(1)

Ungārija 2021. gada 11. jūnijā sniedza iepriekšēju paziņojumu Komisijai par savu nodomu piešķirt reģionālo ieguldījumu atbalstu (“pasākums”) uzņēmumam “Rubin NewCo 2021 Kft.” (“Rubin”) (2) jaunas automobiļu detaļu ražotnes izveidošanai Miškolcā, Ungārijā (“ieguldījumu projekts”).

(2)

2021. gada 30. jūnijā notika videokonference, kurā piedalījās Komisijas dienesti, Ungārijas iestādes un “GKN Automotive Limited” (“GKN Automotive”, 15. apsvērums) pārstāvji.

(3)

Komisija 2021. gada 23. jūlijā pieprasīja papildu informāciju, un Ungārija to iesniedza 2021. gada 27. augustā.

(4)

2021. gada 21. septembrī notika vēl viena videokonference, kurā piedalījās Komisijas dienesti, Ungārijas iestādes un “GKN Automotive” pārstāvji.

(5)

Komisija 2021. gada 30. septembrī pieprasīja papildu informāciju, un Ungārija to iesniedza 2021. gada 2. decembrī kopā ar savu oficiālo paziņojumu par pasākumu.

(6)

Komisija 2022. gada 1. februārī pieprasīja papildu informāciju, un Ungārija to iesniedza 2022. gada 29. martā, 11. aprīlī un 4. maijā. Komisija 2022. gada 13. maijā un 15. jūlijā pieprasīja papildu informāciju, un Ungārija uz to atbildēja attiecīgi 2022. gada 17. maijā un 23. augustā.

(7)

Ungārija 2022. gada 23. augusta vēstulē izņēmuma kārtā piekrita atteikties no savām tiesībām, kas izriet no LESD 342. panta saistībā ar Regulas Nr. 1/1958 (3) 3. pantu, un piekrita šā lēmuma pieņemšanai un paziņošanai tikai angļu valodā.

(8)

Komisija 2022. gada 27. oktobra vēstulē informēja Ungāriju par savu lēmumu saistībā ar pasākumu sākt LESD 108. panta 2. punktā noteikto procedūru (turpmāk “lēmums par procedūras sākšanu”). Ungārija 2023. gada 14. februārī nosūtīja Komisijai savas piezīmes par lēmumu par procedūras sākšanu.

(9)

Komisijas lēmums par procedūras sākšanu 2023. gada 22. septembrī tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4). Komisija aicināja ieinteresētās personas viena mēneša laikā iesniegt piezīmes.

(10)

Komisija 2023. gada 3. un 16. oktobrī saņēma piezīmes attiecīgi no “Melrose Industries PLC” (“Melrose”) un “GKN Automotive”. Komisija 2023. gada 24. novembrī iesniedza minētās piezīmes Ungārijai, kura uz tām sniedza atbildi 2023. gada 21. decembra vēstulē.

(11)

Ungārija 2024. gada 8. martā iesniedza pārskata tabulu, kurā uzskaitītas lēmumā par procedūras sākšanu paustās šaubas un atbilstošie pierādījumi, kurus Ungārija, pēc tās domām, bija iesniegusi, lai šaubas kliedētu.

(12)

2024. gada 16. aprīlī notika sanāksme, kurā piedalījās Komisijas dienesti un pārstāvji no Ungārijas un uzņēmuma “GKN Automotive”. Tajā pašā dienā un ņemot vērā sanāksmi ar Komisijas dienestiem, Ungārija 2023. gada 14. februāra piezīmes papildināja ar jauniem dokumentiem. 2024. gada 17. aprīlī Ungārija atkārtoti iesniedza minētos dokumentus kopā ar dažiem papildu dokumentiem un memorandu, kurā bija apkopotas 2024. gada 16. aprīļa apspriedes ar Komisijas dienestiem un sniegtas papildu piezīmes par apspriestajiem jautājumiem un iesniegtajiem jaunajiem pierādījumiem.

(13)

Pēc 2024. gada 16. aprīļa sanāksmes Ungārija 2024. gada 25. aprīlī iesniedza vēl vienu memorandu, kurā komentēja dažas Komisijas paustās šaubas.

(14)

Ar pasākumu Ungārijas iestādes plāno veicināt reģionālo attīstību, sniedzot reģionālo ieguldījumu atbalstu jaunas automobiļu detaļu (pusasu, kardānvārpstu un apakškomponentu, piemēram, šarnīru) ražotnes izveidošanai. Ieguldījumu projekts atrodas “Felsőzsolca” industriālajā zonā Miškolcā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēnas meģē (NUTS 3 kods HU311) Ungārijas ziemeļu reģionā (NUTS 2 kods HU31), kas ir apgabals, kas ir tiesīgs saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz Ungārijas reģionālā atbalsta kartēm gan periodam no 2014. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim (“2014. gada reģionālā atbalsta karte”) (5), gan periodam no 2022. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim (“2022. gada reģionālā atbalsta karte”) (6).

(15)

Atbalsta saņēmējs ir “Rubin” – juridiska persona, kas tā dibināšanas brīdī (2021. gada janvārī) pilnībā piederēja Apvienotajā Karalistē bāzētās “Melrose” grupas uzņēmumam “Eachairn Aerospace Holdings Limited” (7). 2022. gada 31. augustā“Rubin” tika pilnībā nodots uzņēmumam “GKN Industries Limited” (8)“Melrose” grupas ietvaros. “GKN Industries Limited” kontrolē uzņēmumu “GKN Automotive”, kuram pieder investīcijas “GKN Automotive” subjektos un kurš veic dažas galvenā biroja funkcijas un nodarbina daļu no “GKN Automotive” augstākās vadības un izpildu vadības komandas (9). 2023. gada 20. aprīlī“Melrose” atdalīja uzņēmumu “GKN Automotive” (10), tai skaitā arī “GKN Industries Limited”, “GKN Automotive” un “Rubin”, lai izveidotu daļu no jaunas neatkarīgas uzņēmumu grupas, kuras galvenā mātessabiedrība ir Apvienotajā Karalistē bāzētais uzņēmums “Dowlais Group plc.”. Atbalsta saņēmējs neatbilst kritērijiem, kuri ļautu to kvalificēt par mazu vai vidēju uzņēmumu (11), līdz ar to tas ir uzskatāms par lielu uzņēmumu.

(16)

Ungārijas iestādes apstiprina, ka ne “Rubin”, ne “Melrose Group” nav grūtībās nonākuši uzņēmumi, kā definēts Komisijas Pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (12). Ungārijas iestādes nav informējušas Komisiju, ka “Rubin” īpašumtiesību maiņas dēļ šai ziņā būtu kādas izmaiņas.

(17)

Saskaņā ar Ungārijas iestāžu sniegto informāciju ieguldījumu projekts ir daļa no “GKN Automotive” 2019. gadā izstrādātā ilgtermiņa pārstrukturēšanas plāna (“stratēģija”). Stratēģijas mērķis ir, konsolidējot neefektīvo un izkliedēto ražošanu Eiropā un novirzot ražošanas jaudu uz rentablākām vietām, noturēt “GKN Automotive” konkurētspēju tāda tirgus apstākļos, kurā konkurence pastāvīgi aug. “GKN Automotive” ražošanas darbs Eiropā norisinās vairāk nekā desmit ražotnēs, un lielākā daļa no tām atrodas Rietumeiropā, vietās ar augstām ražošanas izmaksām. Turklāt ražošana notiek visai sadrumstaloti un ražotnes cita citai piegādā starpproduktus, tādējādi radot neefektivitāti, jo palielinās pārvadāšanas un krājumu uzturēšanas izmaksas.

(18)

Stratēģijā ir paredzēti vairāki posmi (sešas kārtas). Tiek īstenota tikai pirmā un trešā kārta, kurās paredzēta noteiktu ražotņu [uzņēmējdarbības pārvietošana] (*1). Otrajā kārtā, kā skaidrots lēmuma par procedūras sākšanu 40.–42. apsvērumā, bija paredzēts izveidot jaunu ražotni, kurā taptu ražojumi, kas atšķiras no ieguldījumu projekta ražojumiem, un šīs kārtas īstenošana ir apturēta; ceturtā, piektā un sestā kārta netika virzīta tālāk par koncepcijas posmu, un netika veikti turpmāki to īstenošanas pasākumi.

(19)

Pirmā kārta, kuras mērķis bija pielāgot “GKN Automotive” jaudu paredzamajam pieprasījumam, ietvēra dažu ražotņu slēgšanu un to ražošanas darbību pārvietošanu uz Eiropā esošajām ražotnēm ar neizmantotu jaudu.

(20)

Trešajā kārtā, kā sākotnēji bija plānots stratēģijā (2019. gada novembrī), bija paredzēta divu Eiropas ražotņu [uzņēmējdarbības pārvietošana] un šo ražotņu ražošanas jaudas pārvietošana uz divām integrētām rentablākām ražotnēm, kuras tiktu izveidotas divās valstīs. Šīs jaunizveidotās ražotnes nākamajās stratēģijā paredzētajās kārtās pārņemtu ražošanas jaudu arī no citām esošām [pārvietotajām] ražotnēm. 2020. gada jūlijā šī kārta tika grozīta (“jaunā trešā kārta”). Saskaņā ar jauno trešo kārtu attiecīgā ražošana tiktu integrēta tikai vienā integrētajā ražotnē.

(21)

Ungārijas iestādes paskaidroja, ka lēmums īstenot konkrētu stratēģijā paredzētu kārtu (piemēram, lēmums par ražošanas jaudas [pārvietošanu] un attiecīgā gadījumā par jaunu ražotņu izveidošanu) būtu jāuzskata par pieņemtu tikai tad, kad projektam ir veikta detalizētāka priekšizpēte (augšupēja pieeja) un ir sagatavots ekonomiskais pamatojums attiecīgā finansējuma piešķiršanas apstiprināšanai.

(22)

Ieguldījumu projekts, ar kuru īsteno jauno trešo kārtu, paredz jaunas automobiļu komponentu ražotnes izveidi Ungārijā, integrējot jaunajā rūpnīcā divu esošo “GKN Automotive” ražotņu jaudu, to nepalielinot. Ungārija paskaidroja, ka ieguldījumu projektā nav plānots ietvert citas stratēģijas otrajā un ceturtajā līdz sestajā kārtā paredzētās jaudas pārvietošanas (lēmuma par procedūras sākšanu 41. un 42. apsvērums).

(23)

Ieguldījumu projekta ražošanas jauda būs aptuveni [5,5–7,5] miljoni pusasu vienību un [0,5–2,5] miljoni kardānvārpstu vienību. Turklāt tajā ražos šarnīrus un citus komponentus (jauda [17,5–21] miljons vienību), ko paredzēts samontēt uz vietas pusasīs un kardānvārpstās, kā arī apgādās citas “GKN Automotive” montāžas ražotnes.

(24)

Paredzams, ka ieguldījumu projekts Ungārijā radīs aptuveni 1 500 jaunu tiešo darbvietu.

(25)

Saskaņā ar Ungārijas iestāžu sniegto informāciju atbalsta saņēmējs iesniedza atbalsta pieteikumus 2021. gada 8. aprīlī (naudas dotācijai) un 2021. gada 31. martā (nodokļa atvieglojumam). Minētie pieteikumi tika apstiprināti (ar nosacījumiem) attiecīgi naudas dotācijai 2021. gada 22. decembrī (29. apsvērums) un nodokļa atvieglojumam 2021. gada 12. decembrī (31. apsvērums). Pēc tam 2022. gada 28. aprīlī sākās ieguldījumu projekta darbi Reģionālā atbalsta pamatnostādņu 2014.–2020. gadam (13) (“2014. gada RAP”) (14) 20. punkta v) apakšpunkta un no 2022. gada 1. janvāra piemērojamo Reģionālā atbalsta pamatnostādņu (15) (“2022. gada RAP”), 19. punkta 29. apakšpunkta nozīmē. Visbeidzot, ražošana minētajā ražotnē sākās 2023. gada pēdējā ceturksnī, un pilnu ražošanas jaudu plānots sasniegt 2026. gadā.

(26)

Attiecināmās ieguldījumu izmaksas ir 51 919,55 miljoni HUF (142,74 miljoni EUR (16)) nominālvērtībā un 50 112,01 miljons HUF (137,77 miljoni EUR) diskontētā vērtībā (17).

(27)

Ungārija apstiprināja, ka ieguldījumu projektā iegādājamie aktīvi ir jauni. Ungārija arī apstiprināja, ka nemateriālie aktīvi, kas iekļauti attiecināmajās ieguldījumu izmaksās, atbilst 2014. gada RAP 100.–102. punktā paredzētajiem nosacījumiem, un tas ir pilnībā atspoguļots 18. panta 5. punktā valdības 2014. gada 27. augusta Dekrētā Nr. 210/2014 par shēmu, kas iezīmēta ieguldījumu veicināšanai (29. apsvērums), kurš nosaka, ka, lai varētu rēķināt ieguldījumu izmaksas, attiecīgajiem nemateriālajiem aktīviem jāatbilst šādām prasībām: a) tos lieto tikai un vienīgi ieguldītājs, kurš iegulda uzņēmumā, kas saņem atbalstu; b) tie ir jāamortizē; c) tiem jābūt iegādātiem atbilstoši tirgus nosacījumiem no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju; d) tiem jābūt iekļautiem atbalstu saņemošā uzņēmuma aktīvos un vismaz piecus gadus (MVU gadījumā – trīs gadus) jāpaliek saistītiem ar projektu, kam piešķirts atbalsts; e) attiecībā uz lieliem uzņēmumiem nemateriālo aktīvu izmaksas ir attiecināmas tikai līdz 50 % apmērā no projekta kopējām attiecināmajām ieguldījumu izmaksām. Līdzīgi noteikumi ir iekļauti arī līgumā par stimulu naudas dotācijas veidā.

(28)

Pasākums ietver divus dažādus no valsts vispārējā budžeta finansētus atbalsta instrumentus: naudas dotāciju un nodokļa atvieglojumu.

(29)

Naudas dotāciju piešķir, pamatojoties uz valdības 2014. gada 27. augusta Dekrētu Nr. 210/2014 par shēmu, kas iezīmēta ieguldījumu veicināšanai, proti, reģionālā atbalsta shēmu (18), kuru īsteno saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 651/2014 (“VGAR”) (19) un kura ļauj sniegt atbalstu sākotnējiem ieguldījumiem dažādās ekonomikas nozarēs. Naudas dotācija ir atsevišķi paziņojams minētās atbalsta shēmas piemērošanas gadījums, jo tā pārsniedz VGAR 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto paziņošanas robežvērtību (110. apsvērums). Līgums par stimulu naudas dotācijas veidā (“līgums par stimulu”) tika parakstīts 2021. gada 22. decembrī starp Ārlietu un tirdzniecības ministriju (atbalsta piešķīrējs) un “Rubin”, un tā izpildes nosacījums ir atbalsta apstiprināšana no Komisijas puses.

(30)

Finanšu ministrijas (atbalsta piešķīrēja) piešķirtais nodokļa atvieglojums ir balstīts uz 1996. gada Likumu LXXXI par uzņēmumu ienākuma nodokli un dividenžu nodokli (20) un valdības 2014. gada 17. jūlija Dekrētu Nr. 165/2014 par nodokļu stimulu attīstībai (21), kas ir atbalsta shēma (22), kuru īsteno saskaņā ar VGAR un kura ļauj sniegt konkrētiem ieguldījumiem atbalstu nodokļa atvieglojumu veidā. Nodokļa atvieglojums ir atsevišķi paziņojams minētās atbalsta shēmas piemērošanas gadījums, jo atbalsta kopējā summa (naudas dotācija un nodokļa atvieglojums) pārsniedz VGAR 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto paziņošanas robežvērtību (110. apsvērums). Izmantojamā nodokļa atvieglojuma summa gadā nedrīkst pārsniegt 80 % no uzņēmumu ienākuma nodokļa summas, ko atbalsta saņēmējs maksā gadā. Pieejamo nodokļa atvieglojumu var izmantot ne vairāk kā trīspadsmit fiskālos gadus pēc kārtas, bet ne vēlāk kā sešpadsmitajā fiskālajā gadā (nodokļu gadā) pēc tā finanšu gada, kurā iesniegts pieteikums.

(31)

Ungārija uzskata, ka tā nodokļu atvieglojumu piešķīra 2021. gada 12. decembrī, proti, dienā, kurā valdība pieņēma lēmumu (23), saskaņā ar kuru tā “atļauj Uzņēmumam par tā veikto ieguldījumu gūt labumu no nodokļa atvieglojuma attīstībai (..)”. Minētais lēmums attiecas uz vēlāku aktu, kurā paredzēti konkrēti piešķiršanas nosacījumi: “Nodokļa atvieglojumu attīstībai piešķir saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti valdības lēmumā, kurš tiks publicēts, pamatojoties uz Eiropas Komisijas lēmumu.”

(32)

Kopējais paziņotais atbalsts ir 15 917,4 miljoni HUF (43,76 miljoni EUR) diskontētā vērtībā. Naudas dotācijas kopējā nominālvērtība ir 16 280,56 miljoni HUF (44,76 miljoni EUR) un diskontētā vērtība ir 15 644,30 miljoni HUF (43,01 miljons EUR). Nodokļa atvieglojuma prognozētā summa ir 273,10 miljoni HUF (0,75 miljoni EUR) diskontētā vērtībā.

(33)

Ungārijas iestādes ieguldījumu projektam sniedzamā atbalsta maksimālo summu un intensitāti aprēķināja, piemērojot samazināšanas mehānismu (24) kopējām attiecināmajām ieguldījumu izmaksām diskontētā vērtībā un ņemot vērā reģionālā atbalsta maksimālo intensitāti 50 % apmērā, kas noteikta 2014. gada reģionālā atbalsta kartē, kuru tās uzskatīja par vienīgo reģionālā atbalsta karti, kas piemērojama abiem atbalsta komponentiem (91. apsvērums) (25). Pamatojoties uz minēto aprēķinu, atbalsta maksimālā summa nevarēja pārsniegt 15 976 miljonus HUF (43,9 miljonus EUR) diskontētā vērtībā, t. i., tika uzskatīts, ka ieguldījumu projektam pieļaujamā atbalsta maksimālā intensitāte ir 31,88 %. Paziņotā atbalsta summa, kā norādīts 32. apsvērumā, ir mazāka par minēto maksimālo summu un atbilst atbalsta intensitātei 31,76 % apmērā.

(34)

Ņemot vērā līguma par stimulu noteikumus, ne atbalsta maksimālā summa (33. apsvērums), ne atbalsta maksimālā intensitāte (33. apsvērums) netiktu pārsniegta, ja, piemēram, attiecināmo izdevumu summa atšķirtos no aplēstās summas. Tas ir tāpēc, ka saskaņā ar līgumu par stimulu i) pat tad, ja ieguldījumu faktiskās izmaksas palielinās salīdzinājumā ar līgumā par stimulu noteiktajām attiecināmajām izmaksām, saņēmējs būs tiesīgs saņemt tikai nolīgumā noteikto naudas dotācijas summu; ii) tā kopējā valsts atbalsta intensitāti, ko var piešķirt ieguldījumam (ieskaitot nodokļa atvieglojumu), nosaka Komisijas lēmums un iii) iepriekš par to nepaziņojot Komisijai, nav iespējams līgumā par stimulu izdarīt tādus grozījumus, kuri ietekmē Komisijas lēmuma būtisko saturu.

(35)

Ungārijas iestādes apstiprināja, ka pasākumu nevar kumulēt ar citu valsts atbalstu vai de minimis atbalstu, kas sedz tās pašas attiecināmās izmaksas.

(36)

Ungārijas iestādes paskaidroja, ka tad, kad tika īstenotas 18. apsvērumā minētās kārtas, “GKN Automotive” jau bija slēdzis vairākas ražotnes un tam bija konkrēti plāni [pārvietot] vēl divu Eiropā esošu ražotņu [uzņēmējdarbību] [...] pēc tam, kad šo ražotņu ražošanas jauda tika pārvietota uz jauno ražotni Ungārijā.

(37)

Valdības Dekrēta Nr. 210/2014 14. panta 1. punkta d) apakšpunktā un valdības Dekrēta Nr. 165/2014 4. panta 3. punktā ir noteikts, ka naudas dotāciju un nodokļa atvieglojumu var piemērot un saglabāt tikai tad, ja ieguldījums attiecīgajā apgabalā tiek saglabāts vismaz piecus gadus pēc tā pabeigšanas. Arī līgumā par stimulu ir iekļauts līdzvērtīgs saņēmēja pienākums līdz uzraudzības perioda beigām, kas ir pieci finanšu gadi pēc 2026. gada 31. decembra – ieguldījuma pabeigšanas termiņa (26).

(38)

Ungārija apstiprināja, ka atbalsta saņēmējs nodrošinās finansiālu ieguldījumu vismaz 25 % apmērā no attiecināmajām izmaksām, izmantojot pašu līdzekļus vai ārējo finansējumu, kas neietver nekādu publisku finansiālu atbalstu. Tas izriet no Ungārijas tiesību aktiem, kas piemērojami pasākumam, proti, valdības 2014. gada 17. jūlija Dekrēta Nr. 165/2014 4. panta 7. punkta un valdības Dekrēta Nr. 210/2014 14. panta 1. punkta e) apakšpunkta, kā arī no līguma par stimulu.

(39)

Komisija novērtēja atbalsta saderību ar LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, kā tas interpretēts 2014. gada RAP un 2022. gada RAP. Tiek piemērotas abas RAP, jo atšķiras naudas dotācijas un nodokļa atvieglojuma piešķiršanas datumi. Naudas dotācija tika piešķirta pirms 2021. gada 31. decembra, tāpēc uz to attiecas 2014. gada RAP. Attiecībā uz nodokļa atvieglojumu Komisija lēmuma par procedūras sākšanu 111. apsvērumā provizoriski uzskatīja, ka nodokļa atvieglojums ir jānovērtē, pamatojoties uz 2022. gada RAP. Tas bija tāpēc, ka valdības 2021. gada 12. decembra lēmumu, ko Ungārija uzrādīja kā aktu, ar kuru piešķirts nodokļa atvieglojums, nevarēja kvalificēt kā tādu, jo tajā nav norādīts attiecīgais atbalsts un ir atsauce uz turpmāku lēmumu par atbalsta piešķiršanu, kas jāpieņem pēc Komisijas lēmuma par atbalstu. Tāpēc Komisija provizoriski uzskatīja, ka atbalsts tiks piešķirts pēc 2021. gada 31. decembra.

(40)

Saskaņā ar 2014. gada RAP 3.5. iedaļu un 2022. gada RAP 5.2. iedaļu reģionālo atbalstu var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu tikai tad, ja tam ir stimulējoša ietekme. Stimulējošā ietekme ir tad, ja atbalsts maina uzņēmuma rīcību – uzņēmums veic papildu darbības, kuras sekmē apgabala attīstību un kuras tas bez šī atbalsta neveiktu vai veiktu tikai ierobežotā vai atšķirīgā veidā (proti, pirmā scenārija situācija – lēmums par ieguldījumiem) vai citā vietā (proti, otrā scenārija situācija – lēmums par atrašanās vietu) (lēmuma par procedūras sākšanu 119. apsvērums).

(41)

Lai pierādītu, ka pastāv būtiska stimulējoša ietekme, Ungārijas iestādes atsaucas uz otrā scenārija situāciju (lēmums par atrašanās vietu) (lēmuma par procedūras sākšanu 32. apsvērums) un apgalvo, ka bez atbalsta ieguldījums būtu veikts Turcijā (Eskišehirā), jo tur ieguldīt būtu izdevīgāk nekā Ungārijā.

(42)

Komisija pauda provizorisko uzskatu, ka pēc tam, kad “GKN Automotive” 2019. gada novembrī veica sākotnējo novērtējumu par valstīm, identificējot un salīdzinot septiņas interesējošās valstis (27), it īpaši vērtējot Poliju, Ungāriju un Slovākiju (lēmuma par procedūras sākšanu 43. apsvērums), un viena gada garumā analizēja iespējamos objektus minētajās trijās valstīs (lēmuma par procedūras sākšanu 2.13.2.2. iedaļa), “Melrose”2020. gada 9. decembrī nolēma ieguldīt Ungārijā un apstiprināja ieguldījumu projekta kapitālizdevumu pieprasījumu (“KIP”). KIP norādīts: “Šā projekta mērķis ir radīt vērtību, konsolidējot pašreizējo izvietojumu (..) jaunā ražotnē, kas atradīsies Ungārijā.” Minētā dokumenta finanšu kopsavilkumā norādīts atmaksāšanās laiks [5,4–7] gadi, neņemot vērā nekādu atbalstu.

(43)

Ungārija apgalvo, ka lēmums par atrašanās vietu tika pieņemts tikai 2021. gada 9. decembrī, to pieņēma “GKN Automotive” un, izlemjot ieguldījumu projektu īstenot Ungārijā, nevis Turcijā, uzņēmums paļāvās uz Ungārijas valsts atbalstu. Konkrētāk, pēc Ungārijas domām, tas, ka “Melrose”2020. gada 9. decembrī apstiprināja KIP, bija tikai finansējuma iepriekšēja nodrošināšana projektam, ieguldījuma veikšanu Ungārijā paturot kā darba hipotēzi, un lēmums par ieguldījuma vietu tad netika pieņemts, atstājot iespēju “GKN Automotive” vadībai lēmumu par ražotnes atrašanās vietu pieņemt vēlāk; “GKN Automotive” vadība ir vienīgā struktūra, kas var pieņemt lēmumu par ražotnes atrašanās vietu. Ungārija arī apgalvoja, ka pirms KIP apstiprināšanas tika veikta ieguldījumu projekta ekonomiskā pamatojuma pārbaude “GKN Automotive” un “Melrose” ikgadējās budžeta pārskatīšanas sanāksmē 2020. gada 12. novembrī. Minētajā sanāksmē “Melrose” lūdza uzlabot finanšu pieņēmumus attiecībā uz ieguldījumu projektu Ungārijā, lai samazinātu projekta atmaksāšanās laiku no [5,4–7] gadiem līdz laikam, kas nepārsniedz [4,5–5,4] gadus, un tas, kā apgalvoja Ungārija, esot noteicošais slieksnis “Melrose” ieguldījumu politikā. Pamatojoties uz to, “GKN Automotive” kopš 2020. gada decembra pētīja iespēju ieguldījumu veikt Turcijā. “GKN Automotive” 2021. gada janvārī pieņēma provizorisku lēmumu par atrašanās vietu, izvēloties Ungāriju, ar nosacījumu, ka Ungārijā tiks saņemts viss stimulu apjoms, un 2021. gada decembrī tas pieņēma galīgo lēmumu par atrašanās vietu, izvēloties Ungāriju, konstatēdams, ka Ungārija “joprojām uzskatāma par labāko izvēli ar finansēm nesaistītu aspektu dēļ, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo Turcijas politisko un ekonomisko nestabilitāti”, un ka Ungārijas stimuli, kuri, “visticamāk, tiks apstiprināti”, “lielā mērā kompensēs Turcijas finansiālās priekšrocības [..] salīdzinājumā ar Ungāriju un ļaus projektam sasniegt mērķa atmaksāšanās laiku [4,4–5,3] gadi ([5,5–7,1] gadi bez stimuliem)”. Pēc 2021. gada 9. decembrī pieņemtā galīgā lēmuma “GKN Automotive” pārtrauca sagatavošanās darbības Turcijā un ieguldījumu projekta vajadzībām iegādājās zemes gabalu Ungārijā (lēmuma par procedūras sākšanu 76. un 80. apsvērums).

(44)

Komisija apšaubīja, vai uzņēmumam “GKN Automotive” tā centienos sasniegt “Melrose” noteikto finanšu mērķi (ja tāds bija noteikts) bija pilnvaras un rīcības brīvība mainīt KIP norādīto atrašanās vietu (lēmuma par procedūras sākšanu 133. apsvērums). Šajā kontekstā Komisija lēmuma par procedūras sākšanu 134. apsvērumā arī norādīja, ka “GKN Automotive” vadības 2020. gada 12. augusta sanāksmes piezīmju un sagatavošanas dokumenta formulējums, kurā kā viens no nākamajiem soļiem ir norādīta “Melrose” izvēlētā zemes gabala apstiprināšana (lēmuma par procedūras sākšanu 50. apsvērums), šķiet, liecina par to, ka lēmuma par ieguldījumu projekta atrašanās vietas izvēli pieņēmējs ir “Melrose”. Tāpat, šķiet, “Melrose” apstiprinājums bija nepieciešams atbalsta pieteikuma dokumentiem (lēmuma par procedūras sākšanu 68. apsvērums). Arī prezentācijās, kas bija sagatavotas 2021. gada 20. janvāra sanāksmei, kurā izskatīja zemes gabala atlasi, un 2021. gada 29. janvāra sanāksmei, kurā pieņēma lēmumu par zemes gabala atlasi (lēmuma par procedūras sākšanu 67. un 68. apsvērums), bija atsauce uz galīgā lēmuma saskaņošanu ar “Melrose”, un Ungārija skaidroja, ka, tiklīdz “GKN Automotive” vadība 2021. gada decembrī pieņēma lēmumu par ieguldījuma veikšanas vietu, tā par to paziņoja “Melrose” vadībai un “Melrose” vadība “neiebilda” (lēmuma par procedūras sākšanu 79. apsvērums).

(45)

Komisija pauda provizorisko uzskatu, ka, ja “GKN Automotive” bija jāstrādā apstiprinātā projekta apraksta ietvaros, pastāv iespēja, ka Turcija kā hipotētiskā atrašanās vieta tika noteikta tikai tādēļ, lai “GKN Automotive” varētu parādīt stimulējošo ietekmi un tādējādi saņemt reģionālo atbalstu ieguldījumam, un tas nebija patiess hipotētiskais scenārijs ieguldījumu projekta īstenošanai bez atbalsta. Komisija arī norādīja, ka, tā kā atbalsta saņēmējam bija saziņa ar Ungārijas iestādēm, kas atbildīgas par valsts atbalsta jautājumiem, tas pilnībā apzinājās, ka pārcelšanas kontekstā, lai varētu pretendēt uz reģionālo atbalstu, tam bija jāuzrāda otrais hipotētiskais scenārijs attiecībā uz ieguldījumu projektu (lēmuma par procedūras sākšanu 133. apsvērums). Patiešām, pēc dažām sākotnējām apspriedēm starp “GKN Automotive” un Ungārijas iestādēm par stimuliem, kas pieejami ieguldījumu projektam (lēmuma par procedūras sākšanu 51. apsvērums), Ungārijas Investīciju veicināšanas aģentūra (turpmāk “HIPA”) 2020. gada 26. augustā e-pasta vēstulē brīdināja “GKN Automotive”, ka, lai saņemtu Komisijas apstiprinājumu par attiecīgo valsts atbalstu, “mums būs jāpierāda, ka nepastāv cēloņsakarība (28) starp iespējamo valsts atbalstu un darbības izbeigšanu EEZ valstī. Ņemot vērā visu iepriekš minēto un mūsu apspriešanos ar Ungārijas Valsts atbalsta uzraudzības biroju, mēs neuzskatām, ka šajā gadījumā šis apgalvojums varētu būt pamatots” (lēmuma par procedūras sākšanu 52. apsvērums). HIPA2020. gada 5. novembrī iesniedza indikatīvu piedāvājumu par stimulu naudas dotācijas veidā [9–13] miljonu EUR apmērā un nodokļa atvieglojuma veidā [18–25] miljonu EUR apmērā (kas kopā atbilda piemērojamajai reģionālā atbalsta maksimālajai intensitātei) attiecībā uz ieguldījumu projektu, kura atrašanās vietas alternatīvas bija Polija un Slovākija. Tajā pašā HIPA e-pasta vēstulē, kurā nosūtīts šis indikatīvais piedāvājums, ir teikts arī: “Lai rūpīgāk izskatītu pārcelšanas jautājumus, mēs esam gatavi arī sarīkot kopīgu sanāksmi ar Valsts atbalsta uzraudzības biroju, kuras laikā varētu gūt labus norādījumus, kas noderētu paziņošanas procedūrā Eiropas Komisijai” (lēmuma par procedūras sākšanu 53. apsvērums).

(46)

Komisijai bija nopietnas šaubas par to, vai atmaksāšanās periods līdz [4,5–5,4] gadiem bijis noteicošais faktors laikā, kad tika lemts par ieguldījumu un ieguldījumu projekta atrašanās vietu. Ungārijas iestādes nebija iesniegušas nekādus pierādījumus, kas laikā sakristu ar attiecīgajiem notikumiem un apstiprinātu attiecīgo atmaksāšanās periodu, nedz arī pierādījumus, kas pamatotu argumentu, ka “Melrose” bija lūdzis saīsināt atmaksāšanās periodu ieguldījumam Ungārijā, lai sasniegtu [4,5–5,4] gadu mērķi. Komisija arī norādīja, ka tā uzskata, ka tādā gadījumā ieguldījumu projekta kapitālizdevumu pieprasījumā vai tam pievienotajā detalizētajā aprakstā (proti, prezentācijā, kas izmantota 2020. gada 12. novembrī notikušajā sanāksmē ar “Melrose”) vajadzētu būt atsaucei uz minēto [4,5–5,4] gadu prasību vai centieniem to sasniegt (lēmuma par procedūras sākšanu 135. apsvērums). Tā pamatā ir arī tas, ka Ungārijas iesniegtā kapitālizdevumu pieprasījumā citam projektam ar daudz zemākām izmaksām Komisija atrada skaidru norādi uz prasību samazināt atmaksāšanās laiku, kas šajā gadījumā bija pat mazāks par [4,5–5,4] gadiem. Lēmumā par procedūras sākšanu ir minēts arī tas, ka kapitālizdevumu pieprasījumā nebija atsauces uz Ungāriju kā tikai “darba hipotēzi” un ka kapitālizdevumu pieprasījumam pievienotās 12. novembra prezentācijas tekstā (29) ir minēta norāde uz lēmumu par atrašanās vietu, kurš jāpieņem uzņēmumam “Melrose” (lēmuma par procedūras sākšanu 57. apsvērums). Minētajā prezentācijā ir ietverta arī skaidra prasība “apstiprināt [ieguldījumu projekta] (30) ekonomisko pamatojumu ar [5,4–7] (31) gadu atmaksāšanās laiku, regulārus naudas ietaupījumus [50–65] miljonu GBP apmērā un kopējās vienreizējās izmaksas [220–400] miljonu GBP apmērā” (no tās summas [...] % ir atlaišanas pabalsti) (lēmuma par procedūras sākšanu 54. apsvērums).

(47)

Komisija apšaubīja, vai pastāv stingra ieguldījumu politika, kas paredz [4,5–5,4] gadu maksimālo atmaksāšanās laiku un kas būtu piemērojama attiecīgajam lēmumu pieņemšanas procesam; šaubu pamatā ir arī pierādījumi, kas uzskaitīti lēmuma par procedūras sākšanu 136. apsvērumā (138. apsvērums).

(48)

Attiecībā uz hipotētisko scenāriju, kas paredz ieguldījuma atrašanās vietu Turcijā, Komisija atzina papildu dokumentāros pierādījumus no 2020. gada decembra (lēmuma par procedūras sākšanu 131. apsvērums), no kuriem izriet, ka atrašanās vieta Turcijā kā ieguldījuma vieta tika salīdzināta ar izvēlēto Ungārijas reģionu saistībā ar provizorisko lēmumu par atrašanās vietu 2021. gada janvārī un galīgo lēmumu par atrašanās vietu 2021. gada decembrī. Tomēr 50. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ Komisija nevarēja konstatēt, ka Turcija būtu patiesa hipotētiskā atrašanās vieta, kurā ieguldījumu projekts tiktu īstenots, ja nebūtu Ungārijas atbalsta.

(49)

Komisija norādīja, ka nav skaidrs, uz kāda pamata 2020. gada novembrī vai decembrī Turcija tika izvirzīta par ieguldījumu projekta vienīgo pētāmo hipotētisko atrašanās vietu. “GKN Automotive” sākotnējā valsts novērtējumā 2019. gada novembrī bija izslēgusi Turciju kā potenciālu atrašanās vietu jaunām ražotnēm (32), jo uzskatīja, ka tajā pastāv politiski riski. No 2019. gada 13. novembra prezentācijas izriet, ka novērtējuma sākotnējā posmā tika vērtēta “GKN Automotive” esošā ražotne Eskišehirā (Turcija), secinot, ka ievērojami paplašināties “potenciāli būtu izdevīgi, ņemot vērā ārkārtīgi zemās izmaksas”. Tajā pašā laikā tika uzskatīts, ka “valsts politiskā nestabilitāte rada būtisku risku” un ka “oriģinālā aprīkojuma ražotāja lēmumi par ieguldījumiem Turcijā pašlaik tiek pārskatīti vai atcelti šajā valstī esošā riska dēļ”. Ieteiktie nākotnes plāni attiecībā uz Eskišehiru bija “izmaiņas neveikt”. Tādējādi Turcija vairs netika izskatīta kā viena no interesējošām valstīm, kas jāvērtē un jāsalīdzina (42. apsvērums). Gadu vēlāk Turcija atkal tika vērtēta kopā ar Poliju, Slovākiju, Maroku un Serbiju un ļoti drīz kļuva par vienīgo pētāmo Ungārijas alternatīvu, un vairs netika skatīti fakti vai turpmāka informācija attiecībā uz citām atrašanās vietām. Ungārija paskaidroja, ka, ņemot vērā ieguldījumu projekta izmaksas salīdzinājumā starp Ungāriju un vai nu Poliju, vai Slovākiju, nebija paredzams, ka atrašanās vietas maiņa uz Poliju vai Slovākiju sniegs būtiskus finansiālus ieguvumus. Ungārija arī paskaidroja, ka Maroka un Serbija netika izskatītas, ņemot vērā priekšrocības, ko sniedz jau esošā klātbūtne Turcijā. Tā kā pašreizējā darbība Turcijā ir mazāka apmēra salīdzinājumā ar visām citām “GKN Automotive” ražotnēm, Komisija pauda nopietnas šaubas par to, vai šī esošā darbība faktiski varētu būt izšķirošs faktors, lai par atrašanās vietu izvēlētos Turciju kā vienīgo Ungārijas alternatīvu un neveiktu salīdzinājumu ar citām iespējamām izmaksu ziņā izdevīgām vietām. Šajā kontekstā Komisija norādīja, ka sākotnējā valsts novērtējumā kā ļoti pievilcīgas atrašanās vietas izmaksu ziņā tika identificētas arī Rumānija un Bulgārija (42. apsvērums). Lai gan šīs divas valstis sākotnējā novērtējumā netika atlasītas, nav skaidrs, kāpēc tās netika izskatītas atkārtoti kā īpaši zemu izmaksu vietas.

(50)

Pat ja Turcija laikposmā no 2020. gada decembra līdz 2021. gada decembrim būtu analizēta kā patiesa alternatīva, nav skaidrs, vai Turcija bija reāls hipotētiskais scenārijs, kuru “GKN Automotive” un/vai “Melrose” 2021. gada decembrī būtu izvēlējušies, ja Ungārija nebūtu sniegusi valsts atbalstu. Komisija uzskatīja, ka Ungārija nesniedza pietiekamu pamatojumu par to, kā līdz 2020. gada decembrim, kad Turcija atkal tika ieviesta kā alternatīva atrašanās vieta, bija mainījies politiskais risks, kas 2019. gadā tika novērtēts kā atturošs faktors (49. apsvērums). Ungārija neiesniedza detalizētu riska analīzi, ziņojumu vai citu dokumentu saistībā ar 2019., 2020. un 2021. gada janvāra novērtējumiem par Turcijas politisko un darbības risku, kā arī nesniedza pietiekamus paskaidrojumus par to, kāpēc “Melrose” un/vai “GKN Automotive” uzskatīja, ka politiskā situācija 2020. gada decembrī / 2021. gada janvārī salīdzinājumā ar 2019. gadu ir mazāk nepastāvīga (lēmuma par procedūras sākšanu 143. un 144. apsvērums). Ņemot vērā “GKN Automotive” viedokli par politisko un ekonomisko nepastāvību Turcijā 2021. gada beigās un pieaugošos pašvērtētos riskus (33), Komisija pauda šaubas, vai Turcija bija reāls ieguldījuma veikšanas vietas variants, un provizoriski uzskatīja, ka “GKN Automotive” jebkurā gadījumā būtu ieguldījis Ungārijā (lēmuma par procedūras sākšanu 78. un 144. apsvērums). Komisija arī apšaubīja pamatojumu 2021. gada decembrī izdarītajam apsvērumam, ka Ungārija esot vēlamais risinājums, ko pamato tas, ka Ungārijas stimuli “lielā mērā kompensēs Turcijas finansiālo priekšrocību” – Ungārijas iestāžu piedāvātais atbalsts tikai daļēji (mazāk nekā 50 %) kompensēja Turcijas finansiālo priekšrocību (neto pašreizējās vērtības (NPV) izteiksmē) (lēmuma par procedūras sākšanu 145. apsvērums).

(51)

Komisija pauda šaubas par atbalsta summas samērīgumu kontekstā gan ar tās šaubām par stimulējošo ietekmi, gan nenoteiktību saistībā ar ieguldījuma apjomu.

(52)

Attiecībā uz ieguldījuma apjomu Komisija norādīja, ka plānotais ražošanas apjoms ražotnē, kas tiks izveidota trešajā kārtā, šķiet, ir būtiski mainījies laikposmā no sākotnējās trešās kārtas līdz jaunajai trešajai kārtai, savukārt prasības attiecībā uz zemi un ēkām, kas ir neto pašreizējās vērtības aprēķinā vērā ņemto kapitālizdevumu pamatā, netika mainītas. Komisija arī norādīja, ka NPV aprēķinā vērā ņemtais laika grafiks neatbilst Ungārijas iestāžu norādītajam ražošanas sākuma un pilnas ražošanas jaudas sasniegšanas grafikam. Turklāt, ņemot vērā to, ka i) to abu esošo ražotņu iepriekšējā faktiskā ražošanas jauda, kuras ieguldījumu projekta rezultātā bija paredzēts pārcelt, izrādījās mazāka par jaudu, kas izveidota, īstenojot ieguldījumu projektu, un ii) prognozētie ieguldījumu projekta radītie pārdošanas apjomi gados ar pilnu ražošanas jaudu, kā norādīts NPV analīzē, izrādījās mazāki par jaudu, kas izveidota, īstenojot ieguldījumu projektu, Komisija nevarēja apstiprināt, ka ieguldījumu projekta īstenošanas kapitālizdevumi bijuši reāli. Šajā kontekstā Komisija nevarēja izslēgt, ka ieguldījumu projekts ticis plānots ar mērķi veikt turpmākas pārvietošanas, īstenojot stratēģijas ceturto līdz sesto kārtu. Tomēr Ungārijas iestādes paskaidroja, ka nav konkrētu plānu šo kārtu īstenošanai. Komisija arī norādīja, ka ražotnei ar mazāku jaudu, kas pielāgota pārdošanas vajadzībām, neto pašreizējās vērtības aprēķinā būtu jāņem vērā zemākas izmaksas, un tas varētu ietekmēt NPV atšķirību starp abām atrašanās vietām un proporcionalitātes novērtējumu (lēmuma par procedūras sākšanu 165. apsvērums).

(53)

Ņemot vērā šaubas par atbalsta stimulējošo ietekmi un hipotētiskā scenārija ticamību, Komisija nevarēja izdarīt secinājumus par atbalsta iespējamās negatīvās ietekmes neesību (lēmuma par procedūras sākšanu 3.3.6. iedaļa), jo īpaši par to, vai atbalsts varēja būt pārcelšanas iemesls (lēmuma par procedūras sākšanu 3.3.6.4. iedaļa) un vai atbalsts veicinātu vai pastiprinātu jaudas pārpalikuma rašanos tirgū, kurā notiek absolūta lejupslīde, tādējādi negatīvi ietekmējot konkurenci (lēmuma par procedūras sākšanu 3.3.6.2. iedaļa).

(54)

Ungārija iesniedza rakstisku paziņojumu, ko 2024. gada 11. aprīlī parakstīja “GKN Automotive” pašreizējais izpilddirektors, kurš ieguldījumu projekta lēmumu pieņemšanas laikā bija “Driveline Business Unit” priekšsēdētājs un “GKN Automotive” vadības loceklis. Ungārija apgalvo, ka, tā kā “GKN Automotive” atdalījās no “Melrose Group”, tam vairs nav piekļuves sava bijušā mātesuzņēmuma dokumentiem, kas varētu vēl vairāk pamatot sākotnējās un oficiālās izmeklēšanas laikā sniegtos paziņojumus, un tādēļ lūdza Komisiju ņemt vērā šo parakstīto paziņojumu. Ungārija apgalvo, ka ar šo parakstīto paziņojumu bijušais “GKN Automotive” struktūrvienības “Driveline Business Unit” priekšsēdētājs un “GKN Automotive” vadības loceklis sniedz pārskatu par lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz ieguldījumu projekta atrašanās vietu, pamatojot tos argumentus, kurus Ungārija jau bija iesniegusi sākotnējās un oficiālās izmeklēšanas laikā. Konkrētāk, Ungārija atsaucās uz šo informāciju parakstītajā paziņojumā: i) “2020. gada 12. novembra sanāksmē “ne “Melrose”, ne “GKN Automotive” nepieņēma galīgo lēmumu par atrašanās vietu”, un viņam “bija nepārprotami skaidrs, ka “GKN Automotive” bija rīcības brīvība mainīt kapitālizdevumu pieprasījumā norādīto atrašanās vietu, cenšoties sasniegt “Melrose” noteikto finanšu mērķi”; ii) “GKN Automotive”“būtu izvēlējies Turciju, pat ņemot vērā politiskos un darbības riskus, ko “GKN Automotive” vadība bija identificējusi Turcijā, ja “GKN Automotive” vadība būtu uzskatījusi, ka pastāv būtisks risks atbalsta apstiprināšanai”.

(55)

Ungārija apgalvo, ka “Melrose” ir finanšu ieguldītājs, tādēļ tas lielāku uzsvaru liek uz finansiālo ietekmi un izmaksātajiem līdzekļiem parasti vēlas “daudz īsākus atmaksāšanās laikus” nekā tradicionālie ražošanas uzņēmumi, kuri, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, ņem vērā, piemēram, ilgtermiņa stratēģijas un tādēļ ir gatavi pieņemt ilgākus atmaksāšanās laikus. Ungārija uzskata, ka tradicionālo ražošanas uzņēmumu lēmumu pieņemšanas procesus, ko Komisija ir radusi vērtēt citu paziņoto lietu saderības analīzē, nevar salīdzināt ar finanšu ieguldītāju lēmumu pieņemšanas procesiem.

(56)

Ungārija atkārtoti norāda, ka “Melrose” nebija atbildīgs par lēmumu par atrašanās vietu, jo tas tieši neiesaistās sava portfeļa uzņēmumu darbības lēmumu pieņemšanā. “Melrose” loma lēmumu pieņemšanas procesā aprobežojas ar “lielas finansiālas nozīmes” jautājumu apstiprināšanu. Saskaņā ar Ungārijas sniegto informāciju “Melrose”, izmantojot, piemēram, pilnvaru deleģēšanas politiku, pilnvaro portfeļa uzņēmumu vadību pieņemt ar uzņēmējdarbību saistītus lēmumus. Šajā sakarā Ungārija iesniedza “GKN” pilnvaru deleģēšanas politikas dokumentu, kurā noteikti apstiprināšanas ierobežojumi jautājumiem, kam nepieciešama atļauja visos vadības līmeņos līdz “Melrose” un to ieskaitot, un kurš, pēc Ungārijas domām, i) pierāda, ka “Melrose” pilnvaras galvenokārt ir attiecas uz finanšu jautājumiem, piemēram, kapitālizdevumiem, kas pārsniedz noteiktu vērtību, finansējumu un drošību, savukārt lēmumus tādos jautājumos kā cilvēkresursi, juridiskie jautājumi, iepirkumu un piegādes līgumi, konsultanti un tirdzniecības aģenti, klientu cenu noteikšana un līgumi galvenokārt pieņem “GKN Automotive” un “Melrose” tajos iesaistās tikai tad, ja tie attiecas uz kaut ko ļoti svarīgu; un ii) neattiecas uz darbības lēmumiem, piemēram, izplatību tirgū vai ražošanas izvietojuma izmaiņu specifiku (ieskaitot lēmumus par [uzņēmējdarbības pārvietošanu] un jaunu ražotņu izveidošanu).

(57)

Ungārija apgalvo, ka “Melrose” pārskata nozīmīgus lēmumus par ieguldījumiem, lai nodrošinātu, ka tie ir adekvāti un atbilst prasītajiem finanšu snieguma rādītājiem, piemēram, atmaksāšanās laikiem. Nav oficiāla noteikuma, kas paredzētu atmaksāšanās laika sliekšņus; to pamatā drīzāk ir vispārpieņemta prakse. “Melrose” uzskata, ka tā galvenais mērķis kā finanšu ieguldītājam ir maksimāli palielināt akciju vērtību, stingri pārvaldot kapitāla sadali un paužot stingru viedokli par izmantojamo vai noraidāmo iespēju rentabilitāti. Iespējas parasti ranžē, pamatojoties uz atmaksāšanās laika ilgumu. Lai dokumentāli pierādītu “Melrose” iekšējo praksi attiecībā uz projektu pieņemamo atmaksāšanās laiku, Ungārija atsaucas uz “Melrose”2021. gada 6. augusta e-pasta vēstuli, kas iesniegta saistībā ar Komisijas veikto atbalsta iepriekšējo pārbaudi, atbildot uz Komisijas informācijas pieprasījumu (3. apsvērums), un minētajā e-pasta vēstulē norādīts, ka “(..) attiecībā uz parastām ražošanas iekārtām mēs lielākoties izskatām tādus ieguldījumus, kuru atmaksāšanās laiks ir mazāks par [2,1–2,9] gadiem. Attiecībā uz lielākiem pirkumiem mēs varam apsvērt nedaudz ilgāku atmaksāšanās laiku, taču mēs neapsvērtu atmaksāšanās laiku, kas ir ilgāks par [4,5–5,4] gadiem – tā ir mūsu sarkanā līnija, un tik ilgs atmaksāšanās laiks gluži vienkārši nebūtu pievilcīgs, ņemot vērā ierobežojumus attiecībā uz (..). Kaut arī nekas nav dokumentēts, mums ir pārliecinoši rezultāti šīs vispārējās politikas ievērošanā, un es neatceros nevienu gadījumu, kad apstiprinātais atmaksāšanās laiks būtu pārsniedzis [4,5–5,4] gadus”.

(58)

“Melrose” lēmējstruktūras ir “Melrose” direktoru padome – augstākā juridiski noteiktā lēmumu pieņemšanas struktūra, kas atbild par “Melrose” un visu tās meitasuzņēmumu stratēģisko pārvaldību, – un “Melrose” izpilddirektori un vadība – struktūra, kas atbild par “Melrose” ikdienas pārvaldību un tās meitasuzņēmumu finanšu pārraudzību, piemēram, apstiprina stratēģiju, budžetu, uzņēmējdarbības plānus, nozīmīgus ieguldījumus un citus būtiskus lēmumus. Šajā kontekstā Ungārija precizē, ka “Melrose” struktūra, kas bija kompetenta apstiprināt ieguldījumu projekta budžetu, bija “Melrose” izpilddirektori un vadība.

(59)

Ungārija apgalvo, ka ekonomiskajā pamatojumā, kurš 2020. gada 12. novembrī iesniegts “Melrose” izpilddirektoriem un vadībai, ieguldījumu projekta atrašanās vieta Ungārijā bija darba hipotēze, jo šī valsts atrašanās vietas atlases rezultātu pārskatā bija atzīta par labu atrašanās vietu, vērtējot gan valstis (nedaudz atpalika no Polijas), gan reģionus (labāka nekā jebkurš cits Eiropas reģions, tostarp Polijā esošie). “Melrose” izpilddirektori un vadība atzina “GKN Automotive” stratēģisko nepieciešamību konsolidēt savu izvietojumu Eiropā, lai nodrošinātu ilgtermiņa konkurētspēju, un saņemt sākotnējo apstiprinājumu par finansējumu, lai “GKN Automotive” vadība varētu turpināt projektu. Tāpēc “Melrose” sākotnēji apstiprināja finansējumu. Kā apgalvo Ungārija, “Melrose” izpilddirektori un vadība arī apstrīdēja [5,4–7] gadu atmaksāšanās laiku, kurš pārsniedza [4,5–5,4] gadu slieksni, un lūdza “GKN Automotive” vadībai uzlabot ekonomiskā pamatojuma finansiālo pievilcību, ievērojot [4,5–5,4] gadu slieksni. Šajā kontekstā, kā apgalvo Ungārija, “GKN Automotive” bija spiesta pārskatīt projekta tvērumu un līdz ar to arī atrašanās vietu, lai izpildītu “Melrose” prasību. Pamatojoties uz to, “GKN Automotive” vadība uzdeva ražotnes atrašanās vietas atlases projekta komandai (34) izstrādāt scenāriju ieguldījumu projekta īstenošanai Turcijā.

(60)

Ungārija paskaidro, ka 2020. gada 12. novembra sanāksmes protokola nav. Lai precizētu apspriežu būtību un lēmumus, kas pieņemti tajā sanāksmes daļā, kurā skatīja [ieguldījumu projekta] ekonomisko pamatojumu, Ungārija par šo sanāksmi iesniedz rakstisku paziņojumu, kas tika sagatavots 2023. gada janvārī un ko 2023. gada 10. februārī parakstīja šīs sanāksmes dalībnieki no “Melrose” un “GKN Automotive”, (turpmāk “2020. gada 12. novembra sanāksmes retrospektīvais protokols”). Saskaņā ar šo paziņojumu šajā sanāksmē “[“Melrose” dalībnieks] bažas par ekonomiskā pamatojuma finansiālo dzīvotspēju, jo atmaksāšanās laiks pārsniedz [4,5–5,4] gadus. Viņš paskaidroja, ka ilgs atmaksāšanās laiks nozīmētu, ka “Melrose Industries” savā īpašumtiesību periodā neatpelnītu savus naudas ieguldījumus projektā. Tomēr visi sanāksmes dalībnieki piekrita, ka projekts ir stratēģiski nepieciešams, lai nodrošinātu “GKN Driveline” atbilstību nākotnes vajadzībām, pat ja tā atmaksāšanās ir mazāk pievilcīga nekā parasti tiktu uzskatīts par pieņemamu. Pēc apspriedēm “Melrose Industries” pārstāvji apstiprināja projekta ekonomisko pamatojumu, tādējādi ļaujot projektu turpināt atbilstoši projekta budžetam. Tomēr viņi uzdeva “GKN Automotive” komandai pārskatīt projekta pieņēmumus, lai atrastu veidus, kā, palielinot vērtību un/vai samazinot izmaksas, samazināt projekta atmaksāšanās laiku, lai tas nepārsniegtu [4,5–5,4] gadus.”

(61)

Ungārija 2020. gada 9. decembrī iesniedza “Melrose” e-pasta vēstuli, kas bija adresēta “GKN Automotive” un kuras pielikumā bija parakstīts KIP, kurā norādīts: “Lūdzam ņemt vērā turpmāk minētās piezīmes. Kā apspriests budžeta pārskatīšanā, mēs piekrītam koncepcijai / iecerei kopumā. Tāpēc mēs esam parakstījuši veidlapu. Tomēr šī nav vispārēja atļauja iztērēt [220–400] miljonus GBP. Mēs vēlamies saņemt informāciju par progresu katrā sadaļā un tad, kad ekonomiskais pamatojums tiks precizēts, piemēram, [...] miljoni GBP [mērķis] pavisam noteikti nebūs galīgā summa, u.c. Tāpēc lūdzam sniegt mums informāciju par katru attiecīgo sadaļu un sīkāku sadalījumu – piemēram, atsevišķi par katru jūsu norādīto posmu.” Ungārija apgalvo, ka šajā e-pastā ir skaidri noteikti nosacījumi, ar kādiem “Melrose” apstiprina ekonomisko pamatojumu. “Melrose” nesniedza “vispārēju atļauju iztērēt [220–400] miljonus GBP”, un “Melrose” pieprasījumu apstiprināja, “piekrizdams koncepcijai / iecerei kopumā”, bet vēlējās “saņemt informāciju par progresu katrā sadaļā un tad, kad ekonomiskais pamatojums tiks precizēts”.

(62)

Ungārija piekrīt Komisijas lēmuma par procedūras sākšanu 128. apsvērumam, ka “GKN Automotive” vadības 2020. gada 12. augusta sanāksmes piezīmju un sagatavošanas dokumenta formulējums varētu liecināt, ka “Melrose” bija lēmējstruktūra attiecībā uz ieguldījumu projektā paredzētās ražotnes atrašanās vietas izvēli. Tomēr saistībā ar paskaidrojumiem, kas sniegti par “Melrose” iesaistīšanos tās portfeļa uzņēmumu lēmumu pieņemšanā (56. apsvērums), Ungārija apgalvo, ka visas atsauces uz “Melrose”“GKN Automotive” vadības 2020. gada 12. augusta sanāksmes piezīmēs un sagatavošanas dokumentā ir jāskata tikai ekonomiskā pamatojuma vispārējās pārskatīšanas plašākā kontekstā un būtu jāsaprot kā “dokuments, ar kuru “Melrose” apstiprina ekonomisko pamatojumu, kurā ieguldījuma vieta Ungārijā ir darba hipotēze”. Šie dokumenti tikai atspoguļo “GKN Automotive” vadības apspriedes. Tieši “GKN Automotive” vadība vispārējā ekonomiskajā pamatojumā, kas tika iesniegts “Melrose”2020. gada 12. novembrī, iekļāva variantu īstenot ieguldījumu projektu Ungārijā. Minētajai sanāksmei sagatavotā prezentācija dokumentē informāciju, kas tika minētajā datumā iesniegta “Melrose” un kas parāda to, ka “GKN Automotive” vadība lūdza tās akcionāram pieņemt lēmumu “apstiprināt [ieguldījumu projekta] ekonomisko pamatojumu, kurā paredzēts [5,4–7] gadu atmaksāšanās laiks (..)”. Ungārija paskaidro, ka “GKN Automotive” vadība nelūdza apstiprināt Ungāriju kā ieguldījuma vietu.

(63)

Ungārija paskaidro, ka “GKN Automotive” vērsies pie konsultāciju uzņēmuma, meklējot ārēju atbalstu attiecībā uz pakalpojumiem, kas saistīti ar atrašanās vietu un stimuliem. Ungārijas iestādes iesniedza pakalpojumu pieprasījumu, kas 2020. gada 27. novembrī tika nosūtīts konsultāciju uzņēmumam un kas, pēc to domām, skaidri parāda, ka ražotnes atrašanās vietas atlases projekta komanda tobrīd uzskatījusi, ka “nav pieņemti nekādi galīgi lēmumi par projektu vai ražotnes atrašanās vietu”. Ungārija apgalvo, ka šis pakalpojuma pieprasījums liecina arī par to, ka nav pieņemts lēmums par atrašanās vietu, un to pamato arī tas, ka 2020. gada 16. novembrī – divas darbdienas pēc tam, kad “Melrose” bija apstrīdējis ieguldījumu projekta ekonomisko pamatojumu, – tika sarīkota sanāksme, kurā ražotnes atrašanās vietas atlases projekta komanda apsprieda, kā uzlabot projekta finansiālo dzīvotspēju, tostarp to, ka jāizpēta citas iespējamās atrašanās vietas (lēmuma par procedūras sākšanu 59. apsvērums).

(64)

Ungārija arī komentēja Komisijas lēmuma par procedūras sākšanu 134. apsvērumu, kurā pausts, ka Ungārijas iestādēm iesniegtajiem atbalsta pieteikuma dokumentiem arī bijis nepieciešams “Melrose” apstiprinājums. Ungārija apgalvo, ka šāda atsauce patiešām parādās prezentācijā, kas bija sagatavota 2021. gada 29. janvāra sanāksmei par zemes gabala atlases lēmumu. Tomēr tā attiecās uz priekšlikumu, kuru ražotnes atrašanās vietas atlases projekta komanda iesniedza “GKN Automotive” vadībai un kurā tā “vēlējās pārbaudīt, kā “Melrose” reaģē uz kādas politiskas ieinteresētās personas iesaisti”. Ražotnes atrašanās vietas atlases projekta komanda lūdza “GKN Automotive” vadībai norādījumus par to, vai atbalsta pieteikuma dokumentus darīt pieejamus “Melrose”. Ungārija apgalvo, ka šis priekšlikums nekļuva par uzdevumu un netika kā tāds ierakstīts sanāksmes protokolā, kurā nebija minēts, ka “Melrose” ir jāpārbauda atbalsta pieteikuma dokumenti.

(65)

Ungārija arī apgalvo, ka formulējumi “GKN Automotive” vadības sanāksmju prezentācijās un protokolos liecina par “Melrose” iesaistes līmeni projektā, un atkārto savu nostāju, ka “Melrose” nelēma par atrašanās vietu. Piemēram, 2021. gada 29. janvāra sanāksmē “GKN Automotive” vadība plānoja “saskaņot galīgo lēmumu un ekonomiskā pamatojuma apstrīdēšanas iznākumu ar “Melrose””. Tas nozīmē, ka galīgais lēmums par atrašanās vietu, ko pieņem “GKN Automotive” vadība, būs ekonomiskā pamatojuma pārskatīšanas ietvaros jāpaziņo “Melrose”. Sanāksmes protokolā, kurā ierakstīti sanāksmē izdarītie secinājumi, “Melrose” vispār nav minēts nevienā rīcības punktā. 2021. gada 9. decembra sanāksmes, kurā saskaņā ar Ungārijas sniegto informāciju tika pieņemts galīgais lēmums par atrašanās vietu, protokolā ir minēts, ka “GKN Automotive” vadībai “ir jāinformē “Melrose” par secinājumiem attiecībā uz galīgo lēmumu par atrašanās vietu”. Ungārija apgalvo, ka tas nepārprotami nozīmē, ka lēmumu ir pieņēmusi “GKN Automotive” vadība bez “Melrose” apstiprinājuma.

(66)

Visbeidzot, Ungārija apgalvo, ka, ja “Melrose” būtu galīgais lēmuma pieņēmējs, tas nebūtu ļāvis “GKN Automotive” tērēt resursus, lai ieguldījumu projektam meklētu citu iespējamo atrašanās vietu Turcijā. Faktiski, kaut arī “GKN Automotive” izpilddirektors un vadība informēja “Melrose”, “Melrose” neiejaucās un neapturēja citas iespējamās atrašanās vietas meklēšanu. Tas liecina, ka gadījumā, ja “GKN Automotive” vadība būtu secinājusi, ka vēlamais variants ir Turcija, “Melrose” būtu gatavs pārskatīt lēmumu.

(67)

Ungārija apgalvo, ka 2020. gada 12. novembra sanāksmes retrospektīvais protokols un “Melrose”2021. gada 6. augusta e-pasta vēstule ir tālaika pierādījums par finansiālo mērķi, kas paredzēja panākt atmaksāšanās laiku, kas nepārsniedz [4,5–5,4] gadus, un kas bija noteikts ieguldījumu projektam tad, kad notika lemšana par ieguldījumu un atrašanās vietu.

(68)

Attiecībā uz Komisijas lēmuma par procedūras sākšanu 136. apsvēruma a) punktā pausto provizorisko uzskatu, ka “atmaksāšanās laiks nav vienīgais apsvērums lēmuma pieņemšanā un nebija obligāti jānovērtē katrai kārtai”, Ungārija apgalvo, ka visi no stratēģijas izrietošie projekti tika izvērtēti atsevišķi. Lai gan daļa no stratēģijā paredzētā finansiālā ieguvuma ir tāda, ko var gūt tikai tad, ja īsteno visu stratēģiju vai vismaz tās lielāko daļu (piemēram, ieguvums no kopējā apgrozāmā kapitāla), kārtu īstenošanu varēja vērtēt atsevišķi, un tas arī tika darīts. Stratēģija paredz sešas kārtas un nodrošina pamatu detalizētākam lietderības novērtējumam un tālākai atsevišķu projektu izveidei un apstiprināšanai, kuri jāīsteno šajās kārtās. Piemēram, Ungārija atsaucās uz projektu “[ieguldījumu projekts A]”, kas tika apstiprināts jau 2019. gada aprīlī ar atsevišķu atmaksāšanās laika aprēķinu. Attiecīgi visi pārējie no stratēģijas izrietošie projekti tika izvērtēti atsevišķi. Ungārija arī apgalvo, ka katrā stratēģijas kārtās paredzētajā projektā noteicošais bija konkrētajam projektam paredzētais atmaksāšanās laiks. Ungārija šajā kontekstā iesniedza kopsavilkuma tabulu (35), kurā iekļauti četri projekti, no kuriem trīs bija daļa no stratēģijas pirmās kārtas un viens attiecās uz citu projektu (36). Šiem projektiem atmaksāšanās laiki ir attiecīgi [3,1–4,2], [3,5–4,4], [2,2–2,9] un [2,5–3,1] gadi, un tas, pēc Ungārijas domām, parāda, ka ieguldījumu projekta [5,4–7] gadu atmaksāšanās laiks ir “sliktāks nekā jebkurš cits Eiropas projekts uzņēmuma neseno projektu portfelī”.

(69)

Ungārija arī izteica piezīmes par Komisijas lēmuma par procedūras sākšanu 136. apsvēruma b) punktā paustajiem apgalvojumiem, ka attiecībā uz vairākām izmaiņām jaunās trešās kārtas ekonomiskajā pamatojumā atmaksāšanās laiks vienmēr pārsniedzis [4,5–5,4] gadus un ka “GKN Automotive” vadības 2020. gada 12. augusta sanāksmes sagatavošanas dokumentā bijusi atsauce uz mērķa atmaksāšanās laiku, kas nepārsniedz [5,6–7,2] gadus. Ungārija apgalvo, ka nepieciešamība uzlabot trešās kārtas (ar [7,5–11] gadu atmaksāšanās laiku saskaņā ar augšupēju pieeju izstrādātajā sākotnējā ekonomiskajā pamatojumā) atmaksāšanās laiku izraisījusi izmaiņas pieejā (jaunā trešā kārta). Pēc pieejas maiņas, kas paredzēja arī ierobežot jaunu ražotņu skaitu līdz vienai, projekta atmaksāšanās laiks iekšēji tika samazināts līdz [diapazons no 5 līdz 7] gadiem, kas “bija tikai iespējamais atmaksāšanās laika diapazons ekonomiskajā pamatojumā un bija atkarīgs no dažiem pamatpieņēmumiem”. Ungārija paskaidro, ka mērķis panākt atmaksāšanās laiku, kas ir mazāks par [5,6–7,2] gadiem, kā minēts “GKN Automotive” vadības 2020. gada 12. augusta sanāksmes sagatavošanas dokumentā, drīzāk ir ““GKN” projekta komandas iekšējais uzdevums īstenot projektu, sasniedzot mērķi, ka projekts atmaksājas ne vēlāk kā [5,6–7,2] gadu laikā”, savukārt līdzīga tvēruma projektiem, kuriem nepieciešams “Melrose” apstiprinājums, atmaksāšanās laiks ir [4,5–5,4] gadi. Ungārija arī piebilst, ka “GKN Automotive” vadība zināja par šo prasību, kad oficiāli pieprasīja KIP apstiprinājumu, kas šajā gadījumā nozīmēja turpmāku ekonomiskā pamatojuma pārskatīšanu. Lai pamatotu to, ka “GKN Automotive” vadība to zināja, Ungārija atsaucas uz tabulu, kurā norādīts atmaksāšanās laiks citiem “GKN Automotive” projektiem, kas minēti 68. apsvērumā.

(70)

Attiecībā uz Komisijas apgalvojumiem lēmuma par procedūras sākšanu 136. apsvēruma c) punktā, ka finanšu direktors (“CFO”) nav reaģējis uz prezentācijas projektu, kas sagatavots 2020. gada 10. novembra sanāksmei ar “Melrose” par tā ekonomiskā pamatojuma pārskatīšanu, kurā bija skaidri minēts [5,4–7] gadu atmaksāšanās laiks, Ungārija paskaidro, ka netika gaidīts, ka CFO sniegs piezīmes par šādiem sagatavošanās materiāliem, jo līdz tam brīdim viņš bija iesaistīts vairākās apspriedēs, kas norisinājās, lai sagatavotos minētajai 2020. gada 12. novembra sanāksmei, kurā bija paredzēts pārskatīt atmaksāšanās laiku. Ungārija atsaucas uz pēdējo reizi, kad finanses tika iepriekš pārskatītas pirms 2020. gada 12. novembra sanāksmes – tas notika 2020. gada 30. oktobrī –, un uzrādīja uzaicinājumu uz 2020. gada 30. oktobra tiešsaistes sanāksmi un prezentāciju ar nosaukumu “Ekonomiskā pamatojuma pārskatīšana: [ieguldījumu projekts]”. Saskaņā ar Ungārijas sniegto informāciju pēc 2020. gada 12. augusta sanāksmes “GKN Automotive” vadība nevarēja samazināt atmaksāšanās laiku, tādējādi tas 2020. gada 30. oktobra sanāksmē, kurā norisinājās iepriekšēja pārskatīšana, tika noteikts [5,5–7,5] gadi. Ungārija paskaidro, ka atmaksāšanās laiku varēja samazināt pēc diskusijām ar CFO, kurš vēlējās, lai tas būtu mazāks par [4,5–5,4] gadiem. Pamatojoties uz šo diskusiju, ražotnes atrašanās vietas atlases projekta komanda strādāja, lai veiktu dažus turpmākus uzlabojumus finanšu sadaļā, kā rezultātā “GKN Automotive” vadība samazināja atmaksāšanās laiku līdz [5,4–7] gadiem, un tas tika iesniegts “Melrose”2020. gada 12. novembrī.

(71)

Ungārija atgādina, ka stratēģijas mērķis bija, konsolidējot neefektīvo un izkliedēto ražošanu Eiropā un novirzot ražošanas jaudu uz rentablākām vietām, noturēt “GKN Automotive” konkurētspēju tāda tirgus apstākļos, kurā konkurence pastāvīgi aug. Tāpēc “GKN Automotive” saprata, ka uzņēmumam bija jāturpina īstenot ieguldījumu projektu, lai saglabātu konkurētspējīgas cenas un, no vienas puses, spētu paplašināt darbību un, no otras puses, izpildītu akcionāra finansiālās prasības”. Ungārija arī apgalvo, ka, neraugoties uz to, ka atmaksāšanās laiks nebija mazāks par [4,5–5,4] gadiem, ““GKN Automotive” vadība pauda bažas par iespējamo negatīvo ietekmi, ko kavēšanās varētu radīt uz projekta kopējo grafiku, un, ņemot vērā projekta svarīgo stratēģisko raksturu, nolēma 2020. gada 12. novembrī apspriest ekonomisko pamatojumu ar “Melrose” izpilddirektoriem un vadību, pat ja tajā noteiktais atmaksāšanās laiks ir [5,4–7] gadi.” Attiecībā uz 2020. gada 12. novembra sanāksmi, kurā izskatīja ekonomisko pamatojumu, Ungārija piebilst, ka “visi sanāksmes dalībnieki piekrita, ka ir stratēģiska nepieciešamība īstenot projektu, lai nodrošinātu “GKN Driveline” nākotni, pat ja tā atmaksāšanās ir mazāk pievilcīga nekā parasti tiktu uzskatīts par pieņemamu.” Tomēr “Melrose” apstrīdēja ekonomisko pamatojumu un uzdeva “GKN Automotive” uzlabot finanšu sadaļu. Tā kā visi finanšu pieņēmumi jau vairākkārt tika pārskatīti un uzlaboti, “GKN Automotive” vadība nespēja vēl vairāk samazināt atmaksāšanās laiku, būtiski nemainot pamatpieņēmumus, t. i., neizvērtējot citu iespējamo atrašanās vietu. Ungārija arī apgalvo, ka “GKN Automotive” vadība, pamatojoties uz iepriekšējām iekšējām diskusijām un regulārām sarunām ar “Melrose” izpilddirektoriem un vadību, nolēma meklēt atrašanās vietu ar īpaši zemām izmaksām, lai noskaidrotu, vai ir iespējams finansiāli pievilcīgāks ekonomiskais pamatojums. Tā rezultātā ražotnes atrašanās vietas atlases projekta komanda izstrādāja iespēju ieguldīt Turcijā kā alternatīvā īpaši zemu izmaksu vietā, konkrēti – paplašināt Eskišehirā jau notiekošo darbību. Saskaņā ar Ungārijas sniegto informāciju “GKN Automotive” izpilddirektors informēja “Melrose” par šīs alternatīvas turpmāko virzību.

(72)

Attiecībā uz to, ka trūkst pierādījumu par atmaksāšanās laika aprēķinu/apsvēršanu attiecībā uz alternatīvajām atrašanās vietām (Turcija, Polija, Slovākija, Serbija vai Maroka), kas, kā apgalvo Ungārija, tika apsvērtas, pirms tika izlemts virzīt Turciju kā vienīgo alternatīvo atrašanās vietu (lēmuma par procedūras sākšanu 136. apsvēruma d) punkts), Ungārija apgalvo, ka nebija paredzams, ka tās atrašanās vietas, kuras sākotnējā valstu novērtējumā sarakstā bija aiz Turcijas (Polija un Slovākija), sniegtu būtiskus finansiālus ieguvumus, ņemot vērā salīdzināmās izmaksas Ungārijā, un citas īpaši zemu izmaksu vietas, kurās nav esošas “GKN” darbības, tika uzskatītas par mazāk reālistiskām un mazāk derīgām ātras lēmumu pieņemšanas ziņā.

(73)

Attiecībā uz Turcijas varianta ieviešanu bez jebkāda atmaksāšanās laika novērtējuma (lēmuma par procedūras sākšanu 136. apsvēruma e) punkts) Ungārija uzsver atšķirību starp diviem darba virzieniem, kurus novērtē pēc atšķirīgas metodikas: i) “vispārējs finansējuma iepriekšējs apstiprinājums” (finansējuma piešķiršana) 2020. gada novembrī jaunajā trešajā kārtā paredzētajai ražošanas izkliedes pārveidošanai un ii) ekonomiskā pamatojuma apstrīdēšana, kuras dēļ tika veikta turpmāka atrašanās vietas analīze. Pirmā darba virziena pamatā bija atmaksāšanās laika metode, un finansējuma piešķiršanai tika izmantots pieņēmums par atrašanās vietu. Otrajā darba virzienā tika izmantota NPV metode, kas šķita piemērotāka ilgtermiņa lēmumu pieņemšanai, jo “NPV salīdzinājums ļāva gūt niansētāku izpratni par abās vietās sagaidāmo naudas plūsmu ietekmi. Uzņēmums tika informēts arī par to, ka NPV salīdzinājums ir standarta pieeja, kas nepieciešama, lai pamatotu ar reģionālo atbalstu saistītu finansējuma pieprasījumu”. Ungārija paskaidroja, ka “Melrose” kā finanšu ieguldītājs vēlas ieguldīt, atgūt un atkārtoti ieguldīt tik ātri, cik vien iespējams, un tāpēc, pieņemot lēmumu, vērtē atmaksāšanās laiku. Tāpēc “GKN Automotive”, lai saņemtu finansējuma apstiprinājumu, bija jāaprēķina atmaksāšanās laiks. Tajā pašā laikā pēc apstiprinājuma saņemšanas “GKN Automotive” kā tradicionāls ražošanas uzņēmums, kas meklē vairāk ilgtermiņa pieeju projektu ieguldījumiem un cenšas panākt labāku līdzsvaru starp projektiem un ieguldījumiem, lai apmierinātu savas gan vidēja termiņa, gan ilgtermiņa vajadzības, 2021. gada janvārī izmantoja NPV metodi, “lai apstiprinātu atrašanās vietas pieņēmumu, nevis pieņemtu galīgo lēmumu par atrašanās vietu”. Ungārija arī apgalvo, ka 2021. gada 29. janvāra sanāksmei sagatavoto prezentāciju aizstāj 2021. gada 9. decembra sanāksmei sagatavotā prezentācija, kurā bija ietverts vispusīgāks pārskats par atmaksāšanās laiku un NPV salīdzinājums abām beigu beigās izvēlētajām atrašanās vietām, un šis pārskats bija pamatā 2021. gada 9. decembrī pieņemtajam galīgajam lēmumam par labu atrašanās vietai Ungārijā, rēķinoties ar pilnu atbalsta summu, kas ļāva sasniegt atmaksāšanās laika slieksni [4,5–5,4] gadu apmērā, un ņemot vērā gan finanšu, gan ar finansēm nesaistītus faktorus. “GKN Automotive” parasti izmanto NPV arī citos kontekstos, piemēram, jaunu uzņēmumu pārņemšanā. Šajā sakarā Ungārija norāda Komisijai, ka attiecībā uz citiem lieliem ieguldījumu projektiem, kuros atbalsta saņēmēji bija tradicionālie ražošanas uzņēmumi, lēmumi tika pieņemti, pamatojoties uz NPV aprēķiniem, nevis atmaksāšanās laikiem.

(74)

Tāpēc Ungārija uzskata, ka atmaksāšanās laika metode šķiet mazāk piemērota ilgtermiņa stratēģiskiem lēmumiem un ka NPV analīze ļāva “GKN Automotive” vadībai labāk izprast atrašanās vietai specifiskās izmaksas un ieguvumus, kā arī snieguma virzītājspēkus visā projekta darbības laikā. Tās uzskata, ka nebija nepieciešams un nebūtu bijis pareizi izmantot atmaksāšanās laika metodi atrašanās vietas analīzē, kas tika veikta pēc tam, kad “Melrose” bija apstrīdējis ieguldījumu projekta ekonomisko pamatojumu.

(75)

Attiecībā uz Komisijas apsvērumu, ka 2020. gada novembra kapitālizdevumu pieprasījumā ietvertajā atmaksāšanās laikā netika ņemti vērā ieņēmumi no divu esošo uz Ungāriju pārceļamo ražotņu zemes un ēku pārdošanas (lēmuma par procedūras sākšanu 136. apsvēruma f) punkts), Ungārija apgalvo, ka “GKN Automotive” ir vispārpieņemta prakse neņemt vērā šos elementus projektu ekonomiskajos pamatojumos. Attiecībā uz to, ka kapitālizdevumu pieprasījumā netiek ņemta vērā orientējošā atbalsta piedāvājuma atbalsta summa, Ungārija apgalvo, ka “GKN Automotive” rīkojās piesardzīgi, jo ekonomiskā pamatojuma skatīšanas laikā netika uzskatīts, ka atbalsts noteikti tiks sniegts. Turklāt, kā apgalvo Ungārija, “GKN Automotive” zināja, ka, ņemot vērā citu Eiropā esošo ražotņu plānoto pārcelšanu, jebkādam atbalstam būs vajadzīgs Komisijas apstiprinājums.

(76)

Ungārija secina, ka [4,5–5,4] gadu atmaksāšanās laiks bija izšķirošs kritērijs attiecībā uz paziņoto pasākumu. “Melrose” nepārprotami vēlējās uzlabot atmaksāšanās laiku (t. i., ne ilgāku kā [4,5–5,4] gadi). Galīgo lēmumu par atrašanās vietu Ungārijā “GKN Automotive” vadība pieņēma 2021. gada 9. decembrī –vairāk nekā gadu pēc tam, kad 2020. gada 12. novembrī tika apstrīdēts sākotnējais ekonomiskais pamatojums. 2021. gada 9. decembrī tika paredzēts, ka ieguldījumu projekts Ungārijā atmaksāsies [4,4–5,3] gadu laikā (mazāk nekā [4,5–5,4] gadu laikā, kas bija mērķis), ņemot vērā stimulus (un [5,5–7,1] gadu laikā bez stimuliem). Tā kā “GKN Automotive” vadība panāca to, ka izdevās ievērot atmaksāšanas laiku zem [4,5–5,4] gadu sliekšņa, tādējādi izpildot akcionāra 2020. gada 12. novembra prasību attiecībā uz ekonomisko pamatojumu, tai nebija jāpieprasa “Melrose” papildu apstiprinājums, un tā tikai informēja “Melrose” par galīgo atrašanās vietu.

(77)

Visbeidzot, Ungārija pauž bažas par Komisijas pieņēmumiem, ka “Melrose” var apstrīdēt ieguldījumu projekta ekonomisko pamatojumu tikai tad, ja ir ieviesta oficiāla ieguldījumu politika. “Melrose” kā īpašnieks var prasīt “GKN Automotive” uzlabot ieguldījumu projekta finansiālo dzīvotspēju, pat ja nav, kā apgalvo Komisija, oficiālas ieguldījumu politikas, kas paredzētu [4,5–5,4] gadu atmaksāšanās laiku.

(78)

Ungārija apgalvo, ka, lai vēl vairāk samazinātu atmaksāšanās laiku pēc tam, kad “Melrose” bija apstrīdējis ekonomisko pamatojumu, “GKN Automotive” bija būtiski jāmaina pamatpieņēmumi un tādējādi jāapsver cita iespējamā atrašanās vieta, meklējot īpaši zemu izmaksu vietu, lai noskaidrotu, vai ir iespējams pievilcīgāks ekonomiskais pamatojums. Šajā kontekstā tika veikta atlase vairākos posmos, un tās ietvaros tika analizētas atrašanās vietai specifiskās izmaksas, izslēgtas citas iepriekš apsvērtās zemo izmaksu valstis (ar Ungāriju salīdzināmo izmaksu dēļ), apsvērtas īpaši zemu izmaksu vietas un atlasīta tāda īpaši zemu izmaksu vieta, kurā ieguldījumu projektu būtu reāli īstenot vajadzīgajā termiņā.

(79)

Ungārija apgalvo, ka stratēģijas izstrādes laikā Turcijai bija konstatēta viszemākā izmaksu un ieņēmumu attiecība esošo “GKN Automotive” ražotņu vidū. 2020. gada novembrī, kad “Melrose” lūdza uzlabot atmaksāšanās laiku, Turcija tika uzskatīta par prioritāru pētāmo iespēju. Polija un Slovākija, iepriekš atlasītās valstis, netika izskatītas, jo ieguldījumi šajās vietās radītu izmaksas, kas salīdzināmas ar ieguldījuma izmaksām Ungārijā. Attiecībā uz citām īpaši zemu izmaksu vietām, proti, Serbijai, Marokai, Rumānijai un Bulgārijai, kuras, pēc Ungārijas teiktā, zināmā mērā tika apsvērtas dažādos atrašanās vietas atlases procesa posmos, būtu vajadzīgas papildu pūles, kas saistītas ar sagatavošanās laika pagarināšanu lēmumu pieņemšanas nolūkos un galu galā vēlāku ražošanas uzsākšanu. Šajā projekta posmā ieguldījumu bija iespējams veikt tikai Turcijā, reģionā, kurā “GKN Automotive” jau darbojās, jo tur bija vietējā komanda, kas varēja izpildīt ieguldījumu projekta prasīto grafiku. Lai gan pašreizējā darbība Turcijā bija ierobežota apjoma ziņā, ražotne pastāvīgi uzrādīja ļoti labus darbības rezultātus un izmaksu ziņā bija ļoti konkurētspējīga salīdzinājumā ar citām esošajām “GKN Automotive” ražotnēm, līdz ar to tā varēja būt derīgs pamats turpmākai vietējās klātbūtnes paplašināšanai. Tādējādi Turcija kļuva par visreālāko iespēju, kuru tobrīd apsvērt.

(80)

Ungārija iesniedza divus uzaicinājumus uz tiešsaistes sanāksmēm, kuras tika rīkotas 2020. gada 19. novembrī un 2020. gada 4. decembrī un dēvētas par “sazvanīšanos, lai apspriestu jaunumus” starp diviem ieguldījumu projektā iesaistītajiem “GKN Automotive” darbiniekiem, un uzaicinājumu uz 2020. gada 10. decembrī rīkotu tiešsaistes sanāksmi, kurā piedalījās ieguldījumu projektā iesaistītie “GKN Automotive” darbinieki un Turcijas ražotnes vietējie darbinieki, lai “ātri izskatītu [ieguldījumu projektu] un vienotos par nākamajiem soļiem”. Ungārija apgalvo, ka šie dokumenti sniedz papildu pierādījumus par sanāksmēm 2020. gada novembrī un decembrī, kurās tika apspriests ieguldījumu projekts, arī tas, kā izpildīt “Melrose” prasību attiecībā uz projekta ekonomisko pamatojumu. Ungārija apgalvo, ka šo sanāksmju gaitā, kā arī tajās sanāksmēs, par kurām pierādījumi jau tika iesniegti Komisijas veiktās iepriekšējās pārbaudes laikā, “GKN Automotive” secināja, ka “a) uzlabojumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu atmaksāšanās laika mērķi, var panākt tikai, sameklējot alternatīvu atrašanās vietu ar zemākām izmaksām; b) citas atrašanās vietas, kas nav Turcijā, būtiski nemainītu projekta finansiālo dzīvotspēju, piemēram, Polija un Slovākija, un/vai būtiski aizkavētu ieguldījuma veikšanu tādēļ, ka tajās nav esošas darbības, piemēram, Maroka un Serbija. Vienīgie iesniegtie pierādījumi bija uzaicinājumi uz sanāksmēm.

(81)

Ungārija iesniedza 2020. gada 8. decembra e-pasta vēstuli, kurā, veicot turpmākus pasākumus saistībā ar lēmuma par procedūras sākšanu 60. apsvērumā minētajām darbībām laikposmā no 2020. gada 1. līdz 7. decembrim, “GKN” vietējie darbinieki Turcijā sniedza informāciju par “GKN Automotive” ieguldījumu vēsturi Turcijā (ražotne tika izveidota 2009. gadā un paplašināta 2013. gadā) esošajā ražotnē un par ieguldījumiem, ko tajā apgabalā veikuši citi uzņēmumi. Ungārija apgalvo, ka šī e-pasta vēstule vēl vairāk apliecina agrīnās iekšējās diskusijas par projekta atrašanās vietu Turcijā.

(82)

Attiecībā uz “GKN Automotive” sagatavošanās darbību grafiku Turcijā un apspriedēm ar Komisiju saistībā ar iepriekšēju paziņošanu Ungārija apgalvo, ka hipotētisko atrašanās vietu Turcijā sāka izskatīt tūlīt pēc pieprasījuma izpētīt īpaši zemu izmaksu vietu. Ungārija atsaucās uz 2020. gada decembrī veikto atrašanās vietas atlases rezultātu pārskata atjauninājumu (aprakstīts lēmuma par procedūras sākšanu 63. apsvērumā), uz šā alternatīvā scenārija finanšu analīzi, kas norisinājās 2021. gada janvārī, un uz sarunām ar Turcijas iestādēm, kas notika 2021. gada janvārī. Tā kā Ungārijas piedāvātā atbalsta piešķiršana bija atkarīga no Komisijas apstiprinājuma, “GKN Automotive” nevarēja šo atbalstu uzskatīt par pašsaprotamu. Tāpēc Ungārija 2021. gada jūnijā sāka iepriekšējas paziņošanas procesu ar Komisiju, un “GKN Automotive” vadība līdztekus tam izstrādāt alternatīvu scenāriju, ka ieguldījumu veic Turcijā, ar mērķi veikt tāda paša līmeņa analīzi, kāda veikta citām atrašanās vietām, un tas ietvēra turpmākas sanāksmes ar Turcijas iestādēm un Eiropā bāzētās vadības apmeklējumu ražotnē 2021. gada jūlijā (vietējā komanda ražotni apmeklēja daudz agrākā procesa posmā), kā arī turpmākas sagatavošanas darbības saistībā ar zemes iegādi, projekta plānošanu un ēku projektēšanu. Ungārija apgalvo, ka, tā kā “GKN Automotive” jau bija izveidota ražotne Turcijā, lielāko daļu šā darba veica vietējā komanda, un organizēt augstākās vadības apmeklējumus uz vietas bija pamats tikai tad, kad lieta attīstījās līdz pienācīgam brieduma līmenim, ko panāca ražotnes atrašanās vietas atlases projekta komanda laikā no 2020. gada decembra līdz 2021. gada jūlijam.

(83)

Attiecībā uz laiku, kad lieta tika iepriekš paziņota Komisijai, kā minēts lēmuma par procedūras sākšanu 140. apsvērumā, Ungārija apgalvo, ka tas, ka saņēmējs jau 2021. gada pavasarī sniedza iepriekšēju paziņojumu par projektu Ungārijā, nenozīmē, ka bija pieņemts lēmums par atrašanās vietu. Ungārija un atbalsta saņēmējs pie Komisijas vērsās pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā lietas sarežģītību – pārcelšanas elementu, par kuru nepastāvēja judikatūra. Saņēmējs apsvēra ātru iepriekšēju paziņošanu, lai labāk izprastu atbalsta saņemšanas iespējamību. Ungārija atsaucās uz 2021. gada 29. janvāra lēmuma par zemes atlasi sanāksmes protokolu, kurā norādīts, ka Miškolca ir apstiprināta kā ieguldījumu projekta vēlamā atrašanās vieta, pieņemot, ka projektam tiks piešķirts viss stimulu apjoms. Ungārija arī atsaucās uz prezentāciju, ko ražotnes atrašanās vietas atlases projekta komanda sagatavoja 2021. gada 9. decembra sanāksmei, kurā tika pieņemts galīgais lēmums par atrašanās vietu. Minētajā prezentācijā ir norādīts: “Patlaban tiek uzskatīts, ka pēc tālāko ar pieteikuma valstij iesniegšanu un ES apstiprinājumu saistīto procesu turpināšanas, lai saņemtu stimulu paketi, stimuli Ungārijā ir ticamāki nekā janvārī. Stimuli lielā mērā kompensēs Turcijas finansiālās priekšrocības salīdzinājumā ar Ungāriju un ļaus projektam sasniegt mērķa atmaksāšanās laiku [4,4–5,3] gadi ([5,5–7,1] gadi bez stimuliem)”.

(84)

Attiecībā uz Turcijas šķietamo politisko un operacionālo risku Ungārija apgalvo, ka politiskie riski Turcijā nekad nav tikuši uzskatīti par atturošiem, jo atbalsta saņēmējs jau sekmīgi darbojās Turcijā. Esošā “GKN Automotive” ražotne Turcijā 2019. gada novembrī tika novērtēta stratēģijas ietvaros un uzrādīja ļoti ticamus ekonomiskos rezultātus, tomēr “GKN Automotive” ieņēma nogaidošu nostāju, apsverot ražotnes iespējamo paplašināšanu, ņemot vērā iespējamos riskus un citus darbības faktorus un pamatojoties uz to, ka izmaksas nebija svarīgs lēmuma faktors, pirms “Melrose” 2020. gada novembrī apstrīdēja ekonomisko pamatojumu. Tikai pēc tam izmaksu faktoram/atmaksāšanās laikam tika piešķirta prioritāte salīdzinājumā ar citiem apsvērumiem. Kad Turcija 2020. gada decembrī tika iekļauta atrašanās vietas atlases rezultātu pārskatā, tās vērtējums bija viszemākais attiecībā uz politiskā un ekonomiskā riska dimensijām, kas nozīmēja, ka iekšējais priekšstats par Turciju būtiski nemainījās un riski joprojām tika uzskatīti par augstiem salīdzinājumā ar citām aplūkotajām vietām. Tomēr, ņemot vērā pozitīvo pieredzi ar pašreizējām darbībām Turcijā un prioritātes piešķiršanu finansiālajai ietekmei, lai sasniegtu atmaksāšanās laika mērķi, ražotnes atrašanās vietas atlases projekta komanda nolēma, ka šķietamais riska līmenis ir pieņemams, lai īstenotu scenāriju, kurš paredz ieguldījumu veikšanu Turcijā un kurš no finanšu perspektīvas ir ļoti pievilcīgs. Ungārija apgalvo, ka Turcijas paaugstinātā riska profils tika lielā mērā ņemts vērā 2021. gada decembrī galīgajā lēmumā par atrašanās vietu un “ņemot vērā atbalstu, Ungārija atbilda atmaksāšanās laika mērķim, ko izvirzīja “Melrose” kā vienīgi finansiālu apsvērumu motivēts akcionārs, savukārt uzņēmuma stratēģiski orientētā vadība to uzskatīja par labvēlīgu no citu, nevis finanšu kritēriju, tostarp riska profila, viedokļa – tika uzskatīts, ka tie kompensē atlikušo Turcijas finansiālo priekšrocību”. Ja “GKN Automotive” neuzskatītu Turciju par derīgu atrašanās vietu, tas vispār tur neatrastos.

(85)

Visbeidzot, Ungārija apgalvo, ka 2020. un 2021. gadā, kad “GKN Automotive” izskatīja Turciju kā alternatīvu atrašanās vietu, citi ieguldītāji (oriģinālā aprīkojuma piegādātāji vai transportlīdzekļu ražotāji) uzskatīja Turciju par uzticamu ieguldījumu vietu, kurā var veikt ieguldījumus vai paplašināt savas esošās ražotnes, tādējādi tas principā apstiprina Turcijas kā potenciālās atrašanās vietas ticamību.

(86)

Lēmuma par procedūras sākšanu 145. apsvērumā Komisija apšaubīja atbalsta saņēmēja apgalvojumu, ka Ungārijas stimuli “lielā mērā kompensēs Turcijas varianta finansiālās priekšrocības”. Tas bija tāpēc, ka stimuli sedz mazāk nekā 50 % no NPV starpības. Ungārija uzskata, ka šis elements ir daļa no proporcionalitātes analīzes, un apgalvo, ka Ungārijas ievērojamā priekšrocība kvalitatīvajos (ar finansēm nesaistītajos) kritērijos novērtējuma modelī, piemēram, darbaspēka prasmes un pieejamība, infrastruktūra, loģistika, tuvums klientiem, riski, apvienojumā ar [4,4–5,3] gadu atmaksāšanās laiku ar stimuliem (izpildot akcionāra prasību uzlabot atmaksāšanās laiku, lai sasniegtu [4,5–5,4] gadu mērķi), bija pietiekamas, lai “GKN Automotive” vadība 2021. gada decembrī pieņemtu lēmumu par ieguldījuma atrašanās vietu Ungārijā. Ungārija arī norāda, ka saskaņā ar tās pieredzi valsts atbalsts ir viens no faktoriem, bet ne vienmēr izšķirošais faktors, ko ieguldītāji ņem vērā, lemjot par nākotnes ieguldījuma vietu. Ungārija arī iesniedz sarakstu ar trim valsts atbalsta lietām, kurās Komisija apstiprināja atbalstu, lai gan tas sedza tikai daļu no NPV starpības.

(87)

Lēmuma par procedūras sākšanu 165. apsvērumā Komisija uzdeva jautājumus par to, vai atbalsts atbilst ieguldījuma attiecīgajā apgabalā neto papildu izmaksām salīdzinājumā ar hipotētisko scenāriju bez atbalsta. Ungārija apgalvo, ka ieguldījumu projekts trešajā kārtā un jaunajā trešajā kārtā atšķīrās ražojumu un apjoma sadalījuma ziņā, jo trešā kārta un jaunā trešā kārta ir būtiski atšķirīgi jēdzieni, kuriem ir atšķirīgi mērķrādītāji attiecībā uz jaunu ražotņu skaitu, ražojumu sadalījumu un apjomu/jaudu katrā ražotnē. Tādējādi prasības attiecībā uz platību nav salīdzināmas. Ungārija norāda, ka kardānvārpstu ražošanai ir nepieciešama ievērojami lielāka platība nekā pusasu ražošanai. Tā kā pusasis ir aptuveni 0,5 metrus garas (tās savieno automašīnas vidū esošo transmisiju ar riteņiem), kardānvārpstas var būt līdz trim metriem garas (tās savieno priekšējo asi un aizmugurējo asi). Līdz ar to prasības attiecībā uz aprīkojumu un platību, kas vajadzīga, lai izgatavotu vienādu pusasu un kardānvārpstu daudzumu, kardānvārpstu gadījumā ir augstākas.

(88)

Tālāk lēmuma par procedūras sākšanu 165. apsvērumā Komisija apšaubīja ar ieguldījumu projektu izveidoto ražošanas jaudu. Ungārija apgalvo, ka ir vairāki iemesli, kāpēc pārdošanas un ražošanas apjomi ir mazāki par radīto jaudu. Jaudas rādītāji atspoguļo tehniski iespējamo maksimālo izlaidi optimālos apstākļos, savukārt faktiskais ražošanas apjoms vienmēr ir mazāks par tehnisko jaudu tādu faktoru dēļ kā pārrāvumi, maiņa, nepietiekama ielaidmateriālu vai darbaspēka pieejamība. Turklāt jauda ir jāpielāgo, lai apmierinātu īslaicīgu maksimālo pieprasījumu, nevis gada vidējo pieprasījumu, un ir jāsaglabā jaudas rezerve vairākām produktu kopām. Attiecībā uz 2020. un 2021. gada apjomiem, kas tika iesniegti Komisijas iepriekšējās pārbaudes laikā, Ungārija apgalvo, ka tos ietekmēja pieprasījuma kritums pēc Covid-19 uzliesmojuma un ka ir paredzams, ka turpmākajos gados apjomi būs tādi paši kā pirms Covid-19. Visbeidzot, Ungārija apgalvo, ka ieguldījumu projektā paredzētā platība Ungārijā ir salīdzināma ar pārcelto ražotņu platību. Ungārija arī atkārto, ka ieguldījumu projekts ietver pārvietošanu no esošajām ražotnēm uz jauno ražotni, nepalielinot jaudu Eiropā izveidotajā ražošanas tīklā kopumā, un ka atbalsta saņēmējs apstiprināja, ka jaunajā ražotnē Ungārijā šā projekta ietvaros netiks radīta papildu ražošanas jauda.

(89)

Attiecībā uz atšķirībām NPV aprēķinā izmantotajā laikposmā (lēmuma par procedūras sākšanu 165. apsvērums) Ungārija apgalvo, ka abos scenārijos termiņi vienādi kavējas. Gan Ungārijas, gan Turcijas variantam tika noteikts, ka pirmais ražošanas palielināšanas gads būs 2022. gads (tiek pieņemts, ka, uzsākot ražošanu, nebūs palielinājuma), un plānots, ka ražošana ar pilnu jaudu sāksies 2026. gadā.

(90)

Attiecībā uz pārcelšanas acīmredzamo negatīvo ietekmi Ungārija apgalvo, ka ir pārliecināta, ka Turcija bijusi ticams hipotētiskais scenārijs un tāpēc nepastāv cēloņsakarība starp atbalstu un pārcelšanu.

(91)

Ungārija neapstrīd Komisijas viedokli, kas pausts lēmuma par procedūras sākšanu 111. apsvērumā, ka uz nodokļa atvieglojumu attiecas 2022. gada RAP, un paskaidro, ka tam “nevajadzētu mainīt Komisijas novērtējuma rezultātu”, ņemot vērā, ka “saskaņā ar Ungārijas reģionālā atbalsta karti, ko Komisija apstiprinājusi laikposmam no 2022. līdz 2027. gadam (SA.63934), Felsőzsolca ir tāda pati atbalsta maksimālā intensitāte (50 %) kā iepriekšējā reģionālā atbalsta kartē” un ka ir izpildīti pārējie 2022. gada RAP paredzētie nosacījumi.

(92)

Attiecībā uz Komisijas jautājumu lēmuma par procedūras sākšanu 133. apsvērumā par to, uz kāda pamata saistībā ar būtiskas stimulējošas ietekmes nodrošināšanu Ungārija 2020. gada 5. novembrī sniedza indikatīvu stimulu piedāvājumu, Ungārija apgalvo, ka atbalsta piešķīrējs 2021. gada 8. aprīlī saņēma oficiālo VIP naudas dotācijas pieprasījumu, kurā bija ietverti pierādījumi par iekšējo procesu, kādā tiek pieņemti lēmumi par atrašanās vietu. Viss, kas norisinājās pirms tam, bija procedūras neoficiālā daļa, kas palīdzēja nodrošināt atlases procesam nepieciešamo informāciju. Ungārija arī atsaucās uz tobrīd pieejamo ierobežoto informāciju. Ungārija arī paskaidro, ka sanāksmēs ar HIPA atbalsta saņēmējs vairākkārt norādīja, ka tiek izvērtētas alternatīvas atrašanās vietas un ka uzņēmumā joprojām norisinās ražotnes atrašanās vietas atlases process.

(93)

Ungārija arī apgalvo, ka lēmuma par procedūras sākšanu 133. apsvērumā Komisija izvirza jautājumus par to, ka Ungārija sniedz saņēmējam informāciju par pārcelšanas aspektiem. Šajā sakarā Ungārija apgalvo, ka HIPA kā piešķīrējai iestādei ir pienākums sniegt potenciālajiem saņēmējiem visu informāciju, kas varētu būt piemērojama konkrētā gadījumā. Tā ir standarta procedūra, ko piemēro visiem valsts atbalsta pieteikumiem. Ungārija uzskata, ka atbalsta saņēmējs rīkojās kā jebkurš cits rūpīgs ieguldītājs, kas cenšas savākt visu informāciju pirms lēmuma pieņemšanas. Ja “GKN Automotive” īpaši zemu izmaksu valsti kā alternatīvu atrašanās vietu vērtētu šīs informācijas dēļ, “GKN Automotive” jau 2020. gada augustā būtu varējis sākt sagatavot alternatīvo scenāriju, kas paredz atrašanās vietu Turcijā.

(94)

“Melrose” precizē, ka 2023. gada 20. aprīlī“GKN Automotive” un “Rubin” tika atdalīti no “Melrose”, lai veidotu daļu no jaunas neatkarīgas uzņēmumu grupas, kuras mātesuzņēmums ir “Dowlais Group plc.”. “Melrose” arī precizē, ka 2023. gada februārī “Rubin” juridiskais nosaukums tika mainīts uz “GKN Automotive Hungary Kft.” un “GKN Automotive” kļuva par tā vienīgo akcionāru “Eachairn Aerospace Holdings Limited” vietā.

(95)

Attiecībā uz Komisijas paustajām šaubām par “Melrose” lomu lēmumu pieņemšanas procesā, jo īpaši attiecībā uz lēmumu par atrašanās vietu un ekonomiskā pamatojuma apstrīdēšanu, “Melrose” apgalvo, ka izmantojis decentralizētu uzņēmējdarbības modeli, kurā lielāko daļu uzņēmējdarbības un stratēģisko lēmumu pieņēma portfeļa uzņēmumu izpildu un vadības komandas, savukārt “Melrose” saglabāja tiesības apstiprināt konkrētus lēmumus vai uzlikt tiem veto. “Melrose” savu iesaisti portfeļa uzņēmumos ierobežo līdz lēmumu par būtiskiem ieguldījumiem pārskatīšanai, lai nodrošinātu, ka tie ir piemēroti un atbilst finanšu prasībām. Iesniedzot KIP un ekonomisko pamatojumu un apkopojot finanšu pieņēmumus par ieguldījumu projektu 2020. gada 12. novembra sanāksmē ar “Melrose” izpilddirektoriem un vadību, “GKN Automotive” rīkojās saskaņā ar “Melrose” apstiprināšanas prasībām, kas atspoguļotas pilnvaru deleģēšanas politikas dokumentā, kuru Ungārija iesniedza kopā ar savām piezīmēm (56. apsvērums). “Melrose” izprata priekšlikuma stratēģisko pamatojumu un vajadzību pēc finansējuma iepriekšēja apstiprinājuma, lai “GKN Automotive” varētu turpināt ieguldījumu projekta īstenošanu, un tāpēc apstiprināja vispārējo ekonomisko pamatojumu, vienlaikus pilnvarojot “GKN Automotive” vadību apzināt veidus, kā uzlabot atmaksāšanās laiku, lai tas nepārsniegtu [4,5–5,4] gadus. Atsauces uz Ungāriju ekonomiskajā pamatojumā un kapitālizdevumu pieprasījumā bija darba hipotēze. “GKN Automotive” vadībai bija pilnvaras virzīt atrašanās vietas atlasi un pieņemt galīgo lēmumu par atrašanās vietu ar nosacījumu, ka attiecīgais ekonomiskais pamatojums un amortizācijas grafiks atbildīs “Melrose” finansiālajām prasībām un apstiprinātajam budžetam.

(96)

Attiecībā uz Komisijas paustajām šaubām par atmaksāšanās laiku, kas nepārsniedz [4,5–5,4] gadus, kā noteicošo faktoru laikā, kad tika pieņemts lēmums par ieguldījumu un atrašanās vietu, “Melrose” apgalvo, ka, lai nodrošinātu pieņemamu peļņu no ieguldījumiem, attiecībā uz lieliem stratēģiskiem ieguldījumiem, tādiem kā ieguldījumu projekts, pastāv vispāratzīta iekšējā prakse pieprasīt atmaksāšanās laiku līdz [4,5–5,4] gadiem, un ilgākus atmaksāšanās laikus parasti neuzskata par pieņemamiem. Kā pamatojošus pierādījumus šādas iekšējās prakses pastāvēšanai “Melrose” min “Melrose”2021. gada 6. augusta e-pasta vēstuli, kas iesniegta saistībā ar iepriekšējo pārbaudi un uz kuru atsaucas arī Ungārija (57. apsvērums). “Melrose” atsaucas arī uz 2020. gada 12. novembra sanāksmes retrospektīvo protokolu, ko Ungārija kopā ar savām piezīmēm (60. apsvērums) iesniedz kā tālaika pierādījumus par minēto finanšu mērķi, kas ieguldījumu projektam bija jāsasniedz.

(97)

“GKN Automotive” apgalvo, ka bija galvenā lēmējstruktūra attiecībā uz ieguldījumu projektu un ka “Rubin” ir meitasuzņēmums, kas tika izveidots tikai tad, kad bija pietiekami izstrādāts lēmums izvēlēties Ungāriju kā ieguldījumu projekta vietu. “GKN Automotive” precizē, ka 2022. gada septembrī “Rubin” juridiskais nosaukums tika mainīts uz “GKN Automotive Hungary Kft.”.

(98)

Attiecībā uz “GKN Automotive” vadības pilnvaru tvērumu un šaubām, ko Komisija paudusi lēmuma par procedūras sākšanu 133.–137. apsvērumā, “GKN Automotive” apgalvo, ka “Melrose” kā finanšu ieguldītājs bija atbildīgs tikai par ieguldījumu projekta finansējuma apstiprināšanu, tomēr neiejaucās darbības aspektos, kas pilnībā bija “GKN Automotive” vadības rokās. Kā liecina pilnvaru deleģēšanas politikas dokuments, “Melrose” pilnvaras galvenokārt attiecas uz finanšu jautājumiem. Šajā kontekstā “GKN Automotive” vadība izstrādāja ekonomisko pamatojumu un visus tā darbības aspektus un 2020. gada 12. novembrī kopā ar KIP iesniedza to “Melrose”. “Melrose” atzina, ka ir nepieciešams iepriekšējs finansējuma apstiprinājums, lai “GKN Automotive” vadība varētu turpināt ieguldījumu projekta īstenošanu. Tajā pašā laikā “Melrose” izpilddirektori un vadība apstrīdēja atmaksāšanās laiku un lūdza “GKN Automotive” vadību uzlabot ieguldījumu projekta finansiālo pievilcību, kā to apliecina 2020. gada 12. novembra sanāksmes retrospektīvais protokols (60. apsvērums).

(99)

Attiecībā uz “Melrose” politiku, kas paredz, ka atmaksāšanās laiks nepārsniedz [4,5–5,4] gadus, “GKN Automotive” vēlreiz atsaucas uz 2020. gada 12. novembra sanāksmes retrospektīvo protokolu (60. apsvērums) kā pierādījumu. Līdzīgi kā projektam Ungārijā (68. apsvērums) “GKN Automotive” nodrošina atmaksāšanās laiku arī četriem citiem Eiropas projektiem savā nesenajā portfelī, kuru atmaksāšanās laiks ir mazāks par [4,5–5,4] gadiem. “GKN Automotive” apgalvo, ka, salīdzinot abas prezentācijas – pēdējo iepriekšējās pārskatīšanas prezentāciju (uz kuru arī atsaucas Ungārija, 70. apsvērums) 2020. gada 30. oktobra sanāksmei, gatavojoties 2020. gada 12. novembrī paredzētajai sanāksmei, kurā “Melrose” skatīja ekonomisko pamatojumu, un galīgo prezentāciju, kas tika sagatavota 2020. gada 12. novembrī notikušajai ekonomiskā pamatojuma pārskatīšanas sanāksmei –, redzamas projekta izmaksu izmaiņas, kā arī apsvērumi, kas atspoguļo nepieciešamību samazināt atmaksāšanās laiku, parādot skaidru izpratni par “Melrose” politiku šajā jautājumā. Visbeidzot, “GKN Automotive” atsaucas arī uz “Melrose”2021. gada 6. augusta e-pasta vēstuli, kas iesniegta saistībā ar iepriekšējo pārbaudi (57. apsvērums), kā tālaika pierādījumu par “Melrose” finanšu mērķiem.

(100)

Attiecībā uz Turcijas kā vienīgā hipotētiskā scenārija ierosināšanu un šaubām, ko Komisija pauda lēmuma par procedūras sākšanu 138. un 139. apsvērumā, “GKN Automotive” apgalvo, ka lēmums neiekļaut Turciju sākotnējā atrašanās vietas novērtējuma turpmākajos posmos 2019. gadā bija balstīts uz to, ka Turcija atpalika no citām vietām novērtējumā, kas tika veikts visaptverošāk (tajā tika iekļauti arī stratēģiski un darbības faktori), kaut arī izmaksu aspektā tās vērtējums bija labs. Kad “Melrose” apstrīdēja ekonomiskā pamatojuma finansiālo dzīvotspēju, izmaksu faktors atrašanās vietas izvēlē kļuva ļoti svarīgs, lai uzlabotu finansiālo dzīvotspēju (atmaksāšanās laiku), un tāpēc Turcija atkal kļuva nozīmīga. Tika uzskatīts, ka tādu citu zemu izmaksu vietu apsvēršana, kurās nav “GKN Automotive” klātbūtnes, var būtiski aizkavēt ieguldījumu projektu un palielināt tā pakļautību riskam. Ņemot vērā laika ierobežojumus, klātbūtnei un veiksmīgajai pieredzei ar esošo darbību bija izšķiroša nozīme tajā, ka Turcija tika izvēlēta par īpaši zemo izmaksu vietu.

(101)

Attiecībā uz Turciju kā patiesu hipotētisko scenāriju, kurā “GKN Automotive” patiešām veiktu ieguldījumus, un attiecībā uz darbību grafiku Turcijā un Komisijas lēmuma par procedūras sākšanu 140.–145. apsvērumā paustajām šaubām “GKN Automotive” apgalvo, ka tad, kad Ungārija sniedza iepriekšēju paziņojumu par atbalstu, alternatīvais scenārijs ieguldījumu veikšanai Turcijā jau bija lielā mērā izstrādāts. Tūlīt pēc tam, kad atrašanās vietas atlases procesā sāka izskatīt šo alternatīvo atrašanās vietu, ražotnes atrašanās vietas atlases projekta komanda sāka veikt attiecīgās procedūras, lai par to veiktu tāda paša līmeņa analīzi, kāda tika veikta par pārējām vietām, un tas ļāva “GKN Automotive” līdz galīgā lēmuma par atrašanās vietu pieņemšanai iegūt salīdzināmus ekonomiskos pamatojumus ieguldīšanai Ungārijā un Turcijā. Attiecībā uz riskiem “GKN Automotive” apgalvo, ka abās atrašanās vietās bija ievērojams politisks risks, bet ne tik liels, lai tas apdraudētu ieguldījumu projekta dzīvotspēju. “GKN Automotive” ražotnē Turcijā nav bijis ne darbības pārrāvumu, ne citas nelabvēlīgas ietekmes uz ražošanu. Pirms “Melrose” apstrīdēja ekonomisko pamatojumu, Turcija bija rezerves iespēja, daļēji riska apsvērumu dēļ. Pēc ekonomiskā pamatojuma apstrīdēšanas šis alternatīvais risinājums kļuva par vienu no daudzsološākajām un rentablākajām vietām, savukārt riska nozīmīgums tika nedaudz pazemināts.

(102)

“GKN Automotive” arī apgalvo, ka oriģinālā aprīkojuma piegādātāju un transportlīdzekļu ražotāju ieguldījumi Turcijā un labvēlīgie apstākļi Apvienotās Karalistes uzņēmumiem, kas iegulda Turcijā, arī ir pamats Turcijas kā potenciālas ieguldījumu vietas uzticamībai.

(103)

Attiecībā uz NPV atšķirību starp abām atrašanās vietām “GKN Automotive” apgalvo, ka kvalitatīvie faktori, kuru dēļ atrašanās vieta Ungārijā atzīta par labu, bija pietiekami, lai mazinātu atlikušo NPV starpību starp Turciju un Ungāriju, ar nosacījumu, ka ieguldījumu projektam tiks piešķirti stimuli, kas kompensētu ievērojamu šīs atšķirības daļu. “GKN Automotive” arī uzskata, ka projekta turpmāka izstrāde gan Ungārijas, gan Turcijas scenārijam 2021. gadā liecina, ka “GKN Automotive” faktiski spēja uzlabot tā scenārija finansiālo dzīvotspēju, kurā bija paredzēta ieguldījuma veikšana Ungārijā, un līdz brīdim, kad tika pieņemts galīgais lēmums par atrašanās vietu, samazināt paredzamo atmaksāšanās laiku tā, lai tas nepārsniegtu [4,5–5,4] gadus, ņemot vērā atbalsta piešķiršanu. Tāpēc, neraugoties uz atlikušo NPV starpību salīdzinājumā ar Turciju, projekta īstenošanas vieta Ungārijā atbilda “Melrose” [4,5–5,4] gadu atmaksāšanās laika politikai.

(104)

Attiecībā uz atbalsta samērīgumu, ieguldījuma apjomu, radīto jaudu un Komisijas lēmuma par procedūras sākšanu 165. apsvērumā paustajām šaubām “GKN Automotive” atkārto argumentus, ko Ungārija jau ir izvirzījusi par tiem pašiem jautājumiem (87. un 88. apsvērums).

(105)

“GKN Automotive” atzinīgi vērtē Komisijas provizorisko uzskatu, ka atbalstītais ieguldījums veicina reģionālo attīstību, ka ieguldījums ir tiesīgs saņemt reģionālo atbalstu, ka ir nepieciešama valsts iejaukšanās un ka pasākums ir piemērots. Attiecībā uz atbalsta iespējamo negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību “GKN Automotive” atzinīgi vērtē Komisijas provizorisko uzskatu, ka atbalsta maksimālā intensitāte nav pārsniegta. “GKN Automotive” arī norāda, ka tā saprot, ka secinājums par jaudas pārpalikuma radīšanu ir atkarīgs no hipotētiskā scenārija ticamības, un šis scenārijs, pēc tā domām, ir ticams, un apstiprina, ka jaunajā ražotnē Ungārijā projekta ietvaros netiks radīta papildu ražošanas jauda, un tāpēc nepastāv jaudas pārpalikuma rašanās risks. “GKN Automotive” piebilst, ka tas saprot, ka Komisija provizoriski uzskata, ka atbalstam nav kohēziju mazinošas ietekmes. Attiecībā uz pārcelšanas iespējamo acīmredzamo negatīvo ietekmi “GKN Automotive” atzinīgi vērtē Komisijas viedokli, ka, “ja hipotētiskais scenārijs par ieguldījuma veikšanu Turcijā tiks uzskatīts par patiesu, Komisija piekritīs, ka nepastāv cēloņsakarība starp Ungārijā piedāvāto atbalstu un darbības pārcelšanu”.

(106)

Ungārija norāda, ka citu ieinteresēto personu piezīmes pilnībā atbilst tās piezīmēm par lēmumu par procedūras sākšanu.

(107)

Lēmumā par procedūras sākšanu 97.–105. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ Komisija uzskatīja, ka paziņotais pasākums ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, jo tas ir attiecināms uz valsti un ir piešķirts no valsts līdzekļiem, ir selektīvs, rada saņēmējam ekonomisku priekšrocību, var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus. Šis novērtējums paliek spēkā, tāpēc Komisija secina, ka pasākums ir valsts atbalsts.

(108)

Ja piešķiramā reģionālā ieguldījumu atbalsta summa pārsniedz VGAR 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto paziņošanas robežvērtību, uz atbalstu neattiecas VGAR paredzētais atbrīvojums un tādējādi par to jāpaziņo Komisijai atsevišķi.

(109)

Pasākums paredz divējādu atbalstu: naudas dotāciju, kas piešķirta pirms 2021. gada 31. decembra (29. apsvērums), un nodokļa atvieglojumu, ko Ungārija uzskata par piešķirtu 2021. gada 12. decembrī (31. apsvērums). Lēmuma par procedūras sākšanu 111. apsvērumā Komisija pauda šaubas par minēto piešķiršanas datumu un uzskatīja, ka atbalsts, iespējams, vēl nebija piešķirts (115. apsvērums).

(110)

Ungārijas ziemeļu reģionā piemērojamā atbalsta maksimālā intensitāte naudas dotācijas piešķiršanas brīdī bija 50 %. Tāpēc piemērojamā paziņošanas robežvērtība (noteikta VGAR 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un piemērojama naudas dotācijas piešķiršanas brīdī) bija 37,50 miljoni EUR, kas aprēķināta saskaņā ar mehānismu, kurš noteikts VGAR 2. panta 20) punktā un kas bija piemērojams naudas dotācijas piešķiršanas brīdī. No 2022. gada 1. janvāra atbalsta intensitāte Ungārijas ziemeļu reģionam ir 60 % (37). No 2023. gada 1. jūlija Komisija palielināja paziņošanas robežvērtības gadījumos, kad reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 50 %, līdz 41,25 miljoniem EUR un gadījumos, kad reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 60 %, līdz 49,5 miljoniem EUR (38). Komisija uzskata, ka naudas dotācija 44,76 miljonu EUR nominālvērtībā (43,01 miljons EUR diskontētā vērtībā) (32. apsvērums) jau pārsniedza paziņošanas robežvērtību reģionam ar atbalsta maksimālo intensitāti 50 % (šāda intensitāte bija piemērojama naudas dotācijas piešķiršanas laikā), un tas nozīmēja, ka uz pasākumu neattiecās atbrīvojums no paziņošanas pienākuma saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu neatkarīgi no nodokļa atvieglojuma.

(111)

Komisija secina, ka Ungārijas iestādes, noteikdamas, ka naudas dotācijas piešķiršana ir atkarīga no Komisijas apstiprinājuma, pieņemdamas nodokļa atvieglojuma piešķiršanas aktu tikai pēc Komisijas apstiprinājuma paziņošanas un paziņodamas par pasākumu, ir izpildījušas savus pienākumus saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu un VGAR 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(112)

Atkāpjoties no valsts atbalsta vispārējā aizlieguma, kas noteikts LESD 107. panta 1. punktā, atbalstu var atzīt par saderīgu, ja uz to var attiecināt kādu no LESD noteiktajām atkāpēm.

(113)

Šajā gadījumā pasākuma mērķis ir veicināt reģionālo attīstību apgabalā, kas noteikts saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Ungārijas iestādes paziņoja par šo pasākumu, pamatojoties uz 2014. gada RAP. Naudas dotācija ir individuāls atbalsts, kuru piešķir, pamatojoties uz valdības 2014. gada 27. augusta Dekrētu Nr. 210/2014 par shēmu, kas iezīmēta ieguldījumu veicināšanai; ar šo dekrētu izveido reģionāla atbalsta shēmu, kas īstenojama saskaņā ar VGAR (29. apsvērums). Nodokļa atvieglojums ir individuāls atbalsts, kas piešķirts, pamatojoties uz 1996. gada Likumu LXXXI par uzņēmumu ienākuma nodokli un dividenžu nodokli un valdības 2014. gada 17. jūlija Dekrētu Nr. 165/2014 par nodokļu stimulu attīstībai, kurš arī ir reģionālā atbalsta shēma (39), ko īsteno saskaņā ar VGAR (30. apsvērums). Pamatojoties uz to, Komisija uzskata, ka LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunkts, kā tas interpretēts reģionālā atbalsta pamatnostādnēs, ir piemērots juridiskais pamats pasākuma saderības novērtēšanai.

(114)

Lēmuma par procedūras sākšanu 110. apsvērumā Komisija provizoriski konstatēja, ka juridiskais pamats naudas dotācijas novērtēšanai ir LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunkts, kā tas interpretēts 2014. gada RAP saskaņā ar 2022. gada RAP 197. punktu. Līgums par stimulu attiecībā uz naudas līdzekļu dotāciju tika parakstīts pirms 2021. gada 31. decembra ar nosacījumu, ka Komisija pieņem lēmumu par atbalsta apstiprināšanu. Ne Ungārija, ne kāda cita ieinteresētā persona neapstrīdēja šo provizorisko uzskatu pēc lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas. Tāpēc lēmuma par procedūras sākšanu 110. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ Komisija secina, ka naudas dotācijas saderība būtu jānovērtē, pamatojoties uz 2014. gada RAP.

(115)

Lēmuma par procedūras sākšanu 111. apsvērumā pausts Komisijas provizoriskais uzskats, ka attiecībā uz nodokļa atvieglojumu valdības lēmums, kas pieņemts 2021. gada 12. decembrī, nebija piešķiršanas akts un ka tikai turpmāks valdības lēmums varēja piešķirt saņēmējam likumīgas tiesības saņemt atbalstu. Tāpēc atbilstošais juridiskais pamats nodokļu atvieglojuma novērtēšanai būtu LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunkts, kā tas interpretēts 2022. gada RAP. Ne Ungārija, ne kāda cita ieinteresētā persona neapstrīdēja šo provizorisko uzskatu pēc lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas. Tāpēc lēmuma par procedūras sākšanu 111. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ Komisija secina, ka nodokļa atvieglojuma saderība būtu jānovērtē, pamatojoties uz 2022. gada RAP.

(116)

Komisija norāda, ka šīs lietas īpašajos apstākļos nekas tai neliedz novērtēt vienu atbalsta daļu, pamatojoties uz 2014. gada RAP, un otru tā daļu – pamatojoties uz 2022. gada RAP (kopā sauktas par “RAP”). Jebkurā gadījumā RAP noteikumi, kas ir būtiski turpmāk izklāstītajā novērtējumā, pēc būtības ir identiski, turklāt, kā paskaidrots 14. apsvērumā, Miškolca ir tiesīga saņemt reģionālo atbalstu, pamatojoties gan uz 2014. gada reģionālā atbalsta karti, gan 2022. gada reģionālā atbalsta karti. Turklāt atbalsta maksimālās intensitātes palielinājums Ungārijas ziemeļu reģionā no 50 % līdz 60 % (110. apsvērums) neietekmē vispārējā saderības novērtējuma rezultātu, kā izklāstīts 5.4. iedaļā.

(117)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda nopietnas šaubas par atbalsta pasākuma saderību, pamatojoties uz: i) hipotētiskā scenārija ticamību, ii) stimulējošo efektu un iii) atbalsta samērīgumu. Turklāt Komisija norādīja, ka nevar izslēgt, ka pasākums veicina vai pastiprina jaudas pārpalikuma rašanos tirgū, kurā notiek absolūta lejupslīde, un ir cēlonis darbību pārcelšanai no citas dalībvalsts, tādējādi radot acīmredzamu negatīvu ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību (2.9. iedaļa). 2014. gada RAP 26. punktā un 2022. gada RAP 39. punktā ir noteikti kumulatīvie kritēriji, kuri atbalsta pasākumam ir jāizpilda, lai to varētu uzskatīt par saderīgu ar LESD 107. panta 3. punktu. No tā izriet, ka, ja pasākums neatbilst vienam vai vairākiem no minētajiem kritērijiem, pasākumu nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Komisija vispirms veica novērtējumu, pamatojoties uz stimulējošās ietekmes kritēriju.

(118)

2014. gada RAP 3.5. iedaļā un 2022. gada RAP 5.2. iedaļā ir noteikts, ka atbalstam ir jābūt ar stimulējošu ietekmi. Stimulējošā ietekme ir tad, ja atbalsts maina uzņēmuma rīcību tādējādi, ka tas veic papildu darbības, kuras sekmē apgabala attīstību un kuras tas bez šā atbalsta neveiktu vai veiktu tikai ierobežotā vai atšķirīgā veidā vai citā vietā. No atbalsta nedrīkst subsidēt izmaksas attiecībā uz darbībām, kuras uzņēmums būtu veicis jebkurā gadījumā, un nedrīkst kompensēt parasto uzņēmējdarbības risku, kas piemīt saimnieciskajai darbībai.

(119)

Saskaņā ar 2014. gada RAP 64. un 65. punktu un 2022. gada RAP 62. un 63. punktu stimulējošās ietekmes prasība formāli ir izpildīta, ja darbi saistībā ar individuālu ieguldījumu tiek sākti tikai pēc tam, kad ir iesniegts atbalsta pieteikums. Kā jau konstatēts lēmuma par procedūras sākšanu 120. apsvērumā, šis nosacījums šajā gadījumā ir izpildīts, jo atbalsta saņēmējs iesniedza atbalsta pieteikumu 2021. gada 8. aprīlī (naudas dotācija) un 2021. gada 31. martā (nodokļa atvieglojums), savukārt darbs pie ieguldījumu projekta sākās tikai 2022. gada 28. aprīlī (25. apsvērums).

(120)

Tā kā uzņēmums var veikt ieguldījumu konkrētā reģionā dažādu pamatotu iemeslu dēļ, RAP nosaka, ka, pat ja atbalsts netiek piešķirts, Komisijai ir detalizēti jāpārbauda, vai atbalsts ir nepieciešams, lai panāktu būtisku stimulējošu ietekmi uz ieguldījumu. To var pierādīt divos veidos (sk. 2014. gada RAP 61. punktu un 2022. gada RAP 59. punktu), proti, ka atbalsts: rada stimulu ieguldīt attiecīgajā apgabalā, jo citādi ieguldījums atbalsta saņēmējam nebūtu pietiekami ienesīgs (40) (pirmais scenārijs: lēmums par ieguldījumiem), vai stimulē izvietot plānoto ieguldījumu attiecīgajā apgabalā, nevis citur, jo tas kompensē neto trūkumus un izmaksas, ko rada ieguldīšana uzņēmējdarbības vietā attiecīgajā apgabalā (otrais scenārijs: lēmums par atrašanās vietu).

(121)

Kā noteikts 2014. gada RAP 3.5.2. iedaļā un 2022. gada RAP 5.2.1.2. iedaļā, dalībvalstij ir jāsniedz skaidri pierādījumi, ka atbalstam ir faktiska ietekme uz lēmumu par ieguldījumiem vai lēmumu par atrašanās vietu. Šajā saistībā dalībvalstij ir jāsniedz vispusīgs tāda hipotētiskā scenārija apraksts, kurš paredz, ka saņēmējam netiek piešķirts atbalsts. Komisijai ir jāpārbauda, vai šis alternatīvais scenārijs ir reālistisks un ticams. Saskaņā ar 2014. gada RAP 68. punktu un 2022. gada RAP 66. punktu hipotētiskais scenārijs ir ticams tad, ja tas ir patiess un atspoguļo lēmuma pieņemšanas faktorus laikā, kad atbalsta saņēmējs pieņēmis lēmumu par ieguldījumu.

(122)

2014. gada RAP 71. punktā un 2022. gada RAP 69. punktā ir norādīts, ka otrā scenārija situācijā – uz kuru šajā lietā atsaucas Ungārijas iestādes (41. apsvērums) – dalībvalsts varētu pierādīt atbalsta stimulējošo ietekmi, iesniedzot uzņēmuma dokumentus, kuri liecina, ka ir salīdzināts, kādas izmaksas un ieguvumi rastos, ja tiktu ieguldīts atbalstāmajā apgabalā un attiecīgi citos apgabalos. No 2022. gada RAP 70. punkta un Komisijas lēmumu pieņemšanas prakses, kas balstīta uz 2014. gada RAP (41), skaidri izriet, ka šādiem dokumentiem ir jābūt no tā paša perioda, kad notika lēmumu pieņemšanas process par ieguldījumu vai tā atrašanās vietu. Komisija pārbauda, vai šie salīdzinājumi ir reālistiski. Šajā nolūkā 2014. gada RAP 72. punktā un 2022. gada RAP 70. punktā dalībvalsts tiek aicināta paļauties uz oficiālajiem uzņēmuma vadības dokumentiem, risku novērtējumiem (ieskaitot ar atrašanās vietu saistīto risku novērtējumus), finanšu pārskatiem, iekšējiem uzņēmējdarbības plāniem, ekspertu atzinumiem un citiem pētījumiem un dokumentiem, kuros ir analizēti ieguldījumu scenāriji.

(123)

Lai pārbaudītu projekta dzīvotspēju otrā scenārija kontekstā, ir jāņem vērā visas attiecīgās izmaksas un ieņēmumi (42), izņemot iespējamās subsīdijas, kas pieejamas alternatīvajā atrašanās vietā, ja šī alternatīvā atrašanās vieta atrodas EEZ.

(124)

Ungārijas iestādes jau iepriekšējās paziņošanas laikā un tai sekojošās Komisijas veiktās iepriekšējās pārbaudes laikā iesniedza informāciju, kurā dokumentēts “GKN Automotive” un “Melrose” lēmumu pieņemšanas process, un iepazīstināja ar hipotētisko scenāriju, kas paredz projekta īstenošanu Eskišehirā, Turcijā.

(125)

Piezīmēs par lēmumu par procedūras sākšanu Ungārija vēlreiz apstiprināja savu viedokli, kas pausts lēmuma par procedūras sākšanu 126. un 127. apsvērumā, – ka “GKN Automotive” vadība galīgo lēmumu par atrašanās vietu pieņēma tikai 2021. gada decembrī, savukārt KIP apstiprinājums, ko pirms minētā datuma, 2020. gada decembrī, sniedza “Melrose”, bija tikai projekta finansējuma iepriekšēja nodrošināšana, nevis lēmums par ieguldījuma atrašanās vietu (3.1.1. iedaļa).

(126)

Lai novērtētu Ungārijas norādītā hipotētiskā scenārija ticamību, Komisija pārbaudīja: i) vai “GKN Automotive” vadība varēja pieņemt galīgo lēmumu par ieguldījuma atrašanās vietu vai mainīt ieguldījuma vietu pēc KIP apstiprināšanas un cik lielā mērā pastāvēja atmaksāšanās laika slieksnis [4,5–5,4] gadi kā izšķirošs faktors (5.4.1.1. iedaļa); ii) kāpēc Turcija tika turpmāk izskatīta kā vienīgā alternatīvā atrašanās vieta, ja arī citas vietas šķita daudzsološas no izmaksu viedokļa (5.4.1.2. iedaļa); un iii) vai Turcija bija patiess hipotētiskais scenārijs un labuma guvējs būtu ieguldījis Turcijā, ja Ungārijā nebūtu atbalsta; vai iespējamie riski, kas saistīti ar ieguldījuma veikšanu Turcijā, varēja būt atturošs faktors, kura dēļ ieguldījums būtu noticis Ungārijā pat bez atbalsta (5.4.1.3. iedaļa).

(127)

Komisijas iepriekšējās pārbaudes laikā Ungārija iesniedza dokumentus, kuri apliecina, ka “Melrose” ir lēmējstruktūra ieguldījumu projekta atrašanās vietas atlasē (44. apsvērums). Ungārija nesniedza nekādus tālaika pierādījumus ne par i) “GKN Automotive” vadības pilnvarām un spēju pieņemt lēmumus ekonomiskā pamatojuma atmaksāšanās laika uzlabošanai, mainot kapitālizdevumu pieprasījumā aprakstīto atrašanās vietu vai lemjot par atrašanās vietu, ne par ii) KIP provizorisko raksturu, ne arī par iii) apspriedēm saistībā ar izšķirošā [4,5–5,4] gadu atmaksāšanās laika sliekšņa neievērošanu (44. un 46. apsvērums).

(128)

Piezīmēs par lēmumu par procedūras sākšanu Ungārija uzskata, ka Komisijas nopietnās šaubas par hipotētiskā scenārija ticamību rada kļūdains pieņēmums, ka attiecīgajos lēmumu pieņemšanas procesos (finanšu grupā) būtu jāievēro tie paši noteikumi un/vai pamatojums, ko Komisija ievēro attiecībā uz “tradicionāliem ražošanas uzņēmumiem”, kuri, lemjot par ieguldījumu, var akceptēt ilgākus atmaksāšanās laikus.

(129)

Komisija šo argumentu uzskata par nebūtisku, jo tā, vērtējot “Melrose” vai “GKN” lēmumu pieņemšanas procesus attiecībā uz ieguldījumu un/vai atrašanās vietu, neveica salīdzinājumu ar citiem uzņēmumiem. Lēmuma par procedūras sākšanu 3.3.1.2. punktā izklāstīts, ka minētās šaubas izriet no Komisijas izpratnes par saņēmēja lēmumu pieņemšanas procesu, pamatojoties uz dokumentiem un informāciju, kas sniegta saistībā ar iepriekšējo pārbaudi. Turklāt attiecībā uz Ungārijas apsvērumu, ka “Melrose” izskatītu “daudz īsākus atmaksāšanās laikus”, Komisija norāda, ka lēmumā par procedūras sākšanu pausto šaubu iemesls bija nevis nepamatots atmaksāšanās laiks, bet gan tas, vai šajā gadījumā patiešām bija stingra prasība nodrošināt [4,5–5,4] gadu atmaksāšanās laiku, kā dēļ “GKN Automotive” nācās atsākt ražotnes atrašanās vietas atlases procesu un noteikt scenārijus, kuros ieguldījums varētu atmaksāties prasītajā [4,5–5,4] gadu termiņā.

(130)

Ungārija savos apsvērumos par lēmumu par procedūras sākšanu arī apgalvoja, ka lēmums par atrašanās vietu ir darbības lēmums, kas neietilpst “Melrose” kompetencē, jo tā kompetence attiecās tikai uz “lielas finansiālas nozīmes” jautājumiem (56. apsvērums). Kā apliecinošu dokumentu Ungārija iesniedza “GKN Automotive” pilnvaru deleģēšanas politikas dokumentu. Komisija norāda, ka pilnvaru deleģēšanas politikas dokumentā to jautājumu vidū, kuriem ir vajadzīgs “Melrose” apstiprinājums, ir lēmumi par finansējumu un drošību, kā arī kapitālizdevumi, kas pārsniedz [...] GBP (56. apsvērums). Ieguldījumu projekts acīmredzami atbilst šai robežvērtībai. Komisija arī norāda, ka saskaņā ar pilnvaru deleģēšanas politikas dokumentu “Melrose” apstiprinājums ir vajadzīgs arī “darījumiem ar īpašumu” (ar ļoti ierobežotiem izņēmumiem). Ungārija paskaidroja, ka pilnvaru deleģēšanas politikas dokuments neattiecas uz darbības pārvaldību vai izpildi tā aptvertajās jomās, to vidū arī darbības lēmumiem tādos jautājumos kā izplatība tirgū, ražošanas izvietojuma izmaiņas (piemēram, [uzņēmējdarbības pārvietošana] vai jaunu ražotņu izveidošana vai produktu līniju atjaunošana – par to lēmumus pieņem uzņēmuma vadība). Komisija uzskata, ka, lai gan varētu būt ticams, ka “Melrose” nav iesaistīts visos darbības aspektos jomās, par kurām tas lemj (piemēram, ieguldījumu projekts), svarīgs jautājums ir tas, vai lēmumu īstenot ieguldījumu projektu Ungārijā var uzskatīt par tikai darbības lēmumu, ar kuru īsteno “Melrose” lēmumu par ieguldījumu. Nākamajā apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka nav ticams, ka lēmumu par atrašanās vietu var uzskatīt par darbības lēmumu, ar ko tikai īsteno “Melrose” lēmumu par ieguldījumiem.

(131)

Pirmkārt, arguments, ka “GKN Automotive” bija struktūra, kas vienpusēji lēma par atrašanās vietu pēc KIP apstiprināšanas 2020. gada decembrī, ir pretrunā ar nepārprotamo KIP formulējumu. Attiecīgie kapitālizdevumi attiecās uz projektu, kas ietver “pašreizējā ražošanas izvietojuma konsolidāciju [..] jaunā ražotnē Ungārijā” (izcēlums pievienots). Tāpēc KIP budžeta apstiprinājums pēc būtības bija balstīts uz to, ka ieguldījumu projekts tiek īstenots Ungārijā – vietā, kura tika atlasīta vairākposmu procesā un kurai ieguldījumu izmaksas konkrēti aprēķinātas kapitālizdevumu pieprasījumā. Otrkārt, šo secinājumu neatspēko Ungārijas arguments, ka “Melrose” parakstīja KIP, “piekrizdams koncepcijai / iecerei kopumā”, kā norādīts “Melrose”2020. gada 9. decembra e-pasta vēstulē (61. apsvērums). Kapitālizdevumu pieprasījumā iekļautais projekta kopsavilkums ietver vārdus “konsolidējot pašreizējo izvietojumu (..) jaunā ražotnē, kas atradīsies Ungārijā.” Sīkāka informācija ir sniegta KIP pielikumā (43). Tāpēc Komisija uzskata, ka piekrišana “koncepcijai / iecerei kopumā” būtu jāsaprot kā tāda, kas ietver ieguldījumu projekta atrašanās vietu (proti, Ungāriju). Pamatojoties uz lietas materiālos esošajiem pierādījumiem, Komisija neuzskata, ka ieguldījumu projekta atrašanās vietas izvēlei ir sekundāra, tikai ar darbības līmeni saistīta, nozīme, un ka “GKN Automotive” to varētu vienpusēji mainīt, neņemot vērā “Melrose” apstiprinājumu.

(132)

Piezīmēs par lēmumu par procedūras sākšanu Ungārija arī izteica piezīmes par to, kā Komisija interpretē “GKN Automotive” vadības 2020. gada 12. augusta sanāksmes piezīmes un sagatavošanas dokumentu, kas it kā norāda uz “Melrose” kā lēmējstruktūru attiecībā uz ražotnes atrašanās vietas izvēli (44. apsvērums). Ungārija uzskata, ka šie dokumenti, kuros ir minēts “Melrose” apstiprinājums “zemes gabala atlasei”, būtu jāsaprot tā, ka ar to domāts apstiprinājums ekonomiskā pamatojuma vispārējas pārskatīšanas plašākā kontekstā, un argumentē, ka 2020. gada 12. novembra prezentācija liecina, ka “Melrose” tika lūgts apstiprināt vien ekonomisko pamatojumu, nevis ieguldījuma vietu. Precīzāk, Ungārija uzskata, ka attiecīgais teikums būtu jālasa kā “dokuments ekonomiskā pamatojuma apstiprināšanai no “Melrose” puses, paredzot Ungāriju kā darba hipotēzi attiecībā uz ieguldījuma atrašanās vietu” (44). Komisija, pirmkārt, norāda, ka šī interpretācija ir pretrunā ar “GKN Automotive” vadības 2020. gada 12. augusta sanāksmes sagatavošanas dokumenta prezentāciju, kurā vienā un tajā pašā slaidā kā nākamie soļi ir norādīts “ekonomiskā pamatojuma atjauninājums”, kuru ““Melrose” ir jāapstiprina”, un “zemes gabala atlase”, kuru ““Melrose” ir jāapstiprina”, un tas liecina par to, ka pēc “GKN Automotive” vadības 2020. gada 12. augusta sanāksmes “Melrose” tiks lūgts apstiprināt zemes gabala izvēli. Lai gan, ņemot vērā 2020. gada 12. novembra prezentāciju, Komisija varēja piekrist, ka “zemes gabala atlases” apstiprinājumu minētajā slaidā varētu interpretēt kā atsauci uz šādu apstiprinājumu ekonomiskā pamatojuma vispārējās pārskatīšanas plašākā kontekstā, tas tomēr nenozīmē, ka atrašanās vietas atlase netika pabeigta, kad “Melrose” bija apstiprinājis ieguldījumu projektu. Tas kļūst jo skaidrāks atbilstoši nākamajā apsvērumā izklāstītajam pamatojumam.

(133)

Komisija norāda, ka 2020. gada 12. novembra prezentācijā nekas neliecina par to, ka Ungārija būtu bijusi tikai darba hipotēze vai ka atrašanās vietas analīze vēl nebija pabeigta, kad “Melrose” apstiprināja KIP. Gluži pretēji, šī atrašanās vieta tika norādīta kā svarīgs ieguldījumu projekta elements. Šajā ziņā pirmā slaida temats ir “Rezumējums: [ieguldījumu projekts] ir mūsu Eiropas izvietojuma konsolidēšana ([uzņēmējdarbības pārvietošanas]) otrā kārta un jaunas ražotnes būvniecība Ungārijā” (45). Otrajā slaidā ir norādīts: “Miškolca, Ungārijā, atlasīta kā vieta jaunai ražotnei, lai gūtu labumu no Austrumeiropas zemākajām faktoru izmaksām un līdzsvarotu risku Eirāzijas Ekonomiskās savienības valstīs”. Prezentācijai ir arī trīs papildinājumi. Divi no tiem ir būtiski šajā kontekstā. Pirmajā papildinājumā ir sniegts kopsavilkums par darbu pie ekonomiskā pamatojuma līdz tā apstiprinājuma pieprasījumam, un tajā ir sastopami tādi formulējumi kā “augšupēja ražošanas pārvietošanas pieeja, kas ir validēta un pilnveidota”, kas ietver “vienas jaunas ražotnes būvniecību Ungārijā (Miškolcas apgabalā), kuras lielums atbilst šīs kārtas tvērumam”. Turklāt papildinājumā ir paskaidrots, ka “[v]isi galvenie pieņēmumi [ir] daudzkārt validēti un balstīti uz “GKN” faktiskajiem/atsauces datiem, uzticamiem trešo personu avotiem (piemēram, Eurostat) vai ekspertu intervijām (piemēram, par Ungārijas darba tirgu)”. Trešajā papildinājumā ir sniegts pārskats par dažādiem zemes gabala atlases procesa posmiem, sākot no pirmās valstu atlases analīzes ietvaros līdz “galīgajam ieteikumam par mērķa reģionu un ražotnes atrašanās vietu”. Miškolca tika prezentēta kā “lēmuma priekšlikums”. Tādējādi ir skaidrs, ka Ungārija tika prezentēta kā “Melrose” apstiprināšanai iesniegtā ekonomiskā pamatojuma neatņemama sastāvdaļa, un tas ir redzams arī kapitālizdevumu pieprasījumā.

(134)

Ungārija neiesniedza nekādus citus tālaika pierādījumus, kas pamatotu tās argumentu, ka Ungārija būtu bijusi tikai “iespējamā atrašanās vieta”, “darba hipotēze” vai “hipotētiskais scenārijs” KIP apstiprināšanas posmā.

(135)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija konstatē, ka atrašanās vieta bija neatņemama daļa no KIP, ko “Melrose” apstiprināja 2020. gada decembrī, un Ungārija nav sniegusi ticamus pierādījumus par to, ka Ungārija bija tikai darba hipotēze attiecībā uz ieguldījumu projekta atrašanās vietu un ka “GKN Automotive” bija tiesīga lemt par citu atrašanās vietu bez tālāka “Melrose” apstiprinājuma.

(136)

Kaut arī Komisija, pamatojoties uz 133. apsvērumā novērtētajiem pierādījumiem, uzskata, ka atrašanās vieta bija 2020. gada decembrī sniegtā KIP apstiprinājuma neatņemama sastāvdaļa, Komisija uzskata (saskaņā ar Ungārijas sniegto informāciju (lēmuma par procedūras sākšanu 57. apsvērums)), ka KIP apstiprinājums kā kopsavilkums atstāj “Melrose” pietiekamas iespējas apstiprinājumam pievienot konkrētus nosacījumus. Šajā sakarā un ņemot vērā Ungārijas argumentus (43. apsvērums), Komisijai ir jāpārbauda, vai “Melrose” apstiprinājums tomēr tika sniegts ar nosacījumu, ka ir jāsasniedz [4,5–5,4] gadu atmaksāšanās laika mērķis. Tāpēc 137.–160. apsvērumā Komisija novērtē, vai šāda [4,5–5,4] gadu atmaksāšanās laika prasība bija lēmuma pieņemšanas faktors laikā, kad tika pieņemts lēmums par ieguldījumu un tā atrašanās vietu.

(137)

Komisijas iepriekšējās pārbaudes laikā Ungārija apgalvoja, ka, kaut arī “Melrose” apstiprināja KIP, tas iepriekš, 2020. gada 12. novembra sanāksmē, bija apstrīdējis ekonomisko pamatojumu, jo tas neatbilda “Melrose” vispārējai praksei pieprasīt atmaksas periodu, kas lieliem ieguldījumiem nepārsniedz [4,5–5,4] gadus. Kā norādīts lēmuma par procedūras sākšanu 135. apsvērumā, Komisija nevarēja bez nopietnām šaubām noteikt, vai atmaksāšanās laiks, kas nepārsniedz [4,5–5,4] gadus, bija ieguldījuma veikšanai izšķirošs faktors laikā, kad tika lemts par ieguldījumu un atrašanās vietu.

(138)

Komisija uzskata, ka lēmuma par procedūras sākšanu 135. un 136. apsvērumā minētie pierādījumi pamato secinājumu, ka atmaksāšanās laiks, kas nepārsniedz [4,5–5,4] gadus, nebija ieguldījuma veikšanai izšķirošs faktors, jo: 1) KIP tika parakstīts, atzīstot [5,4–7] gadu atmaksāšanās laiku; 2) KIP pievienotais detalizētākais apraksts ietver skaidru atsauci uz [5,4–7] gadu atmaksāšanās laiku bez jebkādas atsauces uz mērķa laiku, kas nepārsniegtu [4,5–5,4] gadus; 3) pašā stratēģijā (46) atzīts, ka, pat ja dažas atsevišķas kārtas no atmaksāšanās viedokļa šķiet nepievilcīgas, stratēģijā paredzēto pilno ieguvumu nevar sasniegt ar fragmentētu uz atsevišķiem projektiem orientētu pieeju, un tas liecina, ka laiks vien nav noteicošais faktors lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz atsevišķām kārtām un nav obligāti jānovērtē atsevišķu kārtu ietvaros; 4) “GKN Automotive” vadības 2020. gada 12. augusta sanāksmes sagatavošanas dokumentā bija minēts mērķis, lai trešās kārtas atmaksāšanās laiks būtu mazāks par [5,6–7,2] gadiem, un nebija nekādas atsauces uz [4,5–5,4] gadu politiku; 5) 2020. gada 10. novembrī ražotnes atrašanās vietas atlases projekta komanda pirms sanāksmes ar “Melrose” nosūtīja prezentācijas projektu, kas sagatavots pārskatīšanas sanāksmei ar “Melrose” un kurā minēts [5,4–7] gadu atmaksāšanās laiks, finanšu direktoram, lūdzot komentārus. Ne Ungārija, ne citas ieinteresētās personas nav iesniegušas pierādījumus, kas liecinātu par atbildi uz šo ražotnes atrašanās vietas atlases projekta komandas lūgumu, nedz arī finanšu direktora piezīmes vai priekšlikumus par grozījumiem šajā prezentācijā, neraugoties uz to, ka prezentācijas projektā bija atsauce uz [5,4–7] gadu atmaksāšanās laiku; 6) nav pierādījumu tam, ka 2020. gada novembrī pēc tam, kad “Melrose”, kā apgalvots, apstrīdēja ekonomisko pamatojumu, vēloties sasniegt [4,5–5,4] gadu mērķi, un pēc apspriedēm ražotnes atrašanās vietas atlases projekta komandā par citām atrašanās vietām būtu rēķināts/apsvērts atmaksāšanās laiks attiecībā uz citām atrašanās vietām (Turciju, Poliju, Slovākiju, Serbiju vai Maroku), kuras, kā apgalvo Ungārija, tika apsvērtas, pirms tika nolemts virzīt Turciju kā alternatīvu atrašanās vietu; 7) ražotnes atrašanās vietas atlases projekta komandas veiktais Ungārijas un Turcijas salīdzinājums 2020. gada 17. decembrī un iespējamais provizoriskais lēmums par atrašanās vietu 2021. gada janvārī bija balstīts uz abu vietu NPV salīdzinājumu un vērtējumu, nerēķinot un neņemot vērā atmaksāšanās laiku. Pirmie pierādījumi par atmaksāšanās laika rēķināšanu ieguldījumam Turcijā ir tikai no 2021. gada decembra, kas ir vienu gadu pēc KIP apstiprināšanas un 2021. gada janvāra provizoriskā lēmuma par atrašanās vietu.

(139)

Piezīmēs par lēmumu par procedūras sākšanu Ungārija apgalvo, ka “Melrose” sniegtais KIP apstiprinājums nebija galīgs apstiprinājums, bet gan tikai ekonomiskā pamatojuma iepriekšēja apstiprināšana, lai varētu piešķirt finansējumu ieguldījumu projektam un virzītu to tālāk (73. apsvērums). Ungārija arī apgalvo, ka “Melrose” apstrīdēja [5,4–7] gadu atmaksāšanās laiku un uzdeva “GKN Automotive” vadībai palielināt ekonomiskā pamatojuma finansiālo pievilcību un ievērot prasīto atmaksāšanās laiku, kas nepārsniedz [4,5–5,4] gadus (59. apsvērums). Šo nostāju atbalsta “GKN Automotive” un “Melrose”, kas iesniedza parakstītus paziņojumus par šo lēmumu pieņemšanas procesa daļu (54. un 140. apsvērums).

(140)

2020. gada 12. novembra sanāksmes retrospektīvais protokols, kurš datēts 2023. gada 10. februārī un kuru parakstījuši “Melrose” un “GKN Automotive” pārstāvji, ir ex post paziņojums un iesniegts Komisijai kā atsauces dokuments oficiālās izmeklēšanas ietvaros par to, kas tika apspriests 2020. gada 12. novembra sanāksmē. Retrospektīvajā protokolā norādīts, ka “[“Melrose” dalībnieks] pauž bažas par ekonomiskā pamatojuma finansiālo dzīvotspēju, jo atmaksāšanās laiks pārsniedz [4,5–5,4] gadus. Viņš paskaidroja, ka ilgs atmaksāšanās laiks nozīmētu, ka “Melrose Industries” savā īpašumtiesību periodā neatpelnītu savus naudas ieguldījumus projektā. Tomēr visi sanāksmes dalībnieki piekrita, ka projekts ir stratēģiski nepieciešams, lai nodrošinātu “GKN Driveline” atbilstību nākotnes vajadzībām, pat ja tā atmaksāšanās ir mazāk pievilcīga nekā parasti tiktu uzskatīts par pieņemamu. Pēc apspriedēm “Melrose Industries” pārstāvji apstiprināja projekta ekonomisko pamatojumu, tādējādi ļaujot projektu turpināt atbilstoši projekta budžetam. Tomēr viņi uzdeva “GKN Automotive” komandai pārskatīt projekta pieņēmumus, lai atrastu veidus, kā, palielinot vērtību un/vai samazinot izmaksas, samazināt projekta atmaksāšanās laiku, lai tas nepārsniegtu [4,5–5,4] gadus.”

(141)

Pirmkārt, Komisija uzskata, ka šis formulējums 2020. gada 12. novembra sanāksmes retrospektīvajā protokolā liecina par to, ka KIP ir oficiāls ekonomiskā pamatojuma un ieguldījumu projekta apstiprinājums, nevis tikai “sākotnējs apstiprinājums” vai “iepriekšējs apstiprinājums”, kā apgalvo Ungārija. Jebkurā gadījumā, nav iesniegts neviens cits galīgs vai noteikts apstiprinājums. Arī Ungārija apgalvoja, ka papildu apstiprinājums no “Melrose” nav vajadzīgs (76. apsvērums). Otrkārt, retrospektīvais protokols pamato Komisijas viedokli, ka, tā kā ieguldījumu projekts bija “stratēģiska nepieciešamība”, “Melrose” piekrita [5,4–7] gadu atmaksāšanās laikam, vienlaikus paužot vēlmi, lai atmaksāšanās laiks tomēr tiktu uzlabots. Katrā ziņā, tā kā šis paziņojums tika sagatavots šīs procedūras vajadzībām un datumā, kas ir tālu no faktu rašanās brīža, šādam paziņojumam ir mazs pierādījuma spēks un attiecīgi uz tā pamata nevar apšaubīt vērā ņemtos dokumentāros pierādījumus, kuri laikā sakrīt ar attiecīgajiem notikumiem. Šo secinājumu neatspēko tas, ka paziņojumu ir sniegusi persona, kas piedalījās attiecīgajos notikumos (47).

(142)

Komisija uzskata, ka arī “GKN Automotive” pašreizējā izpilddirektora rakstiskajam paziņojumam (54. apsvērums) tā ex post rakstura dēļ ir mazs pierādījuma spēks 141. apsvērumā minēto iemeslu dēļ. Komisija arī atzīmē, ka šajā paziņojumā “GKN Automotive” atsaucas uz sava bijušā mātesuzņēmuma “Melrose” dokumentu nepieejamību. Tomēr “GKN Automotive” nav arī sniegusi nekādu informāciju vai norādes par to, ka būtu notikusi saziņa ar “Melrose”, lai iegūtu attiecīgus dokumentus, ar kuriem varētu sīkāk pamatot iepriekšējās un oficiālās izmeklēšanas laikā izteiktos apgalvojumus. “Melrose” savās piezīmēs arī neiesniedza nevienu tālaika dokumentu, kas pamatotu lēmumu pieņemšanas procesu.

(143)

Attiecībā uz tālaika dokumentārajiem pierādījumiem “Melrose”2020. gada 9. decembra e-pasta vēstule, ar kuru parakstīto KIP nosūtīja “GKN Automotive”, liecina, ka “Melrose” piekrita projekta “koncepcijai / iecerei kopumā”, vienlaikus precizējot, ka netiek sniegta “vispārēja atļauja tērēt [220–400] miljonus GBP” (t. i., projekta kopējās izmaksas), jo “Melrose” paredz, ka KIP norādītās galīgo izdevumu vērtības mainīsies atbilstoši progresam “katrā sadaļā un tad, kad ekonomiskais pamatojums tiks precizēts”, un vēlas saņemt informāciju par katru soli. Lai gan šis dokuments vieš skaidrību, ka pastāvēja vēlme uzlabot ieguldījuma finanšu snieguma rādītājus, tajā nav nedz atsauces uz izšķirošu mērķi panākt [4,5–5,4] gadu atmaksāšanās laiku, nedz uz scenāriju, ka ieguldījumu projekts varētu netikt īstenots, ja “mērķis” netiek sasniegts. Ja šāds atmaksāšanās laika mērķis tiktu apspriests ekonomiskā pamatojuma pārskatīšanā 2020. gada 12. novembrī un noteikts kā stingrs nosacījums tā apstiprināšanai, Komisija uzskata, ka būtu skaidra atsauce uz to vai nu e-pasta vēstulē, kurā “Melrose” iekļāva savas galvenās piezīmes par apstiprināto KIP, vai arī pašā KIP.

(144)

Piezīmēs par lēmumu par procedūras sākšanu Ungārija uzsver, ka “Melrose” kā finanšu ieguldītājs ir ieinteresēts galvenokārt ieguldījuma finansiālajā ienesīgumā. Tāpēc lēmumu pieņemšanas procesā tiek izmantoti tādi finanšu snieguma rādītāji kā [4,5–5,4] gadu atmaksāšanās laiks, “pamatojoties uz vispārpieņemtu praksi”, un “Melrose”“lielākoties izskata tādus ieguldījumus, kuru atmaksāšanās laiks ir mazāks par [2,1–2,9] gadiem”, savukārt lielākiem/stratēģiskiem projektiem netiktu apsvērts atmaksāšanās laiks, kas pārsniedz [4,5–5,4] gadus. Ungārija šajā kontekstā neiesniedza nekādus tālaika pierādījumus, bet tikai atsaucās uz “Melrose”2021. gada 6. augusta e-pasta vēstuli (57. apsvērums), kas tika sagatavota saistībā ar atbildi uz Komisijas informācijas pieprasījumu, kas minēts 3. apsvērumā, attiecīgi tikai pēc tā laikposma, kurā [4,5–5,4] gadu atmaksāšanās laiks, kā apgalvots, tika uzskatīts par dominējošu faktoru minētajā procesā (59. apsvērums). Komisija norāda, ka šie Ungārijas apsvērumi un “Melrose” paziņojums, pat ja tos varētu uzskatīt par ticamiem, var tikai norādīt uz “vispārpieņemto praksi”, bet tie nesniedz nekādus pierādījumus par izšķirošajiem faktoriem, kas konkrēti attiecās uz ieguldījumu projektu, par kuru ir pieejami konkrēti pierādījumi par “Melrose” un “GKN Automotive” gatavību piekrist ilgākam atmaksāšanās laikam (proti, parakstītais KIP, KIP pielikumā pievienotais detalizētākais apraksts un “GKN Automotive” vadības 2020. gada 12. augusta sanāksmes sagatavošanas dokuments).

(145)

Ungārija savās piezīmēs atbildēja arī uz citiem elementiem, uz kuru pamata Komisija apšaubīja, vai ieguldījumu projektam tika piemērota stingra ieguldījumu politika, kas paredz [4,5–5,4] gadu maksimālo atmaksāšanās laiku:

(146)

Ungārija atbild uz Komisijas argumentu (68. apsvērums), ka stratēģijā paredzētā “pilnā ieguvuma” dēļ var apstiprināt arī tādu projektu, kas nav pievilcīgs no atmaksāšanās viedokļa, un tas ir atzīts pašā stratēģijā (137. apsvēruma 3. punkts). Komisija norāda, ka Ungārija izvirza argumentus, ko tā jau bija sniegusi iepriekšējās pārbaudes laikā, un šajā sakarā nesniedz nekādus papildu pierādījumus. Komisija piekrīt argumentam, ka īstenošanas nolūkā katru projektu var vērtēt atsevišķi, pamatojoties uz tā atmaksāšanās laiku. Tomēr tas ne vienmēr nozīmē, ka katram projektam ir jāatbilst saistošam individuālam atmaksāšanās mērķim. Citiem vārdiem sakot, vispārējai stratēģijai, kuras pamatā ir vairāki projekti, varētu būt noteikts atmaksāšanās laika mērķis, savukārt tās pamatā esošajiem projektiem varētu būt atšķirīgi mērķi, kas var būt augstāki vai zemāki par vispārējo mērķi. Tas ir atzīts pašā stratēģijā, kurā uzsvērta nepieciešamība izvairīties no “fragmentētu uz atsevišķiem projektiem orientētu pieeju” (48).

(147)

Ungārija un “GKN Automotive” arī iesniedza tabulā apkopotas ziņas par četru citu projektu atmaksāšanās laikiem (68. apsvērums). Tomēr tas, ka šiem projektiem bija īsāks atmaksāšanās laiks, nav izšķirošs faktors un nepierāda ieguldījumu projektam prasīto atmaksāšanās laiku. Komisija norāda, ka jebkurā gadījumā minētajā tabulā uzskaitītie projekti nav salīdzināmi ar ieguldījumu projektu, jo tiem ir daudz zemākas izmaksas un tie attiecas tikai uz noteiktu ražotņu [uzņēmējdarbības pārvietošanu] un darbības pārvietošanu uz jau esošām ražotnēm, nevis uz jaunas ražotnes izveidi. Ir pamatoti uzskatīt, ka jauna objekta būvniecībai varētu būt vajadzīgs vairāk laika, lai sasniegtu savu finansiālo mērķi, nekā ražotnes [uzņēmējdarbības pārvietošanai], tādējādi tā varētu ietilpt tādu gadījumu kategorijā, kuri saskaņā ar stratēģiju “no atmaksāšanās viedokļa šķiet nepievilcīgi”, bet kuri bija nepieciešami, lai sasniegtu stratēģijā paredzēto pilno ieguvumu.

(148)

Attiecībā uz 138. apsvēruma 4. punktu Ungārija norāda (69. apsvērums), ka atmaksāšanās laika diapazons [diapazons no 5 līdz 7] gadu robežās, kas sākotnēji tika noteikts jaunajai trešajai kārtai (un bija uzlabojums salīdzinājumā ar trešajā kārtā paredzēto [7,5–11] gadu atmaksāšanās laiku) “bija tikai iespējamais (..) diapazons un bija atkarīgs no dažiem pamatpieņēmumiem”. Komisijai nav iemesla šaubīties par to, ka trešās kārtas izmaiņas bija paredzētas, lai samazinātu atmaksāšanas laika diapazonu līdz aptuveni [diapazons no 5 līdz 7] gadiem. Tomēr Komisijas galvenais arguments bija tāds, ka “GKN Automotive” vadības 2020. gada 12. augusta sanāksmes sagatavošanas dokumentā ir skaidri norādīts mērķa atmaksāšanās laiks, kas ir mazāks par [5,6–7,2] gadiem. Ungārija paskaidro, ka tas bija tikai ražotnes atrašanās vietas atlases projekta komandas iekšējais mērķis, kas atšķīrās no [4,5–5,4] gadu mērķa, kurš bija vajadzīgs, lai “Melrose” apstiprinātu kapitālizdevumu pieprasījumu, un “GKN Automotive” vadība to labi zināja. Tomēr netika iesniegti nekādi papildu pierādījumi par to, kāpēc ražotnes atrašanās vietas atlases projekta komanda strādāja pie tāda iekšēja mērķa sasniegšanas, kas atšķīrās no tā, kas, saskaņā ar apgalvoto, bija nepieciešams, lai nodrošinātu, ka dažus mēnešus vēlāk “Melrose” apstiprina projektu. Ungārija paskaidro, ka “GKN Automotive” vadība zināja par [4,5–5,4] gadu ierobežojumu, kas piemērojams attiecīgajā lēmumu pieņemšanas procesā.

(149)

Komisija uzskata, ka šādiem apgalvojumiem trūkst ticamības. Pirmkārt, ne šāda [4,5–5,4] gadu ierobežojuma esība, ne “GKN Automotive” vadības informētība par to nav pierādīta ar tālaika dokumentiem, un to nevar izsecināt no tā vien, ka uzņēmums agrāk ir pieņēmis par [4,5–5,4] gadiem daudz īsākus atmaksāšanās laikus projektiem, kas nešķiet salīdzināmi ar ieguldījumu projektu (sk. arī 69. apsvērumu). Otrkārt, pat ja tiktu atzīts, ka bija spēkā šāda stingra [4,5–5,4] gadu prasība, pretēji stratēģijas pieļāvumam, ka daži soļi var ietvert nepievilcīgus atmaksāšanās laikus, un ka “GKN Automotive” vadība par šādu prasību zināja, pirmkārt, ir apšaubāms, kāpēc ražotnes atrašanās vietas atlases komanda 2020. gada augustā būtu ierosinājusi projektu, kura atmaksāšanās laiks būtu līdz [5,6–7,2] gadiem, un, otrkārt, kāpēc “GKN Automotive” vadība būtu 2020. gada novembrī iesniegusi “Melrose” apstiprinājumam tādu ieguldījumu projektu, kura atmaksāšanās laiks ir [5,4–7] gadi.

(150)

Attiecībā uz 138. apsvēruma 5. punktu Ungārija paskaidro, ka no 2020. gada augusta “GKN Automotive” iesaistīja savu finanšu direktoru centienos sasniegt [4,5–5,4] gadu atmaksāšanās mērķi. Lai to pamatotu, Ungārija iesniedz starpposma dokumentu, kurš datēts ar 2020. gada 30. oktobri un kurā minēts atmaksāšanās laiks [5,5–7,5] gadi. Komisija norāda, ka šajā dokumentā nav minēts neviens “neizpildīts” atmaksāšanās mērķis. Tas, ka atmaksāšanās laiks tomēr tika no [5,5–7,5] gadiem 2020. gada oktobrī saīsināts līdz [5,4–7] gadiem 2020. gada novembrī, nepamato to, ka mērķis bija ne vairāk kā [4,5–5,4] gadi. Tas var tikai norādīt, ka “GKN Automotive” centās samazināt atmaksāšanās laiku. Turklāt visā lēmumu pieņemšanas procesā nav pierādījumu tam, ka būtu notikušas apspriedes ar finanšu direktoru vai saņemti viņa norādījumi par atmaksāšanās laika samazināšanu līdz ne vairāk kā [4,5–5,4] gadiem. Gluži pretēji, kaut arī “GKN Automotive” vadība, kā apgalvots, zināja par stingru [4,5–5,4] gadu ierobežojumu, tā 2020. gada novembrī iesniedza “Melrose” apstiprinājuma saņemšanai tāda ieguldījumu projekta KIP, kura atmaksāšanās laiks bija [5,4–7] gadi, un 2020. gada decembrī saņēma minēto apstiprinājumu bez jebkādas atsauces uz [4,5–5,4] gadu ierobežojumu.

(151)

Attiecībā uz 138. apsvēruma 6. punktu ne Ungārija, ne citas ieinteresētās personas nesniedza papildu argumentus vai pierādījumus. Tāpēc Komisija nemaina savu uzskatu, ka tas, ka netika rēķināts/apsvērts atmaksāšanās laiks attiecībā uz citām atrašanās vietām (Turciju, Poliju, Slovākiju, Serbiju vai Maroku), kuras, kā apgalvots, tika izskatītas, reaģējot uz to, ka “Melrose” apstrīdēja ieguldījumu projekta ekonomisko pamatojumu, pamato secinājumu, ka atmaksāšanās laiks līdz [4,5–5,4] gadiem nebija izšķirošs faktors, vērtējot, vai ieguldīt konkrētā vietā.

(152)

Attiecībā uz 138. apsvēruma 7. punktu Ungārija apgalvo, ka pēc “Melrose” apstiprinājuma saņemšanas (kam atmaksāšanās laika aprēķināšana bija obligāta), “GKN Automotive” izmantoja NPV metodiku atrašanās vietu salīdzināšanai. Ungārija šajā kontekstā apgalvo, ka citos lielu ieguldījumu gadījumos, kad atbalsta saņēmēji bija tradicionālie ražošanas uzņēmumi, uzņēmums pieņēma lēmumu, pamatojoties uz NPV aprēķiniem, nevis atmaksāšanās laikiem (73. apsvērums).

(153)

Komisija uzskata, ka šis arguments nav pārliecinošs. Pirmkārt, ja “GKN Automotive” būtu saistošs mērķis nodrošināt tādu atmaksāšanās laiku, kurš nepārsniedz [4,5–5,4] gadus, un tā sasniegšanai risinājums būtu atrašanās vietas maiņa, nav ticams, ka 2021. gada janvārī atrašanās vieta Turcijā tiktu izraudzīta par Ungārijas alternatīvu bez jebkādas pārbaudes vai atsauces uz minētās atrašanās vietas potenciālu sasniegt minēto mērķi. Otrkārt, pat ja “GKN Automotive” sākotnēji būtu pieņēmis, ka Turcijā, visticamāk, varēs izpildīt atmaksāšanās prasību, jo tā ir valsts ar īpaši zemām izmaksām, Ungārijas aprakstītajā situācijā, kad “GKN Automotive” bija ļoti ierobežotā laikā jāatrod cita atrašanās vieta, lai izpildītu atmaksāšanas prasību (100. un 167. apsvērums), nav ticams, ka attiecīgā komanda aptuveni gadu (līdz 2021. gada decembrim) turpinājusi virzīt alternatīvu ar atrašanās vietu Turcijā, bez pārliecības, ka atrašanās vieta Turcijā sasniegs atmaksāšanās mērķi. Īstenojot šādu pieeju, būtu risks nevajadzīgi zaudēt laiku un nonākt situācijā, ka komandai atkal būtu jāatsāk process un jāpiedzīvo turpmāka kavēšanās (kas būtu pretrunā ar minēto situācijas steidzamību). Šajā kontekstā Komisija atgādina, ka pirmā pārbaude par Turcijā paredzamo atmaksāšanās laiku tika veikta tikai 2021. gada decembrī, un tās rezultāti parāda atmaksāšanās laikus (ar subsīdijām un bez tām), kas ir salīdzināmi ar Ungārijā prognozētajiem un arī nav īsāki par [4,5–5,4] gadiem (49).

(154)

Otrkārt, ja būtu taisnība, ka “GKN Automotive” lēmumu pieņemšanā pārgāja uz NPV metodiku, nav skaidrs, kāpēc 2021. gada 9. decembra sanāksmes prezentācijā (kas, kā apgalvots, ir galīgais lēmums par atrašanās vietu) atkal ir minēts atmaksāšanās laika jēdziens, norādot, ka “stimuli (..) ļaus projektam sasniegt mērķa atmaksāšanās laiku [4,4–5,3] gadi ([5,5–7,1] gadi bez stimuliem)”. Šajā sakarā Komisija norāda, ka 2021. gada 30. septembra informācijas pieprasījumā tā jautāja par [4,5–5,4] gadu mērķi (5. apsvērums). Ungārija 2024. gada 25. aprīļa paziņojumā (13. apsvērums) argumentēja, ka 2021. gada 29. janvāra sanāksmei sagatavotā prezentācija tika aizstāta ar 2021. gada 9. decembra sanāksmei sagatavoto prezentāciju, kurā bija iekļauts atmaksāšanās laika aprēķins. Komisija neuzskata, ka šis arguments ir būtisks, jo Komisijas šaubas konkrēti attiecās uz 2020. gada decembri un 2021. gada janvāri, kad Turcija, kā apgalvots, tika izskatīta atkārtoti un izvēlēta par alternatīvu vietu, kurā īstenot ieguldījumu projektu.

(155)

Turklāt attiecībā uz Ungārijas argumentu par NPV metodikas vispārējo piemērotību un tās salīdzinājumu ar citiem Komisijas lēmumiem Komisija uzskata, ka tam nav nozīmes, jo RAP uzliek Komisijai pienākumu novērtēt lēmumu pieņemšanas procesu konkrētajā projektā, par kuru ir paziņots reģionālais atbalsts.

(156)

Visbeidzot, Ungārija argumentēja, ka “GKN Automotive” bija informēts arī par to, ka NPV salīdzinājums ir “standarta pieeja, kas nepieciešama, lai pamatotu ar reģionālo atbalstu saistītu finansējuma pieprasījumu”. Tomēr Komisija uzskata, ka saskaņā ar Ungārijas nostāju, ko atbalsta “Melrose” un “GKN Automotive”, 2020. gada decembrī un 2021. gada janvārī “GKN Automotive” centās samazināt atmaksāšanās laiku līdz mazāk nekā [4,5–5,4] gadiem. Šajā kontekstā atmaksāšanās laiku salīdzinājums būtu bijis būtisks, savukārt NPV salīdzinājums drīzāk liecina, ka Turcija tika ieviesta ar nolūku izstrādāt hipotētisko scenāriju, uz kura pamata varētu pieprasīt reģionālo atbalstu Ungārijā. Šo secinājumu faktiski pamato Ungārijas apgalvojums, ka “GKN Automotive” veica NPV salīdzinājumu tāpēc, ka tāda ir “standarta pieeja, kas nepieciešama, lai pamatotu ar reģionālo atbalstu saistītu finansējuma pieprasījumu”. Šajā kontekstā Komisija atgādina, ka “GKN Automotive” Ungārijai iesniegtais stimulu pieprasījums tika atjaunināts tajā pašā laikposmā, precīzāk, jau 2020. gada 18. decembrī, ieviešot Turciju kā ieguldījumu projekta hipotētisko atrašanās vietu.

(157)

Ungārija atsaucas arī uz konsultāciju pakalpojumu pieprasījumu, kas datēts ar 2020. gada 27. novembri (63. apsvērums), citējot vienu frāzi: “nav pieņemti nekādi galīgi lēmumi par projektu vai ražotnes atrašanās vietu.” Komisija, arī ņemot vērā citus šīs iedaļas argumentus, uzskata, ka šo teikumu nevar uzskatīt par pierādījumu tam, ka Ungārija līdz 2020. gada decembrim nebija izvēlēta. Pakalpojuma pieprasījumā ir arī šāds teksts: “Mēs jau esam apzinājuši jaunās ražotnes iespējamās atrašanās vietas un zemes gabalus; pašlaik no visiem aplūkotajiem variantiem mēs dodam priekšroku vietai Ungārijas ziemeļaustrumu daļā; nav pieņemti nekādi galīgi lēmumi par projektu vai ražotnes atrašanās vietu”, un pēc tam tiek identificētas “atbalsta vajadzības”, paskaidrojot: “Mēs lūdzam padomu par šādiem jautājumiem: pašreiz izvēlētās vietas derīguma apstiprinājums; kādi valsts atbalsta veidi mums var būt pieejami; kā vislabāk formulēt valsts atbalsta pieprasījumu, ņemot vērā mūsu scenāriju (iespējamā pārcelšana, (..)); kādi papildu materiāli ir jāsagatavo un kādi ir pierādīti valsts un ES iestāžu lēmuma formāti; praktiskais atbalsts pieteikuma sagatavošanā.” Pamatojoties uz to, Komisija norāda, ka pakalpojumu pieprasījums kopumā drīzāk liecina, ka pēc 2020. gada 12. novembrī veiktās ekonomiskā pamatojuma pārskatīšanas ražotnes atrašanās vietas atlases projekta komanda sazinājusies ar konsultāciju uzņēmumu, meklējot palīdzību pārliecinošas valsts atbalsta lietas sagatavošanā.

(158)

Attiecībā uz lēmuma par procedūras sākšanu 136. apsvēruma f) punktu Ungārija apgalvo (75. apsvērums), ka “GKN Automotive” ir vispārpieņemta prakse neņemt vērā ieņēmumus no zemes un ēku pārdošanas. Tā kā šo argumentu pamato citu projektu kapitālizdevumu pieprasījumi, kas jau bija iesniegti iepriekšējās pārbaudes laikā (50), Komisija piekrīt šim argumentam, bet uzskata, ka šis elements nav izšķirošs tās vispārējam novērtējumam, jo tas vien nevar kliedēt šaubas par to, vai uz ieguldījumu projektu attiecās stingra ieguldījumu politika, kas paredzēja maksimālo atmaksāšanās laiku [4,5–5,4] gadi. Ungārija arī apgalvo, ka “GKN Automotive” indikatīvā piedāvājuma aprēķinos neņēma vērā atbalsta summu, jo rīkojās piesardzīgi un atbalsts nebija garantēts. Komisija norāda, ka šis arguments nemaina faktu, ka šie aprēķini bija pamats tam, ka “Melrose” apstiprināja KIP, tādējādi acīmredzami neņemot vērā nekādu atbalstu.

(159)

Visbeidzot, Ungārija pauž bažas par Komisijas pieņēmumiem, ka “Melrose” var apstrīdēt ieguldījumu projekta ekonomisko pamatojumu tikai tad, ja ir ieviesta oficiāla ieguldījumu politika (77. apsvērums). Komisija precizē, ka lēmums par procedūras sākšanu nav balstīts uz to, ka Ungārijai ir jāpierāda ekonomiskā pamatojuma apstrīdēšana, pamatojoties tikai uz “oficiālu” ieguldījumu politiku. Ungārija pati apgalvoja, ka uz šo lietu attiecās “stingra ieguldījumu politika”, kas bija piemērojama lēmumu pieņemšanas procesam. Lēmumā par procedūras sākšanu pausto nopietno šaubu pamatā ir tas, ka Ungārija nav iesniegusi nekādus dokumentārus pierādījumus, kas pamatotu šādas “stingras ieguldījumu politikas” pastāvēšanu. Lai gan ieguldījumu politika (oficiāla vai neoficiāla), kas paredz [4,5–5,4] gadu mērķi un ir piemērojama ieguldījumu projektam, būtu varējusi pamatot šādu kritēriju piemērojamību aplūkotajā lēmumu pieņemšanas procesā, Komisija nekad nav apstrīdējusi to, ka bez šāda politikas “Melrose” varēja pieprasīt, lai ieguldījumu projekts atbilstu minētajam mērķim. Tomēr nav sniegti pierādījumi par to, ka “Melrose” būtu to pieprasījusi un ka ieguldījumu projekta atrašanās vieta Ungārijā netiktu apstiprināta, ja netiktu ievērots [4,5–5,4] gada mērķis.

(160)

Tāpēc Komisija secina, ka Ungārija nav pierādījusi, ka “Melrose” ieguldījumu politika ietvēra izšķirošu robežvērtību, proti, [4,5–5,4] gadu atmaksāšanās laiku, un nav sniegusi pārliecinošus pierādījumus, kas atspēkotu Komisijas uzskatu, ka “Melrose”, 2020. gada decembrī apstiprinādams KIP, jau bija nolēmis ieguldīt Ungārijā pēc tam, kad “GKN Automotive” bija izpētījis Poliju un Slovākiju kā alternatīvas, un neņemot vērā nekādu atbalstu (lēmuma par procedūras sākšanu 129. un 136. apsvēruma f) punkts).

(161)

Visbeidzot, Ungārija atbild uz Komisija lēmuma par procedūras sākšanu 133. apsvērumā paustajām nopietnajām šaubām, ka “GKN Automotive”, iespējams, izmeklēja Turciju tikai tādēļ, lai valsts atbalsta pārskatīšanas ietvaros varētu uzrādīt alternatīvu atrašanās vietu. Ungārija apgalvo, ka HIPA 2020. gada augustā sniedza saņēmējam visu attiecīgo informāciju, tostarp informāciju par pārcelšanu. Tāpēc “GKN Automotive” jau 2020. gada augustā būtu varējis sākt gatavot alternatīvo scenāriju, kas ietver atrašanās vietu Turcijā. Lai gan šī hipotēze varētu būt pareiza, no iesniegtajiem pierādījumiem izriet, ka Turcija netika izskatīta pirms 2020. gada novembra. Komisija arī norāda, ka 2020. gada 12. novembra sanāksmes prezentācijā “GKN Automotive” iepazīstināja “Melrose” ar stimulu potenciālu Miškolcā, atsaucoties uz atbalsta vērtībām 2020. gada 5. novembra neformālajā piedāvājumā (45. apsvērums) un apsverot dažus galvenos atbilstības kritērijus atbalsta saņemšanai. Viens no kritērijiem formulēts šādi: “Tādi ieguldījumi jaunos aktīvos reģionālā atbalsta mērķreģionā (piemēram, Miškolcā), kuri, ja netiek piešķirta dotācija, nebūtu finansiāli dzīvotspējīgi vai attiecībā uz kuriem tiktu pieņemti citādi lēmumi par atrašanās vietu (attīstītāka vieta / ārpus ES)”. Bija arī atsauce uz pārcelšanas aspektu un nepieciešamību pēc Komisijas apstiprinājuma. Citiem vārdiem sakot, “GKN Automotive”, šķiet, labi zināja, ka būtu vajadzīgs hipotētiskais scenārijs, lai “GKN Automotive” varētu saņemt reģionālo ieguldījumu atbalstu ieguldījumu projektam. Tajā pašā laikā tad šāda hipotētiskā scenārija nebija, un līdz ar to “Melrose” iesniegtajā ekonomiskajā pamatojumā atbalsts netika ņemts vērā. Ņemot vērā minētos apsvērumus kopā ar Komisijas konstatējumiem par ieguldījumu projekta apstiprināšanu, pamatojoties uz KIP, Komisija uzskata, ka ir ticams, ka Turcija tika ieviesta kā hipotētiskais scenārijs ar nolūku palielināt “GKN Automotive” izredzes saņemt valsts atbalstu no Ungārijas.

(162)

Katrā ziņā no iepriekš minētā izriet, ka Ungārija nav sniegusi skaidrus pierādījumus, tostarp oriģinālus, oficiālus un tālaika dokumentus saistībā ar “GKN Automotive” un “Melrose” lēmumu pieņemšanas procesu, par to, ka Turcija bija reālistiska un ticama alternatīva ieguldījumu projekta atrašanās vieta atbalsta neesamības gadījumā.

(163)

Lēmuma par procedūras sākšanu 138. un 139. apsvērumā Komisija pauda šaubas par to, kāpēc Turcija tika uzskatīta par vienīgo hipotētisko scenāriju ieguldījumu projektam, un izteica aizdomas, ka Turcija, iespējams, tika izskatīta tikai tādēļ, lai valsts atbalsta pārskatīšanā varētu uzrādīt alternatīvu atrašanās vietu un tādējādi uzlabot izredzes, ka Ungārija piešķirs atbalstu ieguldījumu projektam, kas atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu. Ungārija un “GKN Automotive” apgalvo (79. un 100. apsvērums), ka Turcija, kurā esošās darbības rezultāti ir ļoti labi un vietējā komanda spētu ievērot laika grafiku, 2020. gada novembrī un decembrī, kad atrašanās vietas izvēle kļuva par tikai uz izmaksām vērstu uzdevumu, bija vienīgā realizējamā zemo izmaksu iespēja, kas ļautu ieguldījumu projektu īstenot noteiktajā termiņā. Ungārija un “GKN Automotive” arī apgalvo, ka, neraugoties uz “GKN Automotive” Turcijā esošās ražotnes darbības ierobežoto apjomu, tā ir pastāvīgi uzrādījusi ļoti labus darbības rezultātus.

(164)

“GKN Automotive” izpilddirektors parakstītajā 2024. gada 11. aprīļa paziņojumā (54. apsvērums) paskaidroja, kas notika tieši pirms un pēc 2020. gada 12. novembra sanāksmes. Saskaņā ar šo paziņojumu laikposmā no 2020. gada 12. novembra līdz 2020. gada decembra sākumam ražotnes atrašanās vietas atlases projekta komanda, izpilddirektors un viņa kolēģi “GKN Automotive” vadībā vairākkārt apsprieda, kā uzlabot projekta atmaksāšanās laiku. “Šīs apspriedes notika kā konkrētu projektu pārskatīšanas, regulāras komandas sanāksmes, individuālas sarunas un neformālas diskusijas. Plānotās sanāksmes notika dažādās dalībnieku grupās 16., 18., 19., 26., 27. novembrī un 4. un 10. decembrī. Notika turpmākas telefoniskas vai klātienes apspriedes birojā bez plānotām sanāksmēm.” Izpilddirektors arī paziņoja: “Šo iekšējo apspriežu laikā mēs secinājām, ka, lai uzlabotu projekta atmaksāšanās laiku atbilstoši prasībai, mums būtu jāapsver atrašanās vieta ar vēl zemākām izmaksām. Kā “īpaši zemu izmaksu” vietas mēs dažādos posmos apsvērām Bulgāriju, Rumāniju, Serbiju, Maroku un Turciju. Šīs valstis tika uzskatītas par patiesiem hipotētiskajiem scenārijiem, kuros varētu īstenot ieguldījumu projektu.”

(165)

Lai pamatotu šos argumentus, Ungārija iesniedza trīs uzaicinājumus uz tiešsaistes sanāksmēm, kas notika 2020. gada novembrī un decembrī. Ungārija apgalvo, ka šajās sanāksmēs “GKN Automotive” secināja, ka Turcija ir piemērots hipotētiskais scenārijs, kurš jāpēta (80. apsvērums). Uzaicinājumi bija uz sanāksmēm, kuras tika rīkotas 2020. gada 19. novembrī un 4. decembrī un dēvētas par “jaunumu apspriešanas sazvanīšanos” starp diviem ieguldījumu projektā iesaistītajiem “GKN Automotive” darbiniekiem, un uz 2020. gada 10. decembrī rīkotu sanāksmi, kurā piedalījās ieguldījumu projektā iesaistītie darbinieki un Turcijas ražotnes vietējie darbinieki, lai “ātri izskatītu [ieguldījumu projektu] un vienotos par nākamajiem soļiem”. Tajos nav atsauces uz citām vietām, izņemot Turciju un Ungāriju. Turklāt ne Ungārija, ne “GKN Automotive” saistībā ar šīm sanāksmēm neiesniedza nekādus apliecinošus dokumentus vai sanāksmju protokolus, kas varētu pierādīt šajās sanāksmēs un sazvanīšanās reizēs apspriesto.

(166)

Komisija konstatē, ka, neraugoties uz 165. apsvērumā aprakstītajiem papildu pierādījumiem, nekas neliecina par to, ka saistībā ar alternatīvām atrašanās vietām būtu veikti detalizēti turpmāki pasākumi vai veikts faktisks salīdzinājums starp alternatīvām atrašanās vietām un Turciju. Tas pamato Komisijas secinājumu 135. apsvērumā, ka 2020. gada decembrī atrašanās vietas atlases process bija pabeigts un Ungārija nebija vien “darba hipotēze” vai “iespējamā atrašanās vieta”.

(167)

Attiecībā uz argumentu, ka laika faktors (t. i., ieguldījumu projekta steidzamība) bija faktors, kas ietekmēja lēmumu pieņemšanas procesu, Komisija norāda, ka, pat ja tas tā būtu, ne Ungārija, ne “GKN Automotive” nav iesnieguši nevienu dokumentu, kas pamatotu šo steidzamību laikposmā no 2020. gada novembra līdz decembrim. Tie arī nesniedza nekādus pierādījumus, kas pamatotu, ka šī iespējamā steidzamība bija cēlonis tam, ka Turcija tika pētīta kā vienīgā Ungārijas alternatīva, neveicot detalizētus turpmākus pasākumus saistībā ar alternatīvām atrašanās vietām vai faktisku salīdzinājumu starp alternatīvām atrašanās vietām un Turciju. Turklāt Komisija uzskata, ka šis arguments ir pretrunā ar Ungārijas argumentu, ka 2020. gada 12. novembrī Ungārija bija tikai “darba hipotēze”. Ja Ungārija patiešām bija tikai “darba hipotēze”, projekta laika grafikā, kas izklāstīts 2020. gada 12. novembra sanāksmes prezentācijā, būtu bijis jāparedz, ka pēc KIP apstiprinājuma tiks pētītas citas atrašanās vietas. Tomēr 2020. gada 12. novembrī spēkā esošajā projekta laika grafikā minēts “lēmums” un “zemes iegāde, atļaujas, gatavošanās būvniecībai” 2020. gada pēdējā ceturksnī, tādējādi neatvēlot pietiekami daudz laika alternatīvu atrašanās vietu izmeklēšanai.

(168)

Komisija arī uzskata, ka Turcijā kopš 2008. gada esošās mazās ražotnes “labie darbības rezultāti” nebija nekas jauns salīdzinājumā ar situāciju 2019. gadā, kad stratēģijas kontekstā tika noraidīta iespēja paplašināt esošo ražotni Turcijā. Tāpēc Komisija neuzskata to par pamatojumu, kāpēc Turcija tika uzskatīta par vienīgo pētāmo atrašanās vietas Ungārijā alternatīvu. Jebkurā gadījumā ne Ungārija, ne citas ieinteresētās personas neiesniedza pierādījumus par to.

(169)

Tāpēc Komisija uzskata, ka Ungārijas un citu ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes nepamato to, kāpēc tikai Turcija tika ieviesta kā alternatīva atrašanās vieta, mēģinot uzlabot projekta atmaksāšanās laiku tā, lai tas būtu mazāks par [4,5–5,4] gadiem.

(170)

Turklāt Komisija norāda, ka 2020. gada 12. novembra sanāksmes retrospektīvajā protokolā ir norādīts, ka ““Melrose Industries” pārstāvji uzdeva “GKN Automotive” komandai pārskatīt projekta pieņēmumus, lai atrastu veidus, kā, palielinot vērtību un/vai samazinot izmaksas, samazināt projekta atmaksāšanās laiku, lai tas nepārsniegtu [4,5–5,4] gadus”. 2020. gada 9. decembra e-pasta vēstulē “Melrose” lūdza regulāri sniegt informāciju. Komisija saprot, ka “atrast veidus” ir plašāks jēdziens nekā tikai atrašanās vietas analīze. Ne Ungārija, ne citas ieinteresētās personas neiesniedza pierādījumus par minēto veidu atrašanu, ne arī pierādījumus, kas liecinātu par to, ka būtu sniegta informācija uzņēmumam “Melrose”. Turklāt, ja atrašanās vietas analīzes atsākšana būtu vienīgā iespēja palielināt ekonomiskā pamatojuma finansiālo pievilcību (par kuru ne Ungārija, ne kāda cita ieinteresētā persona nav sniegusi nekādus pierādījumus), Komisija uzskata, ka būtu jābūt pierādījumiem, ka tika veikti turpmāki pasākumi un salīdzinājums starp dažādām alternatīvām atrašanās vietām, pirms “GKN Automotive” pieņēma lēmumu par Turciju kā ieguldījumu projekta hipotētisko atrašanās vietu.

(171)

Pamatojoties uz 127.–161. apsvērumā izklāstītajiem apstākļiem, Komisija uzskata, ka lietas materiālos ietvertie pierādījumi nekliedē tās nopietnās šaubas par to, vai lēmums par ieguldījumu un atrašanās vietu netika pieņemts jau 2020. gada decembrī, neapsverot valsts atbalsta pieejamību vai iespēju veikt ieguldījumu citur, nevis Ungārijā. Komisija arī nevarēja konstatēt, ka Turcija tika izskatīta kā patiesa hipotētiskā vieta, kur “GKN Automotive” būtu īstenojis ieguldījumu projektu, ja netiktu piešķirts Ungārijas valsts atbalsts (163.–170. apsvērums). Drīzāk šķiet, ka Turcija tika ieviesta, lai palielinātu izredzes, ka Ungārijas atbalsts tiks atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(172)

Lēmuma par procedūras sākšanu 140. apsvērumā Komisija norādīja, ka Turcija kā hipotētiskais scenārijs tika diezgan lielā mērā izskatīta 2021. gada vidum. Augstākās vadības apmeklējums uz vietas notika vien 2021. gada jūlijā. Tajā laikā Ungārijas piedāvātais valsts atbalsts jau bija iepriekš paziņots Komisijai un bija nodibināti pirmie kontakti ar Komisijas dienestiem. Tomēr Komisija atzina, ka, pat ja Turcija sākotnēji tika iekļauta analīzē tikai ar nolūku uzlabot izredzes, ka ierosinātais valsts atbalsts tiks atzīts par saderīgu, pastāv iespēja, ka Turcija vēlāk kļuva par patiesu alternatīvu ieguldījuma vietu un “GKN Automotive” un “Melrose” bija gatavi tajā ieguldīt. Tomēr lēmuma par procedūras sākšanu 141.–145. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ Komisija pauda nopietnas šaubas par to, vai tas tā ir.

(173)

Komisija norāda, ka ne Ungārija, ne ieinteresētās personas neapgalvo, ka atrašanās vieta Turcijā pēc tās ieviešanas valsts atbalsta nolūkos “vēlāk kļuva” par patiesu alternatīvu. Tā kā šādu argumentu un apstiprinošu pierādījumu nav, Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz lēmuma par procedūras sākšanu 141.–145. apsvērumā izklāstītajiem iemesliem un 171. apsvērumā izdarīto secinājumu, Ungārija nav pietiekami pierādījusi stimulējošās ietekmes esību saskaņā ar 2014. gada RAP 61. punktā un 2022. gada RAP 59. punktā noteikto otro scenāriju.

(174)

Tomēr Komisija, arī pilnīguma labad, 175.–182. apsvērumā aplūko Ungārijas un citu ieinteresēto personu argumentus par “Turciju kā patiesu hipotētisko scenāriju”.

(175)

Ungārija un “GKN Automotive” apgalvo, ka tūlīt pēc Turcijas kā alternatīvās atrašanās vietas ieviešanas “GKN Automotive” sāka aktīvi attīstīt šo iespēju. Ungārija arī norāda, ka atbalsta pieteikumi naudas dotācijas saņemšanai (2021. gada 8. aprīlis) un nodokļa atvieglojuma saņemšanai (2021. gada 31. marts) Ungārijā nenozīmēja, ka “GKN Automotive” ir jāpieņem galīgais lēmums par atrašanās vietu. Lietas iepriekšēja paziņošana Komisijai 2021. gada 11. jūnijā bija nepieciešama, lai “GKN Automotive” saprastu, kāda ir iespēja iegūt stimulus, bet vienlaikus “GKN Automotive” attīstīja arī iespēju ieguldījumu veikt Turcijā, kas saskaņā ar “GKN Automotive” sniegto informāciju līdz 2021. gada jūnijam bija lielā mērā izstrādāta.

(176)

No materiāliem, kas bija pieejami iepriekšējās pārbaudes kontekstā, Komisija atzina 2020. gada decembra dokumentāros pierādījumus, kuri liecināja par to, ka Eskišehira Turcijā kā ieguldījumu vieta tika salīdzināta ar izvēlēto Ungārijas reģionu. Minētie dokumentārie pierādījumi liecināja, ka līdz 2021. gada jūnijam sagatavošanas darbības Turcijā ietvēra saziņu ar vietējiem “GKN” darbiniekiem 2020. gada decembrī par zemes pieejamību (lēmuma par procedūras sākšanu 60. apsvērums), saziņu ar valsts iestādēm 2020. gada decembrī, 2021. gada janvārī un 2021. gada maijā par stimulu pieejamību (lēmuma par procedūras sākšanu 62. un 65. apsvērums) un vietējā konsultanta piesaistīšanu, lai laikposmā no 2021. gada februāra līdz maijam strādātu pie ēku projektēšanas un projekta plānošanas, kā arī sagatavotu būvdarbu ģenerālplānu (lēmuma par procedūras sākšanu 72. apsvērums). Pamatojoties uz to, Komisija provizoriski uzskatīja, ka Turcijas kā hipotētiskā ieguldījuma atrašanās vieta tika diezgan lielā mērā izskatīta 2021. gada vidum. Komisija uzskata, ka šis fakts ir pretrunā ar Ungārijas argumentu par laika trūkumu, kura dēļ kā alternatīvu atrašanās vietu izskatīja tikai Turciju. Ja laika ierobežojums patiešām būtu bijis apsvērums, Komisija uzskata, ka darbības Turcijā būtu pastiprinājušās tūlīt pēc tam, kad Turcija tika izraudzīta par vienīgo pētāmo hipotētisko vietu. Ungārija apgalvo, ka lielāko daļu darbību Turcijā veica vietējā komanda. Ne Ungārija, ne “GKN Automotive” nesniedza papildu pierādījumus par darbībām šajā laikposmā, izņemot vienu dokumentu (81. apsvērums).

(177)

Ungārija arī apgalvo, ka iemesls, kāpēc Turcija netika iekļauta 2019. gada beigās saistībā ar stratēģiju izveidotajā valstu sarakstā, bija nevis tas, ka tās politiskie riski tika uzskatīti par atturošiem, bet gan tas, ka tobrīd izmaksas nebija svarīgākais “GKN Automotive” lēmumu pieņemšanas faktors. Ungārija un “GKN Automotive” arī apgalvo, ka 2020. gada novembrī un decembrī Turcijas šķietamais riska līmenis nebija būtiski mainījies un joprojām tika uzskatīts par augstu salīdzinājumā ar citām vietām. Tomēr, ņemot vērā to, ka atrašanās vietas atlase tolaik kļuva par “tikai uz izmaksām vērstu uzdevumu”, “GKN Automotive” nolēma, ka Turcijas šķietamais riska līmenis ir pieņemams.

(178)

Pirmkārt, Komisija konstatē, ka iespējamais provizoriskais lēmums par atrašanās vietu 2021. gada janvārī un iespējamais galīgais lēmums par atrašanās vietu 2021. gada decembrī (43. apsvērums) nepamato argumentu, ka kopš 2020. gada novembra vietas izvēle kļuva vērsta tikai uz izmaksām. Tas ir tāpēc, ka lēmums par labu Ungārijai tika pieņemts, pamatojoties uz citām, nevis finansiālām priekšrocībām, ko sniedz atrašanās vieta Ungārijā, neraugoties uz to, ka Turcijā būtu ievērojamas finansiālas priekšrocības (NPV starpības ziņā) (179. apsvērums). Otrkārt, nav arī papildu pamatojuma tam, ka šķietamais riska līmenis Turcijā kopš 2020. gada decembra kļuva pieņemams, lai izvietotu šo stratēģisko projektu Turcijā.

(179)

Turklāt attiecībā uz Ungārijas un “GKN Automotive” reakciju uz Komisijas apsvērumu lēmuma par procedūras sākšanu 145. apsvērumā, kurā tika apšaubīts, kāpēc tika uzskatīts, ka finansiāls stimuls, kas sedz mazāk nekā 50 % no NPV starpības, “lielā mērā kompensēs Turcijas izvēles finansiālās priekšrocības”, Ungārija uzskata, ka šis elements ir saistīts ar atbalsta samērīgumu. Tomēr Komisija norāda, ka šis elements ir būtisks arī atbalsta stimulējošās ietekmes novērtēšanai, jo atbalstam būtu jāietekmē saņēmēja lēmumu pieņemšana. Ungārija un “GKN Automotive” apgalvo, ka kvalitatīvie kritēriji par labu Ungārijai apvienojumā ar [4,4–5,3] gadu atmaksāšanās laiku ar stimuliem bija pietiekami, lai “GKN Automotive” vadība izlemtu ieguldīt Ungārijā (86. un 103. apsvērums). Komisija uzskata, ka šis arguments ir pretrunā ar argumentu, ka atrašanās vietas atlase kļuva par tikai uz izmaksām vērstu uzdevumu. Ja tas būtu tikai uz izmaksām vērsts uzdevums, kuru veicot, tika lietota NPV metodika pēc tam, kad 2020. gada novembrī tika apstrīdēts ekonomiskais pamatojums, kā to argumentēja Ungārija (73. un 74. apsvērums), tam būtu bijis jānoved pie Turcijas izvēles, jo, pat ņemot vērā atbalstu, NPV starpība bija ievērojama.

(180)

Attiecībā uz Ungārijas atsauci uz iepriekšējo Komisijas praksi Komisija norāda, ka katrs gadījums ir jāizvērtē pēc būtības un ka saskaņā ar 2014. gada RAP 68. punktu un 2022. gada RAP 66. punktu hipotētiskais scenārijs tiek uzskatīts par ticamu, ja tas ir reālistisks un atspoguļo lēmuma pieņemšanas faktorus laikā, kad atbalsta saņēmējs pieņēma lēmumu par ieguldījumu. Dažos gadījumos to, ka valsts atbalsts ļauj tikai daļēji segt NPV starpību, var atzīt par pietiekamu stimulu apvienojumā ar citiem kvalitatīviem faktoriem, tomēr tas, ka atlases process bija, kā apgalvots, vērsts tikai uz izmaksām, ir pretrunā ar Ungārijas argumentu šajā sakarā.

(181)

Visbeidzot, Ungārija un “GKN Automotive” apgalvo, ka fakts, ka ieguldīšanu Turcijā ir apsvēruši vai izvēlējušies vairāki citi ieguldītāji, principā apstiprina Turcijas kā potenciālās atrašanās vietas ticamību. Komisija uzskata, ka citu uzņēmumu uzskats šajā kontekstā nav svarīgs, jo 2014. gada RAP 68. punkts un 2022. gada RAP 66. punkts norāda, ka hipotētiskais scenārijs tiek uzskatīts par ticamu, ja tas ir reālistisks un atspoguļo lēmuma pieņemšanas faktorus laikā, kad atbalsta saņēmējs pieņēma lēmumu par ieguldījumu.

(182)

Komisija uzskata, ka ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes un pierādījumi nekliedēja Komisijas nopietnās šaubas par to, vai Turcija bija patiesa hipotētiskā atrašanās vieta, kur atbalsta saņēmējs būtu ieguldījis, ja Ungārijā nebūtu atbalsta.

(183)

Pamatojoties uz 171. apsvērumā izdarīto secinājumu un 172.–182. apsvērumā izklāstīto novērtējumu, Komisija konstatē, ka Ungārija nav pierādījusi Ungārijas paziņotā atbalsta būtisko stimulējošo ietekmi otrā scenārija kontekstā. Tā kā ne Ungārija, ne citas ieinteresētās personas nedz iepriekšējās pārbaudes, nedz oficiālās izmeklēšanas laikā neatsaucās uz pirmā scenārija situāciju, Komisijai nebija jānovērtē atbalsta stimulējošā ietekme pirmā scenārija situācijas kontekstā (51).

(184)

Tā kā iepriekšējās pārbaudes un oficiālās izmeklēšanas laikā savāktie pierādījumi nekliedē Komisijas nopietnās šaubas par atbalsta būtisko stimulējošo ietekmi, Komisija nevar secināt, ka atbalsts būtu saderīgs ar iekšējo tirgu. Tā kā būtiskas stimulējošas ietekmes esība nav pierādīta un šis konstatējums pats par sevi ir pietiekams, lai izslēgtu iespēju atzīt pasākumu par saderīgu ar iekšējo tirgu, nav jāvērtē, vai pasākums atbilst citiem atbilstības un saderības kritērijiem, kas noteikti 2014. gada RAP un 2022. gada RAP.

(185)

Komisija secina, ka nav pierādīta attiecībā uz “GKN Automotive Hungary Kft.” (iepriekš “Rubin NewCo 2021 Kft.”) īstenotā pasākuma būtiskā stimulējošā ietekme atbilstoši 2014. gada RAP un 2022. gada RAP.

(186)

Tāpēc šo pasākumu nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu,