(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2023. gada 16. novembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Indijas izcelsmes optiskās šķiedras kabeļu (“OŠK”) importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz sūdzību, ko 2023. gada 3. oktobrī iesniedza Europacable (“sūdzības iesniedzējs”). Sūdzība tika iesniegta Savienības optiskās šķiedras kabeļu ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Kā izklāstīts 3. un 4. apsvērumā Komisijas 2024. gada 11. jūlija Īstenošanas regulā, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes optiskās šķiedras kabeļu importam (3) (“pagaidu regula”), attiecīgā ražojuma imports reģistrēts netika. Neviena persona par šo jautājumu piezīmes nesniedza.

(4)

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija 2024. gada 14. jūnijā ieinteresētajām personām sniedza kopsavilkumu par ierosinātajiem maksājumiem un detalizētu informāciju par to, kā tika aprēķinātas dempinga starpības un starpības, kas ir atbilstošas tam, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētās personas tika aicinātas trīs darbdienu laikā iesniegt piezīmes par aprēķinu precizitāti. Piezīmes tika saņemtas no MP Birla Group (“Birla Group”) (4).

(5)

Pēc tam, kad tika izpausts 4. apsvērumā minētais ierosināto maksājumu kopsavilkums, STL Group apgalvoja, ka iepriekšējas informācijas izpaušanas dokuments esot nepilnīgs, jo Komisija nesniedza detalizētus paskaidrojumus par grupas peļņas iekšējās izslēgšanas noraidīšanu. Šajā procedūras posmā Komisija ņēma vērā tikai piezīmes par pārrakstīšanās kļūdām dempinga aprēķinos. STL Group apgalvojums neattiecās uz šādām pārrakstīšanās kļūdām. Turklāt Komisija pagaidu regulas 74. apsvērumā sniedza detalizētus paskaidrojumus par pieprasījuma noraidīšanu attiecībā uz grupas peļņas iekšējo izslēgšanu. Tāpēc Komisija uzskata, ka iepriekšējas informācijas izpaušanas dokumentā un pagaidu informācijas izpaušanā tika sniegta pilnīga informācija saskaņā ar pamatregulas 19.a panta noteikumiem, ļaujot uzņēmumam sniegt piezīmes par pagaidu informācijas izpaušanu.

(6)

Komisija 2024. gada 12. jūlijā ar pagaidu regulu noteica pagaidu antidempinga maksājumus Indijas izcelsmes optiskās šķiedras kabeļu importam.

(7)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika noteikti pagaidu antidempinga pasākumi (“pagaidu informācijas izpaušana”), sūdzības iesniedzējs, kā arī ražotāji eksportētāji – Birla Group, STL Group (5), APAR, Aberdare Technologies Private Limited (“Aberdare”) un Finolex Cables Limited (“Finolex”) – un Indijas valdība pagaidu regulas 2. panta 1. punktā noteiktajā termiņā iesniedza rakstisku informāciju, kurā darīja zināmu savu viedokli.

(8)

Personām, kuras to lūdza, tika sniegta iespēja tikt uzklausītām. Tika uzklausītas STL Group un Birla Group.

(9)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Izdarot galīgos konstatējumus, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā pārskatīja savus pagaidu secinājumus.

(10)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 81. apsvērumā, lai noteiktu salikto eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, Komisija tālāk izmeklēja STL Group eksporta pārdošanas apjomus, aplūkojot otru saistītu grupas uzņēmumu.

(11)

Šajā nolūkā saskaņā ar pamatregulas 16. pantu Komisija, lai pārbaudītu iesniegtos datus, veica pārbaudes apmeklējumu uz vietas Metallurgica Bresciana (Dello, Itālija) telpās.

(12)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plāno noteikt galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Indijas izcelsmes OŠK importam (“galīgās informācijas izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo informāciju.

(13)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas piezīmes tika saņemtas no divām ražotāju eksportētāju grupām, proti, Birla Group un STL Group.

(14)

Personām, kas to pieprasīja, tika sniegta iespēja tikt uzklausītām. Tika uzklausītas Birla Group un STL Group.

(15)

Komisija 2024. gada 30. oktobrī sniedza papildinformāciju par piezīmēm, kas pēc pagaidu informācijas izpaušanas saņemtas no Indijas valdības un kas izpaustajā galīgajā informācijā netika aplūkotas. Nav saņemtas citas piezīmes par izpausto papildinformāciju.

(16)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas nav saņemtas piezīmes par izmeklēšanas sākšanu, tāpēc Komisija apstiprina savus pagaidu regulas 7.–39. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(17)

Nav saņemtas piezīmes par Savienības ražotāju, importētāju un Indijas ražotāju eksportētāju atlasi, tāpēc Komisija apstiprina savus pagaidu regulas 40.–46. apsvērumā izklāstītos konstatējumus un secinājumus.

(18)

Nav saņemtas piezīmes par izmeklēšanas periodu un attiecīgo periodu, tāpēc Komisija apstiprina savus pagaidu regulas 50. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(19)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Europacable atkārtoti nepiekrita Indijas ražotāju eksportētāju apgalvojumam, ka optiskās šķiedras, kas “nav atsevišķi apvalkotas”, būtu jāizslēdz no ražojuma tvēruma. Europacable vērsa Komisijas uzmanību uz risku, ka imports tiks nepareizi deklarēts ar nepareizu KN kodu, un lūdza Komisiju informēt ES muitas dienestus par šādu iespējamu risku. Komisija pieņēma zināšanai šo piezīmi.

(20)

Nav saņemtas citas piezīmes par izmeklējamo ražojumu, attiecīgo ražojumu, līdzīgo ražojumu un ražojuma tvērumu, tāpēc Komisija apstiprina savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 51.–61. apsvērumā.

(21)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Komisija saņēma rakstiskas piezīmes no Indijas iestādēm, divām izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām (Birla Group un STL Group), no trim izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un no sūdzības iesniedzēja.

(22)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Birla Group iesniedza četras piezīmes par normālās vērtības aprēķiniem, jo īpaši par dažiem elementiem, kas ir būtiski, lai noteiktu pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas, kuras saistītas ar līdzīgo ražojumu izmeklēšanas periodā. Komisija pieņēma vienu piezīmi, jo tā tika atzīta par pamatotu, bet pārējos trīs apgalvojumus noraidīja. Attiecībā uz noraidītajām piezīmēm Komisija norādīja, ka pašas piezīmes, kā arī attiecīgā analīze un pamatojums ir konfidenciāli. Detalizēti paskaidrojumi Birla Group tika sniegti tikai izpaustajā konkrētajā informācijā.

(23)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas STL Group un Indijas valdība atkārtoja pagaidu regulas 74. apsvērumā aprakstīto apgalvojumu, ka OŠK ražošanas izmaksās nebūtu jāiekļauj peļņa, kas pārskaitīta starp saistītām personām vai starp uzņēmuma struktūrvienībām, kuras izgatavo OŠK ražošanā izmantotos pusfabrikātus (piemēram, iepriekš sagatavotu stiklu un/vai optiskās šķiedras). Tomēr ne STL Group, ne Indijas valdība nesniedza jaunas detaļas salīdzinājumā ar pārbaudes apmeklējumu. Tāpēc Komisija nemainīja savus pagaidu secinājumus un noraidīja šo apgalvojumu.

(24)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Birla Group izteica divas piezīmes par normālās vērtības aprēķiniem, proti, par attieksmi pret konkrētiem finanšu izdevumiem un par PVA izmaksu un peļņas avotu saliktās normālās vērtības noteikšanā. Komisija abus apgalvojumus noraidīja. Komisija turklāt ņēma vērā, ka pašas piezīmes, kā arī attiecīgā analīze un pamatojums ir konfidenciāli. Birla Group tika sniegti detalizēti paskaidrojumi.

(25)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas STL Group atkārtoja apgalvojumu, ka Komisijai esot jāņem vērā uzņēmuma struktūrvienību peļņas iekšējā izslēgšana saskaņā ar uzņēmumu grāmatvedības uzskaiti, t. i., Indijas vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Turklāt STL Group apgalvoja, ka peļņa, kas tiek iekšēji izslēgta uzņēmumā, nav izmaksas, kuras saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu Antidempinga nolīguma 2.2.1.1. panta un pamatregulas 2. panta 5. punkta nozīmē. STL Group arī apgalvoja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kāpēc tā izmantoja uzņēmuma struktūrvienību datu kopu, nevis abu pie STL Group piederošo uzņēmumu konsolidētos finanšu pārskatus. Visbeidzot, STL Group apgalvoja, ka Komisija, noraidīdama konsolidētos pārskatus, nav ņēmusi vērā visus pieejamos pierādījumus par izmaksu pienācīgu sadali saskaņā ar Antidempinga nolīguma 2.2.1.1. pantu un pamatregulas 2. panta 5. punktu.

(26)

Lai aprēķinātu dempinga starpību, katram ražojuma veidam, t. i., RKN, nosaka ražošanas izmaksas, kā arī dempinga apjomus, ko pēc tam izmanto dempinga starpību aprēķiniem. Uzņēmumu (STL un STCS) iekšējā grāmatvedības uzskaitē grāmatojumus izdara “materiāla numura” līmenī, ko var sasaistīt ar šajā izmeklēšanā noteiktajiem RKN. Uzņēmumu konsolidētie pārskati neļāva noteikt ražošanas izmaksas katram RKN, un tāpēc tos nevarēja izmantot.

(27)

Turklāt, kā norādīts pagaidu regulas 74. apsvērumā, Komisija izmantoja ražošanas izmaksas, kuras uzņēmumi iegrāmatoja, par kurām tie ziņoja savā grāmatvedības sistēmā un kuras Komisija pārbaudīja. Šīs uzņēmuma struktūrvienību iegrāmatotās izmaksas pareizi atspoguļoja izmaksas, kas saistītas ar OŠK ražošanā izmantotajiem pusfabrikātiem. Pārbaudes apmeklējuma laikā Komisija pieprasīja uzņēmumiem sniegt detalizētus paskaidrojumus par peļņu, kas nodota starp uzņēmuma struktūrvienībām. Komisija norādīja, ka STL Group iesniedza atšķirīgas aplēses par uzņēmuma struktūrvienību nosacīto peļņu, nesniedzot nekādus pamatojošus pierādījumus un nenosakot saikni starp konsolidēto peļņu (aprēķinātu, pamatojoties uz uzņēmuma struktūrvienību peļņas iekšējo izslēgšanu) un OŠK ražošanas izmaksām “materiāla numura” līmenī.

(28)

Turklāt attiecībā uz apgalvojumu, ka Komisija neesot ņēmusi vērā visus pieejamos pierādījumus par izmaksu pienācīgu sadali, Komisija norādīja, ka Antidempinga nolīguma 2.2.1.1. pants un pamatregulas 2. panta 5. punkts neattiecas uz attieksmi pret uzņēmuma iekšējo peļņu. Minētajos noteikumos ir noteikts, ka izmaksas parasti jāaprēķina, pamatojoties uz izmeklēšanai pakļautās puses saglabāto dokumentāciju [uzskaiti]. Šis jautājums šajā izmeklēšanā nav skarts, jo Komisija uzņēmumu OŠK izmaksas noteica, pamatojoties uz to uzskaiti. Turklāt minētajos noteikumos ir paredzēta metodika, kas izmantojama, ja uzņēmuma uzskaite pienācīgi neatspoguļo izmaksas, kas saistītas ar izmeklējamā ražojuma ražošanu un pārdošanu, un konkrēti, ja nav pieejama piemērota metode, priekšroka jādod izmaksu sadalei, pamatojoties uz apgrozījumu. Arī šajā izmeklēšanā šis jautājums nav aktuāls, jo ar attiecīgo ražojumu saistītās izmaksas uzņēmums iegrāmatoja katrai uzņēmuma struktūrvienībai, tāpēc izmaksu sadale nebija nepieciešama. Visbeidzot, minētajos noteikumos ir paredzēta konkrēta attieksme pret izmaksām uzņēmuma darbības uzsākšanas posmā, tomēr uz šo lietu šis jautājums nav attiecināms.

(29)

Komisija uzskata, ka visi pieejamie pierādījumi ir pienācīgi novērtēti un izmantoti normālās vērtības noteikšanai. Pierādījumi tika atzīti par uzticamiem un piemērotiem. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(30)

Viens saistītais STL Group uzņēmums (STL) saņēma atlīdzības maksājumus un galvenā biroja pakalpojumu maksas no cita tās pašas grupas saistītā uzņēmuma (STCS). Pagaidu posmā Komisija, aprēķinot STL OŠK PVA izmaksas, neiedalīja ieņēmumus, kas gūti no STCS veiktajiem atlīdzības maksājumiem un galvenā biroja pakalpojumu maksām. STL Group un Indijas valdība apgalvoja, ka, pamatojoties uz to, Komisijai, aprēķinot STCS PVA izmaksas, lai nodrošinātu saskaņotību, nebūtu jāņem vērā arī izdevumi, kas STCS radušies saistībā ar šiem atlīdzības maksājumiem un galvenā biroja pakalpojumu maksām.

(31)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Atlīdzības maksājumi un galvenā biroja pakalpojumu maksas nepārprotami attiecas uz OŠK ražošanu vai pārdošanu, un tādējādi šie izdevumi ir jāiekļauj kopējā PVA izmaksu summā, kas saistīta ar OŠK pārdošanu. Attiecībā uz STL uzņēmuma STCS veiktie atlīdzības maksājumi un galvenā biroja pakalpojumu maksas uzskatāmi par ieņēmumiem. Jo īpaši ieņēmumi, kas gūti no autoratlīdzības pārdošanas, nav faktiski saistīti ar “līdzīga izstrādājuma ražošanu un pārdošanu [..], ko veic izmeklēšanai pakļautais eksportētājs vai ražotājs” pamatregulas 2. panta 6. punkta nozīmē. Citiem vārdiem sakot, ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesībām nav “faktiski saistīti ar konkrētā attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu” Vispārējās tiesas sprieduma lietā Sveza (6) izpratnē. Šie ieņēmumi šīs procedūras satvarā būtībā ir papilddarbības. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(32)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas STL Group apgalvoja, ka Komisija esot piemērojusi dubultstandartus, STCS maksātos atlīdzības maksājumus un galvenā biroja pakalpojumu maksas uzskatot par izdevumiem un tos iekļaujot STCS PVA izmaksu aprēķinos, bet STL PVA izmaksu aprēķinos izslēdzot attiecīgos STL ieņēmumus. STL Group atkārtoti norādīja, ka abu uzņēmumu izdevumi no atlīdzības maksājumiem un galvenā biroja pakalpojumu maksām un ieņēmumi no tiem vai nu jāizslēdz, vai jāiekļauj šo uzņēmumu PVA izmaksu aprēķinos.

(33)

Komisija precizē, ka izdevumi, kas saistīti ar uzņēmuma izgatavoto ražojumu pārdošanu, un administratīvie izdevumi ir iekļauti uzņēmuma PVA izmaksu aprēķinos. Tomēr ieņēmumi, kas gūti no ražojumu vai pakalpojumu pārdošanas, ir ieņēmumi un pēc definīcijas nav PVA izmaksas. Tāpēc, aprēķinot STCS PVA izmaksas, Komisijai bija jāiekļauj izdevumi, kas samaksāti saistībā ar OŠK atlīdzības maksājumiem un galvenā biroja pakalpojumu maksām, jo tie bija saistīti ar OŠK pārdošanu. Tāpat, lai aprēķinātu STL PVA izmaksas, tika ņemtas vērā izmaksas, kas saistītas ar OŠK pārdošanu, un nebija faktu pamata no OŠK PVA izmaksām atskaitīt ieņēmumus no atlīdzības maksājumiem un galvenā biroja pakalpojumu maksām, jo tie nebija saistīti ar OŠK pārdošanu. Turklāt STL Group šos ieņēmumus nesasaistīja ar STL PVA izmaksām, kas izmantotas aprēķinos par minēto uzņēmumu, kurus tā būtu varējusi kompensēt. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(34)

Nav saņemtas citas piezīmes par normālās vērtības noteikšanu, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 62.–75. apsvērums.

(35)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Komisija izmeklēja ar STL Group saistīto uzņēmumu Metallurgica Bresciana, kas importēja OŠK no Indijas. STL Group apgalvoja, ka šo importu izmantoja Metallurgica Bresciana, lai izgatavotu citus ražojumus. Tomēr pārbaudes apmeklējumā uz vietas tika atklāts, ka meitasuzņēmuma radītā pievienotā vērtība bija minimāla, tāpēc šī pārdošana bija no Indijas importēto OŠK tālākpārdošana. STL Group arī paskaidroja, ka šie pirkumi tika veikti, lai papildinātu Metallurgica Bresciana pārdošanas piedāvājumu. Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka Metallurgica Bresciana bija OŠK izgatavotājs, bet šajos darījumos tas darbojās kā saistīts importētājs/tirgotājs. Tādējādi, kā aprakstīts pagaidu regulas 80. apsvērumā attiecībā uz citiem saistītajiem importētājiem/tirgotājiem, Komisija šiem darījumiem piemēroja pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(36)

STL Group un Indijas valdība atkārtoja pagaidu regulas 78. apsvērumā izklāstīto apgalvojumu, ka Komisijai saistītais uzņēmums STL France būtu jāuzskata par filiāli, kas pārvalda noliktavu, nevis par saistītu importētāju. Šajā sakarā papildu pierādījumi netika sniegti.

(37)

Šā iemesla dēļ Komisija nemainīja savu viedokli, ka STL France rīkojās kā saistītais importētājs, tāpēc eksporta cena bija jāaprēķina saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(38)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas STL Group apgalvoja, ka Komisijai esot vajadzējis veikt fizisku inspekciju uz vietas uzņēmumā STL France un ka Komisija neesot ņēmusi vērā šā uzņēmuma “būtiskos vizuālos elementus”, kas būtu ļāvuši Komisijai konstatēt, ka STL France ir “tirgotāja” un nevis importētāja iezīmes. STL Group apgalvoja, ka tad, ja uzņēmumu uzskatītu par tirgotāju, būtu jāizmanto 10 % peļņa, pamatojoties uz “tirgotāju Ķīnā vai Honkongā” peļņu, kas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu izmantota OŠK izmeklēšanā pret Ķīnu. Turklāt STL Group apgalvoja – tā kā Komisija “inspicēja” uzņēmumu Metallurgica Bresciana tā telpās Itālijā, uzņēmums STL France ticis diskriminēts. Konfidenciālajās piezīmēs par izpausto galīgo informāciju STL Group atsaucās uz lietisko pierādījumu, kas iegūts STL pārbaudes apmeklējumā uz vietas.

(39)

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka STL Group sniedza pretrunīgu informāciju par STL France lomu. Lai gan STL Group sākotnēji apgalvoja, ka STL France ir noliktava, pēc galīgās informācijas izpaušanas bez papildu paskaidrojumiem STL Group sāka apgalvot, ka STL France esot tirgotājs un nevis importētājs.

(40)

Komisija paskaidroja, ka tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas kontekstā tā neveic fiziskas inspekcijas uzņēmumu telpās, bet, kā norādīts pamatregulas 16. pantā, veic “apmeklējumu[s], lai pārbaudītu importētāju, eksportētāju, tirgotāju, aģentu, ražotāju, tirdzniecības asociāciju un organizāciju dokumentāciju un pārbaudītu par dempingu un kaitējumu sniegto informāciju”. Citiem vārdiem sakot, tā veic pārbaudes apmeklējumus uz vietas, lai pārliecinātos, ka atbildēs uz anketas jautājumiem sniegtā informācija ir uzticama, t. i., pārbaudes apmeklējuma uz vietas mērķis ir saskaņot atbildes uz anketas jautājumiem ar uzņēmuma grāmatvedības uzskaiti un detalizētajiem grāmatvedības dokumentiem, kas pieejami uzņēmumu telpās.

(41)

Komisija veica pārbaudes apmeklējumu uz vietas Metallurgica Bresciana telpās Itālijā, jo informāciju nevarēja pārbaudīt pārbaudes apmeklējumā STL Group telpās Indijā. No otras puses, Komisija varēja pārbaudīt informāciju, ko STL France sniedza pārbaudes apmeklējumā uz vietas STL telpās, jo Komisijai bija piekļuve STL France grāmatvedības uzskaitei. Turklāt atbildē uz vēstuli par nepilnībām STL Group norādīja, ka STL France grāmatvedības uzskaite ir pieejama Indijā, bet Metallurgica Bresciana grāmatvedības uzskaite ir pieejama tikai ražotnē Itālijā, jo visi Metallurgica Bresciana grāmatvedības dokumenti tiek glabāti Itālijā. Abi uzņēmumi nebija vienādā situācijā, kas pamato izmeklēšanas grupas atšķirīgās pieejas. Turklāt tiek atgādināts, ka juridiska pienākuma veikt pārbaudes apmeklējumu uz vietas nav. Bez tam uzņēmums nepaskaidroja, kādi vizuālie elementi atšķir tirgotāju no importētāja. Tāpēc tika noraidīts apgalvojums, ka Komisijai esot vajadzējis veikt pārbaudes apmeklējumu uz vietas STL France telpās un ka Komisija šo uzņēmumu esot diskriminējusi.

(42)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka STL France esot jāuzskata par tirgotāju, Komisija paskaidroja, ka 20 % peļņa, kura izmantota STL France korekcijā, ir balstīta uz peļņu, kas gūta no OŠK importētāju tirdzniecības darbībām (tālākpārdošanas) un kas konstatēta iepriekšējā izmeklēšanā attiecībā uz Ķīnu, t. i., uzņēmumu peļņu, kuri veic tāda paša veida darbības kā STL France. Tāpēc pretēji uzņēmuma apgalvojumam šī ir labākā pieejamā aizstājējvērtība attiecībā uz STL France. Komisija arī norāda, ka pārbaudes apmeklējuma uz vietas iegūtais lietiskais pierādījums, uz ko atsaukusies STL Group un kas minēts šā uzņēmuma iesniegtās informācijas konfidenciālajā versijā, nepierāda, ka uzņēmums nav importētājs attiecībā uz attiecīgajiem darījumiem, un tāpēc tas neapstiprina STL Group apgalvojumu šajā sakarā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(43)

Turklāt pēc galīgās informācijas izpaušanas STL Group un Indijas valdība apgalvoja, ka peļņas normu, kas izmantota eksporta cenas noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu (t. i., 20 %), nevar uzskatīt par samērīgu. Tika norādīts, ka 20 % peļņas normas avots bija iepriekšējā OŠK izmeklēšana pret Ķīnu (7), tāpēc šo peļņas normu nevarēja uzskatīt par reprezentatīvu attiecībā uz OŠK importētāju no Indijas.

(44)

20 % peļņas norma tika noteikta, pamatojoties uz pārbaudītiem finanšu pārskatiem, ko iepriekšējā izmeklēšanā attiecībā uz Ķīnu sniedza nesaistīts importētājs. Nesaistīti importētāji nesadarbojās, tāpēc Komisija uzskata to par atbilstošu un samērīgu aizstājējvērtību OŠK pārdošanas apjomiem ES tirgū arī šajā lietā, jo peļņa bija balstīta uz faktiskiem darījumiem Eiropas tirgū.

(45)

Turklāt STL Group un Indijas valdība apgalvoja, ka dempinga starpība, kas konstatēta importam no Ķīnas, bija daudz lielāka par dempinga starpību, kura pašreizējā izmeklēšanā noteikta STL Group,, iespējams, tas izskaidrojot importētāju lielo peļņu lietā attiecībā uz Ķīnu.

(46)

Šajā sakarā būtu jānorāda, ka dempinga starpību aprēķina, ņemot vērā starpību starp normālo vērtību un eksporta cenu, savukārt peļņas normu nosaka, salīdzinot OŠK kopējos ieņēmumus ar kopējām izmaksām (pirkuma cenas plus PVA izmaksas). Tāpēc dempinga starpību un/vai pirkuma cenu analīzē nevar izdarīt jēgpilnus secinājumus par nesaistīta importētāja peļņas normas līmeni.

(47)

STL Group ierosināja vairākas alternatīvas samērīgai nesaistīta importētāja peļņas normai: i) STL France faktiskā uzkrātā peļņa, ii) ar to saistītā uzņēmuma Itālijā Metallurgica Bresciana peļņa vai iii) 5 %, pamatojoties uz Komisijas praksi, ja nav pieejama cita informācija. Visbeidzot, STL Group apgalvoja, ka Komisija varētu izmantot peļņas normu, ko paziņojuši uzņēmumi, kuri darbojas tajā pašā nozarē, kurā STL France. Attiecībā uz minēto STL Group iesniedza ziņojumu, kurā uzskaitīti 14 uzņēmumi (neviens no tiem nav saistīts ar STL Group). Šis ziņojums sākotnēji tika sagatavots Francijas nodokļu iestādēm.

(48)

Komisija uzskata, ka nav iespējams izmantot saistīto personu peļņas normu – šāda rīcība būtu pretrunā pamatregulas 2. panta 9. punkta noteikumiem, jo tiek uzskatīts, ka to ietekmē savstarpēja saistība. Komisija arī norāda, ka 5 % peļņas norma tiek piemērota tikai izņēmuma apstākļos (t. i., tad, kad nav pieejama cita informācija). Šajā lietā tas tā nav, jo Komisijai pieejamā informācija skaidri liecina, ka 5 % peļņas norma šajā lietā nav atbilstoša. Visbeidzot, Komisija pārbaudīja STL Group iesniegto ziņojumu un konstatēja, ka tikai četriem no uzskaitītajiem uzņēmumiem to ražojumu katalogā ir optiskā šķiedra. Turklāt šie uzņēmumi nebija specializējušies optiskās šķiedras darījumdarbībā, bet gan bija dažādu vara elektroapgādes kabeļu, elektromateriālu un citu rūpniecisko instrumentu vairumtirgotāji. Turklāt šo uzņēmumu publiski pieejamie finanšu pārskati nesniedza ne katra segmenta rentabilitāti, ne katra segmenta svērumu kopējā apgrozījumā. Visbeidzot, nebija norāžu par to, vai šie uzņēmumi faktiski ražoja vai tikai importēja OŠK tālākpārdošanai ES tirgū. Tāpēc izmeklēšanā attiecībā uz Ķīnu noteiktā nesaistītā importētāja peļņas norma joprojām bija vispiemērotākā alternatīva, jo peļņa attiecās uz nesaistītu importētāju, bija saistīta ar OŠK darījumdarbību un tika pārbaudīta. Visbeidzot, neviena ieinteresētā persona neiesniedza pierādījumus, kas liecinātu, ka peļņas norma, kas tika uzskatīta par “samērīgu” importam no Ķīnas, būtu nesamērīga importam no Indijas. Tāpēc STL Group ierosinātie risinājumi tika noraidīti.

(49)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas STL Group atkārtoti uzsvēra, ka korekcijas var veikt tikai attiecībā uz “uzkrātu” un “samērīgu” peļņu. STL Group arī norādīja, ka tā ievēro Ernst & Young ieteikumu par transfertcenu noteikšanas praksi, saskaņā ar ko tipiskā tīrā peļņa izplatītājiem ar ierobežotu risku Eiropā svārstās no 2,7 % līdz 9,1 % ar mediānu 5,1 % no pārdošanas apjoma, kas atbilst STL France peļņas normai. Turklāt STL Group norādīja, ka Komisija izmantoja nesamērīgu peļņas normu, kas šajā kontekstā pārsniedza “atbilstošo” peļņas normu. STL Group norādīja, ka Komisijai būtu jāizmanto STL France faktiskā peļņas norma vai arī Metallurgica Bresciana faktiskā peļņas norma.

(50)

Komisija norādīja, ka tas, ka STL France peļņas norma ir tajā pašā diapazonā, kurā vairāku uzņēmumu mediānas rādītājs, nepierāda, ka saistība starp eksportētāju un importētāju neietekmēja STL France peļņas normu. Metallurgica Bresciana peļņas normu arī ietekmē saistība ar eksportētāju, tāpēc arī šā uzņēmuma peļņas normu šajā sakarā izmantot nevar. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(51)

Turklāt STL Group atkārtoja savu apgalvojumu, kas sniegts 43. apsvērumā. STL Group arī apgalvoja, ka izmeklēšanas periods iepriekšējā OŠK izmeklēšanā pret Ķīnu (no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam) bija Covid-19 pandēmijas periodā, kad OŠK ražošanas nozarē gūta ārkārtīgi augsta peļņas norma, jo mājsēdes laikā OŠK ražošanas apjoms palēninājās, savukārt pieprasījums palielinājās, citustarp tāpēc, ka mājsaimniecībām bija vajadzīgs labāks interneta pieslēgums, lai cilvēki varētu strādāt un mācīties attālināti. Tāpēc STL Group apgalvoja, ka peļņas norma, ko Komisija izmantoja minētajā izmeklēšanā, neatspoguļo importētāju parasti gūto peļņas normu, proti, ja neiestātos konkrētie Covid-19 pandēmijas izraisītie apstākļi. STL Group sniedza arī vairākus piemērus par iepriekšējām izmeklēšanām, kurās Komisija konstatēja, ka konkrētie dati nav reprezentatīvi vai citādi uzticami, ja tos ietekmējuši Covid-19 pandēmijas izraisītie ārkārtējie apstākļi.

(52)

Komisija norādīja, ka izmeklēšanas periodu iepriekšējā OŠK izmeklēšanā pret Ķīnu (no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam) Covid-19 pandēmija ietekmēja tikai daļēji. Turklāt iepriekšējā OŠK izmeklēšanā pret Ķīnu Komisija novērtēja nesaistīto importētāju intereses. Minētajā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka “Neviens no importētājiem neapgalvoja, ka Covid-19 pandēmija būtu būtiski ietekmējusi to uzņēmējdarbību. Viens importētājs norādīja, ka 2020. gada martā bija vērojama zināma palēnināšanās pārvietošanās ierobežojumu dēļ, bet uzsvēra, ka krīzes rezultātā palielinājās optiskās šķiedras kabeļu nodrošināšanas līdz galalietotājam (FTTH) projektu nozīme” (8), ka “[i]mportētāji arī apgalvoja, ka tiem ar klientiem ir ilgtermiņa piegādes līgumi, kuros ir paredzētas fiksētas cenas visā līgumu termiņā (divi līdz četri gadi), un ka šajos līgumos nav iekļauta cenas korekcijas klauzula gadījumiem, kad neparedzēti palielinās to iegādes cenas. Tādējādi izmaksu pieaugumu tie nevarētu novirzīt uz saviem klientiem. Importētāji apgalvoja, ka tie nevar piedalīties iepirkuma konkursos, kas tiek izsludināti šīs izmeklēšanas laikā, jo tie nezina, kādu cenu tie maksās par OŠK pasākumu noteikšanas gadījumā”  (9) . Tādējādi Komisija neatrada pierādījumus tam, ka OŠK ražošanas nozare Covid-19 pandēmijas dēļ būtu guvusi ārkārtīgi lielu peļņu. STL Group šajā sakarā neiesniedza nekādus konkrētus pierādījumus, kas būtu pretrunā Komisijas secinājumiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(53)

Nav saņemtas citas piezīmes par eksporta cenas noteikšanu, tāpēc Komisija ar šo apstiprina savus provizoriskos secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 76.–81. apsvērumā.

(54)

Nav saņemtas piezīmes par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 82. un 88. apsvērumā izklāstītie konstatējumi.

(55)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no izmaksu, apdrošināšanas un vedmakas (CIF) cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(56)

Tika konstatēts, ka HFCL Group neveic dempingu, tāpēc tās eksports ir izslēgts no pasākumiem.

(57)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Aberdare un APAR apgalvoja arī, ka Komisijai vajadzētu būt pārredzamākai attiecībā uz antidempinga starpības aprēķiniem izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās.

(58)

Komisija paskaidroja, ka antidempinga starpība pārējiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, tika noteikta, pamatojoties uz dempinga apjomiem un CIF vērtībām, kas konstatētas Birla Group un STL Group, kā noteikts pamatregulas 9. panta 6. punktā.

(59)

Nav saņemtas piezīmes par mērvienības noteikšanu, tāpēc Komisija apstiprina savu secinājumu, kas izklāstīts pagaidu regulas 96. apsvērumā.

(60)

Nav saņemtas piezīmes par Savienības ražošanas nozares definīciju un Savienības ražošanas apjomu, tāpēc Komisija apstiprina savu secinājumu, kas izklāstīts pagaidu regulas 97. un 98. apsvērumā.

(61)

Nav saņemtas piezīmes par izmantošanu pašu vajadzībām, tāpēc Komisija apstiprina savus konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 99.–104. apsvērumā.

(62)

Nav saņemtas piezīmes par patēriņu Savienībā, tāpēc Komisija apstiprina savus konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 105.–110. apsvērumā.

(63)

Kā minēts 19. apsvērumā, sūdzības iesniedzējs atkārtoja savu piezīmi (kas aprakstīta arī pagaidu regulas 112. apsvērumā) par to, ka, pamatojoties uz Indijas Apelācijas tiesas spriedumu, Indijas ražotāju eksportētāji nepareizi deklarējuši importa apjomus, un norādīja, ka, lai gan šis spriedums neietekmē ES muitas tiesību aktu interpretāciju un piemērošanu, tas mudināja Komisiju sniegt norādījumus valstu muitas dienestiem par antidempinga pasākumu apiešanas risku šajā lietā.

(64)

Komisija pieņēma zināšanai šo piezīmi un attiecīgi rīkosies, lai nodrošinātu pasākumu pareizu izpildi.

(65)

Nav saņemtas papildu piezīmes par importu no attiecīgās valsts, tāpēc Komisija apstiprina savus konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 111.–118. apsvērumā.

(66)

Nav saņemtas piezīmes par dempinga importa no attiecīgās valsts cenām, cenu samazinājumu un cenu apspiešanu, tāpēc Komisija apstiprina savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 119.–125. apsvērumā.

(67)

Nav saņemtas piezīmes par vispārīgām piezīmēm, tāpēc Komisija apstiprina savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 126.–129. apsvērumā.

(68)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Indijas valdības norādīja, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms, ražošanas apjoms un ražošanas jauda izmeklēšanas periodā palielinājās, neraugoties uz pieprasījuma sarukumu brīvajā tirgū, un ka ienākumam no ieguldījumiem no 2022. gada arī bija pozitīva tendence.

(69)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Birla Group atkārtoja Indijas valdības apgalvojumus, norādīdama, ka visi makroekonomiskie rādītāji liecina par pozitīvu dinamiku, kas liecinot, ka būtisks kaitējums Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts. Šis eksportētājs arī norādīja, ka pagaidu regulas 133. apsvērumā aprakstītā jaudas izmantojuma dinamika ir saistīta ar Savienības ražošanas nozares lēmumu palielināt jaudu un vienlaikus samazināt ražošanas apjomu.

(70)

Birla Group arī norādīja, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam palielinājās, lai gan patēriņš Savienībā nedaudz samazinājās. Šis eksportētājs norādīja, ka tajā pašā periodā importa apjoms no Indijas saglabājās stabils, savukārt Savienības ražotāju tirgus daļa palielinājās.

(71)

Komisija neapstrīdēja, ka daži kaitējuma rādītāji attiecīgajā periodā uzrādīja pozitīvu tendenci, un tas ir izklāstīts arī pagaidu regulas 169. apsvērumā. Tomēr Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām bija tendence samazināties un ka izteikti palielinājās importa no Indijas tirgus daļa, kurā pārdošanas cenas bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas, un visā attiecīgajā periodā tas izraisīja cenu apspiešanu. Šis cenu spiediens izraisīja ievērojamu Savienības ražošanas nozares rentabilitātes un naudas plūsmas kritumu un ļoti zemu ieguldījumu līmeni. Indijas valdība un Birla Group savās piezīmēs ignorēja šos faktus un Komisijas konstatējumus. Tāpēc tikai uz makroekonomisko rādītāju dinamiku balstītais apgalvojums par būtiska kaitējuma neesību tika noraidīts, jo tajā nav ņemta vērā pārējo kaitējuma rādītāju dinamika un nav ņemts vērā Komisijas vispārējais secinājums.

(72)

Nav saņemtas citas piezīmes par makroekonomiskajiem rādītājiem, tāpēc Komisija apstiprina savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 130.–144. apsvērumā.

(73)

Nav saņemtas piezīmes par mikroekonomiskajiem rādītājiem, tāpēc Komisija apstiprina savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 145.–168. apsvērumā.

(74)

Sūdzības iesniedzējs piekrita konstatējumiem par importa par dempinga cenām pieaugumu, kas aprakstīts pagaidu regulas 117. apsvērumā, un tā ietekmi uz kaitējuma rādītājiem, piemēram, naudas plūsmu, ienākumu no ieguldījumiem un rentabilitāti.

(75)

Nav saņemtas citas piezīmes par secinājumu par kaitējumu, tāpēc Komisija apstiprina savu secinājumu, kas izklāstīts pagaidu regulas 169. un 170. apsvērumā.

(76)

Divi no izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, t. i., Aberdare Technologies Private Limited un APAR Industries Limited, apgalvoja, ka, ņemot vērā, cik neliels bijis to importa apjoms gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē, un ņemot vērā to eksporta cenu līmeni, imports, ko tie veikuši, nebūtu varējis radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Pamatojoties uz to, uzņēmumi lūdza nenoteikt tiem maksājumu.

(77)

Kā paskaidrots 14. apsvērumā, ražotāju eksportētāju izlase tika uzskatīta par reprezentatīvu. Cēloņsakarības analīzes pamatā, kā noteikts pamatregulas 3. pantā, bija viss attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām no Indijas, nevis tikai viena ražotāja eksportētāja imports. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(78)

Nav saņemtas piezīmes par importa par dempinga cenām ietekmi, tāpēc Komisija apstiprina savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 172.–181. apsvērumā.

(79)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Indijas valdība apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares stāvokli izmeklēšanas periodā ietekmēja imports no Ķīnas, ņemot vērā to, ka pretabsorbēšanas maksājumi importam no Ķīnas tika noteikti īsi pirms izmeklēšanas perioda beigām. Indijas valdība apgalvoja, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem pret importu no Ķīnas, imports no Ķīnas no 2022. gada ir palielinājies un imports no Indijas ir saglabājies tādā pašā diapazonā, un importa no Ķīnas cenas bija zemākas par importa no Indijas cenām.

(80)

Šajā kontekstā Komisija atsaucās uz pagaidu regulas 187. apsvērumā izdarīto secinājumu, ka imports no Ķīnas, iespējams, ir negatīvi ietekmējis Savienības ražošanas nozares stāvokli, tomēr tas nemazināja cēloņsakarību starp importu no Indijas par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. To apliecināja fakts, ka pēc tam, kad tika pabeigta pretabsorbēšanas izmeklēšana, kuras rezultātā iepriekš aprēķinātie antidempinga maksājumi (10) faktiski tika divkāršoti, importa apjomam no Ķīnas bija tendence samazināties, bet cenām – palielināties, importa no Ķīnas vidējām cenām pārsniedzot vidējās cenas importam par dempinga cenām no Indijas (11). Tā kā papildu pierādījumi netika iesniegti, apgalvojums tika noraidīts.

(81)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Indijas valdība arī apgalvoja, ka kaitējumu Savienības ražošanas nozarei nodarīja ieguldījumu pieaugums, neraugoties uz tirgus lejupslīdi un enerģijas izmaksu pieaugumu, kas saistīts ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu tajā pašā periodā.

(82)

Attiecībā uz ieguldījumu līmeni Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 156. un 201. apsvērumā izklāstītos secinājumus, ka ieguldījumi attiecīgajā periodā saglabājās zemā līmenī, neraugoties uz pieaugumu izmeklēšanas periodā, un ka tos nevar uzskatīt par Savienības ražošanas nozarei nodarītā būtiskā kaitējuma cēloni. Attiecībā uz enerģijas izmaksu pieaugumu, kas saistīts ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, Komisija apstiprināja savu pagaidu regulas 147. apsvērumā izklāstīto secinājumu, ka ražošanas izmaksu pieaugums galvenokārt bija saistīts ar izejvielu izmaksu pieaugumu, kas atbilda inflācijas tendencēm, un ka tieši cenu spiediens, ko izraisīja imports no Indijas par dempinga cenām, neļāva Savienības ražotājiem kompensēt izmaksu pieaugumu. Komisija pagaidu regulas 199. apsvērumā arī secināja, ka izejvielu un enerģijas izmaksu pieaugumu nevar uzskatīt par kaitējuma cēloni, ja šo izmaksu pieaugumu importa par dempinga cenām radītā cenu spiediena dēļ nevar novirzīt uz klientiem. Ņemot vērā to, ka papildu pierādījumi netika sniegti, šīs piezīmes tika noraidītas.

(83)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Birla Group atkārtoja Indijas valdības apgalvojumus par importa no Ķīnas ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Birla Group apgalvoja, ka Komisijas veiktais kaitējuma novērtējums bija balstīts uz Savienības ražotāju nespēju paaugstināt cenas, bet Savienības ražošanas nozarei palielināt peļņu neļāva tas, ka samazinājās importa no Ķīnas cenas. Birla Group arī norādīja, ka importa apjoms no Ķīnas bija trīs līdz četras reizes lielāks par importa apjomu no Indijas, un apgalvoja, ka tādējādi imports no Ķīnas varēja izdarīt daudz lielāku spiedienu uz cenām nekā imports no Indijas. Birla Group secināja – ņemot vērā to, ka importa no Indijas tirgus daļa bija mazāka par Savienības ražotāju tirgus daļu, imports no Indijas nevarot būt cēlonis tam, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja paaugstināt cenas. Turklāt šis eksportētājs apgalvoja, ka importa no Indijas cenas no 2021. līdz 2022. gadam nedaudz samazinājās un tāpēc nevarēja pēkšņi ietekmēt Savienības ražotāju rentabilitāti.

(84)

Minētais eksportētājs apgalvoja, ka Komisijai esot bijis jāaplēš kaitējuma apjoms, ko būtu vajadzējis saistīt ar citiem zināmiem faktoriem, piemēram, importu no Ķīnas.

(85)

Visbeidzot, Birla Group, atsaucoties uz Vispārējās tiesas spriedumu lietā Gul Ahmed Textile Mills/Padome (12), apgalvoja, ka tas, ka izmeklēšanas periods pretabsorbēšanas izmeklēšanā pārklājies ar izmeklēšanas periodu šajā izmeklēšanā, izkropļo importa no Indijas ietekmes novērtējumu un saistāmības analīzi kopumā. Tāpēc Birla Group lūdza Komisiju analīzi par importa no Indijas ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli balstīt uz nesenāko periodu pat pēc izmeklēšanas perioda šajā izmeklēšanā, jo imports no Ķīnas šo nesenāko periodu neietekmētu.

(86)

Komisija atkārtoja savus konstatējumus pagaidu regulas 172. un 173. apsvērumā, kuros tā norādīja, ka Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās sakrita ar straujo importa par dempinga cenām pieaugumu no Indijas ar ievērojamām cenu samazinājuma starpībām, kas izraisīja cenu apspiešanu. Importa no Indijas par dempinga cenām tirgus daļa palielinājās gandrīz trīs reizes, bet Savienības ražošanas nozares tirgus daļas pieaugums tajā pašā periodā bija daudz mazāks. Tāpēc var secināt, ka galvenokārt imports par dempinga cenām no Indijas guva labumu no importa no Ķīnas samazināšanās attiecīgajā periodā un ka bija sakritība laikā starp importa par dempinga cenām no Indijas pieaugumu un Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos, jo īpaši Savienības ražošanas nozare nespēja atgūt tirgus daļu un sasniegt ilgtspējīgu peļņas līmeni, kā secināts pagaidu regulas 179. apsvērumā. Birla Group nesniedza nekādus pierādījumus, kas liktu apšaubīt šos secinājumus. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(87)

Attiecībā uz lūgumu Komisijai aplēst kaitējuma apjomu, ko radījuši citi zināmi faktori, piemēram, imports no Ķīnas, Komisija norāda, ka tā ir ievērojusi pamatregulas prasības un visus pārējos kaitējuma cēloņus novērtējusi atsevišķi un kopā un secinājusi, ka pat kopā tie nespēj mazināt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Indijas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Tiek arī norādīts, ka kaitējuma starpības tika noteiktas, pamatojoties uz salīdzinājumu starp Savienības ražošanas nozares mērķa cenām un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju faktiskajām cenām. Tādējādi šīs starpības tika noteiktas atbilstoši izlasē iekļauto Indijas ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas praksei.

(88)

Komisija atgādina savus pagaidu regulas 204. apsvēruma izdarītos konstatējumus, kuros Komisija atsevišķi analizēja visu pārējo zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Analīze parādīja – lai gan nevar izslēgt, ka imports par dempinga cenām no Ķīnas, imports no Indijas, kas netika veikts par dempinga cenām, un imports no Turcijas varētu būt veicinājuši būtisko kaitējumu, tie nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Indijas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Birla Group neiesniedza nekādus pierādījumus, kas pamatotu tās apgalvojumu, un tāpēc tas tika noraidīts. Turklāt, kā norādīts 87. apsvērumā, šajā lietā noteiktās kaitējuma starpības tika noteiktas precīzi atbilstoši Indijas ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas praksei.

(89)

Atsaucoties uz Vispārējās tiesas spriedumu lietā Gul Ahmed Textile Mills/Padome, Komisija nepiekrīt, ka tās veiktais kaitējuma novērtējums ir izkropļots. Pirmkārt, pašreizējā izmeklēšanā un pretabsorbēšanas izmeklēšanā pret Ķīnu izmeklēšanas periodi nepārklājās, kā to kļūdaini apgalvoja Birla Group – izmeklēšanas periods pašreizējā izmeklēšanā aptver laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. septembrim, savukārt pretabsorbēšanas izmeklēšanas periods bija no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 30. septembrim (13). Kā paskaidrots pagaidu regulas 203. apsvērumā, vēl svarīgāk ir tas, ka no attiecīgajā periodā novērotajām tendencēm ir skaidrs – lai gan imports no Ķīnas par dempinga cenām pastāvīgi samazinājās, Savienības ražošanas nozares stāvoklis ievērojami pasliktinājās, jo īpaši tās rentabilitāte. Birla Group nav ņēmusi vērā šīs tendences un, lai pamatotu savu apgalvojumu, balstījusies tikai faktā, ka pret Ķīnu veikta pretabsorbēšanas izmeklēšana, un līdz ar to Birla Group nav pierādījusi, ka pašreizējais novērtējums ir izkropļots. Tāpēc arī šis apgalvojums tika noraidīts.

(90)

Nav saņemtas citas piezīmes par citu faktoru ietekmi, tāpēc Komisija apstiprina savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 182.–202. apsvērumā.

(91)

Nav saņemtas piezīmes par cēloņsakarību, kas mainītu Komisijas novērtējumu, tāpēc Komisija apstiprina savus pagaidu regulā izklāstītos konstatējumus, un jo īpaši secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 203.–205. apsvērumā.

(92)

Kā paskaidrots 3.2. iedaļā, pēc pagaidu pasākumiem Komisija savos STL Group eksporta cenas aprēķinos iekļāva konkrētus ar STL saistīta uzņēmuma Itālijā (Metallurgica Bresciana) veiktus tālākpārdošanas darījumus. Ņemot vērā šo tālākpārdošanas darījumu iekļaušanu, pagaidu kaitējuma starpība STL Group tika pārskatīta un mainīta no 41,2 % uz 42,3 %.

(93)

Atbilstoši pamatregulas 9. panta 4. punkta trešajai daļai un tā kā Komisija nereģistrēja importu iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā, tā analizēja importa apjomu dinamiku, lai noteiktu, vai 3. apsvērumā minētajā iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā notika turpmāks ievērojams izmeklējamā importa pieaugums, un tādējādi kaitējuma starpības noteikšanā ņemtu vērā šāda pieauguma radīto papildu kaitējumu.

(94)

Pamatojoties uz datubāzes Surveillance 3 (14) datiem, importa apjomi no Indijas četru nedēļu iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā bija par 56 % lielāki nekā vidējie četru nedēļu importa apjomi izmeklēšanas periodā un par 89 % lielāki nekā tajā pašā četru nedēļu laikposmā izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā notika ievērojams izmeklējamā importa pieaugums.

(95)

Lai ņemtu vērā importa pieauguma radīto papildu kaitējumu, Komisija nolēma koriģēt kaitējuma novēršanas līmeni, pamatojoties uz importa apjoma pieaugumu, kuru atbilstoši pamatregulas 9. panta 4. punkta noteikumiem uzskata par attiecīgo svēruma koeficientu. Tāpēc tā aprēķināja reizināšanas koeficientu, kas noteikts, dalot importa apjomu četrās nedēļās iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā (12 374 kabeļu kilometri) un 52 nedēļās izmeklēšanas periodā (103 091 kabeļu kilometri) ar importa apjomu izmeklēšanas periodā, ekstrapolējot to uz 56 nedēļām (111 021 kabeļu kilometrs). Iegūtais koeficients – 1,04 – atspoguļo papildu kaitējumu, ko radījis importa apjoma pieaugums. Tādējādi pagaidu kaitējuma starpības tika reizinātas ar šo koeficientu.

(96)

Kā paredzēts pamatregulas 9. panta 4. punkta trešajā daļā, šāds kaitējuma starpības palielinājums ir spēkā laikposmu, kas nepārsniedz 11. panta 2. punktā minēto laikposmu, t. i., piecus gadus.

(97)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Birla Group apgalvoja, ka kaitējuma starpības korekcijai izmantotā metodika nav saderīga ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, jo novērtējums būtu jābalsta cenās un nevis importa apjomā. Šis eksportētājs apgalvoja, ka Komisijai vispirms būtu bijis jāaplēš papildu kaitējums, ko radījis importa pieaugums, un tikai pēc tam tas būtu jāpieskaita kaitējuma starpībai, turpretim Komisijas izmantotajā metodikā tika aplēsts importa pieaugums un pēc tam tas pieskaitīts kaitējuma starpībai.

(98)

Papildu kaitējuma analīze, kas aprakstīta 9. panta 4. punktā, ir skaidri saistīta ar importa apjomu, jo tā attiecas uz “turpmāku ievērojamu [izmeklējamā] importa pieaugumu”. Tajā pašā pantā arī precizēts, ka novērtējumu veic gadījumā, ja “iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā notiek turpmāks ievērojams [izmeklējamā] importa pieaugums” un ka šāda pieauguma radītais papildu kaitējums ir jāatspoguļo kaitējuma starpības noteikšanā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(99)

STL Group apgalvoja, ka pagaidu dempinga starpības un kaitējuma starpības parādot, ka STL Group dempinga starpību aprēķinos pieļautas kļūdas, jo: i) lai gan STL Group eksporta cenas bija daudz lielākas – eksporta cenas, kā ziņots, par vairāk nekā 45 % pārsniedza dažu citu ražotāju eksportētāju cenas (mazāka kaitējuma starpība acīmredzami norāda uz lielāku eksporta cenu), un ii) lai gan STL Group bija vienīgais pilnībā integrētais ražotājs eksportētājs Indijā, kurš izgatavo izmeklējamo ražojumu no iepriekš sagatavota stikla, tādējādi izmaksu ziņā efektīvākais ražotājs, rezultātā STL Group tika noteikta augstākā dempinga starpība. Turklāt STL Group apgalvoja, ka šis rezultāts esot matemātiski neiespējams, ja vien STL Group pārdošanas cenas iekšzemes tirgū par vairāk nekā 45 % nepārsniegtu dažu citu ražotāju pārdošanas cenas, bet tas tā noteikti nav, jo visu Indijas ražotāju iekšzemes cenas Indijas vietējā tirgū bija līdzīgas vai vismaz svārstījās daudz šaurākā diapazonā nekā 45 %. Šis paradokss, ka STL Group ir gan augstākās eksporta cenas, gan augstākā dempinga starpība, tādējādi parādot, ka Komisijas veiktās eksporta cenas un STL Group izmaksu korekcijas ir radījušas juridiski un matemātiski neiespējamu situāciju.

(100)

Komisija uzskata, ka dempinga starpības noteikšanas pamatā ir vairāki faktori, piemēram, grupas/uzņēmuma ražošanas/pārdošanas struktūra, iekšzemes cenu līmenis katram ražojuma veidam, izmaksu struktūra katram ražojuma veidam, dažādos tirgos saražoto un pārdoto ražojuma veidu skaits, šo pārdevumu apjoms starp šiem tirgiem, parastās tirdzniecības aprites rezultāts un izmaksu veids. Proti, STL Group pamatoti nav apstrīdējis nevienu no šiem faktoriem. Lai noteiktu dempinga starpību, eksporta cena, kad to salīdzina ar normālo vērtību, novērtējama, ņemot vērā arī šos faktorus. Tāpēc dažādu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju dempinga starpība un eksporta cenu līmenis var izrietēt no ļoti atšķirīgiem parametriem, un no šiem diviem faktoriem nevajadzētu izdarīt tiešus secinājumus, neņemot vērā arī šādus atšķirīgus parametrus. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(101)

Nav saņemtas citas piezīmes par pārējiem konstatējumiem, kas izklāstīti pagaidu regulas 207.–220. apsvērumā, tāpēc ar šo tie tiek apstiprināti.

(102)

Kā aprakstīts 92.–96. apsvērumā, Komisija koriģēja kaitējuma starpības. Tāpēc galīgais kaitējuma novēršanas līmenis ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un visiem pārējiem uzņēmumiem ir šāds:

(103)

Nav saņemtas piezīmes par Savienības ražošanas nozares interesēm, tāpēc Komisija apstiprina savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 223.–226. apsvērumā.

(104)

Nav saņemtas piezīmes par nesaistīto importētāju interesēm, tāpēc Komisija apstiprina savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 227.–229. apsvērumā.

(105)

Pēc pagaidu pasākumu iepriekšējas izpaušanas pieteicās vēl viens OŠK lietotājs, kas darbojas telesakaru nozarē, un sniedza atbildes uz lietotāju anketas jautājumiem. Šīs atbildes tika iesniegtas daudz vēlāk pēc noteiktā termiņa, un tās nebija iespējams pārbaudīt. Tomēr šis lietotājs neimportēja OŠK no Indijas un nedz atbalstīja pasākumus, nedz arī iebilda pret tiem. Katrā ziņā tā atbildēs nebija ietverti nekādi papildu argumenti vai informācija par Savienības interešu aspektiem, kas varētu ietekmēt Komisijas secinājumus par lietotāju interesēm.

(106)

Tāpēc Komisija nemainīja secinājumu, ka izmeklēšanā netika atklāta informācija, kas liecinātu, ka antidempinga pasākumi nesamērīgi negatīvi ietekmētu lietotājus.

(107)

Nav saņemtas citas piezīmes par šo jautājumu, tāpēc Komisija apstiprina savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 230.–233. apsvērumā.

(108)

Nav saņemtas piezīmes par piedāvājumu Savienības tirgū, tāpēc Komisija apstiprina savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 234. un 235. apsvērumā.

(109)

Nav saņemtas piezīmes par konkurences stāvokli Savienības tirgū, tāpēc Komisija apstiprina savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 236.–239. apsvērumā.

(110)

Nav saņemtas piezīmes par citiem faktoriem, tāpēc Komisija apstiprina savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 240. apsvērumā.

(111)

Nav saņemtas piezīmes par secinājumu par Savienības interesēm, tāpēc Komisija apstiprina savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 241.–243. apsvērumā.

(112)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai nepieļautu attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām izraisītu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(113)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(114)

Kā norādīts 56. apsvērumā, tika konstatēts, ka HFCL Group neveic dempingu, tāpēc tās eksports ir izslēgts no pasākumiem.

(115)

Šajā regulā norādītās individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes tika noteiktas, pamatojoties uz šajā izmeklēšanā izdarītajiem konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo šajā izmeklēšanā konstatēto stāvokli attiecībā uz uzņēmumiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana. Šīs maksājumu likmes piemēro tikai tāda izmeklējamā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši konkrēti minētie tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko izgatavojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp tiesību subjekti, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, nevar attiecināt šīs likmes, un uz to būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visam pārējam Indijas izcelsmes importam”.

(116)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava tiesību subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir adresējams Komisijai (15). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, regula par nosaukuma maiņu tiks publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(117)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Indijas izcelsmes importam”.

(118)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, būtu jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā citos gadījumos, tie var pieprasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka pēc tam pamatoti tiek piemērota maksājuma likme.

(119)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, īpaši pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pasākumu noteikšanas izraisītām pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, šādos apstākļos var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā citustarp var pārbaudīt nepieciešamību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un piemērot valsts mēroga maksājumu.

(120)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts visam pārējam Indijas izcelsmes importam, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā attiecīgo ražojumu uz Savienību neeksportēja.

(121)

Ražotājiem eksportētājiem, kuri izmeklēšanas periodā attiecīgo ražojumu uz Savienību neeksportēja, vajadzētu būt iespējai lūgt, lai Komisija tiem piemēro antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās. Komisijai būtu jāapmierina šāds lūgums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka: i) izmeklēšanas periodā tas neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību; ii) tas nav saistīts ar ražotāju eksportētāju, kas to darīja, un iii) tas pēc tam ir eksportējis attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos.

(122)

OŠK tirdzniecības statistiku bieži izsaka kabeļu kilometros. Taču kombinētajā nomenklatūrā, kas noteikta I pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (16), OŠK nav noteikta šāda papildu mērvienība. Tāpēc ir nepieciešams paredzēt, ka deklarācijā par laišanu brīvā apgrozībā attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu jānorāda ne tikai svars kilogramos vai tonnās, bet arī kabeļu kilometri. Kabeļu kilometri jānorāda KN un Taric kodiem.

(123)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, būtu galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteiktajiem pagaidu antidempinga maksājumiem, līdz apmēriem, kuri noteikti saskaņā ar šo regulu.

(124)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (17) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(125)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,