EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2024/3091

(2024. gada 22. oktobris)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa – Eiropadome un Padome

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa – Eiropadome un Padome,

—	ņemot vērā Reglamenta 102. pantu un V pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas otro ziņojumu (A10-0003/2024),

tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde vēlas uzsvērt, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk pastiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību;

B.	tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 319. pantu Parlaments ir vienīgā iestāde, kas sniedz apstiprinājumu par Savienības vispārējā budžeta izpildi, un tā kā Eiropadomes un Padomes budžets ir viena no Savienības budžeta iedaļām;

C.	tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 15. panta 1. punktu Eiropadome neveic likumdošanas funkcijas;

tā kā saskaņā ar LESD 317. pantu Komisija uzņemas atbildību par Savienības budžeta izpildi, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principus, un tā kā saskaņā ar esošo regulējumu Komisija piešķir pārējām Savienības iestādēm vajadzīgās pilnvaras, lai tās izpildītu budžeta iedaļas, kuras attiecas uz tām;

E.	tā kā saskaņā ar LESD 235. panta 4. punktu un 240. panta 2. punktu Eiropadomei un Padomei (“Padome”) palīdz Padomes Ģenerālsekretariāts un tā kā Padomes ģenerālsekretārs ir pilnībā atbildīgs par Savienības budžeta II iedaļā iekļauto apropriāciju pareizu pārvaldību;

tā kā Parlaments gandrīz divdesmit gadus ir īstenojis iedibināto un ievēroto praksi sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu visām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un tā kā Komisija atbalsta to, ka arī turpmāk būtu jāīsteno prakse, saskaņā ar kuru katrai Savienības iestādei, struktūrai, birojam un aģentūrai tiek sniegts budžeta izpildes apstiprinājums par to administratīvajiem izdevumiem;

G.	tā kā saskaņā ar Finanšu regulas 59. panta 1. punktu Komisija piešķir pārējām Savienības iestādēm vajadzīgās pilnvaras, lai tās varētu izpildīt budžeta iedaļas, kuras uz tām attiecas;

H.	tā kā kopš 2009. gada Padome budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā nav sadarbojusies un šī iemesla dēļ Parlaments ir bijis spiests atteikties sniegt Padomes ģenerālsekretāram apstiprinājumu par budžeta izpildi;

I.	tā kā Eiropadomei un Padomei kā Savienības iestādēm un kā Savienības vispārējā budžeta līdzekļu saņēmējām vajadzētu būt pārredzamām un demokrātiski atbildīgām Savienības pilsoņu priekšā un pakļautām publisko līdzekļu izlietojuma demokrātiskai kontrolei;

tā kā Eiropas ombuda (“Ombuds”) ieteikumā, kas iekļauts stratēģiskajā izmeklēšanā OI/2/2017/TE par Padomes likumdošanas procesa pārredzamību, ir norādīts, ka Padomes prakse attiecībā uz likumdošanas procesa pārredzamību ir administratīva kļūme un ka tā būtu jānovērš, lai pilsoņiem dotu iespēju sekot līdzi Savienības likumdošanas procesam;

tā kā Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā ir apstiprinātas nodokļu maksātāju un sabiedrības tiesības saņemt informāciju par publisko ieņēmumu izlietojumu un Vispārējā tiesa savā 2023. gada 25. janvāra spriedumā lietā T-163/21 (1) De Capitani/Padome par pārredzamību Savienības likumdošanas procesā ir norādījusi, ka dokumenti, ko Padome sagatavojusi savās darba grupās, ir nevis tehniska rakstura, bet gan leģislatīvi dokumenti un tādēļ uz tiem attiecas pieprasījumi par dokumentu pieejamību,

pauž dziļu nožēlu, ka kopš 2009. gada un arī attiecībā uz 2022. finanšu gadu Padome joprojām atsakās sadarboties ar Parlamentu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, tādējādi liedzot Parlamentam iespēju pieņem informētu lēmumu, kura pamatā ir Padomes budžeta izpildes nopietna un rūpīga pārbaude, un šī iemesla dēļ Parlaments ir bijis spiests atteikties sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi;

norāda, ka attiecīgie Parlamenta dienesti 2023. gada 28. septembrī tā referenta vārdā, kas strādā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, nosūtīja Padomes Ģenerālsekretariātam anketu ar 74 Parlamentam būtiskiem jautājumiem, lai varētu rūpīgi pārbaudīt Padomes budžeta izpildi un Padomes pārvaldību; norāda arī to, ka līdzīgas anketas tika nosūtītas arī visām pārējām iestādēm un tās visas ir sniegušas Parlamentam izsmeļošas atbildes uz visiem jautājumiem;

pauž nožēlu, ka 2023. gada 12. oktobrī Padomes Ģenerālsekretariāts kārtējo reizi informēja Parlamentu, ka tas neatbildēs uz Parlamenta anketas jautājumiem un ka Padome nepiedalīsies uzklausīšanā, kura tika organizēta 2023. gada 25. oktobrī budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras ietvaros un kurā piedalījās visas pārējās uzaicinātās iestādes;

uzsver Parlamenta prerogatīvas sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar LESD 319. pantu, kā arī piemērojamajiem Finanšu regulas un Parlamenta Reglamenta noteikumiem atbilstīgi pašreizējai interpretācijai un praksei, proti, pilnvaras sniegt apstiprinājumu, lai saglabātu pārredzamību un demokrātisku pārskatatbildību attiecībā pret Savienības nodokļu maksātājiem;

uzsver, ka Finanšu regulas 59. panta 1. punktā ir noteikts, ka Komisija piešķir pārējām Savienības iestādēm pilnvaras, kas vajadzīgas, lai tās izpildītu savas budžeta iedaļas, un tāpēc pauž neizpratni par to, ka Padome uzskata, ka apstiprinājumu par Padomes budžeta izpildi ir lietderīgi sniegt Komisijai;

uzsver Parlamenta gandrīz divdesmit gadu laikā iedibināto un ievēroto praksi sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu visām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām; atgādina, ka Komisija ir paziņojusi, ka nespēj pārraudzīt citu Savienības iestāžu budžeta izpildi; uzsver Komisijas atkārtoti pausto viedokli par to, ka arī turpmāk būtu jāīsteno prakse, saskaņā ar kuru Parlaments katrai Savienības iestādei sniedz budžeta izpildes apstiprinājumu par tās administratīvajiem izdevumiem;

uzsver, ka pašreizējā situācijā Parlaments var pārbaudīt tikai Revīzijas palātas un Ombuda ziņojumus, kā arī publiski pieejamo informāciju Padomes tīmekļa vietnē, jo Padome turpina savu nelikumīgo praksi, proti, atsakās sadarboties ar Parlamentu, tāpēc Parlaments nevar pienācīgi veikt savus pienākumus un pieņemt informētu lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu;

pauž nožēlu par to, ka Padome vairāk nekā desmit gadus ir apliecinājusi, ka tai nav politiskas vēlmes sadarboties ar Parlamentu ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras kontekstā; uzsver, ka šāda attieksme ir ilgstoši negatīvi ietekmējusi abas iestādes un diskreditējusi Savienības budžeta pārvaldību un demokrātisko kontroli, kā arī iedragājusi iedzīvotāju uzticēšanos Savienībai kā pārredzamai struktūrai;

atkārtoti pauž dziļu sarūgtinājumu par Padomes attieksmi pret budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, jo tā sniedz neatbilstošu vēstījumu Savienības pilsoņiem laikā, kad lielāka pārredzamība ir ļoti būtiska; uzsver, ka Padomei ir jāievēro tādi paši pārskatatbildības standarti, kādus tā sagaida no citām Savienības iestādēm;

10.

uzsver, ka visas pārējās Savienības iestādes atzīst un izprot, ka, ņemot vērā budžeta izpildes pilnvaru deleģēšanu, Parlamentam ir gan tiesības, gan pienākums budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā pārbaudīt to budžetus un to izpildi; ņemot to vērā, pauž dziļu neapmierinātību par to, ka Padome joprojām atsakās sadarboties ar Parlamentu šajā jomā;

11.

atgādina, ka Eiropas Savienības Tiesas judikatūra atbalsta nodokļu maksātāju un sabiedrības tiesības tikt informētiem par publisko ieņēmumu izlietojumu; tādēļ prasa pilnībā ievērot Parlamenta prerogatīvas un Parlamenta kā Savienības budžeta demokrātiskās pārskatatbildības garanta lomu; aicina Padomi pienācīgi ņemt vērā ieteikumus, ko Parlaments pieņēmis saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

12.

uzsver, ka Līgumu pārskatīšana varētu padarīt budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru skaidrāku un pārredzamāku, piešķirot Parlamentam skaidri noteiktas pilnvaras sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu katrai Savienības iestādei, struktūrai, birojam un aģentūrai atsevišķi; tomēr uzsver, ka, gaidot šādu pārskatīšanu, pašreizējā situācija ir jāuzlabo, uzlabojot iestāžu sadarbību pašreizējā Līgumu satvarā, un mudina Padomi aktīvi sadarboties ar Parlamentu pašreizējās situācijas risināšanā;

13.

aicina Padomi iespējami drīz atsākt sarunas ar Parlamentu augstākajā līmenī, iesaistot abu iestāžu ģenerālsekretārus un priekšsēdētājus, lai izkļūtu no strupceļa un rastu risinājumu, vienlaikus ievērojot Parlamenta un Padomes attiecīgās funkcijas budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā un nodrošinot budžeta izpildes pārredzamību un pienācīgu demokrātisko kontroli;

14.

pauž nožēlu par to, ka Padome nav veikusi iepriekšējus pasākumus, lai novērstu to, ka dalībvalsts, kurai tiek piemērota 7. panta procedūra, kļūst par Padomes prezidentvalsti, kā rezultātā Ungārijas valdība ļaunprātīgi izmanto prezidentūru Padomē un tiek pārkāpts lojālas sadarbības princips;

15.

uzsver, ka joprojām ir spēkā Parlamenta konstatējumi saistībā ar politiskajām prioritātēm, tostarp saistošu pamatnostādņu trūkumu attiecībā uz korporatīvo sponsorēšanu, ko veic Padomes rotējošās prezidentvalstis, budžeta un finanšu pārvaldību, iekšējo pārvaldību, sniegumu un iekšējo kontroli, cilvēkresursiem, līdztiesību, piemēram, dzimumu līdzsvara trūkumu, un darbinieku labbūtību, ētikas satvaru un pārredzamību, digitalizāciju, kiberdrošību un datu aizsardzību, ēkām, vidi un ilgtspēju, iestāžu sadarbību un komunikāciju, kas iekļauti 2024. gada 23. aprīļa rezolūcijā par budžeta izpildes apstiprināšanu;

16.

atkārtoti norāda, ka vienprātības balsojuma procedūras izmantošana Padomē dažās politikas jomās paralizē Savienības lēmumu pieņemšanas procesu un tādējādi pakļauj to šantāžai no dalībvalstu puses, jo īpaši to dalībvalstu, kurās netiek ievērots tiesiskuma princips.

(1) Vispārējās tiesas 2023. gada 25. janvāra spriedums lietā De Capitani/Padome, T-163/21, ECLI:EU:T:2023:15.