(1)

Kapitāla tirgu savienības (KTS), ar kuru pirmā iepazīšanās notika Komisijas 2015. gada 30. septembra paziņojumā “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei”, mērķis ir attīstīt Savienības kapitāla tirgus un mazināt to sadrumstalotību valstu robežās, tādējādi sniedzot iespējas uzņēmumiem piekļūt citiem finansējuma avotiem, kas nav banku aizdevumi, un pielāgot savu finansēšanas struktūru, kad šādi uzņēmumi nostabilizējas tirgū un paplašina savu darbību. Daudzveidīgāks finansējums parāda un pašu kapitāla veidā samazinās riskus atsevišķiem uzņēmumiem un ekonomikai kopumā, kā arī palīdzēs Savienības uzņēmumiem, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), īstenot savu izaugsmes potenciālu. Tiek atzīts, ka KTS ir jāīsteno ātrāk un ka investīcijām ir jāsasniedz līmeņi, kādi nepieciešami saskaņā ar Savienības politikas prioritātēm, kas saistītas ar vides aizsardzību, digitalizāciju un stratēģisko neatkarību. Turpmāka virzība saistībā ar vērtspapīru kotēšanu biržā ir KTS īstenošanai nepieciešams solis, jo īpaši īstermiņā, taču ar to kā atsevišķu pasākumu vien nepietiek.

(2)

KTS ir nepieciešams iedarbīgs un efektīvs tiesiskais regulējums, kas atbalsta uzņēmumu, tostarp MVU, piekļuvi publiskam akciju kapitāla finansējumam. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES (3) tika izveidota jauna veida tirdzniecības vieta – MVU izaugsmes tirgus –, lai atvieglotu tieši MVU piekļuvi kapitālam. Direktīvā 2014/65/ES arī pausta nepieciešamība uzraudzīt, kā turpmākajā regulējumā būtu vēl vairāk jāveicina un jāpopularizē MVU izaugsmes tirgu izmantošana un jānodrošina papildu stimuli MVU piekļūt kapitāla tirgiem ar izaugsmes tirgu starpniecību. Šādiem pasākumiem būtu jānodrošina ne tikai tas, ka MVU izaugsmes tirgi sniedz MVU arvien pievilcīgāku līdzekļu piesaistīšanas iespēju, bet arī tas, ka MVU ar laiku un sekmīgas darbības gadījumā, ja tie vēlas, var piekļūt citiem kapitāla tirgiem.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2115 (4) tika ieviesti samērīgi atvieglojumi, lai veicinātu MVU izaugsmes tirgu izmantošanu un samazinātu regulatīvās prasības emitentiem, kas vēlas saņemt atļauju tirgot vērtspapīrus MVU izaugsmes tirgos, vienlaikus saglabājot pienācīgu ieguldītāju aizsardzības un tirgus integritātes līmeni. Tomēr ir jādara vairāk, lai piekļuvi Savienības publiskajiem tirgiem padarītu pievilcīgāku un regulatīvo režīmu uzņēmumiem – elastīgāku un samērīgāku ar to lielumu. Augsta līmeņa forums KTS jomā ieteica Komisijai novērst regulatīvos šķēršļus, kas kavē uzņēmumu piekļuvi publiskajiem tirgiem. Tehnisko ekspertu ieinteresēto personu grupa MVU jautājumos izklāstīja detalizētus ieteikumus par to, kā veicināt uzņēmumu un jo īpaši MVU piekļuvi Savienības publiskajiem tirgiem.

(4)

Pamatojoties uz vienu no Komisijas iniciatīvām, kas iekļauta tās atveseļošanas stratēģijā laikposmam pēc Covid-19, proti, Kapitāla tirgu atveseļošanas paketi, ir ieviesti mērķtiecīgi grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) 2017/1129 (5) un (ES) 2017/2402 (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2014/65/ES un 2004/109/EK (7), lai pandēmijas izraisītās ekonomikas krīzes skartajiem uzņēmumiem atvieglotu pašu kapitāla piesaisti publiskajos tirgos, veicinātu investīcijas reālajā ekonomikā, ļautu ātri rekapitalizēt uzņēmumus un palielinātu banku spēju finansēt atveseļošanu. Tomēr kopumā un vairāku iemeslu dēļ šo pasākumu ietekme ir bijusi neliela.

(5)

Pamatojoties uz ieteikumiem, ko sniegusi Tehnisko ekspertu ieinteresēto personu grupa MVU jautājumos, un pamatojoties uz Regulu (ES) 2019/2115 un pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/337 (8) un kā daļa no Kapitāla tirgu atveseļošanas paketes, Komisija apņēmās iesniegt likumdošanas iniciatīvu, lai padarītu piekļuvi publiskajiem tirgiem Savienībā pievilcīgāku, samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas un novēršot būtiskus šķēršļus, kas kavē uzņēmumu, tostarp MVU, piekļuvi publiskajiem tirgiem Savienībā. Lai sasniegtu minētās likumdošanas iniciatīvas mērķus, tās darbības jomai vajadzētu būt plašai un vērstai uz šķēršļiem, kas saistīti ar uzņēmumu piekļuvi publiskajiem tirgiem, proti, posmā pirms sākotnējā publiskā piedāvājuma, sākotnējā publiskā piedāvājuma (SPP) posmā un posmā pēc SPP. Jo īpaši vienkāršošanā un šķēršļu novēršanā būtu jākoncentrējas uz SPP posmu un posmu pēc SPP, pievēršoties apgrūtinošām informācijas atklāšanas prasībām, kas jāievēro, lai pieteiktos atļaujai veikt tirdzniecību publiskos tirgos, un kas noteiktas Regulā (ES) 2017/1129, un pievēršoties apgrūtinošām pastāvīgas informācijas atklāšanas prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 596/2014 (9).

(6)

Regulā (ES) 2017/1129 ir paredzētas prasības attiecībā uz tāda prospekta sagatavošanu, apstiprināšanu un izplatīšanu, kas jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, kurš atrodas vai darbojas kādā dalībvalstī. Lai palielinātu Savienības publisko tirgu pievilcību, ir jānovērš šķēršļi, ko rada prospekta dokumentācijas garums, sarežģītība un lielās izmaksas gan gadījumos, kad uzņēmumi (tostarp MVU) cenšas pirmo reizi piekļūt publiskajiem tirgiem SPP ceļā, gan gadījumos, kad uzņēmumi piekļūst publiskajiem tirgiem, lai veiktu pašu kapitāla vērtspapīru vai vērtspapīru, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, sekundāras emisijas. Tā paša iemesla dēļ būtu jārisina arī jautājums par to, cik ilgā laikposmā kompetentās iestādes pārbauda un apstiprina minētos prospektus, kā arī šo procesu nepietiekamā konverģence visā Savienībā.

(7)

Saistībā ar maza apjoma vērtspapīru publiskajiem piedāvājumiem prospekta sagatavošanas izmaksas varētu būt nesamērīgas attiecībā pret kopējo piedāvājuma samaksu. Regula (ES) 2017/1129 neattiecas uz vērtspapīru publiskiem piedāvājumiem, kuru kopējā samaksa Savienībā ir mazāka par 1 000 000 EUR. Turklāt, ņemot vērā atšķirīgo finanšu tirgu lielumu Savienībā, dalībvalstis spēj atbrīvot vērtspapīru publisko piedāvājumu sniedzējus no pienākuma publicēt prospektu, ja šādu piedāvājumu kopējā samaksa nepārsniedz noteiktu robežvērtību, ko dalībvalstis spēj noteikt apmērā no 1 000 000 EUR līdz 8 000 000 EUR. Dažas dalībvalstis ir izmantojušas šo iespēju, kā rezultātā ir noteiktas dažādas atbrīvojuma robežvērtības, kas rada sarežģītību un nepietiekamu skaidrību gan emitentiem, gan ieguldītājiem. Lai mazinātu sarežģītību saistībā ar Regulu (ES) 2017/1129 un veicinātu juridisko skaidrību, būtu jāatceļ zemākā 1 000 000 EUR robežvērtība, zem kuras minēto regulu nepiemēro.

(8)

Lai mazinātu tirgus sadrumstalotību, vienlaikus ņemot vērā arī valstu kapitāla tirgu atšķirīgo lielumu Savienībā, esošā sistēma, kas ļauj dalībvalstīm noteikt dažādas atbrīvojuma robežvērtības apmērā no 1 000 000 EUR līdz 8 000 000 EUR, būtu jāaizstāj ar divējādu robežvērtību sistēmu. Galvenajai robežvērtībai vajadzētu būt robežvērtībai, kur pilnā kopējā samaksa Savienībā ir 12 000 000 EUR par emitentu vai piedāvātāju, rēķinot 12 mēnešu laikposmā, savukārt dalībvalstīm būtu jāspēj nolemt piemērot robežvērtību 5 000 000 EUR apmērā. Zem robežvērtības attiecīgi 12 000 000 EUR vai 5 000 000 EUR apmērā vērtspapīru publiskie piedāvājumi būtu jāatbrīvo no prospekta publicēšanas pienākuma ar noteikumu, ka attiecībā uz minētajiem piedāvājumiem nav piemērojams pārrobežu režīms. Tomēr šāda atbrīvojuma gadījumā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai, bet ne pienākumam noteikt prasību, ka emitents publicē vai nu dokumentu, kurā ir Regulas (ES) 2017/1129 7. pantā minētā informācija, vai dokumentu, kurā ir informācija atbilstoši valsts līmeņa prasībām, ar noteikumu, ka šādas informācijas apjoms un līmenis ir līdzvērtīgs ar vai mazāks par Regulas (ES) 2017/1129 7. pantā noteikto informāciju. Nekam šajā regulā nebūtu jāliedz minētajām dalībvalstīm ieviest valsts līmeņa noteikumus, kas ļauj daudzpusējo tirdzniecības sistēmu (DTS) operatoriem noteikt saturu atļaujas dokumentam, kurš emitentam ir jāsagatavo pēc tam, kad tas ir saņēmis sākotnējo atļauju tirgot savus vērtspapīrus, vai tā pārskatīšanas kārtību.

(9)

Vērtspapīru pārrobežu publiskajiem piedāvājumiem, kas ir atbrīvoti no prospekta publicēšanas pienākuma, attiecīgā gadījumā būtu jāpiemēro attiecīgo dalībvalstu noteiktās informācijas atklāšanas prasības. Tomēr emitentiem, piedāvātājiem vai personām, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību tādu vērtspapīru regulētā tirgū, kuriem nepiemēro pienākumu publicēt prospektu, būtu jāspēj izmantot pārrobežu režīma priekšrocības, ja tie brīvprātīgi izvēlas sagatavot prospektu.

(10)

Regulā (ES) 2017/1129 ir vairāki noteikumi, kas attiecas uz kopējo samaksu par konkrētiem vērtspapīru publiskajiem piedāvājumiem, tostarp attiecīgā brīdī notiekošiem vērtspapīru publiskajiem piedāvājumiem, kas jāaprēķina 12 mēnešu laikposmā. Lai nodrošinātu skaidrību emitentiem, ieguldītājiem un kompetentajām iestādēm un lai izvairītos no atšķirīgām pieejām Savienībā, ir jāprecizē, kā aprēķināma minēto vērtspapīru publisko piedāvājumu kopējā samaksa 12 mēnešu laikposmā.

(11)

Regulas (ES) 2017/1129 1. panta 5. punkta a) apakšpunktā ir ietverts atbrīvojums no pienākuma publicēt prospektu par tādu vērtspapīru tirdzniecības atļaušanu regulētā tirgū, kuri ir atvietojami ar vērtspapīriem, kuru tirdzniecība jau ir atļauta tajā pašā regulētajā tirgū, ar noteikumu, ka 12 mēnešu laikā tie veido mazāk nekā 20 % no to vērtspapīru skaita, kuru tirdzniecība jau ir atļauta tajā pašā regulētajā tirgū, un ka šādas atļaujas piešķiršana nav apvienota ar vērtspapīru publisku piedāvājumu. Lai mazinātu sarežģītību un ierobežotu nevajadzīgas izmaksas un slogu, minētais atbrīvojums būtu jāpiemēro arī publiskam piedāvājumam saskaņā ar minētās regulas 1. panta 4. punktu. To pašu iemeslu dēļ procentuālais slieksnis, kas nosaka tiesības uz atbrīvojumu, būtu jāpalielina gan vērtspapīru publiskajā piedāvājumā, gan atļaujas piešķiršanā tirdzniecībai regulētā tirgū. Turklāt atbrīvojumam attiecībā uz vērtspapīru publisko piedāvājumu būtu jāietver arī tādu vērtspapīru publiskais piedāvājums, kurus paredzēts atļaut tirgot regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū un kuri ir atvietojami ar vērtspapīriem, ko jau atļauts tirgot tajā pašā regulētajā tirgū vai tajā pašā MVU izaugsmes tirgū. Ņemot vērā to, ka parakstīšanās tiesības ir neatraujami saistītas ar jaunu akciju emisiju, minētajam atbrīvojumam būtu jāattiecas arī uz tiesībām parakstīties uz akcijām, kas ir atvietojamas ar esošām akcijām. Lai nodrošinātu ieguldītāju (jo īpaši privāto ieguldītāju) aizsardzību, būtu jādara publiski pieejams saīsinātas formas dokuments ar pamatinformāciju ieguldītājiem, ja atvietojamu vērtspapīru piedāvājums tiek veikts saskaņā ar atbrīvojumu. Dokuments būtu jādara pieejams publiski un jāiesniedz izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei, bet bez nosacījuma, ka tā to apstiprina.

(12)

Regulas (ES) 2017/1129 1. panta 5. punkta b) apakšpunktā ir ietverts atbrīvojums no pienākuma publicēt prospektu attiecībā uz tādu akciju tirdzniecības atļaušanu regulētā tirgū, kas iegūtas pēc citu vērtspapīru konvertēšanas, apmaiņas vai tādu tiesību izmantošanas, ko piešķir citi vērtspapīri, ar noteikumu, ka akcijas, attiecībā uz kurām piešķirta jaunā atļauja, 12 mēnešu laikā veido mazāk nekā 20 % no tādas pašas kategorijas to akciju skaita, kuras jau atļauts tirgot tajā pašā regulētajā tirgū. Minētā 20 % robežvērtība būtu jāsaskaņo ar robežvērtību, kas noteikta atbrīvojumam vērtspapīriem, kuri ir atvietojami ar vērtspapīriem, ko jau atļauts tirgot tajā pašā regulētajā tirgū, jo šo divu atbrīvojumu tvērums ir līdzvērtīgs.

(13)

Uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū, ir jāievēro periodiskas un pastāvīgas informācijas atklāšanas prasības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 596/2014, Direktīvā 2004/109/EK un – attiecībā uz emitentiem MVU izaugsmes tirgos – Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/565 (10). Ja šie uzņēmumi emitē vērtspapīrus, kas ir atvietojami ar vērtspapīriem, kurus jau atļauts tirgot minēto veidu tirdzniecības vietās, tie būtu jāatbrīvo no pienākuma publicēt prospektu, jo liela daļa no satura, ko prasīts iekļaut prospektā, jau būs publiski pieejama un ieguldītāji varēs veikt darījumus, pamatojoties uz minēto informāciju. Tomēr šādam atbrīvojumam būtu jāpiemēro aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka uzņēmums, kas emitē vērtspapīrus, ir izpildījis Savienības tiesību aktos noteiktās periodiskās un pastāvīgās informācijas atklāšanas prasības un ka tas netiek pārstrukturēts vai attiecībā uz to nav ierosināts maksātnespējas process, kā definēts Savienības tiesību aktos. Turklāt, lai nodrošinātu ieguldītāju (jo īpaši privāto ieguldītāju) aizsardzību, joprojām būtu jādara publiski pieejams saīsinātas formas dokuments ar pamatinformāciju ieguldītājiem. Dokuments būtu jāiesniedz izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei, bet bez nosacījuma, ka tā to apstiprina. Ja parakstīšanās tiesības ir saistītas ar vērtspapīriem, kurus aptver atbrīvojums attiecībā uz publisko piedāvājumu vai atļauju tos tirgot regulētā tirgū, atbrīvojums attiecīgi būtu jāpiemēro arī parakstīšanās tiesībām, kas ir esošo akcionāru priekšrocību tiesības parakstīties uz vērtspapīriem, kurus aptver atbrīvojums. Ja jaunā atbrīvojuma tvērums padara citus spēkā esošos atbrīvojumus nevajadzīgus, minētie citi atbrīvojumi būtu jāatceļ.

(14)

Regulas (ES) 2017/1129 1. panta 4. punkta j) apakšpunkts atbrīvo kredītiestādes no pienākuma publicēt prospektu gadījumā, ja konkrētu pastāvīgi vai atkārtoti emitētu vērtspapīru, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, piedāvājuma vai atļaujas veikt tirdzniecību regulētā tirgū pilnā kopējā samaksa nepārsniedz 75 000 000 EUR, rēķinot par 12 mēnešiem. Ar Regulu (ES) 2021/337, kas ir daļa no Kapitāla tirgu atveseļošanas paketes, šī robežvērtība uz ierobežotu laikposmu tika palielināta līdz 150 000 000 EUR, lai atvieglotu kredītiestādēm līdzekļu piesaistīšanu un dotu šīm iestādēm plašākas iespējas sniegt atbalstu saviem klientiem reālajā ekonomikā. Lai turpinātu atbalstīt emitentus, tostarp kredītiestādes, līdzekļu piesaistīšanā kapitāla tirgos, ar Regulu (ES) 2021/337 ieviestā paaugstinātā robežvērtība būtu jānosaka par pastāvīgu.

(15)

Lai samazinātu prospekta dokumentācijas sarežģītību un padarītu prospektu par saskaņotāku dokumentu, tādējādi uzlabojot tā lasāmību ieguldītājiem visā Savienībā neatkarīgi no jurisdikcijas, kurā vērtspapīri tiek publiski piedāvāti vai kurā tiek atļauta to tirdzniecība regulētā tirgū, ir nepieciešams ieviest standartizētu prospekta formātu gan pašu kapitāla vērtspapīriem, gan vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, un noteikt prasību, ka prospektā iekļautā informācija tiek atklāta standartizētā secībā, vienlaikus rūpējoties par to, ka prospektos netiek iekļauts pārmērīgi daudz liekas vai mazsvarīgas informācijas.

(16)

Atsevišķos gadījumos prospekta vai ar to saistīto dokumentu garums var kļūt ievērojams, kā rezultātā tie kļūst nepiemēroti ieguldītājiem, lai tie spētu pieņemt pamatotu lēmumu par ieguldījumu, un to sagatavošana – pārāk dārga emitentiem izmaksu, kas neizbēgami saistītas ar apjomīgiem prospektiem, dēļ. Turklāt prospektu garums un formāts visā ES būtiski atšķiras, un tas ir pretrunā mērķim veicināt konverģenci KTS. Lai uzlabotu prospektu lasāmību, samazinātu emitentu izmaksas, kas saistītas ar prospektu izstrādi, veidotu konverģenci Savienībā un atvieglotu ieguldītājiem prospektu analīzi un orientēšanos tajos, ir jānosaka maksimālais lappušu skaits. Tomēr šāds lappušu skaita ierobežojums būtu jāievieš tikai attiecībā uz publiskajiem piedāvājumiem vai atļaujām tirdzniecības veikšanai regulētā akciju tirgū. Lappušu skaita ierobežojums nebūtu piemērots pašu kapitāla vērtspapīriem, kas nav akcijas, vai vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, – tie ietver plašu instrumentu klāstu, tostarp sarežģītus instrumentus. Turklāt lappušu skaita ierobežojums nebūtu jāattiecina uz: kopsavilkumu; informāciju, kas iekļauta ar norādi, tostarp vispārēju reģistrācijas dokumentu, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde vai kas tai iesniegts; vispārējā reģistrācijas dokumentā iekļauto informāciju, ko izmanto kā prospekta sastāvdaļu; un informāciju, kas jāsniedz, ja emitentam ir sarežģīta finanšu vēsture vai tas ir uzņēmies nozīmīgas finanšu saistības, vai nozīmīgu bruto izmaiņu gadījumā, kā definēts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/980 (11).

(17)

Prospektā atklājamās informācijas standartizēts formāts un standartizēta secība būtu nosakāma šajā regulā neatkarīgi no tā, vai prospekts vai pamatprospekts ir sagatavots kā vienots dokuments vai arī to veido atsevišķi dokumenti, izņemot gadījumus, kad informācija ir iekļauta vispārējā reģistrācijas dokumentā. Tāpēc ir nepieciešams, lai Regulas (ES) 2017/1129 I, II un III pielikumā tiktu noteikta standartizēta iedaļu secība attiecībā uz prospektā vai atsevišķi reģistrācijas dokumentā un vērtspapīru aprakstā atklājamo informāciju. Minētajiem pielikumiem būtu jākalpo par pamatu Komisijai grozīt jebkādus deleģētos aktus, ar ko nosaka prospekta, pamatprospekta un galīgo noteikumu standartizētu iedaļu formātu un secību, tostarp attiecībā uz šajās iedaļās atklājamās informācijas vienumiem. Turklāt ir jānosaka prospekta kopsavilkumā atklājamās informācijas standartizēta secība.

(18)

Lai samazinātu slogu emitentiem, kuri vēlas iegūt atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū Savienībā un vienlaikus piedāvā vai privāti izvieto vērtspapīrus ieguldītājiem trešā valstī un kuriem citādi būtu pienākums sagatavot vairākus dokumentus, lappušu ierobežojums, kā arī standartizētais formāts un standartizētā secība nebūtu jāpiemēro prospektam, kas attiecas uz atļauju šādu vērtspapīru tirdzniecībai.

(19)

Lai panāktu konverģenci Savienībā attiecībā uz prospektu formātu, būtu jānosaka Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (“EVTI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (12), pienākums izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu prospektu veidni un izkārtojumu, tostarp burtu izmēru un stila prasības atkarībā no prospekta veida un ieguldītāju tipa, uz kuriem tas vērsts. Turklāt, lai palīdzētu ieguldītājiem orientēties prospektā, būtu jānosaka EVTI pienākums izstrādāt pamatnostādnes par prospektu saprotamību un vienkāršas valodas izmantošanu tajos nolūkā nodrošināt, ka tajos sniegtā informācija ir kodolīga, skaidra un lietotājdraudzīga atkarībā no prospekta veida un ieguldītāju tipa, uz kuriem tas vērsts. Komisijai būtu jāpieņem minētie īstenošanas tehniskie standarti ar īstenošanas aktiem, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

(20)

Prospekta kopsavilkums ir svarīgs un būtisks dokuments, kas kalpo kā norādes, kuras palīdz privātajiem ieguldītājiem labāk izprast visu prospektu un orientēties tajā un tādējādi pieņemt pamatotus lēmumus par ieguldījumiem. Lai prospekta kopsavilkumu padarītu vieglāk lasāmu un saprotamāku privātajiem ieguldītājiem, ir jāatļauj emitentiem prospekta kopsavilkumā informāciju sniegt vai apkopot diagrammu, grafiku vai tabulu veidā, ievērojot Regulas (ES) 2017/1129 7. pantā noteikto lappušu ierobežojumu.

(21)

Regula (ES) 2017/1129 ļauj emitentiem palielināt prospekta kopsavilkuma maksimālo garumu par vienu lappusi, ja vērtspapīriem ir pievienota garantija, jo ir jāsniedz informācija gan par garantiju, gan par garantijas devēju. Tomēr, ja ir vairāk nekā viens garantijas devējs, ar vienu papildu lappusi var nepietikt. Tādēļ ir jāparedz iespēja prospekta kopsavilkuma garumu palielināt vēl vairāk, ja garantijas sniedz vairāk nekā viens garantijas devējs.

(22)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus ar prospekta kopsavilkumu saistīto prasību piemērošanai, būtu jānosaka EVTI pienākums izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai precizētu kopsavilkuma veidni un izkārtojumu, kā arī burtu izmēru un stila prasības. Turklāt, lai palīdzētu privātajiem ieguldītājiem orientēties prospekta kopsavilkumā, būtu jānosaka EVTI pienākums izstrādāt pamatnostādnes par kopsavilkumu saprotamību un vienkāršas valodas izmantošanu tajos nolūkā nodrošināt, ka tajos sniegtā informācija ir kodolīga, skaidra un lietotājdraudzīga. Komisijai būtu jāpieņem minētie īstenošanas tehniskie standarti ar īstenošanas aktiem, ievērojot LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

(23)

Regula (ES) 2017/1129 paredz, ka emitentam, kura vispārējais reģistrācijas dokuments ir apstiprināts tā kompetentajā iestādē divus finanšu gadus pēc kārtas, ir bieža emitenta statuss un tas visus turpmākos vispārējos reģistrācijas dokumentus un to grozījumus var iesniegt bez iepriekšēja apstiprinājuma. Lai samazinātu nevajadzīgu slogu un stimulētu vispārējā reģistrācijas dokumenta izmantošanu, minētais laikposms būtu jāsaīsina līdz vienam finanšu gadam. Šāds atvieglojums neietekmēs ieguldītāju aizsardzību, jo vispārējo reģistrācijas dokumentu un jebkādus tā grozījumus nevar izmantot kā prospekta daļu bez attiecīgās kompetentās iestādes apstiprinājuma. Turklāt kompetentajai iestādei ir atļauts pārskatīt tai iesniegtu vispārējo reģistrācijas dokumentu ex post kārtībā, kad vien kompetentā iestāde to uzskata par nepieciešamu, un attiecīgā gadījumā pieprasīt grozījumu veikšanu.

(24)

Lai atvieglotu privātu uzņēmumu SPP Savienības publiskajos tirgos un kopumā samazinātu nevajadzīgas izmaksas un slogu uzņēmumiem, kas vērtspapīrus piedāvā publiski vai vēlas saņemt atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, prospekts būtu būtiski jāracionalizē gan attiecībā uz pašu kapitāla vērtspapīriem, gan uz vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, vienlaikus nodrošinot, ka tiek saglabāts pietiekami augsts ieguldītāju aizsardzības līmenis.

(25)

Kaut arī ES izaugsmes prospektā iekļautais informācijas atklāšanas līmenis ir pārāk preskriptīvs attiecībā uz MVU, tas šķiet piemērots uzņēmumiem, kas vēlas saņemt atļauju tirdzniecībai regulētā tirgū. Tāpēc ir lietderīgi Regulas (ES) 2017/1129 I, II un III pielikumu saskaņot ar ES izaugsmes prospekta informācijas atklāšanas līmeni, atsaucei izmantojot attiecīgos pielikumus, kas noteikti Deleģētajā regulā (ES) 2019/980.

(26)

Ņemot vērā, ka lēmumu par ieguldījumiem pieņemšanā arvien lielāka nozīme ir ilgtspējas apsvērumiem, ieguldītāji, pieņemot pamatotus lēmumus par ieguldījumiem, arvien biežāk ņem vērā informāciju par vidiskajiem, sociālajiem un pārvaldības (VSP) jautājumiem. Tāpēc ir jānovērš zaļmaldināšana, nosakot ar VSP saistīto informāciju, kas attiecīgā gadījumā jāsniedz prospektā par pašu kapitāla vērtspapīriem vai vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, kuri tiek publiski piedāvāti vai kurus atļauts tirgot regulētā tirgū. Tomēr minētajai prasībai nebūtu jāpārklājas ar citos Savienības tiesību aktos noteikto prasību sniegt minēto informāciju. Tāpēc uzņēmumiem, kas publiski piedāvā pašu kapitāla vērtspapīrus vai vēlas iegūt atļauju tirgot pašu kapitāla vērtspapīrus regulētā tirgū, prospektā attiecībā uz laikposmiem, ko aptver vēsturiskā finanšu informācija, ar norādi būtu jāiekļauj vadības ziņojumi un konsolidētie vadības ziņojumi, kuros ietverts ilgtspējas ziņojums, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES (13). Turklāt Komisija būtu jāpilnvaro izstrādāt sarakstus, kuros būtu norādīta ar VSP saistītā informācija, kura iekļaujama prospektos par vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kas tiek reklamēti kā vērtspapīri, kuros ņemti vērā VSP faktori vai kuri vērsti uz VSP mērķu sasniegšanu. Komisijai būtu jānodrošina konsekvence starp informāciju, kas jāatklāj prospektā, un attiecīgā gadījumā ilgtspējas informācijas atklāšanu, kas prasīta Direktīvā 2013/34/ES vai attiecīgā gadījumā – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/2631 (14), neapdraudot minētajā regulā noteikto marķējuma un izvēles veidnes brīvprātīgo raksturu.

(27)

Regulas (ES) 2017/1129 14. pantā paredzēta iespēja sagatavot vienkāršotu prospektu sekundārām emisijām, ko veic uzņēmumi, kuri jau ir saņēmuši atļauju tirdzniecībai regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū nepārtraukti vismaz 18 mēnešus. Tomēr informācijas atklāšanas līmenis vienkāršotajos prospektos sekundārām emisijām joprojām tiek uzskatīts par pārāk preskriptīvu un pārāk tuvu standarta prospektam, lai būtiski ietekmētu to uzņēmumu sekundārās emisijas, kuru vērtspapīru tirdzniecība jau ir atļauta regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū un uz kuriem attiecas periodiskas un pastāvīgas informācijas atklāšanas prasības. Lai kotēšanas dokumentāciju padarītu vieglāk saprotamu un tādējādi uzlabotu ieguldītāju aizsardzības iedarbīgumu, vienlaikus samazinot izmaksas un slogu emitentiem, attiecībā uz šādām sekundārām emisijām būtu jāievieš jauns un efektīvāks ES turpmākas emisijas prospekts. Tomēr, lai ierobežotu slogu emitentiem un aizsargātu ieguldītājus, ir jāparedz pārejas periods attiecībā uz prospektiem, kas apstiprināti saskaņā ar vienkāršoto informācijas atklāšanas režīmu sekundārām emisijām pirms jaunā režīma piemērošanas sākuma dienas. Šādam ES turpmākas emisijas prospektam vajadzētu būt pieejamam vairāku kategoriju emitentiem, kuru vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū nepārtraukti vismaz pēdējos 18 mēnešus, vai šādu vērtspapīru piedāvātājiem. Ar minētajiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka šādi emitenti ir ievērojuši periodiskās un pastāvīgās informācijas atklāšanas prasības, kas noteiktas Direktīvā 2004/109/EK, attiecīgā gadījumā – Regulā (ES) Nr. 596/2014 vai attiecīgā gadījumā – Deleģētajā regulā (ES) 2017/565.

(28)

Lai emitenti varētu pilnībā izmantot ES turpmākas emisijas prospekta kā atvieglota prospekta veida priekšrocības, tā tvērumam vajadzētu būt plašam un tam būtu jāaptver tādu vērtspapīru publiski piedāvājumi vai atļaujas veikt tirdzniecību regulētā tirgū, kas gan ir atvietojami, gan nav atvietojami ar vērtspapīriem, kuru tirdzniecība jau ir atļauta. Turklāt, lai veiksmīgi uzņēmumi varētu paplašināt darbību un gūt labumu no plašāka ieguldītāju kopuma, ES turpmākas emisijas prospektam vajadzētu būt pieejamam uzņēmumiem, kas vēlas pāriet no MVU izaugsmes tirgus uz regulētu tirgu, ar noteikumu, ka to vērtspapīrus MVU izaugsmes tirgū ir atļauts tirgot nepārtraukti vismaz iepriekšējos 18 mēnešus. Tomēr emitentam, kuram regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū ir atļauts tirgot tikai vērtspapīrus, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, nevajadzētu atļaut sagatavot ES turpmākas emisijas prospektu nolūkā saņemt atļauju tirgot regulētā tirgū pašu kapitāla vērtspapīrus, jo tam ir nepieciešama pilna prospekta satura atklāšana, lai ieguldītāji varētu pieņemt pamatotu lēmumu par ieguldījumiem.

(29)

Kopš 2022. gada 31. decembra vairs nevar izmantot ES atveseļošanas prospektu, kas minēts Regulā (ES) 2017/1129. ES atveseļošanas prospekta priekšrocība bija tā, ka to veidoja viens ierobežota apjoma dokuments, un tādējādi emitentiem bija viegli to sagatavot, bet ieguldītājiem – saprast. Minēto iemeslu dēļ gadījumos, kad ES turpmākas emisijas prospekts attiecas uz akcijām un tam ir lappušu skaita ierobežojums, ES turpmākas emisijas prospektu varētu veidot pēc līdzīga parauga un tam būtu jāpiemēro tāds pats saīsināts pārbaudes periods kā ES atveseļošanas prospektam. Tomēr ierobežotais pārbaudes periods nebūtu jāpiemēro gadījumos, kad notiek pāreja no MVU izaugsmes tirgus uz regulētu tirgu. Turklāt prasībās attiecībā uz ES turpmākas emisijas prospektu acīmredzamu iemeslu dēļ nebūtu jānosaka pienākums atklāt ar Covid-19 krīzi saistītu informāciju. Tā kā ES turpmākas emisijas prospektam būtu jāaizstāj gan vienkāršotais prospekts sekundārām emisijām, gan ES atveseļošanas prospekts, tam vajadzētu būt pastāvīgam un pieejamam gan attiecībā uz pašu kapitāla vērtspapīru, gan vērtspapīru, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, sekundārām emisijām. Turklāt tā izmantošanai nebūtu jāpiemēro nekādi ierobežojumi papildus prasībai par minimālo un nepārtraukto laikposmu, kurā attiecīgo vērtspapīru tirdzniecība atļauta regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū.

(30)

ES turpmākas emisijas prospektā būtu jāiekļauj atvieglots kopsavilkums, kas būtu noderīgs informācijas avots privātajiem ieguldītājiem. Minētais kopsavilkums būtu jāiekļauj ES turpmākas emisijas prospekta sākumā, un tajā galvenokārt būtu jāsniedz pamatinformācija, kas ļauj ieguldītājiem lemt par to, kurus vērtspapīru publiskos piedāvājumus un atļaujas veikt tirdzniecību pētīt padziļināti, un pēc tam iepazīties ar ES turpmākas emisijas prospektu kopumā, lai pieņemtu pamatotu lēmumu par ieguldījumiem. Tomēr prasība par kopsavilkumu nebūtu jāparedz, lai atļautu tādu vērtspapīru tirdzniecību, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, kā minēts Regulas (ES) 2017/1129 7. panta 1. punktā.

(31)

Lai ES turpmākas emisijas prospektu padarītu par saskaņotu dokumentu un atvieglotu tā lasāmību ieguldītājiem visā Savienībā neatkarīgi no jurisdikcijas, kurā vērtspapīri tiek publiski piedāvāti vai kur atļauta to tirdzniecība regulētā tirgū, tā formāts būtu jāstandartizē gan attiecībā uz pašu kapitāla vērtspapīriem, gan vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri. Šā paša iemesla dēļ informācija ES turpmākas emisijas prospektā būtu jāatklāj standartizētā secībā. Tomēr, lai atbalstītu vērtspapīru, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, sekundārās emisijas, tostarp programmu piedāvāšanas ietvaros, ES turpmākas emisijas prospekta piemērošanas jomai attiecībā uz vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, vajadzētu būt plašai un būtu jānodrošina emitentiem iespēja to sagatavot vai nu kā vienotu dokumentu, vai kā atsevišķus dokumentus.

(32)

Lai uzlabotu ES turpmākas emisijas prospekta lasāmību un lai ieguldītājiem būtu vieglāk to analizēt un orientēties tajā, ES turpmākas emisijas prospektam būtu jānosaka lappušu skaita ierobežojums attiecībā uz akciju sekundārām emisijām. Tomēr lappušu skaita ierobežojums nebūtu piemērots plašajai vērtspapīru kategorijai, kurā ietilpst pašu kapitāla vērtspapīri, kas nav akcijas, vai vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, – tie ietver plašu dažādu instrumentu klāstu, tostarp sarežģītus instrumentus. Turklāt lappušu skaita ierobežojums nebūtu jāattiecina uz: kopsavilkumu; informāciju, kas iekļauta ar norādi, tostarp vispārēju reģistrācijas dokumentu, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde vai kas tai iesniegts; un informāciju, kas jāsniedz, ja emitentam ir sarežģīta finanšu vēsture vai tas ir uzņēmies nozīmīgas finanšu saistības, vai nozīmīgu bruto izmaiņu gadījumā.

(33)

Viens no galvenajiem KTS mērķiem ir atvieglot MVU piekļuvi Savienības publiskajiem tirgiem un nodrošināt šiem MVU finansējuma avotus, kas nav banku aizdevumi, un iespēju paplašināt darbību un augt. Prospekta sagatavošanas izmaksas varētu atturēt MVU, kas vēlas piedāvāt vērtspapīrus publiski, ņemot vērā, ka parasti šo piedāvājumu samaksa ir neliela. ES izaugsmes prospekts ir vieglāk sagatavojams prospekts, kas ieviests ar Regulu (ES) 2017/1129 un ir pieejams MVU un dažām citām kategorijām, tostarp uzņēmumiem ar tirgus kapitalizāciju līdz 500 miljoniem EUR, kuru vērtspapīru tirdzniecība jau ir atļauta MVU izaugsmes tirgū. ES izaugsmes prospekta mērķis bija samazināt prospekta sagatavošanas izmaksas mazākiem emitentiem un vienlaikus sniegt ieguldītājiem būtisku informāciju, lai tie varētu novērtēt piedāvājumu un pieņemt pamatotu lēmumu par ieguldījumiem. Lai gan emitenti, kas sagatavo ES izaugsmes prospektu, var panākt diezgan ievērojamus izmaksu ietaupījumus, ES izaugsmes prospekta informācijas atklāšanas līmenis joprojām tiek uzskatīts par pārāk preskriptīvu un pārāk tuvu standarta prospektam, lai radītu būtisku pozitīvu ietekmi attiecībā uz MVU. Tāpēc ir vajadzīgs ES izaugsmes emisijas prospekts ar atvieglotām prasībām, lai dokumentācijas sagatavošanu MVU kotēšanai biržā padarītu vēl mazāk sarežģītu un apgrūtinošu un ļautu MVU gūt vēl lielākus ietaupījumus. Tomēr, lai samazinātu slogu emitentiem un aizsargātu ieguldītājus, ir jāparedz pārejas periods ES izaugsmes prospektiem, kas apstiprināti pirms jaunā režīma piemērošanas sākuma dienas.

(34)

Prasībām attiecībā uz ES izaugsmes emisijas prospekta saturu vajadzētu būt atvieglotām, ņemot vērā ES atveseļošanas prospekta informācijas atklāšanas līmeni un dažus visvienkāršākos pielaišanas dokumentus, kurus daži MVU izaugsmes tirgi prasa emitentiem sagatavot gadījumos, kad tie ir atbrīvoti no pienākuma publicēt prospektu, un kuru saturs ir paredzēts MVU izaugsmes tirgu noteikumos. Samazinātajam informācijas apjomam, kas jāatklāj ES izaugsmes emisijas prospektā, vajadzētu būt samērīgam ar MVU izaugsmes tirgos kotēto uzņēmumu lielumu un to finansējuma piesaistes vajadzībām, kā arī būtu jānodrošina pienācīgs ieguldītāju aizsardzības līmenis. Turklāt ES izaugsmes emisijas prospektam būtu jāsastāv no vienota dokumenta, lai tas būtu viegli un vienkārši sagatavojams dokuments uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un lai ieguldītāji to varētu viegli izlasīt.

(35)

ES izaugsmes emisijas prospektam vajadzētu būt pieejamam MVU, emitentiem, kas nav MVU, kuru vērtspapīru tirdzniecība ir atļauta (vai to paredzēts atļaut) MVU izaugsmes tirgū, un maziem biržā nekotētiem uzņēmumiem, kuru publiski piedāvāto vērtspapīru kopējā samaksa nepārsniedz 50 000 000 EUR 12 mēnešu laikposmā. Lai izvairītos no divlīmeņu informācijas atklāšanas standarta regulētos tirgos atkarībā no emitenta lieluma, ES izaugsmes emisijas prospektam nevajadzētu būt pieejamam uzņēmumiem, kuru vērtspapīru tirdzniecība jau ir atļauta (vai to paredzēts atļaut) regulētos tirgos. Tomēr, lai atvieglotu pāreju uz regulētu tirgu un ļautu emitentiem gūt labumu no plašāka ieguldītāju loka, emitentiem, kuru vērtspapīru tirdzniecība jau ir atļauta MVU izaugsmes tirgū nepārtraukti vismaz iepriekšējos 18 mēnešus, būtu jāļauj izmantot ES turpmākas emisijas prospektu, lai pārietu uz regulētu tirgu.

(36)

ES izaugsmes emisijas prospektā kā noderīgs informācijas avots privātajiem ieguldītājiem būtu jāiekļauj atvieglots kopsavilkums, kura formāts un saturs ir tāds pats kā ES turpmākas emisijas prospekta kopsavilkumam. Minētais kopsavilkums būtu jāiekļauj ES izaugsmes emisijas prospekta sākumā, un tajā galvenokārt būtu jāsniedz pamatinformācija, kas ļauj ieguldītājiem lemt par to, kurus vērtspapīru publiskos piedāvājumus un atļaujas veikt tirdzniecību pētīt padziļināti, un pēc tam iepazīties ar ES izaugsmes emisijas prospektu kopumā, lai pieņemtu pamatotu lēmumu par ieguldījumiem.

(37)

ES izaugsmes emisijas prospektam vajadzētu būt saskaņotam dokumentam, kuru emitentiem, jo īpaši MVU, ir viegli sagatavot un ieguldītājiem viegli lasīt, neatkarīgi no Savienības jurisdikcijas, kurā attiecīgie vērtspapīri tiek publiski piedāvāti. Tāpēc tā formāts būtu jāstandartizē gan attiecībā uz pašu kapitāla vērtspapīriem, gan vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, un ES izaugsmes emisijas prospektā iekļautā informācija būtu jāatklāj standartizētā secībā. Lai vēl vairāk standartizētu ES izaugsmes emisijas prospektu, uzlabotu tā lasāmību un atvieglotu ieguldītājiem tā analīzi un orientēšanos tajā, būtu jāievieš lappušu skaita ierobežojums gadījumā, ja ES izaugsmes emisijas prospekts tiek sagatavots akciju emisijai. Minētajam lappušu skaita ierobežojumam arī vajadzētu būt iedarbīgam, lai sniegtu nepieciešamo informāciju, kas ļautu ieguldītājiem pieņemt pamatotus lēmumus par ieguldījumiem, un efektīvam attiecībā uz atvieglotām prasībām par ES izaugsmes emisijas prospekta saturu. Tomēr lappušu skaita ierobežojums nebūtu piemērots plašajai vērtspapīru kategorijai, kurā ietilpst pašu kapitāla vērtspapīri, kas nav akcijas, vai vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, – tie ietver plašu dažādu instrumentu klāstu, tostarp sarežģītus instrumentus. Turklāt lappušu skaita ierobežojums nebūtu jāattiecina uz: kopsavilkumu, jebkādu informāciju, kas iekļauta ar norādi, un jebkādu informāciju, kas jāsniedz, ja emitentam ir sarežģīta finanšu vēsture vai tas ir uzņēmies nozīmīgas finanšu saistības, vai nozīmīgu bruto izmaiņu gadījumā.

(38)

ES turpmākas emisijas prospektam un ES izaugsmes emisijas prospektam būtu jāpapildina standarta prospekts Regulā (ES) 2017/1129. Tādēļ, ja vien nav nepārprotami noteikts citādi, visas atsauces uz “prospektu” saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1129 ir jāsaprot kā atsauces uz visiem dažādajiem prospektu veidiem, tostarp ES turpmākas emisijas prospektu un ES izaugsmes emisijas prospektu. Prospekta veidu brīvprātīgais raksturs nozīmē, ka emitentam ir atļauts izvēlēties vienu no pieejamajiem prospekta veidiem, ja publiskajam piedāvājumam vai atļaujai veikt tirdzniecību regulētā tirgū ir vajadzīgs prospekts.

(39)

Lai panāktu uzticēšanos ES turpmākas emisijas prospekta un ES izaugsmes emisijas prospekta izmantošanai, ir svarīgi, lai to efektivitāte un tvērums būtu skaidri, jo uz ES turpmākas emisijas prospektu un ES izaugsmes emisijas prospektu attiecas tāds pats atbildības režīms kā pilnam prospektam gan attiecībā uz iekšzemes, gan pārrobežu piedāvājumiem vai atļauju veikt tirdzniecību. Tāpēc, ja emitentam ir tiesības izmantot ES turpmākas emisijas prospektu vai ES izaugsmes emisijas prospektu, kuri abi padara attiecīgā darījuma sagatavošanu efektīvāku un mazāk apgrūtinošu, un nepastāv citi būtiski apsvērumi pret to, ka tiek izmantots kāds no šiem prospektiem, emitenta izvēle no emitenta rīcībā esošajiem prospektu veidiem būtu aizsargājama un ne konsultantiem, ne kompetentajām iestādēm nebūtu jāliek emitentam sagatavot pilnu prospektu, ja tas nav stingri prasīts.

(40)

Prospektā būtu jānorāda riska faktori, kas ir būtiski un konkrēti emitentam un tā vērtspapīriem raksturīgi. Šā iemesla dēļ riska faktorus arī izklāsta ierobežotā riska kategoriju daudzumā atkarībā no to būtības. Tomēr, lai atvieglotu emitentu slogu, prasība klasificēt pēc svarīguma būtiskākos riskus būtu jāaizstāj ar prasību uzskaitīt katrā kategorijā būtiskākos riska faktorus veidā, kas atbilst emitenta veiktajam novērtējumam. Lai padarītu prospektu saprotamāku un ieguldītājiem būtu vieglāk pieņemt pamatotus lēmumus par ieguldījumiem, ir jāprecizē, ka emitentiem prospektā nebūtu jāiekļauj pārāk daudz riska faktoru, kas ir vispārīgi, kalpo tikai kā atrunas vai kas varētu maskēt konkrētus riska faktorus, par kuriem ieguldītājiem būtu jāzina.

(41)

Regulas (ES) 2017/1129 17. panta 1. punktā ir noteikts, ka gadījumā, ja prospektā nav iespējams iekļaut informāciju par publiski piedāvājamo vērtspapīru galīgo piedāvājuma cenu vai daudzumu, ieguldītājam ir atsaukšanas tiesības, kuras var izmantot divu darbdienu laikā pēc tam, kad ir iesniegta galīgā piedāvājuma cena vai to vērtspapīru daudzums, kurus paredzēts publiski piedāvāt. Lai palielinātu ieguldītāju aizsardzības līmeni, būtu jāpagarina termiņš, kurā ieguldītāji var izmantot šīs atsaukšanas tiesības.

(42)

Regulas (ES) 2017/1129 19. pants dod emitentiem iespēju iekļaut prospektā konkrētu informāciju ar norādi. Šī iespēja tika ieviesta, lai samazinātu slogu emitentiem un izvairītos no tādas informācijas dublēšanas, kas jau ir atklāta un publicēta saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem finanšu pakalpojumu jomā. Iespēja iekļaut informāciju ar norādi kļūs vēl vienkāršāka nākotnē, kad ieguldītājiem būs iespēja tai piekļūt efektīvāk un rezultatīvāk Eiropas vienotajā piekļuves punktā (“ESAP”), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/2859 (15). ESAP būtu jāļauj ieguldītājiem vienuviet atrast lielāko daļu būtiskās informācijas, kas tādējādi vēl vairāk atvieglos piekļuvi informācijai, kura prospektos iekļauta ar norādi. Turklāt uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai ar norādi brīvprātīgi iekļaut informāciju, kas nav jāatklāj prospektā, ar noteikumu, ka šāda informācija atbilst Regulā (ES) 2017/1129 paredzētajiem nosacījumiem par informācijas iekļaušanu ar norādi.

(43)

Lai novērstu nevajadzīgas izmaksas un slogu un lai palielinātos informācijas iekļaušanas prospektā ar norādi efektivitāte un lietderība, būtu jāprecizē, ka nebūtu jāparedz prasība uzņēmumiem publicēt papildinājumu attiecībā uz jaunu gada vai starpperioda finanšu informāciju, kas iekļauta pamatprospektā, kurš joprojām ir spēkā, pretēji Deleģētajā regulā (ES) 2019/979 noteiktajām situācijām. Tā vietā vajadzētu būt iespējai iekļaut jauno gada vai starpperioda finanšu informāciju pamatprospektā ar norādi, ar noteikumu, ka ir izpildītas prasības attiecībā uz iekļaušanu ar norādi, piemēram, prasības par publicēšanu elektroniski un valodas prasības. Tomēr uzņēmumiem būtu jāļauj publicēt šādu informāciju papildinājumā brīvprātīgi.

(44)

Regula (ES) 2017/1129 veicina to noteikumu konverģenci un saskaņošanu, kas attiecas uz prospektu pārbaudi un apstiprināšanu, kuru veic kompetentās iestādes. Jo īpaši Deleģētajā regulā (ES) 2019/980 tika noteikti kritēriji prospekta pilnīguma, saprotamības un konsekvences pārbaudei. Tomēr minētais kritēriju saraksts nav izsmeļošs, jo tajā būtu jāparedz iespēja ņemt vērā finanšu tirgu attīstību un inovācijas. Tādējādi Deleģētā regula (ES) 2019/980 ļauj kompetentajām iestādēm piemērot papildu kritērijus prospektu pārbaudei un apstiprināšanai, ja tas nepieciešams ieguldītāju aizsardzībai. EVTI salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumā ir norādīts, ka minētā iespēja ir radījusi būtiskas atšķirības tajā, kā kompetentās iestādes piemēro papildu pārbaudes kritērijus un pieprasa emitentiem sniegt papildu informāciju prospektā, kuru tās pārbauda.

(45)

Lai veicinātu kompetento iestāžu veikto prospektu uzraudzības darbību saskaņošanu un konverģenci, kam būtu jānodrošina noteiktība emitentiem un ieguldītāju uzticēšanās, ir lietderīgi precizēt apstākļus, kādos kompetentā iestāde var izmantot šādus papildu kritērijus, papildu informācijas veidu, kura atklāšanu kompetentās iestādes var pieprasīt papildus informācijai, kas tiek prasīta prospekta, ES turpmākas emisijas prospekta vai ES izaugsmes emisijas prospekta sagatavošanai, tostarp papildu informācijas veidu, kura atklāšanu varētu prasīt saskaņā ar papildu kritērijiem, un prospekta apstiprināšanas termiņu.

(46)

Lai nodrošinātu, ka emitenti tiek laikus informēti par to prospekta pārbaudes rezultātiem, būtu jānosaka pienākums kompetentajām iestādēm ievērot skaidru pārbaudes beigu termiņu. Ja lēmums par prospektu netiek pieņemts noteiktajā termiņā, kompetentajai iestādei šādas lēmuma nepieņemšanas iemesls būtu jāpaziņo emitentam, piedāvātājam vai personai, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, kā arī EVTI, kurai reizi gadā būtu jāpublicē apkopots ziņojums par to, kā kompetentās iestādes ievēro noteiktos termiņus. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir ieviesti atbilstoši pasākumi, lai pievērstos gadījumiem, kad kompetentās iestādes neievēro lēmuma par prospektu pieņemšanai noteiktos termiņus. Tomēr šāda situācija nav uzskatāma par pieteikuma apstiprinājumu.

(47)

Turklāt būtu jānosaka maksimālais termiņš pārbaudes procedūras pabeigšanai un kompetentās iestādes lēmuma pieņemšanai attiecībā uz prospektu. Tā kā pārbaudes procedūras ilgumu ietekmē arī faktori, kurus kompetentā iestāde nevar kontrolēt, termiņš būtu jānosaka kā procedūras maksimālais ilgums kopumā, aptverot gan darbības, ko veic persona, kura piesakās prospekta apstiprināšanai, gan kompetentās iestādes darbības. Tā kā var būt grūti paredzēt visas situācijas, kad pārbaudi nevar pabeigt noteiktajā termiņā, ir svarīgi precizēt nosacījumus iespējamām atkāpēm no minētā termiņa. Turklāt, tāpat kā attiecībā uz Regulas (ES) 2017/1129 20. pantā noteiktajiem termiņiem, tas, ka kompetentā iestāde nav pieņēmusi lēmumu par prospektu minētajā maksimālajā termiņā, nebūtu jāuzskata par prospekta apstiprinājumu. Juridiskās skaidrības labad “apstiprinājuma” definīcijā būtu arī jāprecizē, ka tas neattiecas uz prospektā iekļautās informācijas precizitāti.

(48)

EVTI salīdzinošo izvērtēšanu par kompetento iestāžu veikto prospektu pārbaudi un apstiprināšanu veica un salīdzinošās izvērtēšanas ziņojums tika publicēts pirms Komisijas priekšlikuma šai grozošajai regulai. Ņemot vērā to, ka EVTI salīdzinošo izvērtēšanu var veikt jebkurā laikā, kad EVTI to uzskata par lietderīgu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, šādu prasību nav nepieciešams precizēt Regulā (ES) 2017/1129. Tāpēc būtu jāsvītro Regulas (ES) 2017/1129 20. panta 13. punkts, kurā noteikta prasība EVTI rīkot un veikt salīdzinošo izvērtēšanu par kompetento iestāžu pārbaudes un apstiprināšanas procedūrām.

(49)

Regulas (ES) 2017/1129 21. panta 1. punktā noteikta prasība – ja sākotnēji publiski tiek piedāvātas tādas kategorijas akcijas, kuras tiek atļauts tirgot regulētā tirgū pirmo reizi, prospekti jāpublicē vismaz sešas darbdienas pirms piedāvājuma beigām. Lai veicinātu ātrus reģistru veidošanas procesus, jo īpaši strauji mainīgos tirgos, un padarītu pievilcīgāku privāto ieguldītāju iesaistīšanu šādos piedāvājumos, pašreizējais minimālais sešu dienu periods no prospekta publicēšanas līdz akciju piedāvājuma beigām būtu jāsaīsina, neskarot ieguldītāju aizsardzību.

(50)

Lai vāktu datus ES turpmākas emisijas prospekta un ES izaugsmes emisijas prospekta novērtējuma vajadzībām, Regulas (ES) 2017/1129 21. panta 6. punktā minētajam glabāšanas mehānismam būtu jāattiecas gan uz ES turpmākas emisijas prospektu, gan ES izaugsmes emisijas prospektu, kas būtu skaidri jādiferencē no pārējiem prospektu veidiem.

(51)

Lai prospekta izplatīšanu iespējamiem ieguldītājiem padarītu ilgtspējīgāku, palielinātu digitalizāciju finanšu nozarē un novērstu nevajadzīgas izmaksas, iespējamiem ieguldītājiem vairs nevajadzētu būt tiesīgiem pieprasīt prospekta kopiju drukātā formātā. Tāpēc prospekta kopija iespējamiem ieguldītājiem pēc pieprasījuma un bez maksas būtu jāpiegādā tikai elektroniskā formātā.

(52)

Regulas (ES) 2017/1129 23. panta 3. punktā finanšu starpniekiem ir paredzēts pienākums informēt ieguldītājus, kuri ir iegādājušies vai parakstījušies uz vērtspapīriem ar šā finanšu starpnieka starpniecību, par iespējamību, ka tiks publicēts papildinājums, un noteiktos apstākļos sazināties ar minētajiem ieguldītājiem dienā, kad papildinājumu paredzēts publicēt. Ar Regulu (ES) 2021/337 minētajā pantā tika ieviests 2.a un 3.a punkts, kas paredz samērīgāku režīmu, lai samazinātu slogu finanšu starpniekiem, vienlaikus saglabājot augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni. Minētajos punktos precizēts, ar kuriem ieguldītājiem finanšu starpniekiem jāsazinās, kad tiek publicēts papildinājums, un pagarināts gan termiņš, līdz kuram ar šiem ieguldītājiem jāsazinās, gan termiņš, līdz kuram šie ieguldītāji var izmantot savas atsaukšanas tiesības. Turklāt minētajos punktos precizēts, ka finanšu starpniekiem būtu jāsazinās ar ieguldītājiem, kas pērk vai parakstās uz vērtspapīriem vēlākais sākotnējā piedāvājuma perioda beigās. Minētais periods ir laikposms, kurā emitenti vai piedāvātāji publiski piedāvā vērtspapīrus saskaņā ar prospektā noteikto, un neietver turpmākus laikposmus, kuros vērtspapīri tiek tālāk pārdoti tirgū. Ar Regulas (ES) 2017/1129 23. panta 2.a un 3.a punktu ieviestais režīms zaudēja spēku 2022. gada 31. decembrī. Ņemot vērā ieinteresēto personu kopumā pozitīvās atsauksmes par šo režīmu, tas būtu jānosaka par pastāvīgu.

(53)

Ar Regulas (ES) 2017/1129 23. panta 2.a un 3.a punktu tika pagarināts termiņš, kurā jāsazinās ar atbilstīgajiem ieguldītājiem par papildinājuma publicēšanu, – līdz pirmās darbdienas beigām pēc tās darbdienas, kurā papildinājums publicēts. Lai finanšu starpnieki varētu ievērot šo termiņu, ir nepieciešams noteikt, ka finanšu starpniekiem būs jāinformē tikai tie ieguldītāji, kuri piekrituši, ka par papildinājuma publicēšanu ar viņiem sazinās ar elektroniskiem līdzekļiem, piemēram, pa e-pastu. Turklāt finanšu starpniekiem būtu jāpiedāvā ieguldītājiem, kuri norādījuši, ka vēlas, lai ar viņiem sazinātos tikai ar līdzekļiem, kas nav elektroniski, iespēja izvēlēties elektronisko saziņu, lai saņemtu paziņojumu par papildinājuma publicēšanu. Tāpat ir jānosaka finanšu starpniekiem pienākums norādīt ieguldītājiem, kuri nepiekrīt, ka ar viņiem sazinās elektroniski, un atsakās izvēlēties elektronisko saziņu, ka viņi var skatīt emitenta vai finanšu starpnieka tīmekļa vietni, lai pārbaudītu, vai ir publicēts papildinājums.

(54)

Atšķirīgas interpretācijas par to, vai emitentam būtu jāļauj papildināt pamatprospektu, lai iekļautu citus vērtspapīrus vai vērtspapīrus ar iezīmēm, kas atšķiras no tiem, attiecībā uz kuriem minētais pamatprospekts ir apstiprināts, ir izraisījušas konverģences trūkumu starp dalībvalstīm. Tāpēc, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību un sekmētu regulējuma konverģenci Savienībā, ir lietderīgi noteikt, ka pamatprospekta papildinājums nebūtu jāizmanto tam, lai ieviestu jaunu vērtspapīru veidu, par kuru attiecīgajā pamatprospektā nepieciešamā informācija nav iekļauta, ja vien tas nav nepieciešams, lai izpildītu kapitāla prasības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Savienības tiesību aktus. Turklāt nolūkā vēl vairāk veicināt konverģenci saistībā ar pamatprospektu izmantošanu, EVTI ar pamatnostādnēm būtu jānodrošina papildu skaidrība par apstākļiem, kādos papildinājumu var izmantot kā līdzekli tāda jauna vērtspapīru veida ieviešanai, kas vēl nav aprakstīts pamatprospektā.

(55)

Regulas (ES) 2017/1129 27. pantā noteikts, ka emitentiem jāsagatavo savu prospektu tulkojumi, lai iestādes un ieguldītāji minētos prospektus varētu pienācīgi pārbaudīt un novērtēt riskus. Vairumā gadījumu ir jāsniedz tulkojums vismaz vienā no oficiālajām valodām, ko par pieņemamām atzinušas kompetentās iestādes katrā tajā dalībvalstī, kurā tiek izteikts piedāvājums vai lūgta atļauja veikt tirdzniecību. Lai ievērojami samazinātu nevajadzīgu slogu, būtu jāļauj uzņēmumiem sagatavot prospektu valodā, kas ir ierasta starptautisko finanšu jomā, neatkarīgi no tā, vai piedāvājums vai tirdzniecības atļauja ir iekšzemes vai pārrobežu, savukārt, lai nodrošinātu privāto ieguldītāju aizsardzību, prasība par tulkojumu būtu jāattiecina tikai uz prospekta kopsavilkumu. Tomēr būtu jāļauj dalībvalstij izvēlēties nepiemērot šo noteikumu un tā vietā noteikt, ka prospekts par vērtspapīru publisko piedāvājumu vai atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, kas tiek prasīts vienīgi minētajā dalībvalstī, tiek sagatavots valodā, ko minētās dalībvalsts kompetentā iestāde atzinusi par pieņemamu. Šādos gadījumos būtu jānosaka pienākums minētajai dalībvalstij par savu lēmumu paziņot Komisijai un EVTI. Lai nodrošinātu pārredzamību emitentiem un ieguldītājiem, EVTI savā tīmekļa vietnē būtu jāpublicē to valodu saraksts, kuras ir pieņemamas katras dalībvalsts kompetentajām iestādēm attiecībā uz vērtspapīru publisku piedāvājumu vai atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, ko lūdz tikai izcelsmes dalībvalstī.

(56)

Regulas (ES) 2017/1129 29. pantā pašlaik ir noteikts, ka prospektu, kas sagatavots un apstiprināts saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem un kam šādus aktus piemēro (“trešās valsts prospekts”), apstiprina attiecīgo vērtspapīru emitenta izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde neatkarīgi no tā, vai minēto trešās valsts prospektu jau ir apstiprinājusi attiecīgā trešās valsts iestāde. Minētajā pantā arī noteikts, ka Komisijai ir jāpieņem lēmums, kurā nosaka, ka informācijas prasības, kas paredzētas šādas trešās valsts tiesību aktos, ir līdzvērtīgas Regulas (ES) 2017/1129 prasībām. Lai atvieglotu trešo valstu emitentu, tostarp MVU, piekļuvi Savienības publiskajiem tirgiem un nodrošinātu ieguldītājiem Savienībā papildu ieguldījumu iespējas, vienlaikus nodrošinot to aizsardzību, ir jāgroza līdzvērtības režīma noteikumi. Būtu jāprecizē, ka gadījumā, ja tiek atļauta vērtspapīru tirdzniecība regulētā tirgū vai vērtspapīri tiek publiski piedāvāti Savienībā, līdzvērtīgi trešās valsts prospekti, kurus jau ir apstiprinājusi trešās valsts uzraudzības iestāde, ir jāiesniedz tikai izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei Savienībā. Turklāt vispārējie līdzvērtības kritēriji, kuru pamatā pašlaik jābūt Regulas (ES) 2017/1129 6., 7., 8. un 13. pantā paredzētajām prasībām, būtu jāpaplašina, tajos iekļaujot arī noteikumus par atbildību, prospekta derīgumu, riska faktoriem un prospekta un papildinājumu pārbaudi, apstiprināšanu un publicēšanu. Lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību Savienībā, ir arī jāprecizē, ka trešās valsts prospektam ir jāietver visas Regulā (ES) 2017/1129 paredzētās tiesības un pienākumi. Trešo valstu emitentiem arī ir atļauts izmantot Regulas (ES) 2017/1129 28. pantā paredzēto procedūru attiecībā uz jebkāda veida vērtspapīru publiskiem piedāvājumiem vai atļaujām veikt tirdzniecību regulētā tirgū, sagatavojot prospektu saskaņā ar minēto regulu.

(57)

Lai aizsargātu ieguldītājus Savienībā un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp Savienībā iedibinātiem emitentiem un trešo valstu emitentiem, ir vajadzīga efektīva sadarbība ar trešo valstu uzraudzības iestādēm attiecībā uz informācijas apmaiņu ar minētajām iestādēm un Regulā (ES) 2017/1129 noteikto pienākumu izpildi trešās valstīs. Lai nodrošinātu efektīvu un konsekventu informācijas apmaiņu ar uzraudzības iestādēm, dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai EVTI pēc vismaz vienas kompetentās iestādes pieprasījuma būtu jānoslēdz sadarbības nolīgumi ar attiecīgajām trešo valstu uzraudzības iestādēm, un Komisija būtu jāpilnvaro noteikt šādu nolīgumu minimālo saturu un izmantojamo veidni. Turklāt EVTI būtu jāveicina sadarbības līgumu izstrādes koordinācija starp kompetentajām iestādēm un attiecīgajām trešo valstu uzraudzības iestādēm un vajadzības gadījumā no trešo valstu uzraudzības iestādēm iegūtās informācijas izplatīšana kompetentajām iestādēm, kas varētu būt nozīmīga pasākumiem, kuri jāveic saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1129 38. un 39. pantu. Tomēr, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību, no šādiem sadarbības nolīgumiem būtu jāizslēdz trešās valstis, kas ir iekļautas ES sarakstā ar tādām nodokļu jurisdikcijām, kuras nodokļu jomā nesadarbojas, vai tādām jurisdikcijām, kuru valsts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas režīmos ir stratēģiskas nepilnības, kas rada nopietnus draudus Savienības finanšu sistēmai.

(58)

Ir jānodrošina, ka uz ES turpmākas emisijas prospektu, ES izaugsmes emisijas prospektu un saistītajiem prospektu kopsavilkumiem attiecas tādi paši administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi kā uz citiem prospektiem. Minētajiem sodiem un pasākumiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem, un tiem būtu jānodrošina kopīga pieeja dalībvalstīs.

(59)

Regulas (ES) 2017/1129 47. pantā ir noteikts, ka EVTI katru gadu publicē ziņojumu, kurā ietverti statistikas dati par Savienībā apstiprinātajiem un paziņotajiem prospektiem un sniegta analīze par tendencēm. Ir jānosaka, ka minētajā ziņojumā būtu jāiekļauj arī statistikas informācija par ES izaugsmes emisijas prospektiem, diferencējot tos pēc emitentu veida, un būtu jāanalizē to informācijas atklāšanas režīmu izmantojamība, kas piemērojami saskaņā ar ES turpmākas emisijas prospektu, ES izaugsmes emisijas prospektiem un vispārējiem reģistrācijas dokumentiem. Minētajā ziņojumā būtu jāanalizē arī jaunais atbrīvojums attiecībā uz tādu vērtspapīru sekundārām emisijām, kas ir atvietojami ar vērtspapīriem, kurus jau atļauts tirgot regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū. Turklāt minētajā ziņojumā, pamatojoties uz ziņojumu, ko EVTI iesniegusi Komisijai, būtu jāiekļauj analīze par to, vai kompetento iestāžu veiktās pārbaudes un apstiprināšanas procedūras nodrošina uzraudzības konverģenci visā Savienībā un vai tās joprojām ir piemērotas, ņemot vērā to izvirzītos mērķus. Visbeidzot, minētajā ziņojumā būtu jāiekļauj analīze par to, vai dalībvalstu iespēja pieprasīt valsts informācijas atklāšanu zem attiecīgā atbrīvojuma robežvērtības 12 000 000 EUR vai 5 000 000 EUR apmērā attiecībā uz vērtspapīru publisku piedāvājumu veicina valsts informācijas atklāšanas prasību konverģenci un vai šāda valsts informācijas atklāšana ir šķērslis vērtspapīru publiskam piedāvājumam minētajās dalībvalstīs.

(60)

Komisijai pienācīgu laikposmu pēc šīs grozošās regulas piemērošanas dienas būtu jāpārskata Regulas (ES) 2017/1129 piemērošana un jo īpaši jānovērtē, vai noteikumi par prospekta kopsavilkumu, par informācijas atklāšanas režīmiem saistībā ar ES turpmākas emisijas prospektu, par ES izaugsmes emisijas prospektu un par vispārējo reģistrācijas dokumentu joprojām ir piemēroti, lai ar tiem sasniegtu mērķus. Ir arī jānosaka, ka minētajā ziņojumā būtu jāanalizē attiecīgie dati, tendences un izmaksas saistībā ar ES turpmākas emisijas prospektu un ES izaugsmes emisijas prospektu. Jo īpaši šajā ziņojumā būtu jānovērtē, vai šie jaunie režīmi nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp ieguldītāju aizsardzību un administratīvā sloga samazināšanu. Ņemot vērā, cik svarīgi ir nodrošināt to, ka KTS kļūst spēcīgāka un pēc iespējas ātri spēj atspoguļot tirgus realitāti, laikposmam, kas paredzēts šādu Komisijas novērtējumu sagatavošanai, ir jābūt īsākam nekā pirms šīs grozošās regulas pieņemšanas noteiktajam. Komisijai būtu arī jāizvērtē, vai noteikumu turpmāka saskaņošana attiecībā uz atbildību saistībā ar prospektu, ir pamatota, un, ja tas tā ir, tai būtu jāapsver Regulas (ES) 2017/1129 noteikumu par atbildību grozīšana.

(61)

Ar Regulu (ES) Nr. 596/2014 ir izveidota stabila sistēma, kas paredzēta tirgus integritātes un ieguldītāju uzticēšanās saglabāšanai, novēršot iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu darījumos, iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu un tirgus manipulācijas. Tā uzliek emitentiem vairākus informācijas izpaušanas un uzskaites pienākumus un pieprasa, lai emitenti atklātu iekšējo informāciju publiski. Sešus gadus pēc Regulas (ES) Nr. 596/2014 stāšanās spēkā sabiedrisko apspriešanu un ekspertu grupu ietvaros apkopotās ieinteresēto personu atsauksmes liecina, ka daži minētās regulas aspekti emitentiem rada īpaši lielu slogu. Tāpēc ir nepieciešams palielināt juridisko skaidrību, novērst nesamērīgas prasības emitentiem un palielināt Savienības kapitāla tirgu vispārējo pievilcību, vienlaikus nodrošinot pienācīgu ieguldītāju aizsardzības līmeni un tirgus integritāti.

(62)

Regulas (ES) Nr. 596/2014 14. un 15. pants aizliedz iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu darījumos, iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu un tirgus manipulācijas. Tomēr minētās regulas 5. pantā ir noteikts izņēmums šiem aizliegumiem attiecībā uz atpirkšanas programmām un stabilizāciju. Lai šo atbrīvojumu varētu izmantot atpirkšanas programmai, emitentiem ir pienākums ziņot visām to tirdzniecības vietu kompetentajām iestādēm, kurās atļauta vai tiek veikta akciju tirdzniecība, par katru darījumu, kas saistīts ar atpirkšanas programmu, arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 600/2014 (16) norādīto informāciju. Turklāt emitentiem ir pienākums pēc tam publiskot informāciju par darījumiem. Šie pienākumi ir pārāk apgrūtinoši. Tādēļ ir nepieciešams vienkāršot ziņošanas procedūru un pieprasīt, lai emitents informāciju par atpirkšanas programmas darījumiem sniedz tikai tā tirgus kompetentajai iestādei, kas ir visatbilstīgākais tā akciju likviditātes ziņā. Ir arī jāvienkāršo informācijas atklāšanas pienākums, ļaujot emitentam darīt zināmu atklātībai tikai apkopotu informāciju, kas norāda kopapjomu un vidējo svērto cenu par katru dienu un par katru tirdzniecības vietu.

(63)

Iekšējās informācijas jēdziens, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 596/2014 7. panta 1. punkta d) apakšpunktā, ir pārāk ierobežots, jo tas attiecas tikai uz personām, kam uzticēts izpildīt rīkojumus par finanšu instrumentiem, savukārt praksē par gaidāmo rīkojumu vai darījumu varētu zināt arī citas personas. Tādēļ šis jēdziens būtu jāpaplašina, lai ietvertu arī gadījumus, kad informācija tiek nodota, pārvaldot savu finanšu instrumentu kontu vai pārvaldītu fondu, un jo īpaši lai ietvertu visas to personu kategorijas, kuras var zināt par gaidāmo rīkojumu.

(64)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 11. panta 1. punktu tirgus izzināšana ir informācijas sniegšana vienam vai vairākiem potenciālajiem ieguldītājiem pirms paziņojuma par darījumu, lai konstatētu potenciālo ieguldītāju interesi par iespējamu darījumu un nosacījumiem saistībā ar to, piemēram, tā iespējamo apjomu vai cenu. Tirgus izzināšana ir iedibināta prakse, kas veicina kapitāla tirgu efektivitāti. Tomēr tirgus izzināšanai var būt vajadzīgs izpaust iekšējo informāciju potenciālajiem ieguldītājiem un pakļaut iesaistītās puses juridiskiem riskiem. Tirgus izzināšanas definīcijai vajadzētu būt plašai, lai ņemtu vērā dažādās Savienībā izmantotās izzināšanas tipoloģijas un atšķirīgās prakses. Tādēļ tirgus izzināšanas definīcijai būtu jāietver arī informācijas paziņošana, kam neseko īpašs paziņojums par darījumu, jo iekšējā informācija potenciālajiem ieguldītājiem varētu tikt atklāta arī šādā gadījumā, un emitentiem vajadzētu būt iespējai izmantot Regulas (ES) Nr. 596/2014 11. pantā paredzēto aizsardzību.

(65)

Regulas (ES) Nr. 596/2014 11. panta 4. punktā noteikts, ka iekšējās informācijas izpaušana tirgus izzināšanas laikā uzskatāma par tādu, kas veikta, pildot personas parastos darba, profesionālos vai dienesta pienākumus, un tādējādi nav uzskatāma par nelikumīgu iekšējās informācijas izpaušanu, ja tirgus dalībnieks, kas atklāj informāciju, papildus obligātajām prasībām, kuras noteiktas 11. panta 3. un 6. punktā, ievēro minētās regulas 11. panta 4. punktā noteiktās prasības. Lai izvairītos no interpretācijas, saskaņā ar kuru tirgus dalībniekiem, kas atklāj informāciju un veic tirgus izzināšanu, ir pienākums ievērot visas Regulas (ES) Nr. 596/2014 11. panta 4. punktā noteiktās prasības, būtu jāprecizē, ka tirgus izzināšanas režīms un 11. panta 4. punkta prasības tirgus dalībniekiem, kas atklāj informāciju, ir fakultatīvas un ietver aizsardzību pret apsūdzību par iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu. Tajā pašā laikā, kaut arī nevajadzētu pieņemt, ka tirgus dalībnieki, kas atklāj informāciju un kas, veicot tirgus izzināšanu, neievēro Regulas (ES) Nr. 596/2014 11. panta 4. punktā noteiktās prasības, ir nelikumīgi izpauduši iekšējo informāciju, šiem tirgus dalībniekiem, kas atklāj informāciju, nevajadzētu būt iespējai izmantot aizsardzību, kura pieejama tirgus dalībniekiem, kas ievēro minētās prasības. Lai kompetentajām iestādēm nodrošinātu iespēju iegūt revīzijas taku par procesu, kas var nozīmēt iekšējās informācijas izpaušanu trešām personām, būtu arī jāprecizē, ka Regulas (ES) Nr. 596/2014 11. panta 3. un 6. punktā noteiktās prasības ir obligātas visiem tirgus dalībniekiem, kuri atklāj informāciju, neatkarīgi no tā, vai ir ievērota minētās regulas 11. panta 4. punktā noteiktā fakultatīvā procedūra.

(66)

Emitenta akciju likviditāti var palielināt, izmantojot likviditātes nodrošināšanas darbības, tajā skaitā tirgus uzturēšanas kārtības dokumentāciju vai likviditātes līgumus. Tirgus uzturēšanas kārtība ietver līgumu starp tirgus operatoru un trešo personu, kas apņemas uzturēt konkrētu akciju likviditāti un par to gūst labumu no tirdzniecības maksu atlaidēm. Likviditātes līgums ir līgums starp emitentu un trešo personu, kas apņemas emitenta uzdevumā nodrošināt emitenta akciju likviditāti. Ar Regulu (ES) 2019/2115 Regulas (ES) Nr. 596/2014 13. pantā tika ieviesta iespēja to finanšu instrumentu emitentiem, kurus atļauts tirgot MVU izaugsmes tirgos, noslēgt likviditātes līgumu ar likviditātes devēju, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Viens no šiem nosacījumiem ir tāds, ka tirgus operators vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas uztur MVU izaugsmes tirgu, ir rakstiski apstiprinājusi emitentam, ka tā ir saņēmusi likviditātes līguma kopiju un ir piekritusi minētā līguma noteikumiem. Tomēr MVU izaugsmes tirgus operators nav likviditātes līguma puse, un prasība, ka šādam operatoram ir jāpiekrīt likviditātes līguma noteikumiem, rada pārmērīgu sarežģītību. Lai novērstu šo sarežģītību un veicinātu likviditātes noteikumus šajos MVU izaugsmes tirgos, ir lietderīgi atcelt prasību, ka MVU izaugsmes tirgu operatoriem ir jāpiekrīt likviditātes līgumu noteikumiem.

(67)

Iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma mērķis ir novērst jebkādu iekšējās informācijas iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu, un šāds aizliegums būtu jāpiemēro, tiklīdz šāda informācija ir pieejama. Prasības atklāt iekšējo informāciju mērķis galvenokārt ir dot ieguldītājiem iespēju pieņemt pienācīgi pamatotus lēmumus. Ja informācija tiek atklāta ļoti agrīnā posmā un ir provizoriska, tā varētu maldināt ieguldītājus, nevis veicināt cenu efektīvu veidošanu un novērst informācijas asimetriju. Tāpēc ilgstošā procesā informācijas atklāšanas prasībai nebūtu jāattiecas uz paziņojumiem par nodomiem, notiekošām sarunām vai – atkarībā no apstākļiem – uz sarunu gaitu, piemēram, uzņēmumu pārstāvju sanāksmi. Emitentam būtu jāatklāj tikai tāda informācija, kas saistīta ar konkrētajiem apstākļiem vai konkrēto notikumu, kuru ilgstošais process paredz radīt vai kura rezultāts tas ir (“noslēdzošais notikums”), iespējami drīz pēc šādu apstākļu vai notikuma iestāšanās. Piemēram, apvienošanās gadījumā informācija būtu jāatklāj iespējami drīz pēc tam, kad vadība ir pieņēmusi lēmumu parakstīt apvienošanās līgumu, tiklīdz ir panākta vienošanās par apvienošanās pamatelementiem. Parasti attiecībā uz līgumisku vienošanos būtu jāuzskata, ka noslēdzošais notikums ir iestājies tad, kad ir panākta vienošanās par minētās vienošanās pamatnosacījumiem. Attiecībā uz procesiem, kas nav ilgstoši un kas saistīti ar vienreizēju notikumu vai apstākļu kopumu, jo īpaši, ja minētā notikuma vai apstākļu kopuma iestāšanās nav atkarīga no emitenta, informācija būtu jāatklāj, tiklīdz emitents uzzina par šo notikumu vai apstākļu kopumu.

(68)

Precīzi noteikt to brīdi, kad apstākļu kopums vai notikums kļūst noslēdzošs, ne vienmēr ir vienkārši. Lai emitents varētu noteikt brīdi, kad ir jāatklāj iekšējā informācija, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētu aktu, lai noteiktu neizsmeļošu sarakstu ar noslēdzošajiem apstākļiem vai noslēdzošajiem notikumiem ilgstošos procesos, kas radītu pienākumu atklāt informāciju, un attiecībā uz katru notikumu vai apstākli – brīdi, kad tiek uzskatīts, ka notikums vai apstāklis ir iestājies.

(69)

Emitentiem būtu jānodrošina informācijas, kas saistīta ar starpposmiem, konfidencialitāte, ja apstākļi vai notikums, kuru ilgstošais process paredz radīt vai kura rezultāts tas ir, vēl nav atklāti. Tiklīdz ir notikusi minēto apstākļu vai minētā notikuma atklāšana, emitentam vairs nevajadzētu būt pienākumam aizsargāt ar starpposmiem saistītās informācijas konfidencialitāti.

(70)

Var būt gadījumi, kad emitentam informācijas atklāšana par konkrētiem apstākļiem vai notikumiem ir jāatliek uz brīdi, kad tie ir iestājušies. Regulas (ES) Nr. 596/2014 17. panta 4. punktā ir noteikts, ka emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks var uz savu atbildību atlikt iekšējās informācijas atklāšanu sabiedrībai ar noteikumu, ka ir ievēroti konkrēti nosacījumi. Uz to, ka emitents neatklāj iekšējo informāciju saistībā ar ilgstoša procesa starpposmiem, nebūtu jāattiecina Regulas (ES) Nr. 596/2014 17. panta 4. punktā noteiktās prasības. Lai emitentam vai emisijas kvotu tirgus dalībniekam nodrošinātu juridisko noteiktību un iekšējās informācijas atklāšanas atlikšanas nosacījumu konsekventu interpretāciju, minētie apstākļi būtu jāprecizē, tieši atsaucoties uz emitenta vai emisijas kvotu tirgus dalībnieka iepriekšējiem publiskiem paziņojumiem vai cita veida paziņojumiem. Lai sniegtu papildu precizējumu, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģēto aktu, ar ko nosaka neizsmeļošu sarakstu ar situācijām, kurās iekšējā informācija, ko emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks plāno atlikt, ir pretrunā emitenta vai emisijas kvotu tirgus dalībnieka jaunākajam publiskajam paziņojumam vai cita veida paziņojumam par to pašu jautājumu, uz kuru attiecas iekšējā informācija.

(71)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 18. panta 1. punktu emitentiem un visām citām personām, kas rīkojas to vārdā vai to uzdevumā, ir pienākums sagatavot un regulāri atjaunināt sarakstu ar visām personām, kurām ir piekļuve iekšējai informācijai un kuras strādā to labā saskaņā ar darba līgumu vai citādi veic uzdevumus, kuru dēļ tām ir pieejama iekšējā informācija, tajā skaitā konsultantiem, grāmatvežiem un kredītreitingu aģentūrām. Tomēr Regulas (ES) Nr. 596/2014 18. panta 6. punkts ierobežo minēto pienākumu attiecībā uz emitentiem, kuru finanšu instrumenti ir atļauti tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgū, tādā veidā, ka minētajiem emitentiem savos iekšējās informācijas turētāju sarakstos jāiekļauj vienīgi tās personas, kurām savu pie emitenta veikto funkciju vai ieņemamā amata dēļ ir pastāvīga pieeja iekšējai informācijai.

(72)

Dažās dalībvalstīs iekšējās informācijas turētāju sarakstus uzskata par īpaši svarīgiem, lai nodrošinātu augstu tirgus integritātes līmeni. Šā iemesla dēļ Regulas (ES) Nr. 596/2014 18. panta 6. punkta otrā daļa ļauj dalībvalstīm prasīt, lai emitenti MVU izaugsmes tirgos izveidotu plašākus iekšējās informācijas turētāju sarakstus, kuros iekļautas visas personas, kam ir piekļuve iekšējai informācijai, tomēr atvieglotā formātā, kam vajadzīgs mazāk informācijas. Lai izvairītos no pārmērīga regulatīvā sloga, vienlaikus saglabājot būtisku informāciju, kas nepieciešama kompetentajām iestādēm, lai izmeklētu pārkāpumus saistībā ar tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, šāds atvieglots formāts būtu jāizmanto visiem iekšējās informācijas turētāju sarakstiem.

(73)

Regulas (ES) Nr. 596/2014 19. pantā ir paredzēti preventīvi pasākumi pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un, konkrētāk, iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu darījumos attiecībā uz personām, kuras veic pārvaldības pienākumus, un ar tām cieši saistītām personām. Šādi pasākumi, piemēram, ietver gan paziņošanu par darījumiem ar attiecīgā emitenta finanšu instrumentiem, gan aizliegumu veikt darījumus ar šādiem instrumentiem noteiktos laikposmos. Jo īpaši Regulas (ES) Nr. 596/2014 19. panta 8. punktā ir paredzēts, ka personām, kuras veic pārvaldības pienākumus, ir jāinformē emitents un kompetentā iestāde, tiklīdz viena kalendārā gada laikā šādu personu darījumu kopējā summa sasniedz robežvērtību 5000 EUR apmērā, kā arī par visiem turpmākajiem darījumiem tajā pašā gadā. Attiecībā uz emitentiem paziņojumi attiecas uz darījumiem, ko personas, kuras veic pārvaldības pienākumus, vai ar tām cieši saistītas personas veic uz sava rēķina saistībā ar šā emitenta akcijām vai parāda instrumentiem, vai atvasinātajiem instrumentiem, vai citiem ar tiem saistītiem finanšu instrumentiem. Regulas (ES) Nr. 596/2014 19. panta 9. punktā paredzēts, ka kompetentās iestādes var palielināt šo robežvērtību līdz 20 000 EUR.

(74)

Lai izvairītos no nepamatotas prasības personām, kuras veic pārvaldības pienākumus, sniegt ziņojumus un uzņēmumiem atklāt informāciju par darījumiem, kas ieguldītājiem nebūtu nozīmīgi, ir lietderīgi paaugstināt ziņošanas un ar to saistītās informācijas atklāšanas robežvērtību no 5 000 EUR līdz 20 000 EUR. Vienlaikus kompetentajām iestādēm pamatotos gadījumos būtu jādod iespēja, ņemot vērā valsts tirgus apstākļus, šo robežvērtību palielināt līdz 50 000 EUR vai samazināt līdz 10 000 EUR.

(75)

Regulas (ES) Nr. 596/2014 19. panta 11. punkts aizliedz personām, kuras veic pārvaldības pienākumus, 30 kalendāro dienu laikposmā pirms emitenta finanšu pārskata sniegšanas (noslēgtais laikposms) tirgot emitenta akcijas vai parāda instrumentus, vai atvasinātos finanšu instrumentus, vai citus ar tiem saistītus finanšu instrumentus, ja vien emitents nav devis savu piekrišanu un nav iestājušies konkrēti apstākļi. Minētais atbrīvojums no prasības par noslēgto laikposmu pašlaik attiecas uz darbinieku akcijām vai uzkrājumu programmām, kā arī uz akciju kvalifikāciju vai tiesībām uz akcijām. Lai veicinātu noteikumu konsekvenci attiecībā uz dažādām aktīvu klasēm, šis atbrīvojums būtu jāpaplašina, par darbinieku shēmām, kurām piemērojams atbrīvojums, nosakot arī tās, kas attiecas uz finanšu instrumentiem, kuri nav akcijas, kā arī ietverot citu instrumentu, kas nav akcijas, kvalifikāciju vai tiesības uz tiem.

(76)

Atsevišķi darījumi vai darbības, ko īsteno persona, kura veic pārvaldības pienākumus noslēgtajā laikposmā, varētu attiekties uz neatsaucamu vienošanos, kas noslēgta ārpus noslēgtā laikposma. Šie darījumi vai darbības varētu izrietēt arī no diskrecionāras aktīvu pārvaldības pilnvarām, ko īsteno neatkarīga trešā persona saskaņā ar diskrecionāras aktīvu pārvaldības pilnvarojumu. Šādi darījumi vai darbības varētu būt arī rezultāts pienācīgi pilnvarotām korporatīvām darbībām, kas nerada priekšrocības personai, kura veic pārvaldības pienākumus. Turklāt šie darījumi vai darbības varētu būt rezultāts mantojumu, dāvinājumu un ziedojumu pieņemšanai vai iespējas līgumu, nākotnes līgumu vai citu atvasināto instrumentu, par kuriem vienošanās panākta ārpus noslēgtā laikposma, izmantošanai. Šādas darbības un darījumi principā neietver aktīvus lēmumus par ieguldījumiem, kurus pieņem personas, kas veic pārvaldības pienākumus. Aizliedzot šādus darījumus vai darbības visā noslēgtajā laikposmā, tiktu pārmērīgi ierobežota to personu brīvība, kas veic pārvaldības pienākumus, jo nepastāv risks, ka tās gūs labumu no priekšrocībām, ko rada informācijas pieejamība. Lai nodrošinātu, ka aizliegums tirgoties noslēgtajā laikposmā attiecas tikai uz darījumiem vai darbībām, kas ir atkarīgas no tādas personas apzinātas ieguldījumu darbības, kura veic pārvaldības pienākumus, šim aizliegumam nebūtu jāattiecas uz darījumiem vai darbībām, kas ir atkarīgi vienīgi no ārējiem faktoriem vai kas neietver personu, kuras veic pārvaldības pienākumus, aktīvus lēmumus par ieguldījumiem.

(77)

Palielinoties tirgu integrācijai, palielinās pārrobežu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas risks. Lai aizsargātu tirgus integritāti, kompetentajām iestādēm būtu ātri un savlaicīgi jāsadarbojas, arī ar EVTI. Lai stiprinātu šādu sadarbību, EVTI vajadzētu būt iespējai rīkoties pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu iniciatīvas, lai atvieglotu kompetento iestāžu sadarbību ar iespēju koordinēt jebkādu izmeklēšanu vai pārbaudi, kam ir pārrobežu ietekme. Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes izveidotās sadarbības platformas ir izrādījušās noderīgs uzraudzības instruments, lai stiprinātu informācijas apmaiņu un uzlabotu iestāžu savstarpējo sadarbību. Tāpēc ir lietderīgi ieviest iespēju arī EVTI pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu iniciatīvas izveidot un koordinēt šādas platformas vērtspapīru tirgu jomā, ja pastāv bažas par tirgus integritāti vai tirgu pienācīgu darbību. Ņemot vērā ciešo saikni starp finanšu tirgiem un tūlītēju darījumu tirgiem, EVTI vajadzētu arī būt iespējai pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu iniciatīvas izveidot šādas platformas arī ar publiskām struktūrām, kas uzrauga preču vairumtirgus, tajā skaitā Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER), ja šādas problēmas skar gan finanšu, gan tūlītēju darījumu tirgus.

