(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2024. gada 16. februārī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna” jeb “ĶTR”, jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes stiklšķiedras diegu importu. Paziņojumu par procedūras sākšanu Komisija publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz sūdzību, ko 2024. gada 3. janvārī iesniedza Glass Fibre Europe (“sūdzības iesniedzējs”). Sūdzība tika iesniegta GFY Savienības ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un būtiska kaitējuma draudiem Savienības ražošanas nozarei, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5.a punktu Komisijai iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā būtu jāreģistrē imports, attiecībā uz kuru tiek veikta antidempinga izmeklēšana, ja vien tai 5. panta nozīmē nav pietiekamu pierādījumu par to, ka nav ievērotas 10. panta 4. punkta c) vai d) apakšpunktā minētās prasības.

(4)

Iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā Komisija nereģistrēja importu, jo pēc izmeklēšanas sākšanas importa daudzumi nepalielinājās, tāpēc 10. panta 4. punkta nosacījumi netika izpildīti.

(5)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas atsaukties, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, ĶTR iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus un lietotājus, kā arī tirgotājus un aicināja tos piedalīties.

(6)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausa Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(8)

Komisija 2024. gada 16. februāra paziņojumā lietas materiālos norādīja, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju, abi uzņēmumi Saint-Gobain Vertex s.r.o un Valmieras Stikla šķiedra AS pārstāv visu Savienības ražošanas nozari, tāpēc atlase nav nepieciešama. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par šo provizorisko lēmumu. Piezīmes netika saņemtas. Tāpēc Komisija 2024. gada 12. marta paziņojumā lietas materiālos apstiprināja savu lēmumu neveikt atlasi.

(9)

Neviens importētājs nepieteicās un nesniedza informāciju izlases veidošanai.

(10)

Lai izlemtu, vai nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties. Pieci Ķīnas ražotāji eksportētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē.

(11)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no diviem ražotājiem eksportētājiem, proti, Shandong Fiberglass Group Corp (“Shandong Fiberglass”) un Henan Guangyuan New Material Co. Ltd (“Henan Guangyuan”), pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Abi sākotnēji izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji kopā pārstāvēja [11–15 %] no kopējā Ķīnas eksporta apjoma uz Savienību.

(12)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izlases izveidi notika apspriešanās ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un Ķīnas iestādēm.

(13)

Viens ražotājs eksportētājs, Jiangsu Jiuding Special Fiber Co., Ltd., apgalvoja, ka tas būtu bijis jāiekļauj izlasē. Tomēr atlases veidlapā tas norādīja cirsto šķiedru eksportu, kas pēc ražojuma definīcijas precizēšanas, kā paskaidrots 26. un 28. apsvērumā, neietilpst ražojuma tvērumā. Pamatojoties uz atlikušo attiecīgā ražojuma eksporta apjomu uz Savienību, šis ražotājs eksportētājs nekvalificējās iekļaušanai izlasē.

(14)

Shandong Fiberglass, uzņēmums, kas pārstāv lielāko izlasē iekļauto eksportu uz Savienību, 2024. gada 26. martā (septiņas dienas pirms termiņa, kurā iesniedzamas atbildes uz ražotāja eksportētāja anketas jautājumiem) paziņoja, ka izmeklēšanā nesadarbosies.

(15)

Trīs pārējie ražotāji eksportētāji, kuri atbildēja uz atlases veidlapas jautājumiem, kopā veidoja [2–5,5 %] no Ķīnas eksporta apjoma. Tie norādīja uz nodomu pieprasīt individuālu pārbaudi, bet neviens no tiem neiesniedza atbildes uz ražotāja eksportētāja anketas jautājumiem un tādējādi derīgu pieprasījumu. Ņemot vērā ražotāju eksportētāju, kuri sniedza atbildes uz atlases jautājumiem, zemo eksporta apjomu uz Savienību, izlases papildinājumi, pat ja būtu iesniegtas atbildes uz antidempinga anketas jautājumiem, nebūtu noveduši pie reprezentatīvas izlases (3).

(16)

Kopumā sadarbības līmenis šajā gadījumā ir zems, jo to ražotāju imports, kuri sniedza atbildes uz atlases anketas jautājumiem, pēc Shandong Fiberglass lēmuma izbeigt sadarbību veidoja [4,5–9 %] no kopējā Ķīnas eksporta uz Savienību, kas izteikts kā daļa no kopējā importa no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā, kuru noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem, kā izklāstīts 159. apsvērumā.

(17)

Zemās sadarbības dēļ, kā rezultātā nebija iespējams izveidot reprezentatīvu izlasi, Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 4. punkta otro daļu nolēma pilnībā atteikties no atlases un dempinga noteikšanai piemērot 18. pantu.

(18)

Komisija 2024. gada 5. augustā izdeva paziņojumu lietas materiālos un informēja Ķīnas iestādes par savu lēmumu atteikties no atlases (sk. 17. apsvērumu iepriekš). Ieinteresētās personas tika aicinātas izteikt piezīmes, bet piezīmes netika saņemtas.

(19)

Kā paskaidrots 15. apsvērumā, trīs citi Ķīnas ražotāji eksportētāji savās attiecīgajās atlases veidlapās norādīja, ka ir ieinteresēti individuālas pārbaudes veikšanā saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. Tomēr šie ražotāji eksportētāji neiesniedza derīgus pieprasījumus, jo tie nesniedza atbildes uz ražotājiem eksportētājiem aizpildāmajām anketām termiņā, kas norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu. Tāpēc Komisija uzskata, ka no šiem uzņēmumiem netika saņemti individuālas pārbaudes pieprasījumi.

(20)

Tā kā Henan Guangyuan bija vienīgais uzņēmums no sākotnējās izlases, kas sniedza pienācīgas un savlaicīgas atbildes uz anketas jautājumiem, kuras varēja pārbaudīt saskaņā ar pamatregulas 16. panta 1. punktu, Komisija nolēma aprēķināt šā uzņēmuma individuālo starpību.

(21)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) arī nosūtīja anketu par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(22)

Komisija procedūras sākšanas dienā tiešsaistē (4) publicēja Savienības ražotāju, ražotāju eksportētāju, zināmu importētāju un lietotāju anketas.

(23)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no diviem Savienības ražotājiem, viena Ķīnas ražotāja eksportētāja, viena nesaistīta importētāja un trim lietotājiem. Komisija nesaņēma atbildes uz anketas jautājumiem no Ķīnas valdības.

(24)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi atbilstīgi pamatregulas 16. pantam tika veikti turpmāk uzskaitīto uzņēmumu telpās.

(25)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču izvērtēšana aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(26)

Izmeklējamais ražojums ir stiklšķiedras diegi, vai nu savīti, vai ne, izņemot stiklšķiedras lentes, stiklšķiedras auklas un cirstās šķiedras, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7019 13 00 un ex 7019 19 00 (Taric kodi 7019 13 00 10, 7019 13 00 15, 7019 13 00 20, 7019 13 00 25, 7019 13 00 30, 7019 13 00 50, 7019 13 00 87, 7019 13 00 94, 7019 19 00 30, 7019 19 00 85).

(27)

GFY izmanto visdažādākajos lietojumos, piemēram, austos, adītos, pītos vai necilpotos audumos, kurus pēc tam izmanto, lai kompozītmateriālu rūpniecībā stiprinātu cementējošus materiālus, piemēram, javu vai elastomēru, termoplastmasu un termoreaktīvus sveķus. Izmantošanas piemēri ir automobiļi, elektrotransportlīdzekļu baterijas, kravas automobiļi, autobusi, vilcieni, vējdzirnavu lāpstiņas, gaisa kuģi, ēku izolācija, aizsardzība pret dūmiem un ugunsdrošība, akustiskā izolācija, filtrēšana (gaiss, metāls, putekļi un šķidrums), elektroizolācija utt.

(28)

Atbildot uz Ķīnas ražotāja eksportētāja jautājumu, Komisija 2024. gada 25. martā izdeva paziņojumu lietas materiālos, precizējot ražojuma definīciju. Paziņojumā tika precizēts, ka izmeklējamā ražojuma definīcijā ir iekļauti augsta silīcija dioksīda satura vienlaidu pavedieni, savukārt cirstās šķiedras neatkarīgi no stikla veida un garuma ir izslēgtas no izmeklējamā ražojuma definīcijas. Ieinteresētās personas tika aicinātas izteikt piezīmes, bet piezīmes netika saņemtas.

(29)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas izcelsmes izmeklējamais ražojums.

(30)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visiem tālāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības, kā arī vienādi pamatlietojuma veidi:

(31)

Tāpēc Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(32)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz Ķīnu pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu par ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts.

(33)

Tādēļ nolūkā savākt datus, kas nepieciešami, lai vēlāk varētu piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par GFY ražošanā izmantotajiem resursiem (izejresursiem). Attiecīgo informāciju iesniedza divi ražotāji eksportētāji (Jiangsu Jiuding Special Fiber Co., Ltd un Chongqing Tianze New Material Corp).

(34)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu Ķīnas valdībai. Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija arī aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt apstiprinošus pierādījumus par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(35)

Noteiktajā termiņā netika saņemtas ne ĶV atbildes uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a) punkta piemērošanu. Tad Komisija informēja ĶV, ka tā izmantos pamatregulas 18. panta nozīmē pieejamos faktus, lai noteiktu, vai Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(36)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tai, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, varētu būt vajadzīgs izvēlēties attiecīgu reprezentatīvo valsti, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(37)

Komisija 2024. gada 19. aprīlī ar paziņojumu (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, kā izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti GFY ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija apzināja Brazīliju, Malaiziju, Meksiku, Taizemi un Turciju par iespējamām attiecīgajām reprezentatīvajām valstīm.

(38)

Komisija saņēma piezīmes par pirmo paziņojumu no sūdzības iesniedzēja un Henan Guangyuan. Šīs piezīmes ir aplūkotas 3.2. iedaļā.

(39)

Komisija 2024. gada 27. jūnijā ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvo valsti izmantojot Turciju. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) un peļņu, pamatojoties uz 2023. gada finanšu datiem, kas pieejami par Turcijas grupu “Türkiye Şişe ve Cam Fabrikaları A.Ş” (“Sisecam grupa”), kura ir GFY ražotājs reprezentatīvajā valstī.

(40)

Komisija par otro paziņojumu saņēma piezīmes no sūdzības iesniedzēja. Šīs piezīmes ir sīkāk aplūkotas 3.2. iedaļā.

(41)

Pēc tam, kad tika pabeigta saņemto piezīmju un informācijas analīze, Komisija secināja, ka Turcija ir atbilstoša reprezentatīvā valsts, kuru izmantot kā neizkropļotu cenu un izmaksu avotu normālās vērtības noteikšanai. Šo izvēli pamatojošie iemesli ir sīkāk aprakstīti turpmāk 3.2.2. iedaļā.

(42)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(43)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja [..] tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņa”, tālāk – “PVA”).

Kā sīkāk skaidrots tālāk tekstā, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju sadarbošanās zemo līmeni, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(44)

Nesenajās izmeklēšanās par stiklšķiedras nozari Ķīnā (5) Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(45)

Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka Ķīnā notiek būtiska valdības iejaukšanās, kas kropļo resursu efektīvu sadali, kura atbilstu tirgus principiem (6). It sevišķi Komisija secināja, ka stiklšķiedras nozarē ne tikai pastāv ĶV ievērojama līdzdalība pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē (7), bet ka ĶV ir arī iespēja iejaukties cenās un izmaksās, pateicoties valsts klātbūtnei uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē (8). Komisija arī konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk. Patiešām, kopumā plānošanas sistēma Ķīnā nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, kuras ĶV atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (9). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un tā rezultātā, īpaši saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības Ķīnā, rodas kropļojumi (10). Līdzīgā kārtā Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus stiklšķiedras nozarē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (11), kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem Ķīnā (12).

(46)

Tāpat kā iepriekšējā izmeklēšanā par Ķīnas stiklšķiedras nozari, šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā. Komisija to pārbaudīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, tai skaitā pierādījumiem, kas ietverti pieprasījumā, kā arī Komisijas dienestu darba dokumentā par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu nolūkā (“Ziņojums”) (13), kura pamatā ir publiski pieejami avoti un kuru Komisija iekļāva lietā. Minētajā analīzē tika pārbaudīta valdības būtiskā iejaukšanās Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas ietver izmeklējamo ražojumu. Komisija šos pierādošos elementus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnā, ko tā konstatēja arī savās iepriekšējās izmeklēšanās šajā saistībā.

(47)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ir pietiekami pārliecinoši pirmšķietami pierādījumi tam, ka Ķīnas GFY ražošanas nozari skar ĶV iejaukšanās, kas šajā nozarē ir izraisījusi nozīmīgus kropļojumus, un ka tas savukārt pamato normālās vērtības noteikšanu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(48)

Lai pamatotu savu nostāju, sūdzības iesniedzējs uzsvēra turpmāk minētos elementus, kas būtiski izkropļo GFY nozari Ķīnā.

(49)

Pirmkārt, nozarē dominē valsts īpašumtiesības, kontrole vai politikas uzraudzība:

(50)

Otrkārt, GFY nozarei piemērojamā Ķīnas politika un pasākumi diskriminē par labu iekšzemes piegādātājiem vai citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus:

(51)

Treškārt, būtībā visu GFY ražošanas faktoru izmaksas Ķīnā ir izkropļotas:

(52)

Ceturtkārt, piekļuvi finansējumam un kapitālam stiklšķiedras nozarē piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts:

(53)

ĶV neiesniedza nedz piezīmes, nedz pierādījumus, kas apstiprinātu vai atspēkotu lietas materiālos iekļautos pierādījumus, ne arī piezīmes vai pierādījumus par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai šajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(54)

GFY nozarē ievērojama daļa uzņēmumu ir ĶV īpašumā un kontrolē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē. Tā kā Ķīnas izmeklējamā ražojuma eksportētāju sadarbības līmenis bija zems, nebija iespējams noteikt precīzu attiecību starp privātajiem un valstij piederošajiem ražotājiem. Tomēr izmeklēšana apstiprināja, ka trīs lielākie ražotāji stiklšķiedras nozarē, proti, Jushi, Taishan Fiberglass un CPIC, vai nu pilnībā pieder valstij, vai arī valstij pieder to kontrolpakete. Šie trīs ražotāji pārstāv aptuveni 60 % no Ķīnas stiklšķiedras ražotājiem, un Jushi ir lielākā daļa, proti, 33 % no Ķīnas tirgus (14).

(55)

Gan uz valsts, gan privātiem uzņēmumiem GFY nozarē attiecas politiskā uzraudzība un norādījumi. Jaunākie Ķīnas politikas dokumenti attiecībā uz GFY nozari apstiprina, ka Ķīnas valdībai šī nozare joprojām ir svarīga, arī tās nodomu iejaukties nozarē, lai veidotu to atbilstoši valdības politikai. To ilustrē 14. piecgades plāns izejvielu rūpniecības attīstībai, kurā šī nozare, jo īpaši speciālam nolūkam paredzētas stiklšķiedras, ir minēta to materiālu vidū, kam tehnoloģisko inovāciju atbalstīs plānā paredzētā politika (15). Stiklšķiedru nozare ir minēta arī starp veicināmajām nozarēm rūpniecības strukturālo pielāgojumu ievirzes kataloga 2024. gada izdevumā (16), kā arī 2024. gada ievirzes katalogā par galvenajiem jaunajiem materiāliem, kam var piemērot pirmās izmantošanas/demonstrācijas shēmas (17).

(56)

Līdzīgus piemērus Ķīnas iestāžu nodomam uzraudzīt un virzīt nozares attīstību var redzēt provinču līmenī, piemēram, Šaņdunā, kas attiecībā uz stiklšķiedras un kompozītmateriālu ražošanas nozari plāno “aktīvi attīstīt vadošos uzņēmumus un pamatuzņēmumus ar spēcīgu zīmolu ietekmi un tirgus pievilcību, spēcīgas integrācijas spējas un virzītājspēkus uz rūpniecības ķēdēm un rūpniecības kopām, kā arī atbalstīt starpnozaru, starpreģionu un uzņēmumu apvienošanās un uzņēmumu reorganizāciju” un “izstrādāt augstas veiktspējas stiklšķiedras un ražojumus [un] veicināt ultrasmalkas, augstas stiprības, augsta stiepes moduļa, sārmu izturīgas, zemas dielektrikas, zemas izplešanās, augsta silīcija sastāva, noārdāmas, speciālas formas šķērsgriezuma un citu augstas veiktspējas stiklšķiedras un stiklšķiedras ražojumu izstrādi. Koncentrēties uz elektroniskās informācijas, kosmiskās aviācijas, jaunas enerģijas, liela mēroga selekcijas lauku saimniecību, lauksaimniecības siltumnīcu un citu jomu vajadzībām, pētniecību un izstrādi, ar stiklšķiedru stiprinātu termoplastisku un termoreaktīvu kompozītražojumu veicināšanu un uz stiklšķiedras kompozītmateriālu režģu infrastruktūras projektiem.” (18) Tāpat Čuncjinas 14. piecgades plānā ražošanas nozares augstas kvalitātes attīstībai ir paredzēts “paplašināt augstas veiktspējas šķiedru un kompozītmateriālu nozares mērogu”, kā arī “paātrināt tādu projektu būvniecību kā […] augstas veiktspējas stiklšķiedras ražošanas līnija ar gada ražošanas apjomu 150 000 tonnu apmērā, un īpaši smalkas stiklšķiedras un kompozītmateriālu ražošanas bāzi, lai palielinātu augstas veiktspējas stiklšķiedras un kompozītmateriālu ražošanas jaudu” (19). Uzsvars uz stiklšķiedrām ir redzams plānošanas dokumentos arī citās provincēs, piemēram, Guansji (20), Hubei (21) vai Džedzjanā (22).

(57)

Runājot par valsts pārstāvību uzņēmumos, kura dod ĶV iespēju iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, jānorāda, ka daudzi izmeklējamā ražojuma ražotāji savās tīmekļvietnēs skaidri uzsver partijas veidošanas darbības vai to uzņēmuma vadībā ir partijas biedri un tie uzsver savu piederību ĶKP.

(58)

Piemēram, Jushi grupas valdes priekšsēdētājs vienlaikus pilda partijas komitejas sekretāra vietnieka pienākumus uzņēmumā CNMB (23). Līdzīgi arī Sinoma Science and Technology, proti, Taishan Fiberglass pārvaldītājsabiedrības, priekšsēdētājs ieņem partijas komitejas sekretāra amatu, bet Sinoma Science and Technology prezidents ir partijas komitejas sekretāra vietnieks (24). Savukārt CPIC valdes priekšsēdētāja vietnieks un izpilddirektors vienlaikus ieņem partijas komitejas sekretāra vietnieka amatu, bet CPIC mātesuzņēmuma grupas priekšsēdētājs darbojas arī kā partijas komitejas sekretārs un grupas priekšsēdētāja vietnieks ir partijas komitejas sekretāra vietnieks (25).

(59)

Turklāt Jushi statūtu 195. pantā ir skaidri paredzēta partijas tieša uzraudzība pār būtiskiem korporatīvajiem jautājumiem, proti, tajā teikts, ka “uzņēmuma partijas komiteja apspriež svarīgākās uzņēmuma lietas un lemj par tām saskaņā ar noteikumiem”, un partijas komitejas galvenie pienākumi ietver tādus uzdevumus kā “pētīt un apspriest galvenos uzņēmuma darbības pārvaldības jautājumus un atbalstīt akcionāru sapulci, direktoru padomi, uzraudzības padomi, kā arī vadību, palīdzot tām īstenot savas pilnvaras saskaņā ar likumu”, kā arī “stiprināt vadību un kontroli pār uzņēmuma darbinieku atlasi un nodarbināšanu un veiksmīgi veidot uzņēmuma vadības komandu, kadru komandu un talantu komandu” (26).

(60)

Turklāt Taishan Fiberglass rīkoja ĶKP dibināšanas 100. gadadienas svinības, un uzņēmuma partijas komitejas sekretārs uzstājās ar runu, kurā teica: “Taishan Fiberglass reformas, inovācijas un attīstības 30 gadi ir 30 gadi kopš partijas vadības pieņemšanas un stiprināšanas, 30 gadi kopš partijas lielā gara mantošanas un turpināšanas un 30 gadi ar auglīgiem rezultātiem partijas veidošanā, reformēšanā un attīstībā, ražīgumā un darbībā.” (27). Turklāt Jushi grupas uzņēmuma statūtos ir norādīts, ka viens no tā galvenajiem pienākumiem ir “Xi Jinping uzskatu par sociālismu īstenošana ar Ķīnas iezīmēm jaunai ērai, pētīt un publiskot partijas teoriju, īstenot partijas nostāju, principus un politiku, uzraudzīt un nodrošināt partijas centrālās komitejas galveno lēmumu un pasākumu un uzņēmuma augstākā līmeņa partijas organizāciju rezolūciju īstenošanu; pētīt un apspriest uzņēmuma galvenos uzņēmējdarbības vadības jautājumus un atbalstīt akcionāru sapulci, valdi, uzraudzības padomi un vadību, lai īstenotu savas pilnvaras saskaņā ar tiesību aktiem” (28).

(61)

Turklāt GFY nozarē tiek īstenota diskriminējoša politika, kura dod priekšroku iekšzemes ražotājiem vai citādi ietekmē tirgu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē. Lai gan rūpniecības politika parasti attiecas uz vairākām nozarēm, uz GFY nozari attiecas daudzi plāni, pamatnostādnes, direktīvas un citi politikas dokumenti, kas izdoti valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī (sk. arī 56. un 57. apsvērumu). Šī politika dažkārt ir krasā pretrunā tirgus spēkiem, piemēram, Guansji Stratēģisko un jauno nozaru trīsgadu rīcības plāns, kurā administratīvi ir noteikti nākotnes ražošanas apjomu un izaugsmes tempa mērķrādītāji: “līdz 2023. gadam jauno materiālu rūpniecības izlaides vērtība sasniegs 133 miljardus juaņu un pievienotā vērtība sasniegs 44 miljardus juaņu” (29).

(62)

Īsāk sakot, ĶV ir ieviesusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus atbalstīt veicināmās nozares, arī izmeklējamā ražojuma izgatavošanā izmantoto galveno izejresursu ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(63)

Šajā izmeklēšanā nav atklāti pierādījumi, ka bankrota un īpašuma tiesību aktu diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē GFY nozarē, kā tā minēta iepriekš 45. apsvērumā, neietekmētu izmeklējamā ražojuma ražotājus.

(64)

GFY nozari ietekmē arī algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē, kā minēts arī iepriekš 45. apsvērumā. Šie kropļojumi ietekmē nozari gan tieši (izmeklējamā ražojuma ražošanā vai galveno resursu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejams kapitāls vai resursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati Ķīnas darba tiesību sistēma).

(65)

Turklāt šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz GFY nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, kā minēts arī iepriekš 45. apsvērumā. Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(66)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka izmeklējamā ražojumu ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Kad izmeklējamā ražojuma ražotāji iegādājas šos izejresursus vai slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un ko tie iegrāmato kā izmaksas), ir pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, izejresursu piegādātāji nodarbina darbaspēku, ko skar kropļojumi; tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(67)

Tādējādi ne vien nav pareizi izmantot izmeklējamā ražojuma pārdošanas cenas iekšzemes tirgū pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot par izejvielām, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kas aprakstīta Ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, patiešām ir izplatīta visā Ķīnā. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk.

(68)

Henan Guangyuan2024. gada 29. aprīlī iesniedza vairākas piezīmes, norādot, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka nozīmīgu kropļojumu novērtējums jāveic attiecībā uz katru eksportētāju un ražotāju atsevišķi. Šajā sakarā Henan Guangyuan apgalvoja, ka attiecībā uz tā ražošanas izmaksām nevajadzētu būt nozīmīgiem kropļojumiem.

(69)

Komisija norādīja, ka Henan Guangyuan, izņemot atsauci uz atbildēm uz anketas jautājumiem (kurās savukārt nav apgalvojumu par nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē, izņemot apgalvojumu, ka uzņēmums pērk dažādas izejvielas par starptautiskām cenām), nav iesniedzis argumentus, kas liktu apšaubīt analīzi par nozīmīgiem kropļojumiem. To, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, kuru dēļ piemēro pamatregulas 2. panta 6.a punktu, nosaka valsts līmenī. Ja tiek konstatēta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana, pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumi a priori attiecas uz visiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un visām to izmaksām, kas saistītas ar ražošanas faktoriem. Minētais pamatregulas noteikums ļauj izmantot iekšzemes izmaksas, ja ir pilnībā pierādīts, ka tās neietekmē nozīmīgi kropļojumi. Tomēr, lai gan Henan Guangyuan neiesniedza precīzus un atbilstošus pierādījumus par neizkropļotām cenām un izmaksām, aprēķini par Henan Guangyuan jebkurā gadījumā atspoguļo paša uzņēmuma iesniegtos datus, arī ražošanas faktorus un summas, ko uzņēmums norādījis atbildēs uz anketas jautājumiem, bet pienācīgi ņemot vērā nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un ietekmi Ķīnā saskaņā ar pamatregulas noteikumiem, jo īpaši tās 2. panta 6.a punktu.

(70)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka izmeklējamā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka šajā gadījumā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, Henan Guangyuan normālo vērtību noteica, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām atbilstošā reprezentatīvā valstī.

(71)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(72)

Kā paskaidrots 37.–41. apsvērumā, Komisija lietas materiālos ir publicējusi divus paziņojumus par avotiem, ko izmanto normālās vērtības noteikšanai: 2024. gada 19. aprīļa pirmais paziņojums (turpmāk “pirmais paziņojums”) (31) un 2024. gada 27. jūnija otrais paziņojums (turpmāk “otrais paziņojums”) (32).

(73)

Šajos paziņojumos ir aprakstīti fakti un pierādījumi, ar kuriem pamatoti attiecīgie kritēriji, un arī atbildēts uz piezīmēm, ko personas saņēmušas par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem.

(74)

Otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija informēja ieinteresētās personas par savu nolūku izmantot Turciju kā attiecīgu reprezentatīvo valsti pašreizējā izmeklēšanā, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(75)

Pirmajā paziņojumā Komisija identificēja Brazīliju, Malaiziju, Meksiku, Taizemi un Turciju kā valstis, kuru ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā Ķīnā saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, (t. i., uz nacionālā kopienākuma pamata tās klasificē kā valstis ar “vidēji augstu ienākumu līmeni”), un par kurām ir zināms, ka tajās ražo izmeklējamo ražojumu.

(76)

Piezīmēs par pirmo paziņojumu Henan Guangyuan apgalvoja, ka neviena no piecām valstīm neražoja izmeklējamo ražojumu, bet neatspēkoja Komisijas datus pēc būtības. Turklāt Henan Guangyuan ierosināja Taivānu un Honkongu kā alternatīvas reprezentatīvās valstis.

(77)

Pirmajā paziņojumā ir sniegti pierādījumi par GFY ražošanu vai vismaz par ražojuma ražošanu tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē, kurā ražo izmeklējamo ražojumu, visās piecās ierosinātajās potenciālajās reprezentatīvajās valstīs. Tāpēc nebija pamata izslēgt kādu valsti no 75. apsvērumā sniegtā saraksta.

(78)

Turklāt ne Taivāna, ne Honkonga neietilpst kategorijā “vidēji augsti ienākumi” saskaņā ar Pasaules Bankas klasifikāciju. Tāpēc priekšlikums uzskatīt Taivānu un Honkongu par reprezentatīvām valstīm tika noraidīts.

(79)

Pirmajā paziņojumā Komisija norādīja, ka valstīs, kas identificētas kā izmeklējamā ražojuma ražotājvalstis, proti, Brazīlijā, Malaizijā, Meksikā, Taizemē un Turcijā, sīkāk jāpārbauda viegli piekļūstamu datu pieejamība, jo īpaši saistībā ar izmeklējamā ražojuma ražotāju publiskajiem finanšu datiem.

(80)

Nebija viegli pieejami detalizēti un revidentu apliecināti finanšu pārskati par diviem Brazīlijas uzņēmumiem, kas ražo GFY vai ražojumu tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē kā GFY, t. i., CPCI Brasil Fibras de Vidro Ltda un Owens Corning Fiberglass A.S. Ltda. Šā iemesla dēļ Komisija secināja, ka šīs izmeklēšanas ietvaros Brazīliju nevar uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(81)

Attiecībā uz Malaiziju viegli pieejamie finanšu dati par vienīgo uzņēmumu, kas ražo GFY vai ražojumu tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē kā GFY, t. i., Nippon Electric Glass (Malaysia) SDN BHD, ir datēti ar 2022. gadu, tāpēc tos nevarēja uzskatīt par piemērotiem attiecībā uz izmeklēšanas periodu, jo par ražotāju Turcijā bija pieejami jaunāki dati, kā paskaidrots turpmāk. Finanšu dati par 2023. gadu ir pieejami par Nippon Electric Glass Co., Ltd. grupu, bet trūkst detalizētas informācijas par GFY vai līdzīgu ražojumu tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē. Turklāt Nippon Electric Glass Co., Ltd ir globāla grupa, kuras finanšu dati neatspoguļo stāvokli Malaizijā. Savukārt, kā paskaidrots 84.–86. un 119.–124. apsvērumā, Turcija sniedz detalizētākus finanšu datus, jo PVA izmaksas ir pieejamas par Turcijas rūpniecības stikla nozari un peļņa ir pieejama meitasuzņēmumam, kas Turcijā ražo tikai GFY un tās pašas vispārīgās kategorijas/nozares ražojumus. Tāpēc Komisija secināja, ka Malaiziju nevar uzskatīt par piemērotu reprezentatīvo valsti šajā izmeklēšanā.

(82)

Nebija viegli pieejami detalizēti finanšu pārskati par diviem Meksikas uzņēmumiem, kas ražo GFY vai ražojumu tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē kā GFY, t. i., Ferguson Fibers de Mexico SA DE CF un Saint-Gobain Mexico. Šā iemesla dēļ Komisija secināja, ka šīs izmeklēšanas ietvaros Meksiku nevarēja uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(83)

Taizemes gadījumā viegli pieejamie finanšu dati par vienīgo uzņēmumu, kas, šķiet, ražo GFY vai līdzīgu ražojumu tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē, t. i., Asia Composite Material (Thailand) Co Ltd, ir datēti ar 2022. gadu, un līdz ar to tos nevarēja uzskatīt par piemērotiem attiecībā uz izmeklēšanas periodu, jo Turcijā bija pieejama jaunāka finanšu informācija, kā paskaidrots turpmāk. Turklāt 2022. gada dati aptver visas uzņēmumu darbības, jo trūkst detalizētas finanšu informācijas par GFY vai līdzīgu ražojumu tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē. Turpretī Turcija sniedz detalizētākus finanšu datus. Arī par citu Taizemes uzņēmumu, proti, Thai United Glass Fiber Co Ltd, kas ražo stiklšķiedras paklājus, kurus var uzskatīt par ražojumu tajā pašā vispārīgajā kategorijā vai nozarē kā GFY, publiski pieejamā informācija ir datēta ar 2022. gadu, un tai arī trūka par Turciju pieejamās detalizācijas. Šā iemesla dēļ Komisija secināja, ka šīs izmeklēšanas ietvaros Taizemi nevar uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(84)

Attiecībā uz Turciju ir pieejami konsolidētie finanšu pārskati par izmeklēšanas periodu par Türkiye Şişe ve Cam Fabrikaları A.Ş grupu (“Sisecam grupa”) (33). Sisecam grupa darbojas dažādās ar stiklu saistītās nozarēs: arhitektūras stikls, rūpnieciskais stikls, stikla izstrādājumi, stikla iepakojums. Attiecībā uz stiklšķiedru grupa apgalvoja, ka tās ražošanas jauda 2022. gadā bija 70 000 tonnu un ražošanas apjoms – 62 000 tonnu (34).

(85)

Sisecam grupai ir meitasuzņēmums, kas specializējies stiklšķiedras jomā: Şişecam Balıkesir Cam Elyaf Fabrikası (“Sisecam Elyaf”) (35). Sisecam Elyaf ražo e-stikla grīstes, cirstās šķiedras un cirstās šķiedras filcu. Grīstes, cirstās šķiedras un cirstās šķiedras filcs nav izmeklējamais ražojums, bet tiem ar grīstēm ir kopīgi būtiski ražošanas procesa posmi: izejvielu sagatavošana, kausēšana krāsnī, izkausētā stikla ekstrūzija caur iemavu caurumiem (36), lai veidotu stikla pavedienus, smitēšana (37), pavedienu salikšana un tīšana uz spoles. Tādējādi tos uzskata par tādiem, kas ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā kā izmeklējamais ražojums. Tāpēc Komisija secina, ka Sisecam Elyaf ražo vai nu izmeklējamo ražojumu, vai arī ražojumus, kas ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā kā izmeklējamais ražojums. Apgrozījuma ziņā Sisecam Elyaf veido 13 % no Sisecam grupas rūpnieciskā stikla segmenta, pie kura tas pieder.

(86)

Sisecam grupas konsolidētie finanšu pārskati ietver Sisecam Elyaf peļņu un industriālā stikla segmenta PVA izmaksas.

(87)

Komisija analizēja arī galveno ražošanas faktoru importu Turcijā. Galveno ražošanas faktoru importa analīze parādīja, ka Turcija kopumā importēja ievērojamus un reprezentatīvus vairākuma galveno izejvielu apjomus par neizkropļotām cenām. Tomēr Turcija, kas ir lielākā vienas no izejvielām (malta kolemanīta) ražotāja pasaulē, šo izejvielu neimportē. Tika konstatēts, ka arī citas izejvielas (silīcija miltu) imports Turcijā ir neliels, un tas liek apšaubīt importa cenu ticamību. Attiecībā uz šīm divām izejvielām Komisija izmantoja Malaizijas importa datus, jo šī valsts bija vienīgā potenciālā reprezentatīvā valsts, kurā bija liels abu ražojumu importa apjoms, un tā netika izmantota kā reprezentatīvā valsts tikai tāpēc, ka trūka nesenu un pietiekami detalizētu finanšu datu par tās ražotāju. Otrajā paziņojumā arī norādīts, ka importa apjoms no Ķīnas un no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (38) I pielikumā uzskaitītajām valstīm uz Malaiziju malta kolemanīta un silīcija dioksīda miltu gadījumā) un uz Turciju (pārējo izejvielu gadījumā) neliedz izmantot šīs valstis kā neizkropļotu cenu avotus.

(88)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija ar otro paziņojumu informēja ieinteresētās personas, ka tā plāno izmantot Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti, Sisecam grupu kā ražotāju reprezentatīvajā valstī un malta kolemanīta un silīcija dioksīda miltu importu Malaizijā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, lai iegūtu neizkropļotas cenas un atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai.

(89)

Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par Turcijas kā reprezentatīvās valsts atbilstību, Sisecam grupas kā reprezentatīvās valsts ražotāja atbilstību un Malaizijas atbilstību attiecībā uz malta kolemanīta un silīcija dioksīda miltu importu. Piezīmes netika saņemtas.

(90)

Iespējamo reprezentatīvo valstu un atbilstošu uzņēmumu ar publiski pieejamiem datiem sākotnējā izvēle neliedz Komisijai iespēju vēlāk papildināt vai uzlabot šo izvēli un tās veikto izpēti, tostarp ierosinot jaunu iespējamu reprezentatīvo valsti un pielīdzināmo ražojumu. Paziņojumu par ražošanas faktoriem mērķis patiešām ir aicināt ieinteresētās personas sniegt piezīmes par Komisijas dienestu sākotnējo izpēti un pamatotos gadījumos ierosināt alternatīvas Komisijas dienestiem tālākai izvērtēšanai. Paziņojumos pat ir iekļauts īpašs pielikums, lai sniegtu ieinteresētajām personām norādes par informācijas iesniegšanu par iespējamām papildu reprezentatīvajām valstīm un/vai uzņēmumiem atbilstoši pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktam.

(91)

Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, ir konstatēts, ka Turcija ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(92)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Turcija atbilst kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(93)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja ražošanas faktorus, piemēram, materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un publiski pieejamu informāciju par katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora neizkropļotu vērtību.

(94)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā izmantos Pasaules Tirdzniecības atlantu (PTA) (39) datubāzi, lai noteiktu neizkropļotās izmaksas lielākajai daļai ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielām. Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka, dabasgāzes, sašķidrinātas dabasgāzes (“LNG”) un tvaika izmaksu noteikšanai tā izmantos Turcijas Statistikas institūta (40) sniegto statistiku, neizkropļotu elektroenerģijas izmaksu noteikšanai – Enerģijas tirgus regulatīvās iestādes (41) sniegto statistiku un neizkropļotu ūdens izmaksu noteikšanai – Turcijas Republikas Prezidenta Ieguldījumu biroja sniegto statistiku (42).

(95)

Komisija otrajā paziņojumā arī informēja ieinteresētās personas, ka, ņemot vērā ražotāju eksportētāju, kuri sniedza pilnīgu informāciju, ražošanas faktoru lielo skaitu, kā arī dažu izejvielu nenozīmīgo īpatsvaru kopējās ražošanas izmaksās, šie nenozīmīgie posteņi ir apkopoti un apzīmēti kā “palīgmateriāli”. Komisija arī informēja, ka tā aprēķinās palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēros šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās robežvērtības attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(96)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu iesniegto un pārbaudes apmeklējumos savākto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

GFY ražošanas faktori

(97)

Lai aptvertu izmaksas, kas nav iekļautas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, Komisija ietvēra arī izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību. Metodika ir pienācīgi izskaidrota 3.2.4.9. iedaļā.

(98)

Lai noteiktu neizkropļoto cenu izejvielām, kas piegādātas līdz reprezentatīvās valsts ražotāja vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja PTA norādīto vidējo svērto importa cenu (CIF) reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas.

(99)

Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot Ķīnu un Regulas (ES) 2015/755 (45) 1. pielikumā minētās valsis, kas nav PTO dalībvalstis.

(100)

Komisija nolēma neņemt vērā importu reprezentatīvajā valstī no Ķīnas, jo 3.2.2. iedaļā tā secinājusi, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā, ievērojot, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu. Ņemot vērā to, ka nav pierādījumu, kas liecinātu, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka minētie kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Pārējie apjomi tika uzskatīti par reprezentatīviem.

(101)

Vairākiem ražošanas faktoriem faktiskās ar tiem saistītās izmaksas, kas radās ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izejvielu izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tā kā attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinus neatkarīgi no izmantotā avota, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksās, kā paskaidrots 95. apsvērumā.

(102)

Lai noteiktu neizkropļotu izejvielu cenu, kā noteikts pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, Komisija piemēroja attiecīgos ievedmuitas nodokļus reprezentatīvajā valstī vai ievedmuitas nodokļus Malaizijā (attiecībā uz maltu kolemanītu un silīcija dioksīda miltiem).

(103)

Komisija izejvielu piegādes transporta izmaksas, kas radušās ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām, un pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotām to pašu izejvielu izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transporta izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šajā izmeklēšanā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transportēšanas izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transportēšanas izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(104)

Atbildot uz otro paziņojumu, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai kā izejviela būtu jāiekļauj bors. Komisija paskaidroja, ka bora piegādi nodrošina malts kolemanīts, kas otrajā paziņojumā un 1. tabulā ir minēts kā ražošanas faktors. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(105)

Atbildot uz otro paziņojumu, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka skābeklis būtu jāpievieno kā enerģijas izejresurss un jāiekļauj normālās vērtības aprēķinā. Šajā sakarā sūdzības iesniedzējs atsaucās uz izmeklēšanu attiecībā uz dažiem nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumiem (“GFR”), kuros skābekli nepārprotami uzskatīja par ražošanas faktoru. Tomēr šajā izmeklēšanā, tāpat kā GFR izmeklēšanā, Komisija ņem vērā tikai visus pārbaudītos ražošanas faktorus, vai nu tos identificējot atsevišķi, vai agregējot tos palīgmateriālos. Tāpēc apgalvojums netika ņemts vērā.

(106)

Atbildot uz otro paziņojumu, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai būtu jāatklāj vismaz norāde par ražošanas faktoru patēriņa līmeni, ietverot procentuālo daļu, ko tā plāno ņemt vērā attiecībā uz palīgmateriāliem. Komisija precizē, ka pirmajā paziņojumā norādītie ražošanas faktori, kas bija sagrupēti pie palīgmateriāliem, kopā veido aptuveni 7 % no kopējām ražošanas izmaksām.

(107)

Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka otrā paziņojuma I pielikumā norādītie ražošanas faktori (kas ir tādi paši kā iepriekš 1. tabulā) ievērojami atšķīrās no Savienības ražošanas nozares sūdzībā norādītajiem ražošanas faktoriem. Pirmkārt, sūdzības iesniedzējs nesniedza pierādījumus, ka šīs iespējamās neatbilstības būtu nepieņemamas. Otrkārt, pirmajā un otrajā piezīmē uzskaitīto izejvielu salīdzinājums ar sūdzībā minētajām izejvielām (piemēram, normālās vērtības aprēķināšanā sūdzības 32. pielikumā) atklāj, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, izmanto visas izejvielas, kuras izmanto Savienības ražošanas nozare: kolemanītu, kaolīnu, silīcija dioksīdu, kaļķakmeni, kukurūzas cieti, rodiju un platīnu. Otrajā paziņojumā tika arī paskaidrots, ka ražotājs eksportētājs izmanto kukurūzas eļļu, kas veido nenozīmīgu daļu no ražošanas izmaksām. Tādējādi var secināt, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, patērē visas sūdzībā uzskaitītās izejvielas. Tāpēc piezīme tika noraidīta.

(108)

Sīku informāciju par algām dažādās Turcijas ekonomikas nozarēs publicē Turcijas Statistikas institūts (46). Komisija noteica atsauces vērtību, pamatojoties uz jaunāko pieejamo statistiku par 2022. gadu attiecībā uz vidējām darbaspēka stundas izmaksām saimnieciskajai darbībai “Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana”, NACE kods C.23 saskaņā ar NACE 2. red. klasifikāciju, un darbinieku skaita kategorija ar vairāk nekā 1 000 darbiniekiem. Vērtības tika papildus koriģētas, ņemot vērā inflāciju un šajā nolūkā izmantojot darbaspēka izmaksu indeksu, ko publicē Turcijas Statistikas institūts (47), lai atspoguļotu izmaksas izmeklēšanas periodā.

(109)

Elektroenerģijas cenu uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) Turcijā publicē Turcijas Enerģijas tirgus regulatīvā iestāde (EMRA) (48). Komisija izmantoja datus par rūpnieciskās elektroenerģijas cenām, ko EMRA ļāva piemērot no 2023. gada 1. janvāra, bez PVN.

(110)

Turcijas Statistikas institūts publicē dabasgāzes cenu rūpnieciskajiem lietotājiem Turcijā. Komisija izmantoja 2021. gada otrajā pusgadā un 2022. gada pirmajā pusgadā pieejamo cenu, kas atbilst patēriņa grupai 2 610 000–26 100 000 m3 (49). Šī cena tika papildus koriģēta atbilstoši inflācijai, izmantojot Turcijas Statistikas institūta (50) publicēto ražotāju cenu indeksu, un PVN, kas ir iekļauts publicētajā cenā, tika atskaitīts.

(111)

Henan Guangyuan LNG patēriņam kā vienību izmanto kilogramus.

(112)

Lai iegūtu LNG etaloncenu CNY/kg, dabasgāzes cena, kas pieejama 1. tabulā kā CNY/m3, tika konvertēta uz CNY par miljonu britu siltumvienību (CNY/MMBtu). Tas ietvēra gāzes enerģijas satura noteikšanu un tās izteikšanu MMBtu, izmantojot vispārpieņemtu pārrēķina koeficientu (51).

(113)

Pēc tam šī konvertētā cena CNY/MMBtu tika piemērota vispārpieņemtajam enerģijas saturam vienam kilogramam LNG, kas izteikts MMBtu (52), lai iegūtu LNG cenu CNY par kilogramu.

(114)

Henan Guanyuan tvaika patēriņam kā mērvienību izmanto gigadžoulu (GJ).

(115)

Lai iegūtu tvaika etaloncenu, kas izteikta CNY/GJ, Komisija vispirms pārrēķināja dabasgāzes cenu no CNY/m3, kā parādīts 1. tabulā, uz CNY/MMBtu, izmantojot vispārpieņemtu pārrēķina koeficientu, kas nodrošina 1 kubikmetra gāzes enerģijas saturu (MMBtu) (53). Pēc tam tā ņēma vērā sadegšanas efektivitāti, lai noteiktu gāzes enerģijas satura daļu, ko var atgūt kā tvaika enerģijas saturu. Šajā posmā tika ievērota ASV Enerģētikas departamenta ierosinātā metodika (54). Tad enerģijas vienība tika pārveidota no MMBtu uz GJ, izmantojot fizikālās pārveides konstanti.

(116)

Turcijas Republikas Prezidenta Ieguldījumu birojs (55) publicēja rūpnieciskai izmantošanai paredzētā ūdens izmaksas. Komisija izmantoja 2023. gadā spēkā esošo cenu Balikesiras reģionā, kurā atrodas Sisecam Elyaf, bez PVN.

(117)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu.” Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(118)

Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas tam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, tika izteiktas kā daļa no ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šī procentuālā daļa tika piemērota neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(119)

Lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu EXW līmenī, Komisija paļāvās uz publiski pieejamajiem Sisecam grupas 2023. gada finanšu datiem, kas aprakstīti 84.–86. apsvērumā.

(120)

Attiecībā uz uzņēmumu Sisecam Elyaf, kas ražo tikai GFY un ražojumus tajā pašā vispārīgajā kategorijā/nozarē, publiski pieejamie finanšu pārskati par 2023. gadu sniedz neto pārdošanas apjomu un peļņu, bet neietver ne informāciju par pārdoto preču izmaksām (“PPI”), ne PVA izmaksām.

(121)

PPI ir pieejamas Sisecam grupas rūpnieciskā stikla segmenta līmenī.

(122)

Visi PVA izmaksu elementi, izņemot neto finanšu izdevumus, ir tieši pieejami rūpnieciskā stikla segmenta līmenī. Lai iegūtu PVA izmaksas rūpnieciskā stikla segmentam, Komisija Sisecam grupas neto finanšu izdevumus attiecināja uz segmentu, par sadales koeficientu izmantojot apgrozījumu.

(123)

Komisija izmantoja rūpnieciskā stikla segmenta PVA izmaksas, kas aprēķinātas 122. apsvērumā un rūpniecības segmenta PPI, un ieguva PVA izmaksas, kuras izteiktas procentos no PPI, proti, 22,67 %. Komisija uzskatīja, ka šis koeficients, to piemērojot neizkropļotām ražošanas izmaksām, novestu pie tādas PVA izmaksu summas, kas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē būtu samērīga tirdzniecības EXW līmenī.

(124)

Lai aprēķinātu peļņu, kas izteikta procentos no PPI, Komisija Sisecam Elyaf peļņu sadalīja ar Sisecam Elyaf piešķirtā rūpniecības segmenta PPI, izmantojot apgrozījumu kā sadales koeficientu. Tas bija 22,44 %. Komisija uzskatīja, ka, piemērojot šo koeficientu neizkropļotām ražošanas izmaksām, tiktu iegūta peļņa, kas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē būtu samērīga tirdzniecības EXW līmenī.

(125)

Atbildot uz otro paziņojumu, sūdzības iesniedzējs pieprasīja, lai Komisija normālās vērtības aprēķinā iekļautu pieskaitāmās izmaksas. Komisija apstiprina, ka, kā paskaidrots 3.2.3.9. iedaļā, pieskaitāmās izmaksas patiešām tiek ņemtas vērā normālās vērtības aprēķinā.

(126)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(127)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas ražošanas izmaksas. Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam, ko bija norādījis ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās. Šie patēriņa apjomi tika pārbaudīti pārbaudes apmeklējuma laikā. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī, kā norādīts 3.2.4.1. iedaļā.

(128)

Tad Komisija pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, kā skaidrots 118. apsvērumā, neizkropļotām izgatavošanas izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas ražošanas izmaksas.

(129)

Ražošanas izmaksām, kas tika noteiktas, kā aprakstīts iepriekšējā apsvērumā, Komisija piemēroja PVA izmaksas un peļņas īpatsvarus, kā aprēķināts 123. un 124. apsvērumā.

(130)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību katram ražojuma veidam EXW līmenī.

(131)

Kā paskaidrots 17. apsvērumā, Komisija nolēma dempinga noteikšanai piemērot 18. pantu, izmantojot labākos pieejamos faktus.

(132)

Konkrētāk, Komisija savu eksporta cenu novērtējumu visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem balstīja uz Eurostat sniegto vidējo eksporta cenu un Henan Guangyuan pārdošanas datiem, kā paskaidrots 145. apsvērumā.

(133)

Henan Guangyuan aptuveni pusi no sava eksporta apjoma pārdeva tieši uz Savienības tirgu, bet otru pusi – ar nesaistīta Honkongas tirgotāja starpniecību. Komisija pārliecinājās, ka tirgotājam pārdotās preces tika tieši nosūtītas no Ķīnas uz ostu Savienībā, un tāpēc uzskatīja, ka attiecīgais pārdošanas apjoms ir eksports uz Savienību.

(134)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(135)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un pēc būtības izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā lietā Komisija pieņēma lēmumu salīdzināt normālo vērtību un Henan Guangyuan eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī. Kā sīkāk skaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normāla vērtība un eksporta cena tika koriģētas, lai: i) tās aprēķinātu EXW līmenī; ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā to faktoru atšķirības, par kuriem apgalvo (un kuri norāda), ka tie ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(136)

Kā skaidrots 135. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta EXW līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksu un peļņas summām, kas šim tirdzniecības līmenim tika uzskatītas par samērīgām. Tāpēc nebija vajadzīgas korekcijas, lai iegūtu normālo vērtību EXW līmenī.

(137)

Komisija nekonstatēja iemeslus, lai veiktu normālās vērtības atskaitījumus, un Henan Guangyuan nepieprasīja šādas korekcijas.

(138)

Lai aprēķinātu eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā transporta, apdrošināšanas, apstrādes, iekraušanas un iepakošanas izmaksas.

(139)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: garantijas un garantijas izdevumi, kredīta izmaksas un banku izmaksas.

(140)

(141)

Kā paskaidrots 17. apsvērumā, Komisija nolēma dempinga noteikšanai piemērot 18. pantu, izņemot ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, proti, Henan Guangyuan, kam tika aprēķināta individuāla starpība.

(142)

Henan Guangyuan gadījumā Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(143)

Pamatojoties uz minēto, vidējā svērtā pagaidu dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir parādīta tabulā turpmāk.

(144)

Visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu noteica dempinga starpību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija vispirms noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Kā paskaidrots 16. apsvērumā, sadarbības līmenis, kas izteikts kā daļa no kopējā importa no Ķīnas uz Savienību, bija [4,5–9 %], kuru uzskata par ļoti zemu.

(145)

Ņemot vērā zemo sadarbības līmeni, Komisija visiem pārējiem uzņēmumiem noteica dempinga starpību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Lai noteiktu labākos pieejamos faktus, Komisija izmantoja ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, sniegtos datus, jo tas ļāva veikt aprēķinus ražojuma veida līmenī. Minētajā datu kopā Komisija izvēlējās ražojuma veidu, kuru Savienības tirgū visvairāk pārdeva gan ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, gan Savienības ražošanas nozare (56). Komisija norādīja, ka vidējā importa cena no Ķīnas (4. tabula) CIF līmenī bija zemāka par ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, vidējo eksporta cenu šajā tirdzniecības līmenī. Lai to atspoguļotu, Komisija izvēlējās reprezentatīvu darījumu skaitu izvēlētajā ražojuma veidā (kas veido [15–25] % no ražotāja eksportētāja eksporta uz Savienību), kur eksporta cena bija zemāka par vidējo cenu attiecīgajam ražojuma veidam, ko pārdeva ražotājs eksportētājs. Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz importa statistikas ierobežotās informācijas analīzi un datiem, ko sniedza vienīgais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, šie darījumi bija pamatots aizstājējs ražotāju eksportētāju, kuri nesadarbojās, dempinga rīcībai.

(146)

Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir parādītas tabulā turpmāk.

(147)

Izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu izgatavoja divi Savienības ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(148)

Tika noteikts, ka Savienības ražošanas kopējais apjoms izmeklēšanas periodā bija apmēram [85 000–95 000] tonnu. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem par diviem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, kuri pārstāv 100 % no ražošanas apjoma.

(149)

Lai noskaidrotu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, un lai noteiktu patēriņu un dažādus ekonomiskos rādītājus, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, Komisija pārbaudīja, vai un kādā mērā analīzē ir jāņem vērā Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma turpmākais lietojums.

(150)

Komisija konstatēja, ka ievērojama daļa no Savienības ražotāju saražotā apjoma bija paredzēta lietošanai pašu vajadzībām.

(151)

Atšķirība starp pašu noieta tirgu un brīvo tirgu kaitējuma analīzes kontekstā ir būtiska, jo ražojumi, kas ir paredzēti izmantošanai pašu vajadzībām, tieši nekonkurē ar importu. Gluži pretēji, produkcija, ko paredzēts pārdot brīvā tirgū, tieši konkurē ar attiecīgo ražojumu.

(152)

Komisija ir ieguvusi un pārbaudījusi datus par visu Savienības ražošanas nozares GFY darbību un noteikusi, vai produkcija bija paredzēta izmantošanai pašu vajadzībām vai brīvajam tirgum. Pārbaudot datus par abiem ražotājiem, kas pārstāv 100 % no Savienības GFY ražošanas apjoma, Komisija varēja gūt pilnīgu priekšstatu.

(153)

Komisija pārbaudīja dažus ar Savienības ražošanas nozari saistītos ekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz brīvā tirgus datiem. Šie rādītāji ir šādi: pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas Savienības tirgū; tirgus daļa; izaugsme; eksporta apjoms un cenas; rentabilitāte; ienākums no ieguldījumiem; naudas plūsma. Kur iespējams un piemērojams, pārbaudē gūtie konstatējumi tika salīdzināti ar datiem par pašu noieta tirgu, lai nodrošinātu pilnīgu pārskatu par Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(154)

Tomēr citus ekonomiskos rādītājus pilnvērtīgi varēja pārbaudīt, tikai ietverot visas darbības, arī izmantošanu pašu vajadzībām Savienības ražošanas nozarē. Proti: ražošana; jauda, jaudas izmantojums; ieguldījumi; krājumi; nodarbinātība; ražīgums; algas; spēja piesaistīt kapitālu. Tos nosaka visa darbība neatkarīgi no tā, vai ražojums ir paredzēts pašu vajadzībām vai pārdošanai brīvajā tirgū.

(155)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz:

(156)

Komisija arī konstatēja, ka aptuveni [55–65 %] no Savienības ražotāju kopējā ražošanas apjoma (kas nav atspoguļots patēriņā Savienībā un citos ekonomikas rādītājos, kuri ir izklāstīti šajā regulā) attiecīgajā periodā bija paredzēti pašu vajadzībām.

(157)

Savienības patēriņa dinamika ir parādīta tabulā turpmāk.

2. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(158)

Patēriņš Savienībā no 2020. līdz 2022. gadam ievērojami palielinājās, proti, par 62 %, bet izmeklēšanas periodā samazinājās, uzrādot vispārēju patēriņa kritumu attiecīgajā periodā.

(159)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datiem, un koriģēja to sadarbībā ar vairāku valstu muitas dienestiem, kā paskaidrots 155. apsvērumā. Importa tirgus daļu noteica, salīdzinot importa apjomus ar patēriņu Savienības tirgū (sk. 2. tabulu).

(160)

Attiecīgā importa no Ķīnas Savienībā dinamika ir parādīta tabulā turpmāk.

3. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(161)

Iepriekšējā tabulā redzams, ka absolūtos skaitļos imports no Ķīnas attiecīgajā periodā palielinājās par 42 %. Kopējais pieaugums absolūtos skaitļos sasniedza augstāko punktu 2022. gadā, kad imports palielinājās vairāk nekā divas reizes. Vienlaikus Ķīnas izcelsmes importa Savienībā kopējā tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 68 %.

(162)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz pārbaudītiem Eurostat datiem un valstu muitas dienestu sniegtajiem papildu datiem.

(163)

Savienībā no attiecīgās valsts veiktā importa vidējās svērtās cenas dinamika ir parādīta tabulā turpmāk.

4. tabula

Importa cenas (EUR/tonnu)

(164)

Tabulā iepriekš redzams, ka Ķīnas izcelsmes importa cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 26 %. Kopējais pieaugums absolūtos skaitļos liecināja par maksimumu 2022. gadā, kad cenas bija par 59 % augstākas nekā cenas attiecīgā perioda sākumā.

(165)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(166)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tas saistībā ar importu no attiecīgās valsts Savienības tirgū uzrādīja vidējo svērto cenu samazinājuma starpību intervālā no 0 % līdz 34,4 %. Ir konstatēts, ka cenu samazinājums skar 99,9 % no importa apjoma. Komisija arī salīdzināja cenu Ķīnas izcelsmes importam uz ES, pamatojoties uz Eurostat datiem, ar visu to ražojuma veidu vidējo cenu, kurus Savienības ražotāji pārdeva nesaistītiem pircējiem. Šis aprēķins parādīja, ka Ķīnas cenas ir par 15,4 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, un tāpēc apstiprināja konstatējumu par cenu samazinājumu, kas aprēķināts, kā izklāstīts 165. apsvērumā.

(167)

Turklāt papildus konstatējumam par cenu samazinājumu Komisija arī norādīja, ka imports par dempinga cenām nospieda Savienības ražošanas nozares cenas. Patiešām, kā izklāstīts 8. tabulā, izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei bija jāsamazina pārdošanas cenas līdz līmenim, kas bija pat zemāks par tās ražošanas izmaksām, lai varētu pārdot savus ražojumus.

(168)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu pārbaudot, kā Savienības ražošanas nozari ietekmē imports par dempinga cenām, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kam attiecīgajā periodā bija ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(169)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Tā kā Komisija ir pārbaudījusi datus par diviem Savienības ražotājiem, kas pārstāv 100 % no Savienības ražošanas apjoma, tā, pamatojoties uz šiem datiem, izvērtēja makroekonomiskos un mikroekonomiskos rādītājus.

(170)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(171)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās pārdošanas cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(172)

Savienības kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(173)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms vispirms 2021. gadā palielinājās par 4 %, 2022. gadā saglabājās stabils un pēc tam ievērojami samazinājās līdz līmenim, kas bija par 22 % zemāks nekā 2020. gadā.

(174)

Paziņotā jauda attiecas uz uzstādīto jaudu, kas attiecīgajā periodā palielinājās par 7 %. GFY ražošanas iekārtām tiek regulāri veikta apkope ik pēc pieciem gadiem. Tas ietver noteiktu tehnoloģiju regulāru atjaunināšanu, kas ir izraisījusi šo jaudas pieaugumu.

(175)

Jaudas izmantojums 2020., 2021. un 2022. gadā bija augsts, proti, [80 %–90 %], savukārt izmeklēšanas periodā tas ievērojami samazinājās līdz [60–70 %]. Lai gan jaudas izmantojums 2021. gadā vispirms palielinājās par 3 %, 2022. gadā tas nedaudz samazinājās un izmeklēšana periodā ievērojami saruka, sasniedzot līmeni, kas bija par 27 % zemāks nekā 2020. gadā.

(176)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā tika novērota turpmāk norādītā dinamika.

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(177)

No 2020. līdz 2022. gadam Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms lēnām palielinājās, bet izmeklēšanas periodā ievērojami samazinājās. Izmeklēšanas periodā tas samazinājās par 29 % salīdzinājumā ar 2022. gadu un sasniedza līmeni, kas bija par 26 % zemāks nekā attiecīgā perioda sākumā.

(178)

Tirgus daļa mainījās citādi. Neraugoties uz apjoma pieaugumu no 2020. līdz 2022. gadam, Savienības ražošanas nozare zaudēja 36 % no savas sākotnējās tirgus daļas. Izmeklēšanas periodā tā šo tirgus daļu spēja atgūt tikai daļēji, un attiecīgajā periodā tā tik un tā zaudēja 22 % no savas tirgus daļas.

(179)

Patēriņš Savienībā no 2020. līdz 2022. gadam palielinājās, un pēc tam izmeklēšanas periodā tas būtiski samazinājās, kā rezultātā attiecīgajā periodā tas kopumā samazinājās. Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu laikā, kad patēriņš palielinājās, un, samazinoties patēriņam izmeklēšanas periodā, tā spēja tikai daļēji atgūt tirgus daļu.

(180)

Nodarbinātības un darba ražīguma dinamika attiecīgajā periodā ir parādīta tabulā turpmāk.

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(181)

Attiecīgajā periodā nodarbinātība 2021. gadā uzrādīja mērenu pieaugumu par 3 %, 2022. gadā saglabājās stabila un izmeklēšanas periodā samazinājās līdz līmenim, kas ir par 5 % zemāks nekā attiecīgā perioda sākumā. Ražīgums attiecīgajā periodā uzrādīja mērenu pieaugumu par 1 % 2021. gadā, saglabājās stabils 2022. gadā un samazinājās izmeklēšanas periodā līdz līmenim, kas bija par 18 % zemāks nekā attiecīgā perioda sākumā.

(182)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa no attiecīgās valsts apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(183)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu. Tādēļ nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējamu iepriekšēju dempingu.

(184)

Savienības ražotāju vidējām svērtajām vienības pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika, kas parādīta tabulā turpmāk.

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(185)

Iepriekšējā tabulā ir norādīta vienības pārdošanas cenu dinamika Savienības tirgū salīdzinājumā ar atbilstošajām ražošanas izmaksām. Pārdošanas cenas vidēji ir bijušas augstākas nekā vienības ražošanas izmaksas laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam. Izmeklēšanas periodā vidējā pārdošanas cena samazinājās zem vienības ražošanas izmaksām.

(186)

Galvenais faktors, kas ietekmēja cenu no 2020. līdz 2022. gadam, bija izejvielu un enerģijas izmaksu pieaugums. Izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt tās ražošanas izmaksas strauji palielinājās.

(187)

Savienības ražotāju vidējo darbaspēka izmaksu attiecīgajā periodā dinamika ir parādīta tabulā turpmāk.

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(188)

Attiecīgajā periodā vidējā alga uz vienu darbinieku stabili palielinājās visā periodā par 30 %.

(189)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu dinamika attiecīgajā periodā ir parādīta tabulā turpmāk.

10. tabula

Krājumi

(190)

Attiecīgajā periodā krājumu apjoms palielinājās par 13 %. Krājumi 2021. gadā palielinājās tikai nedaudz salīdzinājumā ar ražošanas pieaugumu, bet 2022. gadā tie palielinājās būtiski. Krājumu līmenis izmeklēšanas periodā ievērojami samazinājās.

(191)

Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika, kas parādīta tabulā turpmāk.

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(192)

Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Rentabilitāte bija pozitīva visā laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam, un 2022. gadā tika reģistrēta visaugstākā peļņa. Tomēr izmeklēšanas periodā peļņa pārvērtās par ievērojamiem zaudējumiem.

(193)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence no 2020. līdz 2022. gadam bija salīdzinoši stabila, nedaudz samazinoties 2021. gadā un pozitīvi attīstoties 2022. gadā. Tomēr 2023. gadā naudas plūsma būtiski samazinājās.

(194)

Lai gan ieguldījumi perioda sākumā bija salīdzinoši zemi, 2021. gadā tie palielinājās par 45 % un 2022. gadā tikai nedaudz samazinājās. Tomēr izmeklēšanas periodā ieguldījumi ievērojami samazinājās. Lielākā daļa ieguldījumu bija saistīti ar ražošanas līniju uzturēšanu un modernizāciju ar mērķi palielināt ražotņu ilgmūžību un pastāvīgi atjaunināt produkciju. Attiecīgajā periodā Savienības ražotāji neveica ieguldījumus jaunā GFY jaudā, izņemot nelielu jaudas pieaugumu modernizācijas rezultātā. Ieguldījumu samazinājums izmeklēšanas periodā ir saistīts ar kavēšanos apkopes veikšanā.

(195)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. Atbilstoši rentabilitātei ienākums no ieguldījumiem 2020.–2022. gadā bija pozitīvs, bet izmeklēšanas periodā tas bija negatīvs.

(196)

Savienības ražotāju spēja piesaistīt kapitālu attiecīgajā periodā nav ietekmēta, jo tie ražo rentablus atvasinātos produktus, par izejresursu izmantojot GFY.

(197)

Lai gan laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam lielākajai daļai kaitējuma rādītāju bija pozitīva tendence, Savienības ražošanas nozare šajā periodā zaudēja ievērojamu tirgus daļu. Tās tirgus daļa līdz 2022. gadam samazinājās par 34 %. Izmaiņas izmeklēšanas periodā radīja negatīvu tendenci attiecīgajā periodā attiecībā uz visiem kaitējuma rādītājiem. Ražošanas apjoms un pārdošanas apjoms samazinājās attiecīgi par 22 % un 26 %. Pārdošanas apjoma samazinājums bija tik būtisks, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 12 %, neraugoties uz to, ka izmeklēšanas periodā tā atguva nelielu tirgus daļu.

(198)

Tāpat galvenie finanšu rādītāji vienības pārdošanas cenai, rentabilitātei, naudas plūsmai un ienākumam no ieguldījumiem arī uzrādīja pozitīvu tendenci 2020.–2022. gadā, bet būtiska samazinājuma izmeklēšanas periodā dēļ tiem bija negatīva tendence, un tas atspoguļoja ievērojamo cenu apspiešanu Savienības tirgū, kā parādīts 8. tabulā. Vienības pārdošanas cenas no 2020. līdz 2022. gadam būtiski palielinājās, atspoguļojot ne tikai būtisko ražošanas izmaksu pieaugumu minētajā periodā, bet arī ļaujot Savienības ražošanas nozarei uzlabot peļņu. Tomēr izmeklēšanas periodā pārdošanas cena samazinājās līdz līmenim, kas bija zemāks par ražošanas izmaksām. Tā rezultātā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte mainījās no [13 %–17 %] peļņas 2020. gadā līdz [(–22 %)–(–18 %)] zaudējumiem izmeklēšanas periodā. Arī attiecībā uz naudas plūsmu un ienākumu no ieguldījumiem ir vērojama līdzīga negatīva ietekme.

(199)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā tika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē apjoma kaitējuma, cenu apspiešanas un finansiālu zaudējumu veidā.

(200)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija arī pārbaudīja, vai citi zināmi faktori tajā pašā laikā varētu būt izraisījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu radījuši citi faktori, kuri nav imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir šādi: izmantošana pašu vajadzībām, ražošanas izmaksu pieaugums, imports no citām trešām valstīm un patēriņa samazinājums izmeklēšanas periodā.

(201)

Laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam imports no Ķīnas absolūtos apjomos ievērojami palielinājās, proti, par 290 %. Tikai 2022. gadā vien, t. i., gadā pirms IP, Ķīnas eksports palielinājās vairāk nekā divas reizes – no 14 000 tonnu 2021. gadā līdz vēsturiski augstākajam līmenim, proti, 31 000 tonnu 2022. gadā – par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Ķīnas importētāji ievērojami palielināja savas tirgus daļas no [15–25] % 2020. gadā līdz [30–40] % 2022. gadā.

(202)

Tajā pašā laikā patēriņš no 2021. līdz 2022. gadam palielinājās no [60 000–70 000] tonnu līdz vislielākajam daudzumam, proti, [85 000–95 000] tonnu. Šā augstā patēriņa ietekme bija tāda, ka 2022. gadā Savienības ražotāji varēja turpināt pārdot daudzumus par rentablām cenām, tāpēc 2022. gadā netika nodarīts kaitējums, neraugoties uz lielo importa apjomu un Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zaudēšanu.

(203)

Tomēr izmeklēšanas periodā patēriņš ievērojami samazinājās līdz tikai [40 000–50 000] tonnu, kas ir samazinājums par 47,7 % salīdzinājumā ar 2022. gadu. Tajā pašā laikā Ķīnas eksportētājiem izmeklēšanas periodā saglabājās liela tirgus daļa [30–40] % apmērā. Lai gan Ķīnas tirgus daļa no 2022. gada līdz IP nedaudz samazinājās par 2 procentpunktiem salīdzinājumā ar tās tirgus daļu attiecīgā perioda sākumā [15–25] % apmērā, tas ir pieaugums par 68 % jeb 14 procentpunktiem attiecīgajā periodā. Tādējādi izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare vairs nevarēja pārdot apjomus, ko tā pārdeva iepriekšējos gados, un tai pat bija jāsamazina pārdošanas cenas, lai varētu pārdot šos nelielos pārdošanas apjomus. Lai gan pārdošanas apjoms no 2020. līdz 2022. gadam bija lēnām palielinājies, izmeklēšanas periodā tas ievērojami samazinājās no [20 000–40 000] tonnu 2022. gadā līdz [10 000–30 000] tonnu izmeklēšanas periodā. Savienības ražošanas nozare paskaidroja, ka patēriņa kritumu izmeklēšanas periodā izraisīja tas, ka lietotāji 2022. gadā aizpildīja savus krājumus ar Ķīnas GFY, un tādējādi izmeklēšanas periodā radās mazāks pieprasījums. Sūdzības iesniedzēji iesniedza iekšējos ziņojumus un sanāksmju protokolus, lai parādītu, ka daudzi to ES un trešo valstu klienti 2022. gadā veidoja lielus krājumus un 2023. gadā, kad pieprasījums samazinājās, sāka nelabprāt iepirkt no ES ražošanas nozares. Neviena persona nav nedz komentējusi šo apgalvojumu, nedz apšaubījusi šo krājumu veidošanu. Turklāt Ķīnas ražotāju eksportētāju zemā sadarbība apvienojumā ar salīdzinoši zemo lietotāju sadarbību padarīja neiespējamu turpmāku krājumu veidošanas jautājuma analīzi. Komisija uzskatīja, ka 2022. un 2023. gada pārdošanas apjomus nevar analizēt atsevišķi. Vidējais patēriņš 2022. gadā un izmeklēšanas periodā bija [62 000–73 000] tonnu, kas ir tiešs turpinājums 2020. un 2021. gada tendencei.

(204)

Ņemot vērā patēriņa samazināšanos izmeklēšanas periodā, vidējā Ķīnas izcelsmes importa cena izmeklēšanas periodā ievērojami samazinājās, radot cenu spiedienu tirgū. Tā kā Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas izmeklēšanas periodā turpināja palielināties, Ķīnas cenu noteikšanas prakse minētajā gadā izrādījās īpaši kaitējoša, jo tā neļāva Savienības ražošanas nozarei segt pieaugošās izmaksas. Tā vietā tai bija jāsamazina cenas zem pašizmaksas. Turklāt, kā paskaidrots turpmāk 220. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares augstās pastāvīgās izmaksas bija jāizdala uz mazākiem pārdošanas apjomiem, un tas izmeklēšanas periodā radīja ievērojamus finansiālus zaudējumus.

(205)

Citu trešo valstu izcelsmes importa apjoma attiecīgajā periodā attīstība ir parādīta tabulā turpmāk.

12. tabula

Imports no trešām valstīm

(206)

Imports no Taivānas ievērojami palielinājās, proti, no 11 000 tonnu 2021. gadā līdz 18 000 tonnu 2022. gadā. Tomēr, lai gan Ķīnas izcelsmes importa cena 2022. gadā (2 163 EUR/t) un izmeklēšanas periodā (1 720 EUR/t) bija ievērojami zemāka nekā Savienības ražošanas nozares cena 2022. gadā (2 443 EUR/t) un izmeklēšanas periodā (2 226 EUR/t), Taivānas cena 2 421 EUR/t apmērā 2022. gadā un 1 954 EUR/t apmērā izmeklēšanas periodā bija tikai nedaudz zemāka nekā Savienības ražošanas nozares cena un ievērojami pārsniedza Ķīnas cenu. Turklāt Taivānas eksports divu gadu periodā no 2022. līdz 2023. gadam veido tikai aptuveni pusi no Ķīnas eksporta kopējā apjoma.

(207)

Tāpēc Komisija neuzskatīja importu no Taivānas par veicinošo faktoru, kas varētu mazināt cēloņsakarību starp Ķīnas eksportu un kaitējumu.

(208)

Imports no Meksikas un citām trešām valstīm attiecīgajā periodā un jo īpaši izmeklēšanas periodā ir ievērojami samazinājies.

(209)

Tāpēc Komisija neuzskatīja importu no Meksikas vai citām trešām valstīm par veicinošo faktoru, kas varētu mazināt cēloņsakarību starp Ķīnas eksportu un kaitējumu. Turklāt kopējais imports no visām trešām valstīm, arī Taivānas, attiecīgajā periodā samazinājās un nav veicinājis kaitējumu.

(210)

Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika, kas parādīta tabulā turpmāk.

13. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(211)

Eksporta apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 48 %. Vidējā eksporta cena visā attiecīgajā periodā saglabājās virs ražošanas izmaksām. Tāpēc tika secināts, ka eksports nav veicinājis kaitējumu.

(212)

Patēriņš izmeklēšanas periodā ievērojami samazinājās no [85 000–95 000] tonnu 2022. gadā līdz [40 000–50 000] tonnu izmeklēšanas periodā. Tomēr salīdzinājums ar 2020. gadu, kurā patēriņš arī bija ievērojami mazāks, proti, [50 000–60 000] tonnu, liecina, ka, kamēr Ķīnas importa tirgus daļa bija tikai 19 %, Savienības ražošanas nozare spēja pārdot pietiekamu apjomu par pietiekami augstu cenu līmeni, lai nodrošinātu rentabilitāti. Tādēļ patēriņa samazināšanās nav izolēts faktors, kas mazināja cēloņsakarību starp Ķīnas izcelsmes importu un Savienības ražošanas nozares ciesto kaitējumu. Gluži pretēji – lielais patēriņš 2022. gadā ir aizkavējis kaitīgo ietekmi, ko radīja Ķīnas izcelsmes imports, kuram jau tajā gadā bija liela tirgus daļa.

(213)

Tādēļ patēriņa samazināšanās nemazināja cēloņsakarību starp Ķīnas izcelsmes importu un kaitējumu.

(214)

Savienības ražošanas nozare ļoti lielā mērā izmanto GFY pašu vajadzībām, kas veido aptuveni divas trešdaļas no tās kopējā ražošanas apjoma. Tomēr GFY, ko izmanto pašu vajadzībām, ražošanas izmaksas ir mazākas, un izmeklēšanas periodā tas radīja peļņu lejupējā tirgū. Savienības ražotāji arī nesamazināja GFY pārdošanas apjomu izmeklēšanas periodā par labu izmantošanai pašu vajadzībām, par ko liecina fakts, ka izmeklēšanas periodā samazinājās arī pašu vajadzībām izmantotā GFY apjoms. Tāpēc tas neveicināja kaitējumu.

(215)

Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās no [1 190–1 240] EUR/t 2020. gadā līdz [2 280–2 330] EUR/t izmeklēšanas periodā, kas kopumā ir 91 % pieaugums. Pieaugumu izraisīja enerģijas un izejvielu cenu pieaugums, kā arī pastāvīgo izmaksu par saražoto tonnu pieaugums, jo izmeklēšanas periodā tika saražoti mazāki apjomi.

(216)

Parasti ražošanas izmaksu pieaugums notiek regulāri, un godīgos tirgus apstākļos to ņem vērā, nosakot pārdošanas cenas. Komisija analizēja, vai pastāv kāds faktors, ko nevar uzskatīt par tādu, kuru kompensē GFY pārdošanas cenas pieaugums godīgos tirgus apstākļos.

(217)

No 2021. līdz 2022. gadam ražošanas izmaksas jau bija ievērojami palielinājušās no [1 300–1 350] EUR/t 2020. gadā līdz [1 800–1 850] EUR/t, kas ir pieaugums par 37 %. Tomēr, ņemot vērā lielo pieprasījumu 2022. gadā, Savienības ražošanas nozare varēja pārdot apjomu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtiski nemainījās, un noteikt cenas tādā līmenī, kurš tai ļāva saglabāt rentabilitāti. Tas liecina, ka klienti varēja absorbēt pat lielu cenu pieaugumu, kamēr pastāvēja pieprasījums.

(218)

No 2022. gada līdz IP ražošanas izmaksas palielinājās par 27 %. Tomēr izmeklēšanas periodā pieprasījums ievērojami samazinājās. Turklāt, kā parāda 4. tabula, Ķīnas cenas, kas attiecīgā perioda pirmajos trīs gados palielinājās, izmeklēšanas periodā ievērojami samazinājās (par 20 %). Līdz ar to Savienības ražošanas nozare nevarēja vienoties par cenu paaugstināšanu, bet tā vietā tai bija jāsamazina pārdošanas cenas zem izmaksām.

(219)

Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu pieaugumu var iedalīt trīs kategorijās.

(220)

Pirmkārt, tā kā izmeklēšanas periodā tika pārdots mazāks GFY apjoms, pastāvīgās izmaksas, kas sadalītas, pamatojoties uz mazāku bāzi, palielināja pastāvīgās izmaksas par saražoto tonnu. Šāds pieaugums ir tiešas sekas Ķīnas iegūtajām tirgus daļām un no tā izrietošajam mazākam Savienības ražošanas nozares pārdotajam apjomam. Ja šo ražošanas izmaksu pieaugumu uzskatītu par atsevišķu faktoru, kas veicina kaitējumu, tas būtu pretrunā faktam, ka tas ir tiešas sekas Ķīnas eksportētāju negodīgajai konkurencei par zemām cenām. Tāpēc to nevajadzētu uzskatīt par atsevišķu faktoru, kas veicina kaitējumu.

(221)

Otrkārt, vairāku izejvielu cenas izmeklēšanas periodā ir ievērojami palielinājušās. Cenas tādām svarīgām izejvielām kā kolemanīts un kaļķakmens līdzās citām izejvielām, kas veido tikai mazāku daļu no izejvielu izmaksām, ir ievērojami palielinājušās. Tomēr šīs izejvielas galvenokārt importē no starptautiskā tirgus, un visi ražotāji, kas darbojas nekropļotos tirgos, saskaras ar šo cenu pieaugumu, kurš ir jāpiemēro klientiem. Piemēram, 2022. gadā galvenie kaļķakmens eksportētāji bija Apvienotie Arābu Emirāti, Japāna, Malaizija, Vjetnama un Omāna. Tāpēc izejvielu cenu pieaugums nav notikums, kas veicinājis kaitējumu tādā veidā, ko nelīdzsvarotu GFY cenu pieaugums godīgos tirgus apstākļos.

(222)

Treškārt, enerģijas cenas ir veicinājušas ražošanas izmaksu pieaugumu. Tomēr izmeklēšanas periodā tas nebija atsevišķs gadījums. Jau 2022. gadā enerģijas cenas bija ievērojami paaugstinājušās. Latvijā vidējā elektroenerģijas cena izmeklēšanas periodā pat samazinājās salīdzinājumā ar 2022. gadu (57). Tāpēc enerģijas cenu pieaugums nav notikums, kas veicinājis kaitējumu tādā veidā, ko nelīdzsvarotu GFY cenu pieaugums godīgos tirgus apstākļos.

(223)

Ražošanas izmaksu pieaugums nav izolēts faktors, kas nodara kaitējumu. Tikai tad, ja GFY pārdošanas cenas nevar atspoguļot šo pieaugumu, ražošanas izmaksu pieaugums rada kaitējumu. Tomēr spiediens uz pārdošanas cenām ir tieši saistīts ar Ķīnas izcelsmes importu par dempinga cenām izmeklēšanas periodā.

(224)

Turklāt situācija 2022. gadā liecina, ka godīgos tirgus apstākļos, kad Ķīnas eksports par zemākām cenām neizraisa Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazināšanos, Savienības ražošanas nozare varēja novirzīt izmaksu pieaugumu uz saviem klientiem pat tad, ja šis pieaugums sasniedza 37 %. Tāpēc, ja izmeklēšanas periodā nebūtu bijis Ķīnas importa par zemām cenām un dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare, kā novērots attiecīgā perioda iepriekšējos gados, būtu varējusi palielināt savas cenas, lai atspoguļotu turpmāku izmaksu pieaugumu. Tomēr Ķīnas cenas izmeklēšanas periodā bija pat zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām.

(225)

Tas liecina, ka ražošanas izmaksu pieaugums izmeklēšanas periodā nemazināja cēloņsakarību starp Ķīnas importu par dempinga cenām un kaitējumu.

(226)

Ķīnas izcelsmes importa būtiskais pieaugums un Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās sakrita laika ziņā. Kaitējums pirms IP netika konstatēts lielā pieprasījuma dēļ, bet Ķīnas imports izmeklēšanas periodā saglabāja lielo tirgus daļu, kas radīja kaitējumu apjomam un radīja cenu spiedienu.

(227)

Komisija ir arī izmeklējusi citus kaitējuma faktorus un nav konstatējusi citus faktorus, kas būtu veicinājuši Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Neviens no pārējiem faktoriem, pārbaudītiem vai nu atsevišķi, vai kopā, faktiski neļauj apšaubīt, ka pastāv īsta un būtiska saikne starp Ķīnas izcelsmes importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(228)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei ir radījis imports par dempinga cenām.

(229)

Kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražošanas nozare varētu gūt mērķa peļņu, pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 7. panta 2.d punkta nozīmē.

(230)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no attiecīgās valsts; rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju; rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt zem 6 %.

(231)

Vispirms Komisija noteica pamatpeļņu, kas normālos konkurences apstākļos sedz visas izmaksas.

(232)

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā norādīja, ka peļņas līmenis vismaz 20 % apmērā atspoguļotu Savienības ražošanas nozares peļņas līmeni normālos tirgus apstākļos, pamatojoties uz tās iepriekšējiem darbības rādītājiem. Sūdzības iesniedzējs arī uzsvēra, ka GFY nozare ir ļoti kapitālietilpīga nozare un ka ir nepieciešams augsts peļņas līmenis, lai nodrošinātu krāsns periodisko apkopi un modernizāciju un ieguldījumus pētniecībā un izstrādē.

(233)

Komisija uzskatīja, ka neviens no gadiem izmeklēšanas periodā nebūtu uzskatāms par reprezentatīvu, lai nodrošinātu pamatpeļņu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu.

(234)

2020. un 2021. gadā, kas bija pirms Ķīnas importa tirgus daļas krasā pieauguma, Savienības ražošanas nozares rentabilitāte sasniedza [13 %–17 %]. Tomēr abus gadus ietekmēja Covid-19 pārvietošanās ierobežojumu ārkārtas apstākļi un starptautiskās tirdzniecības plūsmu samazināšanās. Tāpēc Komisija secināja, ka šajos gados sasniegto rentabilitātes līmeni nevar uzskatīt par reprezentatīvu attiecībā uz normāliem konkurences apstākļiem.

(235)

2022. gads bija ārkārtējs gads ar GFY patēriņa pieaugumu Savienības tirgū, kā rezultātā palielinājās gan Ķīnas importa tirgus daļa, gan Savienības ražotāju pārdošanas apjoms, un Savienības ražotāji varēja saglabāt un pat palielināt rentabilitāti.

(236)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija secināja, ka 2022. gads nebūtu uzskatāms par reprezentatīvu, lai saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu noteiktu pamatpeļņu.

(237)

Meklējot periodu, kurā dominētu normāli konkurences apstākļi, Komisija pārbaudīja rentabilitāti, kas sasniegta piecos gados pirms attiecīgā perioda, un aprēķināja abu Savienības ražotāju vidējo rentabilitāti laikposmā no 2015. līdz 2019. gadam.

(238)

Šāds peļņas procents tika noteikts 20,7 % līmenī.

(239)

Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka normālos konkurences apstākļos tās ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis augstāks. Tomēr šie apgalvojumi nebija pietiekami pamatoti, tāpēc, aprēķinot mērķa peļņu, tie netika ņemti vērā.

(240)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija pēdējā posmā novērtēja tādas turpmākās izmaksas, kuras izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un I.a pielikumā minētajām SDO konvencijām, kuras Savienības ražošanas nozarei radīsies tāda pasākuma piemērošanas periodā, kurš atbilst 11. panta 2. punktam. Komisija uzskatīja, ka Savienības ražotāji nesniedza pietiekamus pierādījumus par šīm izmaksām un tāpēc neņēma tās vērā, aprēķinot cenu, kas nerada kaitējumu.

(241)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija Savienības ražošanas nozarei aprēķināja kaitējumu neizraisošu līdzīgā ražojuma cenu [3 600–4 600] EUR apmērā, Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā piemērojot mērķa peļņas normu, kas norādīta 238. apsvērumā. Korekcijas saskaņā ar 7. panta 2.d punktu netika veiktas.

(242)

Tad Komisija noteica kaitējuma starpības līmeni, salīdzinot ražotāja eksportētāja Ķīnā, kurš sadarbojās, proti, Henan Guangyuan, vidējo svērto importa cenu, kas tika noteikta, lai aprēķinātu cenu starpību, ar Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no importa vidējās svērtās CIF vērtības.

(243)

Atbilstīgi minētajam novērtējumam būtu jānosaka šādi pagaidu antidempinga maksājumi saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu.

(244)

Komisija, nolēmusi piemērot pamatregulas 7. panta 2. punktu, pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu varēja secināt, ka šajā lietā pieņemt pagaidu pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas izraisa kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādo iesaistīto personu, t. sk. Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju, intereses.

(245)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, pagaidu pasākumu noteikšana ir Savienības GFY ražošanas nozares interesēs. Bez pasākumiem Ķīnas ražotāji turpinās eksportēt GFY par zemām cenām Savienības tirgū un izdarīt cenu spiedienu, neļaujot Savienības ražošanas nozarei pārdot GFY ar pietiekamu peļņu un atgūt zaudētās tirgus daļas.

(246)

Viens importētājs, kas pērk izmeklējamo ražojumu no Ķīnas, sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. No iesniegtajiem datiem Komisija secina, ka importētājs, šķiet, darbojas ar fiksētu peļņas normu. Importētājs vēl nav izvirzījis nekādus argumentus. Tāpēc Komisija secināja, ka nav pārliecinoša iemesla nenoteikt pagaidu pasākumus.

(247)

Lietotāji ražo audumus plašam rūpniecības ražojumu klāstam, arī vējturbīnām, būvniecībai, izolācijai vai aviācijas materiāliem.

(248)

Trīs lietotāji, kas izmeklēšanas periodā iegādājās aptuveni 10 % no GFY, ko importēja no Ķīnas, sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Viņu dati liecina, ka divu lietotāju gadījumā pasākumu ietekmei nevajadzētu būt būtiskai, jo vai nu tie izmanto tikai nelielu procentuālo daļu no izmeklējamā ražojuma no Ķīnas, vai arī izmeklējamais ražojums veido tikai nelielu daļu no to ražošanas izmaksām, un maksājumiem nevajadzētu apdraudēt uzņēmuma rentabilitāti. Turklāt šķiet, ka, neraugoties uz izmeklējamā ražojuma būtisko cenu pieaugumu gados pirms IP, lietotāji izmeklēšanas periodā varēja saglabāt rentabilitāti. Attiecībā uz vienu lietotāju, kurš lielāko daļu GFY iegādājās no Ķīnas un kuram pašlaik ir zema rentabilitāte, nevar izslēgt, ka maksājumi varētu ietekmēt tā rentabilitāti. Ņemot vērā lietotāju zemo līdzdalību, Komisija secināja, ka lietotāji nav reprezentatīvi.

(249)

Tāpēc Komisija secināja, ka nav pārliecinoša iemesla nenoteikt pagaidu pasākumus.

(250)

Pamatojoties uz minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pasākumu noteikšana Ķīnas izcelsmes GFY importam nav Savienības interesēs.

(251)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko varētu izraisīt imports par dempinga cenām.

(252)

Ķīnas izcelsmes stiklšķiedras diegu importam būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu pamatregulas 7. panta 2. punktā. Maksājumu apmērs tika noteikts attiecīgi zemākās – dempinga starpības vai kaitējuma starpības – līmenī.

(253)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas CIF cenas līmenī ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām.

(254)

Uzņēmuma individuālā antidempinga maksājuma likme, kas norādīta šajā regulā, tika noteikta, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Līdz ar to tā atspoguļo situāciju, kādu izmeklēšanas laikā konstatēja šā uzņēmuma sakarā. Šo maksājuma likmi piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un ko ražojusi konkrēti minētā juridiskā persona. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot konkrēti minēto uzņēmumu saistītos subjektus, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visam pārējam Ķīnas izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(255)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālie antidempinga maksājumi ir piemērojami tikai, uzrādot derīgu rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas izcelsmes importam”.

(256)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tie var prasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(257)

Ja tā uzņēmuma eksporta apjoms, kas gūst labumu no zemākām individuālajām maksājumu likmēm, pēc attiecīgo pasākumu piemērošanas būtiski palielinās, šādu apjoma palielinājumu varētu uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko radījusi pasākumu piemērošana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir ievēroti nosacījumi, var sākt izmeklēšanu pret pasākumu apiešanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību pēc individuālās maksājuma likmes (vai likmju) atcelšanas un valsts mēroga maksājuma piemērošanas.

(258)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas par pagaidu maksājumu plānoto noteikšanu. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļvietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām nosūtītie aprēķini ir pareizi.

(259)

Piezīmes par aprēķinu precizitāti netika saņemtas.

(260)

Pienācīgas pārvaldības labad Komisija konkrētā termiņā aicinās ieinteresētās personas sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(261)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā var tikt grozīti,