EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/3024

(2024. gada 27. novembris),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 691/2011 attiecībā uz jaunu vides ekonomisko kontu moduļu ieviešanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2022/591 (2) tika izveidota 8. vides rīcības programma, un tajā ir apstiprināts, ka monitorings, tostarp sniedzot pareizu informāciju par vides pārmaiņām, ir būtisks, lai izstrādātu efektīvu politiku un īstenotu šādu politiku nolūkā sasniegt Savienības vides mērķus un lai iedzīvotājiem būtu pamatīgākas iespējas pilntiesīgi rīkoties. Būtu jāizstrādā tādi instrumenti kā vides ekonomiskie konti, ar ko vairot vispārēju izpratni par sociālekonomisko darbību ietekmi uz vidi un panākt lielāku vides ieguldījumu ekonomikā un labklājībā.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 691/2011 (3) ir noteikts, ka Komisijai ir jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par minētās regulas īstenošanu un, ja vajadzīgs, ņemot vērā minētajā regulā minēto eksperimentālo pētījumu rezultātus, ir jāierosina ieviest jaunus vides ekonomisko kontu moduļus, piemēram, ar vidi saistītus pārvedumus (subsīdijas), meža resursu kontus un ekosistēmu pakalpojumu kontus.

(3)	Jaunajiem vides ekonomisko kontu moduļiem ir jānodrošina tiešs ieguldījums tajās Savienības vides politikas prioritātēs, kas cita starpā noteiktas 8. vides rīcības programmā.

(4)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas komisija savā 43. sesijā 2012. gada februārī pieņēma integrēto vides ekonomisko kontu sistēmas (SEEA) centrālo regulējumu kā starptautisku statistikas standartu, savukārt savā 52. sesijā 2021. gada martā – SEEA ekosistēmu kontu (SEEA EA) 1. līdz 7. nodaļu, kurās aprakstīta kontu sistēma un fiziskie konti. Ar šo regulu ieviestie jaunie moduļi atbilst SEEA centrālajam regulējumam un SEEA EA. Turklāt ar SEEA ir īstenota vides ekonomisko kontu sistēma ūdenim (“SEEA-Water”), kura ir SEEA centrālā regulējuma atbalsta elements.

(5)

Lai Savienība varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar Līgumiem un starptautiskajām tiesībām, jo īpaši attiecībā uz vidi, ilgtspēju un klimata pārmaiņām, tās rīcībā vajadzētu būt atbilstošai, vispusīgai un ticamai informācijai. Pierādījumos balstītai lēmumu pieņemšanai ir nepieciešama statistika, kas atbilst augstas kvalitātes kritērijiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/200914 (4). Turklāt ir jāpanāk, ka Komisija (Eurostat) savāktos datus piedāvā pieejamākā un lietotājdraudzīgākā veidā, vienlaikus minētos datus aktīvi popularizējot.

(6)

Lai īstenotu mērķi ne vēlāk kā līdz 2050. gadam Savienībā panākt klimatneitralitāti, visus Savienības tiesību aktus un procesus ir būtiski saskaņot ar Savienības ilgtermiņa mērķiem vides un klimata jomā, kā noteikts saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 (5) un paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. Vairākos Savienības tiesību aktos jau ir prasīts cieši sekot līdzi tendencēm, un līdz ar to ir vajadzīgi papildu un precīzāki dati. Šajā sakarā ir svarīgi no dalībvalstīm savākt attiecīgus un detalizētus datus par to investīcijām vides jomā, lai pārliecinātos, vai Savienība ir uz pareizā ceļa Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā. Visu iepriekšminēto iemeslu dēļ Eiropas vides ekonomisko kontu sistēma ir jāveido par vispusīgu instrumentu, kas nodrošina nozīmīgus papildu datus, lai varētu veikt uzraudzību attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Savienības vides tiesību akti un kā notiek vides politikas veidošanas process.

(7)

Ar 8. vides rīcības programmu tiek aicināts nekavējoties izveidot saistošu Savienības satvaru, kas ļauj veikt uzraudzību par dalībvalstu progresu virzībā uz pakāpenisku atteikšanos no fosilās degvielas subsīdijām, un ziņot par to, pamatojoties uz saskaņotu metodiku, un Savienības, valstu, reģionu un vietējā līmenī noteikt termiņu, kurā pakāpeniski jāatsakās no šādām subsīdijām atbilstoši iecerei ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 oC, kas ir Parīzes nolīguma temperatūras ilgtermiņa mērķis un pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām. Šajā sakarā Komisijai savā eksperimentālo pētījumu un priekšizpētes programmā šim tematam būtu jāpievērš īpaša uzmanība, un tai būtu jānovērtē to datu kvalitāte, kas pieejami par enerģijas subsīdijām, tostarp fosilās degvielas subsīdijām. Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikums, kura mērķis ir Eiropas vides ekonomiskajos kontos ieviest moduli par enerģijas subsīdijām, tostarp fosilās degvielas subsīdijām.

(8)

Ūdens ir izšķirošas nozīmes resurss, un tāpēc ir jānodrošina minētā resursa ilgtspējīga apsaimniekošana un jāizprot tā saikne ar saimniecisko darbību. Tāpēc Komisijai būtu jānovērtē par ūdeni pieejamo datu kvalitāte un vajadzības gadījumā jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikums, kura mērķis ir Eiropas vides ekonomiskajos kontos ieviest moduli par ūdeni.

(9)

Pielāgošanās ir viens no galvenajiem elementiem, lai pasaule ilgtermiņā spētu reaģēt uz klimata pārmaiņām. Ir jāpievēršas ar klimatu saistītiem riska faktoriem veselībai, kas kļūst aizvien nopietnāki, arī tādiem kā biežāki un intensīvāki karstuma periodi, savvaļas ugunsgrēki un plūdi, faktoriem, kas apdraud pārtikas un ūdens nekaitīgumu un pārtikas un ūdens nodrošinājumu, kā arī infekcijas slimību rašanās un izplatīšanās procesiem. Klimata pārmaiņu nelabvēlīgā ietekme, iespējams, var pārsniegt dalībvalstu pielāgošanās spējas. Tāpēc dalībvalstīm un Savienībai būtu jāveicina savas pielāgošanās spējas, jāstiprina noturība un jāmazina neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā, kā arī maksimāli jāizmanto ieguvumi, ko līdztekus piedāvā citas politikas nostādnes un tiesību akti. Regulā (ES) 2021/1119 ir noteikts, ka dalībvalstīm jāpieņem vispusīgas valsts pielāgošanās stratēģijas un plāni, kas balstās uz pamatīgu klimata pārmaiņu un neaizsargātības analīzi, panāktā progresa novērtējumu un rādītājiem un kas sagatavoti, vadoties pēc labākajām pieejamām un jaunākajām zinātnes atziņām. Tā kā ir jāuzrauga progress virzībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, Komisijai būtu jānovērtē to datu kvalitāte, kas pieejami attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem, Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikums, kura mērķis ir Eiropas vides ekonomiskajos kontos ieviest moduli par pielāgošanos klimata pārmaiņām.

(10)

Bioloģiskās daudzveidības izzušana ir viens no galvenajiem neaizsargātības faktoriem, kas ir aktuāli tautsaimniecībai, un to papildina un vēl iespaidīgāku padara klimata pārmaiņas. Bioloģiskā daudzveidība ir ārkārtīgi svarīga pārtikas nodrošinājumam, cilvēka labklājībai, kā arī sabiedrības un tautsaimniecības noturībai kopumā. Tāpēc dalībvalstīm un Savienībai būtu vērienīgāk jāreaģē uz krīzi bioloģiskās daudzveidības jomā atbilstīgi savām starptautiskajām saistībām, ko tās uzņēmušās saskaņā ar Kuņminas–Monreālas globālo biodaudzveidības satvaru, kurš pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences piecpadsmitajā sanāksmē.

(11)

Ekosistēmu konti ir līdzeklis, ar ko piedāvāt datus par ekosistēmas aktīvu apjomu un stāvokli un par pakalpojumiem, kurus ekosistēmas nodrošina sabiedrībai un tautsaimniecībai, un tādējādi piešķirt dabai vērtību, dodot iespēju labāk ņemt vērā ar dabu saistītās izmaksas. Monetārās vērtības būtu jānosaka, lai panāktu, ka redzamākas kļūst bezdarbības izmaksas, un lai palīdzētu Savienībai sasniegt savus mērķus vides jomā. Lai pienācīgi sagatavotos ziņošanas prasību ieviešanai attiecībā uz ekosistēmu pakalpojumu monetāro vērtību, pirms tam būtu jāveic eksperimentāli pētījumi un priekšizpēte, ņemot vērā attiecīgos starptautiskos standartus. Minētajiem pētījumiem vajadzētu būt vērstiem uz to, lai cita starpā izpētītu monetārās vērtības, par kurām jāziņo, saikni starp minētajām vērtībām un izmaiņām esošajā ekosistēmu pakalpojumu piedāvājumā un izlietojumā, dažādo aplēses metožu rezultātu iespējamo izmantošanu politikā, to, ar kādiem nosacījumiem aplēses ir piemērotas agregācijai savā starpā un ar citiem valsts uzskaites agregātiem, un datu sniegšanas tabulu vispiemērotāko formātu. Lai pilnībā nodrošinātu iecerēto ietekmi, Komisijai būtu jāveic novērtējums par to, ar kādām metodēm un cik reāli var īstenot ekosistēmu pakalpojumu monetāro vērtējumu, ņemot vērā SEEA EA. Pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem, Komisijai vajadzētu būt iespējai iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 691/2011, lai iekļautu monetāros ekosistēmu kontus.

(12)	Savos 2020. gada 6. novembra secinājumos par Eiropas statistiku Padome mudināja Eiropas statistikas sistēmu reaģēt uz jaunajām informācijas prasībām, kas izriet no Eiropas zaļā kursa, tostarp attiecībā uz Eiropas vides ekonomisko kontu programmas pārskatīšanu un paplašināšanu.

(13)	Eiropas Revīzijas palāta 2019. gadā publicēja Īpašo ziņojumu Nr. 16/2019 “Eiropas vides ekonomiskie konti: var uzlabot to lietderību politikas veidotājiem”. Minētajā ziņojumā norādīts, ka ir vajadzīgi pilnīgāki dati par mežiem un ekosistēmām un pilnībā jāīsteno meža resursu konti.

(14)

Komisijai (Eurostat) un valsts statistikas iestādēm, un citām valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par vides ekonomisko kontu sagatavošanu, būtu jācenšas pastāvīgi paplašināt tvērumu un uzlabot kvalitāti tiem statistikas datiem, kas palīdz uzraudzīt un novērtēt Savienības progresu attiecībā uz to, kā tiek īstenoti tiesību akti, kuri pieņemti saskaņā ar paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %” un atbilstīgi Eiropas zaļajam kursam, Regulai (ES) 2021/1119, Atveseļošanas un noturības mehānismam, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (6), un citiem attiecīgiem tiesību aktiem, kā arī to, kā tiek ievērotas Savienības starptautiskās saistības, vienlaikus ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas un citus struktūru izveidotos starptautiskos statistikas standartus.

(15)

Kopš 2011. gada Eiropas vides ekonomiskie konti ir snieguši augstas kvalitātes datus un statistiku, ar ko atbalsta uz pierādījumiem balstītu politikas veidošanu Eiropas zaļā kursa un citu Savienības rīcībpolitiku jomās. Ir ļoti svarīgi publicēt un izklāstīt minētos datus un statistiku visiem lietotājiem saprotamā un pieejamā veidā. Komisijai (Eurostat) būtu jāizstrādā un jāuztur statistikas datu portāls, kurā lietotājdraudzīgā veidā apkopoti galvenie vides ekonomisko kontu rādītāji. Piekļuvei minētajam datu portālam vajadzētu būt publiskai un bez maksas. Statistikas datu portālam vajadzētu būt vērstam uz to, lai uzlabotu Eiropas vides ekonomisko kontu izplatīšanu un informēšanu par tiem. Tam nebūtu jāietekmē pārvaldības mehānismi, kas izveidoti, lai ziņotu un veiktu uzraudzību attiecībā uz progresu konkrētu Savienības iniciatīvu, piemēram, 8. vides rīcības programmas, mērķu un mērķrādītāju sasniegšanā.

(16)

Lai nodrošinātu elastīgumu un samazinātu administratīvo slogu respondentiem, valsts statistikas iestādēm un citām valsts iestādēm, būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot citus atbilstīgus avotus, metodes un inovatīvas pieejas, piemēram, Zemes novērošanu (Copernicus pakalpojumi). Dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija un jāsniedz sīkāka informācija par minēto pieeju kvalitāti.

(17)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai saņemt finansiālu atbalstu vides statistikas modernizācijai un kvalitātes un savlaicīguma uzlabošanai, kā arī eksperimentālu pētījumu un priekšizpētes īstenošanai no Vienotā tirgus programmas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/690 (7). Turpmāko daudzgadu finanšu shēmu kontekstā finansiālais atbalsts būtu jāsniedz saskaņā ar noteikumiem par piemērojamo Eiropas statistikas programmu, kas minēta Regulā (EK) Nr. 223/2009.

(18)	Tā kā Savienībā pašlaik ir 27 dalībvalstis, ir piemēroti atsaukties uz “ES27”.

(19)	Regulā (ES) Nr. 691/2011 uzskaitītais iespējamo nākotnes Eiropas vides ekonomisko kontu saraksts ir jāatjaunina, lai to saskaņotu ar pašreizējām Savienības politikas prioritātēm.

(20)	1995. gada Eiropas kontu sistēma (EKS 95) tika aizstāta ar 2010. gada Eiropas kontu sistēmu (EKS 2010), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 549/2013 (8).

(21)	EKS 2010 ietver atsauces sistēmu ar kopējiem standartiem, definīcijām, klasifikācijām un uzskaites noteikumiem, kas vajadzīgi, lai sagatavotu dalībvalstu kontus Savienības statistikas prasībām.

(22)

Komisijai ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāpublicē metodikas rokasgrāmata, kurā ietverti papildu norādījumi par vides ekonomisko kontu apkopošanu, kas izveidoti dažādajos moduļos, kuri ieviesti ar šo regulu. Rokasgrāmatā būtu jāiekļauj pamatnostādnes par to, kā aprēķināt meža resursu konta raksturlielumus, piemēram, koksnes ikgadējo neto pieaugumu no veģetējošu koku krājas, vai par to, kā aprēķināt ekosistēmu nodrošināšanas pakalpojumus, piemēram, siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas samazināšanas ieguldījumu globālajā klimata regulēšanā. Rokasgrāmata būtu jāpublicē pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(23)

Klimata pārmaiņu mazināšana, tostarp saistītās investīcijas, ir neaizstājamas, lai līdz 2050. gadam Savienībā sasniegtu klimatneitralitātes mērķi. Komisijai (Eurostat) būtu jāsāk regulāri sniegt datus un statistiku, kas apkopoti no attiecīgajiem datiem, kuri pieejami no vides ekonomisko kontu moduļiem un attiecīgā gadījumā no citiem datu avotiem. Minētajiem datiem vajadzētu būt sadalītiem pa dalībvalstīm, un tiem būtu jāaptver visas ekonomikas nozares, kas ir būtiskas klimata pārmaiņu mazināšanā.

(24)

Lai vajadzības gadījumā ņemtu vērā vides, ekonomikas un tehnikas attīstību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai papildinātu Regulu (ES) Nr. 691/2011, sniedzot metodiskus norādījumus, un lai grozītu minētās regulas I līdz IX pielikumu attiecībā uz to raksturlielumu sarakstu, par kuriem jāapkopo un jānosūta dati, jo īpaši V pielikuma 3. iedaļu, lai iekļautu raksturlielumus attiecībā uz citām investīcijām klimata pārmaiņu mazināšanā. Komisijai būtu jānodrošina, ka ar tās deleģētajiem aktiem netiek radīts ievērojams papildu slogs dalībvalstīm vai respondentiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(25)

Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem noteiktā laikposmā dalībvalstīm piešķir atkāpes, ciktāl valsts statistikas sistēmām ir vajadzīgi būtiski pielāgojumi. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (10).

(26)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, ieviest jaunus vides ekonomisko kontu moduļus tiesiskajā regulējumā Eiropas statistikai par vides ekonomiskajiem kontiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet minētos mērķus konsekvences un salīdzināmības dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(27)	Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju.

(28)	Tāpēc Regula (ES) Nr. 691/2011 būtu jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 691/2011 groza šādi:

regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Priekšmets

Šī regula izveido vienotu sistēmu Eiropas vides ekonomisko kontu vākšanai, apkopošanai, nosūtīšanai un novērtēšanai, lai vides ekonomiskos kontus izveidotu kā satelītkontus Eiropas Kontu sistēmā 2010 (EKS 2010), kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 549/2013 (*1), paredzot metodiku, kopīgus standartus, definīcijas, klasifikācijas un uzskaites noteikumus, kurus paredzēts izmantot vides ekonomisko kontu apkopošanai.

Šī regula arī palīdz sniegt pareizu informāciju par galvenajām vides pārmaiņu tendencēm, noslodzes un veicinošiem faktoriem un tādējādi palīdz uzraudzīt un novērtēt to, cik sekmīgi Savienība īsteno savus vides mērķus, kas nosprausti Savienības tiesību aktos, kā arī pilda savas starptautiskās vides saistības.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).”;"

regulas 2. pantam pievieno šādus punktus:

“7)	“meža resursu konti” ir meža resursu aktīvu konti, kas ietver kokaugiem klātu zemi un kokmateriālus uz kokaugiem klātas zemes, un mežsaimniecības un mežizstrādes saimnieciskās darbības konti;

8)	“vides subsīdijas un tamlīdzīgi pārvedumi” ir kārtējie un kapitāla pārvedumi, EKS 2010 nozīmē, kas paredzēti, lai atbalstītu darbības vides aizsardzībai un dabas resursu un saistīto produktu aizsardzībai;

9)	“ekosistēmu konti” ir kontu kopums, kas izveidots, lai sniegtu konsekventu informāciju par ekosistēmu apjomu un stāvokli un par pakalpojumu plūsmām no minētajām ekosistēmām uz sociālekonomisko sistēmu.”

;

regulas 3. pantu groza šādi:

panta 1. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

“g)	meža resursu kontu modulis, kā norādīts VII pielikumā;

h)	vides subsīdiju un tamlīdzīgu pārvedumu kontu modulis, kā norādīts VIII pielikumā;

i)	ekosistēmu kontu modulis, kā norādīts IX pielikumā.”

;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9. pantu, ja tas ir vajadzīgs, lai ņemtu vērā vides, ekonomikas un tehnikas attīstību:

a)	lai papildinātu šo regulu, sniedzot metodiskus norādījumus;

b)	lai grozītu I līdz VI pielikumu attiecībā uz 2. punkta c), d) un e) apakšpunktā minēto informāciju;

lai grozītu VII, VIII un IX pielikumu attiecībā uz 2. punkta c), d) un e) apakšpunktā minēto informāciju, ar noteikumu, ka:

i)	raksturlielumu sarakstu, kas minēts 2. punkta c) apakšpunktā, groza tikai ar ne vairāk kā četriem raksturlielumiem katram pielikumam reizi 3 gados; un

ii)	informāciju, kas minēta 2. punkta d) apakšpunktā, groza tikai, lai noteiktu jebkuru pievienoto raksturlielumu pirmo pārskata gadu, periodiskumu un nosūtīšanas termiņus.

Kad Komisija īsteno savas pilnvaras, ievērojot šo punktu, tā nodrošina, ka tās deleģētie akti nerada ievērojamu papildu slogu dalībvalstīm vai respondentiem. Komisija pienācīgi pamato savus deleģētos aktus.”

;

regulas 4. pantu groza šādi:

a)	panta virsrakstu aizstāj ar šādu: “Eksperimentāli pētījumi un priekšizpēte” ;

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Komisija izstrādā tādu eksperimentālo pētījumu un priekšizpētes programmu, kas dalībvalstīm jāveic brīvprātīgi, lai uzlabotu informācijas sniegšanu un datu kvalitāti, izveidotu garas laikrindas un izstrādātu metodiku. Programmā ir iekļauti eksperimentāli pētījumi jauno vides ekonomisko kontu moduļu testēšanai. Programmu Komisija izstrādā, īpašu uzmanību pievēršot moduļiem, kuri ģenerē datus par enerģijas subsīdijām, tostarp fosilās degvielas subsīdijām, un nodrošinot, lai dalībvalstīm un respondentiem neveidotos papildu administratīvs vai finansiāls slogs.”

;

pantam pievieno šādu punktu:

“3. Papildus eksperimentālo pētījumu un priekšizpētes programmai Komisija (Eurostat) līdz 2026. gada 27. jūnijam sadarbībā ar dalībvalstīm veic novērtējumu par to, ar kādām metodēm un cik reāli var īstenot ekosistēmu pakalpojumu kontu monetāro vērtējumu, kādas varētu būt ziņošanas vērtības gadījumos, kad minēto vērtību nav, un kādi varētu būt alternatīvie mērījumu veidi, ņemot vērā vides ekonomisko kontu sistēmas – ekosistēmu kontu (SEEA EA) starptautiskos standartus. Pamatojoties uz minētā novērtējuma un minēto pētījumu rezultātiem, Komisija var iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei jaunu tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza šo regulu, lai iekļautu monetāros ekosistēmu kontus.”

;

regulas 5. panta 2. punktu groza šādi:

pievieno šādu apakšpunktu:

“d)	jebkādi citi attiecīgi avoti, metodes vai inovatīvas pieejas, ciktāl šie elementi ļauj ģenerēt vides ekonomiskos kontus, kas ir salīdzināmi un atbilst konkrētām piemērojamajām kvalitātes prasībām.”

;

b)	punktam pievieno šādu daļu: “Dalībvalstis, kuras nolemj izmantot avotus, metodes vai inovatīvas pieejas, kas minētas d) apakšpunktā, informē Komisiju (Eurostat) pēc iespējas drīz līdz tā gada beigām, kas ir pirms metodes ieviešanas, un sniedz sīkas ziņas par iegūto datu kvalitāti.” ;

regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Atkāpes

1. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kas piešķir dalībvalstīm atkāpes tiktāl, ciktāl to valsts statistikas sistēmām ir vajadzīgi būtiski pielāgojumi. Atkāpes no pielikumiem var piešķirt tajos minētajā pārejas periodā. Atkāpes var piešķirt arī no īstenošanas pasākumiem un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot šo regulu. Minētās atkāpes var piešķirt uz laiku, kas nepārsniedz 2 gadus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Šā punkta pirmo daļu nepiemēro izmaiņām, kas izriet no grozījumiem klasifikācijās un nomenklatūrās, vai izmaiņām nacionālo un reģionālo kontu uzskaites ietvaros saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 549/2013.

2. Nolūkā saņemt atkāpi no VII, VIII un IX pielikuma saskaņā ar 1. punktu, attiecīgā dalībvalsts līdz 2026. gada 27. decembrim iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu pieprasījumu. Nolūkā atbilstīgi 1. punktam saņemt atkāpi no īstenošanas pasākumiem vai deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot šo regulu, un kas stājas spēkā pēc 2024. gada 26. decembra, attiecīgā dalībvalsts trīs mēnešu laikā no attiecīgā pasākuma vai akta spēkā stāšanās dienas iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu pieprasījumu.”

;

regulā iekļauj šādu pantu:

“8.a pants

Finansēšana

1. Šīs regulas īstenošanai Savienība no Vienotā tirgus programmas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/690 (*2), sniedz finansiālu atbalstu valsts statistikas iestādēm un citām valsts iestādēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 2. punktā, lai:

a)	izstrādātu metodiku statistikas nolūkos saskaņā ar šo regulu, tostarp dalībvalstu dalībai reprezentatīvos eksperimentālos pētījumos un priekšizpētē, kā minēts 4. pantā;

b)	uzlabotu kontu statistikas kvalitāti, jo īpaši, lai izstrādātu vai uzlabotu procesus, tostarp digitāli balstītus risinājumus, kuru mērķis ir sagatavot kvalitatīvāku statistiku;

c)	uzlabotu kontu savlaicīgumu un samazinātu administratīvo un ziņošanas slogu.

2. Savienības finansiālā ieguldījuma apmēru atbilstīgi šim pantam nosaka saskaņā ar Vienotā tirgus programmas noteikumiem un ikgadējās budžeta procedūras ietvaros, ņemot vērā finansējuma pieejamību. Budžeta lēmējinstitūcija nosaka katram gadam pieejamās apropriācijas.

3. Šīs regulas īstenošanas nolūkos finansiālu ieguldījumu var darīt pieejamu arī valsts statistikas iestādēm un citām valsts iestādēm, kuras minētas Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 2. punktā, no citām piemērojamām Savienības finanšu programmām saskaņā ar šādu programmu noteikumiem.

(*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/690 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas un Eiropas statistikas programmu (vienotā tirgus programma) un atceļ Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014, un (ES) Nr. 652/2014 (OV L 153, 3.5.2021., 1. lpp.).”;"

regulas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 3. panta 3. un 4. punktā un 10. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2011. gada 11. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 3. un 4. punktā un 10. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 3. panta 3. vai 4. punktu vai 10. pantu pieņemts deleģētais akts, stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”

;

regulā iekļauj šādu pantu:

“9.a pants

Vides ekonomisko kontu statistikas datu portāls (“infopanelis”)

1. Komisija (Eurostat) izveido Vides ekonomisko kontu statistikas datu portālu (“infopanelis”), kurā lietotājdraudzīgā un interaktīvā veidā apkopo galvenos vides ekonomisko kontu rādītājus.

Datu portāls parāda datus, ko dalībvalstis sniegušas katrā no moduļiem, kas izklāstīti šajā regulā, un datus par investīcijām klimata pārmaiņu mazināšanā, kā minēts 10. panta ceturtajā daļā.

2. Datu portāls sāk darboties vēlākais 2024. gada 31. decembrī, un Komisija (Eurostat) to atjaunina reizi gadā. Datu portālu dara publiski pieejamu Eurostat tīmekļa vietnē.”

;

10)

regulas 10. pantu groza šādi:

otrās daļas pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—	jaunu vides ekonomisko kontu moduļu ieviešanai, piemēram, ūdens resursu konti (kvantitatīvi un kvalitatīvi), resursu pārvaldības izdevumu konti, subsīdijas vai atbalsta pasākumi, kas var kaitēt videi, un atkritumu konti,”

;

pantam pievieno šādas daļas:

“Komisija (Eurostat) līdz 2024. gada 31. decembrim un pēc tam vismaz reizi 2 gados izdod digitālu publikāciju, kurā ietverti dati un statistika par klimata pārmaiņu mazināšanu, tostarp investīcijām, un kura apkopota no attiecīgajiem datiem, kas pieejami no vides ekonomisko kontu moduļiem un attiecīgā gadījumā no citiem datu avotiem.

Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 9. pantu, lai attiecīgi grozītu V pielikuma 3. iedaļu nolūkā iekļaut raksturlielumus attiecībā uz citām investīcijām klimata pārmaiņu mazināšanā. Šā panta trešajā daļā minētajā digitālajā publikācijā iekļautie dati sniedz datu sadalījumu pa dalībvalstīm, tostarp par investīcijām, un aptver visas ekonomikas nozares un darbības.

Līdz 2026. gada 27. decembrim Komisija novērtē tādu pieejamo datu kvalitāti, kas attiecas uz enerģijas subsīdijām, tostarp fosilās degvielas subsīdijām, attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un ūdeni, un attiecīgā gadījumā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz tiesību akta priekšlikumu, ar ko ievieš jaunus vides ekonomisko kontu moduļus attiecībā uz enerģijas subsīdijām, tostarp fosilās degvielas subsīdijām, attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, tostarp ar to saistītajiem izdevumiem, un ūdens resursu kontiem.”

;

11)	regulas IV pielikuma 3. iedaļas pirmās daļas astoto ievilkumu svītro;

12)	visas atsauces uz “ES28” un “EKS 95” visā tekstā un pielikumos attiecīgi aizstāj ar “ES27” un “EKS 2010”;

13)	pievieno VII, VIII un IX pielikumu saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

No 2025. gada 1. janvāra datus par saņemtajiem vai izmaksātajiem vides aizsardzības pārvedumiem, kas iepriekš iesniegti, ievērojot IV pielikumu, iesniedz, ievērojot VIII pielikumu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tās 1. panta 11. punktu piemēro no 2025. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2024. gada 27. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

BÓKA J.

(1) Eiropas Parlamenta 2024. gada 10. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2024. gada 5. novembra lēmums.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/591 (2022. gada 6. aprīlis) par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam (OV L 114, 12.4.2022., 22. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 691/2011 (2011. gada 6. jūlijs) par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem (OV L 192, 22.7.2011., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/690 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas un Eiropas statistikas programmu (vienotā tirgus programma) un atceļ Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014, un (ES) Nr. 652/2014 (OV L 153, 3.5.2021., 1. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(9) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

PIELIKUMS

“VII PIELIKUMS

MEŽA RESURSU KONTU MODULIS

1. iedaļa

MĒRĶI

Meža resursu kontos reģistrē un sniedz datus par meža resursiem un saimniecisko darbību mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē tādā veidā, kas ir pilnībā saderīgs ar datiem, kuri sniegti saskaņā ar EKS 2010. Meža resursu kontos sniedz papildu informāciju un izmanto jēdzienus, kas pielāgoti mežu un mežsaimniecības un mežizstrādes nozares īpatnībām.

Šajā pielikumā noteikts, kādi dati dalībvalstīm jāvāc, jāapkopo, jānosūta un jānovērtē attiecībā uz mežu resursu kontiem.

2. iedaļa

TVĒRUMS

Meža resursu kontos reģistrē meža resursu (kokaugiem klāta zeme un koksne) krājumus un plūsmas un saimniecisko darbību mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē, tostarp apaļkoku ražošanu un savvaļas nekoksnes meža produktu ieguvi un vākšanu.

3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo meža resursu kontus saskaņā ar šajā iedaļā aprakstītajiem raksturlielumiem.

Kokaugiem klātas zemes un koksnes aktīvu konti. Kokaugiem klātu zemi definē kā turpmāk minēto trīs punktu summu.

a)	Mežs, kas pieejams koksnes piegādei: meži, kuros vides, sociālie vai ekonomiskie ierobežojumi būtiski neietekmē pašreizējo vai potenciālo koksnes piegādi. Minētos ierobežojumus var noteikt ar tiesību normām, vadības vai īpašnieka lēmumiem vai citu iemeslu dēļ.

Mežs, kas nav pieejams koksnes piegādei: visi meži, kurus neuzskata par pieejamiem koksnes piegādei saskaņā ar a) apakšpunktu. Tie ir meži, kuros vides, sociālie, ekonomiskie vai juridiskie ierobežojumi liedz būtisku koksnes piegādi. Tas ietver i) mežus ar juridiskiem ierobežojumiem vai ierobežojumiem, kas izriet no citiem politiskiem lēmumiem, kuri pilnībā izslēdz vai stingri ierobežo koksnes piegādi tādu iemeslu dēļ kā vides vai bioloģiskās daudzveidības saglabāšana (aizsargmeži, nacionālie parki, dabas rezervāti un citas aizsargājamas teritorijas, piemēram, tādas, ar kurām saistītas nozīmīgas vides, zinātnes, vēstures, kultūras vai garīgās intereses); ii) mežus, kuros fiziskā produktivitāte vai koksnes kvalitāte ir pārāk zema vai mežizstrādes un transportēšanas izmaksas ir pārāk augstas, lai attaisnotu koksnes ieguvi, izņemot gadījuma rakstura cirtes pašu gala izlietojumam.

c)	Cita kokaugiem klāta zeme.

“Mežs” ir zeme, kura aizņem vairāk nekā 0,5 ha un kurā koku augstums pārsniedz piecus metrus un vainaga projekcija ir vairāk nekā 10 %, vai kurā augošie koki var sasniegt minētos rādītājus in situ. Tas neietver zemi, ko galvenokārt izmanto lauksaimniecības zemei, vai kokus pilsētvidē, piemēram, pilsētu parkos, alejās un dārzos.

“Cita kokaugiem klāta zeme” ir zeme, kas nav klasificēta kā mežs un kura aizņem vairāk nekā 0,5 ha, kurā koku augstums pārsniedz piecus metrus un vainaga projekcija ir 5 līdz 10 %, vai kurā augošie koki var sasniegt minētos rādītājus in situ, vai kura aptver vairāk nekā 10 % kombinēta krūmu, krūmāju un koku apauguma. Tas neietver zemi, ko galvenokārt izmanto lauksaimniecības zemei, vai kokus pilsētvidē, piemēram, pilsētu parkos, alejās un dārzos.

“Koksnes ikgadējs neto pieaugums” ir veģetējošu koku gada vidējais apjoma pieaugums, no kā atskaitīts vidējais ikgadējais koku atmirums.

“Izvešana” ir visu tādu dzīvu vai atmirušu koku apjoms, kuri tiek nocirsti un izvesti no meža, citas kokaugiem klātas zemes vai citām cirsmām. Tas ietver nepārdotus apaļkokus, kas uzglabāti meža ceļmalās. Tas ietver arī atgūtos dabiskos zudumus, agrākā periodā nocirstas koksnes izvešanu gada laikā, koksnes, kas nav stumbra koksne (piemēram, celmi un zari), izvešanu un dabisku iemeslu dēļ, piemēram, ugunsgrēka, vēja, kukaiņu un slimību, atmirušu vai bojātu koku (zināmi kā dabiski zudumi) izvešanu. Tas neietver nekoksnes biomasu vai jebkādu koksni, kas palikusi mežā un nav izvesta gada laikā, piemēram, celmi, zari, koku galotnes un ciršanas atliekas (koksnes izstrādes atkritumi).

“Neatgriezeniski zudumi” ir ciršanas atliekas un visi vētras nogāztie koki, ko nevar izvest no meža, un koksne, kas zaudēta meža ugunsgrēku rezultātā.

Ekonomiskie konti, kas sniedz datus par saimniecisko darbību mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē. Meža un mežizstrādes nozare ir visas vietējās darbības veida vienības (vietējās DVV), kas veic darbības, kuras klasificētas NACE 2. red. A02 nodaļā.

Izmantojot EKS 2010 definīcijas, sniedz šādus raksturlielumus:

—

izlaide,

—	no kā: izlaide pašu gala izlietojumam,

—	starppatēriņš,

—	bruto pievienotā vērtība,

—	pamatkapitāla patēriņš,

—	citi produktu nodokļi,

—	citas ražošanas subsīdijas,

—	darba ņēmēju atalgojums,

—	bruto pamatkapitāla veidošana un neražoto nefinanšu aktīvu iegādes mīnus atsavinājumi,

—	krājumu pārmaiņas,

—	kapitāla pārvedumi.

Dalībvalstis sniedz datus par nodarbinātību mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē tūkstošos ikgadējā darba vienību (IDV), kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 138/2004 (*1).

4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

Statistiku nosūta 21 mēneša laikā pēc pārskata gada beigām.

Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ES dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

Pirmais pārskata gads ir 2023. gads.

Pirmajā datu nosūtīšanā dalībvalstis iekļauj gada datus par laikposmu no 2022. gada līdz pirmajam pārskata gadam.

Katrā turpmākajā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n-2, n-1 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis atkārtoti iesniedz datus par gadiem, sākot no 2022. gada, ikreiz, kad dati tiek pārskatīti. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2022. gada.

5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

Attiecībā uz 3. iedaļā noteiktajiem raksturlielumiem sniedz šādus datus:

Kokaugiem klātas zemes platība, kas dalīta šādi:

—	mežs, kas pieejams koksnes piegādei,

—	mežs, kas nav pieejams koksnes piegādei,

—	cita kokaugiem klāta zeme.

Katru no minētajām kategorijām sīkāk dala šādi:

—	sākuma platība pārskata gada sākumā,

—	apmežošana un citi palielinājumi,

—	atmežošana un citi samazinājumi,

—	statistiskā pārklasificēšana,

—	beigu platība pārskata gada beigās.

Datus sniedz tūkstošos hektāru.

Koksnes apjoms, kas dalīts šādi:

—	mežs, kas pieejams koksnes piegādei,

—	mežs, kas nav pieejams koksnes piegādei,

—	cita kokaugiem klāta zeme.

Mežu, kas pieejams koksnes piegādei, sīkāk dala šādi:

—	sākuma krāja pārskata gada sākumā,

—	neto pieaugums,

—	izvešanas,

—	neatgriezeniski zudumi,

—	statistiskā pārklasificēšana,

—	balanspostenis,

—	beigu krāja pārskata gada beigās.

Mežu, kas nav pieejams koksnes piegādei, un citu kokaugiem klātu zemi sīkāk dala šādi:

—	sākuma krāja pārskata gada sākumā,

—	izvešanas,

—	citas izmaiņas (starp sākuma un beigu krāju),

—	beigu krāja pārskata gada beigās.

Datus sniedz par koksni ar mizu tūkstošos m3.

Koksnes vērtība, kas dalīta šādi:

—	mežs, kas pieejams koksnes piegādei,

—	mežs, kas nav pieejams koksnes piegādei,

—	cita kokaugiem klāta zeme.

Mežu, kas pieejams koksnes piegādei, sīkāk dala šādi:

—	sākuma krāja pārskata gada sākumā,

—	neto pieaugums,

—	izvešanas,

—	neatgriezeniski zudumi,

—	pārvērtēšana,

—	statistiskā pārklasificēšana,

—	balanspostenis,

—	beigu krāja pārskata gada beigās.

Mežu, kas nav pieejams koksnes piegādei, un citu kokaugiem klātu zemi sīkāk dala šādi:

—	sākuma krāja pārskata gada sākumā,

—	izvešanas,

—	citas izmaiņas (starp sākuma un beigu krāju),

—	beigu krāja pārskata gada beigās.

Datus sniedz valsts valūtā miljonos.

Attiecībā uz ekonomiskajiem kontiem datus par izlaidi, kas minēta 3. iedaļā, sniedz saskaņā ar šādu dalījumu, izmantojot produktus, kas definēti ar preču klasifikācijas pēc saimniecības nozarēm (2.1. versija) terminiem:

—	dzīvi meža kokaugi (produkts 02.10.11) un meža koku sēklas (produkts 02.10.12),

—	meža koki, kas definēti kā koksnes neto pieaugums ieaudzētos mežos (produkts 02.10.30),

—

neapstrādāti kokmateriāli (produkts 02.20.1), tostarp koksnes pārdošana no neieaudzētiem mežiem, kas ietver šādus posteņus, par kuriem jāsniedz dati divās atsevišķās rindās:

i)	kurināmā koksne (produkti 02.20.14 un 02.20.15);

ii)	summa, ko veido baļķi, t. i., skujkoku baļķi (produkts 02.20.11), lapu koku baļķi, izņemot tropu koksni (produkts 02.20.12), un tropisko mežu koku baļķi (produkts 02.20.13);

—	savvaļas nekoksnes produkti (produkts 02.30),

—	mežsaimniecības un mežizstrādes darbībai raksturīgie pakalpojumi, kas definēti kā meža koku stādaudzētavu pakalpojumi (produkts 02.10.2), palīgpakalpojumi mežsaimniecībai (produkts 02.4) un visi citi pakalpojumi, ko sniedz mežsaimniecības nozares vietējā darbības veida vienība (DVV),

—

citi produkti no saistītām sekundārām darbībām vietējā DVV, piemēram, sēnes un trifeles (01.13.8), pārējās citur neklasificētas melleņu ģints ogas, augļi (01.25.19), dabiskais kaučuks (01.29.10), citi neapstrādāti kokmateriāli, ietverot šķeltus stabus, kārtis un mietus (16.10.39), kokogles (20.14.72), dabas rezervātu pakalpojumi, ietverot savvaļas dzīvnieku aizsardzību (91.04.12.), un citi produkti, ko ražojusi vietējā DVV.

Datus par mežsaimniecības un mežizstrādes nozares starppatēriņu, kas minēts 3. iedaļā, sniedz saskaņā ar šādu dalījumu, izmantojot produktus, kuri definēti ar preču klasifikācijas pēc saimniecības nozarēm (2.1. versija) terminiem:

—	tādu dzīvu meža kokaugu (produkts 02.10.11), meža koku sēklu (produkts 02.10.12) un meža koku (produkts 02.10.3) summa, ko izmanto kokmateriālu ražošanai,

—

summa, ko veido enerģija un smērvielas, tostarp elektroenerģija (produkts 35.11.10), motoru degviela (benzīns) (produkts 19.20.21), dabasgāze – sašķidrināta vai gāzveida stāvoklī (produkts 06.20.10), naftas smēreļļas un citur nekvalificēti smagie destilāti (produkts 19.20.29) un citi līdzīgi produkti,

—	summa, ko veido mežsaimniecībai un mežizstrādei raksturīgie pakalpojumi, tostarp meža koku stādaudzētavu pakalpojumi (produkts 02.10.2), palīgpakalpojumi mežsaimniecībai (produkts 02.4) un visi citi pakalpojumi, ko sniedz mežsaimniecības un mežizstrādes nozares vietējā darbības veida vienība (DVV),

—	citas preces un pakalpojumi, kas nav uzskaitīti nevienā no starppatēriņa mainīgajiem lielumiem.

Datus par mežsaimniecības un mežizstrādes nozares krājumu pārmaiņām, kas minēti 3. iedaļā, sniedz saskaņā ar šādu dalījumu:

—	pārmaiņas nepabeigtos kultivētos bioloģiskajos aktīvos,

—	citas krājumu pārmaiņas.

Visus raksturlielumus sniedz valsts valūtā miljonos.

5.	Datus par citu kokaugiem klātu zemi paziņo brīvprātīgi.

6. iedaļa

MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS

Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa.

VIII PIELIKUMS

VIDES SUBSĪDIJU UN TAMLĪDZĪGU PĀRVEDUMU KONTU MODULIS

1. iedaļa

MĒRĶI

Vides subsīdiju un tamlīdzīgu pārvedumu kontos vāc un sniedz datus par kārtējiem un kapitāla pārvedumiem, kas paredzēti, lai atbalstītu darbības, kuras aizsargā vidi un dabas resursus, tostarp vides produktu ražošanu un izmantošanu, tādā veidā, kas ir saderīgs ar EKS 2010 jēdzieniem un definīcijām.

Šajā pielikumā noteikts, kādi dati dalībvalstīm jāvāc, jāapkopo, jānosūta un jānovērtē par vides subsīdiju un tamlīdzīgu pārvedumu kontiem. Minētos datus izmanto arī, lai apkopotu valsts vides aizsardzības izdevumus, kā noteikts IV pielikumā.

2. iedaļa

TVĒRUMS

Vides subsīdiju un tamlīdzīgu pārvedumu kontos ieraksta neatlīdzināmus maksājumus no vispārējās valdības institucionālajiem sektoriem (iekšzemes ekonomikā un pārējā pasaulē) un no nerezidentiem (pārējā pasaulē), lai aizsargātu vidi vai samazinātu dabas resursu izmantošanu un ieguvi.

3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo vides subsīdiju un tamlīdzīgu pārvedumu kontus saskaņā ar šādiem raksturlielumiem:

—	subsīdijas (EKS 2010 kods D.3),

—	citi kārtējie pārvedumi (EKS 2010 kodi D.6 un D.7),

—	kapitāla pārvedumi (EKS 2010 kods D.9).

Visus datus sniedz valsts valūtā miljonos.

4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

Statistiku nosūta 24 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

Pirmais pārskata gads ir 2023. gads.

Pirmajā datu nosūtīšanā dalībvalstis iekļauj gada datus par laikposmu no 2022. gada līdz pirmajam pārskata gadam.

5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

Attiecībā uz 3. iedaļā minētajiem raksturlielumiem datus sniedz dalījumā pa šādiem sektoriem:

—	maksājošais institucionālais sektors, iedalīts šādi:

—	vispārējā valdība,

—	pārējā pasaule;

—	saņemošais institucionālais sektors, iedalīts šādi:

—	vispārējā valdība,

—	sabiedrības,

—	mājsaimniecības,

—	mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas,

—	pārējā pasaule.

Attiecībā uz katru 1. punktā minēto datu sniegšanas kategoriju datus sniedz dalījumā pa vides aizsardzības darbību klasifikācijas (CEPA) un resursu pārvaldības darbību klasifikācijas (CReMA) klasēm, kas sagrupētas šādi:

—

CEPA 1,

—

CEPA 2,

—

CEPA 3,

—

CEPA 4,

—

CEPA 5,

—	CEPA 6 (tostarp bijusī CReMA 12),

—	CEPA 7, CEPA 8 un CEPA 9 summa,

—

CReMA 10,

—

CReMA 11,

—

CReMA 13,

—	CReMA 13A,

—	CReMA 13B,

—	CReMA 13C,

—

CReMA 14,

—	CReMA 15 un CReMA 16 summa.

Pārvedumus, ko saņem sabiedrības no vispārējās valdības un kas sagrupēti pēc visu CEPA klašu (CEPA 1–9) un visu CReMA klašu (CReMA 10–16) summas, tālāk saskaņā ar NACE 2. red. saimniecisko darbību klasifikāciju grupē šādi:

—	NACE A – lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība,

—	NACE B – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde,

—	NACE C – apstrādes rūpniecība,

—	NACE D – elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana,

—	NACE E – ūdensapgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija,

—	NACE F – būvniecība,

—	NACE G – vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts,

—	NACE H – transports un uzglabāšana,

—	NACE I-U – citas NACE sadaļas.

CEPA klases, kas minētas 2. un 3. punktā, ir noteiktas IV pielikumā, CReMA klases ir noteiktas V pielikumā.

6. iedaļa

MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS

Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa.

IX PIELIKUMS

EKOSISTĒMU KONTU MODULIS

1. iedaļa

MĒRĶI

Ekosistēmu konti sniedz datus par ekosistēmu aktīvu apjomu un stāvokli, kā arī par pakalpojumiem, ko tie sniedz sabiedrībai un ekonomikai. Dati atbilst SEEA EA un ir saderīgi ar datiem, kas sniegti saskaņā ar EKS 2010.

Ja iespējams, ekosistēmu kontos izmanto esošo informāciju, tostarp no Zemes novērošanas, vides pārskatiem un citiem datu avotiem.

2. iedaļa

TVĒRUMS

Ekosistēmu kontos reģistrē ekosistēmu apjomu, ekosistēmu stāvokli un ekosistēmu pakalpojumu plūsmas.

Ekosistēmas apjoms ir ekosistēmu lielums platības ziņā. Ekosistēmu apjoma konti aptver sauszemes (tostarp saldūdens) un jūras ekosistēmas valsts teritorijā.

Ekosistēmas stāvoklis ir ekosistēmas kvalitāte, ko mēra pēc tās abiotiskiem, biotiskiem un ainavas raksturlielumiem ekosistēmu tipu dalījumā.

Ekosistēmu pakalpojumi ir ieguvumi, ko ekosistēmas sniedz saimnieciskām un citām cilvēku darbībām. Tie ietver i) nodrošinājumu, ii) regulēšanu un uzturēšanu un iii) kultūras pakalpojumus. Ekosistēmu pakalpojumu kontos reģistrē ekosistēmu sniegto ekosistēmu pakalpojumu faktisko piedāvājumu un izlietojumu valsts teritorijā.

Tematiskie konti ir konti, kuros datus organizē saskaņā ar konkrētām politikas tēmām, piemēram, bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņām, okeāniem un pilsētu teritorijām.

3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo ekosistēmu kontus saskaņā ar šādiem raksturlielumiem:

1.	Ekosistēmu apjoma konti, kuros ieraksta platību un platības izmaiņas katram ekosistēmu tipam valsts teritorijā. Dalībvalstis sniedz datus par ekosistēmu apjoma kontiem tūkstošos hektāru.

2.	Kā ekosistēmu apjoma kontu sastāvdaļa – pārrēķinu tabula, kurā ieraksta pārrēķinus starp ekosistēmu tipiem starp diviem punktiem laikā (hektāros).

Ekosistēmu stāvokļa konti, kuros ekosistēmu raksturlielumus ieraksta šādi:

attiecībā uz apdzīvotām vietām un citām mākslīgām teritorijām:

—	zaļās zonas pilsētās un blakus esošajās mazpilsētās un piepilsētās norāda % no kopējās teritorijas, ko aprēķina par visu pilsētu un blakus esošo mazpilsētu un piepilsētu teritoriju, tostarp visiem ekosistēmu tipiem minētajā teritorijā,

—	daļiņu, kuru diametrs pilsētās nepārsniedz 2,5 μm, koncentrāciju norāda μg/m3 kā valsts vidējo rādītāju pārskata periodā;

attiecībā uz aramzemi:

—	augsnes organiskā oglekļa uzkrājumu augsnes virskārtā norāda t/ha kā valsts vidējo rādītāju pārskata periodā;

attiecībā uz zālājiem:

—	augsnes organiskā oglekļa uzkrājumu augsnes virskārtā norāda t/ha kā valsts vidējo rādītāju pārskata periodā;

attiecībā uz aramzemi un zālājiem kopā:

—	plaši izplatīto lauku putnu populāciju indeksu norāda kā valsts agregēto indeksu pārskata periodā;

attiecībā uz mežam un kokaugiem klātu zemi:

—	atmirušu koksni norāda m3/ha kā valsts vidējo rādītāju pārskata periodā,

—	koku apauguma blīvumu norāda % kā valsts vidējo rādītāju pārskata periodā,

—

parasto meža putnu populāciju indekss; meža putnu populāciju indekss raksturo parasto meža putnu skaitliskuma tendences to Eiropas areālā laika gaitā; tas ir salikts indekss, ko veido Eiropas meža dzīvotnēm raksturīgo putnu sugu novērošanas dati; indeksa pamatā ir īpašs sugu saraksts katrā dalībvalstī;

attiecībā uz piekrastes pludmalēm, kāpām un mitrājiem:

—	kurā ietilpst ekosistēmas tipa piekrastes pludmales, kāpas un mitrāji, norāda % kā valsts vidējo rādītāju pārskata periodā.

Pilsētas, mazpilsētas un piepilsētas ir vietējās administratīvās vienības, kas iedalītas kategorijās atbilstoši urbanizācijas tipoloģijas pakāpei, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2391 (*2).

Ekosistēmu pakalpojumu konti, kuros piedāvājuma un izlietojuma tabulās ieraksta ekosistēmu pakalpojumu piedāvājumu un izlietojumu. Piedāvājuma tabulā ieraksta ekosistēmu pakalpojumu piedāvājumu no ekosistēmām uz sociālekonomiskajām sistēmām. Izlietojuma tabulā ieraksta ekosistēmu pakalpojumu izlietošanu izlietošanas veida dalījumā, kā noteikts 5. iedaļā.

Piedāvājuma un izlietojuma tabulas sniedz šādās fiziskās vienībās.

Nodrošināšanas pakalpojumi

—	Kultūraugu nodrošināšanu definē kā ekosistēmu ieguldījumu augu augšanā, kas aptuveni atbilst novākto kultūraugu daudzumam dažādiem lietojumiem. Tas ietver pārtikas un šķiedru ražošanu, lopbarību un enerģiju, kā arī ganību biomasu, kā noteikts III pielikuma A tabulā, 1.1. un 1.2. iedaļā.

—

Apputeksnēšanu definē kā savvaļas apputeksnētāju ekosistēmu ieguldījumu pirmajā ievilkumā minēto kultūraugu audzēšanā. Ieguldījumus norāda to no apputeksnētājiem atkarīgo kultūraugu tonnās, kurus var attiecināt uz savvaļas apputeksnētājiem, kultūraugu veidu dalījumā attiecībā uz galvenajiem no apputeksnētājiem atkarīgo kultūraugu veidiem, kas ietver augļu kokus, ogas, tomātus, eļļas augu sēklas un “citus”.

—	Koksnes nodrošinājumu definē kā ekosistēmu ieguldījumu koku un citas koksnes biomasas augšanā un norāda kā koksnes ar mizu neto pieaugumu, kā definēts VII pielikumā, tūkstošos m3.

Regulēšanas un uzturēšanas pakalpojumi

—	Gaisa filtrēšanu definē kā ekosistēmu ieguldījumu gaisa piesārņotāju filtrēšanā, ko ekosistēmu komponenti (jo īpaši koki) panāk ar piesārņotāju piesaisti, uzņemšanu, fiksēšanu un uzglabāšanu. Tas mazina piesārņotāju kaitīgo ietekmi. Ieguldījumus norāda adsorbēto daļiņu tonnās.

—

Globālo klimata regulēšanu definē kā ekosistēmu ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas samazināšanā atmosfērā, piesaistot (neto sekvestrēšana) oglekli no atmosfēras un uzglabājot (uzglabāšana) oglekli ekosistēmās. Ieguldījumus norāda, izsakot oglekļa neto sekvestrēšanas tonnās un organiskā oglekļa tonnās, kas uzglabātas sauszemes ekosistēmās, tostarp krājumos virs zemes un zem zemes.

—

Vietējo klimata regulēšanu definē kā ekosistēmu ieguldījumu apkārtējās atmosfēras apstākļu regulēšanā pilsētu teritorijās, izmantojot veģetāciju, kas uzlabo cilvēku dzīves apstākļus un atbalsta ekonomisko ražošanu. To izsaka un norāda kā temperatūras samazinājumu pilsētās, ko izraisa pilsētu veģetācija, Celsija grādos dienās, kas pārsniedz 25 grādus pēc Celsija.

Kultūras pakalpojumi

—

Dabā balstītus pakalpojumus, kas saistīti ar tūrismu, definē kā ekosistēmu ieguldījumu, jo īpaši ekosistēmu biofizikālo raksturlielumu un īpašību dēļ, kas ļauj cilvēkiem izmantot un baudīt vidi, izmantojot tiešu, in situ, fizisku un uz pieredzi balstītu saskarsmi ar vidi. Minētos ieguldījumus norāda ar tādu nakšņošanas reižu skaitu viesnīcās, hosteļos, kempingos u. c., kuras var attiecināt uz ekosistēmu apmeklējumiem.

Ekosistēmu kontos izmanto šādu ekosistēmu tipu tabulu:

Kategorija	Ekosistēmas tips
1	Apdzīvotas vietas un citas mākslīgas teritorijas
2	Aramzeme
3	Zālāji (ganības, daļēji dabiski un dabiski zālāji)
4	Mežs un kokaugiem klāta zeme
5	Virsāji un krūmāji
6	Skrajas veģetācijas ekosistēmas
7	Iekšzemes mitrāji
8	Upes un kanāli
9	Ezeri un rezervuāri
10	Jūras ietekas un pārejas ūdeņi
11	Piekrastes pludmales, kāpas un mitrāji
12	Jūras ekosistēmas (piekrastes ūdeņi, šelfs un atklāts okeāns)

4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

Statistiku apkopo un nosūta:

—	reizi trijos gados – par ekosistēmu apjoma un ekosistēmu stāvokļa kontiem; dati attiecas uz reprezentatīvu vidējo radītāju pārskata gadā un uz pārrēķinu tabulu attiecībā uz izmaiņām trijos gados starp diviem pārskata gadiem;

—	katru gadu, ar noteikumu, ka Komisija (Eurostat) dara pieejamus modelēšanas rīkus ekosistēmu pakalpojumu aprēķināšanai ekosistēmu pakalpojumu kontiem; ja šādu instrumentu nav, tad attiecībā uz ekosistēmu pakalpojumu kontiem – reizi 3 gados.

Statistiku nosūta 24 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par ES kopējiem datiem. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

Pirmais pārskata gads ir 2024. gads. Attiecībā uz pārrēķinu tabulu pirmais pārskata gads ir 2027. gads.

Pirmajā datu nosūtīšanā dalībvalstis iekļauj datus no 2024. gada par apjoma un stāvokļa kontiem un ekosistēmu pakalpojumu piedāvājuma un izlietojuma tabulām fiziskās vienībās. Attiecībā uz pārrēķinu tabulu dati parāda izmaiņas no 2024. līdz 2027. gadam.

Katrā turpmākajā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz ekosistēmu pakalpojumu, apjoma un stāvokļa kontu datus par n-3 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis atkārtoti iesniedz datus par gadiem, sākot no 2024. gada, ikreiz, kad dati tiek pārskatīti. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2024. gada.

5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

Ekosistēmu apjoma konti: attiecībā uz visiem 3. iedaļā minētajiem ekosistēmu tipiem datus pirmajā nosūtīšanā sniedz par pirmo pārskata gadu. Attiecībā uz visām turpmākajām datu nosūtīšanām datus norāda šādi:

—	apjoms iepriekšējā pārskata gadā,

—	papildinājumi,

—	samazinājumi,

—	apjoms pašreizējā pārskata gadā.

Pārrēķinu tabulā norāda pārrēķinus starp visiem 3. iedaļā minētajiem ekosistēmu tipiem starp iepriekšējo un pašreizējo pārskata gadu.

Ekosistēmu pakalpojumu konti: attiecībā uz 3. iedaļā minētajiem ekosistēmu pakalpojumiem datus piedāvājuma un izlietojuma tabulās norāda šādi:

a)	piedāvājuma tabula, kurā ieraksta 3. iedaļā minēto pakalpojumu gada piedāvājumu visu 3. iedaļā minēto ekosistēmu tipu dalījumā, izņemot 10. un 12. kategoriju;

izlietojuma tabula, kurā ieraksta ekosistēmu pakalpojumu izlietojumu saskaņā ar šādu dalījumu:

—	nozaru starppatēriņš,

—	valdības galapatēriņš,

—	mājsaimniecību galapatēriņš,

—	bruto kapitāla veidošana,

—

eksports.

Dalībvalstij nav pienākuma sniegt datus, ja tās kopējā zemes platība nepārsniedz 0,3 % no Savienības kopējās zemes platības.

6. iedaļa

MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS

Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 138/2004 (2003. gada 5. decembris) par ekonomikas pārskatiem Kopienas lauksaimniecībā (OV L 33, 5.2.2004., 1. lpp.).

(*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2391 (2017. gada 12. decembris), ar ko attiecībā uz teritoriālajām tipoloģijām (Tercet) groza Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (OV L 350, 29.12.2017., 1. lpp.).””