(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (4) veicina sistēmiskā riska mazināšanu, palielinot ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgus pārredzamību un samazinot ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem saistītos darījumu partnera kredītrisku un operacionālos riskus.

(2)

Pēctirdzniecības infrastruktūras ir kapitāla tirgu savienības būtisks aspekts, un tās atbild par virkni pēctirdzniecības procesu, arī tīrvērti. Efektīva un konkurētspējīga tīrvērtes sistēma Savienībā ir būtiska Savienības kapitāla tirgu darbībai un ir Savienības finanšu stabilitātes stūrakmens. Tāpēc ir jāparedz papildu noteikumi, lai uzlabotu tīrvērtes pakalpojumu efektivitāti Savienībā kopumā un jo īpaši centrālo darījumu partneru (CCP) efektivitāti, racionalizējot procedūras, jo īpaši attiecībā uz papildu pakalpojumu sniegšanu vai darbību veikšanu un CCP riska modeļu maiņu, palielinot likviditāti, veicinot tīrvērti Savienības CCP, modernizējot regulējumu, saskaņā ar kuru darbojas CCP, un nodrošinot CCP un citiem finanšu dalībniekiem nepieciešamo elastīgumu, lai tie varētu konkurēt iekšējā tirgū.

(3)

Savienības tirgus dalībniekiem ir vajadzīgs vairāk iespēju, kā piekļūt drošiem un efektīviem tīrvērtes pakalpojumiem. Lai piesaistītu darījumus, CCP ir jābūt drošiem un noturīgiem. Regulā (ES) Nr. 648/2012 ir paredzēti pasākumi, ar ko palielināt atvasināto instrumentu tirgu pārredzamību un mazinātu riskus, kas rodas, veicot tīrvērti un maržu apmaiņu. Šajā ziņā CCP ir liela nozīme finanšu risku mazināšanā. Tāpēc būtu jāparedz noteikumi, kā vēl vairāk uzlabot Savienības CCP stabilitāti, jo īpaši grozot dažus tiesiskā regulējuma aspektus. Turklāt, atzīstot Savienības CCP nozīmi Savienības finanšu stabilitātes saglabāšanā, šādu CCP uzraudzība būtu vēl vairāk jāpastiprina, īpašu uzmanību pievēršot to lomai plašākā finanšu sistēmā un tam, ka tie sniedz pārrobežu pakalpojumus.

(4)

Centralizēta tīrvērte ir globāla mēroga darījumdarbība, un Savienības tirgus dalībnieki darbojas starptautiskā līmenī. Tomēr kopš grozījumu pieņemšanas Regulā (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz CCP atļauju piešķiršanas procedūrām un tajās iesaistītajām iestādēm un trešo valstu CCP atzīšanas prasībām vairākkārt ir izskanējušas bažas, tostarp no Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (5), par pastāvīgajiem riskiem Savienības finanšu stabilitātei, ko rada pārmērīga tīrvērtes koncentrācija dažos trešo valstu CCP, jo īpaši tādu iespējamo risku dēļ, kas var rasties saspringtos tirgus apstākļos. Lai īstermiņā mazinātu domino efekta risku, ka, Apvienotajai Karalistei izstājoties no Savienības, pēkšņi tiktu pārtraukta Savienības tirgus dalībnieku piekļuve Apvienotās Karalistes CCP, Komisija pieņēma vairākus lēmumus par līdzvērtību, lai Apvienotās Karalistes CCP joprojām būtu pieejami. Tomēr Komisija aicināja Savienības tirgus dalībniekus vidējā termiņā samazināt pārmērīgas riska pozīcijas ar sistēmiskiem trešās valsts CCP. Komisija šo aicinājumu atkārtoja 2021. gada 19. janvāra paziņojumā “ES ekonomikas un finanšu sistēma: veicināt atvērtību, stiprumu un noturību”. Riski un ietekme, ko rada pārmērīgi riska darījumi ar sistēmiskiem trešo valstu CCP, tika izvērtēti EVTI 2021. gada decembrī publicētajā ziņojumā, kura pamatā ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 2.c punktu veiktais novērtējums. Minētajā ziņojumā secināja, ka daži šādu sistēmiski nozīmīgu Apvienotās Karalistes CCP pakalpojumi ir ar tik būtisku sistēmisku nozīmi, ka pašreizējie mehānismi, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 648/2012, nav pietiekami Savienības finanšu stabilitātei radīto risku pārvaldīšanai. Lai mazinātu iespējamos riskus Savienības finanšu stabilitātei, ko rada pastāvīga un pārmērīga paļaušanās uz sistēmiski nozīmīgiem trešo valstu CCP, un noteiktu samērīgākus pasākumus tiem trešo valstu CCP, kuru radītais risks Savienības finanšu stabilitātei ir mazāks, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2099 (6) ieviestais regulējums ir vēl vairāk jāpielāgo dažādu trešo valstu CCP radītajiem riskiem.

(5)

Regula (ES) Nr. 648/2012 atbrīvo grupas iekšējos darījumus no tīrvērtes pienākuma un maržu prasībām. Lai nodrošinātu lielāku grupas iekšējo darījumu regulējuma juridisko noteiktību un paredzamību, Regulas (ES) Nr. 648/2012 13. pantā minētais regulējums attiecībā uz lēmumiem par līdzvērtību būtu jāaizstāj ar vienkāršāku. Tādēļ Regulas (ES) Nr. 648/2012 3. pants būtu jāgroza, lai vajadzīgo lēmumu par līdzvērtību aizstātu ar to trešo valstu sarakstu, kurām atbrīvojums nav piešķirams. Turklāt Regulas (ES) Nr. 648/2012 13. pants būtu jāgroza, lai lēmumi par līdzvērtību attiektos tikai uz minētās regulas 11. pantu. Tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (7) 382. pants attiecas uz grupas iekšējiem darījumiem Regulas (ES) Nr. 648/2012 3. panta nozīmē, attiecīgi būtu jāgroza arī Regulas (ES) Nr. 575/2013 382. pants.

(6)

Ņemot vērā to, ka vienības, kas ir iedibinātas trešās valstīs, kuru nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas valsts režīmā ir stratēģiski trūkumi (“augsta riska trešās valstis”), kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2024/1624 (8), vai trešās valstīs, kuras ir iekļautas Padomes secinājumu par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, I pielikumā un kurās ir mazāk stingra normatīvā vide, to darbības – arī paaugstināta darījumu partnera kredītriska un juridiskā riska dēļ – varētu paaugstināt risku Savienības finanšu stabilitātei. Līdz ar to šādas vienības nebūtu jāuzskata par tiesīgām tikt iekļautām, nosakot grupas iekšējos darījumus.

(7)

Stratēģiski trūkumi valstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas regulējumā vai sadarbības trūkums nodokļu jomā ne vienmēr ir vienīgie faktori, kas var ietekmēt ar atvasināto instrumentu līgumiem saistīto risku – arī darījumu partnera kredītrisku un juridisko risku. Svarīgi ir arī citi faktori, piemēram, uzraudzības sistēma. Tāpēc Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu trešās valstis, kuru vienībām nav atļauts izmantot grupas iekšējos atbrīvojumus, neraugoties uz to, ka šīs trešās valstis nav ne norādītas sarakstos kā augsta riska trešās valstis, ne arī uzskaitītas Padomes secinājumu par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, I pielikumā. Tā kā grupas iekšējiem darījumiem tiek piemērotas atvieglotas regulatīvās prasības, regulatoriem un uzraudzības iestādēm būtu rūpīgi jāuzrauga un jānovērtē riski, kas saistīti ar darījumiem, kuros iesaistītas vienības no trešām valstīm.

(8)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības un trešo valstu kredītiestādēm, kas pensiju shēmu mehānismiem piedāvā tīrvērtes pakalpojumus, atbrīvojums no tīrvērtes pienākuma saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 būtu jāievieš gadījumos, ja Savienības finanšu darījumu partneris, kuram piemērojams tīrvērtes pienākums, vai nefinanšu darījumu partneris, kuram piemērojams tīrvērtes pienākums, slēdz darījumu ar pensiju shēmas mehānismu, kas ir iedibināts trešā valstī un ir atbrīvots no tīrvērtes pienākuma saskaņā ar attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem.

(9)

Regula (ES) Nr. 648/2012 veicina centralizētas tīrvērtes izmantošanu kā galveno ārpusbiržas atvasināto instrumentu riska mazināšanas metodi. Tāpēc ar ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu saistītos riskus vislabāk var mazināt, ja minēto ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti veic CCP, kas ir saņēmis atļauju vai ir atzīts saskaņā ar Regulu Nr. 648/2012 (“atļauju saņēmis vai atzīts CCP”). No tā izriet, ka, aprēķinot pozīciju, ko salīdzina ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 10. panta 4. punkta b) apakšpunktā noteiktajiem sliekšņiem, šajā aprēķinā būtu jāiekļauj tikai tie ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi, kuru tīrvērti nav veicis atļauju saņēmis vai atzīts CCP. Lai nodrošinātu, ka jaunā metodika neietekmē pašreizējo tīrvērtes pienākuma prudenciālo segumu, ir lietderīgi pilnvarot EVTI vajadzības gadījumā noteikt arī kopēju tīrvērtes slieksni.

(10)

Ar pēctirdzniecības riska mazināšanas (PTRR) pakalpojumiem samazina tādus atvasināto instrumentu portfeļa riskus kā kredītrisks un operacionālais risks, tādēļ tie ir svarīgs instruments ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgus noturības uzlabošanai. Tie ir galvenokārt portfeļa sablīvēšanas, portfeļa optimizēšanas vai līdzsvarošanas pakalpojumi. PTRR pakalpojumu sniedzēji bieži vien izmanto sarežģītus finanšu instrumentus, lai panāktu, ka tīrvērtes pienākums neattiecas uz darījumiem, kuriem piemēroti pēctirdzniecības riska mazināšanas pasākumi. Šī iemesla dēļ PTRR pakalpojumi ir izmantojami un pieejami vienīgi attīstītu finanšu tirgu dalībniekiem, un tas samazina ieguvumus no PTRR pakalpojumiem, jo šādu sarežģītu produktu izmantošana, uz kuriem neattiecas tīrvērtes pienākums, palielina risku finanšu sistēmai. Ņemot vērā PTRR pakalpojumu priekšrocības, to izmantošana būtu jāvienkāršo un jādara pieejama plašākai tirgus dalībnieku grupai. Tāpēc darījumi, kas izriet no PTRR pakalpojumiem, būtu jāatbrīvo no tīrvērtes pienākuma. Tajā pašā laikā, lai PTRR pakalpojumu izmantošanu padarītu drošu un efektīvu, EVTI būtu sīkāk jāprecizē un jāpapildina nosacījumi atbrīvojuma piešķiršanai.

(11)

Tas ir nepieciešams, lai novērstu finanšu stabilitātes riskus, kas saistīti ar Savienības tīrvērtes dalībnieku un klientu pārmērīgiem riska darījumiem ar sistēmiski nozīmīgiem trešo valstu CCP (2. līmeņa CCP), kuri sniedz tīrvērtes pakalpojumus, ko EVTI ir klasificējusi kā lielā mērā sistēmiski nozīmīgus tīrvērtes pakalpojumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012. EVTI 2021. gada decembrī secināja, ka atsevišķi tīrvērtes pakalpojumi, proti, euro denominēti procentu likmju ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, Polijas zlotos denominēti procentu likmju ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, euro denominēti kredītriska mijmaiņas līgumi un euro denominēti īstermiņa procentu likmju atvasinātie instrumenti, ko sniedz divi 2. līmeņa CCP, ir lielā mērā sistēmiski nozīmīgi Savienībai vai vienai vai vairākām tās dalībvalstīm. Kā norādīts EVTI 2021. gada decembra novērtējuma ziņojumā, ja šie 2. līmeņa CCP nonāktu finansiālās grūtībās, izmaiņas šo CCP atbilstošajā nodrošinājumā, maržās vai diskontos varētu negatīvi ietekmēt vienas vai vairāku dalībvalstu valsts obligāciju tirgus un plašākā nozīmē arī Savienības finanšu stabilitāti. Turklāt satricinājumi tirgos, kas ir nozīmīgi monetārās politikas īstenošanai, var traucēt transmisijas mehānisma darbību, kas ir ļoti svarīgs emisijas centrālajām bankām. Tāpēc ir lietderīgi prasīt finanšu darījumu partneriem un nefinanšu darījumu partneriem, kuriem piemērojams tīrvērtes pienākums, tieši vai netieši turēt aktīvu kontu Savienībā iedibinātā CCP un tajā veikt tīrvērti reprezentatīvam skaitam darījumu. Šādai prasībai būtu jāveicina tas, ka minētie 2. līmeņa CCP sniedz mazāk tīrvērtes pakalpojumu ar būtisku sistēmisku nozīmi. Ņemot vērā nesenos notikumus tirgū, īpaši saistībā ar euro denominētiem kredītriska mijmaiņas līgumiem, būtu jānosaka, ka prasība attiecas tikai uz euro un Polijas zlotos denominētiem procentu likmju ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem un euro denominētiem īstermiņa procentu likmju atvasinātajiem instrumentiem, kā arī visiem citiem tīrvērtes pakalpojumiem, ko turpmākajos novērtējumos saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 uzskata par sistēmiski nozīmīgiem.

(12)

Prasība par aktīvu kontu būtu jāpiemēro finanšu un nefinanšu darījumu partneriem, uz kuriem attiecas tīrvērtes pienākums un kuri pārsniedz tīrvērtes sliekšņus kādā no atvasināto instrumentu līgumu kategorijām, ko EVTI ir atzinusi būtiski sistēmiski nozīmīgiem. Pārbaudot, vai uz tiem attiecas prasība par aktīvu kontu, darījumu partneriem, kas ir tādu grupu sastāvā, kuru galvenā mītne atrodas Savienībā, būtu jāņem vērā atvasināto instrumentu līgumi, kas pieder pie tīrvērtes pakalpojumiem ar būtisku sistēmisku nozīmi, kuriem tīrvērti veic jebkura grupas vienība, tostarp vienības, kas iedibinātas trešās valstīs, jo minētie līgumi varētu veicināt pārmērīgu riska līmeni visai grupai kopumā. Būtu jāiekļauj arī Savienības grupu trešo valstu meitasuzņēmumu atvasināto instrumentu līgumi, lai nepieļautu, ka minētās grupas, lai izvairītos no prasības par aktīvu kontu, pārceļ savas tīrvērtes darbības ārpus Savienības. Darījumu partnerim, uz kuru attiecas prasība par aktīvu kontu un kurš ir grupas sastāvā, būtu jāievēro savu darījumu reprezentativitātes pienākums. Trešo valstu vienībām, uz kurām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem tīrvērtes pienākums neattiecas, nepiemēro arī pienākumu par aktīvu kontu.

(13)

Prasība par aktīvu kontu ir jauna prasība. Šī prasība un tirgus dalībnieku vajadzība pakāpeniski pielāgoties būtu pienācīgi jāņem vērā. Tāpēc būtu jāpanāk, ka tirgus dalībnieki, izveidojot pastāvīgi funkcionējošus kontus pie Savienības CCP, var pildīt prasību par aktīvu kontu. Prasībā par aktīvu kontu būtu jāiekļauj arī operacionāli elementi. Kontam vajadzētu būt piemērotam tam, lai ātri veiktu tīrvērti ievērojamam skaitam darījumu, kas pārvesti no 2. līmeņa CCP, un visiem jaunajiem darījumiem to atvasināto instrumentu līgumu kategorijās, kas atzīti par līgumiem ar būtisku sistēmisku nozīmi. Ar minētajiem operacionālajiem elementiem būtu jārada stimuli darījumu partneriem darījumus pārcelt uz Savienību. Tādēļ ir piemēroti ņemt vērā to darījumu partneru situāciju, kuri jau tagad ievērojamai daļai savu darījumu ar euro un Polijas zlotos denominētiem procentu likmju atvasinātajiem instrumentiem un euro denominētiem īstermiņa procentu likmju atvasinātajiem instrumentiem tīrvērti veic, izmantojot Savienības CCP. Uz minētajiem darījumu partneriem nebūtu jāattiecina prasībā par aktīvu kontu iekļautie operacionālie nosacījumi.

(14)

Lai nodrošinātu, ka prasība par aktīvu kontu palīdz sasniegt vispārējo mērķi, proti, samazināt pārmērīga riska uzņemšanos tīrvērtes pakalpojumos, kuriem ir būtiska sistēmiska nozīme un kurus sniedz trešo valstu CCP, un ka konts nav neaktīvs, aktīvajos kontos būtu jāveic tīrvērte minimālam atvasināto instrumentu līgumu skaitam. Minētajiem līgumiem vajadzētu būt dažādas to atvasināto instrumentu līgumu apakškategorijas reprezentējošiem, kas pieder pie tīrvērtes pakalpojumiem ar būtisku sistēmisku nozīmi (“reprezentativitātes pienākums”). Reprezentativitātes pienākumam būtu jāatspoguļo to finanšu un nefinanšu darījumu partneru portfeļu daudzveidība, uz kuriem attiecas prasība par aktīvu kontu. Aktīvajos kontos būtu jāveic tīrvērte līgumiem ar dažādiem termiņiem un dažādiem apjomiem, kā arī līgumiem ar dažādu ekonomisko būtību, tostarp visu procentu likmju atvasināto instrumentu klasēs, uz kurām attiecas tīrvērtes pienākums saskaņā ar Komisijas Deleģētajām regulām (ES) 2015/2205 (9) un (ES) 2016/1178 (10) attiecībā uz Polijas zlotos denominētiem līgumiem. Lai definētu to atvasināto instrumentu līgumu minimālo skaitu, kuriem tīrvērte būtu jāveic aktīvajos kontos, EVTI būtu jāiedala atvasināto instrumentu līgumi, kas pieder pie tīrvērtes pakalpojumiem ar būtisku sistēmisku nozīmi, ne vairāk kā trīs atvasināto instrumentu klasēs.EVTI katrā atvasināto instrumentu klasē būtu arī jānosaka ne vairāk kā piecas svarīgākās darījumu apakškategorijas, ņemot vērā gan to lielumu, gan termiņu. Pēc tam darījumu partneriem pārskata periodā būtu jāveic tīrvērte vismaz pieciem darījumiem katrā attiecīgajā apakškategorijā. To atvasināto instrumentu līgumu skaitā, kuriem jāveic tīrvērte, vajadzētu būt vismaz vidēji pieciem darījumiem viena gada pārskata periodā, tādēļ kompetentajām iestādēm, novērtējot, vai darījumu partneri izpilda reprezentativitātes pienākumu, būtu jāņem vērā kopējais darījumu skaits gada laikā. Lai nodrošinātu samērīgu pieeju un nepieļautu pārmērīgu slogu darījumu partneriem, kuru darbību dažādās EVTI noteiktās atvasināto instrumentu līgumu apakškategorijās ir ierobežota, reprezentativitātes pienākumam būtu jāpiemēro de minimis robežvērtība. Turklāt ir pienācīgi jāņem vērā Savienības pensiju shēmu darījumdarbības īpašais modelis. Vairākos gadījumos šādas shēmas pieļauj tikai ierobežotu skaitu koncentrētu ilgtermiņa procentu likmju atvasināto instrumentu darījumu ar lielu nosacīto summu. Tāpēc ir lietderīgi samazināt reprezentativitātes pienākumu, paredzot viena, nevis piecu darījumu tīrvērti katra pārskata perioda svarīgākajās apakškategorijās. Dalībvalstīm būtu jāievieš atbilstīgi periodiski soda maksājumi gadījumos, kad darījumu partneris, uz kuru attiecas prasība par aktīvu kontu, neievēro attiecīgos operacionālos kritērijus vai nepilda reprezentativitātes pienākumu.

(15)

EVTI ir svarīga loma trešo valstu CCP un to tīrvērtes pakalpojumu sistēmiskās nozīmes būtiskuma, novērtēšanā. EVTI 18 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā vai jebkurā brīdī finanšu stabilitātes riska situācijā būtu jānovērtē šīs regulas ietekme uz riska darījumu ar sistēmiski nozīmīgiem 2. līmeņa CCP samazināšanu un jāziņo par to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. EVTI būtu jāierosina visi pasākumi, ko tā uzskata par vajadzīgiem, kā arī kvantitatīvi sliekšņi, un tiem jāpievieno ietekmes novērtējums un izmaksu un ieguvumu analīze. Izstrādājot novērtējumu un ziņojumu, EVTI būtu jāsadarbojas ar Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS), Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) un kopīgo uzraudzības mehānismu, kas izveidots ar šo regulu. Sešu mēnešu laikā pēc EVTI ziņojuma saņemšanas Komisijai būtu jāsagatavo ziņojums, kuram vajadzības gadījumā var pievienot tiesību akta priekšlikumu.

(16)

Lai veicinātu tīrvērti Savienībā un panāktu Savienības finanšu stabilitāti, kā arī nodrošinātu, ka klienti ir informēti par savām iespējām un var pieņemt informētu lēmumu par to, kur veikt savu atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti, tīrvērtes dalībniekiem un klientiem, kas sniedz tīrvērtes pakalpojumus gan atļauju saņēmušos, gan atzītos trešo valstu CCP, būtu jāinformē savi klienti par iespēju veikt atvasināto instrumentu līguma tīrvērti Savienības CCP. Šādā informācijā būtu jāiekļauj norādes par visām izmaksām, ko tīrvērtes dalībnieki un klienti, kuri sniedz tīrvērtes pakalpojumus, iekasēs no klientiem. Tīrvērtes dalībniekiem un klientiem, kuri sniedz tīrvērtes pakalpojumus, būtu jāatklāj informācija tikai par to Savienības CCP izmaksām, kuri ir iesaistīti to sniegtajos tīrvērtes pakalpojumos. Pienākums informēt klientus par iespēju veikt atvasināto instrumentu līguma tīrvērti, izmantojot Savienības CCP, atšķiras no prasības par aktīvu kontu, un to ir paredzēts piemērot vispārīgāk, lai nodrošinātu informētību par Savienības CCP piedāvātajiem tīrvērtes pakalpojumiem.

(17)

Lai nodrošinātu, ka kompetentajām iestādēm ir nepieciešamā informācija par tīrvērtes darbībām, ko tīrvērtes dalībnieki vai klienti veic atzītos trešo valstu CCP, būtu jāparedz ziņošanas pienākums šādiem tīrvērtes dalībniekiem vai klientiem. Sniedzamajā informācijā būtu jānošķir vērtspapīru darījumi, atvasināto instrumentu darījumi regulētos tirgos un ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumi. EVTI būtu jāprecizē ziņojamās informācijas saturs un formāts un, to darot, būtu jānodrošina, ka pienākums nerada papildu ziņošanas prasības, ja vien tas nav nepieciešams, lai pēc iespējas samazinātu tīrvērtes dalībnieku vai klientu administratīvo slogu.

(18)

Saskaņā ar esošo regulējumu EVTI saņem darījumu datus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 648/2012 un Regulai (ES) 2015/2365 (11), kas nodrošina Savienības mēroga informāciju par tirgiem, taču neinformē par CCP risku pārvaldību. Tādēļ EVTI būtu papildus jāpieprasa arī savlaicīga un uzticama informācija par CCP darbībām un praksi, lai īstenotu savas pilnvaras finanšu stabilitātes nodrošināšanas jomā. Attiecīgi būtu jāievieš formāla prasība Savienības CCP paziņot CCP riska pārvaldības datus EVTI. Šādas prasības ieviešana arī palīdzētu vēl vairāk stiprināt datu standartizāciju un salīdzināmību un nodrošinātu, ka dati tiek sniegti periodiski.

(19)

Nesenie spriedzes gadījumi izejvielu tirgos ir parādījuši to, cik svarīgi ir, lai iestādēm būtu visaptverošs priekšstats par to nefinanšu darījumu partneru darbībām un riska darījumiem, uz kuriem attiecas tīrvērtes pienākums. To nefinanšu darījumu partneru atvasināto instrumentu pozīcijas, uz kuriem attiecas tīrvērtes pienākums un kuri pieder pie grupas, kam iekšējie darījumi ir atbrīvoti no ziņošanas pienākuma, būtu jāpaziņo attiecīgajam Savienības mātesuzņēmumam apkopotā veidā. Ziņošana par vienības darījumiem būtu jāveic katru nedēļu dalījumā pa atvasināto instrumentu veidiem. Šāda informācija būtu jāsniedz EVTI un katras grupas vienības attiecīgajai kompetentajai iestādei. Ir lietderīgi ņemt vērā arī uzraudzības struktūru paustās bažas par to datu kvalitāti, kuri ir iekļauti finanšu un nefinanšu darījumu partneru ziņojumos saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012. Tādēļ vienībām, uz kurām attiecas ziņošanas pienākums saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, būtu jāīsteno pienācīga rūpība, ieviešot pienācīgas procedūras un kārtību, lai pirms datu iesniegšanas nodrošinātu to kvalitāti. EVTI būtu jāizdod pamatnostādnes, lai sīkāk precizētu šādas procedūras un kārtību, ņemot vērā iespēju prasības piemērot samērīgi. Lai nodrošinātu datu kvalitātes prasību izpildi, dalībvalstīm būtu jāparedz atbilstoši sodi gadījumos, ja paziņotajos datos ir sistemātiskas acīmredzamas kļūdas. EVTI būtu jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekts, lai precizētu, kas ir sistemātiska acīmredzama kļūda, kurai var piemērot minēto sodu. Neraugoties uz to, ka vienības var deleģēt savu ziņošanas pienākumu, tās joprojām ir atbildīgas gadījumā, ja struktūras, kurai šāds pienākums deleģēts, iesniegtie dati ir neprecīzi vai dublējas.

(20)

Lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes vienmēr ir informētas par riska darījumiem vienības un grupas līmenī un spēj uzraudzīt šādus darījumus, kompetentajām iestādēm būtu jāizveido rezultatīvas sadarbības procedūras, lai aprēķinātu darījumu pozīcijas līgumos, kuru tīrvērti neveic atļauju saņēmis vai atzīts CCP, un lai aktīvi izvērtētu un novērtētu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu riska darījumu līmeni vienības un grupas līmenī. Lai EVTI gūtu vispārēju priekšstatu par Savienībā reģistrētu nefinanšu darījumu partneru, kā arī to mātesuzņēmumu darbībām ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, iestādēm, kas ir atbildīgas par šiem nefinanšu darījumu partneriem un mātesuzņēmumiem, būtu regulāri jāziņo EVTI. Šādos ziņojumos nebūtu jādublē informācija, kas jau iesniegta atbilstoši citām Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktajām ziņošanas prasībām, bet gan informēt par izmaiņām minēto nefinanšu darījumu partneru portfeļos starp diviem pārskatu sniegšanas datumiem, kā arī sniegt novērtējumu par riskiem, kuriem šādi darījumu partneri varētu būt pakļauti. Iestādēm, kas ir atbildīgas par grupā ietilpstošiem nefinanšu darījumu partneriem, būtu jāsadarbojas, lai līdz minimumam samazinātu ziņošanas slogu un novērtētu šo nefinanšu darījumu partneru darbību ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem intensitāti un veidu.

(21)

Ir jānodrošina, lai tirgus norišu kontekstā arī turpmāk varētu piemērot Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 149/2013 (12) attiecībā uz kritērijiem, pēc kuriem nosaka, kādi ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi ir objektīvi novērtējami kā riskus samazinoši. Ir arī jānodrošina, lai minētajā deleģētajā regulā noteiktās tīrvērtes sliekšņu vērtības pienācīgi un precīzi atspoguļotu atvasināto instrumentu, izņemot procentu likmju, ārvalstu valūtas, kredīta un kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu, dažādos riskus un iezīmes. Tādēļ EVTI būtu arī jāpārskata un attiecīgā gadījumā jāprecizē minētā Komisijas deleģētā regula un vajadzības gadījumā jāierosina tās grozījumi. EVTI tiek aicināta apsvērt un cita starpā nodrošināt lielāku granularitāti attiecībā uz preču atvasinātajiem instrumentiem. Šādu granularitāti varētu panākt, iedalot tīrvērtes sliekšņus pēc nozares un veida, piemēram, ar lauksaimniecību, enerģētiku vai metāliem saistītas preces, vai iedalot, pamatojoties uz citām iezīmēm, piemēram, vides, sociālajiem un pārvaldības kritērijiem, investīciju vides ilgtspējas vai saistības ar kriptotehnoloģijām. Pārskatīšanas laikā EVTI būtu jācenšas apspriesties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, kurām ir īpašas zināšanas par konkrētajām precēm.

(22)

Nefinanšu darījumu partneriem, kuri apmainās ar to ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu nodrošinājumu, kuriem CCP tīrvērti nav veicis, vajadzētu būt pietiekami daudz laika, lai apspriestu un izmēģinātu mehānismus šāda nodrošinājuma apmaiņai.

(23)

Lai izvairītos no tirgus sadrumstalotības un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kā arī atzītu, ka dažās trešo valstu jurisdikcijās mainīgo un sākotnējo maržu apmaiņai par vienas akcijas iegādes iespēju un vērtspapīru indeksa iespēju netiek piemērotas līdzvērtīgas maržas prasības, šādiem produktiem piemērojamais režīms būtu jāatbrīvo no tādas riska pārvaldības procedūras piemērošanas, kas nosaka savlaicīgu, precīzu un atbilstoši nodalītu nodrošinājuma apmaiņu, kamēr šāda režīma starptautiskā konverģence ir nepietiekama. EVTI sadarbībā ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (13), un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) (EAAPI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (14) (kopā saukta par “EUI”), būtu jāuzrauga regulatīvās norises trešo valstu jurisdikcijās un izmaiņas darījumu partneru, uz kuriem attiecas Regula (ES) Nr. 648/2012, riska darījumos ar vienas akcijas iespējas un kapitāla vērtspapīru indeksa iespējas līgumiem, kam CCP neveic tīrvērti, un vismaz reizi trijos gados būtu jāziņo Komisijai par šādas uzraudzības rezultātiem. Kad Komisija saņem šādu ziņojumu, tai būtu jānovērtē, vai starptautisko norišu rezultātā ir uzlabojusies vienas akcijas iespējas un kapitāla vērtspapīru indeksa iespējas līgumu režīma konverģence, vai arī šāda atkāpe apdraud Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitāti. Šādā gadījumā pilnvaras atcelt šādas atkāpes piemērošanu vienas akcijas iespējas un kapitāla vērtspapīru indeksa iespējas līgumu režīmam būtu jāpiešķir Komisijai. Tādā viedā varētu panākt atbilstošu prasību ieviešanu Savienībā darījumu partnera kredītriska mazināšanai šādos līgumos, vienlaikus nepieļaujot nekādas regulējuma arbitrāžas iespējas.

(24)

Lai pildītu Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktās sākotnējās maržas prasības, liels skaits Savienības tirgus dalībnieku izmanto nozares mēroga pro forma sākotnējās maržas modeļus. Tā kā šādus modeļus izmanto visa nozare, tos, visticamāk, nevarēs būtiski grozīt atbilstoši katra atsevišķa lietotāja vēlmēm vai katras tās kompetentās iestādes atšķirīgajam novērtējumam, kura apstiprina, ka tās uzraudzītās struktūras šos modeļus izmanto. Tā kā vienu un to pašu modeli izmanto daudzi Savienības darījumu partneri, no tā izrietošā prasība, ka šādu modeli jāapstiprina daudzām kompetentajām iestādēm, praksē rada koordinācijas problēmu. Lai risinātu šo problēmu, par šādu pro forma modeļu galveno apstiprinātāju būtu jāieceļ EBI. EBI kā centrālai apstiprinātājai būtu jāapstiprina šo pro forma modeļu elementi un vispārējie aspekti, tostarp to kalibrēšana, struktūra un tajos iekļautie instrumenti un aktīvu klases, kā arī riska faktori. Lai EBI varētu labāk veikt savu darbu, tai būtu jāvāc atsauksmes no kompetentajām iestādēm, EVTI un EAAPI un jākoordinē kopējie viedokļi. Tā kā kompetentās iestādes arī turpmāk būtu atbildīgas par minēto pro forma modeļu izmantošanas apstiprināšanu un to īstenošanas uzraudzību uzraudzītās iestādes līmenī, EBI būtu jāpalīdz šīm iestādēm veikt minēto modeļu īstenošanas vispārējo aspektu apstiprināšanu. Turklāt EBI būtu jādarbojas kā vienotam kontaktpunktam diskusijās ar nozari, lai palīdzētu Savienības līmenī efektīvāk koordinēt minēto modeļu struktūras jautājumus. Kompetentās iestādes arī turpmāk būs atbildīgas par šādu modeļu izmantošanas apstiprināšanu un par minēto modeļu īstenošanas uzraudzību uzraudzītās iestādes līmenī.

(25)

Centrālās bankas, publiskās struktūras, kas nodarbojas ar valsts parāda pārvaldību vai ir iesaistītas tajā, un publiskā sektora struktūras var brīvi izvēlēties, vai izmantot CCP tīrvērtes pakalpojumus savu atvasināto instrumentu līgumu tīrvērtei. Ja tās nolemj izmantot šādus pakalpojumus, tās tiek mudinātas veikt tīrvērti pie Savienības CCP, ja tie vajadzīgos produktus piedāvā. Ņemot vērā to, ka kārtība, kādā minētās vienības piedalās CCP, dažādās dalībvalstīs atšķiras, un ņemot vērā atšķirīgo praksi attiecībā uz minēto vienību riska darījumu ar Savienības CCP aprēķināšanu un to ieguldījumu minēto CCP finanšu resursos, būtu vēlama minēto aspektu turpmāka saskaņošana EVTI pamatnostādnēs.

(26)

EBI sadarbībā ar EVTI un EAAPI būtu jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekts, lai precizētu uzraudzības procedūras, kas nodrošina riska pārvaldības procedūru sākotnējo un pastāvīgo apstiprināšanu. Lai nodrošinātu proporcionalitāti, minētajos regulatīvajos tehniskajos standartos noteiktās procedūras būtu jāpiemēro tikai tiem finanšu darījumu partneriem, kas visaktīvāk strādā ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kuru tīrvērti CCP neveic.

(27)

Lai nodrošinātu konsekventas un konverģentas pieejas piemērošanu kompetentajās iestādēs visā Savienībā, atļauju saņēmušajiem CCP vai juridiskajām personām, kas iedibinātas Savienībā un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu vēlas saņemt atļauju sniegt tīrvērtes pakalpojumus un veikt darbības ar finanšu instrumentiem, būtu jāspēj saņemt atļauju sniegt tīrvērtes pakalpojumus, kā arī veikt citas darbības ar nefinanšu instrumentiem. Regula (ES) Nr. 648/2012 attiecas uz CCP kā vienībām, nevis uz konkrētiem pakalpojumiem. Ja CCP veic ne tikai finanšu instrumentu, bet arī nefinanšu instrumentu tīrvērti, CCP kompetentajai iestādei būtu jāspēj nodrošināt, ka visi šī CCP piedāvātie pakalpojumi atbilst Regulai (ES) Nr. 648/2012.

(28)

Savienības CCP saskaras ar problēmām paplašināt savu piedāvāto tīrvērtes pakalpojumu klāstu un grūtībām ieviest tirgū tīrvērtes pakalpojumus jauniem produktiem. Ņemot vērā šādas problēmas un grūtības un saskaņā ar mērķi palielināt Savienības tīrvērtes sistēmas pievilcību, CCP atļauju piešķiršanas vai paplašināšanas process Savienībā būtu jāvienkāršo un tajā būtu jāiekļauj konkrēti termiņi, vienlaikus nodrošinot EVTI un attiecīgā Savienības CCP kolēģijas pienācīgu iesaistīšanos. Pirmkārt, lai izvairītos no būtiskas un, iespējams, neparedzamas kavēšanās, pieteikuma saņemšanas apstiprinājums būtu jāsniedz bez kavēšanās un kompetentajām iestādēm pēc tam būtu jāizvērtē pieteikuma pilnīgums atļaujas saņemšanai. Lai nodrošinātu, ka Savienībā iedibinātas juridiskās personas, kas vēlas saņemt CCP atļauju, un Savienības CCP, kas vēlas paplašināt savas atļaujas, kopā ar saviem pieteikumiem iesniedz visus prasītos dokumentus un informāciju, EVTI būtu jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu un īstenošanas tehnisko standartu projekti, lai precizētu iesniedzamos dokumentus, tajos iekļaujamo informāciju un dokumentu formātu. Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektu, EVTI būtu jāņem vērā spēkā esošās ar dokumentāciju saistītās prasības un prakse saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 un pēc iespējas jāracionalizē dokumentu iesniegšana, lai saīsinātu laiku līdz laišanai tirgū un nodrošinātu, ka informācija, kas jāsniedz CCP, kurš piesakās atļaujas paplašināšanai, ir samērīga ar tās izmaiņas būtiskumu, kuras veikšanai CCP iesniedz pieteikumu, bet nevajadzīgi nesarežģī visu procesu un nepadara to apgrūtinošu un nesamērīgu. Otrkārt, lai nodrošinātu pieteikumu efektīvu un vienlaicīgu novērtēšanu, juridiskām personām, kas iedibinātas Savienībā un vēlas saņemt CCP atļauju, un Savienības CCP, kas vēlas paplašināt savas atļaujas, būtu jāspēj iesniegt visus dokumentus, izmantojot centrālo datubāzi. Treškārt, CCP kompetentajai iestādei novērtēšanas periodā būtu jākoordinē un jānodod minētās kompetentās iestādes, EVTI vai kolēģijas jautājumi juridiskai personai, kas iedibināta Savienībā un vēlas saņemt CCP atļauju, un Savienības CCP, kas vēlas paplašināt savas atļaujas, lai nodrošinātu ātru, elastīgu un uz sadarbību vērstu visaptverošas pārskatīšanas procesu. Lai izvairītos no dublēšanās un nevajadzīgiem kavējumiem, visi jautājumi un turpmākie skaidrojumi būtu vienlaicīgi jādara zināmi arī CCP kompetentajai iestādei, EVTI un kolēģijai.

(29)

Pašlaik pastāv zināma nenoteiktība par to, kādos gadījumos CCP spēkā esošā atļauja attiecas uz papildu pakalpojumu vai darbību. Šāda nenoteiktība būtu jānovērš un jāievēro samērīga pieeja, ja ierosinātais papildu pakalpojums vai darbība, kas nav iekļauta CCP spēkā esošā atļaujā, būtiski nepalielina CCP riskus. Šādā gadījumā papildu pakalpojumam vai darbībai nebūtu jāpiemēro pilna novērtēšanas procedūra, bet gan paātrināta procedūra. Paātrinātās procedūras vajadzībām nebūtu jāpieprasa atsevišķs EVTI un kolēģijas atzinums, jo šāda prasība būtu nesamērīga, bet gan EVTI un kolēģijas locekļiem būtu jāsniedz informācija, kas vajadzīga CCP kompetentās iestādes novērtējumam par to, vai atļaujas paplašināšanai var piemērot paātrinātu procedūru. Lai nodrošinātu uzraudzības konverģenci, EVTI būtu jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekts, lai sīkāk precizētu paātrinātās procedūras piemērošanas nosacījumus, kā arī EVTI un kolēģijas iesaistīšanos šajā procedūrā.

(30)

Lai mazinātu administratīvo slogu CCP un kompetentajām iestādēm, taču nemainītu CCP kopējo riska profilu, CCP būtu jāspēj paplašināt sniegtā pakalpojumu klāstu ierastu darbības izmaiņu veikšanai bez atsevišķas atļaujas, ja CCP uzskata, ka ierosinātajam papildu pakalpojumam vai darbībai nebūs būtiskas ietekmes uz tā riska profilu, jo īpaši, ja jaunais tīrvērtes pakalpojums vai darbība ir līdzīga pakalpojumiem, kurus CCP jau ir atļauts sniegt. Lai CCP šādas ierastās darbības izmaiņas varētu ātri īstenot, tie būtu jāatbrīvo no atļauju piešķiršanas procedūrām, kas saistītas ar darbību un pakalpojumu paplašināšanu saistībā ar šādām izmaiņām. CCP būtu jāinformē kompetentā iestāde un EVTI, ja tie nolemj šādu atbrīvojumu izmantot. Kompetentajai iestādei būtu jāpārskata ieviestās izmaiņas tās ikgadējā pārskatīšanas un izvērtēšanas procesa kontekstā.

(31)

Lai nodrošinātu visu kolēģiju konsekventu darbību un vēl vairāk veicinātu uzraudzības konverģenci, kolēģiju būtu kopīgi jāvada valsts kompetentajai iestādei un kādam neatkarīgam CCP uzraudzības komitejas loceklim. Lai veicinātu sadarbību starp EVTI un kompetentajām iestādēm, līdzpriekšsēdētājiem būtu kopīgi jālemj par kolēģijas sanāksmju datumiem un jānosaka šādu sanāksmju darba kārtība. Tomēr, lai nodrošinātu konsekventu lēmumu pieņemšanu un to, ka CCP kompetentā iestāde saglabā galīgo atbildību līdzpriekšsēdētāju domstarpību gadījumā, galīgais lēmums jebkurā gadījumā būtu jāpieņem kompetentajai iestādei, un tai savs lēmums būtu jāpamato EVTI.

(32)

EVTI būtu jāspēj efektīvāk nodrošināt, ka Savienības CCP savus pakalpojumus visā Savienībā sniedz droši, stabili un konkurētspējīgi. Tāpēc EVTI papildus Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktajām uzraudzības pilnvarām būtu arī jāsniedz atzinums CCP kompetentajai iestādei par CCP atļaujas atsaukšanu, izņemot gadījumus, kad lēmums ir jāpieņem steidzami, t. i., laikposmā, kas ir īsāks par EVTI parasti atzinumu sniegšanai atvēlēto laikposmu. EVTI būtu arī jāsniedz atzinumi par pārskatīšanu un izvērtēšanu, maržas prasībām un līdzdalības prasībām. Kompetentajām iestādēm būtu jāsniedz paskaidrojumi par jebkādām būtiskām novirzēm no EVTI atzinumiem, un EVTI būtu jāinformē tās Uzraudzības padome, ja kompetentā iestāde neievēro vai neplāno ievērot EVTI atzinumu un tajā ietvertos nosacījumus vai ieteikumus. Informācijā būtu jāiekļauj arī iemesli, ko kompetentā iestāde sniegusi attiecībā uz neatbilstību EVTI atzinumam vai tajā ietvertajiem nosacījumiem vai ieteikumiem.

(33)

Lai nodrošinātu ātru un efektīvu informācijas un dokumentācijas apmaiņu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, veicinātu ciešāku sadarbību starp kompetentajām iestādēm, kas iesaistītas to vienību uzraudzībā, uz kurām attiecas minētā regula, un vienkāršotu saziņu starp kompetentajām iestādēm un to uzraudzītajām struktūrām, īstenojot procedūras, kurām tās pilnvarotas saskaņā ar minēto regulu, EVTI būtu jāizveido un jāuztur elektroniska centrālā datubāze. Visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un struktūrām vajadzētu būt piekļuvei minētajai centrālajai datubāzei, lai saņemtu to uzdevumu un pienākumu īstenošanai vajadzīgo informāciju. Tāpat struktūrām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 648/2012 prasības, vajadzētu būt pieejamai informācijai un dokumentācijai, ko tās iesniegušas, kā arī tām adresētajiem dokumentiem. Centrālā datubāze būtu jāizmanto tam, lai kopīgotu pēc iespējas vairāk informācijas un dokumentācijas, taču vismaz informāciju un dokumentāciju, kas attiecas uz atļaujām, pakalpojumu paplašināšanu un modeļu apstiprināšanu.

(34)

Ir jānodrošina, ka CCP pastāvīgi ievēro Regulu (ES) Nr. 648/2012, jo īpaši attiecībā uz tādu papildu tīrvērtes pakalpojumu sniegšanu vai darbībām, kam atļauja piešķirta paātrinātā procedūrā vai kas ir atbrīvotas no atļaujas saņemšanas, jo tās ir ar ierasto darbību saistītas izmaiņas, kā arī izmaiņas modeļos pēc paātrinātas procedūras piemērošanas šādu modeļa izmaiņu apstiprināšanai, – šādos gadījumos EVTI un kolēģija atsevišķus atzinumus nesniedz. Tāpēc pārskatīšanā, ko vismaz reizi gadā veic CCP kompetentā iestāde, sevišķi būtu jāņem vērā šādi papildu tīrvērtes pakalpojumi vai darbības un izmaiņas modeļos. Lai nodrošinātu uzraudzības konverģenci un koordināciju starp kompetentajām iestādēm un EVTI un to, ka Savienības CCP, sniedzot pakalpojumus visā Savienībā, ir droši, stabili un konkurētspējīgi, kompetentajai iestādei vismaz reizi gadā būtu jāiesniedz EVTI un kolēģijai CCP pārskatīšanas un izvērtēšanas ziņojums atzinuma sagatavošanas vajadzībām. EVTI atzinumā būtu jānovērtē aspekti, uz kuriem attiecas kompetentās iestādes ziņojums, kas ietver turpmākus pasākumus saistībā ar CCP pakalpojumu sniegšanu vai darbībām, īpašu uzmanību pievēršot paātrinātām procedūrām un ierastām darbības izmaiņām, kā arī pārrobežu riskiem, kuriem CCP varētu būt pakļauts, un ņemot vērā CCP kā tīrvērtes pakalpojumu sniedzēja vispārējo stāvokli Savienībā. Pārbaudēm uz vietas ir būtiska nozīme uzraudzības uzdevumu veikšanā, jo tās sniedz kompetentajām iestādēm nenovērtējami svarīgu informāciju. Tādēļ tās būtu jāveic vismaz reizi gadā un, lai nodrošinātu ātru informācijas un zināšanu apmaiņu un efektīvu sadarbību starp kompetentajām iestādēm un EVTI, gan par plānotām, gan steidzamām pārbaudēm uz vietas būtu jāinformē EVTI, un tai būtu jāspēj pieprasīt dalību šādās pārbaudēs un saņemt visu attiecīgo informāciju saistībā ar tām, kā arī sniegt pamatotu paskaidrojumu par jebkuru atteikumu ļaut EVTI piedalīties. Lai vēl vairāk uzlabotu koordināciju starp EVTI un kompetentajām iestādēm, EVTI konkrētos apstākļos un uzraudzības pārskatīšanas un izvērtēšanas kontekstā var arī pieprasīt ad hoc sanāksmi ar CCP un attiecīgo kompetento iestādi. Par šādas sanāksmes iznākumu būtu jāinformē kolēģija. Lai stiprinātu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un EVTI, tai būtu jāspēj pieprasīt kompetentajām iestādēm informāciju, kas tai vajadzīga, lai veiktu savus uzraudzības pārskatīšanas un izvērtēšanas uzdevumus.

(35)

EVTI vajadzētu būt pieejamiem līdzekļiem, kā noteikt iespējamos riskus Savienības finanšu stabilitātei. Tāpēc EVTI, sadarbojoties ar ESRK, EBI, EAAPI un Eiropas Centrālo banku (ECB), savu to uzdevumu izpildē, kas saistīti ar kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību vienotajā uzraudzības mehānismā un kas tai uzticēti saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (15), būtu jānosaka dažādu CCP un juridisko personu savstarpējās saiknes un savstarpējā atkarība, tai skaitā, ciktāl tas iespējams, kopīgie tīrvērtes dalībnieki, klienti un netiešie klienti, kopīgie būtiskie pakalpojumu sniedzēji, kopīgie būtiskie likviditātes nodrošinātāji, šķērsnodrošinājuma mehānismi, noteikumi par saistību savstarpēju neizpildi un CCP savstarpējais ieskaits, šķērsgarantiju līgumi un risku pārvešana, un kompensējošās tirdzniecības režīmi.

(36)

Emisijas centrālās bankas, kas emitē Savienības valūtas, kurās denominēti finanšu instrumenti, kam tīrvērti veic atļauju saņēmušie CCP, un kas ir iesniegušas pieteikumu par dalību CCP uzraudzības komitejā, ir šīs komitejas locekles bez balsstiesībām. Tās piedalās tikai Savienības CCP uzraudzības komiteju sanāksmēs, kurās apspriež to, kā Savienības mērogā novērtēt Savienības CCP noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū un attiecīgajām tirgus norisēm. Pretēji to iesaistei trešo valstu CCP uzraudzībā, emisijas centrālās bankas tādējādi ir nepietiekami iesaistītas Savienības CCP uzraudzības jautājumos, kas ir tieši saistīti ar monetārās politikas īstenošanu un maksājumu sistēmu raitu darbību, kā rezultātā nepietiekami tiek ņemti vērā pārrobežu riski. Tāpēc ir lietderīgi, ka šīs emisijas centrālās bankas var bez balsstiesībām piedalīties visās CCP uzraudzības komitejas sanāksmēs, kuras tiek sasauktas saistībā ar Savienības CCP.

(37)

Lai uzlabotu Savienības struktūru spēju gūt visaptverošu pārskatu par tirgus norisēm saistībā ar tīrvērti Savienībā, uzraudzīt konkrētu ar tīrvērti saistītu Regulas (ES) Nr. 648/2012 prasību īstenošanu un kopīgi apspriest iespējamos riskus, ko rada dažādu finanšu dalībnieku savstarpējā saistība, kā arī citus ar finanšu stabilitāti saistītus jautājumus, ir jāizveido starpnozaru uzraudzības mehānisms, kas apvienotu attiecīgās Savienības struktūras, kuras iesaistītas Savienības CCP, tīrvērtes dalībnieku un klientu uzraudzībā (kopīgs uzraudzības mehānisms). Kopīgo uzraudzības mehānismu un tā sēdes būtu jāvada EVTI kā Savienības iestādei, kas iesaistīta Savienības CCP uzraudzībā un sistēmiski nozīmīgu trešo valstu CCP uzraudzībā. Citiem dalībniekiem vajadzētu būt pārstāvjiem no Komisijas, EBI, EAAPI, ESRK, to valūtu emisijas centrālajām bankām, kurās denominēti līgumi, kas ietilpst būtiskas sistēmiskas nozīmes tīrvērtes pakalpojumos, valstu kompetentajām iestādēm un ECB saistībā ar uzdevumiem, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību vienotajā uzraudzības mehānismā un kas tai uzticēti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013.

(38)

Lai informētu par turpmākiem politikas lēmumiem, EVTI, sadarbojoties ar citiem kopīgā uzraudzības mehānisma dalībniekiem, būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai gada ziņojums par to darbības rezultātiem. EVTI var uzsākt Savienības tiesību aktu pārkāpuma procedūru saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ja, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta kopīgā uzraudzības mehānisma ietvaros, un pēc tajā notikušajām diskusijām, EVTI uzskata, ka kompetentās iestādes nenodrošina tīrvērtes dalībnieku un klientu atbilstību prasībai par to, ka vismaz noteiktam skaitam identificēto līgumu tīrvērti veic Savienības CCP kontos, vai ja EVTI konstatē risku Savienības finanšu stabilitātei iespējama Savienības tiesību aktu pārkāpuma vai nepiemērošanas dēļ. Pirms šādas Savienības tiesību pārkāpuma procedūras uzsākšanas EVTI var izdot pamatnostādnes un ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu. Ja, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta kopīgā uzraudzības mehānisma ietvaros un pēc tajā notikušajām diskusijām, EVTI uzskata, ka atbilstība prasībai par to, ka vismaz noteiktam skaitam identificēto līgumu tīrvērti veic Savienības CCP kontos, faktiski nesamazina Savienības tīrvērtes dalībnieku un klientu pārmērīgus riska darījumus ar 2. līmeņa CCP, tai būtu jāpārskata attiecīgā Komisijas deleģētā regula un jāierosina tās grozījumi, šo prasību precizējot sīkāk un vajadzības gadījumā ierosinot noteikt piemērotu pielāgošanās periodu.

(39)

2020. gada tirgus satricinājumi, ko izraisīja Covid-19 pandēmija, un 2022. gada augstās cenas enerģijas vairumtirdzniecības tirgos pēc Krievijas neizprovocētās un nepamatotās agresijas pret Ukrainu parādīja, ka, lai gan kompetento iestāžu sadarbība un apmaiņa ar informāciju ir svarīga, lai novērstu riskus, ko radījuši notikumi ar pārrobežu ietekmi, EVTI joprojām trūkst vajadzīgo instrumentu, lai nodrošinātu šādu koordināciju un konverģentu pieeju Savienības līmenī. Tādēļ būtu jāpilnvaro EVTI ārkārtas situācijā piemērot pasākumus vienam vai vairākiem CCP, kuram ir vai varētu būt destabilizējoša ietekme uz pārrobežu tirgiem. Lai panāktu koordinētu reakciju, šādās ārkārtas situācijās koordinēšana starp kompetentajām iestādēm, kolēģijām un noregulējuma iestādēm būtu jāuztic EVTI. EVTI būtu jāspēj pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma sasaukt CCP uzraudzības komitejas sanāksmes (iespējams, paplašinātā sastāvā), lai rezultatīvi koordinētu kompetento iestāžu atbildes pasākumus ārkārtas situācijās. EVTI būtu jāspēj arī pieprasīt informāciju no attiecīgajām kompetentajām iestādēm, ja tā vajadzīga, lai EVTI šajās situācijās varētu veikt savu koordinācijas funkciju un sniegt ieteikumus kompetentajai iestādei, un EVTI būtu jāspēj pieprasīt šādu informāciju tieši no CCP vai tirgus dalībniekiem, ja kompetentā iestāde atbildes atbilstošā termiņā nesniedz. EVTI lomai ārkārtas situācijās nebūtu jāskar CCP kompetentās iestādes galīgā atbildība pieņemt uzraudzības lēmumus attiecībā uz CCP, ko tā uzrauga, tostarp ārkārtas pasākumus. Tāpat ir svarīgi, lai kolēģijas locekļi ārkārtas situācijā saņemto informāciju varētu nodot valsts iestādēm, tostarp ministrijām, kas ir atbildīgas par savu tirgu finanšu stabilitāti.

(40)

Lai samazinātu CCP un EVTI slogu, būtu jāprecizē, ka gadījumos, kad EVTI veic trešās valsts CCP atzīšanas pārskatīšanu, šim trešās valsts CCP nebūtu jāiesniedz jauns atzīšanas pieteikums. Tomēr tam būtu jāsniedz jebkāda informācija, kas EVTI vajadzīga šādai pārskatīšanai. Līdz ar to EVTI veiktu trešās valsts CCP atzīšanas pārskatīšanu nebūtu jāuzskata par jaunu attiecīgā CCP atzīšanas procedūru.

(41)

Pieņemot lēmumu par līdzvērtību, Komisijai būtu jāspēj atteikties no prasības, ka attiecīgajai trešai valstij ir jābūt ieviestai līdzvērtīgai sistēmai trešo valstu CCP atzīšanai. Apsverot, vai šāda pieeja būtu samērīga, Komisija varētu ņemt vērā virkni dažādu faktoru, tai skaitā atbilstību Maksājumu un tirgus infrastruktūru komitejas un Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas publicētajiem principiem attiecībā uz finanšu tirgus infrastruktūrām, trešās valsts CCP, kas iedibināti attiecīgajā jurisdikcijā, lielumu un – ja zināms – paredzamo darbību šajos trešās valsts CCP, ko veic Savienībā iedibināti tīrvērtes dalībnieki un tirdzniecības vietas.

(42)

Lai nodrošinātu, ka EVTI un trešo valstu attiecīgo kompetento iestāžu vienošanās par sadarbību ir samērīgas, tajās būtu jāņem vērā dažādi aspekti, tostarp trešo valstu CCP klasifikācija (1. līmeņa vai 2. līmeņa CCP), un jāatspoguļo tā pakalpojumu klāsta īpatnības, kurus tie sniedz vai plāno sniegt Savienībā, tas, vai šie pakalpojumi rada īpašus riskus Savienībai vai vienai vai vairākām tās dalībvalstīm, un trešo valstu CCP atbilstība starptautiskajiem standartiem. Tādēļ būtu jānodrošina, ka EVTI un trešo valstu attiecīgo kompetento iestāžu vienošanās par sadarbību atspoguļo riska līmeni, ko trešā valstī iedibināti CCP potenciāli rada Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitātei.

(43)

Tāpēc EVTI būtu jāpielāgo tās vienošanās par sadarbību dažādām trešo valstu jurisdikcijām, pamatojoties uz konkrētajā jurisdikcijā iedibinātajiem CCP. Jo īpaši 1. līmeņa CCP aptver daudzu un dažādu veidu CCP profilus, tāpēc EVTI būtu jānodrošina, ka vienošanās par sadarbību ir samērīga ar katrā trešās valsts jurisdikcijā iedibinātajiem CCP. Konkrētāk, EVTI cita starpā būtu jāņem vērā attiecīgo tirgu likviditāte, tas, cik lielā mērā CCP tīrvērtes darbības ir denominētas euro vai citās Savienības valūtās, kā arī tas, cik lielā mērā Savienības vienības izmanto šādu CCP sniegtos pakalpojumus. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa 1. līmeņa CCP tīrvērtes pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem un tirdzniecības vietām, kas iedibināti Savienībā, sniedz ierobežotā apjomā un varētu veikt arī tādu produktu tīrvērti, kuri nav Regulas (ES) Nr. 648/2012 darbības jomā, arī EVTI novērtējuma tvērumam un pieprasāmajai informācijai visās šajās jurisdikcijās vajadzētu būt ierobežotai. Lai ierobežotu 1. līmeņa CCP informācijas pieprasījumus, EVTI katru gadu būtu principā jāpieprasa iepriekš noteikts informācijas kopums. Ja 1. līmeņa CCP vai jurisdikcijas riski varētu būt lielāki, būtu pamatoti informāciju pieprasīt biežāk – vismaz reizi ceturksnī –, kā arī plašākā apjomā. Sadarbības mehānismi būtu jāizstrādā tā, lai tie atspoguļotu atšķirības dažādu 1. līmeņa CCP riska profilā, un tajos būtu jāiekļauj noteikumi pienācīgas sistēmas informācijas apmaiņas jomā izveidei. Tomēr nebūtu jāprasa koriģēt vienošanās par sadarbību, kas ir spēkā šīs regulas spēkā stāšanās brīdī, ja vien to nepieprasa attiecīgās trešās valsts iestādes.

(44)

Ja CCP ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 2.b punktu atzīts 2. līmeņa CCP, pieņemot, ka šādi CCP ir sistēmiski nozīmīgi Savienībai vai vienai vai vairākām tās dalībvalstīm, vienošanās par EVTI un attiecīgo trešo valstu iestāžu sadarbību būtu jāparedz apmaiņa ar plašāku informācijas klāstu, un šāda apmaiņa būtu jāveic biežāk. Šādā gadījumā vienošanās par sadarbību būtu jāietver arī procedūras, lai nodrošinātu šāda 2. līmeņa CCP uzraudzību saskaņā ar minētās regulas 25. pantu. EVTI būtu jānodrošina, ka tā var iegūt visu nepieciešamo informāciju savu pienākumu izpildei saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, tajā skaitā informāciju, kas vajadzīga atbilstības minētās regulas 25. panta 2.b punktam nodrošināšanai, kā arī informācijas apmaiņai, ja CCP ir noteikta daļēji vai pilnīgi salīdzināma atbilstība. Lai EVTI varētu veikt pilnīgu un rezultatīvu 2. līmeņa CCP uzraudzību, būtu jāprecizē, ka šiem CCP būtu periodiski jāsniedz informācija EVTI.

(45)

Ja salīdzināma atbilstība ir piešķirta, EVTI būtu arī regulāri jānovērtē, vai šādi 2. līmeņa CCP joprojām atbilst noteikumiem to salīdzinošās atbilstības atzīšanai, un jāuzrauga CCP atbilstība prasībām, kas noteiktas 16. pantā un IV un V sadaļā saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/1304 (16). Veicot minēto novērtējumu, EVTI būtu ne tikai jāsaņem attiecīgā informācija un apstiprinājumi no 2. līmeņa CCP, bet arī jāsadarbojas ar trešās valsts iestādi un jāvienojas ar to par administratīvajām procedūrām, lai nodrošinātu EVTI svarīgu informāciju salīdzināmās atbilstības nosacījumu izpildes uzraudzīšanai un pēc iespējas samazinātu minēto 2. līmeņa CCP administratīvo un regulatīvo slogu.

(46)

Lai nodrošinātu, ka EVTI tiek informēta arī par to, kā 2. līmeņa CCP ir gatavs finansiālu sarežģījumu novēršanai, spēj tos mazināt un atjaunot darbību pēc tiem, būtu jānosaka, ka vienošanās par sadarbību ir iekļautas EVTI tiesības būt konsultatīvi iesaistītai atjaunošanas plānu sagatavošanā un novērtēšanā un noregulējuma plānu sagatavošanā, kā arī EVTI tiesības saņemt informāciju, ja 2. līmeņa CCP izstrādā atjaunošanas plānu vai ja trešās valsts iestāde izstrādā noregulējuma plānus. Arī par aspektiem, kas ir būtiski Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitātei, un par to, kā šāda atjaunošanas vai noregulējuma plāna īstenošana varētu būtiski ietekmēt atsevišķus tīrvērtes dalībniekus un – ciktāl zināms – klientus un netiešos klientus, būtu jāinformē EVTI. Vienošanās par sadarbību būtu jāprecizē EVTI pienākums informēt par gadījumiem, kad 2. līmeņa CCP plāno aktivizēt savu atjaunošanas plānu vai kad trešās valsts iestādes ir konstatējušas, ka pazīmes liecina par tādas krīzes situācijas rašanos, kura varētu ietekmēt attiecīgā CCP darbību, tā spēju sniegt tīrvērtes pakalpojumus, vai kad trešās valsts iestādes paredz tuvākajā nākotnē veikt noregulējuma darbības.

(47)

EVTI būtu jāspēj atsaukt trešās valsts CCP atzīšanu, ja minētais trešās valsts CCP ir nopietni un sistemātiski pārkāpis kādu no Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktajām piemērojamajām prasībām, tostarp par informācijas sniegšanu EVTI minētā trešās valsts CCP atzīšanai, EVTI maksu izpildi vai atbildi uz EVTI pieprasījumiem sniegt informāciju, kas EVTI vajadzīga savu pienākumu izpildei attiecībā uz trešo valstu CCP, un ja tas nav veicis EVTI pieprasītos korektīvos pasākumus atbilstoši noteiktā termiņā.

(48)

Lai mazinātu iespējamos riskus Savienības finanšu stabilitātei, CCP un tīrvērtes iestādēm nevajadzētu būt ne par citu CCP tīrvērtes dalībniekiem, ne arī pieņemt citus CCP vai tīrvērtes iestādes kā savus tīrvērtes dalībniekus vai netiešos tīrvērtes dalībniekus. Tirgus dalībniekiem, kas pašlaik piemēro šādu mehānismu, būtu jāprasa meklēt citas centralizētās tīrvērtes iespējas. Šādam aizliegumam nebūtu jāietekmē sadarbspējas mehānismi, ko reglamentē Regulas (ES) Nr. 648/2012 V sadaļa, un vienošanās nolūkā dot CCP iespēju īstenot savu ieguldījumu politiku saskaņā ar minēto regulu, piemēram, iegūt sponsorētu dalību vai tiešu piekļuvi CCP repo darījumu, kuriem veikta tīrvērte, tirgiem. Lai nodrošinātu pietiekamu pielāgošanās laiku, spēkā esošie mehānismi būtu pakāpeniski jāatceļ divu gadu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Tirgus dalībniekiem un iestādēm būtu jāmeklē dažādi risinājumi, tostarp jāizveido sadarbspējas mehānismi.

(49)

Regula (ES) Nr. 648/2012 būtu jāpiemēro ne tikai naudas tirgus instrumentiem un pārvedamiem vērtspapīriem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/65/ES (17), bet arī sadarbspējas mehānismiem, kas paredzēti visu veidu finanšu un nefinanšu instrumentiem, piemēram, atvasināto instrumentu līgumiem. Tādēļ EVTI pēc apspriešanās ar ECBS dalībniecēm un ESRK būtu jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekts, lai nodrošinātu sadarbspējas mehānismu saskaņotu, efektīvu un iedarbīgu novērtēšanu.

(50)

Lai nodrošinātu, ka Savienības CCP uzraudzības sistēmas ietvaros izveidotie CCP ir droši un noturīgi un ka tās pamatā ir sadarbība starp CCP kompetento iestādi un EVTI, neatkarīgu revīziju rezultāti būtu jāpaziņo CCP valdei, kā arī jādara pieejami EVTI un CCP kompetentajai iestādei. Turklāt EVTI un CCP kompetentajai iestādei būtu jāspēj pieprasīt dalību CCP riska komitejas sēdēs bez balsstiesībām un saņemt pienācīgu informāciju par riska komitejas darbību un lēmumiem. EVTI būtu nekavējoties jāsaņem visi lēmumi, kuros CCP valde nolēmusi neievērot riska komitejas ieteikumu, kā arī CCP paskaidrojums par šādiem lēmumiem.

(51)

Nesenie notikumi, ko raksturo ārkārtējs svārstīgums izejvielu tirgos, norāda uz to, ka nefinanšu darījumu partneriem nav tādas pašas piekļuves likviditātei kā to finanšu darījumu partneriem. Tāpēc nefinanšu darījumu partneriem būtu jāatļauj piedāvāt klientu tīrvērtes pakalpojumi tikai nefinanšu darījumu partneriem, kas pieder pie tās pašas grupas. Ja CCP ir pieņēmis vai plāno pieņemt nefinanšu darījumu partnerus par saviem tīrvērtes dalībniekiem, šim CCP būtu jānodrošina, ka nefinanšu darījumu partneri var pierādīt savu spēju pildīt maržas prasības un iemaksas saistību neizpildes fondos, arī saspringtos tirgus apstākļos. Tā kā nefinanšu darījumu partneriem nepiemēro tādas pašas prudenciālās prasības un likviditātes aizsardzības pasākumus kā finanšu darījumu partneriem, nefinanšu darījumu partneru tiešu piekļuvi CCP būtu jāuzrauga to CCP kompetentajām iestādēm, kuri tos pieņēmuši kā savus tīrvērtes dalībniekus. CCP kompetentajai iestādei būtu regulāri jāziņo EVTI un kolēģijai par produktiem, kuru tīrvērti veicis nefinanšu darījumu partneris, kopējiem riska darījumiem un konstatētajiem riskiem. Šīs regulas mērķis nav ierobežot nefinanšu darījumu partneru spēju prudenciāli drošā veidā kļūt par CCP tiešajiem tīrvērtes dalībniekiem.

(52)

Lai klientiem un netiešajiem klientiem būtu maržas pieprasījumu labāka redzamība un prognozējamība un tie varētu atbilstoši izstrādāt savas likviditātes pārvaldības stratēģijas, tīrvērtes dalībniekiem un klientiem, kas sniedz tīrvērtes pakalpojumus, būtu jānodrošina pārredzamība saviem klientiem. Tā kā tīrvērtes dalībnieki, pateicoties to veiktajiem tīrvērtes pakalpojumiem un profesionālajai pieredzei centralizētās tīrvērtes un likviditātes pārvaldības jomā, var vislabāk skaidrā un pārredzamā veidā informēt klientus par to, kā darbojas maržu modeļi – arī tirgus spriedzes apstākļos –, un par to, kā šādi notikumi var ietekmēt maržas, kuras klientiem pieprasa iemaksāt, tajā skaitā papildu maržas, ko saviem klientiem var prasīt paši tīrvērtes dalībnieki. Labāka izpratne par maržas modeļiem var uzlabot klientu spēju pamatoti prognozēt maržas pieprasījumus un sagatavoties nodrošinājuma pieprasījumiem, jo īpaši tirgus spriedzes apstākļos. Lai nodrošinātu, ka tīrvērtes dalībnieki var saviem klientiem efektīvi nodrošināt maržas pieprasījumiem un CCP maržu modeļiem vajadzīgo pārredzamības līmeni, CCP būtu tiem jāsniedz visa vajadzīgā informācija. EVTI, apspriežoties ar EBI un ECBS, būtu jāprecizē tās informācijas tvērums un formāts, ar ko apmainās CCP ar tīrvērtes dalībniekiem un tīrvērtes dalībnieki ar saviem klientiem.

(53)

Lai nodrošinātu, ka maržas modeļi atspoguļo pašreizējos apstākļus tirgū, CCP būtu ne vien periodiski, bet arī pastāvīgi jāpārskata maržu līmenis, ņemot vērā šādas pārskatīšanas iespējamo prociklisko iedarbību. Pieprasot un iekasējot dienas maržas, CCP būtu papildus jāapsver to dienas maržu iekasēšanas un samaksas iespējamā ietekme uz savu dalībnieku likviditāti.

(54)

Lai nodrošinātu, ka likviditātes risks tiek precīzi noteikts, būtu jāpaplašina to vienību loks, kuru saistību neizpilde CCP būtu jāņem vērā, nosakot šādu risku, un jāņem vērā ne tikai likviditātes risks, ko rada tīrvērtes dalībnieku, bet arī likviditātes nodrošinātāju, izņemot centrālās bankas, saistību neizpilde.

(55)

Lai tīrvērti darītu pieejamāku nefinanšu vienībām, kurām nav pietiekami daudz augsti likvīdu aktīvu, jo īpaši uzņēmumiem enerģētikas nozarē, saskaņā ar nosacījumiem, ko precizēs EVTI, un lai nodrošinātu, ka CCP, aprēķinot savus kopējos riska darījumus ar banku, kas arī ir tīrvērtes dalībnieks, šos nosacījumus ņem vērā, valsts banku garantijas un komercbanku garantijas būtu jāuzskata par atbilstošu nodrošinājumu. Precizējot nosacījumus, saskaņā ar kuriem minētās garantijas var pieņemt kā nodrošinājumu, EVTI ļauj CCP lemt par minēto garantiju nodrošinājuma līmeni, pamatojoties uz tā veikto riska novērtējumu, tostarp iespēju minētās garantijas nenodrošināt, paredzot atbilstīgus koncentrācijas ierobežojumus, kredīta kvalitātes prasības un stingras korelācijas riska prasības. Turklāt, ņemot vērā to zemo kredītriska profilu, būtu jānorāda, ka par nodrošinājumu var izmantot arī valsts garantijas. Visbeidzot, pārskatot diskontu līmeni, ko CCP piemēro aktīviem, kurus tas pieņem kā nodrošinājumu, CCP būtu jāņem vērā šādas pārskatīšanas iespējamā procikliskā iedarbība.

(56)

Lai atvieglotu klienta pozīciju pārvešanu tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes gadījumā, tīrvērtes dalībniekam, kas pieņem šādas pozīcijas, būtu jādod laiks konkrētu prasību izpildei saistībā ar tīrvērtes pakalpojumu sniegšanu klientiem. Īpaši ņemot vērā to, ka klienta pozīciju pārvešana notiek ārkārtas apstākļos un īsā laikā, būtu jādod pieņemošajam tīrvērtes dalībniekam trīs mēneši laika uzticamības pārbaudes procesu veikšanai un pabeigšanai, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Turklāt attiecīgā gadījumā saņēmēja tīrvērtes dalībniekam būtu jāizpilda kapitāla prasības tīrvērtes dalībnieku riska darījumiem ar klientiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 laikposmā, par kuru panākta vienošanās ar kompetento iestādi un kurš nav ilgāks par trīs mēnešiem. Par minētā laikposma, par kuru panākta vienošanās, sākumu vajadzētu būtu dienai, kad saistības nepildījušais tīrvērtes dalībnieks klienta pozīcijas pārved pieņemošajam tīrvērtes dalībniekam.

(57)

Procesa vienkāršošanai būtu jāievieš grozījumi izmaiņu apstiprināšanā CCP modeļos un parametros, lai atvieglotu CCP iespējas ātri reaģēt uz tirgus norisēm, kuru dēļ varētu būt jāgroza to riska modeļi un parametri. Lai nodrošinātu uzraudzības konverģenci, Regulā (ES) Nr. 648/2012 būtu jāprecizē nosacījumi, kas jāņem vērā attiecīgo izmaiņu būtiskuma novērtēšanā, un EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS tiek prasīts sīkāk precizēt šādus nosacījumus, paredzot kvantitatīvās robežvērtības un konkrētus vērā ņemamos elementus. Tieši EVTI būtu jāprecizē kritēriji izmaiņu noteikšanai par būtiskām, tostarp riska modeļu strukturālie elementi, kuri būtu jāiekļauj to izmaiņu tvērumā, kas uzskatāmas par būtiskām. Minētajos riska modeļu strukturālajos elementos būtu jāiekļauj, piemēram, CCP ieviestie procikliskuma novēršanas instrumenti. Visas būtiskās izmaiņas pirms to pieņemšanas būtu pilnībā jāapstiprina. Ja CCP piemēro un izmanto iepriekš apstiprinātu modeli vai veic tajā tikai nelielas izmaiņas, piemēram, parametru pielāgošanu iepriekš apstiprinātā diapazonā atbilstoši apstiprinātam modelim, ārēju faktoru, piemēram, cenu izmaiņu tirgū, dēļ, tās nebūtu jāuzskata par izmaiņām modelī, tāpēc tas nav jāapstiprina.

(58)

Būtu jāspēj ātri apstiprināt nebūtiskas izmaiņas modeļos un parametros, kas nepalielina Savienības CCP riskus. Tāpēc saskaņā ar mērķi izveidot drošus un noturīgus Savienības CCP, vienlaikus veidojot modernu un konkurētspējīgu Savienības tīrvērtes ekosistēmu, kas spēj piesaistīt darījumdarbību, būtu jāievieš paātrināta procedūra nebūtisku izmaiņu modeļos un parametros apstiprināšanai, lai mazinātu problēmas un nenoteiktību, kas pašlaik pastāv šādu izmaiņu uzraudzības apstiprināšanas procedūrā. Ja izmaiņas nav būtiskas, būtu jāpiemēro paātrinātā apstiprināšanas procedūra. Šādas procedūras mērķis ir atvieglot CCP spēju ātri reaģēt uz tirgus norisēm, kuru dēļ varētu būt jāgroza to riska modeļi un parametri. Tāpēc būtu jāvienkāršo procedūra šādu izmaiņu riska modeļos un parametros apstiprināšanai.

(59)

Regula (ES) Nr. 648/2012 būtu jāpārskata ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas, lai būtu pietiekami daudz laika piemērot ar šo regulu ieviestās izmaiņas. Lai arī Regula (ES) Nr. 648/2012 būtu jāpārskata kopumā, galvenā uzmanība šādā pārskatīšanā būtu jāpievērš minētās regulas lietderībai un efektivitātei attiecībā uz tās mērķu sasniegšanu, Savienības tīrvērtes tirgu efektivitātes un drošības uzlabošanu un Savienības finanšu stabilitātes saglabāšanu. Pārskatā būtu arī jāapskata Savienības CCP pievilcība, šīs regulas ietekme uz tīrvērtes darbību veicināšanu Savienībā un tas, cik lielā mērā uzlabota pārrobežu risku novērtēšana un pārvaldība ir devusi labumu Savienībai.

(60)

Lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1131 (18) un Regulas (ES) Nr. 648/2012 saskaņotību un saglabātu iekšējā tirgus integritāti un stabilitāti, Regulā (ES) 2017/1131 būtu jāparedz vienots noteikumu kopums, ar ko novērš darījumu partneru risku naudas tirgus fondu veiktajos atvasināto finanšu instrumentu darījumos, kuru tīrvērti veicis atļauju saņēmis vai atzīts CCP. Tā kā centralizētas tīrvērtes mehānismi mazina darījumu partneru risku, kas raksturīgs atvasināto finanšu instrumentu līgumiem, nosakot piemērojamos darījumu partneru riska ierobežojumus, ir jāņem vērā, vai atvasinātā instrumenta tīrvērti centralizēti veicis atļauju saņēmis vai atzīts CCP. Turklāt regulatīvos un saskaņošanas nolūkos darījumu partneru riska ierobežojumus ir jāatceļ tikai tad, ja darījumu partneri tīrvērtes pakalpojumu sniegšanai tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem izmanto atļauju saņēmušu vai atzītu CCP.

(61)

Lai nodrošinātu ar šo regulu ieviesto noteikumu konsekventu saskaņošanu, būtu jāizstrādā tehniskie standarti. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt EVTI izstrādātos regulatīvos tehniskos standartus, lai sīkāk precizētu: pozīciju kopsavilkumiem piemērojamo tīrvērtes sliekšņu vērtību; elementus un prasības, kas piemērojamas pēctirdzniecības riska mazināšanas pasākumam un pakalpojumu sniedzējam; aktīvā konta prasību operacionālos un reprezentativitātes kritērijus; sīkāku informāciju par attiecīgajiem ziņojumiem; to maksu un citu izmaksu veidu, kas, sniedzot tīrvērtes pakalpojumus, būtu jāatklāj klientiem; sniedzamās informācijas saturu un minētās informācijas detalizācijas pakāpi attiecībā uz trešo valstu CCP, kas atzīti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012; tās informācijas elementus un saturu, ko sniedz Savienībā iedibināti CCP; Savienības tīrvērtes dalībnieku un klientu ziņošanas to kompetentajām iestādēm tvērumu un elementus, kas saistīti ar to tīrvērtes darbībām trešo valstu CCP, kā arī tādu mehānismu noteikšanu, kas paredz tīrvērtes sliekšņu vērtību pārskatīšanu pēc nozīmīgām ārpusbiržas atvasināto instrumentu pamatklases cenu svārstībām, pārskatot arī riska ierobežošanas atbrīvojuma piemērošanas jomu un tīrvērtes pienākuma sliekšņus; sistemātiskas acīmredzamas ziņošanas kļūdas; dokumentus un informāciju, kas CCP jāiesniedz pieteikumā atļaujas saņemšanai, atļaujas paplašināšanai un izmaiņu modeļos apstiprināšanai; atļaujas paplašināšanu veidā, kas būtiski neietekmē CCP riska profilu, un paziņošanas biežumu atbrīvojuma izmantošanai; nosacījumus paātrinātās procedūras piemērošanai atļaujas paplašināšanai un procedūru EVTI un kolēģijas iesaistei; elementus, kas jāņem vērā, nosakot CCP pieņemšanas kritērijus un novērtējot nefinanšu darījumu partneru spēju izpildīt attiecīgās prasības; pārredzamības prasības; nodrošinājuma prasības; modeļa apstiprināšanas aspektus; un prasības CCP pienācīgai to risku pārvaldībai, kas izriet no sadarbspējas mehānismiem. Komisijai būtu jāpieņem minētie regulatīvie tehniskie standarti, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

(62)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisija būtu jāpilnvaro arī pieņemt EVTI izstrādātos īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz formātu, kādā Savienības tīrvērtes dalībnieki un klienti ziņo savām kompetentajām iestādēm par to tīrvērtes darbībām trešo valstu CCP, kas atzīti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, datu standartiem un formātiem, kurus Savienības CCP izmanto informācijas paziņošanai EVTI, un formātu, kādā jāsagatavo dokumenti, kas nepieciešami atļaujas pieteikumam, atļaujas paplašināšanai un izmaiņu modeļos un parametros apstiprināšanai. Komisijai būtu jāpieņem minētie īstenošanas tehniskie standarti ar īstenošanas aktiem, ievērojot LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

(63)

Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (19). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(64)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, palielināt Savienības CCP drošību un efektivitāti, uzlabojot to pievilcību, veicinot tīrvērti Savienībā un sekmējot risku pārrobežu apsvēršanu, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(65)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 575/2013 un (ES) 2017/1131,

1)

regulas 1. panta 3. punktu svītro;

2)

regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.)."

(*2)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1569/2007 (2007. gada 21. decembris), ar ko izveido mehānismu, kā nosaka līdzvērtību grāmatvedības standartiem, kurus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/71/EK un 2004/109/EK piemēro trešo valstu vērtspapīru emitenti (OV L 340, 22.12.2007., 66. lpp.)."

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1624 (2024. gada 31. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai (OV L, 2024/1624, 19.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1624/oj).”;"

3)

regulas 4. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Pienākums veikt visu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti neattiecas uz līgumiem, kas noslēgti pirmās daļas a) punkta iv) apakšpunktā minētajās situācijās starp finanšu darījumu partneri, kas atbilst 4.a panta 1. punkta otrajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, vai nefinanšu darījumu partneri, kas atbilst 10. panta 1. punkta otrajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, no vienas puses, un pensiju shēmas mehānismu, kas izveidots trešā valstī un darbojas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, no otras puses, ar noteikumu, ka šāda vienība vai mehānisms ir saņēmis atļauju, uzraudzīts un atzīts saskaņā ar valsts tiesību aktiem un ka tā galvenais mērķis ir nodrošināt pensijas pabalstus, un tas ir atbrīvots no tīrvērtes pienākuma saskaņā ar minētajiem valsts tiesību aktiem.”

4)

regulas 4.a pantu aizstāj ar šādu:

5)

regulā iekļauj šādu pantu:

6)

regulas 6. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

;

7)

iekļauj šādus pantus:

8)

regulas 9. pantu groza šādi:

9)

regulas 10. pantu groza šādi:

10)

regulas 11. pantu groza šādi:

11)

regulas 12. pantu groza šādi:

12)

regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:

13)

regulas 14. pantu groza šādi:

14)

regulas 15. pantu groza šādi:

15)

iekļauj šādu pantu:

16)

regulas 17. pantu groza šādi:

17)

iekļauj šādus pantus:

18)

regulas 18. pantu groza šādi:

19)

regulas 19. pantu groza šādi:

20)

regulas 20. pantu aizstāj ar šādu:

21)

regulas 21. panta 1. līdz 4. punktu aizstāj ar šādiem:

22)

regulas 23.a pantu aizstāj ar šādu:

23)

iekļauj šādu pantu:

24)

regulas 24. pantu aizstāj ar šādu:

(*4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).”;"

25)

regulas 24.a pantu groza šādi:

26)

regulas 24.b panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

27)

regulas 25. pantu groza šādi:

28)

regulas 25.a panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

29)

regulas 25.b panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“EVTI no katra 2. līmeņa CCP pieprasa visu turpmāk minēto informāciju:

30)

regulas 25.f panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

31)

regulas 25.o pantu aizstāj ar šādu:

32)

regulas 25.p pantu groza šādi:

33)

regulas 26. pantu groza šādi:

34)

regulas 27. pantā iekļauj šādu punktu:

35)

regulas 28. pantu groza šādi:

36)

regulas 30. pantu aizstāj ar šādu:

37)

regulas 31. pantu groza šādi:

38)

regulas 32. panta 1. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu:

“Par kompetentās iestādes vērtējumu par 31. panta 2. punktā paredzēto paziņojumu un 31. panta 3. punktā minēto informāciju 18. pantā minētā kolēģija sagatavo atzinumu saskaņā ar 19. pantu, bet EVTI – atzinumu saskaņā ar 24.a panta 7. punkta pirmās daļas bc) apakšpunktu, un tos sniedz saskaņā ar 17.b pantā izklāstīto procedūru.”

39)

regulas 35. pantu groza šādi:

40)

regulas 37. pantu groza šādi:

41)

regulas 38. pantu aizstāj ar šādu:

42)

regulas 40. pantam pievieno šādu punktu:

“Neskarot 1. panta 4. un 5. punktu un nolūkā atvieglot publisko struktūru veiktu centralizēto tīrvērti, EVTI līdz 2026. gada 25. jūnijam izdod pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu, kurās sīkāk precizē riska darījumu un iemaksu, ja tādas ir, aprēķināšanas metodi, kuru saskaņā ar 14. pantu apstiprinātie CCP piemēro to publiskā sektora struktūru CCP finanšu resursiem, kuri ir CCP dalībnieki, pienācīgi ņemot vērā publisko struktūru pilnvaras.”

43)

regulas 41. panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

44)

regulas 44. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“CCP katru dienu nosaka iespējamās likviditātes vajadzības. Tas ņem vērā likviditātes risku, ko rada vismaz to divu vienību saistību neizpilde, ar kurām tam ir lielākie riska darījumi un kuras ir tīrvērtes dalībnieki vai likviditātes nodrošinātāji, izņemot centrālās bankas.”

45)

regulas 46. pantu groza šādi:

46)

regulas 48. pantu groza šādi:

47)

regulas 49. pantu groza šādi:

48)

iekļauj šādu pantu:

49)

regulas 54. pantu groza šādi:

50)

regulas 81. panta 3. punkta pirmajai daļai pievieno šādu apakšpunktu:

;

51)

regulas 82. pantu groza šādi:

52)

regulas 85. pantu groza šādi:

53)

regulas 89. pantam pievieno šādus punktus:

54)

regulas 90. pantu aizstāj ar šādu:

55)

regulas III pielikumu groza šādi:

1)

panta 4. punktu groza šādi:

2)

iekļauj šādu punktu:

1)

regulas 2. pantam pievieno šādu punktu:

(*8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).”;"

2)

regulas 14. panta d) punktu aizstāj ar šādiem:

;

3)

regulas 17. pantu groza šādi: