European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2024/2148

7.8.2024

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2024/2148

(2024. gada 23. jūlijs),

ar ko groza Pamatnostādni ECB/2011/23 par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem ārējās statistikas jomā (ECB/2024/21)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS VALDE,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 3.1. un 3.3. pantu, kā arī 5.1., 12.1. un 14.3. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1), un jo īpaši tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Dažos gadījumos strikta Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnes ECB/2011/23 (2) III pielikumā noteiktās standarta novērtēšanas metodes piemērošana attiecībā uz biržā nekotētu tiešo investīciju sabiedrību līdzdalību apstiprinošiem vērtspapīriem var izsaukt novirzes dalībvalstu neto starptautisko ieguldījumu pozīcijā. Šādos gadījumos dalībvalstīm būtu jāļauj piemērot kādu no alternatīvajām novērtēšanas metodēm, kas izklāstītas Starptautiskā Valūtas fonda Maksājumu bilances un starptautisko ieguldījumu bilances rokasgrāmatas sestajā izdevumā (MBR6) (3).

(2)

Šīs alternatīvās novērtēšanas metodes dalībvalstīm tika darītas pieejamas, pieņemot Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādni ECB/2013/25 (4), bet attiecīgie noteikumi tika kļūdaini atcelti ar Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādni (ES) 2020/1554 (ECB/2020/52) (5). Tāpēc šie noteikumi atkal jāiekļauj Pamatnostādnes ECB/2011/23 III pielikumā.

(3)

Izmaiņas Pamatnostādnes ECB/2011/23 III pielikumā ir tehniski grozījumi, kas nemaina pārskatu sniegšanas prasību konceptuālo pamatsistēmu un neietekmē pārskata sniedzēju pienākumus dalībvalstīs. Tāpēc šīs izmaiņas var veikt, izmantojot Pamatnostādnes ECB/2011/23 7. pantā noteikto vienkāršoto grozījumu procedūru.

(4)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Pamatnostādne ECB/2011/23,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. pants

Grozījumi

Pamatnostādnes ECB/2011/23 III pielikumu groza saskaņā ar šīs pamatnostādnes pielikumu.

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālajām centrālajām bankām.

2.   Eurosistēmas centrālās bankas atbilst šīs pamatnostādnes prasībām ar 2024. gada 1. septembri.

3. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.

Frankfurtē pie Mainas, 2024. gada 23. jūlijā

ECB Valdes vārdā –

ECB prezidente

Christine LAGARDE


(1)   OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

(2)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne ECB/2011/23 (2011. gada 9. decembris) par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem ārējās statistikas jomā (OV L 65, 3.3.2012., 1. lpp.).

(3)  Pieejams: https://www.imf.org/.

(4)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (2013. gada 30. jūlijs), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2011/23 par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem ārējās statistikas jomā (ECB/2013/25) (OV L 247, 18.9.2013., 38. lpp.).

(5)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2020/1554 (2020. gada 14. oktobris), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2011/23 attiecībā uz pārskatu par ārējās statistikas kvalitāti sniegšanas biežumu Eiropas Centrālajai bankai (ECB/2020/52) (OV L 354, 26.10.2020., 26. lpp.).


PIELIKUMS

Šādi groza Pamatnostādnes ECB/2011/23 III pielikumu:

1)

ar šādu daļu aizstāj C iedaļas 6.1. daļu:

“6.1.   Ārvalstu tiešās investīcijas

Ārvalstu tiešās investīcijas ir saistītas ar kādas valsts rezidentu, kuram ir kontrole vai ievērojama ietekme uz tāda uzņēmuma pārvaldību, kas ir rezidents citā valstī. Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem (un jo īpaši MBR6) šādas attiecības apliecina tas, ka investoram, kas ir rezidents vienā valstī, uzņēmumā, kas ir rezidents citā valstī, tieši vai netieši pieder 10 % vai vairāk balsstiesību. Pamatojoties uz šo kritēriju, ārvalstu tiešo investīciju attiecības var pastāvēt starp vairākiem radniecīgiem uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai saistība iekļauj vienu ķēdi vai vairākas ķēdes. Tās var attiekties uz tiešajām investīcijām uzņēmuma filiālēs, apakšfiliālēs un dalībniekos. Ja ārvalstu tiešās investīcijas ir konstatētas, visas turpmākās finanšu pārmaiņas/turējumus starp saistītajām vienībām reģistrē kā ārvalstu tiešo investīciju darījumus/pozīcijas.

Pašu kapitāls iekļauj pašu kapitālu meitasuzņēmumos, kā arī visas kapitāla daļas filiālēs un saistītajos uzņēmumos. Reinvestētā peļņa sastāv no kompensējoša ieraksta tiešā investora peļņas daļā, ko filiāles vai saistītie uzņēmumi nav sadalījuši kā dividendes, un meitasuzņēmumu peļņas, kas nav pārskaitīta tiešajam investoram un kas reģistrēta kā “ieguldījumu ienākumi” (kā norādīts A iedaļas 3.2.3. daļā).

Ārvalstu tiešo investīciju kapitāls un parāda instrumenti tiek tālāk sadalīti atbilstoši attiecībām iestāžu starpā, kā arī saskaņā ar investīciju virzību. Tiek nošķirti trīs šādi ārvalstu tiešo investīciju attiecību veidi:

a)

tiešo investoru ieguldījumi tiešo investīciju uzņēmumos – šajā kategorijā iekļauj investīciju plūsmas (un krājumus) no tiešā investora uz tā tiešo investīciju uzņēmumiem (neatkarīgi no tā, vai tie ir tieši vai netieši kontrolēti vai ietekmēti);

b)

reversais ieguldījums – šis attiecību veids attiecas uz investīciju plūsmām (un krājumiem) no tiešo investīciju uzņēmumiem uz tiešo investoru;

c)

saistīto uzņēmumu starpā – tas attiecas uz plūsmām (un krājumiem) tādu uzņēmumu starpā, kas nekontrolē un neietekmē viens otru, bet kas abi ir viena tiešā investora kontrolē vai ietekmē.

Saistībā ar ārvalstu tiešo investīciju pozīciju novērtēšanu kapitāla vērtspapīri, kas tiek kotēti biržā, tiek vērtēti atbilstoši tirgus cenai. Biržā nekotētu tiešo investīciju sabiedrību gadījumā kapitāla vērtspapīrus vērtē, pamatojoties uz bilances vērtību, izmantojot kopēju definīciju, kas iekļauj šādus grāmatvedības posteņus:

i)

apmaksāto kapitālu (izņemot pašu akcijas un iekļaujot akciju emisijas uzcenojuma kontus);

ii)

visus rezervju veidus (iekļaujot ieguldījumu pārvedumus, ja grāmatvedības pamatnostādnes tos uzskata par uzņēmumu rezervēm);

iii)

nesadalīto peļņu pēc zaudējumu atskaitīšanas (iekļaujot pašreizējā gada rezultātus).

Finanšu kontā iegrāmatotie darījumi ar biržā nekotētu uzņēmumu kapitāla vērtspapīriem var atšķirties no pašu līdzekļiem pēc bilances vērtības, kas iegrāmatoti SIB. Šādas atšķirības iegrāmato kā citas cenu pārmaiņas.

Lai palielinātu aktīvu un pasīvu novērtēšanas konsekvenci gadījumos, kuros iepriekš minētā novērtēšanas metode var radīt novirzes dalībvalstu neto starptautisko ieguldījumu pozīcijā, biržā nekotētu tiešo ieguldījumu sabiedrību kapitāla vērtspapīrus dalībvalstis alternatīvi var novērtēt saskaņā ar kādu no citām vērtēšanas metodēm, kas minētas MBR6 7.16. punktā, ja piemērojams vismaz viens no šādiem gadījumiem:

vismaz viens no tiešo investīciju ķēdes uzņēmumiem tiek kotēts biržā un vismaz viens netiek kotēts biržā, un tas rada ievērojamu novirzi ķēdē ietilpstošas sabiedrības neto SIB – šādā gadījumā biržā kotētās sabiedrības tirgus cenu var izmantot kā atsauci biržā nekotēto sabiedrību novērtēšanai,

tiešo investīciju uzņēmumu ķēdē rodas atšķirības iegūto nemateriālo vērtību iegrāmatošanā, kuru rezultātā notiek ievērojama novirze tās valsts neto SIB, kuras rezidente ir ķēdes vidū esošā sabiedrība,

tiešo investīciju ķēdē esošo uzņēmumu konti izteikti dažādās valūtās, un valūtas kursa svārstības rada ievērojamu novirzi tās valsts neto SIB, kuras rezidente ir ķēdes vidū esošā sabiedrība.

Ja biržā nekotētu tiešo investīciju sabiedrību līdzdalības vērtspapīrus vērtē, piemērojot kādu no alternatīvajām novērtēšanas metodēm, SIB apkopotājs tiek aicināts informēt darījuma partnera valsts SIB apkopotāju par alternatīvās metodes izmantošanu, kā arī ar to sadarboties, lai samazinātu divpusējas asimetriskas iegrāmatošanas risku. Šo informāciju ECBS ietvaros nosūta, izmantojot pastāvošās procedūras, kā arī dara zināmu ECB publikācijā “Eiropas Savienības maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistikas avoti un metodes” (kā aprakstīts V pielikumā).

Kā labākā prakse visām dalībvalstīm tiek ieteikts ārvalstu tiešo investīciju kapitāla vērtspapīrus un reinvestēto peļņu sākt apkopot, pamatojoties uz ārvalstu tiešo investīciju apsekojumu rezultātiem, ko veic vismaz reizi gadā (*1).

(*1)  Jāpārtrauc šāda prakse: i) atļaut pārskatu sniedzējiem izvēlēties novērtēšanas kritērijus (tirgus vērtība vai bilances vērtība); ii) piemērot nepārtrauktās inventarizācijas metodi / maksājumu bilances pārmaiņu uzkrāšanu krājumu aprēķināšanai.” "


(*1)  Jāpārtrauc šāda prakse: i) atļaut pārskatu sniedzējiem izvēlēties novērtēšanas kritērijus (tirgus vērtība vai bilances vērtība); ii) piemērot nepārtrauktās inventarizācijas metodi / maksājumu bilances pārmaiņu uzkrāšanu krājumu aprēķināšanai.” ”


ELI: http://data.europa.eu/eli/guideline/2024/2148/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)