PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ ZVEJAS DARBĪBAS, KURAS SAVIENĪBAS KUĢI VEIC SASKAŅĀ AR PROTOKOLU, AR KO ĪSTENO ILGTSPĒJĪGAS ZIVSAIMNIECĪBAS PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMU STARP EIROPAS SAVIENĪBU, NO VIENAS PUSES, UN GRENLANDES VALDĪBU UN DĀNIJAS VALDĪBU, NO OTRAS PUSES

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. Kompetentās iestādes izraudzīšanās

Ja vien nav norādīts citādi, “kompetentā iestāde” šajā pielikumā:

—	Savienības gadījumā ir Eiropas Komisija,

—	Grenlandes gadījumā ir Zivsaimniecības un medniecības ministrija.

“Zvejas atļauja” ir Savienības kuģim izdota licence, kas tam uz noteiktu laiku dod tiesības veikt noteiktas zvejas darbības Grenlandes ekskluzīvajā ekonomikas zonā, kas definēta 3. punktā.

3. Zvejas zona

3.1.

Zvejniecības darbības vieta ir EEZ, kas noteikta ar 2004. gada 20. oktobra Noteikumiem Nr. 1020, izdotiem saskaņā ar 2004. gada 15. oktobra Karalisko dekrētu Nr. 1005 par Grenlandes ekskluzīvo ekonomikas zonu likuma stāšanos spēkā un ar ko īsteno 1996. gada 22. maija Likumu Nr. 411 par ekskluzīvajām ekonomikas zonām.

3.2.

Zvejniecība norisinās vismaz 12 jūras jūdzes no bāzes līnijas saskaņā ar Inatsisartut (Grenlandes Parlaments) 2024. gada 23. maija Likuma Nr. 29 2. iedaļas 13. paragrāfu.

3.3.

Bāzes līniju nosaka saskaņā ar 2004. gada 15. oktobra Karalisko dekrētu Nr. 1004 par grozījumiem Karaliskajā dekrētā par Grenlandes teritoriālo ūdeņu robežu noteikšanu.

II NODAĻA

PIETEIKŠANĀS UZ ZVEJAS ATĻAUJĀM UN TO IZDOŠANA

1. Zvejas atļauju saņemšanas nosacījumi

1.1.

Nolīguma 2. pantā minēto zvejas atļauju var piešķirt tikai Savienības zvejas kuģu reģistrā iekļautu Savienības zvejas kuģu īpašniekiem. Lai zvejotu saskaņā ar pelaģisko sarkanasaru zvejniecībā piemērojamo elastīguma shēmu, kuģiem jābūt paziņotiem arī NEAFC saskaņā ar tās noteikumiem. Turklāt tie nedrīkst būt nevienas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) NNN zvejas kuģu sarakstā.

1.2.

Kuģis ir tiesīgs saņemt zvejas atļauju, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts zvejot Grenlandes zvejas zonā. Tiem jābūt izpildījušiem nolīguma uzliktās iepriekšējās saistības, arī attiecībā uz zvejas atļaujās prasīto zinātnisko paraugu ņemšanu.

2. Pieteikšanās uz zvejas atļaujām

2.1.

Līdz laikam, kad Puses ir kopīgi ieviesušas elektronisku licenču sistēmu, pieteikumus un zvejas atļaujas paziņo tālāk norādītajā veidā.

2.2.

Savienības kompetentā iestāde elektroniski iesniedz Grenlandes kompetentajai iestādei zvejas atļaujas vai zvejas atļauju (kolektīvu) pieteikumu par vienu vai vairākiem kuģiem, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu. Šādu pieteikumu iesniedz uz 1. papildinājumā dotās veidlapas. Savienības kuģi, kuriem ir viens un tas pats īpašnieks vai aģents, drīkst iesniegt kolektīvu zvejas atļaujas pieteikumu, ar noteikumu, ka tie ir vienas un tās pašas dalībvalsts karoga kuģi.

2.3.

Katram zvejas atļaujas pieteikumam pievieno maksājuma apliecinājumu, kas pierāda, ka par pieteiktajām sugām un daudzumiem ir nokārtota šīs nodaļas 7. punktā prasītā maksa.

2.4.

Ja Grenlandes kompetentā iestāde uzskata, ka pieteikums ir nepilnīgs vai kā citādi neatbilst 1., 2.2. un 2.3. punkta nosacījumiem, Savienības kompetentajai iestādei pēc iespējas drīzāk un katrā ziņā ne vēlāk kā 7 darbdienas pēc tam, kad Grenlande pieteikumu saņēmusi, tiek paziņoti iemesli.

3. Zvejas atļauju izdošana

3.1.

Grenlandes kompetentā iestāde 10 darbdienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas elektroniski nosūta zvejas atļauju Savienības kompetentajai iestādei. Protokola, šā pielikuma un tā papildinājumu piemērošanas vajadzībām minētajai elektroniski nosūtītajai zvejas atļaujai ir tāds pats spēks kā oriģinālam.

3.2.

Katrā zvejas atļaujā norāda daudzumu, kādu atļauts nozvejot, kā arī visus piemērojamos ierobežojumus un specifikācijas, tostarp attiecībā uz sugām, ģeogrāfiskajām zonām vai dziļumu. Zvejas atļaujā, kas izdota pēc kolektīva pieteikuma, norāda sugas kopējo daudzumu, par kādu samaksāta zvejas atļaujas maksa.

3.3.

Zvejas atļaujai vai tās kopijai vienmēr jāatrodas uz kuģa, un tā jāuzrāda pēc Grenlandes kompetentās iestādes pieprasījuma.

3.4.

Zvejas atļauju izdod vienam zvejas kuģa īpašniekam, un tajā jānorāda, uz kuriem zvejas kuģiem minētā atļauja attiecas. Zvejas atļauju nedrīkst nodot tālāk.

3.5.

Jebkurā zvejas reisā kuģis drīkst darboties tikai ar viena zvejas kuģa īpašnieka saņemtu atļauju vai atļaujām.

4. Zvejas atļauju grozījumi

4.1.

Grozīt zvejas atļaujā vai atļaujās norādītos daudzumus vai nosacījumus var, vienīgi iesniedzot jaunu pieteikumu.

4.2.

Neskarot 4.3. punktu, ja zvejas atļaujas grozījums attiecas uz daudzumiem, kas nozvejoti, pārsniedzot jau atļautu daudzumu, kuģa īpašnieks par atļautā daudzuma pārsniegumu maksā summu, kuras apmērs ir trīskārt lielāks par 7.1. punktā paredzēto summu. Kamēr par pārsniegto daudzumu nav samaksāts, jaunu zvejas atļauju minētajam kuģim neizdod.

4.3.

Izņēmuma gadījumos, kad par attiecīgo sugu piešķirtās Savienības zvejas iespējas nav pilnībā izmantotas, un vienīgi tādēļ, lai Savienības kuģim, kas ar protokola satvarā izdotu zvejas atļauju jau zvejo Grenlandes EEZ, nebūtu jāpārtrauc zvejas darbības, jo minētais kuģis atļauto daudzumu, visticamāk, pārsniegs, minētā kuģa karoga valsts Grenlandes kompetentajai iestādei, ar kopiju Savienības kompetentajai iestādei, nekavējoties paziņo par nodomu iesniegt oficiālu pieteikumu uz jaunu zvejas atļauju par tās pašas sugas papildu daudzumiem. Kuģim atļauj turpināt zveju ar nosacījumu, ka kuģa īpašnieks 24 stundu laikā pēc karoga valsts paziņojuma dara Grenlandes kompetentajai iestādei pieejamu maksājuma apliecinājumu, kas pierāda attiecīgo maksu nokārtošanu, un ar nosacījumu, ka attiecīgais pieteikums uz jaunu zvejas atļauju Grenlandes kompetentajai iestādei tiek iesūtīts 5 darbdienu laikā pēc karoga valsts paziņojuma, kas sniegts saskaņā ar 2. punktā paredzēto procedūru. Šo noteikumu neievērošanas gadījumā uz kuģi tiek attiecināta 4.2. punktā paredzētā procedūra.

4.4.

Atsevišķos gadījumos pēc Savienības kompetentās iestādes pieprasījuma kuģa zvejas atļauju var aizstāt ar jaunu zvejas atļauju, kas izdota citam Savienības kuģim. Atļauju aizstāj, pamatojoties uz pieteikumu, kas iesniegts ar Savienības kompetentās iestādes starpniecību. Jaunajā zvejas atļaujā norāda daudzumu, kādu atļauts nozvejot un kas atbilst sugas daudzumam, par kuru jau ir nokārtota zvejas atļaujas maksa un no kura atskaitītas visas pirmā kuģa gūtās nozvejas.

4.5.

Aizstātā zvejas atļauja zaudē spēku dienā, kad Grenlandes kompetentā iestāde izdevusi jauno atļauju.

5. Zvejas atļauju derīguma termiņš

5.1.

Zvejas atļaujas ir derīgas no izdošanas dienas līdz tā kalendārā gada beigām, kurā attiecīgā zvejas atļauja izdota.

5.2.

Ciktāl tas attiecas uz moivas zvejniecību, zvejas atļaujas izdod uz datumiem, par kuriem piekrastes valstis panākušas pamata vienošanos, un saskaņā ar protokola 2. panta 2. un 3. punkta noteikumiem.

5.3.

Ja Savienības tiesību akti, ar kuriem uz kādu konkrētu gadu nosaka Savienības kuģu zvejas iespējas ūdeņos, kuros nepieciešami nozvejas ierobežojumi, līdz zvejas gada sākumam vēl nav pieņemti un ja zinātniskais ieteikums to atļauj, Savienības kuģi, kuriem ir atļauts zvejot iepriekšējā zvejas gada 31. decembrī, var saņemt atļauju arī attiecībā uz gadu, par kuru tiesību akti vēl nav pieņemti. Provizoriski mēnesī drīkst izmantot vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā gada zvejas atļaujā norādītās kvotas ar nosacījumu, ka ir nokārtota par provizorisko kvotu piemērojamā zvejas atļaujas maksa. Provizorisko kvotu var koriģēt atkarībā no zinātniskajiem ieteikumiem un stāvokļa konkrētajā zvejniecībā.

5.4.

Ziemeļu garneles un Grenlandes paltusa zvejas atļaujā norādītā daudzuma neizmantoto daļu pēc Savienības kompetentās iestādes pieprasījuma drīkst konkrētā gada 31. decembrī pārcelt uz nākamo gadu līdz maksimums 25 % no kopējā daudzuma, kas iedalīts ar attiecīgā gada zvejas atļauju. Minētais apjoms neietver pārcēlumus no iepriekšējā gada. Neizmantotus pārceltos daudzumus pēc 31. decembra pārceļ atpakaļ uz iepriekšējo gadu kā zvejā neizmantotu daudzumu.

6. Zvejas atļauju apturēšana un atjaunošana

Grenlande var apturēt šajā pielikumā paredzētās zvejas atļaujas, ja:

a)	attiecīgais kuģis izdarījis smagu Grenlandes normatīvo aktu pārkāpumu; vai

b)	kuģa īpašnieks nav izpildījis tiesas nolēmumu, kas izdots saistībā ar šā kuģa izdarītu pārkāpumu; kad tiesas nolēmums ir izpildīts, zvejas atļauju šim kuģim atjauno uz atlikušo zvejas atļaujas periodu.

7. Zvejas atļaujas maksa, tās kārtošana un atlīdzināšana

7.1.

Zvejas atļaujas maksas, kas jānokārto Savienības kuģiem, ir šādas:

Suga	EUR par tonnu 2025/2026	EUR par tonnu 2027/2028	EUR par tonnu 2029/2030
Menca	208	225	252
Pelaģiskie sarkanasari	136	147	165
Demersālie sarkanasari	136	147	165
Grenlandes paltuss	321	347	389
Ziemeļu garnele (rietumos)	250	270	302
Ziemeļu garnele (austrumos)	188	203	228
Moiva	23	25	28

7.2.

Pirms sākas protokola piemērošana, Grenlandes kompetentā iestāde paziņo Savienībai savas valdības bankas kontu rekvizītus, kas jāizmanto visiem maksājumiem, kurus kuģu īpašnieki veic protokola darbības laikā. Par visām izmaiņām Grenlandes kompetentā iestāde Savienības kompetentajai iestādei paziņo vismaz divus mēnešus iepriekš.

7.3.

Maksā ietilpst visas nacionālās un vietējās nodevas, kas saistītas ar piekļuvi zvejas darbībām, kā arī komisijas maksas, ko bankas iekasē par naudas pārskaitījumiem. Ja kuģis nav samaksājis komisijas maksu par bankas pārskaitījumu, minētā summa būs jāsamaksā tad, kad tiks iesniegts nākamais minētā kuģa zvejas atļaujas pieteikums, un tas būs jaunas zvejas atļaujas izdošanas priekšnosacījums.

7.4.

Ja atļautais daudzums netiek nozvejots, tam atbilstošo maksas daļu kuģa īpašniekam neatlīdzina.

7.5.

Tomēr tad, ja kļūst piemērojams protokola 8. vai 9. pants un rezultātā kuģis nevar gūt daļu no kalendārajā gadā atļautās nozvejas, vai tad, ja pēc pieteikuma iesniegšanas zvejas atļauja netiek piešķirta, Grenlandes kompetentā iestāde atļaujas maksu kuģa īpašniekam pilnībā atlīdzina 60 kalendāro dienu laikā no atlīdzināšanas pieprasījuma saņemšanas.

7.6.

Par piezvejām zvejas atļaujas maksu neiekasē.

8. Atsauces cenas

8.1.

Sugu atsauces cenas ir šādas:

Suga	Dzīvsvara cena, EUR par tonnu
Menca	3 000
Pelaģiskie sarkanasari	1 900
Demersālie sarkanasari	1 900
Grenlandes paltuss	4 960
Ziemeļu garnele	4 726
Makrele	pm
Moiva	400
Makrūrzivis	1 735
Piezveja	2 200

8.2.

Savienības ikgadējo finansiālo ieguldījumu, ko Grenlande saņem kā finansiālo kompensāciju par piekļuvi Grenlandes EEZ, veido protokola sugu kvotu maksājums, kura apmērs ir 17,5 % no saskaņoto zvejas iespēju atsauces cenas.

III NODAĻA

TEHNISKIE SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI

Pirms sākas protokola provizoriska piemērošana, Grenlandes kompetentā iestāde dara Savienības kompetentajai iestādei angļu valodā pieejamus attiecīgos Grenlandes tiesību aktus par tehniskajiem saglabāšanas pasākumiem, uzraudzību, kontroli un pārraudzību.

IV NODAĻA

UZRAUDZĪBA, KONTROLE UN PĀRRAUDZĪBA

1. Iedaļa

Reģistrēšana un ziņošana

Neskarot atbildību, ko Savienības kuģiem uzliek Savienības tiesību akti, un ja nolīgumā un protokolā, šajā pielikumā un papildinājumos nav paredzēts citādi, darbības, kuras Savienības kuģi veic, kad tie darbojas Grenlandes EEZ, reglamentē Grenlandē un Dānijas Karalistē piemērojamie normatīvie akti.

Neskarot karoga valsts Zvejas uzraudzības centra (FMC) ziņošanas prasības, Savienības kuģi, kuriem atļauts zvejot saskaņā ar nolīgumu, ar nolīguma satvarā veiktajām zvejas darbībām saistīto informāciju, kas izriet no reģistrēšanas un ziņošanas pienākumiem, Grenlandes kompetentajai iestādei paziņo saskaņā ar piemērojamajiem Grenlandes tiesību aktiem. Tiklīdz būs stājusies spēkā elektroniskā ziņošanas sistēma (ERS), tā aizstās IV nodaļas 1. iedaļas noteikumus par elektronisko ziņošanu.

Papīra formā esošos attiecīgos zvejas žurnālus atkarībā no mērķsugas un zvejas rīka iesniedz pēc Grenlandes kompetentās iestādes pieprasījuma un nosūta kuģa pārstāvim (aģentam), kas norādīts 1. papildinājumā dotajā zvejas atļaujas pieteikuma veidlapā. Savienības kompetentajai iestādei un attiecīgajam karoga valsts FMC tiek nodrošināts arī katra zvejas žurnāla veida paraugs.

Kamēr abas Puses vēl nav ieviesušas ERS, izmanto pašreizējos nozvejas datu vākšanas un nosūtīšanas pasākumus. Pašreizējos zvejas žurnālus un paziņojumus papīra formā aizpilda saskaņā ar piemērojamajiem Grenlandes tiesību aktiem.

Elektroniskā ziņošanas sistēma

Puses apņemas ieviest un uzturēt IT sistēmas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu visas ar nolīguma īstenošanu saistītās informācijas elektronisku apmaiņu.

Puses Apvienotajā komitejā izstrādā un apstiprina detalizētu kārtību, kādā veicama dažāda veida elektroniskā apmaiņa, jo īpaši sakarā ar nozveju paziņošanu ERS un procedūrām, kas jāievēro darbības traucējumu gadījumā.

Puses vienojas, ka ir plānots ieviest UN/FLUX (ANO Fisheries Language for Universal eXchange) standartu un FLUX TL apmaiņas tīklu, kurā apmainīties ar kuģa pozīcijas, elektroniskā zvejas žurnāla un nākotnē, iespējams, ar zvejas atļauju pārvaldības datiem.

ERS tiek ieviesta saskaņā ar grafiku, ko Apvienotā komiteja sastāda, pamatojoties uz tehniskiem noteikumiem, kuri vēl jānosaka. Puses ierosina Apvienotajai komitejai laiku, kāds, ņemot vērā iespējamos tehniskos ierobežojumus, vajadzīgs pārejai uz ERS un tās ieviešanai.

Puses nosaka, cik ilgs izmēģinājuma periods vajadzīgs pirms pāriešanas uz faktisku FLUX standarta izmantošanu. Tiklīdz izmēģināšana ir sekmīgi pabeigta, Puses pēc iespējas drīzāk nosaka datumu, kurā jānotiek faktiskajai pārejai uz ERS.

Tiklīdz ERS kļuvusi pilnībā funkcionāla, kuģim, kas nav aprīkots ar ERS, vairs nav atļauts iesaistīties zvejas darbībās, ko veic saskaņā ar protokolu.

Grenlande un Savienība tūlīt informē viena otru par visiem IT sistēmas darbības traucējumiem, kas kavē saziņu starp attiecīgajiem FMC.

Kamēr Puses nav kopīgi ieviesušas ERS, katra zvejas reisa beigās tūlīt pēc ierašanās ostā Grenlandes kompetentajai iestādei pa pastu vai e-pastu tiek nosūtīta zvejas žurnāla kopija.

Izkraušana un pārkraušana citā kuģī

Kuģa kapteinis, izmantojot ERS, Grenlandes kompetentajai iestādei nosūta nolīgumā prasītos datus par izkrāvumiem. Tas ietver arī saskaņā ar Grenlandes zvejas atļauju gūto nozveju izkraušanu ārpus Grenlandes esošās ostās. Pārejas laikā un līdz ERS ieviešanai kapteinis cenšas datus par izkrāvumiem nosūtīt, izmantojot atbilstošus līdzekļus, par kādiem Puses ir vienojušās.

2. Iedaļa

Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

Ikvienam Savienības kuģim, kas saņēmis atļauju saskaņā ar protokolu, jābūt aprīkotam ar pilnībā darbotiesspējīgu kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS), kas uzstādīta uz kuģa un spēj nepārtraukti automātiski pārraidīt tā pozīcijas datus kuģa karoga valsts FMC, kurš atrodas uz sauszemes.

To kuģu VMS, uz kuriem attiecas protokolā paredzētā prasība par satelītnovērošanu, automātiski pārraida kuģa pozīcijas datus kuģa karoga valsts FMC, kas tos nekavējoties pārraida Grenlandes FMC. Ja Puses par to vienojas, kuģa pozīcijas datus pārraida caur Savienības centrālo mezglu, un, kad attiecīgie saskaņotie izmēģinājuma periodi ir sekmīgi noslēgušies, tālab izmanto UN/FLUX standartu un FLUX TL apmaiņas tīklu.

Katra karoga valsts un Grenlandes iestādes izraugās VMS korespondentu, un tas darbojas kā kontaktpunkts.

Karoga valsts un Grenlandes FMC pirms protokola piemērošanas sākuma dienas paziņo sava attiecīgā VMS korespondenta kontaktinformāciju (iestāde, adrese, tālruņa numurs, e-pasts). Visas izmaiņas VMS korespondenta kontaktinformācijā paziņo nekavējoties.

VMS kontaktpunkti apmainās ar visu attiecīgo informāciju par kuģu aprīkojumu, pārraides protokoliem un visām citām funkcijām, kas vajadzīgas satelītnovērošanai.

VMS īstenošanas kārtība un procedūras, kas jāievēro darbības traucējumu gadījumā, ir izklāstītas 3. papildinājumā.

3. Iedaļa

Inspekcija jūrā vai ostā

Zvejas atļauju saņēmušu Savienības kuģu inspekcijas Grenlandes EEZ vai ostās veic Grenlandes kuģi un inspektori, kas ir skaidri identificēti saskaņā ar starptautisko konvenciju, un tās veic saskaņā ar FAO pasākumiem un visiem attiecīgajiem RZPO ostas valsts pasākumiem.

Katras Puses kompetentā iestāde var uzaicināt otras Puses pārstāvi novērot inspekciju.

Katras Puses kompetentā iestāde, kas veic starptautisku inspekciju NEAFC vai NAFO pārvaldības apgabalā, var uzaicināt otras Puses inspektorus uzkāpt uz starptautisku inspekciju veicoša inspekcijas kuģa.

4. Iedaļa

Novērotāju shēma

Uz zvejas operācijām Grenlandes EEZ attiecas Grenlandes tiesību aktos paredzētā novērotāju shēma. To Savienības kuģu kapteiņi, kam ir atļauja zvejot Grenlandes EEZ, sadarbojas ar Grenlandes kompetentajām iestādēm, lai varētu uzņemt uz kuģa novērotājus.

Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic Grenlandes kompetentās iestādes.

Atrodoties uz kuģa, novērotājs:

a)	dara visu, lai nepārtrauktu vai nekavētu zvejas operāciju norisi;

b)	saudzē uz kuģa esošos materiālus un aprīkojumu; un

c)	ievēro visu ar kuģi saistīto dokumentu konfidencialitāti.

Novērotājs uz kuģa uzkāpj ostā vai konkrētā vietā jūrā, par kuru savstarpēji vienojušies Grenlandes kompetentā iestāde un kapteinis. Ja noteiktajā dienā 3 stundas pēc noteiktā laika novērotājs vēl nav ieradies, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no novērotāja uzņemšanas pienākuma, un kuģis drīkst atstāt ostu un sākt zvejas operācijas.

5. Novērotāja ziņojums

5.1.

Pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs iepazīstina kuģa kapteini ar savu novērojumu ziņojumu. Kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt novērotāja ziņojumā savas piezīmes. Ziņojumu paraksta novērotājs un kapteinis. Kapteinis saņem novērotāja ziņojuma elektronisku kopiju.

5.2.

Pēc Savienības kompetentās iestādes vai karoga dalībvalsts pieprasījuma saņemšanas Grenlandes kompetentā iestāde 8 darbdienu laikā nosūta novērotāja ziņojuma kopiju.

5. Iedaļa

Pārkāpumi

1. Pārkāpumi

Ja Savienības kuģis nav izpildījis protokola noteikumus, jo īpaši nozvejas ziņošanas noteikumus, to uzskata par smagu pārkāpumu, kā minēts šā pielikuma II nodaļas 6. punkta a) apakšpunktā. Grenlandes kompetentā iestāde ir tiesīga apturēt spēkā esošu zvejas atļauju uz tik ilgu laiku, līdz nozvejas ziņošanas pienākumi ir izpildīti. Atkārtota pārkāpuma gadījumā Grenlandes kompetentā iestāde drīkst atteikt attiecīgā kuģa zvejas atļaujas atjaunošanu. Savienības kompetentā iestāde un karoga valsts nekavējoties tiek par to pienācīgi informētas.

2. Pārkāpumu noformēšana

2.1.

Ikviens pārkāpums, ko Grenlandes EEZ izdarījis Savienības kuģis, kam ir saskaņā ar nolīgumu izdota zvejas atļauja, tiek norādīts inspekcijas ziņojumā.

2.2.

Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā neskar kapteiņa un kuģa īpašnieka tiesības aizstāvēties saistībā ar konstatēto pārkāpumu.

2.3.

Attiecībā uz ikvienu pārkāpumu, ko Grenlandes EEZ izdarījis Savienības kuģis, kuram ir saskaņā ar nolīgumu izdota zvejas atļauja, paziņojumu par konstatēto pārkāpumu un attiecīgajām kapteinim vai zvejas uzņēmumam uzliktajām sankcijām nosūta uzreiz kuģu īpašniekiem un ievēro piemērojamajos Grenlandes tiesību aktos noteiktās procedūras.

2.4.

Inspekcijas ziņojuma un pārkāpuma paziņojuma kopiju Grenlandes kompetentā iestāde pēc iespējas drīzāk pa e-pastu nosūta Savienības kompetentajai iestādei un karoga valsts kompetentajai iestādei.

2.5.

Ja par izdarīto pārkāpumu jāierosina tiesvedība, pirms tās uzsākšanas un ar nosacījumu, ka pārkāpums nav uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu, potenciālā pārkāpuma situāciju risina, mēģinot izlīgt 4 dienu laikā pēc pārkāpuma paziņošanas. Ja izlīgt neizdodas, tiek uzsākta tiesvedība.

3. Kuģa aizturēšana

3.1.

Par tāda Savienības kuģa aizturēšanu, kam ir saskaņā ar nolīgumu izdota zvejas atļauja, Grenlande tūlīt paziņo Savienības kompetentajai iestādei un karoga valstij. Paziņojumā norāda aizturēšanas iemeslus, un tam pievieno dokumentētus pierādījumus par pārkāpumu.

3.2.

Pirms pret aizturēto Savienības kuģi, tā kapteini, apkalpi vai kravu tiek veikti jebkādi pasākumi, izņemot tos, kas iecerēti pierādījumu saglabāšanai, Grenlande norīko izmeklētāju un pēc Savienības iestādes pieprasījuma 1 darbdienas laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanas iemesliem sarīko informatīvu sanāksmi. Sanāksmē drīkst piedalīties karoga valsts pārstāvis un kuģa īpašnieka pārstāvis.

4. Sodi par pārkāpumiem

4.1.

Sodu par pārkāpumu Grenlande nosaka saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.

4.2.

Izlīgšanas gadījumā maksājamo sodu nosaka, atsaucoties uz piemērojamajiem Grenlandes tiesību aktiem.

5. Tiesvedība un drošības nauda

5.1.

Ja izlīgt nav iespējams un pārkāpums tiek iesniegts izskatīšanai kompetentajā tiesā, pārkāpumu izdarījušā Savienības kuģa īpašnieks Grenlandes kompetentās iestādes norādītā bankā iemaksā drošības naudu, kuras lielumu Grenlandes kompetentā iestāde nosaka tādu, kas sedz izmaksas par Savienības kuģa aizturēšanu, aplēsto naudassodu un jebkādas kompensācijas. Bankā iemaksātā drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām. Tomēr tad, ja tiesvedība turpinās ilgāk nekā 4 gadus, Grenlandes kompetentā iestāde regulāri informē Savienības kompetento iestādi un attiecīgo karoga valsti par to, kādi pasākumi tiek veikti, lai tiesvedību pabeigtu.

5.2.

Pēc sprieduma pasludināšanas drošības naudu atbrīvo un nekavējoties atmaksā kuģa īpašniekam:

a)	pilnā apmērā, ja nekāds sods nav noteikts;

b)	atlikušajā apmērā, ja sods ir naudassods, kas ir mazāks par drošības naudas summu.

5.3.

Tiesvedību uzsāk, cik drīz vien iespējams saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem.

5.4.

Grenlande 14 dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas informē Savienības par tiesvedības iznākumu.

6. Kuģa un apkalpes atbrīvošana

6.1.

Atstāt ostu un turpināt zveju Savienības kuģim tiek atļauts, tiklīdz bankā ir iemaksāta drošības nauda vai samaksāts naudassods, vai izpildīti no izlīguma izrietošie pienākumi.

V NODAĻA

PAGAIDU KOPUZŅĒMUMI

1. Iedaļa

Pagaidu kopuzņēmumu un kopuzņēmumu veidošanas projektu novērtēšanas metode un kritērIJI

Neskarot atbildību, ko Savienības kuģiem uzliek Savienības tiesību akti, un ja nolīgumā, protokolā un pielikumā nav paredzēts citādi, darbības, kuras Savienības kuģi veic, kad tie darbojas Grenlandes EEZ, reglamentē Grenlandē un Dānijas Karalistē piemērojamie normatīvie akti.

Grenlande nekavējoties informē Savienības kompetento iestādi, kad vien rodas iespēja veidot pagaidu kopuzņēmumus vai kopuzņēmumus ar Grenlandes uzņēmumiem. Savienības kompetentā iestāde attiecīgi informē visas Savienības dalībvalstis. Kad tiek veidots kopuzņēmums, projektus iesniedz un novērtē saskaņā ar šo nodaļu.

Piemērojot nolīguma 12. panta 2. punkta e) apakšpunktu, Savienība pēc iespējas drīzāk un katrā ziņā ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms Apvienotās komitejas sanāksmes iesniedz Grenlandei tehnisko dokumentāciju par projektu vai projektiem, kas attiecas uz pagaidu kopuzņēmumiem un kopuzņēmumiem, kuros iesaistīti Savienības operatori. Projektus ES kompetentajai iestādei iesniedz ar attiecīgās Savienības dalībvalsts vai dalībvalstu iestāžu starpniecību.

Apvienotās komitejas prioritāte ir rosināt Savienības kuģus pilnībā izmantot protokola 2. panta 1. punktā norādītās indikatīvās sugu nozvejas kvotas. Ja Apvienotā komiteja bez zinātniskā ieteikuma pamatojuma ir vienojusies par ikgadējām zvejas iespējām, kas ir mazākas nekā protokola 2. panta 1. punktā norādītās, pagaidu kopuzņēmumu vai kopuzņēmumu projektus, kas attiecas uz to pašu sugu un to pašu kalendāro gadu, neizskata.

Apvienotā komiteja projektus novērtē pēc šādiem kritērijiem:

a)	mērķsugas un zvejas zonas;

b)	krājumu stāvoklis, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu un piesardzīgu pieeju;

c)	kuģa parametru un tehnoloģijas piemērotība ierosinātajām zvejas operācijām;

d)	attiecībā uz pagaidu kopuzņēmumiem – uzņēmuma pastāvēšanas un zvejas operāciju ilgums; un

e)	kuģa īpašnieka un kuģa īpašnieka partnera iepriekšējā pieredze zvejniecībā.

Atzinumu par projektiem Apvienotā komiteja sniedz pēc tam, kad tie novērtēti saskaņā ar 5. punktu.

Attiecībā uz protokola 2. panta 1. punktā norādītajām sugām nozvejas, ko Savienības kuģi guvuši pagaidu kopuzņēmumu vai kopuzņēmumu satvarā, neskar pašreizējo sadales kārtību, par ko vienojušās Savienības dalībvalstis.

2. Iedaļa

Nosacījumi par piekļuvi pagaidu kopuzņēmumu satvarā

1. Zvejas atļaujas

1.1.

Pagaidu kopuzņēmumu gadījumā attiecīgie Savienības kuģi saskaņā ar II nodaļu iesniedz zvejas atļaujas pieteikumu, kad projekts ir saņēmis labvēlīgu Apvienotās komitejas atzinumu. Šādā pieteikumā skaidri norāda, ka tas attiecas uz pagaidu kopuzņēmumu.

1.2.

Zvejas atļauju izdod uz pagaidu kopuzņēmuma darbības laiku, taču šis laiks nekādā gadījumā nav ilgāks par kalendāro gadu.

1.3.

Zvejas atļaujā skaidri norāda, ka nozvejas tiks gūtas, izmantojot zvejas iespējas, ko Grenlandes iestādes attiecīgi iedalījušas no Grenlandes KPN, bet neizmantojot zvejas iespējas, kas noteiktas protokola 2. panta 1. punktā.

2. Kuģu aizstāšana

Savienības kuģi, kurš darbojas pagaidu kopuzņēmumā, aizstāt ar citu Savienības kuģi, kuram ir līdzīga kapacitāte un tehniskās specifikācijas, drīkst tikai tad, ja ir pienācīgs pamatojums un saņemta abu Pušu piekrišana.

3. Iedaļa

Kārtība, kādā ziemeļu garneles kvota nododama starp atļaujas turētājIEM

1. Nodošanas kārtība

1.1.

Grenlandes un Savienības kuģu īpašnieki drīkst uz uzņēmumu savstarpējas vienošanās pamata noteikt kārtību, kādā ziemeļu garneles zvejas iespējas ICES II, V, XII un XIV apakšapgabalā apmainīt ar ziemeļu garneles zvejas iespējām NAFO 1. apakšapgabalā.

1.2.

Grenlandes iestādes apņemas šādas vienošanās atbalstīt, ja Savienības kompetentās iestādes to lūgušas attiecīgo Savienības dalībvalstu vārdā.

1.3.

Maksimālais ikgadējais apjoms, kas var tikt nodots, ir 2 000 tonnas ar nosacījumu, ka par nodošanu saņemts zinātniskais ieteikums.

1.4.

Savienības kuģi šajā zvejniecībā darbojas ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi paredzēti attiecībā uz Grenlandes kuģa īpašniekam izdotu zvejas atļauju, un ievērojot II nodaļas noteikumus.

VI NODAĻA

EKSPERIMENTĀLĀS ZVEJNIECĪBAS

Piemērojot nolīguma 11. pantu un 12. panta 2. punkta f) apakšpunktu, ja Savienības kompetentā iestāde ir paziņojusi Grenlandei par ieinteresētību iesaistīties protokola 2. panta 1. punktā nenorādītu sugu un krājumu eksperimentālajās zvejniecībās:

1.1.

Savienības kompetentā iestāde ne vēlāk kā 15 dienas pirms Apvienotās komitejas sanāksmes iesniedz Grenlandei tehnisko dokumentāciju, kurā norādītas:

a)	mērķsugas;

b)	priekšlikums par kampaņas tehniskajiem parametriem (operācijā izmantojamā tehnoloģija, ilgums, zvejas zonas utt.);

c)	sagaidāmie ieguvumi, ko zvejniecības sektora zinātniskajā pētniecībā un attīstībā dotu Savienības dalība eksperimentālajā kampaņā; un

d)	kuģu plānoto zvejas darbību potenciālās ietekmes novērtējums, kas parāda, ka šādām darbībām, visticamāk, nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz jutīgām jūras ekosistēmām.

1.2.

Grenlande informē Apvienoto komiteju par:

a)	vietējo un trešo valstu kuģu veikto eksperimentālās zvejas kampaņu parametriem un nosacījumiem;

b)	to pašu sugu apzvejojušu iepriekšējo eksperimentālo kampaņu iznākumiem; un

c)	esošo zinātnisko un citu informāciju.

Apvienotā komiteja tehnisko dokumentāciju novērtē, pienācīgi ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus un piesardzīgu pieeju.

Ja Apvienotās komitejas atzinums par Savienības dalību, tās pakāpi un eksperimentālās zvejas kampaņas tehniskajiem parametriem ir pozitīvs, Savienības kuģi iesniedz zvejas atļauju pieteikumus saskaņā ar II nodaļas noteikumiem. Zvejas atļaujas termiņam jābeidzas, pirms beidzas kalendārais gads.

Savienības kuģiem, kas iesaistās eksperimentālajās zvejniecībās, piemēro visus IV nodaļas noteikumus.

Neskarot 4. punktu, eksperimentālās kampaņas laikā jūrā attiecīgie Savienības kuģi:

a)	paziņo Grenlandes kompetentajai iestādei par kampaņas sākšanos un deklarē visas nozvejas, kas pirms eksperimentālās zvejniecības sākuma paturētas uz kuģa;

sniedz Grenlandes Dabas resursu institūtam, Grenlandes kompetentajai iestādei un Eiropas Komisijai iknedēļas ziņojumu par katrā dienā un katrā zvejas rīku iemetienā gūtajām nozvejām un norāda arī kampaņas tehniskos parametrus (pozīcija, dziļums, datums un laiks, nozvejas un citi novērojumi vai piezīmes);

nodrošina viena Grenlandes novērotāja vai Grenlandes kompetentās iestādes izraudzīta novērotāja klātbūtni uz kuģa; novērotāja statuss ir tāds pats kā kuģa virsniekam, un kuģa īpašnieks sedz novērotāja uzturēšanās izmaksas laikā, kamēr novērotājs ir uz kuģa; lēmumu par novērotāja uzkāpšanu uz kuģa, novērotāja uzturēšanās ilgumu un uzkāpšanas un nokāpšanas ostu pieņem Grenlandes iestādes; un

d)	paziņo Grenlandes kompetentajai iestādei par eksperimentālās kampaņas beigšanos un, ja Grenlandes kompetentā iestāde to pieprasa, ļauj kuģus inspicēt, pirms tie iziet no Grenlandes EEZ.

Nozvejas, kas atbilst eksperimentālās kampaņas mērķim un ir gūtas tās laikā, paliek kuģa īpašnieka īpašumā.

Grenlandes kompetentā iestāde norīko kontaktpersonu, kura atbild par visu to neparedzēto problēmu risināšanu, kas var kavēt eksperimentālo zvejniecību norisi.

Pamatojoties uz attiecīgo zinātnisko padomdevēju struktūru ieteikumiem, Grenlande var pieprasīt, lai kādā konkrētā eksperimentālajā zvejniecībā tiktu īstenoti saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas var izpausties arī kā zvejas aizlieguma laiki un apgabali.

Attiecīgie Savienības kuģi ne vēlāk kā 30 dienas pēc konkrētās eksperimentālās zvejniecības beigšanās Pusēm iesniedz izvērtējuma ziņojumu, kurā aplūkoti vismaz šādi jautājumi:

a)	vai zvejniecība darbojusies saskaņā ar ierosinātajiem tehniskajiem parametriem; un

b)	vai tehniskajā dokumentācijā norādītie sagaidāmie ieguvumi zvejniecības sektora zinātniskajā pētniecībā un attīstībā ir gūti, un ja nav, tad kāpēc nav gūti;

c)	vai kuģis ir saskāries ar neparedzētām problēmām, tostarp piezveju;

d)	vai kuģis ir izpildījis 5. punktu, un ja nav, tas ir pienācīgi jāpamato.

10.

Ja Puses secina, ka konkrētā eksperimentālā zvejniecība ir devusi pozitīvus rezultātus, un ja Apvienotā komiteja saskaņā ar protokola 2. panta 2. un 4. punktu un 7. pantu nosaka jaunas zvejas iespējas, Grenlandes iestādes var zvejas iespējas piedāvāt apjomā, kas ir proporcionāls relatīvajam kvotas izmantojumam, kādu uzrādījuši Savienības kuģi, kuri minētajā eksperimentālajā zvejniecībā piedalījušies iepriekšējos 5 gados. Savienībai iedalītais daudzums nevar pārsniegt 50 %, ja vien Grenlande nenolemj piedāvāt vairāk. Šo noteikumu piemēro līdz protokola darbības beigām.

ŠĀ PIELIKUMA PAPILDINĀJUMI

1. papildinājums. Zvejas atļaujas pieteikuma veidlapa

2. papildinājums. Grenlandes kompetento iestāžu kontaktinformācija

3. papildinājums. Īstenošanas procedūras satelītnovērošanai (kuģu satelītnovērošanas sistēma – VMS)

4. papildinājums. VMS datu formāts

5. papildinājums. Elastīguma shēma, kas piemērojama pelaģisko sarkanasaru zvejniecībā Grenlandes un NEAFC ūdeņos

6. papildinājums. Personas datu apstrāde

1. papildinājums

ZVEJAS ATĻAUJAS PIETEIKUMS

Veidlapa pieteikumam uz zvejas atļauju Grenlandes EEZ un uz Grenlandes kvotu ārpus Grenlandes EEZ

		O/F/N (obligāti/fakultatīvi/ar nosacījumiem)
Licences dati
1	Licences veids pieteikuma vajadzībām (suga un apgabals)	O
2	Vēlamais daudzums	O
3	Zvejas atļaujas laikposms	O
4	Adrese, uz kādu nosūtāms zvejas atļaujas pieteikums		European Commission, Directorate-General for Maritime Affairs and Fisheries, Rue de la Loi 200, B-1049 Brussels, fakss: + 32 2 2962338, e-pasts: Mare-licences@ec.europa.eu
Informācija par kuģi
5	Karoga valsts	O
6	Kuģa vārds	O
7	Ārējās identifikācijas burti un cipari	O
8	Starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS)	O
9	SJO numurs	N	Ja SJO numurs ir piešķirts
10	Karoga valsts iekšējās atsauces numurs	F
11	Kuģa būves gads	O
12	Reģistrācijas osta	O
13	Kuģa tips (FAO kods)	O
14	Galvenais zvejas rīka tips (FAO kods)	O
15	Iepriekšējais vārds vai vārdi (karoga valsts, vārds, IRCS, izmaiņu datums)	N	Ja (iepriekšēja informācija) ir
16	Inmarsat numurs / Iridium numurs (tālrunis, e-pasts)	N	Tālruņa numurs un e-pasta adrese fakultatīvi
17	Īpašnieks (fiziskas vai juridiskas personas adrese, tālrunis, fakss, e-pasts)	N	Faksa numurs fakultatīvs
18	Kuģa pārstāvja (aģenta) vārds/nosaukums un adrese	O
19	Dzinēja jauda (kW)	O
20	Lielākais garums (LOA)	O
21	Bruto tilpība (GT)	O
22	Saldēšanas kapacitāte (tonnas/dienā)	O
23	Ar aukstumiekārtu dzesināta jūras ūdens (RSW) vai ar ledu dzesināta jūras ūdens (CSW) tvertņu ietilpība kubikmetros	O
24	Digitāls krāsains kuģa fotoattēls ar piemērotu izšķirtspēju (maks. 0,5 MB), kurā kuģis redzams sānskatā un redzams arī kuģa vārds un identifikācijas numurs uz korpusa	O

2. papildinājums

GRENLANDES KOMPETENTO IESTĀŽU KONTAKTINFORMĀCIJA

Ziņojumu un paziņojumu nosūtīšana

Ziņojumiem un paziņojumiem, kas sniedzami saskaņā ar pielikuma IV nodaļas 1. iedaļu, jābūt grenlandiešu, dāņu vai angļu valodā.

Paziņojumus pa piekrastes radio vai e-pastu nosūta Grenlandes Zvejas licenču kontroles iestādei (GFLK) un Kopīgajai Arktikas pavēlniecībai (AKO).

GFLK tālrunis + 299 34 50 00

e-pasts: GFLK@NANOQ.GL

AKO tālrunis + 299 36 40 00

e-pasts: FKO-KTP-A-FIO@FIIN.DK

Zvejas žurnāli jāsūta uz šādu adresi:

Greenland Fishing Licence Control Authority (GFLK)

P.O. Box 501, 3900 Nuuk, Greenland

Zvejas atļaujas un citu atļauju pieteikumi jāsūta uz šādu adresi:

Zivsaimniecības un medniecības ministrija

e-pasts: APN@NANOQ.GL

3. papildinājums

ĪSTENOŠANAS PROCEDŪRAS SATELĪTNOVĒROŠANAI (KUĢU SATELĪTNOVĒROŠANAS SISTĒMA – VMS)

1. Kuģa pozīcijas ziņas – VMS

1.1.

Savienības kuģiem, kam ir saskaņā ar nolīgumu izdota zvejas atļauja un kas darbojas Grenlandes zvejas zonā vai zvejo no Grenlandes kvotas NEAFC ūdeņos (kā noteikts 5. papildinājumā), ir jābūt aprīkotiem ar pilnībā darbotiesspējīgu satelītlokalizācijas iekārtu (kuģu satelītnovērošanas sistēma – VMS), kas uzstādīta uz kuģa un spēj nepārtraukti, automātiski un ne retāk kā reizi stundā pārraidīt pozīcijas datus karoga valsts zvejas uzraudzības centram (FMC), kurš atrodas uz sauszemes.

1.2.

Ja kuģis zvejo saskaņā ar nolīgumu un ja saskaņā ar protokolu pienākas veikt kuģa satelītlokalizēšanu, tad, tiklīdz kuģis ir iegājis zvejas zonā, karoga valsts FMC visus kuģa pozīcijas ziņojumus tūlīt pārraida Grenlandes FMC. Ja Puses par to vienojas, visus pozīcijas ziņojumus pārraida caur ES centrālo mezglu. Kad abas Puses būs pārgājušas uz UN/FLUX, VMS pozīcijas datus pārraidīs ar karoga valsts starpniecību un izmantojot FLUX TL tīklu, kura darbošanos nodrošina Eiropas Komisija. Minētās ziņas nosūta šādi:

a)	elektroniski, izmantojot drošu apmaiņas protokolu;

b)	kad kuģis ieiet zvejas zonā un iziet no tās;

c)	formātā, kāds norādīts 4. papildinājumā.

1.3.

Katrā pozīcijas ziņā ietilpst:

a)	kuģa identifikācijas dati;

b)	kuģa nesenākā ģeogrāfiskā pozīcija, kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %;

c)	pozīcijas reģistrēšanas datums un laiks (UTC);

d)	kuģa ātrums un kurss pozīcijas reģistrēšanas laikā.

1.4.

Karoga valsts FMC nodrošina pozīcijas ziņu automātisku apstrādi un elektronisku pārraidīšanu. Datubāzē droši reģistrē un glabā pozīcijas ziņas par kārtējo un iepriekšējo gadu. Tomēr tehnisku ierobežojumu gadījumā šo periodu var saīsināt, par to savstarpēji vienojoties.

1.5.

VMS aparatūras un programmatūras elementi ir viltojumdroši, proti, tie neļauj ievadīt vai nosūtīt nepareizus pozīcijas datus, un tos nevar manuāli pārlabot. Sistēma ir pilnībā automatizēta un darbojas bez pārtraukuma neatkarīgi no vides apstākļiem. Satelītlokalizācijas iekārtu ir aizliegts iznīcināt, bojāt, izslēgt vai kā citādi iejaukties tās darbībā.

1.6.

Puses vienojas uzraudzības un inspekcijas mērķiem vajadzības gadījumā un pēc pieprasījuma apmainīties ar informāciju par izmantoto aprīkojumu.

2. Tehniska kļūme vai atteice, kas ietekmē kuģa satelītnovērošanas iekārtu

2.1.

Ja rodas tehniska kļūme vai atteice, kas ietekmē uz zvejas kuģa uzstādīto pastāvīgās satelītnovērošanas iekārtu, karoga valstij par to tūlīt jāinformē Grenlandes un Savienības iestādes.

2.2.

Bojātais aprīkojums jānomaina vai jāsalabo pirmajā piestāšanas ostā, kurā pakalpojums ir pieejams, un vismaz 30 darbdienu laikā pēc tam, kad karoga valsts par to paziņojusi Grenlandes FMC. Pēc minētā laikposma beigām attiecīgajam kuģim jāatgriežas Grenlandes iestāžu norādītā ostā, kurā veicami regulatīvie pēcpasākumi un remonts, vai zona jāatstāj ar noteikumu, ka karoga valsts nosūta Grenlandes FMC bojātā aprīkojuma inspekcijas ziņojumu un informē to par tehniskās kļūmes iemesliem.

2.3.

Līdz brīdim, kad aprīkojums ir salabots vai nomainīts, kuģa kapteinis reizi 4 stundās manuāli pa elektronisko pastu, radio vai faksu nosūta kopējo pozīcijas ziņojumu, kurā norāda pozīcijas, ko kuģa kapteinis reģistrējis saskaņā ar 1.2. punktā minētajiem nosacījumiem.

2.4.

Šā papildinājuma 2.3. punktā minētās manuālās ziņas karoga valsts FMC tūlīt reģistrē šā papildinājuma 1.4. punktā minētajā datubāzē un, izmantojot to pašu protokolu un formātu, kas noteikti 4. papildinājumā, nekavējoties pārsūta tās Grenlandes FMC.

2.5.

Pēc 2.2. punktā minētā laikposma beigām kuģim vairs nav atļauts veikt zvejas darbības Grenlandes zvejas zonā.

3. Pozīcijas ziņu droša nosūtīšana no viena FMC otram

3.1.

Karoga valsts FMC automātiski nosūta attiecīgo kuģu pozīcijas ziņas Grenlandes FMC.

3.2.

Abu Pušu FMC apmainās ar kontaktinformāciju, piemēram, ar e-pasta adresēm, faksa, teleksa un tālruņa numuriem, un nekavējoties informē viens otru par visām šīs informācijas izmaiņām.

3.3.

Neskarot tālākus ieviešamus uzlabojumus, pozīcijas ziņas attiecīgo FMC un karoga valstu starpā pārraida elektroniski, izmantojot HTTPS protokolu. Grenlandes iestādes un attiecīgais karoga valsts FMC apmainās ar sertifikātiem.

3.4.

VMS dati tiks izmantoti saskaņā ar protokola 11. pantu.

4. Sakaru sistēmas darbības traucējumi

4.1.

Grenlandes kompetentā iestāde un Savienības karoga valstu FMC nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju un, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu, tūlīt cits citu informē par jebkādiem traucējumiem, kas saistīti ar pozīcijas ziņu nosūtīšanu un saņemšanu.

4.2.

Sakaru pārtrūkšana starp FMC nedrīkst ietekmēt kuģu darbību.

4.3.

Visas sakaru traucējumu laikā nepārraidītās ziņas nosūta, tiklīdz sakari starp attiecīgajiem FMC ir atjaunoti.

5. FMC apkope

5.1.

Par plānotu FMC apkopi (apkopes programma), kas varētu ietekmēt VMS datu apmaiņu, otrs FMC jāinformē vismaz 72 stundas iepriekš, ja iespējams, norādot apkopes datumu un ilgumu. Informāciju par neplānotu apkopi otram FMC nosūta, tiklīdz tas ir iespējams.

5.2.

Apkopes laikā VMS datu nosūtīšana var tikt aizturēta līdz sistēmas darbības atjaunošanai. Relevantos VMS datus nosūta uzreiz pēc apkopes pabeigšanas.

5.3.

Ja apkope ilgst vairāk nekā 24 stundas, VMS datus otram FMC nosūta, izmantojot alternatīvus elektronisko sakaru līdzekļus, par kuriem panākta savstarpēja vienošanās.

5.4.

Grenlande savas kompetentās iestādes, kas atbild par uzraudzību, kontroli un pārraudzību (MCS) attiecīgi informē, lai Grenlandes FMC ar FMC apkopi saistītu iemeslu dēļ neuzskatītu, ka Savienības kuģi nepilda savu pienākumu pārraidīt VMS datus.

6. Pozīcijas ziņu sūtīšanas biežuma pārskatīšana

6.1.

Ja pastāv dokumentēti pierādījumi par iespējamu pārkāpumu, Grenlande var pieprasīt karoga valsts FMC (pieprasījuma kopiju nosūtot Savienībai) uz noteiktu izmeklēšanas laiku saīsināt kuģa pozīcijas ziņu nosūtīšanas intervālu līdz 30 minūtēm. Minētos dokumentētos pierādījumus Grenlande nosūta karoga valsts FMC un Savienībai. Karoga valsts FMC tūlīt sāk pozīcijas ziņas Grenlandei sūtīt, ievērojot jauno nosūtīšanas biežumu.

6.2.

Pēc noteiktā izmeklēšanas laika beigām Grenlande informē karoga valsts FMC un Savienību par jebkādiem vajadzīgajiem pēcpasākumiem.

4. papildinājums

1. IEDAĻA. VMS NAF FORMĀTS (*)

VMS datu formāts

Formāts, kādā VMS ziņas nosūtāmas otras Puses FMC

1) Ziņa “ENTRY” (“IEIEŠANA”)

Datu elements	Lauka kods	Obligāti (O)/ fakultatīvi (F)	Piezīmes
Ieraksta sākums	SR	O	Sistēmas dati: apzīmē ieraksta sākumu
Adrese	AD	O	Ziņas dati: saņēmējas Puses valsts ISO trīsburtu kods
Nosūtītājs	FR	O	Ziņas dati: sūtītājas Puses valsts ISO trīsburtu kods
Ieraksta numurs	RN	F	Ziņas dati: ieraksta kārtas numurs attiecīgajā gadā
Ieraksta datums	RD	F	Ziņas dati: pārraidīšanas datums
Ieraksta laiks	RT	F	Ziņas dati: pārraidīšanas laiks
Ziņas tips	TM	O	Ziņas dati: ziņas tips “ENT”
Radio izsaukuma signāls	RC	O	Kuģa dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls
Iekšējais atsauces numurs	IR	O	Kuģa dati: Puses piešķirts unikāls kuģa numurs (karoga valsts ISO trīsburtu kods, aiz kura norādīts numurs)
Ārējais reģistrācijas numurs	XR	F	Kuģa dati: kuģa borta numurs
Ģeogrāfiskais platums	LT	O	Pozīcijas dati: pozīcija ± 99.999 (WGS-84)
Ģeogrāfiskais garums	LG	O	Pozīcijas dati: pozīcija ± 999.999 (WGS-84)
Ātrums	SP	O	Pozīcijas dati: kuģa ātrums, izteikts mezgla desmitdaļās
Kurss	CO	O	Pozīcijas dati: kuģa kurss 360o skalā
Datums	DA	O	Pozīcijas dati: pozīcijas reģistrēšanas datums UTC (YYYYMMDD)
Laiks	TI	O	Pozīcijas dati: pozīcijas reģistrēšanas laiks UTC (HHMM)
Ieraksta beigas	ER	O	Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigas

2) Ziņa/ziņojums “POSITION” (“POZĪCIJA”)

Datu elements	Lauka kods	Obligāti (O)/ fakultatīvi (F)	Piezīmes
Ieraksta sākums	SR	O	Sistēmas dati: apzīmē ieraksta sākumu
Adrese	AD	O	Ziņas dati: saņēmējas Puses valsts ISO trīsburtu kods
Nosūtītājs	FR	O	Ziņas dati: sūtītājas Puses valsts ISO trīsburtu kods
Ieraksta numurs	RN	F	Ziņas dati: ieraksta kārtas numurs attiecīgajā gadā
Ieraksta datums	RD	F	Ziņas dati: pārraidīšanas datums
Ieraksta laiks	RT	F	Ziņas dati: pārraidīšanas laiks
Ziņas tips	TM	O	Ziņas dati: ziņas tips “POS” (1)
Radio izsaukuma signāls	RC	O	Kuģa dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls
Iekšējais atsauces numurs	IR	O	Kuģa dati: Puses piešķirts unikāls kuģa numurs (karoga valsts ISO trīsburtu kods, aiz kura norādīts numurs)
Ārējais reģistrācijas numurs	XR	F	Kuģa dati: kuģa borta numurs
Ģeogrāfiskais platums	LT	O	Pozīcijas dati: pozīcija ± 99.999 (WGS-84)
Ģeogrāfiskais garums	LG	O	Pozīcijas dati: pozīcija ± 999.999 (WGS-84)
Darbība	AC	F (2)	Pozīcijas dati: “ANC” norāda ziņošanas biežuma samazinājumu
Ātrums	SP	O	Pozīcijas dati: kuģa ātrums, izteikts mezgla desmitdaļās
Kurss	CO	O	Pozīcijas dati: kuģa kurss 360o skalā
Datums	DA	O	Pozīcijas dati: pozīcijas reģistrēšanas datums UTC (YYYYMMDD)
Laiks	TI	O	Pozīcijas dati: pozīcijas reģistrēšanas laiks UTC (HHMM)
Ieraksta beigas	ER	O	Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigas

3) Ziņa “EXIT” (“IZIEŠANA”)

Datu elements	Lauka kods	Obligāti (O)/ fakultatīvi (F)	Piezīmes
Ieraksta sākums	SR	O	Sistēmas dati: apzīmē ieraksta sākumu
Adrese	AD	O	Ziņas dati: saņēmējas Puses valsts ISO trīsburtu kods
Nosūtītājs	FR	O	Ziņas dati: sūtītājas Puses valsts ISO trīsburtu kods
Ieraksta numurs	RN	F	Ziņas dati: ieraksta kārtas numurs attiecīgajā gadā
Ieraksta datums	RD	F	Ziņas dati: pārraidīšanas datums
Ieraksta laiks	RT	F	Ziņas dati: pārraidīšanas laiks
Ziņas tips	TM	O	Ziņas dati: ziņas tips “EXI”
Radio izsaukuma signāls	RC	O	Kuģa dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls
Iekšējais atsauces numurs	IR	O	Kuģa dati: Puses piešķirts unikāls kuģa numurs (karoga valsts ISO trīsburtu kods, aiz kura norādīts numurs)
Ārējais reģistrācijas numurs	XR	F	Kuģa dati: kuģa borta numurs
Datums	DA	O	Pozīcijas dati: pozīcijas reģistrēšanas datums UTC (YYYYMMDD)
Laiks	TI	O	Pozīcijas dati: pozīcijas reģistrēšanas laiks UTC (HHMM)
Ieraksta beigas	ER	O	Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigas

4) Formatējums

Datu pārraidē katru ziņu strukturē šādi:

—	ziņas sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un lauka kodu “SR”,

—	datu elementa sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un attiecīgo lauka kodu,

—	lauka kodu no datu elementa atdala ar vienu slīpsvītru (/),

—	datu pārus atdala ar atstarpi,

—	ieraksta beigas apzīmē ar lauka kodu “ER” un divām slīpsvītrām (//).

Visi šajā pielikumā minētie lauka kodi ir Ziemeļatlantijas formātā, kas aprakstīts NEAFC Kontroles un izpildes panākšanas shēmā.

2. IEDAĻA. VMS UN/FLUX FORMĀTS

UN/FLUX formāts: obligātie dati, kas pārraidāmi ar pozīcijas ziņojumiem

Dati	Obligāti/fakultatīvi	Piezīmes
Adresāts	O	Ziņas dati: saņēmēja valsts trīsburtu kods (ISO-3166) NB! FLUX TL tie ir jau iestrādāti.
Nosūtītājs	O	Ziņas dati: sūtītāja valsts trīsburtu kods (ISO-3166)
Ziņas unikālais identifikators	O	UUID, atbilst IETF definētajam RFC 4122
Pārraidīšanas datums un laiks	O	Ziņas sagatavošanas datums un laiks UTC pēc ISO 8601 standarta. Jāizmanto formāts YYYY-MM-DDThh:mm:ss [.000000]Z (1)
Karoga valsts	O	Ziņas dati: karoga valsts trīsburtu kods (ISO-3166)
Ziņas tips	O	Ziņas dati: ziņas tips Izmanto šādus kodus: ENTRY: pirmā reģistrētā pozīcija pēc ieiešanas zvejas zonā EXIT: pirmā reģistrējamā ziņa pēc iziešanas no zvejas zonas POS: pozīcijas, ko pārraida, atrodoties zvejas zonā MANUAL: pozīcija pārraidīta manuāli
Radio izsaukuma signāls	O	Kuģa dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS)
Līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs	F	Kuģa dati: līgumslēdzējas puses unikālais kuģa identifikators
Unikālais kuģa identifikators (UVI)	F	Kuģa dati: SJO numurs
Ārējais reģistrācijas numurs	F	Kuģa dati: kuģa borta numurs (ISO 8859.1)
Ģeogrāfiskais platums	O	Kuģa pozīcijas dati: pozīcija grādos un decimālgrādos, DD.ddd (WGS-84) Pozitīvas koordinātas apzīmē pozīcijas uz ziemeļiem no ekvatora; negatīvas koordinātas apzīmē pozīcijas uz dienvidiem no ekvatora.
Ģeogrāfiskais garums	O	Kuģa pozīcijas dati: pozīcija grādos un decimālgrādos, DD.ddd (WGS-84) Pozitīvas koordinātas apzīmē pozīcijas uz austrumiem no Griničas meridiāna; negatīvas koordinātas apzīmē pozīcijas uz rietumiem no Griničas meridiāna.
Kurss	O	Kuģa kurss 360o skalā
Ātrums	O	Kuģa ātrums mezglos
Datums un laiks	O	Kuģa pozīcijas dati: pozīcijas reģistrēšanas datums un laiks UTC pēc ISO 8601 standarta. Jāizmanto formāts YYYY-MM-DDThh:mm:ss [.000000]Z (2)

Datu pārraidīšana UN/FLUX formātā jāstrukturē tā, kā noteikts atsevišķā tehniskās īstenošanas dokumentā, kurš vēl jāizstrādā un par kuru Pusēm vēl jāvienojas, pirms notiek pāreja uz UN/FLUX.

(*) Kā norādīts pielikuma IV nodaļas 1. iedaļā, apmaiņai ar kuģa pozīcijas datiem domātais UN/FLUX (ANO Fisheries Language for Universal eXchange) standarts un FLUX TL apmaiņas tīkls tiks ieviesti, tiklīdz būs sekmīgi noslēgušies saskaņotie izmēģinājuma periodi un abas Puses būs tam gatavas. Tādēļ līdz ar UN/FLUX formāta izmantošanas uzsākšanu šeit iepriekš norādītās NAF formāta specifikācijas, ko izmanto apmaiņai ar VMS pozīcijas datiem, aizstāj ar UN/FLUX formātu, kā noteikts šā papildinājuma 2. iedaļā.

(1) Ja ziņojumu pārraida kuģis, kura satelītlokalizācijas iekārta ir bojāta, norāda ziņas tipu “MAN”.

(2) Jānorāda tikai tad, ja “POS” ziņu pārraidīšanas biežums attiecīgajam kuģim ir samazināts.

(1) YYYY = gads; MM = mēnesis. Ja mēneša kārtas numurs ir mazāks par 10, numura priekšā raksta nulli; DD = mēneša diena. Ja dienas kārtas numurs ir mazāks par 10, numura priekšā raksta nulli; T = burts “T” norāda, ka sākas ieraksta daļa ar datiem par laiku; H24 = diennakts stunda, pierakstīta ar 2 cipariem 24 stundu sistēmā; MI = minūtes, pierakstītas ar 2 cipariem; SS = sekundes, pierakstītas ar 2 cipariem; [.000000] = pēc izvēles var norādīt sekundes daļas (bez kvadrātiekavām); Z = laika josla, kurai jābūt Z (t. i., UTC).

(2) YYYY= gads; MM = mēnesis. Ja mēneša kārtas numurs ir mazāks par 10, numura priekšā raksta nulli; DD = mēneša diena. Ja dienas kārtas numurs ir mazāks par 10, numura priekšā raksta nulli; T = burts “T” norāda, ka sākas ieraksta daļa ar datiem par laiku; H24 = diennakts stunda, pierakstīta ar 2 cipariem 24 stundu sistēmā; MI = minūtes, pierakstītas ar 2 cipariem; SS = sekundes, pierakstītas ar 2 cipariem; [.000000] = pēc izvēles var norādīt sekundes daļas (bez kvadrātiekavām); Z = laika josla, kurai jābūt Z (t. i., UTC).

5. papildinājums

ELASTĪGUMA SHĒMA, KAS PIEMĒROJAMA PELAĢISKO SARKANASARU ZVEJNIECĪBĀ GRENLANDES UN NEAFC ŪDEŅOS

Lai zvejotu saskaņā ar elastīguma shēmu, kas piemērojama pelaģisko sarkanasaru zvejniecībā Grenlandes un NEAFC ūdeņos, Savienības kuģim jābūt zvejas atļaujai, kuru Grenlande izdevusi saskaņā ar protokola pielikuma II nodaļu. Pieteikumā un zvejas atļaujā skaidri jānorāda, ka darbības veic ārpus Grenlandes EEZ.

Tiek ievēroti visi pasākumi, ko NEAFC pieņēmusi attiecībā uz minēto zvejniecību NEAFC pārvaldības apgabalā.

No savas Grenlandes sarkanasaru kvotas Savienības kuģis drīkst zvejot tikai pēc tam, kad tas ir pilnībā apguvis Savienības piekritīgās NEAFC sarkanasaru kvotas daļu, kuru kuģim iedalījusi karoga valsts.

Kad kuģis ir pilnībā apguvis savu NEAFC kvotu, tas drīkst tajā pašā NEAFC apgabalā turpināt zvejot no savas Grenlandes kvotas ar noteikumu, ka tiek ievērots 5. punkts.

Savienības kuģis no savas Grenlandes kvotas sarkanasaru aizsardzības apgabalā (RCA) drīkst zvejot saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti NEAFC ieteikumā par sarkanasaru pārvaldību Irmingera jūrā un tai piegulošajos ūdeņos, bet nedrīkst zvejot minētā apgabala daļā, kas atrodas Islandes zvejas zonā.

Savienības kuģis, kas veic zvejas darbības NEAFC pārvaldības apgabalā, ar karoga valsts FMC starpniecību un saskaņā ar regulatīvajām prasībām nosūta NEAFC adresētu VMS pozīcijas ziņojumu. Laikā, kamēr NEAFC RCA notiek zveja no Grenlandes kvotas, karoga valsts FMC ievieš īpašu kārtību, lai reizi stundā ienākošo kuģa VMS pozīcijas ziņojumu rezultāti teju reāllaikā tiktu pārraidīti Grenlandes FMC.

Kuģa kapteinis nodrošina to, ka NEAFC un Grenlandes iestādēm adresētajos ziņojumos sarkanasaru nozveja, kas NEAFC pārvaldības apgabalā gūta saskaņā ar Grenlandes elastīguma shēmu, ir skaidri identificēta kā tāda, kas gūta, izmantojot Grenlandes zvejas atļauju, kura izdota saskaņā ar elastīguma shēmu.

Pirms kuģis sāk zvejot saskaņā ar Grenlandes zvejas atļauju, tas pārraida ziņojumu “PAZIŅOJUMS PAR DARBĪBU”.

Kamēr notiek zveja saskaņā ar Grenlandes zvejas atļauju, katru dienu ne vēlāk kā plkst. 23.59 (UTC) tiek pārraidīts ziņojums “DIENAS NOZVEJA”.

Kad kuģis beidz ar Grenlandes kvotu saistītas zvejas darbības, tas pārraida ziņojumu “DARBĪBAS BEIGAS”.

Ziņojumu “PAZIŅOJUMU PAR DARBĪBU”, ziņojumu “DIENAS NOZVEJA” un ziņojumu “DARBĪBAS BEIGAS” nosūta saskaņā ar pielikuma IV nodaļas 2. iedaļu.

Labākai to apgabalu aizsardzībai, kuros ir augsta zivju kāpuru koncentrācija, zvejas darbības neuzsāk pirms datuma, kas noteikts NEAFC ieteikumā par sarkanasaru pārvaldību Irmingera jūrā un tai piegulošajos ūdeņos.

Karoga valsts paziņo Savienības iestādēm nozvejas, kas no Grenlandes kvotas gūtas Grenlandes ūdeņos un NEAFC pārvaldības apgabalā. Tas ietver visas nozvejas, kas gūtas saskaņā ar elastīguma shēmu, un skaidri jānorāda katra nozveja un tai atbilstošā zvejas atļauja.

10.

Zvejas sezonai beidzoties, katras karoga valsts FMC nosūta Grenlandes iestādēm nozvejas statistiku par pelaģisko sarkanasaru zvejniecību, kurā šī elastīguma shēma piemērota.

6. papildinājums

PERSONAS DATU APSTRĀDE

1. Definīcijas un tvērums

1.1. Definīcijas

Šajā papildinājumā piemēro nolīguma 2. panta definīcijas un arī šādas definīcijas:

a)	“personas dati” ir informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt pēc kāda identifikatora, piemēram, vārda, uzvārda, identifikācijas numura vai atrašanās vietas datiem;

“apstrāde” ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopām veikta operācija vai operāciju kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, izgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana pārraidot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai savietošana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana;

c)	“sūtītājiestāde” ir publiskā iestāde, kas personas datus nosūta;

d)	“saņēmējiestāde” ir publiskā iestāde, kurai personas datus izpauž;

e)	“datu aizsardzības pārkāpums” ir drošības pārkāpums, kura rezultātā notiek nejauša vai nelikumīga pārraidīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem;

f)	“tālāka pārsūtīšana” ir saņēmēja izdarīta personas datu pārsūtīšana struktūrai, kas nav protokolu parakstījusi Puse (“trešā persona”);

g)	“kontroles iestāde” ir neatkarīga publiska iestāde, kas atbild par šā papildinājuma piemērošanas uzraudzību, kuras mērķis ir aizsargāt fizisku personu pamattiesības un brīvības attiecībā uz personas datu apstrādi.

1.2. Tvērums

Protokols attiecas konkrēti uz fiziskām personām, kuras ir zvejas kuģu īpašnieki, to pārstāvji un protokola satvarā darbojošos zvejas kuģu kapteiņi un apkalpe.

Datu apmaiņa un tālāka apstrāde saistībā ar protokola īstenošanu un konkrēti ar atļauju pieteikumiem, zvejas darbību uzraudzību un cīņu pret nelegālu zveju varētu notikt ar šāda veida datiem:

—	kuģa identifikācijas numurs un kontaktinformācija,

—	kontrolieru, inspektoru vai novērotāju savāktie dati par kuģa darbībām vai ar kuģi saistītajām darbībām, kuģa pozīciju un pārvietošanos, kuģa zvejas darbību vai ar zveju saistīto kuģa darbību,

—	kuģa īpašnieku vai viņa pārstāvja dati, tādi kā vārds, uzvārds, valstspiederība, profesionālā kontaktinformācija un profesionālais bankas konts,

—	vietējo darbinieku dati, tādi kā vārds, uzvārds, valstspiederība un profesionālā kontaktinformācija,

—	kuģa kapteiņa un apkalpes locekļu dati, tādi kā vārds, uzvārds, valstspiederība, amats un kapteiņa kontaktinformācija,

—	nodarbināto zvejnieku dati, tādi kā vārds, uzvārds, kontaktinformācija, apmācība, veselības sertifikāts.

1.3. Atbildīgās iestādes

Par datu apstrādi atbildīgās iestādes ir Eiropas Komisija un karoga dalībvalsts iestāde, Savienības gadījumā, un Grenlandes iestāde.

2. Personas datu aizsardzības pasākumi

2.1. Pielietojuma ierobežojums un datu minimizēšana

Personas dati, kas pieprasīti un pārsūtīti saskaņā ar protokolu, ir adekvāti, relevanti un nepārsniedz to, kas nepieciešams protokola īstenošanai, t. i., zvejas atļauju apstrādei un Savienības kuģu veikto darbību kontrolei un uzraudzībai. Personas datu apmaiņu protokola satvarā Puses veic vienīgi protokolā noteiktajos konkrētajos nolūkos.

Saņemtie dati netiks apstrādāti mērķiem, kas atšķiras no pirmajā daļā minētajiem, vai arī tiks anonimizēti.

Saņēmējiestāde pēc pieprasījuma nekavējoties informē sūtītājiestādi par to, kā paziņotie dati tiek izmantoti.

2.2. Precizitāte

Puses nodrošina, ka protokola satvarā pārsūtītie personas dati ir precīzi un aktuāli un vajadzības gadījumā tiek regulāri atjaunināti atbilstoši sūtītājiestādes informētībai. Ja kāda no Pusēm konstatē, ka pārsūtītie vai saņemtie personas dati nav precīzi, tā par to nekavējoties informē otru Pusi un veic vajadzīgos labojumus un atjauninājumus.

2.3. Glabāšanas ilguma ierobežojums

Personas datus neglabā ilgāk kā nepieciešams mērķim, kura dēļ datu apmaiņa veikta. Ja vien tie nav vajadzīgi, lai izpildītu Grenlandes Zvejniecības likuma (2024. gada 23. maija Likums Nr. 29 “Par zvejniecību”) 12. nodaļas uzliktos pienākumus vai lai veiktu pārkāpuma, inspekcijas vai tiesvedības vai administratīvā procesa pēcpasākumus, minētos personas datus svītro vēlākais vienu gadu pēc protokola termiņa beigām. Pēcpasākumu gadījumā datus var glabāt tik ilgi, cik nepieciešams, lai līdzsekotu pārkāpumam vai inspekcijai, vai līdz tiesvedības vai administratīvās procesa galīgajam noslēgumam. Attiecībā uz personas datiem, kas vajadzīgi, lai izpildītu Grenlandes Zvejniecības likuma (2024. gada 23. maija Likums Nr. 29 “Par zvejniecību”) 12. nodaļas uzliktos pienākumus, datus svītro vēlākais 5 gadus pēc tam, kad tie iegūti saskaņā ar protokolu.

Ja personas datus glabā ilgāk, tos anonimizē.

2.4. Drošība un konfidencialitāte

Personas datus apstrādā tā, lai, ņemot vērā apstrādes īpašos riskus, pienācīgi garantētu minēto datu drošību, arī aizsardzību pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret netīšu nozaudēšanu, iznīcināšanu vai sabojāšanu. Par apstrādi atbildīgās iestādes aktīvi vēršas pret visiem datu aizsardzības pārkāpumiem un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai personas datu aizsardzības pārkāpuma negatīvās sekas novērstu vai mīkstinātu. Par šādu pārkāpumu saņēmējiestāde pēc iespējas drīzāk paziņo sūtītājiestādei, un abas iestādes sadarbojas, kā un kad vajadzīgs, lai katra no tām varētu izpildīt savas valsts tiesiskajā regulējumā noteiktos pienākumus, kuri no personas datu aizsardzības pārkāpuma izrietējuši.

Puses apņemas iedibināt pienācīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, kuri garantē, ka apstrāde atbilst protokolam.

2.5. Labošana vai dzēšana

Puses nodrošina, ka sūtītājiestāde un saņēmējiestāde veic visus pasākumus, kuri ir pamatoti vajadzīgi, lai personas datus varētu tūlīt labot vai dzēst gadījumā, ja apstrāde neatbilst protokolam, sevišķi tad, ja dati nav adekvāti, relevanti, precīzi vai ir pārāk detalizēti, ņemot vērā apstrādes galīgo nolūku.

Puses viena otrai paziņo par visiem labošanas vai dzēšanas gadījumiem.

2.6. Pārredzamība

Puses, sniedzot individuālus paziņojumus un publicējot nolīgumu savās tīmekļvietnēs, nodrošina, ka datu subjekti tiek informēti par pārsūtīto un tālāk apstrādāto datu kategorijām, par personas datu apstrādes veidu, par attiecīgo pārsūtīšanas rīku, par apstrādes galīgo nolūku, par trešām personām vai trešo personu kategorijām, kurām informāciju var pārsūtīt tālāk, par individuālajām tiesībām un mehānismiem, kas pieejami, lai izmantotu savas tiesības un saņemtu tiesisko aizsardzību, kā arī par kontaktinformāciju strīda vai sūdzības gadījumā.

2.7. Tālāka pārsūtīšana

Personas datus, kas saņemti saskaņā ar protokolu, saņēmējiestāde trešai personai, kura iedibināta valstī, kas nav karoga dalībvalsts, pārsūta tikai tad, ja tas ir pamatots ar svarīgu sabiedrības interesēs esošu mērķi, kurš par tādu atzīts arī sūtītājiestādei piemērojamajā tiesiskajā regulējumā, un ja ir izpildītas pārējās šā papildinājuma prasības (jo īpaši attiecībā uz pielietojuma ierobežojumu un datu minimizēšanu), un

a)	ja par valsti, kurā trešā persona vai starptautiskā organizācija atrodas, Eiropas Komisija, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (1) 45. pantu, ir pieņēmusi lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību un minētais lēmums aptver tālāko pārsūtīšanu; vai

b)	īpašos gadījumos, kad šāda pārsūtīšana ir vajadzīga, lai sūtītājiestāde varētu izpildīt savas saistības pret reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām vai reģionālajām zvejniecības organizācijām; vai

c)	ja izņēmuma kārtā tas tiek uzskatīts par vajadzīgu, trešā persona apņemas datus apstrādāt tikai konkrētam nolūkiem, kura dēļ dati ir tālāk pārsūtīti, un, kolīdz minētā nolūka dēļ veikta apstrāde vairs nav vajadzīga, tos tūlīt izdzēst.

3. Datu subjekta tiesības

3.1. Piekļuve personas datiem

Pēc datu subjekta pieprasījuma saņēmējiestādei ir pienākums:

a)	datu subjektam apstiprināt, ka viņa personas dati tiek/netiek apstrādāti;

b)	informēt par apstrādes nolūku, personas datu kategorijām, glabāšanas laiku (ja iespējams), tiesībām pieprasīt datu labošanu/svītrošanu, tiesībām iesniegt sūdzību utt.;

c)	izsniegt personas datu kopiju;

d)	sniegt vispārīgu informāciju par piemērojamajiem datu aizsardzības pasākumiem.

3.2. Personas datu labošana

Pēc datu subjekta pieprasījuma saņēmējiestāde izlabo minētā subjekta personas datus, kas ir nepilnīgi, neprecīzi vai novecojuši.

3.3. Personas datu svītrošana

Pēc datu subjekta pieprasījuma saņēmējiestādei ir pienākums:

a)	dzēst minētā subjekta personas datus, kuri apstrādāti veidā, kas neatbilst protokolā noteiktajiem aizsardzības pasākumiem;

b)	dzēst minētā subjekta personas datus, kuri vairs nav vajadzīgi nolūkiem, kādos tos kādreiz likumīgi apstrādāja;

c)	izbeigt personas datu apstrādi, ja datu subjekts pret apstrādi iebilst, pamatojoties uz iemesliem, kas saistīti ar viņa vai viņas konkrēto situāciju. Tomēr tas nav jādara, ja pastāv augstāki leģitīmi iemesli, kas stāv pāri datu subjekta interesēm, tiesībām un brīvībām.

3.4. Pieņemtā kārtība

Uz datu subjekta pieprasījumu par piekļuvi saviem personas datiem, to labošanu un dzēšanu saņēmējiestāde atbild bez kavēšanās, saprātīgā termiņā un jebkurā gadījumā viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Saņēmējiestāde var veikt atbilstošus pasākumus, piemēram, iekasēt saprātīgu maksu, ko izmanto, lai segtu administratīvās izmaksas, vai atteikties izskatīt pieprasījumu, kas ir acīmredzami nepamatots vai pārmērīgs.

Ja atbilde uz datu subjekta pieprasījumu ir noraidoša, saņēmējiestādei datu subjekts jāinformē par atteikuma iemesliem.

3.5. Ierobežojumi

Šajā papildinājumā paredzētās tiesības var ierobežot, ja šāds ierobežojums ir paredzēts tiesību aktos un demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams un samērīgs, lai novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus un sauktu pie atbildības par tiem.

Šīs tiesības var ierobežot arī, lai nodrošinātu kontroles, inspekcijas vai regulatīvo funkciju, kas, pat ja tikai retumis, ir saistīta ar valsts varas īstenošanu.

Minētās tiesības ar tādiem pašiem nosacījumiem ierobežot var arī datu subjekta aizsardzības vai citu personu tiesību un brīvību aizsardzības labā.

4. Tiesiskā aizsardzība un neatkarīga uzraudzība

4.1. Neatkarīga uzraudzība

Personas datu apstrādes atbilstību protokolam neatkarīgi uzrauga ārēja vai iekšēja struktūra, kas ir neatkarīgas uzraudzības profesionāle un kam ir izmeklēšanas un tiesiskās aizsardzības pilnvaras.

4.2. Uzraugošās iestādes

Attiecībā uz Savienību šādu uzraudzību īsteno Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, ja apstrāde ir Eiropas Komisijas kompetencē, vai nacionālās datu aizsardzību uzraugošās iestādes, ja apstrāde ir karoga dalībvalsts kompetencē.

Attiecībā uz Grenlandi kompetenta ir Dānijas Datu aizsardzības aģentūra (dāņu valodā Datatilsynet).

Iepriekš minētās iestādes efektīvi un savlaicīgi izskata datu subjektu sūdzības par viņu personas datu apstrādi saskaņā ar protokolu.

4.3. Tiesības uz tiesisko aizsardzību

Katra Puse savā tiesību sistēmā nodrošina, ka datu subjekts, kurš uzskata, ka iestāde nav veikusi protokola 11. pantā un šajā papildinājumā noteiktos aizsardzības pasākumus, vai kurš uzskata, ka viņa vai viņas personas datu sakarā ir pārkāpti kādi noteikumi, pret minēto iestādi, ciktāl to pieļauj piemērojamās tiesību normas, var vērsties tiesā vai līdzvērtīgā struktūrā.

Sūdzības par šādām iestādēm Eiropas Komisijas gadījumā var adresēt Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, bet Grenlandes gadījumā – Dānijas Datu aizsardzības aģentūrai. Turklāt dažas sūdzības par vienu vai otru no minētajām iestādēm var iesniegt tiesā: Eiropas Komisijas gadījumā tā ir Eiropas Savienības Tiesa, bet Grenlandes gadījumā – Grenlandes tiesas.

Ja datu subjekts attiecībā uz savu personas datu apstrādi deklarē strīdu vai iesniedz sūdzību pret sūtītājiestādi, saņēmējiestādi vai tām abām, iestādes viena otru par šādiem strīdiem vai sūdzībām informē un dara visu iespējamo, lai strīdu vai sūdzību iespējami drīz atrisinātu izlīgstot.

4.4. Informācijas apmaiņa

Puses viena otru informē par sūdzībām, ko tās saņēmušas par personas datu apstrādi saskaņā ar protokolu, un par šo sūdzību atrisinājumu.

5. Pārskatīšana

Vajadzības gadījumā Puses var vienoties savu personas datu apstrādes rīcībpolitiku un procedūras izskatīt, lai verificētu un apstiprinātu, ka protokola 11. pantā un šajā papildinājumā noteiktie aizsardzības pasākumi Apvienotās komitejas satvarā tiek īstenoti efektīvi.

6. Pārsūtīšanas apturēšana

Sūtītāja Puse var personas datu pārsūtīšanu apturēt vai izbeigt, ja par šā papildinājuma satvarā veiktu personas datu apstrādi izcēlušos strīdus Pusēm neizdodas atrisināt tiktāl, lai sūtītāja Puse uzskatītu, ka saņēmēja Puse jautājumu ir atrisinājusi apmierinoši. Agrāk pārsūtītos datus turpina apstrādāt saskaņā ar šo papildinājumu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/679/oj).

Sugas un attiecīgie pārvaldības apgabali Grenlandes EEZ ārpus 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas	Indikatīvās zvejas iespējas
Menca ICES II, V, XII un XIV apakšapgabalā	2 050
Pelaģiskie sarkanasari (REB) ICES XII, XIV apakšapgabalā un NAFO 1F rajonā, izņemot gadījumus, kad zvejo saskaņā ar pelaģisko sarkanasaru zvejniecībā piemērojamo elastīguma shēmu, kas izklāstīta pielikuma 5. papildinājumā	0 (2)
Demersālie sarkanasari (RED) (3) ICES II, V, XII, XIV apakšapgabalā	2 100
Grenlandes paltuss NAFO 1. apakšapgabalā uz dienvidiem no 68o N	1 900
Grenlandes paltuss ICES II, V, XII un XIV apakšapgabalā (4)	4 775
Ziemeļu garnele NAFO 1. apakšapgabalā	2 431
Ziemeļu garnele ICES II, V, XII un XIV apakšapgabalā	4 150
Moiva ICES II, V, XII un XIV apakšapgabalā (5)	13 000
Makrele ICES II, V, XII un XIV apakšapgabalā	0
Makrūrzivju sugas ICES II, V, XII un XIV apakšapgabalā (6)	100
Makrūrzivju sugas NAFO 1. apakšapgabalā	100
Piezveja	300