|
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
|
2024/3009 |
5.12.2024 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2024/3009
(2024. gada 28. novembris)
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Asociācijas padomē, kura izveidota ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses, attiecībā uz grozījumu minētajā nolīgumā, aizstājot tā protokolu Nr. 4 par jēdziena “noteiktas izcelsmes produkti” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses (1) (“nolīgums”), Savienība noslēdza ar Padomes un Komisijas Lēmumu 98/238/EK, EOTK (2). Nolīgums ietver Protokolu Nr. 4 par jēdziena “noteiktas izcelsmes produkti” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm (“Protokols Nr. 4”). |
|
(2) |
Ievērojot Protokola Nr. 4 39. pantu, ar nolīguma 78. pantu izveidotā Asociācijas padome (“Asociācijas padome”), var nolemt grozīt Protokola Nr. 4 noteikumus. |
|
(3) |
Asociācijas padomei tās nākamajā sanāksmē vai vēstuļu apmaiņas veidā ir jāpieņem lēmums, ar ko groza nolīgumu, aizstājot Protokolu Nr. 4. |
|
(4) |
Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem Asociācijas padomē, jo Asociācijas padomes lēmumam būs juridiskas sekas. |
|
(5) |
Savienība ar Padomes Lēmumu 2013/94/ES (3) noslēdza Reģionālu konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (4) (“konvencija”), un attiecībā uz Savienību tā stājās spēkā 2012. gada 1. maijā. Tunisijas Republika (“Tunisija”) arī ir konvencijas līgumslēdzēja puse. |
|
(6) |
Konvencijā ir iekļauti noteikumi par to preču izcelsmi, kuru tirdzniecība notiek saskaņā ar attiecīgiem nolīgumiem, kas noslēgti starp konvencijas līgumslēdzējām pusēm. Konvenciju piemēro, neskarot principus, kuri noteikti minētajos attiecīgajos nolīgumos. |
|
(7) |
Konvencijas 6. pantā ir paredzēts, ka katra līgumslēdzēja puse veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu konvencijas efektīvu piemērošanu. Tālab Asociācijas padomei būtu jāpieņem lēmums, ar ko protokolā Nr. 4 ievieš dinamisku atsauci uz konvenciju, lai atsauce vienmēr būtu uz jaunāko spēkā esošo konvencijas redakciju. |
|
(8) |
Ar Lēmumu (ES) 2019/2198 (5) Padome atbalstīja konvencijas grozījumus, kas paredz jaunu modernizētu un atvieglotāku izcelsmes noteikumu kopumu (“konvencijas grozījumi”). Konvencijas grozījumi stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī. Savienība un Tunisija ir paudušas gribu pēc iespējas drīzāk divpusēji piemērot minēto jauno noteikumu kopumu kā alternatīvu pašreizējiem noteikumiem, līdz stājas spēkā konvencijas grozījumi. |
|
(9) |
Tehniskajā sanāksmē, kas notika Briselē 2020. gada 5. februārī, konvencijas līgumslēdzēju pušu vairākums vienojās pārejas kārtībā uz divpusēja pamata īstenot alternatīvu izcelsmes noteikumu kopumu, kuru pamatā ir konvencijas grozījumi (“pārejas noteikumi”). Pārejas noteikumus piemēro paralēli konvencijas noteikumiem, līdz stājas spēkā konvencijas grozījumi. |
|
(10) |
Pārejas noteikumu piemērošana nodrošina tirdzniecības plūsmu un muitas prakses pielāgošanu, līdz stājas spēkā konvencijas grozījumi. |
|
(11) |
Kopš 2021. gada 1. septembra starp konvencijas līgumslēdzējām pusēm (6) ir stājušies spēkā vairāki divpusēji protokoli par izcelsmes noteikumiem, kas dara pārejas noteikumus piemērojamus, līdz stājas spēkā konvencijas grozījumi. |
|
(12) |
2023. gadā Savienība nosūtīja priekšlikumu par pārejas noteikumiem Tunisijai. Tunisija informēja Savienību, ka pārejas noteikumi varētu būt pieņemami ar noteikumu, ka tiek nodrošināta “paralēlas piemērošanas” sistēma un ka minētajiem pārejas noteikumiem tiek pievienota atkāpe attiecībā uz tekstilizstrādājumiem. Ievērojot Tunisijas priekšlikumu, Savienības sākotnējais priekšlikums zaudēja nozīmi. Tādēļ Savienībai būtu jānosaka nostāja, kas jāieņem Asociācijas padomē attiecībā uz pārejas noteikumiem. |
|
(13) |
Pārejas noteikumu mērķis ir ieviest mazāk stingrus noteikumus, lai atvieglotu preferenciālas izcelsmes statusa kvalificēšanu precēm. Tā kā kopumā pārejas noteikumi ir mazāk stingri nekā konvencijas noteikumi, tad arī preces, kuras atbilst konvencijas izcelsmes noteikumiem, varētu atzīt par noteiktas izcelsmes precēm saskaņā ar pārejas noteikumiem, izņemot dažus lauksaimniecības produktus, kas klasificēti 2., 4. līdz 15. un 16. (izņemot apstrādātus zivsaimniecības produktus) un 17. līdz 24. nodaļā nomenklatūrā, kas noteikta ar 2022. gada Harmonizēto sistēmu (HS), kuru reglamentē Starptautiskā konvencija par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (7), ar grozījumiem. |
|
(14) |
Pārejas noteikumi ir piemērojami paralēli konvencijas izcelsmes noteikumiem, tādējādi izveidojot divas atšķirīgas kumulācijas zonas. Tāpēc Protokolā Nr. 4 būtu jāiekļauj noteikums par konvencijas un pārejas noteikumu vispārēju paralēlu piemērošanu. |
|
(15) |
Tādēļ Savienības nostājas Asociācijas padomē pamatā vajadzētu būt pievienotajam lēmuma projektam, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostājas, kas Savienības vārdā ir jāieņem Asociācijas padomē, kura izveidota ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses, attiecībā uz grozījumu minētajā nolīgumā, aizstājot Protokolu Nr. 4 par jēdziena “noteiktas izcelsmes produkti” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm, pamatā ir Asociācijas padomes lēmuma projekts, kas pievienots šim lēmumam.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā un zaudē spēku 2025. gada 31. decembrī.
Briselē, 2024. gada 28. novembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
NAGY M.
(1) OV L 97, 30.3.1998., 2. lpp.
(2) Padomes un Komisijas Lēmums 98/238/EK, EOTK (1998. gada 26. janvāris) par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma noslēgšanu par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses (OV L 97, 30.3.1998., 1. lpp.).
(3) Padomes Lēmums 2013/94/ES (2012. gada 26. marts) par to, lai noslēgtu Reģionālu konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (OV L 54, 26.2.2013., 3. lpp.).
(4) OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.
(5) Padomes Lēmums (ES) 2019/2198 (2019. gada 25. novembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem, attiecībā uz konvencijas grozījumiem (OV L 339, 30.12.2019., 1. lpp.).
(6) Eiropas Savienība, Islande, Šveices Konfederācija (ieskaitot Lihtenšteinu), Norvēģijas Karaliste, Fēru salas, Izraēlas Valsts, Jordānijas Hāšimītu Karaliste, Palestīna (šis nosaukums nav uzskatāms par Palestīnas valsts atzīšanu, un tas neskar dalībvalstu individuālo nostāju šajā jautājumā), Albānijas Republika, Bosnija un Hercegovina, Kosova (šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju), Ziemeļmaķedonijas Republika, Serbijas Republika, Melnkalne, Gruzija, Moldovas Republika un Ukraina.
ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2024/3009/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)