(1)

Padome ar Regulu (ES) Nr. 1039/2012 (2) noteica antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija radiatoru importam (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, turpmāk tekstā tiks dēvēta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas Eiropas Komisija (“Komisija”) ar Regulu (ES) 2019/59 (3) pagarināja galīgos antidempinga pasākumus Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”) izcelsmes alumīnija radiatoru importam (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”).

(3)

Patlaban spēkā esošo antidempinga maksājumu likmes ir no 12,6 % līdz 56,2 % attiecībā uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju importu, 21,2 % – uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet nebija iekļauti izlasē, un 61,4 % – visiem pārējiem uzņēmumiem Ķīnā.

(4)

Pēc tam kad tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (4), Komisija saņēma pārskatīšanas pieprasījumu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(5)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2023. gada 17. oktobrī iesniedza Starptautiskā Alumīnija radiatoru ražotāju asociācija (“pieprasījuma iesniedzējs”) Savienības alumīnija radiatoru ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu atkārtoties dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(6)

Komisija pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatēja, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, un 2024. gada 12. janvārī, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz Ķīnas izcelsmes alumīnija radiatoru importu Savienībā. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) (5).

(7)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par termiņbeigu izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus Ķīnā, Ķīnas iestādes un zināmos importētājus un aicināja tos piedalīties.

(9)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norāda, ka ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi.

(12)

Saskaņā ar antidempinga pamatregulas 17. panta 1. punktu izlases veidošanā izmantotais kritērijs bija reprezentativitāte līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjoma ziņā Savienībā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. septembrim.

(13)

Izlasē bija trīs Savienības ražotāji, tie visi atradās Itālijā un saražoja vairāk nekā 65 % no līdzīgā ražojuma ražošanas kopapjoma Savienībā, kas bija aplēsts.

(14)

Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Tā kā piezīmes netika saņemtas, Komisija apstiprināja izveidoto provizorisko izlasi par galīgo izlasi.

(15)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītus importētājus un apvienības, kas tos pārstāv, pieteikties un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Nesaistīti importētāji nepieteicās.

(16)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus Ķīnas ražotājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību apzināt citus ražotājus (ja tādi ir), kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties. Atbildes netika saņemtas.

(17)

Tādējādi Komisija informēja Ķīnas iestādes, ka, ņemot vērā nesadarbošanos, dempinga turpināšanās vai atkārtošanās pārbaudē ir nodomājusi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantot pieejamos faktus. Atbilde netika saņemta.

(18)

Anketas Savienības ražotājiem, kā arī anketas importētājiem, lietotājiem un ražotājiem Ķīnā tika darītas pieejamas tiešsaistē procedūras sākšanas dienā (6).

(19)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(20)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no minētajiem trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem.

(21)

Ne ĶV, ne Ķīnas ražotāji atbildes uz anketas jautājumiem nesniedza.

(22)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses.

(23)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 16. pantu veica pārbaudes apmeklējumus trīs izlasē iekļauto Savienības ražotāju telpās, un tie bija:

(24)

Komisija 2024. gada 8. augustā izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata bija nodomājusi saglabāt antidempinga maksājumus. Visām personām tika atvēlēts laiks, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(25)

Komisija izvērtēja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā. Neviena persona nepieprasīja uzklausīšanu.

(26)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, proti, alumīnija radiatori un elementi vai sekcijas, no kuriem šāds radiators sastāv, neatkarīgi no tā, vai šie elementi ir samontēti blokos (izņemot elektriskos radiatorus un to elementus un sekcijas), kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7615 10 10 , ex 7615 10 80 , ex 7616 99 10 un ex 7616 99 90 (Taric kodi 7615 10 10 10, 7615 10 80 10, 7616 99 10 91, 7616 99 90 01 un 7616 99 90 91) (“pārskatāmais ražojums”).

(27)

Kā jau bija konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, arī šī termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšana apstiprināja, ka šādiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(28)

Tādēļ visi šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(29)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu pārbaudīja, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veikts dempings un vai tas varētu turpināties vai atkārtoties pēc iespējamas spēkā esošo pasākumu izbeigšanas.

(30)

Kā minēts 16. apsvērumā, Ķīnas ražotāji izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija 2024. gada 21. februārī informēja Ķīnas iestādes un visas ieinteresētās personas, ka nesadarbošanās dēļ Komisija, lai izdarītu konstatējumus par Ķīnu, ir nodomājusi piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija šajā jautājumā nesaņēma ne piezīmes, ne pieprasījumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(31)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, īpaši uz informāciju pārskatīšanas pieprasījumā un informāciju, kas pārskatīšanas izmeklēšanas gaitā iegūta no personām, kuras sadarbojās (proti, no pieprasījuma iesniedzēja), un informāciju no citiem publiski pieejamiem avotiem, īpaši Global Trade Atlas (“GTA”) (7).

(32)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(33)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka tad, ja “tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības”, un ka tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas”, tālāk “PVA izmaksas”).

(34)

Kā sīkāk paskaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(35)

Nesenās izmeklēšanās, kas attiecās uz alumīnija nozari Ķīnā (8), Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(36)

Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka Ķīnā notiek būtiska valdības iejaukšanās, kuras rezultātā tiek kropļota efektīva un tirgus principiem atbilstoša resursu sadale (9). Jo īpaši Komisija secināja, ka alumīnija nozarē ne tikai lielā mērā pastāv uzņēmumi, kuri pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē pieder ĶV (10), bet ĶV ir arī iespēja iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts pārstāvību (klātbūtni) uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (11). Komisija arī konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā tirgu kropļo vēl vairāk. Patiešām, kopumā plānošanas sistēma Ķīnā nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, kuras ĶV atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (12). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un tā rezultātā, īpaši saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības Ķīnā, rodas kropļojumi (13). Līdzīgā kārtā Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus tērauda nozarē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (14), kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību tirgus dalībniekiem Ķīnā (15).

(37)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās par Ķīnas alumīnija nozari, šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā. Komisija to pārbaudīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, to skaitā pierādījumiem, kas ietverti pieprasījumā, kā arī Komisijas dienestu darba dokumentā “On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations” (16) (“ziņojums”) un tā atjauninātajā redakcijā (“atjauninātais ziņojums”) (17), kura pamatā ir publiski pieejami avoti. Minētajā analīzē tika pārbaudīta valdības būtiskā iejaukšanās Ķīnas ekonomikā kopumā, bet tika aplūkota arī konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas ietver pārskatāmo ražojumu.

(38)

Pieprasījumā apgalvots, ka, ņemot vērā to, ka Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi, šajā lietā nevar izmantot Ķīnas alumīnija ražošanas nozares iekšzemes cenas un izmaksas. Lai pamatotu savu nostāju, pieprasījuma iesniedzējs atsaucās uz ziņojumu, un jo īpaši uz tā sadaļām par alumīnija nozari (18), uz iepriekšējām Komisijas izmeklēšanām par alumīniju un lejupējiem ražojumiem (19) uz Ķīnas tiesību aktiem, kā arī uz papildu pētījumiem.

(39)

Konkrēti, pieprasījuma iesniedzējs pasūtīja pētījumu “China Household Aluminum Radiators Industry Market Research Report” (“pētījums”), kas atjaunināts 2023. gada oktobrī. Pētījums parādīja, ka Ķīna ir ne tikai pasaulē lielākā boksīta, proti, alumīnija galvenā izejresursa, ražotāja, bet arī pasaulē lielākā alumīnija ražotāja, un “saskaņā ar Starptautiskās Alumīnija ražotāju asociācijas un International Energy Deployment datiem 2020. gadā Ķīnas alumīnija ražošanas apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 5 %, savukārt pārējās pasaules valstīs tas palielinājās tikai par 0,3 % un dažos reģionos pat samazinājās. Ķīna veido 57,2 % no pasaules alumīnija ražošanas apjoma. Kopumā Ķīnas alumīnija ražošanas nozarē vērojama augšupejoša tendence. Alumīnija ražošanas apjoms Ķīnā 2022. gadā sasniedza 40 miljonus tonnu, togad atkal veidojot vairāk nekā pusi no kopējā alumīnija ražošanas apjoma pasaulē. Ķīna ir arī viena no pasaulē lielākajām alumīnija patērētājām”.

(40)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja arī, ka Ķīnas alumīnija ražošanas nozares uzplaukumu veicinājusi labvēlīga valdības politika, kas mudinājusi valsts īpašumā esošus uzņēmumus ienākt primārā alumīnija ražošanas nozarē un privātos uzņēmumus ienākt alumīnija ražošanas nozarēs.

(41)

Konkrētāk, pieprasījumā norādīts, ka arī Ķīnas valdības īstenotās ievērojamās reģionālā valsts atbalsta iniciatīvas apliecina Ķīnas valdības iejaukšanās kropļojošo raksturu, jo atbalsta alumīnija nozari provincēs šādos veidos:

(42)

Visbeidzot, pieprasījumā tika pausta nostāja, ka cenas un izmaksas nenosaka brīvā tirgus spēki, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Pamatojoties uz iepriekš minēto, saskaņā ar pieprasījumu šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(43)

ĶV neiesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas pamatotu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, tostarp ziņojumā un pieprasījuma iesniedzēja sniegtajos papildu pierādījumos, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(44)

Tādējādi, šajā izmeklēšanā pārbaudot, vai ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos, to skaitā pieprasījumā, iekļautajiem pierādījumiem, kā arī uz atjaunināto ziņojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu izpēti par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnā, ko tā šajā sakarā konstatējusi arī savās iepriekšējās izmeklēšanās.

(45)

Pārskatāmā ražojuma nozarē Ķīnas valdībai lielā mērā pieder uzņēmumi, tā kontrolē to darbību, stratēģiski tos uzrauga vai sniedz tiem norādes pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē. Būtiska Ķīnas ekonomikas daļa ir uzņēmumi, kuri pieder valstij, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem tā sniedz norādes. ĶV un Ķīnas Komunistiskā partija (“ĶKP”) uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi uzņēmumos, it sevišķi valsts īpašumā esošos uzņēmumos (20). Tomēr ĶKP iejaukšanās darbības lēmumu pieņemšanā ir kļuvusi par normu ne tikai valsts īpašumā esošos uzņēmumos, bet arī privātos uzņēmumos (21), un ĶKP uzņemas vadošo lomu gandrīz visos valsts ekonomikas aspektos.

(46)

Tā kā pārskatāmā izstrādājuma eksportētāji no Ķīnas nesadarbojās, nebija iespējams noteikt precīzu attiecību starp privātajiem un valstij piederošajiem ražotājiem. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka pārskatāmā ražojuma nozari apkalpo gan valsts īpašumā esoši uzņēmumi, gan privāti uzņēmumi (22). Piemēram, vairāki ražotāji ir privāti uzņēmumi, to skaitā Unbeatable Group (“Unbeatable”) (23), Zhejiang Navas Industry and Trade, kas iepriekš bija zināms kā Yongkang Sanghe Radiator (24) (“Zhejiang Navas”), China Botai (25) un China Flyhigh (26), turklāt Ķīnas lielākais alumīnija ražotājs China Aluminum Corporation (“Chinalco”) (27) ir valsts īpašumā esošs uzņēmums, kurā valsts līdzdalības līmenis ir vairāk nekā 35 % (28).

(47)

Turklāt ĶV sniedz norādījumus uzņēmumiem, arī nosakot nozarei konkrētus mērķus un politiku, kas visiem nozares dalībniekiem jāievēro neatkarīgi no tā, vai tie ir privāti vai publiski.

(48)

Piemēram, Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas (“RITM”) 2020. gadā pieņemtie standarta nosacījumi, kas piemērojami alumīnija ražošanas nozarei (“standarta nosacījumi”) (29), veido alumīnija nozares darbības vispārējo satvaru centrālā līmenī. Nomināli standarta nosacījumu mērķis ir “veicināt alumīnija ražošanas nozares piedāvājuma puses strukturālo reformu, veicināt nozares tehnoloģisko attīstību un sekmēt nozares augstas kvalitātes attīstību”, kā arī nodrošināt, ka “boksīta ieguve, alumīnija oksīda, elektrolītiskā alumīnija un sekundārā alumīnija ražošana atbilst valsts un vietējā līmeņa rūpniecības politikai, minerālresursu plāniem, vides aizsardzības un energotaupības normatīvajiem aktiem un politikai, kalnrūpniecības normatīvajiem aktiem un politikai, drošas ražošanas normatīvajiem aktiem un politikai, ražošanas nozares attīstības plāniem un citām prasībām” (30).

(49)

Šaņdunas provinces Četrpadsmitās piecgades plānā (“PP”) alumīnija ražošanas nozares attīstībai (“Šaņdunas plāns”) (31) ir noteikti šādi mērķi: “panākt, lai līdz 2025. gadam alumīnija ražošanas nozares izlaides vērtība sasniedz 800 miljardus RMB, galaražojumu tirgus turpina paplašināties un ražojumi ar augstu pievienoto vērtību veido vairāk nekā 60 % un alumīnija materiālu ražošanas apjoma / elektrolītiskā alumīnija ražošanas apjoma attiecība pārsniedz valsts vidējo rādītāju (..). Panākt, ka province attīstās, kļūstot par nozīmīgu alumīnija industriālo klasteri ar būtisku ietekmi gan iekšzemē, gan arī ārvalstīs” (32).

(50)

Guansji Džuanu autonomā reģiona Tautas kongresa Pastāvīgā komiteja 2022. gada septembrī pieņēma Lēmumu par alumīnija ražošanas nozares augstas kvalitātes attīstības veicināšanu (“Guansji lēmums”) (33) un noteica mērķus attiecībā uz vadošo uzņēmumu attīstību un valsts īpašumā esošu uzņēmumu attīstības virzīšanu provincē: “Attīstīt un izveidot vadošo uzņēmumu grupu ar būtisku konkurētspēju. Izveidot “vadošo rūpniecības vērtības ķēdes” sistēmu alumīnija ražošanas nozarē, un uzņēmumiem, kuri pārvalda alumīnija oksīda un elektrolītiskā alumīnija rūpniecības vērtības ķēdes, īstenot visaptverošu energoefektivitātes izvērtēšanas un vecināšanas mehānismu, kas aptver visu nozari (..) Stiprināt centienus atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus alumīnija ražošanas nozarē, liekot uzsvaru uz to, lai izveidotu specializētu, profesionālu, īpašu un jaunu uzņēmumu – “mazo milžu” – grupu alumīnija intensīvās apstrādes jomā un lai izveidotu čempionuzņēmumus alumīnija ražošanas nozarē un turpināt Guangxi Aluminium zīmola popularizēšanu. Uzlabot ar alumīniju saistīto valsts uzņēmumu attīstības kvalitāti un efektivitāti, atbalstīt Guangxi Investment Group un citus valsts īpašumā esošus uzņēmumus, lai optimizētu un integrētu to iekšējo darījumdarbību, kas saistīta ar alumīniju; iegūt un izmantot kapitālu, lai izvērstu alumīnija ražošanas nozares ķēdi provincēs un apriņķos, veicot apvienošanu un iegādi un izmantojot iesaisti vai kontrolējošu līdzdalību pašu kapitālā vai citas metodes, lai īstenotu koordinētu attīstību visā rūpniecības ķēdē un veidotu vadošus alumīnija ražošanas nozares uzņēmumus ar ietekmi valsts mērogā un starptautisku konkurētspēju” (34).

(51)

Valdības kontroli un stratēģisko uzraudzību var novērot arī attiecīgo nozares apvienību līmenī. Ķīnas nozares apvienībām ir jānodrošina, ka nozare īsteno ĶV politiku. Šādu pienākumu apliecina tas, ka minētās apvienības savā darbībā cieši sadarbojas ar valsts iestādēm, un tas ir paredzēts to statūtos.

(52)

Piemēram, Ķīnas Krāsaino metālu ražošanas nozares apvienības (“CNFA”) (35) statūtu 3. pantā ir skaidri noteikts, ka organizācija “pakļaujas Ķīnas Komunistiskās partijas vispārējai vadībai, dibina Ķīnas Komunistiskās partijas organizāciju, veic partijas darbības un nodrošina partijas organizācijas darbībām nepieciešamos apstākļus”, kā arī “pieņem profesionālus norādījumus, pārraudzību un vadību, ko veic par reģistrāciju un vadību atbildīgas struktūras, par partijas veidošanu atbildīgās struktūras, kā arī par nozares vadību atbildīgās attiecīgās administratīvās struktūrvienības” (36). Saskaņā ar 6. pantu apvienības darbības virzieni citu starpā ir šādi: “saskaņā ar vispārējo politiku un vispārējo uzdevumu veidot sociālistisku tirgus ekonomikas sistēmu, ko ierosinājusi partija un valsts, kā arī, ņemot vērā nozares faktisko stāvokli, aktīvi sniegt ierosinājumus un atzinumus par nozares attīstību, nozares politikas virzieniem un normatīvajiem aktiem” (37). Turklāt, lai varētu kļūt par apvienības pārstāvi, ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: pakļaujas Ķīnas Komunistiskās partijas vadībai, atbalsta sociālismu ar Ķīnas iezīmēm, nelokāmi īsteno partijas nostāju, principus un politiku un ir ar labām politiskām īpašībām (38).

(53)

Attiecībā uz to, vai ĶV, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, var iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, jāņem vērā, ka ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka starp pārskatāmā ražojuma ražotājiem un “ĶKP” pastāv personīgas saiknes, piemēram, ĶKP biedri darbojas vairāku tādu uzņēmumu augstākajā vadībā, kas ražo pārskatāmo ražojumu, vai ir to direktoru padomes locekļi.

(54)

Piemēram, Chinalco priekšsēdētājs un Chinalco direktors un ģenerāldirektors ir attiecīgi Chinalco partijas organizācijas sekretārs un sekretāra vietnieks. Turklāt 2024. gadā visas Chinalco Group struktūrvienības sāka īstenot mācību un izglītības programmu par partijas disciplīnu: “Chinalco Group sanāksmē, kurā notika iepazīstināšana ar mācību un izglītības programmu par partijas disciplīnu, tika uzsvērts, ka partijas organizācijām visos līmeņos būtu jāstiprina mācīšanās un zināšanu praktiskas piemērošanas apvienošana, mācību un izglītības programma par partijas disciplīnu būtu jāapvieno ar Chinalco Group gada stratēģiskās plānošanas sistēmas “4 + 4+N+ gada galvenie projekti” īstenošanu, kā arī būtu jātiecas sasniegt gada mērķus un uzdevumus un mācību rezultāti efektīvi jāpārveido par neizsīkstošu virzītājspēku, lai paātrinātu izcila pasaules līmeņa alumīnija ražošanas uzņēmuma būvniecību ar spēcīgām un vispusīgām konkurences priekšrocībām, un jāsniedz spēcīgas politiskās garantijas, lai uzsāktu jaunu posmu Chinalco modernizācijā” (39).

(55)

Partija iejaucas arī alumīnija radiatoru nozares privāto uzņēmumu darbībā. Piemēram, Jiangsu Unbeatable Group Co. Ltd. partijas filiāles priekšsēdētāju un sekretāru 2021. gadā atzina par vienu no 100 labākajiem ĶKP locekļiem Nantong pašvaldībā (40). Turklāt Qidong pašvaldība (atrodas Nantong teritorijā Jiangsu provincē) sadarbībā ar Unbeatable Group organizēja ĶKP mācību sesijas: “(..) savā runā minēja, ka Unbeatable Group mācību centra būvniecība augsto tehnoloģiju zonā ir cieši saistīta ar faktisko stāvokli rajonā un pilsētā, ņemot vērā uzņēmuma iezīmes, un pilnībā atspoguļo to, ka partijas veidošana augstā līmenī veicina augstas kvalitātes attīstību”. (41)

(56)

Turklāt pārskatāmā ražojuma nozarē ir spēkā diskriminējoša politika, kurā priekšroka tiek dota iekšzemes ražotājiem vai kura kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē.

(57)

ĶV alumīnija ražošanu joprojām uzskata par nozīmīgo nozari (42). To apstiprina daudzie plāni, direktīvas un citi dokumenti, kas attiecas uz alumīnija nozari un kas pieņemti valsts, provinču un pašvaldību līmenī, un ko Komisija detalizēti dokumentējusi iepriekšējās nozares (43) izmeklēšanās, kā arī atjauninātajā ziņojumā (44).

(58)

Piemēram, valsts līmenī Izejvielu ražošanas nozares attīstības 14. PP (45) ietver noteikumus, kas nodrošina alumīnija kā izejvielas pieejamību: “īstenot darbības, lai pārvarētu būtisku materiālu trūkumu; (..) īstenot darbības, lai konsolidētu un uzlabotu beramo pamatmateriālu pieejamību un, pamatojoties uz optimizētiem ražošanas procesiem, sniegtu atbalstu uzņēmumiem, lai tie izmantotu jaunās paaudzes informācijas tehnoloģijas, piemēram, rūpniecības internetu, nolūkā uzlabot izturīgu alumīnija sakausējumu nozares vispārējo konkurētspēju (..)”. Turklāt plānā pausts aicinājums kontrolēt jaudu alumīnija nozarē: “stingri kontrolēt nesen palielināto ražošanas jaudu; uzlabot un stingri īstenot ražošanas jaudas aizstāšanas politiku (..) elektrolītiskā alumīnija nozarē, novērst haotisku alumīnija oksīda nozares attīstību (..)”. Turklāt plāna nodaļā “Sniegt norādes saprātīga izvietojuma panākšanai” ir sniegts dažādu Ķīnas ražošanas nozaru ģeogrāfiskais sadalījums. Minētā nodaļa ir formulēta šādi: “Tiks uzlabota jaunās ražošanas jaudas sadale. (..) Īstenot galvenās valsts un reģionālās stratēģijas, reģionālās koordinācijas attīstības stratēģijas un galveno funkcionālo teritoriju stratēģijas, kā arī mudināt izejvielu nozari optimizēt un pielāgot tās telpisko izvietojumu. (..) Nodrošināt projektu atbilstīgu izvietojumu piekrastes teritorijās, izmantojot ārvalstu resursus, piemēram, alumīnija oksīdu”. Plānā arī minēta industriālo klasteru izveide: “Veicināt standartizētus industriālos klasterus. (..) elektrolītiskā alumīnija nozares struktūrā veicināt pāreju no pieejas “ogles – elektroenerģija – alumīnijs” un pieeju “tīra enerģija, piemēram, hidroenerģija un vēja enerģija, – alumīnijs”. Visbeidzot plānā ir paredzēta progresīvu tehnoloģiju veicināšana alumīnija nozarē, kā arī nozares pārveides veicināšana. Iepriekš sniegtais uzskaitījums liecina, ka alumīnija nozari cieši uzrauga un vada centrālā valdība un ka minēto nozari lielā mērā ietekmē valdības iejaukšanās, nevis brīvā tirgus spēki.

(59)

Vietējā līmenī Ķīnas iejaukšanās alumīnija nozarē apmērs ir pamanāmāks. Viens no šādiem piemēriem ir Šaņdunas plāns, kurā līdztekus iepriekš 49. apsvērumā izklāstītajiem mērķiem ir paredzēti šādi atbalsta pasākumi vietējiem alumīnija uzņēmumiem: “Palielināt politikas un regulatīvo atbalstu. Aktīvi īstenot dažādas valsts un provinču līmeņa atbalsta rīcībpolitikas, sniegt atbalstu atbilstīgiem industriālajiem klasteriem, galvenajiem ražojumiem un pamata tehnoloģijām. Atbalstīt uzņēmumus, kuri īsteno lielus valsts un provinču līmeņa projektus. Lietderīgi izmantot politikas pasākumu kopumu, ar ko tiek atbalstīti galvenie enerģētikas pārkārtošanas projekti, veicināt vadošo uzņēmumu attīstību, sniedzot atbalstu dažādos veidos, piemēram, piedāvājot fiskālos stimulus, nodrošinot zemi, veicot zaļās enerģijas sadali un nodokļu samazinājumus, kā arī piedāvājot tehnoloģiskās inovācijas, un ieviest nodokļu stimulus alumīnija reciklēšanas jomā. Mudināt provinču līmeņa kapitāla ieguldījumu fondus veikt ieguldījumus jaunu un būtisku ražojumu pētniecībā, izstrādē un rūpnieciskā ražošanā, kā arī piesaistīt sociālā kapitāla ieguldījumus”. (46)

(60)

Juņnaņā Juņnaņas provinces rīcības plānā par visas krāsaino metālu vērtības ķēdes un jauno materiālu nozaru pārveidi, izmantojot jaunās priekšrocības (2021.–2023. g.) (“Juņnaņas plāns”) (47), cita starpā paredzēti pasākumi pamatdarbības izmaksu samazināšanai alumīnija nozarē, izmantojot preferenciālu nodokļu politiku: “Īstenot preferenciālu nodokļu politiku rietumu reģiona attīstībai un pienācīgi apzināt un reģistrēt attiecīgos uzņēmumus zaļā silīcija nozarē, zaļā alumīnija nozarē un krāsaino metālu intensīvās apstrādes nozarē, kas uzskaitītas atbalstāmo nozaru katalogā rietumu reģionā; sniegt nepieprasītas konsultācijas un pakalpojumus, lai palīdzētu uzņēmumiem samazināt nodokļu slogu (48)”.

(61)

Kā redzams 50. apsvērumā, Guansji lēmumā ir noteikti vairāki mērķi alumīnija ražošanas nozares attīstībai provincē. Tajā ir noteikti arī šādi uzdevumi: “līdz 2030. gadam alumīnija ražošanas apjoma un elektrolītiskā alumīnija ražošanas apjoma attiecība pārsniedz 2:1, un rafinētu un intensīvi apstrādātu alumīnija ražojumu īpatsvars alumīnija ražojumu kopapjomā pārsniedz 60 % no visiem alumīnija ražojumiem. Valdības struktūras organizē un īsteno projektus, lai paplašinātu un stiprinātu rūpniecības ķēdi un izveidotu rentablu intensīvas alumīnija apstrādes nozari, sasniedzot gan kvantitātes, gan arī kvalitātes rādītājus, un liek uzsvaru uz priekšrocību radīšanu un attīstīšanu šādās nozarēs: alumīnijs vieglajiem automobiļiem, alumīnijs jauniem enerģijas avotiem, piemēram, fotoelementiem un akumulatoriem, alumīnijs, ko izmanto enerģētikā, alumīnijs pārtikas un zāļu iepakojumam, alumīnijs elektroniskajām ierīcēm un alumīnijs būvniecībai un mājokļu aprīkojumam. Pastāvīgi tiek sniegts atbalsts tādu augstas kvalitātes ražojumu izstrādei kā alumīnijs kosmiskās aviācijas nozarei, kuģiem un dzelzceļiem (..) (49)”.

(62)

Papildus iepriekš minētajam alumīnija radiatoru ražotāji ir guvuši labumu arī no finanšu atbalsta pasākumiem, kas skaidri liecina par valsts interesēm šajā nozarē. Piemēram, Zhejiang Navas guva labumu no Yongkang pašvaldības valstij piederošās kapitāla investīciju holdinga publiskās garantijas par aizdevumu 10 miljonu RMB apmērā, kas 2022. gadā vēl nebija atmaksāts. (50).

(63)

Īsāk sakot, ĶV ir ieviesusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus atbalstīt veicināmās nozares, arī pārskatāmā izstrādājuma izgatavošanā izmantoto galveno izejresursu ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(64)

Šajā izmeklēšanā nav atklāti pierādījumi, ka bankrota un īpašuma tiesību aktu diskriminējošā piemērošana vai neatbilstīgā izpilde pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē alumīnija nozarē neietekmētu pārskatāmā ražojuma ražotājus.

(65)

Pārskatāmo ražojumu ietekmē arī algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē, kā minēts arī 35. apsvērumā. Šie kropļojumi ietekmē nozari gan tieši (pārskatāmā ražojuma ražošanā vai galveno izejresursu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejami izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati Ķīnas darba tiesību sistēma).

(66)

Turklāt šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz pārskatāmā ražojuma nozari neattiecas arī jau 35. apsvērumā minētā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Pat politikas līmenī valdība stingri regulē finanšu pasākumus. Piemēram, Guansji lēmumā ir noteikti šādi uzdevumi: “izveidot īpašu fondu alumīnija ražošanas nozares augstas kvalitātes attīstībai un palielināt atbalstu alumīnija ražošanas nozares pārveidei un modernizācijai. Nodrošināt, ka pilnvērtīgi tiek īstenota Guansji ražošanas nozares augstas kvalitātes rūpniecības fonda un valsts rūpniecības ieguldījumu fondu vadošā loma visos līmeņos; mudināt vadošos uzņēmumus alumīnija oksīda un elektrolītiskā alumīnija rūpniecībā un sociālā kapitāla ieguldītājus piedalīties alumīnija rūpniecības ieguldījumu fondu izveidē, lai koncentrētos uz atbalstu alumīnija dziļās apstrādes un augstas pievienotās vērtības alumīnija nozares projektiem. Mudināt finanšu iestādes ieviest inovācijas un attīstīt alumīnija piegādes ķēdes finansēšanu, tehnoloģiju finansēšanu un zaļo finansējumu alumīnija rūpniecībai un īstenot diferencētu kreditēšanas atbalsta politiku alumīnija oksīda un elektrolītiskā alumīnija uzņēmumu projektiem, piemēram, energotaupībai un emisiju samazināšanai, tehnoloģiskai pārveidei, rūpniecības ķēdes pagarināšanai un tās nepilnību novēršanai, kā arī resursu visaptverošai izmantošanai. Atbalstīt kvalificētus alumīnija ražošanas uzņēmumus, lai tos varētu kotēt iekšzemes un ārvalstu biržās, kā arī jaunās trešās padomes un reģionālajos kapitāla vērtspapīru tirdzniecības tirgos. Palīdzēt alumīnija ražošanas uzņēmumiem saņemt tiešu finansējumu no obligāciju tirgus. Atbalstīt alumīnija uzņēmumu parāda aktīvu vērtspapīrošanu, izmantojot finanšu līzingu. Pielāgot un optimizēt fiskālo un nodokļu atbalsta politiku alumīnija nozarei; pielāgot mērķorientētu atbalstu galvenajiem rūpniecības ķēdes posmiem, piemēram, alumīnija intensīvai apstrādei, tehnoloģiju pētniecībai un izstrādei, piegādes ķēdes drošībai, energotaupībai un emisiju samazināšanai, kā arī alumīnija reciklēšanas risinājumu izstrādei (51)”.

(67)

Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(68)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka pārskatāmā ražojuma ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Kad pārskatāmā ražojuma ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(69)

Tādējādi ne tikai nav pareizi izmantot attiecīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir ietekmētas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā aprakstīts atjauninātā ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, patiešām ir izplatīta visā Ķīnā. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk.

(70)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi un ņemot vērā, ka ĶV un Ķīnas ražotāji nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz atbilstīgām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(71)

ĶV šajā izmeklēšanā nav sniegusi ne pierādījumus, ne argumentus par pretējo.

(72)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(73)

Komisija publicēja paziņojumu par normālās vērtības noteikšanas avotiem. Minētajā paziņojumā ir aprakstīti fakti un pierādījumi, ar kuriem pamatoti attiecīgie kritēriji, un atbildēts uz piezīmēm, ko personas saņēmušas par šiem faktoriem un attiecīgajiem avotiem. Paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka ir nodomājusi šajā lietā par attiecīgu reprezentatīvo valsti izmantot Turciju.

(74)

Paziņojumā Komisija noteica, ka Turcija ir valsts, kuras ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā Ķīnā saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata tās abas klasificē kā valstis ar “vidēji augstu ienākumu līmeni”, kurās ražo pārskatāmo ražojumu.

(75)

Pirms paziņojuma publicēšanas Komisija no pieprasījuma iesniedzēja saņēma piezīmes par reprezentatīvo valsti, un arī tajās bija norādīts, ka Turcija būtu piemērota reprezentatīvā valsts.

(76)

Paziņojumā Komisija norādīja, ka attiecībā uz Turciju alumīnija radiatoru ražotāju finanšu dati, kā arī dati par attiecīgo izejvielu, enerģijas un darbaspēka importu ir publiski pieejami.

(77)

Tādējādi Komisija Orbis meklēja Turcijas ražotāju uzņēmumu finanšu datus (54). Viegli pieejami dati tika atrasti par diviem alumīnija radiatoru ražotājiem Turcijā, un tie bija Sanica Isi Sanayi Anonim Sirketi un Peksa Profil Sanayi Ve Ticaret Anonim Sirketi. Šo uzņēmumu jaunākie finanšu pārskati attiecas uz finanšu gadu, kas beidzas 2022. gadā. Turklāt attiecībā uz Turciju ir pieejami importa dati par nepieciešamajiem ražošanas faktoriem, elektroenerģiju un darbaspēka izmaksām.

(78)

Komisija ar paziņojumu informēja ieinteresētās personas, ka tā atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam plāno izmantot Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti un divu iepriekš minēto uzņēmumu datus, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai.

(79)

Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par Turcijas kā reprezentatīvas valsts un iepriekš minēto divu uzņēmumu kā šīs reprezentatīvās valsts ražotāju atbilstību.

(80)

Pēc paziņojuma publicēšanas Komisija nesaņēma nevienu piezīmi.

(81)

Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, ir konstatēts, ka Turcija ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(82)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Turcija atbilst kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(83)

Paziņojumā Komisija uzskaitīja ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, enerģiju un darbaspēku, kas tiek izmantoti pārskatāmā ražojuma ražošanā atbilstīgi pieprasījuma iesniedzēja izskaidrotai metodikai un kas atbilst Savienībā izmantotajam ražošanas procesam. Komisija arī norādīja, ka, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā lielākās daļas ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielu, neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantos GTA (55). Tāpat Komisija norādīja, ka, lai noteiktu neizkropļotas darbaspēka izmaksas (56), tā izmantos Turcijas Statistikas institūta datus, savukārt, lai noteiktu neizkropļotas enerģijas izmaksas (57), tā izmantos Turcijas Enerģijas tirgus regulatīvās iestādes datus.

(84)

Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un ieteikt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotām vērtībām katram no minētajā paziņojumā norādītajiem ražošanas faktoriem. Pēc paziņojuma publicēšanas Komisija nesaņēma piezīmes par ražošanas faktoru sarakstu.

(85)

Ņemot vērā visu informāciju, kas tika sniegta pēc pieprasījuma, un turpmāko informāciju, ko analizēja Komisija, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Alumīnija radiatoru ražošanas faktori

(86)

Alumīnija radiatoru var izgatavot, izmantojot dažādas metodes, un visbiežāk izmantotās ir spiedliešana un ekstrūzija. Par alumīnija radiatoru parasti uzskata tādu, kura izgatavošanā izmantotais metāls ir alumīnijs vai alumīnija sakausējums, vai vispārīgāk, ja izmantotais metāls galvenokārt ir alumīnijs.

(87)

Lai noteiktu, kāda ir neizkropļota izejvielu cena ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA datubāzē norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (60) I pielikumā minētajām trešajām valstīm, izņemot Ķīnu un valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Komisija nolēma neņemt vērā importu reprezentatīvajā valstī no Ķīnas, jo, kā tā secinājusi 70. apsvērumā un 3.3. iedaļā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā. Ņemot vērā to, ka nav pierādījumu, kas liecinātu, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka minētie kropļojumi ietekmē izejvielu eksporta cenas. Neņemot vērā importu reprezentatīvajā valstī no Ķīnas, importa apjoms no citām trešām valstīm joprojām bija reprezentatīvs.

(88)

Sīku informāciju par algām dažādās Turcijas (61) ekonomikas nozarēs publicē Turcijas Statistikas institūts. Komisija noteica atsauces vērtību izmeklēšanas periodam, pamatojoties uz ražošanas stundas vidējām darbaspēka izmaksām apstrādes rūpniecībā (62) 2020. gadā, kas indeksētas 2023. gadam. Vidējās darbaspēka stundas izmaksas uz vienu pilnslodzes ekvivalentu (PSE) (63) ir 35,02 CNY/stundā.

(89)

Elektroenerģijas cenu uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) Turcijā publicē Turcijas Enerģijas tirgus regulatīvā iestāde (64). Komisija izmantoja datus par elektroenerģijas cenām rūpniecībā, kas publicēti 2024. gada 15. jūlijā. Šī statistika liecina, ka vidējais tarifs rūpniecībā 2023. gadā bija 1,12 CNY par kWh.

(90)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(91)

Lai noteiktu ražošanas pieskaitāmo izmaksu, PVA izdevumu un peļņas vērtību, kas nebūtu izkropļota, tad Ķīnas ražotāji eksportētāju nesadarbošanās dēļ Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus.

(92)

Izmantojot divu Turcijas alumīnija radiatoru ražotāju (Sanica Isi Sanayi Anonim Sirketi un Peksa Profil Sanayi Ve Ticaret Anonim Sirketi (65)) datus, Komisija aprēķināja PVA izmaksas (10,33 %) un peļņu (9,12 %) kā procentuālo daļu no pārdoto preču izmaksām.

(93)

Lai aprēķinātu ražošanas pieskaitāmās izmaksas, Komisija izmantoja informāciju, ko pieprasījuma iesniedzējs bija sniedzis pārskatīšanas pieprasījumā. Minētās izmaksas izteica procentos, dalot izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas ar tiešajām un netiešajām izmaksām. Pēc tam šo procentuālo daļu (15,6 %) piemēroja neizkropļotai izgatavošanas izmaksu vērtībai, lai iegūtu neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību.

(94)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī.

(95)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas ražošanas izmaksas. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija izmantoja informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā par katra faktora (materiālu un darbaspēka) izmantošanu alumīnija radiatoru ražošanai bija sniedzis pieprasījuma iesniedzējs. Komisija reizināja patēriņa rādītājus ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī Turcijā, kā aprakstīts 3.3.2. iedaļā.

(96)

Kad bija noteiktas neizkropļotas ražošanas izmaksas, Komisija pieskaitīja ražošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA un peļņu, kā norādīts 3.3.2.5. iedaļā:

(97)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica (aprēķināja) normālo vērtību ražotāja cenas līmenī.

(98)

Attiecīgajā periodā un jo īpaši pārskatīšanas izmeklēšanas periodā alumīnija radiatoru imports no Ķīnas bija nenozīmīgs. Saskaņā ar Eurostat datiem alumīnija radiatoru importa apjoms no Ķīnas PIP laikā bija 159 913 elementi (66), kas atbilda ES tirgus daļai 0,5–1 % diapazonā. Salīdzinājumam: Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa sākotnējās izmeklēšanas periodā bija 24 % un iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – 3 %.

(99)

Šis nelielais apjoms nevarēja būt par pamatu dempinga turpināšanās analīzei. Tāpēc nākamajā iedaļā Komisija analizēja dempinga atkārtošanās iespējamību.

(100)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi zaudētu spēku. Tika analizēti šādi elementi: eksporta cenas uz trešām valstīm, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā, Savienības tirgus pievilcība un trešo valstu tirgu iespējamā absorbcijas spēja, ņemot vērā šajās valstīs spēkā esošos antidempinga pasākumus.

(101)

Komisija analizēja cenu modeli Ķīnas eksportam uz trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(102)

Komisija vispirms analizēja datus par eksportu no Ķīnas uz trešām valstīm astoņciparu muitas koda līmenī Global Trade Atlas datubāzē pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tomēr šādas eksporta cenas netika uzskatītas par tādām, kuras precīzi atspoguļo alumīnija radiatoru cenas, jo minētā līmeņa klasifikācijas papildus attiecīgajam ražojumam ietvēra plašu ražojumu klāstu, kas ievērojami (vismaz 100 reizes) pārsniedza alumīnija radiatoru importa apjomu. Tāpēc Ķīnas eksporta statistika nesniedz pārliecinošus pierādījumus par Ķīnas eksporta cenām citos tirgos.

(103)

Savukārt Ķīnas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ eksporta cenas no Ķīnas uz trešām valstīm tika aplēstas, pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju, t. i., pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, proti, Ķīnas cenu kotācijām importētājiem trešās valstīs. Konkrētāk, pieprasījuma iesniedzējs iesniedza vairākus cenu piedāvājumus valstīm Savienības tuvumā, piemēram, Moldovai, Krievijai un Azerbaidžānai, kā arī tiešsaistes tirdzniecības platformu kotācijas.

(104)

Komisija koriģēja aplēsto eksporta cenu uz trešām valstīm, kā aprakstīts 103. apsvērumā, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Šai sakarā pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un pēc būtības izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā gadījumā Komisija koriģēja eksporta cenu līdz EXW līmenim, atskaitot iekšzemes transporta izmaksas (67).

(105)

Vidējā eksporta cena uz trešām valstīm, kas aplēsta, kā aprakstīts 103. apsvērumā, bija 3,68 EUR par elementu, izteikta FOB līmenī, jeb 3,52 EUR par elementu, koriģēta EXW līmenī.

(106)

Iegūtā vidējā eksporta cena uz trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija par 34,4 % zemāka par normālo vērtību, kas noteikta, pamatojoties uz iepriekš 3.2. un 3.3. iedaļā norādītajiem kritērijiem. Tāpēc tika atzīta iespējamība, ka tad, ja patlaban spēkā esošos pasākumus atceltu, Ķīnas ražotāji eksportētāji sāktu pārdot savus ražojumus Savienībai par cenu, kas ir zem noteiktās normālās vērtības.

(107)

Pēc informācijas paziņošanas pieprasījuma iesniedzējs norādīja uz neatbilstību starp EXW eksporta cenu un iegūto dempinga starpību paziņošanas dokumentā un dempinga aprēķina datnē. Tā kā neatbilstības iemesls bija pārrakstīšanās kļūda dempinga aprēķina datnē, Komisija to izlaboja.

(108)

Attiecībā uz ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnā, ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji nesadarbojās, konstatējumi tika izdarīti, pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju. Pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus, ka Ķīnas alumīnija tirgus ir paplašinājies un turpinās paplašināties pat pēc 2026. gada. Pamatojoties uz šo informāciju, visā 2022. gadā Ķīnas alumīnija izlaide sasniedza rekordaugstu līmeni (68). Turklāt 2023. gada septembrī tika ziņots, ka “Ķīna palielina globālo alumīnija izlaidi rekordaugstā līmenī” (69). Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzēja pieprasītajā neatkarīgā pētījumā China Household Aluminum Radiators Industry Market Research Report (70), kas atjaunināts 2023. gada oktobrī, ir sniegti būtiski un jauni dati par Ķīnas jaudas pārpalikumu.

(109)

Konkrētāk, pētījumā aplēsts, ka Ķīnas alumīnija radiatoru ražošanas jauda 2023. gadā bija aptuveni 240 miljoni elementu gadā, kas bija pieaugums par 35 miljoniem elementu salīdzinājumā ar 2021. gadu. Šis jaudas pieaugums pārsniedz ražošanas apjoma pieaugumu, kas minētajā laikposmā palielinājās no 188 miljoniem līdz 217 miljoniem elementu, proti, par 29 miljoniem elementu.

(110)

Gan ražošanas, gan ražošanas jaudas pieaugums laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam bija ievērojami lielāks par iekšzemes patēriņa pieaugums Ķīnā, kas palielinājās tikai no 19 līdz 23 miljoniem elementu, un tas ir pieaugums tikai par 4 miljoniem elementu.

(111)

Rezultātā neizmantotā jauda laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam palielinājās no 17 līdz 23 miljoniem elementu, kas gandrīz atbilda Savienības kopējam patēriņam (23–25 miljoni elementu) PIP laikā.

(112)

Turklāt ne pētījumā, ne izmeklēšanā netika iegūtas norādes, kas varētu liecināt, ka būtiski pieaudzis eksports no Ķīnas uz citām trešām valstīm, jo nav pieejama informācija, kas liecinātu, ka pasaulē ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc alumīnija radiatoriem.

(113)

Tādējādi, tā kā nebija citas informācijas, Komisija uzskatīja, ka ne Ķīnas iekšzemes pieprasījums, ne pieprasījums pasaulē nespēs absorbēt ievērojamo neizmantoto jaudu Ķīnā.

(114)

Tas apstiprina Komisijas secinājumus iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā (71), ka Ķīnas ražotājiem ir pietiekama neizmantotā jauda, lai apgādātu Savienības tirgu, ja pasākumi zaudētu spēku.

(115)

Savienības alumīnija radiatoru tirgus, kurā PIP laikā bija 23–25 miljoni elementu, ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē. Lai gan alumīnija radiatoru patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 22 %, jo samazinājās būvniecības nozares aktivitāte, kā paskaidrots 132. apsvērumā, tas joprojām ir spēcīgs tirgus, ko veicina stingri energoefektivitātes noteikumi un veco ēku renovācija nolūkā izpildīt jaunos standartus un samazināt oglekļa emisijas.

(116)

Lai iegūtu norādes par eksporta uz Savienību iespējamajām cenām, ja pasākumi netiktu īstenoti, Komisija analizēja Ķīnas izcelsmes alumīnija radiatoru eksporta cenas uz citiem eksporta tirgiem ārpus Savienības. Kā paskaidrots 102. un 103. apsvērumā, tā kā eksporta statistika ar astoņciparu muitas kodu nenodrošina precīzas vērtības, un, ņemot vērā nesadarbošanos, Komisija noteica eksporta cenas, izmantojot pieprasījuma iesniedzēja iesniegtus reālus rēķinus un kotācijas, ko Ķīnas ražotāji eksportētāji bija izdevuši trešo valstu tirgiem (sk. arī 103. apsvērumu iepriekš).

(117)

PIP laikā Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena bija 8,56 EUR par elementu. Tā ir par 82 % augstāka par Ķīnas alumīnija radiatoru vidējo pārdošanas cenu (t. i., 4,70 EUR par elementu), kas aprēķināta, izmantojot Ķīnas ražotāju eksportētāju kotācijas klientiem Moldovā, Krievijā un Azerbaidžānā, kā arī tiešsaistes tirdzniecības platformu kotācijas, kas bija norādītas pārskatīšanas pieprasījumā.

(118)

Šīs eksporta cenas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenas, tādēļ Savienības tirgus cenu ziņā joprojām ir pievilcīgs Ķīnas ražotājiem.

(119)

Pirms pasākumu noteikšanas 2012. gadā Ķīnas imports Savienībā sasniedza 10,6 miljonus elementu gadā. Papildus pasākumiem, kas tika piemēroti importam no Ķīnas un par ko tiek veikta šī pārskatīšana, arī daudzas citas trešās valstis (72) alumīnija radiatoru importam no Ķīnas piemēroja antidempinga pasākumus, un tādēļ Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir grūtāk eksportēt uz minētajiem tirgiem un vēl lielāku pievilcīgumu iegūst Savienības tirgus, uz kuru šis eksports varētu tikt pārvirzīts.

(120)

Ņemot vērā informāciju PTO datubāzē (73), Komisija konstatēja, ka 2023. gadā antidempinga maksājumi un kompensācijas maksājumi tika piemēroti Ķīnas izcelsmes alumīnija radiatoru importam Argentīnā un Apvienotajā Karalistē (74). Minētie ierobežojumi ir eksporta ierobežojums Ķīnas alumīnija radiatoru ražotājiem. Tomēr, pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumu (75) un 108. un 109. apsvērumā izklāstītajiem secinājumiem, Ķīnas ražotāji ir lielā mērā orientēti uz eksportu, jo tiek lēsts, ka Ķīnas iekšējais alumīnija radiatoru patēriņš ir tikai viena desmitā daļa no tās ražošanas kopapjoma.

(121)

Ņemot vērā Ķīnas eksportētāju grūtības veikt pārdošanu šajos tirgos, jo šīs citas trešās valstis ir noteikušas pasākumus alumīnija radiatoru importam no Ķīnas, ja pašreizējie pasākumi zaudētu spēku, Savienības tirgus kļūtu vēl pievilcīgāks Ķīnas eksportētājiem, kuri vēlas eksportēt savu lieko produkciju un likt lietā neizmantoto jaudu.

(122)

Pieprasījuma iesniedzējs savās piezīmēs par vispārējo paziņošanas dokumentu atgādināja, ka Ukraina 2024. gadā sāka antidempinga izmeklēšanu par alumīnija radiatoru importu no Ķīnas.

(123)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, jo īpaši ņemot vērā ievērojamo neizmantoto jaudu, kas pieejama Ķīnā, un Savienības tirgus pievilcību, Komisija sagaida, ka pasākumu atcelšana, visticamāk, izraisītu dempinga atkārtošanos un ka Savienības tirgū ievērojamos daudzumos nonāktu eksports par dempinga cenām. Tāpēc tiek uzskatīts, ka ir dempinga atkārtošanas iespējamība, ja tiktu atcelti spēkā esošie antidempinga pasākumi.

(124)

Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu Savienībā izgatavoja 11 ražotāji. Tie uzskatāmi par “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(125)

Komisija noteica Savienības ražošanas apjomu, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, šādu informāciju:

(126)

Lai aizsargātu FIR datu konfidencialitāti, Komisija nevarēja izpaust precīzus skaitļus, kas iegūti, apvienojot FIR datus ar datiem, ko AIRAL sniedza par citiem Savienības ražotājiem. Tāpēc Komisija šo informāciju sniedza diapazonos un indeksos, tādējādi visām ieinteresētajām personām nodrošinot pietiekamu informāciju, lai tās izprastu Komisijas analīzi un secinājumus un šajā sakarā sniegtu piezīmes.

(127)

Tika noteikts, ka kopējais ražošanas apjoms Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija apmēram [30–32] miljoni elementu. Kā norādīts 13. apsvērumā, izlasē iekļautie Savienības ražotāji veidoja 65 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(128)

Komisija Savienības patēriņu noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares kopējo pārdošanas apjomu Savienībā, tam pieskaitot kopējo importa apjomu Savienībā no trešām valstīm.

(129)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienībā tika iegūts no izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudītiem pārdošanas apjomiem Savienībā, no datiem, ko pieprasījuma iesniedzējs sniedza makroekonomikas anketā, un no datiem, ko FIR iesniedza atsevišķi.

(130)

Attiecībā uz importu Komisija balstījās uz datubāzi Surveillance (76). Tā kā datubāzē Surveillance bija norādīts tikai svars, nevis importēto elementu skaits, bija nepieciešams pārrēķināt svaru elementos, izmantojot pārrēķina koeficientu, kura pamatā bija pārbaudīti dati par trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, kas minēti iepriekš 23. apsvērumā.

(131)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika.

2. tabula

Patēriņš Savienībā

(132)

Alumīnija radiatoru patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 22 %. Ikgadējā analīze liecina, ka laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam bija vērojams patēriņa pieaugums par 18 %, kam turpmākajos divos gados sekoja pakāpenisks patēriņa samazinājums.

(133)

Straujo pieprasījuma pieaugumu pēc alumīnija radiatoriem no 2020. līdz 2021. gadam galvenokārt noteica būvniecības darbību pieaugums mājokļu un komerciālo ēku sektorā pēc tam, kad ar mērķi veicināt ekonomiku pēc Covid-19 uzliesmojuma tika ieviests vairāku ekonomikas stimulu kopums. Piemēram, Itālijā, kur atrodas izlasē iekļautie Savienības ražotāji, tā sauktais Atveseļošanas dekrēts (77) nodrošināja stimulus dzīvojamo ēku renovācijai un energoefektivitātes uzlabošanai.

(134)

Tomēr pieprasījums pēc alumīnija radiatoriem sāka samazināties 2022. gadā, sākoties enerģētikas krīzei un strauji pieaugot izejvielu cenām un procentu likmēm. Negatīvā tendence turpinājās PIP laikā, kad patēriņš samazinājās no [36–38] miljoniem elementu līdz [23–25] miljoniem elementu, gandrīz sasniedzot 2014. gada līmeni.

(135)

Komisija noteica alumīnija radiatoru importa apjomu no Ķīnas, pamatojoties uz datubāzi Surveillance, konvertēja to elementos, izmantojot pārrēķina koeficientu, kura pamatā bija pārbaudīti dati par trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, kā noteikts 130. apsvērumā Importa tirgus daļu noteica, salīdzinot šos importa apjomus ar patēriņu Savienībā, kas redzams 2. tabulā.

(136)

Importam no Ķīnas Savienībā bija šāda dinamika.

3. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(137)

Attiecīgajā periodā alumīnija radiatoru importa daudzums no Ķīnas bija ierobežots, un tas izteikti samazinājās par 61 %, sasniedzot zemāko punktu PIP laikā. Importa no Ķīnas tirgus daļa 2021. gadā samazinājās par 38 % un pēc tam no 2021. gada līdz PIP saglabājās stabila mazāka patēriņa dēļ.

(138)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz datubāzi Surveillance.

(139)

Savienībā no Ķīnas veiktā importa vidējai cenai bija šāda dinamika.

4. tabula

Vidējās importa cenas

(140)

Ķīnas izcelsmes importa cenas pieauga atbilstīgi tirgus tendencēm. Tās sasniedza augstāko līmeni 2022. gadā, kad tās bija pat augstākas par izlasē iekļauto uzņēmumu vidējo cenu, bet PIP samazinājās par 25 %. Kopumā cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 117 %.

(141)

Laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam Ķīnas izcelsmes importa cenas pieauga atbilstīgi tirgus tendencēm. PIP laikā Ķīnas izcelsmes importa Savienībā vidējā cena par vienību samazinājās un bija zemāka gan par vienības vidējo pārdošanas cenu, gan par vienības vidējām ražošanas izmaksām Savienībā, kā redzams 9. tabulā turpmāk.

(142)

Alumīnija radiatoru imports no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, galvenokārt bija no Irānas un Turcijas.

(143)

Alumīnija radiatoru importa apjomam Savienībā, kā arī no citām trešām valstīm veiktā alumīnija radiatoru importa tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika.

5. tabula

Imports no trešām valstīm

(144)

Imports no trešām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 19 %, sasniedzot augstāko līmeni 2022. gadā, taču būtībā tirgus daļa saglabājās stabila. Importa no trešām valstīm vidējā cena attiecīgajā periodā palielinājās vairāk nekā divas reizes.

(145)

Pēc informācijas paziņošanas pieprasījuma iesniedzējs lūdza Komisiju atsevišķi uzrādīt Irānas un Turcijas importa apjomu, tirgus daļu un vidējo cenu. Komisija attiecīgi atjaunināja 5. tabulu.

(146)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus ekonomiskos rādītājus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(147)

Kā minēts 11. apsvērumā, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izmantota atlase.

(148)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus.

(149)

Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas iekļauti pārskatīšanas pieprasījumā un pārbaudītajās izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem, kā arī uz AIRAL un FIR sniegtajiem makroekonomiskajiem datiem. Dati attiecas uz visiem Savienības ražotājiem.

(150)

Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz pārbaudītiem datiem, kas bija sniegti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem.

(151)

Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(152)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība un ražīgums, un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(153)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās pārdošanas cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(154)

Savienības ražošanas kopējam apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā tika novērota turpmāk norādītā dinamika.

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums Savienībā

(155)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 21 %. Ikgadējā analīze liecina, ka laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam bija vērojams pieaugums par 20 %, kam laikposmā no 2021. gada līdz PIP sekoja pakāpenisks samazinājums. Tas atbilst alumīnija 2. tabulā parādītajai radiatoru pieprasījuma tendencei Savienībā.

(156)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %. Laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam tā saglabājās relatīvi stabila un pēc tam samazinājās par 6 %, un tas liecina, ka Savienības ražošanas nozare spēja daļēji samazināt jaudu, lai reaģētu uz ražošanas apjoma samazinājumu PIP laikā.

(157)

Jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 13 %, tas liecina, ka ražošanas apjomam bija tendence samazināties, neraugoties uz ražošanas jaudas samazināšanos.

(158)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā tika novērota turpmāk norādītā dinamika.

7. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(159)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 23 %. Pārdošanas tendence parādīja Savienības patēriņa un ražošanas apjoma tendences. Laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam pārdošanas apjoms palielinājās par 17 %, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu Savienības tirgū, kas skaidrots 133. apsvērumā, pēc tam 2022. gadā un PIP, kā skaidrots 134. apsvērumā, tas pakāpeniski samazinājās, jo samazinājās pieprasījums – tam par iemeslu bija augstākas cenas un procentu likmes.

(160)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā saglabājās stabila pēc tam, kad samazinājās gan patēriņš Savienībā, gan pārdošanas apjoms un arī imports.

(161)

Sakarā ar patēriņa samazināšanos PIP laikā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās, bet Savienības ražošanas nozare saglabāja savu tirgus daļu Savienības tirgū. Ražošanas apjoma, nodarbinātības un ieguldījumu dinamika bija līdzīga pārdošanas apjoma samazināšanās tendencei.

(162)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā tika novērota turpmāk norādītā dinamika.

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(163)

Arī nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā samazinājās par 18 % atbilstīgi ražošanas apjoma izmaiņām. Tomēr Savienības ražošanas nozare varēja ierobežot ražīguma samazināšanos līdz 4 %.

(164)

Kā paskaidrots 99. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nebija iespējams konstatēt, ka dempings pastāv. Tāpēc nevarēja noteikt dempinga starpību. Tāpēc izmeklēšanā galvenā uzmanība tika pievērsta dempinga atkārtošanās iespējamībai antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā.

(165)

Pēc sākotnējās izmeklēšanas noteiktie antidempinga pasākumi ļāva Savienības ražošanas nozarei atgūties no iepriekšējā dempinga, – par to liecina dati par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu.

(166)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā tika novērota turpmāk norādītā dinamika.

9. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā

(167)

Pēc ražošanas izmaksu pieauguma Savienības ražošanas nozares vidējā cena attiecīgajā periodā palielinājās par 48 %.

(168)

Vidējās ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās par 47 %. Tās strauji pieauga jau 2022. gadā (+ 45 % salīdzinājumā ar 2020. gadu) un sasniedza augstāko līmeni 2022. gadā. Izmaksu pieaugumu galvenokārt veicināja enerģijas izmaksu un galvenās izejvielas, proti, alumīnija, cenas straujais pieaugums.

(169)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā tika novērota turpmāk norādītā dinamika.

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(170)

Savienības ražošanas nozarē vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā pieauga par 11 %. 2021. gadā tās palielinājās par 13 % un pēc tam saglabājās relatīvi stabilā līmenī.

(171)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā tika novērota turpmāk norādītā dinamika.

11. tabula

Krājumi

(172)

Attiecīgajā periodā krājumi palielinājās par 24 %. Krājumu līmenis perioda beigās palielinājās no 4,5 miljoniem līdz 6,1 miljonam elementu 2021. gadā un pēc tam līdz 6,2 miljoniem elementu 2022. gadā, bet pēc tam PIP laikā samazinājās līdz 5,5 miljoniem elementu. Reaģējot uz lielāku patēriņu 2021. gadā, kā arī nolūkā optimizēt ražošanas procesu Savienības ražošanas nozare palielināja krājumu līmeni. Tomēr, saskaroties ar pieprasījuma samazināšanos 2022. gadā, Savienības ražošanas nozare nespēja šos krājumus ātri samazināt.

(173)

Attiecībā pret ražošanas apjomu krājumi perioda beigās procentos no ražošanas apjoma palielinājās par 47 %.

(174)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā tika novērota turpmāk norādītā dinamika.

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(175)

Komisija izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti noteica, līdzīgā ražojuma pārdošanā nesaistītiem pircējiem Savienībā gūto neto pirmsnodokļu peļņu izsakot procentos no minētās pārdošanas apgrozījuma.

(176)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā palielinājās par vienu procentpunktu. Ikgadējā analīze liecina, ka rentabilitāte bija visaugstākā 2021. gadā, kad tā sasniedza 10 % līmeni, divkāršojot iepriekšējā gada rezultātus, bet pēc tam 2022. gadā rentabilitāte atkal strauji samazinājās līdz 4 % tirgus apstākļu pasliktināšanās dēļ. PIP rentabilitāte atkal pieauga līdz 6 %, jo PIP laikā samazinājās alumīnija izmaksas, savukārt radiatoru pārdošanas cenas tika koriģētas uz leju ar kavēšanos.

(177)

Neto naudas plūsma liecina par Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendences attīstība bija augšupēja, un attiecīgajā periodā tā pieauga par 85 %.

(178)

Savienības ražošanas nozares ikgadējie ieguldījumi attiecīgajā periodā samazinājās par aptuveni 15 %. Lai gan 2021. un 2022. gadā ieguldījumi bija par aptuveni 40 % lielāki nekā 2020. gadā, PIP laikā tie samazinājās no aptuveni 14 miljoniem EUR līdz 8,5 miljoniem EUR un galvenokārt tika veikti tikai, lai aizstātu esošo aprīkojumu.

(179)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. Tā attīstības tendence bija līdzīga rentabilitātes tendencei, sasniedzot augstāko līmeni 2021. gadā, samazinoties 2022. gadā un pēc tam atkal pieaugot 2023. gadā, un kopējais pieaugums attiecīgajā periodā bija par septiņiem procentpunktiem.

(180)

Izmeklēšana liecināja, ka lielākā daļa mikroekonomisko rādītāju attiecīgajā periodā mainījās pozitīvi un ekonomikas un finanšu stāvoklis Savienības ražošanas nozarē uzlabojās.

(181)

Savienības ražošanas nozare spēja saglabāt savu tirgus daļu ar spēkā esošajiem pasākumiem un spēja atjaunot naudas plūsmu un ienākumu no ieguldījumiem.

(182)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā palielinājās, taču saglabājās zem sākotnējā izmeklēšanā noteiktās mērķa peļņas.

(183)

Tomēr Savienības ražošanas nozare samazināja ražošanas apjomu un nodarbinātību un turpināja darboties ar zemu jaudas izmantojumu, galvenokārt tāpēc, ka ievērojami samazinājās pieprasījums pēc alumīnija radiatoriem.

(184)

Makroekonomisko rādītāju pasliktināšanās kopā ar neto ieguldījumu samazinājumu un krājumu pieaugumu liecina par Savienības ražošanas nozares trūkumiem. Galvenās bažas ir saistītas ar Savienības ražošanas nozares spēju saglabāt rentabilitāti pieaugošu izmaksu un pieprasījuma samazināšanās kontekstā, kā arī ar neto ieguldījumu samazināšanās ilgtermiņa ietekmi. Lai gan īstermiņa likviditāte un rentabilitāte ir stabila, stabilitāte un izaugsme nākotnē var būt apdraudēta.

(185)

Neraugoties uz to, Komisija secināja, ka, pamatojoties uz kaitējuma faktoru vispārēju novērtējumu, Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā netika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(186)

Komisija 185. apsvērumā secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas izcelsmes imports par dempinga cenām neradīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai gadījumā, ja pretpasākumi zaudētu spēku, varētu turpināties kaitējums, ko radījis imports par dempinga cenām no Ķīnas.

(187)

Lai noteiktu, vai pastāvētu kaitējuma atkārtošanās iespējamība, ja pasākumi pret Ķīnu tiktu atcelti, Komisija pārbaudīja i) ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnā un Savienības tirgus pievilcību un ii) iespējamos no Ķīnas veiktā importa cenu līmeņus un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku.

(188)

Kā izklāstīts 3.3.5.2. iedaļā, ražošanas jauda Ķīnā PIP laikā ievērojami pārsniedza gan ražošanas apjomus, gan pieprasījumu Ķīnas iekšzemes tirgū. Turklāt nebija elementu, kas liecinātu par ievērojamu iekšzemes pieprasījuma kāpumu tuvākajā nākotnē Ķīnas vai kādas citas trešās valsts tirgū. Izdarot secinājumus par Savienības tirgus pievilcību, kā aprakstīts 3.3.5.3. iedaļā, Komisija secināja, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, šāda neizmantotā jauda, visticamāk, tiktu izmantota, lai veiktu piegādes uz Savienības tirgu.

(189)

Kā izklāstīts 103. apsvērumā, Komisija pārskatīšanas pieprasījumā norādītos rēķinus un kotācijas, kas koriģētas, ņemot vērā transporta izmaksas, izkraušanas izmaksas un ES muitas nodokļus, uzskatīja par potenciālo pārdošanas cenu Savienībā aizstājējvērtībām. Pamatojoties uz šīm eksporta cenām, Ķīnas izcelsmes importa cena Savienībā, atskaitot antidempinga maksājumu, PIP laikā būtu par 45 % zemāka par Savienības pārdošanas cenu. Tas liek domāt, ka tad, ja pasākumu nebūtu, imports no Ķīnas palielinātā apjomā radītu būtisku cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari.

(190)

Ja pasākumi tiktu atcelti, ņemot vērā iespējamos cenu līmeņus, Savienības ražošanas nozare nespētu saglabāt savu pārdošanas apjomu un tirgus daļu attiecībā salīdzinājumā ar Ķīnas izcelsmes importu par zemākām cenām. Pastāv liela iespējamība, ka Ķīnas tirgus daļa strauji palielinātos, ja pasākumi zaudētu spēku, ņemot vērā arī spēkā esošos pasākumus, ko alumīnija radiatoru importam noteikušas citas trešās valstis, kā atgādināts iepriekš 119. un 120. apsvērumā.

(191)

Pārdošanas apjoma zaudēšana vēl vairāk samazinātu jaudas izmantojuma rādītāju un palielinātu ražošanas vidējās izmaksas, pasliktinot Savienības ražošanas nozares finansiālo situāciju un palielinot risku, ka nozare varētu ciest zaudējumus.

(192)

Ja Savienības ražošanas nozare, cenšoties saglabāt pārdošanas apjomu un tirgus daļu, nolemtu pazemināt cenu līmeni, tās finansiālais stāvoklis gandrīz nekavējoties pasliktinātos un, visticamāk, nozare ciestu zaudējumus.

(193)

Abos scenārijos pasākumu termiņa beigām, visticamāk, būs negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozari.

(194)

Tādējādi tiek secināts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā, visticamāk, ievērojami pieaugtu imports no Ķīnas par dempinga cenām, kas nodara kaitējumu, un varētu atkārtoties būtisks kaitējums.

(195)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādo iesaistīto personu, t. sk. Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju, intereses.

(196)

Patlaban spēkā esošie antidempinga maksājumi, par kuriem atgādināts 3. apsvērumā, ir ļāvuši Savienības ražošanas nozarei saglabāt savu tirgus daļu Savienības tirgū un uzlabot savu finansiālo stāvokli, taču šī nozare joprojām nespēj palielināt jaudas izmantojumu un sasniegt mērķa peļņu.

(197)

Vienlaikus Komisija arī secināja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis varētu pasliktināties, ja esošie pasākumi pret Ķīnu tiktu atcelti.

(198)

Tāpēc Komisija secināja, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana labvēlīgi ietekmētu Savienības ražošanas nozari.

(199)

Neviens importētājs šajā izmeklēšanā nesadarbojās. Iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā tika konstatēts, ka pasākumu noteikšana būtiski neietekmēs importētājus.

(200)

Tā kā nebija pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, Komisija secināja, ka spēkā esošajiem pasākumiem nebija būtiskas negatīvas ietekmes uz importētājiem un ka pasākumu saglabāšana tos pārmērīgi neietekmēs.

(201)

Neviens no lietotājiem nepieteicās un izmeklēšanā nesadarbojās. Alumīnija radiatori ir patēriņa prece; lietotāji ir izplatītāji un lielas mazumtirdzniecības organizācijas, kas pēc tam pārdod radiatorus tālāk.

(202)

Sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā (78) tika konstatēts, ka lietotāji varēja visu vai gandrīz visu no maksājuma izrietošo cenu pieaugumu pārnest uz galalietotājiem, paturot prātā, ka šo pasākumu ietekme uz pēdējiem minētajiem nebija būtiska.

(203)

Šie konstatējumi tika apstiprināti šajā termiņbeigu pārskatīšanā, jo izmeklēšanā netika iegūtas nekādas norādes, kas būtu pretrunā sākotnējiem konstatējumiem.

(204)

Pamatojoties uz to, un saskaņā ar iepriekšējās izmeklēšanās izdarīto secinājumu, Komisija secināja, ka pasākumu saglabāšanai nebūtu būtiskas ietekmes uz lietotājiem.

(205)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nebija nepārvaramu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kas liegtu saglabāt Ķīnas izcelsmes alumīnija radiatoru importam noteiktos spēkā esošos pasākumus.

(206)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga atkārtošanos, kaitējuma atkārtošanos un Savienības interesēm, antidempinga pasākumi attiecībā uz alumīnija radiatoriem no Ķīnas būtu jāsaglabā.

(207)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājumu, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas izcelsmes importam”.

(208)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tie var prasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka sekojošā zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(209)

Ja uzņēmuma, kas gūst labumu no zemākām individuālajām maksājumu likmēm, eksporta apjoms pēc attiecīgo pasākumu piemērošanas būtiski palielinās, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi varētu uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko radījusi pasākumu piemērošana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir izpildīti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību pēc individuālās maksājuma likmes (vai likmju) atcelšanas un valsts mēroga maksājuma piemērošanas.

(210)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda Ķīnas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nenosaukts uzņēmums, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam Ķīnas izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(211)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemēro minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums jāadresē Komisijai. Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

(212)

Eksportētājs vai ražotājs, kas attiecīgo ražojumu nav eksportējis uz Savienību periodā, kas tika izmantots, lai noteiktu tā eksportam patlaban piemērojamo maksājuma līmeni, var pieprasīt Komisijai, lai uz to attiecinātu antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē. Komisijai būtu jāapmierina šāds lūgums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka: i) tas neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību laikposmā, kas tika izmantots, lai noteiktu tā eksportam piemērojamā maksājuma līmeni, ii) tas nav saistīts ar uzņēmumu, kas to ir darījis un tādējādi uz šo uzņēmumu attiecas antidempinga maksājumi, un ka iii) tas pēc tam ir eksportējis attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos.

(213)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (79) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(214)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,