1.   Šī regula paredz saskaņotus noteikumus par to, kā laist un darīt pieejamus tirgū būvizstrādājumus, neatkarīgi no tā, vai tas notiek pakalpojuma sniegšanas satvarā, nosakot:

2.   Šī regula nosaka arī:

3.   Šīs regulas mērķis ir veicināt efektīvu iekšējā tirgus darbību, nodrošinot drošu un ilgtspējīgu būvizstrādājumu brīvu apriti Savienībā. Tās mērķis ir arī veicināt zaļās un digitālās pārkārtošanās mērķu sasniegšanu, novēršot un samazinot būvizstrādājumu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību un drošumu.

1.   Šo regulu piemēro būvizstrādājumiem, tostarp lietotiem izstrādājumiem, un šādiem priekšmetiem:

2.   Šo regulu nepiemēro:

3.   Dalībvalstis no šīs regulas piemērošanas var atbrīvot izstrādājumus, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā un ko laiž tirgū Savienības tālākajos reģionos LESD 349. panta nozīmē. Dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par valsts normatīvo un administratīvo aktu noteikumiem, kuri paredz šādus atbrīvojumus. Tās nodrošina, ka uz izstrādājumiem, kam piemēro atbrīvojumus, nav 17. pantā minētās CE zīmes. Izstrādājumus, kas laisti tirgū uz šāda atbrīvojuma pamata, neuzskata par laistiem tirgū Savienībā šīs regulas nozīmē.

1.   Komisijai palīdz ekspertu grupa (“Būvizstrādājumu regulas acquis ekspertu grupa” jeb “BR acquis ekspertu grupa”). BR acquis ekspertu grupas sastāvā ir vismaz dalībvalstu norīkoti eksperti, Eiropas standartizācijas organizāciju pārstāvji un attiecīgu Eiropas ieinteresēto personu organizāciju pārstāvji, kas saņem Savienības finansējumu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012. BR acquis ekspertu grupa palīdz Komisijai apstrādāt pieprasījumus par Savienības saskaņošanu ar saskaņotām tehniskajām specifikācijām. Konkrētāk, BR acquis ekspertu grupa palīdz Komisijai izstrādāt un atjaunināt saskaņoto tehnisko specifikāciju izstrādes darba plānu, sagatavot ar saskaņotajām tehniskajām specifikācijām saistīto tehnisko saturu, lemt par nepieciešamību sākt procedūras attiecībā uz saskaņotām tehniskajām specifikācijām, kurās ir trūkumi, kuras nav pieejamas vai kuras nespēj apmierināt steidzamās regulatīvās vajadzības, un noteikt lietotu izstrādājumu iekļaušanu saskaņotajās tehniskajās specifikācijās.

2.   Pēc apspriešanās ar BR acquis ekspertu grupu Komisija izstrādā saskaņoto tehnisko specifikāciju izstrādes darba plānu VII pielikumā uzskaitītajām izstrādājumu saimēm, tostarp izstrādājumiem izvirzītās prasības, kā arī vispārīgo informāciju par izstrādājumu, lietošanas instrukcijas un drošuma informāciju, aptverot vismaz nākamo trīs gadu periodu. Komisija darba plāna prioritātes nosaka, izmantojot pārredzamu un līdzsvarotu metodiku, ko publicē kopā ar darba plānu. Minētā metodika atspoguļo vismaz dalībvalstu regulatīvās vajadzības, ar būvēm un izstrādājumiem saistītos drošuma jautājumus un Savienības klimata un aprites ekonomikas mērķus.

Pirmo darba plānu Komisija publicē ne vēlāk kā 2026. gada 8. janvārī.

Komisija darba plānu vismaz ik trīs gadus atjaunina un aktualizē. Darba plānu nākamo trīs gadu periodam tā publicē vienu gadu pirms spēkā esošā darba plāna termiņa beigām.

Komisija ik gadu informē Eiropas Parlamentu un dalībvalstis par darba plāna īstenošanas progresu.

Ja Komisija uzskata, ka tā nevar sasniegt darba plānā nospraustos mērķus, tā to bez liekas kavēšanās attiecīgi groza un informē Eiropas Parlamentu un dalībvalstis par iemesliem.

3.   Pēc darba plāna, kas izveidots saskaņā ar 2. punktu, dalībvalstis paziņo Komisijai un BR acquis ekspertu grupai būtiskos raksturlielumus, kas tām nepieciešami izstrādājumu saimei vai izstrādājumu kategorijai, un novērtēšanas metodes, sliekšņvērtības līmeņus vai snieguma klases, kā arī izstrādājumiem izvirzītās prasības, kuras tās uzskata par vajadzīgām.

Kad dalībvalstis saskaņā ar pirmo daļu paziņo Komisijai savas regulatīvās vajadzības, Komisija tās iekļauj vai sniedz pamatojumu, kāpēc tas nav iespējams.

4.   Pamatojoties uz būvēm izvirzītajām pamatprasībām, kas noteiktas I pielikumā, un ņemot vērā regulatīvās vajadzības, par kurām dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar šā panta 3. punktu, kā arī Savienības drošuma, vides, apritīguma un klimata mērķus, Komisija ar BR acquis ekspertu grupas atbalstu apzina standartizācijas pieprasījumu sagatavošanai nepieciešamos tehniskos aspektus, tostarp attiecīgos būtiskos raksturlielumus. Minētie būtiskie raksturlielumi un iepriekšnoteikto būtisko vides raksturlielumu saraksts, kas dots II pielikumā, ir pamats 5. panta 2. punktā minēto standartizācijas pieprasījumu un 6. panta 1. punktā minēto īstenošanas aktu sagatavošanai.

5.   Komisija nodrošina, ka būtiskos raksturlielumus aptver saskaņotās tehniskās specifikācijas, ciktāl šādu specifikāciju izstrāde ir tehniski un ekonomiski samērīga.

6.   Komisija ar BR acquis ekspertu grupas atbalstu nosaka 7. pantā minētās izstrādājumiem izvirzītās prasības, kā arī citas saskaņotās tehniskās specifikācijas un nosaka, vai uz lietotiem izstrādājumiem jāattiecina standartizācijas pieprasījums vai saskaņota tehniskā specifikācija vai tie no šāda pieprasījuma vai specifikācijas jāizslēdz. Par dalībvalstu paziņojumiem, kas veikti saskaņā ar 11. panta 5. punktu, steidzami apspriežas ar BR acquis ekspertu grupu.

7.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 89. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza:

1.   Metodes un kritērijus izstrādājuma snieguma novērtēšanai attiecībā uz tā būtiskajiem raksturlielumiem nosaka saskaņotajos standartos, kas ar 8. punktā minētajiem īstenošanas aktiem ir padarīti par obligātiem (“saskaņotie snieguma standarti”). Saskaņotie snieguma standarti – attiecīgā gadījumā un ja tas neapdraud rezultātu precizitāti, ticamību vai stabilitāti – izstrādājumu snieguma novērtējumam attiecībā uz to būtiskajiem raksturlielumiem paredz tādas metodes, kuras ir mazāk apgrūtinošas nekā testēšana.

2.   Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. pantu pieprasa vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotus standartus, kas nosaka būtiskos raksturlielumus un to novērtēšanas metodes vienai vai vairākām izstrādājumu saimēm vai vienai vai vairākām izstrādājumu kategorijām izstrādājumu saimē. Standartizācijas pieprasījumā nosaka šo būtisko raksturlielumu un to novērtēšanas metožu noteikšanas pamatprincipus un atsauces punktus. Standartizācijas pieprasījumā skaidri norāda, vai tas attiecas uz lietotiem izstrādājumiem vai izslēdz tos no pieprasījuma tvēruma.

3.   Šā panta 2. punktā minētajos standartizācijas pieprasījumos Komisija var arī pieprasīt Eiropas standartizācijas organizācijām sniegt tehniskos datus, kas vajadzīgi, lai īstenotu novērtēšanas un verifikācijas sistēmu, kura jāpiemēro saskaņā ar 10. panta 2. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem.

4.   Šā panta 2. punktā minētajos standartizācijas pieprasījumos var iekļaut pieprasījumu ierosināt vienu vai vairākus šādus elementus:

Šādos standartizācijas pieprasījumos nosaka pamatprincipus un atsauces punktus pieprasīto elementu noteikšanai.

5.   Ja Komisija standartizācijas pieprasījumā ir iekļāvusi pieprasījumu iesniegt priekšlikumu saskaņā ar šā panta 4. punktu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai papildinātu šo regulu, izstrādājumu saimēm vai izstrādājumu kategorijām un elementiem, uz kuriem attiecas minētais pieprasījums, nosakot šā panta 4. punkta pirmajā daļā minētos elementus.

Pēc apspriešanās ar BR acquis ekspertu grupu Komisija var atkāpties no Eiropas standartizācijas organizācijas priekšlikumiem.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu neatkarīgi no iepriekšēja standartizācijas pieprasījuma, bet pēc BR acquis ekspertu grupas ieteikuma, lai papildinātu šo regulu, nosakot šā panta 4. punkta pirmajā daļā paredzētos elementus attiecībā uz jebkuru no X pielikumā uzskaitītajām horizontālā rakstura būtisko raksturlielumu grupām.

6.   Gadījumos, kad uz izstrādājuma īpašību vai tehnisko raksturlielumu pamata ir skaidrs, ka testēšana nebūtu vajadzīga vai būtu lieka, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai papildinātu šo regulu, paredzot nosacījumus, ar kādiem izstrādājums bez testēšanas vai bez papildu testēšanas ir uzskatāms par tādu, kas atbilst noteiktam līmenim, sliekšņvērtības līmenim vai ko var kvalificēt par piederīgu pie kādas snieguma klases.

7.   Komisija novērtē saskaņoto standartu atbilstību attiecīgajiem standartizācijas pieprasījumiem, šai regulai un citiem Savienības tiesību aktiem, tostarp vispārējiem tiesību principiem. Komisija var novērtēt, vai saskaņotie standarti atbilst citiem saskaņotajiem standartiem saskaņā ar šo regulu vai citiem saskaņotajiem standartiem, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Komisija sešu mēnešu laikā pēc tam, kad tai nosūtīts attiecīgais saskaņotais standarts, veic šā punkta pirmajā daļā minēto novērtējumu un rakstiski izklāsta iemeslus attiecīgajai Eiropas standartizācijas organizācijai un BR acquis ekspertu grupai. Ja Komisija uzskata, ka standarts vai tā daļa ir neapmierinoša, tā precizē trūkumus. Lai Komisija šo pienākumu izpildītu minētajā termiņā, Eiropas standartizācijas organizācijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. panta 5. punktu regulāri informē Komisiju par Eiropas standartizācijas nodevuma izstrādes gaitu un saturu.

8.   Ja saskaņotais standarts atbilst piemērojamajām juridiskajām prasībām un apmierina prasības, kas jāizpilda attiecībā uz standartizācijas pieprasījumā izklāstītajiem pamatprincipiem un atsauces punktiem, kā arī attiecībā uz būtiskajiem raksturlielumiem, kuri jāaptver, ņemot vērā būvēm izvirzītās pamatprasības, Komisija bez kavēšanās pieņem īstenošanas aktu, kas minēto standartu padara par obligātu. Vienu gadu pēc šādas pieņemšanas saskaņotais snieguma standarts šīs regulas vajadzībām kļūst obligāts, ja vien īstenošanas aktā nav noteikts vēlāks piemērošanas sākuma datums. Vēlāku piemērošanas sākuma datumu nosaka tikai izņēmuma gadījumos, un tā izmantošanu pienācīgi pamato. Saskaņotu snieguma standartu var brīvprātīgi piemērot no īstenošanas akta pieņemšanas dienas.

Ja Komisija saskaņotu standartu vai tā daļu uzskata par neapmierinošu, tā var pieņemt īstenošanas aktu, kas minēto saskaņoto standartu padara par obligātu ar ierobežojumiem.

Pirmajā un otrajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 90. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Ja nav iespējams saskaņoto standartu padarīt par obligātu ar ierobežojumiem, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu saskaņā ar 6. pantu.

9.   Ja dalībvalsts, Eiropas Parlaments vai Komisija – pēdējā ar BR acquis ekspertu grupas atbalstu –, uzskata, ka saskaņots snieguma standarts pilnībā neatbilst piemērojamajām juridiskajām prasībām vai neapmierina prasības, kas jāizpilda attiecībā uz būtiskajiem raksturlielumiem, kuri jāaptver, ņemot vērā būvēm izvirzītās pamatprasības, tad piemēro Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantā izklāstīto procedūru formāliem iebildumiem pret saskaņotajiem standartiem.

10.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai, pievienojot horizontāla rakstura būtisko raksturlielumu papildu grupas, grozītu X pielikumu.

1.   Lai gan, atkāpjoties no šīs regulas 5. panta 1. līdz 4. punkta, prioritāti piešķir standartu izstrādei, lai aptvertu dalībvalstu regulatīvās vajadzības un sasniegtu LESD 114. panta mērķus, Komisija var, ievērojot šīs regulas 5. pantu, pieņemt īstenošanas aktus, kuri nosaka būtiskos raksturlielumus, to novērtēšanas metodes un tehniskos aspektus vienai vai vairākām izstrādājumu saimēm vai vienai vai vairākām izstrādājumu kategorijām izstrādājumu saimē.

Minētos īstenošanas aktus pieņem tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 90. panta 3. punktā.

2.   Pirms šā panta 1. punktā minētā īstenošanas akta projekta sagatavošanas Komisija informē Regulas (ES) Nr. 1025/2012 22. pantā minēto komiteju, ka tā uzskata, ka šā panta 1. punkta nosacījumi ir izpildīti.

3.   Sagatavojot īstenošanas akta projektu, Komisija ņem vērā attiecīgo struktūru un BR acquis ekspertu grupas viedokli un pienācīgi apspriežas ar visām attiecīgajām ieinteresēto personu organizācijām, kuras saņem Savienības finansējumu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012.

4.   Ja šā panta 1. punktā minēts īstenošanas akts attiecas uz tiem pašiem būtiskajiem raksturlielumiem vai novērtēšanas metodēm attiecībā uz konkrētu izstrādājumu saimi vai izstrādājumu kategoriju kā saskaņotais standarts, uz kuru ir publicēta atsauce Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai attiecībā uz kuru ir pieņemts 5. panta 8. punktā minēts īstenošanas akts, Komisija atsauc no Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša atsauci uz minēto saskaņoto standartu vai atceļ minēto īstenošanas aktu. Ja šā panta 1. punktā minētais īstenošanas akts saskaņoto standartu aptver tikai daļēji, Komisija saglabā īstenošanas aktu, kas nosaka saskaņotu standartu, uz kuru attiecas ierobežojumi.

5.   Ja dalībvalsts vai Eiropas Parlaments uzskata, ka īstenošanas akts, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktu, pilnībā neatbilst prasībām, kuras jāizpilda attiecībā uz būtiskajiem raksturlielumiem, kas jāaptver, ņemot vērā būvēm izvirzītās pamatprasības, tā par to informē Komisiju, sniedzot detalizētu paskaidrojumu. Komisija minēto detalizēto skaidrojumu novērtē un attiecīgā gadījumā var grozīt attiecīgo īstenošanas aktu.

6.   Komisija ievēro 5. pantā noteikto procedūru, lai pieprasītu pārskatīt vai atjaunināt būtiskos raksturlielumus vai novērtēšanas metodes attiecībā uz tām pašām izstrādājumu saimēm vai izstrādājumu kategorijām, uz kurām attiecas šā panta 1. punktā minētais īstenošanas akts. Ja Eiropas standartizācijas organizācijas iesniegtais saskaņotais standarts ir piemērots, lai to pieņemtu saskaņā ar 5. panta 8. punktu, Komisija atceļ īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar šā panta 1. punktu, vai tā daļas, kuras attiecas uz tiem pašiem būtiskajiem raksturlielumiem vai novērtēšanas metodēm attiecībā uz tām pašām izstrādājumu saimēm vai izstrādājumu kategorijām, uz kurām attiecas saskaņotais standarts.

1.   Ja izstrādājumu saimi vai vienu vai vairākās izstrādājumu saimē ietilpstošas izstrādājumu kategorijas aptver vai nu saskaņotais snieguma standarts, vai 6. panta 1. punktā minētais īstenošanas akts, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot izstrādājumiem izvirzītās prasības saskaņā ar III pielikumu attiecībā uz minēto izstrādājumu saimi vai izstrādājumu kategoriju vai tās daļām.

2.   Izstrādājumi, uz kuriem attiecas šī regula, pirms to laišanas tirgū atbilst piemērojamajām izstrādājumiem izvirzītajām prasībām.

3.   Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. panta 1. punktu prasa vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņoto standartu, uz kuru pamata prezumē atbilstību (“brīvprātīgie saskaņotie standarti”) projektu attiecībā uz prasībām, kas izvirzītas izstrādājumiem ar šā panta 1. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem.

4.   Ja kāda Eiropas standartizācijas organizācija ir pieņēmusi brīvprātīgu saskaņotu standartu, kas prasīts saskaņā ar 3. punktu, un ir ierosinājusi Komisijai atsauci uz attiecīgo standartu publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija brīvprātīgo saskaņoto standartu novērtē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012.

5.   Ja brīvprātīgais saskaņotais standarts atbilst piemērojamajām juridiskajām prasībām un prasībām saistībā ar standartizācijas pieprasījumā izklāstītajām izstrādājumam izvirzītajām prasībām, Komisija nekavējoties publicē atsauci uz minēto standartu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6.   Ja atsauci uz brīvprātīgo saskaņoto standartu nevar publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija šādu atsauci var publicēt ar ierobežojumiem. Ja atsauci uz brīvprātīgo saskaņoto standartu nevar publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un to nevar publicēt kā atsauci ar ierobežojumiem, Komisija par šo jautājumu informē Regulas (ES) Nr. 1025/2012 22. pantā minēto komiteju un BR acquis ekspertu grupu.

7.   Prezumē, ka izstrādājums, uz ko attiecas izstrādājumam izvirzītās prasības un kas atbilst brīvprātīgajiem saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilst izstrādājumam izvirzītajām prasībām, uz kurām attiecas minētie standarti vai to daļas.

8.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu III pielikumu, ar nolūku to pielāgot tehnikas attīstībai un aptvert jaunus riskus un vides aspektus, un ievērot 4. pantā noteiktās prioritātes, pamatojoties uz dalībvalstu regulatīvajām vajadzībām.

1.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka kopīgās specifikācijas, kas nodrošina alternatīvus līdzekļus saskaņā ar 7. panta 1. punktu noteikto izstrādājumam izvirzīto prasību izpildei.

Minētos īstenošanas aktus pieņem tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 90. panta 3. punktā.

2.   Pirms šā panta 1. punktā minētā īstenošanas akta projekta sagatavošanas Komisija informē Regulas (ES) Nr. 1025/2012 22. pantā minēto komiteju, ka tā uzskata, ka šā panta 1. punkta nosacījumi ir izpildīti.

3.   Sagatavojot šā panta 1. punktā minētā īstenošanas akta projektu, Komisija ņem vērā attiecīgo struktūru un BR acquis ekspertu grupas viedokli un pienācīgi apspriežas ar visām attiecīgajām ieinteresēto personu organizācijām, kuras saņem Savienības finansējumu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012.

4.   Prezumē, ka izstrādājums, kas atbilst kopīgajām specifikācijām, kuras noteiktas ar šā panta 1. punktā minētajiem īstenošanas aktiem, vai to daļām, atbilst izstrādājumam izvirzītajām prasībām, kuras noteiktas ar 7. panta 1. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem un uz kurām attiecas minētās kopīgās specifikācijas vai to daļas.

5.   Komisija atceļ šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus vai to daļas, kas aptver tās pašas izstrādājumam izvirzītās prasības, uz kurām attiecas brīvprātīgais saskaņotais standarts, uz kuru atsauce ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar 7. panta 5. vai 6. punktu.

6.   Ja dalībvalsts vai Eiropas Parlaments uzskata, ka kopīgā specifikācija nepilnīgi atbilst ar 7. panta 1. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem noteiktajām izstrādājumam izvirzītajām prasībām, tie par to informē Komisiju, iesniedzot detalizētu skaidrojumu. Komisija minēto detalizēto skaidrojumu novērtē un attiecīgā gadījumā var grozīt īstenošanas aktu, ar ko nosaka attiecīgo kopīgo specifikāciju.

1.   Attiecībā uz būvizstrādājumiem, uz kuriem attiecas saskaņota tehniskā specifikācija vai Eiropas tehniskais novērtējums, sniedz vispārīgu informāciju par izstrādājumu, lietošanas instrukciju un drošuma informāciju. Vispārīgās informācijas par izstrādājumu, lietošanas instrukcijas un drošuma informācijas saturs ir noteikts IV pielikumā.

2.   Standartizācijas pieprasījumā, kas minēts 5. panta 2. punktā, Komisija var Eiropas standartizācijas organizācijai pieprasīt izdot arī vadlīnijas, kas ietver tehniskas detaļas, kuras vajadzīgas, lai saskaņā ar IV pielikumu sagatavotu vispārīgu informāciju par izstrādājumu, lietošanas instrukcijas un drošuma informāciju.

3.   Ja Komisija uzskata, ka vadlīnijas, ko Eiropas standartizācijas organizācija saskaņā ar šā panta 2. punktu izdevusi attiecībā uz konkrētu izstrādājumu saimi vai izstrādājumu kategoriju, nenodrošina šā panta 1. punkta pienācīgu un viendabīgu īstenošanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai papildinātu šo regulu, paredzot noteikumus par tādas vispārīgas informācijas par izstrādājumu, lietošanas instrukcijas un drošuma informācijas sniegšanu, kura attiecas uz attiecīgo izstrādājumu saimi vai izstrādājumu kategoriju.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu IV pielikumu nolūkā to pielāgot tehnikas attīstībai un jaunām informācijas vajadzībām.

1.   Izstrādājuma sniegumu attiecībā uz tā būtiskajiem raksturlielumiem, kas noteikti saskaņā ar 5. un 6. pantu pieņemtajās saskaņotajās tehniskajās specifikācijās vai 31. pantā minētajos Eiropas novērtējuma dokumentos, vai izstrādājuma atbilstību izstrādājumam izvirzītajām prasībām, kas pieņemtas saskaņā ar 7. pantu, novērtē un verificē saskaņā ar vienu vai vairākām IX pielikumā noteiktajām sistēmām.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot, kura no IX pielikumā minētajām novērtēšanas un verifikācijas sistēmām piemērojama katrai izstrādājumu saimei vai izstrādājumu kategorijai. Minētajos deleģētajos aktos vienai un tai pašai izstrādājumu saimei vai izstrādājumu kategorijai var noteikt atšķirīgas novērtēšanas un verifikācijas sistēmas, diferencējot pēc būtiskajiem raksturlielumiem vai izstrādājumiem izvirzītajām prasībām. Novērtēšanas un verifikācijas sistēmas nosaka, pirms sāk piemērot saskaņotās tehniskās specifikācijas vai Eiropas novērtējuma dokumentus.

3.   Deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar 2. punktu, ņem vērā paredzētos lietojumus, izstrādājuma trūkumu radīto iespējamo kaitējumu, izstrādājuma jutīgumu pret snieguma izmaiņām ražošanas apstākļos, kļūdu iespējamību tā ražošanas laikā un iespēju viegli atklāt ražošanas kļūdas. Minētos deleģētos aktus pielāgo attiecīgajām izstrādājumu saimēm vai izstrādājumu kategorijām, un tie līdz minimumam samazina slogu ražotājiem, vienlaikus nodrošinot augstu cilvēku veselības un drošuma aizsardzības un vides aizsardzības līmeni.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu IX pielikumu ar mērķi:

Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar a) apakšpunktu, Komisija nedrīkst ieviest papildu sistēmas, kas ekonomikas operatoriem nosaka stingrākus pienākumus nekā tie, kas paredzēti “1+” sistēmā. Turklāt Komisija var ieviest šādas papildu sistēmas tikai tad, ja ir skaidrs, ka esošo sistēmu piemērošanas norādījumi ir nepilnīgi.

1.   Šī regula un saskaņā ar to pieņemtās saskaņotās tehniskās specifikācijas kopā veido “saskaņojuma sfēru”.

Saskaņojuma sfēra aptver visus izstrādājumus, uz kuriem attiecas saskaņotās tehniskās specifikācijas.

Saskaņotās tehniskās specifikācijas uzskata par visaptverošām šādos aspektos:

Saskaņotās jaunu izstrādājumu tehniskās specifikācijas piemēro lietotiem izstrādājumiem no trešām valstīm, ja vien saskaņotajā tehniskajā specifikācijā nav skaidri paredzēti noteikumi attiecībā uz lietotiem izstrādājumiem.

2.   Dalībvalstis ievēro saskaņojuma sfēru savos tiesību aktos, noteikumos un administratīvajos pasākumos un neliedz un nekavē darīt pieejamus tirgū tās aptvertos izstrādājumus, ja minētie izstrādājumi atbilst šai regulai. Dalībvalstis nenosaka būtiskus raksturlielumus un to novērtēšanas metodes vai izstrādājumiem izvirzītās prasības, kas atšķiras no tiem, kas noteikti saskaņotajās tehniskajās specifikācijās.

Saskaņojuma sfēra neietekmē dalībvalstu tiesības noteikt valsts prasības tādu izstrādājumu lietošanai, uz kuriem attiecas saskaņotās tehniskās specifikācijas. Visas novērtēšanai un verifikācijai paredzētās novērtēšanas metodes un sistēmas, kuras noteiktas šādās valsts prasībās, atbilst piemērojamajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām.

Dalībvalsts nodrošina, ka noteikumi vai nosacījumi, ko noteikušas publiskas struktūras vai privātas struktūras, kas darbojas kā publisks uzņēmums, vai privātas struktūras, kas uz monopolstāvokļa vai publiskā mandāta pamata darbojas kā publiska struktūra, nekavē darīt pieejamus tirgū saskaņojuma sfērā esošus izstrādājumus, kuri atbilst šai regulai.

3.   Pildot 2. punktā paredzētos pienākumus, dalībvalstis jo īpaši piemēro šādus noteikumus:

4.   Dalībvalstis vienotajā digitālajā vārtejā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1724 (25), reģistrē visus valsts tiesību aktus, noteikumus un administratīvos pasākumus, kas saistīti ar saskaņojuma sfēras aptvertiem būvizstrādājumiem to teritorijā.

5.   Ja nopietnu cilvēku veselības un drošuma vai vides aizsardzības apsvērumu dēļ un lai apmierinātu tūlītējas regulatīvās vajadzības dalībvalsts uzskata, ka ir jāveic pasākumi, kas piemērojami izstrādājumiem saskaņojuma sfērā saistībā ar raksturlielumiem, kuri nav noteikti saskaņotajās tehniskajās specifikācijās, tā par to paziņo Komisijai, pamatojot vajadzību pēc veiktajiem pasākumiem un izskaidro regulatīvo vajadzību, ko tā plāno risināt.

Šajā nolūkā dalībvalstis izmanto procedūru, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/1535 (26). To darot, dalībvalstis atsaucas uz šo punktu un precizē, kuri elementi ir pasākuma daļa.

Komisija atbild uz paziņojumu termiņā, kas noteikts ar Direktīvu (ES) 2015/1535 izveidotajā procedūrā. Komisija sešu mēnešu laikā pēc minētās paziņošanas vai nu iesniedz priekšlikumu par atļaujas piešķiršanu saskaņā ar šā panta 6. punktu, vai paziņo nacionālā pasākuma noraidīšanas iemeslus.

Pēc pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas Komisija neatkarīgi no tā, vai tā plāno atļaut pasākumu, nekavējoties iesniedz BR acquis ekspertu grupai apspriešanai jautājumu par to, vai prioritārā kārtā jāpieprasa esošo saskaņoto snieguma standartu atjauninājumi.

6.   Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko atļauj veikt saskaņā ar 5. punktu paziņoto nacionālo pasākumu, tad, ja:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 90. panta 3. punktā. Tos atsauc, tiklīdz regulatīvo vajadzību aptver saskaņotās tehniskās specifikācijas vai citi Savienības tiesību akti.

Pienācīgi pamatotu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, kas saistīti ar cilvēku veselību un drošumu vai vides aizsardzību, Komisija saskaņā ar procedūru, kura minēta 90. panta 4. punktā, pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties.

7.   Šī regula neietekmē dalībvalstu iespēju ieviest obligātas iepakojuma depozīta sistēmas vai uzlikt ražotājiem pienākumu piekrist tieši vai ar importētāju un izplatītāju starpniecību atgūt īpašumtiesības uz saviem jaunajiem, pārpalikuma un nepārdotajiem izstrādājumiem, kuri nav izgatavoti pēc pasūtījuma un kuru stāvoklis ir līdzvērtīgs tam, kādā tie tika laisti tirgū, ar noteikumu, ka attiecīgais pasākums tieši vai netieši nediskriminē citu dalībvalstu ekonomikas operatorus.

8.   Šī regula neietekmē dalībvalstu iespēju aizliegt pārpalikuma vai nepārdoto izstrādājumu iznīcināšanu vai noteikt, ka to iznīcināšana ir atkarīga no to iepriekšējas pieejamības izstrādājumu nekomerciālai izmantošanai paredzētajā nacionālajā starpniecības platformā.

1.   Lai izvairītos no cilvēku veselības un drošuma vai vides aizsardzības vienu un to pašu aspektu dubultas novērtēšanas attiecībā uz izstrādājumiem, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai papildinātu šo regulu, paredzot nosacījumus, ar kuriem pienākumus, kas saistīti ar izstrādājuma snieguma novērtēšanu vai konkrētu izstrādājumam izvirzīto prasību izpildes novērtēšanu, tostarp šajā regulā prasīto novērtēšanas un verifikācijas sistēmu līdzvērtību, un pienākumus attiecībā uz vispārīgo informāciju par izstrādājumu, lietošanas instrukcijām un drošuma informācijas prasībām var izpildīt, izpildot pienākumus, kas paredzēti citos Savienības tiesību aktos.

Pirmajā daļā minētie nosacījumi nepieļauj izstrādājumu drošuma līmeni, kas ir mazāk stingrs par to, kas noteikts saskaņā ar šo regulu.

2.   Ja rodas pretrunas starp šo regulu un Regulu(ES) 2024/1781, kā arī Regulu (ES) Nr. 1025/2012 prevalē šīs regulas attiecīgie noteikumi.

1.   Ja izstrādājumu aptver saskaņota tehniskā specifikācija, kas pieņemta saskaņā ar 5. vai 6. punktu, ražotājs pirms minētā izstrādājuma laišanas tirgū piemēro attiecīgo novērtēšanas un verifikācijas sistēmu, kas izklāstīta IX pielikumā, un sagatavo snieguma un atbilstības deklarāciju. Ja izstrādājumu aptver saskaņota tehniskā specifikācija, kas pieņemta saskaņā ar 7. pantu, ražotājs verificē arī izstrādājuma atbilstību piemērojamajām izstrādājumam izvirzītajām prasībām, kas noteiktas deleģētajos aktos. Tāda izstrādājuma ražotājs, ko neaptver neviena saskaņota tehniskā specifikācija, snieguma un atbilstības deklarāciju var izdot saskaņā ar attiecīgo Eiropas novērtējuma dokumentu un Eiropas tehnisko novērtējumu.

2.   Sagatavodams snieguma un atbilstības deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par izstrādājuma atbilstību tā deklarētajam sniegumam un piemērojamajām izstrādājumam izvirzītajām prasībām un kļūst atbildīgs saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem par līgumisko un ārpuslīgumisko atbildību. Ja nav objektīvu pazīmju, kas liecinātu par pretējo, dalībvalstis prezumē, ka ražotāja sagatavotā snieguma un atbilstības deklarācija ir pareiza un ticama.

Neatbilstības gadījumā vai ja snieguma un atbilstības deklarācijas nav un tā ir vajadzīga, izstrādājumu nedrīkst darīt pieejamu tirgū.

1.   Snieguma un atbilstības deklarāciju sagatavo, izmantojot V pielikumā pievienoto paraugu. Snieguma un atbilstības deklarācijā norāda izstrādājumu sniegumu attiecībā uz to būtiskajiem raksturlielumiem saskaņā ar attiecīgajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām vai Eiropas novērtējuma dokumentu.

Ja ir piemērojamas izstrādājumam izvirzītās prasības, kas noteiktas saskaņā ar 7. pantu, snieguma un atbilstības deklarācijā norāda, ka ir pierādīta minēto prasību izpilde.

2.   Snieguma un atbilstības deklarācijā norāda arī izstrādājuma vidiskās ilgtspējas sniegumu visā tā aprites ciklā attiecībā uz iepriekšnoteiktajiem būtiskajiem vides raksturlielumiem, kas uzskaitīti II pielikumā attiecībā uz deklarētajiem raksturlielumiem. Sniegums ietver izmantoto iepakojumu vai iepakojumu, kas, visticamāk, tiks izmantots, un sniegumu aprēķina, izmantojot programmatūras jaunāko versiju, kas bez maksas darīta pieejama Komisijas tīmekļvietnē.

Pirmajā daļā minētās programmatūras atjauninājumi šīs regulas piemērošanas vajadzībām kļūst obligāti vienu gadu pēc to publicēšanas. Šādus programmatūras atjauninājumus var brīvprātīgi piemērot no to publicēšanas dienas.

3.   Snieguma un atbilstības deklarācija aptver vismaz izstrādājuma sniegumu tā aprites ciklā attiecībā uz šādiem būtiskiem raksturlielumiem:

Snieguma un atbilstības deklarācija aptver arī tos būtiskos raksturlielumus, kuri vienmēr ir jādeklarē, kā noteikts deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar 5. panta 5. punktu.

4.   Snieguma un atbilstības deklarācijai var uzlikt tikai CE zīmi.

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu V pielikumā pievienoto paraugu nolūkā to pielāgot tehnikas attīstībai attiecībā uz jaunām informācijas vajadzībām, atvieglot 76. un 77. pantā noteikto produkta digitālās pases prasību izpildi un nodrošināt sadarbspēju un pareizu integrāciju ar būvizstrādājumu produkta digitālās pases sistēmu saskaņā ar 75. pantu.

6.   Kopā ar snieguma un atbilstības deklarāciju iesniedz informāciju, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (27) 31. pantā vai attiecīgi 33. pantā.

1.   Ražotājs elektroniski iesniedz snieguma un atbilstības deklarācijas kopiju par katru izstrādājumu, ko tas darījis pieejamu tirgū, ja vien deklarācija nav iekļauta produkta digitālajā pasē, kas atbilst 76. panta nosacījumiem, un nav pieejama būvizstrādājumu digitālās pases sistēmā, kas izveidota saskaņā ar 75. pantu.

Taču, ja vienam lietotājam piegādā viena un tā paša izstrādājuma partiju, pietiek ar vienas snieguma un atbilstības deklarācijas kopijas pievienošanu.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, ražotājs 13. panta 1. punktā minēto snieguma un atbilstības deklarāciju var darīt pieejamu tīmekļvietnē, ja ražotājs izpilda visus šos nosacījumus:

3.   Standartizācijas pieprasījumā, kas minēts 5. panta 2. punktā, Komisija var Eiropas standartizācijas organizācijai pieprasīt izdot arī vadlīnijas, kā nodrošināt šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto cilvēklasāmo un mašīnlasāmo formātu sadarbspēju.

4.   Ražotājs snieguma un atbilstības deklarāciju iesniedz vai dara pieejamu izstrādājuma pasē saskaņā ar 1. punktu vai tīmekļvietnē saskaņā ar 2. punktu to dalībvalstu pieprasītajā valodā vai valodās, kurās ražotājs izstrādājumu plāno darīt pieejamu. Cits ekonomikas operators, kas minēto ražotāja izstrādājumu dara pieejamu vēl kādā citā dalībvalstī, kopā ar attiecīgo oriģinālo versiju nodrošina snieguma un atbilstības deklarācijas tulkojumu minētās dalībvalsts pieprasītajās valodās.

1.   Uz CE zīmi attiecas vispārīgie principi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

2.   CE zīmi uzliek tikai tiem izstrādājumiem, par kuriem ražotājs ir sagatavojis snieguma un atbilstības deklarāciju saskaņā ar 13. un 15. pantu. CE zīmi uzliek būtiskām detaļām.

3.   Uzlikdams vai uzlicis izstrādājumam CE zīmi, ekonomikas operators norāda, ka tas ir uzņēmies atbildību par izstrādājuma atbilstību deklarētajam sniegumam un piemērojamajām izstrādājumiem izvirzītajām prasībām, kas noteiktas saskaņā ar šo regulu. Uzlikdams CE zīmi, ekonomikas operators kļūst atbildīgs par deklarēto sniegumu un minēto prasību izpildi saskaņā ar valsts tiesību aktiem par līgumisko un ārpuslīgumisko atbildību.

4.   CE zīme ir vienīgais marķējums, kas apliecina izstrādājuma sniegumu attiecībā uz novērtētajiem būtiskajiem raksturlielumiem saskaņā ar šo regulu un izstrādājuma atbilstību šai regulai.

1.   CE zīmi izstrādājumam uzliek tā, ka tā ir viegli pamanāma, salasāma un neizdzēšama. Ja izstrādājuma īpatnību dēļ tas nav iespējams vai nodrošināms, CE zīmi uzliek izstrādājumam piestiprinātam marķējumam vai uz iepakojuma vai, ja arī tas nav iespējams, – pavaddokumentos.

2.   Aiz CE zīmes norāda:

Šā punkta pirmās daļas d) un e) apakšpunktā uzskaitīto informāciju var aizstāt ar datu nesēju, tostarp pastāvīgu saiti, kas savienota ar snieguma un atbilstības deklarāciju saskaņā ar 16. panta 2. punkta e) apakšpunktu, ja snieguma un atbilstības deklarācija ir pieejama tīmekļvietnē. Ja tiek nodrošināts šā punkta pirmās daļas g) apakšpunktā minētais datu nesējs, šā punkta pirmās daļas d) un e) apakšpunktā uzskaitītā informācija nav jānorāda.

3.   CE zīmi uzliek pirms izstrādājuma laišanas tirgū. Tai var sekot piktogramma vai jebkāda cita zīme, kas norāda uz kādu īpašu risku vai lietojumu.

1.   Marķējumus, kas nav CE zīme, ieskaitot privātos marķējumus, izstrādājumam var uzlikt tikai tādā gadījumā, ja tie nenorāda, ka izstrādājuma sniegums attiecībā uz būtiskajiem raksturlielumiem, ko aptver piemērojamās saskaņotās tehniskās specifikācijas, bija jānovērtē veidā, kas atšķiras no šajā regulā noteiktā.

Oficiāli atzītus EN ISO 14024 I tipa ekomarķējumus izstrādājumam var uzlikt, ja tie atbilst pirmās daļas prasībai.

2.   Marķējumus, kas atļauti saskaņā ar 1. punktu, un citus Savienības tiesību aktos noteiktos marķējumus izstrādājumam var uzlikt, ja tie nepasliktina CE zīmes redzamību un salasāmību un nemaina tās nozīmi.

3.   Ja izstrādājumu aptver saskaņota tehniskā specifikācija, ekonomikas operatora sniegti apgalvojumi par izstrādājuma sniegumu, kas attiecas uz minētās saskaņotās tehniskās specifikācijas aptvertu būtisku raksturlielumu, atbilst minētā konkrētā būtiskā raksturlieluma novērtēšanas metodei, kura noteikta saskaņotajās tehniskajās specifikācijās.

4.   Ja izstrādājumu aptver saskaņota tehniskā specifikācija, apgalvojumus par tā sniegumu attiecībā uz būtiskajiem raksturlielumiem, kas noteikti minētajās saskaņotajās tehniskajās specifikācijās, ārpus snieguma un atbilstības deklarācijas var papildus sniegt tikai tādā gadījumā, ja tie jau ir sniegti arī snieguma un atbilstības deklarācijā.

Pirmo daļu nepiemēro situācijās, kad saskaņā ar 14. pantu snieguma un atbilstības deklarācija nav sagatavota.

1.   Šajā nodaļā noteiktie ekonomikas operatoru pienākumi ir piemērojami tikai attiecībā uz izstrādājumiem, ko aptver saskaņota tehniskā specifikācija, vai izstrādājumiem, kas marķēti ar CE zīmi, pamatojoties uz Eiropas tehnisko novērtējumu.

2.   Ekonomikas operators veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pastāvīgu atbilstību šai regulai. Ja tirgus uzraudzības iestāde saskaņā ar 65. panta 1. punktu konstatē ekonomikas operatora vai izstrādājuma neatbilstību un pieprasa korektīvus pasākumus, ekonomikas operators minētajai iestādei iesniedz progresa ziņojumus, līdz iestāde nolemj, ka korektīvos pasākumus var izbeigt.

3.   Ekonomikas operators pēc valsts kompetentās iestādes pieprasījuma tai atklāj jebkuru tādu ekonomikas operatoru vai citu aktoru:

Atklājot pirmajā daļā minētos ekonomikas operatorus vai citus aktorus, ekonomikas operators valsts kompetentajai iestādei sniedz vismaz šādas ziņas:

4.   Ekonomikas operators visus šajā nodaļā minētos dokumentus un informāciju glabā valsts kompetentajām iestādēm pieejamus desmit gadus pēc tam, kad ekonomikas operators piegādājis attiecīgo izstrādājumu vai sniedzis attiecīgo pakalpojumu vai tam piegādāts attiecīgais izstrādājums vai sniegts attiecīgais pakalpojums, ja vien dokumenti vai informācija nav darīta pieejama, izmantojot 76. pantā minēto produkta digitālo pasi. Ekonomikas operators minēto dokumentāciju un informāciju uzrāda 10 dienu laikā pēc valsts kompetentās iestādes pieprasījuma saņemšanas.

5.   Ekonomikas operators var reģistrēties attiecīgajā valsts sistēmā, kas izveidota saskaņā ar 71. panta 5. punktu.

Ekonomikas operators patērētājiem un lietotājiem dara pieejamus saziņas kanālus, tostarp tālruņa numurus, e-pasta adreses vai tīmekļvietnes attiecīgās sadaļas, kur viņi var ziņot par jebkādiem negadījumiem, citiem incidentiem vai drošuma problēmām saistībā ar izstrādājumu.

6.   Ja ekonomikas operators uzskata, ka neatbilstīgs izstrādājums rada apdraudējumu cilvēku veselībai un drošumam vai videi, tas nekavējoties par to informē valsts kompetentās iestādes dalībvalstīs, kurās tas attiecīgo izstrādājumu ir darījis pieejamu, sniedzot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un visiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem. Ekonomikas operators var informēt valsts kompetentās iestādes par jebkuru citu iespējamu šīs regulas pārkāpumu, kas tam kļūst zināms, par neatbilstību un par visiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

7.   Ekonomikas operators par šā panta un šīs nodaļas pantu pārkāpumiem, kas saistīti ar tā darbībām, atbild saskaņā ar valsts tiesību aktiem par līgumisko un ārpuslīgumisko atbildību.

1.   Ražotājam ir tiesības no saviem piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem pieprasīt informāciju, kas nepieciešama saistība ar viņu izstrādājumiem, lai izpildītu savus šajā regulā noteiktos pienākumus.

2.   Ja uz ražotāju attiecas trešās personas uzdevumi, ko veic paziņotā iestāde, ražotājam ir tiesības saviem piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem pieprasīt, lai tie minētajai paziņotajai iestādei ļauj piekļūt to dokumentācijai un telpām, ciktāl paziņotajai iestādei šāda piekļuve vajadzīga, lai veiktu savus uzdevumus.

3.   Šā panta 1. punktā noteiktās tiesības attiecas arī uz ražotāju, kas tirgū laiž lietotu vai pārražotu izstrādājumu, saistībā ar lietotā izstrādājuma piegādātāju, tostarp attiecīgā gadījumā demontētāju. Pieprasītā informācija var ietvert informāciju par izstrādājuma iepriekšējo lietošanu un par tā demontāžu.

4.   Ražotājam ir tiesības no saviem piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem pieprasīt 15. panta 2. punktā prasītos datus un aprēķinus saistībā ar veiktajām piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp nepieciešamos validācijas ziņojumus, ko izdevusi paziņotā iestāde.

1.   Laižot izstrādājumu tirgū, ražotājs nosaka izstrādājuma tipu, ievērojot robežas, kas šim nolūkam noteiktas 3. panta 27) punktā sniegtajā definīcijā. Ražotājs nodrošina, ka izstrādājuma sniegums tiek novērtēts gan attiecībā uz obligātajiem būtiskajiem raksturlielumiem, gan tiem būtiskajiem raksturlielumiem, kurus paredzēts deklarēt. Ja uz izstrādājumu attiecas izstrādājumam izvirzītās prasības, kas noteiktas ar 7. panta 1. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem, ražotājs nodrošina, ka izstrādājums ir projektēts un izgatavots arī saskaņā ar minētajām prasībām.

Fiziska vai juridiska persona, kas izstrādājumu ražo, izmantojot 3D drukāšanu, laižot attiecīgo izstrādājumu tirgū, izpilda ražotājiem uzliktos pienākumus. Šie pienākumi cita starpā ietver piemērotu 3D datkopu izmantošanu, tādu materiālu izmantošanu, kas atbilst piemērojamajām procedūrām saskaņā ar šo regulu, un 3D datkopu, drukāšanas materiālu un izmantotās drukāšanas tehnoloģijas saderības verificēšanu.

2.   Ja izstrādājuma atbilstība piemērojamajām prasībām un tā sniegums attiecībā uz šā panta 1. punktā minētajiem būtiskajiem raksturlielumiem ir pierādīts saskaņā ar IX pielikumā izklāstīto piemērojamo novērtēšanas un verifikācijas sistēmu vai sistēmām, ražotājs sagatavo snieguma un atbilstības deklarāciju saskaņā ar 13.–15. pantu, uzliek CE zīmi saskaņā ar 17. un 18. pantu un attiecīgā gadījumā nodrošina tirgū parasti nepieejamu rezerves daļu pieejamību, kā minēts šā panta 8. punktā, un uzliek marķējumu saskaņā ar šā panta 9. punktu.

3.   Ražotājs kā pamatu snieguma un atbilstības deklarācijai sagatavo tehnisko dokumentāciju, kurā tas norāda:

4.   Ražotājs nodrošina, ka ir ieviestas procedūras, ar kurām nodrošina, ka izstrādājumi sasniedz deklarēto sniegumu un saglabā atbilstību šai regulai. Izstrādājuma konstrukcija, tostarp 3D datkopas, ražošanas procesi un izmantotie materiāli, ir atbilstīgi. Ja izstrādājums tiek ražots sērijveidā, ražotājs nodrošina, ka ir ieviestas procedūras, ar kurām nodrošina, ka minētais izstrādājums saglabā deklarēto sniegumu un atbilstību šai regulai. Izstrādājuma konstrukcijas, tostarp 3D datkopu, ražošanas procesa un izmantoto materiālu izmaiņas ir atbilstīgas. Pienācīgi ņem vērā izmaiņas piemērojamajās saskaņotajās tehniskajās specifikācijās, un, ja šīs izmaiņas ir ietekmējušas izstrādājuma sniegumu vai atbilstību, veic atkārtotu novērtēšanu saskaņā ar attiecīgo novērtēšanas procedūru.

Ja to uzskata par lietderīgu izstrādājuma deklarētā snieguma precizitātes, uzticamības un stabilitātes, kā arī atbilstības nodrošināšanai, ražotājs veic to izstrādājumu paraugu testēšanu, kuri laisti vai darīti pieejami tirgū, izskata sūdzības un vajadzības gadījumā uztur sūdzību, neatbilstīgu izstrādājumu un atsauktu izstrādājumu reģistru, un par to informē importētājus un izplatītājus.

5.   Ražotājs nodrošina, ka uz izstrādājuma ir norādīts ražotājam specifiskais izstrādājuma tipa unikālais identifikācijas kods un, ja pieejams, partijas vai sērijas numurs, ko lietotāji var viegli pamanīt un izlasīt. Ja izstrādājuma īpatnību dēļ tas nav iespējams, vajadzīgo informāciju norāda uz uzlikta marķējuma, uz iepakojuma, vai ja arī tas nav iespējams, – izstrādājuma pavaddokumentā.

Ja izstrādājuma lietošanai ir vajadzīgas speciālas zināšanas, ražotājs, tādā pašā veidā, kā izklāstīts pirmajā daļā, marķē izstrādājumu ar norādi “Tikai profesionālai lietošanai” un šo marķējumu uzrāda klientiem pirms tiem kļūst saistošs pārdošanas līgums, tostarp tālpārdošanas gadījumā. Izstrādājumi, kas nav marķēti ar norādi “Tikai profesionālai lietošanai”, ir uzskatāmi par tādiem, kas paredzēti arī neprofesionāliem lietotājiem un patērētājiem šīs regulas un Regulas (ES) 2023/988 nozīmē.

Ražotājs sniedz klientiem labi pamanāmā veidā un pirms tiem kļūst saistošs pārdošanas līgums, tostarp tālpārdošanas gadījumā, informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo regulu.

6.   Izstrādājumu darot pieejamu tirgū, ražotājs nodrošina, ka izstrādājumam ir pievienota IV pielikumā izklāstītā vispārīgā informācija par izstrādājumu, lietošanas instrukcija un drošuma informācija attiecīgās dalībvalsts noteiktajā valodā vai, ja šāda valoda nav noteikta, lietotājiem viegli saprotamā valodā.

7.   Ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc 75. panta 1. punktā minētā deleģētā akta stāšanās spēkā, ražotājs ar 75. pantā minētās būvizstrādājumu digitālās pases sistēmas starpniecību dara pieejamu 76. pantā minēto produkta digitālo pasi, kas savienota ar 18. panta 2. punkta g) apakšpunktā minēto datu nesēju.

8.   Lai nodrošinātu tādu rezerves daļu pieejamību, kuras tirgū parasti nav pieejamas, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot ražotājiem pienākumu attiecībā uz konkrētām izstrādājumu saimēm un izstrādājumu kategorijām darīt pieejamas tirgū konkrētas rezerves daļas, kas izstrādājumiem, kurus tie laiž tirgū, parasti nav pieejamas.

Šā punkta pirmajā daļā minētajos deleģētajos aktos noteikto pienākumu piemēro 10 gadus pēc pēdējā attiecīgā tipa izstrādājuma laišanas tirgū, ja vien deleģētajā aktā nav noteikts cits laikposms.

Ražotāji, uz kuriem attiecas pirmajā daļā noteiktais pienākums, piedāvā rezerves daļas par saprātīgu un nediskriminējošu cenu un, nodrošinot saprātīgi īsus piegādes termiņus, un par to informē sabiedrību.

9.   Lai nodrošinātu pārredzamību lietotājiem un veicinātu ilgtspējīgu izstrādājumu ražošanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot īpašas vidiskās ilgtspējas marķējuma prasības konkrētām izstrādājumu saimēm un izstrādājumu kategorijām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Marķējuma pamatā ir izstrādājuma sniegums, kas novērtēts saskaņā ar 5. panta 1. punktu vai 6. panta 1. punktu, un tajā sniedz patērētājiem draudzīgu informāciju, kas saprotama nespeciālistiem.

10.   Šā panta 9. punktā minētajos deleģētajos aktos nosaka veidu, kādā ražotājs uzliek marķējumu, un precizē:

11.   Ražotājs, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka izstrādājums, ko tas laidis tirgū, neatbilst deklarētajam sniegumam vai šai regulai, nekavējoties veic korektīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu izstrādājuma atbilstību vai attiecīgā gadījumā izņemtu vai atsauktu to. Ja problēma ir saistīta ar piegādātu komponentu vai ārpakalpojumu, ražotājs par to informē piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju un ražotāja valsts kompetento iestādi.

12.   Ja izstrādājums rada risku, ražotājs bez liekas kavēšanās un ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā par to informē visus pilnvarotos pārstāvjus, importētājus, izplatītājus, izpildes pakalpojumu sniedzējus un tiešsaistes tirdzniecības vietas, kas iesaistītas izplatīšanā, kā arī valsts kompetentās iestādes dalībvalstīs, kurās ražotājs vai citi tam zināmi ekonomikas operatori attiecīgo izstrādājumu darījuši pieejamu. Šim nolūkam ražotājs sniedz visu noderīgo informāciju un jo īpaši norāda neatbilstības veidu, negadījumu vai incidentu biežumu un veiktos vai ieteiktos korektīvos pasākumus. Ja risku rada izstrādājumi, kas jau sasnieguši tiešo lietotāju vai patērētāju, kuru nav iespējams identificēt vai ar kuru nevar tieši sazināties, ražotājs ar mediju starpniecību un pa citiem piemērotiem kanāliem, kas nodrošina visplašāko iespējamo auditoriju, izplata informāciju par piemērotiem pasākumiem riska likvidēšanai vai, ja tas nav iespējams, riska samazināšanai. Nopietna riska gadījumā ražotājs izstrādājumu izņem un atsauc uz sava rēķina.

1.   Savienībā iedibināts ražotājs ar rakstisku pilnvarojumu par savu vienīgo pilnvaroto pārstāvi var iecelt jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas iedibināta Savienībā. Ražotājam, kas Savienībā nav iedibināts, ir pienākums iecelt vienīgo pilnvaroto pārstāvi.

Tehniskās dokumentācijas sagatavošana pilnvarotā pārstāvja pilnvarojumā neietilpst.

2.   Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas norādīti no ražotāja saņemtajā pilnvarojumā. Pilnvarojums pilnvarotajam pārstāvim ļauj veikt vismaz šādas darbības:

3.   Pilnvarotais pārstāvis dokumentāri pārliecinās, ka:

4.   Ja pilnvarotais pārstāvis konstatē šā panta 3. punktā minētu neatbilstību, tas prasa ražotājam rīkoties saskaņā ar 22. panta 11. un 12. punktu.

1.   Importētāji tirgū laiž tikai tādus izstrādājumus, kas atbilst šai regulai.

2.   Pirms izstrādājuma laišanas tirgū importētājs nodrošina, ka ražotājs ir pierādījis izstrādājuma atbilstību piemērojamajām prasībām un tā sniegumu attiecībā uz attiecīgajiem būtiskajiem raksturlielumiem saskaņā ar 22. panta 1. un 2. punktu.

Importētājs nodrošina, ka:

3.   Importētājs verificē, ka ražotājs ir deklarējis izstrādājuma lietojumu, un nodrošina, ka izstrādājumam ir pievienota IV pielikumā izklāstītā vispārīgā informācija par izstrādājumu, lietošanas instrukcija un drošuma informācija attiecīgās dalībvalsts noteiktajā valodā vai, ja šāda valoda nav noteikta, lietotājiem viegli saprotamā valodā. Importētājs sniedz klientiem labi pamanāmā veidā un pirms tiem kļūst saistošs pārdošanas līgums, tostarp tālpārdošanas gadījumā, informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo regulu vai saskaņotām tehniskajām specifikācijām.

4.   Importētājs nodrošina, ka laikā, kad tas ir atbildīgs par izstrādājumu, uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļiem nav negatīvas ietekmes uz izstrādājuma atbilstību snieguma un atbilstības deklarācijai un citām piemērojamām šīs regulas prasībām.

5.   Ja importētājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka izstrādājums neatbilst snieguma un atbilstības deklarācijai vai citām piemērojamām prasībām, kas minētas šajā regulā, importētājs izstrādājumu nelaiž tirgū, līdz tas neatbilst pievienotajai snieguma un atbilstības deklarācijai un citām piemērojamām šīs regulas prasībām, vai līdz nav izlabota snieguma un atbilstības deklarācija. Turklāt, ja izstrādājums rada risku, importētājs par to informē ražotāju un atbildīgo valsts kompetento iestādi.

6.   Importētājs uz izstrādājuma vai, ja tas nav iespējams, uz tā iepakojuma vai izstrādājuma pavaddokumentā norāda savu nosaukumu, reģistrēto uzņēmuma nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi, darījumdarbības vietu, kontaktadresi un elektroniskos saziņas līdzekļus, ja tie ir pieejami.

7.   Importētājs izskata sūdzības un vajadzības gadījumā uztur sūdzību, neatbilstīgu izstrādājumu un izņemtu vai atsauktu izstrādājumu reģistru un par visām šādām uzraudzības darbībām informē ražotājus un izplatītājus.

8.   Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka izstrādājums, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst deklarētajam sniegumam vai citām piemērojamām šīs regulas prasībām, nekavējoties veic korektīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu izstrādājuma atbilstību vai attiecīgā gadījumā izņemtu vai atsauktu to. Turklāt, ja izstrādājums rada risku, importētāji nekavējoties par to informē valsts kompetentās iestādes dalībvalstīs, kurās tie attiecīgo izstrādājumu darījuši pieejamu tirgū, sniedzot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un visiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

9.   Importētāji, kas pārdod izstrādājumus tiešajiem lietotājiem, pilda arī izplatītājiem noteiktos pienākumus.

1.   Darot izstrādājumus pieejamus tirgū, izplatītāji pienācīgi ievēro šajā regulā noteiktos pienākumus.

2.   Pirms izstrādājumu darīt pieejamu tirgū, izplatītājs pārliecinās, ka:

3.   Izplatītājs sniedz klientiem labi pamanāmā veidā un pirms tiem kļūst saistošs pārdošanas līgums, tostarp tālpārdošanas gadījumā, informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo regulu.

4.   Ja izplatītājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka izstrādājums neatbilst deklarētajam sniegumam vai citām piemērojamām šīs regulas prasībām, izplatītājs izstrādājumu nedara pieejamu tirgū, līdz tas neatbilst pievienotajai snieguma un atbilstības deklarācijai un citām piemērojamām šīs regulas prasībām. Turklāt, ja izstrādājums rada risku, izplatītājs par to informē ražotāju un atbildīgās valsts kompetentās iestādes.

5.   Izplatītājs nodrošina, ka laikā, kad tas ir atbildīgs par izstrādājumu, uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļiem nav negatīvas ietekmes uz izstrādājuma atbilstību deklarētajam sniegumam un citām piemērojamām šīs regulas prasībām.

6.   Izplatītājs, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka izstrādājums, kuru tas ir darījis pieejamu tirgū, neatbilst deklarētajam sniegumam vai citām piemērojamām šīs regulas prasībām, nodrošina, ka tiek veikti korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai panāktu izstrādājuma atbilstību vai attiecīgā gadījumā izņemtu vai atsauktu to. Turklāt, ja izstrādājums rada risku, izplatītājs nekavējoties par to informē valsts kompetentās iestādes dalībvalstīs, kurās tas attiecīgo izstrādājumu darījis pieejamu tirgū, sniedzot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un visiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

1.   Šajā regulā importētāju vai izplatītāju uzskata par ražotāju un uz importētāju vai izplatītāju attiecas 22. pantā noteiktie ražotāja pienākumi tad, ja:

2.   Šā panta 1. punktu piemēro arī ekonomikas operatoram, kas laiž tirgū:

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja ekonomikas operators tikai:

4.   Ekonomikas operators, kas veic 3. punktā uzskaitītās darbības, par to informē ražotāju vai tā pilnvaroto pārstāvi neatkarīgi no tā, vai minētajam ekonomikas operatoram pieder izstrādājumi vai tas sniedz pakalpojumus. Tas pārpakošanu veic tādā veidā, ka pārpakošana neietekmē nedz izstrādājuma sākotnējo stāvokli, nedz tā atbilstību šai regulai un visa šajā regulā prasītā informācija joprojām tiek sniegta pareizi. Ekonomikas operators savā darbībā pienācīgi ievēro šajā regulā noteiktos pienākumus.

1.   Palīdzot izstrādājumu darīt pieejamu tirgū, izpildes pakalpojumu sniedzēji pienācīgi ievēro šajā regulā noteiktos pienākumus.

2.   Izpildes pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka ir pieejams vai izstrādājumam ir pievienots ražotāja vai importētāja sniegtais marķējums un dokumenti un jo īpaši:

3.   Izpildes pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka apstākļi, kas saistīti ar uzglabāšanu noliktavā, iepakošanu, adresēšanu vai nosūtīšanu, negatīvi neietekmē izstrādājuma atbilstību deklarētajam sniegumam vai citām piemērojamajām šīs regulas prasībām. Būvizstrādājumu ražotāji vai importētāji sniedz saviem izpildes pakalpojumu sniedzējiem detalizētu informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu izstrādājuma drošu glabāšanu, iepakošanu, adresēšanu vai nosūtīšanu un izstrādājuma turpmāku funkcionēšanu.

4.   Izpildes pakalpojumu sniedzēji atbalsta izstrādājumu izņemšanu vai atsaukšanu neatkarīgi no tā, vai to iniciējušas tirgus uzraudzības iestādes, ražotāji, pilnvarotie pārstāvji vai importētāji.

5.   Ja izpildes pakalpojumu sniedzējs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka izstrādājums neatbilst snieguma un atbilstības deklarācijai vai citām piemērojamām šīs regulas prasībām, tas neatbalsta to, ka izstrādājums tiek darīts pieejams tirgū, līdz izstrādājums neatbilst attiecīgajai snieguma un atbilstības deklarācijai un citām piemērojamām šīs regulas prasībām, vai līdz nav izlabota snieguma un atbilstības deklarācija. Turklāt, ja izstrādājums rada risku, izpildes pakalpojumu sniedzējs par to informē ražotāju un atbildīgo valsts kompetento iestādi.

1.   Tiešsaistes tirdzniecības vieta:

2.   Ciktāl tas attiecas uz pilnvarām, ko dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 14. pantu, dalībvalstis savām tirgus uzraudzības iestādēm piešķir pilnvaras – attiecībā uz visiem izstrādājumiem, kurus aptver šī regula, – dot rīkojumu tiešsaistes tirdzniecības vietai no savas tiešsaistes saskarnes izņemt konkrētu nelikumīgu saturu, kurā ir atsauce uz neatbilstīgu izstrādājumu, atspējot piekļuvi šim saturam vai parādīt skaidru brīdinājumu tiešajiem lietotājiem, kad tie piekļūst pie šā satura. Šādi rīkojumi atbilst Regulas (ES) 2022/2065 9. pantam.

3.   Tiešsaistes tirdzniecības vieta veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 9. pantu saņemtu un apstrādātu šā panta 2. punktā minētos rīkojumus.

4.   Šo pantu piemēro arī ražotājiem, importētājiem vai izplatītājiem, kas piedāvā izstrādājumus tiešsaistē bez tiešsaistes tirdzniecības vietas iesaistes.

1.   Izstrādājumus, ko piedāvā pārdošanai tiešsaistē vai izmantojot cita veida distances pārdošanu, uzskata par tādiem, kas ir darīti pieejami tirgū, ja piedāvājums ir orientēts uz klientiem Savienībā. Piedāvājumu pārdošanai uzskata par orientētu uz klientiem Savienībā, ja attiecīgais ekonomikas operators jebkādā veidā vērš savu darbību uz kādu no dalībvalstīm. Cita starpā uzskata, ka piedāvājums ir orientēts uz klientiem Savienībā, ja:

Pirmajā daļā uzskaitītos nosacījumus nepiemēro, ja ekonomikas operators skaidri un faktiski izslēdz Savienības tirgu.

2.   Ja ekonomikas operators izstrādājumu dara pieejamu tirgū tiešsaistē vai izmantojot cita veida distances pārdošanu, minētā izstrādājuma piedāvājumā vajadzības gadījumā skaidri un redzami norāda CE zīmi, 18. panta 2. punktā uzskaitīto informāciju, marķējumu saskaņā ar 22. panta 9. punktu un datu nesēju, kas savienots ar produkta digitālo pasi saskaņā ar 22. panta 7. punktu.

3.   Jebkura fiziska vai juridiska persona, kura sniedz starpniecības pakalpojumu, lai laistu tirgū izstrādājumus, attiecībā uz sniegtajiem pakalpojumiem pilda ekonomikas operatora pienākumus saskaņā ar 2. punktu.

1.   Metodes un kritērijus izstrādājumu, tostarp lietotu izstrādājumu, snieguma novērtēšanai attiecībā uz to būtiskajiem raksturlielumiem var noteikt Eiropas novērtējuma dokumentos ar noteikumu, ka izstrādājumus neaptver:

2.   Izstrādājumu neuzskata par tādu, ko aptver 1. punktā minētie saskaņotie standarti vai īstenošanas akti, ja:

3.   Pēc ražotāja, ražotāju grupas vai ražotāju apvienības pieprasījuma veikt Eiropas tehnisko novērtējumu vai pēc Komisijas iniciatīvas TNI organizācija, vienojoties ar Komisiju, var sagatavot un pieņemt Eiropas novērtējuma dokumentu.

Būvēm izvirzītās pamatprasības, kas izklāstītas I pielikumā, un II pielikumā dotais iepriekšnoteiktu būtisko vides raksturlielumu saraksts ir pamats, uz kura sagatavo Eiropas novērtējuma dokumentus. Eiropas novērtējuma dokumenta izstrādē un pieņemšanā ievēro 32. pantā noteiktos principus un procedūru.

4.   Eiropas novērtējuma dokumentus attiecībā uz izstrādājuma būtisku raksturlielumu vai izstrādājuma novērtēšanas metodi nesagatavo, ja ir cits Eiropas novērtējuma dokuments, kurš aptver to pašu minētā konkrētā izstrādājuma būtisko raksturlielumu vai novērtēšanas metodi un atsauce uz kuru jau ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai kurš ir iesniegts Komisijai novērtēšanai saskaņā ar 34. panta 1. punktu.

5.   TNI organizācija un Komisija pieprasījumus izstrādāt Eiropas novērtējuma dokumentu var apvienot vai noraidīt saskaņā ar VI pielikuma 5. punktu.

6.   No dienas, kad obligāti jāpiemēro saskaņotā tehniskā specifikācija, kas pieņemta saskaņā ar 5. panta 8. punktu vai 6. panta 1. punktu un kas aptver to pašu izstrādājumu un to pašu paredzēto lietojumu kā Eiropas novērtējuma dokuments, Eiropas novērtējuma dokumentu vairs neizmanto šīs regulas vajadzībām. Šādā gadījumā Komisija izņem atsauci uz Eiropas novērtējuma dokumentu no Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša.

7.   Eiropas novērtējuma dokumenti ir pamats 37. pantā noteiktajiem Eiropas tehniskajiem novērtējumiem.

1.   Izstrādājot un pieņemot Eiropas novērtējuma dokumentus, atsevišķas TNI un TNI organizācija ievēro VI pielikumā izklāstīto procedūru.

2.   Izstrādājot un pieņemot Eiropas novērtējuma dokumentus, atsevišķas TNI un TNI organizācija:

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktā noteikto prasību sabalansēšana ļauj atklāt vismaz izstrādājuma nosaukumu darba programmas apstiprināšanas un paziņošanas posmā, kā noteikts VI pielikuma 3. punktā, un detalizētu Eiropas novērtējuma dokumenta projekta saturu, kā noteikts VI pielikuma 8. punktā.

3.   TNI kopā ar TNI organizāciju uzņemas visas izmaksas, kas saistītas ar Eiropas novērtējuma dokumentu izstrādi un pieņemšanu, ja vien šādu izstrādi neiniciē Komisija.

4.   TNI un TNI organizācija izvairās no Eiropas novērtējuma dokumentu vairošanas, ja izstrādājumu diferencēšanai nav tehniska pamatojuma. Konkrēti, tās priekšroku dod jau esošu Eiropas novērtējuma dokumentu tvēruma paplašināšanai, nevis jaunu Eiropas novērtējuma dokumentu izveidei.

5.   Komisija tiek pilnvarota pēc apspriešanās ar TNI organizāciju pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu VI pielikumu nolūkā pievienot papildu procesuālos noteikumus Eiropas novērtējuma dokumentu izstrādei un pieņemšanai, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu Eiropas novērtējuma dokumentu sistēmas sekmīgu darbību.

1.   Saņemot no ražotāja, ražotāju grupas vai ražotāju apvienības pieprasījumu veikt Eiropas tehnisko novērtējumu, TNI izpilda šādas prasības:

Šā panta pirmās daļas c) apakšpunktā minētajos gadījumos, ja ir sagaidāms, ka saskaņotais standarts, kas aptver to pašu izstrādājumu, tiks iesniegts laikposmā, kas ir ilgāks par vienu gadu, kā noteikts 5. panta 2. punktā minētajā standartizācijas pieprasījumā, TNI informē pieteikuma iesniedzēju par iespēju, ka Eiropas novērtējuma dokumentu vairs neizmantos saskaņā ar 31. panta 6. punktu.

2.   Gadījumos, kas minēti šā panta 1. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā, TNI informē TNI organizāciju un Komisiju par pieprasījuma saturu un atsauci uz attiecīgu deleģēto aktu, ar ko nosaka 10. panta 2. punktā minēto novērtēšanas un verifikācijas sistēmu, kuru TNI paredz izmantot attiecībā uz minēto izstrādājumu, vai arī ziņo par šāda deleģētā akta neesību.

3.   Ja Komisija uzskata, ka izstrādājumam nav piemērota deleģētā akta, ar ko nosaka novērtēšanas un verifikācijas sistēmu, tā var pieņemt šādu deleģēto aktu saskaņā ar 10. panta 2. punktu.

1.   Komisija saskaņā ar VI pielikuma 9. punktu novērtē Eiropas novērtējuma dokumentu atbilstību saskaņotām tehniskajām specifikācijām, šai regulai un citiem Savienības tiesību aktiem. Ja Eiropas novērtējuma dokuments atbilst piemērojamajām juridiskajām prasībām, Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nekavējoties publicē atsauci uz minēto dokumentu. Ja atsauci uz Eiropas novērtējuma dokumentiem nevar publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija šādu atsauci var publicēt ar ierobežojumiem.

2.   Pēc publicēšanas saskaņā ar šā panta 1. punktu Eiropas novērtējuma dokumentu saskaņā ar 37. pantu 10 gadus var izmantot par pamatu Eiropas tehniskajam novērtējumam, ja vien atsauce uz Eiropas novērtējuma dokumentu no Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša nav izņemta vai minētais Eiropas novērtējuma dokuments vairs netiek izmantots saskaņā ar 31. panta 6. punktu. TNI organizācija minētā laikposma pēdējā gadā var nolemt iesniegt Eiropas novērtējuma dokumentu atjaunošanai. Šādā gadījumā Komisija atkārtoti novērtē Eiropas novērtējuma dokumentu saskaņā ar šā panta 1. punktu.

1.   Eiropas novērtējuma dokumentā iekļauj šādus elementus:

2.   Eiropas novērtējuma dokumentā izklāsta:

3.   Ja izstrādājuma sniegumu var pienācīgi novērtēt, atsaucoties uz tā būtiskajiem raksturlielumiem, tostarp novērtēšanas metodēm un kritērijiem, kas attiecībā uz tiem jau noteikti saskaņotajās tehniskajās specifikācijās vai citos Eiropas novērtējuma dokumentos, minētos esošos būtiskos raksturlielumus un to metodes un kritērijus iekļauj kā Eiropas novērtējuma dokumenta daļas, ja vien nav tehniski nepieciešams novirzīties no šā noteikuma.

Attiecīgā gadījumā šos principus piemēro arī sliekšņvērtības līmeņiem un snieguma klasēm, kas pieņemtas saskaņā ar 5. panta 5. punktu.

1.   Dalībvalsts informē Komisiju visos šajos gadījumos:

Attiecīgā dalībvalsts savu viedokli pamato. Komisija par attiecīgās dalībvalsts izvirzītajiem problemātiskajiem jautājumiem apspriežas ar pārējām dalībvalstīm.

2.   Ņemdama vērā visu dalībvalstu viedokļus, Komisija pieņem lēmumu par to, vai atsauces uz attiecīgajiem Eiropas novērtējuma dokumentiem Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēt, nepublicēt, publicēt ar ierobežojumiem, saglabāt, saglabāt ar ierobežojumiem vai atsaukt.

3.   Komisija par savu lēmumu, kas minēts 2. punktā, informē dalībvalstis un TNI organizāciju un vajadzības gadījumā pieprasa attiecīgā Eiropas novērtējuma dokumenta pārskatīšanu.

1.   Eiropas tehnisko novērtējumu izdod TNI pēc ražotāja pieprasījuma, pamatojoties uz Eiropas novērtējuma dokumentu, atsauce uz kuru ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar 34. pantu.

Ja ir Eiropas novērtējuma dokuments, atsauce uz kuru ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar 34. pantu, Eiropas tehnisko novērtējumu var izdot pat tad, ja ir izdots standartizācijas pieprasījums. Šāda izdošana ir iespējama līdz brīdim, kad Eiropas novērtējuma dokuments vairs netiek izmantots saskaņā ar 31. panta 6. punktu.

2.   Ja tiek pieprasīts Eiropas tehniskais novērtējums, piemēro VI pielikumā noteikto procedūru.

3.   Eiropas tehniskajā novērtējumā norāda deklarējamo sniegumu pa līmeņiem vai klasēm vai aprakstot būtiskos raksturlielumus, par kuriem vienojies ražotājs un TNI, kas saņēmis pieprasījumu izdot Eiropas tehnisko novērtējumu attiecībā uz deklarēto lietojumu, un tehniskos datus, kas vajadzīgi novērtēšanas un verifikācijas sistēmas ieviešanai.

Eiropas tehniskajā novērtējumā iekļauj arī snieguma novērtējumu attiecībā uz iepriekšnoteiktajiem būtiskajiem vides raksturlielumiem, kas uzskaitīti 15. panta 3. punktā.

4.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka Eiropas tehniskā novērtējuma formātu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 90. panta 3. punktā.

5.   Eiropas tehniskie novērtējumi, kas izdoti uz Eiropas novērtējuma dokumenta pamata, paliek spēkā vai nu piecus gadus pēc 34. panta 2. punktā noteiktā laikposma beigām, vai piecus gadus pēc tam, kad no Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša ir izņemta atsauce uz Eiropas novērtējuma dokumentu.

Ja attiecīgo izstrādājuma Eiropas novērtējuma dokumentu vairs neizmanto saskaņā ar 31. panta 6. punktu, minēto izstrādājumu vairs nedrīkst laist tirgū, pamatojoties uz Eiropas tehnisko novērtējumu.

6.   Izstrādājumus, kurus aptver Eiropas novērtējuma dokuments un attiecībā uz kuriem ir izdots Eiropas tehniskais novērtējums, var marķēt ar CE zīmi, un tādējādi tie iegūst tādu pašu statusu kā izstrādājumi, kas marķēti ar CE zīmi uz saskaņotu tehnisko specifikāciju pamata, ja ražotājs izpilda šajā regulā noteiktos pienākumus. Ja šie pienākumi attiecas uz saskaņotām tehniskajām specifikācijām, ražotājs to vietā atsaucas uz Eiropas novērtējuma dokumentu vai, ja arī saskaņotās tehniskās specifikācijas ir relevantas, atsaucas uz Eiropas novērtējuma dokumentu papildus tām.

1.   Dalībvalstis, kas vēlas norīkot TNI, norīko vienu norīkojošo iestādi, kas atbild par to procedūru izstrādi un veikšanu, kas ir vajadzīgas, lai novērtētu un norīkotu TNI. Norīkojošās iestādes pilda 43. panta 1. punktā un 44. pantā noteiktās prasības attiecībā uz paziņojošajām iestādēm. Dalībvalstis par norīkojošo iestādi var norīkot 43. pantā minēto paziņojošo iestādi. Norīkojošā iestāde nav tiesīga uz norīkošanu saskaņā ar 39. panta 1. punktu.

2.   Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, noteikumi, kas piemērojami paziņojošajām iestādēm un paziņošanas procedūrām, attiecas arī uz norīkojošajām iestādēm un norīkošanas procedūrām.

1.   Dalībvalstis ar norīkojošo iestāžu starpniecību savā teritorijā var norīkot TNI vienai vai vairākām izstrādājumu saimēm, kas uzskaitītas VII pielikumā. Dalībvalstis savā teritorijā var arī norīkot TNI par kompetentajām iestādēm attiecībā uz jauniem vai inovatīviem izstrādājumiem, kas neietilpst jau esošajās izstrādājumu saimēs, kuras uzskaitītas VII pielikumā.

Dalībvalstis paziņo Komisijai TNI nosaukumu, tās adresi un izstrādājumu saimi vai saimes, par kuru tā ir kompetenta.

2.   Komisija katrai TNI piešķir identifikācijas numuru.

Komisija, izmantojot elektroniskos līdzekļus, publisko to TNI sarakstu, kas norīkotas saskaņā ar šo regulu, un visprecīzākajā veidā norāda to identifikācijas numurus, izstrādājumu saimes, kurām tās ir norīkotas, un visus ierobežojumus.

Komisija nodrošina minētā saraksta pastāvīgu atjaunināšanu.

3.   Norīkojošā iestāde uzrauga savā attiecīgajā dalībvalstī norīkotās TNI darbības un kompetenci un vajadzības gadījumā to meitasuzņēmumus un apakšuzņēmējus un izvērtē tos attiecībā uz attiecīgajām šajā nodaļā noteiktajām prasībām. Ja ir pārkāpta šī regula, norīkojošā iestāde piemēro TNI korektīvus pasākumus.

Dalībvalstis informē Komisiju par savām nacionālajām TNI norīkošanas procedūrām, to darbības un kompetences uzraudzību, kā arī par jebkādām izmaiņām minētajā informācijā.

4.   TNI nekavējoties un ne vēlāk kā 15 dienu laikā informē norīkojošo iestādi par visām izmaiņām, kas var ietekmēt to atbilstību šajā nodaļā noteiktajām prasībām vai to spēju izpildīt šajā regulā minētos pienākumus.

5.   Pēc attiecīgās norīkojošās iestādes pieprasījuma TNI sniedz visu atbilstīgo informāciju un dokumentus, kas vajadzīgi, lai minētā iestāde, Komisija un dalībvalstis varētu verificēt to atbilstību šīs regulas prasībām.

6.   Ja TNI šīs regulas prasībām vairs neatbilst, norīkojošā iestāde minētās TNI norīkojumu attiecībā uz atbilstīgo izstrādājumu saimi attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc atkarībā no tā, kādā mērā attiecīgā iestāde nav spējusi nodrošināt atbilstību minētajām prasībām. Ja TNI atkārtoti nav nodrošinājusi atbilstību korektīvajiem pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar šā panta 3. punktu, norīkojošā iestāde var ierobežot, apturēt vai atsaukt TNI norīkojumu. Norīkojošā iestāde par norīkojuma ierobežošanu, apturēšanu vai atsaukšanu informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Piemēro 53. panta 2. punktu un 54. pantu.

1.   TNI ir kompetenta un aprīkota veikt novērtēšanu saistībā ar izstrādājumu saimēm, attiecībā uz kurām tā ir norīkota. Darbiniekus, kuri pieņem lēmumus, un vismaz pusi tehniski kompetento darbinieku nodarbina TNI saskaņā ar norīkojošās dalībvalsts tiesību aktiem.

2.   TNI sava norīkojuma ietvaros pilda VIII pielikumā noteiktās prasības. Piemēro 46. panta 2.–5. punktu, 46. panta 6. punkta a) un b) apakšpunktu, 46. panta 7., 8., 9. un 11. punktu un 47. pantu.

3.   TNI ir jāpublisko sava struktūrshēma un iekšējo lēmumu pieņemšanas struktūru locekļu vārdi un uzvārdi.

4.   TNI piedalās TNI organizācijas darbībās vai nodrošina, ka tās darbinieki, kas veic novērtēšanu, ir informēti par šīm darbībām.

1.   TNI izveido tehniskā novērtējuma organizāciju (“TNI organizācija”) saskaņā ar šo regulu.

2.   TNI organizācija veic vismaz šādus uzdevumus:

Šo uzdevumu veikšanai TNI organizācija izveido sekretariātu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka TNI pienācīgi iegulda TNI organizācijā finanšu resursus un cilvēkresursus. TNI organizācija nosaka katras TNI ieguldījumu, kas ir samērīgs, ņemot vērā katras TNI gada budžetu vai apgrozījumu, kurš saistīts ar tās kā TNI darbību.

4.   Ietekme TNI organizācijas lēmumu pieņemšanas procesā nav atkarīga no TNI finansiālā ieguldījuma, izstrādāto Eiropas novērtējuma dokumentu skaita vai TNI izdoto Eiropas tehnisko novērtējumu skaita.

5.   Komisiju aicina piedalīties visās TNI organizācijas sanāksmēs.

6.   TNI organizācijai 2. punktā minēto uzdevumu izpildei var piešķirt Savienības finansējumu. Komisija var noteikt, ka TNI organizācijai, lai tā varētu saņemt finansējumu, neatkarīgi no tā, vai to piešķir ar dotācijām vai publiskā iepirkuma konkursiem, ir jāizpilda noteiktas organizatoriskās un snieguma prasības, kas noteiktas minētajos uzdevumos.

1.   Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm struktūras, kas ir pilnvarotas šīs regulas vajadzībām veikt trešo personu uzdevumus snieguma novērtēšanā un verificēšanā, atbilstības novērtēšanā un vidiskās ilgtspējas aprēķinu verifikācijā.

2.   Dalībvalstis informē Komisiju par savām procedūrām to struktūru novērtēšanai un paziņošanai, kuras jāpilnvaro veikt minētos uzdevumus, un paziņoto iestāžu uzraudzības procedūrām, kā arī par jebkādām izmaiņām šajās procedūrās. Komisija šo informāciju publisko.

1.   Dalībvalstis norīko paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par to procedūru izstrādi un veikšanu, kas ir vajadzīgas, lai novērtētu un paziņotu struktūras, kuras šīs regulas vajadzībām ir pilnvarotas veikt trešo personu uzdevumus novērtēšanas un verifikācijas procesā, kā arī ir atbildīga par paziņoto iestāžu uzraudzību, tostarp par to atbilstību 46. un 48. pantā noteiktajām prasībām.

2.   Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

3.   Ja paziņojošā iestāde 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzīšanu deleģē vai kā citādi uztic kādai struktūrai, kas nav valdības struktūra, minētajai struktūrai ir jābūt juridiskai personai un mutatis mutandis jāatbilst 44. pantā noteiktajām prasībām. Turklāt tai ir pasākumi, kas ļauj tai atbildēt par saistībām, kas izriet no tās darbībām.

4.   Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 2. un 3. punktā minētās struktūras veiktajiem uzdevumiem.

1.   Paziņojošo iestādi izveido tā, lai nerastos nekādi interešu konflikti ar paziņotajām iestādēm.

2.   Paziņojošā iestāde ir organizēta un darbojas tā, lai nodrošinātu tās darbību objektivitāti un taisnīgumu.

3.   Paziņojošā iestāde ir organizēta tā, lai visus lēmumus par tādas struktūras paziņošanu, kura jāpilnvaro veikt trešās personas uzdevumus novērtēšanas un verifikācijas procesā, pieņem kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtēšanu.

4.   Paziņojošā iestāde nepiedāvā un neveic darbības, ko veic paziņotās iestādes, kā arī nesniedz konsultācijas, kas saistītas ar komerciāliem vai konkurences apsvērumiem.

5.   Paziņojošā iestāde saglabā iegūtās informācijas konfidencialitāti. Tomēr pēc pieprasījuma tā ar informāciju par paziņotajām iestādēm apmainās ar Komisiju, citu dalībvalstu paziņojošajām iestādēm un citām valsts kompetentajām iestādēm, kuras saglabā saņemtās informācijas konfidencialitāti.

6.   Paziņojošā iestāde, ieskaitot gadījumus, kad paziņojošā iestāde ir valsts akreditācijas struktūra, novērtē vienīgi konkrēto atbilstības novērtēšanas struktūru, kas piesakās uz paziņošanu, un neņem vērā mātesuzņēmuma vai māsasuzņēmuma spējas vai darbiniekus. Paziņojošā iestāde minēto struktūru novērtē attiecībā uz visām attiecīgajām prasībām un trešo personu novērtēšanas un verifikācijas uzdevumiem.

7.   Paziņojošajai iestādei ir pietiekami daudz kompetentu darbinieku un pietiekams finansējums tās uzdevumu pienācīgai izpildei.

1.   Komisija nodrošina, ka starp dalībvalstu valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku, un paziņojošajām un norīkojošajām iestādēm tiek iedibināta pienācīga koordinācija un sadarbība, kas tiek realizēta būvizstrādājumu jomas paziņojošo un norīkojošo iestāžu koordinācijas grupas formā. Minētās grupas sanāksmes notiek regulāri un vismaz reizi gadā.

Dalībvalstu valsts iestādes, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku, un paziņojošās un norīkojošās iestādes saskaņā ar šo regulu piedalās minētās grupas darbībās.

2.   Komisija var noteikt īpašu kārtību paziņojošo un norīkojošo iestāžu koordinācijas grupas darbībai.

3.   Komisija nodrošina, ka starp dalībvalstu valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku, un paziņojošajām un norīkojošajām iestādēm tiktu organizēta regulāra pieredzes apmaiņa.

1.   Paziņošanas vajadzībām atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 2.–12. punktā noteiktajām prasībām.

2.   Atbilstības novērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

3.   Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešā persona, kura ir neatkarīga no organizācijas vai izstrādājuma, ko tā novērtē.

Tai nav komerciālu sakaru ar organizācijām, kurām ir interese par tās vērtētajiem izstrādājumiem, īpaši ar ražotājiem, to tirdzniecības partneriem un to investējošiem akcionāriem.

Tomēr struktūra, kas pieder darījumdarbības asociācijai vai profesionālajai federācijai, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti tās vērtēto izstrādājumu izstrādē, ražošanā, nodrošināšanā, montāžā, lietošanā vai uzturēšanā, var tikt uzskatīta par šādu struktūru, ja ir pierādīta tās neatkarība un interešu konflikta neesība. Tas neliedz struktūrai veikt konkurējošu ražotāju novērtēšanu un verifikāciju.

4.   Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par trešās personas uzdevumu veikšanu novērtēšanas un verifikācijas procesā, nav novērtējamo izstrādājumu izstrādātāji, ražotāji, piegādātāji, importētāji, izplatītāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai uzturēšanas darbu veicēji, ne arī minēto personu pārstāvji. Tas neliedz novērtējamos izstrādājumus lietot atbilstības novērtēšanas struktūras darbībām vai izstrādājumus lietot personīgām vajadzībām.

Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par trešās personas uzdevumu veikšanu novērtēšanas un verifikācijas procesā, nav tieši iesaistīti minēto izstrādājumu izstrādē, ražošanā vai konstruēšanā, tirdzniecībā, uzstādīšanā, lietošanā vai uzturēšanā un nepārstāv puses, kas iesaistītas minētajās darbībās. Tās neiesaistās nekādās darbībās, kas var būt pretrunā ar to lēmuma neatkarību un integritāti attiecībā uz darbībām, attiecībā uz kurām tās paziņotas. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem saistībā ar izstrādājumu saimēm, attiecībā uz kurām tās paziņotas.

Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, ka to mātesuzņēmuma vai māsasuzņēmuma, meitasuzņēmumu vai apakšuzņēmēju darbības neietekmē to novērtēšanas vai verifikācijas darbību konfidencialitāti, objektivitāti un taisnīgumu.

Atbilstības novērtēšanas struktūra apakšuzņēmējam vai meitasuzņēmumam nedeleģē iekšējo procedūru, vispārējās politikas, rīcības kodeksu vai citu iekšējo noteikumu izstrādi un pārraudzību, savu darbinieku norīkošanu konkrētu uzdevumu veikšanai un atbilstības novērtēšanas lēmumus.

5.   Atbilstības novērtēšanas struktūras un tās darbinieki trešās personas uzdevumus novērtēšanas un verifikācijas procesā veic ar visaugstāko profesionālo integritāti un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā. Tie ir brīvi no jebkāda spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāliem, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai novērtēšanas vai verifikācijas darbību rezultātus, jo īpaši no to personu vai personu grupu puses, kuras ir ieinteresētas minēto darbību rezultātos.

6.   Atbilstības novērtēšanas struktūra ir spējīga veikt trešās personas uzdevumus novērtēšanas un verifikācijas procesā, kuri šai iestādei uzdoti saskaņā ar IX pielikumu un kuru veikšanai tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus atbilstības novērtēšanas struktūra veic pati vai arī kāds tās vārdā un uz tās atbildību.

Atbilstības novērtēšanas struktūras rīcībā vienmēr un visām novērtēšanas un verifikācijas sistēmām un izstrādājumu veidiem vai kategorijām, būtiskajiem raksturlielumiem un uzdevumiem, attiecībā uz ko tā ir paziņota, ir šādi elementi:

Atbilstības novērtēšanas struktūrai ir līdzekļi, kas nepieciešami, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus, kuri saistīti ar darbībām, attiecībā uz kurām tā plāno tikt pienācīgi paziņota, un tai ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam vai iekārtām.

7.   Darbiniekiem, kuri atbildīgi par to darbību veikšanu, attiecībā uz kurām struktūra plāno tikt paziņota, ir:

8.   Darbinieki, kas ir atbildīgi par novērtēšanas lēmumu pieņemšanu:

9.   Tiek garantēts, ka struktūra un tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas veic novērtēšanu, rīkojas taisnīgi.

Atalgojums, ko saņem struktūras augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas veic novērtēšanu, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

10.   Atbilstības novērtēšanas struktūra nokārto tiesisko apdrošināšanu, ja vien atbildību saskaņā ar valsts tiesību aktiem neuzņemas dalībvalsts vai ja vien dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par veikto novērtējumu vai verifikāciju.

11.   Atbilstības novērtēšanas struktūras darbinieku pienākums ir glabāt dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kura iegūta, veicot IX pielikumā minētos uzdevumus, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts paziņojošajām iestādēm vai citām valsts kompetentajām iestādēm, kurā tiek veiktas struktūras darbības. Īpašumtiesības tiek aizsargātas.

12.   Atbilstības novērtēšanas struktūras piedalās attiecīgajās standartizācijas darbībās un saskaņā ar šo regulu izveidotās paziņoto iestāžu koordinācijas grupas darbībās, vai nodrošina, ka to darbinieki, kuri veic novērtēšanu, ir informēti par šādām darbībām, un minētās grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus izmanto kā vispārīgus norādījumus.

1.   Ja paziņotā iestāde slēdz apakšlīgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar trešās personas uzdevumiem novērtēšanas un verifikācijas procesā vai izmanto meitasuzņēmumu, tā pārliecinās, ka apakšuzņēmējs vai meitasuzņēmums atbilst 46. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

2.   Paziņotā iestāde uzņemas pilnu atbildību par apakšuzņēmēju vai meitasuzņēmumu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tie iedibināti, un uzrauga to kompetenci attiecībā uz pašas kompetenci, kā aprakstīts 46. panta 6. punkta b) apakšpunktā.

3.   Par darbībām var slēgt apakšlīgumu vai tās var veikt meitasuzņēmums tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4.   Paziņotā iestāde glabā paziņojošajai iestādei pieejamus attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtējumu un uzraudzību un to saskaņā ar IX pielikumu veikto darbu.

1.   Pēc ražotāja pieprasījuma un ja to attaisno tehniski, ekonomiski vai loģistikas iemesli, kas saistīti ar izstrādājuma vai testēšanas aprīkojuma īpatnībām, paziņotās iestādes var nolemt veikt IX pielikumā minētos testus attiecībā uz novērtēšanas un verifikācijas sistēmu “1+”, “1” un “3” vai uzdot šādu testu veikšanu savā pārraudzībā vai nu ražotnēs, izmantojot ražotāja iekšējās laboratorijas testēšanas aprīkojumu, vai ar – ražotāja iepriekšēju piekrišanu – ārējā laboratorijā, izmantojot minētās laboratorijas testēšanas aprīkojumu.

Paziņotās iestādes, kuras veic šādus testus, ir konkrēti norīkotas kā kompetentas strādāt ārpus pašu testēšanas kompleksiem, un šajā ziņā tās arī pilda 46. pantā noteiktās prasības.

2.   Pirms 1. punktā minēto testu veikšanas paziņotās iestādes verificē, vai ir izpildītas testēšanas metodes prasības, un novērtē, vai:

Paziņotās iestādes uzņemas pilnu atbildību par testiem kopumā, tostarp par kalibrēšanas un mērījumu precizitāti un izsekojamību, kā arī par testēšanas rezultātu ticamību.

1.   Struktūra, kas pilnvarojama veikt trešās personas uzdevumus novērtēšanas un verifikācijas sistēmās, iesniedz pieteikumu uz paziņošanu paziņojošai iestādei dalībvalstī, kurā tā ir iedibināta.

2.   Pieteikumam pievieno veicamo darbību aprakstu, novērtēšanas un verifikācijas procesus, attiecībā uz kuriem struktūra sevi uzskata par kompetentu, 46. panta 6. punkta b) apakšpunktā minēto kompetences aprakstu, kā arī akreditācijas sertifikātu, ja tāds ir, kuru izdevusi valsts akreditācijas struktūra un kurā apstiprināts, ka šī struktūra atbilst 46. pantā noteiktajām prasībām. Akreditācijas sertifikāts attiecas tikai uz konkrēto juridisko struktūru, kas piesakās uz paziņošanu, un bez attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem tā pamatā ir konkrētās prasības un šajā regulā paredzētie uzdevumi.

3.   Ja attiecīgajai struktūrai akreditācijas sertifikāta nav, tā paziņojošajai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas vajadzīgi, lai verificētu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 46. pantā noteiktajām prasībām.

1.   Paziņojošās iestādes var paziņot tikai tās struktūras, kas ir izpildījušas 46. pantā noteiktās prasības.

2.   Paziņojošās iestādes paziņošanai Komisijai un pārējām dalībvalstīm izmanto Komisijas izstrādāto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas rīku.

Izņēmuma gadījumos, kuri saistīti ar X pielikumā noteiktajām būtisko raksturlielumu grupām un kuriem attiecīgs elektronisks rīks nav pieejams, ir akceptējama paziņošana citā elektroniskā formātā.

3.   Paziņojumā norāda veicamo funkciju pilnu aprakstu, atsauci uz attiecīgajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām vai attiecīgo Eiropas novērtējuma dokumentu, un IX pielikumā minētās sistēmas vajadzībām – būtiskos raksturlielumus, attiecībā uz kuriem iestāde ir kompetenta, un attiecīgu minētās kompetences apliecinājumu.

Taču X pielikumā noteikto būtisko raksturlielumu grupu gadījumā atsauce uz attiecīgajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām vai attiecīgo Eiropas novērtējuma dokumentu nav vajadzīga.

4.   Ja paziņošana netiek veikta, par pamatu izmantojot 50. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde sniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm visus dokumentāros pierādījumus, kas apliecina struktūras kompetenci, un informē par kārtību, kas ieviesta, lai nodrošinātu, ka struktūra tiks regulāri uzraudzīta un arī turpmāk atbildīs 46. pantā noteiktajām prasībām.

5.   Attiecīgā struktūra var veikt paziņotās iestādes darbības, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav izteikušas iebildumus divās nedēļās pēc paziņošanas, ja izmanto akreditācijas sertifikātu, vai divos mēnešos pēc paziņošanas, ja akreditācijas sertifikātu neizmanto.

Tikai šādu struktūru uzskata par paziņoto iestādi šīs regulas vajadzībām.

6.   Derīgos paziņojumus Komisija iekļauj 52. panta 2. punktā minētajā paziņoto iestāžu sarakstā.

7.   Par jebkādām turpmākām būtiskām paziņojuma izmaiņām paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

1.   Komisija paziņotajai iestādei piešķir identifikācijas numuru.

Tā piešķir tikai vienu šādu numuru pat tad, ja iestāde ir paziņota saskaņā ar vairākiem Savienības aktiem.

2.   Komisija dara publiski pieejamu sarakstu, kurā uzskaitītas saskaņā ar šo regulu paziņotās iestādes, arī tām piešķirtie identifikācijas numuri, un darbības, attiecībā uz kurām tās ir paziņotas.

Komisija nodrošina minētā saraksta pastāvīgu atjaunināšanu.

1.   Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā iestāde vairs neatbilst 46. pantā noteiktajām prasībām vai ka tā nepilda savus pienākumus, paziņojošā iestāde paziņojumu attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc atkarībā no tā, kādā mērā attiecīgā struktūra nav spējusi nodrošināt atbilstību minētajām prasībām vai pildīt minētos pienākumus. Tā nekavējoties attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.   Ja paziņojums ir ierobežots, apturēts vai atsaukts vai ja paziņotā iestāde ir beigusi darbību, paziņojošā dalībvalsts veic attiecīgus pasākumus, ar ko nodrošina, ka minētās struktūras lietas tiek nodotas citai paziņotajai iestādei vai arī tās pēc pieprasījuma ir pieejamas atbildīgajām paziņojošajām un valsts kompetentajām iestādēm.

1.   Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās iestādes kompetenci vai tās pastāvīgu atbilstību prasībām un pienākumiem, kas tai jāpilda.

2.   Paziņojošā dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgās struktūras paziņojuma pamatojumu vai tās kompetences saglabāšanu.

3.   Komisija nodrošina, ka visa izmeklēšanas gaitā saņemtā sensitīvā informācija tiek apstrādāta kā konfidenciāla.

4.   Ja Komisija noskaidro, ka paziņotā iestāde neatbilst vai vairs neatbilst tās paziņošanas prasībām, tā attiecīgi informē paziņojošo dalībvalsti un lūdz tai veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā atsaukt paziņojumu.

1.   Paziņotās iestādes saskaņā ar IX pielikumu veic šādas novērtēšanas un verifikācijas:

Minētie uzdevumi turpmāk tiek saukti par “novērtējumiem un verifikācijām”.

2.   Novērtējumus un verifikācijas veic tā, lai attiecībā uz ražotāju tiktu nodrošināta pārredzamība, un tās veic samērīgi, lai ekonomikas operatoriem netiktu uzlikts nevajadzīgs slogs. Paziņotās iestādes savas darbības veic, ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, konkrētās izstrādājuma tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

Veicot iepriekš minēto, paziņotās iestādes tomēr ievēro izstrādājumam ar šo regulu paredzēto stingrības pakāpi un izstrādājuma nozīmi visu būvēm izvirzīto pamatprasību izpildē.

3.   Ja, veicot ražotnes un rūpnīcas ražošanas procesa kontroles sākotnējo inspekciju, paziņotā iestāde konstatē, ka ražotājs nav nodrošinājis saražotā izstrādājuma snieguma konstantumu un atbilstību, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu pienācīgus korektīvos pasākumus, un neizdod sertifikātu vai validācijas ziņojumu.

4.   Ja, veicot uzraudzību, lai verificētu saražotā izstrādājuma snieguma konstantumu un atbilstību, paziņotā iestāde konstatē, ka izstrādājuma sniegums vairs nav tāds pats kā izstrādājuma tipam, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu pienācīgus korektīvos pasākumus, un vajadzības gadījumā sertifikātu vai validācijas ziņojumu aptur vai atsauc.

5.   Ja korektīvie pasākumi netiek veikti vai nedod vēlamo rezultātu, paziņotā iestāde sertifikātus vai validācijas ziņojumus attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc.

6.   Pieņemot lēmumus par novērtējumu, arī lemjot par vajadzību apturēt vai atsaukt sertifikātu vai validācijas ziņojumus, ņemot vērā iespējamus neatbilstības gadījumus, paziņotās iestādes izmanto skaidrus un iepriekš noteiktus kritērijus.

7.   Paziņotās iestādes pēc ražotāja vai nodrošinātāja pieprasījuma sadarbojas un dalās ar visu attiecīgo informāciju ar paziņotajām iestādēm, kuras ir atzinušas to novērtējumus un verifikācijas saskaņā ar 62. pantu. Paziņotās iestādes šajā nolūkā noslēdz vienošanos.

1.   Paziņotās iestādes informē paziņojošo iestādi par:

2.   Paziņotās iestādes sniedz citām struktūrām, kuras paziņotas atbilstīgi šai regulai un veic līdzīgus trešās personas uzdevumus saskaņā ar novērtēšanas un verifikācijas sistēmām, un attiecībā uz izstrādājumiem, kurus aptver tā pati saskaņotā tehniskā specifikācija, attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem šo novērtējumu un verifikāciju rezultātiem, jo īpaši par sertifikātu, validācijas ziņojumu vai testēšanas pārskatu atteikšanu, ierobežošanu, atcelšanu vai anulēšanu, un – pēc pieprasījuma – saistībā ar pozitīviem minēto novērtējumu rezultātiem.

Paziņotā iestāde pēc citas paziņotās iestādes, valsts kompetentās iestādes vai Komisijas pieprasījuma informē pieprasītāju pusi par to, vai tās izdotie sertifikāti, validācijas ziņojumi vai testēšanas pārskati ir derīgi, ierobežoti, atcelti vai anulēti.

3.   Ja Komisija vai kādas dalībvalsts valsts kompetentā iestāde iesniedz pieprasījumu paziņotajai iestādei, kas iedibināta citas dalībvalsts teritorijā, saistībā ar minētās paziņotās iestādes veiktu novērtējumu, tā nosūta minētā pieprasījuma kopiju šīs citas dalībvalsts paziņojošajai iestādei. Attiecīgā paziņotā iestāde uz pieprasījumu atbild nekavējoties un ne vēlāk kā 15 dienu laikā. Paziņojošā iestāde nodrošina, ka paziņotā iestāde izpilda šādus pieprasījumus, ja vien nav likumīga iemesla to nedarīt.

4.   Ja paziņotajām iestādēm ir pierādījumi vai tās saņem pierādījumus par to, ka:

tās atbilstoši brīdina attiecīgo tirgus uzraudzības iestādi vai paziņojošo iestādi un nodod tai šādus pierādījumus.

1.   Komisija nodrošina, ka starp struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar šo regulu, tiek iedibināta pienācīga koordinācija un sadarbība un ka koordinācija un sadarbība tiek pienācīgi realizēta paziņoto iestādi grupas formā.

Paziņotās iestādes minētās grupas darbā piedalās tieši vai ar norīkotu pārstāvju starpniecību. Paziņojošās iestādes nodrošina, ka paziņotās iestādes piedalās minētās grupas darbā.

2.   Paziņotās iestādes visus attiecīgos dokumentus, kas sagatavoti 1. punktā minētās grupas darba rezultātā, izmanto kā vispārīgus norādījumus.

3.   Koordinācija un sadarbība 1. punktā minētajā grupā notiek ar mērķi nodrošināt saskaņotu šīs regulas piemērošanu.

1.   Ražotājs tipa testēšanu vai tipa aprēķinu var aizstāt ar konkrētu 22. panta 3. punktā minētās tehniskās dokumentācijas iedaļu, kura pierāda, ka:

Ja c) apakšpunktā minētie nosacījumi ir izpildīti, ražotājs ir tiesīgs deklarēt sniegumu, kas atbilst visiem vai daļai šā cita izstrādājuma rezultātu. Ražotājs šo vienkāršošanu var izmantot vienīgi tad, ja tas ir saņēmis attiecīgā cita ražotāja atļauju, kurš joprojām ir atbildīgs par minēto testēšanas rezultātu precizitāti, uzticamību un stabilitāti.

2.   Ja piemērojamā novērtēšanas un verifikācijas sistēma ietver paziņotās iestādes veiktu snieguma novērtēšanu, kā noteikts IX pielikumā, paziņotā iestāde vai TNI IX pielikumā noteiktā izstrādājuma snieguma novērtējuma vietā novērtē un sertificē šā panta 1. punktā minēto pienākumu pareizu izpildi.

1.   Mikrouzņēmums IX pielikuma 5. punktā izklāstītajā novērtēšanas un verifikācijas sistēmā “3” paredzēto tipa testēšanu vai tipa aprēķinu attiecībā uz būtisku raksturlielumu var aizstāt ar konkrētu 22. panta 3. punktā minētās tehniskās dokumentācijas iedaļu, kurā sniegti dati, kas ir līdzvērtīgi novērtējumam, kurš prasīts šim būtiskajam raksturlielumam saskaņā ar piemērojamajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām vai Eiropas novērtējuma dokumentu.

2.   Paziņotā iestāde vai TNI IX pielikumā noteiktā izstrādājuma snieguma novērtējuma vietā novērtē un sertificē šā panta 1. punktā minēto pienākumu pareizu izpildi.

1.   Kā alternatīvu 14. panta a) punktā paredzētajam atbrīvojumam tāda izstrādājuma ražotājs, kas atbilst 14. panta a) punkta nosacījumiem, izstrādājuma snieguma novērtējumu var aizstāt ar konkrētu 22. panta 3. punktā minētās tehniskās dokumentācijas iedaļu, kas pierāda minētā izstrādājuma atbilstību piemērojamajām prasībām un sniedz datus, kuri līdzvērtīgi datiem, kas prasīti ar šo regulu un piemērojamajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām vai Eiropas novērtējuma dokumentu.

2.   Ja piemērojamā novērtēšanas un verifikācijas sistēma ietver paziņotās iestādes veiktu snieguma novērtēšanu, kā noteikts IX pielikumā, paziņotā iestāde vai TNI IX pielikumā noteiktā izstrādājuma snieguma novērtējuma vietā novērtē un sertificē šā panta 1. punktā minēto pienākumu pareizu izpildi.

1.   Ja paziņotai struktūrai ir jānovērtē un jāverificē konkrēts izstrādājums saskaņā ar IX pielikumu, tā var atturēties no novērtēšanas un verifikācijas un atzīt novērtējumu un verifikāciju, ko attiecībā uz to pašu ekonomikas operatoru veikusi cita paziņotā iestāde, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

Šis punkts attiecas arī uz validācijas ziņojumiem un uz vidiskās ilgtspējas aprēķina novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1781.

2.   Ja paziņotajai iestādei ir jānovērtē un jāverificē konkrēts izstrādājums saskaņā ar IX pielikumu, tā var atturēties no tā daļu vai materiālu novērtēšanas un verifikācijas un atzīt citas paziņotās iestādes veiktās novērtēšanas un verifikācijas rezultātus, ja minēto daļu vai materiālu nodrošinātājs tiem ir piemērojis prasīto novērtēšanas un verifikācijas sistēmu un ja starp izstrādājuma ražotāju un nodrošinātāju ir noslēgta vienošanās, kas nodrošina brīvu visas informācijas apriti starp tiem un paziņotajām iestādēm, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

Šis punkts attiecas arī uz vidiskās ilgtspējas aprēķina novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1781.

1.   Neskarot ekonomikas operatoru pienākumus saskaņā ar šo regulu un tirgus uzraudzības iestāžu darbības saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1020, Komisija izveido sistēmu, kas ļauj ikvienai fiziskai vai juridiskai personai dalīties ar sūdzībām vai ziņojumiem, kas saistīti ar iespējamām neatbilstībām šai regulai.

2.   Ja Komisija sūdzību vai ziņojumu uzskata par būtisku un pamatotu, pamatojoties uz skaidri definētiem kritērijiem, tā bez nepamatotas kavēšanās nosūta minēto sūdzību vai ziņojumu attiecīgās dalībvalsts vienotajām sadarbības punktam, lai minētais vienotais sadarbības punkts veiktu sekojumpasākumus attiecībā uz attiecīgo fizisko vai juridisko personu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 11. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

1.   Dalībvalstis no savām tirgus uzraudzības iestādēm norīko vienu vai vairākas iestādes, kurām ir konkrētās zināšanas, kas vajadzīgas, lai novērtētu izstrādājumus gan tehniski, gan juridiski.

2.   Dalībvalstis norīko vienotu sadarbības punktu, kas darbojas kā kontaktpunkts saziņai ar Komisiju un citu dalībvalstu vienotajiem sadarbības punktiem, kuri ir kompetenti saskaņā ar šo regulu, tostarp attiecībā uz pieprasījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 22.–24. pantu.

3.   Tirgus uzraudzības iestādēm, kas norīkotas saskaņā ar šā panta 1. punktu, ir visas Regulas (ES) 2019/1020 14. pantā uzskaitītās pilnvaras. Šīs regulas vajadzībām minētās pilnvaras attiecas arī uz visiem ekonomikas operatoriem, uz kuriem attiecas šī regula.

4.   Tirgus uzraudzības, izmeklēšanas un izpildes panākšanas vajadzībām tirgus uzraudzības iestādes ir pilnvarotas no citām iestādēm vai struktūrām pieprasīt to rīcībā esošu atbilstīgu informāciju.

1.   Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādei ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka noteikti izstrādājumi, kurus aptver saskaņotā tehniskā specifikācija vai attiecībā uz kuriem ir izdots Eiropas tehniskais novērtējums, vai to ražotājs neatbilst prasībām, tā veic attiecīgo izstrādājumu un ražotāja izvērtējumu, aptverot attiecīgās šajā regulā noteiktās prasības. Attiecīgie ekonomikas operatori pēc vajadzības sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

Ja, veicot minēto izvērtējumu, tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka izstrādājumi vai to ražotājs neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām un pienākumiem, tā nekavējoties lūdz attiecīgo ekonomikas operatoru veikt vajadzīgās un samērīgās korektīvās darbības, kā noteikts Regulas (ES) 2019/1020 16. panta 3. punktā, lai novērstu neatbilstību vai, ja tas nav iespējams, izņemtu izstrādājumus no tirgus vai atsauktu, un to dara saprātīgā termiņā, kas ir samērīgs ar neatbilstības veidu.

Tirgus uzraudzības iestāde attiecīgi informē paziņotās iestādes, ja tās ir iesaistītas.

2.   Ja tirgus uzraudzības iestāde uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar tās valsts teritoriju, tā ar vienotā sadarbības punkta starpniecību informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par izvērtējuma rezultātiem un par darbībām, ko tā pieprasījusi veikt ekonomikas operatoram.

3.   Ekonomikas operators nodrošina, ka tiek veiktas visas pienācīgās korektīvās darbības attiecībā uz visiem izstrādājumiem, kurus tas darījis pieejamus tirgū Savienībā.

4.   Ja attiecīgais ekonomikas operators 1. punkta otrajā daļā minētajā termiņā neveic 1. punkta otrajā daļā minētās korektīvās darbības vai ja neatbilstība saglabājas, tirgus uzraudzības iestāde nodrošina, ka attiecīgais izstrādājums tiek izņemts vai atsaukts vai ka to darīt pieejamu tirgū ir aizliegts vai ierobežots.

Tirgus uzraudzības iestāde par minētajiem pasākumiem nekavējoties informē sabiedrību un ar vienotā sadarbības punkta starpniecību Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5.   Šā panta 4. punkta otrajā daļā minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši neatbilstīgo izstrādājumu identificēšanai vajadzīgos datus, ziņas par šo izstrādājumu izcelsmi, iespējamās neatbilstības veidu un ar to saistīto apdraudējumu, veikto nacionālo pasākumu veidu un ilgumu, kā arī attiecīgā ekonomikas operatora iesniegtos argumentus. Tirgus uzraudzības iestādes norāda, vai neatbilstību radījis kāds no šādiem iemesliem:

6.   Citas dalībvalstis, kas nav tā, kura procedūru iniciējusi, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem pieņemtajiem pasākumiem un sniedz jebkādu to rīcībā esošu papildu informāciju, kas saistīta ar attiecīgo izstrādājumu neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt paziņotajam nacionālajam pasākumam, informē par saviem iebildumiem.

7.   Ja divos mēnešos pēc 4. punktā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav izteikusi iebildumus pret pagaidu pasākumu, ko kāda dalībvalsts veikusi saistībā ar attiecīgo izstrādājumu, pasākumu uzskata par pamatotu.

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz konkrēto izstrādājumu vai ražotāju nekavējoties tiek veikti pienācīgi ierobežojošie pasākumi, piemēram, izstrādājuma izņemšana no tirgus.

1.   Ja, pabeidzot 65. panta 4., 6. un 7. punktā noteikto procedūru, tiek celti iebildumi pret kādas dalībvalsts veiktu pasākumu vai ja Komisija uzskata, ka kāds nacionālais pasākums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties uzsāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas operatoru un veic nacionālā pasākuma izvērtējumu. Apspriešanās nepārsniedz divus mēnešus. Pamatojoties uz minētā izvērtējuma rezultātiem, Komisija divu papildu mēnešu laikā pēc apspriešanās cenšas pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka, vai attiecīgais pasākums ir vai nav pamatots.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 90. panta 2. punktā.

Komisija savu lēmumu adresē visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to tām un attiecīgajam ekonomikas operatoram.

2.   Ja nacionālais pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis nekavējoties nodrošina, ka attiecībā uz neatbilstīgo izstrādājumu tiek veikti pienācīgi ierobežojošie pasākumi, piemēram, izņemšana no tirgus, un par to attiecīgi informē Komisiju. Ja nacionālais pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts atsauc šo pasākumu.

3.   Ja nacionālo pasākumu uzskata par pamatotu un izstrādājuma vai tā ražotāja neatbilstība ir attiecināma uz trūkumiem saskaņotajās tehniskajās specifikācijās, Eiropas novērtējuma dokumentos, brīvprātīgajos saskaņotajos standartos vai ar īstenošanas aktiem noteiktajās kopīgajās specifikācijās, kā minēts 65. panta 5. punkta d) apakšpunktā, Komisija attiecīgi piemēro procedūru, kas paredzēta šīs regulas 5. panta 9. punktā, 6. panta 5. punktā, 7. panta 6. punktā vai 36. pantā vai Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantā.

1.   Ja tirgus uzraudzības iestāde pēc izvērtējuma veikšanas saskaņā ar 65. panta 1. punktu secina, ka, lai gan izstrādājums atbilst šai regulai, tas rada apdraudējumu cilvēka veselībai vai drošumam, vai, attiecīgā gadījumā, videi vai citiem sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem, tā prasa attiecīgajam ekonomikas operatoram veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie izstrādājumi, kad tie tiek laisti tirgū, vairs nerada šo risku, vai izstrādājumus izņemtu no tirgus vai atsauktu no tirgus, un to dara proporcionāli riska veidam saprātīgā termiņā, ko tā var noteikt.

2.   Ekonomikas operators nodrošina, ka attiecībā uz visiem konkrētajiem izstrādājumiem, kurus minētais ekonomikas operators ir darījis pieejamus tirgū Savienībā, tiek veiktas korektīvas darbības.

3.   Tirgus uzraudzības iestāde ar vienotā sadarbības punkta starpniecību nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši attiecīgā izstrādājuma identificēšanai vajadzīgos datus, ziņas par tā izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā riska veidu un veikto nacionālo pasākumu veidu un ilgumu.

4.   Komisija nekavējoties apspriežas ar dalībvalstīm un attiecīgajiem ekonomikas operatoriem un izvērtē veiktos nacionālos pasākumus. Pamatojoties uz minētās izvērtēšanas rezultātiem, Komisija pieņem īstenošanas aktu, kas nosaka, vai pasākums ir pamatots, un, ja nepieciešams, pieprasa veikt piemērotus pasākumus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 90. panta 2. punktā.

5.   Komisija savu lēmumu adresē visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to tām un attiecīgajam ekonomikas operatoram.

1.   Šīs regulas vajadzībām notiek regulāras saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 30. panta 2. punktu izveidotās Administratīvās sadarbības grupas (ADCO) sanāksmes, un vajadzības gadījumā tās notiek arī pēc Komisijas vai vismaz divu līdzdalīgo tirgus uzraudzības iestāžu pamatota pieprasījuma.

Regulas (ES) 2019/1020 32. pantā minēto uzdevumu izpildes kontekstā ADCO atbalsta šīs regulas īstenošanu, nosakot kopīgas tirgus uzraudzības prioritātes.

2.   Pamatojoties uz prioritātēm, kas apzinātas pēc apspriešanās ar ADCO, Komisija:

Attiecīgā gadījumā a), b) un c) apakšpunktā minētas darbības finansē Savienība.

3.   Komisija sniedz tehnisko un loģistikas atbalstu, lai nodrošinātu, ka ADCO pilda šajā pantā un Regulas (ES) 2019/1020 32. pantā noteiktos uzdevumus.

1.   Tirgus uzraudzības iestādes Regulas (ES) 2019/1020 34. pantā minētajā informācijas un saziņas sistēmā ievada informāciju par to sodu veidu un smagumu, kas piemēroti par neatbilstību šai regulai.

2.   Reizi četros gados Komisija līdz 30. jūnijam sagatavo ziņojumu, kas balstīts uz informāciju, kuru tirgus uzraudzības iestādes ir ievadījušas Regulas (ES) 2019/1020 34. pantā minētajā informācijas un saziņas sistēmā. Pirmo no šiem ziņojumiem publicē līdz 2030. gada 9. janvārim.

Ziņojumā iekļauj:

3.   Šā panta 2. punktā minēto ziņojumu Komisija publicē Regulas (ES) 2019/1020 34. pantā minētajā informācijas un saziņas sistēmā, kā arī tā publisko ziņojuma kopsavilkumu.

1.   Komisija izveido un uztur informācijas un saziņas sistēmu, ar kuras palīdzību tā strukturēti vāc, apstrādā un uzglabā informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar šīs regulas vai saskaņā ar šo regulu pieņemtu noteikumu interpretāciju vai piemērošanu, ar mērķi nodrošināt minēto noteikumu saskaņotu piemērošanu.

Informācijas un saziņas sistēmai var piekļūt ne tikai Komisija un dalībvalstis, bet arī tirgus uzraudzības iestādes, vienotie sadarbības biroji, kas iecelti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 10. panta 3. punktu, iestādes, kas norīkotas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 25. panta 1. punktu, paziņojošās iestādes, paziņoto iestādi grupas un TNI organizācijas pārstāvji un būvizstrādājumu informācijas punkti.

2.   Šā panta 1. punktā minētās struktūras informācijas un saziņas sistēmu var izmantot, lai uzdotu jautājumus vai aktualizētu problēmas, kas saistītas ar šīs regulas vai saskaņā ar šo regulu pieņemtu noteikumu interpretāciju vai piemērošanu, arī šādu noteikumu saistību ar citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem.

3.   Šā panta 2. punkta nolūkā 1. punktā uzskaitītās struktūras var uzdot jautājumus vai aktualizēt problēmas saistībā ar šādiem tematiem:

4.   Uzdodot jautājumu vai aktualizējot problēmu, attiecīgā struktūra informācijas un saziņas sistēmā ievada informāciju par:

5.   Dalībvalstis izveido nacionālu informācijas sistēmu vai e-pastu izplatīšanas pakalpojumu, ar kura palīdzību informē valstu kompetentās iestādes, to teritorijā aktīvos ekonomikas operatorus, TNI un paziņotās iestādes, kuru darījumdarbības vieta ir to teritorijā, un pēc pieprasījuma arī citas TNI un paziņotās iestādes par visiem jautājumiem, kas saistīti ar pareizu šīs regulas vai saskaņā ar šo regulu pieņemtu noteikumu interpretāciju vai piemērošanu. Šajā sakarā tās ņem vērā informāciju, kas pieejama 1. punktā minētajā informācijas un saziņas sistēmā.

6.   Valstu kompetentās iestādes, TNI un paziņotās iestādes, kuru darījumdarbības vieta ir attiecīgajā dalībvalstī, reģistrējas sistēmā vai pierakstās uz e-pastu izplatīšanas pakalpojumu un ņem vērā visu šādā veidā pārsūtīto informāciju. Ekonomikas operatori var reģistrēties sistēmā vai pierakstīties uz e-pastu izplatīšanas pakalpojumu. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai pievērstu ekonomikas operatoru uzmanību sistēmai vai e-pastu izplatīšanas pakalpojumam.

7.   Nacionālajai informācijas sistēmai vai e-pastu izplatīšanas pakalpojumam ir jāspēj saņemt sūdzības no jebkuras fiziskas vai juridiskas personas, arī TNI un paziņotās iestādes, par nevienlīdzīgu šīs regulas vai saskaņā ar šo regulu pieņemtu noteikumu piemērošanu. Ja to uzskata par vajadzīgu, vienotais sadarbības punkts šādu sūdzību pārsūta līdzīgām iestādēm citās dalībvalstīs un Komisijai.

1.   Dalībvalstis sniedz atbalstu ekonomikas operatoriem, izveidojot būvizstrādājumu informācijas punktus. Dalībvalstis savā teritorijā norīko un uztur vismaz vienu būvizstrādājumu informācijas punktu, kā arī nodrošina, ka to būvizstrādājumu informācijas punktiem ir to uzdevumu pienācīgai izpildei pietiekamas pilnvaras un pienācīgi resursi. Dalībvalstis nodrošina, ka būvizstrādājumu informācijas punkti savus pakalpojumus sniedz saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1724 un ka tie koordinējas ar savstarpējās atzīšanas izstrādājumu informācijas punktiem, kuri izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/515 (29) 9. panta 1. punktu.

2.   Būvizstrādājumu informācijas punkti pēc ekonomikas operatora vai citas dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma sniedz jebkādu noderīgu ar izstrādājumiem saistītu informāciju, piemēram:

Būvizstrādājumu informācijas punkti sniedz arī informāciju par šīs regulas un saskaņā ar šo regulu pieņemtu aktu noteikumiem, kas attiecas uz izstrādājumiem.

3.   Būvizstrādājumu informācijas punkti informāciju sniedz bez maksas 15 darba dienu laikā pēc jebkura 2. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas.

4.   Būvizstrādājumu informācijas punkti savas funkcijas spēj pildīt tā, lai netiktu pieļauti interešu konflikti, jo īpaši attiecībā uz CE zīmes ieguves procedūrām.

5.   Panta 1.–4. punkts piemērojams arī tiem izstrādājumiem, uz kuriem vēl neattiecas saskaņotas tehniskās specifikācijas.

6.   Komisija publicē un atjaunina nacionālo būvizstrādājumu informācijas punktu sarakstu.

1.   Tirgus uzraudzības iestādes, būvizstrādājumu informācijas punkti, norīkojošās iestādes, TNI, paziņojošās iestādes un paziņotās iestādes nodrošina, ka to darbinieki:

2.   Periodiski un vismaz vienu reizi gadā Komisija tirgus uzraudzības iestāžu, būvizstrādājumu informācijas punktu, norīkojošo iestāžu, paziņojošo iestāžu un paziņoto iestādi darbiniekiem rīko kopīgus apmācības pasākumus. Komisija minētos apmācību pasākumus organizē sadarbībā ar dalībvalstīm.

Apmācību pasākumos var piedalīties darbinieki no iestādēm, kas norīkotas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 25. panta 1. punktu, vienotajiem sadarbības birojiem, kas iecelti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 10. panta 3. punktu un vajadzības gadījumā no citām to dalībvalstu iestādēm, kas ir iesaistītas šīs regulas īstenošanā un izpildes panākšanā.

3.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm var organizēt tirgus uzraudzības iestāžu, paziņojošo iestāžu un paziņoto iestādi darbinieku apmaiņas programmas divu vai vairāku dalībvalstu starpā.

1.   Lai pildītu pienākumus saskaņā ar šo regulu attiecībā uz tirgus uzraudzību, TNI norīkošanu un pārraudzību, paziņotajām iestādēm un būvizstrādājumu informācijas punktiem, dalībvalstis var norīkot:

Attiecīgās dalībvalstis kopīgi nodrošina, ka to kopīgās struktūras vai iestādes atbilst visām attiecīgajām prasībām. Tās kopīgi atbild par šīm struktūrām vai iestādēm, taču lēmumi, kurus pieņem attiecībā uz kādas noteiktas dalībvalsts fiziskām vai juridiskām personām, juridiski attiecas tikai uz minēto dalībvalsti.

2.   Neskarot individuālos pienākumus, kas noteikti ar šo regulu vai citiem tiesību aktiem, dažādu dalībvalstu iestādes var kopīgot resursus un dalīt atbildību, lai nodrošinātu saskaņotu šīs regulas piemērošanu vai faktisku izpildi.

Šajā sakarā dalībvalstis var arī:

Attiecīgās dalībvalstis ir kopīgi atbildīgas par darbībām, kas tiek veiktas saskaņā ar šo punktu.

1.   Komisija saskaņā ar 89. pantu pieņem deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu ar būvizstrādājumu digitālās pases sistēmu, ko izveido saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.   Būvizstrādājumu digitālās pases sistēma:

1.   Produkta digitālajā pasē iekļautā informācija ir precīza, pilnīga un aktuāla.

2.   Produkta digitālā pase izstrādājumam, uz ko attiecas šī regula:

3.   Šā panta 2. punktā minētās prasības:

4.   Izstrādājumi, kuriem piemēro 14. pantā noteikto atbrīvojumu, ir atbrīvoti arī no pienākuma nodrošināt produkta digitālo pasi.

1.   Produkta digitālā pase atbilst šādiem nosacījumiem:

2.   Ja citi Savienības tiesību akti prasa vai atļauj produkta digitālajā pasē iekļaut specifisku informāciju, šādu informāciju produkta digitālajā pasē var iekļaut atbilstoši deleģētajam aktam, kurš minēts 75. panta 1. punktā.

3.   Ražotājs, kas izstrādājumu laiž tirgū, nodrošina aktoriem, kuri izstrādājumus dara pieejamus tirgū tiešsaistē vai citā distances pārdošanas veidā, datu nesēja un izstrādājuma identifikatora digitālu kopiju, lai tie varētu to darīt pieejamu klientiem, kuri nevar fiziski piekļūt izstrādājumam. Ekonomikas operators minēto digitālo kopiju vai saiti uz tīmekļa lapu nodrošina bez maksas un 5 darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

1.   Regulas (ES) 2024/1781 12. pantu piemēro, lai šo regulu īstenotu attiecībā uz unikālajiem identifikatoriem un datu nesējiem, ja vien šīs regulas 75. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā nav paredzēti sīkāk izstrādāti vai alternatīvi noteikumi par unikālajiem identifikatoriem un datu nesējiem, kā minēts šīs regulas 75. panta 2. punkta h) apakšpunktā.

2.   Regulas (ES) 2024/1781 13. pantu piemēro, lai šo regulu īstenotu attiecībā uz produktu digitālo pasu reģistru, ja vien šīs regulas 75. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā nav paredzēti sīkāk izstrādāti vai alternatīvi noteikumi par šo reģistru, kā minēts šīs regulas 75. panta 2. punkta h) apakšpunktā.

3.   Regulas (ES) 2024/1781 14. pantu piemēro, lai šo regulu īstenotu attiecībā uz tīmekļa portālu produkta digitālajā pasē iekļautajai informācijai.

1.   Sešus mēnešus pēc 75. panta 1. punktā minētā deleģētā akta stāšanās spēkā sistēma pilnībā darbojas un sasniedz tai paredzētos mērķus, tostarp pilda 76. pantā paredzētās funkcijas. 18 mēnešus pēc 75. panta 1. punktā minētā deleģētā akta stāšanās spēkā piemēro pienākumus, kas noteikti saskaņā ar 22. panta 7. punktu. Starpposmā ražotāji sistēmu var izmantot brīvprātīgi.

2.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu šo regulu un:

1.   Cilvēku veselības un drošuma vai vides aizsardzības nolūkā Komisija var sadarboties ar trešo valstu iestādēm vai starptautiskām organizācijām šīs regulas piemērošanas jomā. Šāda sadarbība var ietvert:

Informācijas apmaiņā saskaņā ar šo punktu ievēro konfidencialitātes noteikumus un piemērojamos Savienības tiesību aktus.

2.   Informācijas apmaiņa, kas minēta 1. punktā, var notikt kā:

Komisija regulāri informē dalībvalstis par tiem sadarbības pasākumiem ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, kurus Komisija veic saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.

3.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, piešķirot tādu atlasītu trešo valstu iestādēm, kuras brīvprātīgi piemēro šo regulu vai kurās ir šai regulai līdzīgas būvizstrādājumu regulatīvās sistēmas, piekļuvi vai tiesības pilnībā piedalīties vienā vai vairākos no šādiem pasākumiem:

Piekļuvi pirmajā daļā minētajām sistēmām un notikumiem piešķir ar nosacījumu, ka attiecīgā trešā valsts apņemas vērsties pret ekonomikas operatoriem, kas to teritorijā pārkāpj šo regulu, un nodrošināt konfidencialitāti.

Pilnīgu dalību 71. un 75. pantā minētajās sistēmās var piešķirt tikai tad, ja to paredz nolīgumi starp Eiropas Savienību un trešām valstīm. Šādu dalību var piedāvāt trešām valstīm ar noteikumu, ka trešās valsts tiesību akti ir saskaņoti ar šo regulu un ka trešās valsts kompetentās iestādes atzīst paziņoto iestāžu saskaņā ar šo regulu izdotos sertifikātus vai Eiropas tehniskos novērtējumus. Uz šādu dalību attiecas tādu pašu pienākumu izpilde, kādi saskaņā ar šo regulu attiecas uz dalībvalstīm, tostarp paziņošanas un sekojumpasākumu pienākumu izpilde.

Šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 90. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

4.   Jebkādu informācijas apmaiņu saskaņā ar šo pantu, ciktāl tā ietver personas datus, veic saskaņā ar Savienības datu aizsardzības noteikumiem. Ja attiecībā uz trešo valsti vai attiecīgo starptautisko organizāciju Komisija nav pieņēmusi lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 45. pantu, personas datus informācijas apmaiņā neiekļauj. Ja attiecībā uz trešo valsti vai attiecīgo starptautisko organizāciju ir pieņemts lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību, informācijas apmaiņā ar minēto trešo valsti vai starptautisko organizāciju var iekļaut tādus personas datus, kas ietilpst lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību tvērumā, bet tikai tiktāl, cik šāda apmaiņa ir nepieciešama vienīgi cilvēku veselības un drošuma vai vides aizsardzībai.

1.   Komisija saskaņā ar 89. pantu pieņem deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, nosakot būvizstrādājumiem obligātās minimālās vidiskās ilgtspējas prasības.

2.   Iepirkuma procedūrās, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (32) vai Direktīva 2014/25/ES (33), ja līgumos ir prasīts būvizstrādājumu vidiskās ilgtspējas snieguma minimums attiecībā uz to būtiskajiem raksturlielumiem, uz kuriem attiecas saskaņotās tehniskās specifikācijas, līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji piemēro obligātās minimālās vidiskās ilgtspējas prasības, kas noteiktas 1. punktā minētajos deleģētajos aktos.

Tas neliedz līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem noteikt:

3.   Dalībvalstis un Komisija sniedz tehnisko palīdzību un konsultācijas par publisko iepirkumu atbildīgajām līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem par to, kā izpildīt obligātās minimālās vidiskās ilgtspējas prasības, kas noteiktas 1. punktā minētajos deleģētajos aktos.

4.   Obligātās minimālās vidiskās ilgtspējas prasības, kas 1. punktā minētajos deleģētajos aktos noteiktas publiskiem līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, atkarībā no attiecīgās izstrādājumu saimes vai izstrādājumu kategorijas var būt:

5.   Nosakot publisko līgumu obligātās minimālās vidiskās ilgtspējas prasības saskaņā ar 1. punktu, Komisija atbilstīgi 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 13. un 28. punktam apspriežas ar katras dalībvalsts norīkotajiem ekspertiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām, veic ietekmes novērtējumu un ņem vērā vismaz šādus kritērijus:

Komisija pirmo ietekmes novērtējumu uzsāk līdz 2026. gada 31. decembrim.

6.   Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji izņēmuma kārtā var nolemt nepiemērot šā panta 2. punktu, ja pēc iepriekšējas apspriešanās ar tirgus dalībniekiem saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 40. pantu un Direktīvas 2014/25/ES 58. pantu ir konstatēts, ka:

Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var pieņemt, ka lēstās līguma vērtības atšķirības virs 10 %, pamatojoties uz objektīviem un pārredzamiem datiem, ir nesamērīgas.

Ja līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji izmanto šajā punktā paredzēto atkāpi, iepirkuma procedūru nevar uzskatīt par vidiski ilgtspējīgu attiecībā uz būvizstrādājumiem, kuriem ir piemēroti izņēmumi.

Reizi trijos gados dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 83. pantu ziņo Komisijai par šā punkta izmantošanu.

Šis punkts neskar iespēju izslēgt nepamatoti lētus piedāvājumus saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 69. pantu un Direktīvas 2014/25/ES 84. pantu.

7.   ES ekomarķējumu un citas valsts vai reģionālas EN ISO 14024 I tipa ekomarķējuma sistēmas, kas oficiāli atzītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 66/2010 (34) 11. pantu, var izmantot, lai pierādītu atbilstību minimālajām vidiskās ilgtspējas prasībām, ja šāds marķējums atbilst šīs regulas 19. pantā noteiktajām prasībām.

1.   Šīs regulas 86.–88. pants ir piemērojams tikai tad, ja Komisija atbilstoši Regulas (ES) 2024/2747 28. pantam ir pieņēmusi īstenošanas aktu attiecībā uz būvizstrādājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

2.   Šīs regulas 86.–88. pantu piemēro tikai būvizstrādājumiem, kas noteikti par krīzes gadījumā būtiskām precēm saskaņā ar Regulas (ES) 2024/2747 18. panta 4. punktu.

3.   Šo nodaļu, izņemot attiecībā uz šīs regulas 87. panta 7. punktā minētajām Komisijas pilnvarām, piemēro tikai laikā, kad saskaņā ar Regulas (ES) 2024/2747 18. pantu ir aktivizēts iekšējā tirgus ārkārtas stāvokļa režīms.

4.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus attiecībā uz korektīvām vai ierobežojošām darbībām, kas jāveic, procedūrām, kas jāievēro, un īpašajām marķēšanas un izsekojamības prasībām, ko piemēro būvizstrādājumiem, kuri laisti tirgū saskaņā ar 86. un 87. pantu. Īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 90. panta 3. punktā.

1.   Šis pants ir piemērojams attiecībā uz būvizstrādājumiem, kuri uzskaitīti 85. panta 1. punktā minētajā īstenošanas aktā un uz kuriem attiecas paziņoto iestāžu trešās personas uzdevumi saistībā ar novērtēšanu un verifikāciju saskaņā ar 10. panta 1. punktu.

2.   Paziņotās iestādes dara visu iespējamo, lai prioritāri apstrādātu pieteikumus uz trešās personas uzdevumu veikšanu saistībā ar 1. punktā minēto būvizstrādājumu novērtēšanu un verifikāciju, neatkarīgi no tā, vai pieprasījumi iesniegti pirms vai pēc ārkārtējā stāvokļa procedūru aktivizēšanas atbilstoši 85. pantam.

3.   Prioritātes piešķiršana atbilstoši 2. punktam pieteikumiem uz trešās personas uzdevumu veikšanu saistībā ar būvizstrādājumu novērtēšanu un verifikāciju nerada nekādas ārkārtas papildu izmaksas ražotājiem, kuri iesnieguši minētos pieteikumus.

4.   Paziņotās iestādes saprātīgi cenšas palielināt savas novērtēšanas un verifikācijas spējas attiecībā uz 1. punktā minētajiem būvizstrādājumiem, par kuriem tās ir informētas.

1.   Ja būvizstrādājumi ir noteikti par krīzes gadījumā būtiskām precēm, Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kuros min attiecīgos standartus vai nosaka kopīgas specifikācijas, lai aptvertu metodes un kritērijus šādu izstrādājumu snieguma novērtēšanai attiecībā uz to būtiskajiem raksturlielumiem šādos gadījumos:

2.   Šā panta 1. punktā minētajos īstenošanas aktos paredz vispiemērotāko alternatīvo tehnisko risinājumu, lai sniegtu novērtējumu un snieguma deklarāciju saskaņā ar 5. punktu. Minētajā nolūkā atsauces uz Eiropas standartiem vai atsauces uz attiecīgajiem piemērojamajiem starptautiskajiem vai valsts standartiem var publicēt minētajos īstenošanas aktos vai, ja nav Eiropas standarta vai nav attiecīga piemērojama starptautiska vai valsts standarta, minētajos īstenošanas aktos var noteikt kopīgas specifikācijas.

3.   Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, un tie ir piemērojami līdz tā laikposma pēdējai dienai, kurā ir aktivizēts iekšējā tirgus ārkārtas stāvokļa režīms, ja vien minētie īstenošanas akti nav grozīti vai atcelti saskaņā ar šā panta 7. punktu.

4.   Pirms šā panta 1. punktā minētā īstenošanas akta projekta sagatavošanas Komisija informē Regulas (ES) Nr. 1025/2012 22. pantā minēto komiteju, ka tā uzskata, ka šā panta 1. punkta nosacījumi ir izpildīti. Sagatavojot minētā īstenošanas akta projektu, Komisija ņem vērā BR acquis ekspertu grupas viedokli un pienācīgi apspriežas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

5.   Neskarot 13. un 15. pantu, metodes un kritērijus, kas paredzēti šā panta 1. punktā minētajos standartos vai kopīgajās specifikācijās, vai to daļas var izmantot, lai novērtētu un deklarētu to būvizstrādājumu sniegumu, uz kuriem attiecas minētie standarti vai kopīgās specifikācijas, attiecībā uz to būtiskajiem raksturlielumiem. No dienas, kas seko iekšējā tirgus ārkārtējā stāvokļa režīma izbeigšanai vai atcelšanai, vairs nav iespējams sagatavot snieguma un atbilstības deklarācijas, kuru pamatā ir šā panta 1. punktā minētajā īstenošanas aktā minētie standarti vai kopīgās specifikācijas.

6.   Atkāpjoties no 85. panta 3. punkta, ja vien nav pietiekama iemesla uzskatīt, ka būvizstrādājumi, uz kuriem attiecas šā panta 1. punktā minētie standarti vai kopīgās specifikācijas, rada risku cilvēku veselībai vai drošumam vai nesasniedz deklarēto sniegumu, snieguma deklarācijas un atbilstības deklarācijas būvizstrādājumiem, kas laisti tirgū saskaņā ar minētajiem standartiem vai kopīgajām specifikācijām, paliek spēkā pēc saskaņā ar šā panta 3. punktu pieņemtā īstenošanas akta spēkā esamības termiņa vai atcelšanas un pēc iekšējā tirgus ārkārtējā stāvokļa režīma izbeigšanas vai atcelšanas.

7.   Ja dalībvalsts uzskata, ka 1. punktā minētais standarts vai kopīgā specifikācija ir nepareiza attiecībā uz snieguma novērtēšanas metodēm un kritērijiem saistībā ar būtiskiem raksturlielumiem, tā par to informē Komisiju, iesniedzot detalizētu skaidrojumu. Komisija detalizēto skaidrojumu novērtē un attiecīgā gadījumā var grozīt vai atcelt īstenošanas aktu, kurā minēts standarts vai noteikta attiecīgā kopīgā specifikācija.

1.   Dalībvalstis nosaka par prioritārām tirgus uzraudzības darbības attiecībā uz šīs regulas 85. panta 1. punktā minētajā īstenošanas aktā uzskaitītajiem būvizstrādājumiem, kas noteikti par krīzes gadījumā būtiskām precēm. Komisija veicina šādu prioritātes noteikšanas centienu koordināciju, izmantojot Savienības izstrādājumu atbilstības tīklu, kas izveidots saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 29. pantu.

2.   Dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes nodrošina, ka tiek pielikti visi spēki, lai sniegtu palīdzību citām tirgus uzraudzības iestādēm iekšējā tirgus ārkārtas stāvokļa režīma laikā, cita starpā mobilizējot un nosūtot ekspertu grupas, lai tās pagaidu kārtā pastiprinātu to tirgus uzraudzības iestāžu personālu, kuras lūdz palīdzību, vai sniedzot loģistisku atbalstu, piemēram, pastiprinot testēšanas spēju attiecībā uz 85. panta 1. punktā minētajā īstenošanas aktā uzskaitītajiem būvizstrādājumiem.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 4. panta 7. punktā, 5. panta 5., 6. un 10. punktā, 7. panta 1. un 8. punktā, 9. panta 3. un 4. punktā, 10. panta 2. un 4. punktā, 12. pantā, 15. panta 5. punktā, 22. panta 8. un 9. punktā, 32. panta 5. punktā, 75. panta 1. punktā, 80. panta 2. punktā un 83. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2025. gada 7. janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 7. punktā, 5. panta 5., 6. un 10. punktā, 7. panta 1. un 8. punktā, 9. panta 3. un 4. punktā, 10. panta 2. un 4. punktā, 12. pantā, 15. panta 5. punktā, 22. panta 8. un 9. punktā, 32. panta 5. punktā, 75. panta 1. punktā, 80. panta 2. punktā un 83. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts norīkotajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 4. panta 7. punktu, 5. panta 5., 6. vai 10. punktu, 7. panta 1. vai 8. punktu, 9. panta 3. vai 4. punktu, 10. panta 2. vai 4. punktu, 12. pantu, 15. panta 5. punktu, 22. panta 8. vai 9. punktu, 32. panta 5. punktu, 75. panta 1. punktu, 80. panta 2. punktu vai 83. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisijai palīdz Būvizstrādājumu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

1.   Visus pieteikumus no paziņotajām iestādēm vai TNI vai visus pieteikumus paziņotajām iestādēm vai TNI un minēto struktūru pieņemtos lēmumus saskaņā ar šo regulu var sniegt papīra vai plaši izmantotā elektroniskā formātā, ja paraksts atbilst Regulas (ES) Nr. 910/2014 prasībām un personai, kas parakstās, saskaņā ar dalībvalstu aktiem vai Savienības tiesību aktiem ir uzticēts uzdevums pārstāvēt struktūru vai ekonomisko operatoru.

2.   Ja vien nav noteikts citādi, visus šajā regulā noteiktos informēšanas pienākumus var izpildīt elektroniski. Ja informāciju sniedz elektroniski, informāciju izdod plaši izplatītā lasīšanai paredzētā elektroniskā formātā, kas ļauj saņēmējam lejupielādēt un izdrukāt minēto informāciju.

Kad pienākums ir noteikts saskaņā ar 22. panta 7. punktu, ekonomikas operatori izpilda informēšanas pienākumus, kas saistīti ar 76. panta 2. punktā minētajiem dokumentiem, sagatavojot produkta digitālo pasi.

Snieguma un atbilstības deklarāciju, kā arī vispārīgo informāciju par izstrādājumu, lietošanas pamācības un drošuma informāciju bez maksas sniedz papīra formātā, ja to pieprasa galalietotājs pirkšanas brīdī.

1.   Būvizstrādājumu informācijas punktus, kas norīkoti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011, uzskata par norīkotiem arī saskaņā ar šo regulu.

2.   TNI un paziņotās iestādes, kas norīkotas vai paziņotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011, ir uzskatāmas par norīkotām vai paziņotām arī saskaņā ar šo regulu. Tomēr norīkojošās dalībvalstis tās novērtē un norīko no jauna saskaņā ar to periodiskās atkārtotās novērtēšanas ciklu un ne vēlāk kā 2030. gada 8. janvārī. Piemēro iebildumu procedūru, kas noteikta šīs regulas 51. panta 5. punktā.

3.   Saskaņotie standarti, uz kuriem atsauces ir iekļautas sarakstā, kas publicēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 305/2011 17. panta 5. punktu, un kuri ir spēkā 2026. gada 8. janvārī, paliek spēkā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011, līdz Komisija tos atsauc vai citādi atceļ.

4.   Eiropas novērtējuma dokumenti, uz kuriem atsauces līdz 2026. gada 8. janvārim ir iekļautas sarakstā, kas publicēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 305/2011 22. pantu, paliek spēkā līdz 2031. gada 9. janvārim, ja vien to termiņš nav beidzies citu iemeslu dēļ. Izstrādājumus nelaiž tirgū, pamatojoties uz Eiropas tehniskajiem novērtējumiem, kas izdoti saskaņā ar šiem Eiropas novērtējuma dokumentiem pēc 2036. gada 9. janvāra.

5.   Ja saskaņota tehniskā specifikācija, kas pieņemta saskaņā ar šīs regulas 5. panta 8. punktu vai 6. panta 1. punktu, attiecas uz to pašu izstrādājumu un to pašu paredzēto lietojumu kā Eiropas novērtējuma dokuments, uz kuru atsauce ir iekļauta sarakstā, kas publicēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 305/2011 22. pantu, Eiropas novērtējuma dokumentu vairs neizmanto šīs regulas vajadzībām un izstrādājumus nelaiž tirgū, pamatojoties uz Eiropas tehniskajiem novērtējumiem, kas izdoti saskaņā ar minēto Eiropas novērtējuma dokumentu.

6.   Eiropas tehniskos novērtējumus, kas izdoti saskaņā ar Eiropas novērtējuma dokumentiem, uz kuriem atsauces līdz 2026. gada 8. janvārim nav iekļautas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 305/2011 22. pantu publicētajā sarakstā, uzskata par Eiropas tehniskā novērtējuma pieprasījumiem saskaņā ar šo regulu. Administratīvo pārsūtīšanu ražotājam veic bez maksas.

7.   Sertifikātus, testa ziņojumus un Eiropas tehniskos novērtējumus, kas izdoti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011, var izmantot par tehnisko pamatu, lai pierādītu izstrādājuma atbilstību šai regulai gadījumos, kad izstrādājuma tips atbilst izstrādājuma tipam saskaņā ar šo regulu un prasības un novērtēšanas metodes ir derīgas, ņemot vērā piemērojamo saskaņoto tehnisko specifikāciju vai Eiropas novērtējuma dokumentu. Šādu dokumentu atzīšana ir iespējama saskaņā ar šīs regulas 62. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, ko piemēro mutatis mutandis.

8.   Regulas (ES) Nr. 305/2011 2. pantu, 4.–9. pantu, 11.–18. pantu, 27. un 28. pantu, 36.–40. pantu, 47.–49. pantu, 52. un 53. pantu, 55. pantu un 60.–64. pantu piemēro tikai izstrādājumiem, uz kuriem attiecas šā panta 3. punktā minētie standarti, vai izstrādājumiem, uz kuriem attiecas šā panta 4. punktā minētie Eiropas novērtējuma dokumenti.

Piemērojot šīs regulas 5. panta 7. punktu, 6. panta 1. punktu un 31. panta 2. punktu, saskaņotos standartus, uz kuriem atsauces ir iekļautas sarakstā, kas publicēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 305/2011 17. panta 5. punktu, un kuri nav atsaukti, uzskata par snieguma saskaņotajiem standartiem.

9.   Prasības ekonomikas operatoriem un to pienākumi, kas noteikti I, II un III nodaļā, ir piemērojami tikai konkrētai izstrādājumu saimei vai izstrādājumu kategorijai šādā saimē, un tos sāk piemērot vienu gadu pēc tam, kad pieņemts 5. panta 8. punktā minētais īstenošanas akts, ar ko saskaņotu standartu padara par obligātu, vai 6. panta 1. punktā minētais īstenošanas akts, kas attiecas uz minēto izstrādājumu saimi vai izstrādājumu kategoriju, ja vien īstenošanas aktā nav noteikts vēlāks piemērošanas datums. Taču ekonomikas operatori minētās tehniskās specifikācijas var izvēlēties piemērot no to stāšanās spēkā, veicot procedūru, kā rezultātā tiek izdota snieguma deklarācija un atbilstības deklarācija.

10.   Viena gada laikā pēc tam, kad sāk piemērot prasības un pienākumus attiecībā uz konkrētu izstrādājumu saimi vai izstrādājumu kategoriju, kā noteikts šā panta 9. punktā, Komisija izņem no Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša atsauces uz saskaņotajiem standartiem un Eiropas novērtējuma dokumentiem vai to daļām, kas tajā publicēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 305/2011 17. panta 5. punktu un 22. pantu, ja tie attiecas uz to pašu attiecīgo izstrādājumu saimi vai izstrādājumu kategoriju.