1.   JMRC sastāvā ir Pušu pārstāvji ministru un/vai augstāko amatpersonu līmenī.

2.   ES pārstāvību JMRC vada Eiropas Savienības delegācijas Gajānā (vai par Gajānu atbildīgās delegācijas) vadītājs, un tajā ir ne vairāk kā 10 pārstāvji no Eiropas Komisijas.

3.   Gajānas pārstāvību JMRC vada dabas resursu ministrs, un tajā ir Mežu komisārs un amatpersonas no Dabas resursu ministrijas, Finanšu ministrijas, Tirdzniecības ministrijas, Darba ministrijas, Amerikas indiāņu lietu ministrijas un vajadzības gadījumā no citām ministrijām vai valdības aģentūrām, kā arī no Mežsaimniecības komisijas – ne vairāk kā 10 pārstāvji.

4.   Katra Puse rakstveidā paziņo sekretariātam (minēts 7. pantā) savu JMRC pārstāvju vārdus un uzvārdus, kontaktinformāciju un funkcijas. Uzskata, ka pārstāvji ir pilnvaroti pārstāvēt attiecīgo Pusi līdz dienai, kad šī Puse ir paziņojusi sekretariātam par jaunu pārstāvi.

1.   JMRC sanāksmēs un JMRC Tehniskās komitejas sanāksmēs kā novērotājus aicina piedalīties valsts ieinteresētās personas Gajānā, kuras pārstāv pilsonisko sabiedrību, vietējās un starptautiskās NVO, privāto sektoru un pirmiedzīvotāju tautas (turpmāk “ieinteresētie novērotāji”), izņemot sanāksmes, dalība kurās pēc priekšsēdētāju uzskata ir rezervēta tikai Pušu pārstāvjiem.

2.   Sekretariāts aicina attiecīgās valsts ieinteresēto personu organizācijas, kuras pārstāv pilsonisko sabiedrību, vietējās un starptautiskās NVO, privāto sektoru un pirmiedzīvotāju tautas, saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām uz divu gadu laikposmu izvirzīt/ievēlēt savus novērotājus un aizstājējus JMRC un JMRC Tehniskajā komitejā pēc šāda sadalījuma:

3.   Ieinteresēto personu organizācijas rakstveidā paziņo sekretariātam izvirzīto/ievēlēto novērotāju, kā arī viņu aizstājēju vārdus un uzvārdus, organizāciju un kontaktinformāciju. Ieinteresētās personas arī paziņo sekretariātam novērotāju atlases procedūru.

4.   Ieinteresētie novērotāji ne vēlāk kā 7 kalendārās dienas pirms JMRC sanāksmes var iesniegt sekretariātam dokumentus par konkrētiem darba kārtības jautājumiem. Ja sekretariāts apstiprina iesniegto dokumentu būtiskumu un pievienoto vērtību, tas marķē dokumentus ar atzīmi “Informācijai” un izplata tos Pušu pārstāvjiem.

5.   Novērotājiem nav balsstiesību vai lēmumu pieņemšanas funkcijas saistībā ar lēmumiem un ieteikumiem, kurus pieņem JMRC vai kāda no tās struktūrām.

1.   JMRC tās pienākumu veikšanā palīdz komiteja, kuras sastāvā ir Pušu pārstāvji amatpersonu līmenī, turpmāk “JMRC Tehniskā komiteja”.

2.   JMRC Tehniskā komiteja (turpmāk “Tehniskā komiteja”) sagatavo JMRC sanāksmes un apspriedes, vajadzības gadījumā īsteno JMRC lēmumus un kopumā nodrošina JMRC darba nepārtrauktību un nolīguma pienācīgu darbību. Tā izskata visus jautājumus, kurus tai iesniedz JMRC, kā arī visus citus jautājumus, kas var rasties, ikdienā īstenojot nolīgumu.

3.   Tehnisko komiteju kopīgi vada Eiropas Savienības delegācijas Gajānā (vai par Gajānu atbildīgās delegācijas) Sadarbības nodaļas vadītājs un Mežu komisārs vai viņu ieceltie pārstāvji.

4.   ES pārstāvji Tehniskajā komitejā ir amatpersonas no Eiropas Savienības delegācijas Gajānā un Eiropas Komisijas.

5.   Gajānas pārstāvji Tehniskajā komitejā ir amatpersonas no:

6.   Tehniskā komiteja tiekas regulāri un vismaz pirms katras JMRC sanāksmes.

7.   Ja Tehniskās komitejas sanāksme notiek neatkarīgi no JMRC sanāksmes, tad koordinators sagatavo kopīgu protokolu, kurā izklāstīts diskusiju kopsavilkums un kuru paraksta priekšsēdētāji. Sekretariāts protokolu iesniedz JMRC priekšsēdētājiem.

8.   JMRC sekretariāts sniedz Tehniskajai komitejai administratīvu atbalstu.

9.   Šo reglamentu mutatis mutandis piemēro Tehniskā komiteja.

10.   Tehniskajai komitejai nav lēmumu pieņemšanas pilnvaru, taču tā var iesniegt ieteikumus JMRC.

1.   Saskaņā ar nolīguma V pielikuma 3.11. iedaļu Puses vajadzības gadījumā var izveidot JMRC apakškomitejas, lai pievērstos konkrētām ar nolīguma īstenošanu saistītām jomām. JMRC nosaka šādu apakškomiteju mērķi, sastāvu, darbības ilgumu, uzdevumus un darba metodes. Puses ieceļ savus pārstāvjus apakškomitejās un informē par to sekretariātu. Visu attiecīgo saraksti, dokumentus un saziņu starp katras apakškomitejas kontaktpunktiem nosūta arī sekretariātam.

2.   Katrā kārtējā sanāksmē JMRC saņem no katras apakškomitejas ziņojumus par tās darbībām un gūtajiem panākumiem, tostarp ieteikumus JMRC pārskatīšanai un atbilstošai rīcībai.

3.   Ja vien JMRC nevienojas citādi, apakškomitejas mutatis mutandis piemēro šo reglamentu.

4.   Apakškomitejām nav lēmumu pieņemšanas pilnvaru, taču tās var iesniegt ieteikumus JMRC.

1.   Priekšsēdētāji var uzaicināt ekspertus uz ad hoc pamata piedalīties Tehniskās komitejas un/vai JMRC sanāksmēs, kā arī apakškomiteju sanāksmēs, lai sniegtu informāciju par konkrētiem jautājumiem, piedaloties tikai tajās sanāksmes daļās, kurās apspriež šādus konkrētus jautājumus.

2.   Priekšsēdētāji var vienoties vajadzības gadījumā uzaicināt nolīguma īstenošanā iesaistītās struktūras (“īstenošanas struktūras”) uz ad hoc pamata piedalīties JMRC Tehniskās komitejas un/vai JMRC, kā arī apakškomiteju sanāksmēs vai to daļās, lai sniegtu informāciju un atjauninājumus, kā arī lai saņemtu norādījumus un padomus par savām darbībām un ieguldījumu nolīguma īstenošanā un tā mērķu sasniegšanā.

1.   Kā JMRC sekretariāts (“sekretariāts”) kopīgi darbojas amatpersona no Eiropas Savienības delegācijas Gajānā un amatpersona no Gajānas Mežsaimniecības komisijas. Puses viena otrai paziņo tās amatpersonas vārdu un uzvārdu, funkciju/amatu un kontaktinformāciju, kura ir sekretariāta locekle. Uzskata, ka šī amatpersona turpina darboties kā sekretariāta locekle, pārstāvēdama attiecīgo Pusi, līdz dienai, kad šī Puse ir paziņojusi otrai Pusei par jaunu locekli.

2.   Sekretariāts sniedz administratīvu atbalstu JMRC un Tehniskajai komitejai, kā arī visām apakškomitejām, ko izveidojusi JMRC.

3.   Sekretariātam tā uzdevumu veikšanā palīdz 8. pantā minētais koordinators.

1.   Nolūkā atvieglot mijiedarbību, dialogu un diskusijas Pušu starpā, kā arī starp pusēm un ieinteresētajām personām saistībā ar nolīguma īstenošanu, JMRC izmanto tādas personas pakalpojumus, kura ir neatkarīga un objektīva (turpmāk “koordinators”).

2.   Koordinatora uzdevumi ir šādi:

3.   Koordinators darbojas sekretariāta vadībā un uzraudzībā, un sekretariāts vienmēr ir informēts par koordinatora darbībām.

1.   Pušu pārstāvji, kas atbild par oficiālo saziņu saistībā ar nolīguma īstenošanu, ir Eiropas Savienības delegācijas Gajānā (vai par Gajānu atbildīgās delegācijas) vadītājs (ES gadījumā) un par finanšu jautājumiem atbildīgais ministrs (Gajānas gadījumā), kā izklāstīts nolīguma 22. panta 1. punktā.

2.   Visu saraksti, kas adresēta JMRC, nosūta sekretariātam. Sekretariāts informēs par to, kā iesniedzami dokumenti, piemēram, pa pastu, e-pastu vai citādi.

3.   Sekretariāts nodrošina, ka saraksti, kas ir adresēta JMRC, pārsūta priekšsēdētājiem un vajadzības gadījumā izplata Pušu pārstāvjiem kā 9. pantā minētos dokumentus. Saraksti no katra priekšsēdētāja sekretariāts nosūta saņēmējiem un vajadzības gadījumā numurē un izplata otrai Pusei.

4.   Visus attiecīgos dokumentus katra Puse sekretariātam nosūta ne vēlāk kā 14 kalendārās dienas pirms nākamās JMRC sanāksmes.

1.   JMRC sanāksmes notiek vismaz divas reizes gadā, kā noteikts nolīguma 20. panta 4. punktā, vai pēc vienas Puses pieprasījuma.

2.   Izņēmuma kārtā un ja Puses par to vienojas, JMRC, Tehniskās komitejas un apakškomiteju sanāksmes var rīkot virtuāli/videokonferences formātā.

3.   Sekretariāts katru JMRC sanāksmi sasauc datumos un vietās, par kurām Puses ir vienojušās. Paziņojumu par sanāksmes sasaukšanu sekretariāts Pušu pārstāvjiem nosūta ne vēlāk kā 28 kalendārās dienas pirms sanāksmes sākuma, ja vien Puses nevienojas citādi.

4.   Puses ne vēlāk kā 14 kalendārās dienas pirms sanāksmes sākuma informē JMRC sekretariātu par to delegāciju plānoto sastāvu, kuras piedalīsies sanāksmē.

1.   Sekretariāts sagatavo katras sanāksmes provizorisko darba kārtību, pamatojoties uz Pušu priekšlikumiem. Provizorisko darba kārtību kopā ar attiecīgajiem dokumentiem priekšsēdētājiem nosūta ne vēlāk kā 21 kalendāro dienu pirms sanāksmes sākuma.

2.   Provizoriskās darba kārtības papildinājumi vai izmaiņas sekretariātam jāsaņem ne vēlāk kā 14 kalendārās dienas pirms sanāksmes sākuma, ar noteikumu, ka sekretariāts ir saņēmis arī visus attiecīgos pamatojošos dokumentus kopā ar papildinājumu vai izmaiņu pieprasījumu.

3.   JMRC pieņem darba kārtību katras sanāksmes sākumā. Ja Puses par to vienojas, darba kārtībā var iekļaut arī provizoriskajā darba kārtībā neiekļautus jautājumus.

4.   Sekretariāts ar priekšsēdētāju piekrišanu var saīsināt 1. un 2. punktā norādītos termiņus, lai ņemtu vērā konkrētās lietas prasības.

1.   Koordinators sagatavo katras sanāksmes protokola projektu.

2.   Protokolā parasti sniedz kopsavilkumu par katru darba kārtības punktu, vajadzības gadījumā norādot:

3.   Protokolā iekļauj arī sēdes dalībnieku sarakstu.

4.   Priekšsēdētāji sanāksmes beigās apstiprina un paraksta sanāksmes protokolu (“neoficiāls dokuments”). Sekretariāts nosūta pusēm minēto autentisko dokumentu vienu oriģināleksemplāru.

5.   JMRC Tehniskā komiteja, kas rīko sanāksmi neatkarīgi no JMRC, sagatavo savu protokolu, kurā izklāstīts diskusiju kopsavilkums par katru darba kārtības punktu. Šīs diskusijas tiks iekļautas attiecīgo JMRC sanāksmju darba kārtībā.

Neoficiālo dokumentu publisko.

1.   JMRC var pieņemt lēmumus un/vai ieteikumus par visiem jautājumiem, ja tie paredzēti nolīgumā. Kā paredzēts nolīguma 20. panta 2. punktā, lēmumus un ieteikumus pieņem vienprātīgi.

2.   Lēmumi un/vai ieteikumi pusēm ir saistoši, un tie stājas spēkā pēc katras Puses attiecīgo iekšējo procedūru pabeigšanas.

3.   Ja Puses par to vienojas, sanāksmju starplaikā JMRC var pieņemt lēmumus vai sniegt ieteikumus, izmantojot rakstisku procedūru. Rakstiskā procedūra nozīmē, ka Puses apmainās ar notām. Priekšsēdētāji ir pilnvaroti apmainīties ar šādām notām un vajadzības gadījumā apstiprināt piekrišanu jebkuram lēmumam. Rakstiskās procedūras termiņš nepārsniedz 21 kalendāro dienu, tā laikā otrai Pusei ir jāpaziņo visas tās atrunas vai grozījumi.

Puse 21 dienas laikā no rakstiskās procedūras uzsākšanas var rakstiski lūgt otru Pusi apspriest priekšlikumu nākamajā JMRC sanāksmē. Šāds lūgums automātiski aptur rakstisko procedūru.

Uzskata, ka JMRC ir pieņēmusi priekšlikumu, par kuru rakstiskajai procedūrai noteiktajā termiņā nav izteiktas atrunas.

Pieņemtos priekšlikumus reģistrē JMRC nākamās sanāksmes neoficiālajā dokumentā.

4.   Lēmumu vai ieteikumu nosaukumā attiecīgi ir vārds “lēmums” vai “ieteikums”, kam seko kārtas numurs, pieņemšanas datums un priekšmeta apraksts. Katrā lēmumā norāda tā spēkā stāšanās dienu.

5.   JMRC pieņemto lēmumu un ieteikumu autentiskumu apstiprina, katrai Pusei darot pieejamu autentisku eksemplāru, ko parakstījuši JMRC priekšsēdētāji.

1.   JMRC oficiālā valoda ir angļu valoda.

2.   Ja vien nav nolemts citādi, JMRC jautājumus apspriež, pamatojoties uz dokumentiem un priekšlikumiem, kas sagatavoti angļu valodā.

1.   Ja vien nav nolemts citādi, JMRC sanāksmes nav atklātas.

2.   Ja Puse iesniedz JMRC, Tehniskajām komitejai un apakškomitejām informāciju, kas saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem uzskatāma par konfidenciālu, tad Puses minēto informāciju uzskata par konfidenciālu.

3.   Katra Puse var lemt par JMRC lēmumu un ieteikumu publicēšanu savā attiecīgajā oficiālajā izdevumā.

1.   Katra Puse sedz visus izdevumus, kas tai radušies saistībā ar piedalīšanos JMRC, Tehniskās komitejas un apakškomiteju sanāksmēs – gan personāla, ceļa un uzturēšanās izdevumus, gan izdevumus par pasta un telesakaru pakalpojumiem.

2.   Puses centīsies vienmērīgi sadalīt izmaksas, kas saistītas ar sanāksmju organizēšanu un dokumentu pavairošanu. Šajā sakarā starp pusēm notiks ad hoc apspriedes.

1.   Puse jebkurā laikā var rakstiski pieprasīt, lai Puses sāktu mediācijas procedūru. Pieprasījumam jābūt pietiekami detalizētam, lai skaidri izklāstītu izskatāmo jautājumu un sūdzības iesniedzējas Puses bažas. Ja Puse pieprasa mediāciju, ievērojot 1. punktu, otra Puse pieprasījumu izskata un uz to rakstiski atbild septiņu kalendāro dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Pretējā gadījumā mediācijas pieprasījumu uzskata par noraidītu.

2.   Ja Puses vienojas izmantot mediāciju, ievērojot nolīguma 25. panta 4. punktu, Puses mediācijas procedūras sākumā un ne vēlāk kā 14 kalendārās dienas pēc atbildes uz mediācijas pieprasījuma saņemšanas kopīgi izraugās mediatoru. Pretējā gadījumā Puses var kopīgi lūgt Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretāru 7 dienu laikā iecelt mediatoru.

3.   Ja vien Puses nevienojas citādi, mediators nav nevienas Puses pilsonis. Mediators neatkarīgi un objektīvi palīdz pusēm to centienos panākt izlīgumu Pušu strīdā. Mediators vadīsies pēc objektivitātes, godīguma un taisnīguma principiem, cita starpā ņemot vērā Pušu tiesības un pienākumus un strīda apstākļus, tostarp līdzšinējo praksi Pušu starpā. Mediators var vadīt mediācijas procedūru tādā veidā, kādu viņš uzskata par piemērotu, ņemot vērā lietas apstākļus un vēlmes, ko Puses var paust, tostarp kādas Puses lūgumu mediatoram uzklausīt mutvārdu paziņojumus, kā arī jebkādu īpašu nepieciešamību ātri atrisināt strīdu.

4.   Mediators var rīkot Pušu sanāksmes, apspriesties ar Pusēm kopā vai ar katru atsevišķi, vērsties pēc palīdzības pie kompetentiem ekspertiem un ieinteresētajām personām vai apspriesties ar tiem, kā arī sniegt papildu atbalstu, ko lūdz Puses.

5.   Tiek sagaidīts, ka mediators sniedz pusēm adresētu atzinumu 45 kalendāro dienu laikā no viņa iecelšanas. Puses var pieprasīt papildu laiku, ja tam ir pietiekams pamatojums.

6.   Ņemot vērā mediatora sniegto atzinumu, Puses 30 kalendāro dienu laikā no mediatora atzinuma paziņošanas cenšas panākt savstarpēji apmierinošu risinājumu. Kamēr nav panākta galīgā vienošanās, Puses var apsvērt iespējamus pagaidu risinājumus.

7.   Risinājumu var pieņem JMRC. Tā vietā, lai sasauktu JMRC sanāksmi, Puses var nolemt piemērot rakstisko procedūru, kā paredzēts pašreizējā pielikuma 15. panta 3. punktā. Ja vien Puses nevienojas citādi, savstarpēji apmierinošus risinājumus publisko. Tomēr atklātībai izpaustajā versijā nedrīkst iekļaut informāciju, kuru kāda no pusēm kvalificējusi par konfidenciālu.

8.   Mediators pusēm sniedz rakstisku faktu izklāsta projektu, kurā īsi apkopo izskatāmo jautājumu un visus savstarpēji apmierinošos risinājumus, tostarp iespējamos pagaidu risinājumus, kas panākti procedūras galarezultātā. Mediators ļauj pusēm 15 dienu laikā sniegt piezīmes par faktu izklāsta projektu. Pēc tam, kad ir izskatītas noteiktajā termiņā iesniegtās Pušu piezīmes, mediators 15 dienu laikā pusēm rakstiski sniedz galīgo faktu izklāstu. Faktu izklāstā nedrīkst iekļaut nekādu nolīguma interpretāciju.

9.   Procedūru izbeidz:

10.   Kad Puses ir vienojušās par risinājumu, katra Puse veic pasākumus, kuri vajadzīgi, lai to īstenotu saskaņotajā termiņā. Termiņā, par ko panākta vienošanās, Puse, kura īsteno risinājumu, rakstiski informē otru Pusi, kādu rīcību vai pasākumus tā veikusi, lai īstenotu savstarpēji apmierinošo risinājumu.

11.   Puses centīsies vienmērīgi sadalīt izmaksas, kas saistītas ar mediācijas procedūru. Šajā sakarā starp pusēm notiks ad hoc apspriedes.

1.   Ja viena no pusēm vēlas grozīt nolīguma pielikumu noteikumus, tā atbilstoši informē JMRC un iesniedz šajā nolūkā savu priekšlikumu.

2.   JMRC var lūgt JMRC Tehnisko komiteju izskatīt minēto priekšlikumu un paust savu viedokli un ierosinājumus. JMRC var izveidot apakškomiteju, kas šajā darbā atbalstītu JMRC Tehnisko komiteju.

3.   Pēc vienas Puses priekšlikuma un, ņemot vērā JMRC Tehniskās komitejas viedokli un ierosinājumus, JMRC var pieņemt lēmumu, ar ko groza pielikumus saskaņā ar nolīguma 27. panta 3. punktu un šā reglamenta 14. pantu.

1.   Šī šķīrējtiesas darba kārtība papildina un precizē Brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu (“nolīgums”) starp Eiropas Savienību (“Savienība”) un Gajānas Kooperatīvo Republiku (“Gajāna”) un jo īpaši tā 26. pantu.

2.   Šī šķīrējtiesas darba kārtība ir vērsta uz to, lai Savienība un Gajāna (“Puses”), izmantojot šķīrējtiesas mehānismu, varētu izšķirt strīdus, kas to starpā var rasties saistībā ar nolīguma interpretāciju un piemērošanu.

1.   Šķīrējtiesa piemēro nolīgumu, kā tas interpretēts saskaņā ar Vīnes Konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām, un citus starptautisko tiesību līgumus, noteikumus un principus, kuri attiecas uz strīdu un ir piemērojami starp Pusēm.

2.   Neskarot 1. punktu, gadījumos, kad strīdā, kas iesniegts izskatīšanai šķīrējtiesā, rodas jautājums par tāda nolīgumā ietverta noteikuma interpretāciju un piemērošanu, kurš definēts, atsaucoties uz kādu Puses iekšējo tiesību aktu noteikumu, šķīrējtiesa attiecīgā gadījumā minētās Puses iekšējos tiesību aktus var ņemt vērā kā faktu. To darot, šķīrējtiesa ievēro prevalējošo interpretāciju, ko par iekšējiem tiesību aktiem sniegušas minētās Puses tiesas vai iestādes. Jebkāda šķīrējtiesas sniegta Puses iekšējo tiesību aktu interpretācija nav saistoša minētās Puses tiesām vai iestādēm.

1.   Jebkuru šķīrējtiesas pieprasījumu, paziņojumu, rakstveida iesniegumu vai citu dokumentu vienlaikus nosūta abām Pusēm un, attiecīgā gadījumā, Starptautiskajam birojam.

Jebkuru Puses pieprasījumu, paziņojumu, rakstveida iesniegumu vai citu dokumentu, kas adresēts šķīrējtiesai, kā kopiju vienlaikus nosūta otrai Pusei un, attiecīgā gadījumā, Starptautiskajam birojam.

Jebkuru Puses pieprasījumu, paziņojumu, rakstveida iesniegumu vai citu dokumentu, kas adresēts otrai Pusei, kā kopiju vienlaikus nosūta šķīrējtiesai un, attiecīgā gadījumā, Starptautiskajam birojam.

2.   Jebkuru pieprasījuma, rakstveida iesnieguma vai cita dokumenta paziņošanu, ievērojot 1. punktu, veic, izmantojot e-pastu vai, attiecīgā gadījumā, jebkādus citus saziņas līdzekļus, kas ļauj reģistrēt tā nosūtīšanu. Ja vien netiek pierādīts kas cits, šādu paziņojumu uzskata par nogādātu tā nosūtīšanas dienā.

3.   Saskaņā ar nolīguma 22. pantu visus paziņojumus adresē Gajānas finanšu ministram Gajānas gadījumā un Savienības delegācijas Gajānā vadītājam Savienības gadījumā.

4.   Sīkas pārrakstīšanās kļūdas pieprasījumos, paziņojumos, rakstveida iesniegumos vai citos dokumentos, kas attiecas uz šķīrējtiesas procedūru, var izlabot, nogādājot jaunu dokumentu, kurā skaidri norādītas izmaiņas.

5.   Ja dokumenta nogādes termiņa pēdējā diena iekrīt Gajānas vai Savienības oficiālā brīvdienā, dokumenta nogādes termiņš beidzas pirmajā nākamajā darbdienā.

1.   Ievērojot 5. punktu, katra Puse ieceļ vienu šķīrējtiesnesi. Divi šādi ieceltie šķīrējtiesneši izvēlas trešo šķīrējtiesnesi, kurš darbosies kā šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

2.   Ja 30 dienu laikā no prasītājas Puses paziņojuma saņemšanas par šķīrējtiesneša iecelšanu, atbildētāja nav paziņojusi prasītājai Pusei par tās iecelto šķīrējtiesnesi, tad prasītāja Puse var lūgt Starptautisko biroju iecelt otru šķīrējtiesnesi. PCA iecēlējiestāde pēc iespējas ātrāk ieceļ otru šķīrējtiesnesi.

3.   Ja 30 dienu laikā no otra šķīrējtiesneša iecelšanas abi šķīrējtiesneši nav vienojušies par trešā šķīrējtiesneša izvēli, tad viena vai otra Puse, ievērojot 5. punktu, var lūgt Starptautisko biroju iecelt trešo šķīrējtiesnesi saskaņā ar piemērojamiem PCA noteikumiem. PCA iecēlējiestāde pēc iespējas ātrāk ieceļ trešo šķīrējtiesnesi. Veicot iecelšanu, PCA iecēlējiestāde izmanto šādu saraksta izveides procedūru:

4.   Ieceļot šķīrējtiesnešus, Puses un PCA iecēlējiestāde var izvēlēties personas, kuras ir Pastāvīgās šķīrējtiesas locekļi.

5.   Ieceļot šķīrējtiesnešus, Puses un PCA iecēlējiestāde neizvēlas personas, kuras ir Savienības iestāžu, Savienības dalībvalsts valdības vai Gajānas valdības locekļi, ierēdņi vai citi darbinieki.

1.   Šķīrējtiesneši ir neatkarīgi un objektīvi, darbojas individuāli un nepieņem nevienas organizācijas vai valdības norādījumus.

2.   Ja personu uzrunā saistībā ar viņas iespējamo iecelšanu par šķīrējtiesnesi, minētā persona Pusēm un PCA iecēlējiestādei izpauž visus apstākļus, kas varētu radīt pamatotas šaubas par minētās personas objektivitāti vai neatkarību. Šķīrējtiesnesis no iecelšanas brīža un visā šķīrējtiesas procedūras laikā nekavējoties izpauž Pusēm, Starptautiskajam birojam un pārējiem šķīrējtiesnešiem visus apstākļus, kas varētu radīt pamatotas šaubas par minētā šķīrējtiesneša objektivitāti vai neatkarību.

3.   Šķīrējtiesnešiem ir imunitāte pret tiesvedību Savienībā un Gajānā attiecībā uz darbību vai bezdarbību, kas saistīta ar šķīrējtiesu.

1.   Šķīrējtiesa netiekas un nesazinās ar Pusi bez otras Puses klātbūtnes.

2.   Šķīrējtiesnesis neapspriež procesa priekšmetu ar vienu vai abām Pusēm bez pārējo šķīrējtiesnešu klātbūtnes.

1.   Ja šķīrējtiesas procedūras laikā šķīrējtiesnesis mirst vai atkāpjas, tad šķīrējtiesneša aizstājēju ieceļ vai izvēlas saskaņā ar 6. pantā paredzēto procedūru, kuru piemēro aizstājamā šķīrējtiesneša iecelšanai vai izvēlei.

2.   Gadījumā, ja šķīrējtiesnesis nepilda savus pienākumus vai de jure vai de facto nespēj pildīt savus pienākumus, piemēro 11. pantā paredzēto procedūru šķīrējtiesneša noraidīšanai un aizstāšanai.

3.   Ja kāds šķīrējtiesnesis tiek aizstāts, šķīrējtiesas procedūru atsāk tajā posmā, kurā aizstātais šķīrējtiesnesis beidza pildīt savus pienākumus, ja vien šķīrējtiesa nenolemj citādi.

1.   Jebkura Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, ja pastāv apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par šķīrējtiesneša objektivitāti vai neatkarību.

2.   Puse var noraidīt tās iecelto šķīrējtiesnesi tikai tādu iemeslu dēļ, kurus tā uzzinājusi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

3.   Puse, kura ir iecerējusi noraidīt šķīrējtiesnesi, 30 dienu laikā no brīža, kad par minētā šķīrējtiesneša iecelšanu ir paziņots Pusei, kas ir iecerējusi noraidījumu, vai 30 dienu laikā no brīža, kad minētajai Pusei ir kļuvuši zināmi apstākļi, kuri varētu radīt pamatotas šaubas par šķīrējtiesneša objektivitāti vai neatkarību, nosūta paziņojumu par šādu noraidījumu.

4.   Paziņojumu par noraidījumu nosūta otrai Pusei, noraidītajam šķīrējtiesnesim, pārējiem šķīrējtiesnešiem un Starptautiskajam birojam. Paziņojumā par noraidījumu norāda noraidījuma iemeslus.

5.   Ja Puse noraida šķīrējtiesnesi, otra Puse var piekrist noraidījumam. Pēc noraidījuma šķīrējtiesnesis var arī atkāpties no amata. Tas nenozīmē noraidījuma iemeslu pamatotības atzīšanu.

6.   Ja 15 dienu laikā no paziņojuma par noraidījumu otra Puse nepiekrīt noraidījumam vai ja šķīrējtiesnesis, pret kuru izteikts noraidījums, neatkāpjas, Puse, kas izteikusi noraidījumu, var izvēlēties turpināt noraidījuma procedūru. Šādā gadījumā 30 dienu laikā no paziņojuma par noraidījumu minētā Puse lūdz PCA iecēlējiestādi pieņemt lēmumu par noraidījumu.

7.   Pieņemot lēmumu par noraidījumu, PCA iecēlējiestāde var norādīt lēmuma iemeslus, ja vien Puses nevienojas par to, ka iemeslus nenorāda. Ja PCA iecēlējiestāde atbalsta noraidījumu, šķīrējtiesneša ieceļ vai izvēlas aizstājēju saskaņā ar 6. pantā paredzēto procedūru, kuru piemēro aizstājamā šķīrējtiesneša iecelšanai vai izvēlei.

1.   Šķīrējtiesa vada šķīrējtiesas procedūru veidā, kādu tā uzskata par piemērotu, ar noteikumu, ka tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret Pusēm un ka attiecīgā procedūras posmā katrai Pusei tiek dota pienācīga iespēja izklāstīt savu viedokli. Šķīrējtiesa, īstenojot savu rīcības brīvību, vada šķīrējtiesas procedūru tā, lai izvairītos no nevajadzīgas kavēšanās un izdevumiem un nodrošinātu taisnīgu un efektīvu strīda izšķiršanas procesu.

2.   Šķīrējtiesas nolēmums ir galīgs un saistošs Savienībai un Gajānai.

3.   Savienība un Gajāna nodrošina to, ka šķīrējtiesas nolēmums pilnībā ir publiski pieejams, ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības.

1.   Šķīrējtiesas vieta ir Hāga, ja vien nav panākta citāda vienošanās.

2.   Šķīrējtiesa var sanākt jebkurā vietā, kuru tā uzskata par piemērotu preču, cita īpašuma vai dokumentu pārbaudīšanai. Puses tiek laicīgi informētas, lai tām būtu iespēja piedalīties šādā pārbaudē.

1.   Katra Puse un šķīrējtiesa ievēro konfidencialitāti attiecībā uz jebkuru informāciju, ko otra Puse iesniegusi šķīrējtiesai un ko minētā otra Puse noteikusi par konfidenciālu. Ja Puse šķīrējtiesai iesniedz rakstveida iesniegumu, kas ietver konfidenciālu informāciju, tā 15 dienu laikā iesniedz arī publiskojamu iesniegumu bez konfidenciālās informācijas.

2.   Nekas šajā šķīrējtiesas darba kārtībā neliedz Pusei izpaust plašākai sabiedrībai savu nostāju. Kamēr šķīrējtiesas procedūra nav pabeigta, Puse neizpauž nekādu informāciju, ko otra Puse noteikusi par konfidenciālu.

3.   Šķīrējtiesa organizē slēgtu sēdi, ja Puses iesniegtais izklāsts un argumenti ietver konfidenciālu informāciju. Ja šķīrējtiesas sēde ir slēgta, Puses ievēro sēdes konfidencialitāti.

1.   Šķīrējtiesas priekšsēdētājs vada visas šķīrējtiesas sanāksmes. Šķīrējtiesa var deleģēt šķīrējtiesas priekšsēdētājam pilnvaras pieņemt administratīvus un procesuālus lēmumus.

2.   Šķīrējtiesa veic savu darbību jebkādā veidā, tostarp izmantojot tālruni, e-pastu, faksa sūtījumus vai datorsakarus.

3.   Šķīrējtiesas apspriedēs piedalās vienīgi šķīrējtiesneši, tomēr šķīrējtiesa var atļaut tās apspriedēs piedalīties arī šķīrējtiesnešu palīgiem.

4.   Jebkuru nolēmumu vai ziņojumu sagatavošana ir tikai un vienīgi šķīrējtiesas kompetencē, un to nedeleģē.

5.   Ja šķīrējtiesa uzskata, ka nepieciešams mainīt kādu procesuālo termiņu vai veikt kādus citus procesuālus vai administratīvus pielāgojumus, tā pēc apspriešanās ar Pusēm rakstveidā tās informē par izmaiņu vai pielāgojumu iemesliem un par jauno termiņu vai vajadzīgo pielāgojumu.

1.   Tiklīdz pēc šķīrējtiesas izveides tas ir praktiski iespējams un pēc tam, kad Puses ir tikušas aicinātas paust savu viedokli, šķīrējtiesa nosaka šķīrējtiesas pagaidu grafiku. Šķīrējtiesa jebkurā laikā pēc tam, kad Puses ir tikušas aicinātas paust savu viedokli, var šo laikposmu pagarināt vai saīsināt.

2.   Katra Puse 10 dienu laikā no šķīrējtiesas izveides var iesniegt argumentētu pieprasījumu atzīt lietu par steidzamu. Tādā gadījumā šķīrējtiesa 15 dienu laikā no šāda pieprasījuma saņemšanas lemj par minēto pieprasījumu.

1.   Puses tiekas ar šķīrējtiesu 30 dienu laikā no tās izveides, lai vienotos par jautājumiem, kuru apspriešanu Puses vai šķīrējtiesa uzskata par lietderīgu, tostarp par:

2.   Ja vien Puses nevienojas citādi, šķīrējtiesas darba uzdevumi ir šādi:

1.   Balstoties uz grafiku, kas noteikts organizatoriskajā sanāksmē, šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar Pusēm un pārējiem šķīrējtiesnešiem informē Puses par šķīrējtiesas sēdes datumu, laiku un vietu. Ievērojot 6. punktu, Puse, kuras teritorijā notiek šķīrējtiesas sēde, šo informāciju publisko.

2.   Šķīrējtiesa var rīkot papildu sēdes, ja Puses par to vienojas.

3.   Visi šķīrējtiesneši ir klāt sēdē visu sēdes laiku.

4.   Neatkarīgi no tā, vai sēde ir atklāta vai slēgta, tajā var piedalīties šādas personas, ja Puses iepriekš par to vienojušās:

5.   Katra Puse ne vēlāk kā 7 dienas pirms sēdes dienas iesniedz šķīrējtiesai un otrai Pusei sarakstu ar to personu vārdiem un uzvārdiem, kuras minētās Puses uzdevumā šķīrējtiesas sēdē mutvārdos sniegs argumentus vai cita veida izklāstu, sarakstu ar citiem pārstāvjiem, kas piedalīsies sēdē, un sarakstu ar lieciniekiem, kuri sēdē sniegs liecības.

6.   Šķīrējtiesas sēdes ir atklātas, ja vien šķīrējtiesa pēc savas ierosmes vai pēc vienas vai otras Puses pieprasījuma nelemj citādi.

7.   Šķīrējtiesa, apspriežoties ar Pusēm, lemj par pienācīgiem loģistikas pasākumiem un procedūrām, lai nodrošinātu to, ka atklātās sēdes tiek efektīvi vadītas. Minētie loģistikas pasākumi var ietvert tīmekļapraidi tiešraidē vai videosistēmu.

8.   Šķīrējtiesas sēdes norise, kurā prasītājai Pusei un atbildētājai nodrošina vienādu laiku gan debašu, gan repliku sadaļā, ir šāda:

Debates

Replika

9.   Sēdes laikā šķīrējtiesa var jebkurai no Pusēm vai lieciniekiem jebkurā laikā uzdot jautājumus.

10.   Šķīrējtiesa organizē sēdes protokolēšanu un protokola sagatavošanu un nodošanu Pusēm 7 dienu laikā no sēdes. Puses var sniegt savas piezīmes par protokolu, un šķīrējtiesa tās var ņemt vērā.

11.   Katra Puse 10 dienu laikā no sēdes var iesniegt papildu rakstisku izklāstu par jebkuru jautājumu, kas tika aplūkots sēdē.

1.   Ja viena no Pusēm, pienācīgi informēta saskaņā ar šo šķīrējtiesas darba kārtību, neierodas uz šķīrējtiesas sēdi, nenorādot tam pietiekamu iemeslu, šķīrējtiesa var turpināt šķīrējtiesas procedūru.

2.   Ja viena no Pusēm, kurai tika pienācīgi prasīts uzrādīt dokumentārus pierādījumus, noteiktajā termiņā to neizdara, nenorādot tam pietiekamu iemeslu, šķīrējtiesa var pieņemt nolēmumu par pierādījumiem.

1.   Šķīrējtiesa jebkurā procesa posmā var rakstveidā iesniegt jautājumus vienai vai abām Pusēm. Visu vienai Pusei iesniegto jautājumu kopiju sniedz otrai Pusei.

2.   Katra Puse sniedz otrai Pusei savu uz šķīrējtiesas jautājumiem sniegto atbilžu kopiju. Otrai Pusei dod iespēju 7 dienu laikā no šādas kopijas nogādāšanas rakstveidā sniegt piezīmes par Puses atbildēm.

1.   Ja vien Puses nevienojas citādi, šķīrējtiesa var pieņemt brīvprātīgus rakstveida izklāstus no fiziskas personas, kas ir Puses rezidents vai pilsonis, vai Puses teritorijā iedibinātas juridiskas personas, kas ir neatkarīga no Gajānas valdības vai no Savienības iestādēm vai struktūrām, ar noteikumu, ka:

2.   Izklāstus nosūta pusēm, lai tās varētu iesniegt piezīmes. Puses 15 dienu laikā no izklāstu nogādes dienas var iesniegt šķīrējtiesai piezīmes.

3.   Šķīrējtiesa savā nolēmumā norāda visus izklāstus, ko tā saņēmusi saskaņā ar 1. punktu. Šķīrējtiesai nav pienākuma savā ziņojumā pievērsties šādi iesniegtos izklāstos sniegtajiem argumentiem.

4.   Ja šķīrējtiesa nolemj savā ziņojumā pievērsties izklāstos minētajiem argumentiem, tā arī ņem vērā visas piezīmes, ko Puses izteikušas saskaņā ar 2. punktu.

1.   Šķīrējtiesa var iecelt vienu vai vairākus ekspertus, kas tai rakstiski ziņo par konkrētiem jautājumiem, kurus nosaka šķīrējtiesa. Šķīrējtiesas noteikto eksperta darba uzdevumu kopiju iesniedz Pusēm.

2.   Pēc eksperta ziņojuma saņemšanas šķīrējtiesa nosūta ziņojuma kopiju Pusēm, kurām sniedz iespēju rakstiski izteikt savu viedokli par ziņojumu. Pusei ir tiesības pārbaudīt jebkuru dokumentu, uz kuru eksperts ir balstījis savu ziņojumu.

3.   Pēc vienas vai otras Puses pieprasījuma ekspertu pēc ziņojuma iesniegšanas var uzklausīt šķīrējtiesas sēdē, kurā Pusēm ir iespēja iztaujāt ekspertu. Šādā sēdē katra no Pusēm var uzaicināt ekspertus–lieciniekus, lai sniegtu liecības par strīda jautājumiem.

1.   Nolēmums ir rakstisks, un tajā izklāsta konstatētos faktus, iztirzā nolīguma attiecīgo noteikumu piemērojamību un pamato konstatējumus un secinājumus.

2.   Nolēmumu paraksta šķīrējtiesneši, un tajā norāda dienu, kad tas ir pieņemts, kā arī šķīrējtiesas vietu. Ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, tajā norāda paraksta(-u) neesības iemeslu.

1.   Katra Puse 30 dienu laikā pēc nolēmuma saņemšanas var lūgt šķīrējtiesu sniegt nolēmuma interpretāciju, par to paziņojot otrai Pusei un PCA iecēlējiestādei.

2.   Interpretāciju sniedz rakstiski 30 dienu laikā no lūguma saņemšanas. Interpretācija ir daļa no nolēmuma, un vajadzības gadījumā piemēro 15. un 25. panta noteikumus.

1.   Katra Puse 30 dienu laikā no nolēmuma saņemšanas var lūgt šķīrējtiesu izlabot nolēmumā jebkādas aprēķina kļūdas, jebkādas pārrakstīšanās vai gramatiskās kļūdas vai jebkādas līdzīgas kļūdas, par to paziņojot otrai Pusei un PCA iecēlējiestādei. Tomēr šķīrējtiesa 30 dienu laikā pēc nolēmuma paziņošanas var veikt šādus labojumus pēc savas iniciatīvas.

2.   Visus labojumus veic rakstiski, un tie ir daļa no nolēmuma, un vajadzības gadījumā piemēro 15. un 25. panta noteikumus.

1.   Katra puse 30 dienu laikā no nolēmuma saņemšanas var lūgt šķīrējtiesu pieņemt papildu nolēmumu attiecībā uz apgalvojumiem, kas izteikti šķīrējtiesas procedūrā, taču nav iekļauti nolēmumā, par to paziņojot otrai Pusei un PCA iecēlējiestādei.

2.   Ja šķīrējtiesa uzskata, ka lūgums pieņemt papildu nolēmumu ir pamatots, un uzskata, ka iepriekš minēto apgalvojumu neiekļaušana ir labojama, nerīkojot turpmākas sēdes vai neiesniedzot turpmākus pierādījumus, tā 30 dienu laikā no lūguma saņemšanas pieņem papildu nolēmumu.

3.   Ja tiek pieņemts papildu nolēmums, attiecīgi piemēro 15. un 25. pantu.

1.   Puses veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai labticīgi izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu. Puses 10 dienu laikā no šķīrējtiesas nolēmuma paziņošanas vienojas par pieņemamu termiņu šķīrējtiesas nolēmuma izpildei. Ja starp Pusēm ir domstarpības par pieņemamu termiņu šķīrējtiesas nolēmuma izpildei, katra Puse rakstveidā pieprasa sākotnējai šķīrējtiesai noteikt pieņemamā termiņa ilgumu un vienlaikus paziņo par to otrai Pusei. Savienība un Gajāna, savstarpēji vienojoties, var pagarināt pieņemamo termiņu.

2.   Ja starp Pusēm ir domstarpības par kāda pasākuma atbilstību šķīrējtiesas nolēmumam, Puse var rakstveidā pieprasīt šķīrējtiesas nolēmumu šajā jautājumā. Šķīrējtiesa 90 dienu laikā vai steidzamos gadījumos 45 dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas paziņo savu nolēmumu.

Ja sākotnējā šķīrējtiesa vai daži šķīrējtiesneši nespēj vēlreiz sapulcēties, lai izskatītu pieprasījumu, tad izveido jaunu šķīrējtiesu saskaņā ar 6. pantu. Termiņš nolēmuma paziņošanai ir 60 dienas no jaunās šķīrējtiesas izveides dienas.

3.   Ja šķīrējtiesa nolemj, ka Puse nav izpildījusi šķīrējtiesas nolēmumu, tā nosaka jaunu izpildes termiņu.

Ja Puse turpina nepildīt šķīrējtiesas nolēmumu, otra Puse var apturēt nolīguma darbību saskaņā ar tā 28. pantu, par to paziņojot Pusei, kas nepilda šķīrējtiesas nolēmumu. Nolīguma darbības apturēšana ir samērīga ar attiecīgo pienākuma pārkāpumu, ņemot vērā pārkāpuma smagumu un attiecīgās tiesības un to, vai apturēšanas pamatā ir fakts, ka atbildētāja turpina nepildīt šķīrējtiesas nolēmumu.

Nolīguma darbības apturēšanu nosaka uz laiku un piemēro tikai līdz brīdim, kad Puse ir izpildījusi šķīrējtiesas nolēmumu, vai līdz brīdim, kad Puses ir vienojušās citādi atrisināt strīdu.

4.   Puse paziņo Apvienotajai uzraudzības un izvērtēšanas komitejai (JMRC) un otrai Pusei par visiem pasākumiem, kurus tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, kā arī par savu pieprasījumu izbeigt nolīguma darbības apturēšanu, ko pieprasījusi otra Puse.

5.   Ja Puses 45 dienu laikā pēc paziņojuma iesniegšanas nevienojas par to, vai paziņotais pasākums nodrošina to, ka atbildētāja izpilda šķīrējtiesas nolēmumu, katra Puse ar rakstveida pieprasījumu var lūgt sākotnējai šķīrējtiesai izlemt šo jautājumu. Šādu pieprasījumu vienlaicīgi paziņo otrai Pusei.

Ja sākotnējā šķīrējtiesa vai daži šķīrējtiesneši nespēj vēlreiz sapulcēties, lai izskatītu pieprasījumu, tad izveido jaunu šķīrējtiesu, kā noteikts 6. pantā. Šķīrējtiesas nolēmumu 75 dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas paziņo Pusēm un JMRC.

6.   Ja sākotnējā šķīrējtiesa vai daži šķīrējtiesneši nespēj vēlreiz sapulcēties, lai izskatītu 2. punktā minēto pieprasījumu, tad izveido jaunu šķīrējtiesu saskaņā ar 6. pantu. Tādā gadījumā termiņš jaunās šķīrējtiesas nolēmuma paziņošanai ir 90 dienas no jaunās šķīrējtiesas izveides dienas.

1.   Ja pirms nolēmuma pieņemšanas Puses vienojas par izlīgumu strīdā, šķīrējtiesa vai nu pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procedūras izbeigšanu vai, ja to pieprasa abas Puses un šķīrējtiesa tam piekrīt, šķīrējtiesa sastāda izlīgumu šķīrējtiesas nolēmuma veidā, kurā izklāstīti vienošanās nosacījumi. Šķīrējtiesai nav pienākuma pamatot nolēmumu, kurā izklāstīti vienošanās nosacījumi.

2.   Ja pirms nolēmuma pieņemšanas šķīrējtiesas procedūras turpināšana kļūst neiespējama vai zaudē jēgu kāda iemesla dēļ, kurš nav minēts 1. punktā, šķīrējtiesa informē Puses par savu nodomu izdot rīkojumu, ja vien kāda Puse neizvirza pamatotus iebildumus. Puses tad sāk apspriešanos, lai atrisinātu strīdu.

1.   Šķīrējtiesa savā nolēmumā nosaka šķīrējtiesas procedūras izmaksas. Termins “izmaksas” ietver tikai:

2.   Šķīrējtiesas izmaksas principā sedz lietā zaudējusī Puse. Taču šķīrējtiesa var sadalīt šīs izmaksas starp Pusēm, ja tā konstatē, ka sadalījums ir pamatots, ņemot vērā lietas apstākļus.

3.   Šķīrējtiesa nevar iekasēt papildu honorārus par sava nolēmuma interpretāciju, labošanu vai papildināšanu.

1.   Šķīrējtiesa tās izveidošanās dienā var pieprasīt katrai Pusei iemaksāt avansā drošības naudu, kas atbilst 31. pantā minētājām izmaksām.

2.   Šķīrējtiesas procedūras laikā šķīrējtiesa var pieprasīt no Pusēm papildu drošības naudas iemaksu.

3.   Ja pieprasītā drošības nauda 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas nav iemaksāta pilnā apmērā, šķīrējtiesa informē Puses, lai viena no tām veic vajadzīgo maksājumu. Ja šāds maksājums netiek veikts, šķīrējtiesa var izdot rīkojumu par šķīrējtiesas procedūras apturēšanu vai izbeigšanu.

4.   Pēc nolēmuma pieņemšanas šķīrējtiesa veic uzskaiti par drošības naudu, kas saņemta no Pusēm, un neizmantoto atlikumu atgriež Pusēm.