EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2025/25

(2024. gada 19. decembris),

ar ko groza Direktīvas 2009/102/EK un (ES) 2017/1132 attiecībā uz digitālo rīku un procesu izmantošanas turpmāku paplašināšanu un modernizēšanu sabiedrību tiesību jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 50. panta 1. un 2. punktu un 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1132 (3) cita starpā paredzēti noteikumi par to, kā dalībvalstīs izpauž sabiedrības informāciju uzņēmumu reģistros, lai uzlabotu juridisko noteiktību iekšējā tirgū, un par reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Minētā reģistru savstarpējās savienojamības sistēma darbojas kopš 2017. gada jūnija un pašlaik savieno visu dalībvalstu reģistrus. Reaģējot uz digitālajām pārmaiņām, Direktīva (ES) 2017/1132 tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1151 (4), lai nodrošinātu noteikumus pilnībā tiešsaistē veiktai kapitālsabiedrību izveidei, pilnībā tiešsaistē veiktai pārrobežu filiāļu reģistrācijai un pilnībā tiešsaistē veiktai dokumentu un informācijas iesniegšanai uzņēmumu reģistros.

(2)

Pasaulē, kas kļūst arvien digitalizētāka, digitālie rīki ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības nepārtrauktību un sabiedrību mijiedarbību ar reģistriem un iestādēm. Lai palielinātu uzticēšanos un pārredzamību uzņēmējdarbības vidē un atvieglotu sabiedrību darbības iekšējā tirgū sabiedrībām, jo īpaši mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”), kas definēti Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (5), ir ļoti svarīgi, lai sabiedrībām, iestādēm un citām ieinteresētajām personām būtu pieejama uzticama sabiedrības informācija, ko var izmantot bez apgrūtinošām formalitātēm pārrobežu situācijās.

(3)

Šī direktīva ir atbilde uz digitalizācijas mērķiem, kas noteikti Komisijas 2020. gada 2. decembra paziņojumā “Tieslietu sistēmu digitalizācija Eiropas Savienībā: Iespēju rīkkopa” un 2021. gada 9. marta paziņojumā “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā”, kā arī uz nepieciešamību veicināt MVU pārrobežu paplašināšanos, kas uzsvērta 2020. gada 10. marta paziņojumā “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana” un 2021. gada 5. maija paziņojumā “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai”.

(4)

Piekļuvi uzticamai reģistros iekļautajai sabiedrības informācijai un tās izmantošanu joprojām kavē šķēršļi pārrobežu situācijās. Pirmkārt, sabiedrības informācija, ko meklē lietotāji, tostarp sabiedrības un iestādes, vēl nav pietiekamā apjomā pieejama valstu reģistros vai pārrobežu līmenī reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā. Otrkārt, laikietilpīgas un dārgas procedūras un prasības, tostarp apostille vai tulkošanas nepieciešamība sabiedrības dokumentiem joprojām traucē izmantot šādu sabiedrības informāciju pārrobežu situācijās, tostarp administratīvās procedūrās valsts iestādēs vai Savienības iestādēs un struktūrās, tiesvedībā tiesā vai dibinot pārrobežu meitasuzņēmumus vai filiāles.

(5)

Visām ieinteresētajām personām, tostarp sabiedrībām, iestādēm un iedzīvotājiem kopumā, jāspēj paļauties uz sabiedrības informāciju savas uzņēmējdarbības nolūkos, administratīvās procedūrās vai tiesvedībā tiesā. Tāpēc ir nepieciešams, lai sabiedrības dati, ko ievada reģistros un kam var piekļūt, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, būtu precīzi, atjaunināti un uzticami.

(6)

Svarīgs pirmais solis bija standartu ieviešana ar Direktīvu (ES) 2019/1151 tādu personu identitātes un tiesībspējas kontrolei, kuras veido sabiedrību, reģistrē filiāli vai iesniedz dokumentus vai informāciju tiešsaistē. Tagad ir būtiski veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu reģistros iekļautās sabiedrības informācijas uzticamību un ticamību nolūkā atvieglot tās izmantošanu pārrobežu administratīvajās procedūrās un tiesvedībā tiesā.

(7)

Lai gan visas dalībvalstis noteiktā mērā veic sabiedrību dokumentu un informācijas ex ante pārbaudi pirms ievadīšanas reģistros, dalībvalstīs ir atšķirīgas pieejas attiecībā uz pārbaužu intensitāti, piemērojamajām procedūrām un personām vai struktūrām, kas atbild par šādu dokumentu un informācijas verifikāciju. Minētais rada nepietiekamu uzticēšanos sabiedrības dokumentiem vai informācijai pārrobežu kontekstā un situācijās, kad vienas dalībvalsts reģistrā iekļautos sabiedrības dokumentus vai informāciju dažkārt nepieņem kā pierādījumu citā dalībvalstī.

(8)

Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, ka visās dalībvalstīs tiek veiktas noteiktas pārbaudes, lai garantētu augstu dokumentu un informācijas precizitāti un uzticamību, vienlaikus ievērojot dalībvalstu tiesību sistēmas un tiesību tradīcijas. Tāpat ir nepieciešams padarīt šādas pārbaudes par obligātām, ne tikai attiecībā uz pilnībā tiešsaistē veiktu sabiedrību izveidi, bet arī attiecībā uz jebkuru citu sabiedrību izveides veidu. Tāpat šādas pārbaudes būtu jāveic arī dalībvalstīs, kurās papildus iesniegšanai tiešsaistē joprojām ir atļauts izmantot citas iesniegšanas metodes, lai visai reģistrā ievadītajai informācijai piemērotu vienāda līmeņa kontroli. Šādas pārbaudes un citas prasības būtu jāpielāgo specifiskām citu sabiedrību izveides veidu iezīmēm. Piemēram, tiešsaistes veidnes izmanto tikai tie pieteikuma iesniedzēji, kas sabiedrību pilnībā izveido tiešsaistes procedūrā.

(9)

Lai nodrošinātu sabiedrības dokumentu un informācijas uzticamību pārrobežu situācijās, visās dalībvalstīs būtu jānodrošina preventīva administratīva, tiesu vai notariāla kontrole vai jebkāda šādu kontroles veidu kombinācija, kas respektē dalībvalstu tiesību sistēmas un tiesību tradīcijas, tostarp uzņēmumu reģistrus, kas ir administratīvas vai tiesu iestādes. Būtu jāveic sabiedrības inkorporēšanas dokumenta, tās statūtu, ja tie iekļauti atsevišķā dokumentā, un jebkādu šo dokumentu grozījumu likumības pārbaude, ņemot vērā to, ka minētie ir svarīgākie dokumenti, kas attiecas uz kādu sabiedrību. Šāda obligāta preventīva kontrole visās dalībvalstīs būtu konsekventa arī attiecībā uz citu Savienības politiku un jo īpaši varētu palīdzēt nodrošināt to, ka sabiedrību tiesību procedūras nevar izmantot, lai apietu citus Savienības un dalībvalstu tiesību aktus, kuru mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses. Minētajai preventīvajai kontrolei nebūtu jāskar valsts tiesību akti, kuros, ievērojot dalībvalstu tiesību sistēmas un tiesību tradīcijas, ir noteikts, ka minētie dokumenti ir jāizstrādā un jāapliecina tiesību aktos noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar šo direktīvu preventīva kontrole nav jāveic sabiedrību gada pārskatiem.

(10)

Lai nodrošinātu darījumu likumību sabiedrību tiesību jomā, publisko reģistru uzticamību un nelikumīgu darbību novēršanu, ir jo īpaši vajadzīga pareiza un droša sabiedrību dibinātāju un direktoru identificēšana, kā arī to tiesībspējas pārbaude. Tādēļ attiecībā uz procedūrām, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, būtu jāļauj dalībvalstīm paredzēt papildu publiskas elektroniskas kontroles identitātes, tiesībspējas un likumības pārbaudei. Pie minētajām papildu publiskajām elektroniskajām kontrolēm varētu piederēt attālinātas publiskas audiovizuālās identitātes kontroles, tostarp elektroniskas identitātes fotogrāfiju pārbaudes. Tajā pašā laikā uzticama un atjaunināta reģistros iekļautā sabiedrības informācija palīdzētu apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Jo īpaši uzlabota piekļuve uzticamākai sabiedrības informācijai Savienības līmenī, tostarp ES sabiedrības apliecībai, veicinātu uzticamu klienta identifikāciju saskaņā ar principu “pazīsti savu klientu” saskaņā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas noteikumiem. Turklāt, Savienības līmenī savienojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu (Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēma – BRIS), Faktisko īpašnieku reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu (BORIS) un Maksātnespējas reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu (IRI), kurā ir svarīga sabiedrības informācija, varētu vieglāk piekļūt minētajai informācijai un veikt kontrolpārbaudes, vienlaikus ievērojot režīmu, kāds katrā savstarpējās savienojamības sistēmā ir paredzēts attiecībā uz piekļuvi informācijai.

(11)

Lai vēl vairāk samazinātu izmaksas un administratīvo slogu, kas saistīts ar sabiedrību izveidi, tostarp procedūru ilgumu, un lai atvieglotu sabiedrību, jo īpaši MVU, paplašināšanos iekšējā tirgū, būtu plašāk jāizmanto vienreizējas iesniegšanas princips sabiedrību tiesību jomā. Šis princips jau ir plaši atzīts Savienībā, tostarp Komisijas 2021. gada 9. marta paziņojumā “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā”, kā līdzeklis, kas ļauj valsts pārvaldes iestādēm apmainīties ar datiem un pierādījumiem pāri robežām, un tas tiek piemērots dažādās jomās, piemēram, tehniskajā sistēmā, kas paredzēta automatizētai pierādījumu apmaiņai starp kompetentajām iestādēm dažādās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1724 (6).

(12)

Vienreizējas iesniegšanas principa piemērošana nozīmē, ka sabiedrībām netiek prasīts iesniegt vienu un to pašu informāciju valsts iestādēm vairāk par vienu reizi. Piemēram, veidojot meitasuzņēmumu citā dalībvalstī, sabiedrībām nebūtu atkārtoti jāiesniedz sabiedrības dokumenti vai informācija attiecībā uz dibinātājas sabiedrības pastāvēšanu vai reģistrāciju, kuri jau ir iesniegti tajā reģistrā, kur ir reģistrēta dibinātāja sabiedrība. Vienreizējas iesniegšanas principa piemērošana nozīmē, ka informācijas apmaiņa par dibinātāju sabiedrību būtu jāveic elektroniski reģistru savstarpējās savienošanas sistēmā starp reģistru, kurā sabiedrība reģistrēta, un reģistru, kurā jāreģistrē meitasuzņēmums. Alternatīvi informācijai par dibinātāju sabiedrību varētu tieši piekļūt reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā, izmantojot Eiropas e-tiesiskuma portālu (“portāls”), vai dibinātājas sabiedrības valsts reģistrā. Ja dokumentu un informācijas apmaiņa par dibinātāju sabiedrību notiek vai tai tieši piekļūst reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā ar digitāliem līdzekļiem, nebūtu jānoliedz to juridiskais spēks vai tie nebūtu jānoraida tāpēc, ka tie ir elektroniski.

(13)

Vienreizējas iesniegšanas principa piemērošana nozīmē arī to, ka dibinātājai sabiedrībai nebūtu atkārtoti jāiesniedz sabiedrības dokumenti vai informācija nevienai iestādei, struktūrai vai personai. Iestādei, struktūrai vai personai vajadzētu vispirms, izmantojot portālu, tieši piekļūt informācijai, kas ir publiski pieejama reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā. Gadījumos, kad reģistram būtu jāsniedz šāda informācija kādai iestādei, struktūrai vai personai, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai brīvi lemt par izmantojamiem līdzekļiem, piemēram, par papildu valsts piekļuves punktiem reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai, un par to, vai iekasēt maksu par šādu informāciju.

(14)

Lai palielinātu pārredzamību un uzticēšanos attiecībā uz sabiedrībām iekšējā tirgū, nodrošinātu juridisko noteiktību un aizsargātu trešās personas darījumos ar sabiedrībām pārrobežu kontekstā, veicinātu cīņu pret krāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu un sabiedrībām atvieglotu pārrobežu darbības, ir svarīgi nodrošināt, lai visā Savienībā būtu pieejams vairāk sabiedrības informācijas un lai tā būtu salīdzināma un tai varētu vieglāk piekļūt. Tas būtu jādara, pamatojoties uz sabiedrības informāciju, kas jau ir valsts reģistros, un padarot to pieejamu Savienības līmenī reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā un nodrošinot piekļuvi plašākai informācijai gan valstu reģistros, gan reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā.

(15)

Lai aizsargātu trešo personu intereses un veicinātu uzticēšanos darījumiem ar dažāda veida sabiedrībām iekšējā tirgū, ir svarīgi uzlabot pārredzamību un nodrošināt vieglāku pārrobežu piekļuvi informācijai par tā dēvētajām “komerciālajām personālsabiedrībām”, kuras šīs direktīvas nolūkā uzskata par IIB pielikumā uzskaitīto personālsabiedrību veidiem. Minētajām personālsabiedrībām ir svarīga loma dalībvalstu ekonomikā, un tās ir reģistrētas visos valstu reģistros, tomēr visā Savienībā pastāv atšķirības starp personālsabiedrību veidiem un par informācijas veidiem, kura par tām ir darīta zināma, un tas apgrūtina pārrobežu piekļuvi minētajai informācijai. Lai to novērstu, visās dalībvalstīs būtu jāizpauž viena un tā pati pamatinformācija par minētajām personālsabiedrībām. Prasībām izpaust informāciju par minētajām personālsabiedrībām būtu jāatspoguļo pašreizējās prasības izpaust informāciju par kapitālsabiedrībām, bet tās būtu jāpielāgo specifiskajām personālsabiedrību iezīmēm. Piemēram, prasībām izpaust informāciju būtu jāattiecas arī uz informāciju par partneriem, kuri ir pilnvaroti pārstāvēt personālsabiedrību, jo īpaši par komplementāriem, kuriem ir neierobežota atbildība. Tāpat kā kapitālsabiedrību gadījumā dalībvalstīm būtu jāļauj prasīt, lai personālsabiedrības atklāj dokumentus vai informāciju, kas pārsniedz šajā direktīvā noteikto. Ja šādos papildu dokumentos vai informācijā ir ietverti personas dati, dalībvalstīm šādi personas dati ir jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (7).

(16)

Informācijai par komerciālajām personālsabiedrībām vajadzētu varēt piekļūt arī Savienības līmenī, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, tāpat kā informācijai par kapitālsabiedrībām, tā, ka noteikta informācija tiek darīta pieejama bez maksas, un komerciālajām personālsabiedrībām vajadzētu būt nepārprotami identificētām ar Eiropas vienoto identifikācijas numuru (“EVIN”).

(17)

Sabiedrības darbinieku skaits ir svarīga informācija trešām personām. Piemēram, tas ir viens no elementiem, kas nosaka sabiedrības lieluma kategoriju. Sabiedrībām finanšu pārskatos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES (8) ir jāiekļauj savs vidējais sabiedrības darbinieku skaits finanšu gadā. Tā kā nākotnē būs iespējams šādus datus izgūt no finanšu pārskatiem, dalībvalstis spēs izmantot minēto informāciju, kas jau pastāv, un darīt to publiski pieejamu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā bez maksas. Ja šāda informācija ir publiski pieejama reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā, portālā būtu skaidri jānorāda, ka šī informācija ir aptuvens gada vidējais skaits, un jānorāda konkrētais finanšu gads.

(18)

Akcionāriem, potenciālajiem investoriem, kreditoriem, iestādēm, darbiniekiem un pilsoniskās sabiedrības apvienībām ir likumīgas intereses piekļūt informācijai, kas saistīta ar tās grupas struktūru, kurai sabiedrība pieder. Informācija par sabiedrību grupām ir svarīga, lai veicinātu pārredzamību un vairotu uzticēšanos uzņēmējdarbības videi, kā arī palīdzētu rezultatīvi atklāt krāpnieciskas vai ļaunprātīgas shēmas, kas varētu ietekmēt valsts ieņēmumus un iekšējā tirgus uzticamību. Tāpēc informācija par grupu struktūru būtu jādara publiski pieejama reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā gan attiecībā uz vietējām, gan uz pārrobežu sabiedrību grupām.

(19)

Lai gan informācija par sabiedrību grupām, kam ir jāsagatavo Direktīvā 2013/34/ES minētie konsolidētie finanšu pārskati, ir iekļauta minētajos pārskatos, ir jāveicina publiska piekļuve šādai informācijai. Finanšu pārskati bieži ir pieejami tikai par maksu, un ieinteresētajām personām ir jāzina par kādas sabiedrību grupas esamību un to, kā atrast minēto informāciju un kā to interpretēt finanšu pārskatos. Publiski pieejama informācija par sabiedrību grupām reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā garantē labāku pārredzamību un vieglu piekļuvi minētajai informācijai. Minētās informācijas pieejamība reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā, pateicoties to Eiropas vienotajam identifikācijas numuram (EVIN), ļautu automātiski sasaistīt sabiedrību ar citām sabiedrībām, kas pieder pie tās pašas sabiedrību grupas, un nodrošināt piekļuvi papildu informācijai par katru sabiedrību grupā ietilpstošo sabiedrību.

(20)

Lēmumu par to, kā vākt vajadzīgo informāciju par sabiedrību grupām un par vidējo sabiedrības darbinieku skaitu, šī direktīva atstāj dalībvalstu ziņā. Lai izvairītos no jaunu prasību izvirzīšanas sabiedrībām, reģistri šādus datus varētu izgūt tieši no informācijas, ko sabiedrības iekļauj savos reģistrā iesniegtajos finanšu pārskatos. Tāpēc prasībai atklāt informāciju par darbinieku vidējo skaitu vajadzētu būt atkarīgai no tā, vai minētā informācija ir pieejama formātā, kas ļauj izgūt datus. Turklāt, ņemot vērā prasības, kas saistītas ar strukturētiem datiem un mašīnlasāmiem un meklēšanai piemērotiem formātiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, piemēram, saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/815 (9), Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/138 (10) un Direktīvu (ES) 2017/1132, reģistriem vajadzētu arī varēt ar automatizētiem līdzekļiem izgūt informāciju par sabiedrību grupām. Lai nodrošinātu, ka prasības attiecībā uz mašīnlasāmu formātu tiek pilnībā īstenotas visās dalībvalstīs un ka reģistriem ir tehniskie līdzekļi, ar ko apstrādāt sabiedrības informāciju mašīnlasāmā un meklēšanai piemērotā formātā vai strukturētu datu veidā, ir jāparedz ilgāks transponēšanas periods noteikumiem, kas prasa reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā pieejamu informāciju par sabiedrību grupām un informāciju par vidējo sabiedrības darbinieku skaitu.

(21)

Sabiedrību grupām var būt sarežģīta struktūra. Tādēļ vizuāls tādas grupas struktūras attēlojums, kuras pamatā ir kontroles ķēde un kura darīta pieejama reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā, sniegtu lietotājdraudzīgu, viegli sasniedzamu un visaptverošu pārskatu par sabiedrību grupu un veicinātu labāku izpratni par tās darbības metodi. Minētā vizuālā attēlojuma sagatavošanai būtu vajadzīga informācija par katra meitasuzņēmuma stāvokli grupas struktūrā, un šajā nolūkā būtu vajadzīga sīkāka informācija par sabiedrību grupas organizāciju. Lai gan šajā direktīvā šāds vizuāls grupas struktūras attēlojums netiek prasīts, dalībvalstis tomēr tiek mudinātas nodrošināt šādu vizuālu attēlojumu un darīt to publiski pieejamu. Tāpēc turpmākā šīs direktīvas izvērtēšanā, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, būtu sīkāk jāizvērtē, vai ir vajadzīgs vizuāls grupas struktūru attēlojums.

(22)

Papildus kopīgajiem standartiem attiecībā uz sabiedrības informācijas pārbaudi pirms ievadīšanas reģistrā ir jānodrošina, lai reģistrā iekļautā informācija tiktu atjaunināta. Finanšu darījumu darba grupas ieteikumā Nr. 24 “Juridisko personu pārredzamība un faktiskās īpašumtiesības”, kas tika pārskatīts 2022. gada martā, ir noteikts, ka uzņēmumu reģistros iekļautajai sabiedrības informācijai jābūt precīzai un atjauninātai. Arī sabiedrību interesēs ir pārliecināties, ka reģistrā iekļautā informācija par tām ir atjaunināta, jo uz šo informāciju, tostarp ES sabiedrības apliecību, var paļauties trešās personas. Tāpēc sabiedrībām būtu bez liekas kavēšanās jāinformē par izmaiņām savos sabiedrības dokumentos un informācijā, un reģistriem šādas izmaiņas būtu laikus jāreģistrē un jādara publiski pieejamas. Minētajām sabiedrībām un reģistriem izvirzītajām prasībām nebūtu jāattiecas uz tādu kapitālsabiedrību reorganizāciju, apvienošanu vai sadalīšanu, kurām ir paredzēti īpaši noteikumi Direktīvā (ES) 2017/1132. Laikposmam, kurā reģistri reģistrē un izdara izmaiņas reģistros esošajos dokumentos un publiski pieejamā informācijā, būtu jāsākas no dienas, kad ir izpildītas visas iesniegšanai nepieciešamās formalitātes, tostarp likumības pārbaude, kas apstiprina, ka dokumenti atbilst valsts tiesību aktiem. Minētās formalitātes reģistram būtu jāveic bez nepamatotas kavēšanās, un sabiedrība būtu jāinformē par to paredzamo ilgumu. Vajadzētu varēt pagarināt reģistriem doto termiņu izņēmuma gadījumos, kas varētu būt saistīti, piemēram, ar lielo skaitu reģistrā iesniegto dokumentu vai neparedzētām tehniskām problēmām. Lai gan grāmatvedības dokumentu publicēšanas termiņu reglamentē Direktīva 2013/34/ES, reģistriem arī tie būtu jādara publiski pieejami bez liekas kavēšanās. Lai turpmāk nodrošinātu to, ka sabiedrības dokumenti un informācija ir precīzi un atjaunināti visās dalībvalstīs, būtu jāievieš iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, ar ko vēršas pret visu šajā direktīvā noteikto informācijas izpaušanas pienākumu neizpildi, tostarp novēlotu iesniegšanu.

(23)

Lai sabiedrības informācija reģistros būtu atjaunināta, ir svarīgi arī identificēt sabiedrības, kuras vairs neatbilst prasībām, kas jāizpilda, lai arī turpmāk tās varētu būt reģistrētas uzņēmumu reģistrā. Lai gan dalībvalstīm nevajadzētu būt pienākumam veikt periodiskas inspekcijas, tām būtu jāievieš pārredzamas procedūras, lai konkrētos gadījumos, kad radušās šaubas, verificētu šādu sabiedrību statusu. Lai gan sabiedrības pamatotu iemeslu dēļ var uz laiku apturēt savas darbības, ir svarīgi, lai to statuss uzņēmumu reģistrā tiktu attiecīgi atjaunināts. Piemēram, pazīmes, ka reģistrā ir jāatjauno sabiedrības informācija, varētu būt šādas: sabiedrībai nav funkcionējošas direktoru padomes, kā noteikts valsts tiesību aktos, tā nav iesniegusi grāmatvedības dokumentus vai dažus gadus tai nav nekādas saimnieciskās darbības. Turklāt tas, ka vienā adresē ir reģistrēts liels skaits sabiedrību, varētu liecināt par to, ka dažas no minētajām sabiedrībām varētu būt izveidotas ļaunprātīgos nolūkos. Attiecīgajām dalībvalstīs esošajām verifikācijas procedūrām būtu jānodrošina iespēja sabiedrībām saprātīgos termiņos izskaidrot savu situāciju un sniegt nepieciešamos datus, un tām būtu jānodrošina, lai tiktu attiecīgi atjaunināts sabiedrības statuss, piemēram, ja sabiedrība ir slēgta, svītrota no reģistra, likvidēta, tās darbība izbeigta, tā ir pakļauta maksātnespējas procedūrai, saimnieciski aktīva vai neaktīva, kā noteikts valsts tiesību aktos un ja tas reģistrēts valsts reģistros. Minētajām verifikācijas procedūrām kā galējais līdzeklis būtu arī jāparedz sabiedrības svītrošana no reģistra saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajām procedūrām. Informācija par minētajām verifikācijas procedūrām būtu jādara publiski pieejama saskaņā ar Direktīvu (ES) 2017/1132.

(24)

Iekšējā tirgū sabiedrībām, izmantojot vienkāršus un uzticamus līdzekļus, kurus pārrobežu kontekstā ir atzinušas citas dalībvalstis, būtu jāspēj pierādīt, ka to sabiedrība ir likumīgi inkorporēta kādā dalībvalstī. Tāpēc būtu jāizveido saskaņota ES sabiedrības apliecība. Sabiedrības šādai ES sabiedrības apliecībai varētu pieteikties valsts uzņēmumu reģistros vai reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā, lai to izmantotu dažādiem mērķiem, tostarp administratīvajās procedūrās valsts iestādēs vai Savienības iestādēs un struktūrās, un tiesvedībā citās dalībvalstīs. Šāda ES sabiedrības apliecība būtu jāizsniedz un jāapliecina valstu uzņēmumu reģistriem, tai vajadzētu būt pieejamai visās Savienības oficiālajās valodās, un tajā būtu jāiekļauj būtiska sabiedrības informācija, ko sabiedrības izmanto pārrobežu situācijās, tostarp, piemēram, sabiedrības nosaukums, tās juridiskā adrese, likumīgie pārstāvji vai sabiedrības mērķis. ES sabiedrības apliecībai nevajadzētu skart valstu izrakstus un apliecības. Elektroniskā ES sabiedrības apliecība būtu jāautentificē, izmantojot uzticamības pakalpojumus, kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014 (11). Lai sekmētu sabiedrību pārrobežu darbības un pēc iespējas samazinātu to izmaksas, visās dalībvalstīs būtu jānodrošina, ka sabiedrība var iegūt savu ES sabiedrības apliecību bez maksas. Vienlaikus, ņemot vērā uzņēmumu reģistru finansēšanas modeļu daudzveidību, tostarp reģistrus, kas pilnībā pašfinansējas, ir svarīgi nodrošināt, lai neviens pasākums, kas izriet no šīs direktīvas, neradītu nopietnu kaitējumu reģistru finansēšanai. Tāpēc būtu jāļauj dalībvalstīm iekasēt maksu par ES sabiedrības apliecību nodrošināšanu, ja to nodrošināšana bez maksas radītu būtisku negatīvu ietekmi uz to uzņēmumu reģistru ieņēmumiem. Jebkurā gadījumā katrai sabiedrībai vajadzētu būt iespējai vismaz reizi kalendārajā gadā savu ES sabiedrības apliecību saņemt bez maksas. Trešām personām, tostarp iestādēm, kurām nepieciešama ticama, būtiska sabiedrības informācija, vajadzētu arī varēt pieteikties informācijai par konkrētas sabiedrības ES sabiedrības apliecību. ES sabiedrības apliecības izcelsmi un autentiskumu papīra formātā vajadzētu varēt pārbaudīt elektroniski, piemēram, izmantojot protokola numuru, kas atbilst reģistrā esošajam oriģinālajam dokumentam, vai verificējot izdevējiestādes digitālo parakstu, kas saglabāts dokumentā iekļautajā kvadrātkodā (QR kodā). Citu dalībvalstu reģistriem un iestādēm būtu jāpieņem ES sabiedrības apliecība saskaņā ar šo direktīvu.

(25)

Direktīvā (ES) 2017/1132 ir iekļauti pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt ne tikai to, ka sabiedrības informācija tiek izpausta publiski, bet arī to, ka trešās personas var uz to paļauties. Turklāt ar Direktīvu (ES) 2019/1151 tika ieviesti obligāti standarti un kontroles pilnībā tiešsaistē veiktai sabiedrību izveidei un filiāļu reģistrācijai. Šī direktīva paredz visaptverošu pasākumu kopumu, kas vēl vairāk palīdzēs nodrošināt, ka reģistros iekļautie sabiedrības dokumenti un informācija ir precīzi un atjaunināti. Šajā direktīvā paredzētie noteikumi, kuru mērķis ir atvieglot sabiedrības dokumentu un informācijas izmantošanu pāri robežām, balstās uz minētajiem jau spēkā esošajiem kontroļu standartiem, kā arī uz šajā direktīvā ieviesto visaptverošo pasākumu kopumu sabiedrības informācijas precizitātes un uzticamības nodrošināšanai.

(26)

Lai apkarotu krāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu, būtu jāatļauj dalībvalstīm atteikties kā pierādījumu pieņemt no citas dalībvalsts reģistra sabiedrības informāciju vai dokumentus, ja kompetentajai iestādei ir pamatots iemesls aizdomām par krāpšanu vai ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar minētās sabiedrības izveidi vai turpmāku pastāvēšanu, vai citu informāciju par minēto sabiedrību. Tomēr šādu iespēju nevajadzētu interpretēt kā vispārēju savstarpējas atzīšanas principu attiecībā uz visiem dokumentiem un informāciju, kas tiek glabāti valsts uzņēmumu reģistros. Ja ir aizdomas par krāpšanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, kompetentajai iestādei vispirms būtu jāapspriežas ar reģistru, kas nodrošinājis informāciju vai dokumentu, lai lūgtu tā viedokli. Citas dalībvalsts reģistra sniegta sabiedrības informācija vai dokumenti nebūtu jānoraida sistemātiski, bet tikai izņēmuma kārtā, izskatot katru gadījumu atsevišķi, ja tas ir pamatoti sabiedrības interesēs, lai novērstu krāpšanu vai ļaunprātīgu izmantošanu. Ja sniegtā informācija vai dokuments tiek noraidīti, kompetentajai iestādei būtu jāinformē reģistrs, kas sniedzis informāciju vai dokumentus, piemēram, ar attiecīgā kontaktpunkta starpniecību, kurš minēts šajā direktīvā. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par atteikuma pamatu netiek izmantotas dalībvalstu atšķirīgās pieejas tam, kā veikt preventīvu kontroli, vai atšķirības dalībvalstu tiesību sistēmās un tiesību tradīcijās.

(27)

Lai vēl vairāk atvieglotu pārrobežu procedūras sabiedrībām un vienkāršotu un samazinātu formalitātes, piemēram, apostille vai tulkošanu, būtu jāizveido digitāla ES pilnvara. Digitālā ES pilnvara būtu jābalsta uz vienotu daudzvalodu Eiropas veidni, kuru sabiedrības var izvēlēties izmantot, lai pilnvarotu personu pārstāvēt sabiedrību specifiskās procedūrās ar pārrobežu dimensiju šīs direktīvas darbības jomā. Minētajā veidnē būtu jāiekļauj vismaz datu lauki, kuros norāda informāciju saistībā ar pārstāvības apmēru, personu, kas pilnvarota sabiedrību pārstāvēt, un pārstāvības veidu. Digitālo ES pilnvaru izstrādās saskaņā ar valsts juridiskajām prasībām. Tā būtu jāpieņem kā pierādījums pilnvarotās personas tiesībām pārstāvēt sabiedrību. Tam nebūtu jāskar valsts noteikumi par sabiedrību izveidi un pārstāvības pilnvaru izmantošanas ierobežojumiem kopumā. Lai nodrošinātu kopīgu risinājumu, kas ir ērtāks lietošanā, digitālajai ES pilnvarai būtu jāatbilst elektroniskā atribūtu apliecinājuma prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2024/1183 (12), un Eiropas digitālās identitātes maka tehniskajām specifikācijām. Tas palīdzētu samazināt gan administratīvo, gan finansiālo slogu dalībvalstīm, mazinot risku, ka tiek izstrādātas paralēlas sistēmas, kas nav sadarbspējīgas visā Savienībā.

(28)

Digitālā ES pilnvara, kas izveidota saskaņā ar šo direktīvu, neskar valsts noteikumus par juridisko un likumisko pārstāvību vai jebkāda cita veida pārstāvības pilnvaras. Digitālajai ES pilnvarai vajadzētu būt tikai digitālā formātā, un tā būtu jāautentificē, izmantojot uzticamības pakalpojumus, kā norādīts Regulā (ES) Nr. 910/2014. Lai gan saskaņā ar Direktīvu (ES) 2017/1132 informācija par juridiskajiem pārstāvjiem ir jāizpauž uzņēmumu reģistros, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai brīvi izvēlēties, vai pieprasīt, ka specifiska ES digitālā pilnvara tiek iesniegta vai nu sabiedrību reģistrā, vai citā reģistrā saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Lai novērstu valodas šķēršļus un atvieglotu to izmantošanu, ES sabiedrības apliecības un digitālās ES pilnvaras veidne būtu jādara pieejama portālā visās Savienības oficiālajās valodās.

(29)

Sabiedrības pārrobežu situācijās bieži saskaras ar grūtībām un administratīviem šķēršļiem attiecībā uz sabiedrības informāciju, kas jau ir pieejama to valsts uzņēmumu reģistrā, tostarp sadarbojoties ar kompetentajām iestādēm vai tiesvedībā citā dalībvalstī. Vienas dalībvalsts uzņēmumu reģistrā pieejamos sabiedrības datus bieži vien nepieņem citā dalībvalstī bez apgrūtinošām formalitātēm, kas rada izmaksas un kavēšanos. Tāpēc, lai veicinātu pārrobežu darbības iekšējā tirgū, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka apliecinātas no reģistriem iegūto dokumentu kopijas un ar sabiedrībām saistītā informācija nav jālegalizē un nav jākārto līdzīgas formalitātes, piemēram, nav jāiegūst apostille. Tāda pati pieeja būtu jāpiemēro arī dokumentiem un informācijai, ar ko apmainās reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā piemēram, pirmsdarbības apliecībām, kā arī notariālajiem aktiem vai administratīvajiem dokumentiem šīs direktīvas darbības jomā esošajās procedūrās, ko izmanto pārrobežu situācijās. Šādas procedūras ir sabiedrību izveide un filiāļu reģistrācija citā dalībvalstī, pārrobežu reorganizācija, apvienošanās un sadalīšana.

(30)

Vienlaikus, lai novērstu krāpšanu vai viltošanu, ja iestādēm dalībvalstī, kurā iesniegts sabiedrības dokuments vai informācija, ir pamatotas šaubas par to izcelsmi vai autentiskumu, tām vajadzētu spēt pārbaudīt dokumentu vai informāciju reģistrā, kas to izsniedzis, vai minēto iestāžu dalībvalsts reģistrā, kas varētu apmainīties ar informāciju par dokumenta autentiskumu, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Tālab dalībvalstīm būtu Komisijai jāpaziņo elektroniskā pasta adrese, kas izmantojama kā attiecīgās dalībvalsts kontaktpunkts. Šādai informācijas apmaiņai būtu jāveicina dalībvalstu savstarpēja uzticēšanās un sadarbība iekšējā tirgū.

(31)

Sabiedrību inkorporēšanas dokumenti dažkārt tiek izstrādāti divās vai vairākās valodās, un viena no tām bieži vien ir oficiālā Savienības valoda, ko saprot pēc iespējas lielāks skaits pārrobežu lietotāju. Turklāt bieži sabiedrības savās tīmekļa vietnēs brīvprātīgi publicē inkorporēšanas dokumenta tulkojumu šādā valodā. Turklāt arvien vairāk inkorporēšanas dokumentā ietvertās informācijas par sabiedrībām ir atsevišķi pieejama un viegli identificējama ar daudzvalodu atzīmju palīdzību, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Sabiedrības informācija ir arī jāuzglabā uzņēmumu reģistros mašīnlasāmā un meklējamā formātā vai strukturētu datu veidā saskaņā ar noteikumiem, ko ieviesusi Direktīva (ES) 2019/1151 un kas atvieglos šādu datu mašīntulkošanu. Šādi uzlabojumi atvieglo sabiedrības informācijas aplūkošanu un izmantošanu pārrobežu situācijās bez nepieciešamības veikt tulkojumu. Tādēļ šīs direktīvas mērķis ir vienkāršot sabiedrības informācijas izmantošanu pāri robežām, samazinot vajadzību pēc tulkojuma, jo īpaši apliecināta tulkojuma.

(32)

Iestādēm, kurām ir jāpārbauda konkrēta informācija par kādu citas dalībvalsts sabiedrību, vispirms būtu jāiepazīstas ar vajadzīgo informāciju ES sabiedrības apliecībā vai izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, nevis jāpieprasa tulkojums visam dokumentam, kas satur šādu konkrētu informāciju. Tas neietekmētu dalībvalstu tiesības pieprasīt neapliecinātu tulkojumu vienā no to oficiālajām valodām, ja saistībā ar konkrētu procedūru tām bija vajadzīgs viss dokuments. Attiecībā uz apliecinātiem tulkojumiem vispārējs princips ir tāds, ka juridiskās prasības attiecībā uz šādu tulkojumu sagatavošanu inkorporēšanas dokumentam vai citiem dokumentiem, ko sniedz uzņēmumu reģistrs, būtu jāierobežo līdz noteikti nepieciešamajam, un apliecināti tulkojumi būtu jāpieprasa tikai īpašos gadījumos. Tomēr apliecinātu tulkojumu varētu pieprasīt, piemēram, tad, ja reģistrs ir paredzējis publiskot dokumentus saskaņā ar Direktīvu (ES) 2017/1132 vai saistībā ar tiesvedību.

(33)

Lai palielinātu pārredzamību, atvieglotu piekļuvi sabiedrības informācijai un iekšējā tirgū izveidotu pārrobežu līmenī labāk savienotas valsts pārvaldes iestādes, ir svarīgi savienot jau funkcionējošas Savienības līmeņa savstarpējās savienojamības sistēmas, kurās ir svarīga sabiedrības informācija. Tāpēc reģistru savstarpējās savienojamības sistēma (BRIS) būtu jāsavieno ar Faktisko īpašumtiesību reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu (BORIS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 (13), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/843 (14), kas savieno valsts centrālos reģistrus, kuros ir informācija par sabiedrību un citu juridisku personu, trastu un cita veida juridisko veidojumu faktiskajiem īpašniekiem, un ar Maksātnespējas reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu (IRI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/848 (15). Lai minētajās sistēmās sasaistītu informāciju par konkrētu sabiedrību, būtu jāizmanto EVIN. Tomēr šādam savienojumam starp sistēmām nevajadzētu ietekmēt noteikumus un prasības attiecībā uz piekļuvi informācijai, kas noteikti attiecīgajos regulējumos, ar kuriem izveido minētos reģistrus un savstarpējos savienojumus. Tas nozīmē, ka, piemēram, BRIS lietotājam vajadzētu spēt piekļūt BORIS tikai tad, ja šim lietotājam ir tiesības piekļūt BORIS saskaņā ar tā attiecīgajiem noteikumiem un prasībām.

(34)

Lai palīdzētu sabiedrībām, jo īpaši MVU, vieglāk paplašināt savu uzņēmējdarbību pāri robežām, būtu jāturpina uzlabot vienreizējas iesniegšanas principa piemērošana gadījumos, kad sabiedrības reģistrē filiāles citā dalībvalstī. Tāpat kā pārrobežu meitasuzņēmuma dibināšanas gadījumā vienreizējas iesniegšanas principa piemērošana filiālēm nozīmē, ka informācija par sabiedrību, kas reģistrē pārrobežu filiāli, filiāles reģistram, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, būtu elektroniski jāizgūst no sabiedrības reģistra. Šī informācijas apmaiņa, tāpat kā jebkura cita informācijas apmaiņa starp reģistriem, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, notiks, veicot drošu pārsūtīšanu starp valstu reģistriem, lai nodrošinātu, ka informācijai var ticēt un tai nav jābūt apliecinātai vai uz to nebūtu jāattiecina nekāda legalizācija vai līdzīgas formalitātes. Alternatīvi filiāles reģistrs sabiedrības informācijai varētu piekļūt tieši reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā, izmantojot portālu, vai minētās sabiedrības valsts reģistrā.

(35)

Lai gan informācija par ES kapitālsabiedrību pārrobežu filiālēm jau ir pieejama, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, informācija par trešo valstu sabiedrību filiālēm nav pieejama, pat ja tā jau ir atklāta valsts reģistros saskaņā ar Direktīvu (ES) 2017/1132. Lai ieinteresētajām personām atvieglotu piekļuvi šādai informācijai Savienības līmenī, informāciju par šādām trešo valstu sabiedrību filiālēm vajadzētu darīt pieejamu, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, un daļa minētās informācijas būtu jādara pieejama bez maksas, kā tas jau ir ES kapitālsabiedrību pārrobežu filiāļu gadījumā.

(36)

Sabiedrības dokumenti un informācija, tostarp informācija par juridiskajiem pārstāvjiem, vismaz par personālsabiedrību komplementāriem, kā arī citām personām, kuras var likumīgi pārstāvēt sabiedrību, būtu jādara publiski pieejama uzņēmumu reģistros, lai nodrošinātu juridisko noteiktību darījumos starp sabiedrībām un trešajām personām. Jo īpaši, ir svarīgi, ka trešām personām, piemēram, kreditoriem, investoriem un darījumu partneriem, kā arī iestādēm un tiesām ir pilnīga juridiskā noteiktība par personu, kura ir iecelta rīkoties sabiedrības vārdā un kurai ir tiesības slēgt līgumus vai veikt uzņēmējdarbību sabiedrības vārdā. Personālsabiedrību gadījumā partneri bieži ir pilnvaroti pārstāvēt personālsabiedrības darījumos ar trešām personām un tiesvedībā. Līdzīgi, lai aizsargātu trešās personas, gadījumos, kad visas akcijas, kādas ir sabiedrībai ar ierobežotu atbildību, ir viena akcionāra turējumā, uzņēmumu reģistrā, kad šādas sabiedrības tiek izveidotas vai mainās vienīgais akcionārs, ir jādod publiska piekļuve šā vienīgā akcionāra identitātei, kurš var būt fiziska vai juridiska persona. Tā kā vienīgais akcionārs var, piemēram, īstenot sabiedrības pilnsapulces pilnvaras vai slēgt līgumus ar sabiedrību, ko minētais akcionārs pārstāv, trešām personām vajadzētu spēt identificēt šādu vienīgo dalībnieku, lai identificētu personu, kura kontrolē vai pārstāv sabiedrību. Tāpēc šādām personām vajadzētu būt nepārprotami identificējamām.

(37)

Lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību, trešām personām ir jādod piekļuve ne tikai sabiedrības informācijai savā dalībvalstī, bet arī sabiedrības informācijai citā dalībvalstī. Tāpat kā tas būtu iekšzemes situācijā, trešām personām ir jābūt juridiskai noteiktībai par juridiskajiem pārstāvjiem, personālsabiedrību partneriem un citām personām, kas var likumīgi pārstāvēt kādu sabiedrību, kā arī par vienīgajiem akcionāriem citu dalībvalstu sabiedrībās. Tādēļ šāda informācija būtu jādara pieejama Savienības līmenī, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kas nodrošina piekļuvi šādai informācijai daudzās valodās un salīdzināmā veidā, tādējādi nodrošinot tādu pašu trešo personu aizsardzības līmeni pārrobežu situācijās. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību par juridisko pārstāvju, personālsabiedrību partneru un citu personu, kas var likumīgi pārstāvēt sabiedrību, kā arī vienīgo akcionāru identitāti, šīs personām jābūt nepārprotami identificējamām. Nepieciešamība nodrošināt noteiktību par precīzu šādu personu identitāti ir īpaši liela pārrobežu situācijās, kad reģistru savstarpējās savienojamības sistēma nodrošina piekļuvi šādai informācijai par visām kapitālsabiedrībām un komerciālām personālsabiedrībām. Tā kā valstu sistēmās ir atšķirīgas pieejas šādu personu identificēšanai, ir jāsaskaņo personas datu kategorijas, kurām var piekļūt Savienības līmenī. Šādu personu vārdi un uzvārdi ir personas dati, kas palīdz tās identificēt, tomēr vārdi un uzvārdi ne visos gadījumos garantē viennozīmīgu identifikāciju, tāpēc tie ir jāpapildina ar papildu informāciju. Šajā ziņā nepietiktu arī tikai ar dzimšanas gada pievienošanu, ņemot vērā dažu personvārdu, gan vārdu, gan uzvārdu, izplatību dalībvalstīs, gan atsevišķi, gan to kombinācijā, un to, ka dažu vārdu popularitāte bieži ir cikliski izplatīta konkrētos gados, tāpēc daudzām vienā gadā dzimušām personām ir vienādi vārdi. Tāpēc ir nepieciešami un samērīgi prasīt, lai reģistri darītu pieejamu visu dzimšanas datumu vai līdzvērtīgu informāciju tajās dalībvalstīs, kuras valsts reģistrā nereģistrē visu dzimšanas datumu. Šāda prasība ļautu nepārprotami identificēt juridiskos pārstāvjus, personālsabiedrību partnerus un citas personas, kas var likumīgi pārstāvēt sabiedrību, kā arī atsevišķus akcionārus.

(38)

Dalībvalstīm saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 būtu jāapstrādā visus juridisko pārstāvju, personālsabiedrību partneru un citu to personu personas datu, kuras var likumīgi pārstāvēt sabiedrību, kā arī vienīgo akcionāru personas datus, tostarp personas datus, kas ir jādara publiski pieejami reģistros. Komisijai personas datu apstrāde saistībā ar šo direktīvu būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (16). Jo īpaši dalībvalstīm un Komisijai būtu jāīsteno atbilstoši datu aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas datu apstrāde šīs direktīvas nolūkos aprobežojas ar to, kas ir nepieciešams tās mērķu sasniegšanai.

(39)

Lai nodrošinātu, ka visi Savienības pilsoņi var izmantot priekšrocības, ko sniedz lielāks sabiedrības informācijas apjoms, kas ir pieejams uzņēmumu reģistros, ir svarīgi, lai šāda informācija tiktu nodrošināta formātos, kam var piekļūt personas ar invaliditāti. Ievērojot 9. pantu ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, valstīm, kas ir konvencijas puses, ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem var piekļūt inter alia informācijai un saziņai, tostarp informācijai un sakaru tehnoloģijām un sistēmām, kā arī citām iekārtām un pakalpojumiem, kas ir pieejami vai tiek nodrošināti sabiedrībai. Šajā sakarībā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/2102 (17) ir noteiktas vispārējas piekļūstamības prasības publiskā sektora struktūru tīmekļa vietnēm un mobilajām lietotnēm, lai lietotāji, jo īpaši personas ar invaliditāti, varētu tām labāk piekļūt un lai veicinātu sadarbspēju. Minēta direktīva mudina dalībvalstis paplašināt tās piemērošanu, attiecinot to uz privātām struktūrām un pakalpojumiem, kas ir pieejami vai tiek nodrošināti sabiedrībai. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/882 (18) ir ietvertas piekļūstamības prasības noteiktiem produktiem un pakalpojumiem, tostarp to tīmekļa vietnēm un saistītajai informācijai. Ņemot vērā to struktūru daudzveidību, kas atbild par uzņēmumu reģistru pārvaldību, sākot no tiesām un administratīvajām iestādēm līdz privātām struktūrām, un to, cik dažādas ir uzņēmumu reģistru veiktās darbības, būtu jāizvērtē, vai ir nepieciešami īpaši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas ar invaliditāti var vienlīdzīgi ar citiem lietotājiem piekļūt informācijai par sabiedrībām, ko sniedz uzņēmumu reģistri visās dalībvalstīs.

(40)

Tā kā šīs direktīvas mērķus, proti, palielināt to sabiedrības dokumentu un informācijas apjomu un ticamību, kuri pieejami uzņēmumu reģistros vai ar reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā, kā arī ļaut tieši izmantot uzņēmumu reģistros pieejamos sabiedrības datus, kad tiek veidotas pārrobežu filiāles un meitasuzņēmumi, kā arī citās pārrobežu darbībās un situācijās, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet nepieciešamās rīcības mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(41)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (19) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(42)

Komisijai šī direktīva būtu jāizvērtē. Saskaņā ar 22. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (20) minētā izvērtēšana būtu jāveic, pamatojoties uz pieciem kritērijiem, proti, efektivitāte, lietderība, būtiskums, saskaņotība un pievienotā vērtība, un tai būtu jāveido pamats ietekmes novērtējumiem attiecībā uz iespējamiem turpmākiem pasākumiem. Izvērtējumā būtu jāietver praktiskā pieredze saistībā ar ES sabiedrības apliecību, digitālo ES pilnvaru, samazinātām sabiedrībām piemērojamām formalitātēm pārrobežu situācijās, preventīvās kontroles un likumības pārbaužu efektivitāti, bezmaksas informācijas pieejamības nodrošināšanu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā un izpaušanas prasību piemērošanu personālsabiedrībām. Informācija par galvenās vadības atrašanās vietu un galveno uzņēmējdarbības vietu ir svarīga, lai palielinātu pārredzamību un tādējādi stiprinātu juridisko noteiktību attiecībā uz Savienības sabiedrību uzņēmējdarbības attiecībām. Tāpēc Komisijai būtu arī jāizvērtē, vai šāda informācija būtu jāizpauž valsts reģistrā un jādara pieejama reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā, kā arī to, kā definēt minētos jēdzienus, lai par tiem nodrošinātu visā Savienībā vienotu izpratni. Komisijai būtu arī jānovērtē potenciāls starpnozaru sadarbspējai starp reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu un citām sistēmām, kas nodrošina mehānismus sadarbībai starp kompetentajām iestādēm, piemēram, nodokļu vai sociālā nodrošinājuma jomā, vai vienreizējas iesniegšanas tehnisko sistēmu, kas izveidota ar Regulu (ES) 2018/1724, lai iekšējā tirgū izveidotu pārrobežu līmenī labāk savienotas valsts pārvaldes iestādes. Starpnozaru sadarbspējas nozīmīgums ir uzsvērts arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2024/903 (21) un Komisijas 2022. gada 18. novembra paziņojumā “Par pastiprinātu publiskā sektora sadarbspējas politiku: sabiedrisko pakalpojumu sasaiste, atbalsts sabiedriskajām politikām un sabiedriskā labuma radīšana ceļā uz “sadarbspējīgu Eiropu””. Komisijai būtu arī jāizvērtē nepieciešamība ieviest papildu pasākumus, lai pilnībā atbilstu personu ar invaliditāti vajadzībām, kad tās piekļūst sabiedrības informācijai, ko nodrošina uzņēmumu reģistri. Komisijai būtu jāizvērtē, vai būtu jāpaplašina darbības joma noteikumiem par sabiedrību grupām, lai tie aptvertu citas grupu un citu struktūru kategorijas vai veidus, un vai vizuālais grupas struktūras attēlojums būtu jādara publiski pieejams reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā. Komisijai būtu jāizvērtē, vai šīs direktīvas darbības jomā, ņemot vērā to specifiskās iezīmes, būtu jāiekļauj kooperatīvi, kuriem daudzās dalībvalstīs ir svarīga loma.

(43)	Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2023. gada 17. maijā sniedza atzinumu (22).

(44)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/102/EK (23) un Direktīva (ES) 2017/1132,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījums Direktīvā 2009/102/EK

Direktīvas 2009/102/EK 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Ja sabiedrība kļūst par viena īpašnieka sabiedrību tāpēc, ka visas tās kapitāla daļas nonāk vienas personas īpašumā, tad to kopā ar vienīgā īpašnieka personas datiem norāda lietā vai ievada reģistrā, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/1132 (*1) 16. panta 1. un 2. punktā, un publisko, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kas minēta minētās Direktīvas 16. panta 1. punktā.

Direktīvas (ES) 2017/1132 18. pantu un 19. panta 1. punktu piemēro mutatis mutandis.

2. pants

Grozījumi Direktīvā (ES) 2017/1132

Direktīvu (ES) 2017/1132 groza šādi:

1)	I sadaļas virsrakstu aizstāj ar šādu: “ VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI UN SABIEDRĪBU IZVEIDE UN DARBĪBA ”;

direktīvas 1. pantu groza šādi:

aiz otrā ievilkuma iekļauj šādu ievilkumu:

“—	vienotu noteikumu kopumu par sabiedrības dokumentu un informācijas preventīvo kontroli,”

;

aiz trešā ievilkuma iekļauj šādu ievilkumu:

“—	atklātības prasībām attiecībā uz personālsabiedrībām,”

;

3)	I sadaļas II nodaļas 2. iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu: “Sabiedrības spēkā neesamība un tās saistību spēkā esamība” ;

direktīvas 7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Koordinācijas pasākumus, kas paredzēti šajā iedaļā, piemēro dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri attiecas uz II pielikumā uzskaitītajiem sabiedrību veidiem un, ja norādīts, mutatis mutandis uz IIB pielikumā uzskaitītajiem sabiedrību veidiem.”

;

direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Preventīvā kontrole

1. Dalībvalstis nodrošina preventīvo kontroli administratīvā, tiesu vai notariālā veidā vai jebkādā minēto veidu kombinācijā attiecībā uz II un IIB pielikumā norādīto sabiedrību inkorporēšanas dokumentu un statūtiem to izveides laikā un jebkādiem minēto dokumentu grozījumiem. Minētā prasība neskar valsts tiesību aktus, kas saskaņā ar dalībvalstu tiesību sistēmām nosaka, ka minētie dokumenti ir jāizstrādā un jāapliecina tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka to tiesību aktos par II un IIB pielikumā uzskaitīto sabiedrību izveidi ir noteikta sabiedrības inkorporēšanas dokumenta un statūtu, ja tie ir ietverti atsevišķā dokumentā, likumības pārbaudes procedūra. Dalībvalstis nodrošina, ka likumības pārbaude tiek veikta arī tad, ja minētajos dokumentos tiek izdarīti grozījumi.

Veicot pirmajā daļā minēto likumības pārbaudi, pārbauda vismaz to, vai:

a)	ir izpildītas formālās prasības attiecībā uz inkorporēšanas dokumentu un statūtiem, ja tie ir ietverti atsevišķā dokumentā, un, ja izmanto 13.h pantā minētās veidnes, vai tās tiek izmantotas pareizi;

b)	ir iekļauts obligātais minimālais saturs;

c)	ir izpildītas būtiskas juridiskās prasības; un

d)	saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir paredzēti ieguldījumi vai nu kā naudas maksājumi, vai natūrā.

3. Ja attiecībā uz IIB pielikumā uzskaitīto sabiedrību izveidi vai to reģistrācijas laikā valsts tiesību akti neparedz to, ka ir jāizstrādā inkorporēšanas dokumenti un statūti, likumības pārbaudes procedūra ietver to dokumentu vai informācijas formālās un satura pārbaudes, kas valsts tiesību aktos ir noteikti kā nepieciešami, lai iesniegtu pieteikumu šādu sabiedrību iekļaušanai reģistrā.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punkts attiecas uz pilnībā tiešsaistē notiekošām procedūrām, kā arī uz procedūrām, kuras nenotiek pilnībā tiešsaistē.”

;

6)	I sadaļas III nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu: “ Tiešsaistes un citas procedūras (izveide, reģistrācija un dokumentu iesniegšana), atklātība un reģistri ”;

direktīvas 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

Darbības joma

Koordinācijas pasākumus, kas paredzēti šajā iedaļā un 1.A iedaļā, piemēro dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz II pielikumā uzskaitītajiem sabiedrību veidiem, un, ja norādīts, uz I, IIA un IIB pielikumā uzskaitītajiem sabiedrību veidiem.”

;

direktīvas 13.a pantam pievieno šādus punktus:

“7)	“mātessabiedrība” ir sabiedrība, kura kontrolē vienu vai vairākas meitassabiedrības;

8)	“galvenā mātessabiedrība” ir mātessabiedrība, kuru nekontrolē cita sabiedrība;

9)	“starpposma mātessabiedrība” ir mātessabiedrība, kuru reglamentē dalībvalsts tiesību akti un kuru nekontrolē cita sabiedrība, ko reglamentē dalībvalsts tiesību akti, un kura nav galvenā mātessabiedrība;

10)	“meitassabiedrība” ir sabiedrība, kuru kontrolē mātessabiedrība;

11)	“grupa” ir galvenā mātessabiedrība un visas tās meitassabiedrības;

12)	“legalizācija” ir formalitāte, ko izmanto, lai apliecinātu dokumentā norādītā valsts amatpersonas paraksta autentiskumu, personas, kas parakstījusi minēto dokumentu, statusu un – attiecīgā gadījumā – minētajam dokumentam uzliktā zīmoga vai spiedoga identitāti;

13)	“līdzīga formalitāte” ir Konvencijā par apostille paredzētā apliecinājuma pievienošana.”

;

direktīvas 13.b panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“c)	Eiropas digitālās identitātes maks, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2024/1183 (*2).

(*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1183 (2024. gada 11. aprīlis), ar ko Regulu (ES) Nr. 910/2014 groza attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes regulējuma izveidi (OV L, 2024/1183, 30.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1183/oj).”;"

10)

direktīvas 13.c pantu groza šādi:

a)	panta 2. punktam pievieno šādu daļu: “Šā punkta pirmo daļu piemēro, neskarot 10. panta noteikumus par preventīvo kontroli.” ;

b)	panta 3. punktam pievieno šādu daļu: “Šā punkta pirmo daļu piemēro, neskarot 16.b, 16.c, 16.d un 16.g pantu.” ;

11)

direktīvas 13.f pantu groza šādi:

pievieno šādu punktu:

“e)	noteikumi, kas minēti 15. pantā par dokumentu un informācijas izmaiņu iesniegšanu 16. pantā minētajos reģistros un par minēto dokumentu un informācijas pastāvīgu atjaunināšanu.”

;

b)	pievieno šādu daļu: “Dalībvalstis nodrošina, ka pirmajā daļā minētā informācija mutatis mutandis ietver informāciju arī par IIB pielikumā uzskaitītajām sabiedrībām.” ;

12)

direktīvas 13.g pantu groza šādi:

iekļauj šādu punktu:

“2.a Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja II vai IIB pielikumā uzskaitīta sabiedrība veido sabiedrību citā dalībvalstī, uz minēto sabiedrību neattiecas prasības iesniegt dokumentus un informāciju, kas attiecas uz izveides procedūru un ir pieejami tās dalībvalsts reģistrā, kurā minētā sabiedrība ir reģistrēta. Dalībvalstis nodrošina, ka tās dalībvalsts reģistrs, kurā sabiedrība tiek izveidota, šādus dokumentus un informāciju izgūst informācijas apmaiņas ceļā, izmantojot 22. pantā minēto reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Minētais reģistrs var izgūt 16.b pantā paredzēto ES sabiedrības apliecību. Tās dalībvalsts reģistrs, kurā sabiedrība tiek izveidota, var arī tieši piekļūt dokumentiem un informācijai, kas ir pieejami reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā, izmantojot portālu, vai tās dalībvalsts reģistrā, kurā ir reģistrēta dibinātāja sabiedrība.

Ja kādai iestādei, personai vai struktūrai saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir piešķirtas pilnvaras nodarboties ar jebkuru sabiedrības izveides aspektu un šādu uzdevumu veikšanai ir nepieciešami pirmajā daļā minētie dokumenti un informācija, tās dalībvalsts reģistrs, kurā sabiedrība tiek izveidota, pēc pieprasījuma iesniedz minētajai iestādei, personai vai struktūrai saskaņā ar pirmo daļu izgūtos dokumentus un informāciju, ja vien šādi dokumenti un informācija nav publiski pieejami bez maksas, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.”

;

panta 3. punktu groza šādi:

punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)	prasības pārbaudīt sabiedrības mērķa likumību saskaņā ar valsts tiesību aktiem;”

;

ii)

punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)	prasības pārbaudīt sabiedrības nosaukuma likumību saskaņā ar valsts tiesību aktiem;”

;

c)	panta 4. punkta a) apakšpunktu svītro;

13)	direktīvas 13.h panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punktā minētās veidnes pieteikuma iesniedzēji var izmantot kā daļu no 13.g pantā minētās procedūras izveidei tiešsaistē.” ;

14)

direktīvas 13.j pantu groza šādi:

a)	panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Dalībvalstis nodrošina, ka dokumentus un informāciju, tostarp jebkādas izmaiņas tajos, var iesniegt tiešsaistē reģistrā, kurā sabiedrība ir reģistrēta. Šo prasību piemēro arī sabiedrībām, kas uzskaitītas IIB pielikumā.” ;

b)	panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Dokumentu un informācijas iesniegšanai tiešsaistē mutatis mutandis piemēro 10. panta 1., 2. un 3. punktu un 13.g panta 2., 3., 4. un 5. punktu. Minētajā pantā norādītājiem dokumentiem un informācijai piemēro 10. panta 1., 2. un 3. punktu.” ;

15)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“13.k pants

Citi sabiedrību izveides un dokumentu un informācijas iesniegšanas veidi

1. Noteikumus, kas paredzēti 13.c pantā, 13.g panta 2.a punktā, 13.g panta 3. punkta a), d), e) un f) apakšpunktā, 13.g panta 4. punkta b) un c) apakšpunktā, 13.g panta 5. un 7. punktā un 28.a panta 5.a punktā, mutatis mutandis piemēro II un IIB pielikumā uzskaitīto sabiedrību izveides veidiem, kas nav pilnībā tiešsaistē veikta izveide.

Dalībvalstis nodrošina, ka ir paredzēti noteikumi, lai šādu citu sabiedrību izveides veidu gadījumā pārbaudītu pieteikuma iesniedzēju identitāti.

2. Dokumentu un informācijas iesniegšanas veidiem, kas nav pilnībā tiešsaistē veikta iesniegšana un ko izmanto II un IIB pielikumā uzskaitītās sabiedrības, mutatis mutandis piemēro 10. panta 1., 2. un 3. punktu un 13.g panta 2., 3., 4. un 5. punktu. Minētajā pantā norādītājiem dokumentiem piemēro 10. panta 1., 2. un 3. punktu.”

;

16)

direktīvas 14. pantu groza šādi:

a)	direktīvas 14. panta virsrakstu aizstāj ar šādu: “ Dokumenti un informācija, kas kapitālsabiedrībām ir jānodod atklātībā ”;

pievieno šādu punktu:

“l)

sabiedrības mērķis, kurā aprakstīta tās galvenā darbība vai darbības, ko var apzīmēt, izmantojot attiecīgo kodu saimniecisko darbību statistiskajā klasifikācijā Eiropas Savienībā (NACE), ja šādu kodu izmanto reģistra vajadzībām, ievērojot piemērojamos valsts tiesību aktus, un ja mērķis ir reģistrēts valsts reģistrā.”

;

17)

iekļauj šādu pantu:

“14.a pants

Dokumenti un informācija, kas personālsabiedrībām ir jānodod atklātībā

Dalībvalstis veic pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka IIB pielikumā uzskaitītās personālsabiedrības obligāti nodod atklātībā vismaz šādus dokumentus un informāciju:

a)	personālsabiedrības nosaukums;

b)	personālsabiedrības juridiskā forma;

c)	personālsabiedrības juridiskā adrese vai līdzvērtīga informācija;

d)	personālsabiedrības reģistrācijas numurs;

e)	katra komandīta saistību vai ieguldījuma maksimālais apmērs, ja minētā informācija ir reģistrēta valsts reģistrā;

f)	inkorporēšanas dokuments un statūti, ja tie ir iekļauti atsevišķā dokumentā, ja šo dokumentu iesniegšanu reģistrā prasa valsts tiesību akti;

g)	visi f) punktā minēto dokumentu grozījumi, tostarp jebkādi personālsabiedrības darbības termiņa pagarinājumi, ja tās darbības termiņš ir ierobežots;

h)	pilnīgs inkorporēšanas dokumenta vai statūtu teksts ar jaunākajiem grozījumiem pēc katras f) punktā minētā inkorporēšanas dokumenta vai statūtu grozīšanas;

ziņas par partneriem, direktoriem vai citiem likumiskajiem pārstāvjiem, kas ir pilnvaroti pārstāvēt personālsabiedrību darījumos ar trešām personām un tiesvedībā, un informācija par to, vai minētās personas ir pilnvarotas personālsabiedrību pārstāvēt vienas pašas vai tām jārīkojas kopīgi, vai, ja tas nav piemērojams, informācija par to, kādā veidā un kādā apmērā partneri, direktori vai citi pārstāvji ir pilnvaroti pārstāvēt personālsabiedrību, un ziņas par tiem;

j)	ja atšķiras no i) apakšpunktā minētajā ziņām – ziņas par komplementāriem un komandītsabiedrību gadījumā ziņas par komandītiem, ja ziņas par komandītiem ir darītas publiski pieejamas valsts reģistrā;

k)	grāmatvedības dokumenti saistībā ar katru finanšu gadu, kuri jāpublicē saskaņā ar Direktīvām 86/635/EEK, 91/674/EEK un 2013/34/ES;

l)	personālsabiedrības darbības izbeigšana, ja šī informācija ir reģistrēta valsts reģistrā;

m)	jebkurš tiesas nolēmums par personālsabiedrības spēkā neesamību, ja šī informācija ir reģistrēta valsts reģistrā;

n)	ziņas par likvidatoriem un to attiecīgajām pilnvarām gadījumos, kad šī informācija ir reģistrēta valsts reģistrā, ja vien šādas pilnvaras skaidri un nepārprotami neizriet no tiesību aktiem vai personālsabiedrības statūtiem;

o)	likvidācijas izbeigšana un dalībvalstīs, kurās sabiedrību svītrošana no reģistra rada juridiskas sekas, – šādas svītrošanas fakts, ja šī informācija ir reģistrēta valsts reģistrā.”

;

18)

direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu:

“15. pants

Atjaunināti reģistri

1. Dalībvalstis ievieš procedūras, lai nodrošinātu, ka 16. pantā minētajos reģistros glabātie dokumenti un informācija par II un IIB pielikumā uzskaitītajām sabiedrībām tiek pastāvīgi atjaunināti.

2. Ar 1. punktā minētajām procedūrām panāk vismaz to, ka:

a)	visas izmaiņas dokumentos un informācijā par II un IIB pielikumā uzskaitītajām sabiedrībām jāiesniedz reģistrā ne vēlāk kā 15 darbdienās no minēto izmaiņu izdarīšanas dienas; šo termiņu nepiemēro izmaiņām grāmatvedības dokumentos, kas minēti 14. panta f) punktā un 14.a panta k) punktā;

visas izmaiņas dokumentos un informācijā par II un IIB pielikumā uzskaitītajām sabiedrībām tiek iekļautas reģistrā un nodotas atklātībā saskaņā ar 16. panta 3. punktu 10 darbdienās no dienas, kad nokārtotas visas minēto izmaiņu iesniegšanai nepieciešamās formalitātes, tostarp saņemti visi valsts tiesību aktiem atbilstošie dokumenti un informācija; minēto termiņu izņēmuma kārtā var pagarināt par piecām darbdienām;

c)	lai pārbaudītu konkrētu sabiedrības informāciju, reģistri var konsultēties ar citām attiecīgajām iestādēm vai reģistriem saskaņā ar valsts tiesību aktos noteikto procesuālo regulējumu.

3. Dalībvalstis ievieš procedūras, lai šaubu gadījumā pārbaudītu, vai II un IIB pielikumā uzskaitītās sabiedrības atbilst prasībām, kas jāizpilda, lai arī turpmāk tās varētu būt reģistrētas. Noteikumi, kas reglamentē minētās procedūras, ietver iespēju sabiedrībai saprātīgā termiņā labot attiecīgo informāciju un nodrošina, ka reģistrā tiek attiecīgi atjaunināts sabiedrības statuss, piemēram, vai tā ir slēgta, svītrota no reģistra, likvidēta, tās darbība izbeigta, tā ir pakļauta maksātnespējas procedūrai, saimnieciski aktīva vai neaktīva, kā noteikts valsts tiesību aktos un ja tas reģistrēts valsts reģistrā, un, ja tas ir pamatoti, ietver iespēju svītrot sabiedrības no reģistra saskaņā ar valsts tiesību aktiem.”

;

19)

direktīvas 16. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Katrā dalībvalstī par katru centrālajā reģistrā, komercreģistrā vai sabiedrību reģistrā (“reģistrs”) reģistrētu II un IIB pielikumā uzskaitīto sabiedrību izveido lietu.

Dalībvalstis nodrošina, ka II un IIB pielikumā uzskaitītajām sabiedrībām ir Eiropas vienotais identifikācijas numurs (“EVIN”), kā norādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/1042 (*3) pielikuma 9. punktā, pēc kura tās var nepārprotami identificēt saziņā starp reģistriem, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kura izveidota saskaņā ar 22. pantu (“reģistru savstarpējās savienojamības sistēma”). Minētajā EVIN ir vismaz tādi elementi, pēc kuriem var identificēt reģistra dalībvalsti, izcelsmes valsts reģistru un sabiedrības numuru minētajā reģistrā, un – attiecīgā gadījumā – elementi, kas ļauj izvairīties no identificēšanas kļūdām.

(*3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1042 (2021. gada 18. jūnijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/1132 piemēro attiecībā uz tehniskajām specifikācijām un procedūrām reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/2244 (OV L 225, 25.6.2021., 7. lpp.).”;"

b)	pievieno šādu punktu: “7. Visiem 14.a pantā minētajiem dokumentiem un informācijai piemēro šā panta 2. līdz 6. punktu.” ;

20)

direktīvas 16.a pantam pievieno šādus punktus:

“5. Dalībvalstis nodrošina, ka reģistra izsniegtās dokumentu un informācijas elektroniskās kopijas un izraksti ir saderīgi ar Eiropas digitālās identitātes maku, kā paredzēts Regulā (ES) 2024/1183.

6. Šo pantu piemēro mutatis mutandis visu 14.a pantā minēto dokumentu un informācijas kopijām vai jebkuru to daļu kopijām.”

;

21)

direktīvā iekļauj šādus pantus:

“16.b pants

ES sabiedrības apliecība

1. Dalībvalstis nodrošina, ka reģistri izsniedz ES sabiedrības apliecības par sabiedrībām, kas uzskaitītas II un IIB pielikumā. ES sabiedrības apliecību pieņem visās dalībvalstīs kā tās izsniegšanas brīdī pietiekamu pierādījumu sabiedrības inkorporēšanai un attiecīgi šā panta 2. un 3. punktā minētajai informācijai, kas glabājas reģistrā, kurā sabiedrība reģistrēta.

2. ES sabiedrības apliecībā saistībā ar II pielikumā uzskaitītajām kapitālsabiedrībām iekļauj šādu informāciju:

a)	sabiedrības nosaukums vai nosaukumi;

b)	sabiedrības juridiskā forma;

c)	sabiedrības reģistrācijas numurs un dalībvalsts, kurā sabiedrība ir reģistrēta;

d)	sabiedrības EVIN;

e)	sabiedrības juridiskā adrese;

f)	sabiedrības korespondences adrese, piemēram, elektroniskā pasta vai pasta adrese;

g)	sabiedrības reģistrācijas datums;

h)	attiecīgā gadījumā – parakstītā sabiedrības kapitāla summa;

i)	sabiedrības statuss, piemēram, vai tā ir slēgta, svītrota no reģistra, likvidēta, tās darbība izbeigta, tā ir pakļauta maksātnespējas procedūrai, saimnieciski aktīva vai neaktīva, kā noteikts valsts tiesību aktos un ja tas reģistrēts valsts reģistros;

visu to personu vārdi, uzvārdi un dzimšanas datums, vai līdzvērtīga informācija, ja minētais datums nav reģistrēts valsts reģistrā, kuras vai nu kā struktūru, vai kā jebkādas šādas struktūras locekļus sabiedrība ir pilnvarojusi to pārstāvēt attiecībās ar trešām personām un tiesvedībā, un informācija par to, vai minētās personas var darīt to vienas pašas vai tām jārīkojas kopīgi;

k)	ja j) apakšpunktā minētās personas ir juridiskas personas – nosaukums, juridiskā forma, EVIN vai, ja EVIN nav piemērojams, reģistrācijas numurs;

sabiedrības mērķis, kurā aprakstīta tās galvenā darbība vai darbības, ko var apzīmēt, izmantojot attiecīgo saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Savienībā (NACE) kodu, ja šādu kodu izmanto reģistra vajadzībām, ievērojot piemērojamos valsts tiesību aktus, un ja mērķis ir reģistrēts valsts reģistrā;

m)	sabiedrības pastāvēšanas laiks, ja tās pastāvēšanas laiks ir ierobežots;

n)	sīkāka informācija par sabiedrības tīmekļa vietni, ja šāda sīkāka informācija ir iekļauta valsts reģistrā;

o)	sabiedrībai izsniegtās ES sabiedrības apliecības izsniegšanas datums.

3. ES sabiedrības apliecībā IIB pielikumā uzskaitītajām personālsabiedrībām iekļauj informāciju, kas minēta šā panta 2. punktā, izņemot e), h), j) un k) apakšpunktu.

Pievieno arī šādu informāciju:

a)	personālsabiedrības juridiskā adrese vai līdzvērtīga informācija;

b)	katra komandīta maksimālo saistību vai ieguldījuma apmērs, ja minētā informācija ir reģistrēta valsts reģistrā;

partneru, direktoru vai citu likumisko pārstāvju, kas ir pilnvaroti pārstāvēt personālsabiedrību darījumos ar trešām personām un tiesvedībā, vārdi, uzvārdi un dzimšanas datums, vai līdzvērtīga informācija, ja minētais datums nav reģistrēts valsts reģistrā, vai, ja tas nav piemērojams, informācija par to, kādā veidā un kādā apmērā partneri, direktori vai citi pārstāvji ir pilnvaroti pārstāvēt personālsabiedrību, un ziņas par tiem;

d)	ja c) apakšpunktā minētās personas ir juridiskas personas – nosaukums, juridiskā forma, EVIN vai, ja EVIN nav piemērojams, reģistrācijas numurs;

ja atšķiras no c) un d) apakšpunktā minētajām ziņām – komplementāru vārdi, uzvārdi un dzimšanas datums, vai līdzvērtīga informācija, ja minētais datums nav reģistrēts valsts reģistrā, un – komandītsabiedrību gadījumā – ziņas par komandītiem, ja ziņas par komandītiem ir darītas publiski pieejamas valsts reģistrā.

f)	ja e) apakšpunktā minētās personas ir juridiskas personas – nosaukums, juridiskā forma, EVIN vai, ja EVIN nav piemērojams, reģistrācijas numurs.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka ES sabiedrības apliecību var iegūt no reģistra, pamatojoties uz pieteikumu, kas reģistram iesniegts elektroniski vai papīra formā.

Dalībvalstis nodrošina, ka ES sabiedrības apliecības elektronisko versiju var iegūt arī, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka katra II pielikumā vai IIB pielikumā uzskaitītā sabiedrība, pamatojoties uz pieteikumu, var elektroniski bez maksas iegūt tās ES sabiedrības apliecību, ja vien tas nerada nopietnu kaitējumu valsts reģistru finansēšanai. Jebkurā gadījumā katra sabiedrība ES sabiedrības apliecību bez maksas var iegūt vismaz reizi kalendārajā gadā.

Ja par ES sabiedrības apliecības iegūšanu vai nu elektroniski, vai papīra formā iekasē maksu, tā nepārsniedz attiecīgās administratīvās izmaksas, tostarp reģistru izstrādes un uzturēšanas izmaksas.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka ES sabiedrības apliecība, ko reģistrs izsniedz elektroniski, ir autentificēta, izmantojot Regulā (ES) Nr. 910/2014 minētos uzticamības pakalpojumus, lai garantētu, ka reģistrs to ir izsniedzis un ka tās saturs ir reģistrā glabātās informācijas pareiza kopija vai ka tā saskan ar informāciju, kas tajā iekļauta. ES sabiedrības apliecība ir arī saderīga ar Eiropas digitālās identitātes maku, kā paredzēts Regulā (ES) 2024/1183.

7. Dalībvalstis nodrošina, ka ES sabiedrības apliecībā, ko reģistrs izsniedz papīra formā, ir iekļauts izsniegšanas datums, kā arī reģistra zīmogs vai spiedogs, vai līdzvērtīgi autentifikācijas līdzekļi, ko izmanto, lai apliecinātu, ka tās saturs ir reģistrā glabātās informācijas pareiza kopija vai ka tā saskan ar informāciju, kas tajā iekļauta, un tai ir vienots protokola vai identifikācijas numurs vai līdzīgs elements, kas ļauj elektroniski pārbaudīt dokumenta izcelsmi un autentiskumu.

8. Komisija ES sabiedrības apliecības daudzvalodu veidni publicē Eiropas e-tiesiskuma portālā (“portāls”) visās Savienības oficiālajās valodās.

16.c pants

Digitālā ES pilnvara

1. Dalībvalstis nodrošina, ka, lai šīs direktīvas darbības jomas ietvaros veiktu procedūras citā dalībvalstī, jo īpaši sabiedrību izveidi, filiāļu reģistrāciju vai slēgšanu, pārrobežu reorganizāciju, apvienošanu un sadalīšanu, II un IIB pielikumā uzskaitītās sabiedrības saskaņā ar šo pantu var izmantot digitālās ES pilnvaras veidni, lai kādu personu pilnvarotu pārstāvēt sabiedrību.

Digitālo ES pilnvaru izstrādā, groza vai atsauc saskaņā ar valsts prasībām. Šādās valsts prasībās attiecībā uz digitālās ES pilnvaras izstrādi, grozīšanu vai atsaukšanu ietver vismaz personas, kas pilnvaru piešķir, groza vai atsauc, identitātes, tiesībspējas un pilnvarojuma pārstāvēt sabiedrību pārbaudi, ko veic tiesas, notāri vai citas kompetentās iestādes.

Dalībvalstis nodrošina, ka digitālo ES pilnvaru autentificē, izmantojot Regulā (ES) Nr. 910/2014 minētos uzticamības pakalpojumus, un ka tās piešķiršana, grozīšana vai atsaukšana ir saderīga izmantošanai ar Eiropas digitālās identitātes maku, kā paredzēts Regulā (ES) 2024/1183.

2. Digitālo ES pilnvaru pieņem kā pierādījumu tam, ka pilnvarotā persona ir tiesīga pārstāvēt sabiedrību, kā norādīts dokumentā.

3. Dalībvalstis var noteikt, ka digitālā ES pilnvara, jebkādi tās grozījumi un jebkurš atsaukums ir jāiesniedz reģistrā. Šādā gadījumā maksa, ko iekasē par piekļūšanu informācijai par digitālo ES pilnvaru, nepārsniedz ar to saistītās administratīvās izmaksas, tostarp reģistra izstrādes un uzturēšanas izmaksas.

4. Komisija ar 24. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem nosaka digitālās ES pilnvaras veidni, kas ietver vismaz datu laukus, kuros norāda pārstāvības apmēru, personu, kas pilnvarota sabiedrību pārstāvēt, un pārstāvības veidu. Komisija minēto veidni publicē portālā visās Savienības oficiālajās valodās.

16.d pants

Atbrīvojums no legalizācijas un jebkādām līdzīgām formalitātēm

1. Ja dokumentu un informācijas kopijas un izraksti, ko reģistrs izsniedzis un apliecinājis kā pareizas kopijas, tostarp apliecināti tulkojumi, ir jāuzrāda citā dalībvalstī, dalībvalstis nodrošina, ka tie ir atbrīvoti no visu veidu legalizācijas un jebkādām līdzīgām formalitātēm.

Pirmo daļu piemēro attiecībā uz dokumentu un informācijas elektroniskajām kopijām un izrakstiem, tostarp apliecinātiem tulkojumiem, ja to autentiskums ir apstiprināts saskaņā ar 16.a panta 4. punktu. To piemēro arī attiecībā uz dokumentu un informācijas kopijām un izrakstiem, tostarp apliecinātiem tulkojumiem, papīra formā, ja tajos ir iekļauts izsniegšanas datums, kā arī reģistra zīmogs vai spiedogs, vai līdzvērtīgi autentifikācijas līdzekļi un tiem ir vienots protokola vai identifikācijas numurs vai līdzīgs elements, kas ļauj elektroniski pārbaudīt dokumenta izcelsmi un autentiskumu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka ES sabiedrības apliecība, kas izsniegta saskaņā ar 16.b pantu, 16.c pantā minētā digitālā ES pilnvara un pirmsreorganizācijas, pirmsapvienošanas un pirmssadalīšanas apliecības, kas nosūtītas saskaņā ar 86.n, 127.a un 160.n pantu, ir atbrīvotas no visu veidu legalizācijas vai jebkādām līdzīgām formalitātēm.

3. Ja notariālie akti, administratīvie dokumenti, to apliecinātas kopijas un tulkojumi, kas izsniegti kādā dalībvalstī saistībā ar procedūrām šīs direktīvas darbības jomā, ir jāuzrāda citā dalībvalstī, dalībvalstis nodrošina, ka tie ir atbrīvoti no visu veidu legalizācijas un jebkādām līdzīgām formalitātēm.

Pirmo daļu piemēro attiecībā uz elektroniskiem notariālajiem aktiem, administratīvajiem dokumentiem, to apliecinātām kopijām un tulkojumiem, ja to autentiskums ir apstiprināts, izmantojot Regulā (ES) Nr. 910/2014 minētos uzticamības pakalpojumus. Tas attiecas arī uz notariāliem aktiem, administratīviem dokumentiem, to apliecinātām kopijām un tulkojumiem papīra formā, ja tiem ir vienots protokola vai identifikācijas numurs vai līdzīgs elements, kas ļauj elektroniski pārbaudīt dokumenta izcelsmi un autentiskumu.

16.e pants

Aizsardzības pasākumi pamatotu šaubu gadījumos attiecībā uz izcelsmi vai autentiskumu

1. Ja iestādēm citā dalībvalstī, kurām saskaņā ar 16.d panta 1. punktu ir iesniegtas reģistra izsniegtas un kā pareizas kopijas apliecinātas dokumentu un informācijas kopijas un izraksti vai ES sabiedrības apliecība, kas izsniegta saskaņā ar 16.b pantu, ir pamatotas šaubas par izcelsmi vai autentiskumu, tostarp par zīmoga vai spiedoga identitāti, vai tām ir iemesls uzskatīt, ka dokuments ir viltots vai izmainīts, tās var iesniegt informācijas pieprasījumu kontaktpunktam:

a)	saistītam ar reģistru, kas izsniedza dokumentu un informācijas kopijas un izrakstus vai izsniedza ES sabiedrības apliecību; vai

saistītam ar tās iestādes dalībvalsts reģistru, kurā dokumentu un informācijas kopijas un izraksti vai ES sabiedrības apliecība tika iesniegti; minētais reģistrs, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, pārbauda minēto dokumentu un informācijas kopiju un izrakstu un minētās ES sabiedrības apliecības autentiskumu reģistrā, kas tos izsniedza.

Dalībvalstis attiecīgos kontaktpunktus dara zināmus Komisijai.

2. Šā panta 1. punktā minētajos informācijas pieprasījumos norāda iemeslus, kuru dēļ iestāde šaubās par dokumentu un informācijas kopiju un izrakstu vai ES sabiedrības apliecības izcelsmi vai autentiskumu, jo īpaši gadījumos, kad iestāde dokumentu un informācijas kopiju vai izrakstu vai ES sabiedrības apliecības autentiskumu nevar apstiprināt, izmantojot elektroniskas pārbaudes metodes. Katram pieprasījumam pievieno elektroniski pārsūtītu dokumenta un informācijas kopiju vai izrakstu vai attiecīgo ES sabiedrības apliecību.

Pieprasījumus, kas neatbilst šajā punktā noteiktajām prasībām, noraida bez pārbaudīšanas, un iestādi, kas pieprasījumu iesniedza, par noraidījumu informē, izmantojot kontaktpunktu.

3. Kontaktpunkti uz informācijas pieprasījumiem, kas iesniegti atbilstīgi 1. punktam, atbild ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā.

4. Pieprasījuma iesniedzēja iestāde var pieņemt lēmumu nepieņemt dokumentu un informācijas kopijas un izrakstus vai ES sabiedrības apliecību tikai tad, ja reģistrs, no kura tā, ievērojot 2. punktu, pieprasījusi informāciju, neapstiprina to izcelsmi vai autentiskumu. Šādā gadījumā pieprasījuma iesniedzēja iestāde bez liekas kavēšanās un ne vēlāk kā 10 darbdienās pēc atbildes saņemšanas no kontaktpunkta paziņo par minēto lēmumu tiem, kas šādus dokumentus un informāciju, vai ES sabiedrības apliecību iesnieguši.

16.f pants

Aizsardzības pasākumi pamatotu šaubu gadījumos attiecībā uz ļaunprātīgu izmantošanu vai krāpšanu

1. Ja tas ir pamatoti ar sabiedrības interesēm saistītu iemeslu dēļ, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu vai krāpšanu, iestādes citā dalībvalstī izņēmuma kārtā un katrā atsevišķā gadījumā, ja tām ir pamatots iemesls aizdomām par ļaunprātīgu izmantošanu vai krāpšanu, var atteikties pieņemt dokumentus vai informāciju par sabiedrību no citas dalībvalsts reģistra kā pierādījumu sabiedrības reģistrācijai vai turpmākai pastāvēšanai vai kā pierādījumu konkrētai sabiedrības informācijai, saistībā ar kuru ir aizdomas par ļaunprātīgu izmantošanu vai krāpšanu.

2. Šā panta 1. punktā minētajos gadījumos iestādes iepazīstas ar reģistru, kas sniedzis attiecīgo dokumentu vai informāciju. Ja saskaņā ar šo pantu dokuments vai informācija dalībvalstī netiek pieņemts, iestādes informē reģistru, kas šādu dokumentu vai informāciju ir sniedzis.

3. Šis pants neskar 16. panta 5. punkta piemērošanu un iespēju kompetentajām iestādēm reģistru, no kura iegūts dokuments vai informācija, brīdināt, ja tās uzskata, ka tām sniegtajā dokumentā vai informācijā varētu būt netīšas, pārrakstīšanās vai citas acīmredzamas kļūdas, lai panāktu tā iespējamu labošanu, pirms minētās iestādes uz attiecīgo dokumentu vai informāciju paļaujas, tostarp saistībā ar ierakstiem savā reģistrā.

16.g pants

Atbrīvojums no tulkošanas

1. Dalībvalstis cenšas nepieprasīt citas dalībvalsts reģistra iesniegtu dokumentu kopiju vai izrakstu tulkojumu, tostarp 13.g panta 2.a punktā un 28.a panta 5.a punktā minētajās situācijās, ja konkrētajai informācijai, kas vajadzīga par sabiedrību, var piekļūt un ar to iepazīties:

a)	16.b pantā minētajā ES sabiedrības apliecībā; vai

b)	izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, un tā ir identificējama, izmantojot 18. pantā minētās paskaidrojošās atzīmes.

2. Neskarot 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad inkorporēšanas dokumenti un statūti, ja tie ir iekļauti atsevišķā dokumentā, un citi dokumenti, ko izsniedz reģistrs, jāiesniedz citā dalībvalstī, apliecināts tulkojums ir pieprasāms tikai tad, ja to attaisno mērķis, kādam dokumentu ir paredzēts izmantot, piemēram, lai izpildītu obligātu prasību publiskot informāciju vai lai to uzrādītu tiesvedībā, un ja tas ir noteikti nepieciešams.

3. Šo pantu piemēro, neskarot 21. un 32. pantu.”

;

22)

direktīvas 17. pantu groza šādi:

a)	panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Dalībvalstis publicēšanai portālā nepieciešamo informāciju nodrošina saskaņā ar portāla noteikumiem un tehniskajām prasībām.” ;

b)	pievieno šādu punktu: “4. Šo pantu piemēro arī 14.a pantā minētajai informācijai par personālsabiedrībām.” ;

23)

direktīvas 18. pantu aizstāj ar šādu:

“18. pants

Dokumentu un informācijas elektronisko kopiju pieejamība

1. Šīs direktīvas 14. un 14.a pantā minēto dokumentu un informācijas elektroniskās kopijas arī dara publiski pieejamas, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Dalībvalstis var arī darīt pieejamus 14. un 14.a pantā minētos dokumentus un informāciju attiecībā uz sabiedrību veidiem, kas nav uzskaitīti II un IIB pielikumā.

Šīs direktīvas 16.a panta 3., 4. un 5. punktu piemēro mutatis mutandis dokumentu un informācijas elektroniskām kopijām, kas darītas publiski pieejamas, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka 14. un 14.a pantā, 19. panta 2. punktā, 19.a panta 2. punktā un 19.b pantā minētie dokumenti un informācija ir pieejami, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, standarta ziņojuma formātā un ka tiem var piekļūt elektroniski. Dalībvalstis nodrošina arī to, ka ir ievēroti datu pārsūtīšanas minimālie drošības standarti.

3. Komisija visās Savienības oficiālajās valodās nodrošina meklēšanas pakalpojumu attiecībā uz dalībvalstīs reģistrētajām sabiedrībām, lai, izmantojot portālu, būtu pieejami:

a)	šīs direktīvas 14., 14.a pantā, 19. panta 2. punktā, 19.a panta 2. punktā un 19.b pantā minētie dokumenti un informācija, tostarp attiecībā uz sabiedrību veidiem, kas nav uzskaitīti II un IIB pielikumā, ja dalībvalstis šādus dokumentus un informāciju ir darījušas pieejamu;

aa)	šīs direktīvas 86.g, 86.n, 86.p, 123., 127.a, 130., 160.g, 160.n un 160.p pantā minētie dokumenti un informācija;

b)	paskaidrojošas atzīmes, kas pieejamas visās Savienības oficiālajās valodās, uzskaitot minēto informāciju un minēto dokumentu veidus.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, dara publiski pieejamus 14. panta d) punktā, 14.a panta i) un j) punktā, 19. panta 2. punkta g) apakšpunktā, 19.a panta 2. punkta g) apakšpunktā, 30. panta 1. punkta e) apakšpunktā un 36. panta 4. punkta f) apakšpunktā minēto personu, ja šādas personas ir fiziskas personas, vārdus, uzvārdus un dzimšanas datumu, vai līdzvērtīgu informāciju, ja minētais datums nav reģistrēts valsts reģistrā.

Ja šā punkta pirmajā daļā minētās personas ir juridiskas personas – izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, dara publiski pieejamu sabiedrības nosaukumu, juridisko formu, EVIN vai, ja EVIN nav piemērojams, reģistrācijas numuru.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, dara publiski pieejamus Direktīvas 2009/102/EK 3. pantā minēto personu, ja šādas personas ir fiziskas personas, vārdus, uzvārdus un dzimšanas datumu, vai līdzvērtīgu informāciju, ja minētais datums nav reģistrēts valsts reģistrā.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka reģistri, iestādes vai personas vai struktūras, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarotas nodarboties ar jebkuru aspektu saistībā ar procedūrām šīs direktīvas darbības jomā, neuzglabā personas datus, kas, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, nosūtīti 13.g, 28.a un 30.a panta nolūkos, ja vien Savienības vai valsts tiesību aktos nav noteikts citādi.”

;

24)

direktīvas 19. pantu groza šādi:

a)	virsrakstu aizstāj ar šādu: “ Maksa par dokumentiem un informāciju attiecībā uz kapitālsabiedrībām ”;

panta 2. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

“i)	finanšu gadā vidējais sabiedrības darbinieku skaits, ja valsts tiesību aktos ir noteikts, ka šāda informācija ir jādara pieejama sabiedrības finanšu pārskatos, un no brīža, kad šādu informāciju var izgūt kā datus.”

;

c)	panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Dalībvalstis var nolemt, ka d), f) un i) apakšpunktā minētā informācija bez maksas ir jādara pieejama tikai citu dalībvalstu iestādēm.” ;

25)

direktīvā iekļauj šādus pantus:

“19.a pants

Maksa par dokumentiem un informāciju attiecībā uz personālsabiedrībām

1. Maksa, ko iekasē par to, ka, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, tiek iegūti 14.a pantā minētie dokumenti un informācija, nepārsniedz attiecīgās administratīvās izmaksas, tostarp reģistru izstrādes un uzturēšanas izmaksas.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, bez maksas ir pieejami šādi dokumenti un informācija attiecībā uz IIB pielikumā uzskaitītajām sabiedrībām:

a)	personālsabiedrības nosaukums un juridiskā forma;

b)	personālsabiedrības juridiskā adrese un dalībvalsts, kurā tā ir reģistrēta;

c)	personālsabiedrības reģistrācijas numurs un EVIN;

d)	sīkāka informācija par personālsabiedrības tīmekļa vietni, ja šāda informācija ir iekļauta valsts reģistrā;

e)	personālsabiedrības statuss, piemēram, vai tā ir slēgta, svītrota no reģistra, likvidēta, tās darbība izbeigta, tā ir saimnieciski aktīva vai neaktīva, kā noteikts valsts tiesību aktos un ja tas ir reģistrēts valsts reģistrā;

f)	personālsabiedrības mērķis, ja tas ir reģistrēts valsts reģistrā;

ziņas par partneriem, direktoriem vai citiem likumiskajiem pārstāvjiem, kas ir pilnvaroti pārstāvēt personālsabiedrību darījumos ar trešām personām un tiesvedībā, un informācija par to, vai personas, kas ir pilnvarotas personālsabiedrību pārstāvēt, var darīt to vienas pašas vai tām jārīkojas kopīgi, vai, ja tas nav piemērojams, informācija par to, kādā veidā un kādā apmērā partneri, direktori vai citi pārstāvji ir pilnvaroti pārstāvēt personālsabiedrību, un ziņas par tiem;

h)	informācija par personālsabiedrības atvērtajām filiālēm citā dalībvalstī, tostarp nosaukums, reģistrācijas numurs, EVIN un dalībvalsts, kurā filiāle ir reģistrēta.

3. Apmaiņa ar informāciju, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, reģistriem ir bez maksas.

4. Dalībvalstis var nolemt, ka 2. punkta d) un f) apakšpunktā minētā informācija bez maksas ir jādara pieejama tikai citu dalībvalstu iestādēm.

19.b pants

Informācija par sabiedrību grupām

1. Dalībvalstis nodrošina, ka par grupām, par kurām II vai IIB pielikumā uzskaitītajām mātessabiedrībām ir jāsagatavo un jāpublicē konsolidētie finanšu pārskati saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 21. līdz 29. pantu, reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā bez maksas ir pieejama šāda informācija:

i)	ja galveno mātessabiedrību reglamentē trešās valsts tiesību akti – tās galvenās mātessabiedrības nosaukums, juridiskā forma un EVIN, kuru reglamentē dalībvalsts tiesību akti un kura ir izstrādājusi konsolidētos finanšu pārskatus, un dalībvalsts, kurā tā ir reģistrēta; vai

ii)

ja galveno mātessabiedrību reglamentē trešās valsts tiesību akti – vai nu tās galvenās mātessabiedrības nosaukums, kas ir izstrādājusi konsolidētos finanšu pārskatus, trešā valsts, kurā tā ir reģistrēta, un, ja pieejams, reģistrācijas numurs un reģistra nosaukums, vai, ja konsolidētos finanšu pārskatus ir izstrādājusi starpposma mātessabiedrība, minētās starpposma mātessabiedrības nosaukums, juridiskā forma un EVIN, un dalībvalsts, kurā tā ir reģistrēta; un

i)	par katru meitassabiedrību, kuru reglamentē dalībvalsts tiesību akti, informācija, kas prasīta Direktīvas 2013/34/ES 28. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā un šīs direktīvas 19. panta 2. punkta a)–c) apakšpunktā, 19.a panta 2. punkta a)–c) apakšpunktā; un

ii)

par katru meitassabiedrību, kuru reglamentē trešās valsts tiesību akti, informācija, kas prasīta Direktīvas 2013/34/ES 28. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā; šajā sakarā informācija par juridisko adresi ietver trešo valsti, kurā ir meitassabiedrības juridiskā adrese, un, ja pieejams, arī reģistrācijas numuru un reģistra nosaukumu.

2. Dalībvalstis var paredzēt, ka 1. punktā minētā informācija ietver galvenās mātessabiedrības un katras meitassabiedrības kapitāla proporcionālo daļu.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. un 2. punktā minētā informācija tiek atjaunināta atbilstīgi jaunai informācijai, kas iekļauta turpmākos finanšu pārskatos.”

;

26)	direktīvas 21. pantam pievieno šādu punktu: “5. Šo pantu piemēro 14.a pantam.” ;

27)

direktīvas 22. pantam pievieno šādu punktu:

“7. Saskaņā ar 24. panta 2. punkta f) apakšpunktu Komisija izveido savienojumus starp reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, faktisko īpašumtiesību reģistru savstarpējo savienojumu, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (*4) 30. panta 10. punktā un 31. panta 9. punktā, un maksātnespējas reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/848 (*5) 25. panta 1. punktā.

Izveidojot savienojumus saskaņā ar pirmo daļu, netiek mainīti vai apieti noteikumi un prasības, kas attiecas uz piekļuvi attiecīgajai informācijai, kā noteikts attiecīgajos regulējumos, ar ko izveido minētos reģistrus un savstarpējos savienojumus.

(*4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.)."

(*5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/848 (2015. gada 20. maijs) par maksātnespējas procedūrām (OV L 141, 5.6.2015., 19. lpp.).”;"

28)

direktīvas 24. panta pirmā, otrā un trešā daļa kļūst par jaunā 1. punkta pirmo, otro un trešo daļu un tam pievieno šādu punktu:

“2. Ar īstenošanas aktiem Komisija arī pieņem:

a)	detalizētu sarakstu ar datiem un tehniskās specifikācijas, ar kurām nosaka informācijas izguves metodes starp dibinātājas sabiedrības reģistru un veidojamās sabiedrības reģistru, kā minēts 13.g panta 2.a punktā, un starp sabiedrību reģistru un filiāles reģistru, kā minēts 28.a panta 5.a punktā;

b)	detalizētu sarakstu ar datiem, sīkāku informāciju par paskaidrojošām atzīmēm un tehniskās specifikācijas, ar ko nosaka 14.a pantā un 19. panta 2. punktā, 19.a panta 2. punktā un 19.b pantā minēto informāciju, kas jādara pieejama, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu;

c)	tehniskos standartus un taksonomiju dokumentiem un informācijai, kas jāiesniedz saskaņā ar 16. panta 6. punktu, ņemot vērā tehniskos standartus, kas jau tiek izmantoti dalībvalstu reģistros;

d)	tehniskās specifikācijas, ietverot saderību ar Eiropas digitālās identitātes maku, kā paredzēts Regulā (ES) 2024/1183, kā arī šīs direktīvas 16.b pantā minētās ES sabiedrības apliecības taksonomiju un daudzvalodu veidnes;

e)	tehniskās specifikācijas, ietverot saderību ar Eiropas digitālās identitātes maku, kā paredzēts Regulā (ES) 2024/1183, kā arī 16.c pantā minētās digitālās ES pilnvaras taksonomiju un daudzvalodu veidni;

f)	tehniskās specifikācijas un detalizētu sarakstu ar datiem, kas nosaka tehniskās prasības 22. panta 7. punktā minēto starpsavienojumu savstarpējai piekļūstamībai, kuras ietver saskaņā ar 16. pantu piešķirtā sabiedrības vienotā identifikācijas numura izmantošanu;

g)	tehniskās specifikācijas un detalizētu sarakstu ar datiem, kas nosaka tehniskās prasības 16.e panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajai pārbaudei.

Komisija līdz 2026. gada 31. jūlijam pieņem pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 164. panta 2. punktā.”

;

29)	direktīvas 26. pantam pievieno šādu daļu: “Šo pantu piemēro mutatis mutandis sabiedrībām, kas uzskaitītas IIB pielikumā.” ;

30)

direktīvas 28. pantu aizstāj ar šādu:

“28. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas vismaz šādos gadījumos:

a)	atklātībā nav nodoti dokumenti un informācija, kā prasīts 14. un 14.a pantā;

b)	nav iesniegtas izmaiņas 15. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajā laikā;

c)	tirdzniecības dokumentos vai jebkurā sabiedrības interneta vietnē nav norādīta 26. pantā paredzētā obligāti sniedzamā informācija.

Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka pirmajā daļā minētās sankcijas tiek piemērotas.”

;

31)

direktīvas 28.a pantu groza šādi:

panta 4. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)	pārbaudītu filiāles reģistrēšanai iesniegto dokumentu un informācijas likumību, izņemot no sabiedrības reģistra izgūtos dokumentus un informāciju saskaņā ar 5.a punktu;”

;

b)	panta 5. punkta pirmo daļu svītro;

iekļauj šādu punktu:

“5.a Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja II vai IIB pielikumā uzskaitīta sabiedrība reģistrē filiāli citā dalībvalstī, uz minēto sabiedrību neattiecas prasības iesniegt dokumentus un informāciju, kas attiecas uz reģistrācijas procedūru un ir pieejami tās dalībvalsts reģistrā, kurā minētā sabiedrība ir reģistrēta. Dalībvalstis nodrošina, ka tās dalībvalsts reģistrs, kurā filiāle tiek reģistrēta, šādus dokumentus un informāciju izgūst informācijas apmaiņas ceļā, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Minētais reģistrs var izgūt 16.b pantā paredzēto ES sabiedrības apliecību. Tās dalībvalsts reģistrs, kurā filiāle tiek reģistrēta, var arī tieši piekļūt dokumentiem un informācijai, kas ir pieejami reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā, izmantojot portālu, vai tās dalībvalsts reģistrā, kurā ir reģistrēta sabiedrība, kas reģistrē filiāli.

Ja kādai iestādei, personai vai struktūrai saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir piešķirtas pilnvaras nodarboties ar jebkuru filiāles reģistrācijas aspektu un ja šādu uzdevumu veikšanai ir nepieciešami pirmajā daļā minētie dokumenti un informācija, tās dalībvalsts reģistrs, kurā filiāle tiek reģistrēta, pēc pieprasījuma iesniedz minētajai iestādei, personai vai struktūrai saskaņā ar pirmo daļu izgūtos dokumentus un informāciju, ja vien šādi dokumenti un informācija nav publiski pieejami bez maksas, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.”

;

32)	direktīvas 28.b panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “1. Dalībvalstis nodrošina, ka 30. pantā minētos dokumentus un informāciju vai jebkādas to izmaiņas var iesniegt tiešsaistē saskaņā ar 15. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu.” ;

33)	direktīvas 30. panta 2. punkta c) apakšpunktu svītro;

34)

direktīvas 36. pantam pievieno šādus punktus:

“3. Dokumentus un informāciju, kas minēti 37. pantā, dara publiski pieejamus, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Šīs direktīvas 18. pantu un 19. panta 1. punktu piemēro mutatis mutandis.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, bez maksas ir pieejami vismaz šādi dokumenti un informācija:

a)	sabiedrības nosaukums un filiāles nosaukums, ja tas atšķiras no sabiedrības nosaukuma;

b)	sabiedrības juridiskā forma;

c)	sabiedrību reglamentējošie valsts tiesību akti;

d)	ja to paredz sabiedrību reglamentējošie tiesību akti – reģistrs, kurā sabiedrība ir reģistrēta, un sabiedrības reģistrācijas numurs minētajā reģistrā;

e)	filiāles adrese;

ziņas par personām, kuras ir pilnvarotas pārstāvēt sabiedrību darījumos ar trešām personām un tiesvedībā:

—	kā sabiedrības struktūra, kas izveidota, ievērojot tiesību aktus, vai kā jebkuras šādas struktūras locekļi,

—	kā sabiedrības pastāvīgie pārstāvji, kas atbild par filiāles darbību;

Norāda to personu pilnvaru apjomu, kuras ir pilnvarotas pārstāvēt sabiedrību, kā arī to, vai minētās personas sabiedrību var pārstāvēt vienas pašas vai tām jārīkojas kopīgi;

g)	filiāles vienotais identifikācijas numurs saskaņā ar 5. punktu.

5. Dalībvalstis 29. panta 4. punktu mutatis mutandis piemēro trešo valstu sabiedrību filiālēm.”

;

35)

direktīvas 40. pantu aizstāj ar šādu:

“40. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas gadījumos, kad dati, kas norādīti 29., 30., 31., 36., 37. un 38. pantā, nav nodoti atklātībā un kad 35. un 39. pantā noteiktā obligāti sniedzamā informācija nav norādīta vēstulēs un pasūtījumu veidlapās.

Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka minētās sankcijas tiek piemērotas.”

;

36)	direktīvā iekļauj IIB pielikumu, kas izklāstīts šīs direktīvas pielikumā.

3. pants

Ziņošana un pārskatīšana

1. Komisija līdz 2032. gada 31. jūlijam veic šīs direktīvas izvērtēšanu un iesniedz ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

Dalībvalstis sniedz Komisijai ziņojuma sagatavošanai nepieciešamo informāciju, jo īpaši, sniedzot ar 2. punktu saistītos datus.

2. Komisijas ziņojumā inter alia izvērtē turpmāk minētos jautājumus, īpašu uzmanību pievēršot faktoriem, kas saistībā ar šādiem jautājumiem veicina digitālo rīku un procesu izmantošanu vai no tās attur:

a)	praktiskā pieredze saistībā ar ES sabiedrības apliecības izmantošanu, tostarp tās ieviešanu izsniegto ES sabiedrības apliecību skaita ziņā, tās bezmaksas pieejamību un ietekmi uz sabiedrībām, reģistriem vai iestādēm;

b)	praktiskā pieredze saistībā ar digitālās ES pilnvaras izmantošanu;

c)	praktiskā pieredze formalitāšu mazināšanā sabiedrībām pārrobežu situācijās;

d)	cik efektīva ir preventīvā kontrole un likumības pārbaudes, ko dalībvalstis ieviesušas un īsteno, lai nodrošinātu sabiedrības informācijas precizitāti un uzticamību augstā līmenī, un vai attiecībā uz šādu informāciju ir nepieciešama vēl lielāka pārredzamība;

vai ir nepieciešams un iespējams nodrošināt, ka bez maksas ir pieejams vairāk informācijas, nekā prasīts, ievērojot Direktīvas (ES) 2017/1132 19. panta 2. punktu un 19.a panta 2. punktu, un – attiecīgā gadījumā – nekā paredzēts, ievērojot minētās direktīvas 19. panta 4. punktu un 19.a panta 4. punktu, un vai ir nepieciešams un iespējams nodrošināt netraucētu piekļuvi šādai informācijai;

f)	kā tiek īstenotas atklātības prasības, kas Direktīvas (ES) 2017/1132 14.a pantā noteiktas personālsabiedrībām, jo īpaši attiecībā uz informāciju, kas ir jāatklāj tikai tad, ja tā ir reģistrēta valsts reģistrā.

3. Komisija arī izvērtē:

a)	iespējamo starpnozaru sadarbspēju starp reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu un citām sistēmām, kas nodrošina mehānismus kompetento iestāžu sadarbībai;

b)	vai ir nepieciešami papildu pasākumi, lai pilnībā apmierinātu personu ar invaliditāti vajadzības, kad šīs personas piekļūst reģistru sniegtajai sabiedrības informācijai;

vai noteikumi attiecībā uz informāciju par sabiedrību grupām būtu jāpiemēro plašāk, attiecinot tos arī uz citām grupu kategorijām vai veidiem un citām struktūrām, vai būtu jānodrošina, ka publiski pieejams ir vairāk informācijas par grupām, un vai un kā būtu vizuāli jāatspoguļo grupu struktūras, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu;

d)	vai šīs direktīvas darbības jomā atbilstīgi noteikumiem par IIB pielikumā uzskaitītajām personālsabiedrībām būtu jāiekļauj kooperatīvi, ņemot vērā kooperatīvu specifiskās iezīmes.

4. Komisija arī izvērtē, vai informācija par galvenās vadības atrašanās vietu un galveno uzņēmējdarbības vietu būtu jāatklāj valsts reģistrā un jādara pieejama, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kā arī to, kā definēt minētos jēdzienus, lai nodrošinātu, ka par tiem visā Savienībā ir vienota izpratne.

5. Ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno priekšlikumu turpmākai Direktīvas (ES) 2017/1132 grozīšanai.

4. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis līdz 2027. gada 31. jūlijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

2. Dalībvalstis 1. punktā minētos noteikumus piemēro no 2028. gada 31. jūlija.

3. Neatkarīgi no šā panta 1. un 2. punkta dalībvalstīs līdz 2028. gada 1. augustam stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvas (ES) 2017/1132 19. panta 2. punkta i) apakšpunktu un minētās direktīvas 19.b pantu, un minētos aktus piemēro no 2029. gada 1. augusta.

4. Kad dalībvalstis pieņem 1. punktā minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

5. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2024. gada 19. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

BÓKA J.

(1) 2023. gada 14. jūnija atzinums (OV C 293, 18.8.2023., 82. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta 2024. gada 24. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2024. gada 16. decembra lēmums.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1151 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesībās (OV L 186, 11.7.2019., 80. lpp.).

(5) Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(9) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/815 (2018. gada 17. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju (OV L 143, 29.5.2019., 1. lpp.).

(10) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/138 (2022. gada 21. decembris), ar ko nosaka konkrētu vērtīgu datu kopu sarakstu un to publicēšanas un atkalizmantošanas kārtību (OV L 19, 20.1.2023., 43. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1183 (2024. gada 11. aprīlis), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes satvara izveidi (OV L, 2024/1183, 30.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1183/oj).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (OV L 156, 19.6.2018., 43. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/848 (2015. gada 20. maijs) par maksātnespējas procedūrām (OV L 141, 5.6.2015., 19. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).

(19) OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(20) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/903 (2024. gada 13. marts), ar ko nosaka pasākumus augsta līmeņa publiskā sektora sadarbspējai visā Savienībā (Sadarbspējīgas Eiropas akts) (OV L, 2024/903, 22.3.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/903/oj).

(22) OV C 253, 18.7.2023., 8. lpp.

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/102/EK (2009. gada 16. septembris) uzņēmējdarbības tiesību jomā par viena īpašnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (OV L 258, 1.10.2009., 20. lpp.).