(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (3) ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2115 (4), ar ko ieviesa samērīgus atvieglojumus, lai veicinātu MVU izaugsmes tirgu izmantošanu un samazinātu pārmērīgas regulatīvās prasības emitentiem, kuri lūdz vērtspapīru iekļaušanu MVU izaugsmes tirgos, vienlaikus saglabājot pienācīgu ieguldītāju aizsardzības un tirgus integritātes līmeni. Tomēr, lai racionalizētu iekļaušanas sarakstā procesu un padarītu uzņēmumiem piemērojamo regulatīvo režīmu elastīgāku un samērīgāku ar to lielumu, ir vajadzīgi turpmāki grozījumi Direktīvā 2014/65/ES.

(2)

Direktīvā 2014/65/ES un Komisijas Deleģētajā direktīvā (ES) 2017/593 (5) ir izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem ieguldījumu izpēte, ko trešās personas veic ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz portfeļa pārvaldības pakalpojumus vai citus ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus, nav uzskatāma par pamudinājumu. Lai veicinātu plašāku ieguldījumu izpēti par uzņēmumiem Savienībā, jo īpaši par zemas un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, un lai palielinātu minēto uzņēmumu pamanāmību un izredzes piesaistīt potenciālos ieguldītājus, Direktīvā 2014/65/ES ir jāievieš grozījumi.

(3)

Direktīvā 2014/65/ES paredzētie noteikumi par izpēti paredz, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām maksājumi, ko tās saņem kā starpniecības komisijas maksas, ir jānošķir no kompensācijas, ko tās saņem par ieguldījumu izpētes sniegšanu (“izpētes atsaistīšanas noteikumi”), vai ieguldījumu izpēte jāapmaksā no saviem līdzekļiem un jānovērtē to iegādātās izpētes kvalitāte, pamatojoties uz stingriem kvalitātes kritērijiem un šādas izpētes spēju veicināt labākus lēmumus par ieguldījumiem. Minētie noteikumi 2021. gadā tika grozīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2021/338 (6), atļaujot veikt sasaistītus maksājumus par izpildes pakalpojumiem un izpēti tiem emitentiem, kuru tirgus kapitalizācija 36 mēnešos pirms izpētes sniegšanas nepārsniedza 1 miljardu EUR. Tomēr ieguldījumu izpētes sarukums nav palēninājies.

(4)

Lai atdzīvinātu ieguldījumu izpētes tirgu un nodrošinātu pietiekamu izpētes tvērumu attiecībā uz uzņēmumiem, jo īpaši zemas un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, vēl vairāk jāatvieglo izpētes atsaistīšanas noteikumi, lai ieguldījumu brokeru sabiedrībām piedāvātu lielāku elastību attiecībā uz to, kā tās izvēlas organizēt maksājumus par izpildes pakalpojumiem un izpēti, tādējādi ierobežojot situācijas, kad atsevišķi maksājumi varētu būt pārāk apgrūtinoši. Attiecīgi būtu jāatceļ tirgus kapitalizācijas robežvērtība uzņēmumiem, kuriem ir iespējams atkal sasaistīt maksājumus par izpildes pakalpojumiem un izpēti, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības varētu rīkoties tā, kā tās uzskata par vispiemērotāko attiecībā uz maksājumiem par izpildes pakalpojumiem un izpēti. Tomēr šādai rīcībai būtu nepieciešama pārredzamība klientiem attiecībā uz maksāšanas metodes izvēli. Tādēļ ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāinformē savi klienti par to, vai tās piemēro atsevišķu vai kopīgu maksāšanas metodi attiecībā uz izpildes pakalpojumiem un trešās personas veiktu izpēti. Ieguldījumu brokeru sabiedrības izvēle attiecībā uz to, vai piemērot atsevišķus vai kopīgus maksājumus par izpildes pakalpojumiem un izpēti, būtu jāveic saskaņā ar ieguldījumu brokeru sabiedrības politiku. Minētā politika būtu jādara zināma klientiem, un atkarībā no brokeru sabiedrības izvēlētās maksājumu metodes tajā būtu jānorāda informācijas veids par izmaksām, kas attiecināmas uz trešās personas veiktu izpēti. Ja tiek veikti kopīgi maksājumi par izpildes pakalpojumiem un izpēti, klientiem vajadzētu būt tiesīgiem pēc pieprasījuma un reizi gadā saņemt informāciju par kopējām izmaksām, kas attiecināmas uz ieguldījumu brokeru sabiedrībai sniegto trešās personas veikto izpēti, ja minētajai sabiedrībai tās ir zināmas. Ieguldījumu brokeru sabiedrības politikā attiecībā uz atsevišķiem vai kopīgiem maksājumiem būtu jāiekļauj arī informācija par pasākumiem, kas ieviesti, lai novērstu vai pārvaldītu interešu konfliktus, kuri izriet no trešās personas veiktas izpētes izmantošanas vai sniegšanas klientiem, kad minētajiem klientiem tiek nodrošināti ieguldījumu pakalpojumi. Neatkarīgi no izvēlētās maksājumu metodes ieguldījumu brokeru sabiedrībai būtu arī jānovērtē izpētes, ko tā izmanto, kvalitāte, izmantojamība un vērtība, lai nodrošinātu, ka šāda izpēte palīdz uzlabot ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu lēmumu pieņemšanas procesu, ja minētā izpēte tiek izplatīta tieši tiem vai ja tā tiek izmantota brokeru sabiedrības portfeļa pārvaldības pakalpojumu sniegšanā. Pārdošanas un tirdzniecības komentāri ietver tirgus apstākļu analīzi, tirdzniecības un tirdzniecības izpildes idejas, tirdzniecības izpildes pārvaldības instrumentus un citas pēc pasūtījuma sagatavotas analīzes, kas saistītas ar finanšu instrumentu tirdzniecības izpildi. Šādi pārdošanas un tirdzniecības komentāri ir saistīti ar darījumu ar finanšu instrumentiem izpildi, jo tie ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas piedāvā izpildes pakalpojumus, pierādīt izpildes kvalitāti, ko tās panāk savu klientu labā. Tāpēc pārdošanas un tirdzniecības komentārus nevar nodalīt no izpildes pakalpojumiem un tie nebūtu jāuzskata par ieguldījumu izpēti.

(5)

Ar atsaistīšanas noteikumu pielāgošanu vien nepietiks, lai atdzīvinātu ieguldījumu izpētes tirgu un novērstu ieilgušo zemas un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu izpētes tvēruma trūkumu. Būtu jāievieš turpmāki pasākumi, lai uzlabotu zemas un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu izpētes tvērumu.

Ieviešot organizatoriskus pasākumus, kas nodrošina, ka emitenta sponsorēta izpēte tiek sagatavota saskaņā ar ES rīcības kodeksu attiecībā uz emitenta sponsorētu izpēti, būtu jāpalielina uzticēšanās šādai izpētei un tās izmantošana. Minētais ES rīcības kodekss būtu jāizstrādā, pamatojoties uz regulatīviem tehniskiem standartiem, kuri jāizstrādā Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (7).

Vēl vienam pasākumam, ar ko uzlabot zemas un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu izpētes tvērumu, vajadzētu būt iespējai emitentiem, kas maksā par emitenta sponsorētu izpēti, padarīt šādu izpēti sabiedrībai redzamāku, ļaujot emitentiem iesniegt šādu izpēti attiecīgajai informācijas vākšanas struktūrai, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/2859 (8) 2. panta 2. punktā, ar nosacījumu, ka tai ir pievienoti vajadzīgie metadati. Šādiem pasākumiem nebūtu jāliedz dalībvalstīm vai EVTI apsvērt un novērtēt papildu pasākumus, kuru pamatā ir publiskas vai privātas iniciatīvas, piemēram, īpašu izpētes tirgu izveide, iedvesmojoties no sekmīgām iniciatīvām, kas pēdējos gados uzsāktas vairākos finanšu centros, lai atdzīvinātu zemas un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu izpētes tvērumu un palielinātu to pamanāmību.

(6)

Lai pastiprinātu tādas emitenta sponsorētas izpētes atzīšanu, kas sagatavota saskaņā ar ES rīcības kodeksu attiecībā uz emitenta sponsorētu izpēti, un lai izvairītos no tā, ka šādu izpēti sajauc ar citiem ieteikumu veidiem, kas neatbilst minētajam ES rīcības kodeksam, būtu jāatļauj apzīmēt par emitenta sponsorētu izpēti tikai tādu izpēti, kas sagatavota saskaņā ar ES rīcības kodeksu attiecībā uz emitenta sponsorētu izpēti. Tāda veida ieteikumi, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 596/2014 (9) 3. panta 1. punkta 35) apakšpunkts un kuri neatbilst nosacījumiem, kas noteikti attiecībā uz emitenta sponsorētu izpēti, būtu jāuzskata par tirgvedības paziņojumiem Direktīvas 2014/65/ES nolūkos un jāidentificē kā tādi.

(7)

Lai nodrošinātu, ka emitenta sponsorēta izpēte, kas par tādu apzīmēta, tiek sagatavota saskaņā ar ES rīcības kodeksu attiecībā uz emitenta sponsorētu izpēti, būtu jāpiešķir kompetentajām iestādēm uzraudzības pilnvaras pārbaudīt, vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sagatavo vai izplata šādu izpēti, ir ieviesti organizatoriski pasākumi, lai nodrošinātu šādu atbilstību. Ja minētās sabiedrības neievēro minēto ES rīcības kodeksu, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām apturēt šādas izpētes izplatīšanu un brīdināt sabiedrību, ka, neraugoties uz tās apzīmējumu, emitenta sponsorētā izpēte nav sagatavota saskaņā ar ES rīcības kodeksu attiecībā uz emitenta sponsorētu izpēti. Minētajām uzraudzības pilnvarām nebūtu jāskar vispārējās uzraudzības pilnvaras un pilnvaras pieņemt sankcijas.

(8)

Ar Direktīvu 2014/65/ES tika ieviesta MVU izaugsmes tirgus kategorija, lai palielinātu MVU vērtspapīru tirdzniecībā specializēto tirgu pamanāmību un profilu un veicinātu tirgu, kas specializējas MVU, kopīgu regulatīvo standartu izstrādi Savienībā. MVU izaugsmes tirgiem ir būtiska funkcija, atvieglojot mazākajiem emitentiem piekļuvi kapitālam atbilstoši to vajadzībām. Lai veicinātu šādu specializētu tirgu attīstību un ierobežotu organizatorisko slogu ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai tirgus operatoriem, kas uztur daudzpusēju tirdzniecības sistēmu (DTS), ir jāļauj pieteikt DTS segmentu, lai tas varētu kļūt par MVU izaugsmes tirgu, ar nosacījumu, ka šāds segments ir skaidri nodalīts no pārējās daudzpusējās tirdzniecības sistēmas.

(9)

Lai samazinātu MVU akciju likviditātes sadrumstalotības risku un ņemot vērā minēto instrumentu zemāku likviditāti, Direktīvas 2014/65/ES 33. panta 7. punktā ir noteikts, ka finanšu instrumentu, kuru atļauts tirgot vienā MVU izaugsmes tirgū, var tirgot arī citā MVU izaugsmes tirgū tikai tad, ja finanšu instrumenta emitents ir par to informēts un nav izteicis iebildumus. Tomēr minētajā pantā pašlaik nav paredzēta atbilstoša prasība emitentam neiebilst, ja otrā tirdzniecības vieta ir tāda veida tirdzniecības vieta, kas nav MVU izaugsmes tirgus. Attiecīgi prasība iegūt emitenta apstiprinājumu, ka tam nav iebildumu attiecībā uz to, ka kādā MVU izaugsmes tirgū tiek atļauts tirgot emitenta instrumentus, kurus jau ir atļauts tirgot citā MVU izaugsmes tirgū, būtu jāattiecina arī uz jebkura cita veida tirdzniecības vietām, lai vēl vairāk samazinātu minēto instrumentu likviditātes sadrumstalotības risku. Ja finanšu instrumentu, kuru atļauts tirgot kādā MVU izaugsmes tirgū, tirgo arī cita veida tirdzniecības vietā, emitentam būtu jāievēro visi pienākumi saistībā ar korporatīvo pārvaldību vai sākotnēju, pastāvīgu vai ad hoc informācijas atklāšanu attiecībā uz minēto citu tirdzniecības vietu.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/34/EK (10) ir paredzēti noteikumi par iekļaušanu biržas sarakstā Savienības tirgos. Minētās direktīvas mērķis ir koordinēt noteikumus par vērtspapīru pielaidi iekļaušanai fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par minētajiem vērtspapīriem, lai ieguldītājiem nodrošinātu līdzvērtīgu aizsardzību Savienības līmenī. Minētajā direktīvā ir paredzēti arī Savienības primāro tirgu regulatīvās un uzraudzības sistēmas noteikumi. Direktīva 2001/34/EK ir vairākkārt būtiski grozīta. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/71/EK (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (12) ir aizstājušas lielāko daļu noteikumu, ar kuriem saskaņo nosacījumus informācijas sniegšanai attiecībā uz pieprasījumiem vērtspapīru iekļaušanai fondu biržas oficiālajā sarakstā un informācijas sniegšanai par vērtspapīriem, kurus atļauts tirgot, un lielu daļu Direktīvas 2001/34/EK tās ir padarījušas lieku. Ņemot vērā minētās izmaiņas un to, ka Direktīva 2001/34/EK kā minimālas saskaņošanas direktīva piešķir dalībvalstīm diezgan plašu rīcības brīvību atkāpties no tajā paredzētajiem noteikumiem, Direktīva 2001/34/EK būtu jāatceļ, lai panāktu vienotu noteikumu kopumu Savienības līmenī.

(11)

Direktīva 2014/65/ES, tāpat kā Direktīva 2001/34/EK, paredz finanšu instrumentu tirgu regulēšanu un stiprina ieguldītāju aizsardzību Savienībā. Direktīvā 2014/65/ES ir paredzēti arī noteikumi par finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai. Paplašinot Direktīvas 2014/65/ES darbības jomu, lai aptvertu konkrētus Direktīvas 2001/34/EK noteikumus, tiks nodrošināts, ka visi attiecīgie Direktīvas 2001/34/EK noteikumi tiek saglabāti. Kompetentās iestādes īsteno vairākus Direktīvas 2001/34/EK noteikumus, tostarp joprojām piemērojamās prasības par brīvu apgrozību un tirgus kapitalizāciju, un tirgus dalībnieki tos uzskata par svarīgiem noteikumiem, lai varētu saņemt atļauju tirgot akcijas regulētos tirgos Savienībā. Tāpēc minētie noteikumi ir jāpārceļ uz Direktīvu 2014/65/ES, lai jaunā minētās direktīvas noteikumā paredzētu īpašus minimālos nosacījumus akciju pielaidei tirdzniecībai regulētos tirgos. Minētā jaunā noteikuma piemērošanai būtu jāpapildina Direktīvā 2014/65/ES paredzētie vispārīgie noteikumi par finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai.

(12)

Direktīvā 2001/34/EK noteiktais brīvas apgrozības minimuma līmenis 25 % apmērā tiek uzskatīts par pārmērīgu un vairs nepiemērotu. Lai emitentiem nodrošinātu lielāku elastību un palielinātu Savienības kapitāla tirgu konkurētspēju, brīvas apgrozības minimuma prasība būtu jāsamazina līdz 10 %, kas ir robežvērtība, kura nodrošina pietiekamu likviditātes līmeni tirgū. Tomēr, lai labāk ņemtu vērā akciju emisijas iezīmes un apjomus, dalībvalstīm būtu jāspēj paredzēt alternatīvus veidus, kā izmērīt, vai ir publiski izplatīts pietiekams akciju skaits. Atbilstība 10 % robežvērtībai vai alternatīvajām prasībām, kas paredzētas valsts līmenī, lai nodrošinātu brīvas apgrozības minimumu, būtu jānovērtē brīdī, kad tiek atļauta tirdzniecība. Direktīvā 2001/34/EK noteiktā apgrozības minimuma prasība, ka vienā vai vairākās dalībvalstīs ir publiski jāizplata pietiekams akciju skaits, nebūtu jāsaglabā, jo Direktīvā 2014/65/ES nav paredzēts šāds ģeogrāfisks ierobežojums attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot.

Uz dažām Direktīvā 2001/34/EK noteiktajām prasībām vai nu jau attiecas noteikumi, kas paredzēti citos spēkā esošos Savienības tiesību aktos, vai arī tās ir novecojušas. Minētās prasības tādēļ nebūtu jāpārceļ uz Direktīvu 2014/65/ES. Piemēram, prasība, ka uzņēmumam ir jāpublicē vai jāiesniedz savi gada pārskati par konkrētu laikposmu, jau ir iekļauta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1129 (13). Līdzīgā kārtā Direktīvā 2014/65/ES jau ir paredzēti noteikumi par kompetento iestāžu izraudzīšanos. Turklāt prasība par aizdevuma minimālo summu parāda vērtspapīriem vairs neatspoguļo tirgus praksi. Tāpēc minētie noteikumi nebūtu jāpārceļ uz Direktīvu 2014/65/ES.

(13)

Direktīvā 2001/34/EK paredzētais jēdziens par vērtspapīru pielaidi iekļaušanai fondu biržas oficiālajā sarakstā vairs nav dominējošais, ņemot vērā tirgus attīstību, jo Direktīvā 2014/65/ES jau ir paredzēts jēdziens “finanšu instrumentu tirdzniecības regulētā tirgū atļaušana”. Lai gan dažās dalībvalstīs jēdzieni “iekļaušana biržas oficiālajā sarakstā” un “atļauja veikt tirdzniecību regulētā tirgū” tiek lietoti pārmaiņus, citās dalībvalstīs jēdzienam “iekļaušana biržas oficiālajā sarakstā” joprojām ir svarīga nozīme līdztekus jēdzienam “atļauja veikt tirdzniecību regulētā tirgū”, jo īpaši, piedāvājot alternatīvu vērtspapīru emitentiem, it sevišķi parāda vērtspapīru emitentiem, kuri vēlas palielināt atpazīstamību, bet kuriem pielaide tirdzniecībai nav nozīmīgs vai efektīvs risinājums. Direktīvas 2001/34/EK atcelšanai nebūtu jāskar režīms attiecībā uz iekļaušanas fondu biržas oficiālajā sarakstā spēkā esamību un turpināšanu tajās dalībvalstīs, kuras vēlētos turpināt minēto režīmu. Jebkurā gadījumā dalībvalstīm būtu jāsaglabā spēja paredzēt un reglamentēt šādus režīmus saskaņā ar valsts tiesību aktiem (14).

(14)

Lai uzlabotu biržā kotēto uzņēmumu, jo īpaši zemas un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu, pamanāmību un pielāgotu nosacījumus iekļaušanai biržas sarakstā, tādējādi uzlabojot prasības emitentiem, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz Direktīvas 2014/65/ES grozīšanu. Lai noteikumu par iekļaušanu biržas sarakstā pieņemšana Savienībā būtu efektīva un veicinātu konkurenci, tai būtu jāatspoguļo arī tirgus prakse. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (15). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(15)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, atvieglot Savienības zemas un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem piekļuvi kapitāla tirgiem un palielināt Savienības noteikumu par iekļaušanu biržas sarakstā saskaņotību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā radīto paredzamo uzlabojumu un ietekmes dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu ar šo direktīvu nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(16)

Tāpēc Direktīva 2014/65/ES būtu attiecīgi jāgroza,

1)

direktīvas 4. panta 1. punkta 12) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

;

2)

direktīvas 24. pantu groza šādi:

3)

direktīvas 33. pantu groza šādi:

4)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

5)

direktīvas 69. panta 2. punkta pirmajai daļai pievieno šādus apakšpunktus:

;

6)

direktīvas 89. pantu groza šādi:

7)

direktīvas 90. pantam pievieno šādu punktu: