PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS KABOVERDES ZVEJAS ZONĀ

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.   Kompetentās iestādes

Ja nav norādīts citādi, visas atsauces uz Savienību vai uz Kaboverdi kā uz kompetento iestādi šajā pielikumā apzīmē:

a)	Savienības gadījumā – Eiropas Komisiju, kura vajadzības gadījumā rīkojas, iesaistot Savienības delegāciju Kaboverdē;

b)	Kaboverdes gadījumā – par zivsaimniecību atbildīgo ministriju.

2.   Zvejas zona

Kaboverdes zvejas zonas koordinātas dotas 1. papildinājumā. Savienības kuģi zvejas darbības veic aiz robežām, kas atsevišķi noteiktas katrai 2. papildinājuma kategorijai, bet līdz minētajām robežām Kaboverdes zvejnieku tiesības zvejot ir ekskluzīvas.

Zvejas atļaujas izsniegšanas laikā Kaboverde operatoriem paziņo kuģošanas un zvejas lieguma zonu koordinātas. Attiecīgi informē arī Savienību.

3.   Vietējie aģenti

Jebkuru Savienības kuģi, kurš plāno Kaboverdes ostā izkraut nozveju vai pārkraut to citā kuģī, var pārstāvēt aģents, kurš ir Kaboverdes rezidents.

4.   Bankas konts

Pirms šā protokola stāšanās spēkā Kaboverde paziņo Savienībai tā bankas konta vai kontu rekvizītus, uz kuriem Savienības kuģiem saskaņā ar nolīgumu jāpārskaita maksājamās summas. Maksu par bankas pārskaitījuma veikšanu sedz operators.

II NODAĻA

ZVEJAS ATĻAUJAS

1. IEDAĻA

PIEMĒROJAMĀS PROCEDŪRAS

1.   Zvejas atļaujas saņemšanas priekšnosacījums un zvejottiesīgie kuģi

Nolīguma 6. pantā minētās zvejas atļaujas izdod ar nosacījumu, ka kuģis ir ierakstīts Savienības zvejas kuģu reģistrā. Zvejas atļaujas apstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2403 (1) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību. Pirms atļaujas izdošanas jābūt izpildītām visām iepriekšējām operatora, kapteiņa vai paša kuģa saistībām, kas izriet no zvejas darbībām, kuras tie Kaboverdē veic saskaņā ar nolīgumu.

2.   Pieteikšanās uz zvejas atļauju (“LICENCE” sistēma)

2.1.

Zvejas atļaujas pieteikumu par katru Savienības kuģi, kurš vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu, Savienība Kaboverdes kompetentajām iestādēm elektroniski iesniedz vismaz piecpadsmit darbdienas pirms pieteiktā derīguma termiņa sākuma.

2.2.

Zvejas atļauju pieteikumus var elektroniski nosūtīt un zvejas atļaujas izdot, izmantojot “LICENCE” sistēmu – elektronisku zvejas atļauju pārvaldības sistēmu, ko pieejamu darījusi Eiropas Komisija. Eiropas Komisijas dienesti sadarbībā ar Kaboverdes iestādēm veicina aizvien pilnīgāku “LICENCE” sistēmas izmantošanu. Tiklīdz “LICENCE” sistēmu ir kļuvis iespējams izmantot, Kaboverde par to informē Eiropas Komisiju.

2.3.

Kamēr “LICENCE” sistēma vēl nav pilnībā operacionāla un Kaboverde to nevar izmantot, zvejas atļaujas nosūta pa elektronisko pastu.

2.4.

Katrā zvejas atļaujas pieteikumā iekļauj 4. papildinājumā norādīto informāciju, un ir jāpievieno šādi dokumenti: a) pierādījums par to, ka ir samaksāts ikgadējais avanss par attiecīgo atļaujas periodu un segtas ar novērotāju saistītās izmaksas, kuras minētas IX nodaļas 3. punktā. Avansu atlīdzināt iespējams tikai tad, ja pieteikums atsaukts vēl pirms atļaujas izdošanas; šādā gadījumā avansu var ieskaitīt kā maksu par citu šā operatora pieteikumu vai atmaksāt; b) nesen uzņemts digitāls krāsains kuģa fotoattēls, kura izšķirtspēja ir pietiekami liela un kurā kuģis redzams sānskatā, un kurā uz kuģa korpusa skaidri redzams arī kuģa vārds un identifikācijas numurs; c) kuģa reģistrācijas apliecības kopija.

Ja šā protokola satvarā izdotu zvejas atļauju atjauno, atjaunošanas pieteikumā iekļauj tikai 4. papildinājumā prasīto informāciju un attiecīgās maksas un ar novērotāju saistīto izmaksu samaksāšanas pierādījumu.

3.   Zvejas atļaujas izdošana

Zvejas atļaujas oriģinālu Kaboverdes iestādes operatoram vai tā aģentam izdod piecpadsmit darbdienu laikā pēc pilna pieteikuma saņemšanas.

Pēc zvejas atļaujas izdošanas elektronisku parakstītā oriģināla kopiju Kaboverdes iestādes bez kavēšanās augšupielādē “LICENCE” sistēmā, kad tā kļuvusi pilnībā operacionāla, un vēl pirms tam nosūta Savienības iestādēm pa elektronisko pastu.

Zvejas atļaujas oriģinālu tur uz atļauju saņēmušā Savienības kuģa. Tomēr ne ilgāk kā sešdesmit kalendāro dienu garumā pēc minētās zvejas atļaujas izdošanas drīkst izmantot arī zvejas atļaujas elektronisko versiju. Šajā laikā kopiju uzskata par līdzvērtīgu oriģinālam.

4.   “LICENCE” sistēmas darbības traucējumi

4.1.

Ja “LICENCE” sistēmā rodas grūtības ar informācijas pārraidīšanu starp Eiropas Komisiju un Kaboverdi, ar zvejas atļaujām saistīto elektronisko informācijas apmaiņu veic pa elektronisko pastu un to dara tik ilgi, līdz sistēma atkal ir operacionāla.

4.2.

Pēc “LICENCE” sistēmas darbības atjaunošanās Puses atjaunina tajā norādīto informāciju.

5.   Zvejas atļauju saņēmušo kuģu saraksts

Tūlīt pēc zvejas atļaujas izdošanas Kaboverde izveido galīgo sarakstu ar katras kategorijas kuģiem, kuriem atļauts zvejot Kaboverdes zonā. Šo sarakstu nekavējoties nosūta par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un Savienībai. Tiklīdz kuģis ir iekļauts sarakstā, tas drīkst sākt zvejas darbības.

6.   Zvejas atļaujas derīguma termiņš

Zvejas atļaujas ir derīgas vienu gadu, un tās ir atjaunojamas.

Ar “gadu” tiek saprasts:

a)	šā protokola piemērošanas pirmajā gadā – laikposms no dienas, kurā šis protokols kļūst piemērojams, līdz tā paša gada 31. decembrim;

b)	pēc tam – katrs nākamais pilnais kalendārais gads;

c)	šā protokola piemērošanas pēdējā gadā – laikposms no 1. janvāra līdz šā protokola darbības beigām.

7.   Zvejas atļaujas glabāšana uz kuģa

Zvejas atļaujas oriģināls vai tā kopija uz kuģa jātur visu 3. punktā norādīto maksimālo izmantošanas laiku.

8.   Zvejas atļaujas nodošana

8.1.

Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim. Tomēr pēc Savienības pieprasījuma un ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, piemēram, kuģa zaudējums vai ilgstoša dīkstāve smagas tehniskas avārijas dēļ, zvejas atļauju bez papildu maksas aizstāj ar jaunu zvejas atļauju, kas izdota citam kuģim, kurš ir līdzīgs aizstājamajam.

8.2.

Atļaujas nodošana izpaužas tā, ka operators vai tā aģents aizstājamo zvejas atļauju atdod Kaboverdei un Kaboverde iespējami drīz sagatavo aizstājējatļauju. Aizstājējatļauja operatoram vai tā aģentam tiek bez kavēšanās izdota, tiklīdz ir atdota aizstājamā atļauja. Aizstājējatļauja stājas spēkā aizstājamās atļaujas atdošanas dienā.

8.3.

Puses “LICENCE” sistēmā atjaunina šādu nodošanu skarošo informāciju.

8.4.

Kaboverde iespējami drīz atjaunina zvejas atļauju saņēmušo kuģu sarakstu. Jauno sarakstu nekavējoties dara zināmu par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un Savienībai.

9.   Atbalsta kuģi

Pēc Savienības pieprasījuma un kompetento iestāžu veiktas pārbaudes Kaboverde zvejas atļauju saņēmušajiem Savienības zvejas kuģiem ļauj izmantot atbalsta kuģu palīdzību.

Atbalsta kuģi nedrīkst būt aprīkoti zvejai. Atbalsts nedrīkst būt ne degvielas uzpildīšana, ne nozveju pārkraušana citā kuģī.

Arī uz atbalsta kuģiem attiecas šajā nodaļā aprakstītā zvejas atļauju pieteikumu nosūtīšanas kārtība, ciktāl tā ir piemērojama. Kaboverde izveido atļauju saņēmušo atbalsta kuģu sarakstu un to nekavējoties dara zināmu Savienībai.

Par šādu kuģi katru gadu jāsamaksā 3 500 EUR.

Ja atbalsta kuģa zvejas atļauja tiek anulēta, pirms Kaboverdes iestādes ir izdevušas licenci vai pirms sākušās kuģa operācijas Kaboverdes zvejas zonā, samaksāto summu atlīdzina. To var ierakstīt arī operatora vai ražotāju apvienības konta kredītā un izmantot cita maksājuma nokārtošanai.

2. IEDAĻA

MAKSA UN AVANSS

1.

Operatoru maksājamās summas ir šādas: a) seineriem 80 EUR par katru protokola pirmajos trijos gados (2) nozvejoto tonnu un 85 EUR par katru protokola pēdējos trijos gados nozvejoto tonnu; b) āķu jedu kuģiem un makšķerrīku kuģiem 75 EUR par katru protokola pirmajos trijos gados (3) nozvejoto tonnu un 80 EUR par katru protokola pēdējos trijos gados nozvejoto tonnu.

2.

Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad ir nokārtots šāds vienotas likmes avansa maksājums kompetentajām Kaboverdes iestādēm: a) tunzivju seineriem: 6 800 EUR par pilnu kalendāro gadu. Šī summa atbilst 85 nozvejas tonnām, ja maksa ir 80 EUR/t un 80 nozvejas tonnām, ja maksa ir 85 EUR/t; b) makšķerrīku kuģiem: 1 500 EUR par pilnu kalendāro gadu. Šī summa atbilst 20 nozvejas tonnām, ja maksa ir 75 EUR/t un 18,75 nozvejas tonnām, ja maksa ir 80 EUR/t; c) āķu jedu kuģiem: 3 900 EUR par pilnu kalendāro gadu. Šī summa atbilst 52 nozvejas tonnām, ja maksa ir 75 EUR/t un 48,75 nozvejas tonnām, ja maksa ir 80 EUR/t.

3.

Vienotas likmes avansa maksā ietilpst visi valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus, maksas par pārkraušanu citā kuģī un maksas par pakalpojumiem. Protokola pirmajā un pēdējā gadā vienotās likmes avansa maksu un tam atbilstošo nozveju daudzumu katram kuģim aprēķina samērīgi un proporcionāli laikam. Vienotās likmes avansa maksu un starpību, kas minētas 5. punktā, iemaksā īpašā Kaboverdes Valsts kases kontā, kura rekvizītus Kaboverde ir norādījusi.

4.

Savienība, pamatodamās uz kuģa nozvejas deklarācijām, katram kuģim sagatavo galīgo paziņojumu par maksājumiem, kuri jānokārto saistībā ar kuģa darbībām protokola iepriekšējā gadā. Savienība ar dalībvalstu starpniecību šo galīgo paziņojumu Kaboverdei un operatoram nosūta līdz kārtējā gada 30. aprīlim. Kaboverde, pamatojoties uz dokumentāriem pierādījumiem, minēto paziņojumu var apstrīdēt trīsdesmit dienu laikā pēc tā saņemšanas. Domstarpību gadījumā puses apspriežas apvienotajā komitejā. Ja trīsdesmit dienu laikā Kaboverde iebildumus neizsaka, galīgo paziņojumu uzskata par pieņemtu.

5.

Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par vienotās likmes avansa maksu, kas pārskaitīta par zvejas atļaujas saņemšanu, un operators to neapstrīd, starpību tas četrdesmit piecu dienu laikā pārskaita Kaboverdei. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka par vienotās likmes avansa maksu, pārmaksāto summu operators atgūt nevar.

III NODAĻA

TEHNISKIE SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI

Tehniskie pasākumi, kurus zvejas atļauju saņēmušiem kuģiem piemēro saistībā ar zvejas zonu, zvejas rīkiem un piezvejām, katrai zvejas kategorijai ir noteikti 2. papildinājumā.

Kuģiem jāievēro ICCAT pasākumi un ieteikumi, ko tā par konkrēto reģionu pieņēmusi attiecībā uz zvejas rīkiem un zivju pievilināšanas ierīcēm (ZPI) un to tehniskajām specifikācijām, un visi pārējie tehniskie pasākumi, kas piemērojami minēto kuģu veiktajām zvejas darbībām.

Atbilstoši minētajiem pasākumiem un ieteikumiem Puses cenšas samazināt jūras bruņurupuču, jūrasputnu un citu nemērķa sugu īpatņu nejaušas sagūstīšanas apjomus. Savienības kuģi rauga šādi sagūstītus īpatņus atbrīvot tā, lai pēc iespējas palielinātu to izdzīvošanas iespējas.

IV NODAĻA

NOZVEJU DEKLARĒŠANA

1. IEDAĻA

NOZVEJU REĢISTRĒŠANA ZVEJAS ŽURNĀLĀ UN PAZIŅOŠANA ERS SISTĒMĀ

1.

Savienības nozvejotājkuģa kapteinis, kura kuģim zvejas licence izdota saskaņā ar šo protokolu, kārto piemērojamajiem ICCAT ieteikumiem un rezolūcijām atbilstošu zvejas žurnālu. Kapteinis ir atbildīgs par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību.

2.

Visiem Savienības nozvejotājkuģiem, kam zvejas licence izdota saskaņā ar šo protokolu, jābūt aprīkotiem ar elektronisku sistēmu (“ERS sistēma”), kura spēj reģistrēt un pārraidīt datus par kuģa zvejas darbībām (“ERS dati”).

3.

Savienības nozvejotājkuģim, kurš nav aprīkots ar ERS sistēmu vai kura ERS sistēma nedarbojas, nav atļauts ieiet Kaboverdes zvejas zonā, lai tur veiktu zvejas darbības.

4.

Zvejas žurnālu kapteinis aizpilda par katru dienu, kurā kuģis atrodas Kaboverdes zvejas zonā. ERS datus kuģis pārraida savai karoga valstij, kura nodrošina šo datu automātisku pieejamību Kaboverdes Zvejas uzraudzības centram (ZUC).

5.

Standartizētā zvejas datu apmaiņā ERS datu pārraidīšanai izmanto elektroniskus sakaru līdzekļus, kurus pārvalda Eiropas Komisija. ERS sistēmas paziņojumiem izvirzītās tehniskās prasības norādītas 5. papildinājuma 1. un 3. iedaļā.

6.

Šīs nodaļas neievērošanas gadījumā Kaboverdes iestādēm ir tiesības līdz attiecīgo formalitāšu pabeigšanai apturēt pārkāpēja kuģa zvejas atļaujas darbību un piemērot kuģa operatoram sankcijas, ko paredz spēkā esošie Kaboverdes tiesību akti. Par to informē Savienību un karoga dalībvalsti. Tomēr, ja rodas tehniska kļūme, kas apgrūtina ERS datu pārraidīšanu starp Pušu ZUC, šīs kļūmes skartos Savienības kuģus neuzskata par noteikumu neievērotājiem.

2. IEDAĻA

AGREGĒTO NOZVEJAS DATU PAZIŅOŠANA PAR CETURKSNI

1.

Savienība līdz katra ceturkšņa trešā mēneša beigām Kaboverdei paziņo datus par kārtējā gada iepriekšējā ceturksnī vai ceturkšņos gūtajām nozvejām. Minētos datus uzrāda par katru mēnesi, zvejas kategoriju, kuģi un ar FAO kodu apzīmētu sugu.

2.

Kamēr Savienības iestādes vēl nav iesniegušas galīgo ikgadējo paziņojumu par nozvejām saskaņā ar II nodaļas 2. iedaļu, agregētos zvejas žurnālu datus uzskata par provizoriskiem.

3.

Kaboverde šos datus izmanto un ziņo par visām nesaskanībām ar datiem, kas saņemti ERS sistēmā saskaņā ar šīs nodaļas 1. iedaļu.

V NODAĻA

IZKRAUŠANA UN PĀRKRAUŠANA CITĀ KUĢĪ

1.   Paziņošana un deklarēšana

Savienības kuģa kapteinis, kurš vēlas Kaboverdes ostā izkraut vai citā kuģī pārkraut Kaboverdes zvejas zonā gūtas nozvejas, rīkojas saskaņā ar ICCAT ieteikumiem, kuri nosaka, kādos termiņos kāda informācija Kaboverdei kā ostas valstij jāsaņem, ja tiek iesniegts:

a)	iepriekšējs pieteikums par ienākšanu ostā (4);

b)	iepriekšējs paziņojums par pārkraušanu citā kuģī (5);

c)	deklarācija par pārkraušanu citā kuģī (6).

Turklāt Kaboverdei jāsaņem arī deklarācijas par Kaboverdes ostās veiktiem izkrāvumiem, un tās iesūtāmas tajā pašā termiņā un formātā, kāds noteikts attiecībā uz paziņošanu karoga valstij.

2.   Paziņojumu un deklarāciju iesniegšanas kārtība

Vislabāk, ja karoga valsts šajā nodaļā minētos paziņojumus un deklarācijas Kaboverdes iestādēm vienmēr sūta ERS sistēmā. Tomēr ja ERS sistēmā nav nosūtīta visa šajos paziņojumos un deklarācijās iekļaujamā informācija, operators visu informāciju par attiecīgo notikumu Kaboverdes iestādēm nosūta pa elektronisko pastu. Šādā gadījumā tās nekavējoties apstiprina informācijas saņemšanu.

Pārkraušanu citā kuģī veic tikai apstiprinātas Kaboverdes ostas ūdeņos. Jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ir aizliegts.

Šo nosacījumu neievērošanas gadījumā piemēro Kaboverdes tiesību aktos paredzētās sankcijas.

3.   Zvejas operāciju kontrolēšana

Citā kuģī pārkraušanas un izkraušanas operācijas Kaboverde savās ostās kontrolē atbilstoši saistībām, kuras tai uzliek Nolīgums par ostas valsts pasākumiem. Izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas operācijās iesaistīto Savienības kuģu kapteiņi ļauj minēto kontroli veikt. Piemēro VI nodaļas 3. punktā noteikto inspicēšanas procedūru.

Pēc inspektoru pieprasījuma kapteinis atvieglo piekļuvi informācijai, kas apliecina kuģa atbilstību veselības prasībām.

4.   Izkraušanas rosināšana

Puses sadarbojas, lai veicinātu zvejniecības sektora attīstību Kaboverdē un nolīguma ekonomisko un sociālo ietekmi stiprinātu, palielinot Savienības kuģu veikto izkrāvumu apjomu un zvejas produktu pievienoto vērtību.

Tunzivju zvejas kuģu operatori cenšas daļu no Kaboverdes ūdeņos gūtajām nozvejām izkraut Kaboverdē. Izkrautās nozvejas var pārdot vietējiem uzņēmumiem par cenu, kas noteikta pēc operatoru vienošanās.

Apvienotā komiteja pēc apspriešanās ar iesaistītajiem dalībniekiem pastāvīgi uzrauga to, kā notiek izkrāvumu palielināšanas stratēģijas īstenošana un ostu un apstrādes infrastruktūras faktiskā darbība.

Kaboverdes iestādes iedibina pasākumus, kas Savienības kuģiem atvieglo izkraušanai nepieciešamo piekļuvi ostai.

VI NODAĻA

KONTROLE UN INSPEKCIJA

1.   Kuģa ieiešana zvejas zonā un iziešana no tās

Par katru zvejas atļauju saņēmuša Savienības kuģa ieiešanu Kaboverdes zvejas zonā un iziešanu no tās Kaboverdei paziņo ne vēlāk kā trīs stundas pirms ieiešanas vai iziešanas.

Paziņojumā par ieiešanu vai iziešanu kuģis norāda:

a)	plānoto ieiešanas vai iziešanas datumu, laiku un punktu;

b)	katras uz kuģa paturētās sugas īpatņu daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu.

Ja paziņotā iziešana nenotiek, pēc iespējas drīzāk jāpaziņo arī par to. Paziņojumi par ieiešanu vai iziešanu izdarāmi ERS sistēmā. Ja tādas nav, izmanto elektronisko pastu vai radiosakarus. Par visām elektroniskā pasta adreses vai raidīšanas frekvences izmaiņām Kaboverde nekavējoties ziņo attiecīgajiem kuģiem un Savienībai.

Ja konstatē, ka kuģis Kaboverdes zvejas zonā veic zvejas darbības, bet nav iepriekš paziņojis par savu ienākšanu, šo kuģi uzskata par noteikumu pārkāpēju.

Paziņošana veicama ERS sistēmā vai – ja tā nedarbojas – pa elektronisko pastu. Par visām elektroniskā pasta adreses izmaiņām Kaboverdes iestādes nekavējoties ziņo attiecīgajiem kuģiem un Savienībai.

2.   Kuģa pozīcijas dati VMS un kuģu satelītnovērošanas ierīce

Ikvienam Savienības kuģim, kas zvejas atļauju saņēmis saskaņā ar šo protokolu, jābūt aprīkotam ar pilnībā operacionālu un savienotu kuģa satelītnovērošanas ierīci, kuras lokalizators, regulāros intervālos automātiski pārraidot kuģa pozīcijas datus (“ VMS dati”) kuģi automātiski lokalizē un identificē.

Aizliegts pārvietot, atvienot, iznīcināt, bojāt vai izslēgt pastāvīgās lokalizācijas ierīci, kurā izmanto satelītsakarus un kura datu pārraidīšanas nolūkā uzstādīta uz kuģa, un apzināti izmainīt, pāradresēt vai viltot datus, ko minētā ierīce emitē vai reģistrē.

Atrodoties Kaboverdes zvejas zonā, zvejas atļauju saņēmušiem Savienības kuģiem jāspēj pastāvīgi nodrošināt, ka reizi stundā kuģa pozīcija tiek automātiski paziņota attiecīgās karoga valsts ZUC. Šos datus Kaboverdei dara pieejamus tā, kā noteikts 5. papildinājumā.

Savienības kuģus neuzskata par noteikumu neievērotājiem, ja notikusi tehniska kļūme VMS datu pārraidīšanā starp attiecīgajiem ZUC.

Ikvienā pozīcijas ziņā jānorāda kuģa nesenākā ģeogrāfiskā pozīcija (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %, kā arī cita informācija 5. papildinājumā noteiktajā formātā.

3.   Inspekcijas

Zvejas atļauju saņēmušus Savienības kuģus jūrā Kaboverdes zvejas zonā vai ostā inspicē Kaboverdes kuģi un inspektori, kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas ir pilnvaroti veikt zvejas kontroli.

Pirms uzkāpšanas uz kuģa Kaboverdes inspektori informē Savienības kuģi par savu lēmumu veikt inspekciju. Inspekciju veic ne vairāk kā divi inspektori, kuriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību.

Kaboverdes inspektori uz Savienības kuģa uzturas tikai tik ilgi, cik vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai. Viņi veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbības un kravu.

Savienības kuģa kapteinis atvieglo Kaboverdes inspektoru uzkāpšanu uz kuģa un viņu darbu.

Katras inspekcijas beigās Kaboverdes inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. Savienības kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to sagatavojis, un Savienības kuģa kapteinis.

Pirms nokāpšanas no kuģa Kaboverdes inspektori nodod Savienības kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Kaboverde astoņu dienu laikā pēc inspekcijas nosūta inspekcijas ziņojuma kopiju Savienībai.

Kaboverdes iestādes drīkst atļaut Savienības iestādēm piedalīties inspekcijā novērotāju statusā.

4.   Kopīgas inspekcijas

Lai nodrošinātu atbilstību kā Savienības, tā Kaboverdes tiesību aktiem, Puses, pamatojoties uz riska novērtējumu, var vienoties Savienības kuģus inspicēt kopīgi, it īpaši izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas operāciju laikā. Kad šajā sakarā Pušu norīkotie inspektori pilda savus pienākumus, viņi ievēro inspicēšanas noteikumus, kas noteikti attiecīgi Savienības un Kaboverdes tiesību aktos.

Pildīdamas savus karoga valsts un piekrastes valsts pienākumus, Puses var nolemt sadarboties kontroles pasākumu veikšanā saskaņā ar saviem piemērojamajiem tiesību aktiem. Turklāt pēc Savienības pieprasījuma Kaboverdes iestādes drīkst atļaut Savienības dalībvalstu zvejas inspektoriem viņu valsts tiesību aktos noteiktās kompetences robežās inspicēt viņu pašu valsts karoga Savienības kuģus.

Ja šīs nodaļas noteikumi nav ievēroti, Kaboverdes iestādes patur tiesības apturēt pārkāpumu izdarījušā Savienības kuģa zvejas atļauju līdz attiecīgo formalitāšu nokārtošanai un piemērot spēkā esošajos Kaboverdes tiesību aktos paredzēto sodu. Par to informē kuģa karoga dalībvalsti un Savienību.

5.   Līdzdalīga pārraudzība cīņā pret NNN zveju

Lai pastiprinātu cīņu pret NNN zveju, Savienības kuģu kapteiņi ziņo par jebkādiem Kaboverdes zvejas zonā pamanītiem kuģiem, kas iesaistījušies darbībās, par kurām pastāv aizdomas, ka tās varētu būt NNN zveja, un cenšas par pamanīto sniegt tik daudz informācijas, cik iespējams. Ziņojumus par pamanītajiem kuģiem nekavējoties nosūta Kaboverdes iestādēm un pamanījušā kuģa karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei, un šī iestāde minētos ziņojumus tūlīt pārsūta Savienībai vai tās norīkotai struktūrai. Kaboverdes iestādes pārsūta Savienībai visus to rīcībā esošos ziņojumus par pamanītajiem Savienības kuģiem, kuri Kaboverdes zvejas zonā iesaistījušies darbībās, kuras potenciāli varētu būt NNN zveja.

VII NODAĻA

PĀRKĀPUMI

1.   Pārkāpumu noformēšana

Visus pārkāpumus, kurus izdarījis Savienības kuģis, kas zvejas atļauju saņēmis saskaņā ar šo pielikumu, norāda inspekcijas ziņojumā.

Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā nenozīmē, ka operators atsakās no tiesībām aizstāvēties saistībā ar konstatēto pārkāpumu.

2.   Kuģa aizturēšana un informatīvā sanāksme

Ja tas ir atļauts saskaņā ar spēkā esošajiem Kaboverdes tiesību aktiem, kuri attiecas uz konstatēto pārkāpumu, ikvienam pārkāpumu izdarījušam Savienības kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un, ja kuģis atrodas jūrā, atgriezties Kaboverdes ostā.

Kaboverde ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā paziņo Savienībai par ikvienu zvejas atļauju saņēmuša Savienības kuģa aizturēšanas gadījumu. Šajā paziņojumā norāda aizturēšanas pamatojumu.

Pirms attiecībā uz kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu tiek veikti jebkādi pasākumi, izņemot tos, kas nepieciešami pierādījumu saglabāšanai, pēc Savienības pieprasījuma Kaboverde vienas darbdienas laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizē informatīvu sanāksmi, kas vajadzīga, lai noskaidrotu apstākļus, kuru dēļ kuģis aizturēts, un informētu par iespējamiem turpmākajiem pasākumiem. Šajā informatīvajā sanāksmē var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis.

3.   Sankcijas par pārkāpumu un izlīguma procedūra

Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka Kaboverde saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem.

Ja par izdarīto pārkāpumu jāierosina tiesas procedūra un ja pārkāpums nav uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu, Kaboverde un Savienība vispirms izlīguma procedūrā cenšas vienoties par sankciju nosacījumiem un smaguma pakāpi. Šajā izlīguma procedūrā var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu.

4.   Tiesas procedūra un drošības nauda

Ja izlīgumu nav izdevies panākt un pārkāpums tiek nodots izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa operators Kaboverdes norādītā bankā iemaksā drošības naudu, kuras apjomu nosaka Kaboverde un kura sedz ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, aplēsto soda naudu un iespējamos kompensācijas pabalstus. Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesas procedūras beigām.

Pēc sprieduma pasludināšanas drošības naudu nekavējoties atbrīvo un operatoram atmaksā:

a)	pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas;

b)	daļēji, t. i., izmaksā starpību, ja sankcija ir naudassods, kas ir mazāks par drošības naudas summu.

Kaboverde astoņās dienās pēc sprieduma pasludināšanas informē Savienību par tiesas procedūras iznākumu.

5.   Kuģa un apkalpes atbrīvošana

Kuģis un tā apkalpe ostu atstāt drīkst, tiklīdz ir izpildītas izlīguma procedūras rezultātā piemērotās sankcijas vai iemaksāta drošības nauda.

VIII NODAĻA

ĀKK VALSTU ZVEJNIEKU NODARBINĀŠANA UZ SAVIENĪBAS KUĢIEM

Šajā nodaļā “zvejas kuģa īpašnieks” ir kuģa īpašnieks vai cits tiesību subjekts, piemēram, pārvaldnieks, aģents vai berbouta fraktētājs, kuram īpašnieks nodevis atbildību par kuģa izmantošanu un kurš, šādu atbildību uzņemdamies, ir piekritis pārņemt pienākumus un saistības, kas zvejas kuģu īpašniekiem saskaņā ar šo protokolu jāuzņemas neatkarīgi no tā, vai atsevišķus pienākumus vai saistības zvejas kuģa īpašnieka vārdā ir uzņēmies kāds cits tiesību subjekts.

1.   Uz kuģa uzņemamo ĀKK zvejnieku skaits

1.1.

Uz laiku, kamēr zvejas kuģis veic zvejas darbības saskaņā ar šo protokolu, kuģa īpašnieks uz kuģa par apkalpes locekļiem uzņem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona (ĀKK) zvejniekus.

1.2.

Minimālais zvejnieku skaits, kuri uz kuģa jāuzņem saskaņā ar 1.1. punktu, ir šāds: a) tunzivju seineru flote uzņem vismaz sešus zvejniekus; b) tunzivju zvejā ar makšķerrīkiem zvejojošo kuģu flote uzņem vismaz divus zvejniekus; c) ar dreifējošām āķu jedām zvejojošo kuģu flote uzņem vismaz piecus zvejniekus. Savienības zvejas kuģu īpašnieki cenšas uzņemt vēl lielāku skaitu Kaboverdes jūrnieku.

1.3.

Zvejnieki, kas uz kuģa jāuzņem saskaņā ar 1.1. punktu, atbilst karoga valsts tiesību aktu prasībām, ar kurām transponēta Padomes Direktīva (ES) 2017/159 (7), to vidū prasībām par pasi, jūrnieka grāmatiņu, medicīnisko izziņu un pamatapmācības sertifikātu. Sarakstu ar prasībām, kas izriet no minētajiem tiesību aktiem, karoga valsts jau laikus paziņo Kaboverdes iestādēm. ĀKK zvejniekiem, kas uz kuģa jāuzņem saskaņā ar 1.1. punktu, jāspēj saprast uz zvejas kuģa lietoto darba valodu, dot šajā valodā rīkojumus un norādījumus un atskaitīties.

1.4.

Kaboverdes kompetentās iestādes izveido, regulāri atjaunina un nosūta zvejas kuģu īpašniekiem kompetento zvejnieku sarakstu.

1.5.

Kapteinis, izmantojot SJO Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu (FAL konvencija) 5. veidlapu, izveido, datē un paraksta apkalpes sarakstu un pirms kuģa iziešanas no ostas teritorijas nosūta minētā saraksta kopiju Kaboverdes izraudzītajām iestādēm.

1.6.

Zvejas kuģa īpašnieks vai (viņa vārdā) kapteinis neuzņem uz kuģa zvejnieku, kurš neatbilst 1.3. punkta prasībām.

2.   Darba apstākļi

Apstākļi, kādos ĀKK zvejnieki tiek uzņemti uz kuģa, atbilst karoga valsts tiesību aktu prasībām, ar kurām transponēta Direktīva (ES) 2017/159, to vidū prasībām par darba laiku vai atpūtas laiku, repatriācijas tiesībām un darba drošību un veselības aizsardzību darbā.

3.   Zvejnieka līgums

3.1.

Ar katru zvejnieku, kas uz Savienības kuģa nodarbināts saskaņā ar 1.1. punktu, darba devējs apspriež un noslēdz rakstisku līgumu.

3.2.

Līgums atbilst karoga valsts tiesību aktu prasībām, ar kurām transponēta Direktīva (ES) 2017/159 (direktīvas I pielikums).

4.   Zvejnieku atalgojums

4.1.

Atalgojuma izmaksas un darbaspēka papildizmaksas tiešā vai – ja zvejnieka darba devējs ir privātu darba tirgus pakalpojumu sniedzējs – netiešā veidā sedz zvejas kuģa īpašnieks.

4.2.

ĀKK zvejniekiem, vēlams ar bankas pārskaitījumu, izmaksājama garantēta mēneša vai regulāra alga neatkarīgi no tā, cik zivju faktiski nozvejots un/vai pārdots. Par algas apmēru vienojas zvejas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. Ja nav noslēgti koplīgumi un netiek piemērotas arī karoga valstu minimālās pamatalgas, ĀKK zvejnieku atalgojuma pamatnosacījumi nedrīkst būt sliktāki par tiem, kurus piemēro pašu valsts apkalpēm, un nekādā gadījumā ne sliktāki par jūrniekiem domātajiem SDO standartiem, kuru mērķis ir izveidot starptautisku drošības tīklu, kas aizsargā jūrnieku darba pienācīgumu un veicina tā nodrošināšanu.

4.3.

Zvejniekiem nav jāsedz potenciālās papildu izmaksas par saņemtajiem maksājumiem. Zvejniekiem jābūt iespējai saņemto atalgojumu vai daļu no tā, arī avansu, bez papildu maksas nosūtīt savai ģimenei.

4.4.

Katrā atalgojuma izmaksas reizē zvejniekam jāsaņem algas aprēķins un pēc pieprasījuma arī algas izmaksas apstiprinājums.

5.   Sociālais nodrošinājums

Kaboverde nodrošina, ka zvejniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā, un viņu apgādājamajiem, ciktāl to paredz valsts tiesību akti, ir tiesības uz sociālo aizsardzību, kuras nosacījumi nav mazāk labvēlīgi par tiem, ko piemēro citiem darba ņēmējiem, konkrētāk, darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā.

6.   Privāti darba tirgus pakalpojumi

6.1.

Privātus darba tirgus pakalpojumus sniedz: a) rekrutēšanas un darbā iekārtošanas dienests, t. i., jebkura persona, uzņēmums, iestāde, aģentūra vai cita publiskā vai privātā sektora organizācija, kas zvejas kuģu īpašnieku vārdā nodarbojas ar zvejnieku rekrutēšanu vai iekārtošanu darbā; b) privāta nodarbinātības aģentūra, t. i., jebkura persona, uzņēmums, iestāde, aģentūra vai cita privātā sektora organizācija, kas nodarbina vai rekrutē zvejniekus, lai viņi būtu pieejami zvejas kuģu īpašniekiem, kuri zvejniekiem dod darba uzdevumus un pārrauga šo uzdevumu izpildi.

6.2.

Kaboverdes kompetentās iestādes nodrošina, ka Kaboverdes aģenti, kas sniedz privātus darba tirgus pakalpojumus gan zvejniekiem, gan zvejas kuģu īpašniekiem: a) neizmanto līdzekļus, mehānismus vai sarakstus, kuru mērķis ir neļaut zvejniekiem noslēgt līgumu vai atrunāt no tā noslēgšanas; b) tieši vai netieši, pilnīgi vai daļēji no zvejniekiem skaidrā naudā vai natūrā neiekasē honorāru vai citu maksu par sniegtajiem darba tirgus pakalpojumiem; c) nepiešķir aizdevumus un nenodrošina preces vai pakalpojumus, par kuriem no zvejnieka tiek prasīta pēcapmaksa vai priekšapmaksa; d) no zvejnieka atalgojuma neatvelk maksu vai pēcapmaksu par aizdevumiem, precēm vai pakalpojumiem, kas sniegti pirms zvejnieka līguma noslēgšanas, un e) rīkojas tā, ka: i) zvejnieka līgums atbilst to reglamentējošajām šīs nodaļas, normatīvo aktu un koplīgumu prasībām; ii) zvejnieka līgums ir rakstīts zvejniekam saprotamā valodā un attiecīgā Savienības zvejas kuģa valsts oficiālajā vai darba valodā; iii) nolīgtie zvejnieki pirms līguma parakstīšanas tiek informēti par viņu tiesībām un pienākumiem; iv) tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nolīgtie zvejnieki pirms līguma parakstīšanas varētu izskatīt līguma noteikumus un konsultēties par tiem; v) nolīgtie zvejnieki saņem parakstītu sava līguma eksemplāru; vi) zvejnieki pilda šīs nodaļas uzliktās saistības, un vii) ja atalgojumu maksā aģents, zvejas kuģa īpašnieks par katru atalgojuma izmaksas reizi laikus saņem algas aprēķina kopiju un atalgojuma izmaksas apstiprinājumu.

6.3.

Kaboverdes kompetentās iestādes rīkojas tā, ka Kaboverdes aģenti, kuri nodarbina zvejniekus viņu norīkošanai darbā uz Savienības zvejas kuģiem, gādā, lai ar minētajiem zvejniekiem parakstītajos līgumos būtu skaidri norādīts, ka attiecīgā zvejnieka darba devējs ir aģents, kurš zvejnieku dara pieejamu zvejas kuģu īpašniekiem, kuri savukārt zvejniekam dod darba uzdevumus un pārrauga šo uzdevumu izpildi.

6.4.

Atkāpjoties no 6.2. punkta b) apakšpunkta, jūrnieka grāmatiņas, medicīniskās izziņas un pases iegūšanas izmaksas sedz zvejnieks vai cita persona vai organizācija, kas attiecīgā gadījumā noteikta piemērojamajos tiesību aktos, zvejnieka līgumā vai koplīgumā. Vīzas un darba atļaujas saņemšanas izmaksas, ja tādas ir, sedz darba devējs.

7.   Šīs nodaļas prasību ievērošana

7.1.

Pušu kompetentās iestādes nodrošina, ka zvejniekiem piemērojamie tiesību akti ir viegli un bez maksas pieejami pilnīgā un pārredzamā formā.

7.2.

Kaboverdes iestādes nodrošina šīs nodaļas pienācīgu īstenošanu saskaņā ar savām saistībām, kuras izriet no starptautiskajām tiesībām, un saskaņā ar šajā nodaļā noteiktajām saistībām.

7.3.

Karoga valsts iestādes nodrošina 1., 2. un 3. iedaļas pareizu piemērošanu uz sava karoga kuģiem. Minētās iestādes to dara saskaņā ar SDO vadlīnijām, kurās noteikts, kā karoga valstij inspicēt dzīves un darba apstākļus uz zvejas kuģiem.

7.4.

Zvejas kuģa īpašnieks ir atbrīvots no 8. punktā minētā vienotās likmes maksājuma veikšanas, ja: a) šķiet, ka 1.4. punktā minētajā sarakstā iekļautais zvejnieks neatbilst 1.3. punkta prasībām; b) zvejnieks, kas parakstījis ar 3.1. punktu saskanīgu darba līgumu, nepiesakās kapteinim darba līgumā norādītajā dienā un laikā; c) Kaboverdes iestādes nav iesniegušas 1.4. punktā minēto sarakstu.

7.5.

Apvienotā komiteja uzrauga šīs nodaļas uzlikto saistību izpildi.

8.   Zvejnieku neuzņemšana

Zvejas kuģu īpašnieki, kas Kaboverdes zvejniekus neuzņem, pirms kārtējā gada 30. septembra par katru jūrnieku, kura trūkums nav ļāvis sasniegt 1. iedaļā noteikto minimālo skaitu, pārskaita vienotas likmes summu 20 EUR par katru dienu, kurā viņu kuģi atrodas Kaboverdes zvejas zonā.

IX NODAĻA

NOVĒROTĀJI

1.   Zvejas darbību novērošana

Kamēr reģionālo novērotāju sistēma vēl nav īstenota, kuģi, kuriem zvejot Kaboverdes zonā atļauts saskaņā ar nolīgumu, uzņem nevis reģionālos novērotājus, bet gan novērotājus, kurus Kaboverde izvēlējusies saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

Tiek novērotas zvejas atļauju saņēmušo kuģu zvejas darbības, ko veic saskaņā ar nolīgumu.

Šāds novērošanas režīms ir saskaņā ar ICCAT ieteikumiem.

2.   Izraudzītie kuģi un novērotāji

Neskarot 1. iedaļu, Puses apņemas radīt tehniskus un loģistiskus apstākļus, kas ļautu uzņemt uz kuģa minimālu skaitu novērotāju, un ievēro šādus nosacījumus un ierobežojumus:

a)	flotē, kas zvejo ar riņķvadu, ne vairāk kā trīs pēc nejaušības principa atlasīti kuģi katrs uzņem vismaz vienu zinātnisko novērotāju;

b)	flotē, kas zvejo ar āķu jedām, ne vairāk kā trīs pēc nejaušības principa atlasīti kuģi katrs uzņem vismaz vienu zinātnisko novērotāju;

c)	flotē, kas zvejo ar makšķerrīkiem, ne vairāk kā divi pēc nejaušības principa atlasīti kuģi katrs uzņem vismaz vienu zinātnisko novērotāju.

Kaboverde izraugās, uz kuriem Savienības kuģiem jāuzņem novērotājs, un novērotāju norīko ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms dienas, kad viņu paredzēts uzņemt uz kuģa.

Zvejas atļaujas izsniegšanas brīdī Kaboverde informē Savienību un operatoru vai tā aģentu par izraudzītajiem kuģiem un norīkotajiem novērotājiem, kā arī par novērotāja uzturēšanās ilgumu uz katra kuģa. Kaboverde nekavējoties informē Savienību un operatoru vai tā aģentu par visām izmaiņām attiecībā uz izraudzītajiem kuģiem un norīkotajiem novērotājiem.

Kaboverde apņemas nenorīkot novērotājus darbā uz kuģiem, uz kuriem jau ir novērotājs vai kuriem attiecīgajā zvejas sezonā jau ir noteikts oficiāls pienākums uzņemt novērotāju, kamēr tie veic darbības zvejas zonās, kas nav Kaboverdes zvejas zona.

Novērotāji uz kuģa pavada tikai tik daudz laika, cik nepieciešams viņu uzdevumu izpildei.

Visiem novērotājiem, kas uzņemti uz Savienības kuģa, jābūt apmācītiem tā, lai varētu garantēt viņu drošību uz kuģa, un novērotāja pienākumi jāveic līdz galam.

Kaboverde nodrošina savu novērotāju apmācību. Lai saskaņotu un koordinētu nacionālās novērotāju programmas, novērotāju apmācīšanā ņem vērā procedūras, kas novērošanas jomā ieviestas uz Savienības kuģiem.

Puses vienojas izskatīt iespēju savās novērošanas programmās izmantot elektronisko monitoringu. Kaboverde un Savienība sadarbojas ar citām Atlantijas okeāna austrumu piekrastes valstīm, lai ICCAT satvarā atbalstītu novērotāju programmu īstenošanu saskaņotā veidā un reģionālā mērogā.

3.   Vienotas likmes finansiālais ieguldījums

Līdz ar maksu operators par katru kuģi Kaboverdei katru gadu pārskaita arī 200 EUR lielu vienotas likmes summu.

4.   Novērotāja alga

Novērotāja algu maksā un sociālās iemaksas veic Kaboverde.

5.   Nosacījumi par uzņemšanu uz kuģa

Nosacījumus, ar kādiem novērotāju uzņem uz kuģa, jo īpaši laiku, ko viņš pavada uz kuģa, nosaka pēc savstarpējas vienošanās starp operatoru vai tā aģentu un Kaboverdi.

Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Tomēr, izmitinot novērotāju uz kuģa, ņem vērā kuģa tehniskās iespējas.

Izdevumus par novērotāja izmitināšanu un ēdināšanu uz kuģa sedz operators.

Kapteinis veic visus viņa atbildības jomā ietilpstošos pasākumus, kas nodrošina novērotāja fizisko drošību un labklājību.

Novērotāja rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, ar kuģa zvejas darbībām saistītajiem dokumentiem, jo īpaši zvejas žurnālam un kuģa žurnālam, kā arī tām kuģa vietām, kuras ir tieši saistītas ar viņa uzdevumiem.

6.   Novērotāja pienākumi

Kamēr novērotājs atrodas uz kuģa, viņš:

a)	dara visu, lai nepārtrauktu vai nekavētu zvejas operāciju norisi;

b)	saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa;

c)	ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

7.   Novērotāja uzņemšana uz kuģa un nokāpšana no tā

Novērotāju uz kuģa uzņem operatora izvēlētā ostā.

Operators vai tā pārstāvis desmit dienas pirms novērotāja uzņemšanas uz kuģa Kaboverdei paziņo paredzēto uzņemšanas dienu, laiku un ostu. Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalsts ostā, viņa ceļa izdevumus līdz uzņemšanas ostai sedz operators.

Ja novērotājs neierodas divpadsmit stundu laikā pēc paredzētās dienas un laika, operators tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šo novērotāju. Kuģis drīkst atstāt ostu un sākt zvejas operācijas.

Ja novērotājs no kuģa nenokāpj Kaboverdes ostā, operators par saviem līdzekļiem nodrošina iespējami drīzu novērotāja nogādāšanu Kaboverdē.

8.   Novērotāja uzdevumi

Novērotājs veic šādus uzdevumus:

a)	novēro kuģa zvejas darbību;

b)	verificē kuģa pozīciju zvejas operāciju laikā;

c)	ņem bioloģiskos paraugus zinātniskas programmas kontekstā;

d)	atzīmē, kādi zvejas rīki izmantoti;

e)	verificē zvejas žurnāla datus par Kaboverdes zvejas zonā gūtajām nozvejām;

f)	verificē piezveju procentuālo apmēru un aplēš izmetumu daudzumu;

g)	vismaz reizi nedēļā, kamēr kuģis darbojas Kaboverdes zvejas zonā, pa radio, faksu vai elektronisko pastu paziņo savus novērojumus, arī uz kuģa esošo nozveju un piezveju apjomu.

9.   Novērotāja ziņojums

Pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs iepazīstina kuģa kapteini ar savu novērojumu ziņojumu. Kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt novērotāja ziņojumā savas piezīmes. Ziņojumu paraksta novērotājs un kapteinis. Kapteinis saņem novērotāja ziņojuma kopiju.

Novērotājs nodod savu ziņojumu Kaboverdei, kura astoņu dienu laikā pēc novērotāja nokāpšanas no kuģa nosūta ziņojuma kopiju Savienībai.

PIELIKUMA PAPILDINĀJUMI

1. papildinājums. Kaboverdes zvejas zona

2. papildinājums. Tehniskie saglabāšanas pasākumi

3. papildinājums. Kontaktinformācija saziņai saskaņā ar šo protokolu

4. papildinājums. Zvejas atļaujas pieteikuma veidlapa

4.a papildinājums. Informācija, kas jāsniedz, piesakoties uz Kaboverdes un Eiropas Savienības zivsaimniecības nolīguma īstenošanas protokolā paredzētu zvejas licenci

5. papildinājums. Kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) un zvejas darbību elektroniskās reģistrēšanas sistēmas (ERS sistēma) īstenošanas tehniskās prasības

6. papildinājums. Personas datu apstrāde

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV ES L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

(2)   “Gada” definīciju sk. II nodaļas 1. iedaļas 6. punktā.

(3)  Turpat.

(4)  Sk. ICCAT ieteikuma 18-09 13. punktu.

(5)  Sk. ICCAT ieteikuma 21-15 3. papildinājuma 3.1. punktu.

(6)  Sk. ICCAT ieteikuma 21-15 3. papildinājuma 3.3. punktu un 1. papildinājumu.

(7)  Padomes Direktīva (ES) 2017/159 (2016. gada 19. decembris), ar ko īsteno Nolīgumu, ar ko īsteno Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā, kas noslēgts 2012. gada 21. maijā starp Eiropas Savienības Lauksaimniecības kooperatīvu vispārējo konfederāciju (Cogeca), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETDF) un Eiropas Savienībā darbojošos Zvejnieku saimniecību nacionālo organizāciju asociāciju (Europêche) (OV ES L 25, 31.1.2017., 12. lpp.).