1.   Ievērojot prasības par nosacījumu izpildi saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/331 22.a pantu, verificētājs pārbauda Deleģētās regulas (ES) 2019/331 22.a panta 3. punktā minēto energoauditu vai sertificēto energovadības sistēmu ieteikumu īstenošanu un apstiprina, ka minēto ieteikumu īstenošana ir pabeigta.

2.   Lai apstiprinātu, ka 1. punktā minēto ieteikumu īstenošana ir pabeigta, verificētājs pārbauda, vai

1.   Ja šīs regulas 17.a pantā minēto ieteikumu īstenošana nav pabeigta, verificētājs novērtē operatora sniegtos pierādījumus un pārbauda, vai

2.   Ja Deleģētās regulas (ES) 2019/331 22.a panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā minētais atmaksāšanās laiks energoaudita ziņojumā, sertificētajā energovadības sistēmā vai ar zvērestu apliecinātā energoauditora deklarācijā nav norādīts, verificētājs pārbauda šādus aspektus:

3.   Lai novērtētu 1. punkta f) apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanu, verificētājs pārbauda un apstiprina, vai

1.   Atkāpjoties no 21. panta 1. punkta, verificētājs var nolemt veikt virtuālu objekta apmeklējumu, lai verificētu gaisakuģa operatora ziņojumu gadījumos, uz kuriem neattiecas 34.a pants. Lemjot par virtuālu objekta apmeklējumu, verificētājs balstās uz riska analīzes iznākumu un pārliecinās, ka visiem relevantajiem datiem var piekļūt attālināti. Verificētājs par lēmumu veikt virtuālu objekta apmeklējumu gaisakuģa operatoru informē bez liekas kavēšanās.

2.   Verificētājs veic pasākumus, kuri verifikācijas risku samazina līdz pieņemamam līmenim, nolūkā iegūt pienācīgu pārliecību, ka gaisakuģa operatora ziņojums nesatur būtiski nepatiesus apgalvojumus.

3.   Gadījumos, uz kuriem 34.a pants neattiecas, verificētājs vienmēr veic fizisku objekta apmeklējumu jebkurā no šīm situācijām:

4.   Šā panta 3. punkta d) apakšpunktu nepiemēro, ja gaisakuģa operators ir tiesīgs piemērot vienkāršotu verifikāciju saskaņā ar 33. panta 2. punktu.

1.   Verificēts regulēta subjekta ziņojums ir tāds, ka lietotāji tam var ticēt. Tas patiesi atspoguļo to, kas tajā jāuzrāda vai kā uzrādīšanu var pamatoti sagaidīt.

2.   Regulēta subjekta ziņojumu verifikācijas process ir rezultatīvs un uzticams līdzeklis, kas papildina kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras, sniedzot informāciju, ko regulētais subjekts var izmantot emisiju monitoringa un ziņošanas snieguma uzlabošanai.

1.   Verificētājs veic šajā nodaļā paredzēto verifikāciju un darbības, lai sagatavotu verifikācijas ziņojumu, kurā ar pienācīgu pārliecību secināts, ka regulētā objekta ziņojumā nav būtiski nepatiesu apgalvojumu.

2.   Verificētājs plāno un veic verifikāciju ar profesionālu piesardzību, apzinoties, ka var pastāvēt apstākļi, kuru dēļ regulatīvā subjekta ziņojumā ietvertā informācija var saturēt būtiski nepatiesus apgalvojumus.

3.   Verificētājam verifikācija jāveic sabiedrības interesēs, neatkarīgi no regulētā subjekta un kompetentajām iestādēm, kas atbild par Direktīvu 2003/87/EK.

4.   Verifikācijas laikā verificētājs novērtē, vai

Pirmās daļas c) apakšpunkta vajadzībām verificētājs no regulētā subjekta iegūst skaidrus un objektīvus pierādījumus, kas pamato ziņotās agregētās emisijas, ņemot vērā visu pārējo informāciju, kas sniegta regulētā subjekta ziņojumā.

5.   Verificētājs regulētajam subjektam iesaka saņemt nepieciešamo kompetentās iestādes apstiprinājumu šādos gadījumos:

Pēc kompetentās iestādes apstiprinājuma saņemšanas verificētājs verifikācijas darbības attiecīgi turpina, atkārto vai pielāgo. Ja pirms verifikācijas ziņojuma izdošanas apstiprinājums nav saņemts, verificētājs to norāda verifikācijas ziņojumā.

6.   Ja verificētājs konstatē, ka regulētais subjekts nepilda Īstenošanas regulu (ES) 2018/2066, verificētājs uz šo novirzi norāda verifikācijas ziņojumā – pat tad, ja kompetentā iestāde attiecīgo monitoringa plānu ir apstiprinājusi.

1.   Pirms verifikācijas uzdevuma uzņemšanās verificētājs iegūst pienācīgu izpratni par regulēto subjektu un novērtē savas spējas veikt verifikāciju. Šajā nolūkā verificētājs vismaz

2.   Regulētais subjekts verificētājam sniedz visu relevanto informāciju, kas verificētājam dod iespēju veikt 1. punktā minētās darbības.

1.   Nosakot, cik laika vajadzīgs verifikācijas uzdevumam, kā minēts 43c. panta 1. punkta f) apakšpunktā, verificētājs ņem vērā vismaz

2.   Verificētājs nodrošina, ka verifikācijas līgumā tiek paredzēta iespēja piestādīt rēķinu ne tikai par līgumā paredzēto laiku, bet arī par papildu laiku, ja tiek konstatēts, ka šāds papildu laiks ir vajadzīgs stratēģiskajai analīzei, riska analīzei vai citām verifikācijas darbībām. Situācijas, kur var būt vajadzība pēc papildu laika, ir vismaz šādas:

3.   Verificētājs atvēlēto laiku norāda iekšējā verifikācijas dokumentācijā.

1.   Pirms stratēģiskās analīzes un citos brīžos verifikācijas gaitā regulētais subjekts verificētājam nodrošina visu šo informāciju:

2.   Pirms verificētājs izdod verifikācijas ziņojumu, regulētais subjekts verificētājam iesniedz galīgo apstiprināto un iekšēji validēto regulētā subjekta ziņojumu.

1.   Verifikācijas sākumā verificētājs, veicot visu regulētajam subjektam relevanto darbību stratēģisko analīzi, novērtē verifikācijas uzdevumu paredzamo raksturu, mērogu un sarežģītību.

2.   Lai izprastu regulētā subjekta veiktās darbības, verificētājs apkopo un izskata informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu, vai verifikācijas komanda ir pietiekami kompetenta veikt verifikāciju, noteiktu, vai līgumā norādītais vajadzīgais laiks ir noteikts pareizi, un nodrošinātu, ka verificētājs spēj veikt nepieciešamo riska analīzi. Šajā informācijā iekļauj vismaz

3.   Izskatot 1. punktā minēto informāciju, verificētājs novērtē vismaz šādus aspektus:

4.   Veicot stratēģisko analīzi, verificētājs pārbauda šādus aspektus:

1.   Lai sagatavotu, plānotu un īstenotu rezultatīvu verifikāciju, verificētājs apzina un analizē šādus elementus:

2.   Apzinot un analizējot šā panta 1. punktā minētos elementus, verificētājs ņem vērā vismaz

3.   Ja verificētājs konstatē, ka regulētais subjekts savā riska novērtējumā relevantos raksturīgos riskus un kontroles riskus nav apzinājis, verificētājs regulēto subjektu par to informē.

4.   Attiecīgā gadījumā atbilstoši verifikācijas gaitā iegūtajai informācijai verificētājs riska analīzi pārskata un veicamās verifikācijas darbības groza vai atkārto.

1.   Verificētājs atbilstoši stratēģiskās analīzes un riska analīzes gaitā iegūtajai informācijai un apzinātajiem riskiem sagatavo verifikācijas plānu, un tajā ietilpst vismaz

2.   Verificētājs 1. punkta b) apakšpunktā minēto testēšanas plānu sastāda tā, lai tas varētu noteikt, cik lielā mērā uz relevantajām kontroles darbībām var paļauties, novērtējot atbilstību 43.b panta 4. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktajām prasībām.

Nosakot paraugu lielumu un paraugošanas darbības kontroles darbību testēšanas vajadzībām, verificētājs ņem vērā šādus elementus:

3.   Nosakot paraugu lielumu un paraugošanas darbības 1. punkta c) apakšpunktā minētās datu paraugošanas vajadzībām, verificētājs ņem vērā šādus elementus:

4.   Verificētājs verifikācijas plānu sastāda un īsteno tā, lai verifikācijas risku samazinātu līdz pieņemamam līmenim un tādējādi iegūtu pienācīgu pārliecību, ka regulētā subjekta ziņojums nesatur būtiski nepatiesus apgalvojumus.

5.   Ja verificētājs verifikācijas gaitā konstatē papildu riskus, kas jāsamazina, vai ja faktiskais risks ir mazāks par sākotnēji prognozēto, verificētājs riska analīzi un verifikācijas plānu atjaunina un verifikācijas darbības pielāgo.

1.   Verificētājs izmanto analītiskās procedūras, lai novērtētu datu ticamību un pilnīgumu, ja par nepieciešamību pēc šādām analītiskām procedūrām liecina raksturīgie riski, kontroles riski un regulētā subjekta kontroles darbību adekvātums.

2.   Veicot 1. punktā minētās analītiskās procedūras, verificētājs novērtē ziņojumā iekļautos datus, lai apzinātu potenciālās riska jomas un pēc tam validētu un pieskaņotu plānotās verifikācijas darbības. Verificētājs vismaz

3.   Piemērojot 1. punktā minētās analītiskās procedūras, verificētājs veic šādas procedūras:

4.   Ja verificētājs konstatē izlecošas vērtības, svārstības, tendences, iztrūkstošus datus vai datus, kas nav saskanīgi ar pārējo relevanto informāciju vai ievērojami atšķiras no prognozētajiem lielumiem vai attiecībām, verificētājs no regulētā subjekta prasa paskaidrojumus, kas jāpamato ar attiecīgiem papildu pierādījumiem.

Balstoties uz sniegtajiem paskaidrojumiem un papildu pierādījumiem, verificētājs novērtē ietekmi uz verifikācijas plānu un veicamajām verifikācijas darbībām.

1.   Verificētājs regulētā subjekta ziņojumā sniegtos datus verificē, veicot detalizētu datu testēšanu, cita starpā datus izsekojot līdz primārajam datu avotam, tos salīdzinot ar ārējiem datu avotiem, veicot to saskaņošanu, pārbaudot attiecīgo datu sliekšņvērtības un veicot pārrēķinus.

2.   Šā panta 1. punktā minētās datu verifikācijas ietvaros un ņemot vērā apstiprināto monitoringa plānu, arī šajā plānā aprakstītās procedūras, verificētājs pārbauda

1.   Verificētājs pārbauda, vai monitoringa metodika piemērota un īstenota pareizi saskaņā ar kompetentās iestādes apstiprināto monitoringa plānu, pārbaudot arī konkrētus šīs monitoringa metodikas aspektus.

2.   Regulētā subjekta emisiju ziņojuma verificēšanas nolūkā verificētājs pārbauda, vai pareizi piemērots un īstenots Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 33. un 75.k pantā minētais un kompetentās iestādes apstiprinātais paraugošanas plāns.

3.   Ja regulētajam subjektam saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/2066 ir jāpierāda atbilstība darbības datu un aprēķina koeficientu nenoteiktības sliekšņvērtībām, verificētājs apstiprina nenoteiktības līmeņu aprēķināšanai izmantotās informācijas derīgumu saskaņā ar apstiprināto monitoringa plānu.

4.   Pārbaudot šā panta 1. punktā minēto monitoringa metodiku, verificētājs pārbauda, vai ir pareizi piemērota un īstenota tvēruma koeficienta noteikšanas metode, kas noteikta kompetentās iestādes apstiprinātajā monitoringa plānā saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 VII.a nodaļu.

5.   Verificētājs pārbauda regulētā subjekta pierādījumus, kas uzrāda, vai degviela ir nodota patēriņam nozarēs, uz kurām attiecas Direktīvas 2003/87/EK III nodaļa.

6.   Lai novērtētu, vai degvielas, kas nodotas patēriņam Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas aptvertajās nozarēs, tiek izmantotas tajā pašā pārskata gadā un vai tās var atskaitīt saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 75.v panta 4. punktu, verificētājs pārbauda šīs regulas 43.e panta 1. punkta g) apakšpunktā minētās informācijas konsekvenci ar informāciju regulētā subjekta ziņojumā, kas attiecas uz Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 X.b pielikumu.

1.   Ja iztrūkstošo datu ieguvei saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 66. un 75.o pantu ir izmantotas kompetentās iestādes apstiprinātajā monitoringa plānā izklāstītās metodes, verificētājs pārbauda, vai izmantotās metodes atbildušas konkrētajai situācijai un tikušas piemērotas pareizi.

Ja regulētais subjekts ir saņēmis kompetentās iestādes apstiprinājumu pirmajā daļā neminētu metožu izmantošanai saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 66. un 75.o pantu, verificētājs pārbauda, vai apstiprinātā pieeja ir piemērota pareizi un pienācīgi dokumentēta.

Ja regulētajam subjektam šādu apstiprinājumu laikus saņemt neizdodas, verificētājs pārbauda, vai pieeja, ko regulētais subjekts izmanto iztrūkstošo datu ieguvei, nodrošina, ka netiek aplēstas pārāk mazas emisijas un ka šī pieeja nenoved pie būtiski nepatiesiem apgalvojumiem.

2.   Verificētājs pārbauda, cik rezultatīvas ir regulētā subjekta īstenotās kontroles darbības, kuru mērķis ir nepieļaut Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 66. un 75.o pantā minēto datu iztrūkumu rašanos.

1.   Pārbaudot 43.i panta b) un c) punktā minēto kontroles darbību un procedūru saskanību vai veicot 43.j un 43.k pantā minētās pārbaudes, verificētājs var izmantot konkrētam regulētajam subjektam piemērotas paraugošanas metodes, ja, balstoties uz riska analīzi, paraugošana ir pamatota.

2.   Ja verificētājs paraugošanas gaitā konstatē nesaskanību vai nepatiesu apgalvojumu, tad, lai novērtētu nesaskanības vai nepatiesā apgalvojuma ietekmi uz ziņotajiem datiem, verificētājs no regulētā subjekta prasa skaidrojumu par nesaskanības vai nepatieso apgalvojumu galvenajiem cēloņiem. Balstoties uz minētā novērtējuma iznākumu, verificētājs nosaka, vai ir nepieciešamas papildu verifikācijas darbības, vai ir jāpalielina parauga lielums un kura datu populācijas daļa regulētajam subjektam ir jāizlabo.

3.   Verificētājs iekšējā verifikācijas dokumentācijā dokumentē 43.i–43.l pantā minēto pārbaužu iznākumus, sniedzot arī informāciju par papildu paraugiem.

1.   Ja verificētājs verifikācijas gaitā konstatē nepatiesus apgalvojumus, nesaskanības vai neatbilstību Komisijas Īstenošanas regulai (ES) 2018/2066, tas par tiem laikus informē regulēto subjektu un pieprasa izdarīt attiecīgus labojumus. Regulētais subjekts izlabo visus nepatiesos apgalvojumus vai nesaskanības, par ko tam paziņots.

Ja konstatēta neatbilstība Īstenošanas regulai (ES) 2018/2066, regulētais subjekts par to informē kompetento iestādi un neatbilstību bez nepamatotas kavēšanās novērš.

2.   Verificētājs iekšējā verifikācijas dokumentācijā atzīmē visus nepatiesos apgalvojumus, nesaskanības vai neatbilstību Īstenošanas regulai (ES) 2018/2066, ko regulētais subjekts verifikācijas gaitā izlabojis vai novērsis.

3.   Ja regulētais subjekts nepatiesos apgalvojumus vai nesaskanības, par ko verificētājs tam paziņojis saskaņā ar 1. punktu, nav izlabojis, pirms verificētājs izdod verifikācijas ziņojumu, tad, lai novērtētu nesaskanību vai nepatiesu apgalvojumu ietekmi uz ziņotajiem datiem, verificētājs no regulētā subjekta prasa skaidrojumu par galvenajiem nesaskanību vai nepatieso apgalvojumu cēloņiem.

Verificētājs nosaka, vai neizlabotie nepatiesie apgalvojumi atsevišķi vai kopā ar citiem nepatiesiem apgalvojumiem būtiski ietekmē kopējos ziņotos emisiju datus. Novērtējot nepatieso apgalvojumu būtiskumu, verificētājs ņem vērā nepatieso apgalvojumu apmēru un būtību, kā arī konkrētos to rašanās apstākļus.

Verificētājs novērtē, vai neizlabotā nesaskanība atsevišķi vai kopā ar citām nesaskanībām ietekmē ziņotos datus un vai tas noved pie būtiski nepatiesa apgalvojuma.

Ja regulētais subjekts neatbilstību Īstenošanas regulai (ES) 2018/2066 saskaņā ar 1. punktu nav novērsis, pirms verificētājs izdod verifikācijas ziņojumu, tad verificētājs novērtē, vai nenovērstā neatbilstība ietekmē ziņotos datus un vai tas noved pie būtiski nepatiesa apgalvojuma.

Verificētājs nepatiesus apgalvojumus var uzskatīt par būtiskiem pat tad, ja šie nepatiesie apgalvojumi atsevišķi vai kopā ar citiem nepatiesiem apgalvojumiem nesasniedz 43.p pantā noteikto būtiskuma līmeni, ja šādi apsvērumi ir pamatoti ar nepatieso apgalvojumu apmēru un būtību un ar to konkrētajiem rašanās apstākļiem.

1.   Attiecībā uz regulētajiem subjektiem, kuru gada emisijas, kas saistītas ar patēriņam nodotajām degvielām, ir 500 000 t CO2 ekv. vai mazākas, regulēto subjektu ziņojumu verifikācijas vajadzībām būtiskuma līmenis ir 5 % no kopējām ziņotajām emisijām pārskata periodā, uz ko attiecas verifikācija.

2.   Attiecībā uz regulētajiem subjektiem, kuru gada emisijas, kas saistītas ar patēriņam nodotajām degvielām, ir lielākas par 500 000 t CO2 ekv., regulēto subjektu ziņojumu verifikācijas vajadzībām būtiskuma līmenis ir 2 % no kopējām ziņotajām emisijām pārskata periodā, uz ko attiecas verifikācija.

1.   Pabeidzot verifikāciju un izvērtējot verifikācijas gaitā iegūto informāciju, verificētājs

2.   Verificētājs veic neatkarīgu izskatīšanu saskaņā ar 25. pantu.

3.   Verificētājs sagatavo un apkopo iekšējo verifikācijas dokumentāciju, kas satur vismaz

Regulētā subjekta ziņojumu verifikācijas vajadzībām piemēro 26. panta 2. un 3. punktu.

1.   Balstoties uz verifikācijas laikā savākto informāciju, verificētājs regulētajam subjektam izdod verifikācijas ziņojumu par katru verificēto emisiju ziņojumu. Verifikācijas ziņojumā norāda, vai

piemērojot pirmās daļas a) apakšpunktu, regulētā subjekta ziņojumu var verificēt kā apmierinošu tikai tad, ja regulētā subjekta ziņojumā nav būtiski nepatiesu apgalvojumu.

2.   Regulētais subjekts verifikācijas ziņojumu iesniedz kompetentajai iestādei kopā ar attiecīgo regulētā subjekta ziņojumu.

3.   Verifikācijas ziņojumā ir iekļauti vismaz šādi elementi:

4.   Verifikācijas ziņojumā verificētājs nepatiesos apgalvojumus, nesaskanības un neatbilstību Īstenošanas regulai (ES) 2018/2066 apraksta pietiekami sīki, lai regulētais subjekts, kā arī kompetentā iestāde varētu izprast,

1.   Verificētājs attiecīgā gadījumā novērtē, vai regulētais subjekts ir izlabojis verifikācijas ziņojumā norādītās nesaskanības, kas attiecas uz iepriekšējo monitoringa periodu, saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 75.q panta 4. punktā izklāstītajām regulētajam subjektam piemērojamajām prasībām.

Ja regulētais subjekts nav šīs nesaskanības saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 75.q panta 4. punktu izlabojis, verificētājs izvērtē, vai šī bezdarbība palielina vai varētu palielināt nepatiesu apgalvojumu risku.

Verificētājs verifikācijas ziņojumā ziņo, vai regulētais subjekts šīs nesaskanības ir novērsis.

2.   Verificētājs iekšējā verifikācijas dokumentācijā norāda, kad un kā regulētais subjekts verifikācijas laikā konstatētās nesaskanības ir novērsis.

1.   Ja verificētājs ir konstatējis jomas, kurās regulētā subjekta sniegumā nepieciešami uzlabojumi šā punkta a)–d) apakšpunkta kontekstā, verificētājs verifikācijas ziņojumā iekļauj ieteikumus, kā regulētā subjekta sniegumu uzlabot šādos aspektos:

2.   Tās verifikācijas gaitā, kas tiek veikta nākamajā gadā pēc uzlabojumu ieteikumu iekļaušanas verifikācijas ziņojumā, verificētājs pārbauda, vai un kā regulētais subjekts ieteiktos uzlabojumus ir ieviesis.

Ja regulētais subjekts šos ieteikumus nav ieviesis vai nav tos ieviesis pareizi, verificētājs novērtē, kā tas ietekmē nepatiesu apgalvojumu un nesaskanību risku.

1.   Verifikācijas gaitā verificētājs piemērotā laikā objektu vienreiz vai vairākkārt apmeklē, lai novērtētu mēraparātu un monitoringa sistēmu darbību, rīkotu intervijas, īstenotu šajā nodaļā prasītās darbības, kā arī apkopotu pietiekami daudz informācijas un pierādījumu, lai tas varētu noteikt, vai regulētā subjekta ziņojumā nav būtiski nepatiesu apgalvojumu.

Veicot objekta apmeklējumus saskaņā ar pirmo daļu, verificētājs novērtē arī nodotās degvielas plūsmu pilnīgumu un nodotās degvielas daudzumus.

2.   Regulētais subjekts verificētājam nodrošina piekļuvi saviem objektiem.

3.   Regulētā subjekta emisiju ziņojuma verifikācijas vajadzībām verificētājs, balstoties uz riska analīzi, pieņem lēmumu, vai nepieciešams apmeklēt vēl citas vietas, arī gadījumos, kad dažas relevantas datu plūsmas darbību un kontroles darbību daļas tiek veiktas citur, piemēram, uzņēmuma galvenajā mītnē un citos birojos ārpus objekta teritorijas.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, verificētājs var nolemt regulēto subjektu objektu apmeklējumus neveikt. Pieņemot šo lēmumu, balstās uz šādiem kritērijiem:

Verificētājs par savu lēmumu bez liekas kavēšanās informē regulēto subjektu.

5.   Regulētais subjekts kompetentajai iestādei iesniedz pieteikumu, kurā kompetento iestādi lūdz apstiprināt verificētāja lēmumu objektu neapmeklēt. Pieteikumā iekļauj vismaz šo informāciju:

Kompetentās iestādes apstiprinājums nav vajadzīgs regulētajiem subjektiem ar zemu emisiju līmeni atbilstoši Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 75.n panta 1. punktam.

6.   Ņemot vērā 5. punkta a)–d) apakšpunktā minēto informāciju, kompetentā iestāde lemj, vai apstiprināt verificētāja lēmumu objekta apmeklējumu neveikt.

Ja kompetentā iestāde uz regulētā subjekta pieteikumu saskaņā ar 5. punktu nav atbildējusi divu mēnešu laikā pēc tā saņemšanas, verificētāja lēmums uzskatāms par apstiprinātu.

7.   Verificētājs objektus noteikti apmeklē šādās situācijās:

1.   Verificētājs izstrādā, dokumentē, ievieš un piemēro vienu vai vairākas procedūras verifikācijas darbībām, kas paredzētas šīs regulas III.a nodaļā, kā arī II pielikumā prasītās procedūras un procesus. Izveidojot un īstenojot šīs procedūras un procesus, verificētājs veic šīs regulas II pielikumā norādītās darbības saskaņā ar minētajā pielikumā minēto saskaņoto standartu.

2.   Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļas aptverto regulētā subjekta emisiju verifikācijai piemēro 41. panta 2. punktu un 42. panta 1. punktu.

3.   Verificētājs informāciju regulāri dara pieejamu regulētajam subjektam, kā arī citām relevantajām pusēm saskaņā ar šīs regulas II pielikumā minēto saskaņoto standartu.

1.   Verificētājs nav atkarīgs no regulētā subjekta un, veicot verifikācijas darbības, saglabā neitralitāti.

Lai nodrošinātu neatkarību un neitralitāti, verificētājs vai kāda tā paša tiesību subjekta daļa nav regulēts subjekts, regulēta subjekta īpašnieks vai to īpašumā; tāpat verificētājam nav tādu attiecību ar regulēto subjektu, kas varētu ietekmēt tā neatkarību un neitralitāti. Verificētājs ir neatkarīgs arī no struktūrām, kas tirgojas ar emisijas kvotām siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 19. pantu.

2.   Verificētājs ir organizēts tā, lai tiktu garantēta tā objektivitāte, neatkarība un neitralitāte. Šīs regulas vajadzībām piemēro attiecīgās II pielikumā minētā saskaņotā standarta prasības attiecībā uz verificētāja struktūru un organizāciju.

3.   Verificētājs attiecībā uz regulēto subjektu neveic tādas verifikācijas darbības, kas nepieļaujami apdraudētu tā neitralitāti vai tam radītu interešu konfliktu. Verificētājs regulēta subjekta ziņojuma pārbaudei neizmanto tādu personālu vai nolīgtas personas, kas rada faktisku vai potenciālu interešu konfliktu. Verificētājs arī nodrošina, ka personāla vai organizāciju darbības neietekmē verifikācijas konfidencialitāti, objektivitāti, neatkarību un neitralitāti. Šajā nolūkā verificētājs seko līdzi neitralitātes apdraudējumiem un attiecīgi rīkojas, lai tos novērstu.

Uzskata, ka pirmās daļas pirmajā teikumā minētais nepieļaujamais neitralitātes apdraudējums vai interešu konflikts ir radies katrā no šiem gadījumiem:

4.   Uzskata, ka verificētāja un regulētā subjekta attiecībās interešu konflikts ir radies katrā no šiem gadījumiem:

Pirmās daļas b) apakšpunkta vajadzībām uzskata, ka verificētāja neitralitāte ir apdraudēta, ja verificētāja un konsultāciju struktūras, tehniskās palīdzības struktūras vai citas organizācijas attiecības ir balstītas uz kopīgām īpašumtiesībām, kopīgu pārvaldību, kopīgu vadību vai personālu, kopīgiem resursiem, kopīgām finansēm, kopīgiem līgumiem vai tirgvedību, kopīgiem pārdošanas komisijas maksājumiem vai citiem stimuliem par jaunu klientu piesaisti.

5.   Verificētājs ne līguma slēgšanu starp regulēto subjektu un verificētāju, ne neatkarīgo izskatīšanu vai verifikācijas ziņojuma izdošanu neuztic ārpakalpojumu sniedzējiem. Šīs regulas vajadzībām verificētājs, citas verifikācijas darbības uzticēdams ārpakalpojumu sniedzējiem, ievēro relevantās II pielikumā minētā saskaņotā standarta prasības.

Taču fizisku personu nolīgšana verifikācijas darbību veikšanai nav uzskatāma par uzticēšanu ārpakalpojumu sniedzējam pirmās daļas izpratnē, ja verificētājs šo personu nolīgšanā uzņemas pilnu atbildību par nolīgtā personāla veiktajām verifikācijas darbībām. Slēdzot līgumus par verifikācijas darbību izpildi ar fiziskām personām, verificētājs šīm personām prasa parakstīt rakstisku vienošanos, ka tās ievēros verificētāja procedūras un ka šo verifikācijas darbību izpilde neveido interešu konfliktu.

6.   Verificētājs izstrādā, dokumentē, īsteno un uztur procesu, ar ko nodrošina verificētāja, tā paša tiesību subjekta daļu, citu 4. punktā minēto organizāciju un visa verifikācijā iesaistītā personāla un nolīgto darbinieku pastāvīgu neitralitāti un neatkarību. Šajā procesā ietilpst mehānisms, kas aizsargā verificētāja neitralitāti un neatkarību, un tas atbilst relevantajām II pielikumā minētā saskaņotā standarta prasībām.

6.a   Verificējot to pašu regulēto subjektu, ko iepriekšējā gadā, verificētājs novērtē neitralitātes apdraudējumu un attiecīgi rīkojas, lai šo neitralitātes apdraudējumu mazinātu.

7.   No 2026. gada, ja ES ETS galvenais auditors Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļas aptverto kāda regulētā subjekta emisiju ikgadēju verifikāciju veic piecus gadus pēc kārtas, tas uz trim gadiem pēc kārtas verifikācijas pakalpojumu sniegšanu tam pašam regulētajam subjektam pārtrauc.”;

1.   Dalībvalstis var pieprasīt, lai verificētāji verifikācijas ziņojumiem izmanto elektroniskas veidnes vai speciālus datņu formātus saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 74. panta 1. punktu vai 75.u pantu vai Deleģētās regulas (ES) 2019/331 13. pantu.

2.   Citādai saziņai starp operatoru, gaisakuģa operatoru, regulēto subjektu, verificētāju, kompetento iestādi un valsts akreditācijas struktūru saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 74. panta 2. punktu vai 75.u pantu var darīt pieejamas standartizētas elektroniskas veidnes vai datņu formātu specifikācijas.”