PADOMES LĒMUMS (ES) 2024/3028

(2024. gada 21. novembris)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, attiecībā uz lēmumu, ar ko nosaka vispārīgās prasības elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem saskaņā ar minētā nolīguma 4. protokola A papildinājuma 17. panta 4. punktu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Savienība ar Padomes un Komisijas Lēmumu 94/1/EOTK, EK (1) noslēdza Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”), un tas stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī.

(2)	Ievērojot EEZ līguma 93. pantu, Apvienotā komiteja, kas izveidota saskaņā ar EEZ līguma 92. pantu (“Apvienotā komiteja”), pieņem lēmumus.

(3)	Apvienotajai komitejai nākamajā sanāksmē ir jāpieņem lēmums, ar kuru nosaka vispārīgās prasības elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem.

(4)	Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, jo Apvienotās komitejas lēmumam būs juridiskas sekas.

(5)

Savienība ar Padomes Lēmumu 2013/94/ES (2) noslēdza Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (“konvencija”), un attiecībā uz Savienību tā stājās spēkā 2012. gada 1. maijā. Ar Lēmumu (ES) 2019/2198 (3) Padome atbalstīja konvencijas grozījumu, ar ko paredz jaunu modernizētu un elastīgāku izcelsmes noteikumu kopumu (“konvencijas grozījums”). Konvencijas grozījums stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.

(6)

Tehniskajā sanāksmē, kas notika 2020. gada 5. februārī Briselē, lielākā daļa konvencijas Līgumslēdzēju pušu vienojās pārejas periodā divpusēji īstenot alternatīvu izcelsmes noteikumu kopumu, pamatojoties uz konvencijas grozījumu (“pārejas noteikumi”). Pārejas noteikumus piemēro paralēli konvencijas noteikumiem, kamēr nav stājies spēkā konvencijas grozījums.

(7)	Pārejas noteikumu piemērošana nodrošina tirdzniecības plūsmu un muitas prakses pielāgošanu, kamēr nav stājies spēkā konvencijas grozījums.

(8)

Kopš 2021. gada 1. septembra ir stājušies spēkā vairāki starp vairākām konvencijas Līgumslēdzējām pusēm (4) noslēgti divpusēji protokoli par izcelsmes noteikumiem, kas dara pārejas noteikumus piemērojamus, kamēr nav stājies spēkā konvencijas grozījums. Attiecībā uz Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ”) ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 163/2022 (5) EEZ līguma 4. protokols tika aizstāts ar jaunu 4. protokolu. Pārejas noteikumi ir izklāstīti minētā jaunā 4. protokola A papildinājumā.

(9)	Pārejas noteikumu divi galvenie mērķi ir, pirmkārt, nodrošināt mazāk stingrus noteikumus, lai atvieglotu preferenciālas izcelsmes statusa noteikšanu precēm un, otrkārt, dot iespēju izmantot elektroniski izdotus un/vai iesniegtus izcelsmes apliecinājumus.

(10)	EEZ līguma Līgumslēdzējas puses ir vienojušās piemērot EEZ līguma 4. protokola A papildinājuma 17. panta 4. punktu attiecībā uz elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem. Tādēļ būtu jānosaka vispārīgo prasību sistēma elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem.

(11)	Tāpēc Savienības nostājas Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt pievienotajam lēmuma projektam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājas, kas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”), nākamajā sanāksmē attiecībā uz lēmumu, ar ko nosaka vispārīgās prasības elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem saskaņā ar EEZ līguma 4. protokola A papildinājuma 17. panta 4. punktu, pamatā ir šim lēmumam pievienotais Apvienotās komitejas lēmuma projekts.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā un zaudē spēku 2025. gada 31. decembrī.

Briselē, 2024. gada 21. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

SZIJJÁRTÓ P.

(1) Padomes un Komisijas Lēmums 94/1/EOTK, EK (1993. gada 13. decembris) par Eiropas Ekonomiskajā zonas līguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu, tās dalībvalstīm un Austrijas Republiku, Somijas Republiku, Islandes Republiku, Lihtenšteinas Grāfisti, Norvēģijas Karalisti, Zviedrijas Karalisti un Šveices Konfederāciju (OV L 1, 3.1.1994., 1. lpp.).

(2) Padomes Lēmums 2013/94/ES (2012. gada 26. marts) par to, lai noslēgtu Reģionālu konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (OV L 54, 26.2.2013., 3. lpp.).

(3) Padomes Lēmums (ES) 2019/2198 (2019. gada 25. novembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem, attiecībā uz konvencijas grozījumiem (OV L 339, 30.12.2019., 1. lpp.).

(4) Eiropas Savienība, Islande, Šveices Konfederācija (tostarp Lihtenšteina), Norvēģijas Karaliste, Fēru salas, Izraēlas Valsts, Jordānijas Hāšimītu Karaliste, Palestīna (šis nosaukums nav uzskatāms par Palestīnas valsts atzīšanu, un tas neskar dalībvalstu individuālo nostāju šajā jautājumā), Albānijas Republika, Bosnija un Hercegovina, Kosova (šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju), Ziemeļmaķedonijas Republika, Serbijas Republika, Melnkalne, Gruzija, Moldovas Republika un Ukraina.

(5) EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 163/2022 (2022. gada 29. aprīlis), ar ko groza EEZ līguma 4. protokolu par izcelsmes noteikumiem (OV L 246, 22.9.2022., 133. lpp.).