(78)

Ļoti svarīga tirgus darbības uzraudzībai ir rīkojuma datu uzraudzība. Tāpēc kompetentajām iestādēm vajadzētu spēt viegli piekļūt datiem, kas tām nepieciešami uzraudzības īstenošanai. Daži no šiem datiem attiecas uz instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā, kas atrodas citā dalībvalstī. Lai uzlabotu uzraudzības efektivitāti, kompetentajām iestādēm būtu jāizveido mehānisms pastāvīgai rīkojuma datu apmaiņai. Lai nodrošinātu, ka minētā rīkojuma datu apmaiņas mehānisma darbības joma ir samērīga ar tā izmantošanu, pienākumam piedalīties minētajā mehānismā vajadzētu būt tikai tām kompetentajām iestādēm, kuras uzrauga tirgus ar augstu pārrobežu aktivitātes līmeni. Dalībvalstīm, kuru kompetentās iestādes būtu ieinteresētas piedalīties mehānismā brīvprātīgi, būtu jāievēro tie paši noteikumi un jāpiedalās mehānisma finansēšanā. EVTI ir parādījusi savas zināšanas datu apmaiņas centru izveidē, piemēram, tādu datu apmaiņā, kas attiecas uz ziņojumiem par darījumiem, izmantojot darījumu ziņošanas mehānisma (TREM) pārbaudītu īstenošanu, vai vienoto piekļuves punktu ETIR darījumu datiem ar darījumu reģistra un atbilstības programmas (TRACE) īstenošanu. Tāpēc iesaistītajām kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai izveidot šo jauno mehānismu rīkojuma datu apmaiņai, deleģējot projekta izstrādi EVTI. Komisijai deleģētajos aktos būtu jānosaka to tirdzniecības vietu saraksts, kurām ir būtiska pārrobežu dimensija, attiecībā uz katru finanšu instrumentu kategoriju ņemot vērā vismaz tirdzniecības apjomu tirdzniecības vietā, kā arī tirdzniecības apjomu tirdzniecības vietā ar finanšu instrumentiem, attiecībā uz kuriem visatbilstīgākā tirgus kompetentā iestāde atšķiras no tirdzniecības vietas kompetentās iestādes. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un nekavētu mehānisma īstenošanu, šajā regulā būtu jāparedz kritēriji attiecībā uz to, kā noteikt tirdzniecības vietas ar būtisku pārrobežu dimensiju, paredzot konkrētas robežvērtības akcijām. Lai nodrošinātu, ka kritēriji joprojām ir praktiski īstenojami un pietiekami elastīgi, lai ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību un vajadzību pēc efektīvas uzraudzības, Komisija būtu jāpilnvaro ar deleģēto aktu laika gaitā grozīt un atjaunināt izraudzīto tirdzniecības vietu sarakstu, vienlaikus nodrošinot samērīgumu, un lūgt EVTI atzinumu. Turklāt šim rīkojuma datu apmaiņas mehānismam sākotnēji būtu jāattiecas tikai uz akcijām, pirms to attiecina uz obligācijām un nākotnes līgumiem, ņemot vērā šo finanšu instrumentu nozīmīgumu gan pārrobežu tirdzniecības, gan tirgus manipulāciju ziņā. Tomēr, lai nodrošinātu, ka šāds rīkojuma datu apmaiņas mehānisms atspoguļo norises finanšu tirgos, kā arī kompetento iestāžu spēju apstrādāt jaunus datus, Komisija būtu jāpilnvaro vēl vairāk paplašināt to instrumentu klāstu, ar kuru rīkojuma datiem var apmainīties, izmantojot minēto mehānismu, un, iespējams, atlikt obligāciju un nākotnes līgumu iekļaušanu, ņemot vērā EVTI analīzi par mehānisma ieviešanu, jo īpaši izmaksu ziņā.

(79)

Lai uzlabotu rīkojumu uzraudzību, izmantojot tehnoloģiju jaunievedumus, un pastiprinātu tirgus integritāti, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai piekļūt rīkojuma datiem ne tikai saskaņā ar ad hoc pieprasījumu, bet arī pastāvīgi. Turklāt, lai valstu kompetentajām iestādēm atvieglotu rīkojuma datu apstrādi, ir jāsaskaņo šādu datu formāts.

(80)

Nozīmīgs faktors, kas attur uzņēmumus no tirdzniecības atļaujas pieprasīšanas, ir risks netīši pārkāpt Regulā (ES) Nr. 596/2014 noteiktās informācijas atklāšanas prasības un ar tām saistītie administratīvie sodi. Lai izvairītos no pārmērīga sloga uzņēmumiem, jo īpaši MVU, tostarp mikrouzņēmumiem, sodu galīgajai summai par pārkāpumiem, ko izdarījušas juridiskas personas saistībā ar informācijas atklāšanas prasībām, vajadzētu būt samērīgai ar uzņēmuma lielumu. Regulas (ES) Nr. 596/2014 30. panta 2. punkta j) apakšpunkta iii) un iv) punktā ir noteikts maksimālā soda apmēra minimums, ko valsts kompetentā iestāde var piemērot par pārkāpumu, kas saistīts ar informācijas atklāšanas režīmu. Lai nodrošinātu samērīgumu, šādas summas parasti būtu jānosaka, pamatojoties uz uzņēmuma kopējo gada apgrozījumu. Tomēr, ja, piemērojot valsts tiesību aktos noteikto maksimālo apjomu, kura pamatā ir kopējais gada apgrozījums, piemērotā soda galīgā summa būtu nesamērīgi maza, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 596/2014 31. pantā izklāstītos apstākļus, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka valstu kompetentās iestādes var palielināt sodu galīgo summu, ņemot vērā valsts tiesību aktos noteikto maksimālo summu, kas izteikta absolūtās summās. Šādos gadījumos, lai nodrošinātu samērīgu attieksmi, ir arī lietderīgi atļaut katrai dalībvalstij savos tiesību aktos piemērot absolūtās summās izteiktu zemāku maksimālo sodu līmeni attiecībā uz MVU. Tomēr dalībvalstij būtu jāļauj savos tiesību aktos noteikt vienādu absolūtās summās izteiktu maksimālo līmeni visu veidu emitentiem.

(81)

Personas datu apstrādei, ko kompetentās iestādes veic saistībā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679 (17). Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko EVTI veic saistībā ar minēto regulu, EVTI būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2018/1725 (18). Jo īpaši EVTI un valstu kompetentajām iestādēm personas dati būtu jāglabā ne ilgāk, kā tas nepieciešams nolūkiem, kādos personas dati tiek apstrādāti.

(82)

Lai precizētu šajā regulā noteiktās prasības, saskaņā ar tās mērķiem būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz prospekta, pamatprospekta un galīgo noteikumu satura un standartizētā formāta, kā arī standartizētās secības precizēšanu, vispārējā reģistrācijas dokumentā iekļaujamās informācijas minimuma precizēšanu, ES turpmākas emisijas prospekta un ES izaugsmes emisijas prospekta samazinātā satura un standartizētā formāta, kā arī standartizētās secības precizēšanu, uzraudzības konverģences veicināšanu, precizējot kritērijus kompetento iestāžu veiktajām prospektu pārbaudēm un apstiprināšanas procedūrām, trešo valstu emitentu sagatavoto prospektu vispārēju līdzvērtības kritēriju sīkāku precizēšanu, minimālā satura noteikšanu kompetento iestāžu vai, ja to pieprasa vismaz viena no minētajām iestādēm, – EVTI un trešo valstu uzraudzības iestāžu sadarbības pasākumiem, ievērojot Regulu (ES) 2017/1129, kā arī neizsmeļoša saraksta ar ilgstošo procesu un situāciju galīgajiem notikumiem, kad informācijas atklāšana nebūtu jāatliek, noteikšanu un pārskatīšanu, finanšu instrumentu saraksta paplašināšanu, lai kompetentās iestādes varētu iegūt rīkojuma datus, un saraksta ar izraudzītām tirdzniecības vietām, kurām ir būtiska pārrobežu dimensija akcijās, noteikšanu un atjaunināšanu, ievērojot Regulu (ES) Nr. 596/2014. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanas, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanas tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (19). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(83)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt EVTI izstrādātos īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz šādiem elementiem: prospektu veidne un izkārtojums, tostarp burtu izmērs un stila prasības atkarībā no prospekta veida un ieguldītāju tipa, uz kuriem tas vērsts; prospektu kopsavilkumu veidne un izkārtojums, tostarp burtu izmērs un stila prasības; atvieglots iekšējās informācijas turētāju sarakstu formāts; atbilstīga kārtība, kas prasīta mehānismā, lai apmainītos ar rīkojuma datiem; un atbilstīga kārtība, sistēmas un procedūras tirdzniecības vietām, lai izveidotu mehānismu šādu datu pastāvīgai un savlaicīgai apmaiņai, tostarp formāts un termiņi kompetentās iestādes pieprasīto datu sniegšanai. Komisijai būtu jāpieņem minētie īstenošanas tehniskie standarti ar īstenošanas aktiem, ievērojot LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

(84)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ieviestie pasākumi ir pilnībā jāsaskaņo visā Savienībā, bet mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(85)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 596/2014, Regula (ES) Nr. 600/2014 un Regula (ES) 2017/1129,

1)

regulas 1. pantu groza šādi:

2)

regulas 2. pantu groza šādi:

3)

regulas 3. pantā 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

4)

regulas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

5)

regulas 5. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Jebkāda tādu vērtspapīru turpmāka tālākpārdošana, kas iepriekš bija 1. panta 4. punkta a)–db) apakšpunktā uzskaitīto viena vai vairāku vērtspapīru publisku piedāvājumu veidu priekšmets, tiek uzskatīta par atsevišķu piedāvājumu, kam piemēro 2. panta d) punktā sniegto definīciju, lai noteiktu, vai minētā turpmākā tālākpārdošana ir vērtspapīru publiskais piedāvājums. Uz vērtspapīru izvietošanu ar finanšu starpnieku palīdzību attiecas prospekta publicēšanas pienākums, ja vien attiecībā uz galīgo izvietošanu nav piemērojams kāds no 1. panta 4. punkta a)–db) apakšpunktā uzskaitītajiem atbrīvojumiem.”

6)

regulas 6. pantu groza šādi:

7)

regulas 7. pantu groza šādi:

8)

regulas 9. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Pēc tam, kad emitenta vispārējais reģistrācijas dokuments par vienu finanšu gadu ticis apstiprināts kompetentajā iestādē, nākamos vispārējos reģistrācijas dokumentus var iesniegt kompetentajā iestādē bez iepriekšēja apstiprinājuma.”

9)

regulas 11. panta 2. punkta otrās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Tomēr dalībvalstis nodrošina, ka ne uz vienu personu negulstas civiltiesiskā atbildība, pamatojoties tikai uz kopsavilkumu vien, ievērojot 7. pantu, tajā skaitā tā tulkojumus, izņemot gadījumus, kad:”

10)

regulas 13. pantu groza šādi:

11)

regulas 14. pantu svītro;

12)

regulas 14.a pantu aizstāj ar šādu:

(*7)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/565 (2016. gada 25. aprīlis), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV L 87, 31.3.2017., 1. lpp.).”;"

13)

regulas 15. pantu svītro;

14)

iekļauj šādu pantu:

15)

regulas 16. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

16)

regulas 17. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

;

17)

regulas 19. pantu groza šādi:

18)

regulas 20. pantu groza šādi:

19)

regulas 21. pantu groza šādi:

20)

regulas 23. pantu groza šādi:

21)

regulas 27. pantu groza šādi:

22)

regulas 29. pantu aizstāj ar šādu:

23)

regulas 30. pantu aizstāj ar šādu:

(*8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).”;"

24)

regulas 38. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

;

25)

regulas 40. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Šīs regulas 20. panta vajadzībām piemēro arī pārsūdzības tiesības, ja kompetentā iestāde nav ne pieņēmusi lēmumu apstiprināt vai atteikties apstiprināt pieteikumu, ne arī pieprasījusi izmaiņas vai papildinošu informāciju 20. panta 2., 3., 6. un 6.a punktā noteiktajā laikposmā attiecībā uz minēto pieteikumu.”

26)

regulas 44. pantu groza šādi:

27)

regulas 47. pantu groza šādi:

28)

regulas 47.a pantu svītro;

29)

regulas 48. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

30)

pievieno šādu pantu:

31)

I–Va pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

1)

regulas 3. pantam pievieno šādu punktu:

;

2)

regulas 5. pantu groza šādi:

3)

regulas 7. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

;

4)

regulas 11. pantu groza šādi:

5)

regulas 13. panta 12. punkta pirmās daļas d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

;

6)

regulas 17. pantu groza šādi:

7)

regulas 18. pantu groza šādi:

8)

regulas 19. pantu groza šādi:

9)

regulas 23. panta 2. punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

;

10)

regulas 25. pantā iekļauj šādu punktu:

11)

regulā iekļauj šādus pantus:

12)

regulas 28. pantu svītro;

13)

regulas 29. pantu aizstāj ar šādu:

(*9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).”;"

14)

regulas 30. pantu groza šādi:

15)

regulas 31. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

16)

regulas 35. pantu groza šādi:

17)

regulas 38. pantu groza šādi: