(1)

Saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kuru pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējas konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) ietvaros (“Parīzes nolīgums”) un kurš tika apstiprināts ar Padomes Lēmumu (ES) 2016/1841 (4), starptautiskā sabiedrība ir piekritusi ierobežot globālās vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 oC atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un turpināt centienus ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1,5 oC salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. UNFCCC Pušu konference 2021. gada 13. novembrī arī pieņēma Glāzgovas klimata paktu, kurā ir atzīts, ka klimata pārmaiņu ietekme būs krietni mazāka, ja temperatūras pieaugums būs 1,5 oC, nevis 2 oC, un ir pausta apņemšanās arī turpmāk censties ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1,5 oC. Savienība un tās dalībvalstis ir Parīzes nolīguma Puses un ir stingri apņēmušās to īstenot, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielinot oglekļa piesaisti.

(2)

Pasaules mērogā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumos ir norādīts, ka iespēja ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 oC samazināsies, ja vien šajā atlikušajā desmitgadē un turpmākajās desmitgadēs nenotiks strauja un apjomīga siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana. IPCC ziņojumos ir arī skaidri norādīts, ka oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes izvēršana, lai līdzsvarotu grūti novēršamas atlikušās emisijas, ir neizbēgama, lai panāktu neto nulles CO2 vai siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tam būs nepieciešama ilgtspējīgu darbību plaša izvēršana, lai uztvertu CO2 no atmosfēras un to ilgstoši uzkrātu ģeoloģiskos, sauszemes vai jūras rezervuāros, tostarp okeānos, vai ilgtermiņa produktos. Pašlaik un saskaņā ar pašreizējām rīcībpolitikām Savienība nav ceļā uz to, lai nodrošinātu nepieciešamo oglekļa piesaisti: oglekļa piesaiste sauszemes ekosistēmās pēdējos gados ir samazinājusies, un ar rūpnieciskiem risinājumiem ogleklis Savienībā netiek piesaistīts nozīmīgos apjomos.

(3)

Šīs regulas mērķis ir izstrādāt brīvprātīgu Savienības sertifikācijas satvaru pastāvīgai oglekļa piesaistei, oglekļsaistīgai saimniekošanai un oglekļa uzkrāšanai produktos (“Savienības sertifikācijas satvars”) nolūkā atvieglot un veicināt augstas kvalitātes oglekļa piesaistes un augsnes emisiju samazinājumu ieviešanu, pilnībā ievērojot Savienības biodaudzveidības un nulles piesārņojuma mērķus, kas papildinātu noturīgu emisiju samazinājumu visās nozarēs. Tādējādi Savienības sertifikācijas satvars būs instruments, ar ko atbalstīt Savienības mērķu sasniegšanu saskaņā ar Parīzes nolīgumu, jo īpaši, līdz 2050. gadam kolektīvi sasniegt klimatneitralitātes mērķi, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 (5). Visai oglekļa piesaistei un augsnes emisiju samazinājumiem, kas sertificēti saskaņā ar Savienības sertifikācijas satvaru, būtu jāpalīdz sasniegt Savienības nacionāli noteikto devumu (NND) un tās klimata mērķus. Tāpēc, lai novērstu divkāršu uzskaiti, minētajai oglekļa piesaistei un augsnes emisiju samazinājumiem nevajadzētu veicināt trešo personu NND vai starptautiskās atbilstības shēmas. Savienība ir arī apņēmusies pēc 2050. gada kļūt emisiju negatīva. Svarīgs instruments oglekļa piesaistes veicināšanai sauszemes ekosistēmās ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (6) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā (ZIZIMM) radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam, kas nosaka Savienības mērķrādītāju neto piesaistei 310 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta līdz 2030. gadam un iedala mērķrādītājus katrai dalībvalstij.

(4)

Komisija savā 2024. gada 6. februāra paziņojumā “Ceļā uz vērienīgu rūpniecisko oglekļa pārvaldību ES” paredz veikt novērtējumu par kopējiem mērķiem attiecībā uz nepieciešamo oglekļa piesaisti atbilstīgi Savienības vērienīgajām klimatiskajām iecerēm 2040. gadam un mērķim līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti un pēc tam panākt negatīvu emisiju bilanci; izstrādāt rīcībpolitikas variantus un atbalsta mehānismus rūpnieciskajai oglekļa piesaistei, tostarp attiecībā uz to, vai un kādā veidā to uzskaitīt Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā; un vienlaikus veicināt Savienības pētniecību, inovāciju un agrīnus demonstrējumus attiecībā uz inovatīvām rūpnieciskām tehnoloģijām CO2 piesaistei, izmantojot programmu “Apvārsnis Eiropa”, proti, pētniecības un inovācijas pamatprogrammu, kas tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (7), un Inovāciju fondu, kas tika izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (8). Turklāt ir lietderīgi, ka Komisija izvērtē iespējas attiecībā uz Savienības mērķrādītājiem oglekļa piesaistei, tostarp, skaidri nosakot atsevišķu mērķrādītāju pastāvīgai oglekļa piesaistei.

(5)

Paredzams, ka saskaņots Savienības sertifikācijas satvars uzlabos pastāvīgo oglekļa piesaisti, oglekļsaistīgas saimniekošanas un oglekļa uzkrāšanas produktos vidisko integritāti un pārredzamību un veicinās uzticēšanos saistībā ar to sertifikāciju, vienlaikus samazinot saistītās administratīvās izmaksas. Savienības sertifikācijas satvara brīvprātīgais raksturs nozīmē, ka esošās un jaunas publiskās un privātās sertifikācijas shēmas varēs pieteikties atzīšanai, ko Komisija veiks saskaņā ar šo regulu, bet tām nebūs pienākuma to darīt, lai darbotos Savienībā.

(6)

Regulā (ES) 2021/1119 ir arī noteikts saistošs Savienības klimata mērķrādītājs, proti, panākt, ka līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisiju apjoms Savienībā ir samazinājies vismaz par 55 % salīdzinājumā ar attiecīgo 1990. gada līmeni. Lai nodrošinātu, ka līdz 2030. gadam tiek īstenoti pietiekami mazināšanas centieni, neto piesaistes pienesums Savienības 2030. gada klimata mērķrādītāja sasniegšanā nedrīkst pārsniegt 225 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta.

(7)

Savienības sertifikācijas satvars atbalstīs tādu pastāvīgu oglekļa piesaisti, oglekļsaistīgas saimniekošanas un oglekļa uzkrāšanas produktos attīstību Savienībā, kam ir nepārprotami pozitīva ietekme uz klimatu, vienlaikus izvairoties no zaļmaldināšanas. Oglekļsaistīgas saimniekošanas gadījumā Savienības sertifikācijas satvaram būtu arī jāveicina tādu darbību ieviešana, kas rada līdzieguvumus biodaudzveidībai, tādējādi palīdzot sasniegt dabas atjaunošanas mērķrādītājus, kas noteikti Savienības tiesību aktos.

(8)

Ir lietderīgi, ka Savienības sertifikācijas sistēma arī veicina pētniecību un inovāciju, tostarp uzsverot attiecīgo pētniecības programmu nozīmi, lai veicinātu jaunu tehnoloģiju piekļuvi tirgum. Šajā ziņā Komisija un dalībvalstis tiek mudinātas iesaistīties starpnozaru sadarbībā, iekļaujot valstu un reģionālās pētniecības iestādes, zinātniekus, lauksaimniekus un mazos un vidējos uzņēmumus.

(9)

Lai atbalstītu operatorus, kuri vēlas īstenot papildu centienus, lai ilgtspējīgā veidā palielinātu oglekļa piesaisti vai samazinātu augsnes emisijas, Savienības sertifikācijas satvarā būtu jāņem vērā dažādie darbību veidi, to specifika un saistītā ietekme uz vidi. Tāpēc šajā regulā būtu skaidri jādefinē pastāvīga oglekļa piesaiste, oglekļsaistīga saimniekošana un oglekļa uzkrāšana produktos, kā arī citi Savienības sertifikācijas satvara elementi. Tās darbības jomā būtu jāiekļauj darbības, kas uzlabo oglekļa uzglabāšanu/uzkrāšanu ģeoloģiskos, sauszemes vai jūras rezervuāros, tostarp okeānos, un ilgtermiņa produktos. Darbībām būtu jāietver viena vai vairākas prakses vai procesi, ar kuriem no atmosfēras piesaista oglekli. Atsevišķas darbības, piemēram tās, kuru pamatā ir bioogļu izmantošana, var radīt dažādus neto oglekļa piesaistes ieguvumus un oglekļa uzkrāšanas ilgumus, atkarībā no konkrētajiem apstākļiem, kuros darbības notiek. Tāpēc piemērojamajās sertifikācijas metodikās, kas, ievērojot šo regulu, jāizveido Savienības līmenī, būtu jāparedz pienācīgi noteikumi par monitoringu un atbildību.

(10)

Oglekļsaistīgas saimniekošanas gadījumā attiecīgās darbības var ietvert praksi un procesus, ko īsteno jūras un piekrastes ekosistēmās. Attiecīgās darbības var ietvert arī tādu praksi vai procesus, kas samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas no augsnes vai kuru rezultātā samazinās oglekļa izplūde atmosfērā no augsnes oglekļa krātuves, kā uzskaitīts Regulas (ES) 2018/841 I pielikuma B iedaļas e) un f) punktā, kā tas ir, piemēram, tādu darbību gadījumā, kas uzlabo augsnes apsaimniekošanu vai atjauno degradētus kūdrājus. Turklāt oglekļsaistīgas saimniekošanas darbību kvantificēšanā būtu jāiekļauj arī emisiju samazinājumi no lauksaimniecības augsnēm, kas atbilst emisijām no IPCC avota kategorijas “Lauksaimniecība” lauksaimniecības augšņu apakškategorijas, kā norādīts 3.D tabulā vienotajās ziņošanas tabulās saskaņā ar UNFCCC ziņošanas vadlīnijām par gada pārskatiem tām Pusēm, kas iekļautas minētās konvencijas I pielikumā, ja vien minētie emisiju samazinājumi izriet no darbības, kas kopumā samazina oglekļa emisijas no augsnes oglekļa krātuvēm vai palielina oglekļa piesaisti biogēniskā oglekļa krātuvēs. Turpretī Savienības sertifikācijas satvara darbības jomā nebūtu jāiekļauj tādas darbības, kuru rezultātā netiek panākta ne oglekļa piesaiste, ne augsnes emisiju samazinājums, piemēram, atmežošanas novēršana vai atjaunīgās enerģijas projekti.

(11)

Šajā regulā būtu jānosaka prasības, saskaņā ar kurām oglekļa piesaiste un augsnes emisiju samazinājumi ir tiesīgi saņemt sertifikāciju saskaņā ar Savienības sertifikācijas satvaru. Minētajā nolūkā oglekļa piesaiste un augsnes emisiju samazinājumi būtu jākvantificē precīzi un stingri, un tie būtu jārada tikai tādu darbību rezultātā, kas rada neto oglekļa piesaistes ieguvumu vai neto augsnes emisiju samazinājuma ieguvumu, un ir papildu darbības, kuru mērķis ir nodrošināt oglekļa ilgtermiņa uzkrāšanu. Tiem nevajadzētu radīt būtisku kaitējumu videi, un tiem būtu jāspēj radīt līdzieguvumu saistībā ar ilgtspējas mērķiem. Oglekļa piesaistei un augsnes emisiju samazinājumiem būtu jāpiemēro neatkarīgu trešo personu revīzija, ko veic sertifikācijas struktūras, lai nodrošinātu sertifikācijas procesa ticamību un uzticamību. Turklāt šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par sertificētu vienību izdošanu un izmantošanu.

(12)

Obligāti Savienības oglekļa cenas noteikšanas noteikumi, kas noteikti ar Direktīvu 2003/87/EK, reglamentē pieeju minētās direktīvas aptverto darbību radītajām emisijām. Šai regulai nevajadzētu skart Direktīvu 2003/87/EK, izņemot saistībā ar sertifikāciju attiecībā uz CO2 emisiju uztveršanu un uzglabāšanu no tādām biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem/degvielām un biomasas kurināmajiem/degvielām, kuras atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 (9), piemērojot jebkādas nepieciešamās korekcijas, kas vajadzīgas piemērošanai saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, kā noteikts Direktīvas 2003/87/EK 14. pantā minētajos īstenošanas aktos, saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IV pielikumu.

(13)

Darbībai būtu jārada neto oglekļa piesaistes ieguvums vai neto augsnes emisiju samazinājuma ieguvums, tādējādi parādot, ka tai ir pozitīva ietekme uz klimatu. Neto oglekļa piesaistes ieguvums vai neto augsnes emisiju samazinājuma ieguvums būtu jākvantificē divos posmos.

(14)

Neto oglekļa piesaistes ieguvumu vai neto augsnes emisiju samazinājuma ieguvumu kvantificēšanas pirmajā posmā operatoriem būtu jākvantificē papildu oglekļa piesaistes vai augsnes emisiju samazinājumu daudzums, ko darbība radījusi salīdzinājumā ar bāzlīniju. Oglekļsaistīgas saimniekošanas gadījumā oglekļa piesaistes kvantificēšanas vai augsnes emisiju samazināšanas veidam būtu jānodrošina, ka, kvantificējot darbības neto ieguvumu, pienācīgi tiek ņemta vērā jebkāda oglekļa izplūde oglekļa krātuvē. Sertifikācijas metodikām būtu jānosaka standartizētas bāzlīnijas, kurām vajadzētu būt izteikti reprezentatīvām attiecībā uz salīdzināmas prakses un procesu standarta sniegumu līdzīgos sociālos, ekonomiskos, vidiskos, regulatīvos un tehnoloģiskos apstākļos, un tajās būtu jāņem vērā ģeogrāfiskais konteksts, tostarp vietējie augsnes, klimatiskie un regulatīvie apstākļi. Šai pieejai attiecībā uz standartizētu bāzlīniju noteikšanu būtu jādod priekšroka, jo tā nodrošina objektivitāti, līdz minimumam samazina atbilstības nodrošināšanas un citas administratīvās izmaksas un pozitīvi atzīst to rīcību, kuri kā pirmie jau ir iesaistījušies atbilstīgajās darbībās. Oglekļsaistīgas saimniekošanas kontekstā būtu jāsertificē tikai tāda prakse un procesi, kas pārsniedz ierasto praksi. Tāpēc konkrētu oglekļsaistīgas saimniekošanas darbību nevajadzētu atalgot, ja tā jau ir plaši pieņemta reģionā ar līdzīgiem augsnes, klimatiskajiem un regulatīvajiem apstākļiem. Standartizētajām bāzlīnijām būtu jānodrošina, ka darbību vairs nevar sertificēt, tiklīdz tā kļūst par ierastu praksi. Minētajā nolūkā Komisijai vismaz reizi piecos gados būtu jāpārskata un attiecīgā gadījumā jāatjaunina standartizētās bāzlīnijas, ņemot vērā mainīgos regulatīvos apstākļus un jaunākos pieejamos zinātniskos pierādījumus, lai atspoguļotu sociālās, ekonomiskās, vidiskās, regulatīvās un tehnoloģiskās norises un laika gaitā veicinātu vērienīgumu atbilstīgi Parīzes nolīgumam. Turklāt būtu jāveicina pieejamo digitālo tehnoloģiju, tostarp elektronisko datubāzu un ģeogrāfiskās informācijas sistēmu, tālizpētes, jaunu oglekļa kvantifikācijas sistēmu, mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās, kā arī elektronisko karšu izmantošana, lai samazinātu standartizētu bāzlīniju noteikšanas izmaksas un nodrošinātu darbību uzraudzības stabilitāti. Tomēr, ja šādas standartizētas bāzlīnijas nav iespējams noteikt, būtu jāizmanto darbībai specifiska bāzlīnija, pamatojoties uz operatora individuālo sniegumu. Operatoram katra darbības perioda sākumā būtu jāatjaunina darbībai specifiskās bāzlīnijas, ja vien piemērojamajās sertifikācijas metodikās nav noteikts citādi.

(15)

Neto ieguvuma kvantificēšanas otrajā posmā būtu jāatskaita visas saistītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas darbības aprites ciklā un ir saistītas ar darbības īstenošanu. Attiecīgās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas būtu jāņem vērā, ietver tiešās emisijas, piemēram, emisijas, kas rodas, izmantojot mēslošanas līdzekļus, ķīmiskās vielas, kurināmo/degvielu vai enerģiju, un tādas, kas rodas no citu materiālu izmantošanas un pārvadājumiem, vai netiešas emisijas, piemēram, tādas, kas rodas zemes izmantošanas maiņas rezultātā, un no tām izrietošiem būtiskiem riskiem pārtikas nodrošinājumam lauksaimnieciskās ražošanas izspiešanas dēļ, vai pārvietošanas ietekmi, ko rada konkurējošs enerģijas vai atlikumsiltuma izmantojums. Jebkurš siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugums, kas attiecināms uz darbības īstenošanu, pienācīgā veidā būtu jāatņem no neto oglekļa piesaistes ieguvuma vai no neto augsnes emisiju samazinājuma ieguvuma saskaņā ar piemērojamajā sertifikācijas metodikā izklāstītajiem tehniskajiem noteikumiem. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumi, kas rodas, īstenojot darbību, izņemot augsnes emisiju samazinājumu no lauksaimniecības augsnes, nebūtu jāņem vērā neto oglekļa piesaistes ieguvuma vai neto augsnes emisiju samazinājuma ieguvuma kvantificēšanā, bet būtu jāuzskata par tādiem, kas dod līdzieguvumu virzībā uz ilgtspējas mērķi mazināt klimata pārmaiņas, un tas būtu jānorāda atbilstības sertifikātos. Šādi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumi, tāpat kā citi ilgtspējas līdzieguvumi, varētu palielināt sertificēto oglekļa piesaistes vai augsnes emisiju samazinājumu vērtību.

(16)

Operatoriem, kuri veic darbības, uz kurām attiecas šī regula, vajadzētu būt jebkurai fiziskai vai juridiskai personai vai publiskai struktūrai, kas veic vai vada darbību vai kam ir deleģēta ekonomiska vara lemt par darbības tehnisko funkcionēšanu. Oglekļsaistīgas saimniekošanas gadījumā operatora definīcija būtu jāattiecina uz lauksaimnieku, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2115 (10) 3. panta 1) punktā, uz jebkuru citu darbības apsaimniekotāju sauszemes vai piekrastes vidē, uz meža īpašnieku vai apsaimniekotāju, kā definēts valsts tiesību aktos, vai uz kompetentu publisku struktūru. Operatoru grupai vajadzētu būt jebkurai juridiskai personai, kas pārstāv vismaz divus operatorus, tostarp kooperatīvus vai ražotāju organizācijas, vai ražotāju grupas, un kas nodrošina, ka minētie operatori ievēro šīs regulas prasības.

(17)

Darbība rada neto oglekļa piesaistes ieguvumu, ja oglekļa piesaiste virs bāzlīnijas pārsniedz jebkādu siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugumu, kas saistīts ar minētās darbības īstenošanu. Piemēram, pastāvīgas oglekļa piesaistes gadījumā, ievadot oglekli pazemē, pastāvīgi uzkrātā oglekļa daudzumam būtu jāpārsniedz rūpnieciskā procesa radītās, ar enerģiju saistītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpat, gadījumā, kad augsnes emisijas tiek samazinātas, izmantojot oglekļsaistīgu saimniekošanu, neto augsnes emisiju samazinājuma ieguvums ir pozitīvs, ja augsnes emisiju samazinājums salīdzinājumā ar bāzlīniju pārsniedz jebkādu siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugumu, kas saistīts ar darbības īstenošanu. Oglekļsaistīgas saimniekošanas darbības parasti uzlabo augsnes kvalitāti, kas pozitīvi ietekmē augsnes noturību un produktivitāti, taču dažos gadījumos tās var arī samazināt pārtikas ražošanu un tādējādi radīt oglekļa emisiju pārvirzes ietekmi, ko rada netieša zemes izmantošanas maiņa, un attiecīgi būtu jāņem vērā saistītās netiešās emisijas. Jebkuram apmežošanas rezultātā uztvertajam un uzkrātajam ogleklim vai ar kūdrāju mitruma atjaunošanu panāktajam augsnes emisiju samazinājumam būtu jāpārsniedz to iekārtu radītās emisijas, ko izmanto, lai veiktu darbību, vai netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas, ko varētu izraisīt oglekļa emisiju pārvirze.

