(1)

Iepriekšējās krīzes, jo īpaši Covid-19 krīzes agrīnās dienas, ir parādījušas, ka iekšējā tirgū un tā piegādes ķēdēs var tikt smagi ietekmēta preču un pakalpojumu brīva aprite, kā arī personu brīva pārvietošanās. Tas var ietekmēt pārrobežu tirdzniecību starp dalībvalstīm, tādējādi radot šķēršļus pienācīgai iekšējā tirgus darbībai. Turklāt minēto krīžu laikā vai nu trūka piemērotu krīzes pārvarēšanas instrumentu un koordinācijas mehānismu, vai tie neaptvēra visus iekšējā tirgus aspektus, vai arī tie liedza laikus un efektīvi reaģēt uz šādām krīzēm.

(2)

Covid-19 krīzes sākumposmā dalībvalstis ieviesa šķēršļus brīvai kustībai iekšējā tirgū, kā arī atšķirīgus pasākumus attiecībā uz tādu preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, kuriem bija izšķiroša nozīme vai kuri bija nepieciešami reaģēšanai uz krīzi, kas ne vienmēr bija pamatoti. Komisijas veiktie ad hoc pasākumi, lai atjaunotu iekšējā tirgus darbību, pamatojoties uz spēkā esošajiem noteikumiem, nebija pietiekami. Savienība nebija pietiekami gatava nodrošināt krīzē būtisku nemedicīnisku preču, piemēram, individuālo aizsarglīdzekļu, efektīvu ražošanu, iepirkšanu un izplatīšanu. Pasākumi, lai nodrošinātu krīzē būtisku nemedicīnisku preču pieejamību Covid-19 krīzes laikā, tika īstenoti, reaģējot uz jau esošu situāciju. Covid-19 krīze arī parādīja, ka nav pietiekamas informācijas apmaiņas un pietiekama priekšstata par ražošanas jaudām visā Savienībā un ir neaizsargātība Savienības iekšējo un globālo piegādes ķēžu sakarā.

(3)

Turklāt nekoordinētiem pasākumiem, kas ierobežoja brīvu personu pārvietošanos, bija īpaša ietekme uz nozarēm, kuras ir atkarīgas no mobilajiem darba ņēmējiem, tostarp pierobežas reģionu darba ņēmējiem, kam Covid-19 krīzes laikā bija būtiska loma iekšējā tirgū.

(4)

Padome, izmantojot integrētos krīzes situāciju politiskās reaģēšanas (IPCR) mehānismus, varēja apmainīties ar informāciju un koordinēt konkrētas darbības saistībā ar Covid-19 krīzi, savukārt citās situācijās dalībvalstis rīkojās neatkarīgi. Tomēr Komisijas rīcība aizkavējās par vairākām nedēļām, jo trūka Savienības līmeņa gatavības iespējamām ārkārtas situācijām plānošanas un nebija skaidrs, ar kuru valsts iestādi jāsazinās, lai ātri rastu risinājumus krīzes izraisītajai ietekmei uz iekšējo tirgu. Turklāt kļuva acīmredzams, ka dalībvalstu nekoordinēti ieviestie ierobežojošie pasākumi vēl vairāk pasliktinās krīzes ietekmi uz iekšējo tirgu. Tika secināts, ka ir jāizstrādā kārtība saziņai starp dalībvalstīm un Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām attiecībā uz gatavības iespējamām ārkārtas situācijām plānošanu, koordināciju un sadarbību tehniskā līmenī un informācijas apmaiņu. Turklāt kļuva skaidrs, ka efektīvas koordinācijas trūkums starp dalībvalstīm saasināja preču trūkumu un radīja vairāk šķēršļu pakalpojumu brīvai apritei un personu pārvietošanās brīvībai.

(5)

Ekonomikas operatorus pārstāvošās organizācijas apgalvoja, ka ekonomikas operatoriem nav pietiekamas informācijas par brīvas kustības ierobežojumiem vai pasākumiem reaģēšanai uz krīzi, ko dalībvalstis ieviesušas Covid-19 krīzes laikā. Tas cita starpā bija tāpēc, ka trūka pārredzamības no dalībvalstu iestāžu puses, ekonomikas operatori nezināja, kur šādu informāciju iegūt, pastāvēja valodas barjeras un administratīvais slogs, ko radīja nepieciešamība atkārtoti pieprasīt informāciju no visām dalībvalstīm, jo īpaši pastāvīgi mainīgā regulatīvajā vidē. Minētais informācijas trūkums liedza ekonomikas operatoriem pieņemt uz informāciju balstītus uzņēmējdarbības lēmumus par to, cik lielā mērā tie minētās krīzes laikā varēja izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties vai turpināt pārrobežu uzņēmējdarbību. Ir jāuzlabo informācijas pieejamība par valsts un Savienības līmeņa brīvas kustības ierobežojumiem un krīzes reaģēšanas pasākumiem.

(6)

Tomēr, neraugoties uz sākotnējo koordinācijas trūkumu, iekšējā tirgus noteikumi būtiski palīdzēja mazināt Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi un nodrošināt ātru Savienības ekonomikas atveseļošanos, proti, novērsa nepamatotus un nesamērīgus valstu ierobežojumus, ko radītu dalībvalstu vienpusēja reaģēšana, un sniedza spēcīgu stimulu nonākt pie kopīgiem risinājumiem, tādējādi veicinot solidaritāti.

(7)

Notikumi saistībā ar Covid-19 krīzi uzsvēra nepieciešamību Savienībai ieņemt koordinētu nostāju un būt labāk sagatavotai iespējamām jaunām krīzēm, jo īpaši apsverot klimata pārmaiņu pastāvīgo ietekmi, kas izraisa dabas katastrofas, kā arī ekonomisko un politisko nestabilitāti pasaulē. Citas krīzes, kas varētu prasīt ātrāku reakciju, lai novērstu šķēršļus brīvai kustībai iekšējā tirgū un izvairītos no nopietniem traucējumiem piegādes ķēdēs, bez kurām nav iespējams uzturēt darbības iekšējā tirgū, ir, piemēram, meža ugunsgrēki, zemestrīces vai plaša mēroga kiberuzbrukumi. Tas, ka šādas krīzes ir ārkārtēji un pēkšņi pēc rakstura un mēroga neparasti notikumi, nozīmē, ka šādi notikumi ir racionāli neprognozējami. Tā kā nav zināms, kāda veida citas krīzes nākotnē varētu rasties un smagi ietekmēt iekšējo tirgu un tā piegādes ķēdes, ir jānodrošina instruments, ko varētu piemērot jebkādās krīzēs, kuras ietekmē iekšējo tirgu.

(8)

Krīzes ietekme uz iekšējo tirgu var kavēt iekšējā tirgus darbību divējādi. Tā var radīt šķēršļus brīvai apritei vai radīt traucējumus piegādes ķēdēs. Traucējumi piegādes ķēdēs var saasināt preču un pakalpojumu trūkumu iekšējā tirgū un kavēt ražošanu, kas rada papildu šķēršļus tirdzniecībai un konkurences izkropļojumus starp dalībvalstīm un starp privātiem operatoriem, tādējādi traucējot pienācīgu iekšējā tirgus darbību. Piegādes ķēžu traucējumi var arī izraisīt atšķirīgu valsts pasākumu rašanos vai iespējamu rašanos šādu piegādes ķēžu problēmu risināšanai, kā rezultātā tiek aktivizēts iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīms. Ar šo regulu būtu jānovērš šāda veida ietekme uz iekšējo tirgu un jāievieš pasākumi nolūkā novērst šķēršļus brīvai kustībai vai piegādes ķēžu traucējumiem, kas rada krīzē būtisku preču vai pakalpojumu trūkumu.

(9)

Lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga dalībvalstīm, incidenti, par ko ziņots, izmantojot šajā regulā minētos ad hoc agrīnos brīdinājumus, būtu jādefinē tā, lai tie izslēgtu notikumus, kuriem ir nenozīmīga paredzama ietekme uz preču un pakalpojumu brīvu apriti un personu, tostarp darba ņēmēju, brīvu pārvietošanos vai preču un pakalpojumu piegādes ķēdēm, kuras ir absolūti nepieciešamas, lai iekšējā tirgū nodrošinātu izšķiroši svarīgas sabiedrības funkcijas vai saimnieciskās darbības.

(10)

Lai nodrošinātu, ka šajā regulā noteiktais pasākumu satvars spēj pilnībā izmantot tā ietekmi iekšējā tirgus modrības un iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma kontekstā, Komisija būtu jāpilnvaro noteikt sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz krīžgatavību, sadarbību, informācijas apmaiņu un saziņu krīzes situācijās. Minētajā sīki izstrādātajā kārtībā, kas izpaužas kā gatavības iespējamām ārkārtas situācijām satvars, būtu jāizklāsta konkrēti tehniskie un darbības aspekti mehānismiem, kuri paredzēti informācijas apmaiņai starp Komisiju un dalībvalstīm. Turklāt tajā būtu jānosaka kārtība, kādā notiek operatīva koordinācija starp Komisiju un dalībvalstīm attiecībā uz saziņu krīzes situācijās. Šajā kontekstā, pamatojoties uz dalībvalstu paziņoto informāciju, būtu jāizveido īpašs saraksts ar visām attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas iesaistītas šajā regulā noteiktā satvara īstenošanā. Minētajā sarakstā jo īpaši būtu jānorāda uzdevumi un pienākumi, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķirti attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm iekšējā tirgus modrības un ārkārtas situācijas režīma laikā. Komisijas un dalībvalstu sadarbības kārtībai būtu jāaptver arī droša informācijas apmaiņa par apspriešanos ar ekonomikas operatoriem un sociālajiem partneriem saistībā ar to attiecīgajām iniciatīvām un darbībām iespējamas krīzes seku mazināšanai un reaģēšanai uz tām.

(11)

Šajā regulā izklāstītie pasākumi būtu jāīsteno saskaņoti, pārredzami, efektīvi, samērīgi un savlaicīgi, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību uzturēt izšķiroši svarīgas sabiedrības funkcijas, tostarp sabiedrisko drošību, sabiedrības drošību, sabiedrisko kārtību vai sabiedrības veselību. Šai regulai nebūtu jāietekmē dalībvalstu kompetence attiecībā uz, piemēram, valsts politiku sabiedrības veselības jomā, nedz arī dalībvalstu atbildība aizsargāt valsts drošību vai to pilnvaras aizsargāt citas būtiskas valsts funkcijas, tostarp nodrošināt valsts teritoriālo integritāti un uzturēt likumību un kārtību. Tāpēc šai regulai nebūtu jāskar lietas, kas saistītas ar valsts drošību un aizsardzību.

(12)

Šajā regulā ir paredzēti līdzekļi, kas nepieciešami, lai krīzes laikā nodrošinātu iekšējā tirgus, tajā darbojošos uzņēmumu un iekšējā tirgus stratēģisko piegādes ķēžu nepārtrauktu darbību, tostarp preču un pakalpojumu brīvu apriti un personu, tostarp darba ņēmēju, brīvu pārvietošanos krīzes laikā, un krīzē būtisku preču vai pakalpojumu pieejamību pilsoņiem, uzņēmumiem un publiskajām iestādēm. Turklāt ar šo regulu izveido forumu pienācīgai koordinācijai, sadarbībai un informācijas apmaiņai. Tajā arī ir paredzēti līdzekļi, ar kuriem nodrošina ātru piekļuvi tādai informācijai, kas nepieciešama mērķorientētai reaģēšanai un atbilstošai uzņēmumu un pilsoņu rīcībai tirgū krīzes laikā, un tās laicīgu pieejamību.

(13)

Ja iespējams, šai regulai būtu jāļauj paredzēt notikumus un krīzes, ļaujot Savienībai turpināt balstīties uz nepārtrauktu analīzi par kritiski svarīgām iekšējā tirgus ekonomikas nozarēm.

(14)

Stiprinot Savienības rūpniecības noturību un sagatavotību attiecībā uz kritiski svarīgām izejvielām, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1252 (4) papildina šo regulu, un tas ļauj Komisijai iekšējā tirgus modrības režīma vai iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā aktivizēt mērķorientētus pasākumus, ja rodas kritiski svarīgu preču piegādes apdraudējums vai traucējumi, tostarp attiecībā uz kritiski svarīgām izejvielām.

(15)

Šai regulai nebūtu jādublē spēkā esošais regulējums attiecībā uz zālēm, medicīniskajām ierīcēm vai citiem medicīniskiem pretpasākumiem, kas ir noteikts ES veselības drošības satvarā, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) 2022/123 (5), (ES) 2022/2370 (6) un (ES) 2022/2371 (7), un Padomes Regulā (ES) 2022/2372 (8) attiecībā uz gatavību krīzēm un reaģēšanu uz tām veselības jomā. ES veselības drošības satvaram vajadzētu prevalēt pār šo regulu attiecībā uz zāļu, medicīnisko ierīču vai citu medicīnisko pretpasākumu piegādes ķēdes traucējumiem un trūkumu, ja izpildās minētajā satvarā paredzētie nosacījumi. Tāpēc zāles, medicīniskās ierīces vai citi medicīniskie pretpasākumi Regulu (ES) 2022/2371 un (ES) 2022/2372 nozīmē, ja tie ir iekļauti sarakstā, kas pieņemts, ievērojot Regulas (ES) 2022/2372 7. panta 1. punktu, būtu jāizslēdz no šīs regulas piemērošanas jomas, izņemot attiecībā uz noteikumiem par preču un pakalpojumu brīvu apriti un personu, tostarp darba ņēmēju, brīvu pārvietošanos iekšējā tirgus ārkārtas situācijas laikā un jo īpaši attiecībā uz noteikumiem, kas paredzēti, lai atjaunotu un atvieglotu brīvu apriti un pārvietošanos.

(16)

Šai regulai būtu jāpapildina IPCR, ko Padome izmanto saskaņā ar Padomes Lēmumu 2014/415/ES (9), attiecībā uz Padomes darbu saistībā ar tādu starpnozaru krīžu ietekmi uz iekšējo tirgu, par kurām jāpieņem lēmumi saistībā ar gatavības iespējamām ārkārtas situācijām plānošanu un modrības un ārkārtas pasākumu īstenošanu. Šai regulai nevajadzētu skart IPCR, ko Padome izmanto saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1993 (10).

(17)

Šai regulai nevajadzētu skart Savienības civilās aizsardzības mehānismu (UCPM). Šai regulai būtu jāpapildina un nepieciešamības gadījumā jāatbalsta UCPM attiecībā uz kritiski svarīgu preču pieejamību un civilās aizsardzības darbinieku brīvu pārvietošanos (arī to aprīkojuma brīvu apriti) tādu krīžu gadījumos, uz kurām attiecas UCPM.

(18)

Šai regulai nebūtu jāskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (11), tostarp tās vispārējais regulējums iekšējās robežkontroles pagaidu ieviešanai vai pagarināšanai un paziņošanas sistēma par iekšējās robežkontroles pagaidu atjaunošanu.

(19)

Šai regulai nebūtu jāskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (12) noteikumi par krīzes vadību, kā izklāstīts tās 55. līdz 57. pantā, kuri īstenoti ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/300 (13).

(20)

Šai regulai nebūtu jāskar Eiropas Pārtikas nodrošinājuma krīžgatavības un reaģēšanas mehānisms. Tomēr uz pārtikas produktiem būtu jāattiecas šīs regulas noteikumiem par brīvu apriti, tostarp noteikumiem par brīvas aprites tiesību ierobežojumiem. Var izvērtēt arī to pasākumu atbilstību jebkādiem citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, kuri saistīti ar pārtikas produktiem.

(21)

Šai regulai nebūtu jāskar Komisijas spēja Savienības vārdā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem sākt apspriešanos vai sadarbību ar attiecīgām ārpus Savienības esošu valstu iestādēm, īpašu uzmanību pievēršot jaunattīstības valstīm, nolūkā rast sadarbīgus risinājumus, lai, ievērojot starptautiskus pienākumus, izvairītos no piegādes ķēžu traucējumiem. Vajadzības gadījumā tas var ietvert koordināciju attiecīgajos starptautiskajos forumos.

(22)

Viena no Covid-19 krīzes laikā konstatētajām problēmām bija tāda tīkla trūkums, kas nodrošinātu sagatavotību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, no vienas puses, un starp dalībvalstīm un Komisiju, no otras puses. Tāpēc šīs regulas mērķu sasniegšana būtu jāatbalsta ar pārvaldības mehānismu. Savienības līmenī ar šo regulu būtu jāizveido Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas un noturības padome (“padome”), kuras sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji un kuru vada Komisija, lai veicinātu sadarbību, informācijas apmaiņu un netraucētu, efektīvu un saskaņotu šīs regulas īstenošanu. Padomei būtu jāsniedz padomi un jāpalīdz Komisijai konkrētos jautājumos, tostarp par šīs regulas konsekventu īstenošanu, veicinot sadarbību starp dalībvalstīm, un tai būtu jāanalizē un jāapspriež svarīgi temati saistībā ar tūlītējām vai esošām krīzēm.

(23)

Komisijai būtu jāvada padome un jānodrošina tās sekretariāts. Katrai dalībvalstij būtu jāieceļ savs pārstāvis un tā aizstājējs. Priekšsēdētājam būtu jāuzaicina Eiropas Parlamenta pārstāvis kā pastāvīgs novērotājs. Lai saņemtu atbilstošus padomus par padomes darbībām un nodrošinātu ekspertu pienācīgu līdzdalību, priekšsēdētājam būtu jāspēj ad hoc kārtībā uzaicināt ekspertus piedalīties padomes darbā kā novērotājus un apmeklēt konkrētas sanāksmes, ja šāda dalība ir svarīga, ņemot vērā sanāksmes darba kārtību. Lai nodrošinātu saskaņotu un koordinētu Savienības reakciju uz dažādām krīzēm, kas varētu ietekmēt iekšējā tirgus darbību, priekšsēdētājam attiecīgajās padomes sanāksmēs kā novērotāji būtu jāuzaicina arī citu ar krīzi saistītu Savienības līmeņa struktūru pārstāvji. Lai veicinātu starptautisko sadarbību, priekšsēdētājam būtu jāuzaicina pārstāvji no starptautiskām organizācijām un valstīm ārpus Savienības piedalīties attiecīgajās padomes sanāksmēs saskaņā ar attiecīgajiem divpusējiem vai starptautiskajiem nolīgumiem. Priekšsēdētājam būtu jāspēj uzaicināt novērotājus dot ieguldījumu diskusijās ar attiecīgām speciālajām zināšanām, informāciju un atziņām, taču novērotājiem nevajadzētu piedalīties padomes atzinumu, ieteikumu vai padomu formulēšanā.

(24)

Padomei vajadzētu būt īpašiem uzdevumiem saistībā ar gatavības iespējamām ārkārtas situācijām satvaru, iekšējā tirgus modrības režīmu un iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīmu. Minētie uzdevumi ietver viedokļu apmaiņu un padomu sniegšanu Komisijai attiecībā uz to kritēriju novērtēšanu, kas jāņem vērā, aktivizējot dažādus režīmus, kā arī attiecībā uz novērtējumu par to, vai pastāv konkrētie priekšnosacījumi konkrētu reaģēšanas pasākumu ieviešanai. Komisijai būtu pilnībā jāņem vērā padomes pieņemtie atzinumi, ieteikumi vai ziņojumi.

(25)

Lai garantētu saskaņā ar šo regulu saņemtās informācijas konfidencialitāti, padome tiek mudināta savā reglamentā paredzēt, ka tās locekļi un novērotāji neizpauž komercnoslēpumus un citu sensitīvu un konfidenciālu informāciju, kas iegūta vai radīta, piemērojot šo regulu, un ievēro dienesta noslēpuma pienākumus, kuri ir līdzvērtīgi tiem, ko piemēro Komisijas darbiniekiem.

(26)

Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību, pārskatatbildību un koordināciju, jo īpaši krīžu laikā, Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai būtu jāspēj uzaicināt padomes priekšsēdētāju piedalīties tās sanāksmēs. Eiropas Parlaments pēc iespējas drīz būtu jāinformē par visiem ierosinātajiem vai pieņemtajiem Padomes īstenošanas aktiem. Komisijai būtu jāņem vērā elementi, kas izriet no viedokļiem, kuri pausti ārkārtas situācijas un noturības dialogā, kas noticis saskaņā ar šo regulu, tostarp attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas.

(27)

Turklāt nolūkā palielināt galveno ieinteresēto personu, jo īpaši ekonomikas operatoru, sociālo partneru, pētnieku un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, iesaisti, Komisijai būtu jāizveido ieinteresēto personu platforma, lai atvieglotu brīvprātīgu reaģēšanu uz iekšējā tirgus ārkārtas situācijām un mudinātu to darīt.

(28)

Lai nodrošinātu efektīvu koordināciju un informācijas apmaiņu saistībā ar gatavības iespējamām ārkārtas situācijām satvaru, iekšējā tirgus modrības režīmu un iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīmu, dalībvalstīm būtu jāizraugās centrālais koordinācijas birojs, kas ir atbildīgs par saziņu ar Komisijas izraudzītu Savienības līmeņa koordinācijas biroju un ar citu dalībvalstu centrālajiem koordinācijas birojiem. Centrālajiem koordinācijas birojiem būtu jādarbojas kā kontaktpunktam attiecībā uz saziņu ar attiecīgajām dalībvalstu kompetentajām iestādēm, apkopojot informāciju no minētajām iestādēm, tostarp attiecīgā gadījumā no iestādēm reģionālā un vietējā līmenī. Centrālajiem koordinācijas birojiem arī vajadzētu būt atbildīgiem par koordināciju un informācijas apmaiņu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai par savu centrālo koordinācijas biroju izraudzīties jau pastāvošu iestādi. Šādiem koordinācijas birojiem būtu arī, ja vien iespējams, reāllaikā jānosūta dalībvalstu vienotajiem kontaktpunktiem visa krīzē būtiskā informācija.

(29)

Šai regulai nebūtu jāskar iespēja Komisijai novērtēt, vai ierobežojumu noteikšana preču eksportam atbilst Savienības starptautiskajām tiesībām un pienākumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/479 (14).

(30)

Šai regulai nebūtu jāskar pasākumi, kas veikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (15).

(31)

Šo regulu piemēro, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2557 (16), ar ko nosaka saskaņotus minimālos noteikumus, lai nodrošinātu, ka pakalpojumi, kas ir būtiski izšķiroši svarīgu sabiedrības funkciju vai saimniecisko darbību uzturēšanai, tiek sniegti netraucēti iekšējā tirgū, lai palielinātu to kritisko vienību noturību, kuras sniedz šādus pakalpojumus, un lai uzlabotu pārrobežu sadarbību starp kompetentajām iestādēm, kā arī šī regula papildina minēto direktīvu.

(32)

Lai nodrošinātu labāku sagatavotību un noturību iespējamās turpmākās krīzēs, kas varētu būtiski negatīvi ietekmēt preču un pakalpojumu brīvu apriti un personu, tostarp darba ņēmēju, brīvu pārvietošanos vai radīt traucējumus preču un pakalpojumu piegādes ķēdēs iekšējā tirgū, Komisijai būtu jāmudina ekonomikas operatori un jāpalīdz tiem izstrādāt brīvprātīgus krīzes protokolus. Ekonomikas operatoriem arī turpmāk vajadzētu būt iespējai brīvi izlemt, vai piedalīties šādos brīvprātīgos krīzes protokolos. Dalība šādos brīvprātīgos krīzes protokolos nedrīkstētu radīt nesamērīgu administratīvo slogu. Brīvprātīgajos krīzes protokolos būtu jānosaka gaidāmo traucējumu konkrētie parametri, kā arī katra dalībnieka konkrētās funkcijas, šādu protokolu aktivizēšanas mehānisms un saistīto darbību apraksts. Šādu brīvprātīgu krīzes protokolu izstrādē var iesaistīt arī attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp dalībvalstu iestādes, Savienības struktūras, birojus un aģentūras un pilsoniskās sabiedrības organizācijas vai citas attiecīgas organizācijas. Nosakot vērā ņemamos traucējumu parametrus, ekonomikas operatoriem būtu jāspēj balstīties uz savu iepriekšējo pieredzi saistībā ar brīvas aprites ierobežojumiem un piegādes ķēdes traucējumiem, ko izraisījušas dažādas krīzes.

(33)

Lai ņemtu vērā iepriekšējo krīžu laikā gūto pieredzi, Komisijai būtu jāizstrādā un jādara pieejamas apmācību programmas un materiāli publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām, tostarp ekonomikas operatoriem. Dalībai šādās apmācības programmās un simulācijās arī turpmāk vajadzētu būt brīvprātīgai.

(34)

Krīžgatavības ietvaros šai regulai būtu jāveicina tādu notikumu un krīžu prognozēšana, par kuriem būtu iespējams veikt stresa testus un simulācijas, balstoties uz nepārtrauktu analīzi par stāvokli iekšējā tirgus ekonomikas kritiski svarīgās nozarēs un uz Savienības nepārtraukto darbu prognožu gatavošanā. Konkrētāk, Komisijai būtu jāizstrādā scenāriji un parametri konkrētās nozarēs, kas aptver īpašos riskus, kuri saistīti ar krīzi. Lai nodrošinātu visu dalībnieku krīžgatavību, ir jāparedz noteikumi par stresa testiem, kas būtu jāveic vismaz reizi divos gados. Šajā sakarā Komisijai būtu jāatbalsta un jāveicina stratēģiju izstrāde gatavībai ārkārtas situācijām, tostarp stratēģijas saziņai krīzes situācijās un informācijas apmaiņai par piemērojamiem ierobežojumiem sarežģītos apstākļos. Konkrētās prioritārās nozares būtu jānosaka, pamatojoties uz esošajiem uz rādītājiem balstītiem rīkiem, ar kuriem uzrauga piegādes ķēžu attīstību Savienībā, lai apzinātu iespējamās grūtības, ņemot vērā attiecīgos konkrētos kritērijus, piemēram, tirdzniecības plūsmas, pieprasījumu un piedāvājumu, piedāvājuma koncentrāciju, ražošanu Savienībā un pasaulē un ražošanas jaudas dažādos vērtības ķēdes posmos un ekonomikas operatoru savstarpējo atkarību.

(35)

Vajadzētu būt iespējai apmainīties ar informāciju par ad hoc brīdinājumiem agrīnās brīdināšanas nolūkā, izmantojot tīklu, kas izveidots dalībvalstu centrālo koordinācijas biroju un Savienības līmeņa koordinācijas biroju starpā. Šādi ad hoc brīdinājumi agrīnās brīdināšanas nolūkā būtisku incidentu gadījumā būtu jāpaziņo Komisijai, lai Savienība varētu labāk sekot iespējamai, tūlītējai vai notiekošai krīzei, tādējādi nodrošinot labāku sagatavotības līmeni gadījumā, ja krīze rodas vai attīstās.

(36)

Lai ņemtu vērā izņēmuma raksturu, kas piemīt iekšējā tirgus darbībai iekšējā tirgus modrības vai iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā, un iespējamo tālejošo ietekmi uz tā darbību, īstenošanas pilnvaras aktivizēt iekšējā tirgus modrības režīmu vai iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīmu izņēmuma kārtā būtu jāpiešķir Padomei atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 291. panta 2. punktam. Padomes īstenošanas aktā par iekšējā tirgus modrības režīma aktivizēšanu būtu jāietver elementi, kas ir cieši saistīti ar to priekšnosacījumu izpildīšanās novērtējumu, kuri pamato aktivizēšanu, proti, novērtējums par attiecīgās krīzes iespējamo ietekmi uz preču un pakalpojumu brīvu apriti un personu, tostarp darba ņēmēju, brīvu pārvietošanos iekšējā tirgū un tā piegādes ķēdēs, tādu kritiski svarīgu preču un pakalpojumu saraksts, kuri ir absolūti nepieciešami, lai uzturētu iekšējā tirgū izšķiroši svarīgas sabiedrības funkcijas vai saimnieciskās darbības, un veicamie modrības pasākumi. Turklāt, ja iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizēšanai ir nepieciešams arī pieņemt krīzē būtisku preču vai krīzē būtisku pakalpojumu vai abu sarakstu, minētais saraksts būtu jāpieņem vienlaikus ar iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizēšanu, un tāpēc tam vajadzētu būt cieši saistītam ar minēto aktivizēšanu. Minētā iemesla dēļ īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir arī Padomei, lai tā varētu pieņemt minēto krīzē būtisku preču vai krīzē būtisku pakalpojumu sarakstu un jebkādus tā atjauninājumus. Vajadzētu būt iespējai pagarināt iekšējā tirgus modrības režīmu vai iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīmu, izmantojot Padomes īstenošanas aktu pēc Komisijas priekšlikuma. Ja izrādās, ka kāds no režīmiem vairs nav vajadzīgs, attiecīgais režīms būtu jādeaktivizē.

(37)

Lai nodrošinātu, ka padome saņem atbilstošu informāciju par iespējamu ārkārtas situāciju iekšējā tirgū, ir jāparedz uzraudzība. Šādai uzraudzībai būtu jāattiecas uz tādu kritiski svarīgu preču un pakalpojumu piegādes ķēdēm, attiecībā uz kuriem ir aktivizēts iekšējā tirgus modrības režīms, un šādu preču un pakalpojumu ražošanā un piegādē iesaistīto personu brīvu pārvietošanos. Kritiski svarīgu preču un pakalpojumu piegādes ķēžu uzraudzība būtu jāveic dalībvalstu kompetentajām iestādēm, pamatojoties uz pieprasījumiem brīvprātīgi sniegt informāciju par atlasīto kritiski svarīgo preču un pakalpojumu pieejamību ietekmējošiem faktoriem, piemēram, ražošanas jaudu, nepieciešamā darbaspēka pieejamību, krājumiem, ierobežojumiem piegādātājiem, diversifikācijas un aizstāšanas iespējām, pieprasījuma apstākļiem un problemātiskiem posmiem. Pieprasījums brīvprātīgi sniegt informāciju saistībā ar šādu uzraudzību būtu jāadresē visiem attiecīgās kritiski svarīgu preču un pakalpojumu piegādes ķēdes dalībniekiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, kuras ir iedibinātas dalībvalstu teritorijā. Informācijas vākšana no būtiskajiem ekonomikas operatoriem par brīvas kustības traucējumiem kritiski svarīgo preču un pakalpojumu piegādes ķēdēs ir īpaši svarīga, jo atbilstoša darbaspēka trūkums ir viens no dominējošajiem piegādes ķēžu traucējumu cēloņiem. Dalībvalstu iestāžu veiktā preču un pakalpojumu ražošanā un piegādē iesaistīto personu brīvas pārvietošanās traucējumu uzraudzība būtu jāsaprot plaši, aptverot darba ņēmējus, pakalpojumu sniedzējus, uzņēmumu pārstāvjus un citas personas, kas iesaistītas pētniecībā, izstrādē un preču laišanā tirgū. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm ar centrālo koordinācijas biroju starpniecību savāktā informācija būtu jāsniedz Komisijai un padomei. Minētajai informācijai būtu jāļauj padomei sniegt Komisijai padomu par nepieciešamību aktivizēt iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīmu.

(38)

Attiecībā uz valsts pasākumiem, kuri nav saskaņoti saskaņā ar šo regulu un kuri, reaģējot uz ārkārtas situāciju iekšējā tirgū, ietekmē preču brīvu apriti, personu brīvu pārvietošanos vai pakalpojumu sniegšanas brīvību ārkārtas situācijās iekšējā tirgū, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šādi pasākumi pilnībā atbilst LESD un citiem noteikumiem Savienības tiesību aktos, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 492/2011 (17) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2004/38/EK (18), 2005/36/EK (19), 2006/123/EK (20) un (ES) 2015/1535 (21). Ja dalībvalstis pieņem šādus pasākumus, tiem vajadzētu būt pamatotiem un tajos būtu jāievēro proporcionalitātes un nediskriminēšanas principi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Turklāt saskaņā ar minētajiem principiem šādiem pasākumiem nevajadzētu radīt nevajadzīgu administratīvo slogu, un dalībvalstīm būtu jāveic visi iespējamie pasākumi, lai ierobežotu jebkādu administratīvo slogu, ko rada pasākumi, kuri pieņemti, reaģējot uz ārkārtas situāciju iekšējā tirgū. Visos šādos pasākumos arī būtu pienācīgi jāņem vērā apstākļi pierobežas reģionos un tālākajos reģionos, jo īpaši pārrobežu darba ņēmēju apstākļi. Dalībvalstīm būtu jāatceļ pasākumi, kas veikti, lai reaģētu uz ārkārtas situāciju iekšējā tirgū, un kas ierobežo brīvu kustību, tiklīdz tie vairs nav vajadzīgi. Kopumā valstu pasākumi, kas ierobežo brīvu apriti un pārvietošanos un šajā regulā nav saskaņoti, principā vairs nebūtu pamatoti vai samērīgi, kad iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīms ir deaktivizēts, un tāpēc tie būtu jāatceļ.

(39)

Šī regula nebūtu jāinterpretē tā, ka tā atļauj vai pamato preču un pakalpojumu brīvas aprites un personu brīvas pārvietošanās ierobežojumus, kas ir pretrunā LESD vai citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem. Piemēram, tas, ka daži ierobežojumi ir nepārprotami aizliegti iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīmā, nebūtu jāinterpretē tā, ka tas attaisno šādus ierobežojumus ārpus minētā režīma vai citus iespējamus ierobežojumus, kuri nav saderīgi ar Savienības tiesību aktiem un kuri nav skaidri aizliegti ar šo regulu.

(40)

LESD 21. pantā ir noteiktas Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā, ievērojot Līgumos noteiktos ierobežojumus un nosacījumus, kā arī pasākumus, kas pieņemti to īstenošanai. Detalizēti nosacījumi un ierobežojumi attiecībā uz minētajām tiesībām ir sīkāk izklāstīti Direktīvā 2004/38/EK. Minētajā direktīvā ir noteikti vispārīgie principi, ko piemēro attiecīgajiem ierobežojumiem, un apsvērumi, ko var izmantot šādu pasākumu pamatošanai. Minētie apsvērumi ir sabiedriskā politika, sabiedriskā drošība vai sabiedrības veselība. Minētajā kontekstā aprites un pārvietošanās brīvības ierobežojumus var atzīt par pamatotiem, ja tie ir samērīgi un nav diskriminējoši. Ar šo regulu nav paredzēts noteikt citus apsvērumus personu brīvas pārvietošanās tiesību ierobežošanai papildus tiem, kas ir noteikti Direktīvas 2004/38/EK VI nodaļā.

(41)

Personu brīvu pārvietošanos atvieglojoši pasākumi un jebkādi citi šajā regulā paredzēti pasākumi, kas ietekmē personu brīvu pārvietošanos, ir balstīti uz LESD 21. pantu un papildina Direktīvu 2004/38/EK iekšējā tirgus ārkārtas situācijās. Šādu pasākumu rezultātā nav jāatļauj vai jāattaisno brīvas pārvietošanās ierobežojumi, kas ir pretrunā Līgumiem vai citiem Savienības tiesību aktiem.

(42)

LESD 45. pantā ir noteiktas darba ņēmēju tiesības uz brīvu pārvietošanos, ievērojot Līgumos noteiktos ierobežojumus un nosacījumus, kā arī pasākumus, kas pieņemti to īstenošanai. LESD 46. pants ir juridiskais pamats tādu pasākumu pieņemšanai, kas vajadzīgi, lai radītu darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, kas noteikta LESD 45. pantā. Šajā regulā ir iekļauti noteikumi, kas papildina spēkā esošos pasākumus nolūkā vēl vairāk nostiprināt personu brīvu pārvietošanos, uzlabot pārredzamību un sniegt administratīvu palīdzību iekšējā tirgus ārkārtas situācijās. Šādi pasākumi paredz izveidot vienotos kontaktpunktus dalībvalstīs un Savienības līmenī un tos darīt pieejamus darba ņēmējiem un to pārstāvjiem saskaņā ar šo regulu aktivizēta iekšējā tirgus modrības un ārkārtas situācijas režīma laikā.

(43)

Ir lietderīgi aizliegt konkrētus valsts pasākumus, kas ierobežo brīvu kustību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību un ko nevajadzētu piemērot iekšējā tirgus ārkārtas situācijas laikā vai reaģējot uz to, jo tie ir acīmredzami nesamērīgi. Tāpēc visi šādi dalībvalstu veiktie pasākumi būtu jāizvērtē, ņemot vērā minētos saskaņošanas noteikumus, nevis LESD vai citus Savienības tiesību aktus.

(44)

Konkrētāk, dalībvalstīm vajadzētu atturēties ieviest pasākumus, kas rada diskrimināciju, pamatojoties uz valstspiederību vai, uzņēmumu gadījumā, juridisko adresi vai centrālās administrācijas vai galvenās uzņēmējdarbības vietu.

(45)

Dalībvalstīm būtu jāatturas no tādu pasākumu ieviešanas, kas liedz personām, kurām ir tiesības brīvi pārvietoties, atgriezties savā dzīvesvietas dalībvalstī, ja krīzes sākumā viņi atrodas citā dalībvalstī.

(46)

Dalībvalstīm būtu jāatturas no tādu pasākumu ieviešanas, kas liedz personām, kurām ir tiesības brīvi pārvietoties, ceļot uz citām dalībvalstīm svarīgu ģimenes iemeslu dēļ, ja šāda ceļošana tajā dalībvalstī, kas pieņem pasākumu, tādos pašos apstākļos joprojām ir atļauta.

(47)

Šai regulai nebūtu jāliedz dalībvalstīm atļaut saviem valstspiederīgajiem un rezidentiem atgriezties to teritorijā laikā, kad iekšējā tirgū ir ārkārtas situācijas. Nolūkā atvieglot šādu ceļošanu citām dalībvalstīm būtu jāļauj šādiem valstspiederīgajiem un rezidentiem izceļot no to teritorijas, lai ceļotu uz valstspiederības vai dzīvesvietas dalībvalsti vai lai šķērsotu to teritoriju nolūkā sasniegt valstspiederības vai dzīvesvietas dalībvalsti.

(48)

Brīvas pārvietošanās ierobežojumi, tostarp kā administratīvas prasības un procedūras, piemēram, deklarēšanas, reģistrācijas vai atļauju piešķiršanas procedūras, ir aizliegti, ja vien tie neatbilst Savienības tiesību aktiem. Ja saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir pieņemtas pamatotas un samērīgas administratīvās prasības un procedūras, dalībvalstīm iekšējā tirgus ārkārtas situācijas laikā par prioritāti būtu jānosaka šādu prasību ievērošanas veicināšana un šādu procedūru apstrāde personām, kas iesaistītas krīzē būtisku preču vai krīzē būtisku pakalpojumu ražošanā vai piegādē. Minētajā nolūkā un kad tas ir vajadzīgs, lai atvieglotu šādu preču vai pakalpojumu nodrošinātāju vai noteiktu to kategoriju brīvu pārvietošanos, Komisijai būtu jāievieš pasākumi, tostarp digitāli rīki un veidnes.

(49)

Šajā regulā ir noteikti pienākumi, kuru mērķis ir nodrošināt pārredzamību attiecībā uz valstu pasākumiem, kas pieņemti iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīmā un ierobežo personu tiesības brīvi pārvietoties. Visiem šādiem ierobežojumiem būtu jāatbilst Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Direktīvai 2004/38/EK. Minētajiem pienākumiem nebūtu jāskar spēkā esošie informēšanas vai paziņošanas pienākumi, ko turpina piemērot. Personu brīva pārvietošanās ir ārkārtīgi svarīga pienācīgai iekšējā tirgus darbībai. Covid-19 krīzes laikā gūtā pieredze liecina, ka šādu brīvas pārvietošanās tiesību ierobežojumiem var būt plašāka ietekme uz visām pārējām pamatbrīvībām. Informācijas trūkums par personu brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, kas saistīti ar krīzi, Savienības pilsoņiem un ekonomikas operatoriem var radīt papildu grūtības pārvaldīt savas darbības krīzes laikā. Pašlaik nav spēkā piemērojamas pārredzamības sistēmas, kas varētu sniegt ekonomikas operatoriem un Savienības pilsoņiem informāciju par personu brīvas pārvietošanās ierobežojumiem. Dalībvalstīm nekavējoties pēc tādu valsts normatīvo aktu pieņemšanas, ar kuriem, reaģējot uz krīzi, ievieš ierobežojumus personu brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanai, kā arī to grozījumu pieņemšanas būtu jāpaziņo Komisijai un citām dalībvalstīm to teksts. Minētajam tekstam būtu jāpievieno informācija par šādu pasākumu iemesliem, tostarp iemesliem, kas pierāda, ka pasākumi ir pamatoti un samērīgi, kā arī visi zinātniskie vai citi dati, kuri pamato to pieņemšanu, informācija par šādu pasākumu piemērošanas jomu, pieņemšanas un piemērošanas datumiem un ilgumu. Lai nodrošinātu, ka Savienības pilsoņi un ekonomikas operatori var iegūt ticamu informāciju par brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, dalībvalstīm pēc iespējas drīzāk būtu jāsniedz sabiedrībai skaidra, visaptveroša un laicīga informācija, kurā izskaidroti šādi pasākumi, jo īpaši to piemērošanas joma, pieņemšanas un piemērošanas datums un ilgums. Minētā informācija būtu jāsniedz arī Komisijai. Pamatojoties uz to, Komisijai attiecīgā informācija būtu jāpublicē īpašā tīmekļa vietnē, kas pieejama visās Savienības oficiālajās iestāžu valodās.

(50)

Lai nodrošinātu, ka šajā regulā paredzētos konkrētos iekšējā tirgus ārkārtas situācijas pasākumus izmanto vienīgi tad, ja tie ir absolūti nepieciešami nolūkā reaģēt uz konkrētu iekšējā tirgus ārkārtas situāciju, šādi pasākumi būtu jāaktivizē ar Komisijas īstenošanas aktiem, kuros norādīti šādas aktivizācijas iemesli un krīzē būtiskās preces vai krīzē būtiskie pakalpojumi, uz ko šādi pasākumi attiecas.

(51)

Turklāt, lai nodrošinātu minēto īstenošanas aktu proporcionalitāti un pienācīgi ņemtu vērā ekonomikas operatoru lomu krīzes pārvarēšanā, iekšējā tirgus pasākumi reaģēšanai uz ārkārtas situācijām Komisijai būtu jāaktivizē tikai pēc tam, kad Padome ir aktivizējusi iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīmu, un tad, ja ekonomikas operatori nespēj pieņemamā termiņā brīvprātīgi piedāvāt kādu risinājumu (“divlīmeņu aktivizācija”). Nepieciešamība aktivizēt iekšējā tirgus pasākumus reaģēšanai uz ārkārtas situācijām būtu jāpamato katrā tādā īstenošanas aktā un attiecībā uz visiem konkrētajiem krīzes aspektiem.

(52)

Lai būtu iespējams precīzi novērtēt, vai, ieviešot konkrētus iekšējā tirgus pasākumus reaģēšanai uz ārkārtas situācijām, samazinātos krīzē būtisku preču vai krīzē būtisku pakalpojumu trūkums vai tā nenovēršams apdraudējums iekšējā tirgus ārkārtējā situācijā, Komisijai būtu jāspēj pieprasīt informāciju no būtiskajiem ekonomikas operatoriem krīzē būtisku preču un pakalpojumu piegādes ķēdēs. Šādiem informācijas pieprasījumiem attiecīgā gadījumā būtu jāattiecas uz: ražošanas jaudām un krīzē būtisku preču krājumiem Savienībā un ražotnēs, kuras atrodas valstīs ārpus Savienības, un kuras minētie ekonomikas operatori darbina, ar kurām tie slēdz līgumus vai no kurām iepērk piegādes; grafiku vai aplēsi par turpmāko trīs mēnešu paredzamo ražošanas izlaidi katrai Savienībā un valstīs ārpus Savienības esošajai ražotnei, kuras ekonomikas operatori darbina vai ar kurām tie slēdz līgumus; un sīkām ziņām par visiem attiecīgajiem piegādes ķēžu traucējumiem vai trūkumu tajās. Lai nodrošinātu tās dalībvalsts pilnīgu iesaistīšanos, kurā atrodas ekonomikas operatora ražotne, Komisijai informācijas pieprasījuma kopija būtu nekavējoties jānosūta minētajai dalībvalstij un, ja minētās dalībvalsts kompetentā iestāde to pieprasa, Komisijai iegūtās informācijas apmaiņa ar minēto dalībvalsti būtu jāveic, izmantojot drošus līdzekļus.

(53)

Komisijai būtu jāizmanto informācijas pieprasījumi ekonomikas operatoriem vienīgi tad, kad informācija, kas ir nepieciešama, lai varētu pienācīgi reaģēt uz ārkārtas situāciju iekšējā tirgū, piemēram, informāciju, kas nepieciešama, lai Komisija dalībvalstu uzdevumā vai vārdā veiktu iepirkumu vai aplēstu ražošanas jaudu, kas ir to ražotāju rīcībā, kuri ražo krīzē būtiskas preces un kuru piegādes ķēdēs ir radušies traucējumi, Komisijai vēl nav pieejama un to nav iespējams iegūt no publiski pieejamiem avotiem vai tā netiek sniegta brīvprātīgi. Iesniedzot informācijas pieprasījumu ar īstenošanas aktu, Komisijai būtu jānodrošina, ka ieguvums sabiedrības interesēs atsver iespējamās neērtības attiecīgajiem ekonomikas operatoriem. Komisijai būtu jāņem vērā slogs, ko šāds informācijas pieprasījums varētu radīt, jo īpaši mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un būtu attiecīgi jānosaka atbildes sniegšanas termiņi. Ja ekonomikas operatora informācijas pieprasījuma apstrāde var būtiski traucēt tā darbības, attiecīgajam ekonomikas operatoram būtu jāļauj atteikties sniegt pieprasīto informāciju. Ekonomikas operatoram vajadzētu būt pienākumam sniegt Komisijai iemeslus, kāpēc tas atsakās sniegt pieprasīto informāciju. Šādiem iemesliem jo īpaši būtu jāietver risks, ka tiek pārkāpti līgumiski informācijas neizpaušanas pienākumi, kuru pamatā ir līgumi, ko reglamentē ārpus Savienības esošas valsts tiesību akti, vai risks, ka tiks izpausta ar valsts drošību saistīta informācija tādu preču gadījumā, kuras var tikt izmantotas valsts drošības kontekstā, kas varētu ietvert valsts rezerves.

(54)

Maksimālajam termiņam, kurā ekonomikas operatoram jāatbild uz informācijas pieprasījumu, vajadzētu būt 20 darba dienām. Konkrētais individuālais termiņš būtu jānosaka katrā gadījumā atsevišķi, un noteiktos apstākļos tas varētu būt īsāks. Ekonomikas operatoram būtu jāļauj pieprasīt vienreizēju termiņa pagarinājumu, kas ar Komisijas nepārprotamu piekrišanu varētu pagarināt kopējo termiņu ilgāk par 20 darba dienām. Būtu jāparedz, ka visus ekonomikas operatora pieprasījumus pagarināt termiņu iesniedz Komisijai saskaņā ar saziņas kārtību, kas precizēta individuālajā lēmumā. Būtu arī jāparedz, ka, kamēr Komisija nav atbildējusi uz pagarinājuma pieprasījumu, sākotnējo termiņu uzskata par pilnībā piemērojamu.

(55)

Ja nepieciešams, līdz ar iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizāciju būtu jāļauj sākt piemērot arī noteiktas procedūras reaģēšanai uz krīzi, ar kurām ievieš pielāgojumus noteikumos, kas reglamentē tādu preču izstrādi, ražošanu, atbilstības novērtēšanu un laišanu tirgū, uz kurām attiecas Savienības saskaņošanas noteikumi, kā arī atsevišķos noteikumos, kas reglamentē preces, uz kurām attiecas Savienības vispārējais produktu drošuma regulējums. Minētajām procedūrām reaģēšanai uz krīzi būtu jānodrošina tādu produktu ātra laišana tirgū ārkārtas situācijā, kas atzīti par krīzē būtiskām precēm. Saskaņotu produktu gadījumā atbilstības novērtēšanas iestādēm būtu jāpiešķir krīzē būtisku preču atbilstības novērtējumam prioritāte pār visiem citiem iesniegumiem par citu produktu novērtēšanu. Ja krīzē būtisku preču atbilstības novērtēšanas procedūras pārāk ieilgst, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāspēj piešķirt atļaujas šādām precēm, kurām piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras vēl nav pabeigtas, ar noteikumu, ka tās atbilst piemērojamajām drošuma prasībām. Šādām atļaujām vajadzētu būt derīgām tikai izdevējas dalībvalsts teritorijā, līdz to derīgumu ar Komisijas īstenošanas aktu paplašina, attiecinot uz Savienības teritoriju. Šādu atļauju derīguma termiņš, ar kurām atkāpjas no atbilstības novērtēšanas procedūrām, būtu jāierobežo līdz iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma ilgumam. Turklāt, lai veicinātu saskaņotu un nesaskaņotu krīzē būtisku preču piegādes palielināšanos, būtu jāparedz noteikta elastība attiecībā uz mehānismiem, kas paredz attiecīgi prezumpciju par atbilstību un prezumpciju par atbilstību vispārējā drošuma prasībai. Ja iekšējā tirgū ir izveidojusies ārkārtas situācija, krīzē būtisku preču ražotājiem vajadzētu arī būt iespējai paļauties uz valsts un starptautiskiem standartiem, kas nodrošina aizsardzību tādā pašā līmenī kā Eiropas standarti, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja šādu Eiropas standartu nav vai traucējumi iekšējā tirgū pārmērīgi sarežģī to ievērošanu, Komisijai tikai attiecībā uz saskaņotām krīzē būtiskām precēm būtu jāspēj izdot kopējas specifikācijas, lai ražotājiem nodrošinātu tūlītēji izmantojamus tehniskus risinājumus.

(56)

Lai ieviestu šos ar krīzi saistītos pielāgojumus attiecīgo nozaru Savienības noteikumos, jāveic mērķorientēti pielāgojumi šādos 16 tiesību aktos: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/14/EK (22), 2006/42/EK (23), 2010/35/ES (24), 2014/29/ES (25), 2014/30/ES (26), 2014/33/ES (27), 2014/34/ES (28), 2014/35/ES (29), 2014/53/ES (30), 2014/68/ES (31) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) 2016/424 (32), (ES) 2016/425 (33), (ES) 2016/426 (34), (ES) Nr. 305/2011 (35), (ES) 2023/988 (36) un (ES) 2023/1230 (37). Grozījumiem, ar ko katrā no attiecīgajiem tiesību aktiem nosaka ārkārtas procedūras, būtu jākļūst piemērojamiem tikai tad, kad tās tiek konkrēti aktivizētas. Ārkārtas situācijas procedūru aktivizācija saskaņā ar katru attiecīgo tiesību aktu būtu jāveic ar nosacījumu, ka saskaņā ar šo regulu ir aktivizēts iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīms, un tām būtu jāattiecas vienīgi uz produktiem, kas atzīti par krīzē būtiskām precēm, un vajadzētu būt spēkā tikai uz iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laiku.

(57)

Ja iekšējā tirgus darbību apdraud būtiski riski vai ir izteikts un pastāvīgs krīzē būtisku preču trūkums vai ārkārtīgi augsts pieprasījums pēc krīzē būtiskām precēm, pienācīgas iekšējā tirgus un tā piegādes ķēžu darbības nodrošināšanai varētu būt absolūti nepieciešami Savienības līmeņa pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt krīzē būtisku preču pieejamību, piemēram, prioritāri pasūtījumi.

(58)

Kā galējo līdzekli, lai nodrošinātu izšķiroši svarīgu sabiedrības funkciju vai saimniecisko darbību uzturēšanu iekšējā tirgū, ja konkrētu krīzē būtisku preču ražošanu vai piegādi nevarētu panākt ar citiem pasākumiem, Komisijai būtu jāspēj adresēt pieprasījumus ekonomikas operatoriem, kas ir iedibināti Savienībā, ražot vai piegādāt konkrētas krīzē būtiskas preces. Iesniedzot pieprasījumu, Komisijai būtu jāņem vērā iespējamā negatīvā ietekme uz konkurenci iekšējā tirgū un tirgus izkropļojumu saasināšanās risks. Turklāt pieprasījumu saņēmēju un labuma guvēju izvēlei nevajadzētu būt diskriminējošai.

(59)

Prioritārajam pieprasījumam vajadzētu būt balstītam uz objektīviem, faktiskiem, izmērāmiem un pamatotiem datiem. Šādos pieprasījumos būtu jāņem vērā ekonomikas operatoru leģitīmās intereses un ražošanas secības mainīšanai nepieciešamās izmaksas un centieni. Prioritārajā pieprasījumā būtu skaidri jānorāda, ka izvēle pieņemt vai noraidīt pieprasījumu paliek tikai ekonomikas operatora ziņā. Ja ekonomikas operators izvēlas noraidīt prioritāru pieprasījumu, tas var arī brīvi izlemt, vai iesniegt skaidru noraidījumu un vai sniegt pamatojumu, informējot Komisiju par noraidījumu.

(60)

Ja prioritāru pieprasījumu pieņem, pienākumam to izpildīt vajadzētu prevalēt pār jebkuru izpildes pienākumu saskaņā ar privāttiesībām vai publiskajām tiesībām. Katram prioritāram pasūtījumam būtu jānosaka taisnīga un samērīga cena. Šādu cenu vajadzētu būt iespējai aprēķināt, pamatojoties uz pēdējo gadu vidējām tirgus cenām, ja vien netiek sniegti iemesli jebkādam palielinājumam vai samazinājumam, piemēram, ņemot vērā inflāciju vai resursu izmaksas. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt tādu krīzē būtisku preču piegādi, kas ir absolūti nepieciešamas izšķiroši svarīgu sabiedrības funkciju vai saimniecisko darbību uzturēšanai iekšējā tirgū, pienākuma izpildīt prioritāru pieprasījumu ievērošanai nevajadzētu nozīmēt atbildību pret trešām personām par kaitējumu, kas var rasties dalībvalsts tiesību aktos reglamentēto līgumsaistību pārkāpuma rezultātā, ciktāl līgumsaistību pārkāpums bija nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību noteiktajām prioritātēm. Ekonomikas operatoriem, kuriem varētu adresēt prioritāru pieprasījumu, būtu jāļauj savos komerclīgumos paredzēt prioritāra pieprasījuma iespējamās sekas. Neskarot citu noteikumu piemērojamību, minētajam atbrīvojumam no atbildības nebūtu jāietekmē Padomes Direktīvā 85/374/EEK (38) paredzētā atbildība par defektīviem produktiem.

(61)

Ja ekonomikas operators ir skaidri akceptējis prioritāru pieprasījumu un Komisija pēc šādas akceptēšanas ir pieņēmusi īstenošanas aktu, ekonomikas operatoram būtu jāievēro visi minētā īstenošanas akta nosacījumi. Ja ekonomikas operators neievēro īstenošanas aktā paredzētos nosacījumus, tam būtu jāzaudē gūtais labums no atbrīvojuma no līgumiskās atbildības. Ja neatbilstība ir tīša vai ir saistīta ar rupju neuzmanību, ekonomikas operatoram var piemērot arī naudas sodu, ievērojot proporcionalitātes principu. Nevajadzētu būt iespējai uzlikt naudas sodus ekonomikas operatoriem, kuri nav skaidri pieņēmuši prioritāru pieprasījumu.

(62)

Ja viena vai vairākas dalībvalstis Komisiju informē par krīzē būtisku preču un pakalpojumu trūkumu vai tā risku, Komisijai būtu jāspēj ieteikt dalībvalstīm veikt pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka krīzē būtisku preču un pakalpojumu pieejamība ātri palielinās. Komisijai būtu jāņem vērā paredzēto pasākumu ietekme uz attiecīgajiem ekonomikas operatoriem. Šādi ieteikumi var ietvert pasākumus, kuru mērķis ir veicināt krīzē būtisku preču ražošanas jaudas palielināšanu esošo ražošanas jaudu pārprofilēšanu vai jaunu ražošanas jaudu izveidi vai jaunu ar krīzē būtisku pakalpojumu sniegšanu saistītu jaudu izveidi, kā arī pasākumus, kuru mērķis ir paātrināt attiecīgo un piemērojamo apstiprināšanas, atļauju piešķiršanas un reģistrācijas procedūru izpildi.

(63)

Ja viena vai vairākas dalībvalstis Komisiju informē par krīzē būtisku preču vai krīzē būtisku pakalpojumu trūkumu, Komisijai minētā informācija būtu jānosūta visām dalībvalstu kompetentajām iestādēm un jāracionalizē reaģēšanas koordinācija. Turklāt, lai nodrošinātu atsevišķu krīzē būtisku preču vai krīzē būtisku pakalpojumu pieejamību iekšējā tirgus ārkārtas situācijas laikā un lai izbeigtu ārkārtas situāciju iekšējā tirgū, Komisijai būtu jāspēj ieteikt dalībvalstīm sadalīt minētās preces vai pakalpojumus, pienācīgi ņemot vērā solidaritātes, nepieciešamības un proporcionalitātes principus. Komisijai būtu jāpalīdz minēto sadalījumu koordinēt.

(64)

Papildus iespējai, ka Komisija un viena vai vairākas dalībvalstis var veikt kopīgu iepirkumu, un kā tas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2024/2509 (39) (“Finanšu regula”), vienai vai vairākām dalībvalstīm būtu jāspēj arī pieprasīt Komisijai sākt iepirkumu to uzdevumā vai vārdā nolūkā iegādāties kritiski svarīgas preces un pakalpojumus vai krīzē būtiskas preces un pakalpojumus, lai izmantotu Komisijas pirktspēju un sarunu pozīciju iekšējā tirgus modrības režīmā vai iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīmā. Šādam iepirkumam būtu jāaptver krīzē būtisku būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegāde, ko līgumslēdzēja iestāde veic, izmantojot līgumu, un zemes, ēku vai cita nekustamā īpašuma iegāde vai noma vai līgumslēdzēji no ekonomikas operatoriem, kurus minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs izvēlējies, lai reaģētu uz krīzi. Komisijai būtu jāspēj veikt attiecīgo iepirkuma procedūru dalībvalstu uzdevumā vai vārdā, pamatojoties uz nolīgumu starp pusēm, vai darboties kā vairumtirgotājam, pērkot, uzglabājot un tālākpārdodot vai ziedojot piegādes un pakalpojumus, tostarp zemes, ēku vai cita nekustamā īpašuma nomu, iesaistītajām dalībvalstīm vai tās izraudzītajām partnerorganizācijām.

(65)

Covid-19 krīzes laikā kļuva skaidrs, ka Komisijai būtu jāspēj iepirkt krīzē būtiskas preces un pakalpojumus kopā ar Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm un valstīm ārpus Savienības, piemēram, Eiropas mikrovalstīm. Nevienai kopīga iepirkuma procedūrai, kas sākta krīzē būtisku preču un pakalpojumu vai kritiski svarīgu preču un pakalpojumu iegādei, nevajadzētu negatīvi ietekmēt iekšējā tirgus darbību un radīt diskrimināciju vai tirdzniecības ierobežojumu, kā arī šādām iepirkuma procedūrām nevajadzētu radīt konkurences izkropļojumu vai tieši finansiāli ietekmēt to valstu budžetu, kuras kopīgajā iepirkuma procedūrā nepiedalās. Ir arī būtiski nodrošināt, ka pirms krīzē būtisku preču un pakalpojumu iepirkuma procedūru sākšanas dalībvalstis savu darbību koordinēšanā saņem Komisijas un padomes atbalstu. Posmā, kad notiek gatavošanās iespējamām ārkārtas situācijām, dalībvalstīm būtu jāievieš sistēma, kas ļautu identificēt līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (40) un 2014/25/ES (41) un kuras ārkārtas situācijās iepērk krīzē būtiskas preces un pakalpojumus. Dalībvalstīm būtu jāspēj paļauties uz centrālajiem koordinācijas birojiem, ka tie vāks un nosūtīs informāciju par notiekošo un plānoto iepirkumu, ko to teritorijā esošās līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji veiks, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā paredzētajai koordinācijas klauzulai.

(66)

Nolīgumā, kas reglamentē Komisijas iepirkumu vienas vai vairāku dalībvalstu uzdevumā vai vārdā, vai Komisijas un vienas vai vairāku dalībvalstu kopīgo iepirkumu, attiecīgā gadījumā būtu jāparedz ekskluzivitātes klauzula, saskaņā ar kuru iesaistītās dalībvalstis apņemas attiecīgās krīzē būtiskās preces vai krīzē būtiskos pakalpojumus neiegādāties, izmantojot citus kanālus, un nerīkot paralēlas sarunas. Ja šāda ekskluzivitātes klauzula ir paredzēta, tajā būtu jānosaka, ka tad, ja dalībvalstīm ir papildu iepirkuma vajadzības un šāds iepirkums neapdraud notiekošo kopīgo iepirkumu vai iepirkumu dalībvalstu uzdevumā vai vārdā saskaņā ar Komisijas novērtējumu, iesaistītājām dalībvalstīm ir iespēja sākt pašām savu iepirkuma procedūru. Kopīgas iepirkuma procedūras nolūkos EBTA valstis un Savienības kandidātvalstis, kā arī Andoras Firstiste, Monako Firstiste, Sanmarīno Republika un Vatikāna Pilsētvalsts būtu jāuzskata par iesaistītajām dalībvalstīm. Ekskluzivitātes klauzulas mērķis ir nodrošināt, ka netiek apdraudēts notiekošais kopīgais iepirkums vai iepirkums dalībvalstu uzdevumā vai vārdā. De minimis iepirkums neietekmē šādu iepirkumu, tāpēc dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būtu jāļauj sākt iepirkuma procedūru, kas ir zemāka par Direktīvās 2014/24/ES un 2014/25/ES noteiktajām robežvērtībām. Turklāt, ņemot vērā to, ka iepirkums no ekonomikas operatora, kas nepiedalās notiekošajā konkursā, neapdraud notiekošo iepirkumu, šajā regulā paredzētā ekskluzivitātes klauzula šāda veida iepirkumam nebūtu jāpiemēro. Ja dalībvalsts nolemj piedalīties kopīgā iepirkumā vai iepirkumā dalībvalstu uzdevumā vai vārdā, lai iegādātos krīzē būtiskas preces un pakalpojumus, tai būtu jāspēj izmantot šajā regulā paredzētos centrālos koordinācijas birojus, lai informētu visas līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzējus tās teritorijā par notiekošo iepirkumu, kura rezultātā tiek piemērota ekskluzivitātes klauzula.

(67)

Pārredzamība ir viens no efektīva publiskā iepirkuma pamatprincipiem, kas uzlabo konkurenci, palielina efektivitāti un rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Eiropas Parlaments būtu jāinformē par procedūrām, kas saskaņā ar šo regulu attiecas uz kopīgiem iepirkumiem, un Parlamentam pēc pieprasījuma būtu jāsaņem piekļuve līgumiem, kuri noslēgti minēto procedūru rezultātā, turklāt pienācīgi būtu jāaizsargā slepenība, visi personas dati, dalībvalstu nacionālā drošība un sensitīva komercinformācija, tostarp komercnoslēpumi.

(68)

Informācijas turētājiem ir jānodrošina garantijas, ka informāciju, ko tie snieguši šīs regulas piemērošanas rezultātā, apstrādā un izmanto, ievērojot nepieciešamības un samērīguma principu. Tāpēc informāciju, kas saņemta, izmantojot uzraudzību, informācijas pieprasījumus un prioritāros pieprasījumus, būtu jāizmanto tikai Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām un to darbiniekiem, dalībvalstu iestādēm un to darbiniekiem vai jebkurai fiziskai personai, tostarp padomes locekļiem un novērotājiem, nolūkā, kādā šāda informācijas pieprasīta.

(69)

Tā kā padome darbojas kā Komisijas padomdevēja struktūra, tai būtu jāievēro Komisijas principi, standarti un drošības noteikumi par klasificētas informācijas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, cita starpā arī noteikumi par šādas informācijas apstrādi un glabāšanu, kā noteikts Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 (42) un (ES, Euratom) 2015/444 (43). Uz Komisijas un citu Savienības iestāžu un struktūru darbiniekiem, kuriem ir piekļuve klasificētai informācijai un sensitīvai neklasificētai informācijai, kas saistīta ar padomes darbu, būtu jāattiecina konfidencialitātes prasības saskaņā ar LESD 339. pantu pat pēc tam, kad viņi ir beiguši pildīt savus pienākumus.

(70)

Ja saskaņā ar šo regulu veicamās darbības ietver personas datu apstrādi, šādai apstrādei būtu jāatbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2016/679 (44) un (ES) 2018/1725 (45).

(71)

Ir jāparedz noteikumi par digitālajiem rīkiem, lai nodrošinātu sagatavotību un laikus un efektīvi varētu reaģēt uz iespējamām turpmākām ārkārtas situācijām nolūkā garantēt nepārtrauktu iekšējā tirgus darbību, preču un pakalpojumu brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos krīzes laikā un krīzē būtisku preču un pakalpojumu pieejamību pilsoņiem, uzņēmumiem un publiskām iestādēm. Šajā regulā būtu arī jāparedz noteikumi par digitālajiem rīkiem, kas nodrošina atļauju piešķiršanas, reģistrācijas vai deklarēšanas procedūru noteikšanu par prioritāti un paātrināšanu, lai atvieglotu personu brīvu pārvietošanos un drošu informācijas pārsūtīšanu un apmaiņu. Komisijai un dalībvalstīm būtu atkārtoti jāizmanto vai pēc iespējas jāpaplašina savi esošie digitālie rīki. Ja tas nav iespējams, Komisijai un dalībvalstīm pamatotos vajadzības gadījumos būtu jāizveido jauni digitālie rīki. Komisijai ar īstenošanas aktiem būtu jānosaka šādu rīku vai infrastruktūru tehniskie aspekti.

(72)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz specifikācijām gatavības iespējamām ārkārtas situācijām satvaram attiecībā uz sagatavotību, sadarbību, informācijas apmaiņu un saziņu krīzes situācijā iekšējā tirgus modrības un ārkārtas situācijas režīma laikā. Turklāt būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz iespēju pieņemt ietekmes mazināšanas pasākumus, proti, administratīvus pasākumus, digitālos rīkus un veidnes, kas atvieglo personu brīvu pārvietošanos. Būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai arī attiecībā uz konkrētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu aktivizēšanu iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā, lai reakcija būtu ātra un koordinēta. Turklāt būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz tādu konkrētu digitālo rīku tehnisko aspektu noteikšanu, ar kuriem atbalsta šīs regulas mērķus. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (46).

(73)

Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar krīzes ietekmi uz iekšējo tirgu tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(74)

Šajā regulā tiek ievērotas pamattiesības un ievēroti principi, kas īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”). Jo īpaši regulā ievērotas Hartas 7. pantā nostiprinātās ekonomikas operatoru tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, Hartas 8. pantā paredzētās tiesības uz datu aizsardzību, kā arī uzņēmējdarbības brīvību un līgumslēgšanas brīvību, ko aizsargā Hartas 16. pants, tiesības uz īpašumu, ko aizsargā Hartas 17. pants, tiesības uz kolektīvām sarunām un tiesības uz kolektīvu rīcību, ko aizsargā Hartas 28. pants, un Hartas 47. pantā noteiktās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu.

(75)

Šai regulai nebūtu jāietekmē sociālo partneru autonomija, kas ir atzīta ar LESD.

(76)

Šī regula nebūtu jāinterpretē kā tāda, kas ietekmē tiesības uz vides aizsardzību, tiesības uz koplīguma sarunām un tiesības uz kolektīvu rīcību saskaņā ar Hartu, tostarp nodarbināto un darba devēju tiesības kolektīvi rīkoties, lai aizstāvētu savas intereses, tostarp streikot, un tiesības vai brīvību streikot vai veikt citas darbības, uz kurām attiecas dalībvalstu īpašās darba attiecību sistēmas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi.

(77)

Citi Savienības tiesību akti, piemēram, tie, kuros ekonomikas operatoriem ir noteikts pienākums datus darīt pieejamus publiskā sektora struktūrām, neskar šo regulu. Tāpēc, ja citos Savienības tiesību aktos arī ir iekļauti noteikumi par Komisijas informācijas pieprasījumiem, kuriem ir tāds pats mērķis kā šajā regulā paredzētajiem, pēc tam, kad Padome ir aktivizējusi iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīmu, būtu jāpiemēro tikai attiecīgie šīs regulas noteikumi, kas attiecas uz informācijas pieprasījumiem.

(78)

Savienība joprojām ir pilnībā apņēmusies ievērot starptautisko solidaritāti un stingri atbalsta principu, ka visus pasākumus, ko atzīst par nepieciešamiem saskaņā ar šo regulu, tostarp pasākumus, kuri ir vajadzīgi kritiska deficīta novēršanai vai mazināšanai, īsteno mērķtiecīgi, pārredzami, samērīgi, pagaidu kārtā un saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteiktajiem pienākumiem.

(79)

Savienības satvaram būtu jāietver starpreģionāli elementi, kuru mērķis ir ieviest saskanīgus starpnozaru un pārrobežu gatavības iekšējā tirgus neparedzētām situācijām, modrības un ārkārtas reaģēšanas pasākumus, jo īpaši ņemot vērā resursus, spējas un neaizsargātību kaimiņreģionos, sevišķi pierobežas reģionos.

(80)

Komisijai būtu regulāri jāizvērtē šīs regulas darbība un efektivitāte un jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā cita starpā jāiekļauj novērtējums par padomes darbu, stresa testiem, apmācību un krīzes protokoliem, kritērijiem iekšējā tirgus modrības režīma vai iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizēšanai, kā arī digitālo rīku izmantošanu. Turklāt ziņojumi būtu jāiesniedz ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc attiecīgi iekšējā tirgus modrības režīma vai iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma deaktivizēšanas. Minētajos ziņojumos būtu jāiekļauj novērtējums par pasākumiem, kas īstenoti saskaņā ar šo regulu saistībā ar krīzi, kuras rezultātā minētais režīms tika aktivizēts, jo īpaši par minēto pasākumu efektivitāti. Minētajos ziņojumos var ierosināt uzlabojumus, ja tādi nepieciešami, un tiem vajadzības gadījumā var pievienot attiecīgus leģislatīvo aktu priekšlikumus.

(81)

Padomes Regula (EK) Nr. 2679/98 (47) nosaka divpusējo apspriežu un paziņošanas mehānismu attiecībā uz šķēršļiem, kas kavē iekšējā tirgus darbību. Lai izvairītos no noteikumu dublēšanās gadījumos, kad ir aktivizēts iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīms, minētā regula būtu attiecīgi jāgroza. Regulai (EK) Nr. 2679/98 nekādā veidā nevajadzētu ietekmēt Savienības līmenī un dalībvalstīs atzīto pamattiesību īstenošanu, tostarp tiesības vai brīvību streikot vai veikt citu rīcību, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi paredzēta dalībvalstu sociālo partneru attiecību sistēmās. Tai nevajadzētu arī skart tiesības apspriest un noslēgt koplīgumus, nedz arī tiesības kolektīvi rīkoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi.

(82)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt raitu un netraucētu iekšējā tirgus darbību, ieviešot gatavības iespējamām ārkārtas situācijām, modrības un ārkārtas pasākumus visā iekšējā tirgū, lai atvieglotu reaģēšanas pasākumu koordināciju krīzes gadījumā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga vai iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,