(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2018. gada 4. maijā pieņēma Regulu (ES) 2018/683 (2), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētu jaunu vai atjaunotu gumijas pneimatisko riepu, kuru slodzes indekss pārsniedz 121 (“riepas” jeb “attiecīgais ražojums”).

(2)

Komisija 2018. gada 18. oktobrī pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2018/1579 (3), ar kuru nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts tādu konkrētu jaunu vai atjaunotu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gumijas pneimatisko riepu importam, kuras paredzētas autobusiem vai kravas automobiļiem un kuru slodzes indekss pārsniedz 121 (“sākotnējā antidempinga regula”).

(3)

Komisija 2018. gada 9. novembrī pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2018/1690 (4), ar ko nosaka galīgos kompensācijas maksājumus tādu konkrētu jaunu vai atjaunotu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gumijas pneimatisko riepu importam, kuras paredzētas autobusiem vai kravas automobiļiem un kuru slodzes indekss pārsniedz 121, un groza Īstenošanas regulu (ES) 2018/1579, ar kuru nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts tādu konkrētu jaunu vai atjaunotu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gumijas pneimatisko riepu importam, kuras paredzētas autobusiem vai kravas automobiļiem un kuru slodzes indekss pārsniedz 121, un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2018/163 (“sākotnējā antisubsidēšanas regula”).

(4)

Pēc tam kad Ķīnas Kaučuka rūpniecības asociācija (“CRIA”) un Ķīnas Metālizstrādājumu, derīgo izrakteņu un ķimikāliju importētāju un eksportētāju tirdzniecības kamera (“CCCMC”) apstrīdēja sākotnējo antidempinga regulu un sākotnējo antisubsidēšanas regulu, Eiropas Savienības Vispārējā tiesa 2022. gada 4. maijā ar spriedumu apvienotajās lietās T-30/19 un T-72/19 (5) (“Tiesas spriedums”) tās atcēla attiecībā uz vairākiem ražotājiem eksportētājiem.

(5)

Pēc Tiesas sprieduma Komisija atsāka izmeklēšanu, un 2023. gada 4. aprīlī Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/737 (6) (“otrā antidempinga regula”) atkārtoti noteica galīgo antidempinga maksājumu un ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/738 (7) (“otrā antisubsidēšanas regula”) – galīgo kompensācijas maksājumu.

(6)

Komisija 2024. gada 6. septembrī izbeidza divas to antidempinga un kompensācijas pasākumu daļējas starpposma pārskatīšanas, kuri piemērojami tādu konkrētu jaunu vai atjaunotu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gumijas pneimatisko riepu importam, kuras paredzētas autobusiem vai kravas automobiļiem un kuru slodzes indekss pārsniedz 121 (8) (9).

(7)

Patlaban spēkā esošie kompensācijas maksājumi euro valūtā par vienu gabalu ir robežās no 3,75 līdz 57,28 EUR.

(8)

Pēc tam kad tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (10), Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pārskatīšanas pieprasījumu atbilstīgi Regulas (ES) 2016/1037 (“pamatregula”) 18. pantam.

(9)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2023. gada 11. augustā iesniedza koalīcija pret riepu negodīgu importu (“pieprasījuma iesniedzējs”) konkrētu autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētu jaunu vai atjaunotu gumijas pneimatisko riepu, kuru slodzes indekss pārsniedz 121, Savienības ražošanas nozares vārdā pamatregulas 10. panta 6. punkta nozīmē. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc minēto pasākumu termiņa beigām varētu turpināties vai atkārtoties subsidēšana un varētu turpināties vai atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(10)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 25. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2023. gada 10. novembrī, pamatojoties uz pamatregulas 18. pantu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētu jaunu vai atjaunotu gumijas pneimatisko riepu importu Savienībā, kuru slodzes indekss pārsniedz 121. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (11) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(11)

Izmeklēšana attiecībā uz subsidēšanas turpināšanos un atkārtošanos aptvēra laiku no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Kaitējuma turpināšanās un atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču izpēte aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Papildus tam Komisija īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, zināmos Ķīnas Tautas Republikas ražotājus un Ķīnas Tautas Republikas iestādes, zināmos importētājus, kā arī apvienības, par kurām zināms, ka tās skar termiņbeigu pārskatīšanas sākšana, un aicināja tos piedalīties.

(13)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(15)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz:

(16)

Šajā izlasē tika iekļauti seši Savienības ražotāji. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju produkcija veidoja vairāk nekā 25 % no līdzīgā ražojuma kopējā aplēstā ražošanas apjoma un pārdošanas apjoma Savienībā.

(17)

Saskaņā ar pamatregulas 27. pantu Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas. Tādējādi tika uzskatīts, ka šī izlase ir reprezentatīva attiecībā uz Savienības ražošanas nozari.

(18)

Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza nesaistītus importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(19)

Viens nesaistīts importētājs pieteicās Komisijai, bet nesniedza prasīto informāciju un nepiekrita iekļaušanai izlasē. Nepieteicās neviens cits nesaistīts importētājs.

(20)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus Ķīnas Tautas Republikas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Komisija turklāt lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību un ražotāju eksportētāju apvienības apzināt citus iespējamos ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(21)

Trīs ražotāji eksportētāji vai ražotāju eksportētāju grupas attiecīgajā valstī sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos/tās iekļauj izlasē. Divas ražotāju eksportētāju grupas aptvēra aptuveni 50 % no paziņotā apjoma, kas eksportēts uz Eiropas Savienību laikposmā no 2022. gada jūlija līdz 2023. gada jūnijam, savukārt tika konstatēts, ka trešā ražotāja eksportētāja eksporta apjoms nav nozīmīgs. Saskaņā ar pamatregulas 27. pantu Komisija pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, izveidoja izlasi no divām tādu ražotāju eksportēju grupām, kurus atvēlētajā laikā bija saprātīgi iespējams izmeklēt. Saskaņā ar pamatregulas 27. pantu par izveidoto izlasi notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm. Piezīmes netika iesniegtas.

(22)

Sākotnējā izmeklēšanā 49 ražotāji eksportētāji piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Šajā pārskatīšanas izmeklēšanā, lai gan sūdzībā bija uzskaitīti vairāk nekā 140 ražotāji eksportētāji, tikai trīs ražotāji eksportētāji vai ražotāju eksportētāju grupas sniedza atbildi par iekļaušanu izlasē.

(23)

To ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, importa apjoms veidoja aptuveni 50 % no visa riepu importa no ĶTR Eiropas Savienībā, un to ražošanas apjoms veidoja mazāk nekā 2 % no kopējā riepu ražošanas apjoma ĶTR. Savienības tirgus daļa, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja imports no ĶTR, bija aptuveni 5,4 %, tāpēc Komisija uzskatīja, ka, aplūkojot pusi no šā importa, varētu iegūt pietiekamu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu eksporta cenu un subsidēšanas turpināšanos vai atkārtošanos pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, un tāpēc to var uzskatīt par reprezentatīvu attiecībā uz kopējo importu no ĶTR.

(24)

Komisija nosūtīja anketas abām izlasē iekļautajām eksportētāju grupām un sešiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Procedūras sākšanas dienā tā pati anketa tika darīta pieejama arī tiešsaistē. Komisija nosūtīja anketu arī pieprasījuma iesniedzējam.

(25)

Tika saņemtas atbildes no abām izlasē iekļautām ražotāju eksportētāju grupām un no sešiem Savienības ražotājiem. No viena Savienības ražotāja, Recauchutagem São Mamede, Lda (“RSM”), saņemtā atbilde bija nepilnīga, un Komisija pieprasīja, lai šis ražotājs savu atbildi papildinātu. Turpmāka atbilde netika saņemta, un Komisija informēja RSM, ka tā plāno piemērot pamatregulas 28. pantu un izmantot pieejamos faktus. Nekādas turpmākas piezīmes no šā Savienības ražotāja netika saņemtas.

(26)

Līdz ar to Komisija izmantoja pārējo piecu Savienības ražotāju sniegtos datus. Apstāklim, ka dati no RSM netika iegūti, bija tikai neliela ietekme uz izlases reprezentativitāti. Atlikušo piecu Savienības ražotāju produkcija joprojām veidoja vairāk nekā 25 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma un kopējā pārdošanas apjoma Savienībā, kuri tika aplēsti. Tāpēc šī atlikusī piecu Savienības ražotāju izlase tika uzskatīta par reprezentatīvu attiecībā uz Savienības ražošanas nozari.

(27)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“Ķīnas valdība”) nosūtīja anketu. Atbildes uz anketas jautājumiem netika saņemtas.

(28)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 26. pantu tikai šādos uzņēmumos tika veikti pārbaudes apmeklējumi.

(29)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir konkrētas autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētas jaunas vai atjaunotas gumijas pneimatiskās riepas, kuru slodzes indekss pārsniedz 121 un kuras patlaban klasificē ar KN kodiem 4011 20 90 un ex 4012 12 00 (TARIC kods 4012 12 00 10). KN un TARIC kodi ir norādīti tikai informācijai un neskar turpmākas izmaiņas tarifa klasifikācijā (“pārskatāmais ražojums”).

(30)

Pārskatāmais ražojums ietver gan jaunas, gan atjaunotas pneimatiskās riepas autobusiem vai kravas automobiļiem, kurām ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības. Abi attiecīgā ražojuma veidi ir izgatavoti no tiem pašiem izejresursiem (tomēr var atšķirties izmantotā tehnoloģija), un tiem ir līdzīga struktūra. No izejvielu un struktūras atšķirībām izriet dažādas veiktspējas īpašības.

(31)

Jaunu autobusiem un kravas automobiļiem paredzētu riepu ražošanas process ietver šādas darbības: 1) gumiju savienošana un sajaukšana; 2) riepu sastāvdaļu sagatavošana; 3) (zaļo) riepu izveidošana; 4) saistīšana (vulkanizācija); un 5) galīgā pārbaude. Pat gadījumā, ja starp dažādiem šā ražojuma izgatavotājiem ir konstatētas atšķirības, visas autobusiem un kravas automobiļiem paredzētās riepas ir izgatavotas no vienām un tām pašām pamatizejvielām, proti, dabiskā kaučuka, sintētiskā kaučuka, tērauda, tehniskā oglekļa, citām ķīmiskajām vielām un eļļām, kā arī auduma, un visām riepām ir tādas pašas sastāvdaļas, proti, riepas darba virsma, sānmala, iekšējais korpuss, serdeņi, tērauda pinuma lentes, kordi.

(32)

Tika arī konstatēts, ka jaunu autobusiem un kravas automobiļiem paredzētu riepu ražošanas procesā tiek izmantotas dažādas tehnoloģijas, tomēr tas neietekmē vispārējos konstatējumus par savstarpēju aizstājamību.

(33)

Protektora atjaunošana būtībā ir reciklēšanas process, kurā nodilušas riepas tiek atjaunotas, vecam riepas korpusam uzklājot jaunu protektora kārtu. Korpusi ir riepu atjaunošanas procesa galvenā sastāvdaļa, un tādēļ atjaunošanai derīgu korpusu atlase un iegāde ir būtiska šī atjaunošanas procesa sastāvdaļa. Attiecīgi – korpusi ir ražošanas procesa galvenais izejresurss, un atkarībā no to kvalitātes tie ir vai nu reāls pusgatavs produkts vai atkritumi.

(34)

Šajā procesā var tikt izmantotas dažādas tehnoloģijas, un tas neietekmē Komisijas konstatējumus par savstarpēju aizstājamību.

(35)

Tiek ražotas dažāda veida un izmēra kravas automobiļu un autobusu riepas visa veida komerciālajiem transportlīdzekļiem, sākot no vietēja mēroga pilsētu un reģionāliem piegādes kravas automobiļiem un autobusiem līdz tālsatiksmes kravas automobiļiem un autobusiem, atbilstoši to izmēriem un slodzes indeksa rādītājiem. Tās nav piemērotas lietošanai pasažieru transportlīdzekļiem vai citiem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, nedz arī pilnībā bezceļu transportlīdzekļiem, piemēram, lauksaimniecības traktoriem.

(36)

Tiek tirgotas divu veidu un četru kategoriju autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētas riepas. Kameras riepa ir tradicionālāka opcija. Šo riepu veido iekšējā kamera, kurai ir savs ventilis, un kamera atrodas riepas iekšpusē. Riepām bez kameras riepa hermētiski pieguļ pie riteņa loka un ventilis ir tieši uzmontēts uz riteņa loka. Lielākā daļa Savienībā pārdoto autobusiem vai kravas automobiļiem paredzēto riepu ir riepas bez kameras. Četras autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētu riepu kategorijas ir stūres ass, piedziņas ass, piekabju un visu pozīciju riepas. Stūres ass riepas ir konstruētas lietošanai uz priekšējās ass, lai atvieglotu transportlīdzekļa stūrēšanu, taču kravas automobiļu vai autobusu gadījumā tās var izmantot visās pozīcijās atkarībā no transportlīdzekļa pielietojuma. Piedziņas ass riepas ir izstrādātas lietošanai uz piedziņas ass, tās nodrošina labāku saķeri. Piekabju riepas ir paredzēts montēt piekabēm, un visu pozīciju riepas ir paredzētas izmantošanai visās pozīcijās atkarībā no transportlīdzekļa izmantošanas veida.

(37)

Gan uz jaunām, gan atjaunotām riepām Savienības tirgū attiecas tādas pašas drošības prasības, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK (13).

(38)

Komisijas apkopotā un saņemtā informācija liecina, ka autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētu riepu Savienības tirgu veido trīs līmeņi jeb segmenti. Lai gan līmeņi nav skaidri nodalīti, ieinteresētās personas kopumā piekrīt Komisijas konstatējumiem par tālāk aprakstīto iedalījumu kategorijās.

(39)

1. līmeņa riepas ir jaunas galveno ražotāju vadošo zīmolu augstākās klases jeb premium riepas. Būtisks faktors saistībā ar šī līmeņa riepām ir zīmola atpazīstamība, kas attaisno ievērojami augstākas cenas par sagaidāmo augsto veiktspēju, kā arī īpaši lielos ieguldījumus mārketinga jomā. Šajā līmenī ir galvenokārt iekļautas autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētā oriģinālā aprīkojuma ražotāju riepas (“OE1”). 1. līmeņa riepu kvalitāte nodrošina augstu šo riepu atjaunojamības līmeni. Šīs riepas ir ražotas atkārtotas izmantošanas cikliem, vēl vairāk palielinot oriģinālā produkta nobraukumu, kas ir ievērojami lielāks (līdz trim atjaunošanas reizēm normālai izmantošanai). 1. līmeņa riepām ir raksturīgs arī augstāks drošības līmenis, un tām bieži tiek nodrošināti labas kvalitātes pēcpārdošanas pakalpojumi.

(40)

2. līmeņa riepas aptver lielāko daļu riepu, kas nav premium riepas, un tās var būt gan jaunas, gan atjaunotas. To cenas svārstās no aptuveni 65 % līdz 80 % no 1. līmeņa riepu cenas. Šajā līmenī var iekļaut piekabēm paredzētā oriģinālā aprīkojuma ražotāju riepas (“OE2”). Zīmola atpazīstamība ir svarīga arī šajā līmenī, un pircēji parasti labi atpazīst šos zīmolus un spēj noteikt arī riepu ražotājus. Parasti šīs riepas ir iespējams atjaunot vismaz vienu reizi, un, lai gan to veiktspēja salīdzinājumā ar 1. līmeņa riepām ir ierobežotāka, tās nobraukuma ziņā nodrošina labus rezultātus.

(41)

3. līmeņa riepas ir gan jaunas, gan atjaunotas riepas ar zemākiem nobraukuma rādītājiem un ļoti ierobežotu atjaunojamību vai ir neatjaunojamas. Salīdzinājumā ar 1. līmeņa riepām to cena un nobraukuma rādītāji parasti ir vismaz par 65 % zemāki. Zīmolu atpazīstamība šajā līmenī gandrīz nepastāv, un, klientam pieņemot lēmumu par pirkumu, cena kļūst par noteicošo faktoru. Parasti šī līmeņa riepām netiek nodrošināta pēcpārdošanas apkalpošana.

(42)

Atjaunotas riepas var klasificēt 2. vai 3. līmenī. Lai gan atsevišķas Ķīnas izcelsmes riepas ir atjaunojamas, riepu atjaunošana Ķīnā tiek veikta ļoti nelielā mērogā. Turpretī Savienībā un citos tirgos, piemēram, Brazīlijā, atjaunošana ir ļoti izplatīta. Atjaunošanas nozari Savienībā veido:

(43)

Komisija piemēroja tādu pašu jaunu un atjaunotu riepu kartēšanu atbilstoši zīmolam kā sākotnējā izmeklēšanā. Šo informāciju sniedza arī sūdzības iesniedzējs, un procedūras sākšanas dienā tā tika darīta pieejama visām ieinteresētajām personām.

(44)

ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes pārskatāmais ražojums (“attiecīgais ražojums”).

(45)

Kā jau tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka tālāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(46)

Tādēļ šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(47)

Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu un kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām varētu turpināties vai atkārtoties attiecīgo ĶTR izcelsmes ražojumu subsidēšana.

(48)

Komisija nolēma, ka, ņemot vērā konstatējumus, kuri apstiprina, ka subsidēšana turpinājusies attiecībā uz subsīdijām, kas tika kompensētas sākotnējā izmeklēšanā, un ņemot vērā arī jaunu papildu subsīdiju pastāvēšanu (konkrēti, bankas akceptētas tratas), nebija vajadzības izmeklēt apgalvojumus par visām pieprasījuma iesniedzēja minētajām subsīdijām. Neatkarīgi no subsidēšanas apjoma Komisijai saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tik tiešām būtu jāpārbauda, vai ir pierādījumi par subsidēšanas turpināšanos.

(49)

Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju un paziņojumu par procedūras sākšanu, Komisija izmeklēja šādu subsīdiju praksi:

(50)

Attiecībā uz preču nodrošināšanu, kas veikta par izejresursiem saņemot atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo, Komisija sākotnējā izmeklēšanā secināja, ka visbiežāk izmantoto izejresursu, proti, dabiskā kaučuka, sintētiskā kaučuka, tehniskā oglekļa, neilona auklas, iekšzemes iepirkumi nedeva nekādu ieguvumu. Tāpēc pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanā Komisija secināja, ka šādas shēmas izmeklēšana nav nepieciešama.

(51)

Komisija 2024. gada 15. martā Ķīnas valdībai nosūtīja anketu. Ķīnas valdība tika lūgta nosūtīt anketas arī bankām un citām finanšu iestādēm, par kurām Ķīnas valdība ir informēta, ka tās ir sniegušas aizdevumus riepu ražošanas nozarei Ķīnā, Ķīnas Eksporta un kredītu apdrošināšanas korporācijai (“Sinosure”) un karsti velmēta un auksti velmēta metāla velmējumu ražotājiem un izplatītājiem, kas nodrošināja izejresursus pārskatāmā ražojuma ražošanai.

(52)

Ne Ķīnas valdība, ne citi iecerētie iepriekš minēto anketu saņēmēji neatbildēja uz Komisijas pieprasījumu.

(53)

Komisija ar 2024. gada 26. aprīļa verbālnotu informēja Ķīnas iestādes, ka, ņemot vērā Ķīnas valdības un pārskatāmā ražojuma ražotāju nesadarbošanos, Komisija ir iecerējusi izdarīt konstatējumus, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu. Ķīnas iestādes tika informētas arī par to, ka konstatējums, kura pamatā ir pieejamie fakti, var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja Ķīnas valdība un ražotāji sadarbotos. Komisija nesaņēma nekādas piezīmes.

(54)

Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 28. pantu uzskatīja, ka, lai konstatētu ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma subsidēšanas turpināšanos vai atkārtošanos, ir jāizmanto pieejamie fakti.

(55)

Attiecīgi Komisija savā analīzē izmantoja visus tai pieejamos faktus, konkrēti:

(56)

Pirms Komisija analizēja apgalvojumus par subsidēšanu subsīdiju vai subsīdiju programmu veidā (3.4. iedaļa un nākamās iedaļas), tā novērtēja valdības plānus, projektus un citus dokumentus, kuri attiecās uz vairāk nekā vienu no subsīdijām vai subsīdiju programmām. Komisija konstatēja, ka ar visām novērtējamajām subsīdijām un subsīdiju programmām tālāk izklāstīto iemeslu tiek īstenoti Ķīnas valdības centrālās plānošanas dokumenti.

(57)

Šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tiek apstiprināti sākotnējās izmeklēšanas konstatējumi, kuru pamatā bija tolaik spēkā esošie valdības plāni. Komisija pārskatīšanas izmeklēšanā konstatēja, ka vairākos politikas dokumentos skaidri norādīts, ka riepu ražošanas nozare ir “atbalstāma nozare”. Tas jo īpaši attiecas uz Rūpniecības un informācijas tehnoloģijas ministrijas izdoto 14. piecgades rūpniecības tehnoloģiju inovācijas programmu (25).

(58)

14. piecgades plānā (“14. piecgades plāns”) (26) 2021.–2025. gadam ir uzsvērts Ķīnas valdības stratēģiskais redzējums par uzlabojumiem svarīgajās nozarēs un to veicināšanu. Plāna trešās daļas VIII pantā ir izklāstīts Ķīnas valdības stratēģiskais redzējums par tradicionālo nozaru pārveidi un modernizāciju. Turklāt IX pantā ir noteikta attīstības ass attiecībā uz stratēģiskajām jaunajām nozarēm, t. sk. jaunu materiālu, jauno energoavotu transportlīdzekļu un augstas klases iekārtu nozarēm. Riepu ražošanas nozare ietverta tādējādi, ka tiek sniegts atbalsts kaučuka ražošanai vai naftas ķīmiskajai rūpniecībai. Plāns ir vērsts arī uz svarīgākajām tehnoloģijām, ko izmanto riepu ražošanā, t. i., naftas ķīmijas produktu, kaučuka, tērauda un tekstilizstrādājumu ražošanas tehnoloģijām.

(59)

14. piecgades plāns tiek īstenots, izmantojot nozaru plānus, kas nosaka stratēģisko nozaru un sektoru attīstībai īstenojamās politikas virzienu. Ievirzes atzinumā par naftas ķīmiskās un ķīmiskās rūpniecības augstas kvalitātes attīstības veicināšanu 14. piecgadē riepu ražošana aplūkota kaučuka rūpniecības ietvaros.

(60)

Made in China 2025 ir valsts virzīta rūpniecības politika, kuras mērķis ir panākt, lai ĶTR iegūtu dominējošas pozīcijas globālajā augsto tehnoloģiju ražošanā, izmantojot valdības subsīdijas, valstij piederošus uzņēmumus un intelektuālā īpašuma iegādi, tādējādi aizstājot ārvalstu jaudu. Tā ietver pasākumus, kas ir tieši saistīti ar riepu ražošanu un attiecas gan uz riepām, gan to ražošanas izejresursiem. Ceļvedī Made in China 2025 definēts, ka “jaunie pamatmateriāli” ietver “dzelzi un tēraudu, krāsainos metālus, naftas ķīmijas produktus, celtniecības materiālus, vieglās rūpniecības izstrādājumus, tekstilizstrādājumus un citus pamatmateriālus, kas tiek izmantoti augstas klases materiālos” (nozīmīgākie riepu ražošanas izejresursi). Šī politika attiecas arī uz “izpēti par rūpniecības fondu, ienākumu no valstij piederoša kapitāla un citu kanālu izmantošanas iespējām, kas atbalstītu (..) automobiļu, (..) un cita aprīkojuma un izdevīgā stāvoklī esošu rūpniecisko jaudu globalizāciju un īstenotu ārējos ieguldījumus un apvienošanas un pārņemšanas projektus” (27). Tāpēc, tā kā gan riepas, gan būtiski to ražošanas izejresursi ir iekļauti “svarīgajās nozarēs” un “jaunajos materiālos”, kas ir “atbalstāmi” saskaņā ar Made in China 2025 politiku, Ķīnas riepu ražošanas nozarei ir pieejams ievērojams valsts finansējums.

(61)

Komisija sākotnējā izmeklēšanā attiecībā uz Valsts Padomes Lēmumu Nr. 40 (28) ( “Lēmums Nr. 40”) konstatēja, ka šis akts ir rīkojums, ko devusi Valsts Padome, t. i., visaugstākā administratīvā iestāde ĶTR, un tāpēc tas ir juridiski saistošs citām valsts iestādēm un ekonomikas dalībniekiem. Saskaņā ar Lēmumu Nr. 40 kā atbalstāmas ir noteiktas vairākas nozares, it īpaši naftas ķīmiskā rūpniecība, smalkās organiskās sintēzes produktu, bioķīmisko vielu, transporta un pilsētas sabiedriskā transporta (autobusi) nozares. Atbalstāmās nozares saņem vairākas subsīdijas. Konkrēti, 2019. gada vadlīniju kataloga izdevumā kravas automobiļu un autobusu radiālās riepas (TBR)) ir klasificētas “atbalstāmā” kategorijā (“naftas ķīmiskās un ķīmiskās rūpniecības nozare”) šādi: “Augstas veiktspējas radiālās riepas (ieskaitot bezcauruļu radiālās riepas, liela mēroga inženierbūvniecībā izmantojamas radiālās riepas (virs 49 collām), zemprofila un nulles spiediena riepas (šaurākas par 55. sēriju)) un intelektiskas ražošanas tehnoloģijas un iekārtas, aviācijas riepas, lauksaimniecības radiālās riepas un atbalsts speciāliem materiāliem un iekārtām, jauna veida dabiskā kaučuka izstrādei un izmantošanai.” (29) Citas nozares, kas tieši saistītas ar riepu ražošanu, arī ir “atbalstāmas”, piemēram, dabiskā kaučuka, sintētiskā kaučuka ražošana, ražošanas iekārtas, reciklēšana, tekstilizstrādājumu un tērauda ražošana. Turklāt ārvalstu investīciju sakarā atbalstāmo nozaru kataloga 2022. gada izdevumā ir iekļautas arī vairākas ar riepām saistītas nozares, piemēram, dabiskā un sintētiskā kaučuka ražošana, ražošanas iekārtu un tekstilizstrādājumu nozares (30).

(62)

Ķīnas valdības izdotajos svarīgajos rūpniecības plānos ir paredzēts, ka atbalstu saņem arī šādas riepu ražošanai būtiskas nozares, proti:

(63)

Ķīnas riepu ražošanas nozare turpina vadīties pēc CRIA publicētajām Vadlīnijām par Kaučuka rūpniecības attīstības 14. piecgades plānu, kas attiecas uz visu kaučuka rūpniecības piegādes ķēdi un nosaka mērķus un tiešos resursus.

(64)

Tāpēc gan riepu ražošana, gan visa tās piegādes ķēde ir daļa no nozarēm, kuras Ķīnas valdība “atbalsta”, tādējādi tās ir Ķīnas valdības atbalsta saņēmējas, un atbalsts ietver piekļuvi preferenciālam finansējumam un izejresursiem (zeme, elektroenerģija, (sintētiskais) kaučuks utt.) par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo.

(65)

Sākotnējā izmeklēšanā (36) Komisija konstatēja, ka valstij piederošas bankas ir valsts iestādes, jo tās īsteno valdības pilnvaras.

(66)

Lielākā daļa banku, kas piešķīra aizdevumus ražotājiem, kuri sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā, bija valstij piederošas bankas. Informācija, kas pieejama no sākotnējās izmeklēšanas un jaunākajām antisubsidēšanas izmeklēšanām, kuras minētas iepriekš 55. apsvērumā, liecina, ka lielākā daļa lielo banku, tai skaitā Ķīnas lielākās komercbankas, piemēram, Bank of China, China Construction Bank, Agricultural Bank of China un Industrial and Commercial Bank of China, joprojām pieder valstij. Turklāt tika arī konstatēts, ka šīs valstij piederošas komercbankas ieņem svarīgu vietu tirgū un kā valsts iestādes piedāvā sniegt aizdevumus ar procentu likmēm, kas ir zemākas par tirgus procentu likmēm. Attiecīgi tika secināts, ka Ķīnas valdība īsteno politiku, kas riepu ražošanas nozarei nodrošina preferenciālus aizdevumus.

(67)

Komisija, cita starpā pamatojoties uz ĶTR Likuma par komercbankām (“Banku likums”) 34. pantu un Lēmuma Nr. 40 17. un 18. pantu, konstatēja, ka saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktu Ķīnas valdība privātīpašumā esošām komercbankām Ķīnā uzticēja funkcijas un deva rīkojumu sniegt preferenciālus aizdevumus riepu ražošanas nozarei kā nozarei, kas piederīga pie “atbalstāmo” kategorijas.

(68)

Tāpēc Komisija secināja, ka riepu ražotāji ir saņēmuši finansiālu ieguldījumu, jo Ķīnas valdība veikusi tiešu līdzekļu nodošanu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē; valdība arī pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē uzticēja privātajām bankām funkcijas vai deva tām rīkojumu piešķirt finansiālus ieguldījumus tiem pašiem ražotājiem.

(69)

Pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja pieprasījumā sniegto informāciju, kā arī informāciju, kas gūta 55. apsvērumā minētajās nesen veiktajās izmeklēšanās, Komisija secināja, ka Ķīnas kredītreitingi neļauj ticami novērtēt pamatā esošā aktīva kredītrisku. Pamatojoties uz minēto, kaut arī Ķīnas kredītreitingu aģentūra bija piešķīrusi atsevišķiem šajā termiņbeigu pārskatīšanā izlasē iekļautajiem uzņēmumiem labu kredītreitingu, Komisija secināja, ka šāds reitings nav uzticams.

(70)

Tika konstatēts, ka tiek piešķirts ieguvums pamatregulas 3. panta 2. punkta un 6. panta b) punkta nozīmē, ciktāl valdības aizdevumi tika piešķirti ar labvēlīgākiem nosacījumiem nekā tie, ko saņēmējs varētu faktiski saņemt tirgū. Tā kā ir konstatēts, ka nevalstiskie aizdevumi Ķīnā nevar kalpot par atbilstīgu tirgus standartu (jo Ķīnas valdība ir privātbankām uzticējusi funkcijas un tām dod rīkojumus), šāds standarts tika noteikts, pamatojoties uz Ķīnas Tautas bankas standarta aizdevumu likmi. Šī likme tika koriģēta, lai atspoguļotu parasto tirgus risku, pieskaitot atbilstošu prēmiju, kas sagaidāma darījumos ar obligācijām, kuras emitējuši uzņēmumi ar “spekulatīvās kategorijas” obligāciju reitingu (ar BB reitingu).

(71)

Tika konstatēts, ka šī subsīdiju programma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo riepu ražošanas nozare ietilpst atbalstāmā kategorijā saskaņā ar Lēmumu Nr. 40.

(72)

Turklāt tika konstatēts, ka programma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē, jo konkrēti valdības plāni un dokumenti mudināja un uzdeva sniegt finansiālu atbalstu tērauda nozarei arī konkrētos Ķīnas ģeogrāfiskajos reģionos.

(73)

Sākotnējā izmeklēšanā noteiktā subsīdijas likme izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem svārstījās no 0,34 % līdz 48,37 %.

(74)

Pieprasījumā (37) iesniedzējs sniedza pierādījumus, ka Ķīnas riepu ražotājiem vēl aizvien tiek piešķirts ieguvums no ĶTR iekšzemes banku preferenciāliem aizdevumiem un procentu likmēm, kas zemākas par tirgus procentu likmēm.

(75)

Pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus tam, ka valstij piederošās bankas ir plaši pārstāvētas Ķīnas banku nozarē un tām ir dominējošais stāvoklis tajā. Pieprasījumā bija uzskaitītas galvenās valstij piederošās bankas, kas izsniedza aizdevumus ar preferenciāliem nosacījumiem riepu ražotājiem Ķīnā.

(76)

Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē Ķīnas valdība joprojām privātbankām uztic funkcijas un dod tām rīkojumu nodrošināt subsidētus aizdevumus.

(77)

Tā kā Ķīnas valdība nesadarbojās un ieinteresētās personas izmeklēšanas laikā neiesniedza argumentus, kas apstrīdētu pieprasījuma iesniedzēja sniegtos pierādījumus par pašreizējo situāciju Ķīnas banku sistēmā, Komisija uzskata, ka tā sākotnējās izmeklēšanas konstatējumi joprojām ir piemērojami.

(78)

Turklāt nesen veikto izmeklēšanu par OTI, stikla šķiedras izstrādājumiem, alumīnija foliju un BEV (38) konstatējumos tika apstiprināti svarīgi fakti attiecībā uz šīs subsidēšanas programmas izveidi un tās turpināšanu, proti, valstij piederošas bankas darbojas kā valsts iestādes, tām ir dominējošais stāvoklis banku nozarē, privātbankām tiek uzticētas funkcijas un tām tiek doti rīkojumi.

(79)

Pēc tam Komisija aprēķināja kompensējamās subsīdijas apjomu. Lai veiktu šo aprēķinu, tā novērtēja ieguvumu, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piešķirts saņēmējiem. Saskaņā ar pamatregulas 6. panta b) punktu saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir starpība starp procentu summu, ko uzņēmums maksā par valsts aizdevumu, un summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu komerciālu aizņēmumu, kuru tas faktiski varēja saņemt tirgū.

(80)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā Komisija aprēķināja ieguvumu no preferenciālās aizdošanas prakses individuāli katrai izlasē iekļautajai ražotāju eksportētāju grupai un attiecināja ieguvumu uz attiecīgo ražojumu.

(81)

Diviem Hankook Group (“Hankook”) ražotājiem eksportētājiem ir ļoti atšķirīgs finansiālais stāvoklis. Pirmais uzņēmums Jiangsu Hankook Tire Co. Ltd (“JHKT”) ir pieredzējis uzņēmums ar pastāvīgu peļņu laikposmā no 2020. līdz 2023. gadam. Otrais uzņēmums Chongqing Hankook Tire Co. Ltd (“CHKT”) kopš savas izveides 2010. gadā uzkrāja lielus zaudējumus, lai gan 2020. un 2023. gadā tas guva tīro peļņu. Šis novērtējums tika apstiprināts pārbaudes apmeklējumā. Parāda attiecība pret aktīviem pirmajā gadījumā ir diezgan zema un otrajā gadījumā – samērā augsta.

(82)

Komisija norādīja, ka Ķīnas valstij piederošas finanšu iestādes uzņēmumam JHKT bija piešķīrušas kredītreitingu AAA–, savukārt uzņēmumam CHKT tās pašas valstij piederošās finanšu iestādes bija piešķīrušas kredītreitingu no A līdz AA. Ņemot vērā 3.4.1.1. iedaļā minētos vispārējos kropļojumus Ķīnas kredītreitingos, Komisija secināja, ka šis reitings nav uzticams.

(83)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā viens no ražotājiem daļu saņemto īstermiņa aizdevumu nodrošināja, pārdodot savus eksporta debitoru parādus Ķīnas bankām. CHKT neņēma aizdevumus un savu darbību finansēšanai veidoja uzņēmumu līdzekļu kopfondu.

(84)

Komisija uzskatīja, ka grupas vispārējais finansiālais stāvoklis atbilst BB kredītreitingam, kas ir augstākais kredītreitings, kas vairs neatbilst “investīciju kategorijai”. “Investīciju kategorija” nozīmē, ka kredītreitinga aģentūra uzskata par pietiekami ticamu, ka maksājuma saistības attiecībā uz uzņēmuma emitētajām obligācijas tiks pildītas, tāpēc bankām ir atļauts tajās veikt investīcijas.

(85)

Pēc tam, lai noteiktu tirgus likmi, Ķīnas Tautas bankas (ĶTB) standarta aizdevumu likmei tika piemērota paredzamā prēmija par obligācijām, ko emitējušas firmas ar šādu kredītreitingu (BB).

(86)

Šis uzcenojums tika noteikts, aprēķinot relatīvo starpību starp ASV AA kredītreitinga uzņēmuma obligāciju un ASV BB kredītreitinga uzņēmuma obligāciju indeksiem, pamatojoties uz Bloomberg datiem par rūpniecības segmentiem. Šādi aprēķinātā relatīvā starpība pēc tam tika pieskaitīta standarta procentu likmēm, ko ĶTB bija publicējusi aizdevuma piešķiršanas dienā (39), attiecībā uz tādu pašu termiņu kā konkrētais aizdevums. Tas tika darīts atsevišķi attiecībā uz katru aizdevumu, kas sniegts uzņēmumam.

(87)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju Hankook apgalvoja, ka JHKT kredītreitings nebūtu jāpazemina, jo tas nebūtu pamatoti. Uzņēmums apgalvoja, ka, nosakot uzņēmuma kredītreitingu, nevajadzētu ietekmēties no visas grupas finansiālā stāvokļa. Komisija novērtēja uzņēmumu finansiālo stāvokli, pamatojoties uz izmeklēšanā savāktajiem datiem. Komisija ņēma vērā visas grupas finansiālo stāvokli, jo starp grupas uzņēmumiem pastāv ciešās saites un saistība. Uzņēmumiem ne tikai ir tieši saistīti darījumi, bet tie iesaistās arī finansēšanas shēmās, piemēram, līdzekļu kopfonda veidošanā, rēķinu diskontēšanā. Tāpēc apgalvojumi netika ņemti vērā un uzņēmumu kredītreitings palika nemainīts.

(88)

GITI Group (“Giti”) ražotāju eksportētāju – Giti Radial Anhui, Giti Fujian – finansiālais stāvoklis ir ļoti atšķirīgs. Viens no tiem attiecīgajā periodā bija rentabls. Vēl viens ražotājs attiecīgajā periodā arī bija rentabls, izņemot 2022. gadu. Turklāt citi finanšu rādītāji, piemēram, parāda attiecība pret aktīviem, bija līmenī, kas pārsniedza 50 %. Tomēr cits ražotājs visā attiecīgajā periodā strādāja ar zaudējumiem, un tā saistības pārsniedza aktīvus. Neraugoties uz to, tas nebija saņēmis finanšu iestādes aizdevumus, un to finansēja mātesuzņēmums.

(89)

Komisija sākotnējā izmeklēšanā secināja, ka attiecībā uz GITI Group grupas darbības līmenī ir lietderīgi izmantot BB standartu, kā minēts 65.–80. apsvērumā, lai aprēķinātu kopējo ieguvumu, kas piešķirts riepu ražošanas nozarei, tādēļ, ka nav veikts pienācīgs riska novērtējums.

(90)

Tā kā bankas nesadarbojās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uzņēmuma finansiālais stāvoklis būtiski nemainījās, Komisija secināja, ka šis standarts joprojām ir atbilstīgs.

(91)

Attiecīgā subsīdiju programma joprojām bija īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka 3.4.1. iedaļā aprakstītā juridiskā situācija nebija mainījusies salīdzinājumā ar Komisijas novērtēto sākotnējās izmeklēšanas laikā, kā arī ņemot vērā jauno 14. piecgades plānu naftas ķīmiskās un ķīmiskās rūpniecības nozarei, kas apstiprina, ka riepu ražošana kaučuka rūpniecības ietvaros ir atbalstāma nozare.

(92)

Attiecīgi Komisija secināja, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka aizdevumu nodrošināšana pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās kā kompensējama subsīdija.

(93)

Subsīdijas apjoms, kas tika noteikts attiecībā uz aizdevumiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atlasītajām uzņēmumu grupām, ir šāds.

Aizdevumi

(94)

Kredītlīnijas mērķis ir noteikt aizņēmuma limitu, ko uzņēmums jebkurā laikā var izmantot, lai finansētu savas kārtējās darbības, tādējādi padarot apgrozāmā kapitāla finansēšanu elastīgu un vajadzības gadījumā tūlītēji pieejamu. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka principā kredītlīnijas instrumentam būtu jāsedz viss izlasē iekļautajiem uzņēmumiem piešķirtais īstermiņa finansējums, piemēram, īstermiņa aizdevumi, bankas akceptētas tratas u. tml.

(95)

Līdzīgi kā sākotnējā izmeklēšanā arī pārskatīšanas izmeklēšana uzrādīja, ka Ķīnas finanšu iestādes saistībā ar atsevišķu aizdevumu sniegšanu katram izlasē iekļautajam uzņēmumam sniedza arī kredītlīnijas. Tie sastāvēja no pamatnolīgumiem, saskaņā ar kuriem banka ļāva izlasē iekļautajiem uzņēmumiem izņemt zināmu maksimālo līdzekļu summu dažādu parāda instrumentu veidā (aizdevumi, dokumentāri vekseļi, tirdzniecības finansējums, bankas akceptētas tratas utt.). Normālos tirgus apstākļos šādām kredītlīnijām parasti tiek piemērota tā saucamā “vienošanās” vai “saistību” maksa, lai kompensētu bankas izmaksas un riskus, kā arī tiek piemērota atjaunošanas maksa, kas uzreiz tiek iekasēta par kredītlīniju atjaunošanu. Tomēr Komisija konstatēja, ka visi izlasē iekļautie uzņēmumi bez maksas izmantojuši nodrošinātās kredītlīnijas.

(96)

Saskaņā ar pamatregulas 6. panta d) punkta ii) apakšpunktu saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir starpība starp summu, ko uzņēmums maksā par Ķīnas finanšu iestāžu nodrošināto kredītlīniju, un summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu komerciālu kredītlīniju, kuru tas faktiski varēja saņemt tirgū.

(97)

Maksas līmeni, ko izmantoja par standartu, piemēroja pro rata visu attiecīgo kredītlīniju summām, lai aprēķinātu subsīdijas apjomu (no kura atskaitīja visas faktiski samaksātās maksas). Gadījumos, kad kredītlīnijas ilgums pārsniedza vienu gadu, subsīdijas kopapjoms tika attiecināts uz visu kredītlīnijas ilgumu, bet atbilstošs apjoms tika attiecināts uz izmeklēšanas periodu.

(98)

Kā minēts 67. apsvērumā, saskaņā ar Lēmumu Nr. 40 finanšu iestādes sniedz kredītatbalstu atbalstāmajām nozarēm.

(99)

Komisija uzskatīja, ka kredītlīnijas ir preferenciāla finansiāla atbalsta veids, ko finanšu iestādes sniedz atbalstāmajām nozarēm, piemēram, riepu ražošanas nozarei. Kā jau ir norādīts iepriekš 3.3. iedaļā, riepu ražošanas nozare ir viena no atbalstāmajām nozarēm, un tāpēc tā ir tiesīga saņemt visu iespējamo finansiālo atbalstu.

(100)

Saskaņā ar pamatregulas 6. panta d) punkta ii) apakšpunktu Komisija par atbalsta saņēmējiem piešķirto ieguvumu uzskatīja starpību starp summu, ko uzņēmums samaksāja kā maksu par kredītlīniju atvēršanu vai atjaunošanu Ķīnas finanšu iestādēs, un summu, ko uzņēmums maksātu par salīdzināmu komerciālu kredītlīniju, ja tam to piešķirtu par neizkropļotu tirgus likmi.

(101)

Atsaucoties uz publiski pieejamiem datiem (40) un iepriekšējās izmeklēšanās (uzskaitītas iepriekš 55. apsvērumā) izmantotajiem standartiem, tika noteikts, ka atbilstīgi administrēšanas maksas un atjaunošanas maksas standarti ir attiecīgi 1,5 % un 1,25 %.

(102)

Principā noformēšanas maksu un atjaunošanas maksu maksā kā vienreizēju maksājumu attiecīgi jaunas kredītlīnijas atvēršanas vai esošās kredītlīnijas atjaunošanas brīdī. Tomēr aprēķinu vajadzībām Komisija ņēma vērā gan pirms pārskatīšanas izmeklēšanas perioda atvērtās vai atjaunotās kredītlīnijas, kas izmeklēšanas periodā bija pieejamas izlasē iekļautajām grupām, gan arī izmeklēšanas periodā atvērtās kredītlīnijas. Tad Komisija aprēķināja ieguvumu, pamatojoties uz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikposmu, kurā kredītlīnija bija pieejama.

(103)

Pēc informācijas izpaušanas Giti apgalvoja, ka izmantotais standarts nav bijis piemērots un ka Komisija nepamatoti paļāvusies uz mazas bankas sniegtām kredītlīnijām GBP valūtā, lai secinātu, ka tas, ka bankas Ķīnā neiekasēja maksu par kredītlīniju atvēršanu, ir subsīdija. Giti apgalvoja arī, ka dažas kredītlīnijas faktiski bijušas atjaunotas iepriekšējās kredītlīnijas, tomēr attiecībā uz tām Komisija piemērojusi atvēršanas maksas standartu.

(104)

Komisija neuzskatīja, ka izmantotais standarts bijis nepamatoti augstāks. Faktiski tas bija ļoti tuvs iepriekšējās izmeklēšanās izmantotajam un bija pamatots ar publiski pieejamu informāciju. Fakts, ka ražotāji neveic darījumus GBP valūtā, netika uzskatīts par būtisku izvēlētā standarta piemērotībai, jo svarīgi ir tirgus nosacījumi, kas tiek piedāvāti, lai varētu aizņemties naudu (neatkarīgi no valūtas). Turklāt Giti atbildēs uz anketas jautājumiem neziņoja par kredītlīnijām, un tikai pārbaudes apmeklējumā Komisija konstatēja, ka uzņēmumam PIP laikā bijušas aktīvas kredītlīnijas. Tomēr eksportētājs nesniedza pierādījumus, piemēram, rakstisku vienošanos, kas norādītu, ka šīs kredītlīnijas ir atjaunotas iepriekšējās kredītlīnijas. Tāpēc Komisija šajos gadījumos piemēroja atvēršanas maksas standartu.

(105)

Bez tam Hankook apgalvoja, ka Komisijai vispirms būtu jāizmanto pieejamie dati valstī, kurā sniegts aizdevums. Uzņēmums apgalvo, ka Korejas bankas filiāle Ķīnā sniedz kredītlīnijas par maksu, tāpēc šī maksa būtu jāpiemēro, aprēķinot ieguvumu no visām eksportētāja kredītlīnijām. Komisija piemēroja trešās valstīs izmantotās maksas, jo nevarēja atrast tādas izlasē iekļautajiem uzņēmumiem piešķirtas kredītlīnijas, uz kurām attiektos kāda maksa, kas parasti būtu maksājama tirgū. Tāpēc, pat ja faktiski Ķīnas banka ar ārvalstu kapitālu sniedz kredītlīnijas par maksu, kā apgalvo eksportētājs, šī maksa nav maksājama vai ir ļoti izkropļota. Ņemot vērā, ka Ķīnas bankas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, Komisija šajā izmeklēšanā šo informāciju nevar pārbaudīt. Turklāt eksportētājs nesniedza nekādus citus pierādījumus, izņemot izdruku no nezināmas tīmekļa vietnes korejiešu valodā (daļēji tulkotu), ka šī maksa faktiski tiek iekasēta Ķīnā. Tādēļ arī šis apgalvojums tika noraidīts.

(106)

Attiecībā uz preferenciāliem aizdevumiem noteiktais subsīdijas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām ir šāds.

Kredītlīnijas

(107)

Bankas akceptētas tratas ir finanšu produkts, kura mērķis ir aktivizēt iekšzemes naudas tirgu, paplašinot kredītiespējas. Tas ir īstermiņa finansējuma veids, kas tratas devējam var “samazināt finansējuma izmaksas un uzlabot kapitāla efektivitāti” (41). Turklāt, kā savā tīmekļa vietnē ir norādījusi ĶTB, “ar bankas akceptētu tratu var garantēt līguma slēgšanu starp pircēju un pārdevēju un tā izpildi, kā arī veicināt kapitāla apgrozījumu, izmantojot Bank of China kredītu” (42). Savā tīmekļa vietnē DBS Bank arī reklamē bankas akceptētas tratas kā līdzekli, ar ko “uzlabot apgrozāmo kapitālu, atliekot maksājumus” (43).

(108)

Komisija jau iepriekšējās izmeklēšanās konstatēja, ka komercdarījumos maksājuma uzdevuma vietā kā maksāšanas līdzekli plaši izmanto bankas akceptētas tratas, tādējādi veicinot naudas līdzekļu apgrozījumu un uzlabojot tratas devēja apgrozāmo kapitālu (44). No naudas līdzekļu viedokļa instruments tratas devējam de facto atliek maksājuma termiņu uz sešiem mēnešiem vai vienu gadu, jo darījuma summas faktiskais naudas maksājums notiek bankas akceptētās tratas atmaksas termiņa beigās, nevis brīdī, kad tratas devējam bija jāveic maksājums savam piegādātājam. Ja šāda finanšu instrumenta nebūtu, tad tratas devējs vai nu izmantotu savu apgrozāmo kapitālu, kas radītu izmaksas, vai arī noslēgtu līgumu ar banku par īstermiņa apgrozāmā kapitāla aizdevumu, lai samaksātu saviem piegādātājiem, un arī tas radītu izmaksas. Faktiski, maksājot ar bankas akceptētām tratām, tratas devējs izmanto piegādātās preces vai sniegtos pakalpojumus no trīs mēnešiem līdz vienam gadam bez naudas līdzekļu avansiem un bez jebkādām izmaksām.

(109)

Normālos tirgus apstākļos bankas akceptētas tratas kā finanšu instruments radītu tratas devējam finansējuma izmaksas. Pārskatīšanas izmeklēšanā atklājās, ka GITI Group uzņēmumi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izmantoja bankas akceptētas tratas un maksāja tikai komisijas maksu par bankas sniegto akcepta pakalpojumu, kas parasti ir 0,05 % no tratas nominālvērtības. Tomēr, atlikdami naudas līdzekļu maksājumu par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, tie nemaksāja ar bankas akceptētām tratām saistītās finansēšanas izmaksas. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka izmeklējamie GITI Group uzņēmumi ir saņēmuši ieguvumu no bankas akceptētu tratu veidā nodrošināta finansējuma, jo tiem nebija jāsedz nekādas izmaksas par šādu finansējumu. Attiecībā uz Hankook netika atrasti pierādījumi par šādu ieguvumu.

(110)

Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu un 3. panta 2) punktu Komisija secināja, ka ĶTR ieviestā bankas akceptu sistēma ir nodrošinājusi ražotājiem eksportētājiem bezmaksas finansējumu to kārtējām darbībām un tādā veidā tika piešķirts kompensējams ieguvums, kas aprakstīts tālāk 115.–120. apsvērumā.

(111)

Komisija iepriekšējā izmeklēšanā konstatēja (45), ka bankas akceptētām tratām faktiski ir tāds pats mērķis un ietekme kā īstermiņa apgrozāmā kapitāla aizdevumiem, jo uzņēmumi savas kartējās darbības finansēšanai ir plaši izmantojuši tās, nevis īstermiņa apgrozāmā kapitāla aizdevumus, un tādēļ tiem būtu jāsedz izmaksas, kas līdzvērtīgas īstermiņa apgrozāmā kapitāla aizdevuma finansējumam.

(112)

Attiecībā uz īpašajām iezīmēm finanšu iestādes saskaņā ar Lēmumu Nr. 40 sniedz kredītatbalstu atbalstāmajām nozarēm, kā minēts 71. apsvērumā.

(113)

Komisija uzskatīja, ka bankas akceptētas tratas ir vēl viens preferenciāla finansiāla atbalsta veids, ko finanšu iestādes sniedz atbalstāmajām nozarēm, piemēram, riepu ražošanas nozarei. Proti, kā jau ir norādīts 3.3. iedaļā, riepu ražošanas nozare ir viena no atbalstāmajām nozarēm, tāpēc tā ir tiesīga saņemt visu iespējamo finansiālo atbalstu. Bankas akceptētas tratas kā finansējuma veids pieder pie finanšu iestāžu realizētās preferenciālā finansiālā atbalsta sistēmas tādām atbalstāmām nozarēm kā riepu ražošanas nozare.

(114)

Netika sniegti pierādījumi, ka kāds uzņēmums ĶTR (kurš nedarbojas atbalstāmā nozarē) var saņemt ieguvumu no bankas akceptētām tratām ar tādiem pašiem preferenciāliem noteikumiem.

(115)

Lai aprēķinātu kompensējamās subsīdijas apjomu, Komisija novērtēja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saņēmējiem piešķirto ieguvumu.

(116)

Komisija konstatēja, ka GITI Group bez atlīdzības ir izmantojusi bankas akceptētas tratas, lai apmierinātu savas īstermiņa finansējuma vajadzības.

(117)

Komisija secināja, ka bankas akceptētu tratu devējiem būtu jāmaksā atlīdzība par finansēšanas periodu. Komisija uzskatīja, ka finansēšanas periods sākās bankas akceptētās tratas izdošanas dienā un beidzās bankas akceptētās tratas atmaksas termiņa beigās. Attiecībā uz bankas akceptētām tratām, kas izdotas pirms pārskatīšanas izmeklēšanas perioda, un bankas akceptētām tratām ar atmaksas termiņu pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām Komisija aprēķināja ieguvumu tikai par to finansēšanas periodu, kurš ietilpst pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(118)

Saskaņā ar pamatregulas 6. panta b) punktu, ņemot vērā apstākli, ka bankas akceptētas tratas ir īstermiņa finansējuma veids un tām faktiski ir tāds pats nolūks kā īstermiņa apgrozāmā kapitāla aizdevumiem, Komisija uzskatīja, ka saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir starpība starp summu, ko uzņēmums faktiski bija samaksājis kā atlīdzību par finansējumu ar bankas akceptētām tratām, un summu, kas tam būtu jāmaksā, piemērojot īstermiņa finansējuma procentu likmi.

(119)

Komisija noteica ieguvumu no tā, ka nebija jāsedz izmaksas par īstermiņa finansējumu. Komisija uzskatīja, ka, kā konstatēts iepriekšējās izmeklēšanās (46), par bankas akceptētajām tratām būtu jāmaksā izmaksas, kas ir līdzvērtīgas izmaksām par finansējumu īstermiņa aizdevuma veidā. Tāpēc Komisija izmantoja to pašu metodiku, kuru izmantoja īstermiņa aizdevumu finansējumam, izteiktam CNY.

(120)

Attiecībā uz preferenciāliem aizdevumiem noteiktais subsīdijas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām ir šāds.

Bankas akceptētas tratas

(121)

Pārskatīšanas izmeklēšanā tika konstatēts, ka abas izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija saņēmušas preferenciālus aizdevumus. Ņemot vērā finansiālā ieguldījuma esību, ražotāju eksportētāju ieguvumu un īpašās iezīmes, šos aizdevumus, kredītlīnijas un bankas akceptētas tratas būtu jāuzskata par kompensējamu subsīdiju.

(122)

Attiecībā uz preferenciāliem aizdevumiem noteiktais subsīdijas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām ir šāds.

Preferenciāli aizdevumi

(123)

Pieprasījumā iesniedzējs apgalvoja, ka Sinosure attiecīgā ražojuma ražotājiem nodrošinājis eksporta kredīta apdrošināšanu ar preferenciāliem noteikumiem.

(124)

Sinosure nodrošināto subsīdiju juridiskais pamats ir šāds:

(125)

Paziņojums par Valsts padomes atbalsta un attīstības pasākumiem stratēģiskas nozīmes jauno nozaru paātrināšanai (GuoFa (2010) Nr. 32, 2010. gada 18. oktobris), ko izdevusi Valsts padome, un tā īstenošanas pamatnostādnes (GuoFa (2011) Nr. 310, 2011. gada 21. oktobris) (47).

(126)

Nesen veiktajās antisubsidēšanas izmeklēšanās (48) Komisija konstatēja, ka Sinosure ir valsts iestāde pamatregulas 2. panta b) punkta nozīmē. Konkrētāk, tāpat kā iepriekš aprakstīto preferenciālo aizdevumu kontekstā, secinājums, ka Sinosure ir piešķirtas pilnvaras īstenot valdības funkcijas, ir balstīts uz pieejamajiem faktiem, kas attiecas uz valsts īpašumtiesībām, formālām norādēm par valdības kontroli, kā arī pierādījumiem par to, ka Ķīnas valdība turpina īstenot būtisku kontroli pār Sinosure darbību.

(127)

Kā apstiprināts citās nesenās izmeklēšanās (49), valdība pilnībā īsteno īpašumtiesības un finanšu kontroli pār Sinosure. Valsts ir Sinosure vienīgā īpašniece, un Valsts Padomei pieder 100 % kapitāldaļu. Statūtos noteikts, ka par šā uzņēmuma darbību kompetentā iestāde ir Finanšu ministrija. Sinosure ir jāiesniedz Finanšu ministrijai pārbaudei un apstiprināšanai finanšu un grāmatvedības pārskati, kā arī fiskālā budžeta pārskats.

(128)

Valdības kontrole nozīmē, ka Sinosure, kas ir pilnīgā valsts īpašumā, nav direktoru padomes. Attiecībā uz uzraudzības padomi, visus uzraudzītājus ieceļ Valsts padome, un viņi pilda savus pienākumus saskaņā ar “Pagaidu noteikumiem par svarīgu valstij piederošu finanšu iestāžu uzraudzības padomēm”. Arī Sinosure augstākā līmeņa vadību amatos ieceļ valdība.

(129)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka Sinosure pastāv formālas norādes par valdības kontroli attiecībā uz riepu ražošanas nozari. Komisija norādīja, ka saskaņā ar Paziņojumu par tirdzniecības veicināšanas stratēģijas īstenošanu ar zinātnes un tehnoloģijas palīdzību, izmantojot eksporta kredītu apdrošināšanu, tika sagaidīts, ka Sinosure palielinās atbalstu svarīgajām nozarēm un augsto tehnoloģiju ražojumiem. Minētie izstrādājumi ir īpaši minēti 2006. gada Ķīnas augsto tehnoloģiju izstrādājumu eksporta katalogā, kas ietver “Jaunas pneimatiskās radiālās riepas pasažieru vai kravas transportlīdzekļiem (attiecas uz gumijas riepām mehāniskajiem transportlīdzekļiem, šķērsgriezuma platums ≥ 24 collas),” (50).

(130)

Pieprasījumā tā iesniedzējs apgalvoja, ka augsto tehnoloģiju izstrādājumu eksporta katalogs joprojām ir piemērojams, un nav norāžu, ka tajā būtu paredzētas izmaiņas.

(131)

Pamatojoties uz iepriekš aprakstītajiem elementiem un ņemot vērā Ķīnas valdības nesadarbošanos, Komisija secināja, ka Sinosure ir valsts iestāde, jo tai ir piešķirtas pilnvaras īstenot valdības funkcijas. Tādi paši secinājumi tika izdarīti iepriekšējās antisubsidēšanas izmeklēšanās attiecībā uz atbalstāmajām nozarēm Ķīnas Tautas Republikā, kā skaidrots 55. apsvērumā.

(132)

Tā kā Sinosure ir valsts iestāde, kurai piešķirtas valdības pilnvaras un kas īsteno valdības tiesību aktus un plānus, eksporta kredīta apdrošināšanas nodrošināšana riepu ražotājiem ir finansiāls ieguldījums, kas izpaužas kā potenciāla tieša valdības naudas līdzekļu nodošana pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē.

(133)

Pamatojoties uz pieprasījumā sniegto informāciju, kā arī nesen veiktās izmeklēšanās konstatēto, Komisija secināja, ka ieguvums pamatregulas 3. panta 2. punkta un 6. panta c) punkta nozīmē pastāv, jo Sinosure nodrošina eksporta kredīta apdrošināšanu ar nosacījumiem, kas ir labvēlīgāki par saņēmējam tirgū tobrīd pieejamajiem, vai apdrošināšanu, kas citādi tirgū nebūtu pieejama nemaz. Īpašas iezīmes

(134)

Subsīdijas ir atkarīgas no eksporta izpildes (rādītājiem) pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē, un tādējādi tās ir īpašas.

(135)

Tika konstatēts, ka viens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, proti, Hankook Group, guva saņēma ieguvumu no shēmas. Komisija ir aprēķinājusi šā ražotāja ieguvumu. Komisija neatrada pierādījumus tam, ka Giti Group būtu saņēmusi ieguvumu no šīs subsīdiju shēmas.

(136)

Tā kā Sinosure veido apmēram 90 % no eksporta apdrošināšanas vietējā tirgū ĶTR, Komisija nevarēja konstatēt vietējās apdrošināšanas prēmijas, kas būtu balstītas uz tirgus nosacījumiem. Tāpēc, tāpat kā iepriekšējās antisubsidēšanas izmeklēšanās, Komisija izmantoja visatbilstošāko ārējo standartu ar viegli pieejamu informāciju, t. i., prēmiju likmes, ko Amerikas Savienoto Valstu Eksporta un importa banka (“Ex-Im Bank”) piemēro ASV nefinanšu iestādēm eksportam uz ESAO valstīm.

(137)

Eksporta apdrošināšanas prēmiju kompensācijas, kas tika piešķirtas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, tika uzskatītas par subsīdijām. Tā kā nebija pierādījumu par papildu izmaksām, kas radušās uzņēmumiem, kuriem būtu vajadzīga korekcija, ieguvums tika aprēķināts kā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saņemtā atmaksātā pilnā summa.

(138)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hankook Group sniedza piezīmi, ka aprēķinā kopējais ieguvums no visa eksporta nebūtu jāattiecina tikai uz attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību. Komisija laboja kļūdu, bet tādēļ nozīmīgi nemainījās konstatētais subsidēšanas apjoms, un tad Komisija attiecināja ieguvumu uz visa eksporta kopējo apgrozījumu.

(139)

Šai shēmai noteiktais subsīdijas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir šāds.

Preferenciāls finansējums un apdrošināšana: eksporta kredīta apdrošināšana

(140)

Neviens no dabiskā kaučuka, sintētiskā kaučuka, tehniskā oglekļa un neilona auklas ražotājiem, kuri bija nodrošinājuši izejresursus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, neatbildēja uz īpašajām anketām, kuras Komisija bija lūgusi Ķīnas valdību tiem nosūtīt.

(141)

Tā kā Komisija nesaņēma ne informāciju par to valstij piederošo ražotāju korporatīvo pārvaldību, kuri nodrošināja izejresursus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, ne informāciju par konkrētiem uzņēmumiem attiecībā uz to, kā nosaka cenas izejresursiem, ko piegādātāji piegādā izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, tad Komisijai, izdarot konstatējumus par dabiskā kaučuka, sintētiskā kaučuka, tehniskā oglekļa un neilona auklas nodrošināšanu par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo, saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem.

(142)

Visi izlasē iekļautie uzņēmumi iegādājās elektroenerģiju, pamatojoties uz līgumu ar enerģijas piegādātājiem. Elektroenerģijas iegādes cenas no energotīkla atbilda oficiālajiem cenu līmeņiem, kas noteikti provinces līmenī lieliem rūpnieciskiem klientiem. Kā tika konstatēts iepriekšējās izmeklēšanās (51), neraugoties uz reformas īstenošanu attiecībā uz enerģijas tirgus cenas liberalizāciju, elektroenerģijas iepirkumu tirgus joprojām tiek stingri regulēts.

(143)

Pārskatīšanas izmeklēšanas gaitā Komisija konstatēja, ka izlasē iekļautie uzņēmumi saņēmuši ieguvumu, jo to elektroenerģijas izmaksas bija daļēji samazinātas vai kompensētas.

(144)

Juridiskais pamats ir šāds:

(145)

Komisija konstatēja, ka izlasē iekļautie uzņēmumi iegādājās elektroenerģiju un saņēma ieguvumu no daļējiem elektroenerģijas izmaksu samazinājumiem vai kompensācijām/korekcijām, jo šie uzņēmumi piedalījās uz tirgu orientētu elektroenerģijas darījumu izmēģinājuma programmā.

(146)

Tā kā Ķīnas valdība nesadarbojās, Komisija paļāvās uz sākotnējā izmeklēšanā iegūto informāciju. Turklāt Komisija konstatēja, ka uzņēmumiem, par kuriem veikta izmeklēšana, ir atļauts pirkt elektroenerģiju tieši no elektroenerģijas ražotājiem, parakstot tieša pirkuma līgumus, nevis iepirkt elektroenerģiju no tīkla. Šādos līgumos paredzēta noteikta elektroenerģijas daudzuma piegāde par noteiktu cenu, kas ir zemāka par provinces līmenī noteiktajām oficiālajām cenām lieliem rūpnieciskiem lietotājiem.

(147)

Kā tika konstatēts iepriekšējās izmeklēšanās (52), iespēja noslēgt šādus tiešos līgumus pašlaik nav pieejama visiem lielajiem rūpnieciskajiem patērētājiem. Valsts līmenī Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas un Valsts Padomes atzinumos par enerģētikas sistēmas reformas turpmāku padziļināšanu norādīts, piemēram, ka “uzņēmumiem, kuri neatbilst valsts rūpniecības politikai un kuru ražojumi un procesi neatbilst kritērijiem, nevajadzētu piedalīties tiešos darījumos” (53). Tajos pašos atzinumos arī norādīts, ka “pēc piekļuves standartu noteikšanas mums būtu arī jāatjaunina tie standartiem atbilstošo vietējo elektroenerģijas ražošanas uzņēmumu un elektroenerģijas mazumtirgotāju katalogi, ko katru gadu publisko valdības, un jāīsteno dinamisks lietotāju kataloga regulējums. Katalogā iekļautie elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, elektroenerģijas mazumtirgotāji un lietotāji var brīvprātīgi reģistrēties tirdzniecības iestādēs, lai kļūtu par tirgus dalībniekiem”. Tādēļ, lai piedalītos tiešās tirdzniecības sistēmā, uzņēmumam būtu jāatbilst noteiktiem standartiem un jābūt iekļautam “lietotāju katalogā”.

(148)

Praksē tiešo elektroenerģijas tirdzniecību realizē provinces. Uzņēmumiem ir jāpiesakās provinču iestādēm, lai varētu saņemt apstiprinājumu dalībai tiešās elektroenerģijas izmēģinājuma shēmā, un tiem jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Ar konkrētiem uzņēmumiem nenotiek faktiskas uz tirgus balstītas sarunas vai konkursa procedūra, jo daudzumi, kas pirkti saskaņā ar tiešā pirkuma līgumiem, nav balstīti uz reālo piedāvājumu un pieprasījumu. Proti, elektroenerģijas ražotāji un enerģijas lietotāji nav tiesīgi tieši pārdot vai iegādāties visu savu elektroenerģiju. Tos ierobežo kvantitatīvas kvotas, kuras tiem piešķir vietējā valdība. Turklāt, lai gan ir paredzēts, ka par cenām tieši vienojas elektroenerģijas ražotāji un elektroenerģijas lietotāji vai ar starpnieku – pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu palīdzību, rēķinus uzņēmumiem faktiski izraksta valsts energotīklu uzņēmums. Visbeidzot, visi parakstītie tiešie iepirkuma līgumi jāiesniedz vietējām iestādēm reģistrēšanai.

(149)

Ķīnas valdība 2018. gadā izdeva Valsts attīstības un reformu komisijas un Valsts enerģētikas pārvaldes apkārtrakstu par aktīvi veicināmiem darījumiem ar enerģiju, kuri ir orientēti uz tirgu, un turpmāku tirdzniecības mehānisma uzlabošanu. Lai gan apkārtraksta mērķis ir vairot tiešus darījumus elektroenerģijas tirgū, tajā ir īpaši minētas konkrētas nozares, ieskaitot tādas augsto tehnoloģiju nozares kā riepu ražošanas nozare, kas tiek atbalstītas un saņem ieguvumu no elektroenerģijas tirgus liberalizācijas. Konkrētāk, III iedaļas “Atvēršana, kas ļauj ienākt prasībām atbilstošiem lietotājiem” 2. punktā norādīts “atbalsts jaunajām nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, augstajām tehnoloģijām, internetam, lielajiem datiem un augstas klases apstrādes rūpniecības nozarēm, kā arī uzņēmumiem ar izteiktām priekšrocībām un īpatnībām un augsto tehnoloģiju saturam, kurš vērsts uz dalību darījumos, bez sprieguma līmeņa un elektroenerģijas patēriņa ierobežojumiem”.

(150)

Turklāt Paziņojumā par elektroenerģijas ražošanas un patēriņa plāna pilnīgu liberalizāciju komerciālajiem lietotājiem, kura mērķis ir vēl vairāk liberalizēt elektroenerģijas tirgu, ir noteikts, ka “tie komerciālie elektroenerģijas lietotāji, kuri neievēro valsts rūpniecības politiku, pagaidām nepiedalās uz tirgu orientētos darījumos, un elektroenerģijas lietotāji, kuru izstrādājumi un procesi pieder pie Rūpnieciskās struktūras pielāgošanas vadlīniju kataloga svītrotajām un ierobežotajām kategorijām, stingri īsteno pašreizējo diferencēto elektroenerģijas cenu politiku.”

(151)

Tāpēc tiesību aktos ir paredzēts tiešos darījumus elektroenerģijas tirgū piemērot selektīvi konkrētām nozarēm, piemēram, nozarēm, kuras atbilst valsts rūpniecības politikai, īpašu uzmanību veltot augsto tehnoloģiju nozarei. Tā rezultātā šīs nozares maksā zemākas elektroenerģijas cenas.

(152)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka konkrētie samazinātie elektroenerģijas tarifi un kompensācijas/korekcijas, kas izriet no tiešās elektroenerģijas tirdzniecības, kurā piedalījās izlasē iekļautie uzņēmumi, ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Ķīnas valdība (t. i., tīkla operators) veic finansiālu ieguldījumu, negūstot ieņēmumus, un tādejādi attiecīgajiem uzņēmumiem piešķir ieguvumu. Ieguvums saņēmējiem ir vienāds ar elektroenerģijas izmaksu ietaupījumu, ko nosaka vai nu samazinātas elektroenerģijas cenas, vai kompensācijas/korekcijas, jo elektroenerģija tika nodrošināta par cenu, kas ir zemāka par parasto tīkla cenu, ko maksā citi lieli rūpnieciskie lietotāji, kuri nevarēja saņemt ieguvumu no tiešās piegādes vai kuri nepiedalījās tiešās piegādes izmēģinājuma projektā.

(153)

Šī subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo jau paši tiesību akti ierobežo šīs shēmas piemērošanu, attiecinot to tikai uz uzņēmumiem, kuri atbilst konkrētiem valsts noteiktiem rūpniecības politikas mērķiem un kuru izstrādājumi vai procesi ir tiesīgi piedalīties shēmā.

(154)

Tādējādi Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir darbojusies subsīdiju shēma un ka tā ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 4. panta 3. punkta nozīmē.

(155)

Kompensējamās subsīdijas apjoms tika aprēķināts kā ieguvums, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piešķirts saņēmējiem. Ieguvums tika aprēķināts kā starpība starp kopējo elektroenerģijas cenu, kas maksājama atbilstoši energotīkla parastajam tarifam, un kopējo samazināta tarifa elektroenerģijas cenu.

(156)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hankook apgalvoja, ka aprēķinā par vienu grupas uzņēmumu, proti, CHKT, Komisija neizmantoja pārskatīto lietas materiālu versiju, ko uzņēmums iesniedza atbildēs uz anketas jautājumiem. Sākotnēji uzņēmums aprēķināja maksas, kas piemērojamas par elektroenerģiju samaksātajām summām, pamatojoties uz likmēm, no kurām izslēgtas valdības nodevas, savukārt energotīkla tarifos šīs nodevas ir iekļautas. Tāpēc uzņēmums pirms pārbaudes apmeklējuma iesniedza pārskatītas CHKT maksātās elektroenerģijas cenas. CHKT apgalvoja, ka Komisijai ieguvums būtu jāaprēķina, pamatojoties uz pārskatītajām likmēm. Komisija analizēja šo apgalvojumu un atzina to par pamatotu. Tāpēc Komisija izlaboja kļūdu un aprēķināja ieguvumu, pamatojoties uz CHKT maksātajām likmēm, kas ietver valdības nodevas.

(157)

Turklāt Hankook pārmeta Komisijai, ka tā ir nepareizi piemērojusi “nonullēšanas” metodi un nav ņēmusi vērā darījumus mēnešos, kuros ieguvums netika konstatēts. Komisija atgādināja, ka ieguvums tika aprēķināts, ņemot vērā katru darījumu, un pēc tam veica salīdzināšanu ar energotīkla tarifiem, lai pārbaudītu, vai uzņēmumam tika sniegts pakalpojums par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo. Salīdzināti tika vieni un tie paši vai vislīdzīgākie pakalpojumi, piemēram, ar vienu un to pašu tarifu (augsts maksimums, maksimums, normāls, zems), periodu un teritoriju. Tāpēc, kad dažos gadījumos ieguvums netika konstatēts, kopējā ieguvumā šie darījumi netika ņemti vērā. Komisija nekonstatēja iemeslus, kuru dēļ uzņēmuma prasītā kompensācijas metode būtu jāpamato un jāpiemēro subsīdijas apjoma aprēķināšanai, tāpēc apgalvojums netika ņemts vērā.

(158)

Šai shēmai noteiktais subsīdijas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir šāds.

Elektroenerģijas piegāde par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo

(159)

Komisija sākotnējā izmeklēšanā konstatēja, ka riepu ražošanas nozare ĶTR saņēmusi ieguvumu no zemes nodošanas lietošanā un konkrētāk – no zemes izmantošanas tiesību piešķiršanas par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo.

(160)

Zemes izmantošanas tiesību piešķiršanu Ķīnā regulē Ķīnas Tautas Republikas Zemes pārvaldības likums. Turklāt juridisko pamatu veido arī šādi dokumenti:

(161)

Saskaņā ar Noteikumu par valsts īpašumā esošās apbūves zemes izmantošanas tiesību piešķiršanu piedāvājumu konkursā, izsolē un kotēšanā 10. pantu vietējās pārvaldes iestādes nosaka cenas atbilstoši pilsētu zemes novērtēšanas sistēmai, kuru atbilstoši valsts rūpniecības politikai atjaunina reizi trijos gados.

(162)

Iepriekšējās izmeklēšanās (61) Komisija konstatēja, ka cenas, ko ĶTR maksā par zemes izmantošanas tiesībām nav reprezentatīvas tirgus cenas, kuras brīvā tirgū nosaka piedāvājums un pieprasījums, jo konstatēja, ka izsoļu sistēma ir neskaidra, nepārredzama, praksē nedarbojas un cenas patvaļīgi nosaka iestādes. Kā jau minēts iepriekšējā apsvērumā, iestādes nosaka cenas atbilstoši pilsētu zemes novērtēšanas sistēmai, kas, nosakot cenu rūpniecības zemei, papildus citiem kritērijiem, liek tām ņemt vērā arī rūpniecības politiku.

(163)

Saistībā ar tādu uzņēmumu preferenciālu piekļuvi rūpniecības zemei, kuri darbojas konkrētās nozarēs, Komisija, kā jau minēts iepriekš, norādīja, ka vietējām iestādēm, nosakot cenu, jāņem vērā valsts rūpniecības politika. Šajā rūpniecības politikā riepu ražošanas nozare ir minēta kā atbalstāma nozare. Turklāt saskaņā ar Valsts padomes Lēmumu Nr. 40 valsts iestādes, piešķirot zemi, ņem vērā Rūpniecības pārstrukturēšanas ievirzes katalogu un rūpniecības politiku. Lēmuma Nr. 40 XVIII pantā skaidri norādīts, ka nozarēm, kam “noteikti ierobežojumi”, zemes izmantošanas tiesības nebūs pieejamas. No tā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 4. panta 2. punkta c) apakšpunktu subsīdija ir īpaša, jo zemi preferenciālā kārtā piešķir tikai tiem uzņēmumiem, kas darbojas konkrētās nozarēs, šajā gadījumā – riepu ražošanas nozarē, un valdības prakse šajā jomā ir neskaidra un nepārredzama.

(164)

Šajā pārskatīšanas izmeklēšanā netika novērotas būtiskas ar izlasē iekļautajiem ražotājiem saistītas pārmaiņas. Līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām tikai viens ražotājs eksportētājs no Giti Group iegādājās jaunu zemesgabalu.

(165)

Šīs izmeklēšanas konstatējumi apstiprina, ka situācija ĶTR zemes nodrošināšanas un iegādes ziņā ir nepārredzama un iestādes cenas nosaka patvaļīgi.

(166)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās (62) un saskaņā ar pamatregulas 6. panta d) punkta ii) apakšpunktu par ārējo standartu tika izmantotas zemes cenas Taivānas, Penhu, Kinmenas un Macu atsevišķajā muitas teritorijā (“Taivāna”) (63). Saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir aprēķināts, ņemot vērā starpību starp summu, ko katrs izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs faktiski samaksājis (t. i., faktisko samaksāto cenu, kas norādīta līgumā, vai attiecīgā gadījumā līgumā norādīto cenu, no kuras atņemta vietējās iestādes piešķirtās kompensācijas/dotācijas summa) par zemes izmantošanas tiesībām, un summu, kas parasti būtu jāmaksā, pamatojoties uz Taivānas standartu.

(167)

Komisija uzskata Taivānu par piemērotu ārējo standartu, ņemot vērā šādus iemeslus:

(168)

Atbilstoši iepriekšējās izmeklēšanās (64) , (65) izmantotajai metodikai Komisija izmantoja Taivānā noteikto vidējo zemes cenu par vienu kvadrātmetru, kas koriģēta, ņemot vērā inflāciju un IKP izmaiņas kopš attiecīgo zemes izmantošanas tiesību līgumu noslēgšanas. Informācija par rūpniecības zemes cenām kopš 2015. gada tika iegūta no Taivānas Ekonomikas ministrijas Rūpniecības biroja tīmekļa vietnes (66). Attiecībā uz iepriekšējiem gadiem cenas tika koriģētas, izmantojot SVF par 2015. gadu publicētos Taivānas inflācijas rādītājus un IKP izmaiņas uz vienu iedzīvotāju faktiskajās cenās ASV dolāros.

(169)

Pēc informācijas izpaušanas divi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Taivāna neder par standartu, jo cita starpā Taivānas ekonomiskās attīstības līmenis nav tāds pats, un ka ir citas valstis ar tāda paša līmeņa rūpniecisko infrastruktūru. Hankook Group apgalvoja, ka tāpēc Komisijai par standartu būtu jāizmanto Taizeme, kā to darījusi Apvienotā Karaliste. Giti apgalvoja, ka Taivāna nav atbilstīgs standarts, jo neatspoguļo arī tirgus apstākļus Ķīnas Tautas Republikā, un ka nekādā veidā nav koriģētas zemes cenas, lai ņemtu vērā tirgus apstākļus kontinentālajā Ķīnā.

(170)

Komisija uzskatīja, ka Taivānas izraudzīta par atbilstīgu ārēju standartu, pamatojoties uz vairāku regulas 168. apsvērumā uzskaitīto faktoru pārbaudi un nesenu izmeklēšanu (67), kurā pamatota izvēle izmantot Taivānu par derīgu standartu, tostarp ņemot vērā Taivānas industriālo zonu salīdzinājumu ar attiecīgajām rūpniecības provincēm Ķīnā. Tomēr Komisija uzskatīja, ka, pat ja starp zemes izmantošanas tiesībām kontinentālajā Ķīnā un zemes pārdošanu Taivānā pastāv zināmas tirgus apstākļu atšķirības, tās nav tik būtiskas, lai padarītu Taizemi par nederīgu standartu. Veicot izmeklēšanu, Komisija nevarēja noteikt nevienu citu piemērotu standartu vai korekcijas metodi, kas pienācīgi atspoguļotu šīs tirgus apstākļu atšķirības. Turklāt Komisija, lai izlemtu, ko izmantos par atsauces vērtību, pamatojās uz savu novērtējumu un izmeklēšanas rezultātu, nevis uz konstatējumiem, ko savās procedūrās izdarījušas citas trešās valstis. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums bija jānoraida.

(171)

Giti apgalvoja, ka zemesgabals, kura izmantošanas tiesības Giti ieguva pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, nebūtu jāņem vērā, aprēķinot ieguvumu, jo to neizmanto attiecīgā ražojuma ražošanai. Uzņēmums pats atzīst, ka zemes iegādes mērķis ir būvēt jaunu rūpnīcu un galu galā pārvietot ražošanu uz šo vietu. Pašam faktam, ka ražošana pašlaik nenotiek, nav ietekmes uz uzņēmuma saņemto subsīdijas summu. Uzņēmums saņēma ieguvumu, tāpēc šis zemes gabals tika iekļauts arī pārskatīšanas izmeklēšanas perioda subsīdijas apjoma aprēķinā. Apgalvojums netika ņemts vērā.

(172)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu subsīdijas apjoms tika sadalīts pa (attiecināts uz) pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, izmantojot parasto rūpniecības zemes tiesību izmantošanas termiņu Ķīnā, t. i., 50 gadus. Šis apjoms pēc tam tika attiecināts uz attiecīgo uzņēmumu kopējo apgrozījumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(173)

Šai subsīdijai noteiktais subsīdijas apjoms izmeklēšanas periodā izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir šāds.

Zemes izmantošanas tiesību piešķiršana par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo

(174)

Saskaņā ar Ķīnas Tautas Republikas likumu par uzņēmumu ienākuma nodokli (“UIN likums”), ja valstij ir nepieciešams sniegt būtisku atbalstu augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem, tad tiem tiek piemērota samazināta uzņēmumu ienākuma nodokļa likme 15 % apmērā, nevis standarta nodokļa likme 25 % apmērā.

(175)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka riepu ražotāji saņem kompensējamas subsīdijas preferenciālu režīmu veidā ienākuma nodokļa un citu tiešo nodokļu programmu un politikas jomā.

(176)

Attiecībā uz trim īpašām programmām (t. i., uzņēmumu ienākuma nodokļa ((UIN) privilēģijas attiecībā uz resursu ražojumiem, kas iegūti no sinerģiskas izmantošanas; uzņēmumu ienākuma nodokļa kompensācijas par pētniecības un izstrādes izdevumiem; atbrīvojumi no zemes izmantošanas nodokļa), Komisija, ņemot vērā Ķīnas valdības nesadarbošanos, konstatējumus par juridisko pamatu, tiesībām piedalīties programmā, subsīdijas raksturu un īpašajām iezīmēm pamatoja ar iepriekšējo izmeklēšanu (68) konstatējumiem un pārbaudītām izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Tādējādi Komisija varēja aprēķināt individuālās subsīdiju likmes izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

(177)

Tika konstatēts, ka ienākuma nodokļa un citu tiešo nodokļu programmas ir subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē valdības negūto ieņēmumu veidā, kas nodrošina ieguvumu saņēmējuzņēmumiem.

(178)

Minētās programmas juridiskais pamats ir UIN likuma 28. pants un 30. panta 1. punkts, UIN likuma īstenošanas noteikumu 93. pants, kā arī:

(179)

Tikai tie uzņēmumi, kas ietilpst noteiktās svarīgās augsto un jauno tehnoloģiju jomās, kuras atbalsta valsts, kā arī pašreizējās valsts atbalstītajās augsto tehnoloģiju jomu prioritātēs, kas uzskaitītas Jaunāko augstākās prioritātes attīstības nozaru augsto tehnoloģiju rūpniecības nozaru vadlīnijās, var saņemt ieguvumu no nodokļa samazināšanas. Šīs vadlīnijas skaidri norāda riepu ražošanas tehnoloģijas un svarīgās izejvielas kā prioritāru jomu.

(180)

Uzņēmumiem, kas saņem ieguvumu no šī pasākuma, jāiesniedz ienākuma nodokļa deklarācija un attiecīgie pielikumi. Faktiskais ieguvuma apjoms ir norādīts nodokļa deklarācijā.

(181)

Komisija uzskatīja, ka konkrētā nodokļa kompensācijas ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, jo, Ķīnas valdībai negūstot ieņēmumus, tiek veikts finansiāls ieguldījums, kas attiecīgajiem uzņēmumiem piešķir ieguvumu. Saņēmēju ieguvums ir vienāds ar nodokļa ietaupījumu. Subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo jau ar tiesību aktu šīs shēmas piemērošana ir ierobežota, attiecinot to tikai uz uzņēmumiem, kuri darbojas konkrētās augsto tehnoloģiju prioritārajās jomās, kuras noteikusi valsts, kā piemēram, atsevišķās svarīgo tehnoloģiju jomās riepu ražošanas nozarē.

(182)

Kompensējamās subsīdijas apjoms tika aprēķināts kā ieguvums, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piešķirts saņēmējiem. Ieguvums tika aprēķināts kā starpība starp kopējo nodokli, kas jāmaksā saskaņā ar parasto nodokļa likmi, un kopējo nodokli, kas jāmaksā saskaņā ar samazinātu nodokļa likmi.

(183)

Šai subsīdijai noteiktais subsīdijas apjoms izmeklēšanas periodā izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir šāds.

Programmas, kas atbrīvo no tiešajiem nodokļiem un piešķir nodokļa samazinājumu

(184)

Kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, šī programma paredz atbrīvojumu no PVN un importa tarifiem par ražošanā izmantotu pamatiekārtu importu. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izlasē iekļautajos uzņēmumos tika konstatēti atbrīvojumi gan no PVN, gan importa nodokļa. Tie ietvēra atbrīvojumus, kas attiecās uz iepriekšējos gados importētām iekārtām, par kurām ieguvums tika amortizēts iekārtu ekspluatācijas laikam un tādējādi tika daļēji attiecināts uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu. Lai gan Komisija neatrada pierādījumus tam, ka nodokļu atbrīvojumi bija tieši piemērojami pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija konstatēja, ka izlasē iekļautie uzņēmumi saskaņā ar šo programmu joprojām saņēma dažus ierobežotus ieguvumus no atbrīvojumiem, kas bija piemērojami iepriekšējos gados.

(185)

Kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, šī programma nodrošina finansiālu ieguldījumu Ķīnas valdības negūto ieņēmumu veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, jo ārvalstu ieguldījumu uzņēmumi (“FIE”) un citi tiesīgie iekšzemes uzņēmumi ir atbrīvoti no PVN samaksas un/vai tarifiem, kas tiem citādi būtu jāmaksā. Tādējādi tā piešķir ieguvumu saņēmējiem uzņēmumiem arī pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē.

(186)

Programma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Tiesību akts, ar kuru saskaņā darbojas piešķīrējiestāde, ierobežo programmas pieejamību, attiecinot to tikai uz uzņēmumiem, kas investē konkrētās darījumdarbības kategorijās, kuras pilnībā noteiktas ar likumu un kuras pieder vai nu pie atbalstāmas kategorijas, vai pie ierobežotās B kategorijas saskaņā ar Ievirzes katalogu ārvalstu investīciju un tehnoloģiju pārneses nozarēm, vai kategorijās, kas atbilst Svarīgo nozaru, ražojumu un tehnoloģiju, kuru izstrādi atbalsta valsts, katalogam. Turklāt nav objektīvu kritēriju, kas ierobežotu tiesības piedalīties programmā, un nav pārliecinošu pierādījumu, kas ļautu secināt, ka tiesības ir automātiskas saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(187)

Kompensējamās subsīdijas apjoms tika aprēķināts kā saņēmējiem piešķirtais ieguvums, kas konstatēts pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir PVN un nodokļa summa, no kuras atbrīvotas importētās iekārtas. Lai nodrošinātu, ka kompensējamā summa attiecas tikai uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, saņemtais ieguvums tika amortizēts iekārtu lietderīgās ekspluatācijas laikā saskaņā ar uzņēmumu parastajām grāmatvedības procedūrām.

(188)

Visi izlasē iekļautie uzņēmumi ir izmantojuši atlaides saskaņā ar šo shēmu. Subsīdijas apjoms, kas tika konstatēts šai konkrētajai shēmai, bija 0,005 % Hankook gadījumā un 0,02 % GITI Group gadījumā.

(189)

Komisija sākotnējā izmeklēšanā konstatēja, ka visi izlasē iekļautie uzņēmumi bija kvalificēti kā tā sauktie “pārstrādes tirdzniecības uzņēmumi”. Pārskatīšanas izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka šo shēmu turpināja piemērot arī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(190)

Saskaņā ar Ķīnas Tautas Republikas Muitas noteikumu par pārstrādes tirdzniecības preču uzraudzību (69) 3. pantu “termins “pārstrādes tirdzniecība” attiecas uz darījumdarbību, kurā to īstenojošais uzņēmums pilnībā vai daļēji ieved izejvielas vai palīgmateriālus, daļas un sastāvdaļas, komplektēšanas daļas un iepakojuma materiālus un pēc pārstrādes vai montāžas tos reeksportē gatavu ražojumu veidā, un tā ietver piegādāto un importēto izejvielu pārstrādi.” Papildus tam, 5. pants nosaka sekojošo: “Gadījumos, kad nodokļus iekasē importa laikā saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, muita atlīdzina iekasētos nodokļus saskaņā ar pārbaudīto faktiski pārstrādāto un reeksportēto preču daudzumu pēc gatavo izstrādājumu eksporta.”

(191)

Programmas juridiskais pamats ir šādi dokumenti:

(192)

Pārskatīšanas izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka visi izlasē iekļautie uzņēmumi bija reģistrējušies muitā dalībai pārstrādes tirdzniecības shēmā un visi bija saņēmuši atbrīvojumu no “importa laikā iekasētajiem nodokļiem” (t. i., importa nodokļiem) par eksportēto riepu ražošanā izmantotā dabiskā kaučuka importu.

(193)

Šāds solis atbilst nodokļu atmaksas shēmai, kā aprakstīts pamatregulas I pielikuma i) punktā. Ievērojot I pielikuma i) punktu, atmaksāšanas sistēmas attiecībā uz aizvietojumu var būt eksporta subsīdija tādā mērā, kādā šo sistēmu dēļ tiek pārmērīgi atmaksātas ar importu saistītās maksas, kas sākotnēji iekasētas par importētajiem izejresursiem, par kuriem tiek pieprasīta atmaksāšana.

(194)

Lai noteiktu, vai ir notikusi šāda pārmērīga atmaksāšana, saskaņā ar pamatregulas III pielikuma II punktu Komisija no Ķīnas valdība lūdza papildu informāciju par pārstrādes tirdzniecības shēmu kopumā un konkrētāk par to, vai pastāv un tiek reāli piemērotas uzraudzības un pārbaudes procedūras. Ķīnas valdība par šo jautājumu nesniedza informāciju. Tādējādi Komisija konstatēja subsidēšanas faktu, pamatojoties uz sākotnējās izmeklēšanas konstatējumiem un informāciju, ko pārskatīšanas izmeklēšanā sniedza izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji.

(195)

Kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, Ķīnas valdība bija ieviesusi tiesisko regulējumu pārstrādes tirdzniecības sistēmas uzraudzībai. Tomēr Komisija arī atzīmēja, ka dažas sistēmas integrētās iezīmes varētu novest pie pārlieku lieliem trūkumiem.

(196)

Turklāt izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju pārbaudes apmeklējumos izrādījās, ka šis satvars praksē reāli netiek piemērots. Piemēram, Komisija konstatēja, ka eksportētājs elektroniskajā muitas sistēmā deklarējis datus par dabiskā kaučuka importu un eksportēto riepu, to skaitā attiecīgā ražojuma, daudzumiem. Kaučuka patēriņš tiek deklarēts, pamatojoties uz standarta patēriņu, un pēc tam tas tiek salīdzināts ar faktisko patēriņu. Lielākā daļa izlasē iekļauto ražotāju, izņemot vienu, pārstrādes tirdzniecības sistēmā izmantoja tādus pašus patēriņa rādītājus kā savā ražošanā. Pārbaudes apmeklējumā Komisija konstatēja, ka GITI Fujian uzrādījis tādu patēriņu kaučuka ražošanā, kāds pārskatīšanas izmeklēšanas periodā faktiski nav bijis. Tāpēc Komisija aprēķināja konkrētu kaučuka veidu izmantojumu un noteica, ka faktiskais patēriņš atšķiras no muitas elektroniskajā sistēmā ziņotā. Jānorāda, ka šī atšķirība radusies, kaut gan pārskatīšanas izmeklēšanas periodā muitas dienesti izlasē iekļautā uzņēmuma telpās veica pārbaudes uz vietas. Šie konstatējumi tika paziņoti Ķīnas valdībai, lai tā varētu veikt attiecīgo darījumu turpmāku pārbaudi.

(197)

Rezultātā viens no GITI Group eksportētājiem nesamaksāja visus importa nodokļus, kas tam bija jāmaksā.

(198)

Komisija secināja, ka attiecībā uz dabisko kaučuku nav reāli piemērota Ķīnas valdības uzraudzības sistēma attiecībā uz pārstrādes tirdzniecību. Turklāt Komisija noteica, ka attiecībā uz eksportētajās riepās izmantoto dabisko kaučuku pārstrādes tirdzniecības sistēmas dēļ notikusi pārmērīga atmaksāšana, kas uzskatāma par kompensējamu subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, jo tās rezultātā tiek pārmērīgi atmaksātas ar importu saistītās maksas, kas sākotnēji iekasētas par importētajiem izejresursiem, par kuriem pieprasīts atmaksājums.

(199)

Šī pārmērīgā atmaksāšana arī ir īpaša, ņemot vērā, ka tā ir atkarīga no eksporta rādītājiem pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(200)

Ieguvums tika aprēķināts kā starpību starp pārskatīšanas izmeklēšanas periodā maksājamo importa nodokļu summu un izmeklēšanas periodā faktiski samaksāto importa nodokļu summu.

(201)

Šāda veida subsīdijām noteiktais subsīdijas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem bija šāds.

Importa nodokļa atmaksa par dabisko kaučuku

(202)

Visām netiešo nodokļu un importa tarifu shēmām noteiktais kopējais subsīdijas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem bija šāds.

Atbrīvojumi no netiešajiem nodokļiem un nodokļu samazinājumi

(203)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka daži izlasē iekļautie uzņēmumi saņēmuši ieguvumu no dažādām dotācijām saistībā ar vides aizsardzību un emisiju samazināšanu, kā arī no dotācijām saistībā ar pētniecību un izstrādi, tehnoloģiju modernizāciju un inovāciju.

(204)

Līdzīgi kā sākotnējā izmeklēšanā abi izlasē iekļautie eksportētāji saņēma ieguvumu no vairākām ad hoc dotācijām.

(205)

Lielākā daļa programmu, par kurām ziņoja izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, bija balstītas uz vietējo iestāžu paziņojumiem. Turklāt tika konstatēts, ka šīs programmas atspoguļo vispārējos rīcībpolitikas struktūru, kas cita starpā noteikti šādos aktos:

(206)

Ņemot vērā Ķīnas valdības nesadarbošanos, Komisija savus konstatējumus par dotāciju programmām pamatoja ar pieejamajiem faktiem, t. sk. termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju sniegto informāciju. Komisija secināja, ka ražotāji eksportētāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājuši saņemt ieguvumu no līdzīgām programmām, kādas konstatēts sākotnējā izmeklēšanā.

(207)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka uzņēmumi, kas eksportē riepas no ĶTR, saņem ieguvumu no šīm programmām. Piemēram, 2022. gada maijā Finanšu ministrija publiskoja dokumentu par fiskālo atbalstu oglekļneitrālā maksimuma sasniegšanas darbam nolūkā “sasniegt oglekļneitralitātes mērķi, stiprināt finansiālā atbalsta politiku un valsts 14. piecgades plānu”. Tādējādi šā dokumenta mērķis ir īstenot valdības finanšu politiku, kuras nolūks ir “sniegt atbalstu reģioniem un nozarēm nolūkā paātrināt zaļo pārveidi un pārveidi par mazoglekļa ekonomiku”. Riepu ražošanas nozare, kā arī visa Ķīnas ekonomika tādējādi saņem ieguvumu no vides politikas. Lai veicinātu zaļāku rūpniecību, Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrija nāca klajā ar Rūpniecības zaļās attīstības plānu 2016.–2020. gadam. Plāns ir vērsts arī uz nozīmīgākajām piesārņotājām tehnoloģijām, ko izmanto riepu ražošanā, t. i., naftas ķīmijas produktu, kaučuka, tērauda un tekstilizstrādājumu ražošanas tehnoloģijām (70).

(208)

Turklāt pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka 14. piecgades plāns sniedz atbalstu pozīcijā “Izdevumi pētniecībai un izstrādei un nodokļu atvieglojumi augsto tehnoloģiju uzņēmumiem”. 14. piecgades plāna pētniecības un izstrādes noteikumi aptver zinātniskus un tehnoloģiskus projektus (71).

(209)

Šīs programmas uzskatāmas par subsīdijām pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, jo ar tām naudas līdzekļi no Ķīnas valdības tiek nodoti attiecīgā ražojuma ražotājiem.

(210)

Komisija konstatēja arī, ka subsīdijas ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo tās saņemt bija tiesīgi tikai tie uzņēmumi, kuri darbojās svarīgās jomās vai tehnoloģiju nozarēs, kas uzskaitītas regulāri publicētās vadlīnijās, administratīvajos pasākumos un katalogos. Riepas un/vai (naftas) ķīmiskās rūpniecības nozares ir iekļautas starp nozarēm, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu.

(211)

Līdzīgi kā sākotnējā izmeklēšanā ieguvums aprēķināts kā summa, kas saņemta pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vai attiecināta uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, ja attiecīgā summa amortizēta tā pamatlīdzekļa lietderīgās ekspluatācijas laikā, ar kuru saistīta dotācija.

(212)

Šāda veida subsīdijai noteiktais subsīdijas apjoms izmeklēšanas periodā izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem bija šāds.

Energotaupības, enerģijas uzkrāšanas un emisijas dotācijas

(213)

Komisija aprēķināja kompensējamo subsīdiju apjomu saskaņā ar pamatregulas noteikumiem visiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, pārbaudot katru subsīdiju un subsīdiju programmu, un saskaitīja iegūtos skaitļus kopā, lai aprēķinātu subsidēšanas kopējo apjomu katram ražotājam eksportētājam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Lai aprēķinātu tālāk norādīto kopējo subsidēšanu, Komisija vispirms aprēķināja subsidēšanas procentuālo apjomu, t. i., subsīdijas apjomu, kas izteikts procentos no uzņēmuma kopējā apgrozījuma. Pēc tam šo procentuālo daļu izmantoja, lai aprēķinātu subsīdiju, kas piešķirta attiecīgā ražojuma eksportam uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tad tika aprēķināts subsīdijas apjoms par pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uz Savienību eksportētā attiecīgā ražojuma tonnu un aprēķinātas tālāk minētās starpības procentos no tā paša eksporta CIF (izmaksas, apdrošināšana, frakts) vērtības par tonnu.

(214)

Subsīdiju likmes, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, vidēji saglabājās [4–8] % līmenī visā valstī. Tādēļ tika secināts, ka izmeklētās subsīdiju shēmas bija spēkā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(215)

Pēc tam, kad tika konstatēta subsidēšana pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. panta 2. punktu izmeklēja subsidēšanas turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā.

(216)

Šajā sakarā Komisija izmeklēja šādus elementus: ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR, attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā un Savienības tirgus pievilcīgums.

(217)

Komisija pārbaudīja, vai subsidētais imports no ĶTR uz Savienību tiktu veikts ievērojamos apjomos, ja pasākumi zaudētu spēku. Tā kā no Ķīnas valdības tiek nodoti nesadarbojās, tad Komisija noteica ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā, pamatojoties uz publiski pieejamu informāciju un termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju.

(218)

Pieprasījumā CRIA ziņoja, ka 2021. gadā ražošanas apjoms ĶTR bija 122,39 miljoni riepu, un aplēstā ražošanas jauda tajā pašā gadā bija 141,76 miljoni riepu, kas liecina par saražoto riepu skaita pieaugumu par 2,72 miljoniem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Jaudas izmantojuma rādītājs, kas izriet no šiem skaitļiem, būtu aptuveni 86 %. Kā norādīja CRIA, 2022. gadā jau bija pievienoti vismaz 1,5 miljoni riepu ražošanas papildu jaudas vienību. Tādējādi kopējā riepu ražošanas jauda 2022. gadā bija aptuveni 143,25 miljoni vienību. Ja tiktu izmantoti tādi paši jaudas izmantojuma rādītāji kā 2021. gadā, tad izlaide būtu aptuveni 123,67 miljoni saražoto riepu. Tādējādi pieejamā neizmantotā jauda Ķīnā 2022. gadā bija gandrīz 20 miljoni vienību, tātad tā bija gandrīz līdzvērtīga kopējam patēriņam ES tirgū (kas ir aptuveni 20 miljoni vienību, kā izklāstīts tālāk 232. apsvērumā).

(219)

Ķīnas riepu ražotāji saskaņā ar no Ķīnas valdības un ĶKP rūpniecības politiku, kas izklāstīta iepriekš, kopš sākotnējās izmeklēšanas perioda ir turpinājuši palielināt jau tā pārmērīgi attīstīto ražošanas jaudu (kas bija aptuveni 110 miljoni). Brazīlijas veiktā antidempinga izmeklēšanā 2021. gadā jau tika uzsvērts, ka Ķīnas Tautas Republikā pastāv ievērojama ražošanas jauda, un pierādījumi liecina, ka lielākie Ķīnas riepu ražotāji ir veikuši vairākus ieguldījumus ražošanas jaudā (72). Dienvidāfrikas veiktā antidempinga izmeklēšanā 2022. gadā līdzīgā veidā tika konstatēts Ķīnas riepu ražotāju ievērojamais ražošanas jaudas pārpalikums (vismaz 30 % neizmantotās jaudas), tādēļ, iespējams, varētu palielināties izmeklējamā ražojuma eksports (73).

(220)

Komisija pārbaudīja, vai ir ticams, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji turpinās eksporta tirdzniecību par subsidētām cenām Savienības tirgū, ja pasākumi zaudēs spēku. Vispirms, lai noteiktu, vai Savienības tirgus ir pievilcīgs cenu līmeņu ziņā, Komisija analizēja Ķīnas eksporta cenu līmeni uz trešo valstu tirgiem un salīdzināja to ar Ķīnas eksporta cenu līmeni uz Savienības tirgu.

(221)

Komisija pārbaudīja izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju paziņoto cenu līmeni un konstatēja, ka salīdzināmos darījumos (t. i., komercrēķinā, kas izrakstīts saskaņā ar FOB incoterms) uz trešām valstīm eksportēto kravas automobiļu riepu vienības cena bija aptuveni 80 % no to vienības cenas ES. Turklāt Savienības tirgus pievilcīgumu apliecināja tas, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, eksporta apjomi no Ķīnas uz Savienību saglabājās aptuveni 30 % robežās no sākotnējā izmeklēšanā novērotā importa apjoma.

(222)

Statistika liecina, ka Savienības tirgus, kas ir otrais lielākais aiz ASV, Ķīnas eksportētājiem ir pievilcīgs cenas ziņā. Ķīnas eksporta cenu līmenis uz Savienību 2023. gadā bija līdz 20 % augstāks salīdzinājumā ar vidējām Ķīnas eksporta cenām uz citiem galamērķiem: ASV, Meksiku, AAE, Indonēziju, Malaiziju, Saūda Arābiju, Nigēriju, Alžīriju, Ēģipti un Keniju.

(223)

Balstoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija secināja, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs tirgus Ķīnas kravas automobiļu riepu ražotājiem eksportētājiem gan cenu, gan lieluma ziņā.

(224)

Maz ticams, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju neizmantotā jauda tiktu izmantota, lai palielinātu eksportu uz trešām valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Komisija konstatēja, ka tirdzniecības aizsardzības pasākumi attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu no ĶTR ir spēkā Armēnijā, Botsvānā, Brazīlijā, Ēģiptē, Svatini, Kazahstānā, Kirgīzu Republikā, Lesoto, Namībijā, Krievijas Federācijā, Dienvidāfrikā, Turcijā, Apvienotajā Karalistē un Amerikas Savienotajās Valstīs (74). Tā rezultātā šie trešo valstu tirgi, kas ir būtiski kravas automobiļu riepu patērētāji, ir mazāk pievilcīgi Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(225)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisija secināja, ka subsidēšana ir turpinājusies. Izmeklēšana parādīja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports no ĶTR par subsidētām cenām Savienības tirgū turpināja ienākt lielos apjomos (salīdzinājumā ar tirgus lielumu).

(226)

Turklāt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija konstatēja, ka neizmantotās jaudas pārpalikums ĶTR bija nozīmīgs salīdzinājumā ar patēriņu Savienībā. Savienības tirgus pievilcīgums lieluma un pārdošanas cenu ziņā arī liecināja, ka tad, ja kompensācijas pasākumi zaudētu spēku, eksports no Ķīnas varētu tikt novirzīts uz Savienības tirgu.

(227)

Komisija konstatēja, ka, ja kompensācijas pasākumiem ļaus zaudēt spēku, Ķīnas ražotāji eksportētāji, iespējams, palielinās riepu eksportu par subsidētām cenām uz Savienības tirgu.

(228)

Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja vairāk nekā 400 ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē.

(229)

Tika noskaidrots, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 18 miljoni riepu. Komisija noteica kopējo Savienības ražošanas apjomu, pamatojoties uz informāciju, ko sniedza Eiropas Riepu un gumijas ražotāju asociācija (“ETRMA”), pieprasījuma iesniedzējs un Eurostat statistika. Kā minēts 26. apsvērumā, galīgajā izlasē iekļauto piecu Savienības ražotāju ražošanas apjomi veido vairāk nekā 25 % no līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjoma Savienībā. Tādēļ mikroekonomiskie rādītāji tika pārbaudīti, pamatojoties uz datiem, kas tika iegūti no šo piecu Savienības ražotāju sniegtajām atbildēm.

(230)

Tika konstatēts, ka daži no izlasē iekļautajiem ražotājiem importē attiecīgo ražojumu no ĶTR un pārdod to tālāk Savienības tirgū. Tomēr salīdzinājumā ar šo ražotāju kopējo pārdošanas apjomu, minētais imports ir niecīgs (mazāks par 1 % no kopējā pārdošanas apjoma) un tas neietekmē viņu Savienības ražotāja statusu.

(231)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz ETRMA un Eurostat sniegto informāciju.

(232)

Savienības patēriņa dinamika bija šāda.

1. tabula.

Patēriņš Savienībā (gab.)

(233)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienības tirgū palielinājās par 11 %. Laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam bija novērojams būtisks pieaugums. Tas varētu būt saistīts ar atgūšanos no Covid krīzes un ir skaidrojams ar to, ka riepu patēriņš ir cieši saistīts ar autoparku transportlīdzekļu nobraukto kilometru skaita, kas savukārt ir ļoti atkarīgs no vispārējās ekonomiskās aktivitātes un sevišķi no preču apjoma, kas pārvadātas pa autoceļiem. Patēriņa pieaugums sasniedza maksimumu 2022. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palēninājās.

(234)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz datiem par patēriņu Savienībā, kas sniegti 1. tabulā.

(235)

Importa dinamika no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda.

2. tabula.

Importa apjoms (gab. skaits) un tirgus daļa

(236)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz 2. tabulā sniegtajiem datiem par patēriņu Savienībā.

(237)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no ĶTR palielinājās par 22 % – no aptuveni 900 tūkst. riepu 2020. gadā līdz aptuveni 1,1 miljonam riepu izmeklēšanas periodā. Importa no Ķīnas pieaugums bija īpaši nozīmīgs 2022. gadā, kad Eiropas Savienības Vispārējā tiesa daļēji atcēla sākotnējos pasākumus, kā aprakstīts 4. apsvērumā. Importa apjomi saglabājās tādā pašā līmenī arī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, neraugoties uz pieprasījuma samazināšanos. Rezultātā attiecīgajā periodā Ķīnas importa tirgus daļa palielinājās no 4,9 % līdz 5,4 %.

(238)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(239)

Savienībā no attiecīgās valsts veiktā importa vidējās svērtās cenas dinamika bija šāda.

3. tabula.

Importa cenas (EUR/gab.)

(240)

Attiecīgajā periodā Savienībā importēto Ķīnas ražojumu (visu līmeņu riepu) vidējās cenas palielinājās par 61 %.

(241)

Tā kā izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji galvenokārt eksportēja 1. un 2. līmeņa riepas, Komisijai trūka detalizētas informācijas par eksportu no Ķīnas 3. līmenī, kur sākotnējās izmeklēšanas laikā tika nodarīts primārais kaitējums, pēc tam izraisot atgriezenisku kaskādes efektu pārējos divos līmeņos.

(242)

Šā iemesla dēļ Komisija veica cenu samazinājuma aplēses visam importam, pamatojoties uz importa statistiku.

(243)

Tādējādi Komisija salīdzināja:

(244)

Šis salīdzinājums liecināja, ka attiecībā uz pārējo importu importa no Ķīnas vidējā cena pēc izkraušanas (270 EUR/gab.) bija zemāka par Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu (281 EUR/gab.) un tikai nedaudz pārsniedza Savienības ražošanas nozares vidējās ražošanas izmaksas (260 EUR/gab.). Ja cena pēc izkraušanas tiktu noteikta bez antidempinga maksājuma un bez kompensācijas maksājuma, tā būtu 251 EUR par gabalu, tātad ievērojami zemāka par Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu un būtu arī zemāka par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām.

(245)

Tādējādi Komisija secināja, ka kopumā Ķīnas importa cenas bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena.

(246)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hankook Group apgalvoja, ka Komisija ir aplami ieviesusi citādu cenu samazinājuma aprēķināšanas metodiku nekā sākotnējā izmeklēšanā. Hankook Group apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis nevis aplēst cenu samazinājumu visam importam, pamatojoties uz importa statistiku, bet gan analizēt to pa riepu veidiem un līmeņiem. Iesniegtās informācijas konfidenciālajā versijā Hankook Group arī sniedza datus par saviem eksporta apjomiem un cenām un apgalvoja, ka, izmantojot šos datus, Komisija būtu varējusi izsecināt importa cenas visiem līmeņiem un veikt cenu samazinājuma analīzi pa līmeņiem.

(247)

Komisija nepiekrita šiem apgalvojumiem. Pirmkārt, tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas darbojās 3. līmenī, nesadarbojās un tā kā, saskaņā ar 241. apsvērumā norādīto, Komisijai trūka detalizētas informācijas par eksportu no Ķīnas, jo īpaši 3. līmenī, tā nespēja veikt cenu samazinājuma analīzi pa līmeņiem. Tādējādi tika mainīti pamatā esošie dati, kas bija Komisijas rīcībā. Otrkārt, Hankook Group piedāvātie dati par tā eksporta apjomiem un cenām nebija pietiekami, lai veiktu sīkāku cenu samazinājuma analīzi. Pat šie dati liecina, ka vēl aizvien ir citi 1., 2. un 3. līmeņa ekonomikas dalībnieki, par kuriem nav pieejama detalizēta informācija, un, pretēji tam, ko apgalvo Hankook Group, šie dati nav pietiekami, lai sniegtu papildu informāciju par cenu samazinājumu pa līmeņiem vai padarītu nederīgus Komisijas veiktās cenu samazinājuma analīzes rezultātus. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(248)

Līdztekus Ķīnai galvenās trešās valstis, no kurām tika importētas riepas, bija Taizeme, Turcija un Vjetnama.

(249)

Riepu importa apjomam Savienībā, kā arī tirgus daļai un cenu tendencēm attiecībā uz riepu importu no citām trešām valstīm bija šāda dinamika.

4. tabula.

Imports no trešām valstīm

(250)

Attiecīgajā periodā imports no citām trešām valstīm palielinājās par aptuveni 2 miljoniem gab., t. i., par 41 %. Tas ir straujāk, nekā pieauga Savienības patēriņa, un tā rezultātā tirgus daļa pieauga no 26,5 % līdz 33,5 %.

(251)

Lielākais pieaugums bija vērojams importam no Taizemes (856 tūkstoši gab.), Turcijas (590 tūkstoši gab.) un Vjetnamas (486 tūkstoši gab.). Citu trešo valstu gadījumā pieaugums bija tikai neliels (53 tūkstoši gab.).

(252)

Importa no citām trešām valstīm, īpaši no Taizemes un Vjetnamas, cenu līmenis bija ievērojami zemāks par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(253)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus ekonomiskos rādītājus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(254)

Kā minēts 15.–17. apsvērumā, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izmantota atlase.

(255)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegtajiem datiem, kā arī uz Eurostat statistiku un ETRMA sniegto informāciju. Dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Mikroekonomiskos rādītājus Komisija izvērtēja, vadoties pēc datiem atlasīto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Šie dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(256)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, produktivitāte, subsīdijas starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējās subsidēšanas.

(257)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(258)

Sākotnējā izmeklēšanā tika analizēts Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis kopumā un atsevišķu mikroekonomisko rādītāju gadījumā arī segmentu līmenī, ņemot vērā Savienības tirgus segmentāciju. Šajā izmeklēšanā Komisija vispirms analizēja Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli kopumā.

(259)

Komisija veica arī konkrētu rādītāju analīzi segmentu līmenī. Kā parādīts 301.–308. apsvērumā, šī analīze apstiprina, ka ar attiecīgo ražojumu saistītās tendences kopumā atbilst tendencēm, kas ir noteiktas atsevišķi aplūkotiem līmeņiem.

(260)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija izlasē iekļauto Savienības ražotāju rezultātiem piemēroja svērumu atbilstoši to īpatsvaram Savienības ražotāju kopējā pārdošanas apjomā Savienībā, lai nodrošinātu, ka MVU visos mikroekonomiskajos rādītājos ir atspoguļoti atbilstīgi to īpatsvaram kopējā Savienības pārdošanas apjomā. Tā kā MVU ir aktīvi tikai 3. līmeņa segmentā, no šī pielāgojuma tiešā veida izrietēja 3. līmeņa riepu pārdošanas apjoma procentuālā īpatsvara pieaugums izlasē iekļauto Savienības ražotāju datu kopumā.

(261)

Šajā izmeklēšanā Komisija uzskatīja, ka, lai veiktu objektīvu Savienības ražošanas nozares stāvokļa novērtējumu termiņbeigu pārskatīšanas kontekstā, nav nepieciešams noteikt sākotnējo svērumu. Proti, izmeklēšanā tika konstatēts, ka MVU, kas darbojas tikai 3. līmenī, kaitējuma rādītāji bija pat sliktāki nekā 3. līmeņa uzņēmumiem kopumā. Turklāt Komisija konstatēja, ka, pat nesverot izlasē iekļauto Savienības ražotāju datus, Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts kaitējums visos līmeņos (sk. 301.–308. apsvērumu). Tādējādi ir loģiski, ka ikviens svērums tikai pastiprinātu negatīvās tendences, kas pašlaik vērojamas kopējā kaitējuma ainā.

(262)

Savienības kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

5. tabula.

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(263)

Tirgus izaugsme un pārdošanas apjoma pieaugums Savienības tirgū noteica ražošanas apjoma palielināšanos no 2020. līdz 2021. gadam. Pēc tam 2022. gadā ražošanas apjoms samazinājās, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas saruka vēl vairāk. Ražošanas apjoma samazināšanās bija saistīta ar mazākiem pārdošanas apjomiem, kas savukārt bija saistīts ar Savienības patēriņa samazināšanos un izraisīja Savienības ražošanas nozares tirgus daļas sarukšanu. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms atgriezās tādā pašā līmenī kā 2020. gadā. Tomēr Savienības ražošanas nozare spēja pielāgot savu jaudu ražošanas apjoma izmaiņām, mazinot jaudas izmantojuma rādītāja svārstības, un attiecīgajā periodā kopumā rādītājs pat nedaudz uzlabojās (par 3 %).

(264)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

6. tabula.

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(265)

Augošajā tirgū Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms no 2020. līdz 2021. gadam palielinājās. 2022. gadā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās, neraugoties uz tirgus izaugsmi, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas turpināja sarukt. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms bija atgriezies tādā pašā līmenī, kāds bija 2020. gadā. Tā kā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms 2022. gadā atpalika no tirgus pieauguma un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saruka straujāk nekā tirgus, tad tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās no 69 % līdz 61 %.

(266)

Piezīmēs par procedūras sākšanu Hankook Group apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms, kā arī tās tirgus daļa attiecīgajā periodā būtībā saglabājās stabila un ka nelielo samazinājumu no 2022. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam varētu skaidrot ar patēriņa mazināšanos.

(267)

Izmeklēšanas konstatējumi neapstiprina šo apgalvojumu. Lai gan Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2020. gadu bija tādā pašā līmenī, no 2022. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tas būtiski samazinājās (par 13 %). Arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās no 69 % līdz 61 %.

(268)

Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(269)

Patēriņš Savienībā vispirms no 2020. līdz 2022. gadam palielinājās atbilstoši ekonomiskās aktivitātes pieaugumam pēc Covid pandēmijas. Patēriņa pieaugums sasniedza maksimumu 2022. gadā, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas palēninājās, kā rezultātā attiecīgajā periodā kopumā tas palielinājās par 11 %. Tikai 2021. gadā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma dinamika atbilda pozitīvajai tirgus tendencei. 2022. gadā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nepieauga tādā pašā tempā kā tirgus, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas saruka straujāk nekā tirgus. Rezultātā attiecīgajā periodā tirgus daļa samazinājās par 8 procentpunktiem (no 69 % līdz 61 %).

(270)

Nodarbinātības un ražīguma rādītāji attiecīgajā periodā bija šādi.

7. tabula.

Nodarbinātība un ražīgums

(271)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare zaudēja vairāk nekā 2 700 tiešo darbvietu. Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomam no 2020. līdz 2021. gadam palielinoties, pieauga arī nodarbinātība. Tomēr, tā kā Savienības ražošanas nozarei izdevās arī uzlabot ražīgumu, nodarbinātība nepalielinājās tādā pašā tempā kā ražošanas apjoms. Ražošanas apjomam no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam sarūkot, samazinājās darbvietu skaits un nedaudz samazinājās arī ražīgums.

(272)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā individuālās subsīdijas starpības, kas konstatētas attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, joprojām bija ievērojamas (sk. 214. apsvērumu).

(273)

Tomēr, neraugoties uz to, ka Ķīna joprojām veica subsidēšanu, kaitējuma rādītāju analīze liecina, ka spēkā esošajiem pasākumiem bija pozitīva ietekme uz Savienības ražošanas nozari attiecīgā perioda sākumā. Tomēr šī pozitīvā situācija 2022. gadā mainījās, un Savienības ražošanas nozares stāvoklis atkal pasliktinājās.

(274)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās vienības pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā mainījās šādi.

8. tabula.

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/gab.)

(275)

Attiecīgajā periodā riepu pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienības tirgū palielinājās par 25 %. No 2020. līdz 2021. gadam cenu pieaugums sakrita ar pieprasījuma pieaugumu. Šādā situācijā Savienības ražošanas nozare spēja palielināt pārdošanas cenas vairāk (par 7 %) nekā palielinājās ražošanas izmaksas (par 4 %).

(276)

Šī labvēlīgā situācija 2022. gadā mainījās, un pēc tam Savienības ražošanas nozare nevarēja novirzīt izmaksu pieaugumu uz pārdošanas cenām. Lai gan pārdošanas cenas no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam palielinājās par 18 procentpunktiem, šis cenu pieaugums nebija atbilstīgs ražošanas izmaksu pieaugumam.

(277)

Kopumā ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās par 40 %. Lielākais pieaugums notika no 2021. līdz 2022. gadam, kad ražošanas izmaksas palielinājās par 30 %.

(278)

Galvenie kaitējuma rādītāji tika analizēti arī attiecībā uz trim līmeņiem.

(279)

1. līmenī vidējā vienības pārdošanas cena palielinājās par 55 EUR, un vienības izmaksas šajā pašā periodā palielinājās par 75 EUR. Vidējā pārdošanas cena attiecīgajā periodā palielinājās par 24 %, bet ražošanas izmaksas – par 39 %.

9. tabula.

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/gab.): 1. līmenis

(280)

2. līmenī vidējā vienības pārdošanas cena palielinājās par 60 EUR, un vienības izmaksas šajā pašā periodā pieauga par 68 EUR. Vidējā pārdošanas cena attiecīgajā periodā palielinājās par 29 %, bet ražošanas izmaksas pieauga par 39 %.

10. tabula.

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/gab.): 2. līmenis

(281)

3. līmenī vidējā vienības pārdošanas cena palielinājās par 40 EUR, un vienības izmaksas šajā pašā periodā palielinājās par 58 EUR. Vidējā pārdošanas cena attiecīgajā periodā palielinājās par 24 %, bet ražošanas izmaksas palielinājās par 34 %.

11. tabula.

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/gab.): 3. līmenis

(282)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā bija šādas.

12. tabula.

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(283)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam palielinājās par 9 % un pēc tam 2021.–2022. gadā – par 20 %, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tās saglabājās tādā pašā līmenī.

(284)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu apmērs attiecīgajā periodā bija šāds.

13. tabula.

Krājumi

(285)

Salīdzinājumā ar ražošanas apjomu krājumi perioda beigās laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam saglabājās tādā pašā līmenī (14–16 % no ražošanas apjoma). Salīdzinot krājumus izmeklēšanas perioda beigās (2023. gada 30. jūnijs) ar krājumu līmeni gada beigās 2020.–2022. gada laikposmā, tika novērots pieaugums (līdz 21 % no ražošanas apjoma). Tomēr šis pieaugums lielā mērā skaidrojams ar sezonalitāti. Gada otrajā pusē tiek pārdots lielāks riepu daudzums salīdzinājumā ar pirmo pusgadu, savukārt ražošana ir mazāk sezonāla. Šīs sezonalitātes dēļ krājumu apjoms jūnija beigās parasti ir lielāks nekā decembra beigās. Tāpēc šķietamais krājumu līmeņa pieaugums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pats par sevi neliecina par Savienības ražotāju finansiālo stāvokli.

(286)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

14. tabula.

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(287)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(288)

Vispārējā rentabilitāte sākotnēji no 2020. līdz 2021. gadam uzlabojās – autotransporta nozarei atveseļojoties no Covid krīzes, palielinājās pieprasījums pēc riepām, bet kopējais imports vēl nebija palielinājies tādā pašā mērā kā pēc tam. Kā paskaidrots 275. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare 2021. gadā spēja palielināt pārdošanas cenas vairāk, nekā palielinājās ražošanas izmaksas, un tas veicināja peļņas normu pieaugumu no 7,9 % līdz 13,4 %.

(289)

Situācija mainījās 2022. gadā, kad Savienības ražošanas nozare nespēja paaugstināt cenas atbilstoši izmaksu pieaugumam. Rezultātā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte samazinājās līdz zemam līmenim (1,8 % 2022. gadā un 1,3 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā).

(290)

Neto naudas plūsma liecina par Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence visā attiecīgajā periodā bija sarūkoša. To ietekmēja divi galvenie faktori. No vienas puses, attiecīgā perioda sākumā naudas plūsmu pozitīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares kopējā rentabilitāte. Pēc rentabilitātes krituma 2022. gadā šī ietekme praktiski beidzās. No otras puses, ražošanas apjomu un perioda beigu krājumu līmeņa pieaugums absorbēja apgrozāmo kapitālu un tādējādi negatīvi ietekmēja naudas plūsmu jau no 2021. gada. Kopumā naudas plūsma attiecīgajā periodā kļuva negatīva, samazinoties no pozitīva rādītāja, proti, 96 miljoniem EUR, līdz –95 miljoniem EUR.

(291)

Attiecīgajā periodā ieguldījumi palielinājās no 50 miljoniem EUR līdz 66 miljoniem EUR, t. i., par 32 %. Kopumā to līmenis visā attiecīgajā periodā saglabājās zem 10 % no kopējā apgrozījuma.

(292)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no pamatlīdzekļu uzskaites neto vērtības. No 2020. gada līdz 2021. gadam tas vispirms palielinājās no –2,1 % līdz 3,9 % atbilstoši rentabilitātes uzlabojumam. Pēc tam, kad Savienības ražošanas nozares kopējā rentabilitāte pasliktinājās, ienākums no ieguldījumiem samazinājās līdz –15,2 % 2022. gadā un –16,3 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(293)

Savienības ražošanas nozare ir sadrumstalota – ir gan lielas daudznacionālu uzņēmumu grupas, gan vairāk nekā 400 MVU, kas izkaisīti visā Savienības teritorijā, un uzņēmumu spēja piesaistīt kapitālu ir atšķirīga.

(294)

Tika veikta atsevišķa analīze par rentabilitāti trīs līmeņos, pamatojoties uz to pašu aprakstīto metodiku.

(295)

Rentabilitātes attīstība 1. līmenī attiecīgajā periodā bija līdzīga rentabilitātes svārstībām Savienības ražošanas nozarē kopumā. Sākotnēji no 2020. līdz 2021. gadam tā uzlabojās, bet pēc tam samazinājās līdz zemam līmenim (1,9 % 2022. gadā un 1,3 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā).

(296)

1. līmenī neto naudas plūsma attiecīgajā periodā kļuva negatīva, samazinoties no pozitīva rādītāja, proti, 85 miljoniem EUR, līdz –56 miljoniem EUR. Ienākums no ieguldījumiem sākotnēji palielinājās no 1,1 % līdz 7,6 %, bet tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās līdz –14,0 %.

15. tabula.

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem: 1. līmenis

(297)

Rentabilitāte 2. līmenī attiecīgajā periodā sākotnēji no 2020. līdz 2021. gadam uzlabojās, bet pēc tam 2022. gadā samazinājās līdz 3,5 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – līdz 2,5 %.

(298)

2. līmenī neto naudas plūsma attiecīgajā periodā kļuva negatīva, samazinoties no pozitīva rādītāja, proti, 5,5 miljoniem EUR, līdz –34,5 miljoniem EUR. Ienākums no ieguldījumiem samazinājās no 15,8% 2020. gadā līdz –28,0% pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

16. tabula.

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem: 2. līmenis

(299)

3. līmenis bija nerentabls visā attiecīgajā periodā. Attiecīgajā periodā situācija pasliktinājās, un negatīvā rentabilitāte, kas 2020. gadā bija –1,6 %, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās līdz –3,5 %. Situācija bija vēl sliktāka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri darbojās 3. līmenī un kuru rentabilitāte attiecīgajā periodā svārstījās robežās no 4,6 % līdz –7,0 %. Nelielā “uzlabošanās” laikposmā no 2022. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam liecināja, ka nozares centieni pielāgoties sarežģītajai situācijai reti ir bijuši veiksmīgi.

(300)

3. līmenī neto naudas plūsma attiecīgajā periodā kļuva negatīva, samazinoties no pozitīva rādītāja, proti, 5,3 miljoniem EUR, līdz –4,2 miljoniem EUR. Visā attiecīgajā periodā ienākums no ieguldījumiem bija negatīvs, attiecīgajā periodā samazinoties no –5,9 % līdz –20,0 %.

17. tabula.

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem: 3. līmenis

(301)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare kopumā 2021. gadā atguvās no iepriekšējās subsidēšanas. Laikā no 2022. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam šī atgūšanās tika zaudēta.

(302)

Par to jo īpaši liecina Savienības ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanās, tirgus daļas zaudēšana un nespēja paaugstināt cenas atbilstoši pieaugošajām izmaksām. Turklāt pasliktinājās arī ar rentabilitāti saistītie rādītāji, piemēram, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem. Tas bija īpaši raksturīgi 3. līmeņa ražotāju vidū, kuri ir īpaši pakļauti cenu spiedienam, ko rada imports par zemām cenām, un tas savukārt negatīvi ietekmē augstākos līmeņus sākotnējā izmeklēšanā aprakstītā apvērstās kaskādes efekta dēļ (75).

(303)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 8. panta 5. punkta nozīmē.

(304)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare zaudēja savu tirgus daļu importam no citām valstīm, sevišķi no Taizemes, Vjetnamas, Turcijas un arī Ķīnas.

(305)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanos daļēji izraisīja Ķīnas importa pieaugums pēc antidempinga maksājumu daļējas atcelšanas un, vēl lielākā mērā, tas, ka palielinājās imports no citām valstīm par zemām cenām. Importa par zemākām cenām dēļ Savienības ražošanas nozarei ir grūti paaugstināt cenas un saglabāt savu tirgus daļu izmaksu pieauguma apstākļos.

(306)

Pēc Krievijas agresijas kara pret Ukrainu sākuma izejresursu un enerģijas cenas ievērojami palielinājās, un tā rezultātā strauji pieauga ražošanas izmaksas. Vienlaikus importa apjomi palielinājās, un no 2022. gada Savienības ražošanas nozare nespēja novirzīt izmaksu pieaugumu uz pārdošanas cenām. Lai gan pārdošanas cenas no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam palielinājās par 18 %, šis cenu pieaugums nebija pietiekams, lai kompensētu ražošanas izmaksu pieaugumu.

(307)

Tāpēc Komisija norāda arī, ka situācija, kad Savienības ražošanas nozarei tiek nodarīts kaitējums, radusies laikā, kad darbojās vēl citi faktori, piemēram, ievērojams izmaksu pieaugums un būtisks importa par zemām cenām kāpums no citām valstīm, it īpaši no Taizemes, Vjetnamas un Turcijas. Kā norādīts iepriekš 248.–252. apsvērumā, imports no Taizemes un Vjetnamas ievērojami palielinājās, un tā cenu līmenis bija krietni zemāks par Savienības ražošanas nozares cenām.

(308)

Šā iemesla dēļ Komisija secināja, ka subsidētais imports no Ķīnas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veicināja būtiska kaitējuma rašanos Savienības ražošanas nozarei. Tomēr citi faktori, it īpaši izmaksu pieaugums un imports no citām valstīm, varēja radīt šaubas par to, vai saikne starp subsidēto importu un ietekmi uz Savienības ražošanas nozari patiešām pastāv. Tāpēc Komisija nolēma turpinājumā novērtēt, vai subsidētā importa no Ķīnas izraisītais kaitējums, varētu atkārtoties, ja pasākumi zaudētu spēku.

(309)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hankook apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu nav izraisījis imports no Ķīnas. Hankook apgalvoja, ka importa no Ķīnas cenas nav zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām ne 3. līmenī, ne 1. līmenī. Lai pamatotu savu apgalvojumu, Hankook iesniedza sensitīvus datus par savām eksporta cenām un apjomiem.

(310)

Komisija nepiekrīt šim apgalvojumam. Kā norādīts 247. apsvērumā, Hankook sniegtie dati nav pietiekami, lai veiktu sīkāku cenu samazinājuma analīzi, jo tajos nav pietiekamas informācijas par citiem ekonomikas dalībniekiem, kas darbojas 1., 2. un 3. līmenī. Tādējādi šie dati nevarēja padarīt nederīgu nevienu no Komisijas veiktās cenu samazinājuma analīzes rezultātiem. Tāpēc Komisija uzskata, ka šajā apgalvojumā izmantotais pieņēmums, t. i., ka nav cenu samazinājuma 1. vai 3. līmenī, ir nepareizs un minēta iemesla dēļ apgalvojums tiek noraidīts.

(311)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hankook apgalvoja arī, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu nav izraisījis imports no Ķīnas, bet riepu imports no citām trešām valstīm.

(312)

Kā norādīts 308. apsvērumā, Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām no Ķīnas veicinājis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, taču citi faktori, jo īpaši izmaksu pieaugums un imports no citām valstīm, varēja radīt šaubas par patieso saikni starp importu par dempinga cenām un ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Tāpēc Komisija uzskata, ka šis apgalvojums nepadara nederīgu iepriekš minēto secinājumu, un šā iemesla dēļ apgalvojumu noraida.

(313)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. panta 2. punktu novērtēja, vai tad, ja pretpasākumi zaudētu spēku, varētu atkārtoties kaitējums, ko sākotnēji izraisījis subsidēts imports no Ķīnas.

(314)

Šajā sakarā Komisija analizēja šādus elementus: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā, Savienības tirgus pievilcīgums un eksporta cenas uz trešo valstu tirgiem, kā arī saikne starp cenām Savienībā un Ķīnā, trešo valstu tirgu iespējamā absorbcijas spēja, importa no Ķīnas cenu līmenis, kas būtu iespējams, ja antisubsidēšanas pasākumu nebūtu, un tā ietekme uz Savienības ražošanas nozari, ieskaitot importam no Ķīnas raksturīgo cenu samazinājumu, importa no Ķīnas kaitējumu radošos apjomus un to pieaugumu pēc antidempinga maksājumu pagaidu atcelšanas.

(315)

Kā izklāstīts 217. un 219. apsvērumā, Ķīnā ir ievērojama ražošanas jauda un neizmantotā jauda, lai, beidzoties antisubsidēšanas pasākumu termiņām, tā spētu strauji palielināt eksportu uz Savienības tirgu. Kā noteikts 218. apsvērumā, pieejamā neizmantotā jauda Ķīnā 2022. gadā bija gandrīz 20 miljoni vienību, proti, gandrīz līdzvērtīga kopējam patēriņam ES tirgū.

(316)

Kā izklāstīts 220.–223. apsvērumā, Savienības tirgus, kas ir otrais lielākais tirgus pasaulē aiz Amerikas Savienotajām Valstīm, ir pievilcīgs tirgus gan cenu, gan lieluma ziņā. Ķīnas eksporta cenu līmenis uz Savienību 2023. gadā bija būtiski augstāks nekā Ķīnas vidējās eksporta cenas uz citiem galvenajiem galamērķiem, tai skaitā ASV. Turklāt, neraugoties uz spēkā esošajiem antisubsidēšanas pasākumiem, sākotnējās izmeklēšanas laikā imports no Ķīnas Savienībā saglabājās aptuveni 30 % apmērā no importa apjoma.

(317)

Kā izklāstīts 224. apsvērumā, tirdzniecības aizsardzības pasākumi, kas noteikti līdzīgā ražojuma eksportam no ĶTR, ir spēkā lielākajā daļā trešo valstu tirgu, kas ir nozīmīgi kravas automobiļu riepu patērētāji. Tas padara šos tirgus mazāk pievilcīgus Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Tas ir papildu elements, kas apstiprina konstatējumu, ka gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, ĶTR pašreizējās ražošanas jaudas galamērķis, visticamāk, būtu Savienības tirgus.

(318)

Kā redzams 3. tabulā, Ķīnas izcelsmes importa cena Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 218 EUR/gab., un tā ir būtiski zemāka nekā 8. tabulā redzamā Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena 283 EUR/gab., kā arī zemāka par ražošanas izmaksām 260 EUR/gab.

(319)

Tāpēc ir iespējams, ka bez antisubsidēšanas maksājumiem Ķīnas importa cenas būtu ievērojami zemākas par Savienības cenām.

(320)

Kā parādīts 2. tabulā un izklāstīts 237. apsvērumā, importa pieaugums no Ķīnas bija īpaši nozīmīgs 2022. gadā, kad Eiropas Savienības Vispārējā tiesa daļēji atcēla sākotnējos pasākumus.

(321)

Tas liecina, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji joprojām ir ieinteresēti Savienības tirgū un ka pasākumu atcelšanas gadījumā imports varētu atkal palielināties.

(322)

Piezīmēs par procedūras sākšanu Hankook Group apgalvoja, ka importa tendences liecina, ka nepastāv kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās draudi. Saskaņā ar Hankook Group viedokli Ķīnas importa pašreizējā tirgus daļa nevar būtiski ietekmēt Savienības ražošanas nozares nākotni. Hankook Group arī apgalvoja, ka palielinātā Ķīnas ražošanas jauda nav paredzēta Savienības tirgum, bet gan citiem tirgiem.

(323)

Komisija nepiekrita šim viedoklim. Pat ja pašreizējie maksājumi nedaudz pasargā Savienības ražošanas nozari no subsidētā importa no ĶTR, tirgus daļa, ko ieņem imports no Ķīnas, attiecīgajā periodā tik un tā palielinājās. Ņemot vērā Ķīnas cenu līmeni bez maksājumiem un Ķīnā pieejamo neizmantoto jaudu, pastāv iespēja, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas importa tirgus daļa būtiski palielinātos. Turklāt apgalvojumam, ka palielinātā Ķīnas jauda attiecīgajā periodā galvenokārt tika novirzīta uz citiem tirgiem, netika sniegts pamatojums. Pat ja šis apgalvojums ir pareizs, Komisija uzskata, ka Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs importam no Ķīnas.

(324)

Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(325)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hankook apgalvoja, ka nav pietiekamu pierādījumu par kaitējuma atkārtošanās iespējamību. Proti, Hankook apgalvoja, ka importa pieaugumu 2022. gadā nevar saistīt ar pasākumu daļēju atcelšanu 2022. gadā un tas neliecina par Ķīnas ražotāju eksportētāju rīcību. Hankook apgalvoja arī, ka 3. līmenī neesot cenu samazinājuma, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas ražotāji drīzāk gūtu lielāku peļņu, nevis pazeminātu cenas, un ka, ņemot vērā to, ka Savienības tirgū nonāca tikai 4 % no kopējā eksporta apjoma no Ķīnas, Savienības tirgu nevar uzskatīt par pievilcīgu.

(326)

Komisija nepiekrita šiem apgalvojumiem. Pirmkārt, tas, ka Vispārējā tiesa pasākumus daļēji atcēla, bija signāls tirgum, ka ir iespējama daļēja pasākumu atcelšana un pēc tam – maksājumu atmaksa, tādējādi imports kļuva potenciāli pievilcīgāks. Otrkārt, kā skaidrots 247. un 310. apsvērumā iepriekš, apgalvojumā izmantotais pieņēmums, ka 3. līmenī nav cenu samazinājuma, nav pareizs. Treškārt, Hankook neiesniedza pierādījumus, kas pamatotu tā apgalvojumu, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas ražotāji drīzāk gūtu lielāku peļņu, nevis pazeminātu cenas. Visbeidzot, pašreizējais Ķīnas eksporta cenu līmenis uz Savienību, kad maksājumi ir spēkā, nevar padarīt nederīgu faktu, ka 220.–223. un 316. apsvērumā minēto iemeslu dēļ Savienības tirgus vēl aizvien ir pievilcīgs. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(327)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu ievērojami pieaugt kaitējumu radošs subsidēts imports no Ķīnas un tādējādi vēl vairāk pastiprinātos Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums.

(328)

Saskaņā ar pamatregulas 31. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antisubsidēšanas pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās iesaistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un galalietotāju intereses.

(329)

Izmeklēšanā sadarbojās Savienības ražotāji, kas pārstāv vairāk nekā 25 % no Savienības ražošanas apjoma.

(330)

Izmeklēšana parādīja, ka Savienības ražošanas nozare bija neaizsargātā situācijā, kurā tā nespēja pilnībā novirzīt izmaksu pieaugumu uz pārdošanas cenām un tās peļņas norma bija samazinājusies.

(331)

Komisija secina, ka, ņemot vērā to, ka Savienības ražošanas nozarei jau ir nodarīts kaitējums, un ja pasākumi zaudētu spēku, pastāv liela iespējamība, ka subsidētais imports no Ķīnas cenu līmenī, kas rada kaitējumu, pieaugtu, tas izraisītu palielinātu cenu spiedienu Savienības tirgū un vēl vairāk pastiprinātu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(332)

Tāpēc pasākumu turpināšana nepārprotami ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(333)

Ne importētāji, ne lietotāji izmeklēšanā nesadarbojās.

(334)

Sākotnējā izmeklēšanā tika secināts, ka, lai gan pasākumi nav to importētāju interesēs, kuri galvenokārt paļaujas uz ļoti lētu riepu importu no Ķīnas, importētājus, kuru darījumdarbības portfelis ir plašāks, godīgas konkurences atjaunošana, visticamāk, būtiski neietekmēs.

(335)

Jaunu pierādījumu nebija, tāpēc Komisija secināja, ka, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, pasākumu turpināšana būtiski neietekmēs importētājus vai lietotājus.

(336)

Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka pasākumi, kas aizsargā Savienības ražošanas nozares premium riepu ražotājus, kuri ražo jaunas augstas kvalitātes riepas, kas paredzētas ilgam aprites ciklam un ir atjaunojamas, kā arī riepu atjaunotājus, kas darbojas 3. līmeņa riepu tirgū, atbilst Savienības politikas interesēm mazināt atkritumu daudzumu un ilgtspējīgi apsaimniekot izejvielas. Turklāt, ņemot vērā to, ka riepu atjaunošanas nozarē darbojas galvenokārt MVU, pasākumu noteikšana arī atbilstu svarīgajam Komisijas mērķim atbalstīt MVU (76)..

(337)

Sākotnējā izmeklēšanā protektoru piegādātāji bija iesnieguši informāciju, kas pamato antisubsidēšanas pasākumu noteikšanu, apgalvojot, ka šādi pasākumi ir būtiski riepu atjaunošanas nozares izdzīvošanai, un norādījuši, ka, nenotiekot riepu atjaunošanas darbībām, nopietni cietīs viņu darījumdarbība. Attiecīgi Komisija secināja, ka pasākumi būtu protektoru piegādātāju interesēs.

(338)

Tā kā jaunu pierādījumu nebija, Komisija secināja, ka, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, pasākumi būtu protektoru piegādātāju interesēs.

(339)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka saskaņā ar pamatregulas 31. pantu nav pārliecinošu iemeslu secināt, ka esošo pasākumu saglabāšana attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes riepu importu nebūtu Savienības interesēs.

(340)

Pamatojoties uz Komisijas izdarītajiem secinājumiem par subsidēšanas turpināšanos, kaitējuma atkārtošanos un Savienības interesēm, antisubsidēšanas pasākumi attiecībā uz riepām no Ķīnas būtu jāturpina.

(341)

Lai līdz minimumam samazinātu pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antisubsidēšanas maksājumu piemērošanu. Individuālos kompensācijas maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam ir jāatbilst šīs regulas 1. panta 3. punktā paredzētajām prasībām. Kamēr šāds rēķins netiek uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina kompensācijas maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(342)

Lai gan šā rēķina uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīga, lai importam piemērotu individuālās kompensācijas maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas [1. panta 3. punktā] izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tie var prasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka sekojošā zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(343)

Ja vienam no uzņēmumiem, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 23. panta 3. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir ievēroti nosacījumi, var sākt izmeklēšanu, kas vērsta pret pasākumu apiešanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību pēc individuālās maksājuma likmes (vai likmju) atcelšanas un valsts mēroga maksājuma noteikšanas.

(344)

Individuālās uzņēmumu kompensācijas maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tā Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši nosauktie tiesību subjekti. Uz tāda pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, arī subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz tiem nebūtu jāattiecina individuālās kompensācijas maksājuma likmes.

(345)

Uzņēmums var prasīt individuālo kompensācijas maksājumu likmju piemērošanu, ja tas attiecīgi maina kāda sava subjekta nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (77). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, tad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēta regula par nosaukuma maiņu.

(346)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc informēšanas šīm personām arī deva laiku, lai tās varētu paust viedokli.

(347)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (78) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir tā likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(348)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 (79) 25. panta 1. punktu,