(18)

Oglekļa piesaiste un augsnes emisiju samazinājumi, kā arī attiecīgās tiešās un netiešās saistītās siltumnīcefekta gāzu emisijas būtu jākvantificē atbilstīgā, konservatīvā, precīzā, pilnīgā, konsekventā, pārredzamā un salīdzināmā veidā. Kvantifikācijas nenoteiktības būtu pienācīgi jāziņo un jāņem vērā konservatīvā veidā, lai ierobežotu risku, ka no atmosfēras piesaistītā CO2 daudzums tiek novērtēts par augstu vai darbības radīto tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzums tiek novērtēts par zemu. Oglekļsaistīgas saimniekošanas radītā pagaidu oglekļa piesaiste un augsnes emisiju samazinājumi būtu jākvantificē ar augstu precizitātes līmeni, lai nodrošinātu visaugstāko kvalitāti un mazinātu nenoteiktību; un, ja iespējams, tiem par pamatu vajadzētu izmantot 3. pakāpes metodiku saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem un jebkādiem turpmākiem minēto IPCC 2006. gada vadlīniju uzlabojumiem. Turklāt, lai stimulētu sinerģijas starp Savienības klimata un biodaudzveidības mērķiem, ir nepieciešams uzlabot zemes monitoringu, tādējādi palīdzot aizsargāt un uzlabot dabā balstītas oglekļa piesaistes noturību visā Savienībā. Emisiju un samazinājumu monitoringam ir cieši jāatspoguļo minētās sinerģijas, tas būtu jābalsta uz klātienes mērījumu un tālizpētes vai modelēšanas piemērotu kombināciju saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti piemērojamajā sertifikācijas metodikā, tam būtu pēc iespējas labāk jāizmanto progresīvās tehnoloģijas, kuras pieejamas saskaņā ar Savienības programmām, piemēram, Copernicus komponentā Savienības kosmosa programmā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/696 (11), būtu pilnībā jāizmanto jau esošie rīki un būtu jānodrošina atbilstība nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem.

(19)

Izvēloties metodes, kas attiecas uz siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes aprēķināšanu, attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto konservatīva pieeja saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem. Tas nozīmē, ka izmantoto metožu rezultātā būtu jāveic konservatīvas emisiju vai piesaistes aplēses, lai emisijas netiktu novērtētas par zemu un piesaiste – par augstu.

(20)

Savienības sertifikācijas satvaram būtu jāstimulē darbības, kas ir papildinošas, proti, tās pārsniedz standarta praksi. Tāpēc minētajām darbībām katra atsevišķā operatora līmenī būtu jāpārsniedz tiesību aktos noteiktās prasības, t. i., operatoriem būtu jāveic darbības, kas tiem vēl nav noteiktas piemērojamajos tiesību aktos. Turklāt darbībām būtu jākļūst finansiāli dzīvotspējīgām sertifikācijas stimulējošās ietekmes dēļ. Šāda ietekme pastāv tad, ja stimuls, ko rada potenciālie, no sertifikācijas izrietošie ieņēmumi, maina operatoru rīcību tādā veidā, ka tie iesaistās papildu darbībā, lai panāktu papildu oglekļa piesaisti vai augsnes emisiju samazinājumus.

(21)

Standartizētai bāzlīnijai būtu jāatspoguļo likumiskie un tirgus apstākļi, kādos notiek darbība. Ja operatoriem kādu darbību nosaka piemērojamie tiesību akti, vai ja tai nav vajadzīgi nekādi stimuli, tās sniegums tiks atspoguļots šādās standartizētās bāzlīnijās. Šā iemesla dēļ darbība, kas rada oglekļa piesaisti vai augsnes emisiju samazinājumus, kuri pārsniedz šādu bāzlīniju, būtu jāuzskata par papildu darbību. Tādējādi, izmantojot standartizētu bāzlīniju, operatori varētu vienkāršāk pierādīt papildināmību, un tas samazinātu sertifikācijas procesa administratīvo slogu, kas ir īpaši svarīgi maza mēroga operatoriem.

(22)

Atmosfēriskais vai biogēniskais ogleklis, kas tiek uztverts un uzglabāts/uzkrāts, veicot pastāvīgu oglekļa piesaisti, oglekļsaistīgu saimniekošanu vai oglekļa uzkrāšanu produktos, rada risku, ka dabisku vai antropogēnu notikumu dēļ tas var izplūst atpakaļ atmosfērā. Tāpēc operatoriem būtu jāveic visi attiecīgie preventīvie pasākumi, lai minētos riskus mazinātu, un pienācīgi jāuzrauga, vai ogleklis joprojām tiek uzglabāts/uzkrāts monitoringa periodā, kas noteikts attiecīgajai darbībai. Sertificētās vienības derīgumam vajadzētu būt atkarīgam no paredzamā uzglabāšanas/uzkrāšanas ilguma un dažādajiem inversijas riskiem, kas saistīti ar konkrēto darbību. Pastāvīga oglekļa piesaiste sniedz pietiekamu pārliecību par ļoti ilga termiņa uzglabāšanas ilgumu, proti, vairāku gadsimtu garumā. Produktiem ar pastāvīgi ķīmiski saistītu oglekli ir ļoti zems oglekļa izplūdes risks vai tā nav vispār. Oglekļsaistīga saimniekošana un oglekļa uzkrāšana produktos ir vairāk pakļauta riskam, ka ogleklis tīši vai netīši varētu izplūst atmosfērā. Lai ņemtu vērā minēto risku, oglekļsaistīgas saimniekošanas sekvestrēšanas vienībai un produktos uzkrātā oglekļa vienībai būtu jānosaka derīguma termiņš, kas atbilst attiecīgā monitoringa perioda beigām un kam būtu jāaptver vismaz 35 gadi attiecībā uz oglekļa uzkrāšanu produktos. Pēc tam būtu jāuzskata, ka uztvertais un uzkrātais ogleklis izplūst atmosfērā, ja vien operators vai operatoru grupa neapņemas monitoringa periodu pagarināt. Sertifikācijas metodikām būtu jāveicina attiecīgo oglekļsaistīgas saimniekošanas darbību monitoringa perioda pagarināšana, lai nodrošinātu, ka uztvertais CO2 tiek uzkrāts augsnēs vai biomasā, un lai sniegtu finansiālus stimulus oglekļsaistīgas saimniekošanas operatoriem ilgtermiņā. Minētajā nolūkā ir lietderīgi, ka sertifikācijas metodikas stimulē operatorus vairākkārt pagarināt monitoringa periodu, lai uztverto oglekli uzkrātu vismaz vairākas desmitgades.

(23)

Papildus pasākumiem, ko veic, lai mazinātu risku, ka ogleklis izplūst atmosfērā monitoringa periodā, sertifikācijas metodikām būtu jāietver pienācīgi atbildības mehānismi inversijas gadījumu risināšanai. Sertifikācijas metodikās būtu jāiekļauj arī noteikumi, lai novērstu atbildības mehānismu darbības traucējumu risku. Šādi mehānismi varētu ietvert kolektīvus buferus un sākotnējās apdrošināšanas mehānismus. Lai izvairītos no dubulta regulējuma, būtu jāpiemēro atbildības mehānismi attiecībā uz ģeoloģisko uzglabāšanu un CO2 noplūdēm un attiecīgie korektīvie pasākumi, kas noteikti Direktīvā 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/31/EK (12). Turklāt, lai nodrošinātu regulatīvo konsekvenci, piemērojamajās sertifikācijas metodikās būtu jāiekļauj monitoringa noteikumi un atbildības mehānismi, kas atbilst noteikumiem par pastāvīgi ķīmiski saistītu oglekli produktos, kuri noteikti deleģētajos aktos, kas pieņemti, ievērojot Direktīvu 2003/87/EK.

(24)

Pastāvīgas oglekļa piesaistes, oglekļsaistīgas saimniekošanas un oglekļa uzkrāšanas produktos darbībām ir liels potenciāls sniegt abpusēji izdevīgus risinājumus attiecībā uz ilgtspēju, pat ja nevar izslēgt kompromisus. Tāpēc ir lietderīgi noteikt ilgtspējas prasību minimumu, lai nodrošinātu, ka minētās darbības nenodara būtisku kaitējumu videi un ka tās var radīt līdzieguvumus attiecībā uz mērķiem: klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām; biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana, tostarp augsnes veselības un zemes degradācijas novēršana; ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība; pāreja uz aprites ekonomiku, tostarp ilgtspējīgi iegūtu biobāzētu materiālu efektīva izmantošana; un piesārņojuma novēršana un kontrole. Oglekļsaistīgas saimniekošanas darbībām būtu jārada vismaz līdzieguvumi attiecībā uz biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzības un atjaunošanas mērķi, tostarp augsnes veselību, kā arī zemes degradācijas novēršanu. Minētajā ilgtspējas prasību minimumā būtu jāņem vērā darbības ietekme gan Savienībā, gan ārpus tās, kā arī vietējie apstākļi, un attiecīgā gadījumā tiem jāatbilst tehniskās pārbaudes kritērijiem attiecībā uz principu “nenodari būtisku kaitējumu”, kā arī jāatbilst tiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem meža un lauksaimniecības biomasas izejvielām, kuri noteikti Direktīvā (ES) 2018/2001. Uz sertifikāciju nevajadzētu pretendēt tādai praksei, kas rada kaitīgu ietekmi uz biodaudzveidību, piemēram, meža monokultūrām, kuras rada kaitīgu ietekmi uz biodaudzveidību.

(25)

Lauksaimniecības un mežsaimniecības prakse, kas piesaista CO2 no atmosfēras vai samazina augsnes emisijas, palīdz sasniegt klimatneitralitātes mērķi, un tā būtu jāatalgo, izmantojot kopējo lauksaimniecības politiku vai citas publiskas vai privātas iniciatīvas. Konkrēti, šajā regulā būtu jāņem vērā lauksaimniecības un mežsaimniecības prakse, kā minēts Komisijas 2021. gada 15. decembra paziņojumā par ilgtspējīgiem oglekļa aprites cikliem, tostarp apmežošana, atkārtota apmežošana un meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas darbības; agromežsaimniecība un citi jauktas lauksaimniecības veidi; starpkultūru, segkultūru izmantošana un saudzējošā augsnes apstrāde, kā arī ainavas elementu palielināšana; aramzemes atstāšana papuvē vai ilggadīgu zālāju platību atstāšana atmatā; un kūdrāju un mitrāju atjaunošana. Izstrādājot sertifikācijas metodikas saistībā ar oglekļsaistīgu saimniekošanu, Komisijai būtu jāņem vērā nepieciešamība palīdzēt panākt nodrošinātību ar pārtiku, nepieciešamība veicināt biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu un nepieciešamība nepieļaut zemes iegādi spekulatīvos nolūkos, kas negatīvi ietekmē lauku kopienas, kā arī nepieciešamība ievērot to vietējo kopienu un pirmiedzīvotāju tiesības, kurus skar minētās darbības, attiecīgā gadījumā saskaņā ar valsts tiesību aktiem, gan Savienībā, gan ārpus tās. Tai būtu jāveicina tādas darbības, kurām ir vislielākais potenciāls radīt pozitīvus līdzieguvumus attiecībā uz biodaudzveidību, kā arī jāņem vērā meža ilgtermiņa struktūra, oglekļa krātuvju ilgtermiņa stabilitāte, ekosistēmu veselība, noturība un dabisko traucējumu risks.

(26)

Operatoriem vai operatoru grupām vajadzētu būt iespējai ziņot par līdzieguvumiem, kas veicina ilgtspējas mērķu sasniegšanu, pārsniedzot ilgtspējas prasību minimumu. Minētajā nolūkā to veiktajai ziņošanai būtu jāatbilst sertifikācijas metodikām, kas pielāgotas dažādām Komisijas izstrādātām oglekļa piesaistes darbībām. Sertifikācijas metodikām, cik vien iespējams, būtu jāstimulē tādu līdzieguvumu radīšana biodaudzveidībai, kas pārsniedz ilgtspējas prasību minimumu, lai radītu tirgus piemaksu sertificētajām vienībām, piemēram, iekļaujot pozitīvus sarakstus ar darbībām, kuras tiek uzskatītas par tādām, kas rada līdzieguvumus. Minētie papildu līdzieguvumi nodrošinātu lielāku ekonomisko vērtību sertificētajām vienībām un radītu lielākus ieņēmumus operatoriem. Ņemot vērā minētos apsvērumus, ir lietderīgi, ka Komisija par prioritāti nosaka tādu īpaši pielāgotu sertifikācijas metodiku izstrādi oglekļsaistīgas saimniekošanas darbībām, kas sniedz ievērojamus līdzieguvumus biodaudzveidībai un veicina lauksaimniecības zemes un mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

(27)

Komisijai būtu, izmantojot deleģētos aktus, jānosaka detalizētas sertifikācijas metodikas dažādajiem darbību veidiem, kas paredzēti šajā regulā, ņemot vērā to specifiskās īpatnības, lai operatori varētu standartizētā, verificējamā, izmaksu ziņā efektīvā un salīdzināmā veidā piemērot šajā regulā noteiktos kvalitātes kritērijus. Minētajām metodikām būtu jānodrošina darbības radītās neto oglekļa piesaistes vai neto augsnes emisiju samazinājuma ieguvuma stingra un pārredzama sertifikācija, vienlaikus izvairoties no nesamērīga administratīvā sloga operatoriem vai operatoru grupām, jo īpaši mazajiem lauksaimniekiem un mazajiem meža īpašniekiem vai apsaimniekotājiem, jo īpaši ļaujot izmantot vienkāršotus sertifikācijas un revīzijas noteikumus, piemēram, grupas revīziju. Minētās metodikas būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar Komisijas izveidoto Ekspertu grupu oglekļa piesaistes jautājumos un ar visiem pārējiem ieinteresētajiem subjektiem. Minēto metodiku pamatā vajadzētu būt labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, tām būtu jābalstās uz esošajām publiskajām un privātajām oglekļa piesaistes vai augsnes emisiju samazinājumu sertifikācijas shēmām un metodikām, kā arī jāņem vērā visi attiecīgie standarti un noteikumi, kas pieņemti Savienības un valstu līmenī.

(28)

Ņemot vērā nepieciešamību strauji palielināt oglekļa piesaisti Savienībā, Komisijai sertifikācijas metodiku izstrādes pirmajā posmā par prioritāti būtu jānosaka šādas darbības: darbības, kuras ir sasniegušas augstāko brieduma pakāpi, kuras var radīt ilgtspējas līdzieguvumus, vai attiecībā uz kurām jau ir pieņemti Savienības tiesību akti, kas attiecas uz minēto metodiku izstrādi; oglekļsaistīgas saimniekošanas darbības, kas veicina lauksaimniecības zemes, mežu un jūras vides ilgtspējīgu pārvaldību, kā arī darbības, ar kurām oglekli uzkrāj koksnes un biobāzētos būvizstrādājumos. Inovāciju fonds paredz noteikumus, kas attiecas uz sertifikācijas metodiku izstrādi bioenerģijai ar oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu un tiešu uztveršanu no gaisa. Lai novērstu ar ilgtspēju nesavienojamu pieprasījumu pēc biomasas izejvielām, ar sertifikāciju saistītajiem finansiālajiem ieguvumiem nevajadzētu palielināt bioenerģijas iekārtas jaudu vairāk par to, kas nepieciešama oglekļa uztveršanai un uzkrāšanai. Sertifikācijas metodikās, kas saistītas ar darbībām, ar kurām oglekli uzkrāj jūras vidē, tostarp okeānos, ir lietderīgi ņemt vērā starptautisko progresu oglekļa piesaistes ziņošanā un jaunāko pieejamo zinātnisko informāciju, kā arī, ja iespējams, Komisijas konstatējumus ziņojumā, kas sagatavots, ievērojot Regulas (ES) 2018/841 17. panta 2. punktu. Turklāt, lai veicinātu ierobežotu biomasas resursu ilgtspējīgu un efektīvu izmantošanu, ir lietderīgi sertifikācijas metodikās, kas saistītas ar darbībām, kurās izmanto biomasu, nodrošināt, ka tiek piemērots biomasas izmantojuma kaskadēšanas princips, kas paredzēts Direktīvas (ES) 2018/2001 3. panta 3. punktā, vienlaikus paļaujoties uz spēkā esošajiem noteikumiem un procedūrām un izvairoties no dublēšanās. Noteikumi par to, kā valsts iestādes īsteno minēto principu, ir paredzēti minētās direktīvas 3. panta 3., 3.a un 3.b punktā.

(29)

Lai nodrošinātu, ka sertifikācijas process ir ticams un uzticams, neatkarīgām trešām personām būtu jāveic darbību revīzija, ko veic sertifikācijas struktūras. Konkrēti, visām darbībām pirms to īstenošanas būtu jāveic sākotnējā sertifikācijas revīzija, lai verificētu to atbilstību šajā regulā noteiktajiem kvalitātes kritērijiem, tostarp pareizi kvantificētu paredzamos neto ieguvumus. Visām darbībām būtu arī jāveic atkārtotas sertifikācijas revīzijas vismaz reizi piecos gados vai biežāk, ja ir citādi noteikts piemērojamajā sertifikācijas metodikā, balstoties uz attiecīgās darbības īpatnībām. Atkārtotas sertifikācijas revīzijās būtu jāverificē darbības atbilstība šajā regulā noteiktajiem kvalitātes kritērijiem un darbības radītajam neto oglekļa piesaistes ieguvumam vai neto augsnes emisiju samazinājuma ieguvumam. Atkārtotas sertifikācijas revīzijas rezultātā sertifikācijas struktūrai būtu jāizdod atkārtotas sertifikācijas revīzijas ziņojumu, kurā ir ietverts kopsavilkums, un, attiecīgā gadījumā, atjauninātu atbilstības sertifikātu. Vajadzētu būt iespējamam atkārtotas sertifikācijas revīzijas veikt biežāk, tostarp reizi gadā, visām darbībām, jo īpaši oglekļsaistīgas saimniekošanas darbībām. Lai samazinātu sertifikācijas un atkārtotas sertifikācijas administratīvās izmaksas, operatoriem būtu jāspēj izmantot uzticamu ģeogrāfisko informāciju, ko maksājumu aģentūras sniegušas, izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/2116 (13) noteikto lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmu. Minētajā nolūkā Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, lai noteiktu darbības plāna un monitoringa plāna, un sertifikācijas revīzijas un atkārtotas sertifikācijas revīzijas ziņojumu struktūru, formātu un tehniskos aspektus.

(30)

Lai izmaksu ziņā efektīvi īstenotu klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus un nodrošinātu oglekļsaistīgas saimniekošanas operatoru iesaistīšanos oglekļsaistīgā saimniekošanā, ir būtiski uzlabot tiem pieejamo zinātību, rīkus un metodes sertificētas oglekļa piesaistes un augsnes emisiju samazinājumu labākai novērtēšanai un optimizēšanai. Tas ir īpaši svarīgi Savienības mazajiem lauksaimniekiem vai mazajiem meža īpašniekiem vai apsaimniekotājiem, kuriem bieži trūkst zināšanu un zinātības, kas vajadzīga, lai īstenotu oglekļsaistīgas saimniekošanas darbības, izpildītu prasītos kvalitātes kritērijus un ievērotu saistītās sertifikācijas metodikas. Tāpēc ir lietderīgi prasīt, lai ražotāju organizācijas veicinātu, ka tiek sniegti attiecīgi konsultāciju pakalpojumi to biedriem. Kopējā lauksaimniecības politika un valsts atbalsts cita starpā var būt veids, kā sniegt finansiālu atbalstu interaktīviem inovācijas projektiem, kuros iesaistīti lauksaimnieki, mežsaimnieki un apsaimniekotāji, un konsultāciju pakalpojumu sniegšanai, zināšanu apmaiņai, mācībām un informatīviem pasākumiem.

(31)

Komisija savā 2024. gada 6. februāra paziņojumā “Rūpēs par nākotni: Eiropas 2040. gada klimata mērķrādītājs un ceļš uz klimatneitralitāti 2050. gadā, veidojot ilgtspējīgu, taisnīgu un pārticīgu sabiedrību” norāda, ka ir ļoti svarīgi radīt turpmākas uzņēmējdarbības iespējas ilgtspējīgai lauksaimniecības un pārtikas nozares vērtības ķēdei un piesaistīt privātos līdzekļus sinerģijā ar publisko finansējumu. To varētu panākt, izmantojot jaunus, tirgū balstītus mehānismus ilgtspējīgas pārtikas veicināšanai, jo tas varētu nodrošināt gan labākas pārtikas cenas, atspoguļojot ilgtspēju, gan taisnīgu atlīdzību lauksaimniekiem un jaunu finansējuma avotu investīcijām. Tikai stingra koordinācija ar visiem rūpniecības dalībniekiem visā pārtikas vērtības ķēdē un koncentrēšanās uz taisnīgu tirdzniecības praksi visā šajā ķēdē var atraisīt pareizos stimulus ilgtspējīgai lauksaimniecības praksei, nodrošināt pienācīgus un ilgtspējīgus ienākumus lauksaimniekiem un radīt ieņēmumus pārkārtošanās atbalstīšanai.

(32)

Lai nodrošinātu, ka verifikācija ir precīza, stabila un pārredzama, sertifikācijas struktūrām, kas ir atbildīgas par sertifikācijas procesu, vajadzētu būt nepieciešamajai kompetencei un prasmēm, un tām vajadzētu būt saņēmušām akreditāciju no valsts akreditācijas struktūras, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (14), vai arī vajadzētu būt valsts kompetentās iestādes atzītām. Lai izvairītos no iespējamiem interešu konfliktiem, sertifikācijas struktūrām vajadzētu būt arī pilnīgi neatkarīgām no operatora vai no operatoru grupas, kas veic darbību, uz kuru attiecas sertifikācija. Turklāt dalībvalstīm būtu jāveicina sertifikācijas procesa pareiza īstenošana, šajā nolūkā uzraugot valsts akreditācijas struktūru akreditēto sertifikācijas struktūru darbību un informējot sertifikācijas struktūras un attiecīgās sertifikācijas shēmas par attiecīgiem neatbilstības konstatējumiem.

(33)

Lai pierādītu atbilstību šai regulai, operatoriem būtu jāizmanto sertifikācijas shēmas. Tāpēc sertifikācijas shēmām būtu jādarbojas, pamatojoties uz uzticamiem un pārredzamiem noteikumiem un procedūrām, un tām būtu jānodrošina operatoru iesniegtās informācijas un datu izcelsmes nenoliedzamība un aizsardzība pret krāpšanu, kā arī šādas informācijas un datu precizitāte, uzticamība un integritāte. Tām būtu arī jānodrošina, ka notiek sertificēto oglekļa piesaistes vai augsnes emisiju samazinājuma vienību pareiza uzskaite, jo īpaši, novēršot divkāršu uzskaiti. Minētajā nolūkā Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kuros tiek noteikti tehniski saskaņoti sertifikācijas noteikumi, tostarp atbilstoši uzticamības, pārredzamības un grāmatvedības un neatkarīgas revīzijas standarti, kas jāpiemēro sertifikācijas shēmām, lai nodrošinātu vajadzīgo juridisko noteiktību attiecībā uz noteikumiem, kas piemērojami operatoriem un sertifikācijas shēmām. Lai nodrošinātu izmaksu ziņā efektīvu sertifikācijas procesu, minēto tehnisko saskaņoto sertifikācijas noteikumu mērķim vajadzētu būt arī samazināt nevajadzīgu administratīvo slogu operatoriem vai operatoru grupām, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp mazajiem lauksaimniekiem un mazajiem meža īpašniekiem un apsaimniekotājiem.

(34)

Lai nodrošinātu, ka sertifikācijas kontrole ir uzticama un saskaņota, Komisijai vajadzētu būt iespējai pieņemt lēmumus, ar kuriem atzīst sertifikācijas shēmas, kas atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, tostarp attiecībā uz tehnisko kompetenci, uzticamību, pārredzamību un neatkarīgu revīziju. Šādiem atzīšanas lēmumiem vajadzētu būt ierobežotiem laikā, un tie būtu jādara publiski pieejami. Minētajā nolūkā Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti par saturu un procesiem sertifikācijas shēmu atzīšanai Savienībā.

(35)

Attiecīgos gadījumos ir piemērojami Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (“Orhūsas konvencija”) noteikumi, kas apstiprināti ar Padomes Lēmumu 2005/370/EK (15) un kas attiecas uz sabiedrības dalību un iespēju griezties tiesu iestādēs.

(36)

Lai nodrošinātu sertificēto vienību pārredzamību un pilnīgu izsekojamību un novērstu krāpšanas un divkāršas uzskaites risku, Komisijai četros gados no šīs regulas spēkā stāšanās dienas būtu jāizveido un pēc tam jāpārvalda Savienības mēroga reģistrs pastāvīgai oglekļa piesaistei, oglekļsaistīgai saimniekošanai un oglekļa uzkrāšanai produktos (“Savienības reģistrs”). Komisijai būtu jāņem vērā Direktīvas 2003/87/EK 30. panta 5. punkta a) apakšpunktā un Regulas (ES) 2018/841 17. panta 3. punktā minētie ziņojumi. Ja tiek paustas bažas saistībā ar krāpšanu, Komisijai būtu jāizmeklē šis jautājums un attiecīgi jārīkojas, tostarp, atceļot attiecīgos lēmumus vai atceļot skartās vienības. Piemēram, varētu uzskatīt, ka krāpšana ir veikta, ja vienai un tai pašai darbībai ir izdots vairāk nekā viens atbilstības sertifikāts, jo darbība ir reģistrēta divās dažādās sertifikācijas shēmās vai ir divreiz reģistrēta vienā un tajā pašā shēmā. Varētu uzskatīt, ka krāpšana ir veikta arī tad, ja vienu un to pašu atbilstības sertifikātu izmanto vairākas reizes, lai iesniegtu vienu un to pašu pieteikumu par kādu darbību vai sertificētu vienību. Savienības reģistram būtu jāizmanto automatizētas sistēmas, tostarp elektroniskas veidnes, lai darītu publiski pieejamu vismaz šīs regulas pielikumā izklāstīto informāciju. Savienības reģistra darbība būtu jāfinansē no ikgadējām fiksētām maksām, ko lietotāji maksā proporcionāli savai Savienības reģistra izmantošanai un pietiekamā apmērā, lai palīdzētu segt izveides izmaksas un tās gada darbības izmaksas, piemēram, personāla vai IT rīku izmaksas. Resursiem no šādām maksām vajadzētu būt ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (16) nolūkā. Tiem jo īpaši būtu jāsedz izmaksas par IT rīkiem, pakalpojumiem un drošību, tostarp par darbības un licencēšanas sistēmām, un izmaksas par personālu, kas strādā pie Savienības reģistra pārvaldības. Komisijai būtu, izmantojot deleģētos aktus, jānosaka nepieciešamās prasības attiecībā uz Savienības reģistru un faktori, kas jāņem vērā, nosakot lietotāju maksu līmeni un to atlīdzināšanu. Nosakot minētās prasības, Komisijai būtu arī jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt pietiekamu uzraudzību attiecībā uz tirdzniecību ar sertificētām vienībām. Katrā pēdējā ceturksnī tajā gadā, kas ir pirms piemērošanas kalendārā gada, Komisijai būtu jāpieņem viens vai vairāki īstenošanas akti, lai noteiktu vai pārskatītu lietotāju maksu atsevišķās summas, kas piemērojamas attiecīgajā kalendārajā gadā. Līdz Savienības reģistra izveidei Komisijas atzītajām sertifikācijas shēmām būtu jāizveido un jāpārvalda sadarbspējīgi sertifikācijas reģistri. Lai nodrošinātu, ka pastāv pārredzamība un pilnīga izsekojamība attiecībā uz sertificētajām vienībām, un novērstu krāpšanas un divkāršas uzskaites risku, sertifikācijas shēmām būtu jāizmanto arī automatizētas sistēmas, tostarp elektroniskas veidnes, lai darītu publiski pieejamu vismaz šīs regulas pielikumā izklāstīto informāciju. Lai iekšējā tirgū nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas noteikumi, ar kuriem nosaka standartus un tehniskos noteikumus minēto sertifikācijas reģistru darbībai un sadarbspējai. Sertifikācijas reģistriem vai, tiklīdz tas ir izveidots, Savienības reģistram būtu jāizdod sertificētās vienības, bet tikai pēc tam, kad ir radīts neto oglekļa piesaistes ieguvums vai neto augsnes emisiju samazinājuma ieguvums, pamatojoties uz derīgu atbilstības sertifikātu, kas iegūts atkārtotas sertifikācijas revīzijas rezultātā. Lai novērstu divkāršu izdošanu un divkāršu lietošanu, nevienu sertificētu vienību nebūtu jāizdod vairāk kā vienreiz un tā nebūtu nevienā brīdī jāizmanto vairāk kā vienai fiziskai vai juridiskai personai. Pastāvīgas oglekļa piesaistes vienībām, oglekļsaistīgas saimniekošanas sekvestrējumu vienībām, produktos uzkrātā oglekļa vienībām un augsnes emisiju samazinājuma vienībām būtu jāpaliek savstarpēji nošķirtām. Lai ņemtu vērā piesaistītā oglekļa inversijas raksturīgo risku, oglekļsaistīgas saimniekošanas sekvestrējumu vienību un produktos uzkrātā oglekļa vienību derīguma termiņam būtu jābeidzas attiecīgās darbības monitoringa perioda beigās, un tās būtu jāsvītro sertifikācijas reģistrā vai, tiklīdz tas ir izveidots, Savienības reģistrā, ja vien operators vai operatoru grupa neapņemas pagarināt monitoringa periodu, saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti piemērojamajā sertifikācijas metodikā.

(37)

Sertifikācijas shēmām ir svarīga nozīme, lai apliecinātu atbilstību šai regulai. Tāpēc sertifikācijas shēmām būtu regulāri jāziņo Komisijai par savu darbību. Šādi ziņojumi būtu jādara publiski pieejami pilnībā vai, attiecīgā gadījumā, apkopotā veidā, lai palielinātu pārredzamību un uzlabotu Komisijas veikto uzraudzību. Turklāt šādas ziņošanas rezultātā Komisijai tiktu nodrošināta informācija, kas tai nepieciešama, lai ziņotu par sertifikācijas shēmu darbību nolūkā apzināt paraugpraksi un vajadzības gadījumā iesniegt leģislatīvā akta priekšlikumu par šādas paraugprakses turpmāku sekmēšanu. Lai nodrošinātu salīdzināmu un konsekventu ziņošanu, Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kuros nosaka sertifikācijas shēmu sagatavoto ziņojumu satura un formāta tehniskos aspektus.

(38)

Lai grozītu vai papildinātu nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz to, lai izveidotu detalizētas sertifikācijas metodikas dažādiem darbību veidiem, noteiktu standartus un tehniskos noteikumus Savienības reģistra darbībai un grozītu I un II pielikumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (17). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(39)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (18). Lai īstenotu šajā regulā noteiktās īstenošanas pilnvaras, Komisijai šajā regulā noteikto uzdevumu veikšanā būtu jāsaņem palīdzība no Klimata pārmaiņu komitejas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (19).

(40)

Komisijai līdz 2027. gada 27. decembrim un pēc tam sešu mēnešu laikā pēc katras globālās izsvēršanas, par ko panākta vienošanās Parīzes nolīguma 14. pantā, būtu jāpārskata šīs regulas piemērošana. Šī regula būtu pastāvīgi jāpārskata visos aspektos, ņemot vērā: attiecīgās norises saistībā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp tās atbilstību Regulai (ES) 2018/841, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2018/842 (20) un Regulai (ES) 2021/1119, kā arī Direktīvām 2003/87/EK un (ES) 2018/2001; attiecīgās norises saistībā ar UNFCCC un Parīzes nolīgumu, tostarp noteikumus un pamatnostādnes, kas saistītas ar minētā nolīguma 6. panta īstenošanu; tehnoloģiju un zinātnes attīstību, paraugpraksi un tirgus norises oglekļa piesaistes jomā; pastāvīgas oglekļa uzglabāšanas potenciālu trešās valstīs, ar noteikumu, ka pastāv starptautiskie nolīgumi, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1735 (21) III nodaļā, vienlaikus paredzot nosacījumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, kuri noteikti Direktīvā 2009/31/EK, lai nodrošinātu, ka uztvertā CO2 ģeoloģiskā uzglabāšana ir pastāvīgi droša un videi nekaitīga; ietekmi uz vidi, ko rada no šīs regulas piemērošanas izrietošā biomasas pastiprināta izmantošana, tostarp ietekmi uz zemes degradāciju un ekosistēmu atjaunošanu; ietekmi uz Savienības nodrošinātību ar pārtiku un spekulācijām ar zemi; un sertifikācijas procesa izmaksas.

(41)

Komisijai līdz 2026. gada 31. jūlijam būtu jāpārskata IPCC avota kategorijas “Lauksaimniecība” 3.A apakškategorijā “fermentācija gremošanas traktā” un 3.B apakškategorijā “kūtsmēslu apsaimniekošana”, kā noteikts, ievērojot Regulu (ES) 2018/1999 un īstenošanas aktus, kas pieņemti, ievērojot minēto regulu, iekļaušana emisiju samazinājumos, kurus aptver šī regula, ņemot vērā alternatīvās izmaksas, tiesiskā regulējuma attīstību, iespējamo negatīvo ietekmi, kas izraisa siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugumu, un Savienības klimata mērķrādītāju 2040. gadam, kā ierosināts saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1119, būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei un vajadzības gadījumā būtu jāiesniedz leģislatīvā akta priekšlikums. Saistībā ar minēto pārskatīšanu ir lietderīgi apsvērt, kā būtu jāklasificē iespējamās vienības, kas izriet no tādām darbībām. Sagatavojot Komisijas veikto pārskatīšanu 2026. gadā, ir arī lietderīgi paātrināt sertifikācijas izmēģinājuma metodikas izstrādi darbībām, ar kurām tiek samazinātas lauksaimniecības emisijas no fermentācijas gremošanas traktā un kūtsmēslu apsaimniekošanas.

(42)

Ir lietderīgi, ka atbilstības sertifikāti un sertificētas vienības ir pamatā dažādiem galalietojumiem, piemēram, pierādījumiem par klimatiskiem un citiem korporatīviem vidiskajiem apgalvojumiem, tostarp attiecībā uz biodaudzveidību, vai sertificētu vienību apmaiņai, izmantojot brīvprātīgus oglekļa tirgus. Minētajā nolūkā Komisijai būtu jānovērtē un attiecīgā gadījumā jāiesniedz leģislatīvā akta priekšlikums par nepieciešamību pēc papildu prasībām, lai šo regulu saskaņotu ar Parīzes nolīguma 6. panta 2. un 4. punkta noteikumiem un norādījumiem un ar paraugpraksi brīvprātīgajos oglekļa tirgos. Minētajā novērtējumā būtu jāsalīdzina metodikas prasības, tostarp bāzlīnijas, monitoringa periodi, darbības periodi, papildināmība, noplūde, nepastāvība un atbildība, kā arī jāizskata prasības, kas saistītas ar atļauju piešķiršanu un attiecīgajām korekcijām. Tajā būtu arī jānosaka, vai ir lietderīgi diferencēt galalietojumus katram vienības veidam, kā arī jānosaka attiecīgās prasības par to, kā privātie dalībnieki vai trešās personas izmanto vienības, tostarp brīvprātīgajiem oglekļa tirgiem un starptautiskajām atbilstības shēmām, nodrošinot atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Regulām (ES) 2018/1999 un (ES) 2021/1119 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2022/2464 (22), starptautiski pārskatīto mazinājumu reģistram, ievērojot Parīzes nolīguma 6. pantu, kā minēts Regulas (ES) 2018/1999 40. pantā, un gaidāmajai direktīvai par eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanu un izdarīšanu.

(43)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, veicināt augstas kvalitātes oglekļa piesaistes un augsnes emisiju samazinājuma ieviešanu, vienlaikus līdz minimumam samazinot zaļmaldināšanas risku, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga un ietekmes dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,