjūras daudzgadu plāna 7. pantu un rietumu ūdeņu daudzgadu plāna 8. pantu tad, ja zinātniskajā ieteikumā par kādu no mērķkrājumiem teikts, ka krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par MSY Btrigger (5), ir jāveic korektīvie pasākumi, proti, zvejas iespēju apjoms būtu jānosaka atbilstošs zvejas izraisītas zivju mirstības līmenim, kurš proporcionāli samazināts, lai ņemtu vērā biomasas kritumu. Ja zinātniskajā ieteikumā par kādu no mērķkrājumiem teikts, ka krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par Blim, ir jāveic vēl citi korektīvie pasākumi, kas nodrošina to, ka attiecīgais krājums ātri sasniedz un pārsniedz apjomu, kurš spēj nodrošināt MSY. Konkrētāk, minētie korektīvie pasākumi var ietvert attiecīgā krājuma specializētās zvejniecības apturēšanu un prasīt šā krājuma vai citu minētās zvejniecības apzvejoto krājumu zvejas iespējas atbilstoši samazināt.

(8)

Ir daži tādi krājumi, kuru gadījumā ICES iesaka nulles apjoma vai mazas nozvejas vai prognozē, ka par 5 % mazāku varbūtību, ka biomasas apjoms varētu kļūt mazāks par Blim, iespējams panākt tikai ar mazām nozvejām, iespējams panākt tikai ar nulles apjoma nozvejām vai nav iespējams panākt pat ar nulles apjoma nozvejām. Tomēr, ja minēto krājumu KPN tiktu noteiktas ICES ieteiktajos apjomos, pienākums izkraut visas nozvejas, arī piezvejas, kas no minētajiem krājumiem gūtas jauktu sugu zvejniecībās, izraisītu tā dēvēto kritiskās sugas parādību. Kritiskā suga ir suga, kurai kvotas (vairs) nav, bet kura var likt vienam vai vairākiem zvejas kuģiem pārtraukt zveju, pat ja tiem joprojām ir neizmantota citas sugas kvota. Ievērojot Ziemeļjūras daudzgadu plāna un rietumu ūdeņu daudzgadu plāna 5. panta 3. punktu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu saistībā ar minētās regulas 2. panta 1. punktu un 5. punkta c) un f) apakšpunktu, un lai panāktu līdzsvaru starp zvejniecību darbības turpināšanu, kas aiztaupīs pretējā gadījumā iespējamās smagās sociālekonomiskās sekas, un vajadzību panākt minēto krājumu labu bioloģisko stāvokli un ņemot vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus apzvejot MSY apjomā, ir lietderīgi no minētajiem krājumiem gūtām piezvejām noteikt īpašas KPN. Šo piezveju KPN būtu jānosaka apjomā, kas minētajos krājumos nodrošina zivju mirstības samazināšanos vai biomasas apjoma stabilitāti un rosina uzlabot selektivitāti un nepieļaut piezveju gūšanu. Lai samazinātu nozvejas no krājumiem, kuriem noteiktas piezvejas KPN, zvejniecībās, kas minētos krājumus izmanto, zvejas iespējas būtu jānosaka apjomā, kurš palīdz jutīgo krājumu biomasai atjaunoties līdz ilgtspējīgam līmenim.

(9)

Lai jauktu sugu zvejniecībās pēc iespējas garantētu zvejas iespēju izmantošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 2. punktu, ir lietderīgi izveidot kvotu apmaiņas rezervi tām dalībvalstīm, kurām nav kvotu, ar ko nosegt nenovēršamās piezvejas.

(10)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktu un 16. panta 4. punktu tādu krājumu gadījumā, uz kuriem Ziemeļjūras daudzgadu plāns vai rietumu ūdeņu daudzgadu plāns neattiecas, un ja ir pieejama atbilstoša zinātniskā informācija, zvejas iespējas būtu jānosaka saskanīgas ar zvejas izraisīto mirstību, kas spēj nodrošināt MSY, bet ja atbilstoša zinātniskā informācija nav pieejama, zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā definēto piesardzīgo pieeju zvejniecības pārvaldībā.

(11)

Dažiem krājumiem ICES ieteikums ir derīgs vairākus gadus un uz visu ieteikuma periodu paliek labākais pieejamais zinātniskais ieteikums. Šādos gadījumos ikgadējās KPN būtu jānosaka uzreiz uz visu ieteikuma periodu (“daudzgadu KPN”). Tomēr būtu jānodrošina, ka tad, ja minētajā periodā kļūst pieejams jauns ICES ieteikums, daudzgadu KPN ir saskanīga arī ar jauno ieteikumu. Turklāt būtu jānodrošina, ka ikgadējie atvilkumi no Savienības kvotām, lai ņemtu vērā atbrīvojumus no izkraušanas pienākuma, saglabā saskanību ar pieejamajiem datiem.

(12)

Saskaņā ar ICES 2025. gada ieteikumu gaidāms, ka 2024. gadā Eiropas labraka (Dicentrarchus labrax) biomasa ICES 8.a un 8.b rajonā turpinās kristies un, kaut arī lielāka par MSY Blim, tā saglabāsies mazāka par Btrigger. Tāpēc saskanīgi ar rietumu ūdeņu daudzgadu plāna 8. panta 1. punktu Spānijai un Francijai, kad tās nosaka savas minētā krājuma komerciālo zvejniecību kvotas, kopīgi jānodrošina, ka komerciālo izkrāvumu, komerciālo izmetumu, atpūtas izkrāvumu un atpūtas izmetumu summa ir mazāka par FMSY punktvērtību (6), kas noteikta attiecībā uz kopējiem ieguves apjomiem, kuri proporcionāli samazināti, lai ņemtu vērā biomasas samazinājumu. Lai Komisija varētu uzraudzīt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 un rietumu ūdeņu daudzgadu plāna mērķu un noteikumu piemērošanas pareizību, dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai informācija par minētajām kvotām.

(13)

Papildu pasākumi, kas ICES 8.a un 8.b rajonā veikti attiecībā uz Eiropas labraka atpūtas zvejniecībām, būtu jāpatur spēkā, jo atpūtas zvejniecības būtiski ietekmē minētā krājuma biomasu, bet biomasa ir samazinājusies.

(14)

Ir daži krājumi, kuru gadījumā ICES iesaka ļoti mazas nozvejas. Tomēr, ja KPN minētajiem krājumiem tiktu noteiktas tādā apjomā, pienākums izkraut visas nozvejas, arī piezvejas, kas no minētajiem krājumiem gūtas jauktu sugu zvejniecībās, izraisītu tā dēvēto kritiskās sugas parādību un novestu pie dažu zvejniecību priekšlaicīgas slēgšanas. Ievērojot Ziemeļjūras daudzgadu plāna un rietumu ūdeņu daudzgadu plāna 5. panta 3. punktu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu saistībā ar minētās regulas 2. panta 1. punktu un 5. punkta c) un f) apakšpunktu, un lai panāktu līdzsvaru starp zvejniecību darbības turpināšanu, kas aiztaupīs pretējā gadījumā iespējamās smagās sociālekonomiskās sekas, un vajadzību panākt, lai minētie krājumi būtu labā stāvoklī, kā arī ņemot vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus apzvejot MSY apjomā, ir lietderīgi no minētajiem krājumiem gūtām piezvejām noteikt īpašas KPN. Minētās piezvejas KPN būtu jānosaka, pamatojoties uz pierādījumiem par to, ka KPN noteikšana ICES ieteiktajā apjomā izraisītu tiklab priekšlaicīgu vienas vai vairāku zvejniecību slēgšanu kā potenciāli smagas sociālekonomiskās sekas. Turklāt minētās piezvejas KPN būtu jānosaka tādā apjomā, kas vājina kritiskās sugas parādību un samazina dažu zvejniecību priekšlaicīgas slēgšanas risku, samazina saistīto sociālekonomisko ietekmi un minētajos krājumos samazina zvejas izraisīto zivju mirstību vai nodrošina, ka to biomasa saglabājas stabila, kā arī stimulē selektivitātes uzlabošanu un minēto krājumu piezvejas novēršanu.

(15)

Saskaņā ar zinātnisko ieteikumu pollaka (Pollachius pollachius) atpūtas nozvejas ICES 8., 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā nav maznozīmīgas. Tāpēc šajos apgabalos ir lietderīgi paturēt spēkā pollaka atpūtas zvejniecībai noteiktos limitus. Lai aizsargātu nārsta vietas un ierobežotu mazuļu nozvejas, no 1. janvāra līdz 30. aprīlim atpūtas zvejniecībās nedrīkst nozvejot un paturēt nevienu pollaka īpatni, savukārt gada atlikušajā daļā tie varētu būt ne vairāk kā divi īpatņi.

(16)

ICES 2022. gada maijā atzīmēja, ka, neraugoties uz dalībvalstu pūliņiem atjaunot zuša (Anguilla anguilla) krājumus, kopumā nav panākts progress, kas ļautu līdz jūrai nokļuvušo sudrabzušu biomasas apjomu visā Savienībā noturēt 40 % līmenī, kā tas prasīts Padomes Regulas (EK) Nr. 1100/2007 (7) 2. panta 4. punktā, un ka nav novēroti skaidri izteikti zvejas izraisītas mirstības modeļi. ICES 2024. gada novembrī atkārtoti ieteica, ka tad, kad tiek piemērota piesardzīga pieeja, zuša nozveju apjomam visu veidu dzīvotnēs, visos zuša dzīves posmos un visā tā dabiskās izplatības areālā, kurš ietver Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļu un Vidusjūru, vajadzētu būt nullei. Tas attiecas gan uz atpūtas, gan uz komerciālajām nozvejām un ietver stikla zušu nozvejas, ko izmanto krājumu atjaunošanas un akvakultūras vajadzībām.

(17)

Padomes Regula (ES) 2023/194 (8) līdz sešiem mēnešiem pagarināja zvejas aizlieguma periodu, kas piemērojams visām komerciālajām zuša zvejas darbībām Savienības jūras ūdeņos un iesāļūdeņos Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā. Minētajos ūdeņos regula aizliedza arī jebkādas atpūtas zvejniecības, kurās iegūst zuti. Tika uzskatīts, ka sešus mēnešus ilgs zvejas aizlieguma periods krājumus aizsargās labāk, nekā to spējuši līdz 2022. gadam īstenotie Savienības un nacionālie pasākumi. Bez tam tika uzskatīts, ka ilgāks zvejas aizlieguma periods palīdzēs tuvināties Regulas (EK) Nr. 1100/2007 2. panta 4. punkta mērķim, proti, panākt, lai līdz jūrai nokļūtu vismaz 40 % sudrabzušu. Padomes Regula (ES) 2024/257 (9) minētos pasākumus paturēja spēkā un vienlaikus precizēja zvejas aizlieguma perioda noteikšanas kritērijus un iespējamo atkāpi, kas zuša zvejniecībām ļautu ierobežotā apjomā turpināt darboties arī zuša migrācijas perioda laikā. Ņemot vērā zuša pastāvīgi kritisko stāvokli, ir lietderīgi minētos pasākumus paturēt spēkā arī 2025. gadā.

(18)

Ievērojot Regulu (EK) Nr. 1100/2007, stikla zušu krājumu atjaunošana ir saglabāšanas pasākums, ko dažas dalībvalstis ir izvēlējušās iekļaut savos zuša pārvaldības plānos. Lai minētās dalībvalstis varētu šā pasākuma īstenošanu turpināt, var būt vajadzīgs atbilstošajā gada laikā un, iespējams, galvenā migrācijas perioda (periodu) laikā Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā esošajos Savienības jūras ūdeņos un iesāļūdeņos gūt stikla zušu nozvejas. Tāpēc dalībvalstis var atļaut stikla zušu galvenā migrācijas perioda (periodu) laikā stikla zušu zvejošanu vienīgi krājumu atjaunošanas nolūkos turpināt par 50 dienām ilgāk.

(19)

Dažus plātņžaunzivju (rajveidīgo zivju un haizivju) krājumus ICES iesaka neapzvejot sliktā saglabāšanās stāvokļa dēļ vai tad, ja šo stāvokli varētu nopietni pasliktināt pat ierobežotas zvejas darbības. Turklāt, ja šādas plātņžaunzivis izmet, izdzīvotības rādītāji ir augsti. Līdz ar no minētajiem krājumiem gūtas nozvejas būtu jāizmet, nevis jāizkrauj, jo tiek uzskatīts, ka izmetumi ne tikai būtiski nepalielina zvejas izraisīto zivju mirstību, bet pat veicina šo krājumu saglabāšanu. Tāpēc šādu sugu zvejošana būtu jāaizliedz, jo, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta a) apakšpunktu, sugām, kuras zvejot ir aizliegts, izkraušanas pienākumu nepiemēro. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem nebūtu jānodara kaitējums, un tie tūlīt būtu jāatlaiž jūrā.

(20)

Lai zvejas iespējas izmantotu maksimāli, ir lietderīgi ļaut dažos KPN apgabalos īstenot savstarpēji elastīgu režīmu, kurš attiecas uz vienu un to pašu bioloģisko krājumu.

(21)

Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 (10) 3. un 4. pants paredz ikgadēju elastību tiklab ar piesardzīgu, kā ar analītisku KPN pārvaldītu krājumu kvotām. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padomei, kad tā nosaka KPN, jālemj, kuriem krājumiem, pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli, minētās regulas 3. un 4. pantu nepiemērot. Turklāt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punkts papildus dod ikgadēju elastību arī visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu KZP mērķu sasniegšanu, ikgadējā elastība, kuru kvotām piemēro atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantam un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktam, nebūtu jāpiemēro kumulatīvi. Visbeidzot, atkarībā no krājumu bioloģiskā stāvokļa Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzētās ikgadējās elastības piemērošanas iespēja attiecīgā gadījumā būtu jāizslēdz.

(22)

Ja KPN ir iedalīta tikai vienai dalībvalstij, ir lietderīgi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2. panta 1. punktu pilnvarot attiecīgo dalībvalsti pašai noteikt minēto KPN. Šāds pilnvarojums ir lietderīgs ar noteikumu, ka KPN apjoma noteikšanā dalībvalsts ievēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 un Ziemeļjūras daudzgadu plāna un rietumu ūdeņu daudzgadu plāna mērķus un noteikumus. Lai Komisija varētu uzraudzīt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 un Ziemeļjūras daudzgadu plāna un rietumu ūdeņu daudzgadu plāna mērķu un noteikumu piemērošanas pareizību, dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai informācija par minētajām KPN. Turklāt Komisija var lūgt Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteju (ZZTEK) minētās KPN novērtēt, un, ja ZZTEK ieskatā šīs KPN ir tādas, kas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 un Ziemeļjūras daudzgadu plāna un rietumu ūdeņu daudzgadu plāna mērķiem un noteikumiem neatbilst, dalībvalstīm minētās KPN būtu jāpārskata saskanīgi ar ZZTEK ieteikumu.

(23)

Lamanša rietumu daļas (ICES 7.e rajons) krājuma jūrasmēles (Solea solea) zvejas piepūles limiti jānosaka saskanīgi ar rietumu ūdeņu daudzgadu plāna 12. pantu.

(24)

Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle 2025. gadam jānosaka saskanīgi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/2053 6., 11., 13. un 16. pantu (11).

(25)

Uz šajā regulā noteikto Savienības zvejas kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (12) un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās Komisijai iesūta datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(26)

Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) savā gadskārtējā 2024. gada sanāksmē pieņēma NEAFC Līgumslēdzēju pušu KPN sarkanasarim (Sebastes mentella) starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 2. apakšapgabalā 2025. gadam, ko drīkst nozvejot laikposmā no 2025. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. novembrim. Savienības kvota sarkanasarim minētajā apgabalā 2025. gadam būtu jānosaka minētās KPN līmenī. Turklāt, tiklīdz NEAFC Līgumslēdzējas puses būs pilnībā izmantojušas KPN un zveja būs aizliegta, dalībvalstīm būtu jāaizliedz sarkanasara specializētā zveja kuģiem, kas peld ar to karogu.

(27)

NEAFC 2025. gadam pieņēma tos pašus saglabāšanas pasākumus kā 2024. gadā attiecībā uz diviem sarkanasara (seklūdens pelaģiskais un dziļūdens pelaģiskais) krājumiem Irmingera jūrā un tai piegulošajos ūdeņos un pieņēma papildu pasākumus attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri ir veikuši minēto krājumu specializēto zveju. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(28)

Ieteikumu 2025. gadam par ICES 1. un 2. apakšapgabala krājuma Grenlandes paltusu (Reinhardtius hippoglossoides) NEAFC nepieņēma. Savienības 2025. gada kvota, ko piemēro Grenlandes paltusa krājumam ICES 1. un 2. apakšapgabala starptautiskajos ūdeņos, būtu jānosaka 1 711 tonnu apmērā. Savienības kvotas apjoms atbilst 9,25 % no ICES 2023. gadam ieteiktā 18 494 tonnu apjoma. ICES ieteikums ir jaunākais labākais pieejamais zinātniskais ieteikums par Grenlandes paltusu ICES 1. un 2. apakšapgabalā.

(29)

Par Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūtas makreles (Scomber scombrus), putasu (Micromesistius poutassou) un Atlantijas-Skandināvijas krājuma siļķes (Clupea harengus) zvejniecību pārvaldību spriež attiecīgās piekrastes valstis, un minētos krājumus pārvalda arī NEAFC. Savienība šajās apspriedēs piedalījās, balstoties uz nostājām, ko Padome apstiprinājusi 2024. gada 10. oktobrī. Minēto apspriežu rezultāts tika dokumentēts saskaņotajā protokolā par Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūtu Atlantijas-Skandināvijas krājuma siļķi attiecībā uz 2025. gadu, kas parakstīts 2024. gada 18. oktobrī, saskaņotajā protokolā par Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūtu putasu attiecībā uz 2025. gadu, kas parakstīts 2024. gada 16. oktobrī un saskaņotajā protokolā par Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūtu makreli attiecībā uz 2025. gadu, kas parakstīts 2024. gada 22. oktobrī. NEAFC savā gadskārtējā 2024. gada sanāksmē pieņēma ieteikumus par Atlantijas-Skandināvijas krājuma siļķes, putasu un makreles saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem 2025. gadam. Tāpēc ir lietderīgi Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūtas Atlantijas-Skandināvijas krājuma siļķes, putasu un makreles KPN noteikt tādā zvejas iespēju apjomā, kāds ierakstīts attiecīgo piekrastes valstu saskaņotajos protokolos un NEAFC ieteikumos.

(30)

Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) savā gadskārtējā 2024. gada sanāksmē saglabāja pašreizējos pasākumus attiecībā uz konkrētiem krājumiem ICCAT konvencijas apgabalā. Turklāt ICCAT palielināja KPN 2025. gadam salīdzinājumā ar 2024. gadu lielacu tunzivs (Thunnus obesus) un zobenzivs (Xiphias gladius) Atlantijas okeāna ziemeļu daļā KPN. Turklāt ICCAT pārvietoja aizliegumu izmantot zivju pievilināšanas ierīces (ZPI) tropisko tunzivju zvejai uz vēlāku laiku gadā un samazināja tā ilgumu līdz 45 dienām. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(31)

Savienības kvotas krājumiem ICCAT konvencijas apgabalā 2025. gadam tika pielāgotas ICCAT gadskārtējā 2024. gada sanāksmē saskaņā ar vairākiem ICCAT ieteikumiem, kuros paredzēts, ka Savienība pēc pieprasījuma var noteiktu procentuālo daļu no savas neizmantotās zvejas iespēju kvotas pārnest no 2023. uz 2025. gadu. Kamēr nav veikti šādi Savienības kvotu pielāgojumi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kvotas atsevišķām dalībvalstīm būtu jānosaka, pamatojoties uz kopējo Savienības kvotu 2025. gadam, par ko ICCAT vienojusies pirms šādas pārnešanas.

(32)

Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija (CCAMLR) savā gadskārtējā 2024. gada sanāksmē pieņēma nozvejas limitus krājumiem CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmam no 2024. gada 1. decembra līdz 2025. gada 30. novembrim. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(33)

Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) savā gadskārtējā sanāksmē 2024. gadā arī uz 2025. gadu IOTC kompetences apgabalā paturēja spēkā pasākumus, kurus tā par dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares) un lielacu tunzivi bija pieņēmusi attiecībā uz nozvejas limitu, zvejas kapacitātes ierobežošanu un ZPI un apgādes kuģu izmantošanas ierobežošanu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(34)

Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) ikgadējo sanāksmi plānots noturēt 2025. gada 17.–21. februārī. Tātad, kamēr ikgadējā sanāksme vēl nav noturēta un 2025. gada KPN nav noteiktas, SPRFMO konvencijas apgabalā būtu pagaidām jāpatur spēkā pašreizējie pasākumi, kas ir funkcionāli saistīti ar KPN.

(35)

Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) savā gadskārtējā 2024. gada sanāksmē saglabāja pašreizējos IATTC konvencijas apgabalā piemērojamos pasākumus, vienlaikus apstiprinot dreifējošo ZPI skaita samazināšanu 2025. gadam. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(36)

Dienvidu tunzivs saglabāšanas komisija (CCSBT) savā gadskārtējā 2023. gada sanāksmē pieņēma dienvidu tunzivs (Thunnus maccoyii) KPN trīs gadu laikposmam no 2024. līdz 2026. gadam. Minētais pasākums būtu jāievieš Savienības tiesību aktos attiecībā uz 2025. gadu.

(37)

Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO) savā gadskārtējā 2024. gada sanāksmē nolēma 2025.–2026. gada laikposmam paturēt spēkā uz 2024. gadu noteiktās KPN, kas piemērojamas SEAFO konvencijas apgabalā. Tomēr Patagonijas ilkņzivs (Dissostichus eleginoides) KPN SEAFO D apakšapgabalā 2025. gadam tika palielināta par 13 tonnām salīdzinājumā ar 2024. gadu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(38)

Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) savā gadskārtējā 2024. gada sanāksmē 2025. gadam saglabāja 2024. gadam pieņemtos pasākumus. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(39)

Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) savā 46. gadskārtējā sanāksmē 2024. gadā attiecībā uz dažiem NAFO konvencijas apgabala krājumiem pieņēma zvejas iespējas 2025. gadam. Tā saglabāja 2025. gadam pasākumus, kuri ir funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām attiecībā uz NAFO 3. un 4. apakšapgabala īsspuru kalmāru (Illex illecebrosus) un NAFO 3LNO rajona dzeltenastes pleksti (Limanda ferruginea) un kuru mērķis ir līdz minimumam samazināt nemērķa sugu piezveju apjomu, un bez kuriem minēto krājumu zvejas iespējas būtu jāsamazina, lai aizsargātu nemērķa sugas. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(40)

Nolīguma par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (SIOFA) Puses savā gadskārtējā sanāksmē 2024. gadā pārskatīja ilkņzivju (Dissostichus spp.) zvejas iespējas Delkano apgabalā. Kaut arī zinātniskās komitejas ieteikumu, kas paredzēja jauna ilkņzivju pārvaldības apgabala izveidošanu Dienvidindijas grēdas apkaimē un nozvejas limita noteikšanu, SIOFA Puses nepieņēma, Savienībai šie pasākumi saskanīgi ar minēto ieteikumu un savu minētajā gadskārtējā SIOFA Pušu sanāksmē pausto nostāju būtu jāpiemēro. SIOFA Puses arī atjaunināja to dziļūdens haizivju sarakstu, kuru specializētā zveja SIOFA nolīguma apgabalā ir aizliegta. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(41)

Saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (13) (“Tirdzniecības un sadarbības nolīgums”), 498. panta 2. punktu Savienībai un Apvienotajai Karalistei ikgadējās apspriedēs līdz katra gada 10. decembrim jāvienojas par Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 35. pielikumā uzskaitīto krājumu KPN nākamajam gadam. Ja šāda vienošanās par KPN līdz 10. decembrim nav panākta, pusēm apspriedes tūlīt jāatsāk, lai pie Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 499. panta 1. punktā prasītās vienošanās par KPN tomēr nonāktu.

(42)

Savienība un Apvienotā Karaliste 2024. gadā noturēja divpusējas apspriedes par daudzu 2025. gadā piemērojamu KPN noteikšanu attiecībā uz Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 35. pielikumā uzskaitītajiem krājumiem. Minētās apspriedes notika, ievērojot Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 498. panta 2., 4. un 6. punktu. Savienība tajās piedalījās, vadoties pēc Savienības nostājas, ko Padome apstiprināja 2024. gada 7. oktobrī, un saskaņā ar Komisijas dienestu neoficiālajiem dokumentiem, ko Padome apstiprināja 2024. gada 5., 8., 19. novembrī un 2. decembrī. Apspriežu iznākums tika dokumentēts rakstiskā protokolā, kas parakstīts 2024. gada 6. decembrī. Tāpēc relevantās zvejas iespējas būtu jānosaka apjomos, kādos tie norādīti minētajā rakstiskajā protokolā, un Savienības tiesību aktos būtu jāievieš pārējie pasākumi, kas funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām, kā arī noteikts minētajā rakstiskajā protokolā.

(43)

Savienība un Apvienotā Karaliste vienojās 2024. gadā savstarpēji atļaut piekļuvi dalībvalstu un Apvienotās Karalistes ekskluzīvajām ekonomikas zonām, lai tajās specializētajā zvejā apgūtu 280 tonnu lielu sākotnējo ziemeļu krājuma garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) kopapjomu. Tas izslēdz piekļuvi apgabaliem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 5. panta 3. punkts.

(44)

Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 35. pielikumā uzskaitīto dziļūdens krājumu KPN 2024. gadam ir iekļautas Regulā (ES) 2024/257, bet ar piezīmi “jānosaka”. Tāpēc Regula (ES) 2024/257 būtu jāgroza un minēto krājumu zvejas iespējas būtu noteiktajā apjomā jānosaka rakstiskā protokolā.

(45)

Būtu jāsaglabā papildu pasākumi saistībā ar attiecīgajiem krājumiem, tostarp: korektīvie pasākumi attiecībā uz mencu (Gadus morhua) Ziemeļjūrā un korektīvie pasākumi attiecībā uz sarkanspuru pageli (Pagellus bogaraveo) ICES 6., 7. un 8. apakšapgabalā. Funkcionāli saistītie tehniskie pasākumi attiecībā uz mencveidīgajām zivīm un sarkanspuru pageli būtu jāpiemēro tikai līdz dienai, kad kļūst piemērojami attiecīgie deleģētie akti.

(46)

Lai saudzētu minētā krājuma komponentu, kas ir sevišķi mazaizsargāts pret zvejas izraisītu mirstību, Savienība un Apvienotā Karaliste vienojās, ka dzelkņu haizivis (Squalus acanthias) zvejā būtu jāievēro maksimālais nozvejoto īpatņu izmērs, proti, 100 cm, lai atturētu specializētās zvejniecības no mērķtiecīgas dzimumbriedumu sasniegušu mātīšu baru apzvejošanas. Šāds pasākums ir funkcionāli saistīts ar attiecīgā krājuma KPN, jo bez šāda pasākuma ar KPN apjomu vien netiktu nodrošināta pietiekama aizsardzība mātītēm, kurām ir zīdaiņi, kuras ir īpaši mazaizsargāta populācijas daļa. Minētais maksimālais izmērs būtu jāpiemēro tikai tik ilgi, kamēr kļūst piemērojams deleģētais akts, ar ko ievieš attiecīgus pasākumus.

(47)

Lai varētu aizsargāt nārstošanas vietas un ierobežot zivju mazuļu nozvejas, tūbīšu (Ammodytes spp.) zvejniecībās, kas ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā izmanto noteiktus velkamos zvejas rīkus, būtu jāturpina piemērot zvejas aizlieguma sezonas.

(48)

Savienība, Apvienotā Karaliste un Norvēģija 2024. gadā noturēja trīspusējas apspriedes par sešiem kopīgiem un kopīgi pārvaldītiem krājumiem to jurisdikcijā esošos apgabalos, un šo apspriežu mērķis bija vienoties par minēto krājumu pārvaldību un arī par zvejas iespējām 2025. gadam. Minētās apspriedes notika laikā no 2024. gada 4. novembra līdz 2. decembrim un pamatojās uz Savienības nostāju, kuru Padome bija apstiprinājusi 2024. gada 7. oktobrī, un saskaņā ar Komisijas dienestu neoficiālo dokumentu, ko Padome apstiprināja 2024. gada 8. novembrī. Apspriežu iznākums tika dokumentēts saskaņotā protokolā, ko delegācijas vadītāji parakstīja 2024. gada 2. decembrī. Relevantās zvejas iespējas būtu jānosaka tādā apjomā, par kādu panākta vienošanās ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju, un pārējie minētā saskaņotā protokola noteikumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(49)

Savienība un Norvēģija noturēja divpusējas apspriedes par septiņiem kopīgiem un kopīgi pārvaldītiem krājumiem Skageraka apgabalā (menca (Gadus morhua), pikša (Melanogrammus aeglefinus), siļķe (Clupea harengus), ziemeļu garnele (Pandalus borealis), jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa), brētliņa (Sprattus sprattus) un merlangs (Merlangius merlangus)), lai vienotos par minēto krājumu pārvaldību un zvejas iespējām 2025. gadam, kā arī par kvotu apmaiņu un piekļuves kārtību. Minētās apspriedes tika pabeigtas 2024. gada 5. decembrī, un iznākums tika dokumentēts trijos saskaņotajos protokolos, ko delegācijas vadītāji parakstīja 2024. gada 5. decembrī. Relevantās zvejas iespējas būtu jānosaka apjomā, par kuru panākta vienošanās ar Norvēģiju, un pārējie minētā saskaņotā protokola noteikumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(50)

Savienība un Norvēģija divpusējās apspriedēs nespēja vienoties par piekļuvi saviem attiecīgajiem ūdeņiem attiecībā uz diviem kopīgi pārvaldītiem pelaģiskajiem krājumiem Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā: Atlantijas-Skandināvijas krājuma siļķi (Clupea harengus) un putasu (Micromesistius poutassou). Savienība un Norvēģija pēc iespējas drīz atsāks diskusijas, lai rastu piemērotu piekļuves kārtību. Kamēr minētās apspriedes par piekļuves līmeņiem vēl nav pabeigtas, minētie piekļuves līmeņi būtu jāatzīmē kā “jānosaka”.

(51)

Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandes valdību un Dānijas valdību, no otras puses (14), un tā īstenošanas protokolā Puses vienojās – pēc tam, kad Puses provizoriski būs piemērojušas tā īstenošanas protokolu, – noteikt Savienībai 2025. gadam pieejamo zvejas iespēju apjomu Grenlandes ūdeņos tādā līmenī, par kādu panākta vienošanās un kurš paredzēts minētajā īstenošanas protokolā, kas jāapstiprina vēstuļu apmaiņā, kā paredzēts minētā nolīguma 12. panta 8. punktā. Tāpēc relevantās zvejas iespējas būtu jānosaka īstenošanas protokolā noteiktajā apjomā un ņemot vērā zvejas iespēju nodošanu Norvēģijai, par ko panākta vienošanās Savienības un Norvēģijas divpusējās zvejniecības apspriedēs attiecībā uz 2025. gadu.

(52)

1920. gada 9. februāra Līgums par Špicbergenu (Svalbāra) (“1920. gada Parīzes līgums”) visām minētā līguma Pusēm piešķir vienlīdzīgu un nediskriminējošu piekļuvi resursiem, arī zvejas resursiem, kas atrodami ūdeņos ap Svalbāru. Savienība savu nostāju par minēto piekļuvi izklāstījusi vairākās Norvēģijai adresētās verbālnotās, no kurām jaunākās datētas ar 2021. gada 26. februāri, 2021. gada 28. jūniju, 2022. gada 1. augustu un 2023. gada 26. oktobri. Lai nodrošinātu to, ka sniega krabju (Chionoecetes spp.) izmantošana ūdeņos ap Svalbāru ir saskanīga ar tādiem nediskriminējošiem pārvaldības noteikumiem, kādus noteikusi Norvēģija, kuras suverenitātē un jurisdikcijā saskaņā ar relevantajiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas un 1920. gada Parīzes līguma noteikumiem šis apgabals atrodas, attiecībā uz sniega krabju zvejas iespējām, kādas pastāv ūdeņos ap Svalbāru, ir lietderīgi ierobežot to zvejas kuģu skaitu, kuriem ir atļauts veikt sniega krabju zvejas darbības. Šādu zvejas iespēju iedalīšana dalībvalstīm attiecas tikai uz 2025. gadu. Savienībā primārā atbildība par piemērojamo tiesību ievērošanu gulstas uz karoga dalībvalstīm.

(53)

Attiecībā uz Arktikas ziemeļaustrumu krājuma mencas zvejas iespējām ir lietderīgi Savienības kvotu mencai Svalbāras ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. apakšapgabalā un 2.b rajonā 2025. gadam noteikt, pamatojoties uz minētā krājuma atsauces KPN un Savienības vēsturisko zvejas daļu 2,8274 % apmērā. Minētā Savienības kvota būtu dalībvalstīm jāiedala saskanīgi ar Padomes Lēmumu 87/277/EEK (15) un ņemot vērā pielāgojumus, kas vajadzīgi sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības un izklāstīti Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 36. pielikuma E tabulā.

(54)

Saskaņā ar Venecuēlas Bolivāra Republikai adresēto Savienības deklarāciju, kas Savienības vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1565 (16) un ar ko Venecuēlas karoga zvejas kuģiem piešķir zvejas iespējas Savienības ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ir jānosaka lutjānzivju zvejas atļauju maksimālais skaits, kāds Venecuēlai attiecībā uz Savienības ūdeņiem ir pieejams.

(55)

NAFO savā 46. gadskārtējā sanāksmē 2024. gadā nolēma atsākt mencas (Gadus morhua) zveju NAFO 2J, 3K un 3L rajona daļā (“2J3KL”), kas atrodas NAFO pārvaldības apgabalā, pēc tam, kad Kanāda laikposmam no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam bija pieņēmusi 18 000 tonnu nozvejas limitu saviem zvejas kuģiem NAFO 2J3KL rajonā. Konkrētāk, NAFO pieņēma KPN un Savienības kvotu minētajam krājumam laikposmam no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam 735 tonnu apmērā, pamatojoties uz NAFO pārskatīto sadales principu. Turklāt NAFO minētajam laikposmam noteica minētā krājuma atjaunošanas pasākumus. KPN, Savienības kvotas un atjaunošanas pasākumi stājās spēkā 2024. gada 11. oktobrī bez piemērošanas ar atpakaļejošu spēku. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(56)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2024/257.

(57)

Lai pēc iespējas garantētu mencas, siļķes un sarkanasaru zvejas iespēju izmantošanu Norvēģijas ūdeņos ICES 1. un 2. zonā, Vācija un Francija centīsies 20 % no katras savas kvotas attiecībā uz pikšu (HAD/1N2AB.), saidu (Pollachius virens) (POK/1N2AB.), Grenlandes paltusu (GHL/1N2AB.) un citām sugām (OTH/1N2AB.) darīt pieejamus apmaiņai ar dalībvalstīm, kurām nav pietiekamu kvotu minētajiem krājumiem. Spānijai, Portugālei un citām attiecīgajām dalībvalstīm apmaiņa jāpieprasa līdz 2025. gada 31. janvārim. Pieprasījumi nedrīkst pārsniegt vajadzības, lai segtu nenovēršamu piezveju mencas, siļķes un sarkanasaru zvejā. Neizmantotos daudzumus, kas nav nodoti, ir jāatdod atpakaļ dalībvalstīm, kuras sākotnēji papildinājušas apmaiņu. Ja vien nav panākta citāda vienošanās, dalībvalstis, kurām nav pietiekamu kvotu šādai nenovēršamai piezvejai, centīsies pretī nodrošināt mencu kvotas (COD/1N2AB). Ja minētie daudzumi neļauj attiecīgajām dalībvalstīm segt savu nenovēršamo piezveju, Vācija un Francija centīsies vienoties par turpmāku apmaiņu atbilstoši kvotu pieejamībai un apmaiņas vispārējam līdzsvaram.

(58)

Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras atļaut individuālām dalībvalstīm tām iedalīto zvejas piepūli pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu, piešķirt jūrā pavadāmas papildu dienas par pilnīgu zvejas darbību izbeigšanu un par zinātnisko novērotāju izvietošanas pastiprināšanu un noteikt izklājlapu formātu, kādā vācama un iesūtāma informācija par jūrā pavadāmo dienu nodošanu starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (17).

(59)

Lai nodrošinātu piemērošanas nepārtrauktību un novērstu juridisku nenoteiktību laikā no iepriekšējā gada beigām līdz dienai, kad stājas spēkā jaunā regula, ar ko nosaka nākamā gada zvejas iespējas, šīs regulas noteikumus par zvejas aizliegumiem un aizlieguma sezonām būtu jāturpina piemērot arī 2026. gada sākumā līdz laikam, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka 2026. gada zvejas iespējas. To pašu iemeslu dēļ noteikumus, ko piemēro no 2025. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim, būtu jāturpina piemērot arī 2027. gada sākumā līdz laikam, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka 2027. gada zvejas iespējas.

(60)

Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu un zvejniekiem garantētu iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2025. gada 1. janvāra. Tomēr noteikumi par zvejas piepūles limitiem būtu jāpiemēro no 2025. gada 1. februāra. Steidzamības dēļ un lai juridiskā noteiktība iestātos pēc iespējas drīzāk, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā.

(61)

Dažus no starptautiskajiem pasākumiem, ar kuriem paredz vai ierobežo Savienības zvejas iespējas, relevantās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) ir pieņēmušas 2024. gada beigās, un tie kļuvuši piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Tāpēc šīs regulas noteikumi, ar kuriem šādus pasākumus ievieš Savienības tiesību aktos, būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku. Konkrētāk, tā kā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejas sezona ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim un dažas zvejas iespējas vai aizliegumi CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteikti uz laikposmu, kurš sākas 2024. gada 1. decembrī, relevantie šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro no minētās dienas. Arī SIOFA nolīguma apgabala ilkņzivju zvejas sezona ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim un šīs sugu grupas KPN ir noteiktas uz laikposmu, kurš sākas 2024. gada 1. decembrī, tāpēc minētās KPN būtu jāpiemēro no minētās dienas. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar tiesiskās paļāvības principu, jo līgumslēdzējas puses karoga kuģiem ir aizliegts CCAMLR konvencijas apgabalā un SIOFA nolīguma apgabalā zvejot bez atļaujas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.   Šī regula nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi.

2.   Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:

a)

nozvejas limitus 2025. gadam un, ja šajā regulā tā norādīts, arī 2026. gadam;

b)

zvejas piepūles limitus 2025. gadam, kā arī II pielikumā noteiktos zvejas piepūles limitus, kuri attiecas uz laikposmu no 2025. gada 1. februāra līdz 2026. gada 31. janvārim;

c)

dažu krājumu zvejas iespējas, kas CCAMLR konvencijas apgabalā un SIOFA nolīguma apgabalā noteiktas uz laikposmu no 2024. gada 1. decembra līdz 2025. gada 30. novembrim;

d)

zvejas iespējas, kas Klusā okeāna ziemeļu daļas zvejniecības komisijas (NPFC) konvencijas apgabalā noteiktas uz laikposmu no 2025. gada 1. jūnija līdz 2026. gada 31. maijam.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro:

a)

Savienības zvejas kuģiem;

b)

trešo valstu zvejas kuģiem Savienības ūdeņos.

2.   Šo regulu piemēro arī:

a)

dažām atpūtas zvejniecībām, kas ir konkrēti minētas relevantajos šīs regulas noteikumos;

b)

komerciālām zvejniecībām, kuras darbojas no krasta.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā noteiktās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:

a)

“trešās valsts zvejas kuģis” ir trešās valsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts trešā valstī;

b)

“atpūtas zvejniecības” ir nekomerciālu zvejas darbību kopums, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto atpūtas, tūrisma vai sporta kontekstā;

c)

“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

d)

“kopējā pieļaujamā nozveja” (“KPN”):

i)

zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4.–7. punktā minētais atbrīvojums no izkraušanas pienākuma, ir zivju daudzums, ko katru gadu drīkst izkraut no katra krājuma;

ii)

visās citās zvejniecībās ir zivju daudzums, ko katru gadu drīkst nozvejot no katra krājuma;

e)

“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

f)

“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir dati (arī tuvinājumi) par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kurš zinātniskā analīzē atzīts par pietiekami kvalitatīvu, lai uz tā pamata sniegtu zinātnisku ieteikumu;

g)

“analītiska KPN” ir KPN, par kuru pieejams analītisks novērtējums;

h)

“piesardzīga KPN” ir KPN, par kuru nav pieejams analītisks novērtējums, bet ir pieejams piesardzīgs novērtējums vai nav pieejams nekāds novērtējums;

i)

“linuma acs izmērs” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1241 (18) 6. panta 34. punktā definētais zvejas rīka linuma acs izmērs;

j)

“Savienības zvejas flotes reģistrs” ir reģistrs, kuru Komisija izveidojusi, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 3. punktu;

k)

“zvejas žurnāls” ir Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā minētais žurnāls;

l)

“instrumentāla boja” ir boja, kas skaidri marķēta ar unikālu atsauces numuru, kurš ļauj identificēt tās īpašnieku, un aprīkota ar satelītlokalizācijas sistēmu, kura ļauj uzraudzīt bojas pozīciju;

m)

“ekspluatācijā esoša boja” ir jebkura iepriekš aktivizēta, ieslēgta un jūrā izvietota instrumentāla boja, kas atrodas uz dreifējošas zivju pievilināšanas ierīces (ZPI) vai peldoša baļķa un pārraida pozīcijas datus un jebkādu citu pieejamu informāciju, piemēram, eholotes aplēses.

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zvejas zonu definīcijas:

a)

“ICES zonas” jeb Starptautiskās Jūras pētniecības padomes zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 (19) III pielikumā;

b)

“Skageraks” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnēsa bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

c)

“Kategats” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Kullenei;

d)

“ICES 7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—

53°30'N 15°00'W,

—

53°30'N 11°00'W,

—

51°30'N 11°00'W,

—

51°30'N 13°00'W,

—

51°00'N 13°00'W,

—

51°00'N 15°00'W;

e)

“ICES 8.c rajona 25. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais jūras apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—

43°00'N 9°00'W,

—

43°00'N 10°00'W,

—

43°30'N 10°00'W,

—

43°30'N 9°00'W,

—

44°00'N 9°00'W,

—

44°00'N 8°00'W,

—

43°30'N 8°00'W;

f)

“ICES 9.a rajona 26. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—

43°00'N 8°00'W,

—

43°00'N 10°00'W,

—

42°00'N 10°00'W,

—

42 00'N 8°00'W;

g)

“ICES 9.a rajona 27. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—

42°00'N 8°00'W,

—

42°00'N 10°00'W,

—

38°30'N 10°00'W,

—

38°30'N 9°00'W,

—

40°00'N 9°00'W,

—

40°00'N 8°00'W;

h)

“ICES 9.a rajona 30. funkcionālā vienība” ir Spānijas jurisdikcijā esošais ģeogrāfiskais apgabals, kas aptver Kadisas līci un tam piegulošos ICES 9.a rajona ūdeņus;

i)

“ICES 8.c rajona 31. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais jūras apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—

43°30'N 6°00'W,

—

44°00'N 6°00'W,

—

44°00'N 2°00'W,

—

43°30'N 2°00'W;

j)

“Kadisas līcis” ir ICES 9.a rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7° 23' 48″ rietumu garuma;

k)

“CCAMLR konvencijas apgabals” jeb Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas konvencijas apgabals ir Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas konvencijā (20) definētais ģeogrāfiskais apgabals;

l)

“CECAF apgabali” jeb Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas apgabali ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 (21) II pielikumā norādītie ģeogrāfiskie apgabali;

m)

“IATTC konvencijas apgabals” jeb Amerikas Tropisko tunzivju komisijas konvencijas apgabals ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju (Antigvas konvencija) (22);

n)

“ICCAT konvencijas apgabals” jeb Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas konvencijas apgabals ir Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (23) definētais ģeogrāfiskais apgabals;

o)

“IOTC kompetences apgabals” jeb Indijas okeāna tunzivju komisijas kompetences apgabals ir Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (24) definētais ģeogrāfiskais apgabals;

p)

“NAFO apgabali” jeb Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas apgabali ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 217/2009 (25) III pielikumā norādītie ģeogrāfiskie apgabali;

q)

“NAFO konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (26);

r)

“NAFO pārvaldības apgabals” ir NAFO konvencijas apgabala daļa, kas atrodas ārpus valstu jurisdikcijas;

s)

“NPFC konvencijas apgabals” ir Konvencijā par atklātās jūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna ziemeļu daļā (27) definētais ģeogrāfiskais apgabals;

t)

“SEAFO konvencijas apgabals” jeb Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācijas konvencijas apgabals ir Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (28) definētais ģeogrāfiskais apgabals;

u)

“SIOFA nolīguma apgabals” jeb Nolīgumam par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā atbilstošais apgabals ir Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (29) definētais ģeogrāfiskais apgabals;

v)

“SPRFMO konvencijas apgabals” jeb Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas konvencijas apgabals ir Konvencijā par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (30) definētais ģeogrāfiskais apgabals;

w)

“WCPFC konvencijas apgabals” jeb Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas konvencijas apgabals ir Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (31) definētais ģeogrāfiskais apgabals;

x)

“Beringa jūras atklātie ūdeņi” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek mērīts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo jūru platums;

y)

“IATTC un WCPFC konvencijas apgabalu pārklāšanās apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo:

—

150° rietumu garuma meridiāns,

—

130° rietumu garuma meridiāns,

—

4° dienvidu platuma paralēle,

—

50° dienvidu platuma paralēle.

II SADAĻA

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

5. pants

KPN un to sadalījums

1.   Savienības zvejas kuģu KPN Savienības ūdeņos un konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šo KPN sadalījums starp dalībvalstīm un – vajadzības gadījumā – ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.

2.   Ūdeņos, kas ir Fēru Salu, Grenlandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu attiecīgā piekrastes valsts var atļaut Savienības zvejas kuģiem zvejot ar noteikumu, ka tie ievēro šīs regulas I pielikumā norādītās KPN un nosacījumus, kas noteikti šīs regulas 23. pantā un V pielikuma A daļā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2403 (32) un deleģētajos aktos, kurus Komisija pieņēmusi uz minētās regulas pamata.

3.   Apvienotā Karaliste var atļaut Savienības zvejas kuģiem zvejot ūdeņos, kas atrodas tās jurisdikcijā, ar noteikumu, ka tie ievēro šīs regulas I pielikumā norādītās KPN un nosacījumus, kas noteikti šīs regulas 23. pantā un Regulā (ES) 2017/2403 un deleģētajos aktos, kurus Komisija pieņēmusi uz minētās regulas pamata.

6. pants

KPN, kas jānosaka dalībvalstīm

1.   Ja I pielikumā tā norādīts, minētajā pielikumā iekļautās KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts.

2.   KPN, kas jānosaka 1. punktā minētajai dalībvalstij:

a)

atbilst Regulā (ES) Nr. 1380/2013 un Regulā (ES) 2018/973 un (ES) 2019/472 izklāstītajiem mērķiem un noteikumiem, it sevišķi krājuma ilgtspējīgas izmantošanas mērķim;

b)

nodrošina krājuma izmantošanu, kura –

i)

ja ir pieejams analītisks novērtējums – ar lielāko iespējamo varbūtību ir saskanīga ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) vai –

ii)

ja analītisks novērtējums nav pieejams vai ir nepilnīgs – atbilst piesardzīgai pieejai zvejniecību pārvaldībā.

3.   Līdz 2025. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts Komisijai iesniedz šādu informāciju:

a)

dalībvalsts noteiktās KPN;

b)

dati, ko dalībvalsts savākusi, novērtējusi un izmantojusi par minēto KPN noteikšanas pamatu;

c)

ziņas par to, kādi aspekti dalībvalsts noteiktās KPN padara 2. punkta nosacījumiem atbilstošas.

4.   Šā panta 3. punktā minēto informāciju saistībā ar CECAF 34.1.2. apgabalam noteikto melnās matastes (Aphanopus carbo) 2025. gada KPN Portugāle iesniedz līdz 2025. gada 1. februārim, bet saistībā ar 2026. gada KPN – līdz 2026. gada 1. februārim.

5.   Attiecīgā gadījumā Komisija var lūgt, lai Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK):

a)

novērtē 3. punkta b) un c) apakšpunktā minēto informāciju;

b)

novērtē, vai dalībvalstu noteiktās KPN atbilst 2. punkta nosacījumiem.

6.   Ja 3. punkta b) un c) apakšpunktā minēto informāciju saskaņā ar ZZTEK ieteikumu uzskata par nepietiekamu, attiecīgās dalībvalstis ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc ZZTEK ieteikuma publicēšanas iesniedz Komisijai ar ZZTEK ieteikumu saskanīgu papildu informāciju un šīs papildu informācijas pamatojošus dokumentus.

7.   Ja ZZTEK ieteikumā atzīts, ka dalībvalstu ievērotā metodika KPN noteikšanai pilnībā neatbilst atbilst 2. punkta nosacījumiem, attiecīgās dalībvalstis pārskata metodiku, ko tās ievēro, lai noteiktu KPN nākamajam gadam, saskanīgi ar minēto ZZTEK ieteikumu.

7. pants

Nozveju un piezveju izkraušanas nosacījumi

1.   Nozvejas, uz kurām Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā paredzētais izkraušanas pienākums neattiecas, tiek paturētas uz kuģa vai izkrautas tikai tad, ja:

a)

tās ir guvuši tādas dalībvalsts karoga zvejas kuģi, kurai ir kvota, un minētā kvota nav pilnībā apgūta, vai

b)

tās veido daļu no Savienības kvotas, kas nav sadalīta starp dalībvalstīm un nav pilnībā apgūta.

2.   Lai varētu piemērot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā paredzēto atkāpi no pienākuma nozvejas ieskaitīt relevantajās kvotās, šīs regulas I pielikumā ir norādīti tajā pašā punktā minētie nemērķa sugu krājumi, kas ir drošās bioloģiskās robežās.

8. pants

Kvotu apmaiņas mehānisms, ko piemēro nenovēršamām piezvejām domātām KPN

1.   Lai ņemtu vērā izkraušanas pienākumu un lai konkrētu piezveju kvotas darītu pieejamas dalībvalstīm, kurām tādu nav, IA pielikumā norādītajām KPN piemēro šā panta 2.–5. punktā izklāstīto kvotu apmaiņas mehānismu.

2.   6 % no katras tādas KPN kvotas mencai (Gadus morhua) Ķeltu jūrā (COD/7XAD34), mencai ūdeņos uz rietumiem no Skotijas (COD/5BE6A), merlangam Īrijas jūrā (WHG/07A.) un jūras zeltplekstei (Pleuronectes platessa) ICES 7.h, 7.j un 7.k rajonā (PLE/7HJK.) un 3 % no katras tādas KPN kvotas merlangam (Merlangius merlangus) ūdeņos uz rietumiem no Skotijas (WHG/56-14), kas iedalīta katrai dalībvalstij, tiek darīti pieejami kvotu apmaiņas rezervei (“rezerve”), kuru atver no 2025. gada 1. janvāra. Dalībvalstīm, kurām pašām šādu kvotu nav, līdz 2025. gada 31. martam ir ekskluzīva piekļuve minētajai rezervei.

3.   No rezerves paņemtās kvotas nevar apmainīt vai pārcelt uz nākamo gadu. Pēc 2025. gada 31. marta daudzumus, kas palikuši neizmantoti, atdod atpakaļ dalībvalstīm, kuras rezervi ar tiem sākotnēji papildinājušas.

4.   Ja vien dalībvalsts, kurai pašai šādu kvotu nav, un dalībvalsts, kas rezervi papildinājusi, nevienojas citādi, dalībvalstis, kurām šādu kvotu nav, pretī dod IA pielikuma C daļā uzskaitītu krājumu kvotas.

5.   Par to, ka 4. punktā minētās kvotas ir ar līdzvērtīgu komerciālo vērtību, pārliecinās, pamatojoties uz tirgus maiņas kursu vai citiem savstarpēji pieņemamiem maiņas kursiem. Ja citu alternatīvu nav, līdzvērtīgu komerciālo vērtību nosaka, pamatojoties uz Savienības iepriekšējā gada vidējām cenām, ko noteicis Eiropas Zvejas un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centrs.

6.   Ja šā panta 2.–5. punktā aprakstītais kvotu apmaiņas mehānisms dalībvalstīm neļauj savas nenovēršamās piezvejas nosegt līdzvērtīgā apmērā, dalībvalstis cenšas par kvotu apmaiņu vienoties, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, un nodrošināt, ka apmaiņas kvotu komerciālā vērtība ir līdzvērtīga.

9. pants

Zvejas piepūles limiti ICES 7.e rajonā

1.   Jūrasmēles (Solea solea) zvejas piepūles limiti ICES 7.e rajonā uz 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto laikposmu ir noteikti II pielikumā.

2.   Pēc dalībvalsts pieprasījuma, ko tā izteikusi saskaņā ar II pielikuma 7.4. punktu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar kuru tā papildus II pielikuma 5. punktā minētajām jūrā pavadāmajām dienām attiecīgajai dalībvalstij iedala vēl citas jūrā pavadāmas dienas, kad minētās dalībvalsts karoga zvejas kuģim, uz kura ir reglamentēti zvejas rīki, var būt atļauts atrasties ICES 7.e rajonā. Minēto īstenošanas aktu Komisija pieņem saskaņā ar šīs regulas 61. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar kuru tā, pamatojoties uz II pielikuma 8.1. punktā minēto pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, papildus II pielikuma 5. punktā minētajām jūrā pavadāmajām dienām attiecīgajai dalībvalstij iedala ne vairāk kā vēl trīs dienas, kad laikposmā no 2025. gada 1. februāra līdz 2026. gada 31. janvārim zvejas kuģis drīkst atrasties ICES 7.e rajonā. Šādu iedalīšanu tā veic, pamatojoties uz aprakstu, ko attiecīgā dalībvalsts iesniegusi saskaņā ar II pielikuma 8.3. punktu, un pēc apspriešanās ar ZZTEK. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar šīs regulas 61. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

10. pants

Pasākumi attiecībā uz Eiropas labraka zvejniecībām ICES 4.b, 4.c un 6.a rajonā un ICES 7. apakšapgabalā

1.   Savienības zvejas kuģiem, kā arī jebkādām komerciālām zvejniecībām, kuras darbojas no krasta, ir aizliegts Eiropas labraku (Dicentrarchus labrax) zvejot ICES 4.b un 4.c rajonā un ICES 7. apakšapgabalā vai paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas nozvejots minētajā apgabalā.

2.   Šā panta 1. punktā noteiktais aizliegums neattiecas uz Eiropas labraka piezvejām, kas gūtas no krasta veiktās komerciālās zvejas darbībās ar zvejas rīkiem. Šo atbrīvojumu piemēro vēsturiskajam no krasta izliktu zvejas rīku skaitam, kas noteikts tāds, kāds tas bija pirms 2017. gada. No krasta veiktās komerciālās zvejas darbībās ar zvejas rīkiem Eiropas labraks nav zvejas mērķsuga, un drīkst izkraut tikai nenovēršamas Eiropas labraka piezvejas.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, 2025. gada janvārī un no 2025. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim Savienības zvejas kuģi ICES 4.b, 4.c, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h rajonā drīkst zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas minētajā apgabalā nozvejots ar šādiem zvejas rīkiem un ievērojot šādus limitus:

a)

ja izmanto demersālos traļus (33), nenovēršamās piezvejas gadā nepārsniedz 3,8 tonnas uz zvejas kuģi un nepārsniedz 10 % no katrā attiecīgā kuģa zvejas reisā gūtās un uz kuģa paturētās kopējās jūras organismu nozvejas svara;

b)

ja izmanto zvejas vadus (34), nenovēršamās piezvejas gadā nepārsniedz 3,8 tonnas uz zvejas kuģi un nepārsniedz 10 % no katrā attiecīgā kuģa zvejas reisā gūtās un uz kuģa paturētās kopējās jūras organismu nozvejas svara;

c)

ja izmanto āķus un āķu rindas (35), gadā nepārsniedz 6,8 tonnas uz zvejas kuģi;

d)

ja izmanto fiksētus žaunu tīklus (36), gadā nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 1,8 tonnas uz zvejas kuģi.

Atkāpes, kas noteiktas pirmās daļas c) apakšpunktā, attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim reģistrējuši ar āķiem un āķu rindām gūtas Eiropas labraka nozvejas.

Atkāpes, kas noteiktas pirmās daļas d) apakšpunktā, attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim reģistrējuši ar fiksētiem žaunu tīkliem gūtas Eiropas labraka nozvejas.

Ja Savienības zvejas kuģis tiek aizstāts, dalībvalstis var atļaut minētās atkāpes piemērot citam Savienības zvejas kuģim ar noteikumu, ka nepalielinās to Savienības zvejas kuģu skaits un kopējā zvejas kapacitāte, uz kuriem katra atkāpe attiecas.

4.   Šā panta 3. punktā noteiktie nozvejas limiti nav nododami citam zvejas kuģim.

5.   Atpūtas zvejniecībās, arī tādās, kas darbojas no krasta, ICES 4.b, 4.c, 6.a un 7.a–7.k rajonā:

a)

no 2025. gada 1. februāra līdz 31. martam:

i)

Eiropas labraku zvejot atļauts vienīgi ar makšķeri vai ar rokas āķu rindu, un nozvejotās zivis uzreiz jāatbrīvo;

ii)

aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut Eiropas labraku, kas nozvejots minētajā apgabalā;

b)

2025. gada janvārī un no 1. aprīļa līdz 31. decembrim:

i)

katrs zvejnieks dienā drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā divus Eiropas labraka īpatņus;

ii)

paturēta Eiropas labraka minimālais izmērs ir 42 cm;

iii)

Eiropas labraka nozvejošanai vai paturēšanai nedrīkst izmantot stacionārus zvejas rīkus.

6.   Šā panta 5. punkts neskar stingrākus nacionālos pasākumus attiecībā uz atpūtas zvejniecībām.

11. pants

Pasākumi attiecībā uz Eiropas labraka zvejniecībām ICES 8.a un 8.b rajonā

1.   Kad Spānija un Francija nosaka savas komerciālo zvejniecību zvejas iespējas, tās kopīgi nodrošina, ka ICES 8.a un 8.b rajonā nozvejota Eiropas labraka komerciālo izkrāvumu un atpūtas zvejas apjomu summa nav lielāka par 2 631 tonnu. Regulu (EK) Nr. 1224/2009 piemēro minētajām zvejas iespējām.

2.   Spānija un Francija līdz 15. martam informē Komisiju par 1. punktā minētajām zvejas iespējām un to, kā minētās zvejas iespējas atbilst minētajam punktam.

3.   Par nozvejām, kas komerciālajās zvejniecībās gūtas saskaņā ar 1. punktā minētajām zvejas iespējām, ziņo Spānija (BSS/8ABSPA) un Francija (BSS/8ABFRA).

4.   Atpūtas zvejniecībās, arī tādās, kas darbojas no krasta, ICES 8.a un 8.b rajonā:

a)

katrs zvejnieks dienā drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā vienu Eiropas labraka īpatni;

b)

Eiropas labraka nozvejošanai vai paturēšanai nedrīkst izmantot stacionārus zvejas rīkus.

5.   Šā panta 4. punkts neskar stingrākus nacionālos pasākumus attiecībā uz atpūtas zvejniecībām.

12. pants

Pasākumi attiecībā uz pollaku ICES 8., 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā

1.   Pollaka (Pollachius pollachius) nozvejām ICES 8., 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā piemērojamais minimālais saglabāšanas references izmērs ir 42 cm.

2.   Atpūtas zvejniecībās, arī tādās, kas darbojas no krasta, ICES 8., 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā:

a)

katrs zvejnieks dienā drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā divus pollaka īpatņus; kad minētais maksimums ir sasniegts, zvejot drīkst, ja nozvejotās zivis uzreiz atbrīvo;

b)

no 1. janvāra līdz 30. aprīlim nedrīkst nozvejot un paturēt nevienu pollaka īpatni; tomēr minētajā laikposmā zvejot drīkst, ja nozvejotās zivis uzreiz atbrīvo.

3.   Šā panta 1. punkts neskar stingrākus nacionālos pasākumus attiecībā uz atpūtas zvejniecībām.

13. pants

Pasākumi attiecībā uz zuša zvejniecībām Savienības ūdeņos ICES 3., 4., 6., 7., 8. un 9. apakšapgabalā

1.   Šo pantu piemēro Savienības jūras ūdeņiem un iesāļūdeņiem ICES 3., 4., 6., 7., 8. un 9. apakšapgabalā un tiem piegulošajiem Savienības iesāļūdeņiem, tostarp estuāriem, krasta lagūnām un pārejas ūdeņiem.

2.   Šo pantu nepiemēro komerciālām zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā ar vai bez zvejas kuģa, un ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumiem un ka ZZTEK ir Komisijai un attiecīgajām dalībvalstīm apstiprinājusi, ka šāda zinātniskā izpēte ir pamatota ar zinātniskiem apsvērumiem.

3.   Vismaz sešus mēnešus laikposmā no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 31. martam ir aizliegts veikt jebkurā dzīves posmā esoša zuša (Anguilla anguilla) komerciālās zvejas darbības. Turklāt dalībvalstis un zvejnieki dara visu iespējamo, lai līdz minimumam samazinātu un, ja iespējams, izskaustu zuša nejaušu piezveju. Nejauši nozvejotiem zušu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo. Šajā nolūkā attiecīgā dalībvalsts vai nu atsevišķi, vai kopīgi ar citām nosaka vienu vai vairākus zvejas aizlieguma periodus, kam piemēro sekojošus nosacījumus:

a)

attiecīgā gadījumā zvejas aizlieguma periods (periodi) dažādās dalībvalstīs vai vienā dalībvalstī dažādos zvejas apgabalos var atšķirties, lai ņemtu vērā zuša migrācijas ģeogrāfisko un temporālo modeli dažādos zuša dzīves posmos;

b)

zvejas aizlieguma periods (periodi) ilgst vismaz sešus secīgus mēnešus vai kopumā vismaz sešus mēnešus, un to piemēro visiem attiecīgajiem zvejniekiem relevantajā zvejas apgabalā;

c)

zvejas aizlieguma periods (periodi) ir saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1100/2007 noteiktajiem saglabāšanas mērķiem un ar nacionālajiem pārvaldības plāniem, kas izveidoti, ievērojot minētās regulas 2. punktu;

d)

zvejas aizlieguma periods (periodi) aptver zuša galveno migrācijas periodu (periodus) un arī attiecīgo migrācijas maksimumu konkrētajā zuša dzīves posmā attiecīgajā dalībvalstī.

4.   Attiecībā uz zušiem, kuru lielākais garums ir 12 cm vai lielāks, attiecīgās dalībvalstis var, atkāpjoties no 3. punkta d) apakšpunkta, uz ne vairāk kā 30 dienām, kas var būt vai nebūt secīgas, atļaut zvejas darbību veikšanu galvenā migrācijas perioda laikā, un relevantajā zvejas apgabalā šādu atļauju piemēro visiem attiecīgajiem zvejniekiem. Šādā gadījumā attiecīgās dalībvalstis nosaka līdzvērtīgi ilgu papildu zvejas aizlieguma periodu, kurš iekrīt galvenajā migrācijas periodā vai – subsidiāri – ir tieši pirms vai tieši pēc minētā perioda. Ja dalībvalsts atļāvusi zvejot dienās, kas nav secīgas, starplaikā, kurš šādas dienas šķir vienu no otras, zvejas rīkus izņem no ūdens.

5.   Attiecībā uz ICES 3. apakšapgabala zušiem, kuru lielākais garums ir 12 cm vai lielāks, par 3. punktā minēto zvejas aizlieguma periodu (periodiem) un 4. punktā minēto atkāpšanos no tiem savstarpēji vienojas visas attiecīgās dalībvalstis, tā lai nodrošinātu efektīvu zuša aizsardzību laikā, kad tas no Baltijas jūras migrē uz Ziemeļjūru. Ja līdz 2025. gada 1. aprīlim šāda vienošanās nav panākta, Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Vācijā un Zviedrijā zvejas aizlieguma periods ir no 2025. gada 15. septembra līdz 2026. gada 15. martam, un 4. punktā minētā atkāpšanās nav iespējama.

6.   Attiecībā uz zušiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 cm, attiecīgās dalībvalstis var, no jauna atkāpjoties no 3. punkta d) apakšpunkta, uz ne vairāk kā 30 dienām, kas var būt vai nebūt secīgas, atļaut zvejas darbību veikšanu galvenā migrācijas perioda laikā, un relevantajā zvejas apgabalā šādu atļauju piemēro visiem attiecīgajiem zvejniekiem. Bez tam attiecīgās dalībvalstis var uz ne vairāk kā kopumā 50 papildu dienām, kas iekrīt galvenajā migrācijas periodā, atļaut zuša zvejošanu tikai un vienīgi krājumu atjaunošanas nolūkā. Abos gadījumos attiecīgās dalībvalstis nosaka līdzvērtīgi ilgu papildu zvejas aizlieguma periodu, kurš iekrīt galvenajā migrācijas periodā vai – subsidiāri – ir tieši pirms vai tieši pēc minētā perioda. Ja dalībvalsts atļāvusi zvejot dienās, kas nav secīgas, starplaikā, kurš šādas dienas šķir vienu no otras, zvejas rīkus izņem no ūdens.

7.   Ir aizliegtas atpūtas zvejniecības, kurās iegūst jebkurā dzīves posmā esošu zuti.

8.   Attiecīgā dalībvalsts vai nu atsevišķi, vai kopīgi ar citām informē Komisiju:

a)

līdz 2025. gada 1. maijam – par zvejas aizlieguma periodu vai periodiem, ko tā noteikusi saskaņā ar 3.–6. punktu, un paziņojumam pievieno konkrētā perioda vai periodu izvēli pamatojošu informāciju;

b)

divu nedēļu laikā no to pieņemšanas – par nacionālajiem pasākumiem, kuri attiecas uz zvejas aizlieguma periodu vai periodiem, ko tā noteikusi saskaņā ar 3.–6. punktu.

14. pants

Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu

1.   Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:

a)

apmaiņas, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)

atvilkumus un pārdales, kas veiktas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)

pārdales, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) 2017/2403 12. un 47. pantu;

d)

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

e)

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

f)

atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu;

g)

kvotu nodošanu un apmaiņas, kas veiktas, ievērojot šīs regulas 24. un 55. pantu.

2.   Regulā (EK) Nr. 847/96 paredzēto KPN un kvotu ikgadējās pārvaldības nolūkos šīs regulas I pielikumā ir norādīti krājumi, uz kuriem attiecas piesardzīga vai analītiska KPN.

3.   Ja šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīga KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiska KPN.

4.   Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

15. pants

Tūbīšu zvejas aizlieguma sezonas

Komerciāla tūbīšu (Ammodytes spp.) zveja ar demersālo trali, zvejas vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā ir aizliegta no 2025. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2025. gada 1. augusta līdz 31. decembrim.

16. pants

Korektīvie pasākumi attiecībā uz mencu Ziemeļjūrā

1.   Apgabali, kuros zvejot aizliegts – izņēmums ir zvejošana ar pelaģiskajiem zvejas rīkiem (riņķvadiem un traļiem) –, un laikposmi, kuros šos aizliegumus piemēro, ir noteikti IV pielikumā.

2.   Zvejas kuģiem, kas ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru minimālais linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm, zvejo ICES 4.a un 4.b rajonā vai ar minētajiem zvejas rīkiem, kuru minimālais linuma acs izmērs ir vismaz 90 mm, zvejo ICES 3.a rajonā, un kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām (37), ir aizliegts zvejot Savienības ūdeņos ICES 4.a rajonā uz ziemeļiem no 58°30′00″ ziemeļu platuma un uz dienvidiem no 61°30′00″ ziemeļu platuma un Savienības ūdeņos ICES 3.a.20. rajonā (Skageraks), 4.a un 4.b rajonā uz ziemeļiem no 57°00′00″ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 5°00′00″ austrumu garuma.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, tajā minētie zvejas kuģi drīkst zvejot tajā norādītajos apgabalos ar noteikumu, ka kuģis atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

a)

kuģa mencas nozvejas nepārsniedz 5 % no kuģa kopējām nozvejām vienā zvejas reisā. Zvejas kuģus, kuru mencas nozvejas 2017.–2019. gadā nav pārsniegušas 5 % no kuģa kopējām nozvejām, pieņem par tādiem, kas ir šim kritērijam atbilstoši, ja tie turpina izmantot tos pašus zvejas rīkus, kas tika izmantoti minētajā periodā. Minēto pieņēmumu var atspēkot;

b)

kuģis izmanto reglamentētu un īpaši selektīvu grunts trali vai zvejas vadu, kas saskaņā ar zinātnisku pētījumu mencas nozvejas ļauj samazināt vismaz par 30 % salīdzinājumā ar kuģiem, kuri zvejo ar velkamiem zvejas rīkiem ar linuma acs atsauces izmēru, kas norādīts Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma B daļas 1.1. punktā; šādus pētījumus var izvērtēt ZZTEK, un negatīva vērtējuma gadījumā attiecīgos zvejas rīkus vairs neuzskata par derīgiem izmantošanai šā panta 2. punktā minētajos apgabalos;

c)

zvejas kuģi, kas zvejo ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm vai lielāks (TR1), izmanto šādus īpaši selektīvus zvejas rīkus:

i)

traļi, kam apakšdaļā pirms āmja ir lielacu (vismaz 600 mm) linuma plātne;

ii)

paaugstināta zvejas virve (0,6 m);

iii)

horizontāla selektīvā plātne ar lielacu linuma izkļuves plātni;

d)

zvejas kuģi, kas ICES 4.a rajonā zvejo ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks, un kuģi, kas ICES 3.a rajonā zvejo ar minētajiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks, bet jebkurā gadījumā mazāks nekā 100 mm (TR2), izmanto šādus īpaši selektīvus zvejas rīkus:

i)

horizontāls šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 50 mm, kas nodala plekstveidīgās zivis un apaļzivis un kam nav aizsprostota apaļzivīm paredzētā izeja;

ii)

seltra tipa plātne, kuras kvadrātveida linuma acu izmērs ir 300 mm;

iii)

šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm un kam nav aizsprostota zivju izeja;

e)

uz zvejas kuģiem attiecas nacionāls mencas nozveju novēršanas plāns, kas izstrādāts, lai, izmantojot telpiskus vai tehniskus pasākumus vai to kombināciju, mencas nozvejas uzturētu tādā zvejas izraisītas zivju mirstības līmenī, kas atbilst noteiktajām zvejas iespējām. Dalībvalstu gadījumā šādus plānus ne vēlāk kā divus mēnešus pēc to īstenošanas novērtē ZZTEK, bet trešo valstu gadījumā – relevantā nacionālā zinātniskā struktūra, un, ja novērtējot atzīst, ka nacionālā mencas nozveju novēršanas plāna mērķis netiks sasniegts, plānu vajadzības gadījumā pārskata.

4.   Lai panāktu atbilstību 3. punkta nosacījumiem, dalībvalstis uzlabo 2. punktā minēto zvejas kuģu uzraudzību, kontroli un pārraudzību.

5.   Šo pantu nepiemēro zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, un ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 25. pantu.

17. pants

Tehniskie pasākumi attiecībā uz Ķeltu jūru, Īrijas jūru un ūdeņiem uz rietumiem no Skotijas

1.   Zvejas kuģiem, kas ar grunts traļiem un zvejas vadiem zvejo ICES 7.f un 7.g rajonā, 7.h rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un 7.j rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 11° rietumu garuma, piemēro šādus pasākumus:

a)

zvejas kuģi, kas zvejo ar grunts traļiem vai zvejas vadiem, izmanto zvejas rīkus ar vienu no šādiem linuma acs izmēriem:

i)

āmis ar 110 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 120 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

ii)

T90 tipa āmis ar 100 mm lielām linuma acīm;

iii)

āmis ar 120 mm lielām linuma acīm;

iv)

āmis ar 100 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 160 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

b)

turklāt zvejas kuģi, kuri zvejo ar grunts traļiem un kuru nozvejās, kas svērtas pirms jebkādiem izmetumiem, vismaz 20 % veido pikša (Melanogrammus aeglefinus), izmanto zvejas rīku, kas būvēts tā, lai starp zvejas virvi un zvejas rīka apakšējo daļu paliktu vismaz vienu metru plata atstarpe; zvejas kuģus, kuri zvejo ar grunts traļiem un kuru nozvejās, kas svērtas pirms jebkādiem izmetumiem, menca veido mazāk nekā 1,5 %, dalībvalstis var no šā apakšpunkta piemērošanas atbrīvot ar noteikumu, ka uz šiem kuģiem novērotāju klātbūtne jūrā tiek pakāpeniski palielināta, līdz tā aptver vismaz 20 % no visiem minēto kuģu zvejas reisiem;

c)

zvejas kuģi, kuri zvejo ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un kuru nozvejās vairāk nekā 30 % ir Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus), izmanto vienu no šādiem zvejas rīkiem:

i)

300 mm kvadrātveida acu linuma plātne. Kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, drīkst izmantot 200 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

ii)

seltra tipa plātne;

iii)

šķirotājrežģis, kam attālums starp stieņiem ir 35 mm, vai līdzīgs selektīvais linumrežģis Net grid;

iv)

āmis ar 100 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 100 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

v)

dubults āmis, kura augšējais āmis ir izgatavots no T90 tipa linuma ar vismaz 100 mm lielām acīm un aprīkots ar atdalītājplātni, kam linuma acs izmērs nepārsniedz 300 mm;

d)

zvejas kuģi, kas zvejo ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un gūst nozvejas, kurās vairāk nekā 55 % ir merlangs vai vairāk nekā 55 % (kopā) ir Eiropas makšķerniekzivs (Lophiidae), heks (Merluccius merluccius) vai megrims (Lepidorhombus spp.), izmanto vienu no šādiem zvejas rīkiem:

i)

āmis ar 100 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 100 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

ii)

T90 tipa āmis ar 100 mm lielām linuma acīm un pagarinājuma daļu.

2.   Zvejas kuģiem, kas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem zvejo ICES 6.a un 5.b rajonā Savienības ūdeņos uz austrumiem no 12° rietumu garuma (ūdeņi uz rietumiem no Skotijas), Norvēģijas omāra zvejniecībās piemēro šādus pasākumus:

a)

ja kuģa zvejas rīku āmja linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm, zvejas kuģi izmanto kvadrātveida acu linuma plātni (ar nemainītu novietojumu) ar vismaz 300 mm lielām acīm; ja kuģa lielākais garums ir mazāks par 12 m vai dzinēja jauda ir 200 kW vai mazāka, plātnes kopējais garums drīkst būt 2 metri un linuma acs izmērs 200 mm;

b)

ja kuģa zvejas rīku āmja linuma acs izmērs ir 100–119 mm, zvejas kuģi, kuru nozvejās vairāk nekā 30 % ir Norvēģijas omārs, izmanto kvadrātveida acu linuma plātni (ar nemainītu novietojumu) ar vismaz 160 mm lielām acīm.

3.   Zvejas kuģiem, kas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem zvejo ICES 7.a rajonā (Īrijas jūra), piemēro šādus pasākumus:

a)

zvejas kuģi, kuri zvejo ar grunts traļiem vai zvejas vadiem, kam āmja linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks, bet mazāks par 100 mm, un kuru nozvejās vairāk nekā 30 % ir Norvēģijas omārs, izmanto vienu no šādiem rīkiem:

i)

300 mm kvadrātveida acu linuma plātne. Zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, drīkst izmantot 200 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

ii)

seltra tipa plātne;

iii)

šķirotājrežģis, kam attālums starp stieņiem ir 35 mm;

iv)

CEFAS Net grid;

v)

tralis ar vārstuli;

b)

zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir 12 metri vai lielāks un kuri darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un gūst nozvejas, kurās vairāk nekā 10 % (kopā) ir pikša, menca un rajveidīgās zivis (Rajiformes), izmanto āmi ar 120 mm lielām linuma acīm.

4.   Nozveju procentuālās daļas šā panta 1. un 2. punkta vajadzībām saskanīgi ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu un Regulas (ES) 2019/1241 27. panta 2. punktu aprēķina kā visu katra zvejas reisa beigās izkrauto jūras bioloģisko resursu dzīvsvara proporciju.

5.   Zvejas kuģiem ir aizliegts ar grunts traļiem un zvejas vadiem zvejot šādās zonās:

a)

ICES 7.b un 7.c rajonā;

b)

ICES 7.e rajona apgabalā uz rietumiem no 5° rietumu garuma; un

c)

ICES 7.f–7.k rajonos.

Šis aizliegums neattiecas uz zvejas kuģiem, kas:

a)

izmanto āmi, kura linuma acs izmērs ir vismaz 100 mm; vai

b)

zvejojot ārpus 1. punktā minētajiem apgabaliem, nav piezvejojuši vairāk par 1,5 % mencas (novērtējusi ZZTEK).

18. pants

Tehniskie pasākumi attiecībā uz sarkanspuru pageli ICES 6., 7. un 8. apakšapgabalā

1.   ICES 6., 7. un 8. apakšapgabalā gūtām sarkanspuru pageles (Pagellus bogaraveo) nozvejām piemērojamais minimālais saglabāšanas references izmērs ir 36 cm.

2.   Sarkanspuru pageles atpūtas nozvejām ICES 6. un 7. apakšapgabalā piemērojamais minimālais saglabāšanas references izmērs ir 40 cm.

3.   No 2025. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam Francijas karoga zvejas kuģiem aizliegts jebkādā veidā zvejot sarkanspuru pageli ICES 6., 7. un 8. apakšapgabalā.

4.   No 2025. gada 1. februāra līdz 30. septembrim Kantabrijas jūras rietumu daļā iepretim Astūrijai un Galisijai ir aizliegts zvejot ar grunts āķu jedām (LLS) un grunts traļiem (OTB).

5.   Sarkanspuru pageles atpūtas zvejniecības ir aizliegtas šādos ģeogrāfiskajos apgabalos: RF 1. apgabals (Cariño/Celeiro), RF 2. apgabals (Ribadeo), RF 3. apgabals (Navia), RF 4. apgabals (Ensenada Canero), RF 5. apgabals (Ensenada de Cabrera/Ría San Martín de la Arena), RF 6. apgabals (Ría de Treto), RF 7. apgabals (Bilbao/Plentzia) un RF 8. apgabals (Bermeo/Mundaka).

19. pants

Korektīvie pasākumi attiecībā uz mencu Kategatā

1.   Savienības zvejas kuģi, kas Kategatā zvejo ar grunts traļiem (38), kuru minimālais linuma acs izmērs ir 70 mm, izmanto vienu no šādiem selektīviem zvejas rīkiem:

a)

šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm un kam nav aizsprostota zivju izeja;

b)

šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 50 mm, kas nodala plekstveidīgās zivis un apaļzivis un kam nav aizsprostota apaļzivīm paredzētā izeja;

c)

seltra tipa plātne, kuras kvadrātveida linuma acu izmērs ir 300 mm;

d)

reglamentēts īpaši selektīvs zvejas rīks, kura tehniskie atribūti saskaņā ar ZZTEK novērtētu zinātnisku pētījumu ir tādi, ka nozvejās mencu ir mazāk nekā 1,5 %, un ar noteikumu, ka tas ir vienīgais uz zvejas kuģa esošais zvejas rīks.

2.   Savienības zvejas kuģi, kas piedalās dalībvalsts īstenotā projektā un kam ir funkcionējošs pilnībā dokumentētām zvejniecībām vajadzīgais aprīkojums, var izmantot zvejas rīku, kas atbilst Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma B daļas prasībām. Attiecīgā dalībvalsts šādu kuģu sarakstu Komisijai paziņo līdz 2025. gada 31. martam.

3.   Šo pantu nepiemēro zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, un ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 25. pantu.

20. pants

Zvejas aizliegums nolūkā aizsargāt parastās jūrasmēles nārstošanu ICES 20.–24. apakšrajonā

No 15. maija līdz 15. jūnijam Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot parasto jūrasmēli ICES 20.–24. apakšrajonā.

21. pants

Aizliegtās sugas

1.   Savienības zvejas kuģi nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī vai neizkrauj šādu sugu zivis:

a)

ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un 7.d rajonā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un Savienības ūdeņos 3.a rajonā;

b)

slaidā beriksa (Beryx splendens) NAFO 6. apakšapgabalā;

c)

smilšu tīģerhaizivs (Carcharias taurus) visos ūdeņos, izņemot Vidusjūru;

d)

parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4., 6., 7. un 8. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un 5. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos 3., 9. un 10. apakšapgabalā;

e)

lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un starptautiskajos ūdeņos 1. un 14. apakšapgabalā;

f)

bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā, Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6., 7. un 8. apakšapgabalā un starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. apakšapgabalā;

g)

Atlantijas lielgalvis (Hoplostethus atlanticus) Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1.–10., 12. un 14. apakšapgabalā;

h)

siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos;

i)

dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;

j)

cirtainā raja (Raja undulata) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 6. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES 10. apakšapgabalā;

k)

vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos ūdeņos;

l)

parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Vidusjūrā;

m)

IA pielikuma D daļā uzskaitītās dziļūdens sugas Savienības, Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos ICES 1., 2. zonā, izņemot Apvienotās Karalistes ūdeņus 2.a rajonā, 5.–10., 12. un 14. zonā un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. apgabalā, kā arī Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā, ja minētajā pielikumā ir tā norādīts.

2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

22. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesniedz datus par izkrāvumiem un zvejas piepūli, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

II NODAĻA

Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos

23. pants

Zvejas atļaujas

1.   Maksimālais zvejas atļauju skaits Savienības zvejas kuģiem, kas darbojas trešo valstu ūdeņos, attiecīgā gadījumā ir noteikts V pielikuma A daļā.

2.   Ja dalībvalsts, par to iepriekš paziņojusi Komisijai, saskanīgi ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu kādai citai dalībvalstij nodod šīs regulas V pielikuma A daļā noteiktā zvejas apgabalā izmantojamu kvotu, attiecīgā gadījumā līdz ar kvotu tiek pienācīgi nodotas arī zvejas atļaujas. Atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts šīs regulas V pielikuma A daļā, pārsniegt nedrīkst. Minētās zvejas atļaujas nododošā dalībvalsts par šo atļauju nodošanu Komisijai paziņo tajā pašā laikā, kad tā Komisijai paziņo par kvotu nodošanu.

III NODAĻA

Zvejas iespējas, ko pārvalda reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas

1. iedaļa

Vispārīgie noteikumi

24. pants

Kvotu nodošana vai apmaiņa

1.   Ja kādas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (“RZPO”) noteikumi atļauj kvotu nodošanu vai apmaiņu starp RZPO līgumslēdzējām pusēm, dalībvalsts (“attiecīgā dalībvalsts”) var apspriesties ar kādu RZPO līgumslēdzēju pusi un attiecīgi izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas uzmetumu. Attiecīgā dalībvalsts par minēto uzmetumu paziņo Komisijai.

2.   Saņēmusi saskaņā ar 1. punktu sniegtu paziņojumu, Komisija var iecerētās kvotu nodošanas vai apmaiņas uzmetumu apstiprināt. Ja Komisija minēto uzmetumu apstiprina, tā bez liekas kavēšanās izsaka piekrišanu uzņemties iecerētās kvotu nodošanas vai apmaiņas uzliktās saistības. Par nodošanu vai apmaiņu Komisija relevantās RZPO sekretariātam paziņo saskaņā ar minētās RZPO noteikumiem.

3.   Komisija informē dalībvalstis par jebkādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

4.   Zvejas iespējas, kuras no attiecīgās dalībvalsts saņemtas vai tai nodotas kvotu nodošanas vai apmaiņas veidā, par kvotām, kas dalībvalstij iedalītajām zvejas iespējām pieskaitītas vai no tām atvilktas, tiek uzskatītas no brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā attiecīgi saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem panākta vienošanās ar relevanto RZPO līgumslēdzēju pusi, vai saskaņā ar relevantās RZPO noteikumiem. Šādas nodošanas vai apmaiņas neietekmē zvejas iespēju sadales mehānismu, ar kura palīdzību zvejas iespējas dalībvalstīm sadala pēc zvejas darbību relatīvās stabilitātes principa.

2. iedaļa

NAFO pārvaldības apgabals

25. pants

Atjaunošanas pasākumi attiecībā uz mencu NAFO 2J3KL rajonā

Zvejas kuģi, kas zvejo mencu tā NAFO 2J3Kl rajona daļā, kurš ietilpst NAFO pārvaldības apgabalā, izmanto rīkus ar šādu minimālo linuma acs izmēru:

a)

130 mm, ja tiek izmantotas šķirotājrestes, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/833 (39) 14. pantā; vai

b)

155 mm.

3. iedaļa

NEAFC konvencijas apgabals

26. pants

Sarkanasari Irmingera jūrā

1.   Ir aizliegtas jebkādas zvejas darbības apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

63°00'N

30°00'W

61°30'N

27°35'W

60°45'N

28°45'W

62°00'N

31°35'W

63°00'N

30°00'W

2.   Zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Savienības ostās seklūdens pelaģiskos un dziļūdens pelaģiskos sarkanasarus Sebastes mentella no Irmingera jūras un tai piegulošajiem ūdeņiem (ICES 5., 12. un 14. apakšapgabals un NAFO 1. un 2. apakšapgabals). Minētais aizliegums attiecas uz Savienības zvejas kuģiem arī trešo valstu ostās.

3.   Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts piedalīties pārkraušanas operācijās, kas saistītas ar 2. punktā minētajiem krājumiem.

4.   Savienības kuģiem ir aizliegts uzpildīt degvielu vai sniegt atbalstošus pakalpojumus zvejas kuģiem, kuriem ir 2. punktā minēto krājumu nozvejas.

5.   Zvejas kuģiem, kas veikuši 2. punktā minēto krājumu specializēto zvejniecību, nav atļauts nozveju izkraut Savienības ostās.

6.   Zvejas kuģiem, kas veikuši 2. punktā minēto krājumu specializēto zveju, nav atļauts veikt nekādas zvejas darbības Savienības ūdeņos.

7.   Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts piedalīties pārkraušanas operācijās, kurās iesaistīti kuģi, kas veikuši 2. punktā minēto krājumu specializēto zvejniecību.

8.   Savienības kuģiem ir aizliegts uzpildīt degvielu vai sniegt atbalstošus pakalpojumus zvejas kuģiem, kuri veikuši 2. punktā minēto krājumu specializēto zvejniecību.

4. iedaļa

ICCAT konvencijas apgabals

27. pants

Zvejas, audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi

1.   To Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilo tunzivi (Thunnus thynnus), kuras izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 1. punktā.

2.   To Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilo tunzivi, kuras izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 2. punktā.

3.   To Savienības zvejas kuģu skaitu, kas zilo tunzivi Adrijas jūrā zvejo audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilo tunzivi, kuras izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 3. punktā.

4.   To Savienības zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilo tunzivi, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 4. punktā.

5.   To krātiņveida lamatu skaitu, ko izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 5. punktā.

6.   To audzētavu skaitu, kam atļautas darbības ar zilo tunzivi, un savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālo ielaidi Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 6. punktā.

7.   To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2107 (40) 17. pantu ir atļauts ziemeļu krājuma garspuru tunzivi (Thunnus alalunga) zvejot kā mērķsugu, ierobežo, kā noteikts šīs regulas VI pielikuma 7. punktā.

8.   To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kuru garums ir vismaz 20 m un kuri ICCAT konvencijas apgabalā zvejo lielacu tunzivi (Thunnus obesus), ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 8. punktā.

28. pants

Atpūtas zvejniecības

Vajadzības gadījumā dalībvalstis zināmu daļu no savām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala atpūtas zvejniecībām.

29. pants

Haizivis

Papildus Regulas (ES) 2017/2107 32.–36. pantā noteiktajiem aizliegumiem ir aizliegts iesaistīties arī Alopias ģints lapshaizivju specializētajā zvejā.

30. pants

Tropiskajām tunzivīm paredzētas ZPI

1.   No 2025. gada 17. marta līdz 2025. gada 30. aprīlimICCAT konvencijas apgabalā izmantot ZPI ir aizliegts.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka no 2025. gada 2. marta līdz 2025. gada 16. martam šo valstu zvejas kuģi ZPI neizvieto.

5. iedaļa

CCAMLR konvencijas apgabals

31. pants

Paziņošana par ilkņzivju izpētes zvejniecībām 2025./2026. gada zvejas sezonā

1.   Dalībvalstis laikposmā no 2025. gada 1. decembra līdz 2026. gada 30. novembrim var piedalīties vai atļaut saviem zvejas kuģiem piedalīties ar Padomes Regulas (EK) Nr. 601/2004 (41) 7. panta 2.–7. punktu saskanīgās ilkņzivju (Dissostichus spp.) izpētes zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas un kuras FAO 48.6., 88.1. un 88.2. apakšapgabalā un FAO 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā darbojas ārpus apgabaliem, kas ir nacionālajā jurisdikcijā.

2.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. panta 5. un 6. punktā noteiktajiem termiņiem, dalībvalstis, kas plāno piedalīties vai atļaut saviem zvejas kuģiem piedalīties izpētes zvejniecībās, kā minēts šā panta 1. punktā, CCAMLR sekretariātam to paziņo ne vēlāk kā 2025. gada 1. jūnijā.

32. pants

Ilkņzivju zvejniecība 2024./2025. gada zvejas sezonā

1.   Papildus īpašajām prasībām, kas attiecībā uz izpētes zvejniecībām noteiktas Regulas (EK) Nr. 601/2004 7.a pantā, ilkņzivju zveju laikposmā no 2024. gada 1. decembra līdz 2025. gada 30. novembrim atļauts veikt tikai VII pielikuma A tabulā noteiktajām dalībvalstīm tajā noteiktajos apakšapgabalos ar tajā noteikto skaitu zvejas kuģu un minētā pielikuma B tabulā noteikto KPN un piezvejas limitu robežās.

2.   Specializētā haizivju zveja mērķiem, kas nav zinātniskā pētniecība, ir aizliegta. Jebkuras haizivis un it īpaši mazuļus un apaugļotas mātītes, kas nejauši piezvejotas ilkņzivju zvejniecībā, atbrīvo dzīvas.

3.   Kad paziņotās nozvejas sasniegušas noteikto KPN (ja tāda ir), ilkņzivju zvejošanu konkrētajā mazapjoma pētnieciskajā vienībā (SSRU) beidz un šo SSRU zvejai slēdz uz visu atlikušo zvejas sezonu.

4.   Lai iegūtu zvejniecības potenciāla noteikšanai vajadzīgo informāciju un nepieļautu pārmērīgu nozvejas un zvejas piepūles koncentrāciju, zvejo pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā. Tomēr FAO 48.6., 88.1. un 88.2. apakšapgabalā ir aizliegts zvejot dziļumā, kas mazāks par 550 m.

33. pants

Krila zvejniecība 2025./2026. gada zvejas sezonā

1.   Regulas (EK) Nr. 601/2004 5.a panta nolūkā dalībvalstis, kas plāno laikposmā no 2025. gada 1. decembra līdz 2026. gada 30. novembrimCCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu (Euphausia superba), līdz 2025. gada 1. maijā par to Komisijai paziņo VII pielikuma papildinājuma B daļā noteiktajā formā.

2.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. panta 5. un 6. punktā noteiktajiem termiņiem un uz attiecīgo dalībvalstu sniegtās informācijas pamata Komisija attiecīgos paziņojumus CCAMLR sekretariātam iesniedz līdz 2025. gada 30. maijā.

3.   Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. panta 2. un 3. punktā prasīto informāciju par katru zvejas kuģi, kam iecerēts atļaut piedalīties krila zvejniecībā.

4.   Dalībvalsts, kas plāno CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu, par to paziņo Komisijai tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem zvejas kuģiem, kuri paziņošanas laikā:

a)

ir tās karoga kuģi; vai

b)

ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi, bet sagaidāms, ka zvejniecības darbošanās laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi.

5.   Ja atļauju saņēmušais zvejas kuģis, par kuru CCAMLR sekretariātam paziņots saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, krila zvejniecībā nevar piedalīties pamatotu ekspluatācijas iemeslu vai nepārvaramas varas dēļ, attiecīgā dalībvalsts drīkst atļaut to aizstāt ar citu zvejas kuģi. Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts tūlīt informē CCAMLR sekretariātu (ar kopiju Komisijai) un sniedz:

a)

pilnīgas ziņas par plānoto aizstājošo zvejas kuģi (kuģiem), arī Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. panta 2. un 3. punktā prasīto informāciju;

b)

izsmeļošu skaidrojumu par aizstāšanas iemesliem un relevantos papildu pierādījumus vai izziņas.

6. iedaļa

IOTC kompetences apgabals

34. pants

Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC kompetences apgabalā

1.   Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo tropiskās tunzivis, un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir tāda, kāda noteikta VIII pielikuma 1. punktā.

2.   Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo zobenzivi (Xiphias gladius) un garspuru tunzivi (Thunnus alalunga), un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir tāda, kāda noteikta VIII pielikuma 2. punktā.

3.   Kuģus, kas darbojas kādā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis var pārvietot uz citu zvejniecību ar noteikumu, ka minētās dalībvalstis spēj Komisijai pierādīt, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu apzvejošanas piepūle.

4.   Ja tiek ierosināts zvejas kapacitāti nodot kādas dalībvalsts flotei, minētā dalībvalsts nodrošina, ka nododamie zvejas kuģi ir iekļauti IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā vai citas tunzivju zvejniecību pārvaldošas RZPO reģistrā. Zvejas kapacitāti nevar nodot ar zvejas kuģi, kuru kāda RZPO iekļāvusi nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbībās iesaistījušos kuģu sarakstā.

5.   Dalībvalstis savu zvejas kapacitāti virs 1. un 2. punktā minētā maksimuma drīkst palielināt tikai IOTC iesniegtajos attīstības plānos noteiktajās robežās.

35. pants

Dreifējošas ZPI un apgādes kuģi

1.   Dreifējošas ZPI aprīko ar instrumentālām bojām. Cita veida boju, piemēram, radioboju, izmantošana ir aizliegta.

2.   Riņķvada kuģis nekad vienlaikus neapseko vairāk kā 300 ekspluatācijā esošu boju.

3.   Katra riņķvada kuģa vajadzībām gadā drīkst iegādāties ne vairāk kā 500 instrumentālu boju. Riņķvada kuģim nekad, nedz krājumos, nedz ekspluatācijā, nav vairāk kā 500 instrumentālu boju.

4.   Ne vairāk kā trīs apgādes kuģi palīdz ne mazāk kā 10 riņķvada kuģiem, un tie visi ir vienas dalībvalsts karoga kuģi. Šis punkts neattiecas uz dalībvalstīm, kas izmanto tikai vienu apgādes kuģi.

5.   Vienam riņķvada kuģim nekad nepalīdz vairāk kā viens dalībvalsts karoga apgādes kuģis.

6.   Savienība IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā nereģistrē jaunus vai papildu apgādes kuģus.

7. iedaļa

SPRFMO konvencijas apgabals

36. pants

Pelaģiskās zvejniecības

1.   Zvejot no SPRFMO konvencijas apgabala pelaģiskajiem krājumiem IH pielikumā noteikto KPN robežās drīkst tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā šajā apgabalā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības.

2.   Zvejas iespējas, kas noteiktas IH pielikumā, 1. punktā minētās dalībvalstis drīkst izmantot tikai tad, ja tās līdz nākamā mēneša piecpadsmitajai dienai Komisijai iesūta tālāk minēto informāciju, lai Komisija to varētu paziņot SPRFMO sekretariātam, un iesūtāmā informācija ir šāda:

a)

to kuģu saraksts, kuri SPRFMO konvencijas apgabalā aktīvi zvejo vai ir iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī;

b)

mēneša nozvejas ziņojumi.

8. iedaļa

IATTC konvencijas apgabals

37. pants

Riņķvada zvejniecības

1.   Riņķvada kuģi dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares), lielacu tunzivi (Thunnus obesus) vai svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) nezvejo:

a)

no 2025. gada 29. jūlija plkst. 00.00 līdz 2025. gada 8. oktobra plkst. 24.00 vai no 2025. gada 9. novembra plkst. 00.00 līdz 2026. gada 19. janvāra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:

—

Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija,

—

150° rietumu garuma meridiāns,

—

40° ziemeļu platuma paralēle,

—

40° dienvidu platuma paralēle;

b)

no 2025. gada 9. oktobra plkst. 00.00 līdz 2025. gada 8. novembra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:

—

96° rietumu garuma meridiāns,

—

110° rietumu garuma meridiāns,

—

4° ziemeļu platuma paralēle,

—

3° dienvidu platuma paralēle.

2.   Attiecībā uz katru zvejas kuģi, kas minēts 1. punktā un ir dalībvalsts karoga kuģis, minētā karoga dalībvalsts pirms 2025. gada 1. aprīļa informē Komisiju par to, kuru no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem aizlieguma periodiem zvejas kuģis ir izvēlējies.

3.   Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem pārkrauj citā kuģī vai izkrauj visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, lielacu tunzivis un svītrainās tunzivis.

4.   Šā panta 3. punktu nepiemēro:

a)

ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā un iemesls nav saistīts ar zivju izmēru;

b)

reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja tilpnēs vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

38. pants

Dreifējošas ZPI

1.   Riņķvada kuģim IATTC konvencijas apgabalā nekad vienlaikus nav lielāks skaits aktīvu ZPI, nekā tabulā noteiktais skaits. ZPI uzskata par aktīvu, kad tā, izvietota jūrā, ir sākusi pārraidīt atrašanās vietas datus, kuriem līdzseko kuģis, tā īpašnieks vai operators. ZPI tiek aktivizēta vienīgi tad, kad tā ir uz riņķvada kuģa.

Kuģi ar tilpību līdz 1 200  m3

210 ZPI

Kuģi, kuru tilpība ir 1 200  m3 vai vairāk

340 ZPI

2.   Riņķvada kuģis 15 dienu laikā, pirms sācies zvejas aizlieguma periods, kas izvēlēts saskaņā ar šīs regulas 37. panta 1. punkta a) apakšpunktu, IATTC konvencijas apgabalā:

a)

neizvieto ZPI;

b)

savāc atpakaļ tikpat daudz ZPI, cik sākotnēji izvietojis.

39. pants

Lielacu tunzivs nozvejas limiti zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas

Lielacu tunzivs gada kopējās nozvejas, ko IATTC konvencijas apgabalā drīkst gūt katras dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar āķu jedām, ir noteiktas IL pielikumā.

40. pants

Okeāna baltspuru haizivju zvejas aizliegums

1.   Aizliegts IATTC konvencijas apgabalā zvejot okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot minētajā apgabalā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs liemeni vai liemeņa daļas.

2.   Nejauši nozvejotiem okeāna baltspuru haizivs īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un zvejas kuģu operatori tos tūlīt atbrīvo.

3.   Zvejas kuģu operatori reģistrē atbrīvoto īpatņu skaitu, norādot to stāvokli (nedzīvi vai dzīvi), un minēto informāciju paziņo savas valstspiederības dalībvalstīm. 2024. gadā savākto minēto informāciju dalībvalstis Komisijai nosūta līdz 2025. gada 31. janvārim.

9. iedaļa

SEAFO konvencijas apgabals

41. pants

Dziļūdens haizivju zvejas aizliegums

SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:

a)

spoku kaķhaizivs (Apristurus manis);

b)

plankumainā laternhaizivs (Etmopterus bigelowi);

c)

īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus);

d)

lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps);

e)

gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus);

f)

raju dzimtas (Rajidae) zivis;

g)

samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus);

h)

Selachimorpha virskārtas haizivis;

i)

dzelkņhaizivs (Squalus acanthias).

10. iedaļa

WCPFC konvencijas apgabals

42. pants

Nosacījumi, kas piemērojami lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un Klusā okeāna dienvidu krājuma garspuru tunzivs zvejniecībās

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kuģiem, kuri lielacu tunzivi (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares) un svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) ar riņķvadu zvejo WCPFC konvencijas apgabala atklātās jūras apgabalos starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, netiek iedalītas vairāk kā 403 zvejas dienas.

2.   Savienības zvejas kuģi neveic Klusā okeāna dienvidu krājuma garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma.

3.   Maksimālais tādu Savienības riņķvada kuģu skaits, kuriem WCPFC konvencijas apgabalā atļauts tropiskās tunzivis zvejot atklātās jūras apgabalos starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, nepārsniedz IX pielikuma 2. tabulā noteiktos limitus.

43. pants

Zvejošana, izmantojot ZPI, un šādas zvejas pārvaldība

1.   Riņķvada kuģi, palīgkuģi un jebkādi citi kuģi, kas darbojas kā riņķvada kuģu atbalsta kuģi, no 2025. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2025. gada 15. augusta plkst. 24.00 neizvieto ZPI, neveic to apkopi un neievieto zvejas rīku ZPI tuvumā WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma.

2.   Papildus 1. punktā noteiktajam aizliegumam atklātās jūras apgabalos, kas ietilpst WCPFC konvencijas apgabala daļā, kura atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, zvejas rīku ievietot ZPI tuvumā ir aizliegts vēl uz vienu papildu mēnesi no 2025. gada 1. aprīļa plkst. 00.00 līdz 2025. gada 30. aprīļa plkst. 24.00 vai no 2025. gada 1. maija plkst. 00.00 līdz 2025. gada 31. maija plkst. 24.00, vai no 2025. gada 1. novembra plkst. 00.00 līdz 2025. gada 30. novembra plkst. 24.00, vai no 2025. gada 1. decembra plkst. 00.00 līdz 2025. gada 31. decembra plkst. 24.00.

3.   Attiecīgās dalībvalstis kopīgi nosaka, kuru no 2. punktā minētajiem zvejas aizlieguma periodiem tās piemēros sava karoga kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu. Dalībvalstis līdz 2025. gada 15. februārim kopīgi informē Komisiju par to, kurš aizlieguma periods ticis izvēlēts. Attiecīgo dalībvalstu kopīgi izvēlēto aizlieguma periodu Komisija pirms 2025. gada 1. marta paziņo WCPFC sekretariātam.

4.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka neviens no tās riņķvada kuģiem nekad jūrā vienlaikus neizvieto vairāk kā 350 ZPI ar aktivizētām instrumentālām bojām. Bojas tiek aktivizētas vienīgi tad, kad tās ir uz riņķvada kuģa.

44. pants

Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuriem atļauts zvejot zobenzivi

Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuriem atļauts zobenzivi (Xiphias gladius) zvejot WCPFC konvencijas apgabala daļā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, ir norādīts IX pielikumā.

45. pants

Zobenzivs nozvejas limiti āķu jedu zvejniecībās uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma

Dalībvalstis nodrošina, ka zobenzivs nozvejas, ko āķu jedu kuģi guvuši uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, 2025. gadā nepārsniedz IG pielikuma 2. tabulā noteikto limitu. Turklāt tās nodrošina, ka tādēļ zobenzivs zvejas piepūle netiek pārvirzīta uz apgabalu, kas atrodas uz ziemeļiem no 20° dienvidu platuma.

11. iedaļa

Beringa jūra

46. pants

Aizliegums Beringa jūras atklātajos ūdeņos zvejot mintaju

Mintaja (Gadus chalcogrammus) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.

12. iedaļa

SIOFA nolīguma apgabals

47. pants

Grunts zvejas limiti

Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga zvejas kuģi, kuri zvejo SIOFA nolīguma apgabalā:

a)

gada grunts zvejas piepūli ierobežo atbilstoši X pielikumā noteiktajiem limitiem;

b)

grunts zveju veic tikai ar demersālajām āķu jedām;

c)

nezvejo IK pielikumā noteiktajās pagaidu aizsargājamajās teritorijās, proti, Atlantis Bank, Coral, Fools Flat, Middle of What un Walter’s Shoal; izņēmums ir zveja ar demersālajām āķu jedām un ar nosacījumu, ka uz kuģa visu laiku, kamēr tas zvejo minētajos apgabalos, atrodas zinātniskais novērotājs.

48. pants

Ilkņzivju zvejniecības pasākumi

Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga zvejas kuģi, kuri SIOFA nolīguma apgabalā zvejo ilkņzivis (Dissostichus spp.):

a)

nezvejo dziļumā, kas ir mazāks par 500 metriem;

b)

vienmēr ved vismaz vienu zinātnisko novērotāju, kuram uzdots novērot 25 % āķu, kas līdz ar katru jedu izcelti visā šā zvejas rīka izvietošanas laikā;

c)

no katras neapstrādātu ilkņzivju tonnas iezīmē un atlaiž vismaz piecas nozvejotās zivis; sākot no 30 nozvejotām ilkņzivīm, iezīmēto īpatņu atlaišanā piemēro vismaz 60 % lielu minimālās pārklāšanās statistisko rādītāju (minimum overlap statistic).

49. pants

Dziļūdens haizivju specializētās zvejas aizliegums

SIOFA nolīguma apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:

a)

baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis), izņemot ja iegūta IK pielikumā noteiktā pieļaujamo piezveju limita kontekstā;

b)

lāpstdeguna dzelkņhaizivs (Deania calceus);

c)

graudainā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus granulosus);

d)

melnā haizivs (Dalatias licha);

e)

Baha kaķhaizivs (Bythaelurus bachi);

f)

menlmutes himēra (Chimaera buccanigella);

g)

Didjē himēra (Chimaera didierae);

h)

jūrnieku himēra (Chimaera willwatchi);

i)

gardeguna samtainā dzeloņzivs (Centroselachus crepidater);

j)

Planketa dzeloņhaizivs (Scymnodon macracanthus);

k)

samtainā dzeloņzivs (Zameus squamulosus);

l)

baltvaigu laternhaizivs (Etmopterus alphus);

m)

Indijas kaķhaizivs (Apristurus indicus);

n)

Klusā okeāna gardegunhimēra (Harriotta raleighana);

o)

šaurgalvas kaķhaizivs (Bythaelurus tenuicephalus);

p)

apmetņa haizivs (Chlamydoselachus anguineus);

q)

lielacu sešžaunhaizivs (Hexanchus nakamurai);

r)

gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus);

s)

dienvidu miegainā haizivs (Somniosus antarcticus);

t)

rūķhaizivs (Mitsukurina owstoni);

u)

klīstošā laternhaizivs (Etmopterus viator);

v)

plankumainā laternhaizivs (Etmopterus bigelowi);

w)

pelēkā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus squamosus);

x)

mazā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus uyato);

y)

Micukuri dzelkņhaizivs (Squalus mitsukurii);

z)

garpurna dzelkņhaizivs (Deania quadrispinosa);

za)

dziļūdens dzelkņhaizivs (Deania profundorum);

zb)

Mozambikas dziļūdens raja (Bathyraja tunae);

zc)

Dienvidāfrikas gardegunhimēra (Rhinochimaera africana).

13. iedaļa

NPFC konvencijas apgabals

50. pants

Austrumu makreles zvejniecība

1.   Par Savienības zvejas kuģiem, kas zvejo NPFC konvencijas apgabalā, karoga dalībvalstis tālāk noteiktajos termiņos Komisijai nosūta šādus agregētos datus:

a)

līdz nākamā mēneša septītajam datumam – mēneša nozvejas, kas gūtas saskaņā ar austrumu makreles (Scomber japonicus) nozvejas limitiem, kuri visām NPFC līgumslēdzējām pusēm IM pielikumā noteikti attiecīgi zvejai ar traleriem un zvejai ar riņķvada kuģiem; šie dati jāsūta, ja minēto nozvejas limitu izmantojums ir mazāks par 60 %; un

b)

līdz nākamās nedēļas otrdienai – austrumu makreles nedēļas nozvejas, kas gūtas saskaņā ar minētajiem nozvejas limitiem; šie dati jāsūta, ja minēto nozvejas limitu izmantojums ir lielāks par 60 %, bet mazāks par 95 %.

Komisija minēto informāciju apkopo un tūlīt nosūta NPFC izpildsekretāram.

2.   Divu dienu laikā no dienas, kad NPFC izpildsekretārs ir paziņojis, ka nozvejas limitu izmantojums ir sasniedzis 95 %, Komisija aizliedz zvejot saskaņā ar minētajiem nozvejas limitiem.

3.   Komisija līdz nākamā gada februāra beigām apkopo un NPFC izpildsekretāram nosūta datus par austrumu makreles gada nozvejām, kas gūtas NPFC konvencijas apgabalā.

4.   Šo pantu piemēro papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. pantā noteiktajiem pienākumiem ziņot par zvejas iespējām.

51. pants

Haizivju aizsardzība NPFC konvencijas apgabalā

1.   Savienības zvejas kuģi, kas zvejo NPFC konvencijas apgabalā, NPFC konvencijas apgabalā tomēr nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī un neizkrauj haizivis.

2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

52. pants

Anadromo zivju aizsardzība NPFC konvencijas apgabalā

1.   Savienības zvejas kuģi, kas zvejo NPFC konvencijas apgabalā, tomēr nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī un neizkrauj ketlasi (Oncorhynchus keta), kižuču (Oncorhynchus kisutch), kuprlasi (Oncorhynchus gorbuscha), nerku (Oncorhynchus nerka), čaviču (Oncorhynchus tshawytscha), simu (Oncorhynchus masou) un varavīksnes foreli (Oncorhynchus mykiss).

2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

III SADAĻA

TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

53. pants

Norvēģijas vai Fēru Salu karoga zvejas kuģi

Komisija var atļaut Norvēģijas vai Fēru Salu karoga zvejas kuģiem zvejot Savienības ūdeņos, bet ar noteikumu, ka zvejots tiek I pielikumā noteikto KPN robežās un ievērojot nosacījumus, kas noteikti šajā regulā, Regulas (ES) 2017/2403 III sadaļā un deleģētajos aktos, kurus Komisija pieņēmusi uz minētās regulas pamata.

54. pants

Apvienotās Karalistes karoga zvejas kuģi, kas reģistrēti Apvienotajā Karalistē, Gērnsijas Teritoriālajā Vienībā, Džērsijas Teritoriālajā Vienībā vai Menas Salā un ko licencējusi kāda no Apvienotās Karalistes zivsaimniecības pārvaldēm

Komisija var atļaut Apvienotās Karalistes karoga zvejas kuģiem, kas reģistrēti Apvienotajā Karalistē, Gērnsijas Teritoriālajā Vienībā, Džērsijas Teritoriālajā Vienībā vai Menas Salā un ko licencējusi kāda no Apvienotās Karalistes zivsaimniecības pārvaldēm, zvejot Savienības ūdeņos, bet ar noteikumu, ka zvejots tiek I pielikumā noteikto KPN robežās un ievērojot nosacījumus, kas noteikti šajā regulā, Regulā (ES) 2017/2403 un deleģētajos aktos, kurus Komisija pieņēmusi uz minētās regulas pamata.

55. pants

Kvotu nodošana vai apmaiņa ar Apvienoto Karalisti

1.   Jebkāda kvotu nodošana vai apmaiņa starp Savienību un Apvienoto Karalisti notiek saskaņā ar šo pantu.

2.   Dalībvalsts, kas plāno nodot kvotas Apvienotajai Karalistei vai ar to apmainīties kvotām, var ar Apvienoto Karalisti apspriesties par kvotu nodošanas vai apmaiņas uzmetumu. Attiecīgā dalībvalsts par minēto uzmetumu paziņo Komisijai.

3.   Ja Komisija 2. punktā minēto un attiecīgās dalībvalsts paziņoto kvotu nodošanas vai apmaiņas uzmetumu apstiprina, tā bez liekas kavēšanās izsaka piekrišanu uzņemties šādas kvotu nodošanas vai apmaiņas uzliktās saistības. Komisija paziņo dalībvalstīm un Apvienotajai Karalistei par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

4.   Zvejas iespējas, kuras no Apvienotās Karalistes saņemtas vai tai nodotas saskaņā ar vienošanos par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij iedalītajām kvotām pieskaitītas vai no tām atvilktas, tiek uzskatītas no brīža, kad par kvotu nodošanu vai apmaiņu ir paziņots saskaņā ar 3. punktu. Šādas nodošanas vai apmaiņas neietekmē zvejas iespēju sadales mehānismu, ar kura palīdzību zvejas iespējas dalībvalstīm sadala pēc zvejas darbību relatīvās stabilitātes principa.

56. pants

Venecuēlas karoga zvejas kuģi

Venecuēlas karoga zvejas kuģi ievēro nosacījumus, kas noteikti šajā regulā, Regulas (ES) 2017/2403 III sadaļā un deleģētajos aktos, kurus Komisija pieņēmusi uz minētās regulas pamata.

57. pants

Zvejas atļaujas

Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu zvejas kuģiem, kuri darbojas Savienības ūdeņos, ir tāds, kāds noteikts V pielikuma B daļā.

58. pants

Nozveju un piezveju izkraušanas nosacījumi

Nozvejām un piezvejām, ko guvuši trešo valstu zvejas kuģi, kuri zvejo saskaņā ar 57. pantā minētajām zvejas atļaujām, piemēro 7. panta nosacījumus.

59. pants

Aizliegtās sugas

1.   Trešo valstu zvejas kuģi nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī un neizkrauj šādu sugu zivis, kad vien tās ir sastopamas Savienības ūdeņos:

a)

smilšu tīģerhaizivs (Carcharias taurus) visos Savienības ūdeņos;

b)

ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES 3.a un 7.d rajonā un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā;

c)

parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES 3., 4. un 6.–10. apakšapgabalā;

d)

bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Savienības ūdeņos ICES 4., 6., 7. un 8. apakšapgabalā;

e)

Atlantijas lielgalvis (Hoplostethus atlanticus) Savienības ūdeņos ICES 3., 4. un 6.–10. apakšapgabalā;

f)

siļķu haizivs (Lamna nasus) visos Savienības ūdeņos;

g)

dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;

h)

cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES 6. un 10. apakšapgabalā;

i)

parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Savienības ūdeņos Vidusjūrā;

j)

vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos Savienības ūdeņos;

k)

IA pielikuma D daļā uzskaitītās dziļūdens sugas Savienības ūdeņos ICES 6.–10. apakšapgabalā un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. zonā, kā arī Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, ja minētajā pielikumā tā norādīts.

2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

60. pants

Grozījums Regulā (ES) 2024/257

Regulu (ES) 2024/257 groza šādi:

1)

regulas III nodaļā pēc 1. iedaļas iekļauj šādu iedaļu:

“1.A IEDAĻA

NAFO Pārvaldības apgabals

23.a pants

Atjaunošanas pasākumi attiecībā uz mencu NAFO 2J3KL rajonā

Zvejas kuģi, kas zvejo mencu tā NAFO 2J3Kl rajona daļā, kurš ietilpst NAFO pārvaldības apgabalā, izmanto zvejas rīkus ar šādu minimālo linuma acs izmēru:

a)

130 mm, ja tiek izmantotas šķirotājrestes, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/833 (*1) 14. pantā; vai

b)

155 mm.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/833 (2019. gada 20. maijs), ar kuru nosaka saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus, kas piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā, groza Regulu (ES) 2016/1627 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2115/2005 un (EK) Nr. 1386/2007 (OV L 141, 28.5.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/833/oj).”;"

2)

regulas 59. pantā pēc d) punkta pievieno šādu punktu:

“da)

regulas 23.a pantu piemēro no 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 30. jūnijam vai līdz dienai, kad kļūst piemērojama Komisijas deleģētā regula, ar ko groza Regulu (ES) 2019/833 attiecībā uz atjaunošanas pasākumiem attiecībā uz mencu NAFO 2J3KL rajonā, atkarībā no tā, kura diena pienāk agrāk;”

;

3)

regulas IA pielikuma A daļas 2. tabulu aizstāj ar šādu:

“2. tabula

Suga:

Anšovs

Zona:

9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

Engraulis encrasicolus

(ANE/9/3411)

Spānija

5 919

 (42)  (44)  (45)

Analītiska KPN

Portugāle

17 531

 (42)  (44)  (45)

 

Savienība

23 450

 (42)  (43)  (44)  (45)

 

KPN

23 450

 (42)  (43)  (44)  (45)

 

(42)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam.

(43)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 969 tonnām drīkst nozvejot apgabalā, ko norobežo tālāk norādītās koordinātas un krasta līnija (ANE/*09AW):

Punkts

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

1

36°00'00"N

5°36'00"W

2

36°00'00"N

11°00'00"W

3

37°01'20"N

8°59'47"W

(44)  Īpašs nosacījums: no tās laikposmā no 2024. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. septembrim 2. zemsvītras piezīmē norādītajā apgabalā papildus 2. zemsvītras piezīmē norādītajam daudzumam un pēc tam, kad tas ir pilnībā apgūts, drīkst nozvejot tālāk norādītos daudzumus (ANE/*09AW2).

Spānija

1 926

Portugāle

2 102

Savienība

4 028

(45)  Laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 30. jūnijam šo kvotu drīkst nozvejot tikai 9. apakšapgabala daļā uz ziemeļiem no līnijas, kas savieno šādus punktus (ANE/*09AW3):

Punkts

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

1

36°00'00"N

11°00'00"W

2

37°01'20"N

8°59'47"W”
;

4)

regulas IC pielikuma 1. tabulu aizstāj ar šādu:

“1. tabula

Suga:

Menca

Zona:

NAFO 2J3KL rajons

Gadus morhua

(COD/N2J3KL)

Bulgārija

0,001

 (46)  (47)

Analītiska KPN

Vācija

162,340

 (46)  (47)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Igaunija

28,937

 (46)  (47)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Spānija

150,098

 (46)  (47)

 

Francija

23,363

 (46)  (47)

 

Latvija

28,937

 (46)  (47)

 

Lietuva

28,937

 (46)  (47)

 

Polija

75,850

 (46)  (47)

 

Portugāle

234,372

 (46)  (47)

 

Rumānija

2,165

 (46)  (47)

 

Savienība

735

 (46)  (47)

 

KPN

18 947

 

 

(46)  Šo kvotu piemēro no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 30. jūnijam. To drīkst nozvejot tikai no 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 30. jūnijam.

(47)  Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts no 2025. gada 15. aprīļa plkst. 00.00 UTC līdz 2025. gada 30. jūnija plkst. 23.59 UTC. Šajā periodā šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250  kg vai 5 % (izvēlas lielāko).”.

61. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

62. pants

Pārejas noteikumi

Šīs regulas 9.–13., 15.–21., 25., 26., 29., 40., 41., 46., 49., 51. un 59. pantu mutatis mutandis turpina piemērot 2026. gadā, un to dara tik ilgi, līdz spēkā stājas 2026. gada zvejas iespēju regula.

63. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim.

Tomēr:

a)

regulas 12. panta 1. punktu piemēro no 2025. gada 1. janvāra un – atkarībā no tā, kura diena pienāk agrāk, – turpina piemērot līdz 2025. gada 31. decembrim vai līdz dienai, kad kļūst piemērojams saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts, ar ko attiecībā uz pollaka minimālo saglabāšanas references izmēru ICES 8., 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā groza minētās regulas VII pielikuma A daļu;

b)

regulas 13. panta 1.–7. punktu piemēro no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 31. martam;

c)

regulas 13. panta 8. punktu piemēro no 2025. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. martam;

d)

regulas 17. un 18. pantu piemēro no 2025. gada 1. janvāra un – atkarībā no tā, kura diena pienāk agrāk, – turpina piemērot līdz 2025. gada 31. decembrim vai līdz dienai, kad kļūst piemērojami saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 2. punktu pieņemti deleģētie akti, ar ko attiecībā uz tehniskajiem pasākumiem Ķeltu jūrā, Īrijas jūrā un ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un attiecībā uz tehniskajiem pasākumiem par sarkanspuru pageli ICES 6., 7. un 8. apakšapgabalā groza minētās regulas VI un VII pielikumu;

e)

regulas 19. pantu piemēro no 2025. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim;

f)

regulas 24. pantu piemēro no 2025. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. janvārim;

g)

regulas 25. pantu piemēro no 2025. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 30. jūnijam vai līdz dienai, kad kļūst piemērojama Komisijas deleģētā regula, ar ko groza Regulu (ES) 2019/833 attiecībā uz atjaunošanas pasākumiem attiecībā uz mencu NAFO 2J3KL rajonā, atkarībā no tā, kura diena pienāk agrāk;

h)

regulas 26. pantu piemēro no 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim vai līdz dienai, kad kļūst piemērojams deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/2594 (48) 54. panta 1. punkta m) apakšpunktu un ar ko groza minētās regulas IV pielikumu par tehniskajiem pasākumiem attiecībā uz sarkanasari Irmingera jūrā un blakusesošajos ūdeņos, atkarībā no tā, kura diena pienāk agrāk;

i)

regulas 32. pantu un VII pielikumu piemēro no 2024. gada 1. decembra līdz 2025. gada 30. novembrim;

j)

regulas 37. panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro no 2025. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 19. janvārim;

k)

regulas 13. iedaļu beidz piemērot dienā, kad kļūst piemērojama attiecīgus pasākumus nosakoša Eiropas Parlamenta un Padomes regula;

l)

kad IA–IJ un IL pielikumā ir tā norādīts, minētos pielikumus piemēro arī 2026. gadā;

m)

regulas IA pielikuma B daļas 116.–118. tabulas 1. zemsvītras piezīmi piemēro no 2025. gada 1. janvāra un – atkarībā no tā, kura diena pienāk agrāk, – turpina piemērot līdz 2025. gada 31. decembrim vai līdz dienai, kad kļūst piemērojams saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts par atbrīvojumu no parastās dzelkņhaizivs izkraušanas pienākuma;

n)

kad IK pielikumā ir tā norādīts, minēto pielikumu piemēro no 2024. gada 1. decembra līdz 2025. gada 30. novembrim;

o)

regulas IM un XI pielikumu piemēro no 2025. gada 1. jūnija līdz 2026. gada 31. maijam;

p)

regulas II pielikumu piemēro no 2025. gada 1. februāra līdz 2026. gada 31. janvārim;

q)

nozvejas un zvejas piepūles limitus, kas ar šo regulu noteikti 2025. gadam un, kad šajā regulā ir tā norādīts, arī 2026. gadam, turpina piemērot 2026. gadā un – attiecīgā gadījumā – 2027. gadā, taču to dara vienīgi saistībā ar:

i)

apmaiņām, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

ii)

atvilkumiem un pārdalēm, kas veiktas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

iii)

daudzumiem, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu; un

iv)

atvilkumiem, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2025. gada 30. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. SZŁAPKA

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimn2013iecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1380/oj).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/973 (2018. gada 4. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto, un sīkāk nosaka kārtību, kā īstenot izkraušanas pienākumu Ziemeļjūrā, un ar kuru atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 676/2007 un (EK) Nr. 1342/2008 (OV L 179, 16.7.2018., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/973/oj).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/472 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido daudzgadu plānu krājumiem, kurus zvejo rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos, un zvejniecībām, kuras šos krājumus izmanto, un ar ko groza Regulas (ES) 2016/1139 un (ES) 2018/973 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007 un (EK) Nr. 1300/2008 (OV L 83, 25.3.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/472/oj).

(4)  Par Blim zemāku biomasas rādītāju sasnieguša krājuma reproduktīvā spēja var būt ierobežota.

(5)   MSY Btrigger ir biomasas apjoms, kura (nevēlamās) sasniegšanas gadījumā pārvaldītājam ir jārīkojas, lai krājums varētu atjaunoties un pārsniegtu apjomu, kas spēj ilgstoši nodrošināt MSY.

(6)   “FMSY punktvērtība” ir aplēstā zvejas izraisītās zivju mirstības vērtība, kāda ar konkrētu zvejas modeli un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos dod ilgstošu MSY.

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 1100/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai (OV L 248, 22.9.2007., 17. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2007/1100/oj).

(8)  Padomes Regula (ES) 2023/194 (2023. gada 30. janvāris), ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko šādas zvejas iespējas uz 2023. un 2024. gadu nosaka konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 28, 31.1.2023., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/194/oj).

(9)  Padomes Regula (ES) 2024/257 (2024. gada 10. janvāris), ar ko uz 2024., 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko groza Regulu (ES) 2023/194 (OV L, 2024/257, 11.1.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/257/oj).

(10)  Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1996/847/oj).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2053 (2023. gada 13. septembris), ar ko izveido daudzgadu pārvaldības plānu zilajai tunzivij Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, groza Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 un atceļ Regulu (ES) 2016/1627 (OV L 238, 27.9.2023., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2053/oj).

(12)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/1224/oj).

(13)   OV L 149, 30.4.2021, 10. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2021/689(1)/oj.

(14)  Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandes valdību un Dānijas valdību, no otras puses (OV L 175, 18.5.2021., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2021/793/oj).

(15)  Padomes Lēmums 87/277/EEK (1987. gada 18. maijs) par mencu nozvejas iespēju piešķiršanu Špicbergenā un Lāču salas teritorijā, kā arī Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas konvencijas noteiktajā rajonā 3M (OV L 135, 23.5.1987., 29. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/1987/277/oj).

(16)   Padomes Lēmums (ES) 2015/1565 (2015. gada 14. septembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Deklarāciju par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomikas zonā (OV L 244, 19.9.2015., 55. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2015/1565/oj).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/182/oj).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1241/oj).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/218/oj).

(20)   OV L 252, 5.9.1981., 27. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/convention/1981/691/oj. CCAMLR konvenciju Savienība apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 81/691/EEK (1981. gada 4. septembris), ar ko noslēdz Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas konvenciju (OV L 252, 5.9.1981., 26. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/1981/691/oj).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/216/oj).

(22)   OV L 224, 16.8.2006., 24. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/convention/2005/26/oj. Konvenciju par IATTC stiprināšanu Savienība apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (2006. gada 22. maijs) par Konvencijas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju, noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2006/539/oj).

(23)   OV L 162, 18.6.1986., 34. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/convention/1986/238(1)/oj. Savienība ICCAT pievienojusies ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (1986. gada 9. jūnijs) par Kopienas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā, kas grozīta ar Protokolu, kurš pievienots Nobeiguma aktam, ko 1984. gada 10. jūlijā Parīzē ir parakstījuši minētās konvencijas pušu pilnvarotie (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/1986/238/oj).

(24)   OV L 236, 5.10.1995., 25. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/1995/399/oj. Savienība IOTC pievienojusies ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (1995. gada 18. septembris) par Kopienas pievienošanos Nolīgumam par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/1995/399/oj).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/217/oj).

(26)   OV L 378, 30.12.1978., 2. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/convention/1978/3179/oj. Savienība NAFO konvencijai pievienojusies ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3179/78 (1978. gada 28. decembris) attiecībā uz Konvencijas par daudzpusējo sadarbību nākotnē Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā noslēgšanu, ko veic Eiropas Ekonomikas kopiena (OV L 378, 30.12.1978., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1978/3179/oj).

(27)   OV L 55, 28.2.2022., 14. lpp. Savienība Konvencijai par atklātās jūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna ziemeļu daļā pievienojusies ar Padomes Lēmumu (ES) 2022/314 (2022. gada 15. februāris) par Eiropas Savienības pievienošanos Konvencijai par atklātās jūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna ziemeļu daļā (OV L 55, 28.2.2022., 12. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2022/314/oj).

(28)   OV L 234, 31.8.2002., 40. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/convention/2001/319/oj. Savienība SEAFO konvenciju apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (2002. gada 22. jūlijs) par Eiropas Kopienas noslēgto Konvenciju par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2002/738/oj).

(29)   OV L 196, 18.7.2006., 15. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2006/496/oj. Savienība SIOFA apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (2008. gada 29. septembris), lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu par zvejniecību Indijas okeāna dienvidu daļā (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2008/780/oj).

(30)   OV L 67, 6.3.2012., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/convention/2012/130/oj. Savienība SPRFMO konvenciju apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2012/130/ES (2011. gada 3. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Konvenciju par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (OV L 67, 6.3.2012., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2012/130(1)/oj).

(31)   OV L 32, 4.2.2005., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/convention/2005/75/oj. Savienība WCPFC pievienojusies ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (2004. gada 26. aprīlis) par Kopienas pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2005/75(1)/oj).

(32)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/2403/oj).

(33)  Jebkāda tipa demersālos traļus (OTB, OTT, PTB, TBB, TBN, TBS un TB).

(34)  Jebkāda tipa zvejas vadus (SSC, SDN, SPR, SV, SB un SX).

(35)  Jebkurā āķu jedu vai makšķerkāta āķu rindu vai makšķerrīku zvejniecībā (LHP, LHM, LLD, LL, LTL, LX un LLS).

(36)  Jebkādus fiksētos žaunu tīklus un zivju krātiņveida lamatas (GTR, GNS, GNC, FYK, FPN un FIX).

(37)  Zvejas rīka kods: OTB, OTT, OT, TBN, TBS, TB, TX, PTB, SDN, SSC, SX, LL, LLS.

(38)  Zvejas rīka kods: OTB, OTT, OT, TBN, TBS, TB, TX, PTB.

(39)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/833 (2019. gada 20. maijs), ar kuru nosaka saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus, kas piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā, groza Regulu (ES) 2016/1627 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2115/2005 un (EK) Nr. 1386/2007 (OV L 141, 28.5.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/833/oj).

(40)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007 (OV L 315, 30.11.2017., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/2107/oj).

(41)  Padomes Regula (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 3943/90, (EK) Nr. 66/98 un (EK) Nr. 1721/1999 (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2004/601/oj).

(48)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/2594 (2024. gada 18. septembris), ar ko nosaka saglabāšanas, pārvaldības un kontroles pasākumus, kuri piemērojami apgabalā, ko aptver Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1241 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1236/2010 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1899/85 un (EEK) Nr. 1638/87 (OV L, 2024/2594, 8.10.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2594/oj)

PIELIKUMU SARAKSTS

I PIELIKUMS:

KPN, kas piemērojamas Savienības zvejas kuģiem apgabalos, kuros noteiktas KPN, pa sugām un apgabaliem

IA PIELIKUMS:

Skageraks, Kategats, ICES 1.–10., 12. un 14. apakšapgabals, Savienības ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi

IB PIELIKUMS:

Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa un Grenlande, ICES 1., 2., 5., 12. un 14. apakšapgabals un Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

IC PIELIKUMS:

Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļa. NAFO konvencijas apgabals

ID PIELIKUMS:

ICCAT konvencijas apgabals

IE PIELIKUMS:

SEAFO konvencijas apgabals

IF PIELIKUMS:

Dienvidu tunzivs izplatības apgabali

IG PIELIKUMS:

WCPFC konvencijas apgabals

IH PIELIKUMS:

SPRFMO konvencijas apgabals

IJ PIELIKUMS:

IOTC kompetences apgabals

IK PIELIKUMS:

SIOFA nolīguma apgabals

IL PIELIKUMS:

IATTC konvencijas apgabals

IM PIELIKUMS:

NPFC konvencijas apgabals

II PIELIKUMS:

Zvejas kuģu zvejas piepūle saistībā ar Lamanša rietumdaļas jūrasmēles krājumu pārvaldību ICES 7.e rajonā

III PIELIKUMS:

Tūbīšu pārvaldības apgabali ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā

IV PIELIKUMS:

Sezonāli zvejas aizliegumi, kas noteikti, lai aizsargātu nārstojošas mencas

V PIELIKUMS:

Zvejas atļaujas

VI PIELIKUMS:

ICCAT konvencijas apgabals

VII PIELIKUMS:

CCAMLR konvencijas apgabals

VIII PIELIKUMS:

IOTC kompetences apgabals

IX PIELIKUMS:

WCPFC konvencijas apgabals

X PIELIKUMS:

SIOFA nolīguma apgabals

XI PIELIKUMS:

NPFC konvencijas apgabals

I PIELIKUMS

KPN, KAS PIEMĒROJAMAS SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTAS KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM

Pielikumu tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un, attiecīgā gadījumā, ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.

Uz visām šīs regulas pielikumos noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši tās 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi.

Atsauces uz zvejas zonām pielikumos ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katrā apgabalā uz zivju krājumiem atsaucas alfabētiskā secībā pēc sugu zinātniskajiem nosaukumiem. Regulatīvām vajadzībām sugu identificēšanā izmanto tikai zinātniskos nosaukumus.

Šīs regulas vajadzībām turpinājumā ērtības labad dota salīdzinoša tabula ar pielikumos uzskaitīto sugu zinātniskajiem nosaukumiem un vispārpieņemtajiem nosaukumiem. IA līdz IL pielikums ir I pielikuma daļas.

Salīdzinoša tabula ar pielikumos uzskaitīto sugu zinātniskajiem nosaukumiem un vispārpieņemtajiem nosaukumiem

Zinātniskais nosaukums

Trīsburtu kods

Vispārpieņemtais nosaukums

Ammodytes spp.

SAN

Tūbītes

Aphanopus carbo

BSF

Melnā mataste

Argentina silus

ARU

Ziemeļatlantijas argentīna

Beryx spp.

ALF

Beriksas

Brosme brosme

USK

Brosme

Caproidae

BOR

Kaproīdu dzimta

Centroscymnus coelolepis

CYO

Baltacu haizivs

Chaceon spp.

GER

Dziļūdens sarkankrabji

Chionoecetes spp.

PCR

Sniega krabji

Clupea harengus

HER

Siļķe

Coryphaenoides rupestris

RNG

Apaļdeguna garaste

Dissostichus eleginoides

TOP

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus mawsoni

TOA

Antarktikas ilkņzivs

Dissostichus spp.

TOT

Ilkņzivis

Engraulis encrasicolus

ANE

Anšovs

Euphausia superba

KRI

Krils

Gadus morhua

COD

Menca

Glyptocephalus cynoglossus

WIT

Sarkanā plekste

Hippoglossoides platessoides

PLA

Rietumatlantijas plekste

Hoplostethus atlanticus

ORY

Atlantijas lielgalvis

Illex illecebrosus

SQI

Īsspuru kalmārs

Kajikia albida

WHM

Baltais marlīns

Lepidorhombus spp.

LEZ

Megrimi

Leucoraja circularis

RJI

Smilšu raja

Leucoraja fullonica

RJF

Šagrēnādas raja

Leucoraja naevus

RJN

Dzegužraja

Limanda ferruginea

YEL

Dzeltenastes plekste

Lophiidae

ANF

Makšķerniekzivju dzimta

Macrourus spp.

GRV

Makrūrzivis

Macrourus berglax

RHG

Ziemeļu makrūrzivs

Makaira nigricans

BUM

Atlantijas zilais marlīns

Mallotus villosus

CAP

Moiva

Melanogrammus aeglefinus

HAD

Pikša

Merlangius merlangus

WHG

Merlangs

Merluccius merluccius

HKE

Heks

Micromesistius poutassou

WHB

Putasu

Microstomus kitt

LEM

Mazmutes plekste

Molva dypterygia

BLI

Zilā jūraslīdaka

Molva molva

LIN

Jūraslīdaka

Nephrops norvegicus

NEP

Norvēģijas omārs

Pagellus bogaraveo

SBR

Sarkanspuru pagele

Pandalus borealis

PRA

Ziemeļu garnele

Penaeus spp.

PEN

Penaeus garneles

Pleuronectes platessa

PLE

Jūras zeltplekste

Pleuronectiformes

FLX

Plekstveidīgās zivis

Pollachius pollachius

POL

Pollaks

Pollachius virens

POK

Saida

Pseudopentaceros spp.

EDW

Bruņgalvji

Raja brachyura

RJH

Blondā raja

Raja clavata

RJC

Dzeloņainā raja

Raja microocellata

RJE

Sīkacu raja

Raja montagui

RJM

Plankumainā raja

Raja undulata

RJU

Cirtainā raja

Rajiformes

SRX

Rajveidīgās zivis

Reinhardtius hippoglossoides

GHL

Grenlandes paltuss

Rostroraja alba

RJA

Baltā raja

Scomber japonicus

MAS

Austrumu makrele

Scomber scombrus

MAC

Makrele

Scophthalmus maximus

TUR

Akmeņplekste

Scophthalmus rhombus

BLL

Gludais rombs

Sebastes spp.

RED

Sarkanasari

Sebastes mentella

REB

Dziļūdens sarkanasaris

Solea solea

SOL

Parastā jūrasmēle

Solea spp.

SOO

Jūrasmēles

Sprattus sprattus

SPR

Brētliņa

Squalus acanthias

DGS

Dzelkņu haizivs

Thunnus alalunga

ALB

Garspuru tunzivs

Thunnus maccoyii

SBF

Dienvidu tunzivs

Thunnus obesus

BET

Lielacu tunzivs

Thunnus thynnus

BFT

Zilā tunzivs

Trachurus murphyi

CJM

Čīles stavrida

Trachurus spp.

JAX

Stavridas

Trisopterus esmarkii

NOP

Esmarka menca

Urophycis tenuis

HKW

Baltā Amerikas jūrasvēdzele

Xiphias gladius

SWO

Zobenzivs

IA PIELIKUMS

SKAGERAKS, KATEGATS, ICES 1.–10., 12. UN 14. APAKŠAPGABALS, SAVIENĪBAS ŪDEŅI CECAF APGABALĀ, FRANCIJAS GVIĀNAS ŪDEŅI

A DAĻA

Krājumi, kurus Savienība pārvalda autonomi

1. tabula

Suga:

Anšovs

Zona:

8.

Engraulis encrasicolus

(ANE/08.)

Spānija

27 597

 

Analītiska KPN

Francija

3066

 

 

Savienība

30 663

 

 

KPN

30 663

 

 


2.1. tabula

Suga:

Anšovs

Zona:

9N (1) un 10

Engraulis encrasicolus

(ANE/9NX10)

Spānija

0

 (2)

Analītiska KPN

Portugāle

0

 (2)

 

Savienība

0

 (2)

 

KPN

0

 (2)

 

(1)  Daļa no 9. apakšapgabala uz ziemeļiem no līnijas, kas savieno šādus punktus:

Punkts

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

1

36°00'00"N

11°00'00"W

2

37°01'20"N

8°59'47"W

(2)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2025. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 30. jūnijam.


2.2. tabula

Suga:

Anšovs

Zona:

9S (3) un Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

Engraulis encrasicolus

(ANE/9SX3411)

Spānija

7048

 

Piesardzīga KPN

Portugāle

218

 

 

Savienība

7266

 

 

KPN

7266

 

 

(3)  Daļa no 9. apakšapgabala uz dienvidiem no līnijas, kas savieno šādus punktus:

Punkts

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

1

36°00'00"N

11°00'00"W

2

37°01'20"N

8°59'47"W


3. tabula

Suga:

Menca

Zona:

Kategats

Gadus morhua

(COD/03AS.)

Gads:

2025. un 2026. gads (ik gadus)

 

 

Dānija

42,57

 (4)

Piesardzīga KPN

Vācija

0,88

 (4)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Zviedrija

25,55

 (4)

 

Savienība

69,00

 (4)

 

KPN

72,00

 (4)

 

(4)  Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.


4. tabula

Suga:

Megrimi

Zona:

8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

Lepidorhombus spp.

(LEZ/8C3411)

Spānija

3942

 

Analītiska KPN

Francija

197

 

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Portugāle

131

 

 

Savienība

4270

 

 

KPN

4448

 

 


5. tabula

Suga:

Makšķerniekzivju dzimta

Zona:

8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

Lophiidae

(ANF/8C3411)

Spānija

4340

 

Analītiska KPN

Francija

4

 

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Portugāle

864

 

 

Savienība

5208

 

 

KPN

5432

 

 


7. tabula

Suga:

Heks

Zona:

8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

Merluccius merluccius

(HKE/8C3411)

Spānija

10 953

 

Analītiska KPN

Francija

1051

 

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Portugāle

5111

 

 

Savienība

17 115

 

 

KPN

17 445

 

 

 


8. tabula

Suga:

Norvēģijas omārs

Zona:

3.a

Nephrops norvegicus

(NEP/03A.)

Dānija

5848

 

Analītiska KPN

Vācija

17

 

 

Zviedrija

2093

 

 

Savienība

7958

 

 

KPN

8410

 

 


9. tabula

Suga:

Norvēģijas omārs

Zona:

8.a, 8.b, 8.d un 8.e

Nephrops norvegicus

(NEP/8ABDE.)

Spānija

179

 

Analītiska KPN

Francija

2803

 

 

Savienība

2982

 

 

KPN

3502

 

 


11. tabula

Suga:

Norvēģijas omārs

Zona:

8.c, 31. funkcionālā vienība

Nephrops norvegicus

(NEP/8CU31)

Spānija

25

 

Analītiska KPN

Francija

1

 

 

Savienība

26

 

 

KPN

29

 

 


12. tabula

Suga:

Norvēģijas omārs

Zona:

9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

Nephrops norvegicus

(NEP/9/3411)

Spānija

60

 (5)

Piesardzīga KPN

Portugāle

179

 (5)

 

Savienība

239

 (5)  (6)

 

KPN

239

 (5)  (6)

 

(5)  Nedrīkst nozvejot 9.a rajona 26. un 27. funkcionālajā vienībā.

(6)  Ievērojot šīs kvotas limitu, 9.a rajona 30. funkcionālajā vienībā (NEP/*9U30) drīkst nozvejot ne vairāk par šādu apjomu:

32


13. tabula

Suga:

Penaeus garneles

Zona:

Francijas Gviānas ūdeņi

Penaeus spp.

(PEN/FGU.)

Francija

Jānosaka

 (7)

Piesardzīga KPN

Savienība

Jānosaka

 (7)  (8)

Piemēro šīs regulas 6. pantu.

KPN

Jānosaka

 (7)  (8)

 

(7)  Garneles Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis aizliegts zvejot ūdeņos, kas seklāki par 30 m.

(8)  Noteikta tādā pašā apjomā kā Francijas kvota.


14. tabula

Suga:

Jūras zeltplekste

Zona:

Kategats

Pleuronectes platessa

(PLE/03AS.)

Dānija

1331

 

Analītiska KPN

Vācija

15

 

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Zviedrija

150

 

 

Savienība

1496

 

 

KPN

2349

 

 


17. tabula

Suga:

Pollaks

Zona:

8.a, 8.b, 8.d un 8.e

Pollachius pollachius

(POL/8ABDE.)

Spānija

163

 (9)

Analītiska KPN

Francija

796

 (9)

 

Savienība

959

 (9)

 

KPN

959

 (9)

 

(9)  Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.


18. tabula

Suga:

Pollaks

Zona:

8.c

Pollachius pollachius

(POL/08C.)

Spānija

97

 (10)

Analītiska KPN

Francija

11

 (10)

 

Savienība

108

 (10)

 

KPN

108

 (10)

 

(10)  Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.


19. tabula

Suga:

Pollaks

Zona:

9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

Pollachius pollachius

(POL/9/3411)

Spānija

128

 (11)  (12)

Analītiska KPN

Portugāle

4

 (11)  (12)  (13)

 

Savienība

132

 (11)  (12)

 

KPN

132

 (11)  (12)

 

(11)  Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

(12)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 100 % drīkst nozvejot 8.c zonā (POL/*08C.).

(13)  Papildus šai KPN Portugāle drīkst zvejot pollaku daudzumos, kas nepārsniedz 44 tonnas (POL/93411P). Tikai piezvejām; specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.


20. tabula

Suga:

Parastā jūrasmēle

Zona:

3.a; Savienības ūdeņi 22.–24. apakšrajonā

Solea solea

(SOL/3ABC24)

Dānija

172

 

Analītiska KPN

Vācija

10

 (14)

 

Nīderlande

17

 (14)

 

Zviedrija

7

 

 

Savienība

206

 

 

KPN

209

 

 

(14)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos 3.a zonā un 22.–24. apakšrajonā.


22. tabula

Suga:

Parastā jūrasmēle

Zona:

8.a un 8.b

Solea solea

(SOL/8AB.)

Beļģija

31

 

Analītiska KPN

Spānija

6

 

 

Francija

2269

 

 

Nīderlande

170

 

 

Savienība

2476

 

 

KPN

2510

 

 


24. tabula

Suga:

Stavridas

Zona:

9.

Trachurus spp.

(JAX/09.)

Spānija

14 668

 (15)

Analītiska KPN

Portugāle

42 026

 (15)

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Savienība

56 694

 

 

KPN

59 266

 

 

(15)  Īpašs nosacījums: līdz 0 % no šīs kvotas drīkst apgūt 8.c zonā (JAX/*08C.).


25. tabula

Suga:

Stavridas

Zona:

10.; Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (16)

Trachurus spp.

(JAX/X34PRT)

Portugāle

Jānosaka

 

Piesardzīga KPN

Savienība

Jānosaka

 (17)

Piemēro šīs regulas 6. pantu.

KPN

Jānosaka

 (17)

 

(16)  Ūdeņi ap Azoru salām.

(17)  Noteikta tādā pašā apjomā kā Portugāles kvota.


26. tabula

Suga:

Stavridas

Zona:

Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (18)

Trachurus spp.

(JAX/341PRT)

Portugāle

Jānosaka

 

Piesardzīga KPN

Savienība

Jānosaka

 (19)

Piemēro šīs regulas 6. pantu.

KPN

Jānosaka

 (19)

 

(18)  Ūdeņi ap Madeiru.

(19)  Noteikta tādā pašā apjomā kā Portugāles kvota.


27. tabula

Suga:

Stavridas

Zona:

Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (20)

Trachurus spp.

(JAX/341SPN)

Spānija

Jānosaka

 

Piesardzīga KPN

Savienība

Jānosaka

 (21)

Piemēro šīs regulas 6. pantu.

KPN

Jānosaka

 (21)

 

(20)  Ūdeņi ap Kanāriju salām.

(21)  Noteikta tādā pašā apjomā kā Spānijas kvota.

B DAĻA

Kopīgie krājumi

1. tabula

Suga:

Tūbītes un saistītās piezvejas sugas

Zona:

Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā;

Savienības ūdeņi 3.a zonā

Ammodytes spp.

 

Dānija

Jānosaka

 (22)

Analītiska KPN

Vācija

Jānosaka

 (22)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Zviedrija

Jānosaka

 (22)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

Jānosaka

 

 

Apvienotā Karaliste

Jānosaka

 

 

KPN

Jānosaka

 

 

(22)  Līdz 2 % no kvotas drīkst būt merlanga un makreles piezvejas (OT1/*2A3A4X). Merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti III pielikumā, drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem.

Zona: Savienības ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos

 

1r

2r

3r

4

5r

6

7r

 

(SAN/234_1R)

 (23)

(SAN/234_2R)

 (23)

(SAN/234_3R)

 (24)

(SAN/234_4)

(SAN/234_5R)

(SAN/234_6)

 (23)

(SAN/234_7R)

Dānija

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Vācija

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Zviedrija

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Savienība

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Apvienotā Karaliste

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Kopā

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

(23)  Līdz 10 % no šīs kvotas var uzkrāt un izmantot nākamajā gadā tikai šajā pārvaldības apgabalā

(24)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos 3.r tūbīšu pārvaldības apgabalā kā uzraudzības KPN, ievērojot ar attiecīgo zvejniecību saistītu paraugošanas protokolu.


2. tabula

Suga:

Ziemeļatlantijas argentīna

Zona:

Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā

Argentina silus

(ARU/1/2.)

Vācija

26

 

Analītiska KPN

Francija

8

 

 

Nīderlande

21

 

 

Savienība

55

 

 

Apvienotā Karaliste

41

 

 

KPN

96

 

 


3. tabula

Suga:

Ziemeļatlantijas argentīna

Zona:

Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā;

Savienības ūdeņi 3.a zonā

Argentina silus

(ARU/3A4-C)

Dānija

1169

 

Analītiska KPN

Vācija

12

 

 

Īrija

8

 

 

Francija

8

 

 

Nīderlande

55

 

 

Zviedrija

45

 

 

Savienība

1297

 

 

Apvienotā Karaliste

21

 

 

KPN

1318

 

 


4. tabula

Suga:

Ziemeļatlantijas argentīna

Zona:

6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā

Argentina silus

(ARU/567.)

Vācija

686

 

Analītiska KPN

Īrija

635

 

 

Francija

14

 

 

Nīderlande

7160

 

 

Savienība

8495

 

 

Apvienotā Karaliste

503

 

 

KPN

8998

 

 


5. tabula

Suga:

Brosme

Zona:

Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 1., 2. un 14. zonā

Brosme brosme

(USK/1214EI)

Vācija

4,5

 (25)

Piesardzīga KPN

Francija

4,5

 (25)

 

Citi

2

 (25)  (26)

 

Savienība

11

 (25)

 

Apvienotā Karaliste

5

 (25)

 

KPN

16

 (25)

 

(25)  Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo KPN apgūt nav atļauts.

(26)  Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/1214EI_AMS).


6. tabula

Suga:

Brosme

Zona:

Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā

Brosme brosme

(USK/04-C.)

Dānija

56

 (27)

Piesardzīga KPN

Vācija

17

 (27)

 

Francija

39

 (27)

 

Zviedrija

6

 (27)

 

Citi

6

 (28)

 

Savienība

124

 (27)

 

Apvienotā Karaliste

84

 (27)

 

KPN

208

 

 

(27)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (USK/*6AN58).

(28)  Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/04-C_AMS).


7. tabula

Suga:

Brosme

Zona:

6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā

Brosme brosme

(USK/567EI.)

Vācija

95

 (29)

Piesardzīga KPN

Īrija

381

 (29)

 

Spānija

333

 (29)

 

Francija

3954

 (29)

 

Citi

95

 (30)

 

Savienība

4858

 (29)

 

Norvēģija

0

 (31)  (32)  (33)

 

Apvienotā Karaliste

2082

 (29)

 

KPN

6940

 

 

(29)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā (USK/*04-C.).

(30)  Tikai piezvejām. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/567EI_AMS).

(31)  Īpašs nosacījums: no tās 6. un 7. zonā un Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākšanas konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja 6. un 7. zonā un Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5. zonā nepārsniedz turpmāk norādīto apjomu (OTH/*5B67-). Mencas piezveja, ko gūst saskaņā ar šo noteikumu, 6.a zonā nedrīkst pārsniegt 5 %.

0

(32)  Ieskaitot jūraslīdaku. Turpmāk norādītās Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 6. un 7. zonā un Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5. zonā:

Jūraslīdaka (LIN/*5B67-)

0

Brosme (USK/*5B67-)

0

(33)  Norvēģijai iedalītās brosmes un jūraslīdakas kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam:

0


8. tabula

Suga:

Brosme

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā

Brosme brosme

(USK/04-N.)

Beļģija

0

 

Piesardzīga KPN

Dānija

50

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Vācija

0

 

 

Francija

0

 

 

Nīderlande

0

 

 

Savienība

50

 

 

KPN

Nepiemēro

 

 


9. tabula

Suga:

Kaproīdu dzimta

Zona:

6., 7. un 8.

Caproidae

(BOR/678-)

Dānija

9397

 

Analītiska KPN

Īrija

26 462

 

 

Savienība

35 859

 

 

Apvienotā Karaliste

2436

 

 

KPN

38 295

 

 


10. tabula

Suga:

Siļķe (34)

Zona:

3.a

Clupea harengus

(HER/03A.)

Dānija

9580

 (34)  (35)  (36)

Analītiska KPN

Vācija

153

 (34)  (35)  (36)

 

Zviedrija

10 022

 (34)  (35)  (36)

 

Savienība

19 755

 (34)  (35)  (36)

 

Norvēģija

3038

 (35)

 

KPN

22 793

 

 

(34)  Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(35)  No siļķes krājumiem HER/03A. (HER/*03A) un HER/03A-BC (HER/*03A-BC) 3.a rajonā drīkst nozvejot tikai šādus apjomus:

Dānija

554

Vācija

8

Zviedrija

407

Savienība

969

Norvēģija

167

(36)  Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šā apjoma drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes ūdeņos 4. zonā (HER/*4-UK) un 50 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4.b zonā (HER/*4B-EU).


11. tabula

Suga:

Siļķe (37)

Zona:

Savienības, Apvienotās Karalistes un Norvēģijas ūdeņi 4. zonā uz ziemeļiem no 53°30'N

Clupea harengus

(HER/4AB.)

Dānija

51 897

 

Analītiska KPN

Vācija

35 613

 

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Francija

19 010

 

 

Nīderlande

47 665

 

 

Zviedrija

3595

 

 

Savienība

157 780

 

 

Fēru Salas

0

 

 

Norvēģija

112 677

 (38)

 

Apvienotā Karaliste

75 345

 

 

KPN

388 542

 

 

(37)  Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(38)  Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. Ievērojot šīs kvotas limitu, Savienības ūdeņos 4.b zonā (HER/*04B-C) nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu:

2700

Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° ziemeļu platuma Savienība nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādītajiem daudzumiem:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62°N (HER/*4N-S62)

Savienība

2700


12. tabula

Suga:

Siļķe

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62°N

Clupea harengus

(HER/4N-S62)

Zviedrija

863

 (39)

Analītiska KPN

Savienība

863

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

Nepiemēro

 

 

(39)  Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās.


13. tabula

Suga:

Siļķe

Zona:

3.a

Clupea harengus

(HER/03A-BC)

Dānija

5692

 (40)  (41)  (42)

Analītiska KPN

Vācija

51

 (40)  (41)  (42)

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Zviedrija

916

 (40)  (41)  (42)

 

Savienība

6659

 (40)  (41)  (42)

 

KPN

6659

 (41)

 

(40)  Tikai siļķes nozvejām, kas piezvejas veidā gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

(41)  No siļķes krājumiem HER/03A. (HER/*03A) un HER/03A-BC (HER/*03A-BC) 3.a rajonā drīkst nozvejot tikai šādus apjomus:

Dānija

554

Vācija

8

Zviedrija

407

Savienība

969

(42)  Īpašs nosacījums: līdz 100 % no šīs kvotas drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4. zonā (HER/*4-EU-BC).


14. tabula

Suga:

Siļķe (43)

Zona:

4. un 7.d; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā

Clupea harengus

(HER/2A47DX)

Beļģija

38

 

Analītiska KPN

Dānija

7388

 

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Vācija

38

 

 

Francija

38

 

 

Nīderlande

38

 

 

Zviedrija

36

 

 

Savienība

7576

 

 

Apvienotā Karaliste

140

 

 

KPN

7716

 

 

(43)  Tikai siļķes nozvejām, kas piezvejas veidā gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.


15. tabula

Suga:

Siļķe (44)

Zona:

4.c un 7.d (45)

Clupea harengus

(HER/4CXB7D)

Beļģija

8414

 (46)

Analītiska KPN

Dānija

729

 (46)

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Vācija

500

 (46)

 

Francija

10 081

 (46)

 

Nīderlande

17 738

 (46)

 

Savienība

37 462

 (46)

 

Apvienotā Karaliste

5278

 (46)

 

KPN

388 542

 

 

(44)  Tikai siļķes nozvejām, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(45)  Izņemot Blekvoteras krājumu, t. i., siļķes krājumu Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kura novilkta uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51°56'N, 1°19,1 'E) līdz 51°33' ziemeļu platuma un no šā punkta uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā.

(46)  Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 4.b zonā (HER/*04B.).


16. tabula

Suga:

Siļķe

Zona:

6.b un 6.aN; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (47)

Clupea harengus

(HER/5B6ANB)

Vācija

83

 (48)

Piesardzīga KPN

Īrija

403

 (48)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Francija

16

 (48)

 

Nīderlande

83

 (48)

 

Savienība

585

 (48)

 

Apvienotā Karaliste

1160

 (48)

 

KPN

1745

 

 

(47)  Siļķes krājums 6.a rajona daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 55° ziemeļu platuma vai uz rietumiem no 7° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 56° ziemeļu platuma, izņemot Klaidu.

(48)  Aizliegts zvejot siļķi to rajonu daļā starp 56° un 57°30′ ziemeļu platuma, uz kuriem attiecas šī KPN; izņēmums ir sešas jūras jūdzes plata josla, ko mēra no Apvienotās Karalistes teritoriālās jūras bāzes līnijas.


17. tabula

Suga:

Siļķe

Zona:

6.aS (49), 7.b, 7.c

Clupea harengus

(HER/6AS7BC)

Īrija

2600

 

Piesardzīga KPN

Nīderlande

124

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Savienība

2724

 

 

KPN

2724

 

 

(49)  Siļķes krājums 6.a zonā uz dienvidiem no 56°00' ziemeļu platuma un uz rietumiem no 07°00' rietumu garuma.


18. tabula

Suga:

Siļķe

Zona:

7.a (50)

Clupea harengus

(HER/07A/MM)

Īrija

52

 

Analītiska KPN

Savienība

52

 

 

Apvienotā Karaliste

5171

 

 

KPN

5223

 

 

(50)  Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo:

—

ziemeļos 52°30' ziemeļu platuma paralēle,

—

dienvidos 52°00' ziemeļu platuma paralēle,

—

rietumos Īrijas krasts,

—

austrumos Apvienotās Karalistes krasts.


19. tabula

Suga:

Siļķe

Zona:

7.e un 7.f

Clupea harengus

(HER/7EF.)

Francija

178

 

Piesardzīga KPN

Savienība

178

 

 

Apvienotā Karaliste

179

 

 

KPN

357

 

 


20. tabula

Suga:

Siļķe

Zona:

7.a uz dienvidiem no 52°30'N; 7.g (51), 7.h (51), 7.j (51) un 7.k (51)

Clupea harengus

(HER/7G-K.)

Vācija

10

 (52)

Analītiska KPN

Īrija

750

 (52)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Francija

54

 (52)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Nīderlande

54

 (52)

 

Savienība

868

 (52)

 

Apvienotā Karaliste

1

 (53)

 

KPN

869

 

 

(51)  Šī zona ir palielināta par teritoriju, ko norobežo:

—

ziemeļos 52°30' ziemeļu platuma paralēle,

—

dienvidos 52°00' ziemeļu platuma paralēle,

—

rietumos Īrijas krasts,

—

austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

(52)  Šo kvotu drīkst iedalīt tikai kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, ko novērtē ICES. Pirms jebkādu nozveju atļaušanas attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai kuģa vai kuģu vārdu.

(53)  Šo kvotu drīkst iedalīt tikai kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, ko novērtē ICES. Pirms jebkādu nozveju atļaušanas Apvienotās Karalistes zivsaimniecības pārvaldes paziņo Jūras pārvaldības organizācijai kuģa vai kuģu vārdu.


21. tabula

Suga:

Menca

Zona:

Skageraks

Gadus morhua

(COD/03AN.)

Beļģija

7

 

Analītiska KPN

Dānija

2278

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Vācija

57

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Nīderlande

14

 

 

Zviedrija

398

 

 

Savienība

2754

 

 

KPN

2846

 

 


22. tabula

Suga:

Menca

Zona:

4; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā

Gadus morhua

(COD/2A3AX4)

Beļģija

477

 (54)  (55)

Analītiska KPN

Dānija

2739

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Vācija

1736

 (55)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

589

 (54)  (55)

 

Nīderlande

1547

 (54)

 

Zviedrija

18

 

 

Savienība

7106

 

 

Norvēģija

3385

 (56)

 

Apvienotā Karaliste

9419

 (54)  (55)

 

KPN

19 910

 

 

(54)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 7.d zonā (COD/*07D.).

(55)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (COD/*6AN58).

(56)  No tās ne vairāk par turpmāk norādīto daudzumu drīkst nozvejot Savienības ūdeņos (COD/*3AX4-EU). Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

2816

Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādu daudzumu:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (COD/*04N-)

Savienība

5142


23. tabula

Suga:

Menca

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62°N

Gadus morhua

(COD/4N-S62)

Zviedrija

382

 (57)

Analītiska KPN

Savienība

382

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

Nepiemēro

 

 

(57)  Pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas minēto sugu kvotā.


24. tabula

Suga:

Menca

Zona:

6.b; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā uz rietumiem no 12°00'W un 12. un 14. zonā

Gadus morhua

(COD/5W6-14)

Beļģija

0

 (58)

Piesardzīga KPN

Vācija

1

 (58)

 

Īrija

11

 (58)

 

Francija

6

 (58)

 

Savienība

18

 (58)

 

Apvienotā Karaliste

56

 (58)

 

KPN

74

 (58)

 

(58)  Tikai mencas piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās mencas zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.


25. tabula

Suga:

Menca

Zona:

6.a; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā uz austrumiem no 12°00'W

Gadus morhua

(COD/5BE6A)

Beļģija

1

 

Analītiska KPN

Vācija

7

 

Piemēro šīs regulas 8. pantu.

Īrija

131

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Francija

70

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

209

 

 

Apvienotā Karaliste

905

 

 

KPN

1114

 

 


26. tabula

Suga:

Menca

Zona:

7.a

Gadus morhua

(COD/07A.)

Beļģija

2

 (59)

Piesardzīga KPN

Īrija

82

 (59)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Francija

6

 (59)

 

Nīderlande

1

 (59)

 

Savienība

91

 (59)

 

Apvienotā Karaliste

74

 (59)

 

KPN

165

 (59)

 

(59)  Tikai mencas piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās mencas zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.


27. tabula

Suga:

Menca

Zona:

7.b, 7.c, 7.e–k, 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

Gadus morhua

(COD/7XAD34)

Beļģija

14

 (60)

Analītiska KPN

Īrija

335

 (60)

Piemēro šīs regulas 8. pantu.

Francija

229

 (60)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Nīderlande

0

 (60)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

578

 (60)

 

Apvienotā Karaliste

66

 (60)

 

KPN

644

 (60)

 

(60)  Tikai mencas piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās mencas zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.


28. tabula

Suga:

Menca

Zona:

7.d

Gadus morhua

(COD/07D.)

Beļģija

50

 (61)

Analītiska KPN

Francija

972

 (61)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Nīderlande

29

 (61)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

1051

 (61)

 

Apvienotā Karaliste

107

 (62)

 

KPN

1158

 

 

(61)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 4. zonā, 3.a zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (COD/*2A3X4).

(62)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā, 3.a zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (COD/*2A3X4X).


29. tabula

Suga:

Sarkanā plekste

Zona:

Savienības ūdeņi 3.a zonā

Glyptocephalus cynoglossus

(WIT/03A-C.)

Dānija

677

 (63)

Analītiska KPN

Vācija

1

 (63)

 

Nīderlande

1

 (63)

 

Zviedrija

141

 (63)

 

Savienība

820

 (63)

 

KPN

820

 

 

(63)  No tās līdz 100 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (WIT/*2AC4-C1).


30. tabula

Suga:

Megrimi

Zona:

Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā;

Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā

Lepidorhombus spp.

(LEZ/2AC4-C)

Beļģija

9

 (64)

Analītiska KPN

Dānija

7

 (64)

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Vācija

7

 (64)

 

Francija

48

 (64)

 

Nīderlande

37

 (64)

 

Savienība

108

 (64)

 

Apvienotā Karaliste

2787

 (64)

 

KPN

2895

 

 

(64)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 20 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (LEZ/*6AN58).


31. tabula

Suga:

Megrimi

Zona:

6; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

Lepidorhombus spp.

(LEZ/56-14)

Īrija

614

 (65)

Analītiska KPN

Spānija

539

 (65)

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Francija

2101

 (65)

 

Savienība

3254

 (65)

 

Apvienotā Karaliste

2593

 (65)

 

KPN

5847

 

 

(65)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % drīkst nozvejot šādā zonā: Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (LEZ/*2AC4C).


32. tabula

Suga:

Megrimi

Zona:

7

Lepidorhombus spp.

(LEZ/07.)

Beļģija

496

 (66)

Analītiska KPN

Īrija

3038

 (67)

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Spānija

5507

 (67)

 

Francija

6683

 (67)

 

Savienība

15 724

 

 

Apvienotā Karaliste

4306

 (67)

 

KPN

20 030

 

 

(66)  10 % no šīs kvotas drīkst 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE) izmantot piezvejām, ko gūst jūrasmēles specializētajās zvejniecības.

(67)  35 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE).


33. tabula

Suga:

Megrimi

Zona:

8.a, 8.b, 8.d un 8.e

Lepidorhombus spp.

(LEZ/8ABDE.)

Spānija

1042

 

Analītiska KPN

Francija

842

 

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Savienība

1884

 

 

KPN

1981

 

 


34. tabula

Suga:

Makšķerniekzivju dzimta

Zona:

Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā

Lophiidae

(ANF/2AC4-C)

Beļģija

390

 (68)  (69)

Analītiska KPN

Dānija

861

 (68)  (69)

 

Vācija

420

 (68)  (69)

 

Francija

80

 (68)  (69)

 

Nīderlande

295

 (68)  (69)

 

Zviedrija

10

 (68)  (69)

 

Savienība

2056

 (68)  (69)

 

Apvienotā Karaliste

17 566

 (68)  (69)

 

KPN

19 622

 

 

(68)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 30 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (ANF/*6AN58).

(69)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes ūdeņos 6.a zonā uz dienvidiem no 58°30' ziemeļu platuma, Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā un starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā (ANF/*56-14).


35. tabula

Suga:

Makšķerniekzivju dzimta

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā

Lophiidae

(ANF/04-N.)

Beļģija

40

 

Analītiska KPN

Dānija

1029

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Vācija

16

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Nīderlande

15

 

 

Savienība

1100

 

 

KPN

Nepiemēro

 

 


36. tabula

Suga:

Makšķerniekzivju dzimta

Zona:

6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

Lophiidae

(ANF/56-14)

Beļģija

320

 (70)

Analītiska KPN

Vācija

365

 (70)

 

Īrija

890

 (70)

 

Spānija

342

 (70)

 

Francija

3938

 (70)

 

Nīderlande

308

 (70)

 

Savienība

6163

 (70)

 

Apvienotā Karaliste

4941

 (70)

 

KPN

11 104

 

 

(70)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 20 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (ANF/*2AC4C).


37. tabula

Suga:

Makšķerniekzivju dzimta

Zona:

7.

Lophiidae

(ANF/07.)

Beļģija

4106

 (71)

Analītiska KPN

Vācija

458

 (71)

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Īrija

3367

 (71)

 

Spānija

1631

 (71)

 

Francija

26 346

 (71)

 

Nīderlande

532

 (71)

 

Savienība

36 440

 (71)

 

Apvienotā Karaliste

11 119

 (71)

 

KPN

47 559

 

 

(71)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (ANF/*8ABDE).


38. tabula

Suga:

Makšķerniekzivju dzimta

Zona:

8.a, 8.b, 8.d un 8.e

Lophiidae

(ANF/8ABDE.)

Spānija

1844

 

Analītiska KPN

Francija

10 261

 

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Savienība

12 105

 

 

KPN

12 741

 

 


39. tabula

Suga:

Pikša

Zona:

3.a

Melanogrammus aeglefinus

(HAD/03A.)

Beļģija

28

 

Analītiska KPN

Dānija

4747

 

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Vācija

302

 

 

Nīderlande

6

 

 

Zviedrija

561

 

 

Savienība

5644

 

 

KPN

5892

 

 


40. tabula

Suga:

Pikša

Zona:

4.; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā

Melanogrammus aeglefinus

(HAD/2AC4.)

Beļģija

550

 (72)  (73)

Analītiska KPN

Dānija

3783

 (72)  (73)

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Vācija

2407

 (72)  (73)

 

Francija

4196

 (72)

 

Nīderlande

413

 (72)  (73)

 

Zviedrija

337

 (72)  (73)

 

Savienība

11 686

 (72)

 

Norvēģija

22 048

 (74)

 

Apvienotā Karaliste

62 128

 

 

KPN

95 862

 

 

(72)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (HAD/*6AN58).

(73)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 3.a zonā (HAD/*03A.).

(74)  No tās 18 346 tonnas drīkst nozvejot Savienības ūdeņos (HAD/*04-EU). Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (HAD/*04N-)

Savienība

7236


41. tabula

Suga:

Pikša

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62°N

Melanogrammus aeglefinus

(HAD/4N-S62)

Zviedrija

707

 (75)

Analītiska KPN

Savienība

707

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

Nepiemēro

 

 

(75)  Mencas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā.


42. tabula

Suga:

Pikša

Zona:

Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 6.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

Melanogrammus aeglefinus

(HAD/6B1214)

Beļģija

19

 

Analītiska KPN

Vācija

20

 

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Īrija

622

 

 

Francija

868

 

 

Savienība

1529

 

 

Apvienotā Karaliste

8666

 

 

KPN

10 195

 

 


43. tabula

Suga:

Pikša

Zona:

6.a; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā

Melanogrammus aeglefinus

(HAD/5BC6A.)

Beļģija

16

 (76)

Analītiska KPN

Vācija

17

 (76)

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Īrija

1304

 (76)

 

Francija

734

 (76)

 

Savienība

2071

 (76)

 

Apvienotā Karaliste

8610

 

 

KPN

10 681

 

 

(76)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (HAD/*2AC4.).


44. tabula

Suga:

Pikša

Zona:

7.b–k, 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

Melanogrammus aeglefinus

(HAD/7X7A34)

Beļģija

57

 

Analītiska KPN

Īrija

1182

 

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Francija

3431

 

 

Savienība

4670

 

 

Apvienotā Karaliste

1271

 

 

KPN

6353

 

 


45. tabula

Suga:

Pikša

Zona:

7.a

Melanogrammus aeglefinus

(HAD/07A.)

Beļģija

25

 

Analītiska KPN

Īrija

692

 

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Francija

116

 

 

Savienība

833

 

 

Apvienotā Karaliste

1060

 

 

KPN

1893

 

 


46. tabula

Suga:

Merlangs

Zona:

3.a

Merlangius merlangus

(WHG/03A.)

Dānija

362

 

Piesardzīga KPN

Nīderlande

1

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Zviedrija

39

 

 

Savienība

402

 

 

KPN

455

 

 


47. tabula

Suga:

Merlangs

Zona:

4.; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā

Merlangius merlangus

(WHG/2AC4.)

Beļģija

1689

 

Analītiska KPN

Dānija

7306

 

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Vācija

1900

 

 

Francija

10 980

 

 

Nīderlande

4223

 

 

Zviedrija

10

 

 

Savienība

26 108

 

 

Norvēģija

11 186

 (77)

 

Apvienotā Karaliste

74 026

 

 

KPN

111 861

 

 

(77)  No tās 9308 tonnas nozvejotas Savienības ūdeņos (WHG/*04-EU). Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādu daudzumu:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (WHG/*04N-)

Savienība

15 028


48. tabula

Suga:

Merlangs

Zona:

6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

Merlangius merlangus

(WHG/56-14)

Vācija

12

 

Analītiska KPN

Īrija

1435

 

Piemēro šīs regulas 8. pantu.

Francija

241

 

 

Savienība

1688

 

 

Apvienotā Karaliste

3264

 

 

KPN

4952

 

 


49. tabula

Suga:

Merlangs

Zona:

7.a

Merlangius merlangus

(WHG/07A.)

Beļģija

2

 (78)

Analītiska KPN

Īrija

258

 (78)

Piemēro šīs regulas 8. pantu.

Francija

20

 (78)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Nīderlande

1

 (78)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

281

 (78)

 

Apvienotā Karaliste

440

 (78)

 

KPN

721

 (78)

 

(78)  Tikai merlanga piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās merlanga zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.


50. tabula

Suga:

Merlangs

Zona:

7.b, 7.c, 7.d, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h, 7.j un 7.k

Merlangius merlangus

(WHG/7X7A-C)

Beļģija

307

 

Analītiska KPN

Īrija

8759

 

 

Francija

18 902

 

 

Nīderlande

154

 

 

Savienība

28 122

 (81)  (82)

 

Apvienotā Karaliste

3648

 (79)  (80)

 

KPN

32 374

 

 

(79)  No tās līdz turpmāk norādītajam daudzumam drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 7.b, 7.c, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h, 7.j un 7.k zonā (WHG/*7XAD). Šis daudzums paredzēts vienīgi piezvejām, specializētās merlanga zvejniecības nav atļautas.

542

(80)  No tās līdz turpmāk norādītajam daudzumam drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (WHG/*07D.).

3106

(81)  No tās līdz turpmāk norādītajiem daudzumiem drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 7.b, 7.c, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h, 7.j un 7.k zonā (WHG/*7XAD). Tikai piezvejām. Specializētajās merlanga zvejniecībās šo daļu apgūt nav atļauts. Ievērojot šo kvotu limitus, 7.b, 7.c, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h, 7.j un 7.k zonā kā piezveju drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Beļģija

46

Īrija

1301

Francija

2808

Nīderlande

23

Savienība

4178

(82)  No tās līdz turpmāk norādītajiem daudzumiem drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (WHG/*07D.). Ievērojot šo kvotu limitus, 7.d zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:

Beļģija

262

Īrija

7458

Francija

16 093

Nīderlande

131

Savienība

23 944


51. tabula

Suga:

Merlangs un pollaks

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62°N

Merlangius merlangus un Pollachius pollachius

(W/P/4N-S62)

Zviedrija

190

 (83)

Piesardzīga KPN

Savienība

190

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

KPN

Nepiemēro

 

 

(83)  Mencas, pikšas un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā.


52. tabula

Suga:

Heks

Zona:

3.a

Merluccius merluccius

(HKE/03A.)

Dānija

1609

 (84)

Analītiska KPN

Zviedrija

137

 (84)

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Savienība

1746

 

 

KPN

1746

 

 

(84)  Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai un Apvienotajai Karalistei.


53. tabula

Suga:

Heks

Zona:

Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā;

Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā

Merluccius merluccius

(HKE/2AC4-C)

Beļģija

16

 (85)  (86)

Analītiska KPN

Dānija

662

 (85)  (86)

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Vācija

76

 (85)  (86)

 

Francija

147

 (85)  (86)

 

Nīderlande

38

 (85)  (86)

 

Savienība

939

 (85)  (86)

 

Apvienotā Karaliste

1082

 (85)  (86)

 

KPN

2021

 

 

(85)  Ne vairāk kā 10 % šīs kvotas drīkst izmantot piezvejai 3.a zonā (HKE/*03A.).

(86)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 6 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (HKE/*6AN58).


54. tabula

Suga:

Heks

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā

Merluccius merluccius

(HKE/04-N.)

Beļģija

15

 

Analītiska KPN

Dānija

1340

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Vācija

151

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

62

 

 

Nīderlande

107

 

 

Zviedrija

Nepiemēro

 

 

Savienība

1675

 

 

KPN

Nepiemēro

 

 


55. tabula

Suga:

Heks

Zona:

6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

Merluccius merluccius

(HKE/571214)

Beļģija

288

 (87)

Analītiska KPN

Īrija

1730

 (87)

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Spānija

9244

 (87)

 

Francija

14 275

 (87)

 

Nīderlande

186

 (87)

 

Savienība

25 723

 (87)

 

Apvienotā Karaliste

6756

 (87)

 

KPN

32 479

 

 

(87)  Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 4. zonā un Apvienotās Karalistes un starptautiskajiem ūdeņiem 2.a zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem katru gadu retrospektīvi paziņo attiecīgi Savienībai vai Apvienotajai Karalistei. Dalībvalstis par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai.

Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:

8.a, 8.b, 8.d un 8.e (HKE/*8ABDE)

Beļģija

39

Īrija

193

Spānija

1545

Francija

1545

Nīderlande

19

Savienība

3341

Apvienotā Karaliste

869


56. tabula

Suga:

Heks

Zona:

8.a, 8.b, 8.d un 8.e

Merluccius merluccius

(HKE/8ABDE.)

Beļģija

10

 (88)

Analītiska KPN

Spānija

6670

 

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Francija

14 979

 

 

Nīderlande

19

 (88)

 

Savienība

21 678

 

 

KPN

22 026

 

 

(88)  Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai un Apvienotajai Karalistei.

Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:

6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (HKE/*57-14)

Beļģija

2

Spānija

1932

Francija

3478

Nīderlande

6

Savienība

5418


57. tabula

Suga:

Putasu

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 2. un 4. zonā

Micromesistius poutassou

(WHB/24-N.)

Dānija

0

 

Analītiska KPN

Savienība

0

 

 

KPN

1 447 054

 

 


58. tabula

Suga:

Putasu

Zona:

Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā

Micromesistius poutassou

(WHB/1X14)

Dānija

66 199

 (89)

Analītiska KPN

Vācija

25 739

 (89)

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Īrija

51 263

 (89)

 

Spānija

56 122

 (89)  (90)

 

Francija

46 070

 (89)

 

Nīderlande

80 723

 (89)

 

Portugāle

5213

 (89)  (90)

 

Zviedrija

16 376

 (89)

 

Savienība

347 705

 (89)  (91)

 

Norvēģija

81 750

 (92)  (93)

 

Fēru Salas

Nepiemēro

 

 

Apvienotā Karaliste

Nepiemēro

 

 

KPN

1 447 054

 

 

(89)  Īpašs nosacījums: ievērojot Savienībai paredzēto kopējo piekļuves limitu – daudzums jānosaka – tonnu apmērā, dalībvalstis Fēru Salu ūdeņos drīkst nozvejot ne vairāk kā – daudzums jānosaka – procentus no savām kvotām (WHB/*05-F.).

(90)  Šo kvotu drīkst pārcelt uz 8.c, 9. un 10. zonu un uz Savienības ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai.

(91)  Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām, kurām atbilstošās zonas ir Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu:

Jānosaka

(92)  Var nozvejot Savienības ūdeņos 4. zonā, 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30' ziemeļu platuma, 6.b zonā un 7. zonā uz rietumiem no 12° rietumu garuma (WHB/*46AB7-EU).

(93)  Īpašs nosacījums: Savienības ūdeņos 4. zonā, 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30' ziemeļu platuma, 6.b zonā un 7. zonā uz rietumiem no 12° rietumu garuma drīkst nozvejot šādu daudzumu no Norvēģijas kvotas:

Jānosaka


59. tabula

Suga:

Putasu

Zona:

8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

Micromesistius poutassou

(WHB/8C3411)

Spānija

44 604

 

Analītiska KPN

Portugāle

11 151

 

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Savienība

55 755

 (94)

 

KPN

1 447 054

 

 

(94)  Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām, kurām atbilstošās zonas ir Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10. zonā un Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu:

Jānosaka


60. tabula

Suga:

Mazmutes plekste un sarkanā plekste

Zona:

Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā;

Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā

Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus

(L/W/2AC4-C)

Beļģija

105

 

Analītiska KPN

Dānija

291

 

 

Vācija

37

 

 

Francija

79

 

 

Nīderlande

242

 

 

Zviedrija

3

 

 

Savienība

757

 (97)  (98)

 

Apvienotā Karaliste

1470

 (95)  (96)

 

KPN

2227

 

 

(95)  No tās līdz turpmāk norādītajam daudzumam mazmutes plekstes drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (LEM/*2AC4-C); Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (LEM/*07D.).

792

(96)  No tās līdz turpmāk norādītajam daudzumam sarkanās plekstes drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (WIT/*2AC4-C); Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (WIT/*07D.).

678

(97)  No tās līdz turpmāk norādītajam daudzumam mazmutes plekstes drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (LEM/*2AC4-C); Savienības ūdeņos 3.a zonā (LEM/*03A-C); Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (LEM/*07D.).

Beļģija

57

Dānija

156

Vācija

20

Francija

43

Nīderlande

130

Zviedrija

2

Savienība

408

(98)  No tās līdz turpmāk norādītajiem daudzumiem sarkanās plekstes drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (WIT/*2AC4-C); Savienības ūdeņos 3.a zonā (WIT/*03A-C); Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (WIT/*07D.).

Beļģija

49

Dānija

134

Vācija

17

Francija

37

Nīderlande

111

Zviedrija

1

Savienība

349


61. tabula

Suga:

Mazmutes plekste

Zona:

Savienības ūdeņi 3.a zonā

Microstomus kitt

(LEM/03A-C.)

Dānija

119

 (99)

Analītiska KPN

Vācija

1

 (99)

 

Nīderlande

7

 (99)

 

Zviedrija

4

 (99)

 

Savienība

131

 (99)

 

KPN

131

 

 

(99)  No tās līdz 100 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (LEM/*2AC4-C1).


62. tabula

Suga:

Mazmutes plekste

Zona:

Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 7.d zonā

Microstomus kitt

(LEM/07D.)

Beļģija

55

 (100)

Analītiska KPN

Francija

27

 (100)

 

Nīderlande

6

 (100)

 

Savienība

88

 (100)

 

Apvienotā Karaliste

20

 (100)

 

KPN

108

 

 

(100)  No tās līdz 100 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (LEM/*2AC4-C2).


63. tabula

Suga:

Zilā jūraslīdaka

Zona:

6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā

Molva dypterygia

(BLI/5B67-)

Vācija

109

 

Analītiska KPN

Igaunija

17

 

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Īrija

30

 

 

Spānija

343

 

 

Francija

7830

 

 

Lietuva

7

 

 

Polija

3

 

 

Citi

30

 (101)

 

Savienība

8369

 

 

Norvēģija

0

 (102)

 

Fēru Salas

0

 (103)

 

Apvienotā Karaliste

2790

 

 

KPN

11 159

 

 

(101)  Tikai piezvejām. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/5B67_AMS).

(102)  Jāzvejo Savienības ūdeņos 4., 6. un 7. zonā (BLI/*24X7C).

(103)  Apaļdeguna garastes un melnās matastes piezvejas ieskaitāmas šajā kvotā. Jāzvejo Savienības ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30′ ziemeļu platuma un 6.b zonā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.


64. tabula

Suga:

Zilā jūraslīdaka

Zona:

Starptautiskie ūdeņi 12. zonā

Molva dypterygia

(BLI/12INT-)

Igaunija

0

 

Analītiska KPN

Spānija

37

 

 

Francija

1

 

 

Lietuva

0

 

 

Citi

0

 (104)

 

Savienība

38

 

 

Apvienotā Karaliste

0

 

 

KPN

38

 

 

(104)  Tikai piezvejām. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/12INT_AMS).


65. tabula

Suga:

Zilā jūraslīdaka

Zona:

Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 2. zonā; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā

Molva dypterygia

(BLI/24-)

Dānija

2

 (105)

Piesardzīga KPN

Vācija

2

 (105)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Īrija

2

 (105)

 

Francija

8

 (105)

 

Citi

2

 (105)  (106)

 

Savienība

16

 (105)

 

Apvienotā Karaliste

6

 (105)

 

KPN

22

 (105)

 

(105)  Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

(106)  Neiedalītā kvota “Citi”, kas paredzēta dalībvalstīm, kurām nav kvotas daļu, ir domāta tikai piezvejām. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/24_AMS).


66. tabula

Suga:

Zilā jūraslīdaka

Zona:

Savienības ūdeņi 3.a zonā

Molva dypterygia

(BLI/03A-)

Dānija

1,5

 (107)

Piesardzīga KPN

Vācija

1

 (107)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Zviedrija

1,5

 (107)

 

Savienība

4

 (107)

 

KPN

4

 (107)

 

(107)  Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.


67. tabula

Suga:

Jūraslīdaka

Zona:

Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā

Molva molva

(LIN/1/2.)

Dānija

7

 

Piesardzīga KPN

Vācija

7

 

 

Francija

7

 

 

Citi

3

 (108)

 

Savienība

24

 

 

Apvienotā Karaliste

7

 

 

KPN

31

 

 

(108)  Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (LIN/1/2_AMS).


68. tabula

Suga:

Jūraslīdaka

Zona:

Savienības ūdeņi 3.a zonā

Molva molva

(LIN/03A-C.)

Beļģija

11

 

Analītiska KPN

Dānija

88

 

 

Vācija

11

 

 

Zviedrija

34

 

 

Savienība

144

 

 

Apvienotā Karaliste

0

 

 

KPN

144

 

 


69. tabula

Suga:

Jūraslīdaka

Zona:

Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā

Molva molva

(LIN/04-C.)

Beļģija

13

 (109)  (110)

Analītiska KPN

Dānija

197

 (109)  (110)

 

Vācija

122

 (109)  (110)

 

Francija

109

 (109)

 

Nīderlande

4

 (109)

 

Zviedrija

8

 (109)  (110)

 

Savienība

453

 (109)

 

Apvienotā Karaliste

1813

 (109)  (110)

 

KPN

2266

 

 

(109)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 20 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (LIN/*6AN58).

(110)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 %, bet ne vairāk kā 75 tonnas, drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 3.a zonā (LIN/*03A-C).


70. tabula

Suga:

Jūraslīdaka

Zona:

Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā

Molva molva

(LIN/05EI.)

Beļģija

1

 (111)

Piesardzīga KPN

Dānija

1

 (111)

 

Vācija

1

 (111)

 

Francija

1

 (111)

 

Savienība

4

 (111)

 

Apvienotā Karaliste

1

 (111)

 

KPN

5

 (111)

 

(111)  Tikai piezvejām. Specializētajās jūraslīdakas zvejniecībās šo KPN apgūt nav atļauts.


71. tabula

Suga:

Jūraslīdaka

Zona:

6., 7., 8., 9. un 10.; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

Molva molva

(LIN/6X14.)

Beļģija

38

 (112)

Piesardzīga KPN

Dānija

7

 (112)

 

Vācija

139

 (112)

 

Īrija

752

 (112)

 

Spānija

2816

 (112)

 

Francija

3003

 (112)

 

Portugāle

7

 (112)

 

Savienība

6762

 (112)

 

Norvēģija

0

 (113)  (114)  (115)

 

Fēru Salas

0

 (116)  (117)

 

Apvienotā Karaliste

4145

 (112)

 

KPN

10 907

 

 

(112)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 40 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā (LIN/*04-C.).

(113)  Īpašs nosacījums: no tās 5.b, 6. un 7. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākšanas konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejaušā nozveja 5.b, 6. un 7. zonā nedrīkst pārsniegt turpmāk norādīto apjomu tonnās (OTH/*6X14.). Mencas piezveja, ko gūst saskaņā ar šo noteikumu, 6.a zonā nedrīkst pārsniegt 5 %.

0

(114)  Ieskaitot brosmi. Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 5.b, 6. un 7. zonā, un to apjoms ir šāds:

Jūraslīdaka (LIN/*5B67-)

0

Brosme (USK/*5B67-)

0

(115)  Norvēģijai iedalītās jūraslīdakas un brosmes kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam:

0

(116)  Ieskaitot brosmi. Jāzvejo 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30′ ziemeļu platuma un 6.b zonā (LIN/*6BAN.).

(117)  Īpašs nosacījums: no tās 6.a un 6.b zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 20 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākšanas konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejaušā nozveja 6.a un 6.b zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*6AB.): 0


72. tabula

Suga:

Jūraslīdaka

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā

Molva molva

(LIN/04-N.)

Beļģija

4

 

Piesardzīga KPN

Dānija

524

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Vācija

15

 

 

Francija

6

 

 

Nīderlande

1

 

 

Savienība

550

 

 

KPN

Nepiemēro

 

 


73. tabula

Suga:

Norvēģijas omārs

Zona:

Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā;

Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā

Nephrops norvegicus

(NEP/2AC4-C)

Beļģija

826,5

 

Analītiska KPN

Dānija

826,5

 

 

Vācija

12

 

 

Francija

24

 

 

Nīderlande

425

 

 

Savienība

2114

 

 

Apvienotā Karaliste

13 685

 

 

KPN

15 799

 

 


74. tabula

Suga:

Norvēģijas omārs

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā

Nephrops norvegicus

(NEP/04-N.)

Dānija

200

 

Analītiska KPN

Vācija

0

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Savienība

200

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

Nepiemēro

 

 


75. tabula

Suga:

Norvēģijas omārs

Zona:

6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā

Nephrops norvegicus

(NEP/5BC6.)

Īrija

184

 

Analītiska KPN

Spānija

28

 

 

Francija

110

 

 

Savienība

322

 

 

Apvienotā Karaliste

13 315

 

 

KPN

13 637

 

 


76. tabula

Suga:

Norvēģijas omārs

Zona:

7.

Nephrops norvegicus

(NEP/07.)

Īrija

5313

 (118)

Analītiska KPN

Spānija

864

 (118)

 

Francija

3503

 (118)

 

Savienība

9680

 (118)

 

Apvienotā Karaliste

7009

 (118)

 

KPN

16 689

 (118)

 

(118)  Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:

7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība (NEP/*07U16)

Īrija

1265

Spānija

1052

Francija

659

Savienība

2976

Apvienotā Karaliste

512


77. tabula

Suga:

Ziemeļu garnele

Zona:

3.a

Pandalus borealis

(PRA/03A.)

Dānija

0

 (119)

Analītiska KPN

Zviedrija

0

 (119)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Savienība

0

 (119)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

0

 (119)

 

(119)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2025. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 30. jūnijam.


78. tabula

Suga:

Ziemeļu garnele

Zona:

Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā

Pandalus borealis

(PRA/2AC4-C)

Dānija

0

 

Piesardzīga KPN

Nīderlande

0

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Zviedrija

0

 

 

Savienība

0

 

 

Apvienotā Karaliste

0

 

 

KPN

0

 

 


79. tabula

Suga:

Ziemeļu garnele

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62°N

Pandalus borealis

(PRA/4N-S62)

Dānija

50

 

Analītiska KPN

Zviedrija

123

 (120)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Savienība

173

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

Nepiemēro

 

 

(120)  Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās.


80. tabula

Suga:

Jūras zeltplekste

Zona:

Skageraks

Pleuronectes platessa

(PLE/03AN.)

Beļģija

115

 

Analītiska KPN

Dānija

14 915

 

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Vācija

77

 

 

Nīderlande

2869

 

 

Zviedrija

799

 

 

Savienība

18 775

 

 

KPN

20 838

 

 


81. tabula

Suga:

Jūras zeltplekste

Zona:

4.; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā

Pleuronectes platessa

(PLE/2A3AX4)

Beļģija

6465

 

Analītiska KPN

Dānija

21 013

 

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Vācija

6061

 

 

Francija

1212

 

 

Nīderlande

40 410

 

 

Savienība

75 161

 

 

Norvēģija

10 903

 (121)

 

Apvienotā Karaliste

41 225

 

 

KPN

155 755

 

 

(121)  No tās 9073 tonnas nozvejotas Savienības ūdeņos (PLE/*3AX4-EU). Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (PLE/*04N-)

Savienība

35 399


82. tabula

Suga:

Jūras zeltplekste

Zona:

6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

Pleuronectes platessa

(PLE/56-14)

Īrija

224

 

Piesardzīga KPN

Francija

8

 

 

Savienība

232

 

 

Apvienotā Karaliste

360

 

 

KPN

592

 

 


83. tabula

Suga:

Jūras zeltplekste

Zona:

7.a

Pleuronectes platessa

(PLE/07A.)

Beļģija

23

 

Analītiska KPN

Īrija

396

 

 

Francija

10

 

 

Nīderlande

7

 

 

Savienība

436

 

 

Apvienotā Karaliste

769

 

 

KPN

1504

 

 


84. tabula

Suga:

Jūras zeltplekste

Zona:

7.d un 7.e

Pleuronectes platessa

(PLE/7DE.)

Beļģija

633

 

Analītiska KPN

Francija

2112

 

 

Savienība

2745

 (124)  (125)

 

Apvienotā Karaliste

1177

 (122)  (123)

 

KPN

3922

 

 

(122)  No tās līdz turpmāk norādītajam daudzumam drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (PLE/*07D.):

574

(123)  No tās līdz turpmāk norādītajam daudzumam drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.e zonā (PLE/*07E.):

603

(124)  No tās līdz turpmāk norādītajiem daudzumiem drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (PLE/*07D.):

Beļģija

495

Francija

1651

Savienība

2146

(125)  No tās līdz turpmāk norādītajiem daudzumiem drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.e zonā (PLE/*07E.):

Beļģija

47

Francija

156

Savienība

203


85. tabula

Suga:

Jūras zeltplekste

Zona:

7.f un 7.g

Pleuronectes platessa

(PLE/7FG.)

Beļģija

12

 

Analītiska KPN

Īrija

40

 

 

Francija

22

 

 

Savienība

74

 

 

Apvienotā Karaliste

30

 

 

KPN

114

 

 


86. tabula

Suga:

Jūras zeltplekste

Zona:

7.h, 7.j un 7.k

Pleuronectes platessa

(PLE/7HJK.)

Beļģija

8

 

Analītiska KPN

Īrija

53

 

Piemēro šīs regulas 8. pantu.

Francija

15

 

 

Nīderlande

31

 

 

Savienība

107

 

 

Apvienotā Karaliste

23

 

 

KPN

130

 

 


87. tabula

Suga:

Pollaks

Zona:

6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

Pollachius pollachius

(POL/56-14)

Īrija

11

 (126)

Piesardzīga KPN

Spānija

1

 (126)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Francija

37

 (126)

 

Savienība

49

 (126)

 

Apvienotā Karaliste

28

 (126)

 

KPN

77

 (126)

 

(126)  Tikai piezvejām. Specializētajās pollaka zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.


88. tabula

Suga:

Pollaks

Zona:

7.

Pollachius pollachius

(POL/07.)

Beļģija

19

 (127)  (128)

Piesardzīga KPN

Īrija

48

 (127)  (128)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Spānija

1

 (127)  (128)

 

Francija

449

 (127)  (128)

 

Savienība

517

 (127)  (128)

 

Apvienotā Karaliste

172

 (127)  (128)

 

KPN

689

 (127)

 

(127)  Tikai piezvejām. Specializētajās pollaka zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

(128)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 2 % drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (POL/*8ABDE).


89. tabula

Suga:

Saida

Zona:

3.a un 4.; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā

Pollachius virens

(POK/2C3A4)

Beļģija

21

 (129)

Analītiska KPN

Dānija

2484

 (129)

 

Vācija

6273

 (129)

 

Francija

14 764

 (129)

 

Nīderlande

63

 (129)

 

Zviedrija

341

 (129)

 

Savienība

23 946

 (129)

 

Norvēģija

38 752

 (130)

 

Apvienotā Karaliste

8940

 

 

KPN

71 638

 

 

(129)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 15 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (POK/*6AN58).

(130)  No tās 30 997 tonnas drīkst nozvejot 4. zonas Savienības ūdeņos un 3.a zonā (POK/*3A4-C). Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādu daudzumu:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (POK/*04N-)

Savienība

21 184


90. tabula

Suga:

Saida

Zona:

6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b, 12. un 14. zonā

Pollachius virens

(POK/56-14)

Vācija

300

 (131)

Analītiska KPN

Īrija

366

 (131)

 

Francija

2976

 (131)

 

Savienība

3642

 (131)

 

Norvēģija

0

 

 

Apvienotā Karaliste

3791

 

 

KPN

7433

 

 

(131)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 30 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (POK/*2AC4C).


91. tabula

Suga:

Saida

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62°N

Pollachius virens

(POK/4N-S62)

Zviedrija

880

 (132)

Analītiska KPN

Savienība

880

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

Nepiemēro

 

 

(132)  Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā.


92. tabula

Suga:

Saida

Zona:

7., 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

Pollachius virens

(POK/7/3411)

Beļģija

2

 

Piesardzīga KPN

Īrija

690

 

 

Francija

345

 

 

Savienība

1037

 

 

Apvienotā Karaliste

183

 

 

KPN

1220

 

 


93. tabula

Suga:

Akmeņplekste un gludais rombs

Zona:

Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā;

Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā

Scophthalmus maximus un Scophthalmus rhombus

(T/B/2AC4-C)

Beļģija

299

 

Analītiska KPN

Dānija

638

 

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Vācija

163

 

 

Francija

77

 

 

Nīderlande

2263

 

 

Zviedrija

5

 

 

Savienība

3445

 (135)  (136)

 

Apvienotā Karaliste

861

 (133)  (134)

 

KPN

4306

 

 

(133)  No tās līdz turpmāk norādītajam daudzumam akmeņplekstes drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (TUR/*2AC4-C).

482

(134)  No tās līdz turpmāk norādītajam daudzumam gludā romba drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (BLL/*2AC4-C); Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d, e zonā (BLL/*7DE.).

379

(135)  No tās līdz turpmāk norādītajiem daudzumiem akmeņplekstes drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (TUR/*2AC4-C).

Beļģija

167

Dānija

357

Vācija

91

Francija

43

Nīderlande

1267

Zviedrija

3

Savienība

1928

(136)  No tās līdz turpmāk norādītajiem daudzumiem gludā romba drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (BLL/*2AC4-C); Savienības ūdeņos 3.a zonā (BLL/*03A-C); Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d, e zonā (BLL/*7DE.).

Beļģija

132

Dānija

281

Vācija

72

Francija

34

Nīderlande

997

Zviedrija

2

Savienība

1517


94. tabula

Suga:

Gludais rombs

Zona:

Savienības ūdeņi 3.a zonā

Scophthalmus rhombus

(BLL/03A-C.)

Dānija

140

 (137)

Analītiska KPN

Vācija

0

 (137)

 

Nīderlande

13

 (137)

 

Zviedrija

25

 (137)

 

Savienība

178

 (137)

 

KPN

178

 

 

(137)  No tās līdz 100 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (BLL/*2AC4-C1).


95. tabula

Suga:

Gludais rombs

Zona:

7.d un 7.e

Scophthalmus rhombus

(BLL/07DE.)

Beļģija

166

 (138)

Analītiska KPN

Francija

369

 (138)

 

Nīderlande

4

 (138)

 

Savienība

539

 (138)

 

Apvienotā Karaliste

340

 (138)

 

KPN

879

 

 

(138)  No tās līdz 100 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (BLL/*2AC4-C2).


96. tabula

Suga:

Rajveidīgās zivis

Zona:

Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā

Rajiformes

(SRX/2AC4-C)

Beļģija

469

 (139)  (140)  (141)  (142)

Piesardzīga KPN

Dānija

18

 (139)  (140)  (141)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Vācija

23

 (139)  (140)  (141)

 

Francija

73

 (139)  (140)  (141)  (142)

 

Nīderlande

399

 (139)  (140)  (141)  (142)

 

Savienība

982

 (139)  (141)

 

Apvienotā Karaliste

2186

 (139)  (140)  (141)  (142)

 

KPN

3168

 (141)

 

(139)  Par blondās rajas (Raja brachyura) nozvejām Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā (RJH/04-C.), kā arī dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/2AC4-C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) nozvejām ziņo atsevišķi.

(140)  Piezvejas kvota. Šo sugu zivis neveido vairāk kā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteiktais izkraušanas pienākums, kuru Apvienotā Karaliste ir saglabājusi.

(141)  Neattiecas uz blondo raju (Raja brachyura) Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā un sīkacu raju (Raja microocellata) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu.

(142)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot 7.d zonā (SRX/*07D2.), neskarot attiecīgos aizliegumus, kas Savienības un Apvienotās Karalistes tiesību aktos noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem. Par blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/*07D2.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*07D2.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*07D2.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*07D2.) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas.


97. tabula

Suga:

Rajveidīgās zivis

Zona:

Savienības ūdeņi 3.a zonā

Rajiformes

(SRX/03A-C.)

Dānija

68

 (143)

Piesardzīga KPN

Zviedrija

19

 (143)

 

Savienība

87

 (143)

 

KPN

87

 

 

(143)  Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/03A-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/03A-C.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/03A-C.) nozvejām ziņo atsevišķi.


98. tabula

Suga:

Rajveidīgās zivis

Zona:

Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā

Rajiformes

(SRX/67AKXD)

Beļģija

792

 (144)  (145)  (146)  (147)  (149)

Piesardzīga KPN

Vācija

11

 (144)  (145)  (146)  (147)  (149)

 

Igaunija

4

 (144)  (145)  (146)  (147)  (149)

 

Īrija

1145

 (144)  (145)  (146)  (147)  (149)

 

Spānija

957

 (144)  (145)  (146)  (147)  (149)

 

Francija

3557

 (144)  (145)  (146)  (147)  (149)

 

Lietuva

18

 (144)  (145)  (146)  (147)  (149)

 

Nīderlande

3

 (144)  (145)  (146)  (147)  (149)

 

Portugāle

19

 (144)  (145)  (146)  (147)  (149)

 

Savienība

6506

 (144)  (145)  (146)  (147)  (149)

 

Apvienotā Karaliste

2924

 (144)  (145)  (146)  (147)  (149)

 

KPN

9430

 (146)  (147)  (149)

 

(144)  Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/67AKXD), smilšu rajas (Leucoraja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas rajas (Leucoraja fullonica) (RJF/67AKXD) nozvejām ziņo atsevišķi.

(145)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 7.d zonā (SRX/*07D.), neskarot aizliegumus, kas Savienības un Apvienotās Karalistes tiesību aktos noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem. Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/*07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*07D.), smilšu rajas (Leucoraja circularis) (RJI/*07D.) un šagrēnādas rajas (Leucoraja fullonica) (RJF/*07D.) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas.

(146)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas nozveju 7.e zonā ieskaita daudzumos, kas paredzēti tās atsevišķajā KPN (RJU/7DE.). 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.f–k zonā nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu.

Neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata), izņemot 7.e, 7.f un 7.g zonā. Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, 7.f un 7.g zonā nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādītajiem sīkacu rajas daudzumiem.

(147)  

Suga:

Sīkacu raja

Zona:

7.f un 7.g

Raja microocellata

(RJE/7FG.)

Beļģija

6

 (148)

Analītiska KPN

Vācija

0

 (148)

 

Igaunija

0

 (148)

 

Īrija

8

 (148)

 

Spānija

7

 (148)

 

Francija

25

 (148)

 

Lietuva

0

 (148)

 

Nīderlande

0

 (148)

 

Portugāle

0

 (148)

 

Savienība

46

 (148)

 

Apvienotā Karaliste

57

 (148)

 

KPN

103

 

 

(148)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 7.d zonā, un par to ziņo ar šādu kodu: (RJE/*07D.). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas Savienības un Apvienotās Karalistes tiesību aktos noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem.

(149)  

Suga:

Sīkacu raja

Zona:

7.e

Raja microocellata

(RJE/07E.)

Beļģija

1

 (150)

Piesardzīga KPN

Vācija

0

 (150)

 

Igaunija

0

 (150)

 

Īrija

2

 (150)

 

Spānija

2

 (150)

 

Francija

6

 (150)

 

Lietuva

0

 (150)

 

Nīderlande

0

 (150)

 

Portugāle

0

 (150)

 

Savienība

11

 (150)

 

Apvienotā Karaliste

5

 (150)

 

KPN

16

 

 

(150)  Tikai kuģi, kas piedalās sīkacu rajas kontrolzvejniecības uzraudzības programmās 7.e zonā, drīkst izkraut šā krājuma nozveju. Citu kuģu nozvejotiem īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo. Savienība un Apvienotā Karaliste neatkarīgi nosaka, kā tās kvota iedalāma kuģiem, kas piedalās tās uzraudzības programmās. Kuģiem, kas piedalās, būs jāvāc un jānodod dati par izkrauto un izmesto un, vēlams, par nozvejas raksturlielumiem (garumu, svaru un dzimumu).


99. tabula

Suga:

Rajveidīgās zivis

Zona:

7.d

Rajiformes

(SRX/07D.)

Beļģija

240

 (151)  (152)  (153)  (154)

Piesardzīga KPN

Francija

2011

 (151)  (152)  (153)  (154)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Nīderlande

13

 (151)  (152)  (153)  (154)

 

Savienība

2264

 (151)  (152)  (153)  (154)

 

Apvienotā Karaliste

424

 (151)  (152)  (153)  (154)

 

KPN

2688

 (154)

 

(151)  Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/07D.) un sīkacu rajas (Raja microocellata) (RJE/07D.) nozvejām ziņo atsevišķi.

(152)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā (SRX/*67AKD). Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*67AKD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*67AKD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/*67AKD) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*67AKD) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas.

(153)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (SRX/*2AC4C). Par blondās rajas (Raja brachyura) nozvejām Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā (RJH/*04-C.), kā arī dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*2AC4C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*2AC4C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*2AC4C) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) šis īpašais nosacījums neattiecas.

(154)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas nozveju ieskaita daudzumos, kas paredzēti tās atsevišķajā KPN (RJU/7DE.).


100. tabula

Suga:

Cirtainā raja

Zona:

7.d un 7.e

Raja undulata

(RJU/7DE.)

Beļģija

295

 (155)

Analītiska KPN

Vācija

4

 (155)

 

Igaunija

1

 (155)

 

Īrija

381

 (155)

 

Spānija

319

 (155)

 

Francija

1445

 (155)

 

Lietuva

6

 (155)

 

Nīderlande

3

 (155)

 

Portugāle

6

 (155)

 

Savienība

2460

 (155)

 

Apvienotā Karaliste

1324

 (155)

 

KPN

3784

 (155)

 

(155)  Īpatņus drīkst izkraut tikai nesadalītus vai ķidātus. Attiecībā uz Savienības kuģiem tas neskar aizliegumus, kas Savienības un Apvienotās Karalistes tiesību aktos noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem.


101. tabula

Suga:

Rajveidīgās zivis

Zona:

Savienības ūdeņi 8. un 9. zonā

Rajiformes

(SRX/89-C.)

Beļģija

12

 (156)  (157)

Piesardzīga KPN

Spānija

1 827

 (156)  (157)

 

Francija

2 240

 (156)  (157)

 

Portugāle

1 816

 (156)  (157)

 

Savienība

5 895

 (156)  (157)

 

Apvienotā Karaliste

13

 (156)  (157)

 

KPN

5 908

 (157)

 

(156)  Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/89-C.) un dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozvejām ziņo atsevišķi.

(157)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izkraušanas pienākums, 8. un 9. apakšapgabalā gūtu cirtainās rajas piezveju drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu. Nozveja nepārsniedz kvotas, kas izklāstītas turpmāk tabulā. Šie noteikumi neskar aizliegumus, kas Savienības tiesību aktos noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezvejām ziņo atsevišķi un izmanto kodus, kas norādīti turpmākajās tabulās. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem cirtainās rajas daudzumiem:

Suga:

Cirtainā raja

Zona:

Savienības ūdeņi 8. zonā

Raja undulata

(RJU/8-C.)

Beļģija

0

 

Piesardzīga KPN

Spānija

10

 (159)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Francija

13

 (158)

 

Portugāle

10

 

 

Savienība

33

 

 

Apvienotā Karaliste

0

 

 

KPN

33

 

 

(158)  Papildu 28,5  tonnas var piešķirt kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, kā noteicis nacionālais zinātniskais institūts. Par nozvejām no šīm papildu iedalītajām zvejas iespējām ziņo atsevišķi (RJU/8-C.SEN). Pirms jebkādu nozveju atļaušanas Francija paziņo Komisijai kuģa vai kuģu vārdu. Tas neskar relatīvo stabilitāti.

(159)  Papildu 21,5  tonnas var piešķirt kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, kā noteicis nacionālais zinātniskais institūts. Par nozvejām no šīm papildu iedalītajām zvejas iespējām ziņo atsevišķi (RJU/8-C.SEN). Pirms jebkādu nozveju atļaušanas Spānija paziņo Komisijai kuģa vai kuģu vārdu. Tas neskar relatīvo stabilitāti.

Suga:

Cirtainā raja

Zona:

Savienības ūdeņi 9. zonā

Raja undulata

(RJU/9-C.)

Beļģija

0

 

Piesardzīga KPN

Spānija

25

 

 

Francija

20

 

 

Portugāle

15

 (160)

 

Savienība

50

 

 

Apvienotā Karaliste

0

 

 

KPN

50

 

 

(160)  Papildu 50 tonnas var piešķirt kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, kā noteicis nacionālais zinātniskais institūts. Par nozvejām no šīm papildu iedalītajām zvejas iespējām ziņo atsevišķi (RJU/9-C.SEN). Pirms jebkādu nozveju atļaušanas Portugāle paziņo Komisijai kuģa vai kuģu vārdu. Tas neskar relatīvo stabilitāti.


102. tabula

Suga:

Grenlandes paltuss

Zona:

6.; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā;

Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā

Reinhardtius hippoglossoides

(GHL/2A-C46)

Dānija

20

 

Analītiska KPN

Vācija

34

 

 

Igaunija

20

 

 

Īrija

20

 

 

Spānija

20

 

 

Francija

317

 

 

Lietuva

20

 

 

Polija

20

 

 

Savienība

471

 

 

Norvēģija

0

 

 

Apvienotā Karaliste

1251

 

 

KPN

1722

 

 


103. tabula

Suga:

Makrele

Zona:

3.a; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 2.a, 3.b, 3.c, 3.d un 4. zonā; Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā

Scomber scombrus

(MAC/2A34-N.)

Beļģija

380

 (161)  (162)

Analītiska KPN

Dānija

21 995

 (161)  (162)  (164)

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Vācija

396

 (161)  (162)

 

Francija

1197

 (161)  (162)

 

Nīderlande

1205

 (161)  (162)

 

Zviedrija

3641

 (161)  (162)  (163)

 

Savienība

28 814

 (161)  (162)

 

KPN

576 958

 

 

(161)  Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:

 

3.a

(MAC/*03A.)

Apvienotās Karalistes

un Savienības ūdeņi 3.a, 4.b un 4.c zonā (MAC/*3A4BC)

4.b

(MAC/*04B.)

4.c

(MAC/*04C.)

Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 2.a, 5.b, 6., 7., 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā

(MAC/*2AX14)

Beļģija

0

0

0

0

228

Dānija

0

4130

0

0

13 197

Vācija

0

0

0

0

238

Francija

0

490

0

0

718

Nīderlande

0

490

0

0

723

Zviedrija

0

0

390

10

2184

Savienība

0

5110

390

10

17 289

(162)  Ievērojot minēto kvotu limitus un vienojoties ar attiecīgo piekrastes valsti, abās turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:

 

Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā (MAC/*02A4AN-)

Fēru Salu ūdeņi

(MAC/*FRO1)

Beļģija

Jānosaka

Jānosaka

Dānija

Jānosaka

Jānosaka

Vācija

Jānosaka

Jānosaka

Francija

Jānosaka

Jānosaka

Nīderlande

Jānosaka

Jānosaka

Zviedrija

Jānosaka

Jānosaka

Savienība

Jānosaka

Jānosaka

(163)  Īpašs nosacījums: ieskaitot šādu apjomu (tonnās), kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a zonā (MAC/*2A4AN):

246

Kad zvejo saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas minēto sugu kvotās.

(164)  Ievērojot šīs kvotas limitus, Dānija veic šādus pārcēlumus, kurus drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 6., 7., 8.d zonā; Savienības ūdeņos 8.a, 8.b un 8.e zonā; starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 2.a un 5.b zonā (MAC/*2A14.):

Vācija

380

Igaunija

3

Īrija

1266

Spānija

0

Francija

253

Latvija

2

Lietuva

2

Nīderlande

554

Polija

27


104. tabula

Suga:

Makrele

Zona:

6., 7., 8.a, 8.b, 8.d un 8.e; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 2.a, 12. un 14. zonā

Scomber scombrus

(MAC/2CX14-)

Vācija

9640

 (165)

Analītiska KPN

Igaunija

80

 (165)

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Īrija

39 914

 (165)

 

Spānija

10

 (165)

 

Francija

6428

 (165)

 

Latvija

59

 (165)

 

Lietuva

59

 (165)

 

Nīderlande

14 059

 (165)

 

Polija

679

 (165)

 

Savienība

70 928

 (165)

 

Norvēģija

0

 (166)  (167)

 

Fēru Salas

0

 (168)

 

Apvienotā Karaliste

Nepiemēro

 (165)

 

KPN

576 958

 

 

(165)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % var darīt pieejamus apmaiņai ar Spāniju, Franciju un Portugāli nozvejošanai 8.c, 9. un 10. zonā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (MAC/*8C910).

(166)  Drīkst nozvejot 2.a zonā, 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30' ziemeļu platuma un 4.a, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h zonā (MAC/*AX7H).

(167)  Turpmāk norādīto piekļuves limita apjomu tonnās (MAC/*N5630) Norvēģija drīkst nozvejot uz ziemeļiem no 56°30′ ziemeļu platuma. Apjomus, kas nav uzskaitīti saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi, ieskaita Norvēģijas noteiktajā nozvejas limitā.

0

(168)  Šis apjoms jāatvelk no Fēru Salu nozvejas limita (piekļuves kvota). To drīkst nozvejot tikai 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30′ ziemeļu platuma (MAC/*6AN56). Tomēr no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šo kvotu drīkst apgūt arī 2.a zonā un 4.a zonā uz ziemeļiem no 59° ziemeļu platuma (MAC/*24N59).

Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un periodos drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:

 

Apvienotās Karalistes ūdeņi 4.a zonā. No 1. janvāra līdz 14. februārim un no 1. augusta līdz 31. decembrim

(MAC/*4A-UK)

Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā

(MAC/*2AN-)

Fēru Salu ūdeņi

(MAC/*FRO2)

Vācija

9640

0

Jānosaka

Igaunija

80

0

Jānosaka

Īrija

39 914

0

Jānosaka

Spānija

10

0

Jānosaka

Francija

6428

0

Jānosaka

Latvija

59

0

Jānosaka

Lietuva

59

0

Jānosaka

Nīderlande

14 059

0

Jānosaka

Polija

679

0

Jānosaka

Savienība

70 928

0

Jānosaka

Apvienotā Karaliste

Nepiemēro

0

Nepiemēro


105. tabula

Suga:

Makrele

Zona:

8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

Scomber scombrus

(MAC/8C3411)

Spānija

21 718

 (169)

Analītiska KPN

Francija

144

 (169)

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Portugāle

4489

 (169)

 

Savienība

26 351

 

 

KPN

576 958

 

 

(169)  Īpašs nosacījums: daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot 8.a, 8.b un 8.d zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jānozvejo 8.a, 8.b un 8.d zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.

Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:

8.b (MAC/*08B.)

Spānija

1824

Francija

12

Portugāle

377


106. tabula

Suga:

Parastā jūrasmēle

Zona:

Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā

Solea solea

(SOL/24-C.)

Beļģija

722

 

Analītiska KPN

Dānija

330

 

 

Vācija

578

 

 

Francija

144

 

 

Nīderlande

6521

 

 

Savienība

8295

 

 

Norvēģija

5

 (170)

 

Apvienotā Karaliste

1700

 

 

KPN

10 000

 

 

(170)  Drīkst nozvejot tikai Savienības ūdeņos 4. zonā (SOL/*04-EU).


107. tabula

Suga:

Parastā jūrasmēle

Zona:

6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

Solea solea

(SOL/56-14)

Īrija

46

 

Piesardzīga KPN

Savienība

46

 

 

Apvienotā Karaliste

11

 

 

KPN

57

 

 


108. tabula

Suga:

Parastā jūrasmēle

Zona:

7.a

Solea solea

(SOL/07A.)

Beļģija

272

 

Analītiska KPN

Īrija

94

 

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Francija

3

 

 

Nīderlande

86

 

 

Savienība

455

 

 

Apvienotā Karaliste

142

 

 

KPN

609

 

 


109. tabula

Suga:

Parastā jūrasmēle

Zona:

7.d

Solea solea

(SOL/07D.)

Beļģija

322

 

Analītiska KPN

Francija

645

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Savienība

967

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste

242

 

 

KPN

1209

 

 


110. tabula

Suga:

Parastā jūrasmēle

Zona:

7.e

Solea solea

(SOL/07E.)

Beļģija

36

 

Analītiska KPN

Francija

389

 

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Savienība

425

 

 

Apvienotā Karaliste

719

 

 

KPN

1151

 

 


111. tabula

Suga:

Parastā jūrasmēle

Zona:

7.f un 7.g

Solea solea

(SOL/7FG.)

Beļģija

659

 

Analītiska KPN

Īrija

33

 

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Francija

66

 

 

Savienība

758

 

 

Apvienotā Karaliste

371

 

 

KPN

1149

 

 


112. tabula

Suga:

Parastā jūrasmēle

Zona:

7.h, 7.j un 7.k

Solea solea

(SOL/7HJK.)

Beļģija

14

 

Piesardzīga KPN

Īrija

77

 

 

Francija

28

 

 

Nīderlande

23

 

 

Savienība

142

 

 

Apvienotā Karaliste

28

 

 

KPN

170

 

 


113. tabula

Suga:

Brētliņa un saistītās piezvejas sugas

Zona:

3.a

Sprattus sprattus

(SPR/03A.)

Dānija

0

 (171)  (172)  (173)

Analītiska KPN

Vācija

0

 (171)  (172)  (173)

 

Zviedrija

0

 (171)  (172)  (173)

 

Savienība

0

 (171)  (172)  (173)

 

KPN

0

 (172)

 

(171)  Līdz 5 % no kvotas drīkst būt merlanga un pikšas piezvejas (OTH/*03A.). Merlanga un pikšas piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(172)  Šo kvotu piemēro no 2025. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 30. jūnijam.

(173)  Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai un Apvienotajai Karalistei.


114. tabula

Suga:

Brētliņa un saistītās piezvejas sugas

Zona:

Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā

Sprattus sprattus

(SPR/2AC4-C)

Beļģija

0

 (174)  (175)

Analītiska KPN

Dānija

0

 (174)  (175)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Vācija

0

 (174)  (175)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

0

 (174)  (175)

 

Nīderlande

0

 (174)  (175)

 

Zviedrija

0

 (174)  (175)  (176)

 

Savienība

0

 (174)  (175)

 

Norvēģija

0

 (174)

 

Fēru Salas

0

 (174)  (177)

 

Apvienotā Karaliste

0

 (174)

 

KPN

0

 (174)

 

(174)  Kvotu piemēro no 2025. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 30. jūnijam.

(175)  Līdz 2 % no kvotas drīkst būt merlanga piezvejas (OTH/*2AC4C). Merlanga piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(176)  Ieskaitot tūbītes.

(177)  Drīkst ietvert līdz 4 % siļķes piezvejas.


115. tabula

Suga:

Brētliņa

Zona:

7.d un 7.e

Sprattus sprattus

(SPR/7DE.)

Beļģija

0

 (178)

Analītiska KPN

Dānija

0

 (178)

 

Vācija

0

 (178)

 

Francija

0

 (178)

 

Nīderlande

0

 (178)

 

Savienība

0

 (178)

 

Apvienotā Karaliste

0

 (178)

 

KPN

0

 (178)

 

(178)  Kvotu piemēro no 2025. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 30. jūnijam.


116. tabula

Suga:

Dzelkņu haizivs

Zona:

Savienības ūdeņi 3.a zonā

Squalus acanthias

(DGS/03A-C.)

Dānija

433

 (179)

Analītiska KPN

Zviedrija

1020

 (179)

 

Savienība

1453

 (179)

 

KPN

1453

 (179)

 

(179)  Savienības ūdeņos ievēro maksimālo izmēru, kas ir 100 cm, un visiem nejauši nozvejotiem īpatņiem, kas pārsniedz minēto izmēru, netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atlaiž jūrā.


117. tabula

Suga:

Dzelkņu haizivs

Zona:

Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā

Squalus acanthias

(DGS/2AC4-C)

Beļģija

74

 (180)

Analītiska KPN

Dānija

428

 (180)

 

Vācija

77

 (180)

 

Francija

137

 (180)

 

Nīderlande

117

 (180)

 

Zviedrija

6

 (180)

 

Savienība

839

 (180)

 

Apvienotā Karaliste

3576

 (180)

 

KPN

4415

 (180)

 

(180)  Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos ievēro maksimālo izmēru, kas ir 100 cm, un visiem nejauši nozvejotiem īpatņiem, kas pārsniedz minēto izmēru, netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atlaiž jūrā.


118. tabula

Suga:

Dzelkņu haizivs

Zona:

6., 7. un 8.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā; starptautiskie ūdeņi 1., 12. un 14. zonā

Squalus acanthias

(DGS/15X14)

Beļģija

865

 (181)

Analītiska KPN

Vācija

185

 (181)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Īrija

2325

 (181)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Spānija

447

 (181)

 

Francija

3685

 (181)

 

Nīderlande

12

 (181)

 

Portugāle

18

 (181)

 

Savienība

7537

 (181)

 

Apvienotā Karaliste

6461

 (181)

 

KPN

13 998

 (181)

 

(181)  Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos ievēro maksimālo izmēru, kas ir 100 cm, un visiem nejauši nozvejotiem īpatņiem, kas pārsniedz minēto izmēru, netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atlaiž jūrā.


119. tabula

Suga:

Stavridas un saistītās piezvejas sugas

Zona:

Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4.b, 4.c un 7.d zonā

Trachurus spp.

(JAX/4BC7D)

Beļģija

1

 (182)  (183)

Analītiska KPN

Dānija

259

 (182)  (183)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Vācija

23

 (182)  (183)  (184)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Īrija

16

 (182)  (183)

 

Spānija

5

 (182)  (183)

 

Francija

21

 (182)  (183)  (184)

 

Nīderlande

156

 (182)  (183)  (184)

 

Portugāle

1

 (182)  (183)

 

Zviedrija

75

 (182)  (183)

 

Savienība

557

 (182)

 

Norvēģija

0

 (185)

 

Apvienotā Karaliste

388

 (182)  (183)  (184)

 

KPN

970

 

 

(182)  Tikai piezvejām. Specializētajās stavridas zvejniecībās šo KPN apgūt nav atļauts.

(183)  Līdz 0 % no kvotas drīkst būt kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas (OTH/*4BC7D). Kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(184)  Īpašs nosacījums: līdz 0 % no šīs kvotas, kas apgūta 7.d rajonā, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar šādas zonas kvotu: Apvienotās Karalistes ūdeņi 4.a zonā; 6., 7.a–c, e–k zona; 8.a–b, d–e zona; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (JAX/*7D-EU).

(185)  Nedrīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā.


120. tabula

Suga:

Stavridas un saistītās piezvejas sugas

Zona:

Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a un 4.a zonā; 6., 7.a–c, e–k zona; 8.a–b, d–e zona; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

Trachurus spp.

(JAX/2A-14)

Dānija

6313

 (186)  (188)

Analītiska KPN

Vācija

4926

 (186)  (187)  (188)  (189)

 

Īrija

16 406

 (186)

 

Spānija

6719

 (189)

 

Francija

2535

 (186)  (187)  (189)

 

Nīderlande

19 765

 (186)  (187)

 

Portugāle

647

 (189)

 

Zviedrija

675

 (186)

 

Savienība

57 986

 

 

Fēru Salas

0

 (188)

 

Apvienotā Karaliste

6124

 (186)  (187)

 

KPN

65 221

 

 

(186)  Īpašs nosacījums: līdz 0 % no šīs kvotas, kuri Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a vai 4.a zonā apgūti pirms 30. jūnija, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas apgūti saskaņā ar kvotu, kura attiecas uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 4.b, 4.c un 7.d zonā (JAX/*2A4AC).

(187)  Īpašs nosacījums: līdz 0 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 7.d zonā (JAX/*07D.).

(188)  Tikai 4.a, 6.a (tikai uz ziemeļiem no 56°30' ziemeļu platuma), 7.e, 7.f un 7.h zonā.

(189)  Īpašs nosacījums: līdz 80 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 8.c zonā (JAX/*08C2).


121. tabula

Suga:

Stavridas

Zona:

8.c

Trachurus spp.

(JAX/08C.)

Spānija

8802

 (190)

Analītiska KPN

Francija

153

 

 

Portugāle

870

 (190)

 

Savienība

9825

 

 

KPN

10 324

 

 

(190)  Īpašs nosacījums: līdz 0 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 9. zonā (JAX/*09.).


122. tabula

Suga:

Esmarka menca un saistītās piezvejas sugas

Zona:

3.a; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā;

Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā

Trisopterus esmarkii

(NOP/2A3A4.)

Gads:

2025

 

2026

 

Analītiska KPN

Dānija

299, 722

 (191)  (192)

0

 (194)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Vācija

0, 057

 (191)  (192)  (193)

0

 (194)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Nīderlande

0, 221

 (191)  (192)  (193)

0

 (194)

 

Savienība

300

 (191)  (192)  (193)

0

 (194)

 

Apvienotā Karaliste

100

 (191)  (192)

0

 (194)

 

KPN

400

 (191)

0

 (194)

 

(191)  Drīkst nozvejot tikai no 2024. gada 1. novembra līdz 2025. gada 31. oktobrim.

(192)  Tikai piezvejām. Specializētajās Esmarka mencas zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

(193)  Piezvejas kvotu drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos tikai ICES 2.a, un3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā.

(194)  Drīkst nozvejot tikai no 2025. gada 1. novembra līdz 2026. gada 31. oktobrim.


123. tabula

Suga:

Rūpnieciskās zivis

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā

 

(I/F/04-N.)

Zviedrija

800

 (195)  (196)

Piesardzīga KPN

Savienība

800

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

KPN

Nepiemēro

 

 

(195)  Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās.

(196)  Īpašs nosacījums: no tām ne vairāk kā šāds apjoms stavridu (JAX/*04-N.):

400


124. tabula

Suga:

Citas sugas

Zona:

Savienības ūdeņi 6. un 7. zonā

 

(OTH/67-EU)

Savienība

Nepiemēro

 

Piesardzīga KPN

Norvēģija

0

 (197)

 

KPN

Nepiemēro

 

 

(197)  Nozvejotas tikai ar āķu jedām.


125. tabula

Suga:

Citas sugas

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā

 

(OTH/04-N.)

Beļģija

14

 

Piesardzīga KPN

Dānija

1320

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Vācija

149

 

 

Francija

61

 

 

Nīderlande

106

 

 

Zviedrija

Nepiemēro

 (198)

 

Savienība

1650

 (199)

 

KPN

Nepiemēro

 

 

(198)  “Citu sugu” kvotu parastajā apmērā Zviedrijai iedalījusi Norvēģija.

(199)  Sugas, uz kurām neattiecas citas KPN.


126. tabula

Suga:

Citas sugas

Zona:

Savienības ūdeņi 4. un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30'N

 

(OTH/46AN-EU)

Savienība

Nepiemēro

 

Piesardzīga KPN

Norvēģija

0

 (200)  (201)

 

Fēru Salas

0

 

 

KPN

Nepiemēro

 

 

(200)  Tikai 4. zonā (OTH/*4-EU).

(201)  Sugas, uz kurām neattiecas citas KPN.

C DAĻA

Kvotu apmaiņas mehānisms, ko piemēro nenovēršamām piezvejām domātām KPN

Šīs regulas 8. panta 4. punktā minētās KPN ir šādas.

Beļģijai: parastā jūrasmēle 7.a zonā; parastā jūrasmēle 7.f un 7.g zonā; parastā jūrasmēle 7.e zonā; parastā jūrasmēle 8.a un 8.b zonā; megrimi 7. zonā; pikša 7.b–k, 8., 9. un 10. zonā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā; Norvēģijas omārs 7. zonā; menca 7.a zonā; jūras zeltplekste 7.f un 7.g zonā; jūras zeltplekste 7.h, 7.j un 7.k zonā; rajveidīgās zivis 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā.

Francijai: makrele 3.a un 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā; Savienības ūdeņos 3.b, 3.c zonā un 22.–32. apakšrajonā; siļķe 4., 7.d zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā; stavridas Savienības ūdeņos 4.b, 4.c un 7.d zonā; merlangs 7.b–k zonā; pikša 7.b–k, 8., 9. un 10. zonā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā; parastā jūrasmēle 7.f un 7.g zonā; merlangs 8. zonā; sarkanspuru pagele 6., 7. un 8. zonā; kaproīdu dzimtas zivis 6., 7. un 8. zonā; makrele 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā un starptautiskajos ūdeņos 2.a, 12. un 14. zonā; rajveidīgās zivis Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā; rajveidīgās zivis Savienības ūdeņos 7.d zonā; rajveidīgās zivis Savienības ūdeņos 8. un 9. zonā; cirtainā raja 7.d un 7.e zonā.

Īrijai: makšķerniekzivju dzimtas zivis 6. zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā un starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā; makšķerniekzivju dzimtas zivis 7. zonā; Norvēģijas omārs 7. apakšapgabala 16. funkcionālajā vienībā.

D DAĻA

Aizliegtās dziļūdens sugas

1)   Dziļūdens haizivis

Zinātniskais nosaukums

Trīsburtu kods

Vispārpieņemtais nosaukums

Apristurus spp.

API

Dziļūdens kaķhaizivis

Centrophorus spp. (202)

CWO

Īsdzelkņhaizivis

Centroscyllium fabricii

CFB

Melnā kaķhaizivs

Centroscymnus coelolepis  (203)

CYO

Baltacu haizivs

Centroscymnus crepidater

CYP

Gardeguna samtainā dzeloņzivs

Chlamydoselachus anguineus

HXC

Apmetņa haizivs

Dalatias licha  (204)

SCK

Melnā haizivs

Deania calcea  (205)

DCA

Gardeguna spurainā haizivs

Etmopterus princeps

ETR

Lielā laternhaizivs

Etmopterus spinax

ETX

Samtainā laternhaizivs

Galeus melastomus

SHO

Melnmutes kaķhaizivs

Galeus murinus

GAM

Peles kaķhaizivs

Hexanchus griseus

SBL

Sešžaunu haizivs

Oxynotus paradoxus

OXN

Buru haizivs

Scymnodon ringens

SYR

Aszobe

Somniosus microcephalus

GSK

Grenlandes haizivs

(202)  Attiecas arī uz pelēko īsdzelkņhaizivi (Centrophorus squamosus) Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā.

(203)  Attiecas arī uz Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņiem ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā.

(204)  Attiecas arī uz Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņiem ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā.

(205)  Attiecas arī uz Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņiem ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā.

2)   Dziļūdens rajveidīgās zivis (Rajiformes)

Zinātniskais nosaukums

Trīsburtu kods

Vispārpieņemtais nosaukums

Raja fyllae

RJY

Apaļā raja

Raja hyperborea

RJG

Arktiskā raja

Raja nidarosiensis

JAD

Norvēģijas raja

3)   Dziļūdens himēras

Zinātniskais nosaukums

Trīsburtu kods

Vispārpieņemtais nosaukums

Chimaera monstrosa

CMO

Eiropas himēra

Chimaera opalescens

WCH

Zaigojošā himēra

Harriotta haeckeli

HCH

Klusā okeāna gardegunhimēra

Harriotta raleighana

HCR

Klusā okeāna gardegunhimēra

Hydrolagus affinis

CYA

Atlantijas himēra

Hydrolagus lusitanicus

KXA

Luzitānijas himēra

Hydrolagus mirabilis

CYH

Lielacu himēra

Hydrolagus pallidus

CYZ

Bālā himēra

Rhinochimaera atlantica

RCT

Atlantijas asdegunhimēra

E DAĻA

Savienības autonomie dziļūdens zivju krājumi

1. tabula

Suga:

Melnā mataste

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi CECAF 34.1.2. zonā

Aphanopus carbo

(BSF/C3412-)

Gads:

2025

 

2026

 

Piesardzīga KPN

Portugāle

Jānosaka

 

Jānosaka

 

Piemēro šīs regulas 6. pantu.

Savienība

Jānosaka

 (206)

Jānosaka

 (206)

 

KPN

Jānosaka

 (206)

Jānosaka

 (206)

 

(206)  Noteikta tādā pašā apjomā kā Portugāles kvota.


2. tabula

Suga:

Apaļdeguna garaste

Zona:

Savienības ūdeņi 3. zonā

Coryphaenoides rupestris

(RNG/03-)

Gads:

2025. un 2026. gads (ik gadus)

 

Piesardzīga KPN

Dānija

1,892

 (207)  (208)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Vācija

0,011

 (207)  (208)

 

Zviedrija

0,097

 (207)  (208)

 

Savienība

2,000

 (207)  (208)

 

KPN

2,000

 (207)  (208)

 

(207)  Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

(208)  Ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) specializētās zvejniecības nav atļautas. Ziemeļu makrūrzivs piezvejas (RHG/03-) ieskaita šajā kvotā, un tās nepārsniedz 1 % no kvotas.


3.1. tabula

Suga:

Sarkanspuru pagele

Zona:

9N (209)

Pagellus bogaraveo

(SBR/09NX)

Gads

2025. un 2026. gads (ik gadus)

 

 

Spānija

6

 

Analītiska KPN

Portugāle

36

 

 

Savienība

42

 

 

KPN

43

 

 

(209)  Daļa no 9. apakšapgabala uz ziemeļiem no 36°10'00"N.


3.2. tabula

Suga:

Sarkanspuru pagele

Zona:

9S (210) un Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

Pagellus bogaraveo

(SBR/09S-3411)

Gads

2025. un 2026. gads (ik gadus)

 

 

Spānija

0

 

Analītiska KPN

Portugāle

0

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Savienība

0

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

0

 

 

(210)  Daļa no 9. apakšapgabala uz dienvidiem no 36°10'00"N.

F DAĻA

Kopīgie dziļūdens krājumi

1. tabula

Suga:

Melnā mataste

Zona:

6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā; starptautiskie ūdeņi 12. zonā

Aphanopus carbo

(BSF/56712-)

Vācija

16

 

Piesardzīga KPN

Igaunija

8

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Īrija

39

 

 

Spānija

78

 

 

Francija

1096

 

 

Latvija

51

 

 

Lietuva

0

 

 

Polija

0

 

 

Citi

4

 (211)

 

Savienība

1292

 

 

Apvienotā Karaliste

78

 

 

KPN

1370

 

 

(211)  Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BSF/56712_AMS).


2. tabula

Suga:

Melnā mataste

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 8., 9. un 10. zonā

Aphanopus carbo

(BSF/8910-)

Spānija

7

 

Piesardzīga KPN

Francija

18

 

 

Portugāle

2302

 

 

Savienība

2327

 

 

KPN

2327

 

 


3. tabula

Suga:

Beriksas

Zona:

Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. zonā

Beryx spp.

(ALF/3X14-)

Īrija

5

 (212)

Piesardzīga KPN

Spānija

40

 (212)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Francija

11

 (212)

 

Portugāle

118

 (212)

 

Savienība

174

 (212)

 

Apvienotā Karaliste

5

 (212)

 

KPN

179

 (212)

 

(212)  Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.


4. tabula

Suga:

Apaļdeguna garaste

Zona:

6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā

Coryphaenoides rupestris

(RNG/5B67-)

Vācija

3

 (213)  (214)  (216)

Piesardzīga KPN

Igaunija

19

 (213)  (214)  (216)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Īrija

86

 (213)  (214)  (216)

 

Spānija

21

 (213)  (214)  (216)

 

Francija

1092

 (213)  (214)  (216)

 

Lietuva

25

 (213)  (214)  (216)

 

Polija

13

 (213)  (214)  (216)

 

Citi

3

 (213)  (214)  (215)  (216)

 

Savienība

1262

 (213)  (214)  (216)

 

Apvienotā Karaliste

64

 (213)  (214)  (216)

 

KPN

1326

 (213)  (214)

 

(213)  Ne vairāk kā 10 % no katras kvotas drīkst nozvejot Savienības un starptautiskajos ūdeņos 8., 9., 10., 12. un 14. zonā (RNG/*8X14- apaļdeguna garastei; RHG/*8X14- ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) piezvejām).

(214)  Ziemeļu makrūrzivs specializētās zvejniecības nav atļautas. Ziemeļu makrūrzivs piezvejas (RHG/5B67-) ieskaita šajā kvotā. Tās nedrīkst pārsniegt 1 % no kvotas.

(215)  Tikai piezvejām. Specializētās zvejniecības nav atļautas. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (RNG/5B67_AMS apaļdeguna garaste; RHG/5B67_AMS ziemeļu makrūrzivs).

(216)  Tikai piezvejām. Specializētajās makrūrzivju zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.


5. tabula

Suga:

Apaļdeguna garaste

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 8., 9., 10., 12. un 14. zonā

Coryphaenoides rupestris

(RNG/8X14-)

Vācija

11

 (217)  (218)  (219)

Piesardzīga KPN

Īrija

2

 (217)  (218)  (219)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Spānija

1195

 (217)  (218)  (219)

 

Francija

55

 (217)  (218)  (219)

 

Latvija

19

 (217)  (218)  (219)

 

Lietuva

2

 (217)  (218)  (219)

 

Polija

374

 (217)  (218)  (219)

 

Savienība

1658

 (217)  (218)  (219)

 

Apvienotā Karaliste

5

 (217)  (218)  (219)

 

KPN

1663

 (217)  (218)

 

(217)  Ne vairāk kā 10 % no katras kvotas drīkst nozvejot 6. un 7. zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā (RNG/*5B67- apaļdeguna garaste; RHG/*5B67- ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) piezvejas).

(218)  Ziemeļu makrūrzivs specializētās zvejniecības nav atļautas. Ziemeļu makrūrzivs piezvejas (RHG/8X14-) ieskaita šajā kvotā. Tās nedrīkst pārsniegt 1 % no kvotas.

(219)  Tikai piezvejām. Specializētajās makrūrzivju zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.


6. tabula

Suga:

Sarkanspuru pagele

Zona:

6., 7. un 8.

Pagellus bogaraveo

(SBR/678-)

Īrija

3

 (220)

Piesardzīga KPN

Spānija

85

 (220)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Francija

4

 (220)

 

Citi

3

 (220)  (221)

 

Savienība

95

 (220)

 

Apvienotā Karaliste

11

 (220)

 

KPN

105

 (220)

 

(220)  Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

(221)  Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (SBR/678_AMS).


7. tabula

Suga:

Sarkanspuru pagele

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 10. zonā

Pagellus bogaraveo

(SBR/10-)

Spānija

2

 (222)

Analītiska KPN

Portugāle

276

 (222)

 

Savienība

278

 (222)

 

Apvienotā Karaliste

2

 (222)

 

KPN

280

 (222)

 

(222)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 30. jūnijam.

IB PIELIKUMS

ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻA UN GRENLANDE, ICES 1., 2., 5., 12. UN 14. APAKŠAPGABALS UN GRENLANDES ŪDEŅI NAFO 1. ZONĀ

1. tabula

Suga:

Siļķe

Zona:

Apvienotās Karalistes, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā

Clupea harengus

(HER/1/2-)

Beļģija

8

 

Analītiska KPN

Dānija

8032

 

 

Vācija

1407

 

 

Īrija

2080

 

 

Spānija

27

 

 

Francija

347

 

 

Nīderlande

2875

 

 

Polija

406

 

 

Portugāle

27

 

 

Somija

124

 

 

Zviedrija

2977

 

 

Savienība

18 310

 

 

Apvienotā Karaliste

Nepiemēro

 

 

KPN

401 794

 

 

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:

Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62°N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN)

Jānosaka

2., 5.b zona uz ziemeļiem no 62°N (Fēru Salu ūdeņi) (HER/*25B-F)

Beļģija

Jānosaka

Dānija

Jānosaka

Vācija

Jānosaka

Īrija

Jānosaka

Spānija

Jānosaka

Francija

Jānosaka

Nīderlande

Jānosaka

Polija

Jānosaka

Portugāle

Jānosaka

Somija

Jānosaka

Zviedrija

Jānosaka


2. tabula

Suga:

Menca

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā

Gadus morhua

(COD/1N2AB.)

Vācija

2347

 

Analītiska KPN

Īrija

290

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Grieķija

290

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Spānija

2 617,5

 

 

Francija

2154

 

 

Portugāle

2 617,5

 

 

Savienība

10 316

 

 

KPN

Nepiemēro

 

 


3. tabula

Suga:

Menca

Zona:

Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā

Gadus morhua

(COD/N1GL14)

Vācija

2050

 (1)

Analītiska KPN

Savienība

2050

 (1)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

Nepiemēro

 

 

(1)  Nedrīkst nozvejot no 1. marta līdz 31. maijam Kleine Bank pārvaldības apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

Punkts

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

1

65°00'N

38°00'W

2

65°00'N

35°15'W

3

64°00'N

35°15'W

4

64°00'N

38°00'W


4. tabula

Suga:

Menca

Zona:

Svalbāras ūdeņi; starptautiskie ūdeņi 1. un 2.b zonā

Gadus morhua

(COD/1/2B.)

Vācija

1817

 (2)  (3)

Analītiska KPN

Spānija

4695

 (2)  (3)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Francija

775

 (2)  (3)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Polija

854

 (2)  (3)

 

Portugāle

992

 (2)  (3)

 

Citas dalībvalstis

84

 (2)  (3)  (4)

 

Savienība

9217

 (2)  (3)

 

KPN

Nepiemēro

 

 

(2)  Savienībai pieejamā mencas krājuma daļas iedalīšana Špicbergenas un Lāču salas zonā un saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.

(3)  Katrā zvejas rīka iemetienā pikšas piezveja drīkst būt līdz 14 %. Pikšas piezvejas apjomu rēķina papildus mencas kvotai.

(4)  Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju un Portugāli. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (COD/1/2B_AMS).


5. tabula

Suga:

Menca un pikša

Zona:

Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā

Gadus morhua un Melanogrammus aeglefinus

(C/H/05B-F.)

Vācija

Jānosaka

 

Analītiska KPN

Francija

Jānosaka

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Savienība

Jānosaka

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

Nepiemēro

 

 


6. tabula

Suga:

Makrūrzivis

Zona:

Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā

Macrourus spp.

(GRV/514GRN)

Savienība

60

 (5)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

KPN

Nepiemēro

 (6)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(5)  Īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

(6)  Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais apjoms tonnās. Uz šo apjomu attiecas īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

40


7. tabula

Suga:

Makrūrzivis

Zona:

Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

Macrourus spp.

(GRV/N1GRN.)

Savienība

45

 (7)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

KPN

Nepiemēro

 (8)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(7)  Īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

(8)  Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais apjoms tonnās. Uz šo apjomu attiecas īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

55


8. tabula

Suga:

Moiva

Zona:

2.b

Mallotus villosus

(CAP/02B.)

Savienība

0

 

Analītiska KPN

KPN

0

 

 


9. tabula

Suga:

Moiva

Zona:

Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā

Mallotus villosus

(CAP/514GRN)

Dānija

0

 (10)

Analītiska KPN

Vācija

0

 (10)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Zviedrija

0

 (10)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Visas dalībvalstis

0

 (9)

 

Savienība

0

 (10)

 

Norvēģija

0

 (10)

 

KPN

Nepiemēro

 

 

(9)  Dānija, Vācija un Zviedrija “visu dalībvalstu” kvotu drīkst izmantot tikai tad, kad ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, “visu dalībvalstu” kvotu neizmanto vispār. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (CAP/514GRN_AMS).

(10)  Šo kvotu piemēro no 2025. gada 15. oktobra līdz 2026. gada 15. aprīlim.


10. tabula

Suga:

Pikša

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā

Melanogrammus aeglefinus

(HAD/1N2AB.)

Vācija

375

 

Analītiska KPN

Francija

225

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Savienība

600

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

Nepiemēro

 

 


11. tabula

Suga:

Putasu

Zona:

Fēru Salu ūdeņi

Micromesistius poutassou

(WHB/2A4AXF)

Dānija

Jānosaka

 

Analītiska KPN

Vācija

Jānosaka

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Francija

Jānosaka

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Nīderlande

Jānosaka

 

 

Savienība

Jānosaka

 (11)

 

KPN

Nepiemēro

 

 

(11)  Putasu nozvejas var ietver Ziemeļatlantijas argentīnas nenovēršamas piezvejas.


12. tabula

Suga:

Jūraslīdaka un zilā jūraslīdaka

Zona:

Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā

Molva molva un Molva dypterygia

(B/L/05B-F.)

Vācija

Jānosaka

 

Analītiska KPN

Francija

Jānosaka

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Savienība

Jānosaka

 (12)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

Jānosaka

 

 

(12)  Apaļdeguna garastes un melnās matastes piezvejas drīkst ieskaitīt šajā kvotā, ievērojot šādu limitu (OTH/*05B-F):

Jānosaka


13. tabula

Suga:

Ziemeļu garnele

Zona:

Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā

Pandalus borealis

(PRA/514GRN)

Dānija

1150

 

Analītiska KPN

Francija

1150

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Savienība

2300

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Norvēģija

1700

 

 

Fēru Salas

0

 

 

KPN

Nepiemēro

 

 


14. tabula

Suga:

Ziemeļu garnele

Zona:

Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

Pandalus borealis

(PRA/N1GRN.)

Dānija

1 215,5

 

Analītiska KPN

Francija

1 215,5

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Savienība

2431

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

Nepiemēro

 

 


15. tabula

Suga:

Saida

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā

Pollachius virens

(POK/1N2AB.)

Vācija

495

 

Analītiska KPN

Francija

80

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Savienība

575

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

Nepiemēro

 

 


16. tabula

Suga:

Saida

Zona:

Starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā

Pollachius virens

(POK/1/2INT)

Savienība

0

 

Analītiska KPN

KPN

Nepiemēro

 

 


17. tabula

Suga:

Saida

Zona:

Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā

Pollachius virens

(POK/05B-F.)

Beļģija

Jānosaka

 

Analītiska KPN

Vācija

Jānosaka

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Francija

Jānosaka

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Nīderlande

Jānosaka

 

 

Savienība

Jānosaka

 

 

KPN

Nepiemēro

 

 


18. tabula

Suga:

Grenlandes paltuss

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā

Reinhardtius hippoglossoides

(GHL/1N2AB.)

Vācija

175

 (13)

Analītiska KPN

Savienība

175

 (13)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

Nepiemēro

 

 

(13)  Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.


19. tabula

Suga:

Grenlandes paltuss

Zona:

Starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā

Reinhardtius hippoglossoides

(GHL/1/2INT)

Savienība

1711

 (14)

Piesardzīga KPN

KPN

Nepiemēro

 

 

(14)  Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.


20. tabula

Suga:

Grenlandes paltuss

Zona:

Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

Reinhardtius hippoglossoides

(GHL/N1G-S68)

Vācija

1625

 (15)

Analītiska KPN

Savienība

1625

 (15)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Norvēģija

275

 (15)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

Nepiemēro

 

 

(15)  Jāzvejo uz dienvidiem no 68° ziemeļu platuma.


21. tabula

Suga:

Grenlandes paltuss

Zona:

Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā

Reinhardtius hippoglossoides

(GHL/5-14GL)

Vācija

4125

 

Analītiska KPN

Savienība

4125

 (16)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Norvēģija

650

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Fēru Salas

0

 

 

KPN

Nepiemēro

 

 

(16)  Vienlaikus jāzvejo ne vairāk kā ar sešiem kuģiem.


22. tabula

Suga:

Dziļūdens sarkanasaris

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā

Sebastes mentella

(REB/1N2AB.)

Vācija

851

 

Analītiska KPN

Spānija

106

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Francija

93

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Portugāle

450

 

 

Savienība

1500

 

 

KPN

Nepiemēro

 

 


23. tabula

Suga:

Dziļūdens sarkanasaris

Zona:

Starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā

Sebastes spp.

(RED/1/2INT)

Savienība

3964

 (17)  (18)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

KPN

3964

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(17)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 1. jūlija līdz 30. novembrim. Citās zvejniecībās gūtās sarkanasaru piezvejas kuģi ierobežo, lai tās nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.

(18)  Kad NEAFC līgumslēdzējas puses ir pilnībā apguvušas KPN, šo zvejniecību slēdz. No tās dienas dalībvalstis sava karoga kuģiem nosaka sarkanasaru specializētās zvejas aizliegumu.


24. tabula

Suga:

Sarkanasari (pelaģiskie)

Zona:

Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā

Sebastes spp.

(RED/N1G14P)

Vācija

0

 (19)  (20)  (21)

Analītiska KPN

Francija

0

 (19)  (20)  (21)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Savienība

0

 (19)  (20)  (21)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Norvēģija

0

 (19)  (20)

 

Fēru Salas

0

 (19)  (20)  (22)

 

KPN

Nepiemēro

 

 

(19)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 10. maija līdz 31. decembrim.

(20)  Drīkst nozvejot tikai Grenlandes ūdeņos sarkanasaru aizsardzības apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

Punkts

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

1

64°45'N

28°30'W

2

62°50'N

25°45'W

3

61°55'N

26°45'W

4

61°00'N

26°30'W

5

59°00'N

30°00'W

6

59°00'N

34°00'W

7

61°30'N

34°00'W

8

62°50'N

36°00'W

9

64°45'N

28°30'W

(21)  Īpašs nosacījums: drīkst apgūt arī iepriekšminētā sarkanasaru aizsardzības apgabala (RED/*5-14P) starptautiskajos ūdeņos.

(22)  Drīkst nozvejot tikai Grenlandes ūdeņos 5. un 14. zonā (RED/*514GN).


25. tabula

Suga:

Sarkanasari (demersālie)

Zona:

Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā

Sebastes spp.

(RED/N1G14D)

Vācija

1194

 (23)

Analītiska KPN

Francija

6

 (23)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Savienība

1200

 (23)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

Nepiemēro

 

 

(23)  Drīkst nozvejot tikai ar trali un tikai uz ziemeļiem un uz rietumiem no līnijas, kura savieno šādas koordinātas:

Punkts

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

1

59°15'N

54°26'W

2

59°15'N

44°00'W

3

59°30'N

42°45'W

4

60°00'N

42°00'W

5

62°00'N

40°30'W

6

62°00'N

40°00'W

7

62°40'N

40°15'W

8

63°09'N

39°40'W

9

63°30'N

37°15'W

10

64°20'N

35°00'W

11

65°15'N

32°30'W

12

65°15'N

29°50'W


26. tabula

Suga:

Dziļūdens sarkanasaris

Zona:

Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā

Sebastes spp.

(RED/05B-F.)

Beļģija

Jānosaka

 

Analītiska KPN

Vācija

Jānosaka

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Francija

Jānosaka

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

Jānosaka

 

 

KPN

Nepiemēro

 

 


27. tabula

Suga:

Citas sugas

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā

 

(OTH/1N2AB.)

Vācija

161

 (24)

Analītiska KPN

Francija

64

 (24)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Savienība

225

 (24)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

Nepiemēro

 

 

(24)  Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.


28. tabula

Suga:

Citas sugas (25)

Zona:

Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā

 

(OTH/05B-F.)

Vācija

Jānosaka

 

Analītiska KPN

Francija

Jānosaka

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Savienība

Jānosaka

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

Nepiemēro

 

 

(25)  Izņemot komerciāli bezvērtīgu zivju sugas.


29. tabula

Suga:

Plekstveidīgās zivis

Zona:

Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā

 

(FLX/05B-F.)

Vācija

Jānosaka

 

Analītiska KPN

Francija

Jānosaka

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Savienība

Jānosaka

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

Nepiemēro

 

 


30. tabula

Suga:

Piezvejas (26)

Zona:

Grenlandes ūdeņi

 

(B-C/GRL)

Savienība

300

 

Piesardzīga KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

KPN

Nepiemēro

 

 

(26)  Par makrūrzivju (Macrourus spp.) piezvejām ziņo saskaņā ar šādām zvejas iespēju tabulām: makrūrzivis Grenlandes ūdeņos 5. un 14. zonā (GRV/514GRN) un makrūrzivis Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā (GRV/N1GRN.).

IC PIELIKUMS

ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻRIETUMU DAĻA NAFO KONVENCIJAS APGABALS

1. tabula

Suga:

Menca

Zona:

NAFO 2J3KL zona

Gadus morhua

(COD/N2J3KL)

Bulgārija

0,001

 (1)  (2)

Analītiska KPN

Vācija

162,340

 (1)  (2)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Igaunija

28,937

 (1)  (2)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Spānija

150,098

 (1)  (2)

 

Francija

23,363

 (1)  (2)

 

Latvija

28,937

 (1)  (2)

 

Lietuva

28,937

 (1)  (2)

 

Polija

75,850

 (1)  (2)

 

Portugāle

234,372

 (1)  (2)

 

Rumānija

2,165

 (1)  (2)

 

Savienība

735

 (1)  (2)

 

KPN

18 947

 (1)  (2)

 

(1)  Šo kvotu piemēro no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 30. jūnijam. To drīkst nozvejot tikai no 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 30. jūnijam.

(2)  Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts no 2025. gada 15. aprīļa plkst. 00.00 UTC līdz 2025. gada 30. jūnija plkst. 23.59 UTC. Šai periodā šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250  kg vai 5 % (izvēlas lielāko).


2. tabula

Suga:

Menca

Zona:

NAFO 3NO zona

Gadus morhua

(COD/N3NO.)

Savienība

0

 (3)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

KPN

0

 (3)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(3)  Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1000 kg vai 4 % (izvēlas lielāko).


3. tabula

Suga:

Menca

Zona:

NAFO 3M zona

Gadus morhua

(COD/N3M.)

Vācija

587,0

 (4)

Analītiska KPN

Igaunija

140,0

 (4)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Spānija

1 805,0

 (4)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

252,0

 (4)

 

Latvija

140,0

 (4)

 

Lietuva

140,0

 (4)

 

Polija

478,0

 (4)

 

Portugāle

2 475,8

 (4)

 

Savienība

6 017,8

 (4)

 

KPN

12 613

 (4)

 

(4)  Specializētajās zvejniecībās šo kvotu nav atļauts apgūt no 1. janvāra plkst. 00.00 UTC līdz 31. marta plkst. 24.00 UTC. Šai periodā šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250  kg vai 5 % (izvēlas lielāko).


4. tabula

Suga:

Sarkanā plekste

Zona:

NAFO 3L zona

Glyptocephalus cynoglossus

(WIT/N3L.)

Savienība

0

 (5)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

KPN

0

 (5)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(5)  Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).


5. tabula

Suga:

Sarkanā plekste

Zona:

NAFO 3NO zona

Glyptocephalus cynoglossus

(WIT/N3NO.)

Igaunija

61,6

 

Analītiska KPN

Latvija

61,6

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Lietuva

61,6

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

185

 

 

KPN

1395

 

 


6. tabula

Suga:

Rietumatlantijas plekste

Zona:

NAFO 3M zona

Hippoglossoides platessoides

(PLA/N3M.)

Savienība

0

 (6)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

KPN

0

 (6)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(6)  Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).


7. tabula

Suga:

Rietumatlantijas plekste

Zona:

NAFO 3LNO zona

Hippoglossoides platessoides

(PLA/N3LNO.)

Savienība

0

 (7)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

KPN

0

 (7)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(7)  Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).


8. tabula

Suga:

Īsspuru kalmārs

Zona:

NAFO 3. un 4. apakšapgabals

Illex illecebrosus

(SQI/N34.)

Igaunija

128

 (8)  (9)

Analītiska KPN

Latvija

128

 (8)  (9)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Lietuva

128

 (8)  (9)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Polija

227

 (8)  (9)

 

Citi

29 467

 (8)  (9)  (10)

 

Savienība

30 078

 (8)  (11)

 

KPN

34 000

 

 

(8)  Laikā no 1. janvāra plkst. 00.00 UTC līdz 30. jūnija plkst. 24.00 UTC neviens kuģis nedrīkst zvejot kalmāru.

(9)  No 1. jūlija līdz 31. decembrim maksimāli 2 nedēļu atbrīvojuma periodā līdz trim iemetieniem, kuros jebkuras citas sugas, kam ar šo regulu nosaka zvejas iespējas NAFO konvencijas apgabalā un kas nav kalmāri, veido lielāko procentuālo daļu no iemetiena kopējās nozvejas svara, neuzskata par specializētu zvejniecību, ja uz zvejas kuģa ir kontrolnovērotājs, izmantotā linuma acs izmērs nav mazāks par 60 mm un kuģis pilda NAFO paziņošanas un ziņošanas prasības, lai izmantotu attiecīgo 2 nedēļu atbrīvojuma periodu. Pēc katra tāda iemetiena zvejas kuģis nekavējoties pavirzās, lai visa nākamā iemetiena laikā atrastos vismaz 10 jūras jūdžu attālumā no jebkuras iepriekšējā iemetiena vietas.

(10)  Šis daudzums ir pieejams Kanādai un dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (SQI/N34_AMS).

(11)  Atbilst Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas kvotu summai un sīkāk neiedalītajai daļai, kas pieejama Kanādai un dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.


9. tabula

Suga:

Dzeltenastes plekste

Zona:

NAFO 3LNO zona

Limanda ferruginea

(YEL/N3LNO.)

Savienība

0

 (12)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

KPN

15 810

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(12)  Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 2500 kg vai 10 % (izvēlas lielāko). Ja Savienībai piešķirta kvota “Citi”, tad – tiklīdz kvota “Citi” ir pilnībā apgūta – piezvejas limiti ir maksimāli 1250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).

Ja pēc kvotu pārcelšanas vai apmaiņas vai fraktēšanas tomēr tiek veikta specializētā zvejniecība, piemēro šādus noteikumus:

a)

ir atļauta Rietumatlantijas plekstes piezveja 15 % apmērā. Taču ja uz zvejas kuģa atrodas novērotājs:

i)

Rietumatlantijas plekstes maksimālais apjoms ir 2900 kg vai 15 % (izvēlas lielāko); un

ii)

kuģis drīkst pārsniegt i) apakšpunktā noteikto Rietumatlantijas plekstes piezvejas maksimālo apjomu, kas paturēts uz kuģa pirmajās 9 zvejas dienās NAFO pārvaldības apgabalā, ar nosacījumu, ka Rietumatlantijas plekstes piezveja ir 15 % vai mazāka attiecīgā perioda beigās vai brīdī, kad kuģis atstāj NAFO pārvaldības apgabalu, atkarībā no tā, kas notiek agrāk;

b)

pirmajās divās reizēs, kad Rietumatlantijas plekstes nozveja veido lielāko svara procentu no kopējās nozvejas iemetienā, šādu nozveju uzskata par nejaušu nozveju, bet kuģis nākamajam iemetienam nekavējoties pavirzās par vismaz 10 jūras jūdzēm no jebkuras iepriekšējās nozvejas vietas.


10. tabula

Suga:

Moiva

Zona:

NAFO 3NO zona

Mallotus villosus

(CAP/N3NO.)

Savienība

0

 (13)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

KPN

0

 (13)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(13)  Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).


11. tabula

Suga:

Ziemeļu garnele

Zona:

NAFO 3LNO (14)  (15)

Pandalus borealis

(PRA/N3LNOX)

Igaunija

0

 (16)

Analītiska KPN

Spānija

0

 (16)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Latvija

0

 (16)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Lietuva

0

 (16)

 

Polija

0

 (16)

 

Portugāle

0

 (16)

 

Savienība

0

 (16)

 

KPN

0

 (16)

 

(14)  Neietverot četrstūra zonu, ko norobežo šādas koordinātas:

Punkta Nr.

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

1

47°20'00''N

46°40'00''W

2

47°20'00''N

46°30'00''W

3

46°00'00''N

46°30'00''W

4

46°00'00''N

46°40'00''W

(15)  Zveja aizliegta par 200 metriem mazākā dziļumā apgabalā uz rietumiem no līnijas, kura savieno šādas koordinātas:

Punkta Nr.

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

1

46°00'00''N

47°49'00''W

2

46°25'00''N

47°27'00''W

3

46°42'00''N

47°25'00''W

4

46°48'00''N

47°25'50''W

5

47°16'50''N

47°43'50''W

(16)  Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).


12. tabula

Suga:

Ziemeļu garnele

Zona:

NAFO 3M zona (17)

Pandalus borealis

(PRA/*N3M.)

KPN

Nepiemēro

 (18)

Analītiska KPN

(17)  Kuģi drīkst no šā krājuma zvejot arī 3L rajona četrstūra zonā, ko norobežo šādas koordinātas:

Punkta Nr.

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

1

47°20'00''N

46°40'00''W

2

47°20'00''N

46°30'00''W

3

46°00'00''N

46°30'00''W

4

46°00'00''N

46°40'00''W

Turklāt no 1. jūnija līdz 31. decembrim garneļu zveja ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas:

Punkta Nr.

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

1

47°55'00''N

45°00'00''W

2

47°30'00''N

44°15'00''W

3

46°55'00''N

44°15'00''W

4

46°35'00''N

44°30'00''W

5

46°35'00''N

45°40'00''W

6

47°30'00''N

45°40'00''W

7

47°55'00''N

45°00'00''W

(18)  Nepiemēro. Zvejniecību pārvalda, nosakot zvejas piepūles limitus (EFF/*N3M.). Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 attiecīgās dalībvalstis izdod zvejas atļaujas saviem zvejas kuģiem, kas iesaistās šajā zvejniecībā, un par minētajām atļaujām pirms kuģu darbības sākšanas paziņo Komisijai.

Dalībvalsts

Maksimālais zvejas dienu skaits

Dānija

0

Igaunija

0

Spānija

0

Latvija

0

Lietuva

0

Polija

0

Portugāle

0


13. tabula

Suga:

Grenlandes paltuss

Zona:

NAFO 3LMNO zona

Reinhardtius hippoglossoides

(GHL/N3LMNO)

Vācija

303

 

Analītiska KPN

Igaunija

297

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Spānija

4064

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Latvija

42

 

 

Lietuva

21

 

 

Portugāle

1699

 

 

Savienība

6426

 

 

KPN

10 960

 

 


14. tabula

Suga:

Raju dzimta

Zona:

NAFO 3LNO zona

Rajidae

(SKA/N3LNO.)

Igaunija

283

 

Analītiska KPN

Spānija

3403

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Lietuva

62

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Portugāle

660

 

 

Savienība

4408

 

 

KPN

7000

 

 


15. tabula

Suga:

Sarkanasari

Zona:

NAFO 3LN zona

Sebastes spp.

(RED/N3LN.)

Vācija

204,0

 

Analītiska KPN

Igaunija

296,6

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Latvija

296,6

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Lietuva

296,6

 

 

Savienība

1094

 

 

KPN

6000

 

 


16. tabula

Suga:

Sarkanasari

Zona:

NAFO 3M zona

Sebastes spp.

(RED/N3M.)

Vācija

513

 (19)

Analītiska KPN

Igaunija

1571

 (19)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Spānija

233

 (19)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Latvija

1571

 (19)

 

Lietuva

1571

 (19)

 

Portugāle

2354

 (19)

 

Savienība

7813

 (19)

 

KPN

17 503

 (19)

 

(19)  Šai kvotai ir jāatbilst KPN, kas šim krājumam noteikta visām NAFO līgumslēdzējām pusēm. No šīs KPN pirms 1. jūlija nedrīkst nozvejot vairāk par šādu termiņa vidusposma limitu:

8752


17. tabula

Suga:

Sarkanasari

Zona:

NAFO 3O zona

Sebastes spp.

(RED/N3O.)

Spānija

1771

 

Analītiska KPN

Portugāle

5229

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Savienība

7000

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

20 000

 

 


18. tabula

Suga:

Sarkanasari

Zona:

NAFO 2. apakšapgabals, 1F un 3K rajons

Sebastes spp.

(RED/N1F3K.)

Latvija

0

 (20)

Analītiska KPN

Lietuva

0

 (20)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Savienība

0

 (20)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

0

 (20)

 

(20)  Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).


19. tabula

Suga:

Baltā Amerikas jūrasvēdzele

Zona:

NAFO 3NO zona

Urophycis tenuis

(HKW/N3NO.)

Spānija

255

 

Analītiska KPN

Portugāle

333

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Savienība

588

 (21)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

1000

 

 

(21)  Ja saskaņā ar NAFO noteikumiem NAFO līgumslēdzējas puses nobalso par KPN 2000 tonnu apmērā, Savienības un dalībvalstu attiecīgās kvotas ir šādas:

Spānija

509

Portugāle

667

Savienība

1176

ID PIELIKUMS

ICCAT KONVENCIJAS APGABALS

1. tabula

Suga:

Atlantijas buruzivs

Zona:

Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45°W

Istiophorus albicans

(SAI/AE45W)

KPN

1 271,00

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


2. tabula

Suga:

Atlantijas buruzivs

Zona:

Atlantijas okeāns uz rietumiem no 45°W

Istiophorus albicans

(SAI/AW45W)

KPN

1 030,00

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


3. tabula

Suga:

Atlantijas zilais marlīns

Zona:

Atlantijas okeāns

Makaira nigricans

(BUM/ATLANT)

Spānija

22,77

 

Analītiska KPN

Francija

332,82

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Portugāle

46,21

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

401,80

 

 

KPN

1 670,00

 

 


4. tabula

Suga:

Zilā haizivs

Zona:

Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5°N

Prionace glauca

(BSH/AN05N)

Īrija

0,72

 

Analītiska KPN

Spānija

20 309,50

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Francija

113,96

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Portugāle

4 024,82

 

 

Savienība

24 449,00

 (1)

 

KPN

30 000,00

 

 

(1)  Pēc 348 tonnu pārvietošanas uz Maroku.


5. tabula

Suga:

Zilā haizivs

Zona:

Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5°N

Prionace glauca

(BSH/AS05N)

Spānija

12 498,27

 

Analītiska KPN

Portugāle

4 906,73

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Savienība

17 405,00

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

27 711,00

 

 


6. tabula

Suga:

Baltais marlīns

Zona:

Atlantijas okeāns

Kajikia albida

(WHM/ATLANT)

Spānija

30,50

 

Analītiska KPN

Portugāle

19,50

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Savienība

50,00

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

355,00

 

 


7. tabula

Suga:

Garspuru tunzivs (ziemeļu krājums)

Zona:

Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5°N

Thunnus alalunga

(ALB/AN05N)

Īrija

3 967,52

 

Analītiska KPN

Spānija

22 362,40

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Francija

7 033,33

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Portugāle

2 452,65

 

 

Savienība

35 815,90

 (2)  (3)

 

KPN

47 251,00

 

 

(2)  To Savienības zvejas kuģu skaits, kas ziemeļu krājuma garspuru tunzivi zvejo kā mērķsugu, ir: 1 241 .

(3)  Īpašs nosacījums: ievērojot šīs kvotas limitu, Apvienotās Karalistes ūdeņos (ALB/*AN05N-UK) nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu: 280


8. tabula

Suga:

Garspuru tunzivs (dienvidu krājums)

Zona:

Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5°N

Thunnus alalunga

(ALB/AS05N)

Spānija

870,12

 

Analītiska KPN

Francija

285,95

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Portugāle

608,93

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

1 765,00

 

 

KPN

28 000,00

 

 


9. tabula

Suga:

Garspuru tunzivs (Vidusjūras krājums)

Zona:

Vidusjūra

Thunnus alalunga

(ALB/MED)

Grieķija

385,30

 

Analītiska KPN

Spānija

99,46

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Francija

14,45

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Horvātija

6,74

 

 

Itālija

1 128,24

 

 

Kipra

416,06

 

 

Malta

39,68

 

 

Savienība

2 089,93

 (7)

 

KPN

2500

 (4)  (5)  (6)

 

(4)  Lai aizsargātu zobenzivs mazuļus, zvejas aizlieguma periods no 1. oktobra līdz 30. novembrim attiecas arī uz kuģiem, kuri ar āķu jedām zvejo Vidusjūras krājuma garspuru tunzivi. Turklāt Vidusjūras krājuma garspuru tunzivis nedrīkst nedz kā zvejas mērķsugu, nedz kā piezvejas sugu nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut vai izkraut šādos periodos:

—

Grieķija, Horvātija, Itālija un Kipra: no 1. oktobra līdz 30. novembrim un no 1. līdz 31. martam;

—

Spānija, Francija un Malta: no 1. janvāra līdz 31. martam.

(5)  Katra dalībvalsts savu zvejas kuģu skaitu, kuriem atļauts zvejot Vidusjūras krājuma garspuru tunzivi, ierobežo līdz to zvejas kuģu skaitam, kuriem šo sugu bija atļauts zvejot 2017. gadā. Dalībvalstis šim kapacitātes limitam drīkst piemērot 10 % pielaidi.

(6)  Īpašs nosacījums: Vidusjūrā gūtās garspuru tunzivs piezvejas ieskaitāmas šajā kvotā, bet par tām ziņo atsevišķi (ALB/MED-BC). Nedzīvas garspuru tunzivs, kas nozvejotas sporta un atpūtas zvejniecībās, ieskaitāmas šajā kvotā, bet par tām ziņo atsevišķi (ALB/MED-SR).

(7)  Pēc 0 tonnu pārvietošanas no Turcijas.


10. tabula

Suga:

Dzeltenspuru tunzivs

Zona:

Atlantijas okeāns

Thunnus albacares

(YFT/ATLANT)

KPN

110 000,00

 (8)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(8)  Par dzeltenspuru tunzivs nozvejām, ko guvuši riņķvada kuģi (YFT/*ATLPS) un āķu jedu kuģi, kuru lielākais garums ir 20 metri un vairāk (YFT/*ATLLL), ziņo atsevišķi.


11. tabula

Suga:

Lielacu tunzivs

Zona:

Atlantijas okeāns

Thunnus obesus

(BET/ATLANT)

Spānija

7 523,98

 (9)

Analītiska KPN

Francija

3 195,86

 (9)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Portugāle

2 856,45

 (9)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

13 576,29

 (9)

 

KPN

73 000,00

 (9)

 

(9)  Par lielacu tunzivs nozvejām, ko guvuši riņķvada kuģi (BET/*ATLPS) un āķu jedu kuģi, kuru lielākais garums ir 20 metri un vairāk (BET/*ATLLL), ziņo atsevišķi. No jūnija, kad ar nozvejām ir apgūti 80 % no kvotas, dalībvalstīm ir pienākums minēto zvejas kuģu nozvejas datus iesūtīt katru nedēļu.


12. tabula

Suga:

Zilā tunzivs

Zona:

Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45°W un Vidusjūra

Thunnus thynnus

(BFT/AE45WM)

Grieķija

349,61

 

Analītiska KPN

Spānija

6 783,67

 (11)  (13)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Francija

6 693,70

 (11)  (12)  (13)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Horvātija

1 057,97

 (15)

 

Kipra

188,09

 (13)

 

Itālija

5 283,00

 (13)  (14)

 

Malta

433,43

 (13)

 

Portugāle

637,88

 

 

Citas dalībvalstis

75,65

 (10)

 

Savienība

21 503,00

 (11)  (12)  (13)  (14)

 

KPN

40 570,00

 (10)

 

(10)  Izņemot Grieķiju, Spāniju, Franciju, Horvātiju, Kipru, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BFT/AE45WM_AMS).

(11)  Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 1. punktā minētie kuģi (BFT/*8301), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:

Spānija

1 027,76

Francija

477,45

Savienība

1 505,21

(12)  Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru svars nav mazāks par 6,4  kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši VI pielikuma 1. punktā minētie kuģi (BFT/*641), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:

Francija

100,00

Savienība

100,00

(13)  Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 2. punktā minētie kuģi (BFT/*8302), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:

Spānija

135,67

Francija

133,87

Itālija

105,66

Kipra

3,76

Malta

8,67

Savienība

387,63

(14)  Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 3. punktā minētie kuģi (BFT/*643), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:

Itālija

105,66

Savienība

105,66

(15)  Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras VI pielikuma 3. punktā minētie kuģi guvuši audzēšanas nolūkos (BFT/*8303F), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:

Horvātija

952,17

Savienība

952,17


13. tabula

Suga:

Īsspuru mako

Zona:

Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5°N

Isurus oxyrinchus

(SMA/AS05N)

Savienība

503,00

 (16)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

KPN

1 325,00

 (16)  (17)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(16)  Kvota, kas noteikta, lai attiecībā uz šo krājumu īstenotu Savienības pieļaujamo paturējumu limitu.

(17)  Tikai piezvejām.


14. tabula

Suga:

Zobenzivs

Zona:

Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5°N

Xiphias gladius

(SWO/AN05N)

Spānija

6 097,29

 (19)

Analītiska KPN

Portugāle

1 108,20

 (19)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Citas dalībvalstis

162,84

 (18)  (19)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

7 368,33

 

 

KPN

14 769,00

 

 

(18)  Tikai piezvejām. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (SWO/AN05N_AMS).

(19)  Īpašs nosacījums: līdz 2,39  % no šā daudzuma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5° ziemeļu platuma (SWO/*AS05N). Par nozvejām, kas uzskaitāmas saskaņā ar šo īpašo nosacījumu par kopīgo kvotu, ziņo atsevišķi (SWO/*AS05N_AMS).


15. tabula

Suga:

Zobenzivs

Zona:

Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5°N

Xiphias gladius

(SWO/AS05N)

Spānija

4 525,88

 (20)

Analītiska KPN

Portugāle

298,12

 (20)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Savienība

4 824,00

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

10 000,00

 

 

(20)  Īpašs nosacījums: līdz 3,51  % no šā daudzuma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° ziemeļu platuma (SWO/*AN05N).


16. tabula

Suga:

Zobenzivs

Zona:

Vidusjūra

Xiphias gladius

(SWO/MED)

Grieķija

1 036,02

 (21)  (22)

Analītiska KPN

Spānija

1 565,04

 (21)  (22)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Francija

109,08

 (21)  (22)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Horvātija

13,74

 (21)  (22)

 

Itālija

3 208,44

 (21)  (22)

 

Kipra

50,67

 (21)  (22)

 

Malta

380,64

 (21)  (22)

 

Savienība

6 363,63

 (21)  (22)

 

KPN

9017

 

 

(21)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 1. aprīļa līdz 31. decembrim.

(22)  Īpašs nosacījums: Vidusjūras krājuma zobenzivs piezvejas ieskaitāmas šajā kvotā, bet par tām ziņo atsevišķi (SWO/MED-BC). Nedzīvas Vidusjūras krājuma zobenzivs, kas nozvejotas sporta un atpūtas zvejniecībās, ieskaitāmas šajā kvotā, bet par tām ziņo atsevišķi (SWO/MED-SR).

IE PIELIKUMS

SEAFO KONVENCIJAS APGABALS

Šajā pielikumā norādītās KPN nav iedalītas individuālām SEAFO līgumslēdzējām pusēm, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga SEAFO sekretariāts, kas SEAFO līgumslēdzējām pusēm paziņos, kad zveja būs jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

1. tabula

Suga:

Beriksas

Beryx spp.

Zona:

SEAFO konvencijas apgabals

(ALF/SEAFO)

KPN

200

 (1)

Piesardzīga KPN

(1)  B1. apakšrajonā (ALF/*F47NA) drīkst nozvejot ne vairāk kā 132 tonnas.


2. tabula

Suga:

Dziļūdens sarkankrabji

Chaceon spp.

Zona:

SEAFO B1. apakšrajons (1)

(GER/F47NAM)

KPN

162

 (2)

Piesardzīga KPN

(2)  Šīs KPN piemērošanas labad zvejniecībai pieejamais apgabals ir noteikts šādi:

—

rietumu robeža ir 0° austrumu garuma meridiāns,

—

ziemeļu robeža ir 20° dienvidu platuma paralēle,

—

dienvidu robeža ir 28° dienvidu platuma paralēle,

—

austrumu robeža ir Namībijas ekskluzīvās ekonomikas zonas ārējā robeža.


3. tabula

Suga:

Dziļūdens sarkankrabji

Chaceon spp.

Zona:

SEAFO konvencijas apgabals, izņemot B1. apakšrajonu

(GER/F47X)

KPN

200

 

Piesardzīga KPN


4. tabula

Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

SEAFO D apakšapgabals

(TOP/F47D)

KPN

274

 

Piesardzīga KPN


5. tabula

Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

SEAFO konvencijas apgabals, izņemot D apakšrajonu

(TOP/F47-D)

KPN

0

 

Piesardzīga KPN


6. tabula

Suga:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona:

SEAFO B1. apakšrajons (3)

(ORY/F47NAM)

KPN

0

 (4)

Piesardzīga KPN

(3)  Šā pielikuma piemērošanas labad zvejniecībai pieejamais apgabals ir noteikts šādi:

—

rietumu robeža ir 0° austrumu garuma meridiāns,

—

ziemeļu robeža ir 20° dienvidu platuma paralēle,

—

dienvidu robeža ir 28° dienvidu platuma paralēle,

—

austrumu robeža ir Namībijas ekskluzīvās ekonomikas zonas ārējā robeža.

(4)  Izņemot pieļaujamo piezveju limitu četru tonnu apmērā (ORY/*F47NA).


7. tabula

Suga:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona:

SEAFO konvencijas apgabals, izņemot B1. apakšrajonu

(ORY/F47X)

KPN

50

 

Piesardzīga KPN


8. tabula

Suga:

Bruņgalvji

Pseudopentaceros spp.

Zona:

SEAFO konvencijas apgabals

(EDW/SEAFO)

KPN

135

 

Piesardzīga KPN

IF PIELIKUMS

DIENVIDU TUNZIVS IZPLATĪBAS APGABALI

Suga:

Dienvidu tunzivs

Thunnus maccoyii

Zona:

Visi izplatības apgabali

(SBF/F41-81)

Savienība

13

 (1)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

13

 

(1)  Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

IG PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

1. tabula

Suga:

Lielacu tunzivs

Thunnus obesus

Zona:

WCPFC konvencijas apgabals

(BET/WCPFC)

Savienība

2 000

 (1)

Piesardzīga KPN

KPN

Nepiemēro

 (1)

(1)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai ar āķu jedu kuģiem.


2. tabula

Suga:

Zobenzivs

Xiphias gladius

Zona:

WCPFC konvencijas apgabals uz dienvidiem no 20°S

(SWO/F7120S)

Savienība

3 170,36

 

Piesardzīga KPN

KPN

Nepiemēro

 

IH PIELIKUMS

SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS

1. tabula

Suga:

Ilkņzivis

Dissostichus spp.

Zona:

SPRFMO konvencijas apgabals, A un B pētniecības bloks (1)

(TOT/SPR-AB)

KPN

0

 (2)  (3)  (4)

Piesardzīga KPN

(1)  A pētniecības bloks:

NW:

50°30′S, 136°E

NE:

50°30′S, 140°30′E

SE:

54°50′S, 140°30′E

SW:

54°50′S, 136°E

B pētniecības bloks:

NW:

52°45′S, 140°30′E

NE:

52°45′S, 145°30′E

SE:

54°50′S, 145°30′E

SW:

54°50′S, 140°30′E

(2)  Šī ikgadējā KPN paredzēta tikai izpētes zvejniecībām. Zvejot atļauts tikai 600–2 500  m dziļumā. Atļauts tikai viens zvejas reiss, kura ilgums nepārsniedz 60 secīgas dienas un kurš var notikt jebkurā laikā no 2025. gada 1. maija līdz 15. novembrim. No 2025. gada 1. līdz 15. novembrim āķu jedas ievieto tikai nakts laikā, un jebkādu zveju tūlīt izbeidz, ja tiek konstatēts, ka bojā gājis:

a)

viens īpatnis, kura suga ir klaidoņalbatross (Diomedea exulans), pelēkgalvas albatross (Thalassarche chrysostoma), melnaču albatross (Thalassarche melanophris), pelēkais vētrasputns (Procellaria cinerea) vai zīda vētrasputns (Pterodroma mollis); vai

b)

trīs īpatņi, kuru suga ir dūmainais albatross (Phoebetria palpebrata), milzu vētrasputns (Macronectes giganteus) vai Hola vētrasputns (Macronectes halli).

Turklāt zveja ir ierobežota līdz ne vairāk kā 5 000  āķu vienā ievietošanas reizē un līdz ne vairāk kā 100 ievietošanas reizēm. Āķu jedas ievieto vismaz trīs jūras jūdžu atstatumā citu no citas, bet ne tur, kur āķu jedas tajā pašā kalendārajā gadā jau ir bijušas. Zveju izbeidz, kad ir sasniegta KPN vai tad, kad zvejas rīki reisa laikā ir ievietoti un izcelti 100 reižu, atkarībā no tā, kas ir drīzāk.

(3)  No tās līdz 0 tonnām drīkst nozvejot A pētniecības blokā. Par ilkņzivju nozveju A pētniecības blokā ziņo atsevišķi (TOT/SPR-A).

(4)  No tās līdz 0 tonnām drīkst nozvejot B pētniecības blokā. Par ilkņzivju nozveju B pētniecības blokā ziņo atsevišķi (TOT/SPR-B).


2. tabula

Suga:

Čīles stavrida

Trachurus murphyi

Zona:

SPRFMO konvencijas apgabals

(CJM/SPRFMO)

Vācija

0

 

Analītiska KPN

Lietuva

0

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Nīderlande

0

 

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Polija

0

 

 

Savienība

0

 

 

KPN

Nepiemēro

 

 

IJ PIELIKUMS

IOTC KOMPETENCES APGABALS

1. tabula

Suga:

Dzeltenspuru tunzivs

Thunnus albacares

Zona:

IOTC kompetences apgabals

(YFT/IOTC)

Spānija

42 903

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

27 710

 

Itālija

2 365

 

Portugāle

100

 (1)

Savienība

73 078

 

KPN

Nepiemēro

 

(1)  Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.


2. tabula

Suga:

Lielacu tunzivs

Thunnus obesus

Zona:

IOTC kompetences apgabals

(BET/IOTC)

Spānija

12 862

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

3 700

 

Itālija

410

 

Portugāle

38

 (2)

Savienība

17 010

 

KPN

Nepiemēro

 

(2)  Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

IK PIELIKUMS

SIOFA NOLĪGUMA APGABALS

1. tabula

Suga:

Baltacu haizivs

Centroscymnus coelolepis

Zona:

SIOFA 2. apakšapgabals (1)

(CYO/F517S2)

KPN

767,6

 (2)  (3)

Piesardzīga KPN

(1)  Apgabals, ko norobežo:

—

dienvidos 36°00' dienvidu platuma paralēle,

—

austrumos 49°00' austrumu garuma meridiāns,

—

rietumos 40°00' austrumu garuma meridiāns,

—

ziemeļos piegulošās ekskluzīvās ekonomikas zonas.

(2)  Minētais pieļaujamo piezveju limits nav iedalīts individuālām SIOFA pusēm, tāpēc Savienības daļa nav noteikta.

(3)  Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo pieļaujamo piezveju limitu apgūt nav atļauts. Tiklīdz pieļaujamo piezveju limits būs apgūts, SIOFA sekretariāts to paziņos SIOFA līgumslēdzējām pusēm. Saņēmušas minēto paziņojumu, ka pieļaujamo piezveju limits ir apgūts, dalībvalstis nodrošina, ka to kuģi, kas zvejo SIOFA 2. apakšapgabalā, atlikušajā gada daļā nepatur uz kuģa nevienu baltacu haizivi. Pēc SIOFA sekretariāta paziņojuma, ka pieļaujamo piezveju limits ir apgūts, minēto paturēšanas aizliegumu piemēro jebkādām ūdenī esošām āķu jedām un rindām. Kuģi, kuru āķu jedas vai rindas paziņojuma saņemšanas brīdī atrodas ūdenī, drīkst paturēt baltacu haizivis, kas šādu āķu jedu vai rindu izcelšanas brīdī ir nedzīvas, bet atbrīvo visas notvertās dzīvās baltacu haizivis.


2. tabula

Suga:

Ilkņzivis

Dissostichus spp.

Zona:

Delkano apgabals (4)

(TOT/F517DC)

Savienība

14,66

 (5)

Piesardzīga KPN

KPN

44

 (5)

(4)  Apgabals, ko norobežo:

—

ziemeļos 44°00' dienvidu platuma paralēle uz rietumiem no 44°09’ austrumu garuma meridiāna un 43°30’ dienvidu platuma paralēle uz austrumiem no 44°09' austrumu garuma meridiāna,

—

dienvidos 45°00' dienvidu platuma paralēle,

—

rietumos un austrumos piegulošās ekskluzīvās ekonomikas zonas.

(5)  Drīkst nozvejot tikai ar zvejas kuģiem, uz kuriem ir novērotājs un kuri izmanto āķu jedas, zvejas sezonā, kas ilgst no 2024. gada 1. decembra līdz 2025. gada 30. novembrim. Vienas āķu jedas āķu skaits nepārsniedz 3 000 , un tās ievieto vismaz trīs jūras jūdžu atstatumā citu no citas.

To kuģu nozvejas, kuri šīs sugas nezvejo kā mērķsugu, zvejas sezonā nedrīkst pārsniegt 0,5  tonnas Dissostichus spp. Kad kuģis sasniedzis šo limitu, tas vairs nedrīkst zvejot Delkano apgabalā.


3. tabula

Suga:

Ilkņzivis

Dissostichus spp.

Zona:

Viljamsa grēda (6)

(TOT/F574WR)

KPN

140

 (7)

Piesardzīga KPN

(6)  Apgabals, ko norobežo šādas koordinātas:

Punkts

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

1

52°50'00''S

80°00'00''E

2

55°00'00''S

80°00'00''E

3

55°00'00''S

85°00'00''E

4

52°50'00''S

85°00'00''E

(7)  Minētā KPN nav iedalīta individuālām SIOFA pusēm, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Drīkst nozvejot tikai ar zvejas kuģiem, uz kuriem ir novērotājs, zvejas sezonā, kas ilgst no 2024. gada 1. decembra līdz 2025. gada 30. novembrim. Katrā SIOFA noteiktajā tīkla šūnā neievieto vairāk par divām āķu jedām, kuru āķu skaits nepārsniedz 6 250 , un saskaņā ar SIOFA noteiktajiem piekļuves nosacījumiem starp zvejas reisiem tiek ieturēts vismaz 30 dienu intervāls.

To kuģu nozvejas, kuri šīs sugas nezvejo kā mērķsugu, zvejas sezonā nedrīkst pārsniegt 0,5  tonnas Dissostichus spp. Kad zvejas kuģis sasniedzis šo limitu, tas vairs nezvejo Viljamsa grēdas apgabalā.

Pagaidu aizsargājamās teritorijas

Atlantis Bank

Punkts

Dienvidu platums

Austrumu garums

1

32°00'

57°00'

2

32°50'

57°00'

3

32°50'

58°00'

4

32°00'

58°00'

Coral

Punkts

Dienvidu platums

Austrumu garums

1

41°00'

42°00'

2

41°40'

42°00'

3

41°40'

44°00'

4

41°00'

44°00'

Fools Flat

Punkts

Dienvidu platums

Austrumu garums

1

31°30'

94°40'

2

31°40'

94°40'

3

31°40'

95°00'

4

31°30'

95°00'

Middle of What

Punkts

Dienvidu platums

Austrumu garums

1

37°54'

50°23'

2

37°56'30''

50°23'

3

37°56'30''

50°27'

4

37°54'

50°27'

Walter’s Shoal

Punkts

Dienvidu platums

Austrumu garums

1

33°00'

43°10'

2

33°20'

43°10'

3

33°20'

44°10'

4

33°00'

44°10'

IL PIELIKUMS

IATTC KONVENCIJAS APGABALS

Suga:

Lielacu tunzivs

Thunnus obesus

Zona:

IATTC konvencijas apgabals

(BET/IATTC)

Savienība

500

 (1)

Piesardzīga KPN

KPN

Nepiemēro

 

(1)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai ar āķu jedu kuģiem.

IM PIELIKUMS

NPFC KONVENCIJAS APGABALS

1. tabula

Suga:

Austrumu makrele

Scomber japonicus

Zona:

NPFC konvencijas apgabals

Savienība

0

 (1)  (3)  (4)  (5)

Piesardzīga KPN

NPFC līgumslēdzējas puses, to vidū Savienība

0

 (1)  (2)  (3)  (4)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

KPN

Nepiemēro

 

 

(1)  Drīkst nozvejot tikai no 2025. gada 1. jūnija līdz 2026. gada 31. maijam.

(2)  Īpašs nosacījums: ievērojot šo nozvejas limitu, turpmāk norādītie kuģi drīkst nozvejot ne vairāk par turpmāk norādītajiem daudzumiem.

Traleri (*3)

(MAS/NPFC-TR)

Riņķvada kuģi (*3)

(MAS/NPFC-PS)

0

0

(*3)  Divu dienu laikā no dienas, kad NPFC izpildsekretārs paziņojis, ka šo nozvejas limitu izmantojums ir sasniedzis 95 %, NPFC līgumslēdzējas puses, arī Komisija Savienības vārdā, aizliedz zvejot saskaņā ar šiem nozvejas limitiem.

(3)  Jebkurā laikā austrumu makreles zveja ir atļauta tikai vienam tralerim ar dalībvalsts karogu. To piemēro, neskarot nekādu turpmāku Savienības zvejas iespēju iedalīšanu NPFC konvencijas apgabalā, jo īpaši dalībvalstij, kam atļauts zvejot laikā no 2025. gada 1. jūnija līdz 2026. gada 31. maijam.

(4)  Savienības zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība pārsniedz 10 000  tonnu, zvejot austrumu makreli nav atļauts.

(5)  Par nozvejām, kas gūtas saskaņā ar šo kvotu, ziņo atsevišķi (MAS/NPFC-EU).

II PIELIKUMS

ZVEJAS KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR LAMANŠA RIETUMDAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES 7.e RAJONĀ

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.   DARBĪBAS JOMA

1.1.

 Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/472 12. panta 2. punktu šo pielikumu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti rāmja traļi ar linuma acs izmēru 80 mm vai lielāku, kā arī stacionāri tīkli, arī žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, ar linuma acs izmēru 220 mm vai mazāku, un kuri atrodas ICES 7.e rajonā.

1.2.

 Zvejas kuģus, kas zvejo ar stacionāriem tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks, un kas saskaņā ar trīs iepriekšējo gadu laikā reģistrētajām zvejas darbībām ir nozvejojuši mazāk nekā 300 kg jūrasmēles (dzīvsvars) gadā, no šā pielikuma piemērošanas atbrīvo ar šādiem nosacījumiem:

a)

šādi zvejas kuģi 2023. gada pārvaldības periodā nozvejojuši mazāk nekā 300 kg jūrasmēles (dzīvsvars);

b)

šādi zvejas kuģi, atrodoties jūrā, nepārkrauj zivis citā kuģī;

c)

katra attiecīgā dalībvalsts līdz 2025. gada 31. jūlijam un 2026. gada 31. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu par minēto zvejas kuģu reģistrēto jūrasmēles nozveju trīs iepriekšējos gados, kā arī par jūrasmēles nozvejām 2025. gadā.

Ja kāds no minētajiem nosacījumiem nav izpildīts, uz attiecīgajiem zvejas kuģiem tūlīt pārtrauc attiecināt atbrīvojumu no šā pielikuma piemērošanas.

2.   DEFINĪCIJAS

Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:

a)

“zvejas rīku grupa” ir grupa, kas sastāv no šādu divu kategoriju zvejas rīkiem:

i)

rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, un

ii)

stacionāri tīkli, arī žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks;

b)

“reglamentētie zvejas rīki” ir jebkuras minētajai zvejas rīku grupai piederīgas kategorijas zvejas rīki;

c)

“apgabals” ir ICES 7.e rajons;

d)

“pašreizējais pārvaldības periods” ir laikposms no 2025. gada 1. februāra līdz 2026. gada 31. janvārim.

3.   DARBĪBAS IEROBEŽOJUMI

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši un Savienībā reģistrēti Savienības zvejas kuģi, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, apgabalā pavada ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu.

II nodaļa

Atļaujas

4.   ATĻAUJU SAŅĒMUŠIE ZVEJAS KUĢI

4.1.

 Apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku dalībvalsts neatļauj nevienam sava karoga zvejas kuģim, kam laikā no 2003. līdz 2023. gadam jau nav reģistrēta šāda zvejas darbība apgabalā; par tādu neuzskata reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.

4.2.

 Tomēr zvejas kuģim, kas reģistrēts izmantojam reglamentētu zvejas rīku, var atļaut izmantot citādu zvejas rīku, bet tad citāda zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitam jābūt vienādam ar reglamentētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu vai lielākam par to.

4.3.

 Tādas dalībvalsts karoga zvejas kuģim, kurai nav kvotu zvejai apgabalā, neatļauj apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim zvejas kuģim nav iedalīta kvota pēc nodošanas, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 10. vai 11. punktu.

III nodaļa

Apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas iedalīts Savienības zvejas kuģiem

5.   MAKSIMĀLAIS DIENU SKAITS

Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko pašreizējā pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt sava karoga zvejas kuģim, kad uz tā ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.

I tabula

Maksimālais dienu skaits, ko pašreizējā pārvaldības periodā zvejas kuģis drīkst pavadīt apgabalā (pa reglamentēto zvejas rīku kategorijām)

Reglamentētais zvejas rīks

Maksimālais dienu skaits

Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm

Beļģija

176

Francija

188

Stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm

Beļģija

176

Francija

191

6.   KILOVATDIENU SISTĒMA

6.1.

 Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli pašreizējā pārvaldības periodā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar minēto sistēmu dalībvalsts jebkuram zvejas kuģim, kas izmanto kādu no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem, var atļaut apgabalā pavadīt maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ar noteikumu, ka tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits.

6.2.

 Kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga zvejas kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra zvejas kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 6.1. punkts netiktu piemērots.

6.3.

 Jebkura dalībvalsts, kas vēlas izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu, Komisijai iesniedz pieprasījumu par I tabulā noteiktajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem, kā arī elektroniska formāta ziņojumus ar aprēķiniem, kuru pamatā ir:

a)

zvejas atļauju saņēmušo zvejas kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)

to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram zvejas kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katrs zvejas kuģis varētu izmantot, piemērojot 6.1. punktu.

6.4.

 Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija novērtē, vai 6. punkta nosacījumi ir izpildīti, un, ja tie ir izpildīti, var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu.

7.   PAPILDU DIENU IEDALĪŠANA PAR ZVEJAS DARBĪBU PILNĪGU IZBEIGŠANU

7.1.

 Pamatojoties uz zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kas iepriekšējā pārvaldības periodā notikusi vai nu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 (1) 34. pantu, vai Padomes Regulu (EK) Nr. 744/2008 (2), Komisija var dalībvalstij iedalīt jūrā pavadāmas papildu dienas, kad ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties zvejas kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc rakstiska un pienācīgi pamatota attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma Komisija var individuāli izskatīt citus pilnīgas zvejas darbību izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā pieprasījumā norāda attiecīgos zvejas kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības.

7.2.

 Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenojuši no flotes izslēgtie zvejas kuģi, kuri izmantoja konkrētas grupas zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenojuši visi zvejas kuģi, kuri izmantoja minētās grupas zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto dalījumu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai.

7.3.

 Šīs nodaļas 7.1. un 7.2. punktu nepiemēro, ja zvejas kuģis ir aizstāts saskaņā ar 4.2. punktu vai ja kuģa izslēgšana no flotes jau iepriekšējos gados ir izmantota, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.

7.4.

 Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 7.1. punktu iedalītas dienas, līdz 2025. gada 15. jūnijam Komisijai iesniedz pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)

no flotes izslēgto zvejas kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)

šo zvejas kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītajās dienās atsevišķi katrai attiecīgajai zvejas rīku grupai.

7.5.

 Dalībvalsts pašreizējā pārvaldības periodā var pārdalīt papildus piešķirtās jūrā pavadāmās dienas visiem zvejas kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek tās flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus.

7.6.

 Ja Komisija par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu iepriekšējā pārvaldības periodā iedala jūrā pavadāmas papildu dienas, maksimālo dienu skaitu, kas dalībvalstij un zvejas rīkam norādīts I tabulā, attiecīgi koriģē pašreizējam pārvaldības periodam.

8.   PAPILDU DIENU IEDALĪŠANA PAR ZINĀTNISKO NOVĒROTĀJU PASTIPRINĀTU IZVIETOŠANU

8.1.

 Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija dalībvalstij var iedalīt trīs papildu dienas, ko laikā no 2025. gada 1. februāra līdz 2026. gada 31. janvārim apgabalā drīkst pavadīt zvejas kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1004 (3) un tās īstenošanas noteikumos, kas attiecas uz valsts programmām.

8.2.

 Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no zvejas kuģa īpašnieka, kapteiņa un apkalpes locekļiem.

8.3.

 Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, Komisijai uz apstiprināšanu iesniedz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.

8.4.

 Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas savu programmu turpināt bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu, un to dara četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru programma attiecas.

IV nodaļa

Pārvaldība

9.   VISPĀRĪGS PIENĀKUMS

Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.

10.   PĀRVALDĪBAS PERIODI

10.1.

 Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus.

10.2.

 Dienu vai stundu skaitu, ko zvejas kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts.

10.3.

 Ja dalībvalsts sava karoga zvejas kuģiem atļauj apgabalā pavadīt konkrētu stundu skaitu, šī dalībvalsts turpina dienu izmantojumu mērīt saskaņā ar 9. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka zvejas kuģis apgabalu atstāj pirms 24 stundu laikposma beigām.

V nodaļa

Apmaiņa ar iedalīto zvejas piepūli

11.   DIENU NODOŠANA STARP VIENAS DALĪBVALSTS KAROGA ZVEJAS KUĢIEM

11.1.

 Dalībvalsts var sava karoga zvejas kuģim atļaut tam iedalītās dienas, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā, nodot citam tās karoga zvejas kuģim, kas atrodas minētajā apgabalā, bet tad zvejas kuģa saņemto dienu skaita un tā dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumam (kilovatdienas) jābūt vienādam ar dienas nododošā zvejas kuģa nodoto dienu skaita un tā dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu vai mazākam par to. Zvejas kuģu dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Savienības zvejas flotes reģistrā.

11.2.

 Kopējais apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas nodots saskaņā ar 11.1. punktu, reizināts ar dienas nododošā zvejas kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par vidējo gadā reģistrēto dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais zvejas kuģis un ko apstiprina ieraksti zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā zvejas kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

11.3.

 Dienu nodošana saskaņā ar 11.1. punktu ir atļauta tikai starp zvejas kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā.

11.4.

 Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 61. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

12.   DIENU NODOŠANA STARP DAŽĀDU DALĪBVALSTU KAROGA ZVEJAS KUĢIEM

Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem, ar noteikumu ka piemēro 4.1., 4.3., 5., 6. un 10. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā, ar to saistītās nozvejas kvotas.

VI nodaļa

Ziņošanas pienākumi

13.   ZVEJAS PIEPŪLES ZIŅOJUMS

Zvejas kuģiem, kuri ietilpst šā pielikuma darbības jomā, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā definēto apgabalu.

14.   RELEVANTO DATU VĀKŠANA

Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni savāc informāciju par kopējo zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši zvejas kuģi, kuri izmanto velkamus zvejas rīkus un stacionārus zvejas rīkus, par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši zvejas kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo zvejas kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).

15.   RELEVANTO DATU PAZIŅOŠANA

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis, uz Komisijas norādītu elektroniskā pasta adresi nosūtot II un III tabulā norādītajā formā sagatavotu izklājlapu, Komisijai paziņo 14. punktā minētos datus. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā Komisijai nosūta detalizētu informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, kas aptver visus 2023. un 2024. gada pārvaldības periodus vai to daļas.

II tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)

Dalībvalsts

Zvejas rīks

Pārvaldības periods

Kumulatīvās zvejas piepūles deklarācija

(1)

(2)

(3)

(4)


III tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (1)

L (pie kreisās malas) / R (pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)

Dalībvalsts

3

 

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)

Zvejas rīks

2

 

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

BT = rāmja traļi ≥ 80 mm

GN = žaunu tīkli < 220 mm

TN = vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm

(3)

Pārvaldības periods

4

 

Viens gads laikā no 2006. gada pārvaldības perioda līdz pašreizējam pārvaldības periodam

(4)

Kumulatīvās zvejas piepūles deklarācija

7

R

Kumulatīvā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no attiecīgā pārvaldības perioda 1. februāra līdz 31. janvārim

(1)  Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.


IV tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem

Dalībvalsts

CFR

Ārējais marķējums

Pārvaldības perioda ilgums

Paziņotais zvejas rīks

Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto zvejas rīku (rīkus)

Dienu skaits, kurās paziņotais zvejas rīks (rīki) ir izmantots

Dienu nodošana

Nr. 1

Nr. 2

Nr. 3

…

Nr. 1

Nr. 2

Nr. 3

…

Nr. 1

Nr. 2

Nr. 3

…

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(5)

(5)

(5)

(6)

(6)

(6)

(6)

(7)

(7)

(7)

(7)

(8)


V tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kuģiem

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (2)

L (pie kreisās malas) / R (pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)

Dalībvalsts

3

 

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā zvejas kuģis reģistrēts

(2)

CFR

12

 

Kopējā flotes reģistra (CFR) numurs

Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijā ir mazāk par deviņām zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm

(3)

Ārējais marķējums

14

L

Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011 (4)

(4)

Pārvaldības perioda ilgums

2

L

Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos

(5)

Paziņotais zvejas rīks

2

L

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

BT = rāmja traļi ≥ 80 mm

GN = žaunu tīkli < 220 mm

TN = vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm

(6)

Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam zvejas rīkam (rīkiem)

3

L

Dienu skaits, kurās zvejas kuģim saskaņā ar II pielikumu ir tiesības uz paziņoto zvejas rīku un paziņoto pārvaldības perioda ilgumu

(7)

Dienu skaits, kurās paziņotais zvejas rīks (rīki) ir izmantots

3

L

Dienu skaits, kuru laikā zvejas kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā, izmantodams zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam

(8)

Dienu nodošana

4

L

Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”

(2)  Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2011/404/oj).

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/508/oj).

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 744/2008 (2008. gada 24. jūlijs), ar ko izveido īpašu pagaidu darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Kopienas zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai (OV L 202, 31.7.2008., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2008/744/oj).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1004 (2017. gada 17. maijs) par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/1004/oj).

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2011/404/oj).

III PIELIKUMS

TŪBĪŠU PĀRVALDĪBAS APGABALI ICES 2.a, 3.a RAJONĀ UN ICES 4. APAKŠAPGABALĀ

Lai pārvaldītu IA pielikumā noteiktās tūbīšu zvejas iespējas ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā, šajā pielikumā un tā papildinājumā ir definēti pārvaldības apgabali, kuros piemēro īpašus nozvejas limitus.

Tūbīšu pārvaldības apgabals

ICES statistiskie taisnstūri

1r

31–33 E9–F4; 33 F5; 34–37 E9–F6; 38–40 F0–F5; 41 F4–F5

2r

35 F7–F8; 36 F7–F9; 37 F7–F8; 38 41 F6–F8; 42 F6–F9; 43 F7–F9; 44 F9–G0; 45 G0–G1; 46 G1

3r

41–46 F1–F3; 42–46 F4–F5; 43–46 F6; 44–46 F7–F8; 45–46 F9; 46–47 G0; 47 G1 un 48 G0

4

38–40 E7–E9 un 41–46 E6–F0

5r

47–52 F1–F5

6

41–43 G0–G3; 44 G1

7r

47–52 E6–F0

Papildinājums

Tūbīšu pārvaldības apgabali

Image 1

IV PIELIKUMS

SEZONĀLI ZVEJAS AIZLIEGUMI, KAS NOTEIKTI, LAI AIZSARGĀTU NĀRSTOJOŠAS MENCAS

Noteiktajā laikposmā šajā tabulā norādītajos apgabalos aizliedz zvejot ar visiem zvejas rīkiem, izņemot pelaģiskos zvejas rīkus (riņķvadus un traļus).

Laikā ierobežoti zvejas aizliegumi

Nr.

Apgabala nosaukums

Koordinātas

Laikposms

Papildu piezīmes

1

Stanhope ground

60 o 10' N - 01 o 45' E

60 o 10' N - 02 o 00' E

60 o 25' N - 01 o 45' E

60 o 25' N - 02 o 00' E

No 1. janvāra līdz 30. aprīlim

 

2

Long Hole

59° 07,35 ' N - 0° 31,04 ' W

59° 03,60 ' N - 0° 22,25 ' W

58° 59,35 ' N - 0° 17,85 ' W

58° 56,00 ' N - 0° 11,01 ' W

58° 56,60 ' N - 0° 08,85 ' W

58° 59,86 ' N - 0° 15,65 ' W

59° 03,50 ' N - 0° 20,00 ' W

59° 08,15 ' N - 0° 29,07 ' W

No 1. janvāra līdz 31. martam

 

3

Coral edge

58 o 51,70 ' N - 03 o 26,70 ' E

58 o 40,66 ' N - 03 o 34,60 ' E

58 o 24,00 ' N - 03 o 12,40 ' E

58 o 24,00 ' N - 02 o 55,00 ' E

58 o 35,65 ' N - 02 o 56,30 ' E

No 1. janvāra līdz 28. februārim

 

4

Papa Bank

59 o 56' N - 03 o 08' W

59 o 56' N - 02 o 45' W

59 o 35' N - 03 o 15' W

59 o 35' N - 03 o 35' W

No 1. janvāra līdz 15. martam

 

5

Foula Deeps

60 o 17,50 ' N - 01 o 45' W

60 o 11,00 ' N - 01 o 45' W

60 o 11,00 ' N - 02 o 10' W

60 o 20,00 ' N - 02 o 00' W

60 o 20,00 ' N - 01 o 50' W

No 1. novembra līdz 31. decembrim

 

6

Egersund Bank

58 o 07,40 ' N - 04 o 33,00 ' E

57 o 53,00 ' N - 05 o 12,00 ' E

57 o 40,00 ' N - 05 o 10,90 ' E

57 o 57,90 ' N - 04 o 31,90 ' E

No 1. janvāra līdz 31. martam

(10 × 25 jūras jūdzes)

7

Uz austrumiem no Fēras salas

59 o 40' N - 01 o 23' W

59 o 40' N - 01 o 13' W

59 o 30' N - 01 o 20' W

59 o 10' N - 01 o 20' W

59 o 30' N - 01 o 28' W

59 o 10' N - 01 o 28' W

No 1. janvāra līdz 15. martam

 

8

West Bank

57 o 15' N - 05 o 01' E

56 o 56' N - 05 o 00' E

56 o 56' N - 06 o 20' E

57 o 15' N - 06 o 20' E

No 1. februāra līdz 15. martam

(18 × 4 jūras jūdzes)

9

Revet

57 o 28,43 ' N - 08 o 05,66 ' E

57 o 27,44 ' N - 08 o 07,20 ' E

57 o 51,77 ' N - 09 o 26,33 ' E

57 o 52,88 ' N - 09 o 25,00 ' E

No 1. februāra līdz 15. martam

(1,5 × 49 jūras jūdzes)

10

Rabarberen

57 o 47,00 ' N - 11 o 04,00 ' E

57 o 43,00 ' N - 11 o 04,00 ' E

57 o 43,00 ' N - 11 o 09,00 ' E

57 o 47,00 ' N - 11 o 09,00 ' E

No 1. februāra līdz 15. martam

Uz austrumiem no Skāgenas

(2,7 × 4 jūras jūdzes)

V PIELIKUMS

ZVEJAS ATĻAUJAS

A DAĻA

MAKSIMĀLAIS ZVEJAS ATĻAUJU SKAITS SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM, KAS ZVEJO TREŠO VALSTU ŪDEŅOS

Zvejas apgabals

Zvejniecība

Zvejas atļauju skaits

Zvejas atļauju sadalījums dalībvalstīm

Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits

Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu

Siļķe, uz ziemeļiem no 62°00'N

59

DK

25

51

DE

5

FR

1

IE

8

NL

9

PL

1

SE

10

Demersālās sugas, uz ziemeļiem no 62°00'N

66

DE

16

41

IE

1

ES

20

FR

18

PT

9

Nav iedalītas

2

Rūpnieciskās sugas, uz dienvidiem no 62°00'N

450

DK

450

141

Svalbāras ūdeņi; starptautiskie ūdeņi 1. un 2.b zonā (1)

Sniega krabju zvejniecība, kurā izmanto ķeramos grozus

20

EE

1

Nepiemēro

ES

1

LV

11

LT

4

PL

3

(1)  Savienībai pieejamo zvejas iespēju iedalīšana Špicbergenas un Lāču salas zonā neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.

B DAĻA

MAKSIMĀLAIS ZVEJAS ATĻAUJU SKAITS TREŠO VALSTU KUĢIEM, KAS ZVEJO SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

Karoga valsts

Zvejniecība

Zvejas atļauju skaits

Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits

Venecuēla (2)  (3)  (4)

Lutjānzivis (Francijas Gviānas ūdeņi)

45

45

(2)  Lai varētu izdot minētās zvejas atļaujas, ir jāiesniedz apliecinājums, ka starp zvejas kuģa īpašnieku, kas piesakās uz zvejas atļauju, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no visām lutjānzivju nozvejām no attiecīgā zvejas kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma telpās. Šādam līgumam ir vajadzīgs Francijas iestāžu apstiprinājums, kas garantē, ka līgums atbilst gan līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomiskās attīstības mērķiem. Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno apstiprināta līguma kopiju. Ja šādu apstiprinājumu atsaka, Francijas iestādes šo atteikumu paziņo attiecīgajām pusēm un Komisijai un norāda atteikuma iemeslu.

(3)  Zvejas darbības tiek atļautas uz kalendārā gada pamata. Tomēr zvejas kuģis var zvejas darbības turpināt ilgākais trīs mēnešus pēc sava zvejas atļaujas termiņa beigām ar noteikumu, ka operators:

—

ir uzsācis zvejas atļaujas atjaunošanas procesu,

—

ir izpildījis visas līgumsaistības un informācijas paziņošanas pienākumus.

Šis pagarinājums beidzas tad, kad stājas spēkā Komisijas lēmums, ar ko piešķir jaunu zvejas atļauju vai paziņo par atteikumu piešķirt jauno zvejas atļauju.

(4)  Zvejas kuģi, kuriem ir šādas zvejas atļaujas, zvejas darbības var veikt tikai laikposmā no 2025. gada 16. februāra līdz 14. decembrim.

VI PIELIKUMS

ICCAT KONVENCIJAS APGABALS

1.   

Maksimālais skaits Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis (Thunnus thynnus), kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija

60

Francija

55

Savienība

115

2.   

Maksimālais skaits Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija

364

Francija

140 (1)

Itālija

30

Kipra

20 (1)

Malta

54 (1)

Savienība

684

(1)  Šis skaits var palielināties, ja saskaņā ar šā pielikuma 4. punkta A tabulu riņķvada kuģi aizstāj ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem.

3.   

Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts audzēšanas vajadzībām aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Horvātija

18

Itālija

12

Savienība

28

4.   

Maksimālais skaits katras dalībvalsts zvejas kuģu, kuriem var būt atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis

A tabula

 

Zvejas kuģu skaits (2)  (3)

 

Grieķija (4)

Spānija

Francija

Horvātija

Itālija

Kipra (5)

Malta (6)

Portugāle

Riņķvada kuģi (7)

0

0

0

0

0

0

0

0

Āķu jedu kuģi

0

0

0

0

0

0

0

0

Laivas zvejai ar ēsmu

0

0

0

0

0

0

0

0

Rokas āķu rindas

0

0

0

0

0

0

0

0

Traleri

0

0

0

0

0

0

0

0

Mazapjoma zvejas kuģi

0

0

0

0

0

0

0

0

Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi (8)

0

0

0

0

0

0

0

0

(2)  Saskaņā ar piemērojamajiem ICCAT ieteikumiem un Savienības noteikumiem skaits šajā tabulā tiks noteikts pēc tam, kad ICCAT būs apstiprinājusi Savienības zvejas, audzēšanas un kapacitātes pārvaldības plānu.

(3)  Šajā tabulā noteikto skaitu vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

(4)  Viens vidēji liels riņķvada kuģis ir aizstāts ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem vai ar vienu mazu riņķvada kuģi un trim citiem nerūpnieciskās zvejas kuģiem.

(5)  Vienu vidēji lielu riņķvada kuģi drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem vai ar vienu mazu riņķvada kuģi un ne vairāk kā trim āķu jedu kuģiem.

(6)  Vienu vidēji lielu riņķvada kuģi drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem.

(7)  Riņķvada kuģu skaits, kas šajā tabulā norādīts individuālām dalībvalstīm, izriet no pārvietojumiem un vēsturiskas tiesības nākotnē nedos.

(8)  Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).

5.   

Maksimālais skaits krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts

Maksimālais krātiņveida lamatu skaits (9)

Dalībvalsts

Krātiņveida lamatu skaits

Spānija

5

Itālija

6

Portugāle

2

(9)  Saskaņā ar piemērojamajiem ICCAT ieteikumiem un Savienības noteikumiem skaits šajā tabulā tiks pielāgots pēc tam, kad ICCAT būs apstiprinājusi Savienības zvejas, audzēšanas un kapacitātes pārvaldības plānu.

6.   

Maksimālais atļauju saņēmušo audzētavu skaits un savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālais ielaides apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Maksimālais atļauju saņēmušo audzētavu skaits un savvaļā iegūtas zilās tunzivs ielaides apjoms (tonnās) (10)

Dalībvalsts

Audzētavu skaits

ielaide (tonnās)

Grieķija

2

785

Spānija

10

6 300

Horvātija

4

2 947

Itālija

13

3 764

Kipra

3

2 195

Malta

6

8 786

Portugāle

2

350

(10)  Saskaņā ar piemērojamajiem ICCAT ieteikumiem un Savienības noteikumiem skaits šajā tabulā tiks pielāgots pēc tam, kad ICCAT būs apstiprinājusi Savienības zvejas, audzēšanas un kapacitātes pārvaldības plānu.

7.   

Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam atļauts kā mērķsugu zvejot ziemeļu krājuma garspuru tunzivi (Thunnus alalunga), noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2107 17. pantu

Dalībvalsts

Maksimālais kuģu skaits

Īrija

50

Spānija

730

Francija

151

Portugāle

310

8.   

Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kuru garums ir vismaz 20 metri un kuri ICCAT konvencijas apgabalā zvejo lielacu tunzivi (Thunnus obesus)

Dalībvalsts

Riņķvada kuģu maksimālais skaits

Āķu jedu kuģu maksimālais skaits

Spānija

23

190

Francija

11

0

Portugāle

0

79

Savienība

34

269

VII PIELIKUMS

CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS

Ilkņzivju izpētes zvejniecību CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmā no 2024. gada 1. decembra līdz 2025. gada 30. novembrim ierobežo šādi.

A tabula

Atļauju saņēmušās dalībvalstis, apakšapgabali un maksimālais zvejas kuģu skaits

Dalībvalsts

Apakšapgabals

Maksimālais kuģu skaits

Spānija

48.6

1

Spānija

88.1

1

Spānija

88.2

1

B tabula

KPN un piezvejas limiti

Šajā tabulā noteiktās KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas individuāliem CCAMLR locekļiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR sekretariāts, kas līgumslēdzējām pusēm paziņos, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

Apakšapgabals

Reģions

Sezona

SSRU vai pētniecības bloki

Antarktikas ilkņzivs (Dissostichus mawsoni) nozvejas limits (tonnās) uz SSRU vai pētniecības bloku

Antarktikas ilkņzivs (Dissostichus mawsoni) nozvejas limits (tonnās) uz visu apakšapgabalu (1)

Piezvejas limits (tonnās) uz SSRU vai pētniecības bloku

Rajveidīgās zivis

(Rajiformes)

Makrūrzivis (Macrourus spp.) (2)

Citas sugas

48.6

Viss apakšapgabals

No 2024. gada 1. decembra līdz 2025. gada 30. novembrim

48.6_2

152

595

7

24

24

48.6_3

50

2

8

8

48.6_4

151

7

24

24

48.6_5

242

12

38

38

88.1

Viss apakšapgabals

No 2024. gada 1. decembra līdz 2025. gada 31. augustam

A, B, C, G (3) (“N70”)

623

3 278

31

99

31

G, H, I, J, K (4) (“S70”)

2 163

108

316

108

Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas īpašā pētniecības zona (ĪPZ)

393

19

72

19

88.2

Viss apakšapgabals

No 2024. gada 1. decembra līdz 2025. gada 31. augustam

A, B (3)(N70)

Iekļauts N70 nozvejas limitā 88.1. apakšapgabalā

 

Iekļauts N70 piezvejas limitos 88.1. apakšapgabalā

A, B (4) (S70)

Iekļauts S70 nozvejas limitā 88.1. apakšapgabalā

Iekļauts S70 piezvejas limitos 88.1. apakšapgabalā

SSRU_A daļa, kas ietilpst ĪPZ

Iekļauts ĪPZ nozvejas limitā 88.1. apakšapgabalā

Iekļauts ĪPZ piezvejas limitos 88.1. apakšapgabalā

88.2_1

184

1 218

9

29

29

88.2_2

378

18

60

60

88.2_3

390

19

62

62

88.2_4

266

13

42

42

No 2024. gada 14. decembra līdz 2025. gada 31. augustam

88.2_H

166

166

8

26

26

(1)  Mērķsuga ir Antarktikas ilkņzivs (Dissostichus mawsoni). Visas nozvejotās Patagonijas ilkņzivis (Dissostichus eleginoides) ieskaita Antarktikas ilkņzivij (Dissostichus mawsoni) noteiktajā kopējā nozvejas limitā.

(2)  88.1. apgabalā un SSRU A un B 88.2. apgabalā, ja makrūrzivju (Macrourus spp.) nozveja, ko viens zvejas kuģis jebkuros divos 10 dienu laikposmos (piem., no mēneša 1. dienas līdz 10. dienai, no 11. dienas līdz 20. dienai vai no 21. dienas līdz mēneša pēdējai dienai) guvis jebkurā SSRU, pārsniedz 1 500  kg katrā 10 dienu laikposmā un pārsniedz 16 % no ilkņzivju (Dissostichus spp.) nozvejas, ko minētais kuģis guvis minētajā SSRU, šis kuģis zveju minētajā SSRU pārtrauc līdz sezonas beigām.

(3)  Visi apgabali ārpus Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas un uz ziemeļiem no 70° dienvidu platuma.

(4)  Visi apgabali ārpus Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas un uz dienvidiem no 70° dienvidu platuma.

Papildinājums

A daļa

48.6. pētniecības bloku grupas koordinātas

48.6_2. pētniecības bloka koordinātas

54°00'S 01°00'E

55°00'S 01°00'E

55°00'S 02°00'E

55°30'S 02°00'E

55°30'S 04°00'E

56°30'S 04°00'E

56°30'S 07°00'E

56°00'S 07°00'E

56°00'S 08°00'E

54°00'S 08°00'E

54°00'S 09°00'E

53°00'S 09°00'E

53°00'S 03°00'E

53°30'S 03°00'E

53°30'S 02°00'E

54°00'S 02°00'E

48.6_3. pētniecības bloka koordinātas

64°30'S 01°00'E

66°00'S 01°00'E

66°00'S 04°00'E

65°00'S 04°00'E

65°00'S 07°00'E

64°30'S 07°00'E

48.6_4. pētniecības bloka koordinātas

68°20'S 10°00'E

68°20'S 13°00'E

69°30'S 13°00'E

69°30'S 10°00'E

69°45'S 10°00'E

69°45'S 06°00'E

69°00'S 06°00'E

69°00'S 10°00'E

48.6_5. pētniecības bloka koordinātas

71°00'S 15°00'W

71°00'S 13°00'W

70°30'S 13°00'W

70°30'S 11°00'W

70°30'S 10°00'W

69°30'S 10°00'W

69°30'S 09°00'W

70°00'S 09°00'W

70°00'S 08°00'W

69°30'S 08°00'W

69°30'S 07°00'W

70°30'S 07°00'W

70°30'S 10°00'W

71°00'S 10°00'W

71°00'S 11°00'W

71°30'S 11°00'W

71°30'S 15°00'W

88.2. pētniecības bloku grupas koordinātas

88.2_1. pētniecības bloka koordinātas

73°48'S 108°00'W

73°48'S 105°00'W

75°00'S 105°00'W

75°00'S 108°00'W

88.2_2. pētniecības bloka koordinātas

73°18'S 119°00'W

73°18'S 111°30'W

74°12'S 111°30'W

74°12'S 119°00'W

88.2_3. pētniecības bloka koordinātas

72°12'S 122°00'W

70°50'S 115°00'W

71°42'S 115°00'W

73°12'S 122°00'W

88.2_4. pētniecības bloka koordinātas

72°36'S 140°00'W

72°36'S 128°00'W

74°42'S 128°00'W

74°42'S 140°00'W

Mazapjoma pētniecisko vienību (SSRU) saraksts

Reģions

SSRU

Robeža

88.1

A

No 60°S 150°E uz austrumiem līdz 170°E, uz dienvidiem līdz 65°S, uz rietumiem līdz 150°E, uz ziemeļiem līdz 60°S

B

No 60°S 170°E uz austrumiem līdz 179°E, uz dienvidiem līdz 66°40′S, uz rietumiem līdz 170°E, uz ziemeļiem līdz 60°S

C

No 60°S 179°E uz austrumiem līdz 170°W, uz dienvidiem līdz 70°S, uz rietumiem līdz 178°W, uz ziemeļiem līdz 66°40′S, uz rietumiem līdz 179°E, uz ziemeļiem līdz 60°S

D

No 65°S 150°E uz austrumiem līdz 160°E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150°E, uz ziemeļiem līdz 65°S

E

No 65°S 160°E uz austrumiem līdz 170°E, uz dienvidiem līdz 68°30′S, uz rietumiem līdz 160°E, uz ziemeļiem līdz 65°S

F

No 68°30′S 160°E uz austrumiem līdz 170°E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160°E, uz ziemeļiem līdz 68°30′S

G

No 66°40′S 170°E uz austrumiem līdz 178°W, uz dienvidiem līdz 70°S, uz rietumiem līdz 178°50′E, uz dienvidiem līdz 70°50′S, uz rietumiem līdz 170°E, uz ziemeļiem līdz 66°40′S

H

No 70°50′S 170°E uz austrumiem līdz 178°50′E, uz dienvidiem līdz 73°S, uz rietumiem līdz krastam, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 170°E, uz ziemeļiem līdz 70°50′S

I

No 70°S 178°50′E uz austrumiem līdz 170°W, uz dienvidiem līdz 73°S, uz rietumiem līdz 178°50′E, uz ziemeļiem līdz 70°S

J

No 73°S pie krasta 170°E tuvumā uz austrumiem līdz 178°50′E, uz dienvidiem līdz 80°S, uz rietumiem līdz 170°E, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 73°S

K

No 73°S 178°50′E uz austrumiem līdz 170°W, uz dienvidiem līdz 76°S, uz rietumiem līdz 178°50′E, uz ziemeļiem līdz 73°S

L

No 76°S 178°50′E uz austrumiem līdz 170°W, uz dienvidiem līdz 80°S, uz rietumiem līdz 178°50′E, uz ziemeļiem līdz 76°S

M

No 73°S pie krasta 169°30′E tuvumā uz austrumiem līdz 170°E, uz dienvidiem līdz 80°S, uz rietumiem līdz krastam, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 73°S

88.2

A

No 60°S 170°W uz austrumiem līdz 160°W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 170°W, uz ziemeļiem līdz 60°S.

B

No 60°S 160°W uz austrumiem līdz 150°W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160°W, uz ziemeļiem līdz 60°S

C

No 70°50'S 150°W uz austrumiem līdz 140°W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150°W, uz ziemeļiem līdz 70°50'S

D

No 70°50'S 140°W uz austrumiem līdz 130°W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 140°W, uz ziemeļiem līdz 70°50'S

E

No 70°50'S 130°W uz austrumiem līdz 120°W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 130°W, uz ziemeļiem līdz 70°50'S

F

No 70°50'S 120°W uz austrumiem līdz 110°W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 120°W, uz ziemeļiem līdz 70°50'S

G

No 70°50'S 110°W uz austrumiem līdz 105°W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 110°W, uz ziemeļiem līdz 70°50'S

H

No 65°S 150°W uz austrumiem līdz 105°W, uz dienvidiem līdz 70°50'S, uz rietumiem līdz 150°W, uz ziemeļiem līdz 65°S

I

No 60°S 150°W uz austrumiem līdz 105°W, uz dienvidiem līdz 65°S, uz rietumiem līdz 150°W, uz ziemeļiem līdz 60°S

J

No 60°S 170°W uz austrumiem līdz 160°W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 170°W, uz ziemeļiem līdz 60°S.

K

No 60°S 160°W uz austrumiem līdz 150°W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160°W, uz ziemeļiem līdz 60°S

L

No 70°50'S 150°W uz austrumiem līdz 140°W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150°W, uz ziemeļiem līdz 70°50'S

M

No 70°50'S 140°W uz austrumiem līdz 130°W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 140°W, uz ziemeļiem līdz 70°50'S

B daļa

Paziņojums par nodomu piedalīties krila (Euphausia superba) zvejniecībā

Vispārīga informācija

Loceklis:

Zvejas sezona:

Kuģa vārds:

Plānotais nozvejas apjoms (tonnās):

Kuģa pārstrādes jauda dienā (dzīvsvara tonnās):

Plānotie zvejas apakšapgabali un rajoni

Šo saglabāšanas pasākumu piemēro paziņojumiem par nodomu zvejot krilu 48.1., 48.2., 48.3. un 48.4. apakšapgabalā un 58.4.1. un 58.4.2. rajonā. Par nodomu zvejot krilu citos apakšapgabalos un rajonos jāpaziņo saskaņā ar CCAMLR saglabāšanas pasākumu 21-02 (2019).

Apakšapgabals/rajons

Atzīmēt attiecīgās rūtiņas

48.1

□

48.2

□

48.3

□

48.4

□

58.4.1

□

58.4.2

□


Zvejas paņēmiens:

Atzīmēt attiecīgās rūtiņas

□

Parasta tralēšana

□

Nepārtrauktas zvejas sistēma

□

Zivju sūkņa izmantošana, lai iztukšotu āmi

□

Cita metode (precizējiet)


Produktu veidi un tiešas nozvejotā krila dzīvsvara aplēšanas metodes

Produkta veids

Metodes, pēc kurām tieši aplēš nozvejotā krila dzīvsvaru, ja nepieciešams (skatīt 21-03/B pielikumu) (1)

Veseli saldēti

 

Vārīti

 

Milti

 

Eļļa

 

Cits produkts (precizējiet)

 

(1)  Ja 21-03/B pielikumā metode nav minēta, sīki aprakstiet to.


Zvejas rīka konfigurācija

Zvejas rīka izmēri

1. zvejas rīks

2. zvejas rīks

Cits zvejas rīks (rīki)

Zvejas rīka atvērums

 

 

 

Maksimālais vertikālais atvērums (m)

 

 

 

Maksimālais horizontālais atvērums (m)

 

 

 

Zvejas rīka atvēruma perimetrs (2)(m)

 

 

 

Atvēruma laukums (m2)

 

 

 

Plātnes vidējais linuma acs izmērs (4)(mm)

Ārējais (3)

Iekšējais (3)

Ārējais (3)

Iekšējais (3)

Ārējais (3)

Iekšējais (3)

1. plātne

 

 

 

 

 

 

2. plātne

 

 

 

 

 

 

3. plātne

 

 

 

 

 

 

…

 

 

 

 

 

 

Pēdējā plātne (āmis)

 

 

 

 

 

 

(2)  Paredzams darba apstākļos.

(3)  Ārējā linuma acs izmērs un iekšējā linuma acs izmērs, ja izmanto papildu linumu.

(4)  Nostieptas linuma acs iekšējais izmērs, nolasīts saskaņā ar CCAMLR saglabāšanas pasākumā 22-01 (2019) noteikto procedūru.

Zvejas rīka diagrammas (diagrammas)

Attiecībā uz katru izmantoto zvejas rīku vai jebkurām izmaiņām zvejas rīka konfigurācijā norādiet relevanto zvejas rīka diagrammu (ja pieejama) CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā (www.ccamlr.org/node/74407) vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai Ekosistēmu monitoringa un pārvaldības darba grupas (WG-EMM) sanāksmei. Zvejas rīku diagrammās jānorāda šādi parametri.

1.

Katras traļa plātnes garums un platums (pietiekami detalizēti, lai varētu aprēķināt katras plātnes leņķi attiecībā pret ūdens plūsmu).

2.

Linuma acs izmērs (nostieptas linuma acs iekšējais izmērs saskaņā ar CCAMLR saglabāšanas pasākumā 22-01 (2019) noteikto procedūru), forma (piemēram, rombveida) un materiāls (piemēram, polipropilēns).

3.

Linuma acs konstrukcija (piemēram, mezglota, kausēta).

4.

Detalizēta informācija par sloksnēm, ko izmanto tralī (uzbūve, novietojums uz plātnēm, norādīt “nav”, ja sloksnes neizmanto); sloksnes neļauj krilam samudžināt linuma acis vai izbēgt.

Jūras zīdītāju izkļuves ierīce

Ierīces diagramma (diagrammas):

Attiecībā uz katru izmantoto ierīci vai jebkurām izmaiņām ierīces konfigurācijā norādiet relevanto diagrammu (ja pieejama) CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā (www.ccamlr.org/node/74407) vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai WG-EMM sanāksmei.

Sniedziet informāciju par katru izmantoto jūras zīdītāju izkļuves ierīci un arī norādiet, vai tā ir roņu, vaļu vai cita izkļuves ierīce.

Akustisko datu vākšana

Norādiet informāciju par kuģa izmantotajām eholotēm un hidrolokatoriem

Veids (piemēram, eholote, hidrolokators)

 

 

 

Ražotājs

 

 

 

Modelis

 

 

 

Devēja frekvences (kHz)

 

 

 

Akustisko datu vākšana (detalizēts apraksts):

Norādiet, kādi pasākumi tiks veikti, lai savāktu akustiskos datus nolūkā iegūt informāciju par krila (Euphausia superba) un citu pelaģisko sugu, piemēram, laternzivju un salpu, izplatību un skaitliskumu (SC-CAMLR-XXX, 2.10. punkts).

NORĀDĪJUMI PAR KRILA NOZVEJU DZĪVSVARA APLĒŠANU

Metode

Formula (kg)

Parametrs

Apraksts

Veids

Aplēšanas metode

Mērvienība

Glabāšanas tvertnes tilpums

W*L*H*ρ*1 000

W = tvertnes platums

Konstants

Mērījums zvejas sākumā

m

L = tvertnes garums

Konstants

Mērījums zvejas sākumā

m

ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā

Mainīgs

Tilpuma pārrēķināšana masā

kg/l

H = krila slāņa dziļums tvertnē

Iemetienam raksturīgs

Tiešs novērojums

m

Caurplūdes mērītājs (5)

V*Fkrill*ρ

V = krila un ūdens kopējais tilpums

Iemetienam (5) raksturīgs

Tiešs novērojums

litrs

Fkrill = krila frakcija paraugā

Iemetienam (5) raksturīgs

Ar caurplūdes mērītāju noteiktā tilpuma korekcija

—

ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā

Mainīgs

Tilpuma pārrēķināšana masā

kg/l

Caurplūdes mērītājs (6)

(V*ρ)–M

V = krila pastas tilpums

Iemetienam (5) raksturīgs

Tiešs novērojums

litrs

M = procesā pievienotais ūdens daudzums, kas pārrēķināts masā

Iemetienam (5) raksturīgs

Tiešs novērojums

kg

ρ = krila pastas blīvums

Mainīgs

Tiešs novērojums

kg/l

Caurplūdes svari

M*(1–F)

M = krila un ūdens kopējā masa

Iemetienam (6) raksturīgs

Tiešs novērojums

kg

F = ūdens frakcija paraugā

Mainīgs

Ar caurplūdes svariem noteiktās masas korekcija

—

Bloku paliktnis

(M–Mtray)*N

Mtray = tukša paliktņa masa

Konstants

Tiešs novērojums pirms zvejošanas

kg

M = krila un paliktņa (vidējā) kopējā masa

Mainīgs

Tiešs novērojums pirms sasaldēšanas (ūdens notecināts)

kg

N = paliktņu skaits

Iemetienam raksturīgs

Tiešs novērojums

—

Miltu masas pārrēķins

Mmeal*MCF

Mmeal = saražoto miltu masa

Iemetienam raksturīgs

Tiešs novērojums

kg

MCF = miltu pārrēķina koeficients

Mainīgs

Miltu masas pārrēķināšana nepārstrādāta krila masā

—

Āmja tilpums

W*H*L*ρ*π/4*1 000

W = āmja platums

Konstants

Mērījums zvejas sākumā

m

H = āmja augstums

Konstants

Mērījums zvejas sākumā

m

ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā

Mainīgs

Tilpuma pārrēķināšana masā

kg/l

L = āmja garums

Iemetienam raksturīgs

Tiešs novērojums

m

Cita metode

Precizējiet

 

 

 

 

(5)  Domāts atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu.

(6)  Domāts atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par divu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu.

Novērošanas pasākumi un to biežums

Glabāšanas tvertnes tilpums

Zvejas sākumā

Izmērīt glabāšanas tvertnes platumu un garumu (ja tvertne nav četrstūraina, var būt nepieciešami papildu mērījumi; precizitāte ±0,05  m).

Katru mēnesi (7)

Tilpumu pārrēķināt masā, pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no glabāšanas tvertnes.

Katrā iemetienā

Izmērīt krila slāņa dziļumu tvertnē (ja starp iemetieniem krilu glabā tvertnē, noteikt dziļuma starpību; precizitāte ±0,1  m).

Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).

Caurplūdes mērītājs (7)

Pirms zvejas

Pārliecināties, ka caurplūdes mērītājs mēra nepārstrādātu krilu (t. i., mērīšana notiek pirms pārstrādes).

Biežāk nekā reizi mēnesī (7)

Tilpumu pārrēķināt masā (ρ), pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no caurplūdes mērītāja.

Katrā iemetienā (8)

Ņemt paraugu no caurplūdes mērītāja un:

—

izmērīt krila un ūdens kopējo tilpumu (piemēram, 10 litri),

—

pamatojoties uz notecināta krila tilpumu, veikt ar caurplūdes mērītāju noteiktā tilpuma korekciju.

Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).

Caurplūdes mērītājs (8)

Pirms zvejas

Nodrošināt, ka abi caurplūdes mērītāji (viens krila produktam un otrs pievienotajam ūdens daudzumam) ir kalibrēti (proti, rāda vienu un to pašu, tiek nolasīti pareizi).

Katru nedēļu (7)

Aprēķināt krila produkta (malta krila pastas) blīvumu (ρ), nosakot krila produkta masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no attiecīgā caurplūdes mērītāja.

Katrā iemetienā (8)

Nolasīt abus caurplūdes mērītājus un aprēķināt krila produkta (malta krila pastas) un pievienotā ūdens kopējo tilpumu; tiek pieņemts, ka ūdens blīvums ir 1 kg/l.

Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).

Caurplūdes svari

Pirms zvejas

Pārliecināties, ka caurplūdes svari mēra nepārstrādātu krilu (t. i., mērīšana notiek pirms pārstrādes).

Katrā iemetienā (8)

Ņemt paraugu no caurplūdes svariem un:

—

noteikt krila un ūdens kopējo masu,

—

pamatojoties uz notecināta krila masu, veikt ar caurplūdes svariem noteiktās masas korekciju.

Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).

Bloku paliktnis

Pirms zvejas

Noteikt paliktņa masu (ja paliktņu konstrukcija atšķiras, noteikt katra veida paliktņu masu; precizitāte ±0,1  kg).

Katrā iemetienā

Noteikt krila un paliktņa kopējo masu (precizitāte ±0,1  kg).

Saskaitīt izmantotos paliktņus (ja paliktņu konstrukcija atšķiras, saskaitīt katra veida paliktņus).

Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).

Miltu masas pārrēķins

Katru mēnesi (7)

Miltu masu pārrēķināt nepārstrādāta krila masā, pieņemot, ka pārstrādā 1 000 –5 000  kg krila (notecināta krila masa).

Katrā iemetienā

Noteikt saražoto miltu masu.

Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).

Āmja tilpums

Zvejas sākumā

Izmērīt āmja platumu un augstumu (precizitāte ±0,1  m).

Katru mēnesi (7)

Tilpumu pārrēķināt masā, pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no glabāšanas tvertnes.

Katrā iemetienā

Izmērīt krilu saturoša āmja garumu (precizitāte ±0,1  m).

Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).

(7)  Jauns periods sākas, kad kuģis pārvietojas uz citu apakšapgabalu vai rajonu.

(8)  Domāts atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu.

VIII PIELIKUMS

IOTC KOMPETENCES APGABALS

1.   

Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam IOTC kompetences apgabalā atļauts zvejot tropiskās tunzivis

Dalībvalsts

Maksimālais kuģu skaits

Kapacitāte (bruto tilpība)

Spānija

22

61 364

Francija

27

45 383

Portugāle

5

1 627

Itālija

1

2 137

Savienība

55

110 511

2.   

Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam IOTC kompetences apgabalā atļauts zvejot zobenzivi (Xiphias gladius) un garspuru tunzivi (Thunnus alalunga)

Dalībvalsts

Maksimālais kuģu skaits

Kapacitāte (bruto tilpība)

Spānija

27

11 590

Francija

41 (1)

7 882

Portugāle

15

6 925

Savienība

83

26 397

(1)  Šajā skaitā nav iekļauti Majotā reģistrētie kuģi; nākotnē to var palielināt saskaņā ar Majotas flotes attīstības plānu.

3.   

Šā pielikuma 1. punktā minētajiem kuģiem IOTC kompetences apgabalā ir atļauts zvejot arī zobenzivi un garspuru tunzivi.

4.   

Šā pielikuma 2. punktā minētajiem kuģiem IOTC kompetences apgabalā ir atļauts zvejot arī tropiskās tunzivis.

IX PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

1.   

Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma atļauts ar āķu jedām zvejot zobenzivi (Xiphias gladius)

Spānija

14

Savienība

14

2   

Maksimālais skaits Savienības riņķvada kuģu, kam WCPFC konvencijas apgabalā starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma atļauts zvejot tropiskās tunzivis

Spānija

4

Savienība

4

X PIELIKUMS

SIOFA NOLĪGUMA APGABALS

Savienības zvejas kuģu ikgadējā grunts zvejas piepūle SIOFA nolīguma apgabalā nepārsniedz šādus limitus:

Francija

237 zvejas dienas

Spānija

2 kuģi

Citas dalībvalstis

0

XI PIELIKUMS

NPFC KONVENCIJAS APGABALS

Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam atļauts veikt grunts zveju NPFC konvencijas apgabalā

Savienība

0

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2025/202/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)