|
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
|
2024/3147 |
13.12.2024 |
PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2024/3147
(2024. gada 13. decembris),
ar ko īsteno 12. panta 1. punktu Regulā (ES) 2017/1770 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Mali
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2017/1770 (2017. gada 28. septembris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Mali (1) un jo īpaši tās 12. panta 1. un 4. punktu,
ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Padome 2017. gada 28. septembrī pieņēma Regulu (ES) 2017/1770. |
|
(2) |
Padome 2021. gada 13. decembrī pieņēma Regulu (ES) 2021/2201 (2), lai īstenotu Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/2208 (3), ar ko grozīja Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/1775 (4), un izveidoja jaunu regulējumu, kas paredz piemērot papildu ierobežojošus pasākumus pret personām un vienībām, kuras ir tieši vai netieši atbildīgas, līdzatbildīgas vai iesaistījušās darbībās vai politikā, kas apdraud mieru, drošību vai stabilitāti Mali, vai traucē vai apdraud Mali politiskās pārejas sekmīgu pabeigšanu. |
|
(3) |
Padome ir pārskatījusi Regulas (ES) 2017/1770 Ia pielikumā izklāstīto fizisko vai juridisko personu, vienību un struktūru sarakstu. Pamatojoties uz minēto pārskatīšanu, būtu jāgroza pamatojums ierakstos attiecībā uz trīs personām. |
|
(4) |
Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2017/1770, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (ES) 2017/1770 Ia pielikumu groza tā, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2024. gada 13. decembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
BÓKA J.
(1) OV L 251, 29.9.2017., 1. lpp.
(2) Padomes Regula (ES) 2021/2201 (2021. gada 13. decembris), ar ko groza Regulu (ES) 2017/1770 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Mali (OV L 446, 14.12.2021., 1. lpp.).
(3) Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/2208 (2021. gada 13. decembris), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2017/1775 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Mali (OV L 446, 14.12.2021., 44. lpp.).
(4) Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/1775 (2017. gada 28. septembris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Mali (OV L 251, 29.9.2017., 23. lpp.).
PIELIKUMS
Regulas (ES) 2017/1770 Ia pielikumā 2., 3. un 4. ierakstu aizstāj ar šādiem:
|
|
Uzvārds, vārds |
Identifikācijas informācija |
Pamatojums |
Sarakstā iekļaušanas datums |
|
“2. |
WAGUÉ, Ismaël |
Dzimšanas vieta: Bamako Dzimšanas datums: 2.3.1975. Valstspiederība: Mali Pases numurs: diplomātiskā pase AA0193660, derīga līdz 15.2.2023. Dzimums: vīrietis Amats: izlīguma ministrs, pulkvežmajors |
Pulkvežmajors Ismaël Wagué ir viens no galvenajiem pulkveža Assimi Goïta iekšējā loka locekļiem un bija viens no galvenajiem dalībniekiem, kas atbildīgs par 2020. gada 18. augusta apvērsumu – kopā ar pulkvedi Goïta, pulkvedi Sadio Camara, pulkvedi Modibo Koné un pulkvedi Malick Diaw. 2020. gada 19. augustā viņš paziņoja, ka armija ir pārņēmusi varu, un pēc tam kļuva par Nacionālās tautas glābšanas komitejas (Comité national pour le salut du peuple – CNSP) runaspersonu. Tāpēc Ismaël Wagué ir atbildīgs par darbībām, kas apdraud mieru, drošību un stabilitāti Mali. Kopš 2020. gada oktobra būdams pārejas perioda valdības izlīguma ministrs, Ismaël Wagué bija atbildīgs par Miera un samierināšanās nolīguma īstenošanu Mali. Ar savu 2021. gada oktobra paziņojumu un pastāvīgajām domstarpībām ar Pastāvīgās stratēģiskās struktūras (Cadre Stratégique Permanent – CSP) locekļiem viņš piedalījās Mali Miera un samierināšanās nolīguma uzraudzības komitejas (Comité de suivi de l’accord – CSA) darba kavēšanā, kā rezultātā CSA sanāksme tika atcelta no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada septembrim. Minētā situācija kavēja minētā nolīguma īstenošanu, kas bija viens no Mali politiskās pārejas uzdevumiem, kā paredzēts Pārejas perioda hartas 2. pantā. Pārejas perioda valdība 2024. gada 25. janvārī denonsēja Miera un samierināšanās nolīgumu Mali un paziņoja par tā tūlītēju izbeigšanu.Kopš minētā datuma ir ievērojami palielinājušies pārejas perioda valdības noteiktie autoritārie ierobežojumi. Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopiena (ECOWAS) 2021. gada novembrī pieņēma individuālas sankcijas pret pārejas perioda iestādēm (tostarp Ismaël Wagué) par kavēšanos vēlēšanu organizēšanā un Mali politiskās pārejas pabeigšanā. ECOWAS2022. gada 3. jūlijā nolēma saglabāt minētās individuālās sankcijas. Ismaël Wagué tādēļ ir atbildīgs par darbībām, kas apdraud mieru, drošību un stabilitāti Mali, un kavē un apdraud Mali politiskās pārejas sekmīgu pabeigšanu. |
4.2.2022. |
|
3. |
MAÏGA, Choguel |
Dzimšanas vieta: Tabango, Gao, Mali Dzimšanas datums: 31.12.1958. Valstspiederība: Mali Pases numurs: diplomātiskā pase DA0004473, izdota Mali, izsniegta Šengenas vīza Dzimums: vīrietis Amats: bijušais premjerministrs |
Būdams premjerministrs laikā no 2021. gada jūnija līdz 2024. gada novembrim, Choguel Maïga vadīja Mali pārejas perioda valdību, kas izveidota pēc 2021. gada 24. maija apvērsuma. Pretēji reformu un vēlēšanu grafikam, par ko iepriekš tika panākta vienošanās ar Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu (ECOWAS) saskaņā ar Pārejas perioda hartu, 2021. gada jūnijā viņš paziņoja par valsts līmeņa atjaunošanas konsultāciju (Assises nationales de la refondation – ANR) sarīkošanu kā pirmsreformas procesu un priekšnoteikumu 2022. gada 27. februārī paredzēto vēlēšanu organizēšanai. Kā paziņoja Choguel Maïga, ANR vairākas reizes tika atliktas un vēlēšanas aizkavējās. ANR, kas visbeidzot notika 2021. gada decembrī, boikotēja vairākas ieinteresētās personas. Pamatojoties uz ANR galīgajiem ieteikumiem, pārejas perioda valdība iesniedza jaunu grafiku, saskaņā ar kuru prezidenta vēlēšanas paredzēts rīkot 2025. gada decembrī, tādējādi ļaujot pārejas perioda iestādēm palikt pie varas ilgāk nekā piecus gadus. Pēc tam, kad 2022. gada jūnijā tika iesniegts pārskatīts grafiks, kurā prezidenta vēlēšanas paredzēts rīkot 2024. gada martā, pārejas perioda valdība 2023. gada 21. septembrī paziņoja, ka vēlēšanas tiek vēlreiz atliktas. Pārejas perioda valdība 2024. gada 25. janvārī denonsēja Miera un samierināšanās nolīgumu Mali un paziņoja par tā tūlītēju izbeigšanu. Kopš minētā datuma ir ievērojami palielinājušies pārejas perioda valdības noteiktie autoritārie ierobežojumi. ECOWAS 2021. gada novembrī pieņēma individuālas sankcijas pret pārejas perioda iestādēm (tostarp Choguel Maïga) par kavēšanos vēlēšanu organizēšanā un Mali politiskās pārejas pabeigšanā. ECOWAS uzsvēra, ka pārejas perioda iestādes ir izmantojušas nepieciešamību īstenot reformas kā ieganstu, lai pamatotu Mali politiskās pārejas pagarināšanu un paliktu pie varas bez demokrātiskām vēlēšanām. ECOWAS2022. gada 3. jūlijā nolēma saglabāt minētās individuālās sankcijas. 2024. gada 21. novembrī, pēc Choguel Maïga kritiskiem izteikumiem par militāro huntu, huntas līderis pulkvedis Assimi Goïta atlaida Choguel Maïga no premjerministra amata. Būdams premjerministrs, Choguel Maïga bija tieši atbildīgs par Pārejas perioda hartā paredzēto vēlēšanu atlikšanu. Choguel Maïga bija arī tieši atbildīgs par Miera un samierināšanās nolīguma Mali denonsēšanu, kā arī par autoritārajiem pasākumiem, ko ieviesusi pārejas perioda valdība. Tāpēc viņš ir kavējis un apdraudējis Mali politiskās pārejas sekmīgu pabeigšanu, jo īpaši, kavējot un apdraudot vēlēšanu rīkošanu un varas nodošanu vēlētām iestādēm. |
4.2.2022. |
|
4. |
MAÏGA, Ibrahim Ikassa |
Dzimšanas vieta: Tondibi, Gao region, Mali Dzimšanas datums: 5.2.1971. Valstspiederība: Mali Pases numurs: Mali izdota diplomātiskā pase Dzimums: vīrietis Amats: atjaunošanas ministrs |
Ibrahim Ikassa Maïga ir loceklis M5-RFP (Mouvement du 5 juin – Rassemblement des forces patriotiques) stratēģiskajā komitejā, kurai bija būtiska nozīme prezidenta Keita gāšanā. Kā atjaunošanas ministram kopš 2021. gada Ibrahim Ikassa Maïga tika uzticēts uzdevums plānot valsts līmeņa atjaunošanas konsultācijas (Assises nationales de la Refondation – ANR), par ko paziņoja premjerministrs Choguel Maïga. Pretēji reformu un vēlēšanu grafikam, par ko iepriekš tika panākta vienošanās ar Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu (ECOWAS) saskaņā ar Pārejas perioda hartu, pārejas perioda valdība paziņoja, ka ANR ir pirmsreformas process un priekšnoteikums 2022. gada 27. februārī paredzēto vēlēšanu organizēšanai. Kā paziņoja Choguel Maïga, ANR pēc tam vairākas reizes tika atliktas un vēlēšanas aizkavējās. ANR, kas visbeidzot notika 2021. gada decembrī, boikotēja vairākas ieinteresētās personas. Pamatojoties uz ANR galīgajiem ieteikumiem, pārejas perioda valdība iesniedza jaunu grafiku, saskaņā ar kuru prezidenta vēlēšanas paredzēts rīkot 2025. gada decembrī, tādējādi ļaujot pārejas perioda iestādēm palikt pie varas ilgāk nekā piecus gadus. Pēc tam, kad 2022. gada jūnijā tika iesniegts pārskatīts grafiks, kurā prezidenta vēlēšanas paredzēts rīkot 2024. gada martā, pārejas perioda valdība 2023. gada 21. septembrī paziņoja, ka vēlēšanas tiek vēlreiz atliktas. Pārejas perioda valdība 2024. gada 25. janvārī denonsēja Miera un samierināšanās nolīgumu Mali un paziņoja par tā tūlītēju izbeigšanu. Kopš minētā datuma ir ievērojami palielinājušies pārejas perioda valdības noteiktie autoritārie ierobežojumi. ECOWAS 2021. gada novembrī pieņēma individuālas sankcijas pret pārejas perioda iestādēm (tostarp pret Ibrahim Ikassa Maïga) par vēlēšanu organizēšanas un Mali politiskās pārejas pabeigšanas kavēšanu. ECOWAS uzsvēra, ka pārejas perioda iestādes ir izmantojušas nepieciešamību īstenot reformas kā ieganstu, lai pamatotu Mali politiskās pārejas pagarināšanu un paliktu pie varas bez demokrātiskām vēlēšanām. ECOWAS2022. gada 3. jūlijā nolēma saglabāt šīs individuālās sankcijas. Būdams atjaunošanas ministrs, Ibrahim Ikassa Maïga kavē un apdraud Mali politiskās pārejas sekmīgu pabeigšanu, jo īpaši, kavējot un apdraudot vēlēšanu rīkošanu un varas nodošanu vēlētām iestādēm. |
4.2.2022.” |
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/3147/